PERSONĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PROFESIONĀLĀ · PDF filePersonības psiholoģija un profesionālā saskarsme izdales materiāli _____ (c) Margarita Rupenheite

Personības psiholoģija un profesionālā saskarsme izdales materiāli

_______________________________________________________________________

(c) Margarita Rupenheite

Informācija, jautājumi, atbildes www.medkursi.lv

1

PERSONĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PROFESIONĀLĀ SASKARSME Sastādītāja: ārste, izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā Margarita Rupenheite

Mācību palīglīdzeklis, 2010. 20 IKS KURSA PROGRAMMA

Vispārīgā psiholoģija, iedalījums. Personības definīcijas, kritēriji, personības darbības raksturojums. Psihoanalīze, novirzieni, raksturojums. Klasiskā psihoanalīze. Zīgmunds Freids, īsa biogrāfija. Psihes topogrāfiskais un strukturālais modelis. Id, ego, superego, to saturs, satraukums, aizsardzības mehānismi, mazvērtības sajūta, teorijas pielietojums profesionālajā saskarsmē. Psihosociālās attīstības teorija. Bezapziľas pētīšanas metodes. Psihoanalīze kā terapijas metode. Analītiskā psihoanalīze. Karls Gustavs Jungs, īsa biogrāfija, Junga koncepcija: introversija, ekstraversija. Psihes galvenās funkcijas. Psiholoģiskie tipi. Psihes struktūra. Personiskā bezapziľa. Kolektīvā bezapziľa. Personības attīstība. Bezapziľas pētīšanas metodes. Junga psihoterapija. Teorijas pielietojums profesionālajā saskarsmē. Individuālā psiholoģija.Alfreds Ādlers, īsa biogrāfija, galvenie teorijas principi. Kopības izjūtas kritēriji, 3 galvenie dzīves uzdevumi. Faktori, kas veicina mazvērtības kompleksa veidošanos. Personības pētīšanas metodes. Ādlera psihoterapija, teorijas pielietojums profesionālajā saskarsmē. Humānistiskā psihoanalīze. Erihs Fromms, īsa biogrāfija, galvenās idejas. Agresivitātes veidošanās un izpausmes veidi. Fromma mīlestības izpratne. Ego psiholoģija. Eriks Eriksons, īsa biogrāfija, teorijas saistība ar psihoanalīzi. Psihosociālās attīstības teorija. Personības loma vēsturē. Teorijas pielietojums profesionālajā saskarsmē. Transaktīvā analīze. Eriks Berns, teorijas pamatojums. Strukturālā jeb personības analīze. Mijiedarbību analīze. Spēļu analīze. Dzīves scenāriju analīze. Humānistiskā psiholoģija. Karls Rodţers, Abrahams Maslovs. Personības vajadzību struktūra. Veselīgas personības pazīmes. Teorijas pielietojums profesionālajā saskarsmē. Temperaments, vēsturisks apskats, temperamentu iedalījums. Melanholiskais, flegmātiskais, holēriskais, sangviniskais temperaments, to raksturojums, profesionālā saskarsme. Raksturs, faktori, kas nosaka rakstura veidošanos. Raksturu tipu raksturojums: hipertīmais, sensitīvais, trauksmainais, demonstratīvais, distīmais, ciklotīmais, rigidais, pedantiskais, eksaltētais, uzbudināmais, šizoīdais, narcistiskais, sociāli neadaptīvais tips. Profesionālā saskarsme, respektējot rakstura īpatnības. Pašvērtējums, pretenziju līmenis, pašcieľa. Iegūto zināšanu pielietošanas iespēju novērtējums.

Literatūras avoti: Karpova Ā. ''Personība.Teorijas un to radītāji'' - Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. LEMON 2.grāmata ''Aprūpe un sociālās zinātnes'' 1997. Reľģe V. ''Psiholoģija.Personības psiholoģiskās teorijas'' - Rīga, Zvaigzne ABC,1999. Reľģe V. ''Psiholoģija.Personības psiholoģija'' - Rīga, Zvaigzne ABC, 2000 Jungs K.G. ''Psiholoģiskie tipi'' - Rīga, 1995. Dţeimsa M., Dţongvarda D. ''Dzimis, lai uzvarētu'' Boulbijs Dţ.''Drošais pamats'' - Rīga, Rasa ABC,1998. Torp-Jensen K., Nielsen B. ’’Nursing process theories’’, lectures, Bornholm medical college, Denmark. 1995. Programmu sastādīja: ārste, Mag.paed. Margarita Rupenheite Mob. tālr. 29559470 E - pasts: [email protected]


_______________________________________________________________________



2

SOCIĀLĀ

PSIHOLOĢIJA

PEDAGOĢISKĀ

PSIHOLOĢIJA

ĢIMENES

PSIHOLOĢIJA

VECUMU UN

ATTĪSTĪBAS

PSIHOLOĢIJA

SPĒLES UN

DARBĪBAS

PSIHOLOĢIJA

JAUNRADES

PSIHOLOĢIJA

PERSONĪBAS

PSIHOLOĢIJA

DZIMUMU

PSIHOLOĢIJA


_______________________________________________________________________



3

Personības definīcija (

Prof. Ā.Karpova un prof. I.Plotnieks ) Personība ir cilvēks, kas stājies noteiktās sociālajās attiecībās, apzinās šīs attiecības un kā aktīvas darbības subjekts spēj pārveidot pasauli un atbildēt par pārveidošanas rezultātiem. Profesors V.Reņģe: Par personību var uzskatīt cilvēku, kam ir apziľa un spēja spriest. Personības kritēriji Par personību nevar uzskatīt cilvēkus, kuri - auguši izolācijā no sabiedrības (''maugļi'') - piedzimuši garīgi nepilnvērtīgi (oligofrēnija) - degradējušies traumu, alkoholisma, narkomānijas, nepareizi lietotu farmakoloģijas

līdzekļu rezultātā Personības jeb sociālā brieduma kritēriji ( Ā.Karpova, I.Plotnieks) - objektīvām un subjektīvām iespējām atbilstoša aktivitāte (mācībās, darbā u.c.dzīves

sfērās) - attīstīta morālā pašapziľa, cilvēcība sociālajās attiecībās - radoši pārveidojošs stils dzīves organizācijā - patstāvība uzskatos un lēmumos - attīstīta pašregulācijas spēja - laikmetam atbilstoša kompetence izvēlētajā darbības veidā - atbildība sevis un līdzcilvēku priekšā

L.Raitmens 1984. gadā izvirzīja 6 pamatdimensijas cilvēka personības darbības raksturojumam: - uzticamība pret neuzticamību - altruisms pret egoismu - neatkarība pret konformitāti (pakļaušanās ietekmei) - variativitāte pret līdzīgumu - sareţģītība pret vienkāršumu

Psihoanalīze Pamatlicējs Zīgmunds Freids 1895. gadā 5 novirzieni: - klasiskā psihoanalīze - Zīgmunds Freids - individuālā psiholoģija - Alfreds Adlers - analītiskā psiholoģija - Karls Gustavs Jungs - neofreidisms - Ērihs Fromms - Ego psiholoģija - Eriks Eriksons

Psihoanalīzei raksturīgi pieľēmumi: - psihe sastāv no apzinātās un neapzinātās daļas - cilvēka darbību virzošie spēki - vajadzības, motīvi, vēlmes, dziľas atrodas psihes

neapzinātajā daļā Freidisms Zīgmunds Freids dzimis 1856. gadā Morāvijā (Čehijā), vēlāk dzīvojis Vīnē. Tēvs vidēji turīgs ebreju tirgotājs. Studējis medicīnu, dabaszinātnes, izteikti materiālistiski uzskati. Strādājis kā neirologs, apguvis hipnozes metodi, 1895. gadā apraksta savu metodi - psihoanalīzi.


_______________________________________________________________________



4

Psihes topogrāfiskais modelis

APZIĽA

PRIEKŠAPZIĽA

BEZAPZIĽA

Psihes strukturālais modelis

Id - Tas Es - vācu val. Oнo - krievu val. Id - angļu val. Cilvēka psihes bioloģiskais pamats. Id saturs: - seksuālā dziľa, Eross, dzīves instinkts, tieksme turpināt dzīvību - agresīvā dziľa, Tanatos, nāves instinkts, iznīcības dziľa

Id - enerģijas rezervuārs. Jo vairāk enerģijas velta vienai darbībai, jo mazāk paliek citai. Ego un Superego nerada enerģiju, tā nāk no Id. Id darbojas pēc baudas principa - tieksme nekavējoties apmierināt vajadzības. Ego - Es Ich - vācu val. Я - krievu val. Ego - angļu val. Ego saturs ir psihiskie procesi: sajūtas, uztvere, uzmanība, atmiľa, domāšana, iztēle. Galvenā Ego funkcija ir adaptācija jeb pielāgošanās. Spēcīgs Ego - stiprs gribasspēks, vājš Ego - gribasspēka trūkums. Ego ir kaut kas vairāk nekā apziľa, Ego saknes meklējamas Id. Ego ir "triju kungu kalps'': - apkārtējā realitāte ar savām prasībām, situācijas, cilvēki, normas - Superego t.i. paraugi, prasības, aizliegumi - Id t.i. bezapziľa, bioloģiskās dziľas

Satraukuma cēloľi: - reāli vai iedomāti draudi no apkārtējās realitātes - iekšējais satraukums ir daļa no mūsu psihes, Id dziľas un Superego ar savām

morālajām prasībām


_______________________________________________________________________



5

Psiholoģiskās aizsardzības mehānisms ir pārliecināt sevi, ka tas ko mēs darām arī ir tas, ko mēs gribam. Psiholoģiskā aizsardzība nevienu problēmu vai konfliktu neatrisina, bet atbrīvo no satraukuma. Raksturīgākie aizsardzības mehānismi: - izstumšana - satraukuma izraisītāja impulsa izslēgšana no apziľas, aizmiršana - pretējas reakcijas veidošanās - Ego nepieľemamo tendenci uzvedībā maina uz pretējo - projekcija - nevēlamo īpašību vai vajadzību piedēvēšana citai personai - identifikācija - vientulības vai nepilnvērtības izjūtas pārvarēšana, piedēvējot sev

veiksmīgākas personas īpašibas - racionalizācija - saprātīgs pamatojums tiek dots irracionālai rīcībai - regresija - nosacīta atgriešanās iepriekšējā psihiskās attīstības stadijā - sublimācija - seksuālās vai agresīvās enerģijas pārvēršana radošā darbībā.

Psiholoģiskā aizsardzība darbojas neapzināti priekšapziľas līmenī. Superego - virs es Uberich - vācu val. Сверх я - krievu val. Superego - angļu val. Superego saturs - iekšējie morālie aizliegumi, sirdsapziľa, ārējo prasību pārvēršana iekšējās prasībās. Iespējami 3 varianti: - ja prasības, aizliegumi, ierobeţojumi ārkārtīgi stingri, vecāki kontrolē katru soli - veidojas

spēcīgs, neelastīgs suprego, kas izpauţas nedrošībā, biklumā, neizlēmībā, bieţi vainas apziľa, mazvērtības kompleksi

- stingra audzināšana, ar sodiem grib panākt paklausību, sodi pārmērīgi, bērns to uztver kā netaisnību, ka viľu apspieţ, dara pāri. ārēji uzvedas kā pieprasa pieaugušie, bet iekšēji nav šo morālo prasību

- vecāki neizvirza prasības - darbība kļūst impulsīva, vēlmes un iegribas grib apmierināt nekavējoši. Nav iekšējās morāles cenzūras, var būt ļoti agresīvi.

Psihoseksuālās attīstības teorija 1. Orālā stadija 0 -1 gads - primārais narcisms - drošības sajūta - fiksācija stadijā 2. Anālā stadija 1. - 3. gadam - fiksācija stadijā - nevīţigums, netīrīgums vai pārmērīga kārtības mīlestība, skopums - sadomazohistiskais raksturs

3. Falliskā stadija 4 -5 gadu vecumam - Edipa komplekss - ''kastrācijas bailes'', ''peľa skaudība'' - Superego veidošanās noslēgšanās - fiksācija stadijā - izliekas par ''īstiem vīriešiem'' vai tieksme flirtēt, savaldzināt vīriešus

4. Latentā stadija 6 - 11 gadi Slēpta seksuālā enerģija - tā novirzīta uz mācīšanos, jaunradi 5. Ģenitālā stadija 12 - 16 gadi Pieauguša cilvēka seksualitāte Bezapziņas pētīšanas metodes - brīvo asociāciju metode - skaļi izsacīt visu, kas ienāk prātā - sapľu tulkošana

Sapľu funkcijas: - dienas''nogulsnes'' - fizioloģiskās sajūtas - iekšējie konflikti, izspiestās dziľas, bioloģiskie instinkti


_______________________________________________________________________



6

Psihoanalīze kā terapijas metode Psihoterapijas mērķis ir likt cilvēkam pašam labāk sevi apzināties, pašam atrast risinājumu problēmām un atbildes uz jautājumiem. Psihoanalīzes laikā cilvēks ne tikai atceras bērnību, atgrieţ atmiľā izstumto materiālu, bet jūtas tā, kā tajā bērnības brīdī. Jūtu pārnešana - psihoterapijas seansa laikā sajūt tās pašas emocijas, ko izjutis pret kādu citu sev nozīmīgu cilvēku.

Analītiskā psiholoģija Pamatlicējs Karls Gustavs Jungs. Dzimis 1875.gadā Šveicē, miris 1961.gadā. Tēvs protestantu mācītājs, vectēvs ārsts, Gētes ārlaulības dēls. Studējis psihiatriju, izteikti ideālistisks pasaules uzskats. 1913.gadā dibina savu virzienu - analītisko psiholoģiju. Cilvēka darbību virzošais spēks – reliģiskais instinkts. Junga koncepcija Cilvēkā 2 psiholoģiskās virzības: introversija - uz iekšu vērsta un ekstroversija - vērsta uz āru. 2 psiholoģiskie tipi: introverts un ekstraverts.

INTROVERTS EKSTRAVERTS

Attiecības ar cilvēkiem

Noslēgti, atturīgi, neizrāda iniciatīvu saskarsmē, šaurs paziľu loks, attiecības ar cilvēkiem vēršas dziļumā

Atvērti, sabiedriski, Labprāt izrāda iniciatīvu, plašs paziľu loks, attiecības virspusējas

Attieksme pret darbu Priekšroka darbam ar lietām Priekšroka darbam ar cilvēkiem

Jūtu izpausme Maz interesē, ko domā citi Neizrāda savas jūtas un emocijas, patur visu sevī

Atklāti izrāda savas jūtas un emocijas, grib, lai citi piedalās viľu pārdzīvojumos

Laika izjūta Galvenais pagātne un nākotne Galvenais, kas notiek tagad

INTROVERTS EKSTRAVERTS pasīvs aktīvs atturīgs pretimnākošs vēss silts pesimistisks optimistisks izturēts līdzdalīgs uzmanīgs bezrūpīgs taupīgs izšķērdīgs diskrēts atklāts precīzs aptuvens dziļš plašs smalks populārs Komplementaritātes princips - savstarpēja papildināšanās - apziľa un bezapziľa Veido vienotu veselumu. Cilvēks, kas apziľā introverts - bezapziľā ekstraverts, apziľā ekstraverts - bezapziľā introverts. Darbojas priekšstats kā uzvesties: latvieši, krievi, musulmaľi u.c. Psihes galvenās funkcijas - Sajūtas - redze, dzirde, oţa, garša, tauste, proprioreceptīvās sajūtas (no organisma

iekšienes).Vai ir redzams un dzirdams? - Domāšana - analīze, slēdzienu izdarīšana, plānošana. Kas tas ir? - Vērtēšana (feelings) - vērtējošās jūtas. Vai man tas patīk? - Intuīcija - saprotam, aptveram, no kurienes nāk, uz kurieni ved. Informācijas apstrāde,

izmantojot iepriekšējo pieredzi. Intueri (lat.) - vērīgi skatīties. Psiholoģiskie tipi


_______________________________________________________________________



7

1. Ekstraverts domātājs - izteikta interese par apkārtējo pasauli, ļoti precīzi,

loģiski, balstās uz faktiem. Piem. Č.Darvins - 20 gadus braukā pa pasauli, vācot faktus, pierādījumus savai teorijai.

2. Introverts domātājs - psihiskā enerģija vērsta uz sevis izpratni, savas dvēseles sajūtām. Mēģina izprast, kas notiek viľā pašā - pašanalīze. Piem. Imanuels Kants - visu mūţu nodzīvo Kenigsbergā. Introverto domātāju princips ''Ja fakti neapstiprina manas idejas, jo sliktāk faktiem''. Viľu idejas ir absolūta patiesība. 3. Ekstraverts vērtētājs - kas labi, kas slikti, kas svarīgs, kas mazsvarīgs.

Vērtē cilvēkus, parādības, notikumus. Parasti vērtē atbilstoši tā laika sabiedrības normām, kategoriski spriedumos.

4. Introverts vērtējošais tips - noteikta, skaidra vērtību sistēma, paši sev noteikuši, kas dzīvē svarīgākais. Šī sistēma individuāla, pats ir vērtēšanas objekts. Augsts ideālais ''es'', paškritiski, vainas apziľa, var būt reliģiski askēti.

5. Ekstraverts sajūtu tips - svarīgi gūt jaunus iespaidus, dzīves baudītāji. ''Tāpēc jau cilvēks dzīvo pasaulē''

6. Introverts sajūtu tips - svarīgākais ir ieklausīšanās sevī, sajūtas, kas nāk no dvēseļu dzīlēm. Grūti izteikt sajūtas vārdos - mākslinieki.

7. Ekstraverts intuitīvais tips - atklāsme ir neapzinātas domāšanas rezultāts. Svarīgi visu intuitīvi izjust, apjaust, no kurienes nāk, uz kurieni virzās. Viss jāizprot, jāizjūt pašiem. Piem. Dullais Dauka.

8. Introverts intuitīvais tips - atklāsmes spēja vērsta uz paša cilvēka dvēseli. Īpašas spējas, redz lietas un notikumus uz priekšu, pravieša tips. Saikne ar kolektīvo bezapziľu, ''lieto ne tikai personīgo datu banku, bet kopīgo datu banku''

K.G.Jungs - introvertais intuitīvais tips Z.Freids - ekstravertais domātāja tips Psihes struktūra Psihes galvenā sastāvdaļa ir ego t.i. apziľas centrs, apakšstruktūra ir personiskā bezapziņa t.i. kompleksi, kas veidojas dzīves laikā. Komplekss ir asociāciju kopums. Asociācijas ir jūtas, tēli, idejas, kas veido kompleksus.Tos sasaista kodols - arhetipi. Personiskā bezapziľa atbilst Freida priekšapziľai un nav apzināta, bet var tikt apzināta. Personības briedumā cilvēks var to apzināt. Nākošā apakšstruktūra - kolektīvā bezapziņa un arhetipi.

Ego

--------------------------------------- Individuālā bezapziľa

Persona Ēna

------------------------------------------ Kolektīvā bezapziľa

Anima Animus Patība


_______________________________________________________________________



8

Personiskā bezapziņa Sastāv no 2 galveniem veidojumiem: ēna un maska. Ēna ir pretstats ego t.i. ''ne es'', tas, kas viľš negrib būt. Tās ir no apziľas izstumtās tieksmes, dzīvnieciskā agresivitāte, seksualitāte. Katrā cilvēkā ir personiskais ļaunums, no ēnas nevar atsacīties vai aizbēgt. Morālā brieduma rādītājs ir konfrontācija, atklāta sadursme ar ēnu, apzināties to ļaunumu, ko nes sevī. Svarīgi ir ēnas enerģiju virzīt vēlamā virzienā, pakļaut to. Bīstama ir identifikācija ar ēnu - esmu slikts. Var būt 3 varianti: - mazvērtības komplekss, pat pašnāvība, jo esmu ļauns; - uzskata - tāda jau ir cilvēka daba, nerēķinās ar citiem. - ēnas projekcija - ļaunumu, kas ir viľā, saskata citos - es labs, citi slikti. Tas parādās

konfliktsituācijās, zaudē paškritiku, savu ļaunumu redz citos. Lielākas ēnas projekcijas, ja bērnībā daudz aizliegumu, jo vairāk no apziľas izstumto vēlmju un tieksmju. Grupas darbs Kad mēs varam justies laimīgi? Vai piepildot visas vēlmes un tieksmes?

Maska - persona (latīľu val.) Maska - sociālais ''es'', sociālā āda,sociālās lomas. Ēnu un masku daļēji apzināmies un daļēji neapzināmies.

Džohari logs

Indivīds zin par otru

Indivīds nezin par otru

Indivīds zin par sevi

1. Atvērtais "Es"

3. Slēptais "Es"

Indivīds nezina par sevi

2. Atklātais "Es"

4. Neatklātais "Es"

1. ''Es'' kādu apzināmies paši un mūs redz citi.''Tu esi tāds un tāds'' -

es piekrītu 2. ''Es'' - kuru mēs paši izjūtam, bet slēpjam citiem. ''Tu taču mani nepazīsti. Kurš mani labāk pazīst kā es sevi''. 3. ''Es'', ko redz citi, bet neredzam paši. ''Tu mani slikti pazīsti, tu esi kaut

ko sajaucis''. Cilvēkam grūti pieľemt, ka mūsos ir kaut kas tāds, par ko mēs nezinām. 4. ''Es'' ko neapzināmies paši un arī citi.

Problēmas: - identifikācija ar masku. Sava individuālā ''es'' zaudēšana, atdarina citus, piekrīt citiem.

Cenšas būt tāds, kādu viľu grib redzēt citi cilvēki - konformisms - pakļaušanās vairākuma domām izturēšanās veidā.

- zaudē masku - pārāk atvērts, neaizsargāts. Ne vienmēr vajag visiem izkratīt sirdi, zaudē ''sociālo ādu''.


_______________________________________________________________________



9

Kolektīvā bezapziņa Veido arhetipi - zināma uztveres, domāšanas, pārdzīvojumu forma, kas veidojusies tālā senatnē. Visiem cilvēkiem kopējas formas neatkarīgi no laika un vietas, kur viľi dzīvo. Forma ir nemainīgais pirmsākums, bet saturs atbilstošs laikmetam. Vīrietis - sieviete Vecāki - bērni Dzīvība - nāve Dzimšana - miršana 4 debespuses Diena - nakts Tumšais - gaišais Priekšstats par sevi - dvēseles nemirstība Cilvēks nepiedzimst kā balta lapa, bet ar sareţģītu dvēseles pasauli. Arhetipi ir bezapziľā, apzināti uztveram arhetipālos tēlus jeb izpausmes - ģeometriskas fIgūras, akmeľi, zīmes, pasaku varoľi, mītu varoľi. Veicot simboliskas darbības vai uztverot simbolus, cilvēks neapzināti regulē psihiskos procesus, psihiskās enerģijas izpausmes. Zīmes cilvēki paši izdomā , simboliem daudz dziļāka jēga, tie dod psihisko enerģiju. Simboli, kas būtu jāsaglabā - valoda, nacionālās tradīcijas, tautiskie raksti, dainas. Dvēseles arhetips: anima - sieviešu kārtas dvēsele animus - vīriešu kārtas dvēsele Jungs veselumā redz pretstatu vienību, tādēļ vīriešu dvēseles arhetips - anima, bet sieviešu - animus. Katrā cilvēkā it kā abi dzimumi. Kolektīvajā bezapziľā vīrietis nes sievietes tēlu, sieviete - vīrieša tēlu. Vīrietim jāsastop sieviete kas atbilst viľa anima, sievietei vīrietis, kas atbilst viľas animus. Anima - sievišķā arhetips vīrieša bezapziľā. Tiek izdalīti 4 animas veidi: - seksuāli iekārojama sieviete - erotiski pievilcīga sieviete idealizētā vai romantiskā skatījumā - garīgota sieviete (piem.Jaunava Marija) - dievišķota sieviete (Atēna) Anima var figurēt arī kā gaišā un tumšā anima

Animus ir vīrišķais dvēseles tēls sievietes bezapziľā. 4 animus veidi: - dabisks, vīrišķīgs vīrietis - romantizēts vīrietis - svētais - gudrais Arī animus var būt gaišs un tumšs.

Simboli: dievietes, dievi, fejas, bruľinieki, prinči u.c. Cilvēks dod konkrētu saturu, piem. Junga laikā anima simbols bija Merilina Monro, vīrieša- Klārks Geibls. Grupas darbs: Mūsdienu simboli: Latvijā sievietes simboli, vīrieša simboli Tēva un mātes arhetipi parasti ir atdarināšanas arhetipi - vīrieši neapzināti cenšas līdzināties tēvam (''vecais, gudrais vīrs''), sievietes - mātei (''diţā māte''). Jungs brīdina no identifikācijas ar ēnu vai masku. Cilvēks iedomājas sevi kā šo ''veco, gudro'' Aizraušanās ar maģiju, simboliem var atbrīvot bīstamu enerģiju, kas var ietekmēt arī lielas cilvēku grupas, piem. Hitleriskā Vācijā simbols kārškrusts un īpašs agresīvs sveiciena veids, kas atbrīvoja milzīgu psihisko enerģiju, kā rezultatā sagruva nācija. Mātes arhetips - Magna Mater - sievietes arhetips, kam raksturīgas rūpes par cilvēkiem, mīlestība, vēlēšanās pakļaut sev, aizstāvēt, kalpot.Var būt labās un ļaunās mātes tēls. Bērna arhetips - raksturīga radošā enerģija, brīva iztēle, atraisītība, domu lidojums. Parādās kā Dieva bērns, Sprīdītis, rūķis, trollīši u.c. Patības arhetips - centrālais, dvēseles, iekšējās saskaľas arhetips. Patība - reliģiskais instinkts cilvēkā. Nes sevī mērķa apzināšanos. Cilvēka dzīves jēga - tuvošanās savai patībai. Patība sasniedzama, ja apziľa un bezapziľa papildina viena otru, necīnās. Simboli: krusts, aplis, kvadrāts, mandala - kvadrāts aplī. Augi - roze, lotoss. Bieţi lielu nozīmi piešķir akmeľiem. Personības attīstība


_______________________________________________________________________



10

Jungs personības attīstību dēvē par individuāciju - sevis iepazīšanas procesu. 1. stadija - sava ''es'' atklāšana 2. savas ēnas atrašana, sava personiskā ļaunuma apzināšanās 3. satikšanās ar savu anima vai animus 4. savas patības apzināšanās, dievišķās dzirksts atklāšana Individuācijas rezultātā cilvēks pietuvojas individuālai savdabībai kā veselumam un tā realizācijai. Individuācija ir paštapšana, kļūšana par šo individualitāti un tās pašrealizēšana. Bezapziņas pētniecības metode - sapņa interpretācija Sapni spēj izprast tikai pats sapľotājs. Analizējot sapľus var izprast nākotni. Junga psihoterapija Svarīgi iziet pašterapiju, atbrīvoties no saviem kompleksiem, problēmām. Zīmēšanas metode - uzzīmēt sevi, savu iekšējo pasauli, savu dvēseli. Psihodrāmas metode - problēmu izspēlēt grupā. Lai cilvēks labāk izprastu sevi un pasauli, svarīga bērnu mākslinieciskā audzināšana, jūtu, emociju attīstīšana.

Individuālā psiholoģija Individuum - vienots, nedalāms. Cilvēka personība ir vienots, nedalāms veselums. Pamatlicējs Alfreds Ādlers. Dzimis 1870. gadā Vīnē nabadzīgā ebreju tirgotāju ģimenē, miris 1937. gadā. Otrais bērns piecu bērnu ģimenē. Bērnībā slimīgs, tuvredzīgs, slikti mācās. Agri atklāj ideju par mazvērtības kompleksu un kā atbrīvoties - kļūt par pārcilvēku (Nīče, Markss). Izvēlas acu ārsta profesiju. Atšķirīgs no Freida un Junga teorijām: - zemapziľa ir tas, kas Freida izpratnē priekšapziľa t.i. neapzināta daļa, kas var tikt

apzināta; - attiecības starp apziľu un zemapziľu: Freidam konfliktējošas, Jungam papildinošas,

Ādleram paralēlisms - cilvēka darbība notiek gan apziľas, gan zemapziľas līmenī; - cilvēka darbību virzošie spēki: Freidam seksuālais instinkts, Jungam reliģiskais instinkts,

Ādleram: kopības izjūta - pozitīvais spēks, tiekšanās pēc pārākuma - negatīvais spēks; - attiecības pret pagātni un nākotni: Freidam - pagātne (bērnība) nosaka tagadni un

nākotni. Ādlers - cilvēka nākotne nosaka tagadni. Orientācija uz nākotni, pēc kā cilvēks tiecas, kas ir dzīves mērķis, nosaka, kā dzīvo tagad. Cilvēks tagad dzīvo tā, lai sasniegtu dzīves mērķi. Slikti dzīvo tad, ja slikts ir dzīves mērķis.

Galvenais Ādlera psiholoģijas jēdziens ir ''kopības izjūta''(social interest). Cilvēks ir sabiedriska būtne, jo kopības instinkts ir bioloģiski nosacīts - sociālais instinkts. Kopības izjūtas kritēriji ir: - spēja sadarboties ar citiem cilvēkiem - gatavība dot ieguldījumu, necerot uz atalgojumu Kopības izjūta nepieciešama 3 galveno dzīves uzdevumu veikšanai: darbs, draudzība, mīlestība. Cilvēku psiholoģisko problēmu pamatā ir nespēja realizēt šos uzdevumus. Darbs - sevišķi nozīmīgs, ja trūkst patiesas draudzības un mīlestības. Darba zaudējums šajos gadījumos ir patiesa traģēdija. Draudzība spēja uzturēt tuvas attiecības ar citiem cilvēkiem. Mīlestība - visciešākās attiecības starp cilvēkiem, prasa savstarpēju cieľu un abpusēju .pienākuma apziľu

Bioloģiski nosacīta kopības izjūta jāattīsta jau bērnībā. Kopības izjūtas attīstību traucē mazvērtības jūtas. Mazvērtības kompleksa veidošanos veicina: 1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no apkārtējiem


_______________________________________________________________________



11

2. bērna apspiešana ģimenē - fiziska vardarbība - vecāku psiholoģiskā prombūtne:

- nevēlams bērns - mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte pārāk

nodarbināta, pārāk daudz problēmu - mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu vecāku

kļūdas 3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija un hiperkompensācija. 4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss 5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšana Mazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt: - kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības - hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz ir

tieksme pēc varas. Ādlera koncepcijas pamatā - tiekšanās uz dzīves mērķi, kurš bieţi vien - ir būt pārākam par citiem. Veidojas 4-6 gadu vecumā, sākumā vecāku ietekmē un bieţi vien citā skatījumā kā pieaugušiem, piem. ''lidotājs noskatās uz visiem no augšas''. Atbilstoši dzīves mērķim veido dzīves plānu. Nozīme bērna pozicijai ģimenē. Grupas darbs: atmiľas no bērnības Personības pētīšanas metodes Agrās bērnības atmiľas, cilvēks atceras no bērnības to, kas patreiz aktuāls. Ţestu un pozu interpretācija - Ādlers pirmais, kas pievērš uzmanību, ka cilvēka raksturs un dzīves stils atspoguļojas viľa kustībās un ţestos. Sapľu interpretācija -sapľos parādās nepiepildītās vēlmes pēc pārākuma. Ādlera psihoterapija Atšķirībā no Freida un Junga pievēršas nevis emocijām, bet prātam. Ādlera psihoterapijā 4 fāzes: - izjust atbildību par savu dzīvi. Viss, kas notiek ir atbilstoši viľa mērķiem. - diagnostiskā fāze. Terapeits cenšas noteikt pacienta individuālo dzīves stilu, plānu un

mērķi, izmantojot agrās bērnības atmiľas, sapľu tulkošanu, neverbālo izturēšanos. - sevis apzināšanas fāze . Cilvēks mēģina apzināties savu mērķi, plānu, stilu, vai tas viľu

apmierina. - reorientācijas fāze. Mēģina kaut ko mainīt savā dzīves mērķī, plānā, stilā, padarīt dzīvi

pilnvērtīgu.

Humānistiskā psihoanalīze

Pamatlicējs neofreidisma pārstāvis Erihs Fromms. Dzimis 1900.gadā Frankfurtē pie Mainas ebreju tirgotāja ģimenē, miris 1980.gadā. Erihs vienīgais bērns, audzis ortodoksālo jūdaistu ģimenē, studē psiholoģiju, filozofiju, socioloģiju. 1934.gadā emigrē uz Ameriku. Centrālā vieta Fromma koncepcijā ir cilvēka brīvības problēma. Cilvēka uzvedību nosaka ne tikai bioloģiskie instinkti. Cilvēks var justies brīvs vai arī vientuļš. Lai izvairītos no vientulības, pozitīvs risinājums ir cīľa par patiesu brīvību, mīlestība, radošs darbs. Pretstats - bēgšana no brīvības - konformitāte vai agresivitāte. Konforms pakļaujas apkārtējiem. Cilvēka agresija atšķiras no dzīvnieka agresijas.


_______________________________________________________________________



12

Agresija iedalās: Pozitīvā agresija (beniger) - pseidoagresija - ļaunums bez īpaša nodoma - pretenciozā agresija - nepieciešamība virzīties uz priekšu bez iemesla uzbrukt -

alpinisms, sports, medicīna. - aizsardzības agresija - novērst draudus, saglabāt dzīvību, brīvību. Aizsardzības agresija

cilvēkiem vairāk izteikta kā dzīvniekiem. Cilvēks redz ne tikai reālās briesmas, bet arī iedomātus draudus:

- cilvēku var pārliecināt par briesmām, kas nedraud - cilvēkam vajag izdzīvot ne tikai fiziski, bet arī garīgi (brīvība,reliģija, mīti)

Propoganda vieš iedzīvotājos pārliecību, ka viľus apdraud cita nācija. Īpaša sociālā struktūra pārvērš neticamo ticamajā. Valdošās grupas ietekmēšanas spēks ir tieši proporcionāls tās spējai izstrādāt ideoloģisko sistēmu, kura samazina kritiskas un neatkarīgas domāšanas spēju.

- konformiskā agresija - liek agresīvi darboties - karš, armija. Visās hierarhiskās sabiedrībās paklausība ir tikums, nepaklausība - trūkums.

- instrumentālā agresija - agresija ir līdzeklis mērķu sasniegšanai - postīšana, bez mērķa, cīľa par varu, slavu, karš. Jo primitīvāka civilizācija, jo mazāk karu.

Negatīvā agresija - cietsirdība - sadisms - iznīcināšana - nekrofīlija

Sadisms: fiziskās ciešanas garīgās siešanas (pazemo ar vārdiem) Sadisms visās izpausmēs ir tieksme iegūt absolūtu un neierobeţotu varu pār dzīvu būtni - sievieti, bērnu, vīrieti, liekot sajust sāpes un pazemojumu. Sadismu lieto tie, kas reālā dzīvē nespēj sasniegt ne prieku, ne produktivitāti. Sadists grib būt dzīves valdnieks, tādēļ saglabā dzīvību. Baidās no visa jaunā, patiesībā gļēvi un nevarīgi, ko maskē ar varas parādīšanu, citu pazemošanu vai spīdzināšanu.Sabiedrībā jūtas izolēti, nespēj mīlēt. Sadisms un mazohisms cieši saistīti, raksturīga vitāla nespēcība. Sociālā sabiedrībā sadomazohistiskā rakstura ekvivalents ir birokrātiskais raksturs. Staļinam bija raksturīgs fiziskais un psiholoģiskais sadisms. Sadistiskā rakstura veidošanās pamatā individuālie un sociālie faktori: Individuālie - cietsirdīga izturēšanās bērnībā un garīgās nabadzības atmosfēra ģimenē. Sociālais faktors - sabiedrība, kura ar pārmērīgu kontroli vājina savu locekļu neatkarību un kritisko domāšanu. Nekrofīlija - tieksme atrasties līķa tuvumā, vēlēšanās dzīvo pārvērst nedzīvajā. Nekrofīlais raksturs atklājas sapľos: redz sadalītus ķermeľus, līķus, kapus, mašīnas, kas iznīcina visu dzīvo; darbībā - lauzt, bojāt, iznīcināt. Pārliecība, ka visas problēmas var atrisināt tikai ar vardarbību. Interesējas tikai par pagātni, dod priekšroku tumšām krāsām, tieksme uz nepatīkamām smakām. Dod priekšroku sarunām par iznīcināšanu, riebeklībām. Nekrofīlijas paveids - tehnikas pielūgsme, fotografēšana, mūzikas atskaľošana. Ja vienīgais mērķis ir mehānisma apkalpošana, zūd morālā atbildība. 20. gs. otrā pusē nāvi raksturo spoţas mašīnas. Izteikts nekrofīlā rakstura piemērs Ā.Hitlers.

Grupas darbs: Hitlera biogrāfija un diskusija Fromma mīlestības izpratne Sarakstījis ''Mīlestības māksla'' Patiesa mīlestība ir radošs process, personības pašrealizācija, kas ietver: - rūpes par otru cilvēku - savstarpēju atbildību - savstarpēju cieľu - otra cilvēka izpratni


_______________________________________________________________________



13

Lai rastos spēja mīlēt, nepieciešams: 1.- 2. gadā mātes mīlestība 3.- 4. gadā tēva mīlestība 5 -12 gadi brāļu, māsu (vienaudţu) mīlestība pusaudţu vecumā - erotiskā mīlestība 30 - 40 gadi garīgā mīlestība

Pieci mīlestības veidi: - brālīgā mīlestība - vērsta uz visiem cilvēkiem un ir līdzcietības pamatā - mātes mīlestība - altruistiska, bez nosacījumiem. Patiesa mātes mīlestība ir prieks par

bērna patstāvību. Jāmāca ne tikai saľemt mīlestību, bet arī dot. - erotiskā mīlestība :iemīlēšanās ir jūtu uzplūdi, patiesa mīlestība - saplūšana ar otru, abi

jūtas kā viens vesels Patiesām attiecībām jābalstās uz savstarpēju cieľu, respektu pret otra cilvēka personību, jo katrs no mums ir personība un katrs mēs esam citāds.

- mīlestība pret sevi pašu. Egoists parasti ir vientuļš, nespēj mīlēt nevienu, arī sevi, jūtas dziļi vientuļi, atsvešinātības sajūta.

- mīlestība pret Dievu - mīlestība pret savu ideālo ''es''. Mīlestības neirotiskās formas - mātes meklēšana sievā - tēva meklēšana vīrā

Dzīvesbiedrā meklē tēvu vai māti, ja bērnībā tas ir pietrūcis. - sentimentālā mīlestība - izdomāta mīlestība - elku pielūgšana

Ego psiholoģija (E. Eriksona psihosociālās attīstības teorija)

Pamatlicējs Eriks Eriksons. Dzimis 1902.gadā Vācijā. Tēvs dānis, kuru zēns nekad nav saticis. Patēvs ebreju tautības bērnu ārsts, un zēns audzināts pēc ebreju ģimenes tradīcijām.Tādēļ agri zēnam parādījies jautājums ”kas es esmu – dzimis Vācijā, tēvs dānis, māte ebrejiete”. Vidusskolā zēns mācījies viduvēji, viľu neapmierināja no dzīves atrautās skolas mācību programmas. Pēc vidusskolas beigšanas patēvs vēlējās, lai zēns studē medicīnu, bet Eriks izvēlējies meklēt sevi un devies apceļot Eiropu, pelnot iztiku kā zīmēšanas skolotājs. Vēlāk savos darbos Eriksons izsaka atzinību patēvam par to, ka viľš neiestājās pret šo audţudēla izvēli. 4 gadu laikā viľš apceļojis vairākas valstis, līdz Vīnē iepazinies ar Zigmundu Freidu un Annu Freidu (Z. Freida meitu) un apguvis bērnu psihoterapeita kursus. 1933. gadā, kad sākās ebreju vajāšana, viľš devās uz Dāniju, vēlāk emigrēja uz Ameriku. Tur strādāja Harvardas universitātē, vēlāk ieguva profesora grādu. Viľš ir vienīgais profesors ar vidusskolas izglītību. E. Eriksons uzskatīja, ka ne jau formālā izglītība un zinātnes grādi ir svarīgi, bet svarīgi ir atrast galveno dzīves aicinājumu un sekot tam. Cilvēkam vajag dot iespēju to meklēt. Viľš bija pateicīgs patēvam, ka tas neuzspieda savu gribu, bet atļāva dzīves ceļa meklējumus. E. Eriksons piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās, pētījis daţādu indiāľu cilšu bērnu audzināšanas tradīcijas. Apkopojot daţādās Eiropas valstīs apgūto pieredzi un Amerikas pētījumu rezultātus izstrādāja cilvēka psihosociālās attīstības teoriju, uzsverot, ka sociālā vide, cilvēki ap bērnu ir tie, kas ietekmē bērna attīstību. Teorijas pamatā Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorija, papildināta ar Eriksona atziľām. Nozīmīgākais darbs 1950.gadā ''Bērnība un sabiedrība'', kurš kļuva populārs 60 gados, jo piepildījās E. Eriksona pareģojums, ka jaunatne, kas audzināta ar neizpratni, uzspiešanu, pamācīšanu, izpaudīs neapmierinātību, būs dumpis. 60 gados veidojās kontrkultūra, piemēram, hipiju kustība u.tml. E. Eriksons miris 1994. gadā Amerikā. Eriksona saistība ar psihoanalīzi Freidu vairāk interesē Id, Eriksonu - Ego, sabiedrības ietekme uz cilvēka attīstību, adaptācijas procesu norise.


_______________________________________________________________________



14

Sekojot Freida idejām, cilvēki domā, ka viľi ir savu vecāku pielaisto kļūdu sakopojums. Šāda pārliecība mazina atbildības sajūtu. Eriksons uzsver cilvēka personisko atbildību un brīvas izvēles iespējas. Cilvēks saistīts ar sabiedrību, kurā dzīvo, nedrīkst aplūkot cilvēka personību atrauti no sabiedrības, kurā viľš dzīvo. E. Eriksona psihosociālās attīstības teorija Pamatā Z. Freida psihoseksuālās attīstības teorijas idejas. E. Eriksona teorijas atšķirības: - aptver cilvēka psihologisko attīstību visā mūţa garumā - runā par ego attīstību - katrā dzīves periodā rodas psiholoģiski jaunveidojumi un krīzes. Katrs pozitīvais

jaunveidojums ir pamats nākošā perioda pozitīvam jaunveidojumam. - ģimene gatavo bēnu dzīvei konkrētā sabiedrībā

Zīdaiņa stadija 1. dzīves gads iekļaušanās - inkorporācija + pamatuzticēšanās (iekšēja drošība, paļāvība) - pamatneuzticēšanās

Pamatuzticēšanās ir veselīgas personības attīstības pamats. Cilvēkam jāapzinās savas problēmas, un, būdams pieaudzis, viľš var tikt ar tām galā. Ja zīdainis pirmajā mūţa gadā fiziski un emocionāli saľem visu, kas nepieciešams, viľš saprot” man patīk šī pasaule”. Tādēļ bērniľu vajag ľemt uz rokām, šūpot, aijāt, teikt mīļus vārdus. Ja bērnu audzina pēc agrākajām tradīcijām ‘’neľem uz rokām – izlutināsi’’, vai bērns dzīvo agresīvā vidē, netiek apmierinātas viľa vajadzības, veidojas negatīvais jaunveidojums – pamatneuzticēšanās. Tas var būt pamats negatīvam jaunveidojumam nākošajā stadijā. Pirmais mūţa gads ir pamats visai dzīvei, tādēļ ļoti svarīga sociālā vide, kura bērns aug un attīstās. Agrās bērnības stadija 2. - 3. dzīves gads

+ autonomija, patstāvība - pastāvīga kauna un šaubu izjūta Šajā vecumā svarīgi atbalstīt bērna darbošanos, veicināt patstāvību. Ja vecāki neļauj bērnam darīt pašam, nedod izvēles iespējas, norāj, nepārtraukti pamāca, rodas šaubas par sevi, kauna sajūta. E. Eriksons uzskatīja, ka Rietumu kultūrā pārāk agri grib panākt tīrību, kārtību – kaunina, ja bērns neprasās uz podiľa, nav tīrīgs, kārtīgs. Viľš uzskatīja, ka tikai apmēram no 1,5 gadu vecuma bērns ar prātu saprot podiľa nozīmi. Bērna audzināšanā ļoti liela nozīme ir uzslavai. Savukārt, ja uz bērnu kliedz, sit, sāpīgi soda, šinī periodā rodas agresivitāte, kas vēlāk nostiprinās kā rakstura īpašība.

Rotaļu vecums 4. -5. dzīves gads Lokomotorā stadija + iniciatīva - vainas sajūta Šinī vecumā bērni visu grib zināt, zinātkāre ir it kā uzbāzīga. Visu grib izdibināt, saprast, darīt to pašu, ko pieaugušie. Savas sajūtas realizē rotaļās. Ja bērna rotaļas ir agresīvas-sit, šauj, soda rotaļu personāţu, jādomā, no kurienes bērnā radusies šī agresivitāte. Daţreiz vecāki paši savā starpā strīdās, kliedz, daţreiz izturas agresīvi pret bērniem. Bērnu rotaļām šinī vecumā ir it kā pašattīrošs efekts, bet tikai tad, ja bērns pats izvēlas spēles noteikumus. Ja pieaugušie nemitīgi diktē, kā spēlēties, rotaļa zaudē savu nozīmi. Ja bērnu nemitīgi kritizē, norāj, rodas vainas sajūta. Kas ir kauns? Tā ir neērtības sajūta citu cilvēku priekšā. Vainas izjūta ir neērtības sajūta savā priekšā. Šajā vecumā noslēdzas Superego veidošanās, vainas sajūtas veidošanās.

Superego – ārējo prasību pāriešana iekšējās prasībās. Skolas vecums 6-11 gadu vecums + spēja radīt kaut ko noderīgu

- mazvērtība Notiek spēju un interešu attīstība. Bērns instinktīvi meklē to sfēru, kas atbilst viľa spējām, pārslēdzas no vienas jomas uz citām. Vecākiem tādēļ vajadzētu piedāvāt iespējas izvēlēties daţādas jomas: mūziku, mākslu, sportu, valodas un tml. Bērns izvēlēsies sev piemērotāko nodarbi. E. Eriksons uzsvēra: skola kompensē to, kas trūcis ģimenē.


_______________________________________________________________________



15

Var parādīties hiperkompensācija: pozitīvā -pārspēt citus ar labo un negatīvā - pārspēt ar slikto.

Agrās jaunības stadija – pusaudža vecums 12 - 18 gadi (25) + identitātes atrašana - identitātes difūzija Identitāte ir cilvēka individuālais es. Identitātes atrašana - cilvēks no bērna kļūst par pieaugušo. Ļoti sareţģīts dzīves periods. Ja iepriekšējos dzīves periodos attīstība noritējusi ar pozitīvo jaunveidojumu veidošanos, identitātes krīze būs bez lieliem sareţģījumiem. Cilvēkam jāatrod atbilde uz 2 jautājumiem: kas es gribu būt (profesija) un kāds es gribu būt- morālā pašnoteikšanās. Vienmēr jārespektē pusaudţiem raksturīgās īpatnības: - maksimālisms- visu vajag šeit, tagad un tūlīt - norobeţošanās, subkultūra - ideālu meklēšana - neapzināta vēlēšanās nešķirties no bērnības - apzināta vēlēšanās kļūt pieaugušam - identitātes krīze - dzīves skolotāju meklēšana - nihilisms(noliegt iepriekšējās vērtības) - saskarsmes īpatnības Ja iepriekšējos dzīves periodos bijušas problēmas, var veidoties identitātes difūzija. Identitātes difūzijas pazīmes:

- apātija - laika apstāšanās sajūta - mērķa izjūtas trūkums - interešu trūkums - svārstīgs pašvērtējums - racionalizēšanas princips (es nedaru, jo negribu, bet man ir spējas) - bailes no patiesas tuvības - subkultūra

Identitātes difūzijas periods var ilgt vairākus mēnešus un pat gadus. Izeja no identititātes difūzijas: izaug un kļūst par pieaugušo, bet daţreiz nelabvēlīgi varianti – iesaistās sociāli nelabvēlīgās grupās,bet daţreiz var arī neredzēt citu izeju kā pašnāvibu.

Negatīvās identitātes veidošanās: ja pusaudzis nevar apliecināt sevi ar labo, apliecina sevi ar slikto, pievērš citu uzmanību ar to, ko sabiedrība nosoda (muļķojas, lamājas, uzkrītoši uzvedas un gērbjas un tml.) Bieţi vien vecāki un skolotāji ar savu bāršanos veicina negatīvās identitātes veidošanos. Jaunības stadija 19 - 25 gadi + spēja veidot tuvas attiecības (mīlestība) - vientulības izjūta

Šinī dzīves periodā cilvēki veido tuvas attiecības, ja iepriekšējos periodos uzkrāta pozitīva pieredze. Ja pārsvarā negatīvie jaunveidojumi – parādās vientulības sajūta. To novēro, ja izveidojies spēcīgs Superego - mazvērtības kompleksi, nemitīgi sevi ierobeţo, bikli, nedroši, kautrīgi. Iekšējās vientulības sajūta. E. Eriksons rakstīja, ka daudzi jaunieši dzīvo ar bērnības rētu dvēselē: pamatneuzticēšanās, pastāvīga kauna un šaubu izjūta, vainas sajūta, mazvērtība, identitātes difūzija. Personības brieduma stadija 25 - 50(60) gadi (līdz aiziešanai pensijā) + radošā produktivitāte - stagnācija Periods, kad cilvēki strādā, veido ģimenes, audzina bērnus, sasniedz dzīves mērķus. Šajā periodā raksturīga dzīves vidus krīze ( 45+5 gadi). Cilvēks saprot, ka dzīve nav bezgalīga, apjauš to attiecībā pret sevi. Ja cilvēkam izveidojies pozitīvs pašvērtējums, spēja veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, dzīves vidus krīze var paiet tik pat kā nemanāmi. Smagos gadījumos depresija, apātija, svārstīgs pašvērtējums, šaubas attiecībās ar tuviem cilvēkiem, jaunu attiecību meklējumi, paškritiski, negatīvi vērtē iepriekšējo dzīvi. Izeja no dzīves vidus krīzes: jaunā ceļa meklējumi (jauna ģimene, jauna izglītība, profesija, aizraušanās), sliktāks variants – stagnācija, kad dzīve it ka apstājas tai periodā, kad sākās dzīves vidus krīze.


_______________________________________________________________________



16

Cilvēks pārstāj interesēties par jauno, dzīvē pagātnē, uzskata es visu zinu, man neviens neko neiestāstīs. Personības integrācijas stadija 50 - 60 … + savas personības kā vienota veseluma izjūta

- izmisums, bezcerība Dvēseles miers - personības kā vienota veseluma izjūta, iekšējā harmonija, saskaľa pašam ar sevi. Daţreiz nepieľem savu vecumu tādu, kāds tas ir. Izmisums, bezcerība, ja nav apmierināts ne ar sevi, ne ar citiem, redz visu drūmās krāsās. Vaino citus, uzskata, ka dzīve neizdevusies.

Transaktīvā analīze

Pamatlicējs Eriks Berns, teorija saistīta ar cilvēku attiecībām. Dzimis 1910.gadā Kanādā, miris 1977.gadā Kalifornijā. Profesija ārsts - psihiatrs. Nozīmīgākais darbs 1963.gadā ''Spēles, kuras spēlē pieaugušie''. Transakcija - mijiedarbība ir jebkura uzvedība, kura izsauc atbildes reakciju. Transaktīvai analīzei ir 4 stadijas: - strukturālā jeb personības analīze - mijiedarbību analīze - ''spēļu analīze'' - dzīves scenārija analīze (izmanto Ādlera ideju par dzīves plānu). Strukturālā jeb personības analīze Uzsver psihes apzināto daļu. Ego ik brīdi vienā no trim stāvokļiem: ''vecāku'', ''pieaugušā, ''bērna''. ''Vecāku''stāvoklis'' Šajā stāvoklī cilvēks atrodas, kad kritizē otru cilvēku, slavē, dod novērtējumu, padomus, izrāda rūpes par otru cilvēku. Veidojas 5 - 6 gadu vecumā. Sākumā mehāniska, vēlāk naapzināta atdarināšana. ''Vecāku'' stāvoklī cilvēki ļoti emocionāli, kategoriski, pārliecināti par savu taisnību. Ja cilvēks nespēj ieľemt ''vecāku'' stāvokli, tas nozīmē, ka nespēj neko aizrādīt, nespēj izrādīt gādību par otru cilvēku. ''Pieaugušā'' stāvoklis Visas lietas uztver loģiski, saprātīgi, balstoties uz faktiem, argumentiem. Emocijas minimālas, galvenais prāts. Šo stāvokli cilvēks iemācās. Tikai šajā stāvoklī cilvēks iemācās paskatīties uz sevi no malas, var būt paškritisks un objektīvi sevi vērtēt. ''Bērna'' stāvoklis Raksturīgas spontānas, emocionālas reakcijas, izturas kā bērns 5 - 6 gadu vecumā, atgriešanās bērnībā emocionālā un psiholoģiskā ziľā. - ''dabiskais bērns'' - tāds, kā dots no dabas, temperaments,

emocionalitāte,apmierinājums,tieksme pēc baudas, spēju atraisītība, neierobeţota fantāzija, spontanitāte.

- ''mazais profesors'' - topošais pieaugušais. Vairāk racionālas domas, kreativitāte, izdoma, intuĪcija. Piemēram Vinnijs Pūks. Pieaugušie šajā stāvoklī tad, kad izdara manipulatīvas darbības, lai kas nenotiktu.

- ''pielāgojies bērns'' - cenšas ievērot visas prasības. Veidojas ''vecāku''loma. Paklausīgs, neuzľēmīgs, bailīgs.

''Dabisks bērns'' - atbilst Freida Id, ''pieaugušais'' - ego, ''vecāki'' - superego. Freidam teorētiski izveidots, Bernam praktiskie novērojumi. Ja cilvēkam nav psiholoģiskas problēmas, nemitīgi maina lomas. Daţreiz cilvēks iestrēgst kādā lomā. ''Pastāvīgi vecāki'' var būt 2 varianti: - ''dominēšanas variants'' - strādīgs, kategorisks, svarīgi just varu pār citiem - ''audzinātājs'', ''glābējs'' - tik izpalīdzīgs, ka otrs jūtas nevarīgs. ''Pastāvīgi pieaugušais'' līdzīgs datoram, maz emocionāls, nav empātijas. ''Pastāvīgi bērns'' -izvairās no atbildības, liek darīt citiem to, ko vajadzētu darīt pašam.


_______________________________________________________________________



17

Mijiedarbības analīze Mijiedarbību līmeľi: 1. ''rituālu līmenis'' pievēršam otram uzmanību 2. ''kopēja laika pavadīšana'' - sarunas par laiku, paziľām, bērniem,

tehniku, valdību, anekdotes, spēles. ''Sevi parādīt un uz citiem apskatīties'', laika aizpildīšanas līmenis

3. ''spēles'' - manipulācijas ar otru cilvēku. Saka vienu, bet nolūks cits. No otra grib panākt tādā veidā, lai viľš pats to neapzinās.

4. kopēja darbība - darbs, bērnu audzināšana, darbs dārzā u.c. Kad mērķis sasniegts, mijiedarbība beidzas. Ja cilvēkus vieno tikai bērnu audzināšana, šķiras, kad bērni izauguši.

5. personisko attiecību līmenis. Cilvēki uzticas un paļaujas viens uz otru. Abi pieľem viens otru tādu, kāds viľš ir.

Daţi cilvēki nespēj paceltie augstāk par 3.līmeni, bet ir cilvēki, kas grib vienmēr darboties personīgo attiecību līmenī - ''jādomā par dzīvi, dzīves jēgu''. Var būt tiešās mijiedarbības, krustojošās un slēptās mijiedarbības. Tiešās mijiedarbības - uzbrukums no ''vecāku'' pozicijas, otrs taisnojas, vai ''vecāka'' - ''pieaugušā'' pozicija.Veidojas laba saskaľa. Krustojošās mijiedarbības - cīľa, konfliktēšana Slēptās mijiedarbības - runā vienu, bet zemtekstā ir pavisam cits. Manipulatīva pozicija. Spēļu analīze ''Spēles'' veido ''slēpto'' transakciju virkne. Manipulācijas ar otru cilvēku apzināti vai neapzināti. Bieţākie ''spēļu'' veidi: - ''Jā, bet…'' lieto, lai apkārtējie nezin, ko teikt. Visbieţāk spēlē cilvēki, kas bērnībā bieţi

pamācīti. It kā atspēlējas vecākiem. - ''Nelaimes putni'' - nolūks radīt vainas apziľu apkārtējiem.Nodara pāri vienam, otram,

trešam, kad visi dusmīgi, pasaka '' Jūs tikai izliekaties, patiesībā mani neciešat''. Vajadzētu savlaicīgi pārtraukt :''Tu vari plēst, gāzt, u.t.t., bet nesaki, ka noţēlo, neprasi piedošanu.

- ''Sviestmaize'' - demonstrē, ka tik daudz strādā, ka nav laika pat pusdienām - bet pārējie neko nedara

- ''nomocītais'' - cik tālu jūs mani esat noveduši - ''ķilda'' - uzsāk strīdu, lai izvairītos no attiecībām, liek otram justies vainīgam - ''jums abiem vajag cīnīties'' - ''skaties, kas tevis dēļ iznāca'' - Spēlētājs rīkojas saskaľā ar otra cilvēka padomu, lai

neveiksmēs vainotu padomu devēju. Klausa padomam, zinot, ka nekas labs neiznāks - ''durvju aizciršana'' Dzīves scenāriju analīze Katrs cilvēks realizē noteiktu dzīves plānu, lai sasniegtu noteiktu mērķi.Cilvēks dzimis būt veiksminieks, bet pats padara dzīvi neveiksmīgu.Cilvēki neapzināti cenšas atkārtot to, kas noticis bērnībā.Ja bērnībā darīts pāri, dzīvē mēģina radīt situācijas, kurās jutīšu, ka man dara pāri. Dzīves scenāriju pamatā dzīves pozicija. Tomass Hariss 1969. gadā ASV saraksta darbu ''I am O.K., You are O.K.'' Apraksta 4 dzīves pozicijas: - es esmu slikts, tu esi labs es -Tu - es esmu slikts,tu esi slikts es - tu - es esmu labs, tu esi slikts Es - es - es esmu labs, tu esi labs Es - Tu

Parasti sāk ar I poziciju, jo jūt mazvērtību salīdzinājumā ar pieaugušajiem. Var saglabāties, bet parasti atbrīvojas. Ja saglabājas - neveiksminieka scenārijs - nedrošs, vainas apziľa, ţēlošanās, gaušanās, citu panākumu pārspīlēšana.Dara visu, lai pierādītu, cik viľi nelaimīgi.


_______________________________________________________________________



18

II pozicija - pesimisms, mazvērtības sajūta, neredz jēgu tam, ko dara paši un citi. Pasaule ir ''bēdu ieleja''.Rodas, ja bērns pārmērīgi sodīts un pārāk augstas prasības, kaunināts. Cilvēks iekšēji salūzt. III pozicija - stingrās prasības bērnībā uztver kā netaisnību. Uzpūtība, augstprātība, pašslavināšana, vērtējoša pozicija. Runā tikai par sevi. IV pozicija - iekšēji pozitīva attieksme pret sevi. Uztver otru kā līdzīgu, spēj sadarboties.

Humānistiskā psiholoģija

Pamatlicēji Abrahams Maslovs 1908. - 1970., Karls Rodţers 1902. - 1987

K.Rodţers - teologs. Cilvēka dzīves mērķis - pašīstenošanās. Cilvēks var īstenot savus dzīves mērķus un pašrealizēšanos tikai tad, ja viľam ir pozitīva attieksme pret sevi, ja ir augsts pašcieľas līmenis, augsta pašapziľa. Visas cilvēka problēmas rodas, galvenokārt, no nepareiza pašvērtējuma. Personības izaugsmi traucē ''kļūdainā es'' koncepcija. Psihoterapeita galvenais uzdevums ir veidot cilvēkam pozitīvu attieksmi pret sevi. Viľa psihoterāpijas galvenā metode ir aktīvā klausīšanās.Svarīgākā daļa ir īss kopsavilkums, atkārtojums: 1. zemākais līmenis ir vienkāršs pārstāsts 2. līmenis - jūtu atspoguļošana 3. līmenis - klienta domas turpināšana (zemteksta atspoguļojums) Tas palīdz cilvēkam apzināties savas problēmas tiešā veidā, radot pozitīvu attieksmi pret sevi. Svarīgs pozitīvi emocionālais kontakts. Psiholoģiskā palīdzība pa telefonu - aktīvā klausīšanās. Rodţers pirmais izveidoja psihoterapeitiskās grupas. Abrahams Maslovs 1908. - 1970. Tēvs ebreju emigrants no Krievijas, Abrahams dzimis Amerikā, dzīvojis trūcīgā ģimenē. Studējis psiholoģiju. Sāk kā biheiviorists, bet vēlākizstrādā jaunu pieeju - humānistisko psiholoģiju.1954.gadā izdod grāmatu ''Motivācija un personība'', kur apraksta, ka galvenais cilvēkā ir viľa svarīgākās vajadzības pēc kā viľš tiecas. Personības vajadzību struktūra 1. Fizioloģiskās vajadzības - pamatvajadzības: uzturs, atpūta, miegs, aizsardzība no

klimatiskajiem apstākļiem, vajadzība pēc mājām, seksuālā vajadzība, sensorās vajadzības, vides ietekme uz cilvēku. Vienmuļa vide veicina agresivitāti, noziedzību, narkomāniju, alkoholismu.

2. Vajadzība pēc drošības: to nodrošina stsbilitāte un informētība 3. Vajadzība pēc piederības un mīlestības Cilvēks bez mīlestības ir tas pats, kas

automobilis bez degvielas. Cilvēkam ir vajadzīgi savējie. 4. Vajadzība pēc pašcieņas Balstās uz spējām, raksturu, morālajām īpašībām 5. Vajadzība pēc pašīstenošanas. Savas patības piepildīšana reālā darbībā.Savu spēju,

zināšanu realizācija, likšana lietā. Pašcieľas gadījumā mums svarīgi, ko domā citi par mums, atzinībano citu puses.Pašīstenošanas gadījumā svarīgākais, ko viľš pats domā par sevi.

Daţādiem cilvēkiem daţāds vajadzību līmenis. Parasti viens vai divi līmeľi visbūtiskākie. - ja svarīgs fizioloģisko vajadzību līmenis, raksturīgi: fiziskās eksistences nodrošināšana.

Parasti ekstravertais sajūtu līmenis- baudīt dzīvi. Visu saprot caur to, cik tas var dot viľiem baudas, ir reāli sajūtams

- ja svarīga vajadzība pēc drošības - raksturīga izvairīšanās motivācija - parādās jau skolā. Negrib nepatikšanas, tādēļ paklausīgi, mācās, ievēro prasības. Ievēro citu uzspiestos mērķus un prasības. Taupīgi, mīl kārtību, noteiktību, tiecas pēc stingras rokas. Pretstats - sasniegšanas motivācija - cilvēks realizē mērķus un savas vēlmes, neskatotiene uz ko, galvenaispārliecība, ticība sev.


_______________________________________________________________________



19

- Vajadzība pēc mīlestības un piederēšanas - izteikti kolektīvisti, svarīgi būt starp cilvēkiem, labas attiecībasar apkārtējiem, saskarsme - augstākā vērtība. Individuālisma kultūrai raksturīga precizitāte, visam jānotiek laikā. Kolektīvisma kultūrai raksturīgi - šodien, apmēram.

- Vajadzība pēc pašcieľas - mēģina sevi apliecināt. Svarīgi, lai ar viľiemrēķinās, lai no viľiem baidās.

- Vajadzība pēc pašīstenošanās -to var panākt, ja nodrošina iepriekšējos līmeľus Pēc A.Maslova veselīgas personības pazīmes: - augsti attīstīta realitātes izjūta, izprot situāciju un sabiedrību, kurā dzīvo - objektīvs sevis un citu vērtījums. Pašvērtējums - savu spēju, īpašibu novērtējums.

Pašcieľa - attieksme pret sevi kopumā. Pareizi novērtē sevi un pieľem citus tādus, kādi viľi ir.

- Spēja koncentrēties uz problēmām, kuras atrodas ārpus šaura personisku interešu loka. Darbs nozīmē vairāk kā peļľas avots.

- Iekšējo īpašību atraisītība - spontanitāte. Neslēpj jūtas, emocijas. - Autonomija, patstāvība, neatkarība - apzinās un spāj ievērot pieľemtās normas - Spēj nodibināt īpaši ciešas attiecībasar citiem - Ja veidojas mīlestība, tad uz

mūţu.Izvairās no īslaicīgām, paviršām attiecībām - Kreativitāte - radoši cilvēki.Radošs visā ko dara - pat zupu vārot. - Laba humora izjūta - nemīl ľirgāšanos, humoru, kas pazemo citus - Augsti attīstīta ētikas izjūta - viľiem ir morāles principi, no kuriem neatkāpjas - Spēja ieraudzīt jaunā gaismā parastas lietas - izjust pilnīgu laimes apziľu, izjust

līdzjūtību pret citu cilvēku, ārkārtīgi spēcīgas emocijas. Jo vairāk šo īpašību, jo cilvēks tuvāks pašīstenošanās idejai. Motivācija darbam var būt: - nauda - fizioloģiskā vajadzība - drošība - garantēts darbs - psiholoģiskais klimats - ar labu psiholoģisko klimatu var kompensēt mazu samaksu - atzinība - pašcieľa - Iespēja likt lietā savu radošo potenciālu, apliecināt sevi, piepildīt dzīves mērķi


_______________________________________________________________________



20

Temperaments Hipokrāta teorija pirms 2,5 tūkst.gadiem: Temperamentum: holeia - ţults -holēriskais temperaments melanholeia - melnā ţults - melanholiskais t. phlegma - limfa - flegmātiskais t. sanguia - asinis - sangviniskais t. I.Pavlovs - 4 augstākās nervu darbības tipi Ernsts Krečmens - pēc ķermeľa uzbūves: - astēniskais - noslēgti, atturīgi, pārdzīvo sevī - šizotīmiķi (predisp.šizofrēnija) - atlētiskais - proporcionālais, - pikniskais - komunikabli, izteiktas garastāvokļa maiľas - ciklotīmiķi (pred. maniakāli

depresīvā psihoze) Temperaments nenosaka ko cilvēks dara, bet kā dara. Temperaments ir bioloģiski nosacīts, jau piedzimstot.

INTROVERTS

EKSTRAVERTS

Emocionāli nenoturīgs (jūtīgs)

M

H

Emocionāli noturīgs (prātīgs)

F

S

Melanholiskais temperaments Raksturīgs izteikts emocionālais jūtīgums - sensitivitāte, kas izpauţas: - viegli aizvainojami, ilgi patur sevī aizvainojumu, bet neizsaka citiem - līdzjūtīgi, empātiski - iekšēja nedrošība, svārstīgums,neizlēmīgums, nepieciešams atbalsts - pesimisms, skumīgums (''es taču teicu, ka tā būs'')

Attiecībās ar cilvēkiem - noslēgti, atturīgi, kautrīgi, sevišķi ar nepazīstamiem cilvēkiem.

Jaunu attiecību veidošana ir ilgstošs process, bet izveidojušās attiecības ļoti nopietnas, pārdzīvo, ja tās izjūk. Bieţi vientulības sajūta.

Darbā un mācībās viegli un ātri nogurdināmi, nespēj izturēt ilgstošu fizisku un psihisku slodzi. Raksturīga neveiklība kustībās.Grūti pielāgoties jaunām situācijām, iekļauties jaunā grupā.

Intelekta līmenis augstāks kā pārējiem temperamentiem, bagāta iztēle, attīstīta fantāzija. Piem., E.Dārziľš, Ā.Elksne, J.Poruks, F.Bārda. Bieţi oriģinālas idejas, kuras neizsaka, ja viľiem atkārtoti nejautā.

Psiholoģiskās saderības risks: H + M, M + M Melanholiķa ārējās iezīmes: sejas izteiksme -viegli skumīga, skumjš smaids, viegla

ironija vai pašironija. Ģērbjas tā, lai neizceltos. Sabiedrībā stāv malā, turas pie siena. Runā klusā balsī, viegli pārtraukt.Viľiem svarīgs atbalsts. Nevēlēšanās komunicēties. Bieţi uzdod jautājumu ''Vai drīkst?''

Profesionālā saskarsme: viegli aizvainojami, nedrīkst uzkliegt vai nikni aizrādīt, sevišķi ekstremālā situācijā. Bieţi nesaprot jokus, bet aizvainojumu neizrāda. Ja melanholiķis ir skumjš, tas ne vienmēr nozīmē, ka kaut kas slikts noticis, tāds ir viľu dzīves stils.


_______________________________________________________________________



21

Flegmatiskais temperaments Mierīgi, nosvērti,maz emocionāli, raksturīgs inertums, jo visi procesi CNS notiek lēnām.

Grūti uzsākt kaut ko jaunu, konservatīvi. Izrāda neatlaidību, stūrgalvību, ja kaut ko uzsāk, tad izdara līdz galam.

Attiecībās ar cilvēkiem introverti, neizjūt vajadzību pēc citiem cilvēkiem. Toleranti (iecietīgi) attiecībā pret citiem cilvēkiem, pieľem cilvēkus tādus, kādi tie ir, bez liekām emocijām.

Darbā - labāk veicas darbs ar lietām.Ļoti izturīgi gan fiziski, gan garīgi, piemēroti arī vienmuļa darba veikšanai. Visu dara lēnām, bet to nevajag uztvert kā trūkumu.

Psiholoģiskā saderība. Flegmatiķim nav nesaderības problēmu ar citiem temperamentiem, viľš pieľem cilvēkus tādus, kādi tie ir. Citiem var būt problēmas flegmatiķa gausuma dēļ.

Ārējais izskats: neitrāla sejas izteiksme, nopietni, domīga seja. Gaita lēna, it kā peld. Apģērbs tāds, kādu vēlas pats, vienalga, ko domā pārējie. Maznozīmīgi, ko domā pārējie:''Tā ir viľu problēma''.

Profesionālajā saskarsmē jāľem vērā noslēgtība, gausums un īpatnējais runas veids. Viľi domā un runā ļoti sīki, detalizēti. Flegmatiķis vēlas, lai arī viľam visu sīki paskaidrotu, uzdod daudz jautājumus.

Nevajadzētu ļaunprātīgi izmantot flegmatiķa nosvērtību un mierīgumu. Emocijas uzkrājas un arī flegmātiķis var ''uzsprāgt''. Nevajadzētu pārvērst otru cilvēku par savu emociju novadītāju.

Holeriskais temperaments Izteikti ekstraverts, ātri uzbudināms, emocijas atspoguļojas viľa darbībā. Raksturīga

impulsitāte, rīkojas mirkļa impulsa iespaidā. Straujas garastāvokļa un noskaľojuma maiľas. Attiecības ar cilvēkiem - viľiem nepieciešama sabiedrība, svarīgi būt uzmanības centrā,

vēlas lai apkārtējie jūtas tāpat kā viľi. Holēriķiem visbieţāk konflikti ar apkārtējiem, niecīgākais iegansts ir iemesls konfliktam, ''cīnītāji par taisnību'', ''es saku, ko domāju''.

Darbā dod priekšroku darbam ar cilvēkiem, aktīvi, enerģiski, cenšas sasniegt savus mērķus strauji un uzreiz. Nerēķinās ne ar savu, ne ar citu laiku. Nosliece uz organizatorisku darbību, spēj mobilizēt cilvēkus, panākt to, kas citiem liekas neiespējami. Vairēk reaģē uz emocijām , nav pacietības uzklausīt argumentāciju. Bieţi piemīt suģestijas spējas, iespaidot cilvēkus ar vārdiem, intonāciju, ţestiem, mīmiku. Psiholoģiskās saderības risks: H + M H + H Ārējās pazīmes: enerģiski, temperamentīgi, kustības straujas, sejā izpauţas emocionālais noskaľojums. Runā skaļā, drošā balsī, skaļāk par pārējiem. Viľus grūti pārtraukt. Uzbudinājuma laikā parādās sarkani plankumi uz kakla un krūtīm. Apģērbs tāds, lai varētu ievērot, košas, kontrastainas krāsas. Profesionālā saskarsmē jāľem vērā, ka holēriķis vēlas izprovocēt, gūt pārsvaru, tādēļ jācenšas neiesaistīties agresijā, neatbildēt uz jautājumiem, kas nav būtiski. Sangviniskais temperaments Raksturīga īpaši attīstīta komunikabilitāte - tieksme pēc saskarsmes ar citiem cilvēkiem un veidot labas attiecības. Prot īsā laikā atstāt labu iespaidu par sevi, pārslēdzot uzmanību uz otru cilvēku, prot uzklausīt partneri, izjūt viľa noskaľojumu. Sangviniķiem piemīt empātija un iekšējs mierīgums un emocionāls vieglums, kas palīdz nomierināties arī otram. Labas attiecības ar visiem cilvēkiem, daudz paziľu, draugu, bet šīs attiecības virspusējas. Piemēroti organizatora darbam, bieţi ir vadītāji un līderi, rūpējas galvenokārt par labu psihiloģisko klimatu. Strādā ātri, bet grūti veikt darbu, kas prasa precizitāti un ilgstošu piepūli. Viľus viegli ieinteresēt uz kaut ko jaunu, aizraut ar kādu ideju.

Cenšas izvairīties no konfliktiem. Nav psiholoģiskās saderības problēmu, labi saprotas ar visu temperamentu cilvēkiem. Nekad neatsaka kādam palīdzēt, pazemīgi uzklausa kritiku. Jauki, patīkami cilvēki, bet saskarsmē var būt problēmas.


_______________________________________________________________________



22

Katrs cilvēks sevī var saskatīt iezīmes no katra temperamenta tipa, tomēr katrs cilvēks vairāk pieder noteiktam tipam. Vieglāk saprasties cilvēkiem, kuriem daţādi temperamentu tipi, bet ir kopīgas īpašības. Ja nav nekā kopīga, saprašanās nav iespējama.

Dzīves laikā temperamenta tips nemainās, bet mainās temperamenta izpausmes. Reizēm stingras, prasīgas audzināšanas rezultatā izdodas panākt bērna izturēšanos, kas ir pretēja viľa temperamenta tipam.

Bieţi lieto jēdzienu ''mentalitāte''. Tas ir kultūras un izturēšanās modelis, kas ir pieľemts noteiktā sabiedrībā.

Raksturs

Raksturs ir cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras ir ieaudzinātas un noteic viľa darbības (uzvedības, izturēšanās) individuālo stilu. Raksturs veidojas audzināšanas rezultatā. RAKSTURS = TEMPERAMENTS + AUDZINĀŠANA

Pirmās rakstura iezīmes veidojas 1.dzīves gada beigās, pamats izveidojas 2 - 3 g.v., izveidojies apm. 6 gadu vecumā, rakstura veidošanās beidzas 17 - 18 gadu vecumā.

Rakstura veidošanos ietekmē:

- vecāki, pieaugušie apzināti ietekmējot - neapzinātas audzināšanas rezultātā, redzot pieaugušo rīcību - bērna pielāgošanās spējas Cilvēks pilnībā savu raksturu mainīt nevar, jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai citām acīm paskatītos uz sevi un dzīvi. Cilvēks var mainīt savas rakstura iezīmju izpausmes un tās ietekmēt. Vajadzētu ne tik daudz cīnīties ar trūkumiem, bet attīstīt savas labās īpašības un iekšējos resursus. Attiecību veidošana ar citiem cilvēkiem ir viľa paša rokās.

Rakstura veidošanos veicinošie faktori: 1. izlutināšana - ja visas iegribas tiek uzreiz izpildītas, bērns kļūst atkarīgs no apkārtējiem 2. bērna apspiešana ģimenē: - fiziska vardarbība - vecāku psiholoģiskā prombūtne:

- nevēlams bērns - mātei psiholoģiskas problēmas - sieviete nav gatava mātes lomai, māte pārāk

nodarbināta, pārāk daudz problēmu - mātei nav bijis psiholoģisks kontakts ar savu māti, vecāki atkārto savu vecāku

kļūdas 3. orgānu nepilnvērtība, var būt kompensācija un hiperkompensācija. 4. kļūdains pašvērtējums - mazvērtības komplekss 5. bērna pozicija ģimenē - izlutināšana Mazvērtības kompleksu cenšas pārvarēt: - kompensācijas ceļā - cenšas gūt panākumus jomā, kur ir dotības - hiperkompensācijas ceļā - mēģina sasniegt kaut ko jomā, kur ir vājā puse. Daţreiz ir

tieksme pēc varas.

Raksturu tipu klasifikācija Hipertīmais tips Pastiprināta aktivitāte, darbīgums, iniciatīva, pacilāts garastāvoklis, optimisti, parasti gūst panākumus dzīvē, bieţi līderi. Slikti panes piespiedu bezdarbību, disciplinārus ierobeţojumus, tieksme uz neatkarību, patstāvību. Orientēti uz mērķa sasniegšanu, nevis attiecībām ar cilvēkiem. Šīs iezīmes spilgti parādās pusaudţu vecumā, 14 - 15 gadu vecumā viľi izskatās


_______________________________________________________________________



23

fiziski, garīgi un seksuāli nobrieduši - pieauguši, kā 20 gadu vecumā. Profesionālajā saskarsmē svarīgi, ka ar viľiem jāizturas kā ar pieaugušiem. Sensitīvais tips Izteikts emocionālais jūtīgums, viegli aizvainojami, aizskarami, smagi pārdzīvo aizvainojumus un pāridarījumus, viegli ieţēlināmi. Smagi pārdzīvo krīzes - veidojas reaktīvā depresija.Ļoti nepieciešams citu cilvēku atbalsts. Izteiktas estētiskās intereses, piemīt sentimentālisms. Šis tips izpauţas jau agrā bērnībā 4 - 5 gadu vecumā, vairāk meitenēm, sevišķi slimīgiem bērniem. Šie bērni ir kautrīgi, bailīgi, baidās palikt vieni, Skolā ļoti centīgi, apzinīgi, pārdzīvo neveiksmes, izteikta vainas apziľa, vēlāk mazvērtības kompleksi. Problēma var būt pašnāvības mēģinājumi, sevišķi, ja nepamatoti aizvainoti. Profesionālajā saskarsmē svarīgi dot psiholoģisko atbalstu, uzklausīt, mēģināt izprast, būt empātiskiem. Trauksmainais tips Sensitīvā tipa paveids, iekšēji nedroši, svārstīgi, nespēj aizstāvēt savas intereses, bailīgi, bieţi viľus vajā uzmācigas domas un idejas, ka notiks, kas slikts. Reizēm pretēja uzvedība - izaicinoša, nekaunīga, bet bieţi tā ir ārēja bravūra. Demonstratīvais tips Sabiedrība un ģimene bieţi veicina šī rakstura tipa iezīmju nostiprināšanos. Raksturīga vēlēšanās būt uzmanības centrā,''ja mani nemīl, lai ienīst, bet lai ievēro''. Mīl izpušķot informāciju, pielikt klāt, lai būtu iespaidīgāk, dramatizēt. Bagāta fantāzija,viľiem piemīt īpašs teatrālisms. Šīs iezīmes parādās jau pirmskolas vecumā, tie ir bērni, kas grib uzstāties, lai viľiem pievērš uzmanību, kļūst dusmīgi un skaudīgi, ja kādu citu uzslavē. Pusaudţu gados un daţreiz pieaugušajiem var būt problēma pašnāvības mēģinājumi, bet tie ir demonstratīva rakstura. Var iet bojā nelaimes gadījuma dēļ. Šī rakstura cilvēki sabiedrībā izvirzās priekšplānā, jo spēj piesaistīt sev uzmanību. Distīmais tips Pretstats hipertīmajam raksturam, nomākti, drūmi, ārkārtīgi nopietni. Bieţākā replika ''Es neredzu te nekā smieklīga''. Visur redz tikai ēnas puses, dzīve ir bēdu ieleja. Runājot par citiem, uzsver otra trūkumus. Izvirza kategoriskas prasības apkārtējiem, bet paši bezdarbīgi un pasīvi. Ciklotīmais tips Raksturīga regulāra garastāvokļa maiľa, kas nav atkarīga no konkrētiem apstākļiem vai iemesliem.Nomākts garastāvoklis var būt daţas dienas, nedēļas, pat mēnešus,pēc tam bez iemesla pāriet.Izplatīta akcentuācija, svarīgi, lai cilvēks apzinās, ka tas viľam raksturīgi, ka tas pāries, tad viľam vieglāk tikt tam pāri. Rigidais tips Neelastīga, rigida domāšana.Viľi parasti ir kādas idejas, domas pārľemti, cenšas to realizēt par katru cenu. Tie ir cilvēki, kas uzskata, ka viľiem nodarīts pāri, raksta sūdzības, cīnās par taisnību, neviens viľus nesaprot , bet daţreiz jau zudis pamats cīľai. Ne vienmēr to var vērtēt tikai negatīvi.Reizēm šie cilvēki kļūst agresīvi, uzskata, ka citi liek viľiem šķēršļus.Šos cilvēkus grūti pārliecināt. Pedantiskais tips Raksturīga pārspīlēta kārtības izjūta, pastiprinātas rūpes par veselību, hipohondrija. Kļūst agresīvi, ja izjaukta viľu ierastā dzīves kārtība. Viľus kaitina kārtības trūkums citos, viľi to aktīvi pārmet. Iekšēji šie cilvēki ir haotiski, juceklīgi, apjukuši savās jūtās.Ārējā kārtība palīdz nomaskēt iekšējo nesakārtotību. Eksaltētais tips Eksaltācija ir nosliece uz afekta stāvokļiem. Afekts ir nonākšana tikai emociju varā. Sašaurinās cilvēku spriešanas, uztveres, domāšanas spējas, cilvēks ir pilnīgi savu emociju pārľemts. Šīs emocijas var būt bezgalīgas laimes sajūta vai dziļš traģisms. Raksturīgi


_______________________________________________________________________



24

māksliniekiem. Šis tips līdzīgs ciklotīmiskam tipam,bet atšķirība,ka ciklotīmijas gadījumā šīs emocijas nav tik izteiktas un garastāvokļa maiľām nav iemesla. Eksaltētā tipa gadījumā afekta cēlonis var būt ļoti niecīgs, kaut vai, ka spīd saule vai līst lietus. Šie stāvokļi parasti ir īslaicīgi. Uzbudināmais tips (epileptoidais tips) Cilvēki, kas nespēj kontrolēt savas emocijas un jūtas, parasti negatīvās emocijas (dusmas, niknumu). Bieţi vien ļauni, nikni, uzbrūkoši, var būt sadistiskas tieksmes (fiziski un psihiski), viľiem sagādā prieku citu cilvēku ciešanas. Cēlonis ir bioloģiskie faktori - agrīns organisks CNS bojājums, kas nedod simptomātiku. Izpausmes vērojamas jau agrā bērnībā: kaprīzi, spītīgi, agri parādās cietsirdība, ļaunums, perversas seksuālas tieksmes, vēlme apdullināties. Sociālā prognoze slikta, agri uzsāk kriminogēnu darbību. Raksturīga dubultā dzīve: glaimīgi, laipni pret vecākiem, skolotājiem, pazemo, moka vājākos, dzīvniekus, pie tam ārkārtīgi neţēlīgi.''Cilvēki ar Bībeli rokā, bet akmeni azotē''. Šizoīdais tips Raksturīgs autisms - atrautība no ārpasaules, īpatľi, dīvaiľi. Izteikts emocionāls vēsums, empātijas un intuīcijas trūkums. Nosliece uz filozofēšanu, abstraktām idejām, nekomunikabli. Daţreiz pārlieku sabiedriski, uzbāzīgi. Dod padomus, bet paši rīkojas pretēji, dīvaini, neprognozējami. Bieţi vien nevēlas citu cilvēku sabiedrību. Dīvainības izpauţas jau agrā bērnībā, daţreiz īpašas spējas kādā nozarē. Reizēm grūti pateikt, vai tā ir rakstura iezīme vai slimība. Narcistiskais tips It kā apvienojas demonstratīvā un šizoīdā rakstura iezīmes. Narcisti pieprasa tikai un vienīgi pozitīvu uzmanību - sevis cildināšanu, slavināšanu, pat dievināšanu. Absolūti necieš nekādu kritiku. Nereti piemīt izteiktas spējas, oriģinalitāte, pat talanti, kuri nekad netiek realizēti. Viľiem piemīt neadekvāti augsts pašvērtējums. Izteikts kontrasts starp paša lieluma māniju un skaudību, nenovīdību pret citu sasniegumiem. Vienmēr atrod cilvēkus, kuri viľus dievina. Šis rakstura tips vairāk izteikts vīriešu vidū. Citus cilvēkus piesaista sava veida ''pārcilvēka'' tēls. Vienaldzīgi pret citu cilvēku jūtām un pārdzīvojumiem, trūkst empātijas. Dziļi iekšēji šie cilvēki sirgst ar ar smagu nepilnvērtības sajūtu, kuru cenša slēpt no citiem. Sociāli neadaptīvais tips Cilvēki, kas nespēj dzīvot kā citi cilvēki sabiedrībā. Vairāk vīriešu, trūcīgo pilsētnieku vidū. Nespēj ilgi noturēties vienā darbavietā, aiziet bez redzama iemesla. Bezatbildīgi finansu lietās, nekārto regulāros maksājumus. Nosliece uz uzvedību, kas ir uz likuma pārkāpuma robeţas, raksturīgas agresijas izpausmes. Nedomā ne par savu, ne citu veselību un dzīvību. Ja ir ģimene, nespēj dzīvot, nepārkāpjot laulību, nespēj apmierinoši veikt vecāku lomu, nerūpējas pat par bērnu veselību. Viľi nav psihiski slimi, nav narkomāni, alkoholiķi, noziedznieki, tomēr nespēj normāli dzīvot. Pieauguši cilvēki ar infantīlu bērna domāšanu, kas atbilst 4 -6 gadu vecumam. Spēj atstāt patīkama cilvēka iespaidu, ja tas ir izdevīgi. Cēlonis šī rakstura veidošanās ir bērna psiholoģiskā atsumtība bērnībā ģimenē.

Personības psiholoģiskās īpašības Pašvērtējums Pašvērtējums ir savu spēju, īpašību vērtējums attiecībā pret kādu atskaites sistēmu. Cilvēka pašvērtējums ir subjektīvs, var atšķirties no citu vērtējuma un objektīviem kritērijiem. Pašvērtējums var būt augsts vai zems. Ja pašvērtējums kļūst augstāks par viľa reālajām iespējām, no tā nav nekāda labuma. Svarīgi, kā cilvēks uztver to, kas ar viľu notiek, kādas ir galvenās vērtības. Pašvērtējums var svārstīties īsā laika posmā, tam ir liela nozīme cilvēku savstarpējās attiecībās. Svarīgi, lai pašvērtējums būtu adekvāts, pēc iespējas objektīvs. Grupas darbs: mans pašvērtējums Pretenziju līmenis


_______________________________________________________________________



25

Var sacīt arī ''sasniegšanas līmenis''. Pretenziju līmeni raksturo maksimāli grūtie mērķi, kurus cilvēks uzskata par reāli sasniedzamiem. Parasti izpauţas kādā konkrētā darbības sfērā. Pretenziju līmeni raksturo 3 parametri: - pretenziju līmeľa augstums (augsts, vidējs, zems) - pretenziju līmeľa elastīgums (elastīgs, neelastīgs) - pretenziju līmeľa adekvātums kā atbilstošs reālajām iespējām - adekvāts, neadekvāti

zems vai augsts. Pašcieņa Attieksme pret sevi kopumā. Pašcieľa = sasniegumi : pretenziju līmeni

Documents

PERSONĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PROFESIONĀLĀ · PDF filePersonības psiholoģija un profesionālā saskarsme izdales materiāli _____ (c) Margarita Rupenheite