abc.lv Praktiskie Padomi pavasaris/ vasara 2013

D rzs un videApza umošana, labiek rtošana ..........................................................................................3Baseini, denskritumi, str klakas,

to apr kojums un tirdzniec ba ...................................................................................16Ce u un tiltu b ve, uztur šana .........................................................................................17Meža un d rza tehnika ...............................................................................................................19Notek de u att r šanas iek rtas ..................................................................................19S klas un st di ......................................................................................................................................20V rti, žogi, k pnes.............................................................................................................................21

ra darbiBru šana ....................................................................................................................................................29Jumtu segumi, jumi u darbi ..............................................................................................35Siltumizol cijas darbi ...................................................................................................................45Sk rdnieku darbi .................................................................................................................................49

IekšdarbiApdares darbi ..........................................................................................................................................51Apdares materi li: gr das segumi ..............................................................................54Apdares materi li: pal gmateri li ................................................................................60Apdares materi li: tirdzniec ba ......................................................................................62Apkures iek rtas, saules kolektori ............................................................................63Dizains, interjers, priekšmeti un pakalpojumi ...........................................65Durvis, logi...................................................................................................................................................69Elektroapg de .........................................................................................................................................76Elektromont ža, elektroinstal cija .............................................................................76Kr sas, lakas, b v mija ..........................................................................................................79M beles, aizkari, žal zijas, priekšmeti ................................................................83Siltumapg de, siltumt kli ........................................................................................................92

densapg de, kanaliz cija ...................................................................................................94densatt r šanas iek rtas un filtri ..........................................................................101

Ventil cijas, kondicion šanas sist masun iek rtas telp m ...............................................................................................................102

PakalpojumiApsardze, aizsargier ces, sist mas,

videonov rošana, ugunsdroš ba .....................................................................105Arhitekt ra, projekt šana ..................................................................................................107B vmateri lu tirdzniec ba ..................................................................................................113B vuzraudz ba .....................................................................................................................................114Celtniec bas, remonta un rekonstrukcijas darbi ................................115Celtniec bas tehnikas noma ...........................................................................................128Citi pakalpojumi................................................................................................................................128Galdnieku darbi .................................................................................................................................132Gu b ves, koka karkasa m jas ...................................................................................133Kokmateri li, kokmateri lu tirdzniec ba .........................................................136Kurin mais ...............................................................................................................................................139Maz d rza tehnika, remonts, apkope .............................................................139Melior cijas darbi..........................................................................................................................140Met lapstr de ....................................................................................................................................141Met ls, met ll ž i ........................................................................................................................144M rniec ba, eod zija .............................................................................................................145Nekustamais pašums ............................................................................................................148Pakalpojumi, darbi ........................................................................................................................148Siltin šanas darbi ..........................................................................................................................150Stiklinieku darbi ................................................................................................................................150

Firmu rekl mdev jualfab tiskais saraksts ......................................151

PadomiZ liena ier košana ...........................................................................................................................................................3Žoga uzst d šana ..........................................................................................................................................................22Alternat vas klasiskajam bru im d rza celi u ier košan .........................29Fototapete Tav s m j s ....................................................................................................................................51Griestu kr sošana .......................................................................................................................................................81

RAKSTIDz va uguns d rz ...............................................................................................................................................................7Aizsegs d rz .........................................................................................................................................................................11pašuma robežz me un norobežojums ................................................................................................ 26R pnieciski izgatavotie celi u un laukumu segumi ........................................................32K dus jumtus nopl s s ork ns? ................................................................................................................... 37Putupoliuret na veidi un to pielietojumi .......................................................................................... 47Katrai telpai savas fl zes.........................................................................................................................................57Koka d u apdare kas fas dei ..................................................................................................................... 59Iek rtojam istabu mazulim .................................................................................................................................67Remont jam elektr bu ...............................................................................................................................................77M bele gul šanai un s d šanai ................................................................................................................. 85K nog d t deni l dz m jai? ........................................................................................................................... 95Stikla bloki ne tikai sien m ............................................................................................................................ 117K du akmeni izv l ties m jok a apdarei? .................................................................................. 121Iekštelpu remonts, restaur cija............................................................................................................... 123Saliekam s vai parast s koka m jas? ........................................................................................... 135

TOP notikumu kalend rs abc.lv14.-27.03.2013. Starptautiskais izst žu centrs “ psala”.

Starptautisk b vniec bas industrijas izst de “M ja I 2013”

12.-14.04.2013. Starptautiskais izst žu centrs “ psala”.17. starptautisk d rza un floristikas izst de “D rzs. Flora 2013”

08.-09.06.2013. Starptautiskais izst žu centrs “ psala”.Izst de-gadatirgus “Vasaras sv tki d rzam 2013”

2

3

Z liena ier košanaZ lienu pamatoti uzskata par d rza galveno elementu, un ikviena pagalma pašnieka sapnis ir za š un vesel gs mauri š, tom r, lai pie š da kr š a lepnuma tiktu, ir j zina virkne aspektu, kas ir svar gi gan z liena ier košanas proces , gan t m r tiec g kopšan . Vispirms j saprot, k dam m r im kalpos z liens – skaistumam, akt vai atp tai, profesion lam sportam vai vienk rši k za š laukums, kuru maz kj kopj. Svar gi ir izv l ties ar piem rotu augšanas vietu un izv rt tsavas iesp jas z liena kopšan .

Vispopul r kie un visvair k izmantojamie ir intens vi kopjamie z lieni:Dekorat vie z lieni – dekorat vs, zemu p auts (1-5 cm), tumši za š,

smalklapains zelmenis. Š dus z lienus parasti ier ko pie eks-kluz v m priv t m vai sabiedrisk m k m. To slodzes iztur ba ir zema, t p c pie aujamas vien retas pastaigas. Ta u kopšanas pras bas ir oti augstas – oti regul ra p aušana, laist šana un m slošana.

Akt vas izmantošanas z lieni – daž da izskata, daž da p aušanasaugstuma (3,5-6 cm) un ar labu kr su. To parasti ier ko priv t-m ju d rzos un publiskos apst d jumos. Šis tips tiek iedal ts 3 apakštipos – saus m viet m, z liens sp l m un dabisks z liens (ar daž du z u/ziemciešu piejaukumu).

Plaši izmantoti ir ar sporta z lieni, k ar st vvietu z lieni. Tom rpriv t d rz lab k izv l ties akt vas izmantošanas z lienu.

Ekstens vi kopjami z lieni ir jumtu z lieni – izcili sausumiztur gi, l naudz gi, tiem ir laba atjaunošan s sp ja. Savuk rt ainavu z lienusizmanto erozijas aizsardz bai (nog zes u.c.), ekstr miem augšanas apst k iem, rekultiv cijai un biotopu atjaunošanai.

1. solis. Augsnes iepaz šana

Bez labas augsnes sagatavošanas, visticam k, neizdosies tikt ar pie perfekta mauri a. Z liena augšanai nepieciešami 4 galvenie faktori: gaisma, dens, bar bas vielas un gaiss.

Svar g kie aspekti, kas j em v r :1. Augsnes meh niskais sast vs. Miner laugsn m izdala meh -nisk sast va tipus: smilts augsnes, m lsmilts augsnes (smilšaina augsne, kas satur m lu), smilšm la augsnes (m laina augsne, kas satur smilti), m la augsnes. Bieži sastopamas k dras augsnes (tsaucam melnzeme, ko pieg d no augsnes ieguves viet m) un m ksl gi veidoti augl gi sl i, kad visa augl g augsne ir uzvesta. Z lienam piem rot k s ir m lsmilts augsnes. K drainas augsnes no-teikti j papildina ar atbilstošu smilts un m lainas augsnes piedevu.

2. Augsnes strukt ra nodrošina augsnes sp ju uzkr t deni, gaisu un bar bas vielas. T ras smilts augsnes vai t ra m la augsnes praktiski nav piem rotas z liena augšanai. P r j s augsn s strukt ra var tikt uzlabota un sagatavota norm lai z liena augšanai. Svar gi, lai z lienaier kot js izprot un p rzina augsnes paš bas un daž du apstr desdarb bu ietekmi uz augsni.

3. Augsnes organisko vielu saturs – ja augsne satur oti nelielu organisko vielu daudzumu, augu augšana ir apgr tin ta vai pat

neiesp jama, jo organisk viela (humuss) ir galvenais elements, kas piesaista un uztur augsn dens un bar bas vielas kr jumus, ko z liens sp j izmantot. Organisk s vielas saturu augsn var main t,pievienojot un iemaisot augsn atbilstošas sast vda as.

4. Augsnes miskais sast vs – bar bas vielu saturs ir b tisksfaktors augu augšanai. Dekorat vie z lieni jeb intens vi kopjamie z lieni ir pras gi pret noteiktu bar bas vielu esam bu. Svar g k s no t m ir Sl peklis (N), Fosfors (P) un K lijs (K).

5. Augsnes sk bumu parasti izsaka ar pH skaitli (CaCl s dum ).Skaitlis, kas parasti ir aptuveni 4-8, nor da uz augsnes sk bumu.Optim lais z liena pH l menis ir pH 5.5 – 7.5. Augsnes sk bumsir b tisks, jo tas ietekm bar bas elementu sp ju izš st den un z liena sp ju tos uz emt.

6. dens/gaisa rež ms – šie parametri ir atkar gi gan no augsnes meh nisk sast va, gan ar no r jiem apst k iem – grunts de iem,nokriš u de iem, palu de iem u.c. Ja dens augsn non k arvien vair k, tas no augsnes izspiež gaisu, t p c z lienu kopjot, svar gi veikt darb bas, kas gaisa daudzumu augsn palielina.

2. solis. Augsnes sagatavošanaZ lienam ir nepieciešams vismaz 15 cm biezs augl g s augsnes sl nis (sabl v t st vokl ). Lab k, ja tas b s 20 cm biezum , ta u daudz biez ks augl gais sl nis nav nepieciešams.

Augsni sagatavojot, j veic vair kas darbu stadijas:1. Pamatnes (grunts) sagatavošana. Ja augl gais sl nis tiek uz-vests, šis aspekts ir dubultsvar gs. Grunts paš bas ir tikpat svar gask augl g sl a paš bas, jo t s ietekm s ar augš jo augl go sl ni. Ja grunts ir p r k sabl v ta (b vniec bas gait ), nav dens caurlaid gaun l dzena vai pareizi l me ota – visi šie faktori b tiski ietekm sz lienu un t lietošanu.

2. Augsnes uzvešana un rupja sagatavošana. Lai neboj tu aug-snes strukt ru, darb bas ar tehniku pa svaigi sastr d tu vai uzvestu augsni ir iesp jami j samazina. Augsni l me o atbilstoši uzdotaj maugstumu atz m m un rupji plan ar tehniku vai rok m. Jo biez ksaugsnes sl nis tiek uzvests, jo liel ka uzman ba j piev rš t pareizai iestr dei un sagatavošanai. Ide li, ja augsni var uzvest/rupji sagatavot ruden , lai pa ziemu tnos žas, caursalst. Tad augsne b s vienm r g ka, ar lab ku strukt ru un maz k p u b s j velta t s gatavošanai. Uzvedot >15 cm sl ni, to pareizi bliet jot un sagatavojot, laika gait iesp jama neliela s šan s(pirmos 3 m nešus vai pat l dz n kamajam pavasarim).Ja tiek apstr d ta esoš augsne, tad šaj stadij to var safr z t,izn cinot nez les, iejaucot miner lm slus, ka ojamo materi lu, ja t ds nepieciešams, k ar uzlabojot augsnes strukt ru un meh nisko sast vu (iejaucot atbilstošas uzlabojošas sast vda as). Ar uzvestajaugsn j iestr d m slojums un pal gvielas, t s vienm r gi iejaucot. Šaj stadij tiek nolas ti ar liel ki sveš erme i un atkritumi, augsne tiek izl dzin ta ar precizit ti +/– 5-10 cm no pl notaj m atz m m.

3. Augsnes s k sagatavošana s jai vai pakl jz liena iekl šanai.Šaj stadij jau notiek augsnes s k l dzin šana, bliet šana ar ru iem. Lai ieg tu perfekti augstumiem atbilstošu, gludu augsnes virsk rtu,š s darb bas j atk rto vair kas reizes. V rts emt pal g auklas,

Apza umošana, labiek rtošana

4

lai preciz tu l me us, k ar gr bek us un l pstas. P c š s stadijas augsnei j b t piln gi gatavai s jai.

3. solis. Z liena ier košana – z liena s ja

S jot z lienu j iev ro:1. S klu mais juma izv le. Der guma termi š – z liena s klas ar katru gadu diezgan strauji zaud d gtsp ju. Lai sasniegtu vislab ko rezult tu, j apvieno vair ku graudz u sugu poztit v s paš bas, lai iesp jami tuvotos ide lam. Z lienu s klu mais jumus parasti veido no trim pamatsug m: Sarkan auzene (festuca rubra), P avas skarene (poa pratensis), Daudzgad g (gan bu) airene (lolium perenne).

2. S jas tehnolo ija. S jot z lienu, j veic vair kas darb bas, lai rezult ts b tu atbilstošs iecer m – noteikta daudzuma z liena s klu(izs jas normas) vienm r ga izklied šana, s klu iestr de atbilstošdzi um , s juma piebliet šana. Š s darb bas var veikt vair kos veidos, izv loties plat bai un kvalit tes pras b m atbilstošu metodi.

3. Izs jas norma. Papildus piem rotu s klu izv lei, uz kvadr tmetruj izs j pietiekams to daudzums. Izs jas norma atkar ga no izv l t stehnolo ijas un z liena veida. Parasti tie ir 25-35 g s klu uz kvadr t-metru. Nepamatoti palielin tas izs jas normas noved s pie jaun m

probl m m z lien – augu savstarp ja konkurence, iesp jams slim bu risks u.c.

4. S jas laiks. S jot saus period , z liens l dz sad gšanai b sregul ri un prec zi j laista. Slapj augsn s t b s gr ti, jo ar rok miestr de nesan ks, ar iek rtas nestr d s k n kas. Lab kais s jaslaiks ir maijs, j nijs, augusta otr puse l dz septembra vidum. Risks palielin s v l ruden un agr pavasar .

5. Pabeigts s jums. Ies tam z lienam j atbilst tiem pašiem kvali-t tes krit rijiem k smalki sagatavotai augsnei.

6. Kopšana p c s jas. S jums notiekti b s j kopj. Nez u d gšanapirms z liena ir pat v lama par d ba, jo nor da, ka augsne ir dz va.Viengad g s nez les (balanda, ganu pliksti š u.c.) noteikti izn ksz lienu p aujot. Ar daudzgad g s nez les (s renes, usnes, pienenes, ce mallapas, g rsas) liel koties izn ks z lienu intens vi kopjot.

7. Laist šana ir nepieciešama tad, ja augsnes virsk rta izž st. S jumam mitrums j nodrošina s kotn ji paš augsnes virsk rt(2 cm), s koties d gšanai, šis dzi ums pak peniski j palielina l dzv lamajiem 15 cm.

8. P aušana – pirm p aušana j veic tad, kad z liens sasniedzis 8-10 cm augstumu, un j veic ar asu p aujmaš nu (ja b s neasa, z les asnus nep aus, bet izraust s), lietojot sav c ju. P aujot vienm rj atceras, ka nop aut vajadz tu ne vair k k 1/3 da u z les stiebra.

Kad z liens ir ies ts un aug, j turpina t kopšana atbilstoši z lienalietošanas m r im.

Parametri, p c kuriem noteikt augsnes sagatvošanas kvalit ti:• L dzenums. Uzliekot 4m garu latu jebkur virzien , liel k

sprauga zem t s nedr kst b t liel ka par 2 cm;• Sabl v jums. Staig jot pa sagatavotu (aps tu) augsni, p da

nedr kst iegrimt dzi k par 0,5 cm;• Intens vi lietojamos z lienos sveš erme i augsnes virsk rt

nedr kst b t liel ki par 2 cm (akmenti i, augsnes drupatas u.c.), bet ekstens vos z lienos (ainavu z lieni u.c.) – liel ki par 5 cm.

• Pie celi iem augsnes virsk rtai j b t 2 cm zem kai, lai z lienazelmenim izaugot, celi š nek tu zem ks par z lienu.

Raksts tapis sadarb b ar d rzu m kslas uz mumaGalantus vad t ju, dab go z lienu, d rza dizaina un

ier košanas jomas ekspertu Ansi Birznieku. www.galantus.lv


5


6


7

Dz va uguns d rzRuden agr k s k kr slot, vakari k st gar ki un v s ki, t p c d rz ,t pat k m jokl , šaj laik aizvien vair k cilv ki tiecas p c gaišuma un siltuma. Dz va uguns – romantiska, mistiska, aicinoša. T asoci jas ar senatni, kad no uguns bija atkar ga izdz vošana. Dz va uguns d rzir ar viena no aktu l kaj m d rzu modes tendenc m.

Pirmais noteikums – ugunsdroš ba

Uguni var ievietot d rz visdaž d kajos veidos, aujot va u fant zijai. To var nolikt uz zemes, pak rt gais , nolikt uz galda, gril , plaukti ,kam n . Svece, kas ielikta dekorat v ietvar , lai pasarg tu liesmu no v ja; niešu luktur tis, kas iekarin ts kok ; petrolejas lampa, ievietota m ra niš ; l pa, piestiprin ta pie sienas vai iesprausta zem vai artradicion lais d rza kam ns, grils vai ugunskurs. Tradicion lus uguns izmantošanas veidus var redz t L go sv tkos – ugunskurs uz zemes, bet muca ar uguni – gais , v l ar degošs ritenis, ko ripina no kalna, l pas, lukturi vai svec tes, kas palaistas up l dz ar vainadzi iem. L dz gi uguni var izmantot atmosf ras rad šanai d rzar cit laik . Piem ram, gar taci as mal m iespraužot vair kas l pas, apa trauk ielejot deni un ieliekot taj vair kas degošas svec tes vai palaižot t s peld t m jas pagalma d .Vispopul r kais ir ugunskurs – atkl t viet sakrauta un aizdedzin ta malka, bieži tiek dedzin ti ar sadz ves atkritumi, piem ram, makula-t ra, nevajadz gs iepakojums u.tml. Tas noteikti j novieto vismaz 20 m no kas un kokiem (kam ns vai grils var atrasties ar tuv k k m). Š robeža svar ga ne tikai no ugunsdroš bas viedok a, t dod papildus dz vojamo zonu m jas iem tniekiem. Sv tkos k da grupa aužu var tu pulc ties tuv k m jai, bet, pieejot tuv k ugunskuram, rodas pavisam cita atmosf ra un noska a.

D rza kam ns

Kam ns ir kapit la, nep rn s jama b ve, kuras ier košanai vajadz gi sam r lieli l dzek i. Tas var b t ieb v ts pavisam tuvu m jai, b t kda a no m jas (ier kots pie rsienas) vai atseviš i uzb v ts uz speci li veidota atp tas laukuma. Tam nepieciešama stingra, stabila vieta, tier košana labi j p rdom .Kam nam, kurš atrodas tuvu dz vojamai kai, j b t ne tikai funkcion -jošam, bet ar vizu li pievilc gam, t dam, kas saska ots ar m jas r jo veidolu. T l k no m jas novietotai ugunsvietai var b t br v k risin ts dizains, pat piln gi neatkar gs no k m, tom r tam j iek aujas kop j d rza ainav . Piem ram, pie m sdien gas kas ar lieliem stiklojumiem diez vai ieder sies laukakme u m r jums ar mazu “acti u”, kur pav d uguns. Klajum uzm r ts kam ns nerada to omul go mikrovidi, k dai j b timenes d rz . Lai telpa ap kam nu b tu m j g ka, j veido v ja aizsegs,

ap to v lama psiholo iski maz ka telpa, piem ram, izveidojot pusapli no st d jumiem – nelieliem lapu vai ziedu kr miem.

D rza grils

Grils atš ir b no kam na paredz ts nevis siltuma un gaišuma rad šanai d rz , bet diena gatavošanai. D rza grili liel koties tiek veidoti no met la, visaktu l k kr sa – meln . Grili pieejami daž dos izm ros – s kot no pavisam mazi a, uz kura var izvietot vien dažas desi as, l dz t dam, uz kura satilpst l dz sešiem un vair k kilogramiem ga as. Ir iesp ja nopirkt lielu grilu, kas apvienots ar ga as k pin tavu, š ds grils labi der s lielbr vdienu m j , kur tiek gatavoti med jumi vai nomakš er t s zivis.

Grili ir rti lietošan , jo tie ir p rn s jami – nav j pl no un j projektgrila atrašan s vieta d rz , atkar b no vajadz bas to var likt pie m jas, zem jumta lietus laik vai p rvietot t l k d rz . T k grils nav kapit la b ve, to ir viegl k nomain t, ja, piem ram, tas vairs labi nefunkcion vai ar radusies v lme ieg d ties liel ku, skaist ku, pilnv rt g ku grilu. D rza grila negat v s iez me: ja to liek uz cieta pamata, piem ram, bru avai d u seguma, bieži vien p c ga as cepšanas pamatne paliek net ra, jo ir notraip ta ar e u vai taukiem. T p c dažk rt lab k grilu novietot nevis uz laukuma ar cietu segumu vai terases, bet gan z lien vai uz grant ta laukumi a, ko p c grill šanas ir viegl k sakopt.

Ugunskurs

Ugunskurs sti ieder sies lauku teritorij s, maz d rz tam nepietiek vietas, turkl t j em v r , ka apdz vot s viet s var b t aizliegts kurin tugunskuru.

Daži ieteikumi

• Ugunskuram d rza sv tkos, piem ram, J os nepieciešams diezgan daudz malkas, t p c m jas saimniekam par to ir laikus j padom . V lams malku laikus nog d t tuv k dedzin šanas vietai, lai tums nav j taust s, mekl jot kurin mo.

• Ja ugunskuru ier ko z lien (p av ), p c malkas izdegšanas zeme b s sakarsusi, pamatne – izdegusi, t p c tai viet , kur atrad sugunskurs, ilgu laiku b s plankums. Lab k b tu ugunskuram izveidot pašu vietu no akme iem (tas ir l ts materi ls) – izrok zem padzi in jumu, uztaisa dren žu.

• Ugunskurs var b t ar p rn s jams, ja to ieliek sekl pl tn(b od ) uz k j m vai bez.

• Ier kojot ugunskuru, j noskaidro valdošo v ju virziens, lai d mi maz k trauc dz vošanos pie uguns.

• Apk rt ugunskuram j b t pietiekoši platai zonai, kur izvietot s dek us. Ja s d s tuv k par 3-5 m, b s p r k karsti, ar d mi trauc s.

• Pie ugunskura j paredz vieta ar daž d m aktivit t m – lekšanai, skriešanai, dejošanai.

• Vislab k, ja ugunskurs no m jas tiek atdal ts kaut vai ar pavisam nelieliem st d jumiem, lai b tu saj ta, ka atrodamies pavisam citur.

• Ugunskurs tiek izmantots ar praktiski – uz tiem lielos katlos tiek v r tas zupas, ogl s var cept ga u vai kartupe us. Lai zupas v r šana b tu rt ka un droš ka, katlu vajadz tu iestiprin tgroz m tur t j . Ar to var nob d t katlu no uguns, lai pagaršotu virumu vai pasmeltu no t , nerisk jot apdedzin ties vai sar ties d mus.

• Paroc gi, ja pie kam na vai grila tuvum atrodas dens avots – kr ns ar izlietni, kur var nomazg t rokas un traukus, vai vismaz spainis ar deni, d is. rti, ja blakus atrodas galds.

Uguns modern d rz

M sdien g d rz uguns ie em pavisam patnu veidolu, piem ram, ierast s malkas viet var tikt dedzin ta g ze. G zes deg i var tikt novietoti pie m ra sienas, kur m ris kalpo k ekr ns, uz kura fona plaiksn s liesmas. Interesants pa miens – uguns pie str klakas vai baseina. Uguns pretstat jums denim arvien biež k tiek izmantots pils tvid , ekskluz v s viet s.

Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija


8


9


10


11

Aizsegs d rzVajadz ba p c d rza aizsegiem rodas divu iemeslu d – kad nepiecie-šams kaut ko nosl pt skatienam vai ar noš irt da u telpas. Par aizsegu var kalpot gan augi (bl vi noauguši v te i, kr mi, koki, dz vžogi, araugstas pu es un stiebrz les), gan ar daž das speci las konstrukci-jas, kuras vai nu apaudz ar augiem, vai ar pašas par sevi funkcionk aizsegs. Plaš k lietoti nedz va materi la aizsegi: bl vs, augsts žogs vai siena, pergola, daž di mobili vai stacion ri aizsliet i (no d iem,pinumiem, pl t u materi liem, audumiem, ar no stikla).

Ko un k p c vajag aizsegt?

D rz liel koties cenšas aizsegt neizskat gus objektus, piem ram,b ves slikt tehnisk st vokl , komposta kaudzes, vai nekoptu teri-toriju sav vai kaimi u gruntsgabal .

Dažk rt aizsegs vajadz gs t p c, ka no ielas vai kaimi u puses pie-m jas teritorij ielaužas nepat kami trokš i, gaisa pies r ojums, p šstipri v ji, teritorija ir p r k atv rta karstai saulei vai ar to apdraud klai ojoši dz vnieki un nev lami klimatiskie apst k i (salnas, miglas) – tad aizsegam ir ar aizsarg joša funkcija. Lauku vid b tisk ka ir aizsardz ba pret nelabv l giem vides faktoriem, pils tvid oti bieži galvenais iemesls, k p c tiek veidoti aizsegi, ir v lme pasl pt savu teritoriju no svešiem skatieniem vai trokš a.

Aizsegus var izmantot ar dekorat viem m r iem – lai piev rstu uzman bu k dai d rza zonai vai atseviš am objektam, kas atrodas š aizsega priekš vai t tuvum .

No k da materi la veidot aizsegu?

Aizsega konstrukciju un materi lu izv las atkar b no uzdevuma, k ds veicams.

Pret trokš iem – bl vs žogs (m r ts no akme iem, ie e iem, blokiem, veidots no stikla, no koka vai k da cita materi la vairogiem), akmens vai malkas kr vumi, zemes va i jeb uzb rumi, salmu vai siena pas un citi ska u izol joši materi li un konstrukcijas. Šie aizsegi j novieto tieši pretim visintens v k trokš a avotam.

Pret sauli – pergolas, rež i, pinumi, audumi, dekorat vi pl t veidamateri li, ton ts stikls.

Pret v ju – tie paši materi li k trokš u aizsegiem plus pinumi, audumi, dekorat vi pl t veida materi li (piem ram, polikar-bon ts, met ls), apaudz tas pergolas un lapenes.

Pret saln m un ziemas salu – visi min tie materi li plus speci l spl ves (agrtot kls, arm t pl ve), ta u speci lie materi li liel koties neizskat s est tiski. Ilglaic gam aizsegam lab kizgatavot niedru vai k da cita piem rota dabas materi la pinumus, kurus iestiprina r m un izvieto salnu visvair kapdraud t d rza zon .

Pret dz vniekiem – tradicion lie žogu materi li, pl tnes, rež i, pinumi, stikls.

Dekorat vam efektam – lai novirz tu uzman bu uz citu vietu vai objektu, efekt gs risin jums – spogulis. Var izmantot arapkr sotus audumus, izdekor tus pl t u materi lus.

D rza sv tkiem – piem rot kie ir viegli, mobili aizsegi, kurus va-jadz bas gad jum var tri uzst d t un ar nojaukt vai p rnest uz cietu vietu. Š dus aizsegus var ieg d ties liel kajos d rza pre u veikalos vai ar pagatavot pats no vienk ršiem, viegli pieejamiem dabas vai pirktiem materi liem. Ja aizsegam j atrodas k d noteikt viet ilgstoši, ieteicams veidot stacion ras, iztur gas konstrukcijas, kas var kalpot daudzus gadus.

Aizsegus var izgatavot saviem sp kiem, izmantojot dabas mate-ri lus (salmus, niedres, kl gas) vai citus piem rotus materi lus (koka d us, audumus), k ar nopirkt gatavus d rza pre u veikalos. Ori in l ki, protams, ir pašu darin ti aizsegi.

Ja d rza saimniekam augi ir sirdslieta, var velt t laiku, lai izveidotu skaistus dz vus aizsegus. Cauru gadu efekt gi ir m žza o augu aiz-segi. Liela da a skuje u pacieš cirpšanu, t p c no šiem augiem var izveidot t das formas aizsegu, k ds konkr t viet nepieciešams. Ar v te augi ir pak v gi – tos var virz t ar stiprin jumu pal dz bu.

Ta u ar tos augus, kuri nav tik pak v gi d rznieka rokai, var veik-sm gi izmantot aizsegu veidošanai, izmantojot to dekorativit tes patn bas un augšanas dinamiku – šie augi var b t uzman bas nov rs ji no neizskat giem objektiem.



Foto

: SXC

12


13


14


15


Vai priv tm jas iebraucamajiem v rtiem ir iesp jams uzst d t autom tisko sist mu, kas autu tos rti atv rtun aizv rt? K das sist mas b tu vispiem rot k s priv tm jas vajadz b m?

Priv tm jas v rtiem ir iesp jams uzst d t v rtu autom tiku. Varb t v rtu v rtn m b s nedaudz j izmaina konstrukcija, bet uzst d t noteikti var.

Viesturs Peni is, “Preiss B ve”, SIAabc.lv eksperts jaut jumos par žogiem un v rtiem

ABC.LV EKSPERTU ATBILDES

16

Baseini, denskritumi, str klakas, to apr kojums un tirdzniec ba

Vai Latvijas klimatiskajos apst k os ir pr t gi kai uzst d t saules kolektorus? Vai tas atmaks jas? Vai ieg tsaules ener ija sp j uztur t pietiekamu temperat ru kai, lai aukstaj laik neb tu nepieciešama papildus apkure? Un vai saules kolektori ieg st pietiekamu ener ijas apjomu, lai uztur tu ar silt dens pl smu k ?Latvijas klimatiskie apst k i nav š rslis lai uzst d tu saules kolektorus. Atpeln t saules kolektoros ieguld tos l dzek usvar, ja tie ir nodarbin ti ar gadalaik , kad nav nepieciešama apkure. Ar vasar rad tai ener ijai j b t racion li izmantotai, k ir liels karsta dens pat ri š, lieli ener ijas zudumi karsta dens cirkul cijas sist m , nepieciešama baseina

piesild šana u.c., jeb l dz gas vajadz bas. Ziem Saules ener ijas ir maz, un Latvij kas nav tik energoefekt vas, lai apkurei pietiktu ar saules kolektoriem vien. Saules kolektori var kalpot par apkures atbalstu pavasar un ruden , ja k ir izb v ta apkures sist ma ar zemas turpgaitas siltumnes ja temperat ru, piem ram, silt s gr das.

M rti š Lauzis, “Schuco Latvija”, SIAabc.lv eksperts jaut jumos par apkuri, siltumtehniku un sol raj m iek rt m

V los nomain t dušas “galu”, k ar pacelt augst k stat vu, šobr d tas piestiprin ts pie fl zes, bet, lai stat vatur t ju piestiprin tu augst k – tur ir re ipsis. Sakiet, vai es varu vienk rši aiziet uz veikalu un izv l tiesdušu k du v los, vai man b tu j zina k di prec zi izm ri? Un vai stat vs tur sies pie re ipša sienas?Dušas uzga u v tnes ir p rsvar gad jumu standartiz tas. Ja v laties uzst d t veco dušas uzga a kronšteinu, j raug s,lai jaunais uzgalis tur tos šaj kronštein . Ja ri ipsis nav pies cies ar mitrumu, uzburbis, tad lietojot speci los d be us,kronšteinu var uzst d t tieši uz ri ipša. Papildus stipr bai un hermetiz cijai zem kronšteina p das noteikti j lietosantehniskais silikons.

Arnis Dravnieks, valdes loceklis, “R gas b ve”, SIASiltumapg de; Siltumt kli; Siltums k i – remonts, serviss, densvads, kanaliz cija, densapg de


17

Ce u un tiltu b ve, uztur šana

18


19

Meža un d rza tehnika


Notek de u att r šanas iek rtas

20

S klas un st di

21

S klas un st di

V rti, žogi, k pnes

22

Žoga uzst d šanaGl ts žogs vienlaikus ir gan praktiska, gan psiholo iska vajadz ba. Žoga praktiskais uzdevums ir aizsarg t pašumu no nel gtiem ciemi iem, “sveš m ac m”, dz vniekiem, nodal t teritoriju no kaimi a pašuma, aizsarg t no apk rt j s vides ietekm m u.tml. Cilv ka dab ir kaut nedaudz, bet norobežoties, noteikt savas robežas, justies taj s br vam, neierobežotam un pasarg tam un tas ir žoga psiholo iskais uzdevums. J piemin, ka žogam ir ar est tisk loma – tas var kalpot par lielisku papildin jumu kop jam m jas un pagalma t lam. Ar žoga pal dz bu vienlaikus iesp jams rad t gan droš bas, gan m j guma saj tu.

emot v r daž d s žoga funkcijas, pirms t ieg des un mont žas sva-r gi saprast, k diem m r iem tas kalpos un k das funkcijas veiks.

Pret trokš iem – bl vs žogs (no akme iem, ie e iem, blokiem, stikla, koka vai k da cita materi la vairogiem), akmens vai malkas kr vumi, zemes va i jeb uzb rumi, salmu vai siena pas un citi ska u izol joši materi li un konstrukcijas. Šie aizsegi j novieto tieši pret visintens -v k trokš a avotam.

Pret v ju – var izmantot tos pašu materi lus, ko pret trokš iem, kar pinumus, audumus, dekorat vos pl t veida materi lus, apaudz tas pergolas un lapenes.

Pret sauli – pergolas, rež i, pinumi, audumi, dekorat vi pl t veida materi li, ton ts stikls.

Pret saln m un ziemas salu – visi iepriekš min tie materi li, k arspeci l s pl ves (agrtot kls, arm t pl ve). Ilglaic gam aizsegam lab kizgatavot niedru vai k da cita piem rota dabas materi la pinumus, ku-rus iestiprina r m un izvieto salnu visvair k apdraud t d rza zon .

Pret dz vniekiem – tradicion lie žogu materi li, pl tnes, rež i, pinumi, stikls.

Dekorat vam efektam – lai novirz tu uzman bu uz citu vietu vai objektu, efekt gs risin jums ir spogulis. Var izmantot ar apkr sotus audumus, izdekor tus pl t u materi lus.

D rza sv tkiem – viegli, mobili aizsegi, kurus vajadz bas gad jum var tri uzst d t un ar nojaukt vai p rnest uz citu vietu. Š dus aizsegus

var ieg d ties liel kajos d rza pre u veikalos vai ar pagatavot pats no vienk ršiem, viegli pieejamiem dabas vai pirktiem materi liem.

Žogu veidi

Zems žodzi š no daž diem materi liem – kaut ar cilv ks bez piep les tam var p rk pt p ri, š ds žogs vair k dom ts est tiskajai funkcijai. Zemu nožogojumu var veidot no jebkura piem rota materi la – uzm r t, sakraut akme us vai salikt tos rež os, starp s tas stabi iem var novilkt virvi, di, stiepli, kl gu pinumu vai ko citu.

K ršu žogi – tie tradicion li ir lauku ainavas sast vda a. M sdien sš di ask tiski, pat primit vi žogi dažk rt tiek veidoti ar gruntsgabala robežu iez m šanai bl vi apdz vot s viet s. K rtis tiek liktas horizont li ar liel ku vai maz ku atstarpi cita no citas.

Koka žogi – tradicion li tiek b v ti lauku s t , no zede iem, d iem, arno k rt m. Koka zede u vai d u (latu) žogi ir skaisti, dabiski, ta u tiem ir ss m žs. M sdien s vairs neizmanto koka stabus, jo, lai ar koksni aizsarg ar speci liem l dzek iem, tie tri nop st. Šo tr kumu atsver sam r vienk rš un tr ier košana, t pat ar nojaukšana.

Caurredzams žogs no stikla un l dz giem m ksl giem materi liem –stikla pild jums aiztur putek us, trokš us, k ar ne auj teritorij iek tnev lam m person m. Tr kums – stiklojums neaizsarg no nev la-miem skatieniem un ar nerada piln gu psiholo iska drošuma saj tu. Tom r, izv loties atbilstoša biezuma un veida stiklu, tas ir pietiekami drošs pret nejaušiem boj jumiem.

Stiep u vai plastmasas pinuma žogi – tie ir ru veida materi li, kurus piestiprina pie stabiem. Pinumu žogi ir praktiski caurredzami, tos var tri uzlikt un no emt. P c no emšanas (ja pinums nav sar s jis vai

izstaip ts) to var uzlikt cit viet . Vizu li nepretenciozs risin jums, ta u, ja pinumu iestiprina kvalitat vi veidot , izskat g met la vai koka r mun ar stabi ir no laba materi la, š ds žogs ieder sies ne tikai pie lauku m jas, bet ar pils t . Plastmasas pinumus maz ietekm laikapst k ukapr zes, tie ner s un nep st, nav j kr so, ta u plastmasa slikt k panes krasas gaisa temperat ras sv rst bas.

Met la pinumi, metin ts žogs ir maz k izskat gi nek plastmasas. Žoga izskatu un ar iztur bu pret koroziju uzlabo p rkl jot stiep u pinumu ar kr su.

Žogi ar kalta met la, až ru betona vai ie e u pild jumu – vair krakstur gi pils tvidei, lai gan ar liel s pils t s dažk rt tiek veidoti žogi no it k neciliem dabas materi liem, kas apvienojum ar pašas arhitekt ras k m var rad t savdab gu efektu.

Kalti vai lieti ( uguna) met la žogi – viens no d rg kajiem un arelegant kajiem žogu veidiem. Met lkalumi ir meistardarbs, kam ir m kslas darba v rt ba. Dažk rt izdodas izveidot pietiekami izskat gu žogu ar no netradicion liem met la izstr d jumiem – armat ras stie-iem, le dzelžiem u. tml. Tie ir iev rojami l t ki nek kaltie vai lietie

elementi, ta u ar vis m met la žogiem piem tošaj m praktiskaj mpaš b m – iztur gi, ilgm ž gi, stabili un caurredzami, viegli kombin jami ar citu veidu žogu materi liem.

Augsts m ra žogs – š du žogu var m r t no dab giem vai apstr d -tiem akme iem, ie e iem, betona blokiem, pl tn m vai bru a, var arveidot k monol tu sienu, pild jum izmantojot laukakme us vai akmens š embas. M r ts žogs ir ilgm ž gs, meh niski iztur gs, simtprocent gi aizsarg pret ielas putek iem, liel m r ar pret trokš iem.

M r ta žoga patn ba – gadu gait tas aps b , apdr p un t k st v lpievilc g ks, ar savu senatnes garšu. M ra žogam ir ar b tiski m nusi – aiz em lielu plat bu; ja nav piestr d ts pie dizaina, izskat s vienmu š un var rad t nom cošas izj tas, seviš i, ja to neapsp d saule.

Bl vi noaudzis dz vžogs – gandr z ide ls aizsegs ir m žza ie skuje i, ta u, kam r žogs izaug, paiet vair ki gadi, t p c dažk rt dz vžogam no rpuses ier ko stiep u pinuma vai k du citu slaic gu žogu, kuru v l k nojauc vai auj tam ieaugt dz vžog . Aizsega veidošanai lapai užogus regul ri c rp, t d j di ar dz vžogu ierobežo tam paredz t telp ,ne aujot p r k izplesties un aiz emt lielu vietu.


23

Metin ta žoga uzst d šana

Darbar ki profesion lai mont žai:• Spriegošanas emme• Sp knaibles• Terauda skavas• Spriegojam s knaibles• Vin a• Spriegojam dakša

Betona kvalit te – piev rsiet uzman bu cementa ražot ju instruk-cij m, kuras ir uz iepakojuma, vai ar izmantojiet jau gatavu betona masu.Stabi – visus stabus nepieciešams iebeton t p c novietošanas pareiz st vokl .Vidus stabi parasti tiek uzst d ti att lum no 2,5 m l dz 3 m.Pamati – kad tiek lieti pamati, j em v r zemes st voklis, stabilit te, sieta augstums un veids, kuru uzst d s.

St ra stabi – atsaišu stabi tiek uzst d ti:• Žoga s kum un beig s• Katr st r• Katr pagriezien• Ik pa 25 m taisn iežogojuma l nij

Stabi – atsaites – atbalsta stabiem j b t uzst d tiem pie s kumaun beigu stabiem, st ru un atsaišu stabiem. Atbalsta stabus uzst dakatr virzien , kas ir zem sprieguma.

Profesion lie apa ie stabi un to uzst d šana1. P rliecinieties, vai stieples izliekums uz horizont l s stieples

atrodas lejup. Uzst diet sietu pie stiprin juma staba (pie pirmstaba vai nobeiguma staba). Var izmantot stiprin juma stieni.

2. Piestiprin t sietu pie st ra vai p d j staba var izmantojot spriegojamo stieni, kuru izver cauri žoga r t m un piestiprina pie staba, izmantojot stiprin juma skavas vai piesienamo stiepli.Ielieciet augš jo stiepli vai otro sieta stiepli stieples tur t j ,kas atrodas uz rindu stabiem. Piesitiet ner s jošo t rauda skavu uz stieples tur t ja staba.

3. Piestipriniet sietu pie rindu stabiem ik p c +/– 50 cm, izmantojot dubultu piesienamo stiepli. Ja nepieciešams, tad spriegojumu var pan kt izmantojot spriegošanas knaibles.

Žoga nospriegošana. Stieples nospriegošana katr ac ietekmžogu.Metin t žoga ru u savienošana. P d j r ts (sietam) rull tiek novietota uz n kam ru a pirm s r ts (sietam). Š s abas r tis tiek savienotas izmantojot saistošo stiepli vai ner s jošas t rauda skavas. Lai izvair tos no sieta r šu izsl d šanas, skavas tiek uzliktas pret j virzien .

Mont ža

1. posms. Izrull jiet rulli l dz n kamajam stiprin juma stabam.2. posms. Piestipriniet metin to žoga sietu s kuma un beigu

stabiem, st ru un stiprin juma stabiem, izmantojiet ne-r s jošas t rauda skavas. Š s skavas tiek piestiprin tasstabiem, kuri atrodas katras horizont l s stieples l menik pa 5-10 cm.

3. posms. Spriegošanas emmi piestipriniet metin t žoga sieta caurumos, vin u piestipriniet spriegošanas emmes vien pus un pie smag s maš nas otraj pus . At autsavilkšanos gad jumos, kad nav pietiekami daudz vie-tas aiz stiprin juma staba. Spriegošanas emme tiek piestiprin ta pie stiprin juma staba.

4. posms. Žoga siets tiek nospriegots izmantojot vin u l dz ir ieg tsstingrs, l dzens un nostiepts žogs.

5. posms. P c piestiprin šanas žogu savieno ar stiprin juma stabiem, izmantojot skavas. Vin a tiek no emta. Žogu nogriež.

6. posms. Žoga sietu nostiprina pie rindu stabiem, izmantojot skavas. Piestiprin šana pie rindu stabiem tiek veikta ik pa 20 l dz 30 cm.

Praktiskie padomi tapuši sadarb b ar Viesturu Peni iun žogu un apžogojuma risin jumu firmu Betafence

www.betafence-zogi.lv

p p p p j


24


25


Kur iesp jams ieg d ties uz elektr bu st vošu žogu? Iesp ju piesl gt str vu žoga augš jai virsmai. Vai tas ir leg li? Uzskatu, ka apsardzes firmas pa lielam nekam neder un, lai aundari netiktu manteritorij , es v l tos uzst d t š du žogu un, piem ram, elektro padevi aktiviz t tikai tad, kad pametam savu m ju uz ilg ku laiku.

Vienk rš kais variants – elektriskais gans. Bet ir pieejami ar augstas droš bas sist mas, kuras darbojas ar 10 000 V str vu. Š di risin jumi ir gan nopietnu apsardzes firmu, gan žogu izplat t ju arsen l .

Viesturs Peni is, “Preiss B ve”, SIAabc.lv eksperts jaut jumos par žogiem un v rtiem


26

pašuma robežz meun norobežojums Piem jas teritoriju no apk rt j s pasaules var nodal t daž di – pa-mat gi, t ka ne acu skatiens, ne ar k da dz va rad ba taj nesp jiek t, un ar iluzori, tikai radot nojausmu, ka aiz š s robežas ir kaut kas cits. Biež k tom r imenes d rzu no rpasaules atdala vid jiaugsts un vid ji bl vs žogs – lai pašiem neb tu j dz vo k kast un tom r justos aizsarg ti.

Robežz me

Jebkurš m ksl gs veidojums starp diviem zemes pašumiem, kurš pace as virs reljefa, liecina par d rza saimnieku v lmi norobežo-ties no rpasaules – kaimi iem vai nejaušiem gar mg j jiem un brauc jiem.

Ja ir vajadz ba tikai nodal t savu teritoriju, robežl niju starp daž diempašumiem dab var novilkt t , ka t neaizsedz skatu un netrauckomunic t ar citiem cilv kiem, tom r skaidri pasaka, ka šaipus robežas ir mana teritorija, bet aiz t s – sveša. To var pan kt ar daž diem pa mieniem.

Neuzkr tošs, tikai tuvum paman ms risin jums – uz robežas izvieto-tas celi u pl ksnes. Starp gruntsgabaliem var ier kot seklu denstilpivisas robežas garum , kas noder s b rniem brad šanai un bag tin s, nevis saš els abu d rzu ainavu. Akme u, betona vai koka blu šurinda, bl va vai izretota, robežu iez m strikt k, jo pace as virs zemes un vair k asoci jas ar nožogojumu.

V l nep rprotam ka teritorijas robežz me ir zems žodzi š, kaut arcilv ks bez piep les tam var p rk pt p ri. Zemu nožogojumu var veidot no jebkura piem rota materi la – uzm r t, sakraut akme usvai salikt tos rež os, starp s tas stabi iem var novilkt virvi, di,stiepli, kl gu pinumu, pat otr di apg ztas, zem iespraustas kr sainastikla pudeles.

K ršu žogi tradicion li ir lauku ainavas sast vda a, v l pirms dažiem gadu desmitiem tie liel koties apjoza gan bas vai m jlopu pastaigu laukumus. M sdien s š di ask tiski, pat primit vi žogi dažk rt tiek veidoti ar gruntsgabala robežu iez m šanai bl vi apdz vot s viet s,t akcent jot š veidojuma dabiskumu. K rtis tiek liktas horizont liar liel ku vai maz ku atstarpi cita no citas.

Norobežojums

Ar tad, ja m jas un d rza saimnieki nej tas paši apdraud ti no rpasaules, liel koties pa gruntsgabala robežu vai vismaz gar ce u

vai ielu tiek b v ti žogi. T ir psiholo iska nepieciešam ba – apzi-n ties savas teritorijas veselumu un justies šaj pasaules da i kneierobežotam saimniekam.

Š dai vajadz bai tiek veidoti tradicion la augstuma (nedaudz zem kpar pieauguša cilv ka acu augstumu) un bl vuma (puscaurredzami) žogi – lai d rzs nav piln gi atkl ts, bet lai saglab jas kontrole p r to, kas notiek aiz gruntsgabala robežas. Š da veida žogs noder ar tad, ja ar kaimi iem nav ide las attiec bas vai aiz gruntsgabala robežas

redzams neest tisks skats. Lai pastiprin tu teritorijas droš bu, gar žogu var izvietot signaliz ciju, k ar apgaismot teritoriju.Lauku s t tradicion li tiek b v ti koka žogi – no zede iem, d iem,ar no k rt m, k ar stiep u pinuma žogi. Žogi ar kalta met la, až rubetona vai ie e u pild jumu vair k rakstur gi pils tvidei, lai gan ar liel s pils t s dažk rt tiek veidoti žogi no it k neciliem dabas materi liem, kas apvienojum ar pašas arhitekt ras k m var rad tsavdab gus efektu.

Viens no vis tr k un vienk rš k ier kojamiem norobežojošo žogu veidiem ir stiep u vai plastmasas pinumi. Tie ir ru veida materi li,kurus piestiprina pie stabiem. Pinumu žogi ir praktiski caurredzami, tie neaizsedz skatu ne uz d rzu, ne ar no d rza – uz rpasauli. Otra priekšroc ba – tos var tri uzlikt un no emt, p c no emšanas (ja pinums nav sar s jis vai izstaip ts) to var uzlikt cit viet . Vizu li ne-pretenciozs risin jums, ta u, ja pinumu iestiprina kvalitat vi veidot ,izskat g met la vai koka r m un ar stabi ir no laba materi la, š dsžogs ieder sies ne tikai pie lauku m jas, bet ar pils t .

Plastmasas pinumus maz ietekm laikapst k u kapr zes, tie ner sun nep st, nav j kr so, ta u plastmasa slikt k panes krasas gaisa temperat ras sv rst bas.

Met la pinumi ir maz k izskat gi nek plastmasas. Žoga izskatu un ariztur bu pret koroziju uzlabo, p rkl jot stiep u pinumu ar kr su.

Koka zede u vai d u (latu) žogi ir skaisti, dabiski, ta u ar oti sum žu. M sdien s vairs neizmanto koka stabus, jo tie tri nop st.Lai ar koksni aizsarg ar speci liem l dzek iem, koksne kalpošanas ilgum nevar sacensties ar daudz iztur g ko met lu, betonu vai m r jumu. Šo tr kumu atsver sam r vienk rš un tr ier košana un ar nojaukšana.

L dz galam neizmantotas v l ir koka žogu dizaina iesp jas – tie var b t ne tikai viscaur vien kr s , taisn l nij , vien d augstum un ar vien d m d u, latu vai zede u atstarp m, bet ar atš ir gu ritmu, fakt ru, lauztu, liektu un ar p rtrauktu l niju, daž du nokr su – šajzi , š iet, ar koka žogiem var sacensties vien gi kalti met la žogi.

Koka elementi var b t k galdnieka meistardarbi – perfekti apstr d ti, prec zi salaisti kop , m kslinieciski veidoti. Savdab gu efektu var pan kt, izmantojot robustus, neregul ras formas neapstr d tus d us (noma us). Ja d rza saimnieki nepretend uz ori inalit ti, gluži labi var noder t ar gatavi, r pnieciski izgatavoti, dekorat vi koka žoga posmi (vairogi), kurus atliek tikai piestiprin t pie stabiem.

Koks labi kombin jas ar visiem citiem žogu materi liem. Stilistiski tas ir univers ls materi ls, kas iederas pie jebkuras arhitekt ras un apjoma kas gan lauku vid , gan pils t .

Viens no d rg kajiem un ar elegant kajiem žogu veidiem ir kalti vai lieti ( uguna) met la žogi. Met lkalumi ir meistardarbs, kam ir m kslas darba v rt ba un kurus nepieciešams pien c gi ekspon t.Š dus žogus nem dz apst d t ar v te iem vai citiem augiem.

Dažk rt izdodas izveidot pietiekami izskat gu žogu ar no met la izstr -d jumiem, kuri nav uzskat mi par tradicion liem žoga materi liem – armat ras stie iem, le dzelžiem u.tml. Tie ir iev rojami l t ki nek


27


kaltie vai lietie elementi, ta u ar vis m met la žogiem piem tošaj mpraktiskaj m paš b m – tie ir oti iztur gi, ilggad gi, stabili un caurre-dzami, viegli kombin jami ar citu veidu žogu materi liem.

Pas ta, stabi un v rti

Lai žogs ilg k kalpotu, pild jumu nav ieteicams laist l dz pašai zemei (met ls saskar ar grunts mitrumu r s , koks – p st), bet gan tikai l dz beton tai vai m r tai pamatnei (pas tai), kas pacelta nedaudz virs zemes un sniedzas no staba l dz stabam, iz emot v rtu zonu. T aizsarg pild jumu no ielas s r iem un ar no meh niskiem boj jumiem.

Atkar b no praktisk s vajadz bas vai ar p c vizu liem apsv rumiempas ta var b t, s kot no 10 cm augstuma l dz pat metram. To var apsp l t k žoga dizaina sast vda u, veidojot no dekorat va materi la, piem ram, dolom ta vai keramikas. Ja s tas stabi ir no betona vai m r ti no blokiem vai ie e iem, oti bieži ar pas tu b v no t paša materi la, radot stilistiski vienotu veidojumu.

Stabu uzdevums – notur t žoga pild jumu un v rtus, t p c tiem j b tslodzes iztur giem. Tie ir izt l m redzama žoga sast vda a, t p cnoz me ir ar stabu izskatam. Visvienk rš kais un stilistiski droš kaisvariants – stabi no t da paša materi la, k ds izmantots pild jum .

Ta u ne vienm r tas ir ar praktisk kais risin jums. Piem ram, koka stabi nav mitrumiztur gi, ar laiku tie s k p t, v l pirms s kuši boj tiesp r jie žoga konstrukt vie elementi. Bet vajadz tu b t t , ka stabi kalpo vismaz tikpat ilgi k pild jums. Betona un koka stabus parasti nosedz ar cepur ti, lai pasarg tu stabu galus no mitruma.

V rtu galven funkcija – nodrošin t iek šanu teritorij – nosaka to, ka tiem j b t praktiskiem, tas ir, pietiekami lieliem, viegli atveramiem un aizveramiem. To izskats vair k atkar gs no daž diem citiem apsv rumiem, piem ram, ja m jas saimnieki v las, lai ieejas zona b tu iesp jami neuzkr toš ka, tad v rtus veido tieši t d augstum ,form , kr s un no t da paša materi la k viss žogs.

Ja nepieciešams, lai v rti b tu redzami pa gabalu, b tu viegli un triatrodami gan gaiš , gan tumš laik , tos veido atš ir gus un pašiakcent . Piem ram, tie var b t izteikti zem ki vai augst ki par p r jožogu, virs v rtiem var b t izveidota arka vai jumti š, ier kots v rtuapgaismojums. Nav noteikts, ka v rtiem j b t t d paš kvalit tk žogs vai ka. Dažk rt v rti ir galvenais un varb t pat vien gaisuzman bas v rtais elements, kas redzams no ielas. Otr di gan neb tu v lams – ja žogs un kas ir kvalitat vas, bet v rti – slikti, tie var saboj t kop jo iespaidu, jo v rti ir teritorijas viz tkarte, t pat krdurvis – nama viz tkarte.


Foto

: SXC

28

29

Alternat vasklasiskajam bru imd rza celi uier košanD rza celi i ir neat emama d rza un pagalma sast vda a, kas kalpo praktiskam m r im – tie nodrošina rt ku p rvietošanos pa d rzavai pagalma teritoriju. Tom r visbiež k š dus celi us veido ar klielisku un kr š u dizaina elementu, kas pild s ne tikai praktisko, bet ar vizu lo un est tisko funkciju.

Izmantojot bru akmeni nevajadz tu aizmirst ar par cit m alterna-t v m. Klasisko bru i iesp jams aizst t un tas sniedz iesp ju d rzaceli us veidot daudz interesant kus un ori in l kus.

Segumu veidi

Koka bru is izskat s k daž da lieluma ripas vai klu i, izm ri atkar gi no ba u diametra. Šo bru i nedr kst likt cieši kop , starp bru a rip mvai klu iem ir j b t sam r liel m atstarp m, ko aizpilda ar smilt m.J atz m , ka maz k boj jas gludi noz ts bru is. Lai paildzin tuekspluat cijas laiku, to pies cina ar koksni aizsarg jošiem l dzek iem. Koka bru im nav lielas meh nisk s notur bas. Tas ir est tiski skaists un dekorat vs, pat kams k j m, jo neuzkarst saul .

Koka bru a plusi un m nusi:+ dabisks+ dekorat vs+ saul nesakarst, nepievelk aukstumu+ pat kams bas m k j m+ slapj laik nav tik slidens k koka d u kl js– m dz plais t– neimpregn ta koksne tri boj jas– gr ti kopjams– ne vienm r ir rts staig šanai– meh niski neiztur gs

Akmens segums (laukakme i, gran ta bru is) ir iztur gs, praktiski m ž gs.

Priekšroc ba – vizu l izteiksm ba un daudzveid ba. Izmantojot daž du nokr su un izm ru akme us, var veidot rakstainus segumus. Ja to iekl j kvalitat vi, nav ne paši j kopj, ne j atjauno.

M nuss – ar laiku akme u spraug s var izaugt z le. Raupji apstr d ts, nesl p ts bru is var b t nepat kams bas m k j m. Ja kl j piln gidab gus, neapstr d tus akme us, veidojas grubu ains segums, kas ir ne rts ne tikai staig jot, bet ar p rvietojoties, piem ram, ar velosip du vai d rza darbos emot talk erru, t p c izmantojams viet s, kur staig vai brauc reti.

Klinkers ir sal dzinoši jauns un t p c v l maz redz ts celi u un lau-kumu seguma materi ls. Tie ir oti iztur gi, oti augst temperat rapdedzin ti m la ie e i.

Klinkera bru is iztur lielu slodzi, un t ilgm ž ba l dz ga k dabiska-jam akmenim. Šis segums ir rti kombin jams ar citiem seguma materi liem.

Klinkera bru a plusi un m nusi+ dabisks+ oti iztur gs+ ilgm ž gs+ ide li l dzens+ rts staig šanai+ viegli remont jams– ierobežota formu un kr su izv le

Gran ta fl zes savas augst s cenas d parasti ir maz piepras tas.Ta u tas ir ekskluz vs, oti skaists, dab gs, viegli kopjams un iztur gs,bet vienlaikus ar viegli l stošs materi ls. Latvij pieejams viet jaisun no Igaunijas ievestais materi ls. J atz m , ka t s nav ilgm ž gasun laika gait sadr p.

Ekobru is – t š n s iepilda zemi, ies j z li, bet pa virsu var staig tun pat braukt ar auto. Ta u bru a š n s ies t z le liel koties aug slikti un pašam bru im, neatkar gi no ražot ja, m dz izdrupt malas.

Plastmasas š nas ir ilgm ž gs, sala un mitruma iztur gs, viegls, sal dzinoši d rgs materi ls. Izmanto z liena stiprin šanai viet s, kur dažk rt nepieciešams iebraukt ar auto.

Arvien liel ku vietu segumu izv l ie em jauktie segumi, kad tiek speci l rakst vai haotiski sak rtoti daž di seguma veidi, piem ram, betona bru is ar gran ta bru i, laukakmens ar betona bru i u.c. Š dveid vienk rši iesp jams ieg t ori in lu risin jumu.

Dolom ta pl ksnes izmantojamas maz k intens vi lietojamos celi os (d rza taci as u.c.). Tiek izmantotas daž das iekl šanas tehnolo ijas.

Irdenie segumi – tehnolo iski sarež ti ier kojami segumi, kurus var izmantot noteikt s viet s un objektos, kur b tu stilistika sasaiste ar vietu, apb vi un citiem elementiem, piem ram, š emb m, granti, atsij m, o iem u.c.

D i un citi segumi.

Kas j em v r veidojot piem jas celi us un taci as?

1. posms. Lai s ktu izv l t seguma iekl šanas darbus, vispirms r p gi j veic sasalstoš zemes sl a no emšana – tir melnzeme, m li vai vel nas. Parasti, ja nav ne-

Bru šana

30

pieciešams pastiprin tas slodzes celi š (piem ram bru akmens iekl šana liel teritorij ), sasalstošzemes sl a no emšana j veic apm ram 20-40 cm dzi um .

2. posms. Sagatavotaj viet p c nepieciešam bas ber iekš smilti. To izl dzina un r p gi nobliet . Pamatnes bliet šanai izmanto speci lu šim nol kam paredz tu tehniku.

3. posms. N kamo sl ni veido no š emb m. Var izmantot dolom ta vai akmens š embas. P c š embu sl aizveidošanas, t pat k iepriekš, sl ni nobliet . Nepie-ciešamais š embu sl a biezums ir daž ds, atkar bno paredz t s slodzes. Ja segums paredz ts tikai g j jiem (piem., g j ju celi š), tad š embas j kl j10 cm biez sl n .

4. posms. Smilts – cementa – grants sl a izveide (cietajiem segumiem). Cements j lieto l dz 10 % no kop j apjoma. Grants iekl šanas biezumu izv las p c t , k d veid tiks izl dzin ta grants. Jo pl n ka k rta, jo lab k. Iesp jams,ka v l k starp segumu var s k augt z le, t p c zem grants sl a iesp jams kl t eotekstilu. Ja d rza celi špl nots mazai slodzei, š embas var nelietot.

5. posms. Saistk rtas iekl šana (irdeno segumu gad jum ).

6. posms. Seguma iekl šana un apmal šu ier košana (var izmantot to pašu seguma materi lu, stiprin šanai izmanto betona javu)

Nepieciešama ar lietus dens dren žas sist ma, lai neveidojas pe es un izskalojumi.

Raksta sagatavošanai izmantoti b vniec bas port l abc.lv public tie raksti un ekspertu sagatavotie ieteikumi

Bru šana

31

Bru šana

32

R pnieciskiizgatavotie celi u un laukumu segumi D rza celi u un laukumu segumu galvenais uzdevums – nodrošin tstingru, drošu pamatu zem k j m un ar zem daž du piem jas terito-rij lietotu transportl dzek u vai d rza tehnikas rite iem. Šai vajadz bai var izmantot daž dus seguma materi lus – gan dabiskas izcelsmes, gan r pnieciski ražotus.

R pnieciski izgatavotie celi u un laukumu seguma materi li ir otidaudzveid gi gan izskat , gan izmantošanas iesp ju zi . Ir divas lielas pamatgrupas – monol tais (monol tbetons, asfalts) un bru avai pl t veida segums (betona bru is, klinkers, trotu ra pl tnes,ekobru is, plastmasas bru is).

Monol tais segums

Kaut ar monol tais segums daudz j d zi ir lab ks nek pl t veida( tr k iekl jams, l dzen ks, viegl k kopjams, taj neieviešas z le),priv taj s teritorij s to izmanto reti. Iemesls – diezgan vienmu ais iz-skats, k ar sarež t iekl šana – pašu sp kiem tas nav izdar ms.

T sauktais asfaltbru is (asfalt iespiests bru a z m jums, iesp jams ar kr sains asfalts) gan ir izskat g ks, tom r tas nav sp jis izkonkur tbetona bru i. B tisks asfaltseguma m nuss – karst laik no t izdal scilv ka vesel bai nev lami izgarojumi, un savas m jas tuvum t dupotenci lu gaisa pies r ot ju ar mieru pieciest tikai retais.

Progres v ks seguma veids ir monol tbetons, ko, atš ir b no pl t vei-da betona segumiem, izlej uz vietas. Tam nepiem t asfalta tr kumi, bet ir visas pozit v s paš bas, turkl t betons ir daudzgad g ks, meh niski iztur g ks. Betons k materi ls ir pel ks un neizteiksm gs, tom rseguma izskatu var uzlabot, t virs j k rt iestr d jot kr sainusakmenti us vai citu koš ku materi lu.

Monol tbetonu nem dz kl t lielos vienlaidu laukumos, jo pavasaros, zemei atk stot, grunts to var izcil t. Parasti iekl j celi us, deform ciju nov ršanai veido saraušan s un izplešan s šuves, kuras aizpilda ar koka l st t m vai citiem piem rotiem materi liem, kas netraucstaig t. Liel ki laukumi j veido ar sl pumu uz rmal m, lai no seguma var notec t lietus dens.

Pl t veida segums

Popul r ks ciet seguma risin jums ir gatavie betona izstr d ju-mi – betona vai plastmasas bru is, k ar daž da lieluma un formas pl t veida materi li.

Jau ilg ku laiku visiecien t kais pl t veida segums ir betona bru is – no betona izlieti daž da lieluma, formas un kr sa klu i. Tas izmanto-jams gan g j ju celi iem, gan ar ce iem un laukumiem, pa kuriem p rvietojas autotransports. Tam piem t visas betona izstr d jumiemrakstur g s lab s paš bas – tas ir stingrs, iztur gs, daudzgad gs, rtsstaig šanai, viegli kopjams, lieliski kombin jams ar akmens vai koka

bru i un ar irdenajiem segumiem, turkl t ar daudzveid gs izskat .No betona bru a viegli veidot daž dus rakstus, iesp jams ieg d tiesar gatavas bru a moza kas (paletes).

Tr kumi: bru is, t pat k citi betona izstr d jumi, uz em sm r jošasvielas, dažas no t m (e as, tauki, kr svielas saturoši dz rieni) ies cas mas un ir gr ti izt r mas; bru i, k jebkuru betona izstr d jumu,var saskr p t cieti priekšmeti. K dreiz popul rais trotu ra pl kš usegums asoci jas ar kaut ko senatn gu...

Ekobru is b t b ir t ds pats segums k parastais, tikai ar specifis-ku formu, lai kl jot rodas až rs iesegums, caur kuru var augt z le.Respekt vi, tie ir betona veidojumi ar caurumiem, kuros k š n s var iepild t zemi un audz t z li vai pat dekorat vos augus. Tas pal dz veidot za ku vidi ar taj s zon s, kur brauc automaš nas, lai gan vislab ko efektu var ieg t maz k intens vi noslogot teritorij .

Plastmasas bru is paš bu zi l dz gs betona bru im, bet atš irasp c formas – klu iem ir tukšs vidus, kurš tiek piepild ts ar smilt m,bru i vienk rši iespiežot seguma pamatn – t tiek nodrošin ta plastmasas bru a stabilit te un notur ba pret slodzi. Plastmasa maz ksm r jas, t p c to var izmantot ar riska zon s, piem ram, viet s,kur tiek veikta transportl dzek u apkope vai p rkrauti miner lm sli.Plastmasas veidojumi savienojas sav starp k lego.

Aizvien popul r ks k st klinkers – paš rež m apdedzin ti m laie e i, kas sp j iztur t ra apst k us. Tie ir mitrumizt r gi, sp j tur t

lielu slodzi (ar autotransporta), oti rti staig šanai, nesm r jas, otiviegli kopjami – var pat teikt, ide ls materi ls. Klinkera izstr d jumi ir pat kamos dabas to os, jaun kajiem mode iem interesants dizains, kas paver iesp jas izmantot šos ie e us ar imenes d rzu celi uun laukumu iesegšanai. Ekskluz vs izstr d jums, kas var kalpot oti ilgi.

K du segumu kl t – bru i,pl tnes, klinkeru, irdeno vai monol to?

Bru is+ Viegli kombin jams, var iekl t ar nespeci lists, nav nepiecieša-ma smag tehnika, viegli remont jams, viegli nomain mi kl jumafragmenti, var izmantot atk rtoti, daudzveid gas dizaina iesp jas,rts staig šanai

– Vajadz gs roku darbs

Pl tnes+ Prognoz jams rezult ts, segums tri iekl jams, var iztikt bez speci las tehnikas, oti vienk rši remont jams, rts staig šanai un braukšanai, viegli kopjams – Maz kas kombin ciju iesp jas, sals liel kas pl tnes var izš ob tvai pat salauzt

Irdenais segums + L ts, vienk rši iekl jams, viegli remont jams– Izn s jas, izdang jas, rada putek us, izmirkst, gr t k kopjams

Monol tais+ L dzens, stingrs, pat kams staig šanai un ide ls braukšanai, vis-viegl k kopjams, tri iekl jams, nav nepieciešams roku darbs

Bru šana

33

Bru šana

– Vienmu š izskats, gr ti remont jams, otrreiz nav izmantojams, iekl šanai vajadz ga speci la tehnika

Klinkers +Iesp jams kombin t ar citiem materi liem, slodzes un temperat ru iztur gs, daudzgad gs, nemirkst, nesm r jas, l dzens– Ierobežotas dizaina iesp jas, sal dzinoši d rgs

Der zin t:

· Ap m ju v lams tri ž stošs segums, kas nerada dub us (bru is, pl tnes, monol tais segums).

· Irdenajiem segumiem ieteicama stingra apmal te, kas celi amne aus izpl st z lien .

· Visiztur g kajam j b t iebraucamajam celi am, jo tas tiks lietots visos laikapst k os. Tam j b t ziem viegli š r jamam,lai sniega l psta ne eras starp seguma fragmentiem un to neskr p .

· Nog z s nav ieteicams nel dzens segums, kur var aiz ertiesk jas. Ta u ar oti gluds, sl d gs tas nevar b t. Sl pum piem -roti ir betona izstr d jumi.

· Neliel teritorij nevajadz tu izv l ties oti daudz daž du segu-ma materi lu. Optim li – 1-3 kr sas vai formas.

· Ekolo isks un l ts celi š – za a vel na. T ds segums iederas starp sak u dob m vai aug u d rz .

· Jebkura materi la celi iem un laukumiem v lams veidot

sl pumu uz mal m, lai var notec t dens.· Trotu ra pl tnes vai bru i iebraucamaj ce var likt tikai rite u

slied s, t ekonom jot materi lu. Ta u ar tad pamatne j veidovis ce a platum .

· Da ai cilv ku b tiska ir akme u ener tisk iedarb ba, ta uiepriekš prognoz t, k da t b s, ir gr ti.

· Past v uzskats, ka notur g ka kr sa ir bru iem, kuriem kr supigmenti piejaukti vis mas , nevis tikai virs j sl n . Iebrau-camajam ce am iesaka viscaur mas kr sotu bru i, jo tas var tr k nodilt.

· Betona izstr d jumus k dam noteiktam laukumam vai celi amv lams ieg d ties vien pa mien , jo daž d m partij m var b t atš ir ga graudain ba vai nokr sa.

· Iebraucamajam ce am var izmantot biez ku bru i, g j ju celi-iem – pl n ku, ta u profesion li bru t ji iesaka ieg d ties

viscaur vien du – biez ku bru i, jo tad vienk rš ka un l dz ar to l t ka ir iekl šana (pamatne un segums tiek veidots vien dsvis plat b ).

· Ekobru is j kopj t pat k z liens – j laista, j c rp, j m slo.Pavirši kopts bru is izskat s plankumains.

· Iebraucamo ce u nevar veidot uz augl gas zemes – t j no emvis sl a biezum un viet j iestr d smiltis un š embas. Ja celi am ir 50-70 cm bieza, pareizi veidota gran ta š embu un smilšu pamatne, tas nekad neb s j remont . Nav ieteicams izmantot oti smalkas smiltis.


Foto

: SXC

34

Bru šana

L dz k dai temperat rai var likt bru i pie dz vojam s m jas? Vai sniegs trauc tu kvalitat vai bru auzlikšanai?

Liekot bru i, oti svar ga pamatnes sagatavošana, ja t ir par slapju, cietu vai nepieejama, protams, past v liel kaiesp ja, ka tas ietekm s bru a uzlikšanu, k ar t kalpošanu. Temperat ra b t b neietekm pašu bru a likšanu, vien gais darbu vai, jau min to, pamatni. J uzsver, ka bru a kvalit te atkar ga no izmatotajiem materi liem un veiktdarba, respekt vi, ieteicams to uztic t profesion lim.

Atbildei ir informat vs statuss!


35

Jumtu segumi, jumi u darbi

36


37

K dus jumtus nopl s s ork ns?Atbild jumtu firmas EKORS direktors Ronalds Miezeris un Latvijas Jumi u biedr bas valdes loceklis, jumi u amata meistars, diplom tsinženieris Armands Liede.

Izv rt jot v tr s nopost tus jumtus, eksperti visbiež k atkl j ne-atbilstošu celtniec bas darbu kvalit ti, k das kas konstrukcij ,b vnormat vu neiev rošanu, materi lu izmantošanas instrukciju neiev rošanu vai jumta nolietošanos. Visvair k v ja apdraud taskas ir klaj s viet s, pauguru virsotn s un j ras krast .

B tiski jumta elementi

Jumta post jumi visbiež k rodas pie parapeta, l se a vai kor .Parapets nosedz jumta plaknes savienojumu ar gala sienu, parasti tas ir veidots no pl na met la. L se a uzdevums ir novirz t lietus denino jumta notekren , tas parasti izgatavots no met la vai plastmasas loksnes. Kore ir augš ja jumta plak u savienojuma l nija.

Ja parapets nav pietiekami labi nostiprin ts, v jš to atrauj un atkailina jumta konstrukciju, p c tam noposta visu jumta kl jumu.Nomainot parapetu vecai kai, j p rliecin s, vai latas, pie kur m tiks stiprin ts jaunais parapets, ir pietiekami iztur gas. Ja latas boj tas,t s j nomaina. Stiprinot parapetu pie vec m lat m, v lams izmantot gar kas naglas (v lams enkurnaglas) vai skr ves.

Ja l senis izgatavots no nepietiekami stingra materi la vai nav labi nostiprin ts, v jš to var atloc t vai atraut. N kam s v ja br zmasbr vi pak s zem jumta seguma, un past v risks, ka jumta segums tiks nopost ts.

Jumta kore. Visbiež k jumta kore tiek nopost ta, ja izmantoti jumta segumam neatbilstoši kores elementi, t p c, kl jot jumta segumu, vajag izv l ties tikai konkr tajam segumam paredz tus kores elementus.

Jumta seguma materi ls

Nav taisn ba, ka smagie jumta seguma materi li ir iztur g ki par vieglajiem. Latvij pieredz taj s v tr s vienl dz labi ir st v juši gan daksti i, vi ot s loksnes, bituma šinde i, gan niedru jumti. V tr scieš visu veidu segumi, bet post jumu iemesls parasti nav saist tsar materi la izv li. Jebkura jumtu b vniec b izmantota materi la,jebkuras formas jumti ir iztur juši gan 2005. gada janv ra ork nu,gan ar p d jo oktobra v tru.

Vi pl kš u segumi. Visbiež k cieš vec ki vi pl kš u segumi, kuriem izdrupis bl v jums zem nagl m vai t da visp r nav. Ja naglas nepiegu pl ksnei, v jš to var izkustin t – tiks izrautas naglas vai nag-las galva izgrauz sies caur pl ksni. P c pirm s pl ksnes noraušanas jumts s k jukt daudz strauj k.

Jauni jumti tiek boj ti, ja nep rdom tas ekonomijas d ir taup tasnaglas. Augš j un apakš j lokš u rinda ir stiprin ma ar skr v m

katr viln , vajag izv l ties pietiekami biezas brusas. Vi oto lokš ujumtus v lams veidot pietiekami st vus un paredz t atbilstošu latojumu, lai ziem zem biezas sniega segas tas neiel ztu, ielauztus jumtus v tras viegl k noposta.

Daksti i. Daksti i ir smags materi ls, t p c vajag paredz t atbilsto-šas nestsp jas sienas nesošo konstrukciju un pietiekami biezas latas. Daksti u kl šana ir sarež ta, t p c to lab k uztic t speci listiem.

Bitumena šinde i. Pašl m jošos šinde us j kl j siltajos m nešos, lai tie labi pieliptu. Transport šanai paredz tie bitumena šinde i ir kl tiar speci lu pl vi, kas pirms uzkl šanas j no em, cit di tie nepielips. Daž du firmu ražotie šinde i ir stiprin mi atš ir gi, t p c to kl šanuj veic atbilstoši instrukcijai.

Met la segumi. Loksnes v lams stiprin t ar skr v m vai enkur-nagl m. Ja v jš atrauj malu liela izm ra loksnei, sk rds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes (s kšanas efekts). paši r p gij nostiprina pažobeles – ja v jš pak st zem seguma, tad tas var tikt norauts. Zem met la seguma j b t pietiekami biezam latojumam vai celtniec bas pl tn m, lai v jš neizloc tu sk rdu.

Niedru segumi. Niedru jumti var ciest no kr tošiem koku zariem, var tikt izrauti stiebri. Niedru jumtu j kl j pareizi, t p c lab k š dudarbu uztic t speci listiem.

Skaidu jumti. Kaut ar koka skaidas nav paši iztur gs materi ls,v tr s t s cieš oti reti, jo katra skaida tiek pienaglota. Koka skaidas ir maz kas par citu materi lu jumta seguma loksn m, t p c naglojums san k daudz bl v ks. Skaidu jumti cieš tikai, ja ir veci – sapuvuši, cauri vai jumts nepareizi piestiprin ts pie sien m un v jš nocejumtu k cepuri.

Riskant k s vietas

Sl pajos jumtos biež kais post jumu c lonis ir nepietiekami no-stiprin ts jumta perimetrs. Visu jumtu var noraut, ja tas nav pareizi piestiprin ts sienai, visvair k š dam riskam pak auti “vieglie” jumti (kl ti ar sint tisk m vi pl ksn m, bitumena šinde iem vai ru umateri liem).

Savienojuma vietas (vietas kur jumta plakne piek aujas daž d mizb v m – mansardiem, l k m, skurste iem, paštais tiem jumta logiem) un cit m jumta plakn m ar ir pak autas paaugstin tam ris-kam – nepietiekami kvalitat vu savienojumu v jš var atpl st. Boj jumi rodas ne tikai v ja kabatu, nenostiprin tu elementu d . Jumts var ciest ar , ja savienojuma viet s konstrukcij iek st mitrums, kas sap d koka elementus vai izraisa stiprin jumu r s šanu.

Horizont lie jumti ir maz k pak auti v ja post jumiem, tom rar tos v jš var nopl st. Pietiek v tras pus atraut jumtam k dukl juma malu, lai v jš nopl stu visu jumta kl jumu, t p c paša v r ba j piev rš kvalitat va jumta perimetra izveidei. Ne tikai jumta perimetr var tikt norauts segums, ar šuvju vietas ir riska zona. Zem ru u materi liem kl jamo siltumizol ciju j nostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speci los d be us, tie ir vajadz gi jumta iztur bas nodrošin šanai.



38


39


40


41


42


43


44


45


Siltumizol cijas darbi

V los nosiltin t jumtu. Jumta segums „Onduline”, zem t d u kl jums, sp res, tad iekš j apdare, kas ir ar griesti apsild majai telpai. K dam b tu j izskat s “p r gam”, k du siltumizol cijas materi lu lab kizv l ties, un cik biezam tam j b t?

Jumta siltin šanai iesp jami divi pamatvarianti – t sauktais aukstais un siltais jumts. Aukstajam jumtam siltina tikai b ni u p rsegumus. Var izmantot jebkuru siltumizol cijas materi lu, ta u ekonomiski pamatot ka ir beram miner lvate – ar to viegli un tri var aizpild t visas spraugas, turkl t beram vate ir l t ka par lokš u vati. Var izmantot ar eko vati, keramz ta granulas (t s gan ir sal dzinoši smags materi ls).Siltais jumts konstrukcijas zi ir l dz gs koka karkasa ku sien m (izol cijas materi ls tiek iestr d ts starp sp r m), arizmantojamie materi li ir l dz gi. kas iekšpus jumta siltumizol cija no gaisa mitruma j sarga ar tvaika izol cijas pl vi,t pat k siltinot sienas no iekšpuses.Jaunas iesp jas labv l ga mikroklimata nodrošin šanai zem jumta seguma var pav rt eko vate, kas uz em mitrumu, bet neveido kondens tu. Sl pas virsmas ar eko vati siltina, izmantojot saus s izp šanas metodi.Situ cij s, kad sp res nav pietiekami biezas, lai starp t m var tu ievietot nepieciešam biezuma miner lvati, var b tefekt va atstarojoš siltumizol cija. Jumta konstrukcij s atstarojoš s siltumizol cijas materi ls parasti tiek kombin ts ar k du no miner lvat m.Ja jumta segumu liek tieši uz siltumizol cijas, ieteicams lietot siltumizol cijas materi lu ar palielin tu stingr bu,piem ram, putustiklu. Izmantojot parastos siltumizol cijas materi lus, v lama to konstrukt va v din šana, jo gan miner lvate, gan putuplasti ir tvaika caurlaid gi, un k da da a gaisa mitruma var nok t jumta konstrukcij s.

Aivars Veide, abc.lv eksperts jaut jumos par pane u ku fas des šuv m, siltin šanu; mob.t lr.: 29256563SIA Bostik; www.bostik.lv; epasts:[email protected]


46


47

Putupoliuret na veidi un to pielietojumiPutupoliuret ns (PPU), k siltumizol cijas materi ls, tiek lietots jau vair kas desmitgades, to ražo daudzi lielie miskie koncerni, t di,k BASF (PPU ar nosaukumiem: Elastopor un Elastospray), Bayer (Baymer un Baytherm), Huntsman (SPF) u.c. Materi ls tiek plaši izmantots celtniec b gan zem s, kur tas pasarg no aukstuma, gan ar valst s, kur ir j nov rš telpu p rkaršana. Ar Latvij Valsts koksnes mijas instit ta Polim ru laboratorija jau daudzus gadus str d pie PPU kompoz ciju un tehnolo u izstr des, te var min tt das kompoz cijas, k Ripors un Latpors.

PPU tiek izmantots gan celtniec bas konstrukciju ražošanai (sendvi -tipa pane i), r pnieciski izgatavotu siltumizol cijas pl kš u ražošanai, ko v l k iestr d b v s, to var uznest ar tieš s uzsmidzin šanaspa mienu, vai ar lejot aizpild t konstrukciju dobumus, piem ram,gaisa spraugas starp m ri un dekorat vo ie e u apšuvumu. Šajrakst s k k izkl st sim divus PPU izmantošanas variantus, k piem ri min ti firmas BASF ražotie siltumizol cijas materi li.

Uzsmidzin mais putupoliuret nsElastospray H 1622

Izmanto r pniecisko un dz vojamo ku, ang ru un tvert u siltumizo-l cijai. Šis putupoliuret ns ir ar sl gto poru strukt ru, kas noz m ka materi ls neuzs c mitrumu un laika gait tas nemaina paš bas, tajpaš laik dens tvaiku caurlaid bas koeficients =60, t v rt ba ir l dzv rt ga koka dens tvaiku caurlaid bas koeficientam.

Materi lam ir viszem kais (vislab kais) siltumvad šanas sp jas koeficients no zin majiem siltumizol cijas materi liem. T lambda v rt ba ir 0.0205 W/m*K, t d j di PPU ir apm ram divas reizes efekt v ks siltumizol cijas materi ls k miner lvate.

Viena no galvenaj m uzsmidzin m putupoliuret na priekšroc b mir t , ka to var uznest uz jebkuras virsmas (jebk da reljefa griesti, sienas, gr das vai k das citas virsmas), veidojot vienlaidus bezšuvju izol cijas k rtu bez termiskajiem tilti iem.Materi la bl vums ir 35-40 kg/m³, kas noz m ka materi ls ir pie-tiekmai viegls, lai nerad tu papildus slodzi uz konstrukcij m, bet taj paš laik pietiekami iztur gs, lai nestu savu svaru bez papildus stiprin jumiem.

Siltumizol cijas materi ls nesabr k atmosf ras vai mikroorganismu ietekm , tas nep st, neput un neizdala kait gas vielas ekspluat cijaslaik . T kalpošanas laiks, ja tas netiek pak auts tiešai UV-staru iedarb bai ir praktiski neierobežots.

Gaisa spraugu aizpild šana sien s ar lejamo putupoliuret nu Elastopor H 2401

Vairumam agr k celto m ju ir gaisa sprauga starp nesošo m ri un r jiem apdares ie e iem vai citu apdares materi lu. Bieži vien

nesošais m ris nenodrošina pietiekošu siltuma pretest bu. Š daskonstrukcijas kas siltin šana no rpuses ir piln gi bezj dz ga, jo sil-tums aizpl d s caurs gaisa spraugu k pa skursteni, savuk rt siltinot no iekšpuses „rasas punkts” p rvietosies uz nesošo konstrukciju, t sboj jot. Pareiz kais risin jums ir aizpild t šo gaisa spraugu ar siltum-izol cijas materi lu. Spraugu var aizpild t ar beramiem siltumizol cijas materi liem (beramo vati vai polistirola lod t m) vai ar zema bl vumasiltumizol cijas PPU (12-18 kg/m³). Beramo materi lu „m nuss” ir to tendence laika gait s sties izveidojot tukšumus siltumizol cijassl a augšpus un zem logiem, bez tam tie ir ar maz k efekt vi kPPU. Aizpildot spraugu ar siltumizol cijas materi lu Elastopor H 2401/1 tiek nodrošin ta 100% spraugu aizpild šana. Materi ls nekad nes d sies, jo ir sal m jies kop ar sien m.

Liešanas process ir sekojošs: sien tiek izurbti caurumi ar soli apm. 1 m pa horizont li un vertik li. Caur urbumiem tiek iepild ts putupo-liuret ns š idr veid , kas ciet jot izplešas un aizpilda visas spraugas un tukšumus kas konstrukcij . P c putupoliuret na iepild šanasurbuma vietas tiek aizdar tas ar javu, t d j di t s nomask jot.

Bez augst k aprakst taj m PPU pozit vaj m fizik li meh niskaj mpaš b m j piemin materi la iekl šanas augst produktivit te, vienas dienas laik ir iesp jams nosiltin t l dz pat 500 m2 virsmas.

Rakstu sagatavoja abc.lv redakcija sadarb b ar SIA „Ritols”


48


49

Sk rdnieku darbi

Ir v l šan s siltin t “L v nu” tipa ku, aizpildot sienas gaisa spraugu ar siltumizol jošu materi lu. Kas b tuj em v r izv loties siltumizol cijas materi lu, lai sprauga starp kas karkasu un ie e u m ri turpin tupild t savas funkcijas – izventil t mitrumu, kas atpl st no iekštelp m caur sienas konstrukciju, lai tas neiz-kristu uz r jo m ri. K dus materi lus ieteiktu?

Gaisa spraugai m r , pat piepildot ar jebkuru š das sist mas siltin šanas materi lu, ir j pilda elpošanas funkcija (dif zija), k jebkurai siltin šanas sist mai. Cik man zin ms, nav t da materi la, kas b tu 100% notur gs pret mitruma iedarb bu, un kur ir garantija ka visas spraugas tiek piepild tas vienm r gi. Mana doma ir paskat ties „Klinker” fas dessiltin šanas sist mu, kur ir ventil jamie caurumi, k dos att lumos tiem j b t, lai fas de pild tu savu funkciju vesel gamklimatam iekštelp s. Ja ir mitruma iedarb ba uz nesoš m virsm m, tas ir pirmais kas ir j nov rš, tad var dom t t l k.

Igors Dacjuks “Kreativ”, IKabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanas sist m m, kreat vo apdari, akustisko sist mu, san cij m, restaur ciju un citiem darbiem.

K pareizi nosiltin t griestus, uzlik m uz b ni iem pl vi un p c tam vati, pa virsu vatei atkal uzlik mceltniec bas pl vi – rezult t uz augš j s pl ves rad s kondens ts un palika mitras augš j s koka da as.

Siltinot ar ekovati, “p r gs” b ni u siltin šanai izskat s š ds:1. Griesti (k di nu kuram un no k da materi la tie ir), 2. B vkartons3. EkovateSiltinot ar jebkuru siltumizol cijas materi lu, pl vi pa virsu likt noteikti nevajadz tu.

Intars Rozmans, “Vekover”, SIAabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanu ar ekovati


50

Bru šana

51

Fototapete Tav s m j sNu jau k du laiku, lai klied tu stereotipus par klasisko tapešu gar-laic gumu un rad tu iesp ju radoši izpausties ikvienam remontdarbu veic jam, sienu apdarei plaši tiek izmantotas fototapetes. Nenolie-dzami skaists, ori in ls un pie atbilstošiem apst k iem pietiekami ilgi kalpojošs skaistuma un dizaina elements.

Kas ir fototapete?

Fototapete ir k palielin ta fotogr fija (70x100 cm un 86x220 cm), kas paredz ta l m šanai pie sienas vai, piem ram, uz durv m(97x220 cm, tiek izgatavotas no div m da m). Parasti fototapetes izmanto tapešu viet , lai nosegtu sienas plat bu no griestiem l dzgr dai, radot plašuma un daž du citu dimensiju un saj tu iespaidu. Fototapeti iesp jams salikt ar no gabali iem, š dos gad jumos j izv las augstas kvalit tes fototapetes, lai savienojumu vietas neb tu redzamas.

Fototapetes var l m t uz vis m telpas sien m, tom r emot v r , ka parasti t s ir košas, kr sainas, izteiksm gas un daž diem rakstiem un ornamentiem bag tas, vislab ko iespaidu fototapetes rad s, ja izdai os vienu konr tu telpas sienu. Interjera dizaineri iesaka fotota-petes nekombin t ar lielu daudzumu m be u vai citiem iespaid giemaksesu riem, jo, “kas par daudz, tas par sk di”. Parasti ar fototapet mtiek izdekor tas gu amistabu, viesistabu vai virtuvju sienas, tom r šeit robežu nav – fototapete ieder sies praktiski jebkur telp , iz emotvannas istabu, kur fototapetei var kait t mitrums.

Uz fototapetes var druk t jebko, s kot no daž d m dabas ainav ml dz pat multe u varo iem un saviem att liem. Tom r, j em v r ,ka katrs att ls un t specifika r p gi j saska o ar citiem interjera un dizaina elementiem telp , jo fototapete ir oti sp c gs elements un var rad t visdaž d k s izj tas un iepaidus. Fototapetes kr sa un uz t satt lotais ornaments vai att ls var telpu vizu li sašaurin t, paplašin t, padar t gaiš ku vai tumš ku utt. Katra m jok a telpa kalpo savam specifiskam m r im, t p c tai j piem ro ar fototapetes izv le.

Ražot ji nor da, ka fototapetes kalpo apm ram 8-10 gadus. Latvijpieejamas daž du ražot ju fototapetes – liel koties no V cijas, N derlandes un Ukrainas.

Izv loties tapešu kr su un dizainu, der atcer ties:

1. Spilgtas un pies tin tas kr sas vizu li pietuvina sienu, bet gaiši un mier gi to i – att lina, t p c maz s telp s intens vusto us lab k izmantot vienas sienas apdarei vai k interjera akcentus.

2. Lieli ziedi un spilgti izteikti raksti optiski samazina telpu, bet mazi un nenoteikti to paplašina, kalpojot k neitr ls fons p r jieminterjera elementiem.

3. Vertik las un šauras sv tras vizu li paaugstina griestus, bet vienlaic gi samazina kop jo apjomu. Neliel telp ar zemiem griestiem ieteicamas tapetes ar plat m, vertik l m sv tr m – t s paaugstin s griestus, bet kop jo apjomu vizu li nesama-

zin s. V l lab k, ja sv tru malas ir nedaudz izpl dušas, nevis kontrastainas.

4. Lieli un daž das formas plankumi rada oti dekorat vu efektu, bet vienlaikus ar papildu slodzi ac m, t p c tos ieteicams izmantot tikai fragment ri – vienai no sien m, nevis visai telpai.

5. S kgraudaina tapešu fakt ra piem rota daž du sienas defektu nosl pšanai.

Bildes izm ri

M sdien gas fototapetes ir kvalitat vas grafikas, spilgtu un notur gukr su augsto tehnolo iju produkts. Fototapešu izgatavošanas procesizmanto pašu tehnolo iju, kas auj att lu uzdruk t uz fototapetes pap ra, saglab jot nemain gu kr su spilgtumu un asumu. Vienk ršipalielinot fotogr fiju, š du efektu nav iesp jams sasniegt.

Lai fototapeti izgatavotu no sav m fotogr fij m, t m j b t ar lielu izš irtsp ju, vismaz 2000x4000 pikse u liel m. Fotogr fijas lielums nav vien gais noteicošais faktors. oti svar gi ir ar objekti, kas att loti bild , t pat, vai fotogr fij att lots tuvskats vai t lskats. Ja bild ir att lotas mazas deta as, gala rezult ts b s miglain ks. Jo liel ku att lu no fotogr fijas v las ieg t, jo liel ks skaits m ksl gopikse u tiks izveidots, kas, iesp jams, atst s negat vu iespaidu uz att la kvalit ti. Pašu fotograf tu att lu ar ciparu fotoapar tu, kura izš irtsp ja ir maz ka par 6-7 megapikse iem, nav ieteicams izmantot. Cit m bild m, piem ram, no interneta resursiem, faila izm riem j b ts kot no 3-4 megabaitiem. Ja pašam neizdodas š das kvalitat vasbildes atrast, j atceras, ka past v iesp ja bildes atrast specializ t sfotoa ent r s vai tapeti pas t t specializ tajos veikalos, kas pied vjau gatavas fototapetes.

Fototapešu l m šana

Fototapetes tiek l m tas vair kos posmos. Telp , kur tiks l m tasfototapetes, gaisa temperat rai j b t no +5 l dz +20°C un nav pie aujams caurv jš. Pret j gad jum , fototapetes nevienm r gi ž sun atseviš s viet s rad sies savilkumi, k rezult t fototapetes p cneilga laika var no sienas nokrist.

1. posms. Vispirms r p gi att ra sienas virsmu no iepriekš jseguma, sienas j atbr vo no putek iem, net rumiem un gružiem. L dz gi k pirms klasisko tapešu l m šanas – sienai j b t piln gi gludai un sausai.

2. posms. P c sienas virsmas apstr des j veic prec za sienas nom r šana.

Apdares darbi

52

3. posms. L dz gi k pirms gr das segumu iekl šanas, seko gr dl stu no emšana, lai t s netrauc tu fototapetes uzl m šanaivisas sienas garum .

4. posms. Gad jum , ja fototapete sast v no vair k m da m, uz gr das vispirms j saliek z m jums t d izskat , k ds tas b s redzams uz sienas.

5. posms. Uz sienas virsmas j novelk viena horizont la l nija, tieši pa vidu starp griestiem un gr du, k ar viena vai vair kas vertik las l nijas, lai sienu sadal tu etr s vai vair k svien d s da s (atkar b no t , cik fototapetes da asnepieciešamas).

6. posms. Tapešu l mes sagatavošana. Atbilstoši instrukcijai, j -sagatavo tapešu l me. Ieg to masu r p gi un vienm r giizmaisa t , lai nerodas kunku i. L mes konsistencei j b tt dai pat, k l m jot parast s tapetes.

P c iepriekšmin to posmu veikšanas dr kst s kt fototapetes l m šanu.

7. posms. Ar otu vai suku uzkl j l mi uz fototapetes aizmu-gur j s da as (tieši pirms likšanas pie sienas) un r p gi to pieliek pie sienas, atbilstoši novilktaj ml nij m. Fototapetes pie sienas piespiež ar speci lu rull ti, s kot no tapetes centra virzien uz mal m.Katrs n kamais fototapetes gabals j l m tieši blakus jau uzl m tajam gabalam, lai nepaliktu spraugas un uzl m tie gabali nep rkl tos, veidojot vienm r gu sienas

p rkl jumu. Uz piel m tajiem tapešu gabaliem un to virsmas var rasties nelieli gaisa p sl ši, bet p c tapešu nož šanas tie pazud s.

8. posms. Kad fototapete nožuvusi, ar asu naz ti j nogriež liek stapetes malas.

9. posms. Gr dl stes piestiprina atpaka . Tapetes l m šana ir pa-beigta.

Raksta sagatavošanai izmantoti b vniec bas port l abc.lv public tie raksti un ekspertu sagatavotie ieteikumi

Apdares darbi

53

Apdares darbi

Kaimi i nol ja istabai un virtuvei griestus. Griesti šobr d ir nomazg ti un jau izžuvuši, bet ar lieliem daž diem br niem ple iem, plankumiem (griestos). Uzkr soju un nop tu ar kr tu vair kas reizes griestus, bet p c nož šanas ikreiz par d s br ni plankumi (sit cauri). Pašai visu atkal nomazg ju un dom ju ko dar t,ar ko iepriekš apst d t griestus un tikai tad kr tot, lai br nie ple i nepar d s.

100% garantiju pret ple iem dod speci la blo joša gruntskr sa „AKROSTOP” (TIKKURILA). Ple us grunt ar šo gruntskr su un p c tam kr so ar parastu kvalitat vu griestu kr su, piem ram, VIVACOLOR 3. Nav ar j baid s, ka gruntskr sa un kr sa noblo s griestu virsmu, jo ab m ieteiktaj m kr s m ir lieliska tvaiku caurlaid ba, t tad t s labi “elpo”. Kr tu likt uz griestiem ar , protams, var, bet argumenti, k d to v l šodien dara, sti nav izprotami.Kr ts ta u sm r , mitruma sv rst bu ietekm ar laiku pats lob s nost, it seviš i, ja ir biez k k rt , nav p rkr sojams,darbs ir gana net rs gan kr sojot, gan kasot nost jau nokr soto.Nokr sojiet vienreiz griestus ar labu dens dispersijas kr su un b s miers uz visiem laikiem. P rkr sot var siet ik pa pieciem gadiem kaut desmit reizes, turkl t, bez pašas virsmas gatavošanas un kre iem, ja nu vien gi kaimi i atkal.

Aivars Danenbergs, abc.lv eksperts jaut jumos par kr s m un kr sošanas darbiem, TIKKURILA M c bu centra vad t js

Sakiet, vai vasara ir piem rot kais laiks, lai veiktu m jas apdari, jo m jas sienas daudz tr k nož st?M jas fas des apdari vienm r veic vasar , s kot no plus 5 gr diem l dz kritiskajam +25 gr diem, ja vasar ir karsts, ieteikums, piem ram, apmetuma vai arm juma vilkšanai s kt 5 no r ta un l dz maksim li 11 no r ta, ir j skat s vienk rši, k ar kr sojumu, ja fas des augstums liels, jo j kr so viss laukums ir vien r vien bez nek das apst jas, sav d k b s ple i. Ar apmetumu tas pats, ja virsma b s silta neviens nesp s to pier v t, k ar arm jot 4mm b s oti pagr ti ide lu virsmu pan kt.

Igors Dacjuks, “Kreativ”, IKabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanas sist m m, kreat vo apdari, akustisko sist mu, san cij m, restaur ciju un citiem darbiem


54

Apdares materi li: gr das segumi

55


56


57

Katrai telpai savas fl zes Parasti fl žu izv l domin est tiskais faktors – fl zes kr sa, fakt raun citi dizaina elementi. Bet – vienas kr sas fl z m iesp jami radik liatš ir gi tehniskie r d t ji, kas b tiski paredz tajam materi la pielie-tojumam konkr t telpas vai kas da .

Dz vojam s un atp tas telpas

T ir interjera da a ar izteikti est tisku noz mi, un fl žu dizains vienno-z m gi ir telpas stila sast vda a. Tom r gr das fl žu izv l v lams pie-v rst uzman bu vair kiem materi la funkcion lajiem parametriem.

Pret j gad jum j r in s ar neparedz ti tri saboj tu fl zes virsmu telp s ar liel ku noslodzi (priekšnams, vestibils, virtuve) vai nepat -kamu sl d šanu telp s ar pastiprin tu mitruma iesp jam bu (vannas istabas, saunas u.c.)

Gr das fl zes ieejas zonai – priekšnamam, vestibilam u.tml.

Š telpas da a ir m jok a viz tkarte, t p c, izv loties gr das fl zes,paša uzman ba j piev rš materi la nodilumiztur bai, kuru var daž diietekm t m jok a atrašan s vieta. Piem ram, b tiska atš ir ba ir starp priekšnamu daudzdz vok u nama 5. st v vai vestibilu priv tm jas1. st v , kur nok st tieši no d rza vai ielas. Viennoz m gi, ka otrajgad jum j izv las gr das fl zes ar liel ku virsmas nodilumiztur bu.

Nodilumiztur ba (PEI)

P c Eiropas standarta EN 102 fl žu nodilumiztur bu apz m ar burtiem PEI. Šis koeficients attiecas tikai uz glaz t m keramikas un akmens masas fl z m un nosaka glaz juma nodilumiztur bas pak pi, kas, atbilstoši paredz tajai gr das noslodzei, tiek iedal ta 5 grup s:

1. grupa (PEI 1): telpas ar minim lu noslodzi;2. grupa (PEI 2): telpas, kur s staig ar m jas apaviem;3. grupa (PEI 3): visas dz vojam s telpas, viesn cas, nelieli ofisi;4. grupa (PEI 4): vid ji intens vas noslodzes dz vojam s un sa-

biedrisk s telpas;5. grupa (PEI 5): intens vas noslodzes dz vojam s un sabiedrisk s

telpas.

Gr das un sienas fl zes vannas istabai (saunai, baseinam)

Izv loties fl zes šai interjera da ai, b tisks ir gr das fl žu pretsl des fak-tors, kuru telp s ar tiešu dens kl tb tni klasific p c 3 parametriem, nosakot pie k da fl z t s virsmas sl puma iesp jama sl d šana:

· A: fl z jam s virsmas sl pums nep rsniedz 12º (saunas, baseinu rbtuves)

· B: fl z jam s virsmas sl pums l dz 18º (celi i un k pnes ap/pie baseina)

· C: fl z jam s virsmas sl pums l dz 24º (celi i un k pnes tieši pie dens)

T k vannas istab tiek lietoti daž di kosm tiskie un person g s higi-nas produkti, bieži vien n kas izmantot speci lus t r šanas l dzek us

iesp jamo traipu likvid šanai, t p c gan gr dai, gan sienai ieteicams

izv l ties fl zes ar speci lu p rkl jumu, kas nodrošina paaugstin tunotur bu pret misku vielu iedarb bu.

Gr das un sienas fl zes virtuvei

Sal dzin jum ar p r j m interjera telp m, virtuves gr da un siena iev -rojami vair k pak auta daž d m ietekm m un biež kai t r šanai, t p csienai un gr dai ieteicams izv l ties fl zes ar paaugstin tu notur bu pret

misk m un termisk m ietekm m. Papildus min tajam, virtuves gr das fl z m b tiska ir notur ba pret meh niskiem boj jumiem. Š du speci li apstr d tu fl zes virsmu neietekm s ar m jdz vnieku nagu skr p jumi un uz t s nepaliks nobr zumi, kurus var rad t m be u p rb d šana.

Sabiedrisk s un darba telpas

Izv loties gr das fl zes š m telp m, paša uzman ba j piev rš gan materi la nodiluma un lieces iztur bai, gan paaugstin tai notur baipret meh niski misk m ietekm m. Tom r viena no b tisk kaj mpras b m sabiedrisk s un darba telp s ir droš ba, t p c paši aktu lair fl žu pretsl de, kuru p c EN standarta apz m ar burtu R un iedala 5 klas s – atbilstoši konkr t s telpas noslodzei un funkcijai :

· R9: foaj , uzgaid m s un atp tas telpas; · R10: skolas telpas, medic nas iest des, laboratorijas, restor ni,

friz tavas;· R11: restor nu virtuves, meh nisk s darbn cas, p rejas;· R12: rampas, autost vvietas, baseini, dušas telpas;· R13: ražošanas telpas ar pastiprin t m droš bas pras b m.

Fl zes rtelp m un fas d m(terases, lodžijas, fas des u.c.)

r jai apdarei v lams izv l ties saliztur gas fl zes ar bl vu (ekstrud tu) pamatni un zemu dens absorbciju, kas nodrošin s minim lu densabsorbciju un neitraliz s temperat ras izmai u kait go ietekmi. Jo porain ka b s fl zes pamatne, jo augst ka b s dens absorbcija – uz fl z t s virsmas kr sies net rumi, un dens pilienu sasalšanas / atkušanas rezult t tri boj sies fl zes virsma.

Tas, kas v l vakar š ita neiesp jams, šodien ir realit te – ku fa-s žu apdarei tiek pied v tas augst kaj m ekolo iskaj m pras b matbil stošas keramisk gran ta fl zes, kas, apstr d tas ar speci luš idrumu, att ra gaisu t pat k za ojoši koki.To, k dai nodilumiztur bas grupai, saliztur bai, temperat ras izmai-

m, miskiem un meh niskiem boj jumiem vai pretsl des koefi-cientam atbilst J su izv l t s fl zes, iesp jams p rbaud t konkr tfl žu ražot ja katalog .

Ja k d tirdzniec bas viet inform cija par fl žu tehniskajiem r d t -jiem nav pieejama, tas liecina vai nu par p rdev ja nekompetenci vai par to, ka attiec g ražot ja fl zes nav sertific tas un neatbilst Eiropas kvalit tes standartiem.

Tikpat svar gs faktors k paredz tajam pielietojumam funkcion liatbilstošs materi ls, ir interjeram vai arhitektoniskajam risin jumamatbilstoša fl žu dizaina izv le. Kr su saska u un fl žu izvietojuma kompoz ciju noteikti v lams uztic t profesion lam dizainerim vai arhitektam, jo ar daž du optisko efektu pal dz bu var rad t atš ir gasnoska as, akcent t v lamo vai uzlabot pl nojuma nepiln bas.



58


59

Koka d u apdare kas fas dei

kas fas de ir oti svar ga kas da a, p c t s rodas pirmais priekš-stats par m ju. Tai j b t ne tikai skaistai, bet ar j aizsarg m ja no main gajiem laika apst k iem, j saskan ar apk rt jo vidi un m jasarhitekt ru. Viens no visu laiku popul r kajiem un ar modernaj arhi-tekt r biež k izmantotajiem fas des apdares materi liem ir koks.

Koka apdares paš bas

Kaut ar valda pie mums, ka koks kalpo sal dzinoši s ku laiku, m sdien s to iesp jams apstr d t ar daž diem speci liem l -dzek iem, kas aizsarg pret saules starojumu, mitrumu un citiem nelabv l giem vides faktoriem, t iev rojami paildzinot kalpošanas laiku. Koka fas de veiksm gi iek ausies praktiski jebkur ainav , trad s m j gu atmosf ru. T k koks ir dab gs materi ls un rea uz apk rt jo vidi, tam nepieciešama regul ra kopšana, aizsarg jošp rkl juma atjaunošana.

Koks nav l ts apdares materi ls, turkl t j em v r , ka koka d l šupiestiprin šana ir laikietilp gs process, t p c šai apdarei ir liel kasdarbasp ka izmaksas. Toties tas ir ekolo isks un elpojošs materi ls.Koks ir pašs materi ls ar t iemesla d , ka auj projekt t jiemizstr d t smalku un detaliz tu apdari, vari t ar kr s m – atrodot piem rotu toni vai atst jot koka dab go kr su, kas rad s siltuma un viegluma iespaidu.

Koks ir labs siltuma izol t js. J em v r , ka zem koka apdares dr kst siltuma papildizol cijai izmantot tikai miner lvati. Nek dgad jum zem koka apdares k siltin mo materi lu nedr kst izmantot putupolistirolu, jo šis materi ls ir viegli uzliesmojošs. Koka apdares materi lu veiksm gi var kombin t ar apmetumu, apdares pl ksn mun citiem apdares materi liem.

Pie koka fas žu m nusiem gan j min fakts, ka ne ar ko neaizsarg tsmateri ls saul balo (pel ko), kr sotas plaknes ik p c p ris gadiem j p rkr so. Koka fas des j apstr d ar ar antipir niem, lai nodroši-n tu kai ugunsdroš bu.

Koka fas des aizsardz ba

K ikvienam koka izstr d jumam, ar kas apšuvumam vajadz gakoksnes aizsardz ba un r p ga kopšana. Šin nol k apdares d iliel koties tiek vai nu apstr d ti ar antiseptisku materi lu, saglab jotkoksnes dabisko toni, vai kr soti. Lai šis materi ls ilg k kalpotu, apm ram reizi piecos gados tas j p rkl j ar aizsargsl ni. Kvalitat vikr sota koka fas de neb s j p rkr so 8-12 gadus.

Lai koka fas de kalpotu ilg k, nedr kst taup t uz materi la kvalit tes r ina. Ja d i plais s, p rsniegs pie aujam s saraušan s un izplešan srobežas, fas d rad sies spraugas, lob sies nost kr sa. Pareizi apstr d -jot, koks savas meh nisk s paš bas un iztur bu saglab oti ilgi.

Veidojot fas dei koka d u apšuvumu, j iev ro, lai koki b tu cirsti sausaj gada sezon , tas ir, no oktobra l dz martam, kad stumbros maz sulas. Ja d l ši b s izgatavoti no vasaras sezon cirstiem ko-kiem, tie v rpsies. Lai samazin tu v rpes rašan s iesp ju, ieteicams izv l ties šaur kus d l šus ar pusgropi, nevis gropi.

K veido tradicion lo koka d l šu apšuvumu

Fas des apdari ar koku var veidot oti daž di – izmantojot daž daplatuma, biezuma un garuma kokmateri lus, liekot tos daž d vir-zien un daž d bl vum . M sdien s bieži izmanto koka apdari t ridekorat viem nol kiem, liekot šaurus koka d l šus ar atstarp m – kredeles vai žal zijas, bet caur t m redzams apmetums vai k da cita apdare.

Tradicion ls apšuvums ir ar t saukto vagonku jeb vagond l šiem(pl ni, grop ti, vel ti apdares d l ši), liekot tos horizont li, bl vicitu pie cita. D l šus piestiprina ar nagl m vai skr v m gropes vietpie koka karkasa, ko veido vertik li gar sienu no 5x4 centimetru brusi m (lat m). Gropes vietu nosedz ar n kam d l ša gropi, lai apšuvuma rpus naglas vai skr ves neb tu redzamas un netrauc tu, ja vagond l šu apšuvumu p c tam vajadz gs špaktel t un kr sot. Š du apšuvumu var veidot praktiski uz jebkura veida sien m.


Apdares materi li

Foto

: Flic

kr

60

Apdares materi li: pal gmateri li

61

Apdares materi li: pal gmateri li

62

Apdares materi li: tirdzniec ba

63

Apkures iek rtas, saules kolektori

64


65


Dizains, interjers, priekšmeti un pakalpojumi

66


67

Iek rtojamistabu mazulim Kad m j s uzrodas mazulis, katrai imenei rodas probl ma – kiek rtot b rna istabu? B rnistaba parasti ir gan gu amistaba, gan sp u, gan ar m c bu telpa. Bez t , ka šai telpai j apvieno daudzas funkcijas, b rnistaba biež k par p r j m telp m ir pak auta p rk r-tojumiem – b rni tri aug un n kas dom t, k nomain t m beles un interjeru, lai istaba atbilstu b rna vecumam un vi a pras b m.

Pl nošana un iek rtošana

Iek rtojot b rnistabu, vispirms j em v r b rna vecums. 3–5 gados vi am ir nepieciešama plaša telpa fiziskai att st bai, t distabu nevajadz tu pieb zt ar daudz m m bel m. T viet ieteicams gr das laukumu atst t p c iesp jas br v ku. Savuk rt skolniekam ir nepieciešams galds, gr matplaukts, skapis. Jo vec ks k st b rns,jo maz k svar ga ir br v plat ba istab .

B rna istabu nepieciešams sadal t vair k s funkcion l s zon s – gu amvieta, garderobe, telpa sp l m un m c b m. Tas aus telpu viegl k uztur t k rt b .

B rnam dz vei svar go priekšmetu nav maz k k pieaugušam cilv kam, t p c ar istabas iek rtošanai nevajadz tu atv l t pašu maz ko telpu m jokl . J em v r , ka b rns sav gult ne tikai gul s, bet ar sp l sies un uz ems viesus. T p c b rna gu amvietaij b t transform jamai par d v nu vai ar gulti ai j paredz izvelkamas atvilktnes, kur nosl pt gultas ve u.

Galvenais uzdevums, iek rtojot b rnu istabu, ir nep rv rst telpu par m be u noliktavu, bet atst t ar br vu vietu b rna sp l m.

Kaut ar b rns v l ir mazs, nedr kst aizmirst, ka dr zum vi am b snepieciešams rts rakst mgalds, k ar plaukti, kur izvietot gr matasun sp les. T p c telpu iek rtošanu j veic ar rezervi t l kiem papil-din jumiem. Skapjos b tu lietder gi paredz t plauktus un grozus manti u izvietošanai.

M be u izv le

Izv loties m beles b rnistabai, j apzin s, ka t s atš iras no m bel m, kas dom tas cit m telp m. B rnu m beles parasti ir maz kas p cizm riem, t m ir spilgt kas kr sas, droš ka konstrukcija. V lams, lai t s b tu ražotas no ekolo iskiem materi liem.

Izraugoties m beles, nepietiek vien zin t istabas kop jos, bet ar katras sienas un nišas izm rus. Ja istab ir noapa oti st ri, daudz nišu, ie-sp jams, m beles n ksies pas t t, jo var neizdoties piemekl t gatavas m beles p c vajadz giem izm riem. J em gan v r , ka individu li pas t tas m beles b s krietni d rg kas par standarta produkciju.

Ja v laties, lai m beles b rnu istab kalpotu ilg k, izv lieties m -beles, kuras var transform t l dz ar b rna augšanu. Kr slu, galda un gultas augstumam vajadz tu b t regul jamam. Nosakot optim lokr sla augstumu, j em v r , ka b rna k j m, saliekt m ce os taisnle , ir j balst s pret gr du.

Ekolo ija

Izv loties m beles b rnu istabai, paša uzman ba j piev rš m be uekolo iskumam un nekait gumam. „Vist r kais” variants ir mas vkoka m beles. Vislab k, ja no mas vkoka izgatavotas ne tikai fas desda as, bet ar iekš jie plaukti un sienas. Protams, ka š das m belesmaks s krietni d rg k, ta u apsveriet, vai uz b rna vesel bas r inavajadz tu taup t.

Vispiem rot k ir k avas, apses un b rza koksne, savuk rt egle ir vair k pak auta meh niskiem boj jumiem. Ja tom r mas vkoka m beles nevarat at auties, piev rsiet uzman bu izstr d jumiem no MDF, kas nereti ir pat iztur g ka par dab go koku.

M ksto m be u izv l svar ga ir apdares materi lu kvalit te – visla-b kie ir dab gie audumi. Der iepaz ties ar apdares materi lu higi nassertifik tiem, jo kr sotie audumi var izrais t aler iju. Der atcer ties, ka galvenais aler ijas c lonis ir putek i, t d pats svar g kais ir uztur tb rna istabu t ru un k rt gu. Ieteicams atteikties no pakl ju k ršanaspie sien m, visiem tekstilizstr d jumiem b rnu istab j b t viegli no emamiem un mazg jamiem.

Kr su terapija b rnistab

Veiksm gi piemekl ta kr su gamma telp rada m j gumu un labv l giietekm b rna noska ojumu un pat att st bu. B rnu istabai vajadz tub t gaišai, saulainai, košai, bet ne uzbudinošai. Sienu kr sojumsdr kst b t spilgts, ta u ne „kliedzošs”. Vislab k izmantot maig skr sas – b šu, gaiši za u, viegli roz vai gaiši zilu. Paste to iem ir nomierinošs raksturs. M be u ton jumam j b t sader gam ar sienu kr sojumu. Der atcer ties, ka katrai kr sai ir sava ietekme uz cilv kanoska ojumu un pat fizisko labsaj tu.

• Roz kr sa (simboliz m lest bu un pie eršanos) izraisa armiegain bu un mazina stresu, t d š kr sa ir piem rota jaun-dzimušajiem.

• Dabas za kr sa stabiliz pulsu un elpošanu, toniz un akti-viz smadze u darb bu, pieš ir pašp rliecin t bu, – š kr sa ir piem rota skolnieka istabai.

• Zil s kr sas nomierina, tom r š s kr sas nav piem rotas b rniem, kuriem ir nosliece uz depresiju.

• Ceri kr sa nostiprina mazu a nervu sist mu.• Ar oranžo un violeto kr su b rna istabas interjer aizrauties

nevajadz tu – lielos daudzumos š s kr sas izraisa nogurumu. • Var likties paradoks li, tom r b rnu istabai neb tu piem rota

ar balt kr sa, jo t ir auksta, var rad t nom kt bu (asoci jasar slimn cas gaisotni).

• Nom coša ir ar meln kr sa.

B rnu istabas interjer var izmantot akcentus, kas p r j s telp sizskat tos smiekl gi. Daž di pasaku t li, eometriski z m jumi šajtelp izskat sies piem rot k nek jebkur citur.

Galvenais princips, veidojot b rnu istabas interjeru, ir izvair ties no vienveid bas. Sienas, griesti, aizkari, gultas p rvalki var b t spilgti un kr saini, ta u ne vienveid gi un acis nogurdinoši. aujiet ar b r-nam pašam pievienot interjeram k du deta u, piem ram, uzl m t uz sien m savus z m jumus.



68


69


Durvis, logi

70

Durvis, logi

71

Durvis, logi

72

Durvis, logi

73

Durvis, logi

74

Durvis, logi

75

Durvis, logi

76

Durvis, logi

Elektroapg de

Elektromont ža, elektroinstal cija

77

Remont jam elektr buVienk rš kos elektri a darbus var veikt pats, ja iev ro pamat-noteikumus

Pamatlikums: uzs kot elektroinstal cijas remontdarbus, oblig ti j atsl dz spriegums. Tas izdar ms elektrosadales k rb , kur parasti atrodas skait t js. Daudz s vec s m j s v l ir skr v jamie drošin t ji ar k stošajiem ielikt iem. Remonta laik tie j izskr v . Noteikti j b tar indikatoriem, ar kuriem j p rbauda, vai t kl (elektroinstal cij )ir spriegums, vai nav.

B stam ba Nr.1: elektr bu elektrot kl nevar redz t, ne dzird t, ne saost. Par to, vai elektr ba ir elektroier c , var p rliecin ties ar daž d msaj t m, piem ram, spuldze deg – to var redz t; gludeklis silst – to var sajust, ventilators griežas – to var redz t un dzird t. Ta u elektroinsta-l cij – vados, rozet s, patron s – elektr bas esam bu bez speci liem instrumentiem nevar konstat t. T p c gluži pamatoti daudzu elektroie-r u lietošanas pam c b s ir noteikts, ka to piesl gt elektrot klam dr kst tikai kvalific ts un sertific ts elektri is vai elektromontieris.

Tom r elektr ba m jokl nav tik ekstr ma, ka nespeci lists visp r neko nevar tu dar t, ja elektroapg d ir k ds boj jums vai nepieciešams neliels uzlabojums. B tu diezgan absurdi, ja n ktos saukt sertific tuelektri i, lai, piem ram, nomain tu izdegušu spuldz ti.

Instrumenti, kas nepieciešami vienk ršiem elektrodarbiem• Indikators.• Knaibles ar izol tiem rokturiem.• Skr vgriezis ar izol tu rokturi.• Izol cijas lenta.• Kontrollampa.

Ja veic radik lu p rb vi

Elektroinstal cijas remonts vai rekonstrukcija j veic pirms iekštelpu dekorat v s apdares – lai to nesaboj tu, ja rad sies vajadz ba kaut ko main t.

Uzs kot p rb vi, jaunajiem dz vok u pašniekiem j b t piln gskaidr b par telpu izmantošanu, k das un cik jaud gas b s elektroie-k rtas un k t s tiks izvietotas. J izp ta, k di ir elektroinstal cijasvadi – alum nija vai vara, k di ir to š rsgriezumi (gan materi ls, gan vada diametrs limit iesp jamo pievienojamo jaudu). J apsver arnepieciešam ba griezties sava rajona elektrot klos, lai l gtu jaudas palielin šanu.

Atst jot instal ciju neizp t tu, var rasties probl mas jaud gu ier upiesl gšan – ja vecajos vados rad sies p rslodze, tie var p rkarst,m jokl var izcelties ugunsgr ks.

Veicot principi lu elektroapg des sist mas p rveidi, j izmanto kvalific ta speci lista pakalpojumi.

Ier kojam papildrozeti. K stiprin t vadus?

Apskat sim situ ciju, kad istab vien st r ir st vlampa, bet otrst r iecer ts novietot datoru, un tam b s nepieciešamas vair kas

rozetes. Lai to veiktu, no rozetes j velk tr sdz slu vads l dz vajadz -gajai vietai.Ir vair ki varianti, k to var izdar t.

Grop iegremd ts vadsŠim risin jumam vajag vair k laika un darba, nepieciešami speci li instrumenti. Vienk rš k, ja sienas veidotas no m ksta materi la – r ipša, ko var griezt pat ar nazi. Dzelzsbetona panel vai m riegrauzt kabelim gultni ir daudz gr t k, to var paveikt ar le asl pmaš nu (fleksi), izmantojot betonam paredz to disku. Ta uj r in s, ka sl pmaš na rada daudz putek u, t p c š du darbu lab k veikt visa m jok a remonta laik , kad m beles ir izv ktas. P c vada ievietošanas grop t atkal j aiztaisa ciet, un j atjauno plaknes dekorat v apdare.

Vads plastmasas kabe a kan lŠis ir vienk rš ks un t r ks pa miens – vajag tikai nopirkt gatavu kabe a kan lu un to pieskr v t sienai virzien no rozetes l dz gr dai.P c tam no em gr dl sti (k jl sti), vadu ievieto kan l un pa gr dl stesgropi gar gr du (horizont li) aizvada l dz vajadz gajai vietai un atkal ar kabe kan lu virza to gar sienu uz augšu l dz vietai, kur paredz tasrozetes.Rozešu paneli cenšas novietot iesp jami neman m k viet , dažreiz to rti novietot tuvu gr dai aptuveni 10 cm augstum .


Foto

: Flic

kr

78

Pienaglots vadsKoka d u vai ba u sienai vadu var piestiprin t tieši uz sienas ar speci l m plastmasas skavi m, kur s jau ir iekš mazas nagli as.Š d stiprin jum vads k st par interjera elementu, un t izv lei ir paša noz me.

Rozete pret rozeteiVisvienk rš kais variants – ja otrpus sienai tieši pret vajadz gajaijauno rozešu vietai jau atrodas k da rozete. Atliek tikai izurbt siencaurumu un izlaist vadu otrpus sienai. Pirms to dar t, p rliecinieties,vai jaunizveidot rozete nek s par kan lu, pa kuru telp ielauz siesnev lamas ska as.

Ja tikai nov rš defektus

Ja pašnieks nol mis elektroinstal ciju dz vokl nemain t, papildus roze-tes neier kot un esoš s nelikvid t, tad j apseko, k d st vokl ir rozetes, sl dži, lampu patronas, piesl gvietas. Iesp jams, ka telpu iepriekš jais pašnieks, zinot, ka dr z j iet prom no š m jok a, par elektroinstal ciju p d j laik neb s interes jies, t p c rozetes var b t ieplais jušas, sadauz tas, sadrupušas, var b t boj ta vadu izol cija. Rozet m kontaktu “l pas” var b t va gas, apdegušas, nerada kvalitat vu kontaktu. Sl dži var b t nodiluši, ar nestabilu sl dzam bu. Lampu patronas var b t nodru-pušas, to piesl gvietas – klemmes – apdegušas un bez laba kontakta. Visi šie defekti ir j nov rš, jo jebkurš boj jums elektroinstal cij ne tikai rada ne rt bas, bet ar apdraud iem tnieku droš bu.

Spuldzes nomai a1. Atsl dziet spriegumu.2. Izskr v jiet veco, izdegušo spuldz ti. Dažos gad jumos tas var

b t sarež ti, it paši tad, ja kupols ir sapl sis un palikusi tikai patrona un stikla lauskas. Šaj gad juma iz emt šo spuldzi var tikai, izmantojot speci las knaibles ar izol jošiem rokturiem un tieviem galiem.

3. Ar jaunu spuldzi ieskr v pie atsl gta sprieguma. T nav lieka bai ošan s, jo dažreiz str vas pievienošanas br d spuldze eksplod , k rezult t var ieg t smagas irur iskas un psiho-lo iskas traumas.

Rozetes nomai a1. Atsl dziet spriegumu.2. Noskr v jiet nosegv ku.3. Atskr v jiet rozetes korpusu no k rbas, atst jot rozeti pievie-

notu vadiem.4. Iesl dziet spriegumu un ar indikatoriem p rbaudiet, kurš ir f zes

vads. M sdien s vadi ir ar kr sain m dz sl m. Ja ir rozete ar zem juma spail m, tad pie zem juma ir vads dzelteni za kr s ,pie vienas no spail m ir f zes vads br n kr s . Pie otras spailes ir nulles vads zil kr s .

5. Atsl dziet spriegumu.6. Atskr v jiet vadu no vec s rozetes.7. Pieskr v jiet vadu jaunajai rozetei, neaizmirstot pieskr v t

dzelteni za o vadu pie zem juma spail m.

8. Nostipriniet (pieskr v jiet) rozeti pie k rbas.9. Pieskr v jiet nosegv ku.10. Iesl dziet spriegumu un p rbaudiet rozetes darb bu ar kontrol-

lampu.

L dz ga darba gaita ir ar ar sl džiem un lampu patron m, ta uj iev ro, ka lampu patron m f zes vads piestiprin ts centr lajamelektrovadam, bet nulles vads – pie met la aulas ar v tni, kur skr v spuldzi.

Vadu izol šana

Vadi pie rozet m un sl džiem var b t ar apdrupušu izol ciju vai piln bkaili. Ja nemaina instal ciju piln b , tad šie boj tie vadu gali noteikti j izol , aptinot tos ar speci lu izol cijas lentu, lai tie nepieskartos rozetei vai k rbas korpusam un nerastos ssl gums. Protams, š sproced ras laik vad nedr kst b t spriegums.Piez me: dažreiz izol cijas lentas viet tiek izmantoti sko i vai cit disurog ti – TIE IR B STAMI!!!

Ja nopl sis elektr bas sl dzis

Vienk ršais sl dzis1. Pirms s k sl dža demont žu, j atvieno spriegums. Ja ir grupu

sadale, atsl dz autom tu attiec gajai telpai, – ja nav, tad atvieno drošin t ju pie skait t ja.

2. P rbauda, vai pie sl dža ir spriegums. Tas nav tik vienk rši,t p c nepieciešams plaš ks skaidrojums.

Parast kontrollampa vai divvadu indikators neder s, jo sl dzisir iemont ts f zes vad , veidojot f zes vada p rr vumu. T p car pie ab m spail m pievienota kontrollampa nedegs, kaut gan spriegums b s. Lai kontrollampa degtu, t j pievieno f zes va-dam un nullvadam. Pie sl dža nullvada nav, t p c kontrollampa nedegs.

Šin gad jum piem rots instruments ir skr vgrieža tipa indi-kators, tas sp d tikai no f zes.

3. Kad esam p rliecin jušies, ka sprieguma vad nav, var atvienot veco sl dzi.

4. Atvienotos vadu galus not ra no apdegumiem, aps b ju-miem.

5. Att r tos vadu galus pievieno jaunajam sl dzim.6. Jauno sl dzi nostiprina k rb . Vislab k ar skr v m – ja k rbai

t das ir paredz tas. Stiprin jums ar “ ep m” ir slikt ks, eks-pluat cij t s var k t va gas, un sl dzis izkust sies.

Dubultsl dzis (ar diviem tausti iem)

Uzman bu! Nedr kst sajaukt sl dzim pievienotos tr s vadus – viens no tiem ir f ze un divi iet uz lamp m. Jaunajam sl dzim ir apz m jumi uz klemm m: ar bulti m un burtu L apz m ts, kur iet iekš f ze (l nija)un kur iet r divi vadi. T l k darbu sec ba t da pati k variant ar vienk ršo sl dzi.



79

Kr sas, lakas, b v mija

80


M j s v los p rkr sot spoguli, kurš ir apkv pis no ugunsgr ka. Kr sa nav sakususi. Vai man b tu “j paskr p ”spogulis ar smilšpap ru, tad lietot grunti un tikai tad kr sot? Spogulis ir gludas virsmas bez nek d m riev m vai grav jumiem, parasts koka r mis. Vai varu vienk rši aiziet nopirkt kr su kokam un pindzel t?

Varb t var m in t kv pumu vienk rši nomazg t un tad spoguli nemaz nevajadz s p rkr sot? Kv pi diezgan labi not r miar s rmiem. Var izmantot, piem ram, dzeram s sodas š dumu. Vai ar m in t virsmu nomazg t ar ziepju put m(izmantojot visparast k s b rnu ziepes). Ja tom r v laties p c tam spoguli kr sot, tad virsmu p c nož šanas vajag pasl p t ar smilšpap ru, l dz t k st mat ta un veido lab ku sa eri ar jauno kr sas sl ni.

Laura L se, Latvijas Restauratoru biedr baRekonstrukcija, restaur cija


81

Griestu kr sošanaPie emot l mumu par griestu apdares veidu, j nov rt to pamatne un gludums. Tradicion l kais, ar sal dzinoši viegl kais un l t kaisgriestu apdares veids ir to kr sošana. Rezult ts atkar gs no t , cik r p gi sagatavota kr sojam virsma un pareizi izv l tas kr sas. Virsmas sagatavošana parasti aiz em ap 75%, bet pats kr sošanasprocess – ap 25% laika.

Citi griestu apdares veidi:

R ipša griesti – r ipša griesti ir piek rto griestu paveids. R ipsistiek piek rts pie griestiem iepriekš piestiprin t met liskgriestu profilu karkas . R ipša pl tnes uzlabo telpas siltuma un ska as izol ciju, vienlaikus tas ir ar elpojošs materi ls. No r ipša var izveidot visdaž d ko formu griestus, tom r tiem nepieciešama papildu apdare. P c š du griestu uzst d šanasnedaudz samazin sies griestu augstums.

Balsin šana ir viens no vienk rš kajiem un l t kajiem griestu apdares veidiem, tom r tas ir sal dzinoši nenotur gs. P claika nepieciešama atk rtota balsin šana, jo p rkl jumu saboj putek i, net rumi un ar slapja vide, t pat var rasties plaisas.

Tapešu l m šana – popul rs un sam r l ts griestu apdares veids. J em v r , ka tapešu l m šana uz griestiem ir sarež t ks un darbietilp g ks process nek tapešu l m šana uz sien m.

Piekaramie griesti – tagad tos liel koties izmanto vairs tikai biroju interjer , turkl t tas ir ar sam r d rgs risin jums. To viet dz vok u griestu apdarei interjera dizaineri aizvien biež kiesaka r ipsi.

Iestieptie pl ves griesti ir moderns griestu apdares risin jums. Tiem ir ide li gluda virsma, kas tiek ieg ta ar speci la sast va PVH pl ves spraiguma pal dz bu. Š ds apdares veids pras s vair kl dzek u un darba nek tradicion lie griestu apdares veidi, tom rtam ir vair kas priekšroc bas – mitrumiztur ba, ugunsdroš ba,iztur ba, ier košanas trums, ekspluat cijas rt ba un ilgm ž ba, liela kr su un fakt ru gamma.

Auduma griesti – parasti š du griestu apdares risin jumu izmanto netradicion la interjera cien t ji, kas v las rad t m j guma un ekstravagantuma saj tu. Š du griestu apdari parasti veido no viegliem un gais giem audumiem, kr sas izv loties p cvajadz bas un gaumes.

Griesti ar koka sij m – š du griestu veidu visbiež k var redz t sen sm j s, kur saglab juš s ori in las koka sijas. T s apstr d tasun atjaunotas var kalpot par ori in lu dizaina elementu. Sijas iesp jams izveidot ar m ksl gi, t d j di radot m j guma, pamat guma un senatnes saj tu.

Koka d l šu griesti – griestu apdar koka d l šus bieži izmanto tieši koka k s, lai rad tu vienotu interjeru. Koka d l šus var izmantot daudzveid gi, jo tos iesp jams apstr d t l dz vajadz gajam izskatam. Tiem j b t l dz gas strukt ras, vien da platuma un garuma, tos piestiprina ar skr vju vai naglu pal dz bu.

Putopolistiriola griesti – uzskat ms par vienu no l t kajiem un izdev g kajiem materi liem, ko izmanto griestu apdar . Šis materi ls der gad jumos, kad griestu apdare j veic s k laik ,neieguldot liekus l dzek us un lielu darbu. Šim materi lam

pieejamas daž das formas, kr sas un ornamenti. Pl ksnes piestiprina ar speci lu l mi, pirms tam r p gi sagatavojot griestu virsmu. Š das dekorat vas pl ksnes pieejamas arno koksnes.

Betona griesti – netradicion lu risin jumu cien t jiem neapstr d tibetona griesti kalpos k interesants interjera elements.

Griestu kr sošana saus s telp s

Griestus sagatavo kr sošanai tieši t pat k sienas, atš iras tikai gala kr sojums. Visbiež k sastopam s kr sojam s griestu virsmas ir apmetums, betons un ipškartons (r ipsis). Parasti t s piln gi vai da ji p rkl j ar špakteli, lai b tu l dzen ks. Svar gi vispirms nov rt tvirsmas st vokli, lai saprastu, k di darbi b s j veic.

Jaunas, v l nekr sotas virsmas

1. posms. P rbauda kr sojam s virsmas kvalit ti. Tai j b t stiprai un stabilai. Ja izr d s, ka apmetums vai špaktele ir zemas kvalit tes, tas ir – irdena, dr poša, sm r joša, ir j lieto nostiprinošas un sasaistošas dzi umgruntis. T sdzi i ies ksies un nostiprin s virsk rtu.

2. posms. Nepieciešam bas gad jum virsmu v l papildus špaktel ,piem ram, ar lietošanai gatavo špakteli Vivacolor LH vai F.

3. posms. Virsmu grunt ar kvalitat vu gruntskr su, piem ram, ar Interior Primer. Gruntskr sas galvenais uzdevums ir izl dzin t virsmas uzs kšanas sp ju, veidojot viendab gineuzs cošu jeb bl vu virsmu. Tas ir oti svar gs priekš-noteikums kvalitat va kr sojuma ieg šanai.

4. posms. Ja nepieciešams, p c grunt šanas v l papildus špaktelnel dzenumus un poras, kuras atkl jas. Nošpaktel t sun nosl p t s vietas atkal nogrunt . Beidzot šo saga-


82

tavošanas procesu, visai virsmai ir j b t p rkl tai ar gruntskr su.

5. posms. Kr so ar griestu kr su, piem ram, Interior White. Parasti pietiek ar vienu kr sas k rtu. Ja griestu virsmai j b tiztur gai, kuru paredz ts berzt un mazg t, tad ieteicams div s k rt s kr sot ar sien m dom tu mat tu kr su,piem ram, Interior Soft. Reiz m t da vajadz ba var b ttelp s, kur griestus aizskar ar rok m (mansardos, b rnuistab s ar divst v gu gultu u.c.).

Agr k kr sotas virsmas

1. posms. No em atlupušo, saplais jušo kr su.

2. posms. Nomazg griestus ar t ru deni. Ja nav prec zi zin ms, ar ko virsma ir bijusi apstr d ta, m ina vispirms pamazg tmaz ku plat bu.

Ja kr sa dens iedarb b viegli š st, ac mredzot iepriekš virsma bija kr sota ar kr ta kr su. Vec kr sa ir piln b j nomazg ar deni,jo kr ta kr sas virsmu p rkr sot nedr kst.

• Samitrina visu virsmu ar lielu dens daudzumu, biez kos sl us no em ar špakte l psti u, pl n kos – beržot ar s kli.auj virsmai nož t.

• Grunt virsmu ar alk da grunt juma kr su ROBITIX, kas š aid ta ar atš aid t ju UNIT EKO ~30% no kr sas tilpuma. Tikai alk dakr sa droši sasaist s palikušo kr tu, dens b zes dzi umgruntsšaj reiz neder s.

• Turpina ar špaktel šanu, grunt šanu un kr sošanu k jaunu virsmu gad jum .

Ja kr sa den neš st, bet, to t rot ar sausu lupatu, sm r jas,ac mredzot virsma ir kr sota ar ka a kr su vai zemas kvalit tesdens dispersijas kr su.

• Noberž virsmu l dz atlupus un v j kr sa non k nost un virsma k st vienm r gi iztur ga.

• Grunt virsmu ar alk da grunt juma kr su ROBITIX, kas š aid ta ar atš aid t ju UNIT EKO ~30% no kr sas tilpuma.

• Turpina ar špaktel šanu, grunt šanu un kr sošanu k jaunu virsmu gad jum .

Ja kr sa dens iedarb b neš st un nesm r jas:• Nomazg griestus ar t r šanas l dzek a VIVACLEAN un dens

š dumu un noskalo ar deni. VIVACLEAN no em taukus un net rumus, m kstina un mat veco kr sas virsmu, uzlabojot jaun kr sas sl a pie eršanos. NB! Neizmantot parastos saim-niec bas mazg šanas l dzek us, jo tie uz virsmas var izveidot aizsargpl v ti pret net rumiem, pie kuras kr sa nepie eras.

• Sp došo virsmu nosl p jiet ar smilšpap ru, lai t ir mat ta.• Turpina ar špaktel šanu, grunt šanu un kr sošanu k jaunu

virsmu gad jum .

Ieteikumi:

• Uzmanieties no l t m, kr tu saturoš m kr s m, jo tad n kamais remonts pras s milzu darbu – kr ta kr sa b s piln b j no em.

• Lietojiet kr sot ju l mlenti, kur vien tas vajadz gs.• Vispirms ar mazu rull ti nokr sojiet gr ti pieejamas vietas un

telpas perimetru.• Ja iesp jams, kr sojiet gaismas krišanas virzien – prom no

loga.

K nodrošin t viendab gu kr sojumubez “ru u p d m”:

• Lietojiet lielu, 18 – 25 cm platu rulli ar garu pl ksnu (18-22mm), kurš uz em daudz kr sas. Lab kie ru i ir ANZA RILON un ANZA ANLON.

• Lai darbu var tu veikt tr k, lietojiet pagarin t ju un vanni u.• Kr sojiet vienm r gi, nep rtraukti – t , lai pasp tu jauno sleju

salaist ar iepriekš jo, kam r t v l nav apžuvusi, bet ir slapja.• Neizkr sojiet rulli “sausu”, necentieties “izstiept” kr su.• Nobeidzot katru sleju, kr su viegli izl dziniet vien virzien .• Dariet visu, lai paildzin tu kr sas ž šanas laiku, kam r kr so-

jat (samaziniet telpas temperat ru, nepie aujiet caurv ju un ventil ciju, paaugstiniet mitrumu telp , izsmidzinot uz gr dasdeni.

• Lai paildzin tu griestu kr sas ž šanu, tai var pievienot l dz 5% laz rkr su Lasera.

Praktiskie padomi tapuši sadarb b ar TIKKURILA M c bu centra vad t juun kr sošanas jomas ekspertu Aivaru Danenbergu

www.vivacolor.lv


83

M beles, aizkari, žal zijas, priekšmeti

84


85

M bele gul šanaiun s d šanaiUz d v na cilv ki pavada krietnu savas dz ves da u, t p c, izv lotiesšo m beli, nepieciešams izv rt t, k dam nol kam d v ns kalpos – vai tas paredz ts atp tai un viesu uz emšanai, vai ar gul šanai.

D v ni eiropiešu m jok os par d j s jau 17. gadsimt , tie bija pare-dz ti s d šanai. Tikai pag juš gadsimt d v ni s ka kalpot ar kgu amvieta. M sdienu m ksto m be u tirgus pied v plašu d v nuizv li, kas atš iras ne tikai p c kr sas, izm riem un formas, bet arp c sav m funkcij m un meh nismiem. Iesp jams ieg d ties d v nu komplekt ar m kstajiem kr sliem, t nokomplekt jot viesistabas atp tas st r ti. Nop rkami divviet gi, tr sviet gi un v l liel ki d v ni,ta u j em v r , ka tr sviet g d v n rta s d šana san ks tikai diviem cilv kiem.

P d j laik popularit ti ieg st t sauktie modu d v ni, kas sast vno atseviš m sekcij m, kuras var salikt kop vai ar lietot atseviš i.Liela izm ra telp s var izmantot st ra d v nus. Tie aiz em sam rdaudz vietas, ta u rad s viesistab liel ku m j gumu.. St ra d v nivar tikt apvienoti grup ar mini galdi u vai ar b ra leti.

D v na sast vda as

D v na karkass – konstrukcija, kas satur d v nu. Parasti karkass tiek izgatavots no dab g koka (d rg kie mode i) vai no met liskuelementu un sapl kš a vai skaidu pl t u kombin cijas. Ja karkass izgatavots no z skaidu pl tn m, b tiski, lai t s b tu labi izž v tas.Pret j gad jum t s var saplais t, un tad d v na konstrukcijas nekalpos ilgi. Skaidu pl tn m j b t p rkl t m ar aizsargkr su, lai no t m neizdal tos cilv kam kait gas vielas.

D v na apšuvums – atkar b no t kvalit tes un cenas, var izmantot daž dus dab gos vai sint tiskos materi lus.

D v na pild jums – parasti tiek izmantots porolons, putupoliuret nsvai sintepons. V lams, lai d v na iekšpus b tu ar atsperu elementi, kas nodrošina d v na „neizs d šanos”. Vislab kais un ar d rg kaispild jums sast v no voiloka, vat na un atsperu bloka.

Izvelkamo d v nu meh nismi

P rkot d v nu, der apsv rt, vai nepieciešams d v ns, kas kalpotu ar k gulta. Pat ja paši saimnieki nedom uz t gul t, iesp jams,d v ns var noder t k naktsm ju vieta viesiem. Izv loties izvelkamo d v nu, r p gi j iepaz stas ar t izvilkšanas meh nismu, kas ir viens no svar g kajiem š da d v na elementiem.

Popul r kais ir t sauktais „gr matas” meh nisms (s dekli pace ,atzveltne nolaižas horizont li, un s deklis nolaižas). Šis meh nismsir laika p rbaud ts un ir pietiekami drošs. Šo modeli parasti raksturo m sdien gs dizains, taisnas l nijas un izmantoto deta u minim lisms.D v ni ar š du meh nismu iztur bas d ieguvuši lielu popularit ti.

„Akordeons” viegli un vienk rši saliekams, nepieciešams tikai ne-daudz pacelt d v na malu un pavilkt uz savu pusi. J em v r , ka š da

d v na gu vieta sast v no trij m da m, un t v j vieta ir materi ls,no kura izgatavots matracis, jo matracim j lok s atzveltnes da .

D v ns ar „eirosofas” transform ciju meh nismu ir viens no droš kajiem. D v na izvilkšanai nepieciešams aizv kt atzveltnes spilvenus, izripin t uz priekšu s žamo da u un nolaist uz leju atzveltnes da u – gu amvieta ir gatava. Zem s žam s da as parasti ir izb v takaste, kur glab t gultasve u. Ieteicams p rbaud t, no k da materi laizgatavota ve as kaste. Vislab kais variants – no sapl kš a (finiera), nevis no skaidu pl tn m.

„Saliekam gulta” jeb „delf ns” ir speci ls meh nisms, kas atrodas zem s dek a da as, kuru pace ot uz augšu, izkl jas gu vieta. Ja izv la-ties š du variantu, v rsiet uzman bu, no k izgatavots izvelkamais me-h nisms. Vislab k s ir atsperpl ksnes, kuras izvietotas krusteniski pa gu vietu. Otrs svar g kais – siksnu balsts, trešais – met liskais t kls.Transform cijas meh nismam „tango” ir tr s izvilkšanas poz cijas – s d šanai, gul šanai un starppoz cija „relax”. Š das poz cijas ie emne tikai d v na atzveltnes da a, bet ar roku balsti. Ar š da tipa d v nitiek apr koti ar ietilp gu gultasve as kasti d v na apakš .

Praktiski padomi d v na izv l :

· pirms pirkšanas izm riet sava m jok a plat bu, lai zin tu mini-m los un maksim los d v na gabar tus;

· ja tas kalpos ar k gulta, nepieciešams izvelkamais d v ns;· pam iniet izlaist un salikt d v nu vair kas reizes – meh nis-

mam j b t vienk ršam un rtam;· no zema d v na piecelties ir gr t k;· gara auguma cilv kam rtai s d šanai nepieciešams dzi ks

d v ns;· zema atzveltne ne aus atsl bin t kakla un plecu musku us;· d v na roku balstiem j b t zemiem un rtiem;· atzveltnes sl pumam j b t rtam (90 gr du sl pum ilgstoši

s d t ir apgr tinoši).



Foto

: SXC

86


87


88


89


90


91


Sakiet, vai restaur cijas biroj / darbn c iesp jams restaur t kr slam tikai polster jumu? Respekt vi, lai paliek vec s atsperes, jo t s, manupr t, ir lab st vokl .Manupr t to var jebkurš norm ls m be u galdnieks, kas m k visas m beles p rvilkt un pielabot polster jumu utt. Tur es dom ju pat restaurators nav vajadz gs.

Igors Dacjuks, “Kreativ”, IKabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanas sist m m, kreat vo apdari, akustisko sist mu, san cij m, restaur ciju un citiem darbiem.

Var p rvilkt kr slam m ksto da u, saglab jot vec s atsperes, kuras b tu nepieciešams p rsiet, likt j ras z li un p rtaps t.Valters Viestarts, “Viestards”, SIA, t lr. 29282046

abc.lv eksperts jaut jumos par m be u restaur ciju


92

Siltumapg de, siltumt kli

93

Siltumapg de, siltumt kli

Cik var tu izmaks t siltums k a uzst d šana?Siltums k a uzst d šanas izmaksas ir atkar gas no siltums k a veida (gaiss-gaiss, gaiss- dens, zeme- dens), nepieciešam sjaudas, ja tiek izv l ts trešais variants, tad no zemes kont ras veida (horizont l , zondes vai dens p rs kn šana), karst dens nepieciešam bas, k ar v l no daudziem aspektiem. Vid jas imenes m jas 150-180 kvadr tmetru plat b zemes siltums k auzst d šana var izmaks t no 4-9 t kstošiem latu. Š ds diapazons ir t p c, ka ir daž du firmu siltums k i ar daž diem parametriem un cen m. Ja vajadz gi urbumi – eoterm l s zondes, izmaksas b s liel kas. Vid j s m jas apkures sezonas m neša izmaksas var sv rst ties no 40-80 latiem.

Auseklis Logins, “Vidzemes siltumnieks”, SIA, abc.lv eksperts jaut jumos par siltums k iem, apkuri un ventil ciju


94

densapg de, kanaliz cija

95


K nog d t denil dz m jai?Atš ir b no daudzst vu namu iedz vot jiem, kas deni sa em no sabiedrisk densvada, imenes m j s dz vojošiem, paši lauku apvid , par to liel koties j r p jas pašiem. T tad j ier ko lok ldensapg de. Visl t kais dens ieguves veids – iesist cauru aka.

Visd rg kais – art zisk aka. Grodu aka – zelta vidusce š.

Ar j dzienu «lok l densapg de» saprotam gan dens ieguvi, gan ar t nog d šanu m j un sadali pat r t jiem, tas ir, aizvad šanul dz katrai izlietnei, tualetes podam, dušai, vannai, ve as maš nai,dens sild t jam.

dens ieguvi imenes m jai var organiz t trej di – izrokot grodu aku, iedzenot cauru aku vai ier kojot art zisko urbumu. Iekš j densapg des sist ma visos variantos ir vien da. No atkl t m denstil-p m m jas vajadz b m deni parasti neieg st, jo t kvalit te nav kontrol jama. Iz mums var tu b t t rs avots, ta u tas ne vienm rsp j nodrošin t m jai gada ritum nepieciešamo dens daudzumu. Parasti avots ir k romantiska piedeva tradicion lajai vai urbtajai akai, – to izmanto galvenok rt vasar .

Iesist aka

Visvienk rš kais un l t kais dens ieguves veids ir iesist cauru vei-da aka (sadz v sauc par spici), kas uztver virs jos grunts de us l dz6 metru dzi umam. Zem iedzen cinkotu t rauda cauruli, kas sast vno vair kiem savstarp ji savienotiem posmiem. T s apakš j da ir apm ram metru garš filtrs, caur kuru dens tiek ies kn ts caurul un pacelts virs zemes. Filtrs sast v no perfor tas caurules un bronzas vai misi a sieta, kas nesedz cauruli no rpuses. Filtra aizsardz baipret meh niskiem boj jumiem, kas var rasties iedz šanas proces ,to ievieto ner s joša t rauda aul . Irdenos, smilšainos iežos cauruli iedzen, sitot ar speci lu zveltni. Bl v s m la grunt s vispirms izveido urbumu un taj ievieto cauruli.

Cauru aka parasti atrodas pagalm , lai b tu pieejama gan no dz vojam s m jas, gan no p r j m k m. Past v gai izmantošanai izdev gi ier kot aku dz vojam m j – tehniskaj telp vai pagrabzem m jas.

S kn t var ar meh nisko vai elektrisko s kni. Kaut ar viegl k un rt kizmantot elektrisk s dens pacelšanas ier ces, diezgan bieži izmanto meh niskos virzu s k us. Iemesls – akas maz raž ba.

Ja no cauru akas deni ieg st ar ziem , t j sarg no aizsalšanas. Šaj nol k meh nisk s k a virzu a da u iedzi ina zem paši izb v tšaht (grodu ak ). Ar p rtraukumiem darbin tu s kni periodiski iztuk-šo. Lai pasarg tu no aizsalšanas elektrisko s kni, vislab k to novietot apsild m telp , bet dens cauruli no akas l dz s knim aizvad t 1,70 m dzi um , tas ir, zem grunts sasalšanas robežas.

Spices efektivit te atkar ga no vietas, kur t iedz ta. Ja tuvu zemes virsk rtai ir oti bl vi, cieti ieži, tad spici iedz t gr ti vai pat neiesp -jami, turkl t nav garantijas, ka š ds urbums dos deni. Ja cauru aku

izdodas ier kot deru krustpunkt , dens m jas vajadz b m parasti pietiek, ta u ne vienm r apmierina kvalit te, jo dens tiek sav kts no sekliem horizontiem. M sdien g s m j s spici parasti izmanto tikai kpagaidu risin jumu, kam r nav ier kota grodu aka vai dzi urbums.

Konstrukcijas vienk rš bas un l tuma d cauru akas iecien tas d rz-kop bas kooperat vos – deni ies kn tvertn s, kur tas sasilst, p ctam ar š teni pašpl smas ce tas tiek novad ts vajadz gaj vietd rza laist šanai. Cit m saimniecisk m vajadz b m izmanto auksto deni tieši no spices.

Kvalitat v ku deni var ieg t no urbumiem, kuri ir dzi ki par 10 m un kuru densnes ja sl a biezums ir vismaz 5 m.

Art ziska aka (dzi urbums)

Art zisk urbuma ier košanai vajadz gs:• projekts;• dens anal ze;• Nacion l vides vesel bas centra, Re ion l s vides p rvaldes

un eolo ijas p rvaldes at auja.

Visefekt v kais dens ieguves veids ir art zisk aka, kas var b t 30 un vair k metru dzi a. Art ziskais dens atrodas dzi kos grunts sl os,iesl gts starp diviem dens necaurlaid giem sl iem. Ja urbums ier kots un ekspluat ts pareizi, tas ir pasarg ts no pies r ošanas,ta u nav miski t rs. Taj var b t izš dušas daž das miner lvielas,kuru kl tb tne un koncentr cija atkar ga no iežu sl iem, kuros dens atrodas. Dažk rt art ziskais dens satur p r k daudz ka a vai dzelzs savienojumu, kas apgr tina dens izmantošanu m jsaimniec b . Lai att r tu piemais jumus, j uzst da speci li filtri.

Dzi urbumu dens ieguvei veic specializ ti licenc ti uz mumi ar profesion lu tehniku, pirms tam izdarot nepieciešamo grunts izp ti.Ja aka vairs netiek izmantota, to likvid , urbumu aiztaisa ar treknu m la vai cementa tamponu. Likvid šanu, t pat k ier košanu, dr kstveikt tikai specializ ti uz mumi.

Atš ir b no seklajiem urbumiem, art zisko deni nevar sa emt par velti – t ir nacion l bag t ba, kuras lietošana ir reglament ta. Ja urbums dzi ks par 20 metriem, par deni j maks dabas resursu no-doklis. T pat k pils tas densvadam, art ziskajai akai ir skait t js.

Art ziskaj m ak m tiek noteikta sanit r aizsardz bas zona, kur tiek stingri ierobežota saimniecisk darb ba.

Art zisk s akas priekšroc bas+ Praktiski neizs kstoši dens kr jumi;+ dens ir t r ks, tam ir past v ga temperat ra;+ dens ieguve nav atkar ga no sezonas;+ vienm r ga dens pieg de;+ pietiekami liels spiediens, lai var tu funkcion t visas m jsaim-

niec b izmantojam s ier ces, kur m vajadz gs dens.

Tr kumi– Sal dzinoši augstas ier košanas izmaksas;– sarež ta ier košana;– denim iesp jami nev lami miner lvielu piemais jumi.

96


97


Grodu aka

Tradicion ls dens ieg šanas veids ir smelšana vai s kn šana no betona grodu akas. Tai ir cit ds dens sav kšanas meh nisms nek urbumam, t p c nereti viet s, kur iedz t cauru aka (spice) ir mazefekt va, var noder t grodu jeb parast aka. Grodu aka, t patk cauru aka, sav c grunts de us, ta u no liel ka dzi uma (l dz pat 30 m), kur tas ir sal dzinoši t r ks.

Akas dzi ums atkar gs no vietas – dažk rt vajadz gi desmit un pat vair k grodi, bet citviet pietiek ar dažiem, Lai noteiktu, k da ir grunts un cik dzi i mekl jams dens, j veic eolo isk grunts izp te. Dažk rt izl dzas ar deru speci lista jeb r kstnieka pakalpojumiem. Prec zudens kvalit tes ainu var ieg t tikai ar grunts de u anal zi.

Ja netiek veikta grunts izp te, akas rakšana k st par laimes sp li – dens taj var b t un var neb t, vai ar t ir maz. Ar tad, ja dens caurm r pietiek, tas var izs kt, ja strauji palielin s pat ri š,

piem ram, vienlaikus tiek lietota vanna, duša, mazg ta ve a, laist tsd rzs, dzird ti lopi.

Lai nov rstu virs de u iek šanu ak , visapk rt apm ram metra r dius un pusotra metra dzi um izveido m la aizsargsl ni. Augš jam grodam j pace as 0,8-1 m virs zemes.

Grodu akas tr kumi• dens daudzums ak atkar gs no laika apst k iem – saus laik

l menis kr tas, dažk rt pat izž st, bet lietain laik pace as;

• ja aka nav dzi a, dens ne vienm r ir higi niski t rs;• vajadz gi paši droš bas pas kumi (akai j b t nosl gtai), lai taj

nekas nevar tu iekrist;• darbietilp ga ier košana.

Ier košanaAtkar b no dens nes jsl a biezuma ier ko pilndzi uma vai nepiln-dzi uma aku.

Nepilndzi uma aku ier ko, ja densnes jsl nis ir biezs (vismaz 3 m). Š d ak dens sapl st no apakšas, t s diben apm ram pusmetra biezum tiek sab rta smalk ka, virs t s – rupj ka grants, kas funk-cion k meh nisks filtrs.

Pilndzi uma akas ier ko viet s, kur dens nes jsl nis ir sam r pl ns un neliela akas caurpl de. Š d ak dens piepl st no s niem caur filtriem, kas ieb v ti apakš jo grodu sien s. Apakš j densnecaur-laid gaj sl n ieb v taj akas da ir denskr tuve. Lai palielin tudens caurpl di, ieteicams ier kot kombin ta tipa aku ar piepl di no

s niem un apakšas.

Seklu aku (l dz 5 m) var ier kot pašu sp kiem, dzi kai akai ieteicams izmantot speci lu tehniku. Abos variantos izmanto iegremd šanaspa mienu. Grodus savieno ar speci liem herm ti iem vai aizbeton ,Tiek ražoti grop ti grodi, kurus var rti samaukt citu uz cita, – mon-t žas gait tie nenob d s.


98


99


100


Sakiet, l dzu, k di b tu risin jumi, ja ir aizsalis densvads R g , tr sst vu m j ? Pien koš densvada gals atrodas pagrab , no kura 3 m uz priekšu ir 90 gr du pagrieziens pa kreisi, un esam konstat juši, ka densvads aizsalis aiz š pagrieziena. Ko mums dar t š d situ cij ? Vai ir iesp jams pagrab izvietot kaut k das sild šanas iek rtas, lai atkaus tu šo vietu vai ir j gaida, kam r krit sies aukstie gr di? Varb t trubu var apt t?

Mans risin jums b tu: es apt tu to trubu ar “DEVI” tek u apsildes vadiem kritiskaj viet , bet pavasar ertos pie norm las aukst densvada siltumizol cijas.

KEIM p rst vis Latvij , “Kreativ”, IKabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanas sist m m, kreat vo apdari, akustisko sist mu, san cij m, restaur ciju un citiem darbiem.


101

densatt r šanas iek rtas un filtri

102

densatt r šanas iek rtas un filtri

Ventil cijas un kondicion šanas sist mas un iek rtas telp m

103

Ventil cijas un kondicion šanas sist mas un iek rtas telp m

Dz voju daudzdz vok u m j . Ikdien oti trauc ska as, kas non k m j caur ventil cijas šahtu. Vai ir iesp jams kaut k d veid noblo t/ apsl p t vai vismaz samazin t š s ska as, un taj paš laik saglab tventil cijas funkcijas?

Nosl p t nedaudz ska u var, bet tikai samazinot gaisa ventil cijas funkciju, var likt filtrus, kas ir dom ti, piem ram, virtuves nos c jam, tie jau mazliet samazin s ska u kas n k no ventil cijas šahtas. V l ir variants iemont t norm lu nos c ju un es dom ju probl mas atrisin sies. V l var mont t piltuvveida aizsargu, bet no šahtas iekšpuses, bet tas ir sarež ti.

Igors Dacjuks, “Kreativ”, IKabc.lv eksperts jaut jumos par siltin šanas sist m m, kreat vo apdari, akustisko sist mu, san cij m, restaur ciju un citiem darbiem.


104

Bru šana

105

Apsardze, aizsargier ces, sist mas, videonov rošana, ugunsdroš ba

106

Apsardze, aizsargier ces, sist mas, videonov rošana, ugunsdroš ba

107

Arhitekt ra, projekt šana

108


109


110


111


112


113


B vmateri lu tirdzniec ba

114

B vmateri lu tirdzniec ba

B vuzraudz ba

Sakiet, k izv loties apsardzes firmu, es var tu zin t, ka t tieš m ir sta un tai ir visas at aujas darboties? Nu, piem ram, kaut k di nepieciešamie pap ri un licences utt?

Internet port l www.stopkriminal.lv ir sniegta detaliz ta un prec za inform cija k r koties pie apsardzes firmas izv les.Ceru, ka dot inform cija b s Jums oti der ga.

O egs Gedzs, “Global Intellectual Security”, SIA, abc.lv eksperts jaut jumos par droš bu un apsardzi.

V los noskaidrot, vai ir j ga ieg d ties tikai nov rošanas kameru, jo tur ta u uzreiz ir j p rk kl t arpats monitors, kur nofilm t info tiek ierakst ta, vai ne t ? Cik var tu visp r izmaks t š ds komplekts – nov rošanas kamera un monitors? Vai ar š d gad jum lab k un l t k vienk rši nosl gt l gumu ar k duapsardzes firmu? M ja atrodas Garkaln .

Jebkura videonov rošanas sist ma sast v no kamer m, ierakstu ier c m un monitora inform cijas att lošanai.Visiem elementiem ir j b t saska otiem vienam ar otru, ieskaitot savienojošus vadus, pret j gad jum b s iesp jamitrauc jumi vai ar sist ma visp r nedarbosies. Šodien, par monitoru var kalpot televizors, dators vai pat mobilais telefons. M s iesak m Jums v rsties pie komp nijas,kas nodarbojas ar videonov rošanas sist mu instal ciju, un šaj gad jum J s tiksiet pasarg ts no k d m. Pats galvenais ir prec zi zin t, ko un kad J s skat siet. SIA „Global Intellectual Security” speci listi ar var pal dz t Jums tikt skaidr b šaj jaut jum .

O egs Gedzs, “Global Intellectual Security”, SIA, abc.lv eksperts jaut jumos par droš bu un apsardzi.


115

Celtniec bas, remonta un rekonstrukcijas darbi

116


117

Stikla bloki ne tikai sien mStikla bloku pielietojums m jb vniec b ir gandr z neierobežots. Tos iesp jams izmantot gan r j s, gan iekš j s sien s, tie lieliski papildina fas di, bag tina logu ailas, balkonus un k p u telpas, atdala vai norobežo telpas.

Parametri un izmantošanas iesp jas

P c formas stikla bloki l dzin s ie e iem, tikai to iekšien atrodas gaiss, kas padara materi lu viegl ku un nodrošina siltuma un ska asizol ciju. Materi la vizu l daudzveid ba arhitektiem un interjera dizai-neriem paver plašas iesp jas telpas veidošan . Stikla bloku virsma var b t gluda, ar reljefu, caursp d ga, mat ta, kr saina.

Kr sa var b t iestr d ta vis stikla mas (ar miskiem l dzek iem ieto-n ts stikls) vai ar iekš j s plaknes p rkl tas ar kr sainu, caursp d gupl vi. Atš ir b no mas iekr sotajiem, bloki ar pl ves p rkl jumunop rkami standartizm ros 19x19x8 cm vai 24x24x8 cm, to biezums ir 7,5-10 cm, svars 2,5-4,3 kg. Cena: 2-5 lati gabal . Bloki izgatavoti no augstas kvalit tes caursp d ga, oti dzidra stikla.

Mas iekr sotie bloki ir dzidri, iztur gi, ta u to u izv le ir maz ka.Kop j kr su gamma vair k atg dina paste to us. Ta u, atš ir b no otras bloku grupas, šie pieejami daž dos izm ros, ir ar pus tes, st r ši un mazie bloki, t p c no tiem iesp jams izveidot vair k interesantu arhitekt ras un interjera deta u.

Stikla blokiem ir plaša izm ru, ornamentu un kr su izv le. No tiem var veidot logus, dz vojamo un dar jumu telpu sienas, vitr žas un pat sienas ar neregul ru malu. Stikla bloku konstrukcijas var izmantot argriestu p rsegumu un jumtu izb vei. Bloki, kas paredz ti gr d m, tiek darin ti no vien pus nokait ta stikla. No speci liem stikla blokiem iesp jams mont t k pnes.

Priekšroc bas

Caursp d gi bloki nodrošina lab ku r jo p rskat m bu, t d j di telpa š iet plaš ka. Svar ga ir iesp ja izv l ties ornamentu, noz m ga ir sp ja piln gi atstarot gaismu, k ar telpas iekšien ieg t izklied tasgaismas efektu. Gaisma, kas ien k telp caur stikla blokiem, ir m ksta, stabila un viendab ga.

Izv loties bloku ornamentu un kr su, iesp jams kontrol t ien košo gaismu telp . Caursp d go stikla bloku gaismas caurlaid ba ir ap-m ram 75%. Atkar b no kr sas to a un intensit tes, kr saino stikla bloku gaismas caurlaid ba ir 50-70%.

Stikla bloku siltumizol cijas sp ju nodrošina retin ts gaiss bloka iekšien , k ar lab ka mitrumiztur ba sal dzin jum ar betona blokiem. Augsts siltumizol cijas koeficients nodrošina aizsardz bupret dens kondens ta veidošanos uz virsmas.

Stikla bloki ir ar lielisks ska as izol jošs materi ls, – šie bloki ieteicami telp s ar augstu trokš u l meni.

Stikla bloku izmantošana nodrošina konstrukcij m augstu droš bu,sienas un logi, kas veidoti no šiem blokiem, ir notur gi pret augst mp rslodz m, kuras rada v jš un citi ekstr mi faktori, tas ir ide ls ma-teri ls vid m, kur s var b t augsts noziedz bas l menis. Stikla bloku sienas, kur s izmanto t rauda armat ru, ir praktiski nesaboj jamas.Bloki ir ar lielisks materi ls, veidojot sienas, kur m j nodrošinaaugsta ugunsiztur ba (stikla bloki nedeg).

Stikla bloku kalpošanas laiks ir praktiski neierobežots. Tiesa, ar noteikumu, ka šuvju materi ls ir labas kvalit tes. Lai to kr sa un sp dums ar laiku neizbl vo, nepieciešams vien dažreiz tos not r tar piem rotu mazg jamo l dzekli. Vien gais, kas tos sp j saboj t, ir meh niska iedarb ba – tos ir gr ti sasist, bet iesp jams saskr p t.

Mont ža

Stikla bloku konstrukciju var veidot uz jebkuras cietas virsmas. Ta uj em v r , ka t s nestsp ja ir ierobežota, t d konstrukcijas nedr kst lietot k nesoš s sienas da as.

Lai sastiprin tu stikla blokus, pie emami jebkuri mont žas sast vi,kas nesatur lielus, cietus graudi us. Speci listi neiebilst, ja bloku sam r šanai lieto ar parasto cementa javu. Ta u stikls ir absol timitrumu neuzs cošs materi ls, t d , lai java lab k un tr k sacie-t tu, tai k piedevu ieteicams lietot sauso mais jumu Rotband. Š dveid m r jot stikla bloku konstrukciju, j r in s ar iev rojamu laika pat ri u, jo vien reiz nedr kst likt vair k par tr s k rt m.

Stikla blokus var sastiprin t ar ar šim nol kam paredz t m paš ml m m. Š ds pa miens ir sam r d rgs, ta u tiek ekonom ts laiks, jo paš l me tr k ž st.

Ja stikla blokus lieto k rtelpas atdalošo konstrukciju, kurai j pildaar siltumizol joša funkcija, speci listi iesaka izmantot celtniec basmont žas putas. Iepildot t s bloku starp , pan k to sasaisti, tsamazinot telpas siltuma zudumus.

Att lumu ielikt i jeb krusti i nodrošina augstu stikla bloku mont žaskvalit ti un precizit ti. Izplat t kie krusti i ir 6 mm un 10 mm, šuve starp stikla blokiem var b t 6 mm vai 10 mm liela.



118


119


120


121

K du akmeni izv l ties m jok aapdarei?Akmeni var izmantot gan iekštelpu (interjera), gan r jai (eksterjera) apdarei. Interjeram piem rots jebkurš akmens veids – no visraupj kl dz visglezniecisk kajam, turpretim r jai apdarei izš irošie ir prak-tiskie apsv rumi – eksterjer ieteicams izmantot tikai tos akme us,kuri sp j iztur t m su klimatiskos apst k us.

r j apdare

Latvijas apst k os vispiem rot kais r jai apdarei ir gran ts, to var izmantot gan fas žu, gan k p u, gan terašu apdar un pat ielu un laukumu segumos. Lai daž dotu gran ta izskatu, to var pl st, z t,pul t, dedzin t, birst t, apstr d t ar dens vai smilšu str klu vai izmantot viena akmens apstr d vair kus pa mienus, un katrreiz gran ts izskat sies cit di. Tas var b t spogu spožs, mat ts, ar viegli nogludin tu reljefu, raupjš, pat ass, pareizas eometriskas vai neregul ras formas, pat piln gi neapstr d ts, daž da biezuma un nokr sas, ar dz slojumu vai bez t .

Der zin t, ka ne vienm r priekšroka dodama no t l m zem m ieves-tajam gran tam. Viet jam gran tam ir oti interesanta, daudzveid ga,pat unik la nokr sa un dz slojums, un nelielos laukumos tas var b toti b tiski. Ievestais gran ts ir viendab g ks, jo tiek ieg ts akme lauz-tuv s, skaldot lielus gran ta blu us. Ir ar ekskluz vas gran ta š irnes,kuras dekorativit t neatpaliek no marmora.

Fas žu apdar izmanto ar maz k iztur gus akme us, piem ram, dolom tu, marmoru un t paveidu travert nu, ar smilšakmeni, tom r j r in s, ka pien c ga izskata un ilg kas kalpošanas nodrošin šanai š s fas des n ksies kopt, jo maz k bl vie akme ivair k uz em apk rt j s vides s r us. paši tas attiecas uz k m, kas atrodas pils tvid vai automa istr u un intens vas satiksmes ielu tuvum . Vid nenotur gi akme i ar laiku var zaud t s kotn jo izskatu, k t bl vi, neizteiksm gi, plais t vai lob ties, drupt un pat piln gi sad d t.

Iekš j apdare

Interjer akmens izstr d jumu izv li nosaka paredzam slodze. Vertik l m plakn m var izmantot jebkura veida akmeni, jo t m j -uz em tikai pašas apdares slodze, t p c vien gais izv les krit rijs ir m jok a saimnieku attieksme (pat k – nepat k) pret akmens veidiem. To apdares diapazons – no visvienk rš k viet j akmens l dz pat dabas veidot m akmens glezn m.

Horizont l s plaknes vair k pak autas riskam tikt meh niski vai kcit di boj tas – t s var saskr p t, p rvietojot apjom gas un smagas m beles vai iek rtas, uz t m var nokrist cieti vai asi priekšmeti, uz t m biež k non k daž da veida net rumi. Intens vi noslogot s sa-biedrisk s telp s gr das segumiem ieteicamas iztur g k s marmora š irnes un gran ts. Der zin t, ka pul taj gr das segum vair k redzami boj jumi, t p c gaite os un cit s paši noslogot s telp s un zon slab k izv l ties maz k ambiciozu akmens apstr des veidu, lai gr dair viegl k kopjama un ilg k saglab s kotn jo izskatu.

Ar kam na un citu dekorat vo plak u apdar noteicošais ir “pat k – nepat k” princips. M sdien g interjer var izmantot jebkuru akmeni, klasiskos stilos vair k ieder sies marmors, jo tas ir grezn ks, to var griezt un veidot v lamo apdares formu. Travert ns it k vienk rš ksakmens, ar prognoz jam ku izskatu – ja tas ir b šs, tad b šs vispl ksn , ja pel c gs – tad viscaur pel c gs. Travert ns ieder siesminim lisma stila interjeros. Rustik los interjeros piem rots raupji apstr d ts vai pat piln gi dabisks akmens.

Nedaudz strikt k vajadz tu izv rt t materi la izv li virtuves darba virsm m. Virtuv notiek sava veida ražošanas process, atkar b no t intensit tes un rakstura virsma ir vair k vai maz k pak auta riskam tikt saboj ta. Ja virtuv darbojas regul ri, turkl t gatavo dienusvair kas reizes dien , tad diez vai b tu racion li izv l ties marmoru, kas gan ir skaists akmens, ta u maz k iztur gs pret net rumiem un visa veida boj jumiem, kuri var rasties, darbojoties virtuv . Piem ro-t kais akmens veids darba virsm m – mat ts gran ts. It i ar virtuvplaši izmanto marmoru, ta u tas izriet no vi u attieksmes pret šo materi lu – It lij tas ir oti izplat ts, var pat teikt – ikdieniš s interjera apdares materi ls, par nelieliem boj jumiem marmora virsm m jok asaimnieki paši neuztraucas.

Speci listu ieteikums: ja paredzat, ka pat neliela šv ka vai traips darba virsm jums rad s lielus p rdz vojumus, lab k izv lieties k ducitu materi lu, piem ram, lamin tu vai akmens masas darba virsmu, kas vizu li var izskat ties gandr z t pat k sts akmens, ta u ir l t ksun viegl k kopjams. Turkl t akmens masas virsmu, ja taj ir nelieli boj jumi, iesp jams atjaunot.

Ja tom r nev laties atteikties no ieceres ieg t dab ga materi ladarba virsmu, izv lieties gran tu vai marmoru ar neizteikta raksta un nokr sas marmoru (ne melnu, ne baltu, ne ar k du citu t ru kr su).Šis ir viens no iemesliem, k p c virtuvju salonos netiek demonstr tas ekskluz vas, paši dekorat vas akmens š irnes. Otrs iemesls – ražot js un izplat t js nevar garant t, ka var s pieg d t tieši t da izskata ekstra š irnes pl ksnes, k das redzamas paraug . Var atš irties ne tikai raksts, bet ar nokr sa, kr su laukumu un dz slu izvietojums, kas b tiski maina materi la izskatu. Standarta š irn m izskats ir vair k prognoz jams.



122


123

Iekštelpu remonts, restaur cijaVeicot jebk dus darbus, gan vienk ršu kosm tisko, gan izv rsto remon-tu, meistariem ir j cenšas iev rot esoš s m jas stila patn bas. T pat j saprot, ka katra remontdarba izmaksas tiek noteiktas individu li, atbilstoši katra projekta specifikai: objekt vispirms notiek apsekošana, konsult šan s ar klientu un tad tikai izmaksu apr ina veikšana.

Iekštelpu remontdarbu veidi

• Vienk ršaj kosm tiskaj remont ietilpst sienu l dzin šana,kr sošana, tapešu nomai a, griestu pielabošana, kr sošana,fl z šanas darbi un gr das segumu nomai a.

• Savuk rt izv rstais iekštelpu remonts sal dzin jum ar kosm -tisko ietver jau daudzus pamat g kus un sarež t kus darbus, kuru veikšanai parasti tiek piesaist ti sertific ti speci listi.

Liel ka apjoma remonts ir nepieciešams, ja vecaj dz vokl ir nos -dušies vai saboj jušies p rsegumi, tad j atsedz gr da un vajadz basgad jum tie j nomaina. Izv rst remont ietilpst ar starpsienu izlaušana, nereti vannas istab b v to sapuvušo koka sienu nomai avai protez šana (iz em r sapuvušo un ieliek jaunu antiseptiz tukoku). Ar dz vok a p rpl nošana pieder pie liel ka apjoma remonta, kad klients pieaicina arhitektu vai ar firmu, kas izpilda pas t jumu.

Parasti izv rsto remontdarbu laik ir nepieciešama ar elektroinsta-l cijas mai a, drošin t ju kastes ieb ve koridor , elektrouzskaites iznešana k p u telp , telekomunik ciju (v jstr vu) t kla izb ve pas t t ja izv l tajos punktos, t pat ar radiatoru, cauru vadu un kanaliz cijas mai a un v l daudzi citi darbi.

Iekštelpu koka p rsegumi un to rekonstrukcija

Nereti R gas v sturiskaj centr dz vok u koka p rsegumi laika gaitir k uvuši nel dzeni. Kvalitat va izl dzin šana ir iesp jama, demont jotesošo gr das segumu (liel koties tie ir d i vai parketa segums), iz emot starpst vu p rseguma saturu, atsedzot sijas. T pat dažk rtsiju gali vai citas vietas, kuras ir bijušas pak autas dens iedarb bai, ir satrun jušas, tad t s tiek izt r tas, apstr d tas ar miju, kas neitraliztrupi. Visas sijas tiek nostiprin tas no ab m pus m, pieskr v jotjaunas, ž v tas un antiseptiz tas brusas ar caurejoš m bultskr v m,t s l me ojot un iestr d jot p rseguma l men . Tiek atb rts vai nu esošais starpst vu p rsegums vai ieg d ts jauns (piem ram, pres tjumta vate), uz sij m tiek uzskr v ts retin ts d u kl js, sapl ksnisun klienta izv l tais gr das segums.

T pat bieži vien veco m ju b ni u p rsegum (augš j st v ), p ck dreiz jiem vec s b vniec bas likumiem, ir sab rtas balt s smiltis, kas paredz tas ugunsdroš bai: ja aizdegas dz voklis, neaizdegas tjumts, jo smiltis nobirst un nosl p uguni. Ja j su m jok a p rse-gum ir izmantots š ds ugunsdroš bas materi ls, ar laiku iesp jami

daž di p rsteigumi, piem ram, p rsegumi var b t cietuši no smilšu smaguma vai lietus dens (ja jumtam ir defekti), t d j di tiek izliektas koka sijas un veicin ta koka deta u p d šana.

Dz vok a restaur cija

Bieži vien veco dz vok u griestos ir ipša veidojumi, kurus restaursekojoši: em nost vecos fragmentus, tad tos atlej form s, veido jau-nus ipša veidojumus, kurus stiprina kl t pie griestiem. Dažreiz pietiek tikai att r t un izveidot uz vietas k du tr kstošo ipša gabalu.

Ir objekti, kur tiek demont ta vec glaz to podi u kr sns, podi isanumur ti, tad kr sns b v ta no jauna. Liel koties gan cilv ki izv las veidot kam nu no tiem pašiem nojaukt s kr sns podi iem. T pat vec d u gr da izskat s skaisti, ja tai tiek no emta kr sa un sl i, to sl p un iee o, att ra un aizdara d u spraugas. Toties vecu koka logu restaur ciju veic, nomainot saboj juš s koka da as pret jaun m, dedzinot nost kr su, t pat restaur ar durvis. Restaur tir iesp jams ar durvju rokturus, kuri, iesp jams, saglab jušies v lno vecvec ku laikiem. Protams, jauns rokturis maks l t k, ta uir prieks par klienta v lmi saglab t sen s lietas. T pat ir iesp jams izgatavot ar sl dzenes, pat, ja t s pazudušas.



Foto

: Shu

tters

tock

124


125


126


127


128

Celtniec bas tehnikas noma

Citi pakalpojumi

129

Citi pakalpojumi

130

Celtniec bas tehnikas noma

131

Citi pakalpojumi

132

Citi pakalpojumi

Galdnieku darbi

133

Gu b ves, koka karkasa m jas

134


Kur b vniec bas posm b tu pareizi un lietder gi pieaicin t speci listus un veikt eod zijas darbus? Vai tie j veic oblig ti?

Pirmais solis, kas j veic priv tpersonai, kas v las sadal t sev piederošo teritoriju, ir vajadz go dokumentu sag de – pašuma ties bu dokumenti, personu apliecinošie dokumenti. Tad j l dz at auja sadal t zemi konkr tajai pašvald bai, kuras teritorij atrodas attiec gais pašums. Dal šana notiek atbilstoši teritorijas pl nojumam, un pašvald ba pie em l mumuvai dal t, vai n , piem ram, nedr kst atdal t no savas teritorijas tik mazu da u k divus kvadr tmetrus. Katr pašvald bir noteiktas konkr tas minim l s dal šanas pl t bas – lauku teritorij s t s ir liel kas, piem ram, divi hekt ri, pils tmaz kas. T l k var droši doties pie tuv k sertific t m rnieka, kur ar j iesniedz augst k min tie dokumenti un j izkl stako un k priv tpersona v las dal t. Par projekta izstr di no s kuma l dz galam t l k par p sies m rnieks.

abc.lv redakcija, atbilde tapusi sadarb b ar SIA “Latvijasmernieks.lv” valdes locekli Rinaldu Smilgu.


135

Saliekam s vai parast s koka m jas?Koka karkasa saliekam s m jas – tri uzce ami un izmaksu ziizdev gi m jok i. Karkasa sienas kvadr tmetrs ir 1,3 reizes l t kspar sienu no koka brus m, 1,7 reizes l t ks par sienu no putubetona blokiem un 2,2 reizes l t ks par sienu no ie e iem ar t du pašu siltumnotur bu.

K p c izv l ties koka karkasa m ju?

Paz stamas daudzas koka m ju b vniec bas tehnolo ijas, no kur mkatrai ir savi plusi un m nusi. L dz 20. gadsimtam Skandin vijasvalst s un ar Latvij liel koties tika celtas gu b ves, ta u p d josgadu desmitos Skandin vij ar gu b vi veiksm gi konkur koka karkasa konstrukcija.

Kan d un ASV koka karkasa m jas tiek celtas jau vair k nek 200 gadus. Sen k s kas vair kk rt ju remontu rezult t main juš s l dznepaz šanai, ta u m jas pamatkonstrukcija – koka karkass – palicis nemain gs. Ar citur pasaul t s ir oti popul ras, – 80% no dz voja-m m m j m tiek celtas p c t s pašas tehnolo ijas k ASV un Kan d(t saukt s kan diešu m jas), pied v jot plašu kl stu pl nojuma,daž du apjomu un atš ir gas arhitekt ras variantu.

Koka karkasa m jas celtniec bas izv les pamat ir piepras jums p cekolo iskuma, dz vesvietas komforta un energotaup bas. Daudzu gadsimtu garum koks uzskat ts par vienu no vispiem rot kajiemimenes m jas celtniec bas materi liem, jo tas ir rts b vniec b un

efekt vs ekspluat cij . T tas ir ar m sdien s, jo koks ir ekolo isks,ilgm ž gs, est tiski pievilc gs materi ls ar lab m siltumtehniskaj mpaš b m.

Materi lu izlietojam bas un darbietilp bas zi koka karkasa sienas ir visekonomisk k s. T m ir vajadz gs 1,5 – 2 reizes maz k koka neksien m no ba iem, – izmantojot efekt vu siltin jumu, t s ir tikpat reizes viegl kas par ba u sien m.

Nelielais koka konstrukcijas svars ir b tiska priekšroc ba (koka karka-sa m ja ir 5-6 reizes viegl ka par t da paša lieluma ie e u ku), t p cnav nepieciešami mas vi pamati, kas b tiski samazina izmaksas un sa sina celtniec bas laiku. Tai var veidot stabi veida pamatus, kas ir 4-6 reizes l t ki par monol tajiem dzelzsbetona pamatiem.

Koka karkasa m j m (atkar b no tipa – somu, kan diešu u.c.) var b t atš ir gi iekš jie un r jie parametri – iekš jo komunik ciju izvietojums, virsmu kvalit te un sagatavot ba, m jas r jais veidols un standarta tipa interpret cijas iesp jas (m ju padar t individu l -ku). Piem ram, kan diešu karkasa m j s iekš j s komunik cijas( densvads, kanaliz cija, apkures sist mas sadale) ir pasl ptas sien s; t m ir augsta gr du, sienu, griestu virsmu kvalit te; tehnolo-ijas elast gums padara iesp jamu jebkuru m jas r jo arhitekt ras

veidolu un iekš jo telpu pl nojumu, kan diešu m ja nav pak autamor lai novecošanai, jo ir viegli moderniz jama.

Atš ir b no ba u m j m, karkasa sienas nenos žas, t p c apdari var likt uzreiz p c samont šanas.

Priekšstats par pl n m sien m

P d jos gadu desmitos uzcelt s ie e u priv tm jas un betona pane udaudzst vu dz vojam s kas rad jušas aplamu priekšstatu par to, ka pl na siena noz m aukstumu m j . Padomju laika kas patieš mliel koties neatbilst jaunaj m siltumnotur bas norm m, ta u iemesls nav sienas biezums, bet gan – k un no k š siena b v ta.

Lai tiktu iev rotas siltumtehnisk s normas, tradicion l s no ie e acelt s sienas biezumam j b t ne maz kam par 1,9 m, kas ir nera-cion li un ekonomiski nelietder gi, tik biezas sienas neviens nem r .T p c nepieciešams izmantot jaunas, efekt v kas sienu konstrukcijas, izmantojot m sdien gus siltumizol cijas materi lus.

Karkasa m jas b vniec bas tehnolo ija ir viena no efekt v kaj msiltumnotur bas zi . M jas siltin šanas izmaksas uz vienu kvad-r tmetru ir 9 reizes zem kas par izmaks m, kuras veidojas, siltinot ie e u un betona pane u daudzst vu dz vojam s kas.

K top koka karkasa ka?

Koka karkasa ku var samont t no gataviem, r pnieciski ražotiem elementiem (pane iem) vai ar no s kuma l dz beig m celt to tieši b vlaukum .

B v jot m ju uz vietas, vispirms no koka brus m izveido nesošo konstrukciju, kuru piepilda ar siltumizol cijas materi lu, p c tam tai no ab m pus m piestiprina nosedzošo materi lu (celtniec bas pl tnes,liel koties OSB). Siltina ne tikai rsienas, bet ar p rsegumu (vai jumtu, ja ir izb v ti b ni i) un iekš j s sienas, t samazinot siltuma zudumus un ska as caurlaid bu un nodrošinot v lamo mikroklimatu katr atseviš telp .

Visbeidzot veic dekorat vo apdari. Iekš j apdar parasti tiek izman-tots ipškartons, kas tiek stiprin ts pie OSB virs pl ves, kas pasargno mitruma gan siltumizol cijas materi lu, gan koka konstrukcijas. Tvaikizol cija ir oti svar ga, jo galvenais karkasa m jas ilgm ž basnoteikums ir koksnes aizsardz ba pret mitrumu.

No rpuses sienas konstrukciju aizsarg ar pretv ja pl vi (membr -nu). Fas des apdare var b t daž da – nokr sošana, cementsmilšu fl zes, apmetums, ie e i, saidings, siltumizol cijas pane i utt.

B vniec bas trumu, zem ku cenu un prognoz jamu kvalit ti pan k,izgatavojot kas karkasa elementus r pn c , bet b vlaukum to tikai samont jot. T tad, izv loties saliekamo koka karkasa ku.

Saliekam s m jas konstrukciju iztur gums un ilgm ž ba nav maz ka, bet dažk rt pat p rsp j no ba iem celt s m jas. Š das paš bas tiek pan k-tas, izmantojot lielgabar ta mitrumiztur gos OSB tipa pane us, kas rada kop ju konstrukcijas stingr bu un pasarg koksni no agres v s vides.

Saliekamaj s m j s, t pat k jebkura cita veida k s, var ier kot visas m sdien g s inženiersist mas – centr lapkuri, ar kr sni vai kam nu, densvadu, kanaliz ciju, telekomunik cijas, ventil ciju. Karkasa koka ele-

mentu savienošanai tiek izmantotas speci las pl tnes, kas auj izgatavot p rseguma ba us ar „koridoriem”, kur izvietot visas inženierkomunik ci-jas, tostarp apr kojumu kondicion šanai un gaisa apkurei.



136

Kokmateri li, kokmateri lu tirdzniec ba

137


138


Kas Latvij veic zemes m r šanas pakalpojumus un k das ir potenci l s izmaksas?

Latvij zemes m r šanas darbus veic sertific ti m rnieki, k individu li komersanti vai str d joši k d m rniec basuz mum .Izmaksas ir j skat s individu li, atkar b no plat bas, atrašan s vietas un situ cijas uz zemes vien bas (vai t ir p ava,mežs, gr vji, purvi, vai ar pagalmi).

Krist ne Caune, “Latvijasmernieks.lv”, SIA, Centr lais birojsabc.lv eksperte jaut jumos par zemes ier c bu


139

Maz d rza tehnika, remonts, apkope

Kurin mais

140

Melior cijas darbi

141

Melior cijas darbi

Met lapstr de

142

Met lapstr de

143

Met lapstr de

144

Met ls, met ll ž i

Man pie m jas ir pieb v ta nojume 5x5 m no koka karkasa, ar prof. met. jumta segumu. Nojum iekl tsbru is. Es grib tu šo nojumi p rv rst par gar žu/ darbn cu, kur ielikt” Jotul” tipa kr sni u, lai ar aukstajlaik var tu skr v t. K J s ieteiktu siltin t gr du un no k veidot siltin tas sienas, nerokot pamatus. Nojumes stat i balst ti tikai uz bru a. Kas ir ar prof. met. jumtu minim lajiem sl pumiem, specifik cij srakst ti 11 gr di, bet man ir k di 5 un nekad nekas nav tec jis?

Atbilde var tu izv rsties pagara, t p c ieteikšu tikai galven s idejas:

1) rsienas ieteicams veidot no koka karkasa vairogiem, kas pild ti ar eko vates pild jumu vismaz 100-120 mm biezum(vairoga izm ri aptuveni 2,5x2,5 m, un tos mont uz nojumes karkasa kolonn m, kas ir papildin tas ar papildus karkasa elementiem). Balsta viet s vis garum koka brusa. Eko vati iepilda p c sienu vairogu mont žas;

2) Gr du veido, uzkl jot uz bru a OSB pl ksni, virs kuras veido aptuveni 50-70 mm gaisa k rtu (izvieto un nostiprina koka balstelementus, ko viegli var apiet silts gaiss un nosl dz konstrukciju ar sapl kš a gr das kl jumu. Pagr d aukst laikorganiz silta gaisa padevi ar sild t ju, kas rada gaisa pl smu, siltais gaiss izpl st no pagr des telp . Viet s, kur brauks automaš nas rite i, gr du veido bru a otra k rta;

3)Jumta met ls b s no telpas puses j izol ar putupolim rmateri la pl tn m, vai ar j nop š ar putupoliuret na put m,lai no met la nepil tu kondens ts;

4) Jumta sl pums b tu ieteicams liel ks (10-12 gr di).

Juris Biršs, RTU docents, LBS eksperts, “Vincents Polyline”, SIAabc.lv eksperts jaut jumos par b v miju


145

M rniec ba, eod zija

146


147


148


Nekustamais pašums

Pakalpojumi, darbi

149

Nekustamais pašums

150

Siltin šanas darbi

Stiklinieku darbi

151

1 ...............................................8 CBR, SIA ....................................................................................................18

A ..............................................AB Dai d rznieks, SIA ...........................................................2. v ksABC Construction, SIA ................................................................ 146Acqua Pulita Latvia, SIA ............................................................. 101AD Celtnieks, SIA ..................................................................................... 8AEG Projektu birojs, SIA ............................................................. 109AJ Serviss, SIA ........................................................................................99AKME-1, SIA ..............................................................................................90Aldens, SIA ...........................................................................................1, 70Alejas projekti, SIA ................................................................................. 8Alfa žogi, SIA .............................................................................................25Alpu terases, SIA, St du audz tava .................................20Ambler, SIA ............................................................................................. 128Apstr de, IK ............................................................................................ 132Argil, SIA ........................................................................................................92Arhitekte G. Kurs te, SIA ............................................................ 109Arhitekt ras stila studija, SIA ............................................... 110Arhus, SIA ................................................................................................. 134ArkiLED, SIA .........................................................................2. v ks, 65ARRE, SIA ................................................................................................. 143Art Terra, SIA ......................................................................................... 149ASA Baseini, SIA ...................................................................................16Atehs, SIA .........................................................................................1. v ksAukstumiek rtas L, SIA .............................................................. 129AVE Riga, SIA ........................................................................................ 137A.V.U., SIA ........................................................................................1. v ksAzimuts inženierizp te, SIA .................................................... 148

..............................................dažu Met ls, SIA ...............................................................................43

B ..............................................Baltex Group, SIA ........................................................2. v ks, 107Baltijas Durvis, SIA ..............................................................................74Bauskas melior cija, SIA ........................................................... 140BB b ve, SIA .......................................................................................... 116Belmast B ve, SIA ........................................................................... 122Bemebel, SIA .............................................................................................90Betcons Latvia, SIA ......................................................................... 113B mers, SIA ................................................................................................99B rzi i, ZS .....................................................................................................20B.M.G. B ve, SIA ............................................................................... 122Brauers, IK, Sk rdnieku darbn ca ..........................................49BTC, SIA ...................................................................................................... 124Buvema, SIA ...................................................................................1. v ksB vkonstrukcijas, SIA ................................................................... 111B vmeistars, AS ................................................................................ 124B vnotur ba, SIA ................................................................................ 124

C ..............................................CBK, SIA .........................................................................................................31Celmi a b vkonstrukciju projekt šanas birojs .... 111Celtb ve, SIA .............................................................................................91Ce u emulsija-HL, SIA .......................................................................18Ceramicas-Aparici, veikals-salons ......................................62Certa veikals, SIA, Veikals ............................................................14Certus, SIA ............................................................................................... 102Corus Building Systems, SIA ....................................................38

D ..............................................Dach, SIA .......................................................................................................44Dami ns ABB, SIA, D rzs zem saules ............................... 9Davmar, SIA ............................................................................................ 124DDRE, IK ..........................................................................................................19DECOlight, internetveikals ................................................4. v ksDeg, SIA ..........................................................................................................65Demir, SIA .....................................................................................................76

Demiurg, SIA ..............................................................................................43DHS, SIA .............................................................................................. 28, 84Dobeles bagars, SIA ...................................................................... 140Dzintari RD, SIA ................................................................................... 129

E ...............................................Eglaines, SIA .......................................................................................... 125EKLA, SIA .................................................................................................. 116Ekostandarts tehnolo ijas, SIA ...................................3. v ksEkovalis Latvija, SIA ............................................................................97Elegant, SIA ............................................................................................ 143Elektromont žas serviss, SIA ...................................................76El za, IU, Ziedu salons .......................................................................21Enfriho, SIA ..................................................................................................94Erigo, SIA .......................................................................................................69Euro PEJ, SIA ......................................................................................... 118Eurologi, SIA ...............................................................................................72Evor.K, SIA ................................................................................................ 105

F ...............................................Fan, SIA, Veikals .....................................................................................63Fl žu galerija, salons ............................................................................62Fl žu tirgus, SIA ........................................................................................66Flora, SIA ........................................................................................................... 2Forho, SIA .................................................................................................. 133 Funditus Serviss, SIA, Mix m beles .................................91

G ..............................................GAS Company, SIA .......................................................................... 125Giruckis I., individu l darba veic js .............................. 132GK jumti, SIA .............................................................................................44Gl zeri BT, SIA ....................................................................................... 150Gludi LM, SIA ................................................................................................ 9Graanul Pellets, SIA ........................................................................ 139Grav nu darbn ca, SIA .....................................................................74Griva Group, SIA .......................................................................... 54, 55Gr du meistars, SIA .............................................................................58Gromd, SIA ..................................................................................................63

H ..............................................Halle B, SIA ..................................................................................................93Hekes Latvija, SIA ............................................................................. 100Hidrotehnika, SIA ............................................................................... 118Hromets, SIA .............................................................................................93

I ...............................................I remontu serviss, SIA .................................................................. 139I un M serviss, SIA ..............................................................................19Ik rs, SIA .................................................................................................... 125IL 55, SIA ................................................................................................... 148Intelligent Constructor, SIA ..................................................... 115Intema, SIA ..................................................................................................87Ivo m beles, IK ........................................................................................87

J ..............................................Jaunc rpji, SIA ........................................................................................19JOSA, SIA .....................................................................................................17Joši Vesta, SIA ........................................................................................80Jumtex, SIA ................................................................................................36Juvi group, SIA .................................................................................... 150Juzefpole, ZS .............................................................................................14

K ..............................................KaimS, SIA ............................................................................................... 119Kalna Pakalnieši, ZS ............................................................................10K go, SIA .......................................................................................................56Kiilto Latvija, SIA ....................................................................................79Kiwi Systems, SIA ...............................................................................66Koksne, SIA .................................................................................................72

Konti BS, SIA .......................................................................................... 114KPG, SIA ..........................................................................................................98Krastma i s klas, SIA ........................................................................20Kr sainie l jumi, AS ....................................................................... 141Kubiks, SIA ...................................................................................................15Kvadr ts, SIA .............................................................................................88Kvites, SIA ................................................................................................ 108

L ...............................................Lapsas Stils, SIA ................................................................................ 129Latekss, SIA ................................................................................................73Latgales galdnieks, IK .......................................................................75Latvia Timber International, SIA ............................................75Latvijasmernieks.lv, SIA ........................................2. v ks, 145LeBens, SIA .....................................................................35, 130, 131Lei i, SIA .................................................................................................... 125Lek ls, SIA ................................................................................................ 143Leven, SIA ................................................................................................. 119Linum Color, SIA .....................................................................................80Lite, SIA ...........................................................................................................88L gaiši, SIA ................................................................................................ 120LM RESURSS, SIA ............................................................................ 144

M .............................................Magam, SIA ................................................................................................89Maiga A, SIA .............................................................................................73Mani d rzi, SIA ........................................................................................... 5Mans 1, SIA ............................................................................................ 136Marvik Serviss, SIA .............................................................................98Matetris V, SIA .........................................................................................34M zers R, SIA ....................................................................................... 137Meriteg, SIA ...............................................................................................74Met la konstrukcijas, SIA ........................................................ 142Met ldarbn ca, SIA .............................................................................25Met lu serviss, SIA .............................................................................21M be u outlets Gigant, SIA, Veikals ..................................90MI-2, SIA ........................................................................................................10Mihailovo, ZS ......................................................................................... 134Miller Line, SIA .................................................................................... 142M tavas celtnieks, SIA ................................................................. 120MKM Grupa, SIA ............................................................................... 140Modus Mood, SIA ............................................................................ 110Monier, SIA ..................................................................................................39MT M rnieks, SIA ............................................................................. 146M zas istaba, SIA ................................................................................89

N ..............................................N kotne, SIA ..............................................................................................24Nemiers Plus, SIA ............................................................................. 132NIC, SIA ...........................................................................................................15Nielatec Baltija, SIA ........................................................................ 122Nika apsardze, SIA ........................................................................... 106Nikor, SIA, Vairumtirdzniec bas b ze ................................21Noli, SIA ...................................................................................................... 137Nordic Homes, SIA .......................................................................... 148

O ..............................................Olmars Grup, SIA ...................................................................................75OM Composites, SIA .........................................................................44Oši Ltd., SIA ................................................................................................56Ošukalns celtniec ba, SIA ......................................................... 126Ozirs, IK ........................................................................................................ 103Ozolm jas, SIA ..................................................................................... 126Ozols 99, IU ............................................................................................. 138

P ..............................................P. Alkš a projektu grupa, IK .................................................... 114Paroc, SIA ......................................................................................................45P teris un Co, SIA ............................................................................. 129PFS Services, SIA ...................................................................62, 105

152

Porta, SIA .......................................................................................................24Projekt šanas birojs Austrumi, SIA ................................ 112

R ..............................................R & T, SIA .......................................................................................................... 6R.A. Kaspari, SIA ............................................................................... 104Ramirent Baltic, AS, R gas fili le .....19, 126, 4. v ksRamkons, SIA ............................................................................................96Rego, SIA ................................................................................................... 126REM PRO, SIA ....................................................................................... 112REMC, SIA ....................................................................................................12Rendoks, SIA .............................................................................................75Riko G, SIA ....................................................................................................93Ritols, SIA ........................................................................................... 46, 58R gas apsardzes sabiedr ba, SIA ....................................... 106Rore projekti, SIA ..................................................................................99RPRO, SIA .................................................................................................. 100RRP, SIA ....................................................................................................... 127Ruukki Latvija, SIA ................................................................................42

S ..............................................Salang-P, SIA, Veikals .................................................................... 103Saldus Droš bas Sist mas, IK .............................................. 106Sal-Energo PRO, SIA ...................................................................... 100Saluds, SIA ..................................................................................................71San, SIA, Kameja, veikals-salons ........................................69Sanart, SIA ...................................................................................................64

S lijas Ener ija, SIA ........................................................................ 132S ta, SIA .................................................................................................... 141Sika Baltic, SIA ........................................................44, 58, 4. v ksSilk Secret, SIA .......................................................................................68Siltums k u centrs, SIA ................................................................92Simetreja, SIA ...................................................................................... 127Skaldas, ZS .............................................................................................. 138Smiltnieki, AS ........................................................................................ 113Solar KEJ, SIA ...........................................................................................64SP grupa, SIA ........................................................................................ 138Spektrs - Z, SIA .......................................................................................76Spiediens, SIA ..........................................................................................12

Š ..............................................Šons, SIA .......................................................................................................34

T ..............................................Tegula, SIA, Salons .............................................................................53tesa A/S, fili le Latvij .......................................................... 60, 61Ticians, SIA, Salons ............................................................................68T.I.P. B vprojekts, SIA .................................................................... 111TopoHaus, SIA ...................................................................................... 147

U ..............................................U ori, SIA ....................................................................................................... 1UFB projekts, SIA .............................................................................. 112Upesmuiža, SIA .......................................................................................25

URSAJT, SIA ...............................................................................................91

..............................................dens B ve, SIA ................................................................................ 102

V ..............................................Vaido, SIA .................................................................................................. 128V rze, SIA ......................................................................................................13Veigs, SIA ......................................................................................................45Velsens, SIA ................................................................................................34Ventbetons, SIA ......................................................................................31Verners un draugi, SIA .....................................................................13Vesto Technology, SIA ................................................................. 143Vides remonts, SIA .............................................................................15Vides tehnika, SIA ................................................................................48Vidzemes m rnieks, SIA ............................................................ 147VimLand AF, SIA .....................................................................................14Vindecor, SIA .............................................................................................83VMR Ce i, SIA ............................................................................................18V.O.D.C., SIA ........................................................................................... 127Volber, SIA ................................................................................................ 127Vurso, SIA ................................................................................40, 41, 86

W .............................................Westhaus, SIA ..................................................................................... 112WS, SIA ....................................................................................................... 113WWW.Žaluzi.lv, SIA ...........................................................................50

Izdev js

Inform cijas grupa «Latvijas T lrunis», re . apl. Nr. LV40003050681Blauma a 38/40, LV 1011 R ga, t lr. 67 770711

E-pasts: [email protected]

Izdev js neatbild par nepareizi sniegtu inform ciju.Ja lietot js v las izmantot «abc.lv Praktiskie Padomi» esošos materi lus,

lietot jam j sazin s, rakstot uz e-pasta adresi: [email protected].

1. v ka foto: www.shutterstock.com

Documents

abc.lv Praktiskie Padomi pavasaris/ vasara 2013