Engures Novada Ziņas 1.

2014. gada 31. janvāris 1(14)

L A S I E T N U M U R Ā

Startē florbola čempionāts ► 2. lpp

Domes sēde ► 9 . lpp

Bermuda trijstūris Ragaciemā ► 10. lpp

Kontrolēs atkritumu izvešanas līgumus ► 12. lpp

Skolēni aicināti “ēnot” Domē ► 13. lpp

Reportāža: seniori svin Zvaigznes dienu ► 19. lpp

AtkAl durvis ver viesnīcA ŠlokenbekAs muižā

Ceturtdien, 23. janvāra pēcpusdienā, Šlokenbekas muižas ansamblī tika atvērta rekonstruētā viesnīca „Šlokenbekas muiža” (attēlos), kas vairāk nekā piecus gadus bija slēgta. Uz svinīgo atklāšanu sanākušie viesi tika iepazīstināti ar topošo salonveikalu, kurā būs mini kafejnīca.

Salonveikals top muižas ansambļa otrā pusē - iepretim viesnīcai. Viesnīcā ir 15 numuri ar 60 gultasvietām.

Kā norāda PSIA “Šlokenbekas muiža” valdes locekle Aivita Heniņa, šī ir ekonomiskās klases stila viesnīca: “Viesnīca tika veidota kā „pozitīvā nodeva” VAS „Latvijas Valsts ceļi”, kas „izglāba” Šlokenbekas muižu no sabrukšanas un bojāejas – ne tikai ilgus gadus uzraugot muižas teritoriju, bet arī iekārtojot Šlokenbekas muižā pasaulē pirmo Ceļu muzeju.”

Līdz ar to viesnīca ir veidota ceļu tēmas motīvos. Katrs viesnīcas „Šlokenbekas muiža” numurs ir veltīts kādam vietējas, valsts vai reģionālas nozīmes ceļam, attiecīgi, ar dažādu interjera elementu palīdzību ir domāts par numuru noformējumu – paklāji, kuros ieausts ceļa galamērķa - novada/pilsētas - tautisko tērpu brunču raksts, durvju plāksnes ar ceļa numuriem un citi elementi.

Kristaps Zaļkalns

Engures novada domes 2014. gada budžets būs nepilni 10 miljoni eiro. Publikācijā apkopota informācija par budžeta plānotajiem izdevumiem pēc ģeogrāfiskā principa – Smārdes, Lapmežciema un Engures pagasts – un katrā pagastā pēc lokāli aktuālajiem novirzieniem, kādos finansējums nepieciešams.

Konkrētāk, Engures novada kopējie pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 8 439  742 EUR, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumi veido 3 707  152 EUR, bet ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa – 522  131 EUR. Budžeta līdzekļu atlikums š.g. 1. janvārī – 1 548 818 EUR.

Kopējie pamatbudžeta izdevumi plānoti 9 663  856 EUR. Savukārt pašvaldības kopējo kredītsaistību segšanai ieplānoti 263  603 EUR. Engures novada speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 162  102 EUR apmērā: lielākā daļa no šīs summas, t.i. 148  000 EUR, paredzēta novada autoceļu uzturēšanai.

Savstarpējos norēķinos izglītībā citām pašvaldībām maksāsim 200 000 EUR - summu veido samaksa par novadā deklarētajiem bērniem, kuri mācās citu novadu skolās. Savukārt mūsu pašvaldība saņems 179 000 EUR no citām pašvaldībām par bērniem, kuri deklarēti šajās pašvaldībās bet mācās Engures novads skolās.

Jaunatnes politikas attīstībai ieplānoti - 8 000 EUR jauniešu projektu konkursam.

***

smārdes PAGAstāSmārdes pagastā līdzekļi tiks izlietoti sekojošiem darbiem:Pašvaldības policija• kopējais budžets 84  638 EUR, ko

veido algas, materiāli un tehniskā bāze.

Teritorijas labiekārtošana•Raudas ciemā ielas apgaismojums

– 7 000 EUR;• divu autobusu pieturu remonti

(Smārde, Milzkalne) – 1 600 EUR;• sociālās mājas remonts – 28  400

EUR;• Šlokenbekas muižā fasādes

krāsošana un bruģis (LAD projekts) – 35 000 EUR;

• rotaļu laukums pie dzīvojamām mājām Smārdē-līdzfinansējums biedrībai – 698 EUR;

• stāvlaukuma izbūve pie Vēju dārza – 30 000 EUR;

• gājēju celiņš Nākotnes ielas galā – 3 500 EUR;

•Milzkalnes ciemata labiekārtošana (soliņi, rotaļu laukums, gājēju celiņi) – 7 500 EUR;

• Ziedoņa ielas izbūve (projekts un izbūve) – 12 000 EUR;

• piebrauktuves sakārtošana pie dzelzceļa stacijas Smārdē 9 600 EUR;

• ja tiks apstiprināts projekts, tad Slokenbekas muižā jumta maiņa (Domes līdzfinansējuma daļa) – 15 000 EUR.

Sporta pasākumiem• kopējie budžeta izdevumi

22 393 EUR (izdevumi novada čempionātam, vasaras sporta sacensībām, pagasta sporta svētkiem, Valsts sporta veterānu sacensībām – 1 300 EUR, dalības maksas basketbola un volejbola komandām).

KultūraKopējie izdevumi paredzēti 167 801 EUR apmērā:• bibliotēkām kopējie izdevumi

Smārdē un Milzkalnē – 40  906 EUR;

• tautas nama kopējie izdevumi – 80 689 EUR;

• pašvaldības pulciņi – 46 206 EUR.

PAr enGures novAdA PAŠvAldībAs budžetu

2014. GAdā

Turpinājums 8.lpp

Foto

: slo

kenb

eka.

lv

Engures Novada Ziņas2. Engures Novada Ziņas 3.

JAUNUMS

Smārdes pamatskolas dārzniece Gaļina Kazakova (attēlā) Valsts svētku svinībās Šļokenbekas pilī 17.novembrī saņēma balvu „Gada cilvēks” nominācijā par godprātīgu attieksmi pret veicamo darbu, savu novadu un sabiedrību. Dziļi cienot un respektējot enerģisko Gaļinu (at)sāksim 2014. gada Engures Novada Ziņu rubriku „Gada cilvēks”, kurā publicēsim intervijas ar novada goda rakstu un apbalvojumu laureātiem.

Gaļina, kad tikko atnācu uz šejieni strādāt, gāju gar Smārdes pamatskolu un nodomāju nu gan tie smārdinieki malači – gaumīgi iekopuši skolas teritoriju!

- Tas nav tikai mans darbs. Skolā kopīgi izdomājam, kur stādīt, ko stādīt, ko pārstādīt, ko vajag nozāģēt vai kas ir lieks, vai ko vajag iestādīt - fizisko darbu daru es, bet dizains ir Guntas (Lāces) un Benitas (Lāces) pārziņā, vēl sētnieks palīdz zemi vest, pļaut zāli un smagos darbus paveikt. Palīdz arī bērni – katru gadu 9.klase nopērk pa eglītei. Tad arī mēs kopīgi domājam, kur stādīt – raugāmies, kā šis kociņš izskatīsies vienā vai otrā stūrī.

Redziet, arī vietējie ir gatavi mest jūs

- Jā, jā! Es atnācu uz skolu strādāt pirms astoņiem gadiem. Tolaik domāju – pastrādāšu, cik es varēšu, man jau daudz gadi arī. Kad es iesāku strādāt… es nevarēju sagaidīt aprīļa mēnesi! Ziemā jau nav ko darīt. Gadīju, kad Gunta zvanīs un sacīs, kad jānāk.

Cik gara ir dārznieka darba sezona?- No aprīļa līdz novembra viducim, kad

pēdējās lapas jāsagrābj. Jau tagad skatos: nezāles saaugušas un šis tas zied - kāda tā ziema ir…

Vai esat „kaujas gatavībā”, ja februārī uzzied puķes? Nīcā narcises uzziedēja jau 4. decembrī…

- Ha-ha-ha! Tad būs jānāk uz darbu ātrāk. Jā!

Šogad tiešām nejēdzīga ziema. Kā jūsu noskaņojumu tas ietekmē?

- Dabai vajag, lai piesalst. Kaut -5C grādus un nedaudz sniega. Tas nav normāli, ka tagad puķes zieda! Vispār no vienas puses labi – nav slidens un nav sniegs jāšķūrē.

Kā jūs jutāties, kad Valsts svētkos Šlokenbekas pilī saņēmāt goda rakstu?

- Ziniet, es domāju, ka tas neattiecas uz mani. Es stāvēju publikas priekšā… Bija tāda sajūta, ka tas nenotiek ar mani. Tik daudz ziedu… tik daudz labu vārdu. Ļoti patīkama sajūta! Vispār es biju pārsteigta. Es jau neko nezināju – tikai, kad avīze iznāca, kas bija kak raz (kā reiz- tulk.) pirms manas dzimšanas dienas. Meita man pienāk un saka: es tevi apsveicu! Es saku – pagaidi, man dzimšanas diena tikai 2. datumā. Bet kā? Viņa man atkal saka: tu esi apbalvota! Es nesaprotu… Devos uzreiz pie Guntas, un viņa man pastāstīja.

Bet taču pelnīti!- Visu mūžu, cik es sevi atminos,

vienmēr biju aktīvs cilvēks. Strādāju tur un tur, nekad nebaidījos no darba. Man vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar ļaudīm. Skolā tiešām ir ļoti labs kolektīvs – nu, brīnišķīgs kolektīvs! Esmu bijusi daudzos kolektīvos un varu salīdzināt. Bet Gunta māk organizēt! Super!

Kādus darbus savā dzīvē esat darījusi?- Kolhoza laikā man vairāk darba

bija lopkopībā, taču esmu strādājusi arī kadastra daļā un par komandanti. Es meklēju tādus darbus, lai bērniem būtu tuvāk skolai un varētu veltīt viņiem vairāk uzmanības. Ziniet, to darbu pietiek arī mājās. Man arī mājās puķu daudz puķu, un kad bērni bija mazi, turēju lopus.

Nepieklājīgs jautājums: jums ir 72 gadi, taču saka, ka esat moža un labā fiziskā formā. Kur jūs smeļaties enerģiju?

- Man pozitīvā enerģija mājās. Vīrs nomira un es dzīvoju ar meitu. Un mēs

kā draudzenes un viena otrai palīdzam. Es esmu 100% pārliecināta, ja man darba nebūs, meitas par mani parūpēsies. Ir jau tādi bērni, kas vecākus ieliek pansionātus. Cik es sevi atceros, nekad neesmu varējusi nosēdēt mājās.

Jūsu pārziņā ir skolas un pirmskolas apstādījumi, puķu dobes, iekštelpu augi. Darba jums netrūkst, bet kā jūs ar visu tiekat galā?

- Ja neaizlaiž, tad ir vienkārši. Katru dienu tur un tur jāpadara tas un tas. Ja nepaspēj ko, atstāj uz vēlāku laiku. Darbu vajag sakārtot.

Vai sekosiet līdzi mūsu olimpiešiem Soču olimpiskajās spēlēs?

- Noteikti!Ļaudis saka, ka no jums var mācīties

darba tikumu un apzinīgumu…- Es pat nezinu… Tam laikam jābūt jau

iekšā. Lūk, pie manis vasarā strādā bērni praksē, šovasar man bija jāpieskata bērni, kas strādāja par naudu. Man viņiem ir jārāda piemērs. Viņi laikam no tā mācās – es uz viņiem skatos, viņi – uz mani.

Viena no jūsu aizraušanās ir origami – esat pat skolēniem vadījusi stundas par šī prasmēm. Tagad droši vien jums ir enerģiskākā origami sezona…

- Stundas es neesmu vadījusi, bet es jauniešiem rādīju, kā tas darāms. Man origami mantiņas ir sataisītas tik daudz, ka es nezinu, kur tās likt. Tādēļ tagad meklēju internetā jaunas idejas, ar ko es varētu nodarboties.

Hm… Un ko esat tur ieraudzījusi - Tamborēšana? Plastika?

- Plastika. Materiāli nav lēti.No kurienes jums tā mīlestība pret

ziediem?- Tas jau katrai sievietei. Skaisti, kad

viss zied! Ko lai jums novēl?- Veselību. Pārējais pieliksies klāt.

Arī PAŠAi Prieks!GADA CILVĒKS

Gaļina KazakovaSmārdes pamatskolas dārzniece, „Gada cilvēks” balvas laureāteDzimusi: 1941. gada 2. novembrī Kiņešmā (Maskavas apgabals, Krievija), trīs gadu vecumā ģimeni izsūtīja uz LatvijuSmārdē kopš: 1977. gada, par Smārdes pamatskolas dārznieci strādā kopš 2006. gadaMācījusies: Alūksnes 2.vsk. Ģimene: meitas Jūlija un LudmilaHobiji: origami

rokām gaisā, rakstot vietējai valdībai, ka savu darbu veicat izcili!

- Ziniet, es nerēķinos ne ar laiku, ne brīvdienām. Ja iestāda puķes, tad sestdien un svētdien jānāk laistīt, ja ir sausums. Es neskatos, cikos es atnācu – septiņos no rīta vai deviņos vakarā, pa dienu neviens nelaista. Man nav tāds darba laiks no pl.8-

17, ir sīki darbi, kas ir jāpadara steidzīgi. Ja ir lietaini laika apstākļi, es skolā pārstādu telpaugus – katrā klasē ir puķes.

Tas jums laikam tāds „sirds darbs”?- Man ļoti patīk! Kad es redzu rezultātu,

kad viss ir izravēts un iztīrīts, pašai prieks.Un droši vien tas motivē nākamajiem

darbiem?

Kristaps ZAĻKALNS

►

◄

KULTŪRA

JAu GribAs PAvAsAri...

Kaut arī sals pie mums iestājies pavisam nesen, jau ļoti, ļoti gribas pavasari - to brīnumaino laiku, kad daba pamostas un atdzīvojas no ziemas bargā sala. Astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē sākas marta beigās. Un tad jau pavisam tuvu Lieldienas ar mazo dziedātāju konkursiem.

Engures kultūras namā pavasaris nāks ar dažām skaistām, gaišām, izremontētām telpām. Jā, tikko noslēdzām projektu par skaņu aparatūras iegādi un plānojam jau jaunas lietas - mūsu publisko labierīcību remontu abos stāvos. Tas nozīmē, ka februārī un martā skaistā mērķa vārdā padzīvosim bez atpūtas pasākumiem un ballēm. Zušuciema gada balvas pasākumā iemēģinājām jauno aparatūru un sākām apgūt tās daudzveidīgās iespējas. Paies vēl kāds laiciņš, līdz izkopsim pavisam perfektu skanējumu, bet mēs cenšamies!

Pavasarī sāksies arī jau iepriekšējos laikrakstos pieminētā mūsu kultūras nama skvēra projekta realizācija. Gar četriem akmeņiem vīsies bruģētas pastaigu taciņas un skaisti apstādījumi.

Kaut arī pavasaris vēl tālu, mums jau sākas darbs pie Līgo svētku pasākuma, Jūras svētkiem un Engures svētkiem. Centīsimies arī turpināt jau iesāktās tradīcijas Senās uguns naktī un Tēvu dienā.

Šīs rudens/ziemas sezonas ballīšu laikā ir veidojušās diskusijas ar vecākiem, pašvaldības policiju un mūsu pagasta vadību par iespējamu nepilngadīgu bērnu atrašanos kultūras nama telpās pēc pl.22.00 pieaugušajiem paredzētos atpūtas pasākumos. Vēlos atgādināt visiem vecākiem - nepilngadīgu bērnu atrašanās publiskā vietā, kur lieto alkoholu, ir nelāga prakse, un Engures kultūras namam ir savi iekšējās kārtības noteikumi, kuri ir jāievēro. Un mums - kā pasākumu organizatoriem-publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums nosaka nodrošināt, lai pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā. Aicinu būt saprotošiem! Likums visiem ir vienāds, un bērniem ir bērnu pasākumi.

Mēs strādājam Jums!

Engures kultūras nama vadītāja Baiba Dorne

stArtē florbolA čemPionātsSestdien, 25. janvārī (attēlos) zaļā gaisma tika dota Engures novada florbola

čempionātam. 1.posma sabraukumā uzvaru svinēja mājinieki „Smārde-CentrālĀzija” florbolisti, kas piecu komandu konkurencē no Ķesterciema, Plieņciema, Klapkalnciema un Lapmežciema savu pirmo turnīru noslēdza bez zaudējumiem.

Foto

: Rim

ants

Lie

piņš

Raksta turpinājums 17.lpp

Smārdes pamatskolas dārznieceGaļina Kazakova

Foto

: Kri

stap

s Zaļ

kaln

s

Engures Novada Ziņas4. Engures Novada Ziņas 5.

18.janvāra vakarā jau otro gadu pēc kārtas Engures kultūras namā pulcējās cilvēki, kas ar savu darbību veido Engures kultūras un sporta dzīvi. Pasākuma ideja dzima 2012.gada rudenī, kad mēs – kultūras nama darbinieces - uzsākām savu darbu Engures kultūras namā. Pasākuma mērķis – pateikt lielo „paldies” ikvienam, kas ar savu iniciatīvu veido, atbalsta vai papildina Engures kultūru un sportu. Caur jokiem un nopietnību izgājām cauri laka posmam no 1962.gada, kad tika atklāts Engures kultūras nams, līdz pat šai dienai, kad mūsu Latiņu nomainīja Eiro Milda.

Pasākums tika atklāts ar 1962.gada rakstu avīzē „Komunisma Rīts”: par to, ka Engurē tiek atklāta lielākā sporta celtne rajonā un pirmais šāda veida zvejnieku arteļu klubs republikā. Kā pirmos sveicām mūsu kultūras nama mākslinieciskos kolektīvus, kuru pastāvēšanas gadu skaitlis ir mērāms vairākos gadu desmitos – Estrādes ansambli „Kolēģi” (šogad svinēs 50. pastāvēšanas gadadienu), Tautas lietišķās mākslas studiju „Engure” (44 pastāvēšanas gadi), Jauniešu deju kolektīvu (šogad – 35. dzimšanas diena), suminājām arī deju kolektīva koncertmeistari Daci Lāci, kura šo darbu veic jau 20 gadus. Suminājām arī Līnijdejotāju grupu „Dzintarkrasts” (šogad svinēs 15.pastāvēšanas gadus), Senioru dziedošo apvienību „Jūras vējš” (10 pastāvēšanas gadi), Senioru Eiropas deju kopu „Rudens ritmi”, Pusaudžu deju grupu „Zelta pērle” un pavisam jauno Vidējās paaudzes deju kolektīvu „Jadals”. Katrs kolektīvs bija sagādājis īpašu priekšnesumu un padarīja to ļoti interesantu un jautru. Paldies par jūsu radošumu un atbalstu!

Pāgājušajā gadā ar īpašām nominācijām sveicām ikvienu kolektīvu, sporta komandu un atbalstītājus. Šogad turpinājām iesākto un nominējām jaunpienācējus. Nominācijā „Kultūra” sveicām Engures vidusskolas Meiteņu ansambli, nominācijā „Eksotika Engurē” balvu ieguva Vēderdejotāju grupa, nominācijā „Sports” balvas ieguva Biedrība „Engures sportam”, futbola komanda „RFB” un Engures hokeja „dinozauri” – Raivis un Mārtiņš Kronbergi, Sandis Fogelis un Normunds Šērs. Ar lielu prieku pasniedzām balvu nominācijā „No sirds uz sirdi” – Ziemassvētku rūķīšiem Decembrēniem, kā arī nominācijā „Drošība” balvu ieguva Engures novada pašvaldības policisti.

Engurē ir ļoti daudz aktīvu, radošu un darīt gribošu cilvēku gan kultūras jomā, gan sportā, tāpēc paldies arī teicām viņiem - Jauniešu deju kolektīva dalībniekiem Tomam Tensonam un Ingai Anmanei, Līnijdeju grupas „Dzintarkrasts” dejotājām Miraldai Korbergai un Airai Auseklei par sasniegumiem līnijdeju sacensībās, Zanei Strazdiņai – par labdarības akcijas iniciatīvu, Arnoldam Bormanim par nenogurstošo varoņtenoru, dziedot „Jūras vējā”, Normundam Skribim – par Engures vārda popularizēšanu, piedaloties autosportā, Aleksam Zukem – par sasniegumiem motosportā, Kasparam

Kronbergam un Markusam Ķīsim – par sasniegumiem futbolā, Indulim Uzulim, Ivaram Štālam, Jānim un Reinim Rozenštamiem – par sasniegumiem galda spēlēs, Denisam Beļinskim un Edgaram Balodim – par centību karate sportā un Katrīnai Mierkalnai – par Latvijas čempiona titulu savā grupā karate sportā.

Ar skaļiem aplausiem sveicām arī jaunos kultūras un sporta darbiniekus – kultūras nama garderobisti Sarmīti Tamsoni, sporta organizatoru Normundu Šēru un kultūras nama skaņu operatoru Aivaru Tohvu.

Lielo paldies par atbalstu teicām

Engures vidusskolai, Engures Mūzikas un mākslas skolai, Pirmsskolas izglītības iestādei „Spārīte” un Saieta nama Jolantai. Darbojoties kopīgiem spēkiem, mēs visi kopā varam paveikt lielas lietas!

Engurei ir paveicies, jo dažādas kultūras un sporta aktivitātes atbalsta gan vietējie uzņēmēji, gan engurnieki, kas strādā citos uzņēmumos. Lielais paldies – SIA „Unda”, „Dobeles dzirnavnieks” Kristapam Amsilam, „Gjensidige” Vijai Siljēkabai, AXA – Kārlim Mišinskim, Mītavas alus - Kasparam Rogam, SIA „Bērzciems” – Uģim Krauklim, uzņēmējam Harijam Priedem, Swedbank pārstāvei Dinai Tohvai, Engures Jahtklubam, SIA „Vāverīši” – Aijai Rudovskai un visai viņas komandai, Braucamkopa.lv – Ulvim Novikam, fotogrāfam – Andrim Jermutam, Aigai Blūmai, biškopjiem Ilzei un Jurim Roņiem, zvejniekam Andim Andersonam un kafejnīcas „Būda” kolektīvam. Šo cilvēku atbalsts ir nenovērtējams Engures kultūras un sporta dzīvē.

Visbeidzot teicām paldies mūsu priekšniecībai – Andrim Kalnozolam un Nikolajam Tohvam par mūsu ideju atbalstu.

Kad Zušuciema Gada balvas svinīgā ceremonija bija galā, sākās diskotēka, kurā par mūziku atbildīgie bija kādreizējie Engures dīdžeji – Visvaldis Auseklis, Dzintars Valdmanis, Jānis Rudovskis,

Normunds Šērs, Dzintars Blūms.Ar gandarījuma sajūtu pavadījām šo

vakaru, jo Engurē ir tik daudz pozitīvu, aktīvu un radošu cilvēku. Un aicinām ikvienu izteikt savas domas par to, kurš vēl būtu pelnījis Zušuciema Gada balvu. Paldies visiem, kas palīdzēja šim pasākumam notikt! Bez jums Engures vārds neskanētu tik skanīgi. Lai notikumiem bagāts 2014.gads!

Engures kultūras namaMākslinieciskās daļas vadītāja

Vita Multiņa

ZuŠuciemA GAdA bAlvA kultūrā un sPortā 2013 PAr eņģeļiem un ne tikAi…

Svētki straujiem soļiem pagājuši, dodot vietu ierastajam darba un ikdienas ritmam. Bet man tomēr gribas atmiņās pakavēties tajā emocionālajā gaisotnē, kuru saņēmām gada izskaņas pasākumā „Cerību, egļu un eņģeļu laiks” Engures bibliotēkā.

Katram cilvēkam ir sargeņģelis, kas stāv viņam blakus, ieved viņu maigumā, mīlestībā un priekā dzīvot. Viņi pavada mūs visās dzīves situācijās – vientulībā, bailēs, slimībā, depresijā un nomāktībā. Bet pats svarīgākais ir tas, ja mēs paši spējam kādam citam kļūt par sargeņģeli, kas viņam rada prieku dzīvot.

Tieši ar šādu domu kuplo apmeklētāju pulciņu uzrunāja un Ziemassvētku dziesmās izdziedāja vidusskolas dziedošās skolotājas, kuras pie mums ieradās no Engures baznīcā notikušā svētbrīža bērniem, skolotājiem un vecākiem, kuru vadīja mācītājs Andrejs Mediņš. Noklausoties to, ka baznīcā savā svētbrīža uzrunā mācītājs aicinājis savus mīļos nevis aplaimot ar kārtējo krāsainā papīrā iesaiņoto dāvanu zem eglītes, bet gan veltīt tiem savu mīlestību, ka pats stūrainākais pusaudzis novērtēs un atcerēsies, ja tēvs tam sabužinās matu cekulu, samīļos un atradīs kaut vai pārdesmit minūtes laika, lai pabūtu kopā, ka mamma nevis steigsies apdarīt mūžīgos mājas darbus, bet vairāk veltīs laiku savai ģimenei, to bērni atcerēsies mūžam - daudzu klātesošo acīs sariesās pa asarai. Jo diemžēl ikdienas steigā mēs visi bieži vien aizmirstam, ka pats svarīgākais ir – būt kopā, izrunāties, uzklausīt un samīļot.

Pēc aizkustinošā muzikālā priekšnesuma pie piparkūkuām un karstvīna glāzes pārrunājām aizvadīto gadu, minējām mīklas, noklausījāmies dažādus Ziemassvētku un jaunā gada ticējumus. Bet tas vēl nebija viss, jo bibliotēkā visas svētku nedēļas garumā ikviens varēja apskatīt engurnieces Gitas Bramanes zilonīšu kolekciju. Protams, bibliotēkā bija izstādīta tikai neliela daļa no visas kolekcijas, kurā ietilpst gan rotas lietas, kurās iestrādāti veiksmi nesošie dzīvnieki, porcelāna, stikla, mīkstās rotaļlietas, no sāls izgatavotie zilonīši, kas atceļojuši no Veļičkas raktuvēm, ar ziloņiem rotātas krūzītes un vēl daudzi citi. Gita arī labprāt pastāstīja par to, kā sākusi kolekcionēt, kā apceļojot tuvākas un tālākas zemes (jo vēl viena viņas aizraušanās ir ceļošana), vienmēr mājās atved kādu jaunu zilonīti. Daudzus zilonīšus viņai uzdāvinājuši draugi, un tā kolekcija aizvien papildinās.

Vēlot ikvienam šogad atrast savu Sargeņģeļi, sirdsmieru, laiku sev un saviem tuviniekiem –

Indra Gīle

Smārdes pagasta bibliotēkā februāra mēnesī būs skatāma Latvijas Dabas muzeja ceļojošā izstāde

„mīļdZīvnieki īstenībā un nostāstos’’

Šī izstāde veltīta tiem dzīvniekiem, kas cilvēkam sagādā prieku, palīdz atbrīvoties no stresa, vientulības sajūtas u.c. – mīļdzīvniekiem. Dažu dzīvnieku loma gadsimtu gaitā ir būtiski mainījusies. Piemēram, mājas pele, kas pati apmetās cilvēkam līdzās un kļuva par visai nepatīkamu kaimiņu, tagad pārtapusi šķirnes dzīvniekā un mīlulī. Tas pats sakāms par pelēko žurku, no kuras izveidotās šķirnes žurkas ir gudri un patīkami mīļdzīvnieki.

Cilvēku un dzīvnieku attiecības ir ļoti dažādas. Sensenos laikos daži dzīvnieki paši apmetās uz dzīvi cilvēka tuvumā, citus cilvēks pūlējās pieradināt. Ir arī tādi, piemēram, suns un kaķis, par kuriem nav īsti skaidrs, kurš kuru ir pieradinājis, – vai suns un kaķis ir apmeties cilvēka tuvumā, vai cilvēks centies viņus padarīt par mājdzīvniekiem. Dzīvnieku pieradināšana turpinās cauri gadsimtiem un nav apsīkusi arī mūsdienās. Piemēram, burunduks par mājdzīvnieku kļuvis tikai 20.gadsimtā.

Ar dzīvniekiem saistās daudz dažādu nostāstu un mītu. Stāsti par milzu pūķu čūskām un citiem brīnumainiem zvēriem radušies tāpēc, ka ļoti senos laikos tālas zemes apmeklēt nebija tik vienkārši.

Daudz dzīvnieku sastopam mītos, kur dievi cilvēkus pārvērtuši par dzīvniekiem, gan glābjot no nelaimes, gan sodot. Savukārt zinātnieki, atklājot jaunu sugu un dodot tai nosaukumu, bieži vien iedvesmu smēlušies mītos. Izstādes nolūks – parādīt, kā mītos aprakstītās mīļdzīvnieku īpašības saistās ar to bioloģiskajām īpašībām.

Aicinām uz izstādi!Latvijas Dabas muzeja vecākais paleontologs

Ivars Zupiņš

Foto

: And

ris Je

rmut

s

Foto: Andris Jerm

uts

Mirdz zvaigznes Engurē

Zvaigznes tika sveiktas dažādās nominācijās

Pasākumā bija apskatāma arī Bramanes zilonīšu izstāde

Engures Novada Ziņas6. Engures Novada Ziņas 7.

kAd dArbs un vAļAsPrieks iet blAkus

Janvārī apaļu jubileju starp saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem nosvinēja Skaidrīte

Pētersone. Engurnieki vienkārši saka dārzniece Skaidrīte, un tad visiem ir skaidrs, par ko ir runa. Jāatzīstas, ka es saņēmu uzdevumu no bērniem, ka man jānoskaidro šādi, tādi jautājumi, jo mammai tiekot gatavots pārsteigums un, konkrētas atbildes ir vajadzīgas, lai pasākums būtu interesantāks.(tagad var atzīties, jo pasākums jau ir noticis). Un tā nu vienu dienu neatlaidīgi pieteicos ciemos. Lai man šīs atbildes iznāktu tā ticami saņemt, uzsākām tādu mazu atmiņu pastaigu gan fotogrāfijās, gan par to laika posmu, kad uzziedināti ziedi Engures dārzniecībā bija pašu darīts darbs.

Jaunā dārzniece savas darba gaitas Engures dārzniecībā uzsāka 1970.gadā, 26 gadu vecumā. Pirmā dzīvesvieta turpat dārzniecībā virs kurtuves. Un nekāda vaina - gan pati, gan bērni pierada pie mūžīgās krāsns dūkoņas. Skaidrīte saka, viņa pēc skaņām

zinājusi, kad kurinātājs guļ, kad kurina, kad ēd. Aktīvākie darba gadi pagājuši nu jau tajos tālajos kolhoza laikos, kurus Skaidrīte atceras ar pozitīvām atmiņām. Dārzniecību viņa vadīja ar ļoti lielu atbildību - ja reiz ir uzticēta, tad visas zināšanas, kuras bija iegūtas Bulduru dārzkopības tehnikumā un Jelgavas akadēmijā, tika liktas lietā un darīts viss tā, it kā būt pašas uzņēmums. Par kolektīvu ir tikai labākās atmiņas, jo visi savu darbu darījuši kārtīgi. Lai nu kā cenšas tagad noliegt kolhoza laikus, bet engurniekiem nemaz tik slikti nav bijis. Kā labu vadītāju un zinošu kolhoza priekšsēdētāju Skaidrīte min Jāni Kalnpuru, kolhoza laikos daudz labu darbu izdarīts, kad sākās tie juku laiki, nevar saprast, kāpēc tik daudz kas pēc tam tika izsaimniekots. Dārzniecībā ziedinātas neļķes, rozes, kallas, ciklamenas, gerberas, frēzijas, bija pirmie pavasara gurķīši, lociņi un tomātiņi. Par katru ziedu māju bija atbildīga kāda no darbiniecēm, akurātākajām un precīzākajām tika glaunāku ziedu mājas. Kā jau visos laikos, arī kolhozā gadījās kāds „bēdu brālis”, kolhoza priekšsēdētājam bija

ProJekts „Ar sAknēm tēvZemē” Arī enGurēPasākumā aicināti piedalīties visi, kuriem rūp bērnu nākotne. Projekta gaitā tiks atklāta izstāde, un diskusijas notiks arī Engurē, Saietu namā, februārī. Kāda izstāde un kāds projekts? Lasiet projekta aprakstā!

ProJektA mērķis• līdz rudenim izveidot reālu

demogrāfiskās situācijas uzlabošanas programmu iesniegšanai Saeimā un valdībā. Šobrīd situācija ir sasniegusi kritisku robežu – demogrāfiskie rādītāji, īpaši lauku apvidos, ir katastrofāli un faktiski var pilnīgi droši runāt par nācijas izmiršanu. Līdzšinējie pasākumi situācijas uzlabošani bijuši stihiski un neplānveidīgi, tāpēc nekavējoties jāsāk programmas izstrāde, līdzīgi, kā to izdarīja Igaunija 2003. gadā – šobrīd igauņi jau ir sanieguši dzimstības – mirstības līmeņa balansu. Tas panākts 10 gadu laikā (!), konsekventi un plānveidīgi, īstenojot iepriekš iztrādātu pasākumu kompleksu.

ProJektA veidotāJi• zinātnieki demogrāfi, kuri spēj veikt

objektīvu situācijas analīzi un iztrādāt teorētisku pasākumu plānu situācijas mainīšanai ilgtermiņā un prakstisku neatliekamo darbību plānu tuvākajam gadam, lai process sāktu virzīties• sabiedrības pārstāvji, tai skaitā,

jaunās ģimenes, sabiedriskas organizācijas (piem. „Māmiņu klubs”), mediju pārstāvji, būtībā visas sabiedrības slāņi, kas apkopo un sniedz informāciju par pieredzi un problēmām, kas uzkrātas ikdienā. Būtiksi – sabiedrības iesaistei jābūt visplašākajai, jo demogrāfija nav tikai pabalstu, piemasku vai kādu citu sociālo garantiju joma – tā skar valsts attstību kopumā, garantējot drošu un pastāvīgu vidi. Sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Tēvu fronte jau ir izteikusi gatavību gada laikā strādāt pie šo sabiedrības viedokļu apkopošanas un iestrādes projektā.

• Valsts institūciju un Saeimā pārstāvēto politisko spēku līdzdalība un gatavība reāli iesaistīties kardināli jaunas pieejas un programmas radīšanā. Pašreizējā Saeimas demogrāfijas lietu apakškomisija ir gatava iesaistīties, akcentējot, ka valsts no savas puses var nodrošināt labvēlīgu un kvalitatīvu vidi iepriekš minēto kategoriju iztrādātās programmas ieviešanai un realizācijai. Bez valsts varas pārstāvju iesasites projektam ir tikai tukša un vēlmju izteiksmē rakstīta dokumenta jēga bez reālas iespējas to realizēt.

ProJektA reAliZāciJAs uZsākŠAnA

• jautājuma aktualizēšana sabiedrības apziņā, rīkojot diskusijas medijos un aicinot visplašāko sabiedrības daļu aktīvi iessitīties projekta izstrādē• organizējot tiksānos klātienē ar

Latvijas iedzīvotājiem, veidojot reālu atgriezenisko saikni projekta veidotāju un sabiedrības vajadzību un problēmu izpratnē, sabalansēšanā un iestrādē.

Ar ko esAm iecerēJuŠi sākt?• Pirmais – uzsākt ceļojošu fotoizstādi

„Latvijas bērni” (fotomāklsimieks Valters Poļakovs, izstādes atklāšanu saistot ar pirmajie soļiem sabiedrības iesaistīšanā. • Otrais – meklēt iespēju sadarboties

tieši ar labākajiem reģionālajaiem medijiem, lai panāktu jau minēto sabiedrības iesaistību un ieinteresētību.

blAkus mērķis, bet tikPAt noZīmīGs

• sniegt sabiedrībai informāciju par šobrīd pieejamajiem atvieglojumiem, tiešibām un citām iespējām, kas jau šibrīd ir pieejamas un izmantojamas. Diemžēl prakse liecina, ka vairums iedzīvotāju nav informēti par šiem jautājumiem, un reāli izmanto vien niecīgu daļu no iespējām, lai atvieglotu ikdienas problēmu nastu – tas attiecas

tieši uz jaunajām ģimenēm, pieejamās iespējas šobrīd pēc provizoriskiem aprēķiniem izmanto vien 35% apmērā.• atrast risinājumu atsevišķām

problēmām konkrētākiem iedzīvotājiem un ģimenēm, ar kurām tās pašu spēkiem nav tikušas galā - šādas iespējas tieršām ir, savus padomus un pieredzi tikšanās laikā var sniegt gan sabiedriskās organizācijas, gan Demogrāfijas apakškomisijas vadība; ir pozitīvi piemēri.

PersonAs, kAs sākotnēJi PiekrituŠAs iesAsitīties

sAbiedrībAs uZrunāŠAnā (Potenciālie mediJu diskusiJAs

dAlībnieki)• Demogrāfs Ilmārs Mežs• Žurnālists un viens no Latvijas

Tēvu frontes dibinātājiem Otto Ozols• Māmiņu kluba pārstāves• Saeimas Demogrāfijas

apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks

Pēc diskusijas izstādes autors fotogrāfs Valters Poļakovs veiks unikālu fotosesiju, kurā aicina vecākus ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam ņemt līdzdalību savu mazuļu portreta veidošanā, katrs no tiem tiks izmantots jauna projekta „Ar saknēm Tēvzemē” tapšanā.

Mūsu kopīgi izviedotais, no nelielām fotogrāfijām darinātais cerības un spēka koks būs kā apliecinājums tam, ka latviešu tauta ir kupla, varena, stingri un uz laikiem iesakņojusies šajā vienīgajā zemē, kas mums ir dota – Latvijā!

Pasākumā aicināti piedalīties visi, kuriem rūp mūsu bērnu nākotne.

Lūdzu tālākai informācijai sekojiet līdz enguresnovads.lv un informācijas stendos Engurē.

Jolanta Kraukle

laba pāraudzināšanas metode, ja nu biji nogrēkojies, tad nosūtīja strādāt kādā citā kolektīvā. Tā dārzniecībā bieži vien labus darbus padarīja kāds no grēkāžiem un, protams, ka katrs centās ātrāk tikt atpakaļ savā ierastajā darba vidē, jo kā tad kāds kārtīgs kuģinieks vai celtnieks dārzniecībā gurķus laistīs.

Skaidrīte ar savu dzīvesbiedru ir bijuši ļoti aktīvi arī sabiedriskajā dzīvē, vienmēr iesaistījušies pašdarbībā, bērnu audzināšanai reizēm pat laika pietrūcis. Kolhoza laikā bijis jauktais koris, pat dziesmu svētkos piedalījušies. Skaidrīte dziedājusi arī sieviešu ansamblī, bet Guntars pūtēju orķestrī spēlējis. Vadība ir ļoti atbalstījusi savus pašdarbniekus un arī paši piedalījušies. Ja bija nepieciešama brīva diena, lai piedalītos kādā pasākumā, tas netika ierobežots un neskaitījās, ka tiek kavēts darbs. Visgaidītākie un jaukākie svētki ir bijuši Zvejnieksvētki, tiem gatavojušies gandrīz visu gadu, jo katrs kolektīvs piedalījās svētku gājienā, tika gan kleitas visām dārzniecības meitenēm šūtas vienādas, gan cepures, pīti vainagi un tad cauri visai Engurei gaidīt ostā Neptūnu. Skaidrīte dārzniecībā pie stūres bija līdz 1982.gadam, kad viņas darbu pārņēma nākamais dārznieks-dārzniek’ Jānis, bet par to jau cits stāsts.

Nezin kāpēc, bet pārējām darba vietām sarunā pārskrējām pāri, jo dārznieka arods vēl tagad tiek likts lietā, visai drīz sāksies jauno tomātu stādīšanas laiks, par to atbildīgs ir Guntars, un tad lefkoju laiks būs klāt, smaržos dārza frēzijas un citas puķes. Kā atzīstas pati gaviļniece, viņai tirgošanās nepadodas, tad nu šis darbiņš ir Guntara pārziņā. Tagad abiem arī patīkot vairāk pa māju dzīvoties un vairs negribas ieņemt aktīvu pozīciju sabiedriskajā dzīvē, bet no teātra braucieniem un ceļojumiem gan grūti būtu atteikties. Ciemošanās galā, bet atbildes un tiem jautājumiem, kuriem tās bija vajadzīgas, neizdevās izvilināt, bet iegūtas fotogrāfijas un atmiņas - noderēs nākamajām paaudzēm.

Zinu, ka viens no pārsteigumiem ir bērnu saorganizēts ceļojums uz Ungurmuižu. Pievienojamies apsveikumiem un visa laba vēlējumiem, lai „zaļajiem īkšķīšiem” viss izdodas, un gaidām pirmos tomātus!

Pie Skaidrītes un Guntara ciemojās Jolanta Kraukle

Šī gada 8.februārī pl.16:00 Engures Saietu namā Engures Mūzikas un mākslas skolas

pedagoģes Jolantas Balodes darbu izstādes atklāšana

Sestdien, 25.janvārī, Milzkalnes TN notika amatierkolektīvu festivāls ‘’Tieva, gara tēva josta’’, kurā piedalījās kolektīvi no pašvaldībām, kas apdzīvo autoceļa Rīga - Ventspils piegulošās teritorijas. Pirms četriem gadiem šo festivālu aizsāka pūrenieki, nu tas ir nonācis arī līdz Smārdes pagastam. Pasākumā piedalījās septiņu pašvaldību pārstāvji. Dalībniekus sveica un ar novadu iepazīstināja Engures novada Domes priekšsēdētājs Gundars Važa, kā arī viņš ar savu roku izlozēja nākošos pasākuma organizētājus. Tie būs Sēmes pagasts! Lai ceļš turpinās!

Ilze Vekšina

t i e v A G A r A t ē v A J o s t ARīga - Ventspils šosejas piegulošo

pašvaldību dejotāji...

Jubilāre Skaidrīte Pētersone ar ziediem un viesiem

Engures Novada Ziņas8. Engures Novada Ziņas 9.

IzglītībaIzdevumi 962  900 EUR. Jāatzīmē, no budžeta izdevumiem tie ir 15,53%. Smārdes pirmsskolas izglītības

iestādēm (PII)•Kopējie izdevumi plānoti 191  976

EUR (t.sk. valsts mērķdotācija pedagogu algām 28 092 EUR);

• Paredzēts pamatu hidroizolācijas remonts, ūdens kanalizācijas izbūve – EUR 6 636;

• Žoga remonts – EUR 4269.Smārdes pamatskolaKopējie izdevumi – 488 308 EUR (t.sk. valsts mērķdotācija pedagogu algām 175 752 EUR).Paredzētie darbi:• 3. klases kosmētiskais remonts –

2 846 EUR;•Ķīmijas kabinetā laboratorijas

remonts – 4 981 EUR;•Ventilācijas remonts meiteņu

mājturības kabinetā – 1 423 EUR.Milzkalnes sākumskolaKopējie izdevumi 252  941 EUR, t.sk. valsts mērķdotācija pedagogu algām 108 444 EUR.Paredzētie darbi:• 1. klasē un 2. klasē krāsns nojaukšana

un kosmētiskais remonts – 10  672 EUR;

• skolas fasādes krāsošana – 8  537 EUR.

Sociālajiem pabalstiem • paredzēti 35 012 EUR.

Domei:• Pagastmājas remontam (durvju

remonts, kāpņutelpas kosmētiskais remonts, 2 kabinetu kosmētiskajam remontam un linoleja nomaiņai, trīs kondicionieru uzstādīšana 3.stāvā) – 27 000 EUR;

• Jaunas vai mazlietotas automašīnas iegādei – 25 000 EUR.

lAPmežciemA PAGAstāLapmežciema pagastā līdzekļi tiks

izlietoti sekojošiem darbiem:IzglītībaIzdevumi izglītības nozarei kopumā plānoti 28,58 % apmērā jeb 505  597 EUR, kas ir par 9% lielāki nekā 2013.gadā. Plānotie darbi un izdevumi:• Lapmežciema pamatskolā tiks

turpināti klašu un gaiteņu remonti; • iegādāts jauns aprīkojums mācību

kabinetos;• skolas pagalma rekonstrukcija.

Sports un kultūraAtpūtas, sporta un kultūras nozarē izdevumiem 2014.gadā plānots izlietot

233  907 EUR jeb 13,2% no kopējā pamatbudžeta izdevumiem. Šīs nozares izdevumi saglabājušies 2013.gada izdevumu līmenī. Kultūras un sporta joma turpinās iesākto iepriekšējos gados: • organizēt sporta spēles; • rīkot dažādus kultūras pasākumus

(izrādes, koncertus, Lieldienu, Ziemassvētku, Jāņu u.c. pasākumus un, protams, gada notikumu Lapmežciemā -Zvejnieku svētkus);

• Lapmežciema pašdarbības kolektīvi plāno piedalīties Eiropiādē Polijā un Igaunijas dziesmu svētkos.

Teritorijas labiekārtošana un mājokļu apsaimniekošanaPašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi 2014.gada budžetā sastāda 28,64% jeb 506  752 EUR. Salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaugums 92 817 EUR.   Lielākā šo līdzekļu daļa plānota infrastruktūras uzlabošanai pagasta teritorijā: • ielu apgaismojuma izbūvei Ezera,

Stadiona ielās un Talsu šosejā vēl neapgaismotajā posmā Lapmežciemā;

•Tiks veikti Ezera ielas asfaltēšanas darbi Bigauņciemā, lai novērstu teritoriju applūšanu, tiks veikta nosusināšanas grāvja būvniecība Vecslocenes upes iespaida zonā. Kopējais izdevumu apjoms Lapmežciema pagastā ir saglabājies 2013.gada budžeta izdevumu līmenī.

enGures PAGAstāEngures pagastā līdzekļi tiks izlietoti

sekojošiem darbiem:2014.gadā Engures pagastā lielākais

finansējums tiks izlietots projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Engures novada Engures pagastā” divām kārtām. Projekta kopējā summa 859  254 EUR, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums – 730 366 EUR, pašvaldības līdzfinansējums – EUR 128 888. Projekta realizācijai no Valsts kases tiks ņemts aizņēmums, projekta 1.kārtai - EUR 206 000, projekta 2.kārtai - EUR 33 000. Teritorijas labiekārtošana•Ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstība Engures novada Engures pagastā” divas kārtas – 859 254 EUR;

• Engures ciema labiekārtošanai tiks realizēts Lauku atbalsta dienesta finansēts projekts, kura rezultātā tiks labiekārtota teritorija ap pašvaldības kultūras namu. Lauku atbalsta dienesta atbalsts Ls 72  000 (102 446,77 EUR) pašvaldības līdzfinansējums plānots 114 000 EUR

apmērā, konkrētā līdzfinansējuma summa būs zināma pēc iepirkuma veikšanas;

• Plānota norāžu un soliņu ierīkošana ciema teritorijā;

• 2014.gadā plānots veikt remontu kultūras namā, tiks izremontētas tualetes telpas un kāpņu telpa;

• Plānots ierīkot apgaismojumu Apšuciemā pie veikala, lai būtu apgaismojums autobusu pieturās;

• Plānots uzsākt tehniskā projekta izstrādi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūvei Engures ciema dienvidu daļā.

IzglītībaEngures pagasta izglītības iestādēm plānotais budžets:• Engures vidusskolai – 800 582 EUR;• Pirmsskolas izglītības iestādei

„Spārīte” – 216 390 EUR; • Engures Mūzikas un mākslas skolai -

160 601 EUR;• Engures vidusskolā plānots veikt

remontu četrās tualetes telpās.Kultūra Plānotais budžets:•Kultūras namam un pasākumiem –

121408 EUR atbalsts;• Bibliotēkām (Engure, Apšuciems,

Bērzciems) 30014 EUR;SportsPlānotais budžets 14961 EUR•Ar LAD atbalstu paredzēts atjaunot

Engures ciema hokeja laukumu;• Sacensību un sporta spēļu

organizēšanai.Biedrības•No pagasta pārvaldes budžeta

nodrošinās līdzfinansējumu biedrību iesniegtajiem projektiem, kuriem būs Lauku atbalsta dienesta (LAD) un citu fondu atbalsts.

Turpinājums no 1.lpp par pašvaldības budžetu

V A K A N C E

Engures novada dome izsludina pieteikšanos uz vakanci engures pirmsskolas izglītības iestādes „spārīte” vadītājas amatam.Pieteikumi jāiesniedz no š.g.10.februāra līdz 3.martam.Prasības pretendentiem publicētas Engures novada mājas lapā www.enguresnovads.lv, sadaļā “vakances”.

1. Apstiprināja Engures novada budžeta izpildes pārskatu uz, 2013.gada 31.decembri.

2. Apstiprināja Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu 2014.gadam.

3. Apstiprināja Engures novada pašvaldības budžetu 2014.gadam.

4. Apstiprināja izmaiņas Engures novada administratīvās komisijas sastāvā.

5. Apstiprināja grozījumus Engures novada pansionāta „Rauda” nolikumā.

6. Apstiprināja Engures novada jaunatnes politikas stratēģiju.

7. Apstiprināja Engures novada jauniešu projektu konkursa nolikumu.

8. Apstiprināja adreses: * “Mālkalni”, Smārdes pagasts,

Engures novads; * “Mazrubeņi”, Smārdes pagasts,

Engures novads; * Pērkona iela 1, Ragaciems,

Lapmežciema pagasts, Engures novads;

* Stadiona iela 22, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads;

* „Kurzemnieki”, Bigauņciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

* „Martiņas” Smārdes pag., Engures novads.

* Lapu iela 1-3, Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads.

9. Noteikt zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 9082 001 0065 un 9082 001 0064 zemes lietošanas mērķi – ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 1201.

10. Apstiprināja zemes ierīcības projektu īpašumam „Kopmaņi”, Smārdes pagasts, Engures novads.

11. Apvienoja nekustamo īpašumu Zvīņu iela 15, Zvīņu iela 15A , Zvīņu iela 15B zemes gabalus un piešķīra adresi Zvīņu iela 15, Ragaciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

12. Piešķīra adresi „Mežkneijas”, Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads.

13. Atzīt par nepieciešamu izstrādāt zemes ierīcības projekta nekustamajam īpašumam „Vīgriezes”, Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads.

14. Apstiprināja sabiedriskās apspriešanas rezultātus administratīvās

robežas pārkārtošanai ar Tukuma novadu.

15. Nepagarināja zemesgabala „Stāvlaukums Ragaciems” nomas līgumus.

16. Precizēja Engures novada Domes 2013.gada 17.decembra lēmumu „Par zemes vienības atdalīšanu no īpašuma „Cērkstlejas”, Smārdes pagasts, Engures novads” un izveidoja jaunu zemes īpašumu „Mazošlejas”.

17. Atzina par nepieciešamu izstrādāt zemes ierīcības projektu nekustamajam īpašumam „Žaņi”, Smārdes pagasts, Engures novads.

18. Piešķīra zvejas rīkus 2014.gadā, noslēdzot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu uz vienu gadu 2014.gadā, un piešķīra zvejas rīku papildlimitu 2014.gadā Lapmežciema pagastā.

19. Apstiprināja PSIA „Šlokenbekas pils” viesnīcas “Šlokenbekas muiža” cenas.

20. Apstiprināja dzīvojamo māju apsaimniekošanas tarifus Smārdes pagastā.

21. Apstiprināja aukstā ūdens un kanalizācijas tarifus juridiskām personām Smārdes pagastā.

22. Apstiprināja Engures novada Smārdes pagasta pašvaldības dzīvojamo telpu klasifikāciju īres maksas noteikšanai.

23. Atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas 2014. gadā par nodegušo dzīvojamo māju „Osīši”, Ķesterciems, Engures pagasts, Engures novads.

24. Piešķīra finansiālu atbalstu projektam „Zupas virtuve” 2014.gada janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnešos.

25. Ņemt aizņēmumu projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Engures novada Engures pagastā” 1. un 2. kārta realizēšanas nodrošināšanai”.

26. Apstiprināja grozījumus Engures novada domes 2010.gada 21.decembra noteikumos „Engures novada pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības nolikumā”.

27. Apstiprināja Zemes ierīcības projektu īpašumam „Dangas”, Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads, apstiprināšanu.

28. Piešķīra līdzfinansējumu nodibinājumam „Engures ezera dabas parka fonds”.

29. Apstiprināja maksas pakalpojumus Engures vidusskolā.

enGures novAdA domes 2014. GAdA 21.JAnvārA sēdē nolēmA:

POLICIJAnelAime nenāk

brēkdAmA…„Mierīgi, klusi, nekādu problēmu

nebija vispār,” aizvadītos gadu mijas svētkus no pašvaldības policijas skatupunkta komentēja Engures novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Vancāns. Tomēr, raugoties mēneša griezumā, novadā viss nav bijis tik skaisti kā Tomasa Kampanellas aprakstītajā „Saules pilsētā”.

Aizvadītajā mēnesī pašvaldības policija izskatīja sešus iedzīvotāju iesniegumus, sastādīja piecus administratīvos protokolus, izbrauca uz 23 iedzīvotāju izsaukumiem, kā arī Apšuciemā jūras līcī atklāja nelicencētu zveju ar tīklu, kuram arī nebija likumā noteiktie marķējumi un brīdinājuma stiprinājumi. Malu zvejnieks ir notverts, un lieta tālāk nodota Valsts vides dienestam.

Engures novada pašvaldības policija vēlas iedzīvotāju uzmanību vērst uz jautājumu par sadzīves atkritumu izvešanu, īpaši tiem nekustamo īpašumu saimniekiem, kam nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Sakarā ar to, ka esam saņēmuši sūdzības par piesārņojumu mežos, informējam, ka pašvaldības policijas rīcībā ir Eco Vide Baltia - atkritumu apsaimniekotāja Engures novada teritorijā - izsniegtā informācija par tiem namīpašniekiem, kas nav noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Jau vairāk nekā pusotra gada garumā esam brīdinājuši un sarunu ceļā aicinājuši noslēgt līgumus, kas to nav izdarījuši, tādēļ tuvākajās laikā tiks sākts darbs ar likumā noteikto sankciju tiem iedzīvotājiem, kam līgumu nav.

Līgumiem par sadzīves atkritumu izvešanu obligāti ir jābūt visiem namīpašniekiem.

Iestājoties salam tiek konstetāta zem sniega segas atstātā kūla. „Daudzos novada īpašumos nav nopļauta kūla un pavasarī tas pavasarī rada augstu ūdensbīstamību. Nekustamo īpašu saimniekiem ir jāņem vērā, ka glābēji (ugunsdzēsēji) pavasarī apsekos teritorijas un sodīs īpašniekus likumā noteiktajā kārtībā,” atgādina Vancāns. Policija aicina savlaicīgi nopļaut un sakopt teritorijas!

Tāpat iestājoties salam uz ūdens tilpnēm sāk veidoties ledus kārta. „Tas nozīmē, ka zemledus makšķernieki jau ir uz ledus!” smaida Vancāns.

Turpinājums 12.lpp

Engures Novada Ziņas10. Engures Novada Ziņas 11.

TŪRISMS

Vietējie ragaciemnieki atminas, ka pirms 10 gadiem pie Talsu šosejas krustojuma, kur

pagriežas ceļš uz Ragaciema kapiem, atradās mauriņš un augļu dārzs, un tajā bija noslēpusies pirtiņa. Taču tagad šajā vietā ir ēka ar melnu izkārtni, uz kuras ir attēlota haizivs. Tas ir zivju restorāna „Bermudas” zīmols, ko atpazīs arī daudzas Latvijas ekselences, kas ir viesojušās Lapmežciema pagasta pusē.

Kā jau nopratāt, restorāns „Bermudas” atrodas pie pašas, pašas šosejas. Ilustrējot – lai ietilpinātu ēku kadrā, šo rindu autoram bija jānostājas tieši šosejas vidū. Restorānam esot tik tuvu šosejai, viegli tam aizskriet garām, gar degunu palaižot gardu lasi, vēžus, garneles un citus ūdens iemītniekus, par kuriem galvaspilsētā maksāsiet vairāk, bet saņemsiet mazāku porciju.

ceļAm restorānu!„Toreiz mums atļāva būvēt tuvu

ceļam, bet vai tagad ļautu – es nezinu,” sarunu iesāk restorāna īpašniece Ruta Mūrniece. „Bermudas” ir viņas ģimenes uzņēmums: „Vēl tagad atceros – pirms deviņiem gadiem dēls ierosināja: taisām savu restorānu! Un mēs nolēmām taisīt!”

Ruta un viņas vīrs abi iepriekš bija strādājuši ēdināšanas nozarē - Ruta

gana ilgi bija lojāli nostrādājusi ēdināšanas nozarē Lapmežciema „Murdā” un Kanska krodziņā, lai uzkrātu gan vajadzīgo pieredzi, gan tīri cilvēcīgi varētu atļauties atvērt savu restorānu. Savukārt vīrs lika lietā

uzkrātās bārmeņa zināšanas, kas bija iegūtas aiz Rīgas un Jūrmalas kafejnīcu letēm.

PAŠu sPēkiemUn tā sakopojot visus ģimenes

spēkus pirms 9 gadiem tika iebetonēts

restorāna pirmais pamatakmens. „Kā mēs varējām, tā uzcēlām –neviens mums īpaši nepalīdzēja,” ģimene veiksmīgi cīnījusies pašu spēkiem. „Gleznas zīmējusi mana vedekla – Aivita Mūrniece. Atkarībā no gada laika gleznas maina pie sienām. Diskotēkas bieži vien spēlē dēks.”

Otrā stāvā ir maza zāle un divas istabas. „Tas projekts ir veidots kā viesu nams – otrā stāvā mazam banketa vai kādam pazīstamam. Doma ir pagalmā uzcelt arī viesu namu, bet tad jau redzēs.”

viesi netiek lAukā„Cilvēki nosaukumu tulko dažādi.

Citi saka Bermuda trijstūris. Citi ienāk un saka: Velns, no tejienes ārā nevar tikt!” saimniece nosmejas.

Ruta stāsta, ka restorānam vārds izvēlēts kādas filmas iespaidā. „Mums tas nosaukums vairāk saistās Bermuda ar salām – tur izskatījās skaisti: viss zied un plaukst. Man ļoti patika, lai arī tur neesmu bijusi.” Dēla radītajā zīmolā izmantots nevis kādas vietējās ūdens iemītnieka attēls, bet – haizivs! „Skaista zivs! Ne jau lasīti logotipā liksi.” Izskatās spēcīgi un atmiņā paliekoši.

ZveJniekciemA fAktorsLapmežciema pagasts ir

zvejniekciems, tādēļ zivju restorāns lieliski piestāv šai apkaimei. No

GArdēžu bermudA triJstūris rAGAciemA PusēMajoriem līdz Ragaciemam neesot citu zivju restorānu. Vēl vakar man klienti vaicāja, kur, piemēram, tuvāk Rīgai ir kāds līdzīgs restorāns!” Ruta stāsta, ka zivju gardēžiem svinību galdus klājusi daudzviet Latvijā, piedāvājot šādu pakalpojumu arī patlaban.

Bermudās ar tukšu vēderu nepaliks arī tie, kam zivis neiet pie sirds. „Tāda arī bija doma – būs zivju restorāns. Taču, ja klients vēlēsies, uzcepsim viņam speciāli omleti vai pankūkas, ja vien pavāri nebūs pārslogoti. Variējam tā, lai cilvēkam būtu izvēles iespējas.” Saimniece strādā ar katru klientu – ja palūgs reņģes, ķers draugus un kaimiņus rokā, lai klienta kārotu zivi dabūtu, paskaidrojot, protams, ka būs brīdi ilgāk jāuzgaida. Tāpat netiks atteikts klientam, kas ienāks ar savu zivi: „Tūrists ienāca ar tirdziņā iegādātu zivi un lūdza vai drīkst nākt iekšā restorānā. Uzlikām zivi šķīvja, lai cilvēkam nav jāēd no papīra,” Ruta atstāsta kādu gadījumu.

Kā zināms, Lapmežciema puse ir

slavena ar zivju tirdziņiem, bet kur zivis iepērk restorāns? „No Reaton un Salas zivs,” paskaidro Ruta. Saimniece pareklamē arī tirdziņā pieejamo karsti kūpināto foreli, auksti kūpināto sviesta zivi un skumbriju, zušus, nēģus. ZivJu soļAnkA un bermudAs

lAsis„Bermudās” jūs varat nobaudīt

mencu, buti, lasi, foreli, kalmāru, vēzi, garneles, austeres un citas jūras veltes. Neatkarīgi vasara vai ziema izvēles

buķete ēdienkartē no tā nemainās. „Kāds ir mans mīļākais ēdiens? Visi mīļi,” jo Rutas arī pati gatavo, „visi ar rociņām izloloti!” Firmas ēdiens „Bermudās” ir zivju soļanka un Bermudas lasis.

„Soļanka -, kā mēs sakām, vesela mutes bļoda ar trīs veidu zivīm – tur ir astoņkāji, garneles, tintes zivs un citas zivis un pa virsu vēzis!” Jā Bermuda salās laši nedzīvo, - tā ir īpaša restorāna recepte, kurā dominē siers un olbaltumu vielas.

Īpašais dienas piedāvājums vai kompleksās pusdienas

„Bermudās” nav, jo gluži vienkārši nav tam pieprasījums. „Krīzes laikā mēģinājām šādu piedāvāju, taču tas neaizgāja.” „Bermudās” maltīti varat ieturēt par 7 – 10 EUR. Protams, izvēloties ekskluzīvākas jūras veltes, cena pieaugs.

„Bermudās” ir arī plaša vīnu izvēle – Gruzijas, Čīles, Austrālija, Dienvidāfrikas un pieejami citi vīni.

lAbA cenA līdZ PēdēJAm klientAm

Pārsvarā viesi „Bermudās” ierodas no Rīgas un pierīgas. Neliels loks pastāvīgo klientu ir vietējie iedzīvotāji, kas nāk regulāri šeit ieturēt maltīti. „Vasarā klientu ir daudz vairāk. Kaimiņi smej: kas pie tevis Haritonovs atbraucis ar apsardzi? Tādi spēkrati novietoti pie restorāna!”

„Bermudās” viesojušies daudz dažādi pazīstami viesi. Ruta nevienu vārdos nevēlas saukt, taču piemin deputātus un aktierus. „Ir tādi klienti, kas pasūta galdus un saka: uzklājiet galdu tik bagātīgi, lai tas lūzt pušu! Kādēļ izvēlas mūsu restorānu? Jā, tas iemesls varētu būt ēdienkarte savienojumā ar labu cenu un garšu,” uzskata Ruta.

„Bermudas” strādā katru dienu no pl.12 līdz pēdējam klientam. Citi restorāni ārpus Rīgas izvēlas ziemas periodā nestrādāt vai noīsina darba laiku. „Galvenais, ka tev patīk tas, ko tu dari. Nu nevar darīt čerez ņemagu (krievu val. – caur nevaru)!” sarunas noslēgumā teic Ruta.

Atliek novēlēt turēt uzņemto vilni un lai tā vairāk viesu „iestrēgst” Bermudās! Sekojiet informācijai interneta mājaslapā bermudas.lv.

Kristaps ZAĻKALNS

Galdi saklāti smalki - kā jau kārtīgam zivju restorānam pienākas

Pievērsiet uzmanību detaļām...

Pie loga baudiet īpašu apgaismojumu

Zivju restorāns “Bermudas” atrodas Ragaciemā pie Talsu šosejas, kas vijas gar piekrasti

Engures Novada Ziņas12. Engures Novada Ziņas 13.

JAUNIEŠIEM

APstiPrinātA enGures novAdA JAunAtnes

PolitikAs strAtēģiJAEngures novada domes 21. janvāra sēdē

pirmo reizi Engures novada vēsturē tika pieņemta Jaunatnes politikas stratēģija 2014. - 2020. gadam! Stratēģija izstrādāta ņemot vērā jauniešu priekšlikumus un vēlmes pērn aizvadītajās tikšanās reizēs ar jauniešiem Smārdē, Engurē un Lapmežciemā, ņemot vērā skolu direktoru un jauniešu vecāku ieteikumus, ņemot vērā Tukuma, Olaines, Vecpiebalgas, Cesvaines, Nīcas jaunatnes speciālistu un jauniešu centru vadītāju pieredzi un ieteikumus, ņemot vērā Latvijas jaunatnes likumu un aktuālās tendences Eiropas Savienībā (piemēram, augstais jauniešu bezdarba līmenis) un, protams, ņemot vērā Engures novada pašvaldības iespējas un citus labās prakses avotus.

Būtiska loma stratēģijas īstenošā ir 2013. gada novembrī Jūrmalā notikušā jaunatnes politikas foruma “Ievirzi Latviju” gūtām atziņām, kurās divu dienu garumā dalījās vairāk nekā 100 jaunatnes nozares aktīvisti (gan jaunieši, gan darbinieki, gan Latvijas un Eiropas plānošanas dokumentu veidotāji).

Protams, absolūta stratēģijas īstenošana ir iespējama tikai gadījumā, ja ir jauniešu iniciatīvas un atsaucība. Tādēļ, visupirms, lai stimulētu jauniešu iniciatīvas, notiks Jauniešu projekta konkurss ar apmācībām, kurās jauniešiem ir atvēlēti 8000 EUR, lai paši sev īstenotu jaunatnes-sabiedriska labuma projektus (piemēram, aktivitāšu, radošo darbnīcu, izstāžu, sporta pasākumu organizēšana speciālista vadībā, gūstot gan profesionālu pieredzi bez maksas, gan izcīnot naudas balvas). Informācijai par jauniešu projektu konkursu lūdzu sekojiet līdzi mājaslapā enguresnovads.lv sadaļā “jauniešiem”, šajā sadaļā publicēta arī jaunatnes politikas attīstības stratēģija 2014. - 2020. gadam. Īsumā - jaunatnes stratēģijas galvenās ieceres: * Engures novada jauniešu parlamenta izveide; * Izveidot stipendiju fondu Engures novada

studentiem; * Izstrādāt sporta, deju, atpūtas nometņu

programmu bērniem un jauniešiem; * Izveidot atbalsta sistēmu jaunajām ģimenēm; * sadarbībā ar pašvaldības policiju katru gadu

īstenot vismaz vienu projektu par atkarību profilaksi, noziedzības apkarošanas profilaksi, sabiedriskās kārtības profilaksi.

Jaunieti, seko informācijai enguresnovads.lv, sadaļā “jauniešiem” vai Domes twitter kontā!

Engures novada domes jaunatnes lietu speciālists

Kristaps Zaļkalns

Gan zemledus makšķerniekus, gan atpūtniekus pašvaldības policija aicina pārliecināties par drošu atrašanos uz ledus. Nedrīkst aizmirst, ka veiklības braucieni uz ūdens tilpnēm lieguma zonās un Ķemeru nacionālā parka teritorijās ir aizliegti.

Savukārt zemledus makšķerniekiem

un zvejniekiem vēlamies atgādināt ievērot makšķerēšanas un zvejas noteikumus.

Iedzīvotāji ir aicināt ziņot Engures novada pašvaldības policijai par nekārtībām uz ūdens tilpnēm. Zvaniet 29193503 vai rakstiet uz e-pastu policija@enguresnovads.lv.

Kristaps Zaļkalns

Turpinājums 9.lpp

Lūdzam vērst uzmanību, ka atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un Engures novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 8 (19.04.2011) „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Engures novadā”, ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums iekļauties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā gan ar savu darbību, gan veicot maksājumus par atkritumu apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem.

Līgums noslēdzams ar atkritumu apsaimniekotāju SIA „Eco Baltia vide” Tukumā, Dienvidu ielā 2, vai

Jūrmalā, Dzirnavu ielā 5a, jautājumu vai neskaidrību gadījumos zvanīt pa tālruni 67799999.

Atgādinām, ka ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtībā savu īpašumu un to pieguļošo teritoriju atbilstoši Engures novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 13 (21.08.2012) “Engures novada teritorijas namīpašumu uzturēšanas saglabāšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi”.

Ar pilnu saistošo noteikumu tekstu var iepazīties Engures novada Domē vai mājaslapā www.enguresnovads.lv.

PoliciJAs PAZiņoJums

skolēn, PiesAkies ēnu dienAi

enGures novAdA PAŠvAldībā!

Sākusies skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas notiks 12. februārī. Ēnu dienās skolēnus aicina piedalīties arī Engures novada dome, kur jūs varat pieteikties pilnīgi jebkurai vakancei atbilstoši jūsu interesēm - piemēram, priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors, būvinspektors, attīstības plānotājs, bērnu dārza audzinātājs, vizuāli plastiskās mākslas skolotājs, sabiedrisko attiecību speciālists u.c.

Jau pirmajās divās dienās www.enudiena.lv vortālā bija aktivizētas 460 vakances, tai skaitā iespēja ēnot Valsts prezidentu Andri Bērziņu, diplomātus LR Ārlietu ministrijā, Swedbank valdi u.c. (Ēnu dienas mājaslapā enudiena.lv publiksi izliktas astoņas Engures novada pašvaldības vakances, taču, piesakoties pašvaldībā, skolēns var ēnot jebkuru darbinieku). Protams, Engures novada skolēni var pieteikties ēnot jebkuru vakanci, kas reģistrēta enudiena.lv mājaslapā.

Ja vēl šaubies, vai piedalīties Ēnu dienā 2014, izlasi, ko par Ēnu dienu domā tās dalībnieki!

Ēnu diena ir pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4 – 6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Karjeras izglītības akcijas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum nākotnē, kā arī demonstrētu saikni starp izglītību un karjeru, rosinot skolēnus jēgpilni pievērsties mācībām. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, akcija sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē. Latvijā Ēnu diena notiek kopš 2001. gada.

Piesakies ēnu dienas vakancēm Engures novada pašvaldībā portālā enudiena.lv vai rakstot uz e-pastu kristaps.zalkalns@enguresnovads.lv. Pēdējais pieteikšanās datums 10. februāris.

Engures novada domes jaunatnes lietu speciālists

Kristaps Zaļkalns

AicinA JAunieŠus iesAistīties lAtviJAs iZAuGsmes ideJu rAdīŠAnā!

ieGūsti brAucienu uZ sinGAPūruLatvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera,

Swedbank, Biznesa augstskola “Turība” un Latvijas Radio mediju platforma pieci.lv aicina piedalīties jauniešu forumā “Latvija - kādu es vēlos” ar savām progresīvajām idejām valsts sociāli - ekonomiskajai attīstībai portālā www.idejaslatvijai.lv.

No 15. janvāra portālā ir iespējams pieteikties dalībai forumā, aizpildot pieteikuma anketu. Piedalīties var augstskolu studenti vai absolventi vecumā līdz 25 gadiem, aizpildot pieteikuma anketu portālā līdz 10. februārim.

Pasākums notiks vairākos posmos, un labākās idejas autori un attīstītāji balvā saņems pieredzes apmaiņas braucienu uz Singapūru.

Plašāka info idejaslatvijai.lv

trAkā kAZA lec enGurē24. Janvārī “Takā kaza” vienpadsmito reizi aicināja savus fanus uz kopīgu

sadancošanos. Šim aicinājumam atsaucās 10 kolektīvi no Tukuma, Kandavas, Smārdes, Irlavas un Engures. Dienas pirmajā pusē dejotāji mērojās veiklībā dažādās sporta sacensībās, bet pēcpusdienā braši rībināja kultūras nama

dēļus. Koncertu vēroja žūrija, kura piešķīra katram kolektīvam atbilstošu nomināciju- atsperīgākie, smaidīgākie, teatrālākie, jautrākie dejotāji.

Kā balvu izlietotās enerģijas atjaunošanai katrs kolektīvs saņēma kliņģeri. Pēc koncerta viesi kopā ar mājiniekim palocīja kājas arī modernākos ritmos - diskotēkā.

Ina Puzanova

Engures Novada Ziņas14. Engures Novada Ziņas 15.SKOLAS

Ar ziemas prieku vilinājumu ir iestājies 2. mācību semestris. Tikpat neatvairāms ir arī starpnovadu mācību olimpiāžu vilinājums. Janvāra mēnesī jau notikušas divas mācību olimpiādes – vides izglītībā un ģeogrāfijā. Septītklasnieks Toms Fišers- Blumbergs 8. – 9. klašu grupā ieguva 3.vietu, un ģeogrāfijas olimpiādē 3. vietu ieguva Nikola Tohva. Paldies skolotājām Inesei Vīksniņai un Sarmai Skujiņai!

Savukārt decembra mēnesī skolā virmoja sportiskās kaislības, jo notika volejbola turnīrs, bet mazie futbolisti spoži nostartēja starpskolu turnīrā.

sPortA skolotāJAs indrAs ķelPes sniGtā informāciJA3.decembrī Smārdes pamatskolā

norisinājās futbola turnīrs sākumskolas zēniem (2.-3.klase) starp Tukuma, Engures un Jaunpils skolām. Engures vidusskolas komanda savā apakšgrupā izcīnīja trīs uzvaras, pirmajā spēlē pieveicot Tukuma 1.pamatskolu ar rezultātu 2:1, ar 7:0 pārspējot Lapmežciema pamatskolu un ar 1:0 uzveicot Tukuma 2.vidusskolu. Cīņā par spēlēšanu pusfinālā vai finālā, pārliecinoši tika uzveikta Smārdes pamatskola ar rezultātu 7:0. Cīņā par 1.-2.vietu tika atzīts 2.pamatskolas pārākums (0:3), bet zēnus jāuzteic par mērķtiecību, neatlaidību un cīņas sparu laukumā. Engures vidusskolas zēni izcīnīja lielo kausu, par ko ir prieks pašiem, klasesbiedriem un skolotājiem. Komandā vārtus guva Ernests Gūtmanis, Krišs Liepiņš, Markuss Ķīsis, stabils balsts aizsardzībā-Valdis Arels, un pārliecinoši vārtos darbojās Kristers Līcītis, tāpat komandai palīdzēja-Markuss Uzuls. Sporta skolotāja izsaka lielu pateicību par atbalstu skolēnu vecākiem, klašu audzinātājiem Ingai Dreimanei (2.klase) un Ivetai Otmanei (3.klase), kā arī skolas administrācijai.

no 4. - 17.decembrim skolā norisināJās voleJbolA

turnīrs 5.- 9.klAsēm. Kopumā piedalījās 7 komandas -

apvienotā 5.AB klase, 7.B,8.A(zēni), 8.A(meit.), 8.B, 9.AB (zēni), 9.AB (meit.). Komandas tika sadalītas 2 apakšgrupās. 1. apakšgrupa: 8.B, 7.B, 8.A(zēni). 2.apakšgrupa - 8.A (meit.), 9.AB (zēni), 9.AB (meit.), 5.AB. Katras apakšgrupas komandas izspēlēja spēles savā starpā, tālāk apakšgrupas otrās vietas spēlēja pusfinālā par 3. un 4.

vietu, un apakšgrupas pirmās vietas tikās cīņā par 1.un 2.vietu. Par 3. un 4. vietu cīnījās 8.A klases meitenes (komandā spēlēja Samanta Dumbure, Betija Līcīte, Anete Balode, Paula Anna Semjonova, Helēna Skuja, Samanta Kurinoja, Karlīna Krecere), pret 7.B klasi, bet uzvaru svinēja un 3.vietu ieguva 7.B klase (Roberts Rozenbergs, Jānis Antiņš, Deivis Deivids Ozoliņš, Matīss Fogelis). Spēlē par 1.un 2.vietu cīnījās 9.AB (zēni) pret 8.A (zēni), līdzvērtīgā spēlē uzvaru guva 9.AB (zēni), bet 2. vietā atstājot 8.A klases (zēnus). 9.AB (zēnu) sastāvā spēlēja Kristaps Lauris, Madars Kronbergs, Kristaps Līdacis, Andis Duntavs Saunders, Kristers Vītols, Ralfs Grīnvalts. 8.A klases zēnus pārstāvēja Mārtiņš Orste, Reinis Lācis, Kristaps Aizups, Linards Ruks, Daniels Lepers. Sporta skolotāja izsaka lielu pateicību komandām par dalību turnīrā un aktīvu spēļu tiesāšanu.

Īpaši atraktīvi 1. semestris beidzās 6. A klases skolēniem Viktorijai Kronbergai un Kristapam Eniņam. skolotāJAs sArmAs skuJiņAs

informāciJALatvijas Televīzija pērnā gada nogalē

skolēnus aicināja pieteikties jaunam šovam – „Gudrs, vēl gudrāks”. Savus spēkus konkursā nolēma izmēģināt arī divi Engures vidusskolas 6.klases skolēni – Viktorija Kronberga un Kristaps Eniņš. 4.decembrī tika nosūtītas pieteikuma anketas, un jau pēc nedēļas kļuva zināms, ka abi mūsu skolas jaunieši ir izraudzīti dalībai

šajā pasākumā. Tika izveidota līdzjutēju komanda

un plakāti censoņu atbalstīšanai. 17.decembrī notika ieraksts televīzijas studijā Zaķusalā, kur Viktorija un Kristaps katrs savā grupā cīnījās par iekļūšanu finālā, savukārt līdzjutēji viņus uzmundrināja un atbalstīja (priekšā teikt gan nedrīkstēja).

Pavisam tika izspēlētas 4 spēles kārtas. Pirmajā kārtā sacentās 12 skolēni, tad tika saskaitītas pareizās atbildes, un otrajā kārtā palika 8 dalībnieki; attiecīgi trešajā kārtā startēja tikai 4, bet pusfinālā – 2 skolēni. Jautājumi bija par dažādām tēmām – tika aptverti burtiski visi mācību priekšmeti, kā arī satiksmes drošība, darba drošība un pavārmāksla.

Kristaps iekļuva otrajā spēles kārtā, savukārt Viktorijai nācās sacensties arī trešajā kārtā. Jautājumi nebija viegli, un šajā pasākumā svarīgas bija ne tikai zināšanas, bet arī izturība (katrs ieraksts ilga apmēram piecas stundas), uzmanība, veiklība un attapība. Kādam paveicās vairāk, kādam - mazāk. Taču skaidrs ir viens – mācīties nevienam nav aizliegts un savas zināšanas allaž var papildināt. Vajadzīga tikai vēlēšanās to darīt.

Kristapa un Viktorijas piedzīvojumus šovā „Gudrs, vēl gudrāks” LTV 1 varēja vērot 17. un 24.janvārī. Šobrīd zināms, ka konkursam pieteicies vēl viens mūsu skolas skolēns. Februārī cīņu par gudrākā skolēna titulu sāks septīto klašu skolēni.

13. janvārī 10. un 11. klase devās mācību ekskursijā uz Rīgu.

enGures vidusskolAs ZiņAs vēstures skolotāJAs dAiGAs lAtves informāciJA

Tā kā 2014. gadā Rīga ir iecelta Eiropas kultūras galvaspilsētās godā, tad mērķis bija iepazīties ar Vecrīgas vēsturi, pašiem izstaigāt šaurās ieliņas un sajust vēstures elpu.

13. janvāris Latvijas vēsturē ir nozīmīgs ar 1991. gada notikumiem- Barikāžu laiku, tāpēc likās svarīgi piedalīties Barikāžu muzeja izstrādātajās rekonstrukcijas spēlēs, lai varētu izjust, kā tad tīri fiziski klājās Latvijas patriotiem Barikāžu laikā.

Vecrīgu izstaigājām gida pavadībā. Pabijām gan Rātslaukumā pie Melngalvju nama, gan Doma laukumā, uzmanīgi vērojām jūgendstila ēkas un klausījāmies stāstus par Kaķu namu, bendes namiņu un Bastejkalna izveidošanos vēsturi.

Dienas otrā pusē 10 jaunieši devās uz Zaķu salu, lai iesaistītos simboliskā barikāžu celšanā, klausītos barikāžu dalībnieku atmiņu stāstījumus un folkloras kopas Vilki dziedātās dziesmas. Pārējie tajā laikā izstaigāja Kara muzeju un arī iepazinās ar notikumiem Latvijā 20. gadsimta beigās.

Ina Puzanova

Šodien, mīļie radiņi,Man ir pieci gadiņi!

Ņemot par moto šo slaveno Raiņa bērnu dzejolīti, gribu atcerēties to dienu, kad pirms pieciem gadiem, tieši 6. februārī, tika atklāta jaunā skolas ēka Engures Mūzikas un mākslas skolai. „...Sanākat nu visas saimes, No malu maliņām, Vēlējat kuplas laimes Man uz jaunām gaitiņām”, - turpinu Raini, un pārdomāju, kā tad mums pa šiem pieciem gadiem gājis. Vai jaunā skolas ēka ir devusi ieguldījumu pagasta, novada kultūras dzīves veidošanā? To, protams, novada iedzīvotāji var novērtēt vislabāk, bet gribētu uzskaitīt, tā tīri statistiski – kā nu ir!

Lielākais un skaistākais ieguvums - skolas audzēkņiem ir jaunas, plašas telpas, skolotājiem labiekārtoti kabineti, skolā regulāri tiek rīkoti mūsu pašu audzēkņu koncerti, kā arī uzņemti viesmākslinieki, jo gaišā, plaša zāle tam ir piemērota. Par tradīciju kļuvuši plaši apmeklētie Ziemassvētku un Pavasara koncerti, skolas izlaidums, skolas audzēkņu un pedagogu rīkotie koncerti vecākiem. Skola rīko sadraudzības mūzikas festivālus ar citām skolām: pie mums ir viesojušies gan jaunie mākslinieki no Jelgavas, Tukuma, Iecavas, Vecumniekiem, Auces, Kandavas, Rojas, Babītes, Em. Dārziņa MV un daudzām citām reģiona un Latvijas mūzikas skolām.

Skolas zālē ir notikušas teātra izrādes ar Rīgas mākslinieku piedalīšanos, zālē notiek dažādi svētku pasākumi pagasta iestādēm, konkurss „Novada dziedošais Cālis”, notika pirmā Skolotāju dienas balle, ar ko aizsākās mūsu pašu novada ikgadējā skolotāju sumināšana. Skolā koncertējis Baltijas bruņoto spēku štāba orķestris, pasaules slavu ieguvušais ansamblis „Altera Veritas”, Raita Ašmaņa slavenais big-bends, klarnešu ansamblis „Quatro Differente”, kā arī daudzi citi dažādu sastāvu ansambļi.

Arī jaunie mākslinieki regulāri izstāda savus darbus gan veidotajās tematiskajās izstādēs, gan vienkārši tāpat – izliekot apskatei bērnu radīto katram, kas ienāk skolā. Regulāri veidojam radošās darbnīcas gan septembrī, gan pavasarī, aicinot vidusskolas un bērnudārza audzēkņus. Esam uzņēmuši jauniešus no Zviedrijas un Norvēģijas, viesus no Vācijas, Amerikas un Japānas.

Tagad, kad skolai ir pietiekoši daudz vietas, tiek piedāvātas arī dažādas interešu iespējas no pašiem mazākajiem līdz „kam vēl nav 100”. Gan mūzikas, gan mākslas radošās nodarbības apmeklē bērni no 3-4 gadu vecuma, katru gadu meklējam iespējas piedāvāt ko jaunu – vai tā ir ģitāras spēle, vai vokālās mūzikas apguve, vai ļoti iecienīta ir saksofona spēles apguve. Skolā darbojas popgrupa pašiem mazākajiem un arī skolas vecuma bērniem. Īpašu gaisotni skolā ienes pieaugušo studijas mākslinieku grupa, kas darbojas jau 5. gadu. Tāpat arī ārkārtīgi vitālais senioru ansamblis „Jūras vējš” par savu radošās izpausmes vietu ir izvēlējies mūsu skolu.

Skolu esam izrādījuši arī daudzām pašvaldībām, kas viesojušās mūsu skolā: Kandavas, Mērsraga, Mālpils, Tukuma, Talsu, Nīcas, Rūjienas, kuras atzinušas, ka varam būt lepni par savu pašvaldību, ka mums ir tāda iestāde. Un visu jau laikam uzskaitīt nemaz nevar, un nemaz arī nevajag! Jo ne jau vārdi, bet gan darbi ir tie, kas visu „saliek pa plauktiņiem”.

Pajautāju arī saviem kolēģiem - kāds ir mūsu skolas devums sabiedrībai. Lūk, dažas atziņas. Sk. Arnita:”...varbūt mūsu skolas skaistā ēka bija kā pamudinājums pārējo izglītības iestāžu renovācijai, un tagad šīs izglītības iestādes veido vienotu vizuālo ansambli ”, sk. Uldis:” ...uzskatu, ka skola ir īsta „Gaismas pils”, kur patīkami uzturēties un strādāt, bet audzēkņi, kuri ir mūsu novada nākotne, skolā labprāt uzturas līdz vēlam vakaram, un dīki neklīst pa ielām”, bet sk. Jolanta piebilst: ”veidojam katrā bērnā viņa pamatvērtības...”

Paldies visiem, kas nāk pie mums, piedalās, atbalsta, iedvesmo, kritizē, uzmundrina...

Vienmēr dzīvojam ar skatu uz priekšu! Un šis gads ir arī mūsu skolas 20. jubilejas gads, kad aicināsim 15. martā uz jubilejas pasākumu Jūs atkal! Un vienmēr esat mīļi gaidīti. Jo visās mūsu afišas tā arī rakstām- Laipni lūdzam! Ieeja brīva!

Direktore Ina Selivanoviča

mākslAs skolAs ēkAi 5 GAdi!

Engures Mūzikas un mākslas skolas darbinieki atzīmē ēkas jubileju

Engures vidusskolēni mācību ekskursijā Rīgā, Pulvertoņa pakājē

Engures Mūzikas un mākslas skola ar 1. februāri uzņem audzēkņus

sagatavošanas klasē: Mūzikā: klavieru,

vijoles klasē (6-7 g.v.) kokles, pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu

klasē (7-9 g.v.)Mākslā: interešu grupā (4-5 g.v.)

un profesionālajā programmā (7-10 g.v )Mūzikā nodarbība notiks 1 reizi nedēļā,

mākslā- 2 reizes nedēļā.Uzņemšana notiek darba dienās, vecākiem uzrakstot iesniegumu.

Interesēties Skolas ielā 10A, Engurē, tel. 63161384

Engures Novada Ziņas16. Engures Novada Ziņas 17.

SPORTSsmārdes PAmAtskolā

JAnvārī• 2013./14.mācību gada I semestri

liela daļa skolēnu noslēdza ar labiem mācību rezultātiem. Visaugstāko līmeni, kā ierasts, sasniedza Anna Krūmiņa (8.kl.), kuras vidējā atzīme ir 9. Anna ne tikai ļoti labi mācās, bet spēlē arī futbolu Latvijas izlasē un atrod laiku dejošanai skolas deju kolektīvā. Ļoti labi mācījušies arī Marta Fogele (8.kl.), Dāvis Ozoliņš (4.kl.), Elīna Beide (5.kl.), Paula Rudņeva (7.kl.), Agnese Zilicka un Kitija Katkovska (6.kl.). Vislielāko kāpumu mācību darbā sasniedza Kristaps Starts (9.kl.). 1.-3.klasēs vislabākie rezultāti ir Emīlam Miķelsonsam, Jasmīnei Ļisovai, Kristianam Černovam (1.kl.), Signei Bērziņai (2.kl.), Intaram Buzam, Ričardam Gailim un Lienei Rozenbergai (3.kl.).• Tiem skolēniem, kuriem mācību

darbu traucē slinkums, datorspēles un mobilie telefoni, jāslēdz līgums ar vecākiem, klases audzinātāju un skolas vadību par sava darba uzlabošanu un katru nedēļu jāatskaitās par paveikto.• Smārdes pamatskola un

pamatizglītības programmas ir akreditētas līdz 2020.gada janvārim, akreditācijas lapas saņēmām 7.janvārī.• II semestris sācies ar novadu

olimpiādēm dažādos mācību priekšmetos. Latviešu valodas olimpiādē piedalījās Anna Krūmiņa un Marta Fogele, bet ģeogrāfijas olimpiādē Kristaps Starts. Pirmo reizi notika glītrakstīšanas konkurss 1.-4.klasēm, kurā labākie darbi bija Jasmīnei Ļisovai, Signei Bērziņai, Elīnai Bērziņai un Tijai Narbatovičai. • Janvāra mēnesī starp klasēm

notiek volejbola turnīrs.• Pie pirmsskolas bērniem un

jaunāko klašu skolēniem janvārī viesojās Rīgas leļļu teātris ar izrādi „Putnubiedēklis” un dziedātāja – Spilvenu feja Inguna Lipska.• 24.janvārī 6.-9.klašu deju

kolektīvs piedalās deju festivālā „Trakā kaza” Engurē.• 31.janvārī skolā notiks skolas

matemātikas olimpiāde 5.-8.klašu skolēniem.

Direktores vietniece Iveta Čilipāne

Engures novada florbola čempionāta pirmais posms risinājās Smārdes pamatskolas sporta zālē. Turnīra pirmajam posmam bija pieteikušās piecas komandas: „Lapmežciems”, „Plieņciema vilki”, „Ķesterciema Ašās kedas”, „Klapkalnciems” un „Smārde-CentrālĀzija”. Prieks, ka turnīrā piedalījās daudzi jaunie spēlētāji – komandās kopā spēlēja rūdīti vīri un jauni puikas, kas gados vecākos puišus ap pirkstu aptina ar izveicību un ātrumu.

Lieliski turnīru aizvadīja „Ķesterciema Ašās kedas”. Talantīgie puiši arī turnīru aizvadīja bez zaudējumiem – izcīnot divas uzvaras un divus neizšķirtus, tostarp mazie ķesterciemnieki nodemonstrēja vīrišķīgu raksturu, atspēlējoties pret „Smārdi” no 0:3 līdz 3:3.

Tāpat gribētos uzteikt arī „Lapmežciemu”, „Plieņciema vilkus” un „Klapkalnciema jāņtārpiņus” par cīņassparu un godprātīgo spēli. Īpaši klapkalnciemniekus, kas spēja atņemt punktus talantīgajiem ķesterciemniekiem (4:4), taču diemžēl turnīra gaitā acīmredzot pasēja spēles pavedienu.

Nākamajos čempionāta posmos ceram laukumā redzēt arī Engures florbolistus, kas solījuši piedalīties kādā no nākamajiem posmiem. Paldies organizatoriem, tiesnesim un visiem florbola entuziastiem par sportisko turnīru! Līdz nākamajam posmam!

***Engures novada florbola čempionāta kopvērtējums

1. Smārde (#CentrālĀzija)2. Ķesterciema Ašās kedas3. Lapmežciems4. Plieņciema vilki5. Klapkalnciema jāņtārpiņi

1. posma rezultāti, 25. janvāris, SmārdeLapmežciems – Plieņciema vilki 6:1Ķesterciema Ašās kedas – Klapkalnciema jāņtārpiņi 4:4Lapmežciems – Smārde 1:5Ķesterciema Ašās kedas – Plieņciema vilki 4:3Smārde – Klapkalnciema jāņtārpiņi 6:0Ķesterciema Ašās kedas – Lapmežciems 3:2Plieņciema vilki – Klapkalnciema jāņtārpiņi 9:1Ķesterciema Ašās kedas – Smārde 3:3Lapmežciems – Klapkalnciema jāņtārpiņi 6:1Smārde – Plieņciema vilki 5:4

Turpinājums no 2.lpp

Rezultatīvāko spēlētāju TOP 151. Artūrs Ančerevičs, Lapmežciems, 10 (6+4)*2. Emīls Gūtmanis, Ķesterciema ašās kedas, 9 (6+3)3. Dāvis Krūmiņš, Smārde, 8 (4+4)4. Intars Orste, Plieņciema vilki, 7 (6+1)5. Matīss Jānis Kalējs, Plieņciema vilki, 7 (5+2)6. Miķelis Reinfelds, Smārde, 7 (4+3)7. Mārtiņš Orste, Plieņciema vilki, 7 (3+4) 8. Jānis Antiņš, Ķesterciema ašās kedas, 6 (3+3)9. Mārtiņš Učelnieks, Smārde, 5 (4+1) .. Ainārs Antiņš, Ķesterciema ašās kedas, 5 (4+1)11. Kristaps Mulders, Lapmežciems, 5 (3+2)12. Deivis Ozoliņš, Plieņciema vilki, 5 (2+3)13. Ivars Galancevs, Lapmežciems, 4 (4+0) 14. Māris Sprūdžs, Smārde, 4 (3+1)15. Juris Kjahjars, Smārde, 4 (2+2)

* punkti (vārtis un rezultatīvās piespēles)

Kristaps Zaļkalns, Sandis Čilipāns

brīvsoļi AGrA Pūces kAusāSporta kluba „Brīvsolis” komandas turpina dalību

Agra Pūces kausa izcīņā jeb Tukuma novada čempionātā basketbolā. Šī gada pirmajā spēlē Brīvsolis 2 viesos piekāpās vieniem no turnīra līderiem – SK Pūre spēlētājiem – ar 64:93 (rezultatīvākais brīvsolietis – Nalivaiko 27 punkti). Brīvsoļa pirmās komandas spēlētāji ir aizvadījuši pirmās divas janvāra spēles, kurās piedzīvoti zaudējumi pret Atlas Vejmars komandu (40:73, Tīss 10 punkti) un negaidīts zaudējums turnīra pastarītei Slampei (61:75), kur sešu vīru sastāvā labākie punktu guvēji bija Možeiko ar 20, Petrovs ar 19 un Zunda ar 10 punktiem.

lAPmežciems rietumu līGAs bAsketbolA turnīrā

Pirmo spēli Rietumu līgas basketbola turnīra 2.aplī aizvadījuši Lapmežciema basketbolisti, kas ar 66:79 piekāpās pagājušās sezonas čempioniem – Baltijas Ekspresim. Rezultatīvākie Lapmežciemam šajā spēlē – E.Zeibots 20, Ābelītis 16 un J.Zeibots 13 punkti.

enGures novAdA čemPionāts Zāles futbolā

Aizvadīts otrais sabraukuma posms Engures novada čempionātā zāles futbolā, kurš notika Lapmežciemā. Šī posma rezultāti:

Lapmežciems – Smārde 8:10Smārde – Engure 7:4Lapmežciems – Engure 16:3

Situācija turnīra tabulā pēc diviem sabraukumiem: 1. Smārde (4 uzvaras un 0 zaudējumi), 2. Lapmežciems (2-2), 3. Engure (0-4).Nākamais sabraukums notiks 31. janvārī plkst. 19.00 Smārdē.

„Astoņi kustoņi... cimdiņā”

Tā saucās uzvedums, ko Lapmežciema pamatskolas skolēni sagatavoja un parādīja skatītājiem

Ziemassvētku eglītes pasākumā. Par pamatu ņēmām latviešu tautas

pasaku „Vecīša cimdiņš”, ko vēlāk „apaudzējām” ar dzejoļiem, dziesmām un dejām. Kāpēc „astoņi kustoņi”? Pasakā bija tikai seši (mušiņa, pelīte, zaķis, lapsa, vilks, lācis), bet mēs skolā esam deviņas klases – tātad nolēmām, ka cimdiņā slēpsies astoņi (klāt vēl pielikām ezi un vāveri), bet viņus uz mājām pie Ziemassvētku eglītes atvedīs devītais kustonis – paša vecīša gailis. Nu, gandrīz tāpat, kā O.Vācieša „Astoņos kustoņos”!

Darba bija daudz, tādēļ Skolēnu dome pienākumus sadalīja gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Bērni zīmēja afišas un mazos cimdiņus zāles noformējumam, mājturības stundās lielie puiši no finiera izgatavoja lielo cimdiņu, kur slēpties kustonīšiem. Tika sadalītas lomas – mazākie kustonīši sākumskolēniem, lielākie – pamatskolēniem.

Klases muzikālos priekšnesumus kopā ar saviem audzināmās klases skolēniem sagatavoja visu deviņu klašu audzinātājas (piepalīdzot mūzikas un sporta skolotājām). Tie kopumā izdevās ļoti krāšņi un, galvenais, dažādi. Parādot katrai klasei savu dzīvnieciņu, tika izmantotas gan latviešu tautas dziesmas, gan pašu uzvestas dejas pie ļoti atšķirīgām melodijām. Izskanēja klasiskās mūzikas, R.Paula, citu

latviešu komponistu, grupu „ Dzelzs vilks” un „ Prāta vētras” dziesmas. Bija piedomāts pie apģērbiem, lai krāsaināk parādītu katru kustonīti.

Uzvedumā izskanēja arī instrumentālie priekšnesumi klavieru, saksofona un vijoles izpildījumā, kā arī dziesma skolēnu kopkora izpildījumā, kurā pirmo reizi tika izmēģināti jaunie, tikko iegādātie zvani.

Uzvedums tiešām izdevās! Galvenokārt tāpēc, ka tajā dalību ņēma praktiski visa skola – gan skolēni, gan skolotāji, gan arī vecāki.

Pasākuma nobeigumā sekoja Ziemassvētku tirdziņš. Tas šogad bija necerēti kupli apmeklēts no abām pusēm.

Daudz bija tirgotāju (pamatā bērni no sākumklasēm). Vajadzēja nest klāt vēl galdus, lai visiem pārdevējiem būtu vieta, kur izlikt savas preces- lielākoties jau mājās kopā ar vecākiem pašizgatavotus dažādus kārumus. Tikpat daudz bija arī pircēju – vecāki, skolotāji un vecāko klašu skolēni. Rezultātā apmierināti bija visi. Mazie mācījās izdot atlikumā santīmiņus un papildināja savus maciņus ar diezgan prāvām naudas summiņām, bet pircēji varēja savus nopirktos kārumus notiesāt vēlāk atpūtas vakarā pie galdiņiem.

Lai šajā – Zirga ( laikam jau vislielākā mājkustonīša) gadā mums visiem būtu zirga veselība, spēks un arī gudrais prāts!

skolotāja Zaiga Kauķe

enGures novAds PiedAlīsies lAtviJAs PAŠvAldību sPortA veterānu (senioru)

sPortA sPēlēsPirmo reizi tiek veidota Engures novada komanda startam

Latvijas mēroga sacensībās – Latvijas pašvaldību sporta veterānu (senioru) sporta spēlēs. Aicinājumam piedalīties atsaukušies dalībnieki no Lapmežciema (galda teniss, basketbols), no Engures (Engures triatlona klubs plāno startēt skriešanas, riteņbraukšanas, peldēšanas un citās sacensībās) un citi.

Aicinām atsaukties visus, kas vēlas un ir gatavi pārstāvēt Engures novadu šāda mēroga sacensībās dažādos sporta veidos – vieglatlētika, orientēšanās, riteņbraukšana, peldēšana, volejbols, galda teniss, novuss, basketbols, šahs, dambrete, darti, svara stieņa spiešana guļus, minifutbols, telpu futbols, florbols, pludmales volejbols, šaušana, brīvā cīņa un hokejs.

Vecuma grupas vīriešiem un sievietēm ir sākot no 35 gadu vecuma (35+, 40+, 45+, 50+, 55+, 60+, 65+, 70+).

Mušiņa, pelīte, zaķis, lapsa, vilks, lācis...

Engures Novada Ziņas18. Engures Novada Ziņas 19.

seniori svin ZvAiGZnes dienu

Nu jau ļoti daudzu gadu garumā Zvaigznes dienā Milzkalnes TN Smārdes pagasta seniori svin Jaunā

gada pirmos kopīgos svētkus, bet otro gadu pasākumā piedalās arī engurnieki un lapmežciemnieki.

Svētku sveicienus jaunajā gadā viesiem teica tautas nama vadītāja I.Vekšina. Vēlēja raitu soli, možu prātu un prieku par citiem un pašiem par sevi, prieku par kopā būšanu. Engures novada Domes priekšsēdētājs G.Važa Zirga gadā vēlēja visiem zirga izturību un veselību, kas nepieciešama visiem, bet īpaši - senioriem. Gundars teica paldies aktīvākajām kundzēm - Ļenai Majorei, Maijai Martini, Mārai Švāģerei, Irēnai Dumburei, kuras katra savā vietā pulcina ap sevi domubiedrus un sabiedriskā kārtā veic šo sociāli nozīmīgo darbu.

Tad savus skanīgos sveicienus ar dziesmu ’’Sens tik sens’’ senioriem nesa tautā mīlētais mākslinieks Ojārs Grīnbergs. Nu arī laiks un vieta Ļenas Majores teiktajiem paldies Gundaram Važam, Ilzei Vekšinai un saviem tuvākajiem palīgiem Veltai Trautmanei, Jānim Otto (vai vienkārši Jančukam), Mārai Važai, Intai Ērglei un Maijai Martini, savukārt Inta Ērgle visu Smārdes senioru vārdā teica paldies Aldonim Majoram par vizināšanu uz un no pasākumiem.

Tad jau arī ballīte Ojāra Grīnberga un viņa palīga Andra vadībā varēja sākties! Dejošanas starplaikos bija padomāts arī par aktivitātēm. Līnijdeju grupa ’’Crazy x’’ rādīja savu mācēšanu un aicināja visus uz kāju ievingrināšanu un kopā dejošanu. Neizpalika arī bez Ziemassvētku vecīša. Vecītis bija atnesis ne tikai dāvaniņas, bet arī sniegu, tad nu lielā pikošanās zālē ’’gāja vaļā’’! Bet dāvanas Vecītis deva tikai par kopīgi nodziedātu dziesmu vai noskaitītu dzejoli, un dažs runātājs bija pat ļoti gatavojies. Tā, dejošanai mijoties ar citām aktivitātēm, tika sagaidīta vēla vakara stunda, kad mākslinieks dziedāja šī vakara pēdējo dziesmu, vēlēja visiem labu un atvadījās no publikas, tad savukārt dāmas Ojāram Grinbergam dāvāja ziedus.

Paldies Engures novada Domei par finansiālo atbalstu! Paldies SIA ‘’Runcis un co’’ kolektīvam, paldies pašdarbniekiem par palīdzību! Paldies pašiem senioriem par klātbūtni un labiem vārdiem!

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu!Ilze Vekšina

PATEICĪBA!

Labs vārds pie laba darba vada.Labs darbs ir labam vārdam rada;Un cilvēks labs, kas labu dara,Ir saules stars no Dieva gara.

(Dz.Rinkule-Zemzare)

Elizabete Jurciņa un viņas vecāki izsaka pateicību Nikolajam Tohvam par palīdzību, atbalstu un sapratni!

Novēlam Jums iedvesmu un enerģiju darboties tikpat aktīvi arī turpmāk!

enGures novAdA bAsketbolA čemPionātā

Novada basketbola čempionātā decembra beigās tika aizvadītas divas spēles, kurās Brīvsolis piekāpās Lapmežciemam ar 56:82 (rezultatīvākie: Brīvsolim – Petrovs 22, Tīss 11, Grīnfelds 10 punkti, Lapmežciemam – Elviks 20, Dreija 19, E.Zeibots 13, Žūriņš 10 punkti) un Engure svinēja uzvaru pār Brīvsoli ar 87:80 (visvairāk punktus engurniekiem guva – Horeliks 30, Feldmanis 24, Aispurs 18, Silavs 13 punkti, Brīvsolim – Možeiko 21, Tīss 20, Zunda 11, Petrovs 10 punkti).

Pēc pirmā apļa komandas sarindojušās šādi: 1. Lapmežciems (5 uzvaras, 0 zaudējumi), 2. Engure (4-1), 3. Brīvsolis (3-2), 4. Lapmežciems 2 (2-3), 5. Brīvsolis 2 (1-4), 6. Lapmežciems 3 (0-6).

novusu novAdA čemPionātA 2. Posmā uZvAru

svin velPsEngures novada čempionāta 2.

posmā novusā aizvadītās nedēļas nogalē uzvaru izcīnīja Normunds Velps (Lapmežciems). Otrajā un trešajā vietā ierindojās Aivars Jēgers (Engure) un Andris Žūriņš vec. (Lapmežciems).

Vienspēļu turnīrā startēja 20 dalībnieki, kuru vidū nebija neviens smārdinieks. Taču bija izteikta lapmežciemnieku aktivitāte -- tikai pieci dalībnieki bija no Engures.

Dubultspēlē triumfēja Žūriņš vec. pārī ar Aldi Egli. Otro vietu ieguva Aldis Kristons/Aigars Zāģeris, bet trešajā vietā ierindojās vienspēļu uzvarētājs Velps pārī ar Jāni Zāģeri.

Dubultspēļu turnīrā startēja astoņi dalībnieki (četri pāri). Ar detalizētiem rezultātiem varat iepazīties enguresnovads.lv, sadaļā “sports”.

enGures novAdA voleJbolA

čemPionātsAizvadītas kārtējās trīs spēles

Engures novada volejbola čempionātā, kuras notika Smārdē:

Smārde – Smārde 2 2:0 (25:15; 25:22)Smārde – Lapmežciems 2:0 (25:12; 25:15)Smārde 2 – Lapmežciems 0:2 (18:25; 20:25)

Situācija turnīra tabulā pēc diviem sabraukumiem: 1. Smārde (9 punkti 4 spēlēs), 2. Smārde 2 (5 punkti 4 spēlēs), 3. Lapmežciems (3 punkti divās spēlēs), 4. Engure (1 punkts 4 spēlēs).

smārdes un lAPmežciemA voleJbolisti

turPinA seZonu

Labu sezonu Rietumu līgas volejbola turnīrā aizvada Smārdes volejbolisti, kuri turās to komandu vidū, kuras varēs piedalīties izslēgšanas spēlēs. Pēdējo spēļu rezultāti: Tume – Smārde 3:1, Smārde – Sēme 3:2, Smārde – Pūre 0:3, Smārde – Jaunsāti 2:3, Kandava – Smārde 3:2, Irlava – Smārde 0:3.

Sniegumu turpina uzlabot arī Lapmežciema spēlētāji, kuri aizvadījuši šādas spēles:

Pūre – Lapmežciems 3:0, Kandava – Lapmežciems 3:2, Sabile – Lapmežciems 0:3, Irlava – Lapmežciems 3:2.

GAldA tenisA 3.Posmā triumfē lAPmežciemnieks uldis feldmAnisEngures novada čempionātā galda

tenisa 3. posmā uzvaru svinēja lapmežciemnieks Uldis Feldmanis. Otrajā vietā ierindojās mājinieks Dāvis Krūmiņš (Smārde), trešajā vietā Aivars Gulbis (Lapmežciems).

Dubultspēlēs uzvarēja Sergejs Kalmikovs (starp citu, vienspēlēs 4. vieta) pārī ar A.Gulbi. Otrajā vietā ierindojās D.Krūmiņš/Edijs Važa, bet trešo vietu ieguva Rūdolfs Šmits/Ivo Seilis.

Ar detalizētiem rezultātiem varat iepazīties enguresnovads.lv, sadaļā “sports”.

Sporta rezultātus apkopojaSandis Čilipāns

lAd PAZiņoJumsNo 2014.gada vienotā platības

maksājuma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek apsaimniekota, jo ir atcelts 2003.gada nosacījums.

Līdz šim vienoto platības maksājumu varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā. Šis nosacījums neļāva saņemt maksājumu par to lauksaimniecības zemi, ko lauksaimnieki bija iekopuši pēc 2003.gada, piemēram, bija atbrīvojuši no krūmiem. Šobrīd šis nosacījums ir atcelts.

LAD jau ir uzsācis esošo datu par labā lauksaimniecības stāvoklī esošo platību atjaunošanu Lauku bloku kartē. Lauksaimnieki aktuālo situāciju ar aktualizētājiem lauku blokiem var redzēt LAD mājas lapā www.lad.gov.lv sadaļā „Lauku bloku karte”. Gadījumos, ja LAD jau ir aktualizējis lauku bloku kartes un tas atbilst situācijai realitātē, tad lauksaimniekam LAD nav nekas jāiesniedz. Ja situācija dabā atšķiras no informācijas lauku bloku kartēs, tad lauksaimniekam pašam jāiesniedz lauku bloku precizēšanas pieprasījums.

Pieteikt Lauku bloku precizēšanas pieprasījumu var tikai par zemi, kas jau ir sakopta uz bloku precizēšanas pieprasījuma iesniegšanas brīdi, nevis par to, ko plāno sakopt vēl tikai šā gada laikā.

LAD ir sagatavojis prezentāciju ar piemēriem (ortofoto) gadījumiem, kādos var pieteikt precizēšanas pieprasījumus par zemi, kas nebija labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gadā, bet tagad ir sakopta un apsaimniekota (ar bultām norādītas tās platības, kas ir sakoptas pēc 2003.gada un redzamas 2013.gada ortofoto). Prezentāciju interesenti var apskatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv.

Lauku bloku precizēšanas pieprasījumus var no šā gada 4.februāra iesniegt elektroniski, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu, vai aizpildot un iesniedzot Lauku bloku precizēšanas pieprasījuma veidlapu.

LAD Klientu daļaTālrunis: 67095000, 67027693

REPORTĀŽA

Mūsu novada seniori piepildīja Milzkalnes tautas namu kuplā skaitā!

Inta Ērgle saņem sveicienus Zem eglītes mazs...

Maija Martini dzirkstī kā viņas uzvārds Aldonis Majors skatienu “krustugunīs”

Kopā ar senioru ansambļa “Tīne” lēdijām

Foto

: Kri

stap

s Zaļ

kaln

s

Engures Novada Ziņas20.

Engures novada pašvaldības izdevums ENGURES NOVADA ZIŅASIznāk reizi mēnesīRedaktors: Kristaps ZaļkalnsRedakcijas adrese: “Pagastmāja”, Smārde, Smārdes pag., Engures novads, LV–3129, LatvijaTālrunis: 63192109, 20219888E–pasta adrese: kristaps.zalkalns@enguresnovads.lvMaketētājs: Kristaps ZaļkalnsIespiests: SIA “Tipogrāfija Universums A” Tirāža: 3541 eksemplārsEngures novada domes interneta mājaslapa www.enguresnovads.lv

Sekojiet Engures novada jaunumiem internetā, tagad arī mikroblogā Twitter.

Twitter.com/EnguresnovadsEngures novada mājaslapa: www.enguresnovads.lv.

SIRSNĪGI SVEICAM VISUS JANVĀRA DZIMŠANAS

DIENU JUBILĀRUS, ĪPAŠI DZĪVES LIELAJĀS JUBILEJĀS!

Lai vienmēr visskaistākās rozesJums dzīves ceļmalā zied,Lai mūžam Jums laime pa priekšu Kā nemaldīgs ceļvedis iet.

SVEICAM!

Engures novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti jaundzimušie:

Šī diena lai mūžam Tev skaistāka par citām,Šī diena tikai reizi gadā ausīs,Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst!

Engures novada dome sveic jaundzimušos un vecākus ar bērniņa nākšanu pasaulē!

90 gadu jubiljā Lidiju Židovu

85 gadu jubilejā Mirdzu Buholci, Antoņinu Dumberi, Mariju Kadiķi, Alfrēdu Ķiruli, Mildu Lāci, Ilgu Silu

80 gadu jubilejā Gunāru Dīķi, Dzidru Holodiļšķikovu, Veroniku Skabs, Valdi Šulcu, Anisiju

Valdmani, Aiju Zīli, Jāni Zuļķi

75 gadu jubilejā Zigrīdu Alcmani, Zinaidu Krauliņu, Birutu

Luģi, Anastasiju Misāni, Valdu Videnieci

70 gadu jubilejā Jāni Bērzu Bērziņu, Juri Lapiņu, Janīnu

Liepiņu, Intu Novicku, Skaidrīti Pētersoni, Annu Sanderi, Vilni Strupi, Izoldi Šneideri

Enguresnovadāmiruši:

Ināra Kalniņa, Arnis Ozols, Iraida Ravinska,Ilga Rudovska, Jānis Salenieks, Monika Staševa-Smane, Artis Valdmanis.

Engures novada dome izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājēju tuviniekiem.

MartinsCaunītisTeodorsGrasisEmijaSporāne

SMĀRDES PAGASTĀ

Smārdes pagasta bibliotēkā februāra mēnesī būs skatāma Latvijas Dabas muzeja ceļojošā izstāde1.feb. plkst.16.00 Šlokenbekas muižā - Milzkalnes tautas namā - Mazajā zālē Martas Lagzdiņas vizuālās mākslas darbu izstādes atklāšana15.febr. pl.17.00 koncerts „Viss par mīlestību”, dzied vīru koris „Tēvzeme” (Rīga) un sieviešu koris22.febr. Kurzemes novada folkloras skate Talsos, piedalās folkloras kopa „Milzkalnieki”

ENGURES PAGASTĀ8.feb. pl.16:00 Engures Saietu namā Engures Mūzikas un mākslas skolas pedagoģes Jolantas Balodes darbu izstādes atklāšanaEngures kultūras namā sakarā ar labierīcību remontdarbiem februārī un martā pasākumu skaits ierobežots.

LAPMEŽCIEMA PAGASTĀ1.febr. plkst.18 Nacionālā teātra izrādes “Divu kungu kalps” apmeklējums13.febr. plkst.10 Bēbīšu sadancošana “Būšu liels”14.febr. plkst.17 Popiela skolēniem, disko15.febr. plkst.18 “Mēs par mīlestību...” pašdarbības kolektīvu koncerts un balle iedzīvotājiem22.febr. Deju kolektīvs “Brīze” sadanco Dižkoncertā Slampes k/n7.mar. Izklaides pasākums pensionāriem, balle8.mar. plkst.18 Dailes teātra izrādes “Milēdija” apmeklējums

PASĀKUMI