7
3 CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006 Rîgas Apriòía Avîze Ðonedçï Garkalnes no- vada domes priekðsçdçtâja Aelita Veipa nâca klajâ ar diviem paziòojumiem, kas turpmâk uzlabos attîstîbas un iedzîvotâju labklâjîbas tendences novadâ. Viòa in- formçja, ka turpmâk strâ- dâs plecu pie pleca ar jaun- dibinâto partiju “Jaunie demokrâti”, kuras lîderis ir Mâris Gulbis. Zinâms, ka Veipas kundze lîdz ðim pârstâvçja partiju “Jaunais laiks”, kura ar viòu sa- darbîbu pârtrauca pagâjuðajâ mçnesî. Partijas atbalsta grupu, kuras sastâvâ ir Edgars Vîgants, Mârtiòð Zabarovskis, Iveta Lu- diòa un Ilva Pildava, neesot ap- mierinâjis domes priekðsçdçtâ- jas pieòemtais lçmums par ze- mes iznomâðanu SIA “Jâò- parks”, kas zemes gabalâ “Ta- kas” vçlçjâs bûvçt peldbaseinu un citus novada infrastruktûrai nepiecieðamus objektus. “Iz- slçgt no partijas “Jaunais laiks” Aelitu Veipu par partijas statû- tu pârkâpumu un aizdomâm par prettiesisku rîcîbu, noslçdzot Garkalnes novada zemes nomas lîgumu,” norâdîts partijas val- des sçdes protokolâ, kuru parak- stîjis partijas vadîtâjs Einars No zieda uz ziedu, No sirds uz sirdi Lido mîlestîba. Un zieds pçc zieda Atkal izplaukst, Un sirds pamostas. Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds, Pa pasauli mûþam Lido mîlestîba... (J. Poruks.) Lai saulaini, ziedu smarþu piepildîti un mîïi ðie svçt- ki, kad savâm mâmuliòâm bieþâk nekâ citu dienu jâ- teic pateicîbas un mîlestîbas pilni vârdi. Mâmiò, lai tev nekad nepie- trûkst mîlestîbas, rûpju un smaidu, audzinot mûs – ta- vus bçrnus... Sirsnîgi sveicieni svçtkos vislabâkajâm Garkalnes novada mâmiòâm! Repðe. Tomçr taisnîbas labad jâatgâdina, ka priekðsçdçtâja nav tiesîga pieòemt vienperso- niskus lçmumus, tâdçjâdi jâpas- kaidro, ka par zemes iznomâða- nu balsoja deputâti, kuri atbal- stîja minçto projektu. Lîdz ar to varam secinât, ka “Jaunâ laika” uzskats par priekðsçdçtâjas ne- kompetenci un nelikumîbâm ir pârsteidzîgs, drîzâk – politisks... Minçtâ lieta pçc jaunlaicçnu iniciatîvas iesniegta tiesâ, kuru izskatîs nâkamâ gada vidû, to- mçr ne tikai novada priekðsçdç- tâja, bet arî deputâti apgalvo un ir pârliecinâti, ka rîkojuðies sa- skaòâ ar pastâvoðo likumdoða- nu un nav pârkâpuði tajâ noteik- tâs prasîbas. “Lîgumu izvçrtç- jâm un pârskatîjâm ilgâ laika periodâ. Ja tur bija kïûdas, tâs labojâm un parakstîjâm veik- smîgi izstrâdâtu lîgumu,” apgal- vo priekðsçdçtâja Aelita Veipa. Viòa pauþ neizpratni par parti- jas “Jaunais laiks” rîcîbu, taèu respektç to un ar nepacietîbu gaida tiesas spriedumu, lai pierâdîtu, ka parakstîtais lîgums ir likumîgs. Tomçr politiskais process lîdz ar to nav apstâjies, uzskata Veipas kundze. Viòa ir apòçmî- bas pilna strâdât arî turpmâk, vadît novada saimniecisko dar- bîbu un savas idejas novada at- tîstîbâ realizçt citâ komandâ – partijâ “Jaunie demokrâti”. Aelita Veipa atzîst, ka ðîs partijas programma ir tu- va viòas iecerçm un idejâm. Viòa ir pârlie- cinâta, ka ðajâ partijâ valda demokrâtiska gaisotne un sastrâdâ- ties ar jauniem un daudzsoloðiem politiíiem bûs viegli. Politiskas pârmaiòas nesîs labu Lieldienas ir pavasara saul- grieþi, ko svin par godu pava- sara un saules atnâkðanai, ku- ros ar rituâlâm darbîbâm mçìi- na palîdzçt zemes atmodai, jau laikus nodroðinât zemes auglî- bu un veicinât tâs svçtîbu. Kris- tîgo Lieldienu tradîcijas mûs- dienâs ir savijuðâs ar latviska- jâm. Kristieðiem ðis ir Kristus augðâmcelðanâs laiks. Latvieðu tradîcijâs ienâkuðas tâdas kris- tieðu tradîcijas kâ klusâ nedçïa pirms Lieldienâm, Zaïâ ceturt- diena, Lielâ piektdiena, kas tiek saukta arî par Lielo Piektu. To- mçr ðo tradîciju ievirze latvie- ðiem nav aizgûta no kristieðiem, bet gan mantota: tâ ir tautas ma- ìisko priekðstatu izpausme, kas galvenokârt saistîta ar daþâdiem ticçjumiem par laika pareìoða- nu, auglîbas nodroðinâðanu, ve- selîbu u.c. Lielâ Piekta, kâ arî Zaïâ ceturtdiena tautas apziòâ saistîta galvenokârt ar burvju un raganu aktivizçðanâs laiku. Tomçr latviskajâs Lieldienu tradîcijâs kristietîbas elementu nav daudz. Seno Lieldienu tra- dîcijas, kas atspoguïo auglîbas rituâlus un maìiskas darbîbas, saglabâjuðâs maz. Lieldienas ti- ka svinçtas trîs dienas. Vçstu- res avoti liecina, ka lîdz vidus- laikiem Lieldienas svinçtas ve- selu nedçïu, vçlâk ierobeþotas lîdz trim dienâm. Pçdçjâ no Lieldienu brîvdie- nâm jautri tika vadîta arî Ber- ìos. Tur Berìu evaòìçliski lu- teriskâs baznîcas mâcîtâjs Vide- mars Rumpçters klâtesoðos uz- runâja Bîbeles vârdiem, sveicot Jçzus augðâmcelðanâs svçtkos. Nobeigumu lasiet 4. lpp. Lielâ diena Berìos devuðas gaidîto atdevi. Priekðsçdçtâja sola arî turp- mâk strâdât paðvaldîbas labâ, îs- tenot apjomîgus projektus un at- skaitîties par padarîto darbu sa- vu uzticîgo vçlçtâju priekðâ! Sindija Martinova, sabiedrisko attiecîbu speciâliste Garkalnes novada domes priekðsçdçtâja Aelita Veipa respektç partijas “Jaunais laiks” lçmumu, tomçr ir neizpratnç, kâpçc atbrîvota pirms tiesas sprieduma. Lieldienâs lai saule silda, Olas tavu punci pilda, Kad no ðûpolçm bûs miers, Kârosies jau Jâòu siers. SINDIJA MARTINOVA Brîþam saulainas, brîþam pelçkiem mâkoòiem klâtas Lieldienas ir pavadîtas. Pagâjuðas vairâkas brîvas die- nas, kuru laikâ varçja atpûsties tradicionâlâ un kristîgâ gaisotnç. Garkalnes novadâ kopâ pulcçjâs liels un mazs – Lieldienas tika sagaidîtas kristîgi jautrâ gaisotnç. Mazais Silvis ripina olas, apjûsmodams to rotaïîgo virpuïoðanu. Bûvniecîbas atkritumu izveðana Lielrîgas reìionâlâ vides pârvalde saskaòâ ar MK 17. 05. 2005. notei- kumiem Nr. 342 “Atkritu- mu apsaimniekoðanas atïauju izsniegðanas, pagarinâðanas, pârskatîða- nas un anulçðanas kârtî- ba” 17. punktu izdevusi atkritumu apsaimniekoða- nas atïauju SIA “Agers” (Ûbeles iela 5/1, Rîga, tâlr. 9542343), kas turpmâk Garkalnes novadâ rûpçsies par bûvniecîbas atkritumu (bûvgruþu) savâkðanu. Izpilddirektors Andris Kurzemnieks Nr. 47 aprîlis, 2006 Viòa priecâjas par kopâ pava- dîto gadu ar partiju “Jaunais laiks”, jo îstenoti vairâki apjomî- gi projekti, kâ viens no tiem – pirmsskolas izglîtîbas iestâdes “Skudriòas” piebûves celtniecîba. Tomçr viòa atzîst, ka sâkotnçji dvçselei tuvâs partijas idejas nav FOTO: SINDIJA MARTINOVA

Politiskas pârmaiòas nesîs labu - Garkalne · 2008. 3. 4. · CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006 Rîgas Apriòía Avîze 5 20. maijs Garkalnes no-vada domei ir zîmîgs da-tums, jo

  • Upload
    others

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006

    Rîgas Apriòía Avîze

    3

    3CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006

    Rîgas Apriòía Avîze

    Ðonedçï Garkalnes no-vada domes priekðsçdçtâjaAelita Veipa nâca klajâ ardiviem paziòojumiem, kasturpmâk uzlabos attîstîbasun iedzîvotâju labklâjîbastendences novadâ. Viòa in-formçja, ka turpmâk strâ-dâs plecu pie pleca ar jaun-dibinâto partiju “Jauniedemokrâti”, kuras lîderis irMâris Gulbis.

    Zinâms, ka Veipas kundzelîdz ðim pârstâvçja partiju“Jaunais laiks”, kura ar viòu sa-darbîbu pârtrauca pagâjuðajâmçnesî. Partijas atbalsta grupu,kuras sastâvâ ir Edgars Vîgants,Mârtiòð Zabarovskis, Iveta Lu-diòa un Ilva Pildava, neesot ap-mierinâjis domes priekðsçdçtâ-jas pieòemtais lçmums par ze-mes iznomâðanu SIA “Jâò-parks”, kas zemes gabalâ “Ta-kas” vçlçjâs bûvçt peldbaseinuun citus novada infrastruktûrainepiecieðamus objektus. “Iz-slçgt no partijas “Jaunais laiks”Aelitu Veipu par partijas statû-tu pârkâpumu un aizdomâm parprettiesisku rîcîbu, noslçdzotGarkalnes novada zemes nomaslîgumu,” norâdîts partijas val-des sçdes protokolâ, kuru parak-stîjis partijas vadîtâjs Einars

    No zieda uz ziedu,No sirds uz sirdiLido mîlestîba.Un zieds pçc ziedaAtkal izplaukst,Un sirds pamostas.Aiz gaismas mirdz zieds,Aiz laimes pukst sirds,Pa pasauli mûþam

    Lido mîlestîba...

    (J. Poruks.)

    Lai saulaini, ziedu smarþupiepildîti un mîïi ðie svçt-ki, kad savâm mâmuliòâmbieþâk nekâ citu dienu jâ-teic pateicîbas un mîlestîbaspilni vârdi.

    Mâmiò, lai tev nekad nepie-trûkst mîlestîbas, rûpju unsmaidu, audzinot mûs – ta-vus bçrnus...

    Sirsnîgi sveicieni svçtkosvislabâkajâm Garkalnes

    novada mâmiòâm!

    Repðe. Tomçr taisnîbas labadjâatgâdina, ka priekðsçdçtâjanav tiesîga pieòemt vienperso-niskus lçmumus, tâdçjâdi jâpas-kaidro, ka par zemes iznomâða-nu balsoja deputâti, kuri atbal-stîja minçto projektu. Lîdz ar tovaram secinât, ka “Jaunâ laika”uzskats par priekðsçdçtâjas ne-kompetenci un nelikumîbâm irpârsteidzîgs, drîzâk – politisks...Minçtâ lieta pçc jaunlaicçnuiniciatîvas iesniegta tiesâ, kuruizskatîs nâkamâ gada vidû, to-mçr ne tikai novada priekðsçdç-tâja, bet arî deputâti apgalvo unir pârliecinâti, ka rîkojuðies sa-skaòâ ar pastâvoðo likumdoða-nu un nav pârkâpuði tajâ noteik-tâs prasîbas. “Lîgumu izvçrtç-jâm un pârskatîjâm ilgâ laikaperiodâ. Ja tur bija kïûdas, tâslabojâm un parakstîjâm veik-smîgi izstrâdâtu lîgumu,” apgal-vo priekðsçdçtâja Aelita Veipa.Viòa pauþ neizpratni par parti-jas “Jaunais laiks” rîcîbu, taèurespektç to un ar nepacietîbugaida tiesas spriedumu, laipierâdîtu, ka parakstîtais lîgumsir likumîgs.

    Tomçr politiskais processlîdz ar to nav apstâjies, uzskataVeipas kundze. Viòa ir apòçmî-bas pilna strâdât arî turpmâk,vadît novada saimniecisko dar-bîbu un savas idejas novada at-

    tîstîbâ realizçt citâ komandâ –partijâ “Jaunie demokrâti”.Aelita Veipa atzîst, ka ðîspartijas programma ir tu-va viòas iecerçm unidejâm. Viòa ir pârlie-cinâta, ka ðajâ partijâvalda demokrâtiskagaisotne un sastrâdâ-ties ar jauniem undaudzsoloð iempolitiíiem bûsviegli.

    Politiskas pârmaiòas nesîs labu

    Lieldienas ir pavasara saul-grieþi, ko svin par godu pava-sara un saules atnâkðanai, ku-ros ar rituâlâm darbîbâm mçìi-na palîdzçt zemes atmodai, jaulaikus nodroðinât zemes auglî-bu un veicinât tâs svçtîbu. Kris-tîgo Lieldienu tradîcijas mûs-dienâs ir savijuðâs ar latviska-jâm. Kristieðiem ðis ir Kristusaugðâmcelðanâs laiks. Latvieðutradîcijâs ienâkuðas tâdas kris-tieðu tradîcijas kâ klusâ nedçïapirms Lieldienâm, Zaïâ ceturt-diena, Lielâ piektdiena, kas tieksaukta arî par Lielo Piektu. To-mçr ðo tradîciju ievirze latvie-ðiem nav aizgûta no kristieðiem,bet gan mantota: tâ ir tautas ma-ìisko priekðstatu izpausme, kasgalvenokârt saistîta ar daþâdiemticçjumiem par laika pareìoða-nu, auglîbas nodroðinâðanu, ve-

    selîbu u.c. Lielâ Piekta, kâ arîZaïâ ceturtdiena tautas apziòâsaistîta galvenokârt ar burvju unraganu aktivizçðanâs laiku.

    Tomçr latviskajâs Lieldienutradîcijâs kristietîbas elementunav daudz. Seno Lieldienu tra-dîcijas, kas atspoguïo auglîbasrituâlus un maìiskas darbîbas,saglabâjuðâs maz. Lieldienas ti-ka svinçtas trîs dienas. Vçstu-res avoti liecina, ka lîdz vidus-laikiem Lieldienas svinçtas ve-selu nedçïu, vçlâk ierobeþotaslîdz trim dienâm.

    Pçdçjâ no Lieldienu brîvdie-nâm jautri tika vadîta arî Ber-ìos. Tur Berìu evaòìçliski lu-teriskâs baznîcas mâcîtâjs Vide-mars Rumpçters klâtesoðos uz-runâja Bîbeles vârdiem, sveicotJçzus augðâmcelðanâs svçtkos.

    Nobeigumu lasiet 4. lpp. ���

    Lielâ diena Berìos

    devuðas gaidîto atdevi.Priekðsçdçtâja sola arî turp-

    mâk strâdât paðvaldîbas labâ, îs-tenot apjomîgus projektus un at-skaitîties par padarîto darbu sa-vu uzticîgo vçlçtâju priekðâ!

    Sindija Martinova,sabiedrisko attiecîbu speciâliste

    Garkalnes novada domes priekðsçdçtâja Aelita Veipa respektç partijas“Jaunais laiks” lçmumu, tomçr ir neizpratnç, kâpçc atbrîvota pirms tiesassprieduma.

    Lieldienâs lai saule silda,

    Olas tavu punci pilda,

    Kad no ðûpolçm bûs miers,

    Kârosies jau Jâòu siers.SINDIJA MARTINOVA

    Brîþam saulainas, brîþam pelçkiem mâkoòiem klâtasLieldienas ir pavadîtas. Pagâjuðas vairâkas brîvas die-nas, kuru laikâ varçja atpûsties tradicionâlâ un kristîgâgaisotnç. Garkalnes novadâ kopâ pulcçjâs liels un mazs –Lieldienas tika sagaidîtas kristîgi jautrâ gaisotnç.

    Mazais Silvis ripina olas, apjûsmodams to rotaïîgo virpuïoðanu.

    BûvniecîbasatkritumuizveðanaLielrîgasreìionâlâvidespârvaldesaskaòâ arMK 17. 05. 2005. notei-kumiem Nr. 342 “Atkritu-mu apsaimniekoðanasatïauju izsniegðanas,pagarinâðanas, pârskatîða-nas un anulçðanas kârtî-ba” 17. punktu izdevusiatkritumu apsaimniekoða-nas atïauju SIA “Agers”(Ûbeles iela 5/1, Rîga,tâlr. 9542343), kasturpmâk Garkalnesnovadâ rûpçsies parbûvniecîbas atkritumu(bûvgruþu) savâkðanu.

    IzpilddirektorsAndris Kurzemnieks

    Nr. 47aprîlis, 2006

    Viòa priecâjas par kopâ pava-dîto gadu ar partiju “Jaunaislaiks”, jo îstenoti vairâki apjomî-gi projekti, kâ viens no tiem –pirmsskolas izglîtîbas iestâdes“Skudriòas” piebûves celtniecîba.Tomçr viòa atzîst, ka sâkotnçjidvçselei tuvâs partijas idejas nav

    FO

    TO

    : S

    IND

    IJA

    MA

    RT

    INO

    VA

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006Rîgas Apriòía Avîze

    4

    Nobeigums. Sâkumu lasiet 3. lpp.

    Pçc noturçtâ svçtbrîþa Liel-dienu svinçtâji varçja ripinâtolas un sacensties, kurð tâs no-vârîjis un stiprâkas. Jautrîba pieripinâðanas renîtçm sita augs-tu vilni. Tâpat brîþiem pie Gar-kalnes novada domes uzstâdî-

    Lielâ diena Berìostajâm guïbaïíu ðûpolçm pulcç-jâs rinda, jo ikviens vçlçjâs iz-ðûpoties, lai vasarâ nekostuodi – to prasa sena latvieðu tau-tas tradîcija. Lieldienu pasâku-mâ, kas risinâjâs vietâ, kur drî-zumâ piepildîsies Berìu drau-dzes sen lolots sapnis – tiks bû-vçta baznîca, bija iespçjams

    piedalîties arî citâs atrakcijâs.Cilvçki varçja lielîties ar savâmkrâsotajâm olâm, piedalotieskonkursâ, kurâ par skaistâka-jâm olâm klâtesoðie varçja bal-sot ar pupiòâm. Sanâkuðie va-rçja vçrot arî Garkalnes pamat-skolas dramatiskâ pulciòa uz-vedumu.

    Lieldienu ðûpoles turpmâk atradîsies pie Berìu pamatskolas.

    Ðîs ir tikai daþas no olâm, kuras piedalîjâs skaistâkâs un interesantâkâsolas krâsojuma konkursâ, par kurâm klâtesoðie varçja balsot ar pupâm.Berìu draudzes koris izpilda svçtku dziesmu.

    FO

    TO

    : S

    IND

    IJA

    MA

    RT

    INO

    VA

    Jûsu droðîba ir vakcinç-ðanâs. Izmantojot Latvijâpieejamâs vakcînas, iespç-jama âtrâ vakcinçðana,kad cilvçks jau pçc divâmnedçïâm iegûst aizsardzî-bu pret çrèu encefalîtu uzvienu gadu.

    Jau pçc divâm vakcînas de-vâm cilvçks iegûst imunitâtipret slimîbu uz vienu gadu. Tadnepiecieðama treðâ deva, kas ra-da imunitâti trim gadiem. Pçctam atkârtota vakcinâcija ne-piecieðama: 1 – 16 gadu veciembçrniem ik pçc trim lîdz pie-ciem gadiem, 16 – 60 gadîgiemcilvçkiem ik pçc pieciem ga-diem, bet vecâkiem cilvçkiempar 60 gadiem ik pçc trim ga-diem.

    Vakcinçðanos iespçjams

    Vçlreiz par çrcçm un vakcinçðanosveikt jebkurâ gadalaikâ, tomçrvislabâk to darît ziemâ, kamçrçrces vçl guï. Taèu maldîgs iruzskats, ka vasarâ vakcinçtiesir bîstami, jo tas varçtu paasi-nât slimîbas norisi. Vienkârði,ja pirmâ vakcîna izdarîta çrèuaktivitâtes periodâ, jâatceras, kadivas nedçïas lîdz otrâs vakcî-nas saòemðanai imunitâte vçlneizstrâdâjas, tâpçc iespçjamainficçðanâs, ja çrce piesûcas.

    Bçrnus ieteicams sâkt vak-cinçt no gada vecuma, tomçrîpaða riska apstâkïos, konsultç-joties ar ârstu, iespçjama âtrâkavakcinçðana.

    Pilnîbâ nodroðinâties pretçrces piesûkðanos nav iespç-jams. Taèu mazinât piesûkðanâsrisku var, dodoties meþâ, ievç-rojot ðâdus piesardzîbas pasâku-mus: apìçrbties gaiðâs drçbçs,lai râpojoðâ çrce uz tâm bûtuviegli saskatâma un notrauca-ma, lai çrce nevarçtu palîst zemapìçrba, bikðu gali jâsabâþ ze-íçs, aprocçm un apkaklei jâbûtcieði pieguloðai. Lai çrce nepie-sûktos galvas âdai, jânçsâ cepu-re vai lakats, bet pçc pastaigasjâpârbauda apìçrbs un rûpîgi jâ-aplûko íermenis.

    Ja çrce tomçr piesûkusies, tâjânoòem pçc iespçjas âtrâk, laimazâk encefalîta vîrusu nonâk-tu cilvçka organismâ. Kukaininedrîkst saspiest, jo citâdi brû-

    cç var iespiest Laima slimîbasbaktçrijas. Pareizi çrce jânoòemðâdi: çrcei uzliek spirtâ, degvî-nâ vai smarþâs samitrinâtu vati,kas atslâbina çrces muskulatû-ru. Nekâdâ gadîjumâ neizman-tot eïïu vai sviestu, jo tas kukai-nim izraisa vemðanu, veicinotslimîbas ierosinâtâju iekïûðanuorganismâ. Pçc daþâm minûtçm

    çrci satver ar pinceti pçc iespç-jas tuvâk snuíîtim un, ceïot uzaugðu, izvelk. Ja nav pincetes,var izmantot diegu, to apsienotap çrces snuíîti un velkot aizabiem galiem, çrci izòem. Brû-ci apsmçrç ar dezinficçjoðuðíidrumu un nomazgâ rokas.Rokas jâmazgâ arî pçc çrces iz-òemðanas sunim vai kaíim, jo

    uz rokâm var bût mikrobrûces,pa kurâm slimîbas izraisîtâji variekïût organismâ. Ja, çrci izòe-mot, âdâ palicis tâs snuíîtis, tonedrîkst tur atstât – jâdodas uztuvâko medicînas iestâdi, kurpalîdzçs. Dosimies uz meþudroði!

    SagatavojusiSindija Martinova

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006Rîgas Apriòía Avîze

    5

    20. maijs Garkalnes no-vada domei ir zîmîgs da-tums, jo ìimenes svçtku lai-kâ oficiâli varçsim atzîmçtfaktu, ka esam kïuvuði parnovada iedzîvotâjiem.

    Pasâkuma programmâ, kasrisinâsies pie Garkalnes pamat-skolas visas dienas garumâ, pa-redzçtas daþâdas aktivitâtes, ku-râs varçs piedalîties ikviensnovada iedzîvotâjs. Bûs iespçjadarboties radoðajâs darbnîcâs –apgût daþâdas mâkslinieciskodarbu izpildâmâs tehnikas. Ìi-menes savstarpçjâs attiecîbasvarçs uzlabot, dziedot karaokiun mâcoties lînijdeju pamatso-ïus. Bçrniem bûs piepûðamâs at-rakcijas, kâ arî izjâdes ar poni-jiem. Dienas gaitâ bûs tikðanâsar Rûdolfu Plçpi un duetu “San-dra”. Varçsim izbaudît mûzikasskolas talantîgo jaunieðu kon-

    Garkalnes novada domeinformç, ka uzsâkta LielâBaltezera krasta (Saulsta-ru ielâ 2) labiekârtojumaieceres publiskâ apsprieða-na. Tâs termiòð – no ðâ ga-da 27. aprîïa lîdz 27. mai-jam.

    Labiekârtojuma projektâparedzçts uzstâdît vairâkus so-liòus un atkritumu urnas, pâr-ìçrbðanâs kabînîtes, kâ arî sa-

    � 20. martâ reìistrçta in-formâcija par naudas pazuða-nu no degvielas uzpildes sta-cijas, kur, brîvi piekïûstot, pa-zuda 157,14 latu. Uzsâkts kri-minâlprocess.

    � 20. martâ reìistrçtsmantas tîðas iznîcinâðanas vaibojâðanas gadîjums, kur, brî-vi piekïûstot, tika izdemolçtavasarnîca. Uzsâkts kriminâl-process.

    � 4. aprîlî Saules ielâkonflikta rezultâtâ nodarîtimiesas bojâjumi 1945. gadâdzimuðai sievietei. Par ðo fak-tu uzsâkts kriminâlprocess.

    � 10. aprîlî no dzîvokïa ti-ka veikta zâdzîba. Materiâlaiszaudçjums – 70 latu un 120ASV dolâru. Uzsâkts kriminâl-process

    � 12. aprîlî nodega pa-

    Klât atkal pavasaris, kad da-ba mostas un cilvçki pçc ziemassniegiem uzpoð un sakârto sa-vus pagalmus. Pagâjuðâ gadamaijâ pirmo reizi Garkalnes no-vadâ tika rîkota kopîga pavasa-ra talka “Es izvçlos tîrîbu!” lie-lo sadzîves atkritumu savâkða-nai. Garkalnes novada iedzîvo-tâjiem tika piedâvâts bezmak-sas transports, lai izvestu uzkrâ-tos lielgabarîta atkritumus. Ie-dzîvotâjiem tikai bija jânodro-ðina iekrauðana.

    Mûsuprât, talka guva atsau-cîbu, lîdz ar to varam teikt, kadome atkal plâno rîkot kopîgastalkas lielo sadzîves atkritumu

    certus, piedalîties sporta discip-lînâs. Ìimenes varçs iesaistîtiesðíçrðïu joslas pârvarçðanas sa-censîbâs vai skrieties stafetç.Visas dienas garumâ gaidâmidaþâdi pârsteigumi un konkur-si, bet dienu noslçgs jautra dis-kotçka jaunieðiem.

    Tieði tâpçc atgâdinâm, kapirmais aktivitâðu posms jau sâ-cies – norit zîmçjumu konkursspar tçmu “Mans Garkalnes no-vads un mana ìimene”. Zîmç-jumi iesniedzami bez vecumaun dzimuma ierobeþojuma, iz-pildâmi jebkurâ tehnikâ, tâpçcfantâzijas lidojums ir ar lieluamplitûdu. Informâciju par zî-mçjumu darbu vizuâlo skati variegût pie kultûras darba organi-zatores Kristînes Tîzenbergas(tâlr. 7800934). Pie Kristînes jo-projâm var pieteikties (lîdz 18.maijam) arî amatnieki, kuri lab-prât piedâvâtu savus raþojumus

    Tuvojas ìimenes svçtkipârdoðanai ìimenes svçtku tir-dziòâ.

    Jâpiebilst, ka zîmçjumu vi-zuâlâ skate tiks izstâdîta ìime-nes svçtkos, tâpçc visiem bûs ie-spçja apskatît un izvçrtçt ie-sniegtos darbus. Turklât iedzî-votâju iemîïotâkie darbi tiksdrukâti paðvaldîbas veidotajâgada kalendârâ, kas iznâks nâ-kamgad. To bûs iespçjams ap-lûkot paðvaldîbas iestâdçs, kâarî iegût, piedaloties daþâdosnovada domes rîkotos konkur-sos. Plaðâka informâcija parpaðvaldîbas veidoto kalendâruvai iespçju dalîties ar oriìinâ-lâm idejâm tâ tapðanas procesâpieejama pie sabiedrisko attie-cîbu speciâlistes Sindijas Mar-tinovas (tâlr. 7800929, e-pasts:[email protected]).

    Mîïi gaidîti novada svçtkos!Veidosim tos kopâ!

    Sindija Martinova

    Izsakiet viedokli par Baltezerakrasta labiekârtoðanu

    mesta automaðîna “VAZ” bezvalsts numurzîmes. Ugunsgrç-ka iemesls tiek noskaidrots.Uzsâkts kriminâlprocess.

    � 12. aprîlî konstatçtsmantas tîðas iznîcinâðanas vaibojâðanas gadîjums, kur dzî-voklî tika bojâts pakeðlogs.Uzsâkts kriminâlprocess.

    � 15. aprîlî nodega auto-maðînas “Peugeot” motora no-dalîjums. Materiâlais zaudç-jums – 500 latu. Uzsâkts kri-minâlprocess.

    � 18. aprîlî konstatçta zâ-dzîba no dzîvojamâs mâjas,kur tika nozagti elektroins-trumenti. Materiâlais zaudç-jums – 2500 latu.

    Sagatavojusi Saulkrastupolicijas iecirkòa jaunâkâ

    inspektore staþiereB. Nummure

    Garkalnes novadâ reìistrçtienoziedzîgie nodarîjumilaika posmâ no 19. 03. 2006. lîdz 19. 04. 2006.

    Es izvçlos tîrîbu!savâkðanai. Garkalnes novadadome un paðvaldîbas SIA “Gar-kalnes Komunâlserviss” jau sa-kopj vietas, kurâs neapzinîgicilvçki ir izmetuði atkritumus.

    Vai ðî talka varçtu bût parlabu tradîciju mûsu sabiedrîbasattieksmes maiòai, par ieintere-sçtîbu un iesaistîðanos novadasakopðanâ? Gribçtu zinât jûsu,iedzîvotâju, viedokli.

    Lûdzu, apstipriniet ar savuatbalstu, ka mçs domâjam vie-noti par vides sakopðanu.

    Rûpçsimies par mûsu nova-du kopâ!

    Ar cieòu, SIA “GarkalnesKomunâlserviss”

    nitâro mezglu vasaras apstâk-ïiem. Ievçrojot iepriekðçjâ Lie-lâ Baltezera krasta labiekârto-ðanas publiskajâ apspriedç iz-skatîtos iedzîvotâju viedokïus,daïâ teritorijas tiks saglabâts da-biskais apaugums, kur caurniedrâjiem plânots izbûvçt ko-ka laipas gâjçjiem. Plânotas arîlaipas makðíerniekiem un lai-vu pietauvoðanai.

    Ar detalizçtâku skici var ie-pazîties Garkalnes pagasta pa-

    domes bûvvaldç.Dome lûdz izteikt rakstisku

    viedokli par labiekârtojamaskici, sûtot priekðlikumus uzGarkalnes novada domi (Brîvî-bas gatvç 455, Rîgâ, LV-1024).Mutiskus priekðlikumus varçsizteikt sabiedriskâs apspriedeslaikâ, kas risinâsies domes çkâ26. maijâ plkst. 18.00.

    Esiet aktîvi un izsakiet sa-vu viedokli!

    Bûvvalde

    SIA “Eigers”nepiecieðami strâdnieki

    celtniecîbas unkokapstrâdesdarbiem cehâÂdaþu novadâ.

    Tâlrunis uzziòâm 9412102.

    Kâdâ siltâ, saulainâ pavasa-ra brîvdienâ, kad skatiens ap-mierinâti slîd râdiusâ ap manuatraðanos vietu, murrâjoðâ tîk-smç raugos uz tûkstoð un vienugaidâmo darbu – vajadzçtu iz-cirst krûmus, apruðinât tulpesdobçs, savâkt drazas ceïmalâ...Un... ieraugu papeles. Nav jautâ, ka neesmu tâs lîdz ðim re-dzçjusi, un nav arî tâ, ka nees-mu par tâm domâjusi. Un vien-mçr pirmais, kas ienâk prâtâ:“Kâpçc tâs neviens nezâìçnost?” Pie sevis nopukstu parpagasta neizdarîbu, un latvis-kâ kûtrumâ ar to arî domâðanabeidzas. Zinu, ka pukstçðanaatgriezîsies papeïu ziedçðanaslaikâ, kad intensîvi bûs jâno-darbina putekïsûcçjs, “medî-jot” papeïu pûkas attâlâkajos is-tabu stûros, un atgriezîsies arîtad, kad domâs dzîðu prom bai-les par krustdçla alerìisko re-akciju... Un arî tad, kad vçjðlauzîs spçcîgos papeïu zarus un

    kaisîs tos uz ceïa...Vai par papelçm var pateikt

    arî ko labu? Un varbût iemeslupukstçðanai ir daudz mazâk? Jatâ vairâk padomâ...

    Man ïoti patîk laiks, kad pa-pelçm plaukst lapas. Ap kokiemtvano zaïums, un ðî smarþa navnevienam citam kokam. Salapo-juðas tâs aizsedz skatu uz ceïu,pa kuru joòo neskaitâms skaitstehnisku ierîèu, un kâ zaïa segaslâpç to radîto troksni. Izrâdâs,viena papele izdala tik daudzskâbekïa, cik septiòas egles,piecas priedes vai trîs liepas. Un– gribot vai negribot – man jâ-pateicas tâm par to, ko elpoju.Tur noteikti mitinâs èupu èu-pâm kniðïi, kukaiòi un sirojoðiputni...

    Domas met kûleni viena pretotru. Bûtu jâizlemj reiz par vi-sâm reizçm, ko savâs domâs gri-bçtu darît ar papelçm. Savamsirdsmieram.

    Garkalniete Ilze

    Papeïu pûku medîbas

    ATBILDE

    Ja vçlaties atbrîvoties no papeïu pûkâm, vçrsieties Gar-kalnes novada domç pie izpilddirektora Andra Kurzemnieka(tâlr. 7800920) tâlâkai jautâjuma izskatîðanai.

    Kompensçjot 5. maija darbadienu,

    Garkalnes novada domes priekðsçdçtâja Aelita Veipaizdevusi rîkojumu: paðvaldîba strâdâs

    sestdien, 29. aprîlî, no plkst. 9.00 lîdz 16.00

    (pusdienas laiks 13.00 – 14.00).Atvainojamies par sagâdâtajâm neçrtîbâm.

    Novada domes darbinieki

    FO

    TO

    : S

    IND

    IJA

    MA

    RT

    INO

    VA

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006Rîgas Apriòía Avîze

    6

    � Pamatojoties uz 21. 03.2006. MK noteikumiem Nr. 209“Noteikumi par Rîgas rajonaGarkalnes novada izveidoðanu”(prot. Nr. 16, § 12), Garkalnespaðvaldîbas deputâti nolçma:turpmâk Rîgas rajona Garkalnespagasta administratîvâ teri-torija tiek pârveidota par Gar-kalnes novada administratîvoteritoriju.

    � Atïauts uzsâkt detâlplâ-nojumu Upesciema ielâ 60,“Ciedrâs” un Saules ielâ 12 sa-biedriskâs apsprieðanas otrâposma organizçðanu.

    � Apstiprinâts darba uzde-vums detâlplânojuma “Kalçji”un Pçrses ielâ 17 izstrâdâðanai.Lîdz ar to jâsâk detâlplânojumusabiedriskâs apsprieðanas pirmâposma organizçðana.

    � Atïauts izstrâdât detâl-plânojumu dzîvojamo mâjubûvniecîbai nekustamajâ îpaðu-mâ Elenburgas ielâ 44 un “Kri-íi”. Atïauts izstrâdât detâlplâ-nojumu sporta centra bûvniecî-bai nekustamajâ îpaðumâ Pçr-ses ielâ 17.

    � Apstiprinâti detâlplâno-jumi Garkalnes novada nekus-tamajam îpaðumam Sçòu ielâ 13,Rutku ielâ 25, “Vecrutkos”,“Vçtrâs”, Vaivaru ielâ 2 un Vai-varu ielâ 2a.

    � Atïauts transformçt me-þa zemi nekustamajos îpaðumosKrusta ielâ 1, Mçtru ielâ 1b,Saules ielâ 2b un “Mçtrâs” vie-nas savrupmâjas bûvniecîbai,neizstrâdâjot detâlplânojumu.

    � Atïauts izbûvçt ceïu ne-kustamajâ îpaðumâ Sçòu iela 10saskaòâ ar apstiprinâto detâlplâ-nojumu.

    � Detâlplânojumu “Jaun-spûïi”, “Spûli”, “Mazspûïi”,“Rutki” un “Ainavas” grozîju-mus turpmâk saukt par detâlplâ-nojumu “Jaunspûïi”, “Spûli”,“Mazspûïi” un “Ainavas”.

    � Atdalîtas desmit zemesvienîbas no citiem nekustama-jiem îpaðumiem. Atïauts sada-lît nekustamo îpaðumu Saul-grieþu ielâ 14 un Lîgo ielâ 6.

    � Izbeigtas vienas zemeslietoðanas tiesîbas. Zeme pas-tâvîgâ lietoðanâ pieðíirta divâmpersonâm. Atteikts atjaunot îpa-ðuma tiesîbas vienam lietotâ-jam.

    � Noteikta ielas sarkanâ lî-nija saskaòâ ar plâna pielikumu

    zemes gabalâ Vasaras ielâ 3a.� Mainîta adrese nekusta-

    majam îpaðumam “Roþlejas” unBitçnu iela 22, Berìi, Garkal-nes novads.

    � Dzîvojamâs mâjas Lîgoielâ 37 telpu grupai ar “A” pie-ðíirta adrese Lîgo iela 37-1, betdzîvojamâs mâjas Lîgo ielâ 37telpu grupai ar “B” – adrese Lî-go iela 37-2, Berìi, Garkalnesnovads.

    � Nekustamajâ îpaðumâEzera prospekts 13b zemes vie-nîbai mainîts zemes izmantoða-nas mçríis no vienìimeòu, div-ìimeòu dzîvojamâs mâjas uztu-rçðanas uz piemâjas saimniecî-bas zemi.

    � Zemes gabalâ “Karjerumeþs” nodibinâts ceïa servitûti“1” un “2” 4,5 metru platumâpar labu nekustamajam îpaðu-mam “Dzîles” un “Grantslejas”,kâ arî ceïa servitûtu 10 metruplatumâ par labu îpaðumam“Grantslejas”. Zemes gabalâ“Remberìu meþs” nodibinâticeïa servitûti “1” seðu metruplatumâ par labu îpaðumam“Ceïmalas”, “2” seðu metru pla-tumâ par labu îpaðumam “Lie-zeri” un “Lauteri”, “3” seðumetru platumâ par labu îpaðu-mam “Piukas” un “Lauteri”.“Vidus meþs” zemes gabalâ arkadastra apzîmçjumu nodibi-nâts ceïa servitûts 12 metru pla-tumâ par labu autoceïam “Balt-ezers–Âòi–Lapmeþi”. Zemesgabalâ “Gârðu meþs” nodibinâ-ti ceïa servitûti “1” – 12 metruplatumâ par labu nekustamajamîpaðumam “Lejas-Gârðas”,“Stoíi” un “Gumzumi”, “2” un“3” – seðu metru platumâ par la-bu nekustamajam îpaðumam“Stoíi”. “Upesciema meþa” ze-mes gabalâ ar kadastra apzîmç-jumu nodibinâti ceïa servitûti“1” seðu metru platumâ par la-bu nekustamajam îpaðumam“Ritumi-1”, “Bçrziòi” un “Lin-des”, “2” 12 metru platumâ parlabu nekustamajam îpaðumam“Taubes”, “Vigas” un “Klçtnie-ki”, “5” 12 metru platumâ parlabu nekustamajam îpaðumam“Kalna-Maðçni”, “Pûpoli” un“Saulîtes”, “3” – noteikta aiz-sargjosla gar 800 mm maìistrâ-lo ûdensvadu – 10 metru platu-mâ, “4” – nodibinâti perspektî-vo komunikâciju koridori 10metru platumâ par labu novada

    domei. Zemes gabalâ “Buïïukalnu meþs” nodibinâti ceïa ser-vitûti: “1” astoòu metru platu-mâ par labu nekustamajam îpa-ðumam “Zolîtes” un “Posumi”,“2” astoòu metru platumâ parlabu nekustamajam îpaðumam“Ceriòi”, “Gulbji” un “Kauèi”,“3” astoòu metru platumâ parlabu nekustamajam îpaðumam“Ceriòi”, “Duidas” un “Âòi”.

    � Dzçsts bankrotçjuðâsSIA “Jaunâkais celtniecîbâ” ie-dzîvotâju ienâkuma nodoklisLs 14,81 apmçrâ. Dzçsts ban-krotçjuðâs SIA “Esperanca” ie-dzîvotâju ienâkuma nodoklisLs 15,44 apmçrâ. Dzçsts ban-krotçjuðâs SIA “Skonto Farmapluss” iedzîvotâju ienâkuma no-doklis Ls 249,02 apmçrâ.

    � Pieðíirts dâvinâjumsLs 100 apmçrâ katrai Berìuevaòìçliski luteriskâs un Gar-kalnes evaòìçliski luteriskâsbaznîcas draudzei.

    � Pieðíirts Jurim Kalni-òam Ls 100, lai piedalîtos seni-oru Eiropas meistarsacîkstçsHamburgâ.

    � Pieðíirti Ls 100 Garkal-nes novada domes pensionârupadomes vadîtâjai Inârai Rei-manei un Brigitai Zvaigznei(katrai) ceïa izdevumu seg-ðanai.

    � Palielinâts paðvaldîbasSIA “,Garkalnes Komunâlser-viss” pamatkapitâls par Ls42 000 ar naudas ieguldîjumu.

    � Nodroðinâðanai ar vietupirmsskolas izglîtîbas iestâdç“Skudriòas” uzòemti ðâdi bçrniar kârtas numuru 92 lîdz 96:Kristîne Geka, Loreta Raþalin-ska, Antons Filipovs, GlorijaLapiòa un Solomons Fogels.

    � Deputâti nolçma apzinâtun apkopot informâciju par Jâ-òa Jaunsudrabiòa gaitâm Gar-kalnes novadâ, literâro un mâk-sliniecisko darbîbu. Izveidotadarba grupa minçtâ darba veik-ðanai ðâdâ sastâvâ: Elga Liepi-òa, Kristîne Tîzenberga, OlgaPozòaka, Daina Grudule un Al-dis Brediks.

    � Apstiprinâti Garkalnesnovada domes sociâlâ dienestalçmumi.

    � Atïauts Ludmilai Nagleisniegt friziera pakalpojumusGarkalnç, Vidzemes ðosejâ 18,laikâ no 1. 04. 2006. lîdz 31. 12.2006. Norçíini jâveic ar reìis-

    trâcijas kvîtîm.� Novada domes deputâti

    nolçma neizmantot pirmpirku-ma tiesîbas uz ðâdiem nekusta-majiem îpaðumiem: Upesciemâ,Skolas ielâ 2 un Abrenes ielâ 4,Garkalnç, Lielâ Zaïâ ielâ 3,Graudiòu ielâ 8, Sunîðos, Mâlaielâ 24a, Pâvu ielâ 17, Suþos,Kaprâïa ielâ 5, Langstiòos, Me-diíu ielâ 14a, Elenburgas ie-lâ 17, Garkalnes novadâ, “Uz-tvçrçjos” un Çnas ielâ 5.

    � Atïauts iegâdâties îpaðu-mâ zemi seðiem Latvijas Repub-likas pastâvîgajiem iedzîvotâ-jiem (nepilsoòiem).

    � Veikti grozîjumi 2005.gada 28. decembra padomes sç-des protokola Nr. 19, § 7, p. 2,lçmumâ “Par Garkalnes pagas-ta padomes îpaðumâ esoðâs ze-mes iznomâðanu sporta un at-pûtas kompleksa celtniecîbai”.“Pamatojoties uz to, ka jaunuz-celtâs sporta bûves sekmçs pa-gasta padomei paredzçtâs fun-kcijas izpildi iedzîvotâju fizis-kâs attîstîbas un lietderîga brî-vâ laika organizçðanâ, noteiktiznomâtâs zemes nosacîto vçr-tîbu un nomas maksu saskaòâar Valsts un paðvaldîbu îpaðu-ma privatizâcijas un privatizâ-cijas sertifikâtu izmantoðanaspabeigðanas likumu un Minis-tru kabineta 2005. gada 30.augusta noteikumu Nr. 645“Noteikumi par zemesgabalunomas maksas aprçíinâðanaskârtîbu un neizpirktâs pilsçtuzemes nomas lîgumu slçgðanaskârtîbu” 10. punktu.”

    � Uzsâkta detâlplânojumaizstrâde SIA “Lîòezers” nomaszemes gabala 25,7 ha platîbâ,òemot vçrâ perspektîvos grozî-jumus Garkalnes novada terito-rijas plânojumâ. Par detâlplâno-juma izstrâdes vadîtâju noteikts

    Gundars Vîksna.� Uzsâkta detâlplânojuma

    izstrâde SIA “Lîòezers” nomaszemes gabala 3,5 ha platîbâ, òe-mot vçrâ perspektîvos grozîju-mus Garkalnes novada teritori-jas plânojumâ. Par detâlplâno-juma izstrâdes vadîtâju noteiktsMârcis Meþulis.

    � Uzsâkta detâlplânojumaizstrâde E. Siliòas nomas zemesgabala 2,35 ha platîbâ, òemotvçrâ iespçjamos grozîjumusGarkalnes novada teritorijasplânojumâ. Par detâlplânojumaizstrâdes vadîtâju noteikts Gun-dars Vîksna.

    � Uzsâkta detâlplânojumaizstrâde Andra Piòòa nomas ze-mes gabala 2,69 ha platîbâ, òe-mot vçrâ perspektîvos grozîju-mus Garkalnes novada teritori-jas plânojumâ. Par detâlplâno-juma izstrâdes vadîtâju noteiktsAivaldis Ginters.

    � Pildot Garkalnes novadadomes un Sandefjordas pilsçtaskomûnas Nodomu protokolu,delegâcijas sastâvâ iekïauti ðâ-di padomes darbinieki, kurimaijâ dosies pieredzes apmai-òas braucienâ: domes priekðsç-dçtâja Aelita Veipa, priekðsçdç-tâjas vietnieks Juris Silovs, gal-venâ grâmatvede Valija Krau-ja, Dzimtsarakstu nodaïas vadî-tâja un deputâte Elga Liepiòa,sabiedrisko attiecîbu speciâlis-te Sindija Martinova, Berìu pa-matskolas direktors un deputâtsPçteris Salenieks un kancelejasvadîtâja Inâra Salcevièa.

    Ar plaðâkiem sçdes materi-

    âliem iespçjams iepazîties do-

    mes kancelejâ pieòemamajâs

    dienâs.

    Pçc sçdes protokolumateriâliem sagatavojusi

    Sindija Martinova

    No 24. lîdz 28. aprîlimvisâs Latvijas skolâs notiekdroðîbas nedçïas pasâkumi,kuru laikâ skolotâji au-dzçkòiem atgâdina par sa-tiksmes droðîbu.

    Ðajâ nedçïâ Ceïu satiksmesun droðîbas direkcija (CSDD)

    7. – 9. klaðu audzçkòus aicinanoskatîties CSDD filmu “Pir-mais motors”. Jâatzîmç, ka ie-priekðçjos gados skolâm tikadâvinâta filma “Rullç droði”,“Velo skola” un “Saki “Vau”,lai nebûtu “Au”!”. Filmâ aplû-kotas tçmas, kas ir bûtiskas, sâ-kot braukðanu ar mopçdu – va-

    dîtâja apliecîbas saòemðana,mopçda aprîkojums, apìçrbs,pareiza sçdçðana, braukðanasuzsâkðana, droðas braukðanaspamatprincipi, pareiza âtrumaizvçle, bîstamas situâcijas un kâno tâm izvairîties u.c. Kasetesar Izglîtîbas ministrijas palîdzî-bu ir nogâdâtas visâs Latvijas

    skolâs, informç CSDD sabied-risko attiecîbu speciâliste IevaBçrziòa. Pçc filmas noskatîða-nâs skolçni tiek aicinâti pieda-lîties konkursâ, atbildot uz an-ketâ uzdotajiem jautâjumiem.Tâ atrodama pie filmas kase-tes vai CSDD interneta mâjas-lapâ www.csdd.lv. Anketas lîdz

    28. aprîlim (pasta zîmogs) jâ-nosûta uz CSDD, Miera ielâ 25,Rîgâ, LV-1001, ar norâdi “Kon-kurss – Pirmais motors”. Parei-zo atbilþu autori piedalîsies iz-lozç par galvenajâm balvâm unCSDD specbalvâm.

    SagatavojusiSindija Martinova

    Aicina noskatîties filmu “Pirmais motors”

    Marta sçdç lemts

    Nule sâkusies bûvniecîbas sezona, tâpçc novada domes deputâti arvienvairâk izskata jautâjumus, kuri saistîti ar bûvniecîbas organizâciju.

    FO

    TO

    : S

    IND

    IJA

    MA

    RT

    INO

    VA

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006

    Rîgas Apriòía Avîze

    7

    2006. gada 31. marts –Garkalnes pamatskolâ at-kal klât Þetonu vakars.Valda satraukums. Sanâ-kuði skolotâji, pirmajâ rin-dâ skolas direktors, tuvâkieradi un vecâki. Skolçni uz-traucas – par cilvçku skai-tu, kâpçc kavçjas vecâki,kâpçc kavçjas “uzvalks unkaklasaite”, vai atcerçsiestekstu, kâ izdosies nodzie-dât, kâ nenokavçt savu uz-nâcienu. Ðis nu ir tas brî-dis, kad jârâda viss, ko pa-ði iemâcîjuðies deviòu gadulaikâ.

    Plkst. 17.00 sâkums, un pa-zûd visas bailes, jo viss taèu sâ-kas! Dzejas rindas, veltîtas pir-majai klases audzinâtâjai Ani-tai Strodei, izskan kâ pateicîbapar zinîbu pamatu apgûðanu.Tad attinas atmiòu kamoliòð parkopâ pavadîto laiku daþâdoskonkursos un olimpiâdçs, aiz-stâvot skolas godu, par veiku-mu projektu nedçïâs un klasesikdienas dzîvi, neaizmirstot arîklases kopîgâs ekskursijas.Emocionâli brîþi mijas arsmiekliem un skolçnu veidota-jiem video fragmentiem. Tadzçnu uznâciens, kurâ atklâjaskatra hobijs, kas pârsteidz daþulabu skatîtâju. Mûsdienîgâ pre-zentâcijâ uz lielâ ekrâna varçjaskatît fotogrâfijas no ìimeòu ar-hîviem.

    Vislielâkais pârsteigumspaðiem skolçniem bija direkto-ra Laimneða Bruìa pateicîbas

    Skat, ko esam iemâcîjuðies!vârdi par katra skolçna ieguldî-jumu skolas attîstîbâ un pa-sniegtie Garkalnes pamatskolassertifikâti, kas to apliecina. Ser-tifikâtus skolçni saòçma gan parlabâm sekmçm mâcîbâs un sko-las goda aizstâvçðanu sporta sa-censîbâs, gan par aktîvu iesais-tîðanos skolas sabiedriskajâ dzî-vç, gan par atbildîgu attieksmipret uzticçtajiem pienâkumiem.Paði skolçni saka:

    o “Man ïoti patika, ka mçsbijâm visi kopâ – kâ klases ko-lektîvs. Priekðnesums bija vien-reizçjs, tieðâm izdevies. Super!Pat nezinâju, ka manas klaseszçni tik labi prot dejot!” tâ parpasâkumu saka Aiga.

    o “Man patika Þetonu va-kars, jo tas bija ïoti sirsnîgs unmîïð. Mçs kopâ jutâmies kâ kla-se, un mûs pâròçma kopîbas sa-jûta. Es sapratu, ka mums bûsïoti grûti ðíirties,” tâ par pasâ-kumu saka Ainârs.

    o “Man ïoti patika, jo va-rçja sajust pozitîvas emocijas.Patika tas, ka visu labi noorga-nizçjâm,” – tâ Aleksandrs.

    o “Mçs visi aktîvi darbojâ-mies, lai priekðnesums izdotos.Visvairâk man patika nobeigu-ma balle, kurâ mçs visi dejo-jâm,” atzîst Ieva.

    Vçl priekðâ eksâmenulaiks, kad skolçni apliecinâssavas zinâðanas, bet Þetonuvakarâ jaunieði atklâjâs kâ per-sonîbas, parâdot savas perso-nîbas daudzðíautòainîbu unneatkârtojamîbu.

    Garkalnes pamatskolasârpusklases pasâkumu

    organizatore Inga Pelcmane

    Lieldienas ir laiks, kadcenðamies darît labus dar-bus un ieklausîties citos cil-vçkos, palîdzçt tiem. Jau ot-ro gadu Garkalnes pamat-skolas skolçni dodas uz Ro-paþu pansionâtu, ieprieci-not turienieðus ar paðu da-rinâtâm apsveikuma kartî-tçm un koncertu.

    Nekas daudz, tikai kâds iz-justi deklamçts dzejolis vai tau-tas dziesma, kâda no sirds iz-dziedâta dziesma un azartiskinodejota deja. Un, skat, daþuklausîtâju acîs sariesuðâs prie-ka asaras, un dejas mûzikas rit-mâ ðûpojas galvas, rokas paðassit ritmu. Skan ilgi, ilgi aplausi!Ko gan vairâk vajag paðiemkoncerta dalîbniekiem?

    Garkalnes vientuïajiem pen-sionâriem skolçni bija sarûpç-juði dâvaniòas – paðu krâsotasLieldienu olas un paðu gatavo-tus apsveikumus. Jana Koïeèen-ko (7.b klases skolniece) raksta:

    “Es aizgâju pie èetriem mûsuciematiòa pensionâriem. Sâku-mâ biju neapmierinâta, jo bai-dîjos, ka nokavçðu autobusu, unilgi meklçju vajadzîgâs mâjas(tâda nu ir mûsu Garkalne!), betpçc tam man patika tie cilvçki,pie kuriem es biju. Viòi smaidî-ja un bija priecîgi, bija ïoti patî-kami ar viòiem sarunâties. Javarçtu, labprât izdarîtu vçl kâ-du darbu... Izrâdâs, ka dâvinâttik tieðâm ir ïoti interesanti, gan-drîz vai tâpat kâ saòemt dâva-nas.” Pensionâri skolçnus cie-nâja ar konfektçm un âboliem,Z. Lielmanis savus apsveicçjusuzmeklçja pat skolâ, lai pacie-nâtu ar konfektçm.

    Kas gan skolçniem sagâdâ-ja grûtîbas? Paði skolçni uzska-ta, ka ïoti baidâs no dusmîga-jiem suòiem, kuri aprçjuði ne-gaidîtos viesus un nelaiduði klâtpie mâjâm, kâ arî Garkalnes ie-lu “labirints”, kurâ nezinâtâjamgrûti orientçties.

    Garkalnes pamatskolaskolektîvs

    Laimi nevar atrast meklçjot, bet gan dzîvojot.(Somu sakâmvârds)

    Lieldienâs mûsu sirdis pâròem sajûta, ka kâdam gribas dâvinât ko labu un skaistu. Ðoreiz Garkalnes pamatskolasskolçni savas veltes dâvinâja Ropaþu pansionâta iemîtniekiem.

    FO

    TO

    : N

    O S

    KO

    LA

    S A

    RH

    ÎVA

    FO

    TO

    : S

    IND

    IJA

    MA

    RT

    INO

    VA

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006Rîgas Apriòía Avîze

    8

    Klât pavasaris. Tas jû-tams arî Berìu pamatsko-lâ. Pçc pavasara brîvlaikavisi nopietni esam íçruðiesklât pçdçjam darba cçlie-nam, jo vasara vairs nav aizkalniem.

    Skolas mâcîbu cikls notiekierastâ ritmâ. Ik pa brîdim to pa-pildina kâds notikums vai pa-sâkums, kas laikus tiek ieplâ-nots un sagatavots. Skolçnu pa-vasara brîvlaikâ Berìu pamat-skolâ ciemojâs leïïu teâtris ar iz-râdi “Vinnijs Pûks”, dzîvnieci-òi un putni ar pavasara sveicie-niem no Rîgas zooloìiskâ dâr-za, bçrnu popgrupa “Muðas” arraibo dziesmu koncertu, kasvisiem ïoti patika un radîjasajûsmu par iespçju dziedâtlîdzi.

    Ar plaðu programmu skolâtika organizçta veselîbas unsporta nedçïa. Tâs ietvaros Þa-garkalnâ braucâm ar snovbor-da dçïiem, slçpojâm, piedalîjâ-mies skolas hokeja turnîrâ, unkatra klase sagatavoja informa-tîvi izglîtojoðu sienas avîzi pardaþâdâm veselîbas tçmâm. Ne-dçïu noslçdza aktîvs pasâkums

    Pie mums – Berìu pamatskolâârâ, kur bija vairâki veiklîbaspârbaudes posmi.

    Skolçni tâpat kâ skolotâji irpârliecinâti, ka ðâdas sportaaktivitâtes jâsaglabâ arî turp-mâk, jo lîdzâs garîgai veselîbaijâuztur arî fiziskâ.

    Vçl skolâ noorganizçjâmvairâkus konkursus: zîmçjumukonkursu “Dzîvâs dabas atmo-da pavasarî”, “Mûsu Lieldienuzaíis” un “Skaistâk nokrâsotâLieldienu ola”. Bija arî klaðukopîga fotografçðanâs.

    Tagad varam teikt, ka ar la-biem sasniegumiem, ekskursi-jâm un darbiem tika aizvadîtaprojektu nedçïa. Skolas projek-ta tçma – “Vide ap mums”. Tâsietvaros visi Berìu skolas sko-lçni, skolotâji un darbinieki sa-kopa skolas apkârtni. Projekta“Pçdas” ietvaros 25 mûsu sko-las skolçni piedalîjâs Vidzemesðosejas sakopðanas talkâ, kâ arîpagasta organizçtajâ spodrîbastalkâ.

    Pirms gadiem Berìu pamat-skolas skolçni, skolotâjas Vine-tas Viziòas organizçti, piedalî-jâs Annas Brigaderes lugas“Sprîdîtis” simtgadei veltîtâ iz-stâdç. Tikko uzzinâjâm, ka mû-

    Rît Berìu pamatskolasskolçnu jaunizveidotâ ko-manda piedalîsies Rîgas ra-jona Sarkanâ Krusta organi-zçtajâs pirmâs palîdzîbassniegðanas sacensîbâs. Ðo-brîd pieteikuðâs jau 16 ko-mandas. Tas nozîmç, ka sa-censîbas bûs spraigas unðíçrðïu joslu pârvarçðanaprasîs lielu uzmanîbu un pie-pûli, lai saòemtu visvairâk

    Lai veicas mûsukomandai!

    punktu un iegûtu 1. vietu ða-jâ konkursâ.

    Par pirmâs palîdzîbassniegðanas sacensîbu rezul-tâtiem “Garkalnes NovadaVçstis” rakstîs nâkamajâ nu-murâ.

    Vçlçsim skolotâjai DaceiLapsiòai un viòas trençtajaikomandai veiksmi un izdo-ðanos!

    Sindija Martinova

    su skolas skolçna Ivara Dortâ-na darbs iekïauts 2006. gadamâkslas kalendârâ “Laiks”, ku-ru izdod ASV dzîvojoðie latvie-ði. Toties ðajâ gadâ 34. starptau-tiskajâ bçrnu mâkslas izstâdçkonkursâ “Lidice 2006”, kurastçma ir “Plançta Zeme”, piec-gadîgo un seðgadîgo klasesskolniece Elza Paula Pçtersoneieguva laureâta titulu, un viòasdarbs tika izvirzîts treðajai kâr-tai Èehijâ. No 18. aprîïa lîdz11. maijam Olaines vçsturesmuzejâ var skatît lietiðíâs mâk-slas izstâdi konkursu “Raibaisotçjums”, ko organizç Rîgasrajona izglîtîbas un kultûraspârvalde un kurâ piedalâs arîBerìu pamatskolas bçrni skolo-tâjas Vinetas Viziòas vadîbâ.

    Turpinot aprîïa pasâkumuuzskaitîjumu Berìu pamatsko-lâ, varam uzaicinât kâ skatîtâ-jus, lîdzjutçjus uz Rîgas rajonaSarkanâ Krusta organizçtajâmpirmâs palîdzîbas sacensîbâm28. aprîlî Berìu skolâ un tâs ap-kârtnç. Sacensîbâs piedalîsiesRîgas rajona daþâdu skolu ko-mandas, mûsu skolu pârstâvçsskolotâjas Daces Lapsiòas jaun-izveidotâ “Pirmâs palîdzîbas”komanda, jo iepriekðçjâs divaskomandas jau skolu beiguðas.Lai viòiem veicas!

    Un visbeidzot gribam uzai-cinât uz bçrnu radoðo darbu iz-stâdi, kurâ piedalîsies arî Ber-ìu pamatskolas skolçni ar sa-viem darbiem, kas tiek organi-zçta Garkalnes novada domesmâjâ par godu Mâtes un ìime-nes dienai.

    Berìu pamatskolasdirektora vietniece ârpus-klaðu darba organizatore

    Dace Lapsiòa

    Skolçni piedalâs sakopðanas talkâ, uzkopjot Vidzemes ðosejas zonu.

    Zîmçtie Lieldienu zaíi – tâ Berìu pamatskolas skolçni sagaidîja svçtkus.

    Skolçni ar riòíiem fotografçjas pçc piedalîðanâs sporta dienas stafetçs.F

    OT

    O:

    NO

    SK

    OLA

    S A

    RH

    ÎVA

  • CETURTDIENA, 27. APRÎLIS, 2006

    Rîgas Apriòía Avîze

    9

    Kalendârâ redzams, ka9. maijs ir Eiropas diena.Bet vai mçs zinâm, kâ tâveidojusies?

    Iespçjams, tikai nedaudzi zi-na, ka 1950. gada 9. maijâ tikasperts pirmais solis tagadçjâsEiropas Savienîbas izveidç. Ta-jâ dienâ Parîzç Francijas ârlietuministrs Robçrs Ðûmanis, apzi-noties Treðâ pasaules kara drau-dus, kas varçtu aptvert visu Eiro-pu, starptautiskajai presei nola-sîja deklarâciju, kurâ Francija,Vâcija un citas Eiropas valstis ti-ka aicinâtas apvienot savu ogïuun tçrauda raþoðanu kâ “pirmopamatakmeni Eiropas federâci-jas izveidç”. Viòð piedâvâja iz-veidot pârvalstisku Eiropas ie-stâdi, kuras pârziòâ bûtu ogïu untçrauda nozare, kas tolaik veido-ja visas militârâs varas pamatu.Valstis, ko viòð uzrunâja, bijagandrîz iznîcinâjuðas sevi bries-mîgâ konfliktâ, kurð bija radîjismateriâlas un morâlas postaþassajûtu. Tieði ðajâ dienâ arî sâkâsEiropas projekts. Tâpçc EiropasSavienîbas valstu un valdîbu va-dîtâju augstâkâ lîmeòa sanâksmçMilânâ 1985. gadâ tika pieòemtslçmums svinçt 9. maiju kâ Eiro-pas dienu. Katra valsts, kas de-mokrâtiskâ ceïâ izvçlas pievie-noties Eiropas Savienîbai, atbal-sta tâs pamatvçrtîbas – mieru un

    9. maijs – Eiropas diena

    solidaritâti. Ðîs vçrtîbas izpauþasekonomikas un sociâlajâ attîstî-bâ, kas aptver vides un reìionâ-lo attîstîbu, kura visiem pilso-òiem garantç pienâcîgu dzîves lî-meni.

    Lai gan Eiropa kâ tâda irpastâvçjusi gadsimtiem ilgi, tovienojoðie elementi pagâtnç iz-râdîjuðies nepietiekami, lai no-vçrstu visbriesmîgâkâs traìçdi-jas, jo nebija kopîgu noteikumuun iestâþu. Eiropas integrâcijanenotiks vienâ dienâ vai pat da-þâs desmitgadçs. Joprojâm irdaudz trûkumu un acîm redza-mu nepilnîbu. Projekts, kas ti-ka sâkts uzreiz pçc Otrâ pasau-les kara, joprojâm ir jauns. Pa-gâtnç centieni apvienot Eiropubalstîjâs uz vienas grupas vçl-

    mi valdît pâr otru. Ðie mçìinâ-jumi nevarçja bût paliekoði, joiekarotajâm valstîm bija tikaiviena vçlme – atgût brîvîbu.Mûsdienâs mçríis ir pilnîgi cits:izveidot Eiropu, kurâ ciena vi-su tâs veidojoðo tautu brîvîbu unidentitâti. Vienîgi apvienojotsavas tautas, Eiropa var lemt sa-vu likteni un nostiprinât savu lo-mu pasaulç. Eiropas Savienîbair tâs pilsoòu rîcîbâ. Saglabâjotsavas îpaðâs vçrtîbas, tradîcijasun valodu, Eiropas pilsoòiemvajadzçtu justies brîvi “Eiropasmâjâs”. Tieði ðo iemeslu dçï vi-sâ Eiropâ 9. maiju atzîmç kâ so-lidaritâtes dienu.

    Pçc interneta materiâliemsagatavojusi

    Sindija Martinova

    JAUNDZIMUÐIE

    “Garkalnes Novada Vçstis”, Nr. 47

    Brîvîbas gatve 455, Rîga, LV-1024

    Izdevçjs: Garkalnes novada dome. Iznâk kopð 1995. gada decembra.Reìistrâcijas apliecîba Nr. 1882.

    Druka: SIA “Rîgas Apriòía Avîze”.

    Izplatîðana: VAS “Latvijas pasts”.

    Tirâþa: 1900 eksemplâru. Bezmaksas izdevums, kas iznâk reizi mçnesî – katra mçneðapçdçjâ ceturtdienâ.

    Materiâlus publicçðanai sagatavojusi Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecîbu speciâlisteSindija Martinova (tâlr. 8345563, 7800929, e-pasts: [email protected]).

    Sludinâjumus, informâciju, ieteikumus, interesantas materiâlu tçmas lûdzam sûtît pa faksu 7994414,e-pastu vai iesniegt novada domç lîdz mçneða 15. datumam.

    Izdevçjs neatbild par autordarbu saturu.

    Rakstus un ilustrâcijas aizsargâ Autortiesîbu likums, tâpçc pârpublicçðanas gadîjumâ atsauce obligâta!

    Iespieðanai nodots 2006. gada 24. aprîlî.

    LAIKRAKSTU LASIET ARÎ WWW.GARKALNE.LV

    MÛÞÎBÂ AIZGÂJUÐI

    Ðalkðu kâ vçjð tajâ birztalâ,

    Skançðu putnu dziesmâs,

    Atmiòas mirdzçs kâ pavediens

    Dziestoðâ vakara liesmâ.

    IRÇNA ILZE ZÇBERGA (8. 02. 1943. – 19. 04. 2006.),

    GAÏINA LUKJANOVIÈA (19. 11. 1954. – 14. 04. 2006.).

    Lîdzjûtîba tuviniekiem...

    Laimi, lai tâ vienmçr soïo blakus,

    Sauli, lai tâ vienmçr sirdî spîd,

    Veselîbu, kas ir visa mîïa,

    Dzîvesprieks lai garâm neaizslîd!

    Saulaini sveicieni un milzumliela pateicîba par

    ieguldîto darbu ðodien tiek sûtîti

    MILDAI PORIETEI,

    kura 5. maijâ svinçs apaïus ðûpuïsvçtkus – 75 gadu jubileju!

    Vienmçr tik daudz enerìijas un prieka vçl pensionâru padomes

    un intereðu kluba “Strauts” dalîbnieki.

    JUBILÂRI75 gadi

    JEÏENA JEVDOKIMOVA (13. 04.), “Jaunâres”

    80 gadiZOJA KASPARE (26. 04.), Bukultçni 4

    85 gadiANNA BUÒÍE (15. 04.), Saulgrieþu iela 6

    IMANTS JÂKOBSONS (11. 04.), Zvirgzdu iela 1

    MIRDZA RESELE (28. 04.), Roþu prospekts 38

    LUDVIGA TÛBELE (30. 04.), Prieþu iela 27

    Aprîïa jubilârus 75., 80. un 85. dzimðanas dienâsveic Garkalnes novada sociâlais dienests un

    pensionâru padome!

    Kâ mâkonîtis zilganbalts,

    Kâ augoðs mçnestiòð ik gads,

    Lai ïauj man izaugt pasaulç

    Ar debess gaismu dvçselç.

    Garkalnes novada domesDzimtsarakstu nodaïâreìistrçta dzimðana:

    RAULS KRISTIÂNS PUDNIEKS (23. 03.)

    ARTÛRS VÇTRIÒÐ (26. 03.)

    ANASTASIJA GRIGORJEVA (27. 03.)

    RALFS ALENS BRÎVULIS (5. 04.)

    REINIS KEVINS PUTNIS (7. 04.)

    Garkalnes novada domes kolektîvs priecâjas parpavasara mazuïiem un sûta saulainus sveicienus

    jaunajiem vecâkiem!