PR INI - European Parliament · !/ 01$+(&0 23% 433 'k0$ !" #$$%&'()* +,-.!" #$ %&'() *+,-.&+/)!"x5:5:b@ >c:!dde 8/y5:z[\95 \: 5/;/5]\95 +++++0

$Page 1: PR INI - European Parliament · !/ 01$+(&0 23% 433 'k0$ !" #$$%&'()* +,-.!" #$ %&'() *+,-.&+/)!"x5:5:b@ >c:!dde 8/y5:z[\95 \: 5/;/5]\95 +++++0$
PR\661725LV.doc PE 386.573v01-00

LV Ārējais tulkojums LV

EIROPAS PARLAMENTS2004 «

«««

«««««

««

« 2009

Izmeklēšanas komiteja saistībā ar sabiedrības „Equitable Life Assurance Society” krīzi

PAGAIDU2006/2199(INI)

03.04.2007

SECINĀJUMI UN IETEIKUMIpar sabiedrības „Equitable Life Assurance Society” sabrukumu(2006/2199(INI))

Izmeklēšanas komiteja saistībā ar sabiedrības „Equitable Life Assurance Society” krīzi

Referente: Diana Wallis

PE 386.573v01-00 2/36 PR\661725LV.doc

LV Ārējais tulkojums

PR_INI

SATURS

Lpp.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI.............................................................................................3

SECINĀJUMI ........................................................................................................................3

A. II DAĻA -- TRANSPONĒŠANA ...................................................................................3

B. III DAĻA – REGULĒŠANAS SISTĒMA.......................................................................8

C. IV DAĻA – TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI ...............................................13

D. V DAĻA – KOMISIJAS NOZĪME...............................................................................24

E. VI DAĻA – IZMEKLĒŠANAS KOMITEJU NOZĪME ................................................26

IETEIKUMI .........................................................................................................................27

A. IETEIKUMI, II DAĻA UN III DAĻA – TRANSPONĒŠANA UN REGULĒŠANAS SISTĒMA ............................................................................................................................27

B. IETEIKUMI, IV DAĻA – TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI .........................29

C. IETEIKUMI, V DAĻA – EIROPAS KOMISIJAS NOZĪME ........................................32

D. IETEIKUMI, VI DAĻA – IZMEKLĒŠANAS KOMITEJU NOZĪME ..........................36

PR\661725LV.doc 3/36 PE 386.573v01-00

Ārējais tulkojums LV

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

par sabiedrības „Equitable Life Assurance Society” sabrukumu (2006/2199(INI))

SECINĀJUMI

A. II DAĻA -- TRANSPONĒŠANA

Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas transponēšana

1. Lai gan ir konstatētas dažas atšķirības starp Apvienotās Karalistes īpašajiem valsts noteikumiem un Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas pantiem1, komiteja uzskata, ka šo atšķirību raksturs un skaits nav tik nozīmīgs, lai būtu iemesls nosaukt par kļūdainu to, ko var apzīmēt par „oficiālo” transponēšanas procesu.

2. Komisija tomēr pieļauj vienu izņēmumu attiecībā uz plašajām pilnvarām, ko AK valsts tiesību akti piešķir valsts sekretāram (kā noteikts 1982. gada ICA 68. sadaļā), atteikties no piesardzības regulējumu izmantošanas. Šīs pilnvaras šķiet nesavienojamas ar direktīvas „burtu” un mērķi un tika izmantotas nepiemērotā veidā2 (it īpaši, daudzos gadījumos piešķirot atļaujas ieskaitīt nākotnes peļņu maksātspējas rezervē) un tādēļ šajā konkrētajā gadījumā ir nopietnas bažas, ka Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva netika transponēta pilnīgi pareizi.

3. Komiteja ir pārliecināta, ka Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas transponēšana Apvienotajā Karalistē tomēr netika veikta tādā veidā, kas ļautu efektīvi īstenot tās pamatmērķus. Komiteja ir pārliecināta, ka direktīvas pakāpeniskā īstenošanas metode Apvienotajā Karalistē (t.i., direktīva netika transponēta vienā noteiktā valsts tiesību aktā, bet tika izkliedēta pa dažādiem atšķirīgas svarīguma pakāpes aktiem) ir neskaidra un, šķiet, nav labākais EK principu un normu iekļaušanas veids valsts tiesiskajā sistēmā.

Īpašie jautājumi attiecībā uz piemērošanu

„Visas uzņēmējdarbības finanšu uzraudzības” koncepcija

1 Skat. II daļas II iedaļas 2. panta 1. punktu 85.-86. lpp.; II daļas II iedaļas 2. panta 2. punktu 68. lpp.; II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu 92. lpp. un WE 20.2 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu par 25. pantu Trešajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā; sk. arī WE 17, 7.2.2. pantu 228. lpp.

PE 386.573v01-00 4/36 PR\661725LV.doc


4. Komiteja atgādina, ka direktīva noteic, ka finanšu uzraudzībai jāaptver ”visa dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbība”.1 Komiteja kā likumdevējs uzsver, ka šāda vienkārša terminoloģija ir nepārprotama, un tai ir jādod plašs un pienācīgs skaidrojums.

5. Komiteja ir pārliecināta, ka AK iestāžu uzraudzība pār ELAS neņēma vērā vai nepareizi skaidroja „visas uzņēmējdarbības finanšu uzraudzības” jēdzienu pretēji Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 8. pantam2, 18. pantam3 un 25. pantam4.

6. Komiteja ir pārliecināta, ka izvēle, kas dota 18. panta 1. punkta D apakšpunktā, neizslēdz turpmāku rīcības brīvību vai ārpuslīguma prēmijas kā firmas „visas uzņēmējdarbības” sastāvdaļu un neatbrīvo dalībvalstu iestādes no pienākuma darīt visu iespējamo direktīvas „burta” un mērķa ievērošanai. Turklāt no komitejai pieejamajiem materiāliem5 var spriest, ka viens no galvenajiem ELAS finanšu sabrukuma iemesliem bija tas, ka gadiem ilgi tā neveidoja rezerves piemēroti turpmākajām brīvas izvēles vai ārpuslīguma prēmijām.

7. Ir bijuši mēģinājumi pierādīt6, ka sabiedrībai ELAS nebija pienākums veidot rezerves turpmākajām brīvas izvēles vai ārpuslīguma prēmijām, jo atbilstīgi direktīvai tas bija atstāts izvēlei, un AK regulators izlēma neizmantot šo izvēli. Komiteja uzskata, ka brīvi izmantojamu prēmiju rezervju veidošanas neobligātums iedragāja direktīvas spēku un iekšējo saistību. Šādas izvēles ieviešana neatbilda direktīvas vispārējam mērķim.

8. Komisijai iesniegtie materiāli7 liecina, ka regulators ir tiecies pievērsties maksātspējas rezervēm šaurā nozīmē un firmas finanšu stāvokļa vispārējā analīzē maz vai nemaz nav ņēmis vērā turpmākās brīvās izvēles un ārpuslīguma prēmijas. Komiteja tāpēc uzskata, ka visticamāk regulators nespēja nodrošināt to, ka ELAS izveido piemērotu maksātspējas rezervi attiecībā uz visu uzņēmējdarbību visiem gadījumiem.

Rūpīgu administrācijas un grāmatvedības procedūru un atbilstīgas iekšējās kontroles mehānismu trūkums

9. Ir skaidras norādes uz to, ka AK regulatori apzināti neapstrīdēja ELAS ieceltā aktuāra divdabīgo un tādējādi konfliktējošo lomu, kurš sešus gadus ieņēma arī augstu amatu sabiedrības vadībā kā tās izpilddirektors. Komiteja uzskata, ka šī lomu divdabība radīja apdrošināšanas ņēmēju interesēm nelabvēlīgu interešu konfliktu, ko regulatoriem vajadzēja apstrīdēt kā sliktas korporatīvas pārvaldības gadījumu. Turklāt komiteja uzskata, ka, strauji nerīkojoties šajā ieceltā aktuāra dubultās lomas jautājumā, AK regulators nepildīja pienākumu pieprasīt no ELAS „rūpīgas administrācijas un

1 Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 8. pants.2 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punkts, 39.-41. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu. 99.-100.lpp.; sk. arī WE 16 (16. nodaļa; 19. nodaļas 210. punkts; 18. nodaļas 220. punkts; 21. nodaļa) un WE Conf 3.3 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 52.-53. lpp. un II daļas II iedaļas2. panta 3. punktu, 104.-106. lpp.; sk. arī WE Conf 11, WE 16, WE 26 un WE 79.4 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 59.-60. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 107.-108. lpp.; sk. arī WE 17, 7.2.2. punktu, 228. lpp.5 Sk. daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 105.-106. lpp.; sk. arī WE 16, WE 26 un WE 79.6 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 52.-54. lpp.7 Sk. WE 16, 19. nodaļas 210. punktu.

PR\661725LV.doc 5/36 PE 386.573v01-00


grāmatvedības procedūras un iekšējās kontroles mehānismus”, kā to skaidri prasa Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva, un rīkojās pretēji 8. pantam1. Komiteja apgalvo, ka ieceltajam aktuāram AK pārraudzības sistēmā bija vislielākā nozīme un ka nespēja nodrošināt šāda posteņa efektivitāti iedragāja visu uzraudzības sistēmu, it īpaši padarot pilnīgi neatbilstīgas jebkādas iekšējās pārbaudes. Komiteja uzskata, ka, ja tāds postenis ir nodibināts, un neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem tas tika pieprasīts, ieceltais aktuārs kļuva par AK regulēšanas un uzraudzības sistēmas daļu, uz kuru kopumā attiecas Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva. Turklāt konkrēti paziņojumi2 liek Komitejai uzskatīt, ka šī neveiksme attiecās uz plašākas administratīvas rīcības daļu, kas iedragāja to drošības līdzekļu efektivitāti, kuri ietverti Kopienas tiesību aktos.

Apdrošināšanas ņēmēju pamatoto ieceru neievērošana

10. Atbilstīgi dažiem komitejā saņemtiem paziņojumiem3 apdrošināšanas ņēmēju pamatoto ieceru jēdzienā ietilpa tas, ka apdrošināšanas ņēmēji cerēja saņemt brīvās izvēles prēmijas papildus līgumā noteiktajiem ieguvumiem. Ja AK iestāžu pienākums bija ņemt vērā apdrošināšanas ņēmēju pamatotās ieceres (PRE), kas ir daļa no Kopienas tiesību aktos ietvertajiem pienākumiem, komiteja uzskata, ka tām būtu bijis arī jāpārliecinās, vai rezerves sedz brīvās izvēles prēmijas. Komiteja uzskata, ka, neuzskatot brīvās izvēles prēmijas par visas uzņēmējdarbības neatņemamu sastāvdaļu un neuzliekot par pienākumu sabiedrībai ELAS nodrošināt tām piemērotus tehniskus nosacījumus, AK regulatori nepievērsa vajadzīgo uzmanību apdrošināšanas ņēmēju pamatotajām iecerēm un līdz ar to ir pārkāpuši Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 18. panta „burtu” un mērķi.

11. Komiteja atgādina, ka Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 10. pants prasa, lai AK iestādēm būtu piešķirtas pilnvaras un līdzekļi apdrošināšanas ņēmēju pamatoto ieceru ievērošanas nodrošināšanai un lai tiek sperti visi atbilstīgie un vajadzīgie soļi, nodrošinot, ka ELAS savā uzņēmējdarbībā turpina ievērot AK tiesību aktus4, novēršot vai labojot jebkādus pārkāpumus, kas var kaitēt apdrošināšanas ņēmēju interesēm.

12. Komitejai sniegtie paziņojumi5 rosina domāt, ka 90. gados AK regulatori neizmantoja viņiem piešķirtās plašās pilnvaras attiecībā uz ELAS, neraugoties uz pietiekamiem norādījumiem par gaidāmo krīzi. Daži pārskati6 norāda uz to, ka regulators pieņēma apzinātu un apsvērtu „neiejaukšanās” nostāju attiecībā uz ELAS lietu. Komiteja uzskata, ka tas varēja nozīmēt to, ka regulators nav pildījis pienākumu nodrošināt apdrošināšanas ņēmēju pamatoto ieceru ievērošanu, un tādējādi bija pārkāpts Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 10. panta „burts” un mērķis.

AK regulatoru pārmērīgā iecietība pret maksātspējas rezervi

1 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 41.-42. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 98. lpp.2 Sk. V. Baird ziņojumu (WE 17), 2.13.6. punkts3 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 40.-41. lpp. un 47. lpp.; sk. arī II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 101.-102. lpp.; sk. arī WE 16, 18. nodaļas 220. punktu un WE 52-54 un LLOYD 5. noklausīšanā.4 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 47.-48. lpp.5 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 45.-47. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 101.-102. lpp.; sk. arī WE 17.6 Sk. II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 99.-101. lpp. un WE 16.

PE 386.573v01-00 6/36 PR\661725LV.doc


13. Vairāki paziņojumi1 apstiprina secinājumu, ka sabiedrība ELAS mākslīgi uzturēja ārējo priekšstatu par tās finanšu spējām, un tai izdevās izpildīt maksātspējas prasības, veiksmīgi iegūstot no regulatora daudzus pilnvarojumus par nākotnes peļņas iekļaušanu un Cilmera metodes izmantošanu, veidojot rezerves kā daļu no tās netiešajiem aktīviem. Šie pilnvarojumi tika piešķirti, pamatojoties uz valsts sekretāra atteikšanās pilnvarām, kas ietvertas 1982. gada ICA 68. sadaļā, un kuru saderību ar Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas „burtu” un mērķi komiteja joprojām apšauba. AK regulatora pārmērīgā iecietība šajā ziņā ir bijusi acīmredzams Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 10. un 25. panta pārkāpums.

14. Komiteja uzskata, ka, saņēmuši atļauju maksātspējas prasību mākslotai izpildei, ELASslēpa patiesību no apdrošināšanas ņēmējiem un radīja draudus sabiedrības turpmākajai finansiālajai dzīvotspējai. Tādēļ jāsecina, ka apdrošināšanas ņēmēju pamatotās ieceres tika paļautas riskam un ka AK regulatori, iespējams, veica pasākumus, kas nebija „atbilstīgi un vajadzīgi, lai novērstu vai labotu jebkādus pārkāpumus, kas var kaitēt apdrošināšanas ņēmēju interesēm”.

15. Komiteja uzskata, ka pārmērīgs nākotnes peļņas un Cilmera aprēķina metodes izmantojums padarīja maksātspējas rezervi par diezgan maldinošu ELAS finansiālās spējas rādītāju un ka tā rezultātā AK regulatori nepildīja pienākumu pieprasīt no ELAS„pienācīgi pieejamu maksātspējas rezervi attiecībā uz visu tās uzņēmējdarbību jebkurā laikā”.

Regulatoriem pieejamo līdzekļu pietiekamība

16. Liels daudzums materiālu2 norāda uz to, ka it īpaši 90. gadu sākumā AK uzraudzības un regulēšanas iestāžu rīcībā nebija pietiekami daudz pienācīgu līdzekļu vai nu kompetentu darbinieku, vai pietiekamu resursu ziņā, lai pildītu savus uzraudzības un regulēšanas pienākumus, pretēji normai, kas noteikta Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 10. panta 3. punktā. Šādas nepieciešamas pilnvaras un līdzekļi, un no tiem izrietošā efektīvas uzraudzības iespēja ir vēl jo svarīgāka, jo, stājoties spēkā Trešajai dzīvības apdrošināšanas direktīvai, izcelsmes dalībvalsts saglabā pilnu atbildību par dzīvības apdrošināšanas uzņēmumu finanšu uzraudzību.

Informācijas prasības

17. Komitejai pieejamais materiāls3 rada bažas, vai AK tika pareizi īstenotas Trešās direktīvas prasības par informācijas publiskošanu, un vai tās tika pārkāptas sabiedrības „Equitable Life” gadījumā.

Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas piemērošana

1 Sk. II daļas II iedaļas 1. panta 1. punktu, 60.-61. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 3. punktu, 105.-106. lpp.; sk. arī WE 17, 7.2.2. punktu, 228. lpp.2 Sk., piemēram, V. Baird ziņojuma (WE 17), 2.23.5. punktu; G.W Penrose ziņojuma (WE 16) 158. un 160. punktu.3 Sk. IV iedaļu (it īpaši 266.--267. lpp.)

PR\661725LV.doc 7/36 PE 386.573v01-00


18. Komiteja uzskata par nepārprotamu, ka direktīvās noteiktie dalībvalstu pienākumi attiecas ne tikai uz šo valstu likumdošanas kompetenci, bet ietver arī šo valstu administratīvo un tiesu kompetenci. Turklāt ar valsts pasākumu pieņemšanu direktīvas īstenošanai tās ietekme nebeidzas. Pilnīga direktīvas piemērošana ir nodrošināta vienīgi tad, ja valsts īstenošanas pasākumi patiešām ir veikti tādā veidā, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Pretējā gadījumā novirzes direktīvas piemērošanā tiešām negatīvi ietekmētu Kopienas tiesību sistēmas vienveidību un līdzvērtību.

19. Komiteja uzskata, ka Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas piemērošana Apvienotajā Karalistē attiecībā uz ELAS lietu bija nepilnīga un ka AK regulatori un iestādes pienācīgi neievēroja direktīvas galamērķi. Komiteja uzskata, ka oficiāli veiktā transponēšana kopā ar nepilnīgu piemērošanu vairākos aspektos šajā lietā ļauj secināt, ka īstenošanas procesam kopumā bija trūkumi.

PE 386.573v01-00 8/36 PR\661725LV.doc


B. III DAĻA – REGULĒŠANAS SISTĒMA

AK regulatoru „vieglā pieskāriena” regulēšanas politika

1. Ir saņemti pārliecinoši pārskati, kas norāda, ka AK ilgu laiku pēdējos divdesmit gados konsekventi piemēroja līdz galam neizstrādātu „viegla pieskāriena” regulēšanas politiku apdrošināšanas jomā gan pirms, gan pēc Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas stāšanās spēkā. Iesniegumi un paziņojumi liecina, tagad AK ir plaši izstrādāta un ieviesta uz principiem pamatota regulēšanas politika, un gaidāms, ka to iekļaus ,,Maksātspējas II” priekšlikumos.

2. Komiteja saprot, ka neviens regulējuma režīms nevar mēģināt likvidēt risku un pilnībā novērst visus regulējamo uzņēmumu trūkumus. Taču ļoti daudzi apgalvojumi liek domāt, ka AK ,,vieglā pieskāriena” politika gāja vienu soli par tālu un veicināja vājas regulēšanas vides izveidi. Tas ļāva nekontrolēti augt tādām grūtībām sabiedrībā ELAS, kuras stingrākā regulēšanas vidē būtu parādījušās agrākā posmā, un tādējādi beigu krīzi būtu bijis iespējams novērst.

3. Šķiet, ka AK regulatori nespēja savlaicīgi reaģēt uz to, ka sabiedrībai ELAS ilgstoši visā 90. gadu periodā trūka aktīvu, jo tā pienācīgi neveidoja rezerves nākamajām terminētajām prēmijām. Tas notika tāpēc, ka regulatori apzināti saglabāja neskaidrus noteikumus par to, kā jāveido nodrošinājumi nākotnes brīvās izvēles prēmijām, kas, domājams, savukārt ļāva ar tām rīkoties bez iecelto aktuāru kontroles.

AK regulatoru regulēšanas trūkumi

4. Ir bijuši daudzi paziņojumi un iesniegti materiāli, kas atbalsta atzinumu par dažādu AK dzīvības apdrošināšanas regulatoru (DTI/HMT/FSA), kā arī GAD nespēju regulēt un par konsultatīvās uzraudzības trūkumiem attiecībā uz ELAS uzraudzību visā 90. gadu laikā un it īpaši pēc Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas stāšanā spēkā 1994. gadā.

5. Tāpat arī ir plašs materiāls, kas norāda uz to, ka, ja AK regulatori būtu apzinīgi un rūpīgi pildījuši savas konsultatīvās uzraudzības un regulatīvās pilnvaras, kā to prasa Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas 10. un 13. pants, viņiem, savukārt, būtu bijis jāatklāj un jāreaģē uz ELAS uzņēmējdarbības modeļa un veikto operāciju trūkumiem un piemītošajiem riskiem pirms galīgās krīzes iestāšanās.

6. Ir saņemts nozīmīgs skaits paziņojumu par to, ka AK regulatori nav spējuši novērst ELAS virzību uz krīzi un tādējādi nav spējuši aizsargāt ELAS apdrošināšanas ņēmējus Apvienotajā Karalistē un citās dalībvalstīs pret finansiāliem zaudējumiem.

7. Komitejas saņemtie paziņojumi un speciālistu padomi, kā izrādās, runā pretī G.W. Penrose vispārējam novērtējumam, ka „principā pati sabiedrība bija savu nelaimju

PR\661725LV.doc 9/36 PE 386.573v01-00


autore. Regulēšanas sistēmas trūkumiem bija pakārtota nozīme"1. It īpaši viņa ziņojuma „Galvenie secinājumi”2 runā pretī viņa paša iepriekš dotajam novērtējumam, jo Secinājumos konstatēts, ka regulēšanas trūkumi patiesi ir ievērojami veicinājuši vājas regulēšanas vides rašanos, kur varēja izvērsties ELAS krīz.

GAR risku nesaskatīšana

8. Ļoti daudz materiālu norāda uz to, ka AK regulatori nesaskatīja -- vai pat nolaidīgi nenovērtēja – garantēto pensiju likmju (GAR) polišu iespējamo ietekmi uz ELAS finansiālo stabilitāti, it sevišķi finanšu tirgu ievērojamas lejupslīdes gadījumā, ņemot vērā ELAS reputāciju maksātspējas un rezervju nelielu normu piemērošanā. Liekas, ka tad, kad AK regulatori šo risku beidzot saskatīja, bija par vēlu situāciju mainīt, un ikviena nākamā regulēšanas darbība varēja būt tikai novēlots mēģinājums ierobežot kaitējumu.

9. Nav šaubu, ka akciju tirgus cenu pazemināšanās tendence 2001.—2002. gadā veicināja ELAS krīzes paātrināšanos pēc Lordu palātas nolēmuma. Tomēr nelabvēlīgas tirgus cenas nevar uzskatīt par ELAS krīzes vienīgo iemeslu, par ko liecina tas, ka ne visas AK dzīvības apdrošināšanas iestādes cieta šāda mēroga finanšu krīzi. ELAS gadījumā pieejamais materiāls liecina, ka vairāki faktori, kas nepārprotami brīdināja par tuvojošos tirgus lejupslīdi, un it īpaši GAR problēma jau bija radījuši pamatu sabiedrības turpmākajām finanšu problēmām.

Pārmērīga cieņa pret ELAS

10. Ir acīmredzams arī tas, ka AK regulatori izturējās ar nevajadzīgu „bijību” jeb „cieņu” pret ELAS, it īpaši ņemot vērā tās ilgo vēsturi un līdz šim ļoti cienījamo stāvokli, kas lika viņiem uzskatīt to par labāko no labākajām sabiedrībām dzīvības apdrošināšanas nozarē, un viņi, acīmredzot, ticēja, ka tā ir „pārāk laba un pārāk cienījama”, lai kļūdītos.

11. Vairāki liecinieki un paziņojumi ir apstiprinājuši, ka tieši šī cieņas pilnā attieksme bija tā, kas ievērojami sekmēja piesardzīgi iecietīgu pieeju uzraudzībai un vājas regulēšanas vides rašanos, kas, savukārt, sabiedrībai ELAS deva iespēju netraucēti rīkoties, tā atļaujot sabiedrības finanšu vājumam netraucēti palielināties gadiem ilgi.

Atbildības pārlikšana AK regulatoru starpā

12. Komiteja uzskata, ka, pārliekot atbildību par regulēšanu dažādu AK regulējošu iestāžu starpā līdz finanšu pakalpojumu iestādes (FSA) izveidei, 90. gados tika nepārprotami mazināta uzraudzības un regulēšanas rīcības efektivitāte.

13. Daudzi paziņojumi apstiprina apgalvojumu, ka saziņas trūkums AK regulatoru starpā veicināja situāciju, kas ļāva ELAS augošajām problēmām nekontrolēti attīstīties līdz krīzei. Tomēr par šo konkrēto aspektu vairākos paziņojumos ir atzīmēts, ka kopš vienotas finanšu pārraudzības iestādes izveides situācija Apvienotajā Karalistē ir uzlabojusies.

205 sk. WE 16, 20. nodaļa, 84. punkts2Sk. WE 176, 726.lpp.: 240. punktu no 7. līdz 11. apakšpunktam.

PE 386.573v01-00 10/36 PR\661725LV.doc


Apgalvojumi par regulatoru vienošanos ar ELAS un/vai apzinātu krāpšanu

14. Komiteju nepārliecina apgalvojumi1 ne par apzinātu un saskaņotu vienošanās stratēģiju AK regulatoru un ELAS vadības starpā, ne par jebkādu šķēršļu likšanu ELAS krīzes cēloņu izmeklēšanā, ne par apzinātu un saskaņotu krāpšanu uz ELAS apdrošināšanas ņēmēju rēķina.

15. Komiteja uzskata, ka pēc ELAS krīzes izvēršanās AK regulatori bijuši lēni, zināmā mērā atturīgi un ne vienmēr pilnībā pārskatāmi ELAS izmeklēšanas veikšanā, kā arī plašākas sabiedrības, it sevišķi attiecīgo apdrošināšanas ņēmēju, informēšanā, kā to daudzas puses ir vairākkārt ir apgalvojušas.

Kompromisa shēma (KS)

16. Daudzi pārliecinoši paziņojumi2 liecina, ka liels skaits apdrošināšanas ņēmēju jutās maldināti vai apkrāpti no sabiedrības ELAS un regulatoru puses, parakstoties un balsojot par labu kompromisa shēmai.

17. Komiteja uzskata, ka tad, kad notika balsošana par KS, apdrošināšanas ņēmēji pilnībā neapzinājās šī lēmuma tiesiskās sekas.3 Daļēji tas, domājams, bija sarežģītās juridiskās informācijas dēļ, kuru kopā ar KS priekšlikumu iesniedza gan ELAS, gan finanšu pakalpojumu iestāde, un kas parastam apdrošināšanas ņēmējam varēja būt pilnīgi nesaprotama.

18. Komiteja arī uzskata, ka skaidrs brīdinājums būtu informējis apdrošināšanas ņēmējus par to, ka, piekrītot kompromisa shēmai, peļņas rezerves stabilitāte nekādā veidā netika garantēta ilgākam laika posmam un pilnībā palika finanšu tirgu svārstību ietekmē, un ka polišu vērtības pieaugumu, ko nodrošināja saskaņā ar kompromisa shēmu, viegli varēja dzēst turpmākie polišu vērtību kritumi.

Apgalvojumi par maldinošu pārdošanu

19. Daudzi tieši un netieši paziņojumi - tostarp daži nepārprotami - atbalsta apgalvojumu, ka ELAS bija atbildīga par maldinošu pārdošanu un faktu sagrozīšanu apdrošināšanas ņēmējiem un iespējamajiem klientiem gan AK, gan citās dalībvalstīs, kur darbojās šī sabiedrība.

20. It īpaši ir paziņojumi4, kas pieļauj, ka ELAS vairākos jautājumos sniedza maldinošu informāciju apdrošināšanas ņēmējiem un perspektīvajiem pircējiem, apzināti nepievēršot viņu uzmanību garantētās pensiju likmes riskam pat pēc tam, kad ELAS bija vērsusies pēc juridiska padoma par garantētās pensiju likmes problēmu pie saviem advokātiem un regulatoriem.

2Sk. III daļas IV sadaļas 1. panta b) un f) punktu2Sk. III daļas, IV iedaļas 3. panta e) punktu2Sk. III daļas IV iedaļas 3. pantu no b) līdz d) punktam2Sk. III daļas IV iedaļas 2. panta a) punktu un IV iedaļas 4. panta a) punktu, 69.-71. lpp.

PR\661725LV.doc 11/36 PE 386.573v01-00


21. Komiteja ir dzirdējusi papildu apgalvojumus par maldinošo pārdošanu, norādot, ka ELASpārdošanas izdevumā apgalvots, ka „peļņas” rezerve izlīdzinot svārstības ienākumu un aktīvu vērtībā. Turklāt tika apgalvots, ka ELAS īstenoja agresīvu toreizējo ELAS polišu „pirkšanas – pārdošanas” politiku attiecībā pret jaunākām ieguldījumu polisēm, kas bija ārkārtīgi ienesīgas sabiedrībai ELAS, tā radot jaunu komercdarījumu un komisijas atlīdzību un prasot vēl niecīgākas kapitāla rezerves, kas ir skaidrā pretrunā ar apdrošināšanas ņēmēju interesēm.

22. Ir arī paziņojumi, kas pamato vairākus citus apgalvojumus par maldinošu pārdošanu citās dalībvalstīs, kur ELAS veica pārdošanas operācijas, tostarp vilinot perspektīvos pircējus ar piedāvājumu par īpašas kvalitātes ieguldījumu iespēju, kuras patiesībā nebija, --piemēram, ar apgalvojumiem, ka Īrijas vai starptautiskās polises ir „nožogotas” un ka Vācijas polises kontrolē Vācijas finanšu regulators.

Nolaidība regulatoru uzraudzībā pār uzņēmējdarbības veikšanu

23. Komiteja uzskata, ka AK uzņēmējdarbības veikšanas regulatori reaģēja novēloti vai nereaģēja nemaz attiecībā uz iepriekš minētajām ELAS pārdošanas un tirgošanas darbībām. Uzņēmējdarbības veikšanas regulatori attiecīgajās citās dalībvalstīs arī reaģēja vēlu un daļēji tāpēc, ka vēl nebija radītas piemērotas uzraudzības struktūras, daļēji tāpēc, ka viņi domāja, ka var paļauties uz AK regulējošās uzraudzības lietpratību. Tomēr, šķiet, ka, tiklīdz ELAS problēmas kļuva vispārzināmas vai nonāca viņu uzmanības lokā, ārzemju regulatoru uzņēmējdarbības veikšanas uzraudzība uzlabojās.

24. Kopumā dzirdētie un iesniegtie paziņojumi visnotaļ liecina, ka dzīvības apdrošināšanas regulatīvā uzraudzība skartajās dalībvalstīs ir uzlabojusies iepriekšējo piecu gadu laikā, it sevišķi tagad, kad viena apdrošināšanas uzraudzības iestāde veic gan konsultatīvo, gan uzņēmējdarbības veikšanas uzraudzību.

Saziņas trūkums starp AK un ārzemju regulatoriem

25. Daudzi pārskati apstiprina apgalvojumu, ka saziņa starp AK un ārzemju regulatoriem attiecībā uz ELAS visā laikposmā no 90. gadiem līdz 2002. gadam bija neapmierinoša, lai neteiktu skaidri – nepilnīga. Komiteja it īpaši uzskata, ka saziņa, ja tā vispār notika, bija absolūti nepietiekama, lai risinātu tik nozīmīgu jautājumu kā ELAS krīze ar nepārprotamu pārrobežu iedarbību.

26. Komiteja noteikti uzskata, ka regulatoru dotais skaidrojums par izcelsmes/mītnes valsts atbildību dzīvības apdrošināšanas firmu uzraudzīšanā bija pārāk pasīvs, vienam tiecoties paļauties uz otru. Kā to apstiprina vairāki paziņojumi, šī nostāja pati par sevi veicināja turpmāku regulatīvās vides vājināšanos un noveda it īpaši pie tā, ka Apvienotajai Karalistei nepiederīgie apdrošināšanas ņēmēji atradās „starp diviem krēsliem” un mītnes valsts regulators izrādījās tikai malā stāvētājs, kam maz kontroles pār apdrošināšanas uzņēmējdarbību, kas tiek veikta tās teritorijā.

27. Komitejai iesniegtie paziņojumi un materiāli dod tai iemeslu uzskatīt, ka saziņa starp apdrošināšanas regulatoriem ir uzlabojusies kopš 2004. gada regulatoru ciešākas sadarbības dēļ, pateicoties Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komitejas

PE 386.573v01-00 12/36 PR\661725LV.doc


(CEIOPS) nesen izveidotajam Eiropas regulatoru tīklam, kura mērķis ir panākt labāku pārrobežu uzraudzības un regulatīvās darbības īstenošanu.

28. Tomēr komiteja uzskata, ka gadījumā, ja mītnes valsts neapliecina nekādus vispārējus labas darbības noteikumus izcelsmes valsts iestādei, pastāv neizbēgams risks, ka ne izcelsmes, ne mītnes valsts uzraugs neseko uzņēmējdarbības veikšanas noteikumu ievērošanai, jo katrs domā, ka otrs darbojas atbilstīgi noteikumiem.

PR\661725LV.doc 13/36 PE 386.573v01-00


C. IV DAĻA – TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

Ievads

1. Kopumā aptuveni 1,5 miljoni apdrošināšanas ņēmēju izjuta sabiedrības „Equitable Life”notikumu ietekmi. No tiem lielākā daļa bija AK iedzīvotāji. Tomēr nozīmīgs skaits apdrošināšanas ņēmēju tika ietekmēti 14 citās ES dalībvalstīs, it sevišķi aptuveni 8000 Īrijas un 4000 Vācijas pilsoņu. Tādējādi daudzi Eiropas pilsoņi ir cietuši sabiedrības „Equitable Life” krīzes rezultātā.

2. Komitejai sniegtie rakstiskie un mutiskie izklāsti1 liecina, ka krīze sabiedrībā ELAS ir radījusi finanšu grūtības daudziem individuāliem pensionāriem un noguldītājiem. Liecības arī rāda, ka daudzi apdrošināšanas ņēmēji papildus viņu finanšu zaudējumiem ir pārdzīvojuši ievērojamu satraukumu un sarūgtinājumu sakarā ar jautājumiem par iespēju saņemt kompensāciju un taisnu tiesu.

3. Kolektīvā zaudējuma lielums, ko nesuši apdrošināšanas ņēmēji, nav precīzi nosakāms, pamatojoties uz iesniegumiem komitejai2. Polišu vērtības samazinājums, kas notika 2001. gada 16. jūlijā, ir aptuveni 4 miljardi sterliņu mārciņu. Tomēr ir bijušas arī pretrunīgas liecības attiecībā uz to, kāda samazinājuma daļa ir saistāma ar sabiedrības slikto pārvaldību un kādu daļu ir radījusi vairāk ārēju faktoru iedarbība, piemēram, vājie finanšu tirgu darbības rādītāji tajā laikā. Tomēr sabiedrībā praktizētie pārlieku lielo prēmiju maksājumi visā 90. gadu laikā kopā ar izmaksām par garantēto pensiju likmju maksājumiem visticamāk ir bijuši galvenie polišu vērtības pazemināšanās cēloņi.

4. Komitejai sniegtajos paziņojumos3 ir izcelts tas, ka dažādu kategoriju apdrošināšanas ņēmējus krīze ir ietekmējusi atšķirīgā mērā. Tomēr izrādās, ka dažas grupas atradās īpaši nelabvēlīgā situācijā: pirmkārt, tie apdrošināšanas ņēmēji, kam bija negarantēto pensiju likmju polises, kuri pievienojās 90. gadu beigās un 2000. gadā, jo viņi nebija iepriekš guvuši labumu no sabiedrības piešķirtajām pārlieku lielajām prēmijām; otrkārt, ikgadējās peļņas daļas saņēmēji, kas cieta nopietnus ikgadējo peļņas daļas maksājumu samazinājumus bez iespējas pāradresēt polises citam pakalpojuma sniedzējam; treškārt, apdrošināšanas ņēmēji dalībvalstīs ārpus Apvienotās Karalistes atradās īpaši smagā situācijā, neatkarīgi no viņu ELAS polises nosacījumiem.

5. Komisijai sniegtie paziņojumi ir parādījuši, ka daudziem ELAS krīzes upuriem bija lielas grūtības uzzināt, kādu rīcību izvēlēties vai pie kā vērsties, lai mēģinātu iesniegt sūdzību un saņemt kompensāciju. Dažādas aģentūras daudzus sūtīja burtiski no Poncija pie Pilāta. Citi, acīmredzot, lika lielas cerības uz alternatīvām strīdu risināšanas (ASR) sistēmām, kad daudz labāks padoms būtu bijis ieteikums griezties ar prasību parastā tiesā, ja viņi finansiāli varētu atļauties tādas izmaksas. Īsi sakot, komitejai iesniegtais materiāls rāda ainu, kurā valda apjukums un vērā ņemama nevienlīdzīga attieksme. Tagad, savukārt, tiek aplūkoti turpmākie secinājumi un ieteikumi par sūdzību statusu un to tiesisko aizsardzības

1 Sk. IV daļas II iedaļas 1. un 3. punktu2 Sk. IV daļas II iedaļas 2. punktu3 Sk. IV daļas II iedaļas 3. punktu

PE 386.573v01-00 14/36 PR\661725LV.doc


līdzekļu piemērotību, kas pieejami apdrošināšanas ņēmējiem, un par piekļuvi tiesas un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem.

I. Kompensācija ar tiesvedības palīdzību

(a) ELAS tiesāšanās

6. Sabiedrības „Equitable Life” mēģinājums atgūt zaudējumus, uzsākot tiesvedību pret tās iepriekšējiem direktoriem un revizoriem, nebeidzās ar kompensācijām apdrošināšanas ņēmējiem. Šī nespēja pat labi finansētam tiesas dalībniekam novest prasību līdz galam skaidri parāda augstās izmaksas un nenoteiktību, ko rada tiesas līdzekļu izmantošana, lai saņemtu kompensāciju Apvienotajā Karalistē.

(b) Civilprocesi pret ELAS

7. Teorētiski tiesvedības uzsākšana pret ELAS (saskaņā ar 1986. gada Finanšu pakalpojumu akta 62. iedaļu par kļūdainu interpretāciju vai par paviršu padoma došanu) bija iespējams ceļš, kā sarūgtinātajiem apdrošināšanas ņēmējiem gūt kompensāciju. Tomēr praksē -- kā to rāda komitejai iesniegtie iesniegumi1 -- tikai daži turīgi apdrošināšanas ņēmēji izvēlējās šo ceļu vai draudēja to darīt ar juriskonsultu starpniecību un rezultātā panāca pirmstiesas izlīgumu ar sabiedrību ar stingras konfidencialitātes nosacījumiem. Augstās izmaksas un riski saskaņā ar AK tiesisko sistēmu atturēja parastu apdrošināšanas ņēmēju no prasības celšanas tiesā pret sabiedrību, un tā rezultātā šīm personām bija jāpaļaujas uz finanšu tiesībsarga dienestu (FOS) kā vienīgo iespējamo ceļu uz kompensāciju. Komiteja uzskata, ka tā ir neapstrīdama netaisnība.

(c) Tiesvedība pret uzraudzības iestādēm

8. Komisijas pieprasītā ekspertu konsultācija2 norāda, ka saskaņā ar AK tiesību aktiem, atšķirībā no citām ES valstīm, uzraudzības iestādi Apvienotajā Karalistē nevar saukt pie atbildības par nolaidību, bet tikai pie atbildības par kaitējumu, kas radies valsts iestādes amatpersonas pienākumu ļaunprātīgas nepildīšanas dēļ, kur vajadzīgs zināms negodīgums. Šī prasība būtu ievērota tikai tajā gadījumā, ja amatpersona būtu prettiesiski pildījusi savus pienākumus ar īpašu nolūku radīt kaitējumu prasītājam vai ar nevērīgu vienaldzību par šāda kaitējuma rašanās iespēju. Pieejamais materiāls liecina, ka šādas prasības nebija paredzētas ELAS gadījumā un ka tādēļ ir nopietnas šaubas, vai sarūgtinātajiem apdrošināšanas ņēmējiem par viņu ciestajiem zaudējumiem būtu izdevies saukt regulēšanas iestādes pie atbildības saskaņā ar AK tiesību aktiem.

(d) Apdrošināšanas ņēmēju situācija citās dalībvalstīs un attieksme pret viņiem

1 Sk. IV daļas VI iedaļas 2. punkta c) apakšpunktu2 Sk. IV daļas VII iedaļas 2. punktu

PR\661725LV.doc 15/36 PE 386.573v01-00


9. Komiteja atzīmē Komisijas paustās šaubas1 par pakalpojuma sniegšanas brīvības un vispārējā labuma jēdzienu skaidrību un piekrīt, ka skaidrojuma atšķirības attiecībā uz tādiem jēdzieniem „nopietni grauj ar Trešo dzīvības apdrošināšanas direktīvu izveidotā mehānisma darbību”.

10. Sabiedrības „Equitable Life” filiāles darbojās Īrijā (no 1991. līdz 2001. gadam) un Vācijā (no 1992. līdz 2001. gadam) un pārdeva tās produktus aptuveni 8 000 Īrijas un 4 000 Vācijas klientiem. Dažos iesniegumos2 ir izteikts pieļāvums, ka „Equitable Life” veltīja īpašas pūles, lai piesaistītu Īrijas un Vācijas klientus 90. gadu beigās un vēl jo vairāk 2000. gadā, kad tās finanšu situācija bija kļuvusi kritiska un, ņemot vērā Apelācijas tiesas spriedumu 2000. gada janvārī, bija paredzama situācijas turpmāka pasliktināšanās garantēto pensiju likmju saistību dēļ. To uzskatāmi parāda divi pasākumi, kas notika 2000. gadā – sabiedrības apšaubāmā reklāmas kampaņa Vācijā, ko tiesas sēdes laikā Šveices iestāžu pārstāvis kritizēja kā neiespējamu Šveices regulatīvajā vidē3, un „Eiropas Fonda” uzsākšana Īrijā.

11. Ir pārskati4, kas liek domāt, ka līdzīgi maldinošajai pārdošanai, ko „Equitable Life” praktizēja Apvienotajā Karalistē, šī sabiedrība maldināja arī daudzus Īrijas un Vācijas apdrošināšanas ņēmējus un iespējamos pircējus, nedodot skaidrojumu par garantētās pensiju likmes risku un nepatiesi apgalvojot, ka „peļņas daļas” rezerve izlīdzina ienākumu un aktīvu vērtības svārstības. Turklāt komitejai tika iesniegti papildu paziņojumi5, kas liecina, ka sabiedrība sniedza nepatiesu informāciju noteiktiem Īrijas pircējiem par to, ka viņi ir veikuši vai veiks pirkumu atsevišķā Īrijas fondā, kas būs „nožogots”, un tādējādi to neietekmēs saistības, kas radīsies AK fondam. Sabiedrība turpināja to darīt pēc Apelācijas tiesas sprieduma 2000. gada janvārī un vairākos gadījumos apgalvoja, ka šis spriedums neietekmēs Īrijas un citas „starptautiskās” polises.

12. Vācijas apdrošināšanas ņēmēju neapmierinātība ar sabiedrības neseno lēmumu vairs nepublicēt dokumentus attiecībā uz gada vispārējo sanāksmi, ne arī ziņojumus un pārskatus vācu valodā ir uzskatāmi parādīta komitejai.6 Šis lēmums nepārprotami nostāda Vācijas apdrošināšanas ņēmējus pat vēl sliktākā stāvoklī nekā AK apdrošināšanas ņēmējus un papildus uzsver vajadzību pieprasīt vienkāršu informāciju ne tikai pirms līguma noslēgšanas, bet arī visā tā darbības laikā.

13. Pēc komitejas domām ir zīmīgi, ka neviena Īrijas iestāde neuzņemas atbildību par darbībām, ko Īrijas regulators veicis attiecībā uz „Equitable Life” līdz 2003. gadam.

14. Ir pieejams materiāls7, kas liecina, ka netika ievēroti nekādi dzīvības apdrošināšanai īpaši uzņēmējdarbības veikšanas noteikumi ELAS krīzes laikā Īrijā, izņemot informācijas

1 Skaidrojošais paziņojums par pakalpojumu sniegšanas brīvību un vispārējo labumu apdrošināšanas nozarē, Nr. 2000/C 43/03, 2000. gada 16. februāris.2 Sk. IV daļas IX iedaļas 2. punkta b) un d) apakšpunktu3 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (248. lpp.)4 Sk. IV daļas IX iedaļas 2. punkta c) apakšpunktu5 Sk. IV daļas IX iedaļas 2. punkta c) apakšpunktu6 Sk. IV daļas IX iedaļas 2. punkta e) apakšpunktu7 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (Īrijas regulatori: 245.-247. lpp.; Vācijas regulatori: 247.-250. lpp.)

PE 386.573v01-00 16/36 PR\661725LV.doc


prasības, ko pieprasa Dzīvības apdrošināšanas direktīvas. Īrijas regulators nepaziņoja AK regulatoram par uzņēmējdarbības veikšanas noteikumiem līdz 2002. gada jūlijam. Tāpat var secināt, ka Vācijas regulators ir paziņojis Vācijas noteikumus par uzņēmējdarbības veikšanu laikposmā no 1996. līdz 2000. gadam tieši EK apdrošināšanas uzņēmumiem, kas darbojas Vācijas teritorijā, tostarp sabiedrībai „Equitable Life”. Izņemot vienu Vācijas regulatora iejaukšanos pret maldinošu reklāmas kampaņu, ne Īrijas, ne Vācijas iestādes nav tieši rīkojušās attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas noteikumu nodrošināšanu īpaši sakarā ar „Equitable Life”.

15. Komiteja secina, ka gan Īrijas, gan Vācijas regulatori ieņēma ļoti pasīvu nostāju attiecībā pret sabiedrības „Equitable Life” uzņēmējdarbības regulēšanu un neizmantoja visas pilnvaras, ko piešķir Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva šajā jomā.

16. Spriežot pēc pieejamā materiāla1, komiteja uzskata, ka Trešajai dzīvības apdrošināšanas direktīvā trūkst skaidru definīciju par izcelsmes un mītnes dalībvalstu iestāžu pilnvarām, nozīmi un atbildību. Šis skaidrības trūkums ir problemātisks gan no uzņēmumu viedokļa, kuri vēlas darboties vienotā tirgū un saskaras ar nenoteiktību attiecībā uz piemērojamajiem noteikumiem, gan vēl lielākā mērā no patērētāju viedokļa, kuriem, visticamāk, nav nojausmas par noteikumiem, kas domāti viņu aizsargāšanai, un kuri pat nezina, kuras iestādes kompetencē ir likt ievērot šos noteikumus un izskatīt attiecīgās sūdzības. Turklāt komiteja atzīmē, ka patērētāji pārrobežu situācijās bieži saskaras ar uzdevumu izlemt, vai viņu sūdzība attiecas uz finanšu uzraudzību vai kādu citu regulēšanas jomu, kas ir sarežģīts atšķirību noteikšanas uzdevums.

17. „Equitable Life” lieta papildus parāda ciešo saikni starp finanšu uzraudzības un uzņēmējdarbības veikšanas jautājumiem un pārklājumus to noteiktās jomās. Kompetenču sadalīšana starp izcelsmes un mītnes valstīm tādējādi var radīt problemātiskas situācijas, kad mītnes valsts uzņēmējdarbības veikšanas regulatoram trūkst vajadzīgās finanšu informācijas (kura ir tikai izcelsmes valsts konsultatīvā regulatora rīcībā), lai novērtētu, vai finanšu pakalpojumu sniedzēja sniegtie paziņojumi un dotā informācija ir precīza vai tieši otrādi – nepietiekama/maldinoša un tātad ir jāuzsāk regulatīva iejaukšanās. Tas, ka finanšu pakalpojumu iestāde nekad nav uzskatījusi par nepieciešamu celt trauksmi mītnes valsts regulatoriem par „Equitable Life” kritisko finansiālo stāvokli, bija svarīgs iemesls, kāpēc nebija Vācijas un Īrijas uzņēmējdarbības regulatoru regulatīvās rīcības.

18. Gan Īrijas, gan Vācijas regulatori ir atbildējuši uz daudziem apdrošināšanas ņēmēju uzziņu jautājumiem un prasībām pēc informācijas. Materiāls, kas kļuvis pieejams komitejai2, liecina, ka abi regulatori mēģināja iegūt informāciju no AK iestādēm un nodeva tālāk šo informāciju attiecīgās dalībvalsts apdrošināšanas ņēmējiem.

19. Tomēr komitejai dotie paziņojumi3 skaidri rāda, ka Īrijas un Vācijas apdrošināšanas ņēmēji nespēja panākt kompensāciju par viņiem nodarītajam pārestībām ar savu attiecīgo valstu finanšu regulatoru starpniecību. Īrijas iestāde nebija pilnvarota spriest par sūdzībām. Vācijas regulators noraidīja lielāko daļu saņemto sūdzību, jo uzskatīja, ka tās

1 Sk. arī IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu, 250. un 251. lpp.2 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (piem., 247. un 250. lpp.)3 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (Īrijas regulatori: 247. lpp.; Vācijas regulatori: 249. lpp.)

PR\661725LV.doc 17/36 PE 386.573v01-00


attiecās uz finanšu uzraudzības lietām, par kurām viņš nebija atbildīgs. Tās divas sūdzības, ko Vācijas regulators atstāja spēkā, nebija saistītas ar „Equitable Life” krīzi.

20. Daudzi paziņojumi un iesniegumi komisijai1 rosina domāt, ka pārklāšanās un pelēkās zonas starp finanšu un uzņēmējdarbības veikšanas uzraudzību ļāva izcelsmes un mītnes valsts iestādēm novelt vienai uz otru atbildību par darbu ar sūdzībām. Piemēram, ne Vācijas, ne AK regulatori neuzskatīja, ka ir tiesīgi nodarboties ar kādu atsevišķu sūdzību2, kuru viens skaidroja kā sūdzību par finanšu uzraudzības jautājumu, bet otrs uzskatīja, ka šī sūdzība ir saistīta ar uzņēmējdarbības veikšanu. Komiteja uzskata, ka šīs atšķirības pārrobežu kompensācijā ir nepieņemamas.

21. Komiteja uzskata, ka diskriminācija pēc dzīves vietas attiecībā uz neveiksmīgas regulēšanas tiesas vai ārpustiesas izmeklēšanu rada ierobežojumu tiesībām brīvi saņemt pakalpojumus, kā to garantē līgums. Turklāt šāda diskriminācija attiecībā uz kompensāciju ir tik cieši saistīta ar brīvību saņemt un sniegt dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus un izveidot filiāles, lai sniegtu šos pakalpojumus, kā garantē Līgums, ka tai ir jābūt pretrunā ar EK Līguma 43. un 49. pantu.

22. Apdrošināšanas ņēmēji, kas slēdza līgumus ar vienu no sabiedrības ES filiālēm, var iesniegt sūdzības par „Equitable Life” valsts tiesā pēc vietējā likuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 44/2001 un Dzīvības apdrošināšanas direktīvas 32. pantu. Komitejai nav ziņu par lietām, kas pret „Equitable Life” ir ierosinātas Īrijas tiesā3, bet ir zināms, ka viena šāda lieta pašlaik gaida izskatīšanu Vācijas reģionālajā tiesā. Komiteja uzskata, ka vietējo tiesu jurisdikcija dod dažas priekšrocības cietušajiem apdrošināšanas ņēmējiem. Tomēr pastāv zināmas šaubas, vai vietējām tiesām vienmēr būs vajadzīgā rīcībspēja atbilstīgi risināt tādas lietas kā „Equitable Life”, kurās izskatāmajās liecībās ietilpst sarežģīti, ar citu dalībvalsti saistīti aktuāru un regulatoru darbības jautājumi, un kas turklāt, iespējams, ir pieejamas tikai tulkojumā no svešvalodas. Turklāt var rasties sarežģīti strīdi jautājumā par piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī sakarā ar mijiedarbību starp starptautiskajām privāttiesībām un iekšējā tirgus noteikumiem.

23. Kopējais secinājums, ko komiteja izdarīja attiecībā uz AK apdrošināšanas ņēmējiem par to, ka risinājums tiesas ceļā nav ērts alternatīvs risinājums parastiem apdrošināšanas ņēmējiem sakarā ar iespējamām augstām izmaksām un riskiem, ir vispār attiecināms arī uz apdrošināšanas ņēmējiem ārpus AK, kaut gan riska pakāpe, kuram tiesas dalībnieki ir pakļauti, var svārstīties atkarībā no attiecīgajām vietējām tiesību sistēmām un šādu lietu uzsākšanas izmaksām, tostarp no tiesiskās palīdzības sistēmu pieejamības.

(e) Tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem

24. Precedenta tiesībām un institucionālajai pieredzei, ko komiteja ņem vērā, Komisijai ir liegta iespēja uzsākt pārkāpuma procesu pret dalībvalstīm par iepriekš notikušu Kopienas tiesību aktu neievērošanu, kas ir jau novērsta. Komiteja tomēr stingri norāda, ka šāda nostāja rada nožēlojamas nepilnības tiesiskajā aizsardzībā privātpersonām, kuras ir upuri

1 Sk. IV daļu, 249.-252., 257. un 258. lpp.2 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (257. lpp.)3 Sk. IV daļas IX iedaļas 5. punktu

PE 386.573v01-00 18/36 PR\661725LV.doc


tādiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem dalībvalstīs, kas var parādīties atklātībā tikai vairākus gadus pēc pārkāpuma. Komiteja uzskata, ka nosodījuma iespēja dalībvalstīm par iepriekšējiem pārkāpumiem būtu ne tikai atbalsts upuriem, kuri apsver iespēju uzsākt tiesvedību valsts tiesās, bet arī radītu spēcīgu pamudinājumu dalībvalstīm īstenot ES tiesību aktus pareizi un laikā. Komiteja arī atzīmē, ka, ja ir likumīga interese tā darīt, Komisijai ir pilnvaras veikt izmeklēšanu par iepriekšējiem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem uzņēmumos, kas pārkāpuši noteiktus Līguma noteikumus1.

25. Savukārt, šāds Komisijas pilnvaru ierobežojums uzskatāmi parāda, cik svarīga nozīme šādos gadījumos ir pilsoņu tiesībām iesniegt lūgumrakstu un Parlamenta tiesībām veikt izmeklēšanu. Komisija, atbildot uz sūdzībām, ko tā saņēma no „Equitable Life” apdrošināšanas ņēmējiem, apgalvoja, ka tā nevar izmeklēt iepriekšējā, pašlaik jau atceltā, regulēšanas režīma saturu un piemērošanu Apvienotajā Karalistē. Turpretī Parlaments nolēma, ka lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātās lietas ir pietiekami nozīmīgas, lai noderētu par attaisnojumu padziļinātai izmeklēšanai un attiecīgas Izmeklēšanas komitejas izveidei. Lai gan Parlamenta kompetencē nav kompensāciju piešķiršana lūgumrakstu iesniedzējiem, tas var dot ieteikumus, ja uzskata to par vajadzīgu.

26. Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva pati par sevi neparedz nekādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un nepievēršas, kā arī neatsaucas uz jautājumu par kompensāciju. Tādēļ šādi jautājumi ir jānosaka atbilstīgi Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem, tostarp lojālas sadarbības pienākumam, kas ietverts EK Līguma 10. pantā.

27. Apvienoto Karalisti principā var saukt pie atbildības valsts tiesā par kaitējumiem sabiedrības „Equitable Life” apdrošināšanas ņēmējiem, kuri ir cietuši zaudējumus AK nespējas dēļ rīkoties saskaņā ar Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas noteikumiem. Noteiktas AK regulatoru neizdarības2 pašas par sevi var veidot pietiekami nopietnus pārkāpumus, lai iestātos valsts atbildība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Turklāt ir skaidrs, ka AK iestāžu pārkāpumu kumulatīvā iedarbība kopumā var novest pie nopietnas un acīmredzamas tām noteikto rīcības brīvības robežu pārkāpšanas.

II. Ārpustiesas kompensācijas līdzekļi

(a) Sūdzības finanšu pakalpojumu iestādē un dažādas izziņas pirms EQUI

28. Paziņojumi, kas sniegti komitejai3, norāda, ka ne apdrošināšanas ņēmēju iesniegtās sūdzības FPI pēc krīzes, ne jebkādas pēc tam oficiāli veiktās izmeklēšanas nav devušas kompensāciju. Patiešām, jautājumi par atbildību un iespējamām kompensācijām vai nu netika skatīti, vai nepārprotami tika svītroti no šajās izmeklēšanās veicamo uzdevumu apraksta.

1 Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 4,1,2003, 1.-25. lpp., 11. apsvērums un 7. panta 1. punkts2 Sk. IV daļas X iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu (it īpaši 272. lpp. un 273. lpp.)3 Sk. IV daļas III iedaļa

PR\661725LV.doc 19/36 PE 386.573v01-00


29. Materiāls, kas ir komitejas rīcībā1, neapstiprina apgalvojumus par FPI nespēju pienācīgi darboties ar apdrošināšanas ņēmējiem no Īrijas un Vācijas, kas vērsušies pie tām ar sūdzībām vai informācijas pieprasījumiem. Komitejai iesniegtās lietas, kurās FPI atsacījās izskatīt īpašus sūdzību aspektus, attiecās uz uzņēmējdarbības veikšanas jautājumiem, par kuriem primārā atbildība gulstas uz izcelsmes valsts regulatoriem saskaņā ar Trešo dzīvības apdrošināšanas direktīvu. Tomēr tāpat kā gadījumā ar AK apdrošināšanas ņēmējiem, Vācijas un Īrijas apdrošināšanas ņēmēju iesniegumi gala rezultātā nebeidzās ar kompensāciju.

(a) Finanšu pakalpojumu kompensāciju shēma

30. AK finanšu pakalpojumu kompensāciju shēma nebija pieejama sabiedrības „Equitable Life” upuriem, jo sabiedrību nepasludināja par maksātnespējīgu.

31. Komiteja tomēr atzīmē, ka piekļuve kompensācijas fondam ir iespējama vienīgi tiem ieguldītājiem, kam ir parakstītas polises ar uzņēmumu Apvienotajā Karalistē vai, ja ieguldītājs noslēdza līgumu ar meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs, kuriem risks vai saistības atrodas Apvienotajā Karalistē. Komiteja uzskata, ka otrs nosacījums ir līdzvērtīgs diskriminācijai pēc dzīves vietas, kas nav savienojama ar Kopienas tiesību aktiem.

(b) AK finanšu tiesībsargs

32. Vairāki tūkstoši apdrošināšanas ņēmēju sūdzības par „Equitable Life” iesniedza finanšu tiesībsarga dienestam (FTD)2, kas apmierināja vairākus simtus no šīm sūdzībām, piešķirot kompensāciju.

33. Komitejai sniegtie paziņojumi3 liecina, ka FTD nav visos gadījumos nodrošinājis to, lai kompensācijas lielumi tiek aprēķināti pietiekami pārredzamā veidā, lai tiem sūdzības uzturētājiem, kas uzskatīja, ka summas bija nepietiekamas, būtu iespējams pārliecināties. Liels skaits paziņojumu4 liecina, ka darbā ar sūdzībām FTD lēmumi bija balstīti ne tikai uz priekšrocībām, kas bija katrā konkrētajā sūdzībā, bet tika ņemta vērā arī atsevišķo lēmumu ietekme uz pārējiem savstarpējā rezerves fonda apdrošināšanas ņēmējiem.

34. FTD atteikšanos ņemt vērā sūdzību priekšrocības pamatoja ar G.W. Penrosesecinājumiem, kas atklāja nozīmīgus trūkumus tiesiskajā aizsardzībā un padarīja acīmredzamus FTD ierobežojumus darbā ar sūdzībām, kad tā nolēmumam bija iespējami regulējoši apsvērumi. Komiteja uzklausīja arī iesniegumus5, kas apliecināja, ka FTD nepieņēma šo lēmumu neatkarīgi no regulēšanas iestādēm. FTD lēmuma rezultātā vesela sūdzību iesniedzēju kategorija, kam bija potenciāli pamatotas pretenzijas attiecībā uz pārāk lielu prēmiju izsniegšanu, tika atstāti bez alternatīvas dārgajam un riskantajam tiesvedības procesam.

1 Sk. IV daļas IX iedaļas 4. punkta a) apakšpunktu2 Sk. IV daļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu; 216. lpp.3 Sk. IV daļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu (it īpaši 221. lpp. un 224. lpp.)4 Sk. IV daļas VI iedaļas 1. punkta b) apakšpunktu (it īpaši 218. lpp.)5 Sk. IV daļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu; (piem., 225. lpp.)

PE 386.573v01-00 20/36 PR\661725LV.doc


35. Ļoti dauzos komitejai adresētos iesniegumos1 ir norādīts, ka noteiktu sūdzību izskatīšanā FTD pieļāva pārmērīgu kavēšanos. Dažos gadījumos tā rezultātā sūdzību iesniedzēji turpmākas juridiskas darbības nevarēja veikt, jo bija beidzies iesniegšanas termiņš. Komiteja uzskata, ka šādas sekas ir nepieņemamas.

36. Kopumā komiteja uzskata, ka FTD nekļuva par pienācīgu kompensēšanas līdzekli pārestībām, kas nodarītas lielam skaitam „Equitable Life” apdrošināšanu ņēmēju, kuri cieta zaudējumus„Equitable Life” krīzes rezultātā.

37. Komiteja izsaka bažas, ka pilsoņu cerība, ka tiesībsarga struktūra, piemēram, FTD, piedāvā efektīvu un praktiski iespējamu alternatīvu tiesā panāktai kompensācijai, ne vienmēr saskan ar to, ko šādas sistēmas īstenībā ir spējīgas nodrošināt.

(c) Kompromisa shēma

38. Iesniegumi komitejai2 liecina, ka kompromisa shēmas izveides primārais mērķis bija novērst no „Equitable Life” juridiskās neskaidrības un atbildību un tādējādi stabilizēt fondu. Tomēr šī shēma neuzlaboja apdrošināšanas ņēmēju situāciju, jo polišu vērtības paaugstināšana, ko apdrošināšanas ņēmējiem bez garantētajām pensiju likmēm piešķīra apmaiņā pret atteikšanos no tiesībām celt prasības, tika zaudēta turpmākajos vērtību kritumos.

39. Daudzi pārskati3 liecina, ka laikā, kad sabiedrība piedāvāja šo shēmu, tai varēja būt zināms, ka pie normāliem apstākļiem polišu vērtību pieaugumu nebija iespējams uzturēt. Tomēr tā nedarīja to zināmu apdrošināšanas ņēmējiem, kuri, iespējams, būtu balsojuši pret šo shēmu, ja viņiem būtu kļuvis zināms sabiedrības finanšu kopējais stāvoklis. 4

40. Komiteja secina, ka šai shēmai praktiski bija jāatņem visiem atlikušajiem apdrošināšanas ņēmējiem tiesības celt prasību pret sabiedrību, tai pašā laikā nenovēršot viņu zaudējumu palielināšanos.

41. Vairāki pārskati5 liecina turklāt, ka sabiedrība pati izskatīja vairāku apdrošināšanas ņēmēju bez noteiktas garantētas pensijas likmes sūdzības, uz kurām neattiecās kompromisa vienošanās ne individuāli, ne ar polišu pārskatiem, un piedāvāja viņiem zināmu kompensāciju. Izrādās, ka lielākā daļa apdrošināšanas ņēmēju pieņēma piedāvājumus, kaut gan apjomi, šķiet, nav atspoguļojuši patiesos zaudējumus, kas radās „Equitable Life” krīzes rezultātā.

(d) AK parlamentārais tiesībsargs

1 Sk. IV daļas VI iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu; (219., 220., 223. un 224. lpp.)2 Sk. IV daļas IV iedaļas 2. punktu 3 Sk. IV daļas IV iedaļas 2. punktu 4 Sk. IV daļas IV iedaļas 2. punktu 5 Sk. IV daļas IV iedaļas 3. punktu (attiecībā uz nestajiem zaudējumiem sk. II iedaļas 2. punktu)

PR\661725LV.doc 21/36 PE 386.573v01-00


42. AK parlamentārā tiesībsarga izmeklēšana par to, vai privātpersonām bija nodarīta netaisnība sakarā ar pārvaldības kļūdu, ko pieļāvuši tie, kam uzdota „Equitable Life” regulēšana, ir papildinājums Eiropas Parlamenta veiktajai izmeklēšanai.

43. Komitejas pilnvarās nav paredzēts noteikt AK valdībā vai regulēšanas iestādēs iesaistīto personu atsevišķu atbildību vai saistības; ar šo lietu jānodarbojas AK parlamentārajam tiesībsargam un visām sekojošajām AK parlamentārajām vai tiesiskajām procedūrām.

44. Saskaņā ar skaidrojumu AK parlamentārā tiesībsarga izmeklēšana attiecas uz visu starptautisko apdrošināšanas ņēmēju stāvokli, kuri apgalvo, ka viņiem ir nodarīta netaisnība sakarā ar pārvaldības kļūdu „Equitable Life” piesardzības pasākumu regulēšanā, un visi atzinumi un ieteikumi arī attieksies uz šo apdrošināšanas ņēmēju stāvokli. Tiesībsargam ir iespēja ieteikt AK valdībai veikt kompensācijas maksājumu.

(e) Citu dalībvalstu apdrošināšanas ņēmēji: Piekļuve tiesībsarga struktūrām Apvienotajā Karalistē un viņu izcelsmes valstī.

45. Izrādās1, ka Īrijas apdrošināšanas tiesībsarga struktūra, kas darbojās „Equitable Life”krīzes laikā, bet kuras vietā šai laikā ir nācis finanšu pakalpojumu tiesībsargs, saņēma no Īrijas apdrošināšanas ņēmējiem 79 sūdzības, no tām 13 sūdzības tika atbalstītas. Īrijas apdrošināšanas tiesībsargs nav atbildējis uz komitejas prasību izskaidrot, kādēļ viņš nolēma izskatīt noteiktas sūdzības, tai pašā laikā citas pāradresējot AK finanšu tiesībsarga dienestam. No Īrijas apdrošināšanas tiesībsarga nevarēja iegūt informāciju arī par to, vai kaut viena no 13 lietām, kas izlemtas par labu sūdzības iesniedzējam, attiecās uz galvenajiem apgalvojumiem par maldinošu pārdošanu, ko atklājusi komiteja. Kopumā komitejai pieejamais materiāls liecina, ka iepriekšējā Īrijas apdrošināšanas tiesībsarga struktūra neveidoja piemērotu kompensācijas iespēju ELAS apdrošināšanas ņēmējiem Īrijā. Tomēr ir jāatzīmē, ka situācija ir uzlabojusies līdz ar finanšu pakalpojumu tiesībsarga amata izveidi.

46. Vācijā pirms 2001. gada oktobra nepastāvēja nekāda apdrošināšanas tiesībsarga struktūra. Turklāt 2001. gadā nodibinātā Versicherungsombudsman [apdrošināšanas tiesībsarga] kompetencē nav skatīt sūdzības par „Equitable Life”, jo šī sabiedrība nekad nav bijusi šīs struktūras dalībniece, un tiesībsarga jurisdikcija ir saistīta ar šādu līdzdalību.

47. Pēc būtības „Equitable Life” apdrošināšanas ņēmējiem, kas polises iegādājās sabiedrības filiālēs Īrijā, Vācijā un citās dalībvalstīs, nebija piekļuves AK finanšu tiesībsarga dienestam, jo tā jurisdikcijā nav iekļautas sūdzības par pakalpojumiem, ko AK firmas sniegušas ārpus AK.

48. Komitejai tomēr ir zināms2, ka dažas sūdzības no Īrijas apdrošināšanas ņēmējiem FTD tomēr izskatīja. Joprojām nav precīzi skaidrs, uz kāda pamata FTD uzskatīja, ka sūdzības atradās tā jurisdikcijā. Komiteja sliecas uzskatīt, ka tajā laikā apdrošināšanas ņēmēju, kā arī regulēšanas iestāžu vidū un pašā FTD valdīja apjukums par to, vai noteiktas Īrijas apdrošināšanas ņēmēju sūdzības ietilpst FTD jurisdikcijā. Ir zīmīgi, ka FTD turpretī nav

1 Sk. IV daļas IX iedaļas 3. punkta b) apakšpunktu2 Sk. IV daļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunktu (it īpaši 259. lpp.)

PE 386.573v01-00 22/36 PR\661725LV.doc


pieņēmis nevienu sūdzību no citu dalībvalstu, tostarp arī Vācijas, apdrošināšanas ņēmējiem.

49. Kopumā izrādās1, ka apdrošināšanas ņēmējiem ārpus AK nebija piekļuves piemērotām ārpustiesas kompensāciju shēmām Apvienotajā Karalistē. Tādēļ viņi atradās pat vēl nelabvēlīgākā stāvoklī nekā AK apdrošināšanas ņēmēji. Šis skaidrības trūkums par to, pie kā, ja vispār iespējams, apdrošināšanas ņēmēji varētu vērsties, kādam AK nepiederīgam pilsonim lika iesniegt sūdzību Eiropas tiesībsargam, kuram šajā lietā nebija nekādu tiesību.

(f) FIN-NET

50. FIN-NET - Eiropas alternatīvo strīdu risināšanas (ASR) shēmu tīkls finanšu pakalpojumu jomā - ir decentralizēts mehānisms, kura nolūks ir palīdzēt virzīt pircējus pārrobežu situācijās uz to struktūru, kura ir kompetenta izskatīt viņu sūdzību.

51. Komiteja norāda2 uz nozīmīgiem trūkumiem FIN-NET sistēmā, kas pašos pamatos ir brīvprātīga sistēma. Šie trūkumi rodas, pirmkārt, tāpēc, ka tīkls pat pēc vairākiem darbības gadiem neaptver visas ES dalībvalstis un finanšu dienestus. Otrkārt, to ASR struktūru, kas ir FIN-NET dalībnieces, pilnvaras un kompetences ievērojami atšķiras. Visbeidzot, kritēriji, ko izmanto dažādu FIN-NET dalībnieku jurisdikcijas noteikšanai, ir dažādi, un tie ne vienmēr mijiedarbojas, lai veidotos saskaņota sistēma. Piemēram, FIN-NET nekādi nepalīdzēja „Equitable Life” Vācijas apdrošināšanas ņēmējiem, kuru sūdzības neietilpa ne Vācijas uz līdzdalību balstītajā jurisdikcijā , ne AK tiesībsarga teritoriālajā jurisdikcijā. Ņemot vērā šos trūkumus, pastāv varbūtība, ka radīsies vai ir radušās citas, līdzīgas pārrobežu situācijas, kurās ir pilnīgi neiespējama piekļuve strīdus atrisinājumam ārpus tiesas. Komiteja norāda, ka ELAS krīze ir palīdzējusi Komisijai atklāt šādas problēmas FIN-NET un turpmāk mēģināt atrast apmierinošus risinājumus.

52. Komiteja uzskata par pilnīgi nepieņemamām šādas atšķirības pircēju piekļuvē kompensācijām iekšējā tirgū, kam raksturīgi strauji augoši finanšu pakalpojumu apjomi, ko sniedz aiz robežām. Tādas problēmas, kādas ir radušās sakarā ar „Equitable Life”, grauj klientu uzticību Eiropas finanšu pakalpojumu tirgum. Pircējiem ir jāgūst labums, ko sniedz vienāda līmeņa aizsardzība ar piekļuvi ārpustiesas kompensāciju shēmām, neatkarīgi no tā, vai viņi finanšu produktus iegādājas no vietējiem vai citas valsts pakalpojumu sniedzējiem. Atšķirības šajā ziņā kavē integrētas pārrobežu mazumtirdzniecības uzsākšanu, kas, iespējams, ir atslēga iekšējā tirgus potenciāla pilnīgai īstenošanai.

53. Komiteja uzskata par pilnīgi neapmierinošu to, ka, ja Eiropas Savienība ir atvērusi finanšu pakalpojumu tirgus, izmantojot likuma „burtu”, pamatojoties vai nu uz Līguma principiem, vai sekundārajiem tiesību aktiem, tad jautājumus attiecībā uz pircēju

1 Sk. IV daļas IX iedaļas 4. punktu2 Sk. IV daļas X iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu (it īpaši 277. lpp. un 278. lpp.)

PR\661725LV.doc 23/36 PE 386.573v01-00


kompensācijām tā ir risinājusi tikai ar nesaistošu tiesību normu instrumentiem, piemēram, ar ieteikumiem un saprašanās memorandiem.1

1 Sk. Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumu Nr. 98/257/EK par principiem, kas piemērojami par pircēju strīdu ārpus tiesu izšķiršanu atbildīgajām struktūrām (OV L 115, 17.4.1998, 31. lpp.); Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu Nr. 2001/310/EK par pircēju strīdu saskaņotā izšķiršanā iesaistīto ārpustiesas struktūru principiem (OV L 109, 19.4.2001, 56. lpp.); Saprašanās memorandu par pārrobežu ārpustiesu tīklu sūdzībām par finanšu pakalpojumiem Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ).

PE 386.573v01-00 24/36 PR\661725LV.doc


D. V DAĻA – KOMISIJAS NOZĪME

Komisijas nozīme „Equitable Life” krīzē

1. Komiteja atzīst, ka Komisija neīstenoja Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas piemērošanas iedarbīgu uzraudzību, kaut gan var teikt, ka tajā laikā tā ir sekojusi dominējošajai praksei. Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis ieņemt ievērojami aktīvāku nostāju un nevis vienkārši gaidīt, kamēr ienāks sūdzības.

2. Komiteja uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu dinamiska pieeja īstenošanai, ievērojot gan normatīvā teksta „burtu”, gan arī tiesību aktu mērķus un to praktiskās piemērošanas metodi, visticamāk būtu uzrādījusi un izvirzījusi priekšplānā trūkumus Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas piemērošanā.

3. Komiteja uzskata, ka Komisijas pieprasītais pētījums par Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas transponēšanu Apvienotajā Karalistē bija nederīgs, nepilnīgs un zemas kvalitātes, tas neizvirzīja nekādus īpaši nozīmīgus punktus, jo viens no galvenajiem vājuma cēloņiem bija tas, ka pētījumu uzsāka neilgi pēc transponēšanas, un tas nevarēja izmantot garāka laikposma priekšrocības, izvērtējot īstenošanu laika gaitā.

4. Komiteja uzskata, ka izvēļu piedāvājums direktīvā mazināja tās saskaņotību un efektivitāti un turklāt kavēja ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, paverot iespēju dalībvalstīm izvirzīt īpašas prasības un atšķirīgas normas. To uzskatāmi parādīja Trešajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā dalībvalstīm dotā iespēja izvēlēties, vai ir jārezervē ārpuslīguma prēmijas (18. panta 1. punkta D apakšpunkts).

Izmeklēšanā atklātie sistēmas trūkumi

5. Komiteja atzīst, ka, kā jau ir norādīts šī ziņojuma dažādās daļās1, ELAS lieta ir iznesusi virspusē noteiktu sistēmisku trūkumu esību, kas no Komisijas puses ir saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanas pienācīgu uzraudzību.

6. Komiteja atzīst, ka , pat ja situācija šķietami ir uzlabojusies pēdējā laikā, ELAS lieta apliecina, ka Komisija pirms tam ir izvēlējusies formālu un statisku nostāju Kopienas tiesības aktu transponēšanas uzraudzībā, kas, kaut arī tajā laikā varbūt saskanēja ar dominējošo izpratni, noteikti vairs nav pieņemama. ELAS lieta pastiprina aktuālo vajadzību pēc dinamiskākas un visaptverošākas EK tiesiskās sistēmas īstenošanas koncepcijas.

7. Komiteja atzīst, ka pašreiz veiktā izmeklēšana parāda arī kādu citu sistēmisku trūkumu Komisijā, proti, resursu nepietiekamību attiecībā uz personālu, kas veic transponēšanas uzraudzību. It īpaši tā parāda2, ka Komisija savā uzraudzībā pārāk paļāvās uz kontraktētiem konsultantiem, kuri ELAS gadījumā izveidoja nepilnīgu un zemas

1 Sk. V daļas III iedaļu, 314. lpp.; sk. arī II daļas II iedaļas 2. panta 1. punktu, 85.-86. lpp. un II daļas II iedaļas 2. panta 2. punktu, 92.-94. lpp.2 Sk. II daļas II iedaļas 2. panta 2. punktu, 94. lpp.

PR\661725LV.doc 25/36 PE 386.573v01-00


kvalitātes pētījumu.

8. Komiteja pieprasa no Komisijas un it sevišķi no dalībvalstīm lielāku izpratni par lingvistiskajām problēmām un jautājumiem, kas ir saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu.

PE 386.573v01-00 26/36 PR\661725LV.doc


E. VI DAĻA – IZMEKLĒŠANAS KOMITEJU NOZĪME

Izmeklēšanas komiteja saskaņā ar pilnvarām, kas ļauj tai izvirzīt ikvienu priekšlikumu, ko tā uzskata par vajadzīgu, izdara šādus secinājumus:

1. Komiteja pauž nepatiku un nožēlu par dažu liecinieku nepieklājīgo izturēšanos, nesadarbojoties ar izmeklēšanu.

2. Komiteja norāda, ka Izmeklēšanas komitejas pilnvaras, kā to nosaka Reglaments un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Lēmums Nr. 95/167, ir ļoti ierobežotas un neatbilst Eiropas Parlamenta politiskajai stājai, vajadzībām un pilnvarām.

3. Komiteja pieprasa atjaunināt Lēmumu Nr. 95/167, uzlabot Eiropas Parlamenta izmeklēšanas pilnvaras uzlabotas un pielīdzināt tās lielākās daļas valstu parlamentu pilnvarām.

PR\661725LV.doc 27/36 PE 386.573v01-00


IETEIKUMI

A. IETEIKUMI, II DAĻA UN III DAĻA – TRANSPONĒŠANA UN REGULĒŠANAS SISTĒMA

1. Komiteja pieprasa veikt konsultatīvās uzraudzības un regulēšanas normu turpmāku nostiprināšanu visā Savienībā, tostarp obligātu rezervju veidošanu tādām saistībām kā, piemēram, prēmijām, tostarp terminētām prēmijām un garantētiem ieguvumiem.

2. Komiteja pieprasa, lai finanšu pakalpojumu tiesību akti nodrošinātu profilaktiskas agrīnas brīdināšanas sistēmas, kas spēj efektīvi signalizēt par iespējamām problēmām, ko rada finanšu pakalpojumu firmu uzraudzība vai regulēšana, it īpaši saistībā ar pārrobežu finanšu darījumiem. Tiek uzskatīts, ka tā jāiekļauj Komisijas ,,Maksātspējas II” priekšlikumā.

3. Komiteja atzinīgi vērtē patlaban notiekošās sarunas par Maksātspēju II un par principu un uz riska pamatotas pieejas pielietojumu saprātīgu prasību aprēķināšanai, kas nodrošina to, ka uzņēmumi saglabā kapitālu atbilstīgi konkrētajai darbības jomai nevis izpildot vienu apjomu, kas atbilst visām prasībām.

4. Komiteja nopietni iesaka ieviest smalkākus mehānismus, kas spēj garantēt priekšzīmīgu sadarbību starp valstu regulēšanas iestādēm, it īpaši Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas (CEIOPS) tīklā, lai radītu patiesi efektīvu iejaukšanās sistēmu, kas spēj veiksmīgi reaģēt uz novirzēm vai pārrāvumiem iekšējā tirgū.

5. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka CEIOPS ir ietvērusi savā 2007. gada darba programmā reglamentu pārskatīšanu, kas jāievēro uzraugiem pārrobežu darbībās, kā noteikts Sjenas protokolā1. Komiteja aicina veikt vispusīgu šī protokola pārskatu, koncentrējot uzmanību uz apdrošināšanas ņēmēju aizsardzību un pārrobežu sūdzību izskatīšanu.

6. Komiteja uzskata par nepieļaujamu ikvienu mēģinājumu skaidrot vai attaisnot valstu finanšu regulatoru pasīvo lomu, ierobežojot to tikai ar viņu valsts jurisdikciju, un aicina EK tiesību aktos parādīt valstu regulatoru koleģiālo atbildību, aizsargājot iekšējā tirgus optimālu darbību finanšu pakalpojumos un nodrošinot visaugstākos klientu aizsardzībā standartus. Komiteja it īpaši uzskata, ka mītnes zemes regulatoriem ir aktīvi jāaizstāv sūdzību iesniedzēji un jāpalīdz viņiem virzīt sūdzības atbilstīgajiem adresātiem.

7. Komiteja atzīst, ka Komisija nevar pildīt regulatoru regulatora uzdevumu. Tomēr, lai nodrošinātu pareizu EK tiesību aktu piemērošanu iekšējā tirgū, komiteja stingri iesaka, lai Komisija rūpīgi pārbauda, vai visas dalībvalstis ir devušas valsts regulatoriem

1 Sjenas protokols attiecībā uz EK dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbību, it īpaši piemērojot direktīvas par dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu (1997. gads).

PE 386.573v01-00 28/36 PR\661725LV.doc


pietiekamus līdzekļus un resursus, lai tie varētu pilnībā un sistemātiski piemērot EK tiesību aktus finanšu pārraudzībā. Turklāt tā aicina Komisiju informēt Eiropas Parlamenta attiecīgās komitejas par izvērtējumu.

8. Komiteja stingri pieprasa, lai visi finanšu pakalpojumu tiesību akti pienācīgi atzīst ieguldītāja aizsardzības jautājumu prioritāti, tai pašā laikā nodrošinot finanšu pakalpojumu sniedzējiem dinamisku un konkurētspējīgu vidi, kas iespējami mazina birokrātiju un neslāpē inovāciju. Tādēļ komiteja atbalsta to, ka visos turpmākajos finanšu pakalpojumu tiesību aktos lielāka nozīme tiek piešķirta uz principiem pamatotai regulēšanai. Turklāt tā kā ieguldījumiem pensiju produktos ir jāiegūst arvien lielāka nozīme Eiropas ekonomikā, ņemot vērā demogrāfisko nelīdzsvarotību un iedzīvotāju novecošanos, komiteja uzsver vajadzību veicināt pircēju uzticēšanos pensiju produktiem, nodrošinot tiem visaugstākos drošības standartus un ieguldītāja aizsardzību iekšējā tirgū.

PR\661725LV.doc 29/36 PE 386.573v01-00


B. IETEIKUMI, IV DAĻA – TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

9. Ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes valdība nav izpildījusi Trešās dzīvības apdrošināšanas direktīvas prasības, un ņemot vērā to, ka trūkst vai nu pieejamas tiesiskas aizsardzības tiesu jomā, vai citu efektīvu tiesiskas aizsardzības līdzekļu, komiteja noteikti uzskata, ka AK valdības pienākums ir uzņemties atbildību. Komiteja tādēļ īpaši iesaka, lai Apvienotās Karalistes valdība izstrādā un ievieš piemērotu shēmu attiecībā uz kompensācijām sabiedrības „Equitable Life” apdrošināšanas ņēmējiem gan Apvienotajā Karalistē, gan ārzemēs.

10. Komiteja mudina Apvienotās Karalistes valdību pieņemt un īstenot visus AK parlamentārā tiesībsarga iespējamos ieteikumus attiecībā uz sabiedrību „Equitable Life”.

11. Lai gan finanšu tiesībsarga dienestu var uzskatīt par vienu no attīstītākajām ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūrām Eiropā kompetenču un pilnvaru ziņā, komiteja uzskata, ka sabiedrības „Equitable Life” lieta ir atklājusi daudzas nopietnas nepilnības šīs struktūras darbībā. Komiteja tādēļ pieprasa Apvienotās Karalistes valdībai steidzami pievērsties šīm nepilnībām, nostiprināt finanšu tiesībsarga dienesta rīcībspēju un nodrošināt tā pilnīgu neatkarību no finanšu pakalpojumu iestādes.

12. Komiteja aicina dalībvalstis nodrošināt, lai to teritorijās būtu atbilstoša alternatīvas strīdu risināšanas (ASR) shēma, kas attiektos uz finanšu pakalpojumu jomu kopumā, lai likvidētu atlikušos ģeogrāfiski attiecināmos trūkumus FIN-NET sistēmā. Komiteja arī aicina Eiropas Parlamentu atbalstīt tādus saistošus pasākumus finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu nodrošināt šādu struktūru darbību to teritorijās. Šķiet, ka nav pretrunas starp Kopienas pienākumu izveidot šādu struktūru, no vienas puses, un to, ka patērētājiem tā ir tikai iespēja izmantot šādu ārpustiesas struktūru, no otras puses.

13. Ņemot vērā FIN-NET sistēmas trūkumu novēršanu un to, ka patērētājiem ir svarīgi piekļūt objektīvai ārpustiesas strīdu izšķiršanas struktūrai, komiteja pieprasa Komisijai ierosināt saistošus pasākumus, kas dalībvalstīm uzliek saistības ieviest obligātu alternatīvas strīdu risināšanas struktūru, kas aptver visus finanšu pakalpojumus dalībvalstu teritorijās. Komisijas priekšlikumam jānosaka ASR struktūras neatkarība, pilnvaras un kompetences, kā arī jāprasa dalībvalstīm pieņemt kopējus kritērijus šai struktūrai atbilstīgas jurisdikcijas veidā.

14. Komiteja mudina Komisiju veikt pasākumus, lai palielinātu FIN-NET struktūras redzamību un patērētāju informētību par to. Tāpat komiteja aicina dalībvalstis pilnībā sadarboties ar FIN-NET inter alia nekavējoties informējot par ikvienu ievērojamu struktūru.

PE 386.573v01-00 30/36 PR\661725LV.doc


15. Komiteja uzskata, ka Eiropas Parlamentam pilnībā jāiesaistās gan FIN-NET pārskatā, kur iekļauta aptaujas anketa, ko nosūta dalībvalstīm1, gan turpmākajā notikumu attīstībā.

16. Komiteja uzskata, ka finanšu pakalpojumu patērētājiem jādod lielākas pilnvaras, lai sasniegtu līdzsvarotākas attiecības starp viņiem un finanšu pakalpojumu uzņēmumiem, kas pareizi izvēlas izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, tādējādi nodrošinot to, ka „nav mobilitātes bez atbildības”.

17. Komiteja tādēļ uzskata, ka taisnīguma prasība un prasība pret diskrimināciju apdrošināšanas ņēmēju starpā, un tiesiskās darbības pārmērīgi augstā maksa lielākajai daļai apdrošināšanas ņēmēju rada nepieciešamību piešķirt finanšu pakalpojumu patērētājiem tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem apvienot līdzekļus kopējā fondā un veikt kopējus pasākumus, vēršoties pret pakalpojumu sniedzējiem vai dalībvalstu uzraudzības iestādēm valstu tiesās. Šādai procedūrai, kas apvieno mazākas prasības vienā kopējā darbībā, ir priekšrocība laika un naudas ietaupīšanā, un tai nav jāaizstāj pašreizējie valstu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, meklējot kompensācijas par ES vai valstu finanšu pakalpojumu tiesību aktu pārkāpumiem.

18. Turklāt būtu svarīgi noskaidrot, ka zināmi netieši zaudējumi, ko cieš apdrošināšanas ņēmēji, rodas saistībā ar tādiem zaudējumu veidiem, kuri var tikt kompensēti. Tas būtu nepieciešams, lai garantētu to tiesību efektivitāti, kuras izriet no Kopienas tiesību aktiem. Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa ir jau atzinusi, ka peļņas un procentu zaudējumu radītā kaitējuma apjoma plašā interpretācija ir valstu procesuālās autonomijas ierobežojums. Pārstāvības jēdzienam jādod plaša interpretācija, lai ļautu prasītājiem, kuriem ir kopēji vai savstarpēji saistīti faktiski vai tiesiski jautājumi, rīkoties kolektīvi.

19. Komiteja tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsāk pētījumu par kolektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem,2 un pieprasa Komisijai turpmāk izpētīt tādas tiesiskas sistēmas izveidi, kam piemīt vienotas civilprocesuālas prasības attiecībā uz Eiropas pārrobežu kopīgām rīcībām, un sniegt Parlamentam ziņojumu par pētījuma atzinumiem.

20. Komiteja pieprasa Komisijai izvirzīt attiecīgus priekšlikumus, lai noskaidrotu izcelsmes valsts un mītnes valsts iestāžu atbildības jomu saskaņā ar ES tiesību aktiem attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumu darījumu veikšanas uzraudzību un vispārēja labuma jēdzienu. Šādiem priekšlikumiem īpaši būtu jādod iespēja mītnes valstij efektīvi uzraudzīt darījumus tajos uzņēmumos, kas darbojas tās teritorijā, izmantojot izcelsmes valsts sniegto palīdzību un informāciju par šādu uzņēmumu finanšu stāvokli.

21. Komiteja uzskata, ka informācijas prasības, kas ietvertas Trešajā dzīvības apdrošināšanas direktīvā, ir jāpaplašina un konkrēti jānosaka, lai nodrošinātu patērētāju saskaņotu augsta līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Cita starpā, patērētājiem jāsaņem skaidra un pilnīga informācija par iestādēm, kurās viņi var vērsties ar sūdzībām vai jautājumiem, un tas jāilustrē ar konkrētiem piemēriem. Komiteja lūdz Komisiju nekavējoties izstrādāt piemērotus priekšlikumus.

1 H9, 11. lpp.2 Eiropas Komisija, ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.-2013. gadam, SEC(2007) 321-323, 11. lpp., komisāres M. Kuneva runa Parlamentā 2007. gada 13. martā.

PR\661725LV.doc 31/36 PE 386.573v01-00


22. Komiteja īpaši pieprasa, lai valstu finanšu iestādes pieliek visas nepieciešamās pūles, lai sadarbotos, tādējādi nodrošinot atbilstīgu apstrādi sūdzībām, kas attiecas uz jomām, kuras ir saistītas gan ar uzņēmējdarbības lietu uzraudzību, gan to veikšanu.

23. Komiteja pieprasa Apvienotās Karalistes valdībai saskaņot attiecīgus tiesību aktus ar ES tiesībām, veicot šajos tiesību aktos tādus grozījumus, kas piešķirtu piekļuvi finanšu pakalpojumu kompensāciju struktūrai tiem investoriem, kas noslēguši līgumus ar Apvienotās Karalistes firmu ārzemju filiālēm neatkarīgi no tā, vai šie investori ir vai nav Apvienotās Karalistes iedzīvotāji.

24. Komiteja aicina Komisiju strauji turpināt darbu pie direktīvas sagatavošanas, kura noteiktu prasības katrai dalībvalstij izveidot apdrošināšanas garantiju shēmu, kas attiektos gan uz iekšzemes, gan ES ārzemju filiāļu klientiem un saņēmējiem, un iesniegt priekšlikumu apspriešanai līdz 2007. gada beigām.

25. Komiteja iesaka Komisijai paturēt iespēju izmantot rīcības brīvību, lai izmeklētu agrāk notikušus ES tiesību pārkāpumus, īpaši, ja iespējamie pārkāpumi ietekmē daudzus pilsoņus vairākās dalībvalstīs. Komiteja turklāt aicina Komisiju izvērtēt iespējamos ieguvumus no Līguma noteikumu grozījumiem, kas ļautu tai noteikt sodu dalībvalstīm par agrāk izdarītiem pārkāpumiem.

26. Komiteja īpaši iesaka, lai Komisija, Padome un Parlaments, izstrādājot tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā, veido tiesību aktu projektus tā, lai piešķirtu individuālajam patērētājam skaidri noteiktas tiesības, kuras var izmantot, vēršoties pie valsts tiesām. Tas uzlabotu patērētāju aizsardzību, vienlaikus radot dalībvalstīm spēcīgu pamudinājumu transponēt un piemērot šādus ES tiesību aktus pareizi un noteiktā laikā.

PE 386.573v01-00 32/36 PR\661725LV.doc


C. IETEIKUMI, V DAĻA – EIROPAS KOMISIJAS NOZĪME

27. Lielāka uzmanība tiesību aktu kvalitātei un to novērtējumam ilgtermiņā

a) Komiteja īpaši iesaka, lai Komisija paplašina pašreizējo oficiālo transponēšanas interpretāciju un vairāk uzmanības velta tiesību aktu kvalitātei un novērtējumam ilgtermiņā.

b) Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai, sākot ar projekta fāzi, visas tiesību aktu izstrādes procesā iesaistītās Kopienas iestādes ņemtu vērā iespējamos sarežģījumus saistībā ar Kopienas tiesību aktu piemērošanu un uzraudzību, un lai šīs iestādes veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai jau iepriekš izvērtētu tos sarežģījumus, kas var rasties pēc tiesību akta pieņemšanas.

c) Komiteja aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību Kopienas tiesību aktu īstenošanai un izpildei un nodrošināt, ka ikviena pieņemtā direktīva pēc tam tiek konsekventi īstenota visā Eiropas Savienībā saskaņā ar tās „Stratēģisko pārskatu par labāku regulējumu ES”, kas pieņemts 2006. gada 14. novembrī.1. Turklāt visās direktīvās jāiekļauj to ieviešanai juridiski saistošs termiņš, kam jābūt pēc iespējas īsākam un saskaņā ar vispārējiem noteikumiem nav jāpārsniedz divi gadi.

28. Komiteja arī aicina Komisiju ieņemt aktīvāku nostāju attiecībā uz īstenošanu. Komisijai ir jāsaglabā aktīva nostāja visā tiesību aktu izstrādes procesa laikā un pēc tā un jāizmanto efektīvi instrumenti, lai nodrošinātu to, ka tiesību akti rada vajadzīgo ietekmi. Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis iesniedz ziņojumus par īstenošanas stāvokli, un tādējādi pienākumu nasta tiktu vienlīdzīgi sadalīta starp dalībvalstīm un Komisiju, un ka par ðâdâm pârbaudçm jâziòo Eiropas Parlamentam.

29. Komiteja uzskata, ka ir jāveicina labākās pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm, piemēram, Komisijas organizēto komplekso sanāksmju un semināru kontekstā. Šajā ziņā komiteja aicina Komisiju apsvērt līdzekļus Parlamenta iesaistīšanai šādos pasākumos, īpaši par referenta iesaistīšanu, kurš ir varējis piedalīties visā tiesību akta izstrādes procesā. Kā nepieciešamu papildinājumu komiteja aicina piemērot stingras sankcijas par neatbilstību, nosakot periodiskus soda naudas maksājumus un vienreizējus soda naudas maksājumus.

30. Komiteja uzsver, ka galvenās saistības attiecībā uz Kopienas tiesību aktu izstrādi un piemērošanu uzņemas dalībvalstis. Šajā sakarā komiteja mudina dalībvalstis veidot, kur tas iespējams, projektu komandas, kas seko tiesību aktam ne tikai tā izstrādes laikā, bet arī visa īstenošanas procesa laikā attiecīgajā valstī.

31. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pilsoņu sapratni par ES tiesību aktiem, un tādēļ aicina ieviest visos tiesību aktu priekšlikumos pašreiz dažās dalībvalstīs lietotos izpildes

1 COM 2006(689) galīgā redakcija

PR\661725LV.doc 33/36 PE 386.573v01-00


kopsavilkumus jeb pilsoņu kopsavilkumus,1 kuri, kaut arī bez juridiskas ietekmes, veidotu daļu no paša tiesību akta un liktu pamatus netehniskam skaidrojumam, kas paredzēts pilsoņiem un citām ieinteresētām pusēm. Komiteja aicina Komisiju uzņemties vadību šajā jautājumā un tādēļ, kā 2006. gada 16. maijā2, nolēma Parlaments, aicina iekļaut izpildes kopsavilkumus visos tiesību aktu priekšlikumos.

Atkāpju, izņēmumu un izvēļu lietojums.

32. Komiteja īpaši iesaka, ņemot vērā turpmāko priekšlikumu par „Maksātnespēju II”, lai Komisija un Padome atsakās no iespēju izvēles, izņēmumu un atkāpju lietošanas turpmākajos tiesību aktos. Dalībvalstīm jānodrošina, ka tās neizraisa jaunas tiesību aktu īstenošanas problēmas, ES tiesību aktu transponēšanā paredzot valsts papildu prasības. Bez tam Komisijai jāturpina apvienot, vienkāršot un kodificēt Kopienas tiesību aktus, lai uzlabotu to pieejamību un saprotamību.

Atbilstības tabulas

33. Komiteja atgādina par 2003. gada Iestāžu nolīgumu par labāku tiesību aktu izstrādi3 un īpaši Padomes apņemšanos iedrošināt dalībvalstis sagatavot un publiskot tabulas, kas rāda korelāciju starp direktīvām un to transponēšanas pasākumiem valstī.

34. Komiteja īpaši iesaka, ka, lai veicinātu valsts tiesību aktu un tiesiskās kontroles atbilstības pārbaudi un palielinātu pārredzamību, direktīvās sistemātiski būtu jāiekļauj prasība dalībvalstīm izstrādāt detalizētu korelācijas tabulu, transponējot direktīvas. Parlamentam sistemātiski par to būtu jāiesniedz apspriešanai grozījums, ja Parlamentam ir tiesības to darīt.

35. Komiteja uzskata, ka korelācijas tabulu sistemātiska pieejamība atvieglos Komisijas pārraudzības uzdevumu, kas atsevišķos gadījumos ir pārmērīgi sarežģīts, ja nav „Ariadnes pavediena”, kas vestu cauri tiesību aktu īstenošanas procesam. Komiteja turklāt uzskata, ka korelācijas tabulu sistemātiska pieejamība pārliecinātu valstu parlamentus aktīvāk pārraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu un palīdzētu parlamentiem sekot līdzi valdībām un saglabāt šo valdību atbildību.

Izvairīšanās no daļējas transponēšanas, ja iespējams

36. Komiteja uzskata, ka dalībvalstīm ir pēc iespējas jāizvairās no daļējas transponēšanas, ko piemēro direktīvu transponēšanā, izmantojot vairākus dažādas nozīmības pakāpes aktus vai pašreizējos valstu juridiskās koncepcijas, jo tā nepalīdz pārraudzīt tiesību aktu īstenošanu, kā arī nepaplašina pārredzamību ES pilsoņiem. Šis secinājums ir vēl jo pārliecinošāks, ja nav korelācijas tabulu.

Mazāk direktīvu, vairāk regulu

1 Somijas Tieslietu ministrija; publikācija 2006:3; Likumprojekta veidošanas instrukcijas, 12. lpp., 30. lpp.2 Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 21. un 22. gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2003. un 2004. gads) (2005/2150(INI)), 19. punkts3 OV 2003/C 321/01, 2003. gada 31. decembrī, 34. punkts. Skatīt arī: Eiropas Komisija, Stratēģiskais pārskats par labāku regulējumu Eiropas Savienībā, COM(2006) 690-691, 9. lpp.

PE 386.573v01-00 34/36 PR\661725LV.doc


37. Komiteja iesaka pēc iespējas izvēlēties regulas un nevis direktīvas par standarta juridisko formu, izstrādājot tiesību aktus par īpaši jutīgiem jautājumiem, lai labāk sasniegtu likumdevēja mērķus. Tas īpaši attiecas uz tiesību aktiem, kuru transponēšanas kļūdas vai kavēšanās var izraisīt ievērojamus traucējumus iekšējā tirgū vai ievērojami apdraudēt ES patērētāju aizsardzību.

Sadarbības mehānismi

38. Komiteja uzskata, ka tradicionālie izpildes mehānismi, kuru pamatā ir Komisijas vadītas pārkāpuma procedūras, ir vajadzīgi, bet tie nekādā ziņā nav pietiekami, ņemot vērā ES pasākumu skaita un dalībvalstu skaita pieaugumu. Komiteja īpaši iesaka šos mehānismus papildināt ar smalkākiem sadarbības mehānismiem starp vietējām iestādēm un ar stingrāku uzsvaru uz rīcībspēju palielināšanu. Šajā kontekstā komiteja atbalsta Lamfalusī procesu attiecībā uz banku, vērtspapīru un apdrošināšanas tiesību aktiem un iesaka to kā paraugu, kam sekot. Šā procesa vairāklīmeņu pārvaldes pasākumi aizvieto tradicionālākās „no augšas uz leju” formas politikas veidošanā un izpildē, rosinot sadarbību starp valsts regulatoriem un uzraudzības iestādēm. Taču komiteja atzīmē, ka, nosakot un īstenojot šādas procedūras, atbilstīgi jānodrošina Eiropas Parlamenta priekšrocības.

Komisijai vajag vairāk līdzekļu

39. Komiteja īpaši pieprasa, lai Komisijai tiktu piešķirts vairāk līdzekļu un darbinieku (īpaši valodnieku) transponēšanas pārraudzības kvalitātes uzlabošanai. Komiteja turklāt aicina Eiropas Parlamentu pildīt šīs saistības un atbalstīt Komisiju, palielinot budžeta apropriācijas šim īpašajam uzdevumam.

Komisijai ciešāk jāpārrauga notikumi valstīs

40. Komiteja uzskata, ka Komisijai jāpieņem aktīvāka nostāja, pārraugot valstu notikumus, īpaši, ja tie attiecas uz būtiski svarīgām ES direktīvām. Komisijai cieši jāseko valstu plašsaziņas līdzekļiem un jābūt ciešā kontaktā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai laikus atrastu visas iespējamās problēmas ES tiesību aktu piemērošanā. Komiteja tādēļ iesaka Komisijai intensīvāk izmantot delegācijas dalībvalstīs. Turklāt arī turpmāk jāievēro un jāstiprina Eiropas iedzīvotāju svarīgā un simboliskā loma Kopienas tiesību aktu efektīvā pārraudzībā.

Ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem

41. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīga ciešāka sadarbība starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, pārraugot Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Ciešākas saites veicinās un palielinās Eiropas lietu efektīvu kontroli valsts līmenī, jo valstu parlamentiem ir īpaša un vērtīga vieta šādā pārraudzībā. Šāda sadarbība arī stiprinās Eiropas Savienības demokrātisko likumību, kas kļūs pieejamāka tās pilsoņiem.

Uzlabota pārraudzība, ko veic Eiropas Parlaments

42. Komiteja uzskata, ka Eiropas Parlamenta pastāvīgajām komitejām jāuzņemas daudz

PR\661725LV.doc 35/36 PE 386.573v01-00


aktīvāka loma tiesību aktu īstenošanas pārraudzībā katras komitejas kompetences jomā.Komiteja uzstāj, ka, ja vien tas iespējams, Parlamenta referentam, kas atbildīgs par konkrētu dokumentu, ir jāpiešķir centrāla un ilgstoša nozīme Eiropas tiesību aktu īstenošanas un atbilstības pārskatīšanā, ko pašreiz veic dalībvalstis. Kā piemēru šeit var minēt regulāras sanāksmes par īstenošanu, kuras organizē Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja. Neskarot Komisijas nozīmi, referents varētu veidot koordinācijas centru pilsoņu sūdzībām un atsauksmēm. Turklāt atbildīgajam referentam kopā ar ēnu ziņotājiem vai deputātiem, kuri ir cieši saistīti ar dokumenta veidošanu tiesību akta izstrādes procesā, jāpiešķir pietiekošs administratīvais atbalsts, lai viņi varētu efektīvi pildīt savu misiju. Ja nepieciešams, šī procesa rezultātā visbeidzot var izveidoties īpaša darba grupa tiesību aktu īstenošanai katrā komitejā. Ir jābūt tiesību aktu iedarbības un īstenošanas efektīvai pārraudzībai.

PE 386.573v01-00 36/36 PR\661725LV.doc


D. IETEIKUMI, VI DAĻA – IZMEKLĒŠANAS KOMITEJU NOZĪME

43. Komiteja iesaka kompetentai komitejai sākt darbu, lai ierosinātu Komisijai un Padomei grozījumu Lēmumā Nr. 95/167 par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju pilnvaru paplašināšanu un autoritātes palielināšanu, īpaši attiecībā uz izmeklēšanas pilnvaru paplašināšanu, lai uzaicinātu lieciniekus ciešā sadarbībā ar dalībvalsts iestādēm, kuru pienākums būtu izpildīt šo pieprasījumu un cieši sadarboties izmeklēšanā.

Documents

PR INI - European Parliament · !/ 01$+(&0 23% 433 'k0$ !" #$$%&'()* +,-.!" #$ %&'() *+,-.&+/)!"x5:5:b@ >c:!dde 8/y5:z[\95 \: 5/;/5]\95 +++++0