APSTIPRINU Saskaņots

VUGD vadītājs

_____ Ainārs Pencis

" "____________

Pļaviņu novada domes

priekšsēdētāja

_______ Gunta Žilde

" "____________

Pļaviņas

Eks. Nr. 2

Pļaviņu novada civilās

aizsardzības

PLĀNS

Precizēts: ___________________________

2011.gada „ ” ____________

___________________________

2012.gada „ ” ____________

___________________________

___________________________

Pļaviņas - 2010

2

SATURS

PLĀNA

SADALĪJUMS

NOSAUKUMS Lpp.

1 2 3

Plāna satura rādītājs 2

1. Plāna mērķis, uzdevumi un prognozējamie

rezultāti

4

2. Pļaviņu novada administratīvi teritoriālais un

ekonomiskais raksturojums

6

2.1 Administratīvi teritoriālais sadalījums 7

2.2 Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroģeoloģiskais,

meteoroloģiskais un klimatiskais raksturojums

8

2.3 Iedzīvotāju skaits un blīvums 9

2.4 Rūpniecības un lauksaimniecības objekti,

dzelzceļa līnijas, galvenie autoceļi, maģistrālie

gāzes vadi, hidroelektrostacijas un citi civilās

aizsardzības sistēmai nozīmīgi objekti

11

3. Pašvaldības teritorijā iespējamie

apdraudējumi (tai skaitā ar pārrobežu

iedarbību)

17

3.1 Dabas katastrofas 17

3.1.1 Vētra, lietusgāzes, apledojums, putenis 17

3.1.2 Plūdi 17

3.1.3 Meža un purva ugunsgrēki 18

3.2 Tehnogēnās katastrofas 18

3.3 Avāriju seku izvērtējums 22

3.3.1 Benzīna noplūde no dzelzceļa cisternas ar

tilpumu 60 m3 (1.scenārijs)

22

3.3.2 Amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas ar

tilpumu 60 m3 (2.scenārijs)

24

3.3.3 Benzīna noplūde no autocisternas ar tilpumu 32

m3 (3.scenārijs)

26

3.3.4 4 tonnu amonjaka noplūde no autocisternas ar

tilpumu 32 m3 (4.scenārijs)

28

3.3.5 Secinājumi pēc veiktajiem ārējo risku

aprēķiniem

31

3.4 Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti

konflikti

32

3.5 Epidēmijas, epizootijas, epifootijas 35

3.6 Minēto katastrofu iespējamās sekas 36

3

4. Civilās aizsardzības organizācija novadā 38

4.1 Civilās aizsardzības komisijas darbs novadā 38

5. Katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi 39

5.1. Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās

amatpersonas, tālruņu numuri, resursi

39

5.1.1 VUGD ZRB Aizkraukles daļa 39

5.1.2 Valsts policija Aizkraukles novada un Pļaviņu

pašvaldības policija

39

5.1.3 A/S „Sadales tīkli” Ziemeļaustrumu reģions 40

5.1.4 Valsts vides dienests 40

5.1.5 Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 40

5.1.6 Neatliekamais medicīnas palīdzības dienests 41

5.1.7 Zemessardzes 55. Aizkraukles bataljons 41

5.1.8 VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” 42

6. Katastrofu pārvaldīšanas organizēšana 43

6.1. Sakaru nodrošinājums, apziņošana, sabiedrības

informēšana

43

6.2. Iedzīvotāju evakuācija 43

6.2.1. Individuālie aizsardzības līdzekļi Pļaviņu

novadā

44

6.2.2. Kultūras vērtību aizsardzība vai evakuācija 44

6.2.3. Valstiski svarīgo objektu apsardze 44

6.2.4. Mājdzīvnieku aizsardzība 44

6.3 Avārijas izraisītā vides piesārņojuma

ierobežošana un sanācijas pasākumi

45

6.4 Pārtikas un dzeramā ūdens apgāde katastrofu

gadījumā

46

6.5 Atkritumu apsaimniekošana 46

6.6 Iedzīvotāju izglītošana civilās aizsardzības jomā 46

7. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku

likvidēšanas neatliekamie pasākumi

48

8. Pielikumi 63

4

1. Novada civilās aizsardzības plāna mērķis, uzdevumi un

prognozējamie rezultāti

Novadam izstrādātais civilās aizsardzības (turpmāk- CA) plānā paredzēta

civilās aizsardzības sistēmas dalībnieku rīcība, nosakot preventīvos, gatavības,

reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus novadā un lokāla

mēroga katastrofās, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

1. Īstenojot Civilās aizsardzības likuma prasības, noteikt Pļaviņu novada

apdraudējuma gadījumos šādus civilās aizsardzības plānošanas un rīcības

mērķus:

1.1. panākt civilās aizsardzības sistēmas (turpmāk – sistēmas) saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

1.2. sniegt palīdzību iedzīvotājiem; 1.3. novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku

dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

1.4. sniegt atbalstu ar resursiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

1.5. noteikt juridisko personu pienākumus CA; 1.6. iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai CA

pasākumu veikšanā.

2. Noteikt šādus rīcības virzienus mērķu sasniegšanā CA pasākumu

plānošanā un reaģēšanas pasākumu veikšanā:

2.1. apzināt novadu iespējamos apdraudējuma veidus;

2.2. noteikt novadu institūciju un iedzīvotāju apziņošanas kārtību

apdraudējuma gadījumā;

2.3. noteikt sistēmas darbību iespējamo katastrofu, kā arī militāra

iebrukuma vai kara gadījumā;

2.4. reglamentēt sistēmas vadības principus katastrofu, militāra iebrukuma

vai kara gadījumā;

2.5. noteikt atbildīgās novada iestādes, pašvaldības un komersantus par

CA plānošanas, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajiem pasākumiem.

3. Noteikt šādus uzdevumus CA pasākumu plānošanā un reaģēšanas

pasākumu veikšanā:

3.1. noteikt preventīvos pasākumus valsts institūciju, pašvaldību un

glābšanas dienestu rīcībai;

3.3. noteikt pašvaldības un glābšanas dienestu rīcību gatavības, reaģēšanas

un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanas laikā;

3.4. noteikt pašvaldības un glābšanas dienestu rīcību militāra iebrukuma

vai kara gadījumā;

3.5. noteikt valsts materiālo rezervju resursu iesaistīšanu katastrofu

pārvaldīšanā;

5

4. Prognozējamie rezultāti:

Pašvaldības, iestāžu, komersantu un glābšanas dienesta saskaņota rīcība palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas

neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra

iebrukuma vai kara gadījumā, lai samazinātu kaitējumu cilvēkiem,

īpašumam un videi.

Izveidota civilās trauksmes un apziņošanas sistēma iedzīvotāju brīdināšanai par iespējamo apdraudējumu.

6

2. Pļaviņu novada administratīvi teritoriālais un ekonomiskais raksturojums

Pļaviņu novada Pļaviņu pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā 120 km

attālumā no Rīgas, 35 km no Aizkraukles un 21 km no Jēkabpils. Pļaviņu pilsēta

atrodas Aizkraukles rajona austrumu daļā, Daugavas labajā krastā, vietā, kur

robežojas trīs Latvijas novadi: Vidzeme, Zemgale un Latgale. Pļaviņas ir viena

no četrām Aizkraukles rajona pilsētām. Pļaviņu pilsētas teritorijā dzīvo 3790

iedzīvotāji . Pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 457

cilvēkiem jeb 11%. Tik strauji iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi nav

novērojami ne apkārtējās pašvaldībās, ne citur Aizkraukles rajonā. Arī

iedzīvotāju sadalījums nav labvēlīgs, skatoties ilgākā perspektīvi, pašlaik ir

augsts darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars (60%), bet, nepieaugot dzimstībai vai

neatbraucot gados jaunām ģimenēm dzīvot uz Pļaviņām, turpmāk pieaugs

iedzīvotāju vidējais vecums, jo pašlaik tikai 15% ir jaunieši līdzdarbspējas

vecumam. Pilsētas teritorijas kopplatība ir 721,6 ha. Tā robežojas ar Aizkraukles

rajona Aiviekstes un Klintaines pagastiem un Daugavu. Pilsētas tiesības

Pļaviņām piešķirtas 1927. gadā. Pilsētā attīstīta apstrādājošā rūpniecība,

darbojas vairāki nelieli kokapstrādes uzņēmumi, darbojas reģiona nozīmes

nerūdas vairāki auto apkopes servisi, attīstīts tirdzniecības tīkls.

Aiviekstes pagasts atrodas Aizkraukles rajona administratīvajā teritorijā.

Tāplatība ir 14484,2 ha. Aiviekstes pagasta teritorijā ir vairākas apdzīvotas

vietas – Īvāni, Ķūģi, Maiļupsala, Kriškalni, Krievciems. Administratīvais centrs

atrodas Kriškalnu ciemā. Aiviekstes pagastā attīstīti kokapstrādes pārstrādes

uzņēmumi, Lauksaimniecības produkcijas izejvielu ražošanas uzņēmumi,

zemes dzīļu izstrādes uzņēmumi un attīstīts tirdzniecības tīkls.

Pagastā dzīvo 942 iedzīvotāji (PMCP dati uz 01.01.2009), no kuriem

Kriškalnos dzīvo apmēram 40% jeb 380 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums - 6,5

cilvēki uz km2. Pēc nacionālā sastāva 78% iedzīvotāju ir latvieši. Pēc dzimuma

48% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 52%- sievietes.

Klintaines pagasts aizņem 94 km2 lielu teritoriju un tajā dzīvo 875

iedzīvotāji. Aiviekstes pagastā attīstīti kokapstrādes pārstrādes uzņēmumi,

Lauksaimniecības produkcijas izejvielu ražošanas uzņēmumi, zemes dzīļu

izstrādes uzņēmumi un attīstīts tirdzniecības tīkls.

Klintaines pagasts atrodas Daugavas labajā krastā, 110 km attālumā no

galvaspilsētas Rīgas, 30 km attālumā no Aizkraukles rajona administratīvā

centra Aizkraukles pilsētas, 85 km attālumā no Jēkabpils. Tuvākā pilsēta ir

Pļaviņas – pagasta centrs Stukmaņi atrodas 5 km no Pļaviņu pilsētas.

Vietalvas pagasts atrodas Aizkraukles rajona austrumdaļā 144 km attālumā

no Rīgas. Vietalvas pagasts aizņem 130,4 km2 lielu teritoriju, meži aizņem

43,6% no pagasta kopējās platības. Lielākie mežu masīvi Tautonas un Mailes

mežs. Vietalvas pagastā attīstīti kokapstrādes uzņēmumi, Lauksaimniecības

produkcijas izejvielu ražošanas uzņēmumi, zemes dzīļu izstrādes uzņēmumi.

Vietalvas pagasta teritoriju var raksturot ar šādiem apdzīvoto vietu tipiem:

7

• pagasta centrs – Vietalvas ciems ar individuālo mājokļu izvietojumu,

daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu,

infrastruktūras izvietojumu un iedzīvotāju skaitu ~ 280;

• ciems – Odziena ar (~130 iedzīvotājiem);

• viensētu puduri - Alunēni ar (~ 35 iedzīvotājiem), Benckalni ar (~ 20

iedz.), Bites (~ 30 iedz.), Jaunāmuiža (~ 10 iedz.); Kaivēni (~20 iedz.), Noras (~

35 iedz.),

Siljāņi (~10 iedz.);

• viensētu grupas – Aparēni, Rušēni.

2.1 Administratīvi teritoriālais sadalījums

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā

pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Pļaviņu novadā apvienojušās

četras administratīvās teritorijas: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines

pagasts, Vietalvas pagasts.

Novads atrodas Zemgales plānošanas reģionā.

Pļaviņu novads robežojas ar Kokneses pagastu, Iršu pagastu, Sausnejas

pagastu, Vestienas pagastu, Bērzaunes pagastu, Kalsnavas pagastu, Variešu

pagastu, Krustpils pagastu, un ūdens robeža pa Daugavas upi ir ar Sēlpils

pagastu, Staburaga pagastu.

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā

pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

Salīdzinot ar pārējām pašvaldībām, Pļaviņu pilsēta parasti minēta to

starpā, kurai ir plašs un daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, un starp maziem,

zemākā līmeņa, vidējā līmeņa, reģionālas nozīmes un starpreģionālas nozīmes

centriem.

Pļaviņu pilsēta veido vienu novadu kopā ar Aiviekstes, Klintaines un

Vietalvas pagastiem. Administratīvi teritoriālo sadalījumu skatīt pielikumā nr.1

8

2.2 Teritorijas ģeogrāfiskais, hidroģeoloģiskais, meteoroloģiskais un klimatiskais raksturojums

1. tabula

Meteoroloģiskie, klimatiskie raksturlielumi Pļaviņu novadā

Administratīvā teritorija Temperatūra 0C Nokrišņi

mm/gadā

Bez sala

periods

(diena

gadā)

Gada

vidējā

Vasaras

vidējā

Ziemas

vidējā

Klintaine 5,6-5.8 17 -6 līdz

-6,5

700-800 130-136

Vietalva 6,2 16,5 -7 >800 118-130

Pļaviņu pils (Daugavas

ielejas teritorija)

5,9 17 -5,5 līdz

-6,5

650-700 130-140

Aiviekste 5,6 16,5-17 -6,5 līdz

-7

620-700 126-134

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%. Vismazākais mitruma saturs

gaisā ir maijā - vidēji mēnesī 69%, vislielākais -novembrī un decembrī -88-89%.

Saules faktiskais spīdēšanas ilgums vidēji gadā ir ap 43% no iespējamā.

Visvairāk saulaino dienu (vidēji 28-30)ir laikā no maija līdz augustam , tad saule

spīd vidēji 8-10 stundas dienā. Gada vistumšākajā mēnesī -decembrī-vidēji -9-

10 dienās saule spīd tikai 2-3 stundas.

Gadā kopumā valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji. Ziemas

beigās un pavasarī biežāki kļūst arī austrumu vēji. Gada gaitā lielākais vēja

ātrums ir laikā no novembra līdz martam ( mēnesī vidēji 3,1-3,3 m/s. Šai reģionā

vislielākais līdz šim novērotais vēja ātrums ir 13m/s, visstiprākās vēja brāzmas

līdz 34 m/s.

Sniega sega var īslaicīgi parādīties jau oktobra pirmajā dekādē, tomēr stabili

tā izveidojas vēlāk - vidēji decembra vidu un izzūd marta vidū. Ap 10% ziemu

stabila sniega sega neizveidojas vispār.Visbiezāko biezumu sniega sega sasniedz

februāra otrajā pusē- vidēji 17-18 cm. Atsevišķās dienās sniega segas biezums ir

bijis pat 60-65 cm.

Pļaviņu pilsēta atrodas Daugavas un Aiviekstes upes krastā, pie Aiviekstes

ietekas Daugavā. Pēc upju baseinu principa, daļa pilsētas teritorijas pieskaitīta

pie Daugavas baseina starp Aivieksti un Pērsi, daļa – pie Daugavas baseina

lejpus Kūjai.

Aiviekstes pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Aronas

paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs – pagasta vidusdaļu

aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl., uz

austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļā atrodas

Odzes valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas – Aronas ieplaka,

ziemeļrietumu malā Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl.

Aiviekstes pagastā atrodas lieli mežu masīvi (mežainums ir 60%).

9

Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa Aivieksti, ziemeļaustrumu un

dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un Odze. Teritorijā

atrodas vairāki ezeri- lielākais Odzes ezers (269ha), kā arī Dāmenezers, Līdacis,

Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis un

Skaidrais ezers.Derīgie izrakteņi: dolomīts, māls, grants, smilts, sapropelis.

Pagasta teritorijā atrodas daļa no Vesetas palienes purva dabas lieguma.

Saskaņā ar reģionālajām rajonēšanas shēmām Latvijas austrumu novads, kur

atrodas Klintaines pagasts, iekļaujas Latvijas sedlienes robežās, kas ir

Austrumeiropas platformas – lielas reģionālas nozīmes ģeoloģiskās struktūras

sastāvdaļa. Sedlienei, salīdzinot ar valsts rietumu reģioniem, raksturīgs mazāks

nogulumiežu segas biezums un nepilnīgāks stratigrāfiskais griezums. Pēc iežu

vecuma, sastāva, saguluma apstākļiem un fizikālajām īpašībām vertikālajā

griezumā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, iezīmējas trīs krasi atšķirīgi

kompleksi: apakšējais – kristāliskais pamatklintājs, vidējais – pirmskvartāra

nogulumu sega (pamatieži) un augšējais – kvartāra veidojumi.

Vietalvas pagasts aizņem 130,4 km2 lielu teritoriju, meži aizņem 43,6% no

pagastakopējās platības. Lielākie mežu masīvi Tautonas un Mailes mežs.

Vietalvas pagasta reljefu veido Vidzemes augstienes dienvidu nogāzes

pāreja uz Viduslatvijas nolaidenumu. Pagasta lielākā daļa atrodas Vestienas

paugurainē.

Pagasta teritorijā ūdens resursi aizņem 223,5 ha (1,7%) lielu platību, tai

skaitā zemzivju dīķiem – 2,5 ha. Pagastu šķērso Vesetas upe – Aiviekstes labā

krasta pieteka. Pagasta ziemeļu daļā Veseta nelielā posmā ir robežupe. Pagasta

rietumu un dienvidrietumu pusē robežupe ir Pērse. Pelava (Pelve) – Pērses

kreisā krasta pieteka – tek pa pagasta rietumu daļu. Pagastā ir vairāki nelieli

ezeriņi: Alvīšezers (platība 14 ha), Apezers (3 ha), Vabulītis (3 ha), Baltenītis (2

ha), Miķelēnu ezers, Zvanezers. Lielākās ūdenstilpnes ir Dīriķu ūdenskrātuve un

Alunēnu dīķis. Derīgo izrakteņu ieguves vietas – Vesetas grants un smilts

atradne (krājumi 10,89milj.m3). Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums

„Vesetas palienas purvs” (251,3 ha), kas ir Natura 2000 teritorija.

2.3 Pļaviņu novada iedzīvotāju skaits un blīvums

Pļaviņu pilsētas teritorijā dzīvo 3790 iedzīvotāji. Pēdējo 10 gadu laikā

iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 457 cilvēkiem jeb 11%. Tik strauji

iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi ir novērojami ne tikai apkārtējās

pašvaldībās, bet arī citos novados. Arī iedzīvotāju sadalījums nav labvēlīgs,

skatoties ilgākā perspektīvi, pašlaik darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars (55%), bet,

samazinoties dzimstībai vai neatbraucot gados jaunām ģimenēm dzīvot uz

Pļaviņām, turpmāk samazināsies iedzīvotāju vidējais vecums, jo pašlaik tikai

15% ir jaunieši līdz darbspējas vecumam.

Pagastā dzīvo 942 iedzīvotāji (PMCP dati uz 01.01.2009), no kuriem

Kriškalnos dzīvo apmēram 40% jeb 380 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums - 6,5

10

cilvēki uz km2. Pēc nacionālā sastāva 78% iedzīvotāju ir latvieši. Pēc dzimuma

48% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 52%- sievietes.

Klintaines pagastā dzīvo 875 iedzīvotāji.

Vietalvas ciems ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu,

centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu

un iedzīvotāju skaitu ~ 280;

• ciems – Odziena ar (~130 iedzīvotājiem);

• viensētu puduri - Alunēni ar (~ 35 iedzīvotājiem), Benckalni ar (~ 20 iedz.),

Bites

(~ 30 iedz.), Jaunāmuiža (~ 10 iedz.); Kaivēni (~20 iedz.), Noras (~ 35 iedz.),

Siljāņi (~10 iedz.);

• viensētu grupas – Aparēni, Rušēni.

1. grafiks

Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, salīdzinājums ar citām pašvaldībām, %

2.grafiks

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 01.01.2005

11

1. attēls

Pļaviņu novada apdzīvotās vietas

2.4 Pļaviņu novada rūpniecības un lauksaimniecības objekti, dzelzceļa

līnijas , galvenie autoceļi, naftas un naftas produktu vadi, maģistrālie gāzes

vadi, hidroelektrostacijas un citi civilās aizsardzības sistēmas nozīmīgi

objekti

Pļaviņu pilsētai ir izdevīgs transportģeogrāfiskais novietojums, jo

ziemeļos pilsētas teritorijai pieslēdzas valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš

(E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”.

Pļaviņu pilsētu šķērso arī valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno

Rīgu ar Krustpili un Daugavpili un Gulbeni. Pļaviņu stacija uz šīs maģistrāles ir

svarīgs transporta mezgls, kas sadala transporta plūsmas un uzņem arī vietējo

kravu, galvenokārt, no uzņēmuma SIA “Pļaviņu DM”. Dzelzceļa infrastruktūra

aizņem 28,235 ha, jeb 4% no pilsētas teritorijas.

Aiviekstes pagastu šķērso šoseja Rīga – Daugavpils (A6), 1. šķiras

autoceļi Pļaviņas – Madona (P37), Pļaviņas – Ērgļi (P78, 2.šķiras autoceļi

Pļaviņas – Vietalva (V944), Pļaviņas – Krievciems (V924), Koknese – Bērzaune

(V915), Pļaviņu – Krustpils un Pļaviņu – Gulbenes dzelzceļa līnija.

12

Klintaines pagastu šķērso starptautiskas nozīmes transporta maģistrāles:

dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Rēzekne-Maskava un valsts galvenais

autoceļš A6 (Rīga – Daugavpils).

Vietalvas pagastā valsts ceļi teritorijā aizņem 50,3 km. Pagastu šķērso

valsts I. šķiras ceļš: P- 78 Pļaviņas - Ērgļi un valsts 2.šķiras ceļi: V 915 Koknese

– Odziena – Jāņukalns – Bērzaune; V 916 Jaunbebri – Odziena – Vietalva –

Indrāni; V 917 Vietalva – Sausnēja – Irši; V 923 Alunāni – Bites – Salānieši; V

942 Alunāni – Irši. Attālumi no Vietalvas pagasta centra:Aizkraukle – 55

km,Jēkabpils - 44 km,Madona – 40 km,Rīga – 144 km,Pļaviņas – 21 km, Ērgļi –

21 km.

Uz 14.09.2006. Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 528 uzņēmumi (no tiem

423 irzemnieku saimniecības). Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 477.

Pec CSP datiem ekonomiski aktīvi 2004.gadā bija uzņēmumi (19,7%).

(96%)uzņēmumu darbojās privātajā sektorā. Ekonomiski aktīvākie uzņēmumi ir

ar nelielu strādājošoskaitu līdz 49 cilvēkiem, t.i. 95%. Tie sastāda 1,0% no

ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem visā Latvijā.Uz 2004.gada 1.janvāri

novadā bija 10-12,5 ekonomiski aktīvo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību uz

1000 iedzīvotājiem. par 11,4% ,bet salīdzinājumā ar 1999.gadu – 18,0%.

Analizējot rūpniecības nozaru struktūru, jāatzīmē, ka rajonā 72% no

rūpnieciskās produkcijas kopapjoma sastāda apstrādes rūpniecības produkcija

(kokapstrāde, pārtikas ražošana,); 15,3% ieguves rūpniecības produkcija (karjeru

izstrāde, kūdras ieguve); 12,7% -elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde.

Pļaviņu novada nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes

ir tās zemes, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu

(nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļi un ūdenstilpes ar

platību līdz 1 ha), kuru norobežo lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, tai

skaitā meža zemes, ūdensteces, valsts autoceļi un dzelzceļš, un kas atbilst abiem

šiem nosacījumiem un lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu

uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritorijas.

Saskaņā ar 14.02.2006 MK noteikumiem Nr.142 „Noteikumi par

nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” LLU aģentūras „Zemkopības

zinātniskais institūts” valdījumā esošai zemei ir noteikts nacionālas nozīmes

lauksaimniecības teritorijas statuss, kur nav atļauta lauksaimniecības zemju

transformācija.

13

2.attēls

Pļaviņu novada galvenie autoceļi un dzelzceļa līnijas

Saglabāt lauksaimnieciskās ražošanas galveno resursu – zemi un

nodrošināt lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības nozarēm ilglaicīgu

attīstību.

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas mērķis ir

nodrošināt vērtīgo lauksaimniecības zemju resursu pārvaldību, radot

priekšnoteikumus ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai, kā arī veicināt valsts

politikas īstenošanu vides kvalitātes saglabāšanā un raksturīgās Latvijas lauku

kultūrainavas aizsardzību, sekmējot reģionu attīstību un iedzīvotāju labklājības

paaugstināšanos.

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas atļauts izmantot tikai

lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformēšana

citos zemes lietošanas veidos ir atļauta, ja:

a) tas nepieciešams lauku saimniecību nedzīvojamām ēkām, pamatojoties

uz spēkā esošā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un, ja nepieciešams,

detālplānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Lauku

saimniecību nedzīvojamās ēkas šo noteikumu izpratnē ir lauksaimnieciskajā

ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas (piemēram, govju, cūku

un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, suņu mītnes, rūpnieciskās vistu kūtis, klētis,

angāri, lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas, pagrabi, vīna darītavas, vīna

tvertnes, siltumnīcas, lopbarības tvertnes);

14

b) tas nepieciešams valsts vai pašvaldības vajadzībām, pamatojoties uz

spēkā esošā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un, ja nepieciešams,

detālplānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.

Nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritoriju izmantošanu nosaka

Nacionālās attīstības plāna saistošā daļa.

a) Nacionālās nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes

transformācijas atļauju citos zemes lietošanas veidos dod Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta

reģionālās lauksaimniecības pārvaldes atzinumu par transformējamā zemes

nogabala applūdinājuma varbūtību, ietekmi uz piegulošajām meliorētajām

platībām un meliorācijas sistēmu pārkārtošanas iespējām, šo noteikumu 9. un

10.punktā minētajos gadījumos sagatavo izskatīšanai Nacionālajā reģionālās

attīstības padomē jautājumu par atļaujas izsniegšanu lauksaimniecībā

izmantojamas zemes transformācijai par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi

nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.

b) Transakcijas (lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā)

pirmpirkuma tiesības tiek noteiktas tiem nacionālas nozīmes lauksaimniecības

zemju pierobežniekiem, kuru īpašumā jau ir nacionālas nozīmes

lauksaimniecības zemes.

c) Formējot jaunus nekustamos īpašumus, tie jāveido tā, lai nacionālas

nozīmes lauksaimniecības zeme netiktu dalīta par 50 ha mazākās platībās un

tiktu veicināta lauksaimniecībā izmantojamās zemes konsolidācija.

3.attēls

Pļaviņu novada mazie HES

15

Hidroelektrostacijas

Pļaviņu HES būvi uzsāka 1961. gadā. Pļaviņu HES atrodas 30 km lejpus

Pļaviņu pilsētas. Taču šis hes spēj ietekmēt ūdens līmeni Pļaviņu pilsētā. Tas

darbojas kopš 1965. gada. Uzstādītā jauda ir 870MW. Pie Pļaviņām Daugavā

ietek Aiviekste, kas dod ap 10% no HES pieteces. Ūdenskrātuves tilpums pie

NUL ir 509 milj. m3 (lietderīgais – 143 milj. m3). Visu turbīnu kopējais

caurplūdums ir 2800m3/s. Novērtējumi, kas veikti vairākos posteņos, norāda uz

svārstībām ūdenskrātuves līmenī, kas izsauc eroziju krastos.

Maksimālie un minimālie līmeņi Pļaviņu HES ūdenskrātuvē .Novērošana

postenis līmeņu atzīme max/min B.S Datumi Zeļķi 79,98/69,40 30.03.1983.

26.11.1983. Pļaviņas 75,03/65,91 15.04.1979. 13.02.1969. Aizkraukle

72,22/67,05 10.05.1978. 23.11.1979.

Vasaras mazūdens periodā Pļaviņu ūdenskrātuvei raksturīgi zemi ūdens

straumju ātrumi, ap 15 cm/s augštecē, 10 cm/s vidusdaļā, 5 cm/s lejasdaļā.

Būtiska loma ir vēju plūsmas ietekmēm.

Mazo hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju raksturojums:

1. SIA „Viora Plus” HES, atrodas uz, Vesetas upes, Aiviekstes pagastā, 2001.

jauda 100 kW.

2. SIA „Spridzēnu HES”, atrodas uz Aiviekstes upes, Aiviekstes pagastā, 2002.

jauda 120 kW.

16

Gāzesvadi

Pļaviņu novadu šķērso dabas gāzes vads. Maģistrālo gāzes vadu Rīga -

Daugavpils (izbūvēts 1987.gadā) ar atzaru līdz Aizkraukles gāzes sadales

stacijai Aizkraukles pagasta "Jaunbērziņos". Maģistrālo gāzes vadu kopgarums

rajona teritorijā ir 43,7 km. Gāzes vada atrašanos skatīt 4.attēlā.

4.attēls

Pļaviņu novadu šķērsojošais gāzes vads

17

3. Pašvaldības teritorijā iespējamie apdraudējumi

3.1 Dabas katastrofas

Īsi apraksta katru no pašvaldības teritorijā iespējamajām dabas katastrofām,

norādot to bīstamākās iedarbības (ietekmes) objektus u.c., kas traucē (var

traucēt) vietējās sabiedrības ierasto dzīves un darba kārtību, radīt apdraudējumus

cilvēkiem, īpašumam, videi.

Ir noteikti kritēriji hidrometeoroloģiskajām parādībām, kuru raksturlielumu

(iespējamā) sasnieguma gadījumā VUGD un LHMA caur plašsaziņas līdzekļiem

(radio, TV) informē iedzīvotājus par dabas katastrofu draudiem. Nepieciešamās

pamatdarbības pēc II un/vai III klases brīdinājuma saņemšanas detalizēti ir

norādīti riska (bīstamo) uzņēmumu un vietējo pašvaldību CA pasākumu plānos.

Aizkraukles rajonā ar augstāko varbūtību pēc ilggadējiem datiem iespējami:

– vētras (> 25 m/s) – rudenī; virpuļvētras – jūlijs-augusts; – slapja sniega apledojums; – augsta mežu ugunsbīstamība (3.-5.klases); – ūdens līmeņa paaugstināšanās upju lejtecēs; – Zemestrīces. – Aizkraukles rajonā ir liels negaisa dienu skaits gadā, kur iespējami

ugunsgrēki no zibens primārās (sekundārās) iedarbības mežos,

kūdras purvos, ārējās tehnoloģiskajās iekārtās, celtnēs un būvēs.

3.1.1 Vētra, lietus gāzes, apledojums, putenis

Iedzīvotājus, tautsaimniecības objektus var apdraudēt vētra ar vēja ātrumu 25

m/s un vairāk, kā rezultātā var radīt sakaru un elektrolīniju pārrāvumus,

kontaktu un kabeļu bojājumus pilsētu elektrotransporta un elektrovilcienu

līnijās. Var tikt sagrautas vai bojātas dzīvojamās mājas un ražošanas ēkas,

izraisītas transporta avārijas, mežu postījumi, autoceļu un ielu aizsprostojumi

(nogāzti koki, konstrukcijas).

Nokrišņu daudzumu 50 mm 12 stundās un vairāk, var izsaukt ūdens līmeņa

celšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus u.c..

Putenis un apledojums var izsaukt transporta kustības traucējumus, transporta

avārijas, elektropārvades un sakaru līniju bojājumus, elektroenerģijas padeves

pārtraukumus, mežu postījumus.

3.1.2 Plūdi

Plūdi Pļaviņu novadam ir īpaši izteikts apdraudējums. Pļaviņu pilsēta

atrodas augšpus Pļaviņu HES. Ar šī HESa palīdzību ir iespējams ietekmēt ūdens

līmeni pie Pļaviņu pilsētas.

18

1) Apdraudējumu rada ledus aizsprosti pie „Zviedru Skanstīm” tādejādi

appludinot apdzīvotu vietu „Gostiņi”. Šajā vietā ledus sablīvējas, jo Daugava

met strauju līkumu. Papildus apgrūtinājumu rada 2.km augšpus esošā Daugavas

pieteka Aiviekste.

2) Ja ledus veiksmīgi ir ticis cauri šim posmam, tad nākošā sablīvējuma vieta ir

„Bebrulejās”. Šajā vietā ir upes gultnē ir sēklis. Pēc aizsprosta izveidošanās šajā

vietā plūdi skar Pļaviņu pilsētu un arī „Gostiņus”, aplūst šādi objekti:

pansionāts, morgs, Jauniešu centrs, Raiņa iela, mūzikas skola un Retro bārs.

Sliktākajā gadījumā arī Daugavas iela.

Tāpēc jau laicīgi ir izstrādāti pasākumi plūdu seku mazināšanai. Pirms plūdiem

iedzīvotājiem iespējamo plūdu teritorijā tiek izdalītas informatīvās lapas par

veicamajiem pasākumiem (pielikums nr 2.). Pēc informācijas saņemšanas no

Jēkabpils pilsētas noteiktos posteņos ūdens līmeņa celšanos sāk novērot iepriekš

nozīmēti cilvēki (pielikums nr 3.). Ņemot vērā ikgadējos novērojumus ir

apzinātas Pļaviņu novadā aplūstošās teritorijas(pielikums nr 4.) . Pirms plūdu

sākšanās tiek apzināti plūdu teritorijā dzīvojošie cilvēki un brīdināti par

iespējamo evakuāciju (pielikums nr. 5), tiek uzskaitīti arī mājdzīvnieki, mājlopi.

3.1.3 Meža un purvu ugunsgrēki

Meža ugunsnedrošo laika posmu Pļaviņu novada teritorijā katru gadu

nosaka Valsts meža dienests Sēlijas virsmežniecība ar rīkojumu. Meža

ugunsnedrošais laika posms atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un ilgst

no sniega nokušanas līdz rudens lietavām. Ugunsbīstamākās ir jaunaudzes un

vidēja vecuma skujkoku audzes. Pļaviņu novadā lieli mežu masīvi ir Vietalvas,

Aiviekstes un Klintaines pagastos. Novada lielākais purvs atrodas Klintaines

pagastā.

3.2 Tehnogēnas katastrofas

Bīstamo kravu pārvadājumi

Tā kā bīstamo kravu pārvadājumi pašlaik notiek tikai daļēji ievērojot un

kontrolējot nacionālās, atbilstošas ADR un RID normatīvās prasības,

nepieciešams uzdot attiecīgajām institūcijām risināt avārijgatavības plānošanu

šāda veida negadījumu seku likvidēšanai, t.sk. avārijas scenāriju, modeļu un

riska izvērtēšanu, pieejamo resursu precizēšanu, sadarbību, jo īpaši pienākumu

sadalījumu starp operatīvajiem dienestiem, rajona padomi, vietējām pašvaldību,

kontroles un uzraudzības dienestiem, attiecīgajām ministrijām (resoriem).

Kā vērā ņemams risks novada iedzīvotājiem, īpašumam, videi ir nesakārtotie

bīstamo kravu pārvaldījumi (tranzīts) novadā ar autotransportu un pa dzelzceļu.

Jāatzīst, ka šī informācija ir ierobežota, tā kā operatīvie dati par pārvadājamo

bīstamo kravu veidiem un apjomiem nav sistematizēti. Plānā uzrādāma esošā

informācija, kā arī pašvaldības risinājumi šo autopārvadājumu sakārtošanā

pašvaldības teritorijā, Avārijas var notikt uz dzelzceļa, autoceļiem, ar kuģiem

19

jūrā un ar gaisa kuģiem. Pēdējos gados pieaug dzelzceļa, autotransporta un jūras

transporta pārvadājumi, t.sk. bīstamo kravu, kas rada draudus satiksmes

dalībniekiem, iedzīvotājiem un videi.

Novadam cauri iet Rīgas- Daugavpils šoseja A3. Uz šīs šosejās iespējama

bīstamo kravu autopārvadājumi.

Pa dzelzceļu, maršrutā Krustpils – Jelgava, šķērsojot novada teritoriju, tiek

pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti. Avārijas gadījumā uz

dzelzceļa, bīstamās zonas var rasties jebkurā vietā visa dzelzceļa maršruta

garumā.

Maģistrālo gāzes vadu (4. attēls Pļaviņu novadā) kopējais garums ar 45

gāzes sadales stacijām valsts teritorijā ir 1 216 km. Maksimālais darba spiediens

gāzes vados var sasniegt līdz 55 atm.. Iepriekšējā gada laikā tika pārsūknēts līdz

4,3 miljardi m3 gāzes. Maģistrālajos gāzes vados, kuri šķērso Latvijas teritoriju,

pēc katriem 20 – 25 km ir ierīkoti aizvari gāzes padeves pārtraukšanai.

Sajaucoties ar gaisu robežās no 5 līdz 15 %, dabasgāze veido sprādzienbīstamu

maisījumu un sprādziena radītais spiediens (līdz 8 atm.) var izsaukt postījumus,

ugunsgrēkus un cilvēku upurus.

Nesankcionētas darbības ar bīstamām vielām

Apskatāmi incidenti ar, piemēram, dzīvsudrabu, citām bīstamām vielām

(bīstamiem atkritumiem), kas ir notikuši vai iespējami pašvaldībā.

Raksturīgs bīstamo ķīmisko vielu (BĶV) pielietojums ļaunprātīgos nolūkos

ir, piemēram, dzīvsudraba (huligāniskiem mērķiem ir pielietoti arī

etilmerkaptāns u.c.) izliešana masu pulcēšanās vietās, sabiedriskās iestādēs

(skolās u.c.), arī dzīvojamo namu kāpņu telpās, transportlīdzekļos. Pie

nesankcionētām darbībām ar BĶV attiecināmi arī:

– bīstamo ķīmisko vielu (produktu) transporta pārvadājumi, kuru gaitā netiek ievērotas noteiktās prasības;

– bīstamo ķīmisko vielu (produktu) izgāšana rajona mežos, citās nomaļās vietās;

– BĶV, kuru aprite ir reglamentēta vai aizliegta tirdzniecība, glabāšanas, lietošana bez attiecīgām atļaujām.

Enerģētiskā krīze

Enerģētisko krīzi, kas iespējama Pļaviņu novadā sakarā ar: nopietnām

avārijām (katastrofām) elektrību ražojošās un tās pārvades struktūrās,

enerģētisko izejvielu, pirmkārt dabas gāzes un naftas produktu nepietiekamība,

klasificēšanas, nepieciešamie taupības, rezervēšanas, aizvietošanas u.c.

risinājumi un kārtības ir noteiktas ar Enerģētiskās krīzes risinājumu kvalitāte

nosaka tautsaimniecības uzņēmumu darbības noturības (stabilitātes) līmeni. Ar

atsevišķiem izņēmumiem, lielākajam skaitam uzņēmumu u.c. rezervējošu

energoapgādes avotu (dīzeļelektrostacijas, naftas produktu rezerves u.tml.)

praktiski nav un/vai nebūs pieejams.

20

Elektrotīklu bojājumi

Elektrotīklu bojājumi apdraud ražojošo objektu, komunālo uzņēmumu,

publisko tālruņu tīklu un mobilo sakaru operatoru normālu darbību, radio un

televīzijas translāciju. Tiek ierobežotas iedzīvotāju informēšanas iespējas.

Elektrotīklu bojājumus var izsaukt vadu apledojums, vēja iespaidā nogāzto koku

uzkrišana uz elektopārvades līnijām, bojājumi transformatoru apakšstacijās,

terora akti u.c..

. Avārijas siltumapgādes sistēmās

Avārijas siltumapgādes sistēmās var pārtraukt ēku siltumapgādi. Bojājumi

siltumtīklos var izraisīt apakšzemes inženierkomunikāciju applūšanu, ceļu un

ielu izskalošanu, siltumapgādes tīklu, ēku siltumapgādes sistēmu un ūdensvada

aizsalšanu. Gāzes vadu vai elektropārvades līniju avāriju rezultātā var tikt

pārtraukta siltumapgāde.

Avārijas gāzes apgādes sistēmās

Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus, ēku

sagraušanu, kā rezultātā var iet bojā cilvēki. Gāzes padeves traucējumi var

pārtraukt siltumapgādes sistēmu darbību un ražošanas procesus. Maģistrālo

gāzes vadu avārijas var izsaukt meža un purva ugunsgrēkus.

Avārijas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmās

Avārijas ūdens apgādes sistēmās var notikt maģistrālo un sadales cauruļvadu

bojājumu rezultātā, kas izsauc spiediena kritumu sistēmā, ceļu un ielu

izskalošanu, pagrabu un pazemes telpu applūšanu. Avārijas energoapgādes

sistēmās var izsaukt aukstā ūdens padeves traucējumus Kanalizācijas sistēma

nodrošina notekūdeņu (fekāliju, saimniecisko, ražošanas, atmosfēras nokrišņu)

pieņemšanu un novadīšanu, ieskaitot to bioloģisko attīrīšanu. Pēdējos desmit

gados kopējais notekūdeņu apjoms ir samazinājies vairāk nekā divas reizes, bet

neattīrīto notekūdeņu apjoms ir krities četrkārtīgi. Kanalizācijas sistēmas

bojājumu gadījumos ar notekūdeņiem var applūst ielas un to posmi,

pagrabtelpas Ilgstošu applūšanu gadījumos, sevišķi siltā laikā, var rasties

labvēlīgi apstākļi infekcijas slimību, vai pat var izveidoties epidēmijas perēkļi.

Kanalizācijas pārplūdi var radīt aizsērējuši kolektori un notekūdeņu

pārsūknēšanas staciju darba pārtraukumi. Bīstama ir notekūdeņu iekļūšana tīrā

ūdens cauruļvados dažādu avāriju rezultātā.

Iespējamo tehnogēno katastrofu bīstamākās sekas

Jebkurš objekts ir pakļauts ārējiem apdraudējumiem, īpaši objekti , kas

atrodas dzelzsceļa stacījas tuvumā . Cauri Pļaviņu novadam cauri iet dzelzceļa

līnija Indra-Daugavpils-Krustpils-Rīga, kur pārvadā 3000 veidu bīstamu ķīmisku

21

vielas. Īpaši bīstami tas liekas, jo dzelzsceļa līnija iet cauri Pļaviņu pilsētas

centram. Pēc apvedceļa izbūves cauri Pļaviņu centram vairs neiet valsts nozīmes

autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki). Tagad tas

ir novirzīts pa apvedceļu, kas iet 1,5 km. no Pļaviņu pilsētas centra. Ar

autotransportu tiek pārvadāts liels daudzums bīstamu ķīmisko vielu. Bīstamo

ķīmisko vielu noplūde transportēšanas laikā var nopietni apdraudēt Pļaviņu

pilsētas teritoriju. Tāpēc ir svarīgi apzināt iespējamo apdraudējumu, kura

rezultātā notiks bīstamu ķīmisku vielu noplūde. Masveidīgākā un bīstamākā no

pārvadajamām kravām ir naftas produkti un amonjaks.

Riska scenāriji (nevēlamo notikumu attīstības varianti) sastādīti, lai

izveidotu avārijas attīstības loģisko modeli, kas apraksta avārijas eskalācijas

gaitu no ierosinātājnotikuma līdz avārijas nevēlamās ietekmes iedarbībai uz

cilvēkiem.

Riska scenāriju modelēšanā izmantotas ASV datorprogrammas ARCHIE

1.0; ALOHA 5.4.1.; CAMEO, kuras ANO Vides programma ieteikusi izmantot

ārkārtējo situāciju modelēšanai un plānošanai.

Novērtētas „sliktākā gadījuma” sekas, t.i. visnelabvēlīgākais avārijas

rezultāts (100%) kopējā vielas daudzuma noplūde.

Praktiski visos riska scenārijos aplūkoti šādi avāriju notikumi:

bīstamās vielas vai produkta noplūde,

vielas vai produkta peļķes ugunsgrēks,

vielas vai produkta tvaiku – gaisa maisījuma ugunsgrēks,

vielas vai produkta tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatība. Atmosfēras piesārņojums saistīts ar noplūdušās vielas daudzumu (peļķes

laukumu), vielas īpašībām un meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Katrai aplūkotajai ķīmiskajai vielai ir veikts situācijas toksiskuma

vērtējums. Aprēķināts IDLH rādītājs – veselībai un dzīvībai bīstamās

koncentrācijas ar 30 min. laika limitu. Situācijas analīzei saindējuma zonu

dziļums uzrādīts visnelabvēlīgākajos meteoroloģiskajos apstākļos. Noplūdušās

vielas vai produkta toksiskās koncentrācijas izplatība atmosfērā var būt sevišķi

bīstama bezvēja apstākļos un / vai noplūdušām vielām, kuru tvaiku blīvums ir

lielāks par gaisu (piemēram, kaustiskā soda u.c.), uzkrājoties zemās vietās.

Šādas avārijas apdraudējums saistīts ar lielu risku cilvēku veselībai un dzīvībai.

Degošas izlijušās vielas vai produkti var aizdegties izlīšanas brīdī no

mehāniskas izcelsmes, elektriskas dabas vai cita veida aizdedzināšanas

ierosinātājiem. Tālākā avārijas eskalācija saistīta ar siltuma starojuma

izdalīšanos. Šādas avārijas sekas saistītas ar avārijas vietu un iesaistītās vielas

apjomu.

Cits avārijas seku variants saistīts ar aizkavēta sprādzienbīstamo tvaiku –

gaisa maisījuma aizdegšanos, kuru var izraisīt iepriekš uzskaitītie

aizdedzināšanas ierosinātāji, ja netiek pārtraukta vielas noplūde un ir

aizdedzināšanas avots. Tālāka avārijas eskalācija saistīta ar to, cik operatīvi tiek

lokalizēta degšana.

22

Sevišķi bīstamas ir vielu, kuru tvaiki smagāki par gaisu noplūdes. Tvaiki

var izplatīties līdz attālinātam aizdegšanās avotam un uzliesmot.

Veicot avāriju seku novērtējumu pieņemts, ka par notikušo avāriju

izraisošajiem faktoriem var kalpot iekārtu un aprīkojumu neapmierinošs

tehniskais stāvoklis, nepietiekoša tehnoloģiskā procesa pārraudzība, apkalpojošā

personāla zems kvalifikācijas līmenis, ugunsdrošības un darba aizsardzības

prasību neievērošana.

Aprēķinos pieņemts, ka pēc vissliktākā scenārija ķīmisko vielu noplūde

notiek pa caurumu ar nosacīto diametru 5 cm, ko izraisa ārējie faktori

(piemēram, rezervuāra korpusa bojājums, ko izraisījis elektrokārs), jo tilpnes,

rezervuāri un dzelzceļa cisternas tiek regulāri pārbaudītas un maziespējams, ka

rezervuāra sienās radīsies caurumi korozijas un nodiluma ietekmē.

Praktiskajā daļā aprēķināti avāriju scenāriji ar bīstamo ķīmisko vielu

noplūdi pēc dzelzceļa transporta un autotransporta avārijām:

1. Avārija ar dzelzceļa degvielas piegādes cisternu 60m3; 2. 60m3 amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas; 3. Avārija ar degvielas piegādes autocisternu 32m3; 4. 4t amonjaka noplūde no autocisternas.

3.3 Avāriju seku izvērtējums

3.3.1 Benzīna noplūde no dzelzceļa cisternas ar tilpumu 60 m3 (1. scenārijs)

Dzelzceļa cisternas ar benzīnu avārijas gadījumā reāli noplūdušā benzīna

apjoms būs 60m3, degviela izplūdīs brīvā laukumā, degvielas masa 42 tonnas.

Noplūdes laukums netiek ierobežots un maksimāli tas varēs būt 2208m2.

Noplūdes caurums pieņemts ar diametru 5cm. Iztvaikošanas intensitāte no

peļķes ir 330 kg/min, iztvaikošanas ilgums – 127 min.

Degošās peļķes rādiuss 27 metri

Liesmas augstums 54 metri

100% letālo iznākumu zonas rādiuss 92 metri

1% letālo iznākumu zonas rādiuss 132 metri

Benzīna tvaiku zemākās sprādzienbīstamās koncentrācijas (1,4 %)

izplatīšanās iespējama attālumā līdz 213 metriem(piezemē).

Benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400ppm izplatīšanās

sagaidāma attālumā līdz 857 metriem.

Ugunslodes ugunsgrēka gadījumā sagaidāmās sekas:

Ugunslodes diameters – 220 metri;

Ugunslodes augstums – 362 metri;

Ugunslodes pastāvēšanas laiks – 15.1 sekunde;

100% letālās zones rādiuss – 273 metri;

Drošs attālums – 528 metri (1% letālās zonas rādiuss).

Ugunslodes diametrs, 1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma

zonas un benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400 ppm izplatīšanās

23

zona no Pļaviņu stacijas 60m3 benzīna noplūdes gadījumā no dzelzceļa cisternas

uzrādīti 5. attēlā.

Eksplozīvā masa tiek uzrādīta kā 718 kg, datorprogramma norāda, ka

sprādziena rezultātā nodarītie postījumi varētu būt šādi:

2. tabula

Benzīna sprādziena rezultātā nodarītie postījumi

Attālums no

sprādziena

epicentra (m)

Postījumi

14 – 19 99-1% letāls iznākums cilvēkiem no sprādziena tiešās ietekmes

23 Iespējams būvju sabrukums

20- 52 90-1% ausu bungādiņu bojājumi

59 Daļēja māju sienu un jumtu sabrukšana

25- 98 Ievainojumi no lidojošām stikla u.c. atlūzām

98- 169 Logu stiklu saplīšana

5. attēls

60 m3 benzīna noplūde no dzelzceļa cisternas

60 m3 dzelzceļa cisternas benzīnu noplūdes apdraudējuma zonas:

Ugunslodes rādiuss (R=110 m)

Siltuma starojuma 100% letālās zonas rādiuss (R=270 m)

Siltuma starojuma 1% letālās zonas rādiuss (R=528 m)

IDLH indīgo tvaiku izplatības zonas rādiuss (R=857 m)

24

Ugunslodes diametrs, 1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un

benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400 ppm izplatīšanās zona no

Pļaviņu stacijas 60m3 benzīna noplūdes gadījumā no dzelzceļa cisternas.

3.3.2 Amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas ar tilpumu 60 m3

(2.scenārijs)

Bīstamības novērtējums

60m3 amonjaka noplūde iespējama no dzelzceļa cisternas tā pārvadāšanas

laikā. Šajā scenārijā noplūdes parametru vērtējuma aprēķins veikts amonjakam

brīvi noplūstot neierobežotā laukumā, bez tam, nav ņemta vērā iespējamā

darbinieku rīcība un attiecīgi reaģēšanas pasākumi, tā saucamais “vissliktākais

variants”.

Cisternas plīsuma gadījumā tā satura reāla noplūde var ilgt atkarībā no

noplūdes cauruma izmēriem un amonjaka iedarbība būs atkarīga no

meteoroloģiskās situācijas. Amonjaka tvaiki var iekļūt telpās caur ventilāciju,

bojātiem vai atvērtiem logiem, durvīm.

Amonjaka noplūdes atmosfērā seku novērtēšanai pielietota ASV

datorprogramma ALOHA 5.4., kuru ANO Vides programma ieteikusi izmantot

ārkārtējo situāciju modelēšanai un plānošanai. Bīstamības dati ņemti no

datorprogrammas CAMEO datu bāzes. Amonjaka toksiskās iedarbības

koncentrāciju raksturojumam izmantoti:

ppm - promile - miljonā daļa, vai, pārrēķinot pēc formulas: C = C’

. M

. 0.0446,

kur : C - koncentrācija mg/m3 ;

C’ - koncentrācija ppm;

M - vielas molmasa, relatīvā (amonjakam M = 17.03);

TLV-TWA - ASV un citās valstīs pieļaujamā vienreizējā koncentrācija darba telpās– 150ppm.

IDLH - veselībai un dzīvībai bīstamās koncentrācija ar 30 min. laika limitu. Lieto, galvenokārt, attiecībā uz strādājošajiem un

avārijas personālu (amonjakam - 300ppm).

Aplūkoti amonjaka (3. tabula) saindējuma zonu dziļumi (IDLH, +16.9C0, -

4.7C0

, atmosfēras vertikālās stabilitātes klasēm: B - konvekcija(skaidrs), D –

izotermija (apmācies) un F - inversija(skaidrs), vēja ātrums attiecīgi 3m/s; 5m/s

un 1m/s, relatīvais gaisa mitrums vasarā-75%, ziemā-80%, slēgta apkārtne

(koki, krūmi).

Amonjaka bīstamību nosaka tā toksiskums un spēja veidot cilvēkiem

bīstamas koncentrācijas lielā platībā.

Avārija var izpausties kā amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas tās

korpusa vai armatūras bojājuma rezultātā. Noplūdes apjomi un tam sekojošais

apdraudējums atkarīgs no bojājuma veida. Pēc scenārija amonjaka noplūde

25

notiek visnelabvēlīgākajos meteoroloģiskajos apstākļos no cisternas, pa caurumu

ar nosacītiem izmēriem 10x50 mm. 3.tabula

60m3

amonjaka noplūdes apdraudējuma zona

Vasara Ziema

Diena Nakts Diena Nakts

B D F B D F

3km 3.4 m 4.5 km 2.3 km 2.5 km 3.9 km

Amonjaka – gaisa maisījuma eksplozija ir mazticama, jo aizdedzies

amonjaka tvaiku mākonis reti rada eksplozijas pārspiedienu, tas ir iespējams

tikai noslēgtā telpā vai gadījumā, ja ir šķēršļi, kas traucē uzliesmojušā mākoņa

brīvu izplešanos (koki, blīva apbūve), tomēr ugunsgrēka sekas ir norādītas:

izplūdušās vielas strūklas ugunsgrēks: liesmas garums – 33m

siltumstarojums ugunsgrēkā:

2 kW/m2 – iespējama sāpju izraisīšana pie siltumstarojuma ekspozīcijas 60 sek. – 66m attālumā;

5 kW/m2 – iespējama 1 % letālo iznākumu varbūtība pie siltumstarojuma ekspozīcijas 60 sek.(2.pakāpes apdegumi) – 38m

attālumā;

10 kW/m2 – iespējama 100 % letālo iznākumu varbūtību neaizsargātam cilvēkam sākot no 60 sek. ekspozīcijas – 21m attālumā;

- izplūdušās vielas tvaiku - gaisa maisījuma ugunsgrēks: bīstamās zonas attālums pa vējam – 236 m

bīstamās zonas platums pa vējam – 118 m.

- sprādzienbīstamo koncentrāciju izplatība: sprādzienbīstamās robežkoncentrācijas (SBRK) apakšējā robeža – 236 m

- sprādzienbīstamās tvaiku koncentrācijas eksplozijas sekas: - nopietni ievainojumi cilvēkiem -neveidosies - ēku sienu bojājumi – nenotiks - logu rūšu izbiršana – nenotiks.

1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un amonjaka indīgo

tvaiku ar koncentrāciju IDLH-300ppm izplatīšanās zona no Pļaviņu stacijas

60m3 amonjaka noplūdes gadījumā no dzelzceļa cisternas norādīta 6. attēlā.

Amonjaka noplūdes atmosfērā toksiskie tvaiki maksimāli pieļaujamo

koncentrāciju 300 ppm apkārtējā gaisā sasniegs 4.5 km attālumā, taču ņemot

vērā neilgo ekspozīcijas laiku (16 min.), šo iedarbību var uzskatīt par

nenozīmīgu, jo toksiskā iedarbība ar neatgriezeniskām sekām dzīvībai un

veselībai iespējama tikai tad, ja 30 minūšu laikā no vielas noplūdes brīža nav

notikušas attiecīgas darbības avārijas seku novēršanai - šāda notikuma

realizācijas varbūtība ir zema.

26

6. attēls 60m

3 amonjaka noplūde no dzelzceļa cisternas

1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un amonjaka indīgo tvaiku

ar koncentrāciju IDLH-300ppm izplatīšanās zona no Pļaviņu stacijas 60m3

amonjaka noplūdes gadījumā no dzelzceļa cisternas.

3.3.3 Benzīna noplūde no autocisternas ar tilpumu 32 m3 (3. scenārijs)

Autocisternas ar benzīnu avārijas gadījumā reāli noplūdušā benzīna

apjoms būs 32 m3, degviela izplūdīs brīvā laukumā, degvielas masa 21,7 tonnas.

Noplūdes laukums netiek ierobežots un maksimāli tas varēs būt 1145 m2.

Noplūdes caurums pieņemts ar diametru 5 cm. Iztvaikošanas intensitāte no

peļķes ir 171 kg/min, iztvaikošanas ilgums – 127 min.

Degošās peļķes rādiuss 19 metri

Liesmas augstums 42 metri

100% letālo iznākumu zonas rādiuss 65 metri

1% letālo iznākumu zonas rādiuss 94 metri

Amonjaka noplūdes apdraudējuma zonas:

Siltuma starojuma 100% letālās zonas rādiuss (R=21m)

Siltuma starojuma 1% letālās zonas rādiuss (R=38 m)

IDLH indīgo tvaiku izplatības zonas rādiuss (R=4,5 km)

27

Benzīna tvaiku zemākās sprādzienbīstamās koncentrācijas (1,4 %)

izplatīšanās iespējama attālumā līdz 149 metriem.

Benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400ppm izplatīšanās

sagaidāma attālumā līdz 570 metriem.

Ugunslodes ugunsgrēka gadījumā sagaidāmās sekas:

Ugunslodes diametrs – 177 metri;

Ugunslodes augstums – 290 metri;

Ugunslodes pastāvēšanas laiks – 13.5 sekundes;

100% letālās zones rādiuss – 189 metri;

Drošs attālums – 375 metri (1% letālās zonas rādiuss).

Ugunslodes rādiuss, 1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas

un benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400 ppm izplatīšanās zona no

Pļaviņu apvedceļa benzīna noplūdes gadījumā no autocisternas ar tilpumu 32

m3 norādīti 7. attēlā.

Eksplozīvā masa tiek uzrādīta kā 262 kg, datorprogramma norāda, ka tik

neliela daudzuma eksplozīvās masas eksplozija nenoslēgtā telpā ir mazticama,

tomēr sprādziena rezultātā nodarītie postījumi varētu būt šādi:

4.tabula

Benzīna sprādziena rezultātā nodarītie postījumi

Attālums no

sprādziena

epicentra (m)

Postījumi

10 – 13 99-1% letāls iznākums cilvēkiem no sprādziena tiešās ietekmes

16 Iespējams būvju sabrukums

14- 37 90-1% ausu bungādiņu bojājumi

42 Daļēja māju sienu un jumtu sabrukšana

18- 70 Ievainojumi no lidojošām stikla u.c. atlūzām

70- 121 Logu stiklu saplīšana

28

7. attēls 32m

3 autocisternas ar benzīnu noplūde 32 m

3 autocisternas ar benzīnu noplūde

Ugunslodes rādiuss, 1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un

benzīna indīgo tvaiku ar koncentrāciju IDLH-1400 ppm izplatīšanās zona no

Pļaviņu apvedceļa benzīna noplūdes gadījumā no autocisternas ar tilpumu 32

m3.

3.3.4 4 tonnu amonjaka noplūde no autocisternas ar tilpumu 32 m3

(4.scenārijs)

Saskaņā ar VAS „Latvijas dzelzceļš” un Rīgas pilsētas domes kopīgu

lēmumu sevišķi bīstamu vielu /amonjaks, hlors, heptīls (nesimetriskais

dimetilhidrazīns) u.c./ dzelzceļa pārvadājumu tranzīts caur Rīgas pilsētu ir

aizliegts. Amonjaka piegādes veic SIA “Agro-kamarde” amonjaka a/cisterna

(līdz 4,0 t) pēc patērētāju pieteikuma. Par Pļaviņu pilsētu šādu datu nav.

32m3 autocisternas ar benzīnu noplūdes apdraudējuma zonas:

Ugunslodes rādiuss (R=89 m)

Siltuma starojuma 100% letālās zonas rādiuss (R=189 m)

Siltuma starojuma 1% letālās zonas rādiuss (R=375 m)

IDLH indīgo tvaiku izplatības zonas rādiuss (R=570 m)

29

Bīstamības novērtējums

4 t amonjaka noplūde iespējama no autocisternas tā pārvadāšanas laikā.

Šajā scenārijā noplūdes parametru vērtējuma aprēķins veikts amonjakam brīvi

noplūstot neierobežotā laukumā, bez tam, nav ņemta vērā iespējamā darbinieku

rīcība un attiecīgi reaģēšanas pasākumi, tā saucamais “vissliktākais variants”.

Cisternas plīsuma gadījumā tā satura reāla noplūde var ilgt atkarībā no

noplūdes cauruma izmēriem un amonjaka iedarbība būs atkarīga no

meteosituācijas. Amonjaka tvaiki var iekļūt telpās caur ventilāciju, bojātiem vai

atvērtiem logiem, durvīm.

Amonjaka noplūdes atmosfērā seku novērtēšanai pielietota ASV

datarprogramma ALOHA 5.4., kuru ANO Vides programma ieteikusi izmantot

ārkārtējo situāciju modelēšanai un plānošanai. Bīstamības dati ņemti no

datorprogrammas CAMEO datu bāzes. Amonjaka toksiskās iedarbības

koncentrāciju raksturojumam izmantoti:

ppm - promile - miljonā daļa, vai, pārrēķinot pēc formulas: C = C’

. M

. 0.0446 ,

kur : C - koncentrācija mg/m3 ;

C’ - koncentrācija ppm ;

M - vielas molmasa, relatīvā (amonjakam M = 17.03);

TLV-TWA - ASV un citās valstīs pieļaujamā vienreizējā koncentrācija darba telpās– 150ppm.

IDLH - veselībai un dzīvībai bīstamās koncentrācija ar 30 min. laika limitu. Lieto, galvenokārt, attiecībā uz strādājošajiem un

avārijas personālu (amonjakam - 300ppm).

Datoraprēķinos galvenokārt pielietota IDLH.

Aplūkoti amonjaka (5. tabula) saindējuma zonu dziļumi (IDLH, +16.9C0,

-4.7C0

, atmosfēras vertikālās stabilitātes klasēm: B - konvekcija(skaidrs), D –

izotermija (apmācies) un F - inversija(skaidrs), vēja ātrums attiecīgi 3m/s; 5m/s

un 1m/s, relatīvais gaisa mitrums vasarā-75%, ziemā-80%, slēgta apkārtne

(koki, krūmi)).

Amonjaka bīstamību nosaka tā toksiskums un spēja veidot cilvēkiem

bīstamas koncentrācijas lielā platībā.

Avārija var izpausties kā amonjaka noplūde no auto cisternas tās korpusa

vai armatūras bojājuma rezultātā. Noplūdes apjomi un tam sekojošais

apdraudējums atkarīgs no bojājuma veida. Pēc scenārija amonjaka noplūde

notiek visnelabvēlīgākajos meteoroloģiskajos apstākļos no cisternas, pa caurumu

ar nosacītiem izmēriem 10x50 mm.

30

5.tabula

4m3

amonjaka noplūdes apdraudējuma zona

Vasara Ziema

Diena Nakts Diena Nakts

B D F B D F

2km 1.3km 1.7km 1.7km 965m 1.5km

Amonjaka – gaisa maisījuma eksplozija ir mazticama, jo aizdedzies

amonjaka tvaiku mākonis reti rada eksplozijas pārspiedienu, tas ir iespējams

tikai noslēgtā telpā vai gadījumā, ja ir šķēršļi, kas traucē uzliesmojušā mākoņa

brīvu izplešanos (koki, blīva apbūve), tomēr ugunsgrēka sekas ir norādītas:

izplūdušās vielas strūklas ugunsgrēks: liesmas garums – 33 m

siltumstarojums ugunsgrēkā:

2 kW/m2 – iespējama sāpju izraisīšana pie siltumstarojuma ekspozīcijas 60 sek. – 66 m attālumā;

5 kW/m2 – iespējama 1 % letālo iznākumu varbūtība pie siltumstarojuma ekspozīcijas 60 sek.(2.pakāpes apdegumi) – 38 m

attālumā;

10 kW/m2 – iespējama 100 % letālo iznākumu varbūtību neaizsargātam cilvēkam sākot no 60 sek. ekspozīcijas – 21 m

attālumā;

- izplūdušās vielas tvaiku - gaisa maisījuma ugunsgrēks: bīstamās zonas attālums pa vējam – 102 m

bīstamās zonas platums pa vējam – 51 m.

- sprādzienbīstamo koncentrāciju izplatība: sprādzienbīstamās robežkoncentrācijas (SBRK) apakšējā robeža – 102 m

- sprādzienbīstamās tvaiku koncentrācijas eksplozijas sekas: - nopietni ievainojumi cilvēkiem -neveidosies - ēku sienu bojājumi – nenotiks - logu rūšu izbiršana – nenotiks.

Amonjaka noplūdes atmosfērā toksiskie tvaiki maksimāli pieļaujamo

koncentrāciju 300 ppm apkārtējā gaisā sasniegs 2 km attālumā, taču ņemot vērā

neilgo ekspozīcijas laiku (2 min.), šo iedarbību var uzskatīt par nenozīmīgu, jo

toksiskā iedarbība ar neatgriezeniskām sekām dzīvībai un veselībai iespējama

tikai tad, ja 30 minūšu laikā no vielas noplūdes brīža nav notikušas attiecīgas

darbības avārijas seku novēršanai - šāda notikuma realizācijas varbūtība ir zema.

1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un amonjaka indīgo

tvaiku ar koncentrāciju IDLH-300ppm izplatīšanās zona no Maskavas ielas 4

tonnu amonjaka noplūdes gadījumā no autocisternas norādīti 8. attēlā.

31

8.attēls

4t amonjaka noplūde no autocisternas

1% un 100% letālo iznākumu siltumstarojuma zonas un amonjaka indīgo tvaiku

ar koncentrāciju IDLH-300ppm izplatīšanās zona no Pļaviņu apvedceļa 4 tonnu

amonjaka noplūdes gadījumā no autocisternas.

3.3.5 Secinājumi pēc veiktajiem ārējo risku aprēķiniem

1. Hipotētiski vissliktākais riska scenārijs ir amonjaka noplūde no dzelzs ceļa cisternas. Ja 30 minūšu laikā no vielas noplūdes brīža netiks veikti noplūdes

ierobežošanas un avāriju seku likvidēšanas pasākumi un augstskolā cilvēkiem

netiks izsniegti attiecīgi individuālie aizsardzības līdzekļi, tad amonjaka toksiskā

iedarbība uz apkārt esošo un dzīvojošo cilvēku dzīvību un veselību būs ar

neatgriezeniskām sekām. Jāņem vērā , ka stacija atrodas Pļaviņu pilsētas centrā,

blakus atrodas arī autoosta un Pļaviņu novada dome.

Amonjaka noplūdes apdraudējuma zonas:

Siltuma starojuma 100% letālās zonas rādiuss (R=21m)

Siltuma starojuma 1% letālās zonas rādiuss (R=38 m)

IDLH indīgo tvaiku izplatības zonas rādiuss (R=2 km)

32

Šajā gadījumā reāli būs apdraudēta ne tikai tuvumā esošo cilvēku dzīvība

un veselība, jo veselībai bīstamās tvaiku koncentrācijas izplatīsies līdz attiecīgi 2

un 4,5 km attālumam. Tā ietekmēs arī pa apvedceļu braucošo transportu un pat

Daugavas otrā krastā dzīvojošos. Tomēr šāda notikuma realizācijas varbūtība ir

zema.

2. Bīstams ir arī riska scenārijs, kad Pļaviņu dzelzceļa stacijā eksplodē cisterna

ar benzīnu: degošās peļķes rādiuss- 27 metri

100% letālo iznākumu zonas rādiuss - 92 metri

1% letālo iznākumu zonas rādiuss- 132 metri.

Izceļoties ugunslodei bīstamība palielinās:

Ugunslodes diameters – 220 metri;

Ugunslodes augstums – 362 metri;

Ugunslodes pastāvēšanas laiks – 15.1 sekunde;

100% letālās zones rādiuss – 273 metri;

Drošs attālums – 528 metri

Tātad arī benzīna tvaika-gaisa sprādziena gadījumā Pļaviņu novada domē esošie

cilvēki var iegūt ievainojumus no stikla atlūzām. Jebkurā no minētajiem

scenārijiem dzīvībai bīstami būtu atrasties dzelzceļa stacijā.

2. Pārējie šajā iekļautie riska scenāriji nevar ietekmēt Pļaviņu pilsētā esošo cilvēku drošību. Uz apvedceļa notikušas bīstamo vielu noplūdes spēj

ietekmēt Aiviekstes pagasta iedzīvotāju veselību.

3.4 Sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti

Sprādzienbīstamu priekšmetu (SBP) uziešana

Apraksta apzinātās teritorijas, kurās atrodas vai iespējamas: munīcija (I un

II Pasaules karu, KF armijas mantojums, esošās sprāgstvielu u.c. noliktavas un

pirotehnisko izstrādājumu krājumus veikalos u.tml.).

Par SBP uzskatāmas arī ķīmiskās vielas (produkti) dažādu speciālo

izstrādājumu sastāvā, piemēram, vairākkārtējie negadījumi ar izolējošo

gāzmasku reģenerācijas patronām (РП – 4; РП – 7), to reaktīviem. Novērtējama

atbilstība to pareizai uzglabāšanai un pieejamībai uzņēmumu noliktavās u.c.

SBP uzstādīšana sabiedriskās vietās, transporta līdzekļos u.c. vairumā

gadījumu ir saistīta ar krimināliem mērķiem, retāk kā ļaunprātīga huligānisma

izpausmes. Līdz ar speciālo sprāgstvielu un to ierosas līdzekļu pielietošanu,

sprādziena efekti tiek panākti ar ķīmiskām vielām (produktiem), piemēram,

izmantojot gaisa reģenerācijas patronas (РП-4, РП-5 u.c.) un pievienojot (ielejot

tajās) pamatā organiskās vielas (naftas produktus u.c.). Notikušie negadījumi ar

cilvēku upuriem apliecina šādu SBP iespējamos bīstamos efektus. Kā raksturīgs,

krimināli sodāms ļaunprātīga huligānisma nodarījums ir anonīms ziņojums,

parasti pa tālruni (ATZ), par sprādzienbīstama priekšmeta uzstādīšanu iestādē

(pamatā izglītības iestādēs), uzņēmumā vai dzīvojamā sektorā.

33

Anonīmie ziņojumi par SBP uzstādīšanu (ATZ) vai reāli spridzināšanas

draudi

Bīstams riska veids, kas var apdraudēt valsts drošību, ir starptautiskais

terorisms. Teroristi savu mērķu sasniegšanai visbiežāk izmanto šaujamieročus

un sprāgstvielas, kā arī masu iznīcināšanas līdzekļus, pielietojot ķīmiskās,

bioloģiskās un radioaktīvās vielas. Terora akti var būt vērsti pret cilvēkiem

veicot ķīlnieku sagrābšanu, kā arī pret infrastruktūru. Terorisma dažāda veida un

rakstura dēļ ir grūti paredzēt iespējamo seku ietekmi uz iedzīvotājiem, attiecīgo

teritoriju un vidi. Lai sekmīgi cīnītos ar terorismu nepieciešama attiecīgu

dienestu pastāvīga gatavība un cieša starptautiska sadarbība. Saņemot operatīvo

informāciju par terora akta iespējamību, attiecīgas valsts institūcijas un drošības

dienesti (Drošības policija, Valsts un municipālā policija, robežsardze, muita

u.c.) veic pastiprinātu robežas apsardzi, robežkontroli un kravas pārbaudi visās

valsts robežas šķērsošanas vietās, svarīgu valsts nozīmes objektu apsardzi un

citus drošības pasākumus.

Bruņots konflikts

Bruņots konflikts var izraisīties pierobežā vai iekšzemē. Tajā var tikt

iesaistītas bruņotas grupas, lai izraisītu konfliktsituāciju starp valstīm, vai vienas

valsts iekšienē, kas skar valsts teritoriju vai tās valdību.

Sabiedriskās nekārtības

Sabiedriskās nekārtības rodas atsevišķu iedzīvotāju grupu

neapmierinātības rezultātā, protestējot pret valsts vai pašvaldību institūciju

darbību vai bezdarbību, kā arī masu pasākumu organizēšanas laikā. Sabiedrisko

nekārtību rezultātā var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai, izdemolētas

valsts un pašvaldību iestādes, sabojāti transporta līdzekļi utt..

34

Radioaktīvais piesārņojums

Latvijā, attiecīgi arī Pļaviņu novadā, par hipotētiskiem radioaktīvā

piesārņojuma (RP) avotiem uzskatāmi:

enerģētisko kodolreaktoru /KR/ avāriju ar būtisku radionuklīdu (RN)

noplūdes risks;

nesankcionētas darbības ar JSA;

kosmisko objektu, lidaparātu u.c. transportlīdzekļu ar JSA avārijas;

kodoltermisko ieroču lietošana.

500 km rādiusā no Latvijas robežām darbojas 25 enerģētiskie KR (no tiem

8 RBMK – Černobiļas tipa), 1000 km rādiusā – 14 AES ar 34 enerģētiskajiem

kodolreaktoriem, kā arī 22 zinātniski – pētnieciskie reaktori, t.sk. apturētie

reaktori Salaspils Kodolpētniecības centrā: IRT un RKS.

Lai veiktu kontroli par iespējamo radiācijas noplūdi izveidota Latvijas

automātiskā gamma starojuma monitoringa un radiācijas negadījumu agrās

brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst 16 stacijas. Minētās stacijas kontrolē valsts

teritoriju un to skaits uzskatāms par pietiekamu. Lai kontrolētu iedzīvotāju

saņemtās apstarojuma dozas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību no

jonizējošā starojuma, noris regulārs vides radiācijas monitorings un pārtikas

kontrole. Monitoringa datus apkopo Radiācijas drošības centrs.

6. tabula

Līdz 500 km un līdz 1000 km attālumos no

valsts robežas esošie kodolobjekti

Nr.

p.k. AES nosaukums

Attālums no

Latvijas robežas

Reaktoru

skaits un tips

Kopējā

elektriskā jauda

/MW/ Līdz 500 km

1. Ignalīnas AES – Lietuva 8 2-RBMK* 2760

2. Loviisas AES – Somija 265 2-VVER 900

3. Sosnovijbor AES – Krievija 275 4-RBMK 3700

4. Oskarshammas AES – Zviedrija 280 3-BWP 2207

5. Forsmarkas AES – Zviedrija 300 3-BWP 3095

6. Smoļenskas AES – Krievija 310 3-RBMK 2775

7. Olkiloito AES – Somija 330 2-BWR 1420

8. Kaļiņinas AES – Krievija 475 2-VVER 1900

9. Barsebekas AES – Zviedrija 480 1-BWR 1200

10. Ringhalsas AES - Zviedrija 500 3-PWR

1-BWR

3500

35

7.tabula

Radioaktīvā mākoņa, kas iespējams Ignalīnas

atomelektrostacijas kodolavārijas rezultātā,

pārvietošanās laiks atkarībā no vēja ātruma

Vēja ātrums

m/sek.

Radioaktīvais mākonis sasniedz:

LR robežu (8 km) 30 km zonas robežu 100 km zonas

robežu

2 1 st. 7 min. 4 st. 10 min. ~ 35 st.

3 44 min. 2 st. 47 min. ~ 20 st.

4 33 min. 2 st. 05 min. ~ 15 st.

5 27 min. 1 st. 40 min. ~ 12 st.

6 22 min. 1 st. 24 min. ~ 10 st.

8.tabula

Valsts nozīmes jonizējošā starojuma

avoti (JSA) un objekti Latvijā

Nr.p.

k. Darbības veids (iekārta) Radionuklīds

Aktivitāte,

Bq Darba vieta (adrese)

1. Asins apstarošanas iekārta

“BIOBEAM-2000”

Cs-137 44.4·1012

Valsts Asins donoru

centrs, Sēlspils 6,

Rīgā, LV-1007

2. Gamma starošanas iekārta

“Issļedovateļ”

Co-60 3.5·1014

LTU ķīmijas fakultāte,

Āzenes 12, Rīgā

3. 1) Tvertnēs Nr.1,3,4,5 un 6 iebetonētie radioaktīvie

atkritumi

2) Tvertnē Nr.7 radioaktīvo vielu un jonizējošā

starojuma avotu

apglabāšana, ilgstoša

uzglabāšana

Dažādi

Dažādi, t.sk.;

Sr-90,

Co-60,

Cs-137

2.95·1013

1.18·1014

1.33·1013

SIA “RAPA”,

Baldones radioaktīvo

atkritumu glabātuve,

Baldone, Baldones

šoseja 27.km

4. Lietotās kodoldegvielas

glabāšanas – reaktora šahtā -

glabātuvē

Urāna un

dalīšanās

produkti

Līdz 6.0·1014

SIA “RAPA”, Miera

31, Salaspils, LV-2169

5. BO VU Latvijas Onkoloģijas

centrs

CO-60, Mo-99

Th-99m

Ir-192

J-131

~ 1.9·1014

≤ 40 GBq

3.7·1011

Bq

≤ 30 GBq+60

GBq

Hipokrāta 4, Rīgā

8. tabulā uzskaitītie valsts nozīmes radioaktīvā starojuma objekti Nr.1,4,5

ugunsgrēka, terora akta, diversijas un radiācijas drošības normu neievērošanas

rezultātā var radīt apdraudējumu objektā strādājošiem un vides piesārņojumu

objekta teritorijā un ārpus tā.

3.5 Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas

Cilvēku infekcijas slimības, dzīvnieku infekcijas slimības un augu

slimības. Par potenciāliem cilvēku masveida saslimšanas avotiem uzskatāmi

pārtikas apritē (t.sk. dzeramā ūdens piegādē) un sadzīves pakalpojumu sniegšanā

36

iesaistītie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, pārtikas tirdzniecības ražošanas

uzņēmumi, publiskās atpūtas vietas, t.sk. peldvietas.

Var prognozēt:

a) ar pārtiku un dzeramo ūdeni saistītās masveida infekcijas slimības

(salmoneloze, šigeloze, kampilobakterioze, ešerihiozes, A hepatīts un citas

enterovīrusu infekcijas, trihineloze u.c.), toksikoinfekcijas un saindēšanās;

b) ar vides faktoriem saistītos infekcijas slimību (leģioneloze, grauzēju un

posmkāju pārnēsātās infekcijas slimības, epidēmiskais utu izsitumu tīfs u.c.)

uzliesmojumus;

c) lielu gripas epidēmiju vai pandēmiju;

d) vakcīnregulējamo infekcijas slimību uzliesmojumus (masalas, poliomielīts

u.c.);

e) bīstamo infekcijas slimību (mēris, holēra, tropu posmkāju pārnestie vīrusu

hemorāģiskie drudži) ievešanu.

Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes organizē neatliekamos

pretepidēmiskos pasākumus saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma,

Ministru kabineta 1998.gada 21. jūlija noteikumu Nr. 257 “Medicīniski sanitāro

pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai”,

Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr. 330 “Vakcinācijas

noteikumi” u.c. normatīvo aktu prasībām.

Dzīvnieku masveida saslimšanu un bīstamu inficēšanos galvenokārt var

izraisīt saindēta barība un saskare ar bīstamu slimību (cūku mēris, trakumsērga,

mutes un nagu sērga u.c.) inficētiem dzīvniekiem vai inficētu dzīvnieku

izcelsmes produkciju.

Epizootiju draudu vai uzliesmojuma gadījumā veic pasākumus ko paredz

Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr. 127 “Epizootiju

uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība”, prasībām.

Augu saslimstības iedala karantīnas un nekarantīnas slimībās. Pret

karantīnas slimībām savlaicīgi tiek konstatēta infekcijas izraisītāja klātbūtne un

tiek iznīcināti attiecīgie infekcijas perēkļi, kā aktuālākā var būt kartupeļu gaišā

gredzenpuve.

Nekarantīnas slimības savlaicīgi tiek ierobežotas lietojot augu

aizsardzības līdzekļus. Kā raksturīgākā Latvijā sastopama kartupeļu lakstu puve.

Vietējo pašvaldību kompetento speciālistu iespējamo situāciju veikts

apraksts (prognoze, statistika, rīcība) konspektīvi iekļaujams šajā sadaļā par

katru no saslimšanām, ar to augstāko varbūtību u.tml. Vienlaicīgi norādāmi arī

pamat pasākumi šādās situācijās.

3.6 Minēto katastrofu iespējamās sekas

Dabas katastrofu iespējamās sekas Pļaviņu novadā varētu būt lieli plūdi.

Šāds apdraudējums Pļaviņās radās pēc Pļaviņu HES celtniecības. Lai rastu

risinājumu šai problēmai tiek projektēta pārgāznes izbūve Pļaviņu HES. Ir

37

izstrādāti vairāki projekti par aizsargdambja izbūvi Pļaviņās. Pēc pirmā posma ir

izbūvēts aizsargdambis pie pansionāta un jauniešu centra. Lielā dabas katastrofa

var izvērsties vētras, orkāni, kad vēja ātrums pārsniedz 30 m/s. Šajos gadījumos

var tikt paralizēta transporta kustība, Elektroapgāde valstiski svarīgiem

objektiem, sakaru pārrāvumi, kas sekundāri var izsaukt cilvēku bojāeju,

apdraudējumu, iedzīvotāju apgādes ar pirmās nepieciešamības precēm

pārrāvumu.

Tehnogēnas katastrofas rajonā var izraisīt ķīmiski bīstamu vielu noplūdes,

kuru rezultāta var iet bojā civilie iedzīvotāji, Lielas dzelzceļa autotransporta

katastrofas ar lielu cietušo un bojāgājušo skaitu.

Saistībā ar to, ka Latvijas Valsts ietilpst NATO , Eiropas Savienībā un

veic misijas daudzās pasaules valstīs , kurās ir citi uzskati par demokrātiju, tad

nav izslēgta iespēja atsevišķu terora aktu veikšanai Latvijas Valstī.

Lai katastrofai, negadījumam piesaistītu pēc iespējas vairāk un ātrāk

nepieciešamos resursus ir izveidots Institūciju apziņošanas saraksts (pielikums

nr.6). Iesaistīto institūciju pienākumus skatīt pielikumā nr. 20

38

4. Civilās aizsardzības organizācija novadā

Pļaviņu novadā ir izveidota Civilās aizsardzības komisija un tā darbojas

atbilstoši 2007.gada 8. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.303

"Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums. Par Civilās

aizsardzības komisijas izveidošanu nolemts 2009.gada 23.jūlija, Pļaviņu domes

sēdēs protokols Nr. 4 (skat, pielikumā nr.7)

Civilās aizsardzības komisijas sastāvs apstiprināts ar 2009. gada

26.augusta Civilās aizsardzības komisijas sēdes protokolu nr.1 (pielikumā nr. 8)

Šīm komisijas sastāvam ir izdarītas izmaiņas ar Pļaviņu domes sēdēs protokolu

Nr. 13 (skat, pielikumā nr.9) un Pļaviņu domes sēdēs protokolu Nr.16 (skat,

pielikumā nr.10

4.1 Civilās aizsardzības komisijas darbs novadā

Par civilās aizsardzības uzdevumu izpildi Pļaviņu novadā atbild

pašvaldības vadītāja Gunta Žilde, viņas vietnieks ir Zemgales reģiona brigādes

Aizkraukles daļas Pļaviņu posteņa komandieris Ingus Krasovskis.

Ņemot vērā apdraudējumu, pašvaldība piedalās preventīvajos pasākumos

novada administratīvajā teritorijā un sniedz atbalstu operatīvajiem un avārijas

dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā,

organizē un veic iedzīvotāju apziņošanu katastrofu un to draudu gadījumā.

Pašvaldība organizē un veic iedzīvotāju evakuāciju no katastrofu

skartajām teritorijām un nodrošina iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu,

ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīnisko palīdzību.

Pašvaldība izstrādā papilduzdevumus komersantiem civilās aizsardzības

plānu izstrādē.

Zemgales reģiona brigādes Aizkraukles daļa vai savas kompetences

ietvaros citu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas vada reaģēšanas un seku

likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā, atkarībā no katastrofas

veida.

39

5. Katastrofu pārvaldīšanā iesaistāmie resursi

5.1 Iesaistāmās institūcijas, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas, tālruņa numuri, resursi

5.1.1 VUGD ZRB Aizkraukles daļa

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes

Aizkraukles daļa veic šādas funkcijas:

1.1. avāriju, dabas vai tehnogēno katastrofu un ugunsgrēku izraisīto situāciju

operatīvā pārvaldīšana, seku likvidēšanas pasākumu organizēšana un vadīšana; 1.2. Civilās aizsardzības vadības centra pastāvīgas gatavības nodrošināšana

(darba plānošana, rīkojumu projektu izstrāde, sakaru un apziņošanas sistēmas un

operatīvā transporta uzturēšana), dažādu dienestu sadarbības organizēšana,

komisijas sastāva, treniņu un taktisko mācību organizēšana, ikdienas operatīvās

informācijas apkopošana un apstrāde; 1.3. piedalīšanās cilvēku glābšanā un katastrofu radīto seku likvidēšanā;

Aizkraukles daļas rīcībā esošos resursus skatīt pielikumā nr.11

5.1.2 Valsts policija Aizkraukles novada un Pļaviņu pašvaldības policija

Likumā „Par Policiju ” ir noteiktas Valsts policijas uzdevumi

Policijas uzdevumi ir:

— garantēt personu un sabiedrības drošību;

— novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

— atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus

nodarījumus;

— likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un

personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu

realizācijā;

— savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus.

Zemgales reģiona Aizkraukles iecirkņa policija un Pļaviņu pašvaldības policija

katastrofu pārvaldīšanā veic šādus pienākumus:

- veic satiksmes regulēšanu un ierobežošanu; - nodrošina kārtību un mantas apsardzi katastrofu skartajā zonā; - iesaistās bruņotu konfliktu risināšanā; - piedalās iedzīvotāju apziņošanā; Zemgales reģiona Aizkraukles iecirknis policijas pārvalde atrodas

Aizkrauklē, Bērzu ielā 3. Pārvaldes priekšnieks ir Ivars Zirnis , tālrunis

65102501, e- pasts ivars.zirnis@aizkraukle.vp.gov.lv. Pļaviņu novada policijas

inspektoru sarakstu un pašvaldības policijas darbiniekus skatīt pielikumā nr. 12

mailto:ivars.zirnis@aizkraukle.vp.gov.lv

40

5.1.3 A/S „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģions

AS „Sadales tīkls” komercdarbības veids – elektroenerģijas ražošana un

sadale. AS „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumumu reģiona Aizkraukles nodaļā

darbojas 3. brigādes. Pieejamā tehnika:

2 traktorurbji;

2 traktori ar speciālo aprīkojumu;

4 brigādes automašīnas

Atbildīgā persona Aigars Zupa Aizkraukles nodaļas vadītājs,

tel.65110530, mob.26177641. Remonta un celtniecības dienesta Centrālā

reģiona vadītājs Edgars Bricis tel.64810306, mob. 26412723.

5.1.4 Valsts vides dienests

Madonas reģionālā vides pārvalde saskaņā ar reglamentu ir LR Valsts

vides dienesta struktūrvienība, kura atbilstoši savai kompetencei īsteno valsts

vides aizsardzības politiku bijušajos Madonas, Alūksnes, Gulbenes un

Aizkraukles rajonos.

Valsts vides dienests

Madonas reģionālā vides pārvalde

Blaumaņa iela 7

Madona, LV - 4801

Aizkraukles un Pļaviņu novados VVD pārstāv divi darbinieki:

- piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Eduards Tumeļkāns un dabas

aizsardzības vecākais inspektors Jurijs Keļmenis. Šiem darbiniekiem ir

piesaistīta viena vieglā transporta vienība.

5.1.5 Pārtikas un veterinārā dienests ( PVD)

Veterinārie inspektori visos Latvijas reģionos kontrolē fermas, dzīvnieku

novietnes, dzīvnieku pārvadātājus un dzīvnieku transportēšanas līdzekļus,

veterinārās aptiekas, dzīvnieku barības un veterinārfarmaceitisko produktu

ražošanu, tirdzniecību un pielietošanu, kā arī uzrauga veterinārārstu

privātprakses.

Lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz signālu par sērgas jeb sevišķi

bīstamo infekcijas slimību uzliesmojumiem, gatavas nekavējoties rīkoties ir

pārvaldes operatīvās darba grupas. Veterinārie inspektori dara visu, lai slimība

neizplatītos tālāk. Šeit īpaša nozīme ir dzīvnieku identifikācijai, jo tad, sērgu

uzliesmojumu gadījumos, PVD inspektori var izsekot, kur šie dzīvnieki iepriekš

atradušies un līdz ar to spēj analizēt risku, plānot un novērst slimības tālāku

izplatīšanos. PVD izstrādā arī dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un

monitoringa programmas, koordinē to ieviešanu, apkopo un analizē rezultātus.

41

PVD Austrumzemgales pārvalde

Dace Lazdāne

Pārvaldes vadītāja

Adrese: Brīvības iela 88, Jēkabpils, LV-5201

Tālrunis: 652 35466, 652 31695

Fax: 652 31478

e-pasts: Austrumzemgale@pvd.gov.lv

Filiāle Aizkrauklē - Spīdolās iela 11, Aizkraukle, LV-5101

Pļaviņu novadā pieejama veterinārfeldšere, Ņ. Voitjuļa, telefons - 65134470

5.1.6 Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests

Pļaviņu novadā atrodas NMPD brigāde, kas pacientu nogādā uz

Aizkraukles aprūpes slimnīcu vai Jēkabpils slimnīcu. Līdz ar brigāžu

iekļaušanos valsts NMP dienestā, pakāpeniski izzūd līdzšinējās brigāžu

ierobežojošās rajonu robežas. Tādējādi pastāvīgi tiks nodrošināts princips, ka uz

izsaukuma vietu dodas tuvākā brigāde, ātrāk nonākot palīdzības sniegšanas

vietā.

Visas brigādes pēc iekļaušanās valsts dienestā turpina darbu un, pēc

izsaukuma saņemšanas, pie iedzīvotājiem dodas tie paši daudziem jau labi

zināmie mediķi, kas pārzina savas teritorijas. Taču būtiski, ka dispečeriem

savstarpēji sazinoties, turpmāk vajadzības gadījumā uz izsaukumiem palīgā var

doties arī tuvākās kaimiņu novadu brigādes.

NMP brigāžu operatīvais transports ir aprīkots ar specifisku medicīnisko

aparatūru, kas līdzinās slimnīcu intensīvās terapijas palātai un mediķi ceļā uz

slimnīcu var veiksmīgi stabilizēt pacienta veselības stāvokli. Turklāt, iekļaujot

dienestā līdz šim pašvaldību pārziņā esošās NMP brigādes, tiek ļoti rūpīgi

izvērtēts, kādā stāvoklī ir medicīniskais aprīkojums un novecojušā aparatūra

pakāpeniski tiek atjaunota.

5.1.7 Zemessardzes 55. Aizkraukles bataljons

55. Aizkraukles bataljons atrodas Spīdolas iela 20, Aizkraukle, tālrunis

65122214. Bataljona komandieris ir Uldis Albiņš, mobilais tālrunis 29122684,

pieejamie resursi norādīti pielikumā nr. 13 Šī struktūrvienība iekļaujas Latvijas

valsts Zemessardzes dienestā un veic šādus pienākumus :

1)aizsargā valsts sauszemes teritoriju;

2) iesaista Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības

nodrošināšanā;

3) piedalās avārijas, ug