Partnerības (VRG) lomareģionālajā attīstībā

RAPLM Valsts stratēģiskās plānošanas departamentaReģionālās attīstības plānošanas nodaļa

Andris Eglītis

Saturs

• Reģionālās attīstības tendences/izaicinājumi

• Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā

• Teritoriālās pieejas īstenošana - prioritāte “Policentriska attīstība”

• Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā

• Nepieciešamās rīcības teritoriālās attīstības iedzīvināšanai, Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā I

Reģionālās attīstības tendences

Sasniedzamība

Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2005.-2010.g.

Iedzīvotāju blīvums

IIN uz iedzīvotāju

Ekonomiskā aktivitāte

Sākotnējais novērtējums par ES fondu 2007-2013 ieguldījumiem (vispārēji secinājumi par sākotnējo ievirzi finansējuma piesaistē)

• Ieguldījumi 1.DP un 2.DP ietvaros - pārsvarā koncentrējas Rīgā un ap Rīgu

• Ieguldījumi 3.DP ietvaros – daudz maz reģionāli līdzvērtīgi, bet nekoordinēti

• Sadrumstalots atbalsts teritoriju attīstībai

• Nepietiekošs atbalsts teritoriju specifisko prioritāšu īstenošanai

• Atsevišķos gadījumos neveiksmīgi izvēlēti/ formāli pielietoti teritoriāli principi un kritēriji atbalsta sniegšanai nozaru atbalsta pasākumos

Teritoriālās pieejas pamatā – vietējās attīstības programmas

Vietējo attīstības programmu loma:

• Apzināt konkrētās teritorijas attīstības resursus

• Noteikt skaidru konkrētās teritorijas nākotnes izaugsmes vīziju un prioritātes

• Nodrošināt kompleksu atbalstu noteikto prioritāšu īstenošanai

• Sniegt ieguldījumu nozaru politiku īstenošanā “uz vietām”

Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā

Teritoriālā un tematiskā pieeja atbalsta plānošanā

Teritoriālā pieeja Tematiskā pieeja

Atbalsta veids: - uzņēmējdarbībai būtiskas pašvaldību infrastruktūras attīstība, jo sevišķi spēcīgākajos attīstības centros ar būtisku ietekmi uz apkārtējām teritorijām

Atbalsta veids: - tiešs atbalsts uzņēmējiem tehnoloģiju un procesu pilnveidošanai (iekārtu un tehnoloģiju iegādei ražošanas procesu pilnveidošanai)

Atbalsta veids: - vietējo autoceļu tīkla attīstībai,

sasaistei starp pilsētām; pilsētām – laukiem; novada teritoriālajām vienībām un novada centru

Atbalsta veids: - valsts galveno un starptautiskas nozīmes

autoceļu, dzelzceļu (TEN-T), ostu un lidostu infrastruktūrai

Teritoriālās pieejas priekšrocības

Teritoriālā pieeja atbalsta plānošanā un sniegšanā dod iespēju:

• koordinēt laikā ar dažādām nozarēm/ jomām saistītās investīcijas

• pašvaldībām viena projekta ietvaros kompleksi realizēt ar vairākām nozarēm/ jomām saistītas aktivitātes

• savlaicīgi un elastīgi reaģēt un pielāgoties pārmaiņām vietējos apstākļos (piem., finanšu resursu pieejamībā projektu realizācijai)

Teritoriālās pieejas īstenošanas uzraudzība

• RAPLM nodrošina attīstības programmu izstrādes metodisko vadību (likumdošana, metodiskie ieteikumi, kritēriji projektu attiecināšanai), kā arī veic detalizētu AP un projektu ideju izvērtēšanu

• Koordinācijas padome izskata pašvaldību attīstības programmas un pašvaldību iesniegtos investīciju projektus

Teritoriālās pieejas īstenošana - prioritāte “Policentriska attīstība”

• 3.6.1.1.aktivitāte "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"  ERAF finansējums 177 834 211 LVL

• 3.6.1.2.aktivitāte "Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība” ERAF finansējums 7 028 040 LVL

• 3.6.2.1.aktivitāte "Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” ERAF finansējums 8 061 738 LVL

Pilsētu attīstības vīzijas

Specializācijas piemērs – AIZKRAUKLE IIIAIZKRAUKLE – elektroenerģētikas, kokapstrādes rūpniecības, bioloģiskās lauksaimniecības un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes centrs

II.prioritāte: Daudzpusīgās ekonomikas, kas vērsta uz ražošanas un pakalpojumu attīstību un pievienotās vērtības palielināšanu, veicināšana,

sekmējot gan pilsētvides, gan lauku izaugsmi

2.1.rīcības virziens: Uzņēmējdarbības un pakalpojumu pieejamības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošana

un izveide

Investīciju projekti un to finansēšanas avoti

Ieviešanas periods

Indikatīvā summa

LsDārza ielas degradētās teritorijas sakārtošana (ERAF) 2009 90 000

Pieaugušo izglītības centra – inovāciju centra izveide (ESF)

2013 660 000

Bitēnu ielas izbūve (ERAF) 2010 1 200 000

Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā I

• Uzņēmējdarbības un attīstības projektu veicinātājs lauku teritorijās

• Novadu kapacitāte uzņēmējdarbības veicināšanas jomā

2010.gadā veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti

Partnerības (VRG) loma reģionālajā attīstībā II

• Pašvaldības partneris attīstības programmas izstrādē un īstenošanā, jo partnerību attīstības stratēģijas kalpo kā viens no pašvaldību attīstības programmu īstenošanas instrumentiem

• Piemēram, biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” attīstības stratēģijas 2009.-2013.g. un Valkas novada AP projekts 2010.-2016.g.

atpūtas teritorijas izveide Lugažu muižā, hokeja laukuma izveide Lugažu muižā, BMX trase, Mierkalna un Turnas tautas namu vienkāršotā rekonstrukcija

• 2010.gadā ESF 1.5.3.2.aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” 68 novadu apstiprināti projektu iesniegumi attīstības plānošanas dokumentu izstrādei

Partnerības loma (VRG) reģionālajā attīstībā III

• Sadarbības veicinātājs pašvaldībās kopīgu un arī līdzīgu problēmu risināšanā un iespēju identificēšanā

• Lauku iedzīvotāju iniciatīvas veicinātājs, kas darbojas ar lauku attīstības jautājumiem vietējā līmenī

Nepieciešamās rīcības teritoriālās attīstības iedzīvināšanai

Nodrošināt plašākas atbalsta iespējas Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķa teritorijām, t.sk.:

• izveidot un īstenot specifiskas teritoriālās atbalsta programmas

• dot iespējas atbalsta programmu ietvaros īstenot vietējās attīstības stratēģijas un iniciatīvas

• atbilstoši teritoriju izaugsmes iespējām un resursiem, programmu ietvaros novirzīt atbalstu:

– uzņēmējdarbības vides attīstībai

– mobilitātes veicināšanai starp valsts teritorijām

– publisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem

Teritoriālās attīstības perspektīva

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030.gadam Telpiskās attīstības perspektīva

Latvijas ilgtermiņa uzstādījumi teritoriālās attīstības veicināšanai

Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā I

Teritoriju specifisko jautājumu risināšana Kohēzijas politikas (KP) ietvaros:

• Īpaša uzmanība jāpievērš pilsētu attīstībai

• Pilsētas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanā

• Pilsētās jārisina vides degradācijas un sociālās atstumtības jautājumi

• Pilsētu jautājumu risināšanā jānodrošina tieša vietējo pašvaldību iesaiste

• ES fondu programmēšanas dokumentos jāparedz pilsētu atbalsta pasākumi

• Jānodrošina ciešāka sasaiste starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās

• Uzmanība jāpievērš arī teritorijām ar specifiskām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām un makroreģionu stratēģijām

Eiropas Komisijas priekšlikumi teritoriālās kohēzijas jomā II

Partnerības principa uzlabošana KP ietvaros, LEADER pieejas pārņemšana:

• KP izstrādē un ieviešanā ir jānostiprina dažādu pušu, t.sk. vietējās un reģionālās pārvaldes, sociālo partneru un sabiedrības, iesaiste

• KP ietvaros jāstiprina vietējās attīstības (LEADER) pieeja, piedāvājot attiecīgu ES regulējumu (mērķa teritorijas, atbalstāmās jomas, finansējuma apjoms) un padarot šo pieeju pievilcīgu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem

• Atbalsts jāpiedāvā vietējo rīcības grupu stratēģijām, kas tiek izstrādātas teritorijām ar noteiktu minimālo un maksimālo iedzīvotāju skaitu, lai nodrošinātu resursu kritisko masu. Stratēģijām jāatbilst nacionālajiem/ reģionālajiem un ES līmeņa mērķiem

• Vienlaikus jānodrošina koordinācija ar līdzīgām darbībām, ko atbalsta lauku attīstības un zivsaimniecības politikas ietvaros

Paldies par uzmanību!

andris.eglitis@raplm.gov.lv

67770365