INTERREG IVC PROJEKTS

„SENIORU TŪRISMA ATTĪSTĪBA

NOMAĻAJOS REĢIONOS „ (TOURAGE)

IEVIEŠANAS PLĀNS VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS

2014.gada oktobris

2

Saturs 1 Ievads ........................................................................................................................................................... 2

1.1 Par projektu ”Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos (TOURage)” ............ 3

1.2 Projekta mērķi un uzdevumi .................................................................................................... 3

1.3 Projekta partneri ........................................................................................................................... 5

2 Vidzemes plānošanas reģiona raksturojums ............................................................................... 5

2.1 Ievads ................................................................................................................................................. 5

2.2 Vidzemes reģiona raksturojums salīdzinot ar citiem projekta TOURage

partneriem ...................................................................................................................................................... 6

3 Labo prakšu apkopojums, izvērtējums un ieviešana ............................................................... 7

3.1 Vidzemes plānošanas reģiona piedāvātās labās prakses senioru tūrisma

attīstībai ........................................................................................................................................................... 8

3.2 Pārņemtās prakses Vidzemes plānošanas reģionā ......................................................... 9

3.2.1 Kultūras brīvprātīgo gidu programma ....................................................................... 9

3.2.2 Brīvprātīgo gidu prakses pārņemšana...................................................................... 10

3.2.3 Pieejams dabas tūrisms ................................................................................................... 14

3.2.4 Pieejama dabas tūrisma prakses pārņemšana ...................................................... 14

4 Vietējo un ārvalstu senioru tūristu aptaujas rezultāti ........................................................... 17

4.1 Vietējo respondentu raksturojums ...................................................................................... 17

4.1.1 Vidzemes senioru ceļošanas paradumi .................................................................... 17

4.2 Ārvalstu respondentu raksturojums ................................................................................... 18

4.2.1 Ārvalstu respondentu ceļošanas paradumi ............................................................ 18

4.2.2 Faktori, kas ietekmē ārvalstu senioru ceļojuma izvēli ....................................... 19

5 Turpmākās darbības plāns senioru tūrismā .............................................................................. 19

5.1 Politikas plānošanas dokumenti ........................................................................................... 19

5.2 Rīcības plāns .................................................................................................................................. 20

3

1. Ievads

Labo prakšu ieviešanas plāns senioru tūrisma attīstībai Vidzemes plānošanas

reģionā izstrādāts Interreg IVC projekta „Senioru tūrisma attīstība nomaļajos

reģionos (TOURage)” ietvaros, pamatojoties uz projektā gūto pieredzi – labo prakšu

atlasīšanu un izvērtēšanu, veiktajiem pētījumiem un izstrādātajiem dokumentiem,

kā arī diskusijām ar senioru organizāciju pārstāvjiem, tūrisma speciālistiem.

Pateicība par sadarbību šī plāna izstrādes gaitā Latvijas Universitātes Ekonomikas

un vadības zinātniskā institūta direktorei un vadošajai pētniecei Dr.oec. Aija van der

Steinai, Vidzemes augstskolas docentam, Dr.geogr. Andrim Kleperam, Biznesa

augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekānei Mg.geogr. Dainai

Vinklerei, kā arī Amatas novada Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai

Indrai Pasekai.

1.1 Par projektu Projekts „Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos(TOURage)” uzsver, ka

demogrāfiskās situācijas izmaiņas un vidējā vecuma paaugstināšanās jāuztver ne

tikai kā šķēršļi – tās var būt arī jaunas iespējas reģiona attīstībai. Tūrisms ir viena no

visstraujāk augošajām nozarēm Eiropā un nomaļajiem reģioniem šajā nozarē ir vēl

daudz līdz šim neapgūtu un neapzinātu attīstības iespēju. Projekta ietvaros tiek

apzināti labās prakses piemēri, kas veiksmīgi atklāj kā senioru skaita palielināšanās

apstākļos iespējams veicināt senioriem piemērotu tūrisma pakalpojumu attīstību.

Balstoties uz „TOURage” aktivitātēm, labo prakšu izvērtēšanu, pētījumiem par

vietējo un ārvalstu tūristu – senioru vajadzībām un vēlmēm, iespējams attīstīt

jaunus tūrisma pakalpojumus un produktus. Projekta partneru sadarbībā iegūtie

rezultāti būs nozīmīgi arī citām Eiropas valstīm, iegūstot informāciju par Senioru

tūrisma attīstības iespējām un instrumentiem Senioru tūrisma politikas uzlabošanai

reģionos.

1.2 Projekta mērķi un uzdevumi Projekta mērķis ir attīstīt senioru tūrismu, lai sekmētu reģiona ekonomisko

izaugsmi un atbalstītu aktīvu un veselīgu novecošanu. Projekta laikā tiks informēti

reģionu pārvaldes institūciju atbildīgie darbinieki, lēmumu pieņēmēji un politiķi,

veselības aprūpes un tūrisma sektorā strādājošie par izaicinājumiem un

ieguvumiem, ko sniedz senioru tūrisms, kā arī par nākotnes iespējām un

pašreizējām tendencēm. Tāpat ari sabiedrība tiks informēta par visiem projekta

laikā apzinātajiem labās prakses piemēriem senioru tūrisma jomā.

4

Projekta uzdevumi:

Apzināt labās prakses piemērus, lai saprastu izaicinājumus, kādi saistāmi ar

senioru tūrismu, tajā pašā laikā skaidri apzinoties reģionālā senioru tūrisma

iespējas.

Rast veidus kā sabiedrības novecošanās var būt priekšrocība, strukturālas

pārmaiņas saistot ar jauniem procesiem.

Izvērtēt galvenos izaicinājumus senioru tūrisma jomā reģionā.

Dalīties ar pieredzi par senioru tūrismu, rīkot seminārus, darba grupu

tikšanās un pieredzes apmaiņas vizītes.

Projekta partneru savstarpējo attiecību stiprināšana.

Kopēju metodoloģiju izstrādāšana un rekomendāciju sniegšana,

pamatojoties uz projekta laikā apzinātajiem labās prakses piemēriem un

veiktajiem reģionālajiem pētījumiem.

Iegūto rezultātu popularizēšana senioru tūrisma attīstībai visā Eiropā.

Attīstīt tīklošanu un sinerģiju ar visas Eiropas „sudraba ekonomikas” tīkliem

un projektiem.

Veicināt ilgtspējīgu reģionu tautsaimniecības attīstību un labklājību.

5

1.3 Projekta partneri Projektā Senioru tūrisma attīstība nomaļajos reģionos sākotnēji iesaistījās 12 partneri

no 10 Eiropas valstīm – Bulgārijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Polijas, Rumānijas,

Slovākijas, Somijas, Spānijas un Ungārijas, pārstāvot reģionus, attīstības aģentūras,

pašvaldību un tūrisma asociācijas. Projekta darbības laikā no partnerības izstājās

Rumānija, projektu realizēja 11 partneri. Projekta vadošais partneris – Ziemeļkarēlijas

reģiona padome no Somijas.

2. Vidzemes plānošanas reģiona raksturojums

2.1. Ievads Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem reģioniem Latvijā, kas izveidoti

saskaņā ar „Reģionālās attīstības likumu” 2006.gadā. Plānošanas reģiona kompetence ir

nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts iestāžu

sadarbību, tai skaitā noteikt ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes,

kā arī izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, vadīt un

uzraudzīt to izpildi, izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta

pasākumu ietvaros.

Vidzemes plānošanas reģiona platība ir 15257 km2, kas ir 23,6% no visas Latvijas

teritorijas. Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst 26 vietējās pašvaldības – 25 novadi un

Valmieras pilsēta. 2013.gada 1.janvāri reģionā dzīvoja 225181 iedzīvotāji, kas ir 10,2%

no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedzīvotāju blīvums reģionā ir 14,8 cilvēki uz

kvadrātkilometru, valstī 34,1 cilv./km2 .

6

Vidzemes reģions ir Eiropas Savienības robežreģions, tam ir 46,4 km gara robeža ar

Krievijas Federāciju un 290 km gara robeža ar Igaunijas Republiku. Reģionu šķērso

starptautisko automaģistrāļu tīklos iekļautie ceļi E264 Rīga – Sanktpēterburga, kas

tūrisma jomā atpazīstams kā Via Hanseatica, E77 Rīga – Pleskava, kā arī dzelzceļa līnija

Rīga – Valga. Reģionam nav tiešas pieejas pie Baltijas jūras, ne tās ostām, nav arī lidostas.

2.2. Vidzemes reģiona raksturojums salīdzinot ar citiem

projekta TOURage partneriem TOURage projekta ietvaros 2012.gadā veikta reģionālā analīze, lai apkopotu un analizētu

informāciju par projekta partneriem, tūrisma attīstību, demogrāfiskajām izmaiņām.

Pamatojoties uz šo pētījumu, projekta partnerus nosacīti varētu iedalīt divās grupās –

partneri no ekonomiski attīstītākiem Eiropas reģioniem kā Rietumu Reģions Īrijā, eģioni,

kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir ievērojami zemāks, vērtējot pēc iekšzemes

kopprodukta uz vienu iedzīvotāju (IKP). Vidzemes plānošanas reģionam ir 4. zemākais

IKP 2009.gadā – 5784 eiro uz 1 iedzīvotāju, 2010.gadā šis rādītājs ir samazinājies līdz

5691 eiro, bet 2010.gadā ievērojami pieaudzis līdz 6555 eiro.

Vidzemes reģionā ir otrs mazākais iedzīvotāju skaits aiz Ziemeļkarēlijas un tam ir

tendence samazināties, no 224147 iedzīvotājiem 2009.gadā līdz 201915 iedzīvotājiem

2014.gadā, samazinājums par 9,9%.

Iedzīvotāju vecuma struktūras ziņā Vidzemes reģions ir līdzīgs Ziemeļkarēlijai Somijā un

Austrum Maķedonijas un Trāķijas reģionam Grieķijā, ~ 20 % iedzīvotāju ir vecumā virs

65 gadiem un to skaits procentuāli ir liekāks kā gados jauno iedzīvotāju. Tas norāda uz

vecāka gada gājuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanos.

Pēc tūrisma statistikas rādītājiem visvairāk tūristu mītņu ir Szabolocs-Szatmar-Bereg

apgabalā Ungārijā 2010.gadā 3590, bet vismazāk 24 - Ziemeļkarēlijā Somijā un

Vidzemes reģionā - 113. Vidzemē ir vismazākais tūristu mītnes pavadīto nakšu skaits,

tomēr šim rādītājam ir tendence pieaugt. 2013.gadā tūristu mītnes pavadīto nakšu

skaits pieaudzis par 54,4 % salīdzinot ar 2010.gadu, procentuāli pieaugt arī ārvalstu

nakšņotāju īpatsvaram, ja 2010.gadā tie sastādīja 22,53 %, tad 2013.gadā – 24,8%.

1.tabula - Viesnīcas un citas tūristu mītnes Vidzemes reģionā 2010 2011. 2012. 2013.* Tūristu mītņu skaits 113 112 112 99 Apkalpotās personas 67178 81874 89849 95447 Apkalpotie ārvalstu viesi 15136 18566 19637 22986 Pavadītās naktis 107775 140506 162887 166473 * 2013.gadā nav iekļautas nesezonas laikā slēgtās tūristu mītnes Datu avots: www.csb.gov.lv/

7

Pamatojoties uz partneru veikto reģionu stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējumu (SVID analīzēm), partneru diskusijā izveidota kopējā senioru tūrisma SVID analīze.

2.tabula - Senioru tūrisma SVID analīze Vidzemes reģionā

Iekšējie faktori Stiprās puses Vājās puses

Bagāta un daudzveidīga dabas vide Bagātas kultūrvēsturiskais mantojums un vēsture Ģeogrāfiskais novietojums, reģionu šķērso starptautiskie autoceļi E264 un E77. Vietējie produkti, iespējas apmeklēt vietējos ražotājus, zemnieku saimniecības un dārzus Aktīvās senioru organizācijas Vietējo pašvaldību atbalsts senioru organizācijām ceļošanai un citām aktivitātēm

Nav izveidoti speciāli piedāvājumi vecāka gada gājuma tūristiem Zema vietējo senioru maksātspēja Nav pieejas jūrai Nepietiekams valsts un pašvaldību finansējums tūrisma jomai Nav ērta sabiedriskā transporta sistēma Nevienmērīgi attīstīta tūrisma infrastruktūra Valodu barjera

Ārējie faktori Iespējas Draudi

Iestāšanās Eiro zonā 2014.gadā Veselības tūrisms ir viens no stratēģiskajiem tūrisma veidiem Latvijā nākošajā plānošanas periodā ES finanšu resursu pieejamība pārrobežu sadarbības projektiem Globālā sasilšana, labvēlīgi klimatiskie apstākļi – nav tik karsts kā Dienvidos un tik auksts kā Ziemeļos. Nostaļģiskais tūrisms – valsts ar Rietumu un Austrumu pagātni Ārzemju tūristu skaita pieaugums Latvijā

Līdzīgs piedāvājums citos reģionos ar augstāku kvalitāti un veiksmīgāku mārketingu. Ekonomiskā nestabilitāte, lēna ekonomiskās situācijas uzlabošanās vietējiem senioriem Vīzu režīms ar Krieviju un Baltkrieviju Politiskā nestabilitāte (situācija Ukrainā, Krievijā)

3. Labo prakšu apkopojums, izvērtējums un ieviešana Projekta realizācijas laikā katrs projekta partneris iepazīstināja ar piecām labajām

praksēm savā reģionā, kopumā projektā - 55 praksēm. Tās partneri izvērtēja, ņemot

vērā iespēju tās pārņemt citos reģionos. Pārņemšanai piemērotākās un interesantākās

prakses iepazina klātienē, pārējās – stāstījuma un prezentāciju veidā.

8

3.1. Vidzemes plānošanas reģiona piedāvātās labās prakses

senioru tūrisma attīstībai Vidzemes plānošanas reģions piedāvā projekta partneriem iepazīt un pārņemt sekojošas

labās prakses senioru tūrismā:

Baudi nesteidzoties – SPA un gardēžu tūrisms Dikļu pilī kā veselības un labjūtes

tūrisma piedāvājums. Dikļu pils viesnīcas restorāns ir viens no labākajiem Latvijas

restorāniem ārpus Rīgas, kas piedāvā ēdienus atbilstoši sezonai izmantojot vietējos

produktus. Latvijas dabas produktu izmantošana Eco SPA kūrēs dod viesiem fiziskās un

garīgās veselības uzlabošanos, nostiprināšanos un relaksāciju. Aptuveni 35% no Dikļu

pils klientiem ir seniori. www.diklupils.lv

Rehabilitācijas centrs „Līgatne” un nūjošana Gaujas Nacionālajā parkā

Rehabilitācijas centrs piedāvā ārstnieciskās un rehabilitācijas iespējas gan vietējiem, gan

ārvalstu klientiem. Ir izveidotas īpašas programmas senioriem. Rehabilitācijas centrs

atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un nūjošana profesionāla konsultanta

pavadībā ir iekļauta rehabilitācijas procesā. www.rehcentrsligatne.lv; www.beactive.lv

Valmieras pilsētas un tās apkārtnes tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome ir

Valmieras pilsētas, Beverīnas, Kocēnu, Burtnieku novadu tūrisma jomas speciālistu,

ekspertu un vietējo uzņēmēju padome ar mērķi veicināt Valmieras pilsētas un tuvāko

novadu konkurētspēju tūrismā, reģionālā un nacionālā līmenī, kā arī sekmēt

augstvērtīga, pievilcīga un atpazīstama Valmieras pilsētas tūrisma tēla veidošanos. Tas

ir jauniem biedriem atvērts labas sadarbības paraugs tūrisma attīstībā, ir izstrādāta

vienota tūrisma attīstības stratēģija, kurā seniori ir viena no mērķa grupām.

http://visit.valmiera.lv

Mazsalacas senioru iniciatīva Mazsalacas senioru biedrība „Atbalss” ir viena no

atpazīstamākajām un aktīvākajām senioru organizācijām reģionā. Organizācija dibināta,

lai aizstāvētu pensijas un pirmspensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju sociāli

ekonomiskās tiesības, garīgās un materiālās labklājības intereses, kā arī, lai aktīvi

iesaistītos sabiedriskajā un kultūras dzīvē, tādējādi veicinot pilnvērtīgu un harmonisku

dzīvi novadā. www.mazsalaca.lv

Senioru iniciatīva – starptautiskās apmaiņas brīvprātīgais darbs Gulbenes

pašvaldība sadarbībā ar Anglijas grāfistes Kornvolas nevalstisko organizāciju „Point

Europa” īstenoja senioru brīvprātīgā darba projektu. Seniori gan Latvijā, gan Anglijā

strādāja brīvprātīgo darbu, kopjot un labiekārtojot vidi. Kopā strādājot un ceļojot gūta

pieredze, uzlabotas valodas prasmes, kā arī stiprināta paaudžu sadarbība. Projektā

piedalījās arī jaunieši, kuri palīdzēja sazināties angļu valodā. www.gulbene.lv

9

3.2. Pārņemtās prakses Vidzemes plānošanas reģionā Ar partneru labajām praksēm, kuras ir piemērojamas un iespējams ieviest Vidzemes

reģionā 2013.gada oktobrī tika iepazīstināti reģiona pašvaldību tūrisma speciālisti un

interesenti.

Vidzemes plānošanas reģionā par piemērotām un labāk pārņemamām praksēm atzītas

divas projekta partneru labās prakses –

Kultūras brīvprātīgo programma Zinātnes parkā Granadā, Spānijā

Pieejams dabas tūrisms Ziemeļkarēlijā, Somijā

3.2.1. Kultūras brīvprātīgo gidu programma

Zinātnes parks ir interaktīvs muzejs vairāk kā 70 000 m2 platībā, tas atrodas Granadas

pilsētā (Spānijā) un ir viens no daudzpusīgākajiem kultūras un zinātnes atpūtas

piedāvājumiem Eiropā, tas ievērojams arī ar vides pieejamības risinājumiem.

Vecāka gada gājuma cilvēkiem ir iespējams pieteikties par brīvprātīgajiem gidiem šajā

parkā. Par gidiem viņi var kļūt pēc divu mēnešu apmācību kursu pabeigšanas, kuros tie

apgūst galveno informāciju par parku, apmeklējuma maršruta izveidi un

pamatnoteikumus komunikācijai ar apmeklētājiem. Brīvprātīgie izvēlas dienu, kad

strādās no otrdienas līdz piektdienai, vēlams rīta pusē. Brīvprātīgie ir vecumā virs 50

gadiem un tie pavada vecāka gada gājuma grupas. Zinātnes parks ir viens no

galvenajiem tūrisma resursiem reģionā un to apmeklē daudz vecāka gada gājuma

cilvēki. Zinātnes parks ir piemērots apmeklētājiem ar kustību traucējumiem.

Šī programma veiksmīgi darbojas vairāk kā 10 gadus. Galvenais izaicinājums ir pielāgot

apmācības katra cilvēka iespējām, jo brīvprātīgie katru gadu mainās.

Galvenie šīs prakses mērķi ir :

Izmantot vecākā gada gājuma cilvēku zināšanas un pieredzi.

Pielāgot apmācību programmu katra cilvēka vajadzībām.

Uzlabot vecāka gada gājuma cilvēku dzīves kvalitāti.

Popularizēt aktīvu novecošanu.

10

Rezultāts :

Pieaudzis muzeja apmeklētāju skaits.

Brīvprātīgie iesaistījušies muzeja dzīvē, viņi piedalās izstādēs,

konferencēs un grāmatu prezentācijās.

Vecāka gada gājuma brīvprātīgie gidi piesaista vecākus cilvēkus Zinātnes

centram.

3.2.2. Brīvprātīgo gidu prakses pārņemšana

Kā jau minēts iepriekš Vidzemes reģionā ir aptuveni 20 % iedzīvotāju vecumā virs 60

gadiem. Daļa no tiem turpina strādāt, aktīvi iesaistās senioru organizācijās un

sabiedriskajā dzīvē, daļa nevēlās vai nav raduši iespēju aktīvi darboties un iesaistīties

sabiedriskajos procesos. Viens no veidiem kā iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, pārveidot,

uzlabot savu un apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti ir brīvprātīgais darbs

Pēc iepazīšanās ar Granadas kultūras brīvprātīgo gidu programmu, kas daudzu gadu

garumā parāda, ka brīvprātīgais darbs var būt nozīmīgs un labi piemērojams tūrisma

nozarē, Amatas novada pašvaldība nāca ar iniciatīvu daļēji šo praksi pārņemt savā

novadā, apmācot vietējos seniorus par novada gidiem – tūristu grupu pavadoņiem.

Amatas novads ir bagāts ar tūrisma resursiem, daļa novada atrodas Gaujas Nacionālā

parka teritorijā. Novadā ir populāri tūrisma objekti, kuros ik gadu viesojās tūkstošiem

apmeklētāju - Āraišu ezerpils un tās apkārtne (2013.gadā – 15886 apmeklētāji), Zvārtes

iezis (2013.gadā – 10584), bet ir arī mazāk zināmas vietas un lauku saimniecības ar savu

īpašo stāstu, kuras piedāvāt apskatei tūristiem. Novads izveidots no pieciem pagastiem,

kuriem katram savs stāsts un sava vēsture. Novadā ir aktīvi un izglītoti vecākās

paaudzes cilvēki, kuri labi zina un paši piedzīvojuši šos vietējos stāstus, vēsturi un

tradīcijas un labprāt ar tām dalītos, bet pietrūkst īpašo gidu zināšanu un reizēm arī

uzdrīkstēšanās.

Vidzemes plānošanas reģions, Amatas novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes

augstskolas docentu, Tūristu gidu – ceļojumu un pasākumu organizatoru apmācības

programmas autoru Dr.geogr. Andri Kleperu izstrādāja Amatas novada brīvprātīgo gidu

– ekskursiju pavadoņu 64 stundu apmācību programmu.

Programma iekļautas sekojošas apmācības:

Gida darba specifika un tendences. Tūristu gida pienākumi, uzdevumi un

atbildība. Tūristu pavadonis un ceļojumu asistents – darba tirgus iespējas.

Ekskursija kā priekšnesums un vietu interpretācija. Ekskursiju vadīšanas

paņēmieni.

Amatas novada iepazīšana – teritorija, vēsture, tūrisma piesaistes, tūrisma

attīstība un aktualitātes.

Pirmās palīdzības sniegšanas kurss.

Komunikācija ar tūristu grupām, pakalpojuma pārdošana.

11

Biznesa pieeja ekskursiju vadīšanā, komercdarbība pakalpojumu pārdošanai.

Ceļojuma maršruti Vidzemē, Gaujas Nacionālajā parkā un Amatas novadā -

ceļojuma programmas sastādīšanas apsvērumi. Tirgus tendences un

pieprasītākie Latvijas maršruti.

Izglītots ceļotājs & likumdošana. Grupas vadītāja – pavadoņa darba specifika,

dokumentācija.

Ceļotāju dažādība – ceļotāju lomas un komunikācija, darbs ar sarežģītākiem

gadījumiem, problēmsituāciju risināšana.

Ekskursiju vadīšanas metodika, grupu uzņemšana, profesionāla viesmīlība

Prezentēšana. Novada vēstnieka statusa izpausmes.

Praktiskie treniņi – idejas tūrisma produktu veidošanai, ekskursijas

programmas sastādīšana Amatas novadā, ekskursijas pa Āraišu apvidu,

Nītaures, Zaubes un Skujenes pagastiem un populārākajiem tūrisma objektiem,

dabas interpretācija – pārgājiens pa Amatas taku un nūjošana pie Kārļu muižas.

Amatas novada brīvprātīgo senioru gidu – ekskursiju pavadoņu apmācības norisinājās

laika posmā no 2014.gada 3.maija līdz 19.jūnijam (sestdienās) Amatas novadā (dažādās

vietās atbilstoši mācību tēmai). Apmācības piedalījās 14 Amatas novada seniori, kuri

katrs labāk pārzina savai dzīves vietai tuvāko teritoriju un ir gatavi būt par

brīvprātīgajiem gidiem – ekskursiju grupu pavadoņiem sev tuvākajā apkārtnē.

Apmācības vadīja Vidzemes augstskolas docents Dr.geogr. Andris Klepers.

Apmācību noslēgumā senioriem bija gala pārbaudījums maršrutu izstrādē un

ekskursijas vadīšanā – prezentācija ar savu stāstu par kādu no Amatas novada

pagastiem. Pārbaudījums izvērtās par kopīgiem svētkiem, seniori bija sagatavojuši ne

tikai interesantu un atraktīvu stāstījumu par savu tēmu, bet arī īpaši bija tērpušies un

sarūpējuši atbilstošu cienastu. Visi dalībnieki saņēma Amatas novada ekskursiju

pavadoņa apliecību.

12

Apmācītos seniorus Amatas novada tūrisma informācijas centrs turpmāk piesaistīs kā

brīvprātīgos pavadoņus ekskursijās senioru un skolēnu grupām, kā arī ekskursijām

ģimenēm ar bērniem.

Amatas novada mājas lapā ir izveidota sadaļa Amatas pagastu stāstnieki

http://amata.lv/amatas-pagastu-stastnieki/, katra gida – tūristu gripas pavadoņa

vizītkarte, kurā norādīta teritorija vai objekts, kurā viņš piedāvā pavadīt tūristu grupas,

ka arī citas zināšanas un prasmes, kas varētu būt saistošas interesentiem.

Ieguvumi no šīs labās prakses pārņemšanas:

Nodrošināta pastāvīga gidu pakalpojumu pieejamība visā Amtas novadā.

Apmācīti gidi – tūristu grupu pavadoņi, kas uzlabos piedāvājuma kvalitāti,

padarot produktu atraktīvāku un pieprasītāku.

Iespējams palielināsies apmeklētāju skaitu tūrisma objektos un pagarinās tūristu

uzturēšanās ilgumu Amatas novadā.

Saglabāti un atdzīvināti vietējo iedzīvotāju stāsti par novada vēsturi un

tradīcijām un tie izmantoti kā jauns tūrisma piedāvājums.

Sociālajā jomā – senioru dzīves kvalitātes uzlabošanās, jaunu zināšanu apguve

un iespēja sevi attīstīt un aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, izrauties no

ikdienas rutīnas, iepazīties jauniem cilvēkiem.

Seniori ieguvuši zināšanas ne tikai kā Amatas novada gidi – tūristu grupu

pavadoņi, bet arī par ceļojumu plānošanu un organizēšanu un paši var kļūt par

aktīviem un gudriem ceļotājiem un grupu organizatoriem.

Amatas novada senioriem radusies plašāka interese par senioru tūrisma

iespējām arī starptautiskā mērogā.

Pateicoties mēdiju pievērstajai uzmanībai, aktualizēts jautājums par senioriem

kā „resursu”, rādot piemēru arī citiem novadiem.

Šīs labās prakses pārņemšanu Amatas novadā plānots popularizēt visā Vidzemes

reģionā, aicinot senioru grupas un organizācijas doties ekskursijās uz Amatas novadu un

13

izmantot brīvprātīgi gidu – tūristu grupu pavadoņu pakalpojumus. Iespējams tas rosinās

arī citos novados ieviest līdzīgu praksi.

Par brīvprātīgo gidu – tūrisma grupu pavadoņu pakalpojuma pieejamību tiks informētas

tūrisma aģentūras, kuras veido speciālus piedāvājumus vecāka gada gājuma

interesentiem.

Labās prakses pārņemšanas pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā

Aktivitāte Ieviešanas laiks Amatas novada brīvprātīgo gidu – ekskursiju pavadoņu apmācību programmas sagatavošana

2014.gada janvāris – februāris

Amatas novada senioru pieteikšanās apmācībām un pretendentu atlase

2014.gada marts - aprīlis

Apmācību norise 2014.gada 3.maijs – 2014.gada 19.jūnijs Brīvprātīgo gidu – ekskursiju pavadoņu pakalpojuma ieviešana Amatas novadā

informācijas ievietošana mājas lapā par katra ekskursiju pavadoņa piedāvāto pakalpojumu – maršruti, teritorijas

piedāvājuma skolēnu grupām sagatavošana

dzimtā novada iepazīšanas ekskursijas novada skolēniem – jāiziet visas ekskursijas, jāsakrāj punkti un noslēgumā laimējot lielo balvu un pārsteiguma balvas

Starptautiskai senioru dienai veltīta ekskursija Amatas novadā, VPR konkursa par senioriem draudzīgāko tūrisma piedāvājumu uzvarētājiem, kā arī pārstāvjiem no Siguldas velogidu senioru organizācijas „Oma Bike”, senioru organizācijām, tūrisma speciālistiem u.c. interesentiem

Ūdenstūrisma projekta Riverways ietvaros ekskursija pa Amatas taku stāstnieces Lūcijas Kārkliņas vadībā

ekskursiju vadītāju piedāvājuma prezentēšana reģiona tūrisma speciālistiem, tūrisma aģentūrām, kuras veido piedāvājumus senioru grupām (Skaistie skati, Ramiro Travel, Jauni rakursi, Eiropas ceļojumu centrs u.c) un senioru

2014.augusts Līdz 2014.gada 1.septembrim 2015.gada pavasaris 2014.gada 4.oktobris 2014.gada 11.oktobris 2014.gada septembris – oktobris

14

organizācijām senioru biedrību savstarpējā

pieredzes apmaiņa – senioru ekskursijas Amatas novadā

starptautiskās senioru apmaiņas organizēšana – Polijas senioru vizīte Amatas novadā

2014.gada oktobris – novembris 2015.gads

Video un foto prezentācijas sagatavošana par senioru apmācībām un ekskursijām, Amatas novada labās prakses popularizēšanai.

2014.gada augusts, septembris

3.2.3. Pieejams dabas tūrisms

Somijā Karēlijas universitātes Inovāciju institūts neatkarīgai dzīvei ISAK (Centre of

Innovations for Independent Living ISAK) realizēja projektu, kura mērķis bija attīstīt

pakalpojumus un uzlabot darba vidi Ziemeļkarēlijas dabas tūrisma uzņēmumos.

Projekts paredz piedāvāt iespēju atpūsties dabā ikvienam interesentam – gan senioriem,

gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī ģimenēm ar bērniem.

Projekta mērķis paredz uzsākt stratēģisku un noturīgu vides pieejamības dabas tūrismā

attīstību, izstrādājot vadlīnijas vides pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai, sniedzot

ieteikumus, kā arī uzskaitot, kādi var būt vides pieejamības veidi dabas tūrismā. Vecāka

gada gājuma cilvēki bija viena no projekta mērķa grupām - senioru skaits pieaug un arī

tūrisma galamērķos nepieciešams sniegt īpašus, senioriem piemērotus pakalpojumus.

Projekta rezultātā ir izanalizētas patērētāju, t.sk. gados vecāku cilvēku vajadzības,

izstrādātas instrukcijas un rekomendācijas vides pieejamības veidošanai dabas tūrisma

objektos, kā arī izdota publikācija „Rokasgrāmata uzņēmējiem par vides pieejamību

dabas tūrismā”, palīdzot uzņēmējiem uzlabot to aprīkojumu un pakalpojumus.

3.2.4. Pieejama dabas tūrisma prakses pārņemšana

Vidzemes plānošanas reģionā ir vairāk kā 60 dabas takas, kājāmgājēju maršruti, tūristu

takas un kultūrvēsturiskās takas. Tikai nelielā daļa no tām vai atsevišķos taku posmos ir

nodrošināta pieejamība visiem interesentiem, vietām tā ir it kā nodrošināta, bet

praktiski nav lietojama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, senioriem un ģimenēm ar

bērniem atsevišķu nepārvaramu šķēršļu dēļ.

Vides pieejamība tūrisma objektos ievērojami palielina to apmeklētāju skaitu un ar savu

pozitīvo piemēru izglīto sabiedrību par sociālo atbildību un iesaistīšanos.

Zināšanu pilnveidošanai senioru tūrismā par vides pieejamību, iepazīstināšanai ar

Ziemeļkarēlijas labo praksi šajā jomā, Vidzemes plānošanas reģions 2014.gada

28.augustā Līgatnes kultūras namā organizēja semināru dabas taku īpašniekiem,

apsaimniekotājiem, uzņēmējiem, arhitektiem, pašvaldību attīstības plānošanas un

tūrisma speciālistiem un citiem interesentiem par dabas objektu piemērošanu un

15

pieejamības nodrošināšanu senioriem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ģimenēm

ar bērniem. Seminārā piedalījās vairāk kā 40 interesenti. .

Vides pieejamības eksperts, Ziemeļkarēlijas universitātes Inovāciju centra neatkarīgai

dzīvei (ISAK) koordinators Timo Ekroos iepazīstināja ar Somijas pieredzi vides

pieejamības jautājumos uzsverot, ka ideāli sakārtots tūrisma objekts ir ērti pieejams

ikvienam un ikvienam ir tiesības atpūsties dabā, makšķerēt, doties pastaigā pa dabas

takām. .

Latvijas invalīdu un viņu draugu apvienības vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis

analizēja būvniecībā pieļautās kļūdas vides pieejamības nodrošināšanai un uzsvēra

universālā dizaina nozīmi nākotnē. Pielietojot universālo dizainu ieguvēji ir visi un

objekts nezaudē savu vizuālo pievilcību.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta direktore un vadošā

pētniece Aija van der Steina semināra dalībniekiem norādīja uz socioloģiskiem un

psiholoģiskiem kritērijiem, kas nosaka senioru izvēli ceļot un cik senioriem ir nozīmīga

ērta un pievilcīga vide tūrisma galamērķī, aplūkojot to no mārketinga viedokļa.

Arhitekte Ināra Caunīte dalījās pieredzē vides pieejamības veidošanā tūrisma objektos,

meklējot kompromisu starp projekta ideju, pasūtītāja vēlmēm un iespējām, vēsturiskām

un dabas vērtībām, vēsturisko objektu maketu veidošanas izglītojošo un klātbūtnes

objektā sajūtas nodrošināšanas nozīmi objektos ar ierobežotu pieejamību, kā arī

cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Semināra praktiskā daļa norisinājās Līgatnes kultūrvēstures un dabas takās. Eksperti un

semināra dalībnieki izvērtēja taku pašreizējo stāvokli - veiksmīgos risinājumus,

problemātiskās vietas, kā arī nepieciešamos uzlabojumus lai takas būtu pieejamas

ikvienam.

Par veiksmīgiem risinājumiem atzina: Labi sagatavota pamatinformācija – ciemata un maršrutu kartes. Skaidri saprotams maršruta sākuma punkts - tūrisma informācijas

centrs, pieejama nepieciešamie informatīvie materiāli ciemata apskates

plānošanai.

16

Maršrutā izbūvētas kāpnes, kāpņu laukumi, tiltiņu un soliņu no izturīga

kokmateriāla.

Alternatīvu maršrutu izveidošana apmeklētājiem ratiņkrēslos, vecākiem

ar bērnu ratiņiem.

Krāsu kontrasta izmantošana kāpņu krāsojumā, kā arī izvairīšanās no

slidenām virsmām.

Brīnišķīga atmosfēra, skaista daba – aromāts un skaņas ļauj to izjust

cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Laipna un atbildīga apkalpojošo darbinieku attieksme.

Risinājumi, kurus būtu nepieciešams uzlabot labākas pieejamības nodrošināšanai:

Informācijas centrā – nepieciešamas divpusējas margas kāpnēm un

uzbrauktuvei, durvis veras pret vienu uzbrauktuvi un tā nav droši

lietojama, nepieciešams horizontāls rokturis durvīm pieejamās tualetes

iekšpusē.

Atsevišķās maršruta vietās nepieciešams uzlabot gājēju celiņu virskārtu.

Pie skatu laukuma uzbrauktuvei jābūt tikpat platai kā skatu laukuma

platforma un margām jābūt gar abām malām uzbrauktuvei visā

uzbrauktuves garumā.

Tiltam pie Līgatnes papīrfabrikas ir līmeņu starpība ar celiņu un slidena

virsma, nepieciešams pagarināt tilta margas līdz jau esošajiem metāla

stabiem.

Informācijas stendi un kartes atsevišķās vietās (stāvlaukumā un pie

informācijas centra) varētu būt novietoti ērtāk pieejamās vietās un

teksts izcelts ar reljefu, lai to var izlasīt cilvēki ar redzes traucējumiem.

Nepieciešams marķējums alternatīvajiem maršrutiem cilvēkiem ar

kustību traucējumiem un ratiņkrēslos. Šos maršrutus nepieciešams arī

īpaši, ar citu krāsu atzīmēt kartēs.

Nepieciešami papildus soliņi atpūtai atsevišķās vietās, piemēram,

garajās kāpnēs, kas ved kalnā.

Pieejama tualete maršruta vidū.

Līgatnes novada pašvaldība iespēju robežās ņems vērā šīs rekomendācijas un uzlabos

taku pieejamību. Pieredze un iegūtās zināšanas par dabas objektu un taku pieejamības

nodrošināšanu to īpašniekiem apsaimniekotājiem un uzņēmējiem būs pielietojamas

ikdienā objektu uzturēšanā, infrastruktūras rekonstrukcijas un vides labiekārtošanas

darbos, ka arī radot jaunus dabas tūrisma piedāvājumus.

17

4. Vietējo un ārvalstu senioru tūristu aptaujas rezultāti Lai mērķtiecīgi plānotu senioru tūrisma attīstību reģionos, veidotu piedāvājumu vecāka

gada gājuma cilvēkiem, nepieciešams zināt tūrista – seniora raksturojumu, ceļošanas

paradumus un vēlmes. Projekta partneri veica vietējo un ārvalstu senioru tūristu

aptauju savos reģionos. Vidzemes plānošanas reģionā aptauja norisinājās 2013.gadā

pavasarī un vasarā. Anketas izplatītas vietējiem senioriem ar senioru biedrību

starpniecību, ārvalstu senioriem ar tūrisma aģentūru starpniecību, kuras ved ārvalstu

tūristu grupas uz Vidzemes reģionu. Aptaujāti tika 177 vietējie un 120 ārvalstu

respondenti.

Anketā vietējiem senioriem tūristiem tika iekļauti 22 jautājumu par ceļošanas

motivāciju un vajadzībām, kā arī jautājumi par Vidzemes reģionu. Anketā ārvalstu

senioriem tika ietverti 15 jautājumi par ceļošanas paradumiem, motivāciju, piesaistēm

un traucējošiem faktoriem.

4.1. Vietējo respondentu raksturojums Aptaujā Vidzemes reģionā piedalījās 177 respondenti vecumā virs 50 gadiem, no tiem

47 vīrieši un 130 sievietes. Vecuma grupu sadalījumā 24% respondentu ir vecumā no 50

– 60 gadiem, visvairāk jeb 46% ir vecuma grupā no 61 – 70 gadiem, 25% vecumā līdz 80

gadiem un 5% respondentu vecumā no 81 līdz 96 gadu vecumam.

Respondentu sadalījums pa periodiem, kas atspoguļo gadus kopš cilvēks ir pensijā

parāda, ka lielākā daļa jeb 34% pensijā ir mazāk par 10 gadiem, 22 % pensijā ir no 11 –

20 gadiem un 11% respondentu atkarībā no sava vecuma pensijā ir jau 20 gadus un

vairāk.

Respondentu izglītības līmenis. Visvairāk respondentu ir ar vidējo profesionālo jeb

arodizglītību 42%, ar vispārējo vidējo izglītību 23%, ar augstāko izglītību 21% un 12%

ar pamatizglītību.

Senioru nodarbošanās vairumā gadījumu 59% nav algota darba strādāšana. Tomēr no

aptaujātajiem ¼ daļa strādā uz pilnu slodzi, jo vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, 14%

strādā nepilnu darba laiku, 2 % no aptaujātajiem ir nodarbināti privātajā

uzņēmējdarbībā.

Respondentiem, vērtējot savus ienākumus, vairums jeb 68% tos vērtē kā zemus un

vidējus. Virs vidējā savus ienākumus vērtē tikai 18% respondentu un 12 % savus

ienākumus nav vēlējušies atklāt.

Vairums respondentu 51% ir precējušies, 29% savu dzīvesbiedru ir zaudējuši un 11%

šķīrušies un 7% nav bijuši precējušies.

4.1.1. Vidzemes senioru ceļošanas paradumi

Pētījuma rezultāti parāda, ka ārpus mājam pavadīto nakšu skaits ir salīdzinoši neliels.

Vairums 41% respondentu, kopš atrodas pensijā vai sasnieguši 55 gadu vecumu ceļojuši

18

no 1- 3 naktīm. Otra lielākā kategorija jeb 23% ir tādi, kuri nav ceļojuši vispār. No visiem

tiem, kuri ir ceļojuši, 51% ir bijuši ārzemēs, bet 27% ceļojuši tikai pa Latviju.

Vidzemes seniori ceļo visos gadalaikos, taču visbiežāk vasarā. Ceļojumus visbiežāk

organizē individuāli vai ar aģentūru starpniecību..

Senioru tūristiem dodoties ceļojumā ļoti svarīgi ir izbaudīt mieru un klusumu, kā arī

pavadīt laiku ar savu ģimeni un tuviniekiem, ar ko arī visbiežāk dodas kopā ceļojumos.

Svarīgi ceļojuma laikā piedzīvot ko jaunu un izbēgt no ikdienas rutīnas. Neitrāla

attieksme ir pret jaunu draugu iegūšanu brauciena laikā, kā arī to, ka ceļošana kopumā

uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. Savukārt visnesvarīgākais ir romantiski piedzīvojumi,

kas varētu atgadīties ceļojuma laikā.

4.2. Ārvalstu respondentu raksturojums Aptaujā piedalījās 120 respondenti vecumā virs 50 gadiem, no tiem 43 vīrieši un 74

sievietes, 3 respondenti dzimumu nebija norādījuši. Vecuma grupu sadalījumā 24%

respondentu ir vecumā no 50 – 60 gadiem, visvairāk jeb 54% ir vecuma grupā no 61 –

70 gadiem, 22% vecumā līdz 80 gadiem. un 5% respondentu vecumā no 81 līdz 96 gadu

vecumam.

Aptaujā piedalījās 57 respondenti no Vācijas, 46 no Austrālijas, 7 no ASV, 5 no Austrijas

un 1 no Kanādas.

Vairums respondentu 77 % ir precējušies, 11% savu dzīvesbiedru ir zaudējuši, 7 %

šķīrušies, 5 % vientuļi neprecējušies.

Respondentiem vērtējot savus ienākumus vairāk kā puse jeb 56% tos vērtē kā vidējus.

Ienākumi zem vidējā līmeņa ir 5 % respondentu un virs vidējā līmeņa 40 % aptaujas

dalībnieku.

4.2.1. Ārvalstu respondentu ceļošanas paradumi

Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā daļa ārvalstu senioru ceļo ilgāk kā nedēļu - 16%

vairāk kā 1 mēnesi, 29% 2-3 nedēļas, 28% 8-10 dienas. Tikai 3 % respondentu ceļo līdz

3 dienām, 24 % no 4-7 dienām. Tā kā gandrīz puse respondentu ir no Latvijai tālām

zemēm, - Austrālijas, ASV un Kanādas, tad tas iespējams nosaka salīdzinoši ilgo

ceļošanas laiku.

Visvairāk ārvalstu seniori ceļo rudenī 62%, pavasaris ir nākošais populārākais ceļošanas

laiks - 58% respondentu, vasarā 31% un ziemā tikai 18%. Respondenti norādījuši

vairākus gadalaikus, kad dodas ceļojumos, pārsvarā pavasarī un rudenī.

Savu ceļojumu paši organizē 26% ārvalstu senioru, 30 % ceļojumu piesaka ar aģentūru

starpniecību, 38% pērk ceļojumu paketi, kurā iekļautas visas izmaksas, 12% šādu

ceļojumu paketi iegādājas internetā.

19

Plānojot ceļojumu, vislielākā nozīme ir draugu vai citu cilvēku ieteikumam, tos minējuši

attiecīgi 45% un 43% respondentu, 38 % aptaujas dalībniekiem nozīmīga sava

personīgā pieredzei, 27 % informāciju ieguvuši no ceļojumu bukletiem, 24% no masu

medijiem, tikpat daudz 24 % no ceļojumu žurnāliem. Internetu par nozīmīgu ceļojuma

izvēlē atzīmējuši 22 % respondentu, informāciju tūrisma aģentūrās ieguvuši 17 %

aptaujas dalībnieku, radinieku un ģimenes ieteikums nozīmīgs 13%, tikai 2 %

informāciju ieguvuši sociālajos tīklos.

Pārsvarā ārvalstu seniori ceļo kopā ar dzīvesbiedru – 77 %, ar draugiem un paziņām

kopā ceļo 17 % respondentu.

4.2.2. Faktori, kas ietekmē ārvalstu senioru ceļojuma izvēli

Par nozīmīgākajiem faktoriem ceļojuma izvēlē respondenti norādījuši vēsturiskās vietas

un vietējo kultūru, tos kā nozīmīgus vai ļoti nozīmīgus norādījuši attiecīgi 86% un 80 %

respondentu, iespēja izmantot mobilos ceļvežus objektos ir svarīga 76% aptaujas

dalībnieku. 72% ārvalstu ceļotāji par nozīmīgu atzinuši ērtu transportu, 69%

respondentiem nozīmīga daba un 63% gastronomija.

Pārsteidzoši, ka pakalpojumu kvalitāte atzīmētā kā mazāk nozīmīgs faktors, to

atzīmējuši 58 % respondentu. Ārvalstu senioriem ceļojuma laikā nav svarīgas fiziskās

nodarbības, dejas un iespēja nodarboties ar rokdarbiem.

5. Turpmākās darbības plāns senioru tūrismā

5.1. Politikas plānošanas dokumenti 2014.gada 1.jūlijā apstiprināts Latvijas tūrisma politikas plānošanas dokuments -

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Šajā dokumentā kā viena

no globālajām tendencēm un izaicinājumiem minēta gados veco cilvēku proporcionāla

palielināšanās, īpaši Eiropā. Seniori ceļos vairāk un pieprasīs pakalpojumus un

produktus, kas atbilst viņu vecumam. Sabiedrības novecošanās rada izmaiņas tūristu

struktūrā, veidojot jaunus segmentus.

Viena no Latvijas tūrisma attīstības prioritātēm ir veselības tūrisms, tas lielā mērā

saistīts ar senioru tūrismu – ārstniecības, veselības uzlabošanas, SPA pakalpojumu

izmantošanu. Plānojot un realizējot konkrētās aktivitātes šajā jomā, jāpievērš uzmanība

šīs mērķa grupas vajadzībām, interesēm un iespējām šo pakalpojumu izmantošanā.

Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam Latvijai prioritārajos ārvalstu

tirgos - Vācijā un Zviedrijā kā īpaši uzrunājamie segmenti minēta „sudraba paaudze”.

Seniori uzrunājami nostalģijas un vēsturisko saišu dēļ, Latvija kā neatņemama, Baltijas

apceļošanas sastāvdaļa. Daba, saskarsme, veselība, „nesteidzīgais” tūrisms , kas rada

Latviju par šai grupai draudzīgu galamērķi.

Latvijas Republikas Saeimā 2014.gada 9.jūnijā norisinājās konference „Sabiedrības

veiksmīgas novecošanas izaicinājumi Latvijā”, kurā tika atzīmēts, ka šajā jomā

20

pastiprināti plānotas politikas iniciatīvas 55 pašvaldībās. Kā viena no visbiežāk

minētajām aktivitātēm Latvijas pašvaldībās ir senioru ekskursijas un pieredzes apmaiņa

– senioru tūrisms.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2015.gada darba plāna projektā paredzēts veikt

pētījumu tūrisma pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšanai – pakalpojumu

kvalitātes un kvantitātes mērījumu veikšanu atbilstoši noteiktām patērētāju grupām, tai

skaitā, nosakot personu ar invaliditāti, ģimeņu ar bērniem, senioru apmierinātību par

attiecīgo pakalpojumu saturu, pieejamību un kvalitāti. Pētījumu plānots veikt kā ārvalstu

tūristu aptauju.

Vidzemes plānošanas reģionā līdz 2014.gada decembrim tiek izstrādāta Reģionālās

attīstības programma 2014.-2020.gadam. Tas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments,

kurā formulēti Vidzemes plānošanas reģiona galvenie attīstības virzieni. Plānojot

tūrisma attīstību jāņem vērā seniori kā nozīmīga un pieaugoša tūristu grupa.

Lielākai daļai Vidzemes novadu pašvaldībām izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas,

daļai pašvaldību šis darbs vēl turpinās. Seniori kā nozīmīgs tūrisma segments jāņem

vērā gan plānojot tūrisma attīstību, gan nodrošinot vides pieejamību.

5.2. Rīcības plāns Rīcības plānā iekļautas aktivitātes, kuras plāno veikt Vidzemes plānošanas reģions un

ieteicamas rīcības, kuru realizācija iespējama sadarbībā ar pašvaldībām, valsts iestādēm

un sabiedriskām organizācijām, to īstenošanu tiešā veidā neveic Vidzemes plānošanas

reģions.

Projekta pētījumu, rezultātu un labo prakšu popularizēšana – izpratnes veidošana

sabiedrībā par senioriem kā nozīmīgu mērķa grupu tūrismā un senioru tūrisma

attīstības iespējām:

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekļiem;

Vidzemes reģiona tūrisma speciālistiem;

Uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem un interesentiem semināros,

konferencēs un citos pasākumos;

Senioru organizācijās;

Sadarbojoties ar citiem reģioniem veicināt labās prakses pārņemšanu

Latvijas mērogā.

Veic Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti 2014.-2015.gadā.

Senioru tūrisma produktu attīstīšana un popularizēšana:

Apzināt reģionā esošos piedāvājumus senioriem;, reģiona esošā

piedāvājuma audits, atklājot nepieciešamos uzlabojumus,

pilnveidojumus, lai piedāvājumu varētu izmantot kvalitatīvam senioru

piedāvājumam.

21

Esošā piedāvājuma popularizēšana:

o pašvaldību tūrisma mājas lapās vai mājas lapu tūrisma sadaļās

izveidot atsevišķu, labi pamanāmu 55+ piedāvājumu;

o pēc iespējas arī drukāto izdevumu veidošana šai mērķa grupai,

kas lieto internetu, bet kā rāda pētījumi, vairāk uzticas

drukātajiem materiāliem.

Jaunu piedāvājumu veidošana un esošā piedāvājuma diferencēšana,

piedāvājot produktus darba dienās vai ārpus aktīvās tūrisma sezonas:

o aktīvais + gastronomiskais tūrisms, piemēram, senioriem

piemērots velomaršruts ar senioriem piemērotiem velosipēdiem

un noslēgumā gastronomiskais baudījums;

o izzinošais + kultūras tūrisms, piemēram, ekskursija ražotnē,

saimniecībā, vietas apskates ekskursija un kultūras pasākums

(šāda veida piedāvājumi ir tūrisma aģentūrām sestdienās un

svētdienās, kad kultūras pasākumi notiek pa dienu un ir

iespējams laicīgi atgriezties mājās un brīvdienās pārsvarā arī

notiek kultūras pasākumi). Tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem

šādus piedāvājumus var veidot arī darba dienās, jo reģionā ir

Valmieras Drāmas teātris un Vidzemes koncertzāle „Cēsis”, kur

pasākumi notiek arī darba dienās;

o Diskusija par kvalitātes zīmes „Senioriem draudzīgs”

izveidošanu, ko piešķirtu tūrisma uzņēmumiem, vides

objektiem, produktiem, kur ņemtas vērā senioru vēlmes,

vajadzības, specifiku. Kvalitātes zīmes nolikuma izstrādāšana;

o Kopēju produktu un sadarbības tīklu veidošana ar citiem

reģioniem.

Pētījumi par senioru tūrisma attīstību, tendencēm, sadarbības iespējām

reģionā.

Tūrisma speciālistu, uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju apmācības

senioru tūrisma piedāvājuma veidošanā un marketingā.

Veic Vidzemes plānošanas reģions un pašvaldību tūrisma speciālisti sadarbībā ar

uzņēmējiem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, Vidzemes augstskolu un citām

augstskolām 2014.-2020.gadā atbilstoši pieejamajiem finanšu un cilvēkresursiem.

Senioru iesaistīšanas pasākumi

Senioru organizāciju apzināšana, kuras vēlas iesaistīties tūrisma

apmaiņas programmās, brīvprātīgajā darbā un citos pasākumos.

Esošo un bijušo tūrisma un ar tūrismu saistīto vecāka gada gājuma

cilvēku uzrunāšana un iesaistīšana tūrisma piedāvājumu veidošanā

senioriem.

Vietējo – Vidzemes reģiona un Latvijas, ka arī un starptautisko apmaiņas

projektu realizēšana brīvprātīgā darba veikšanai, pieredzes apmaiņai un

22

ceļošanai. Atbalsts reģiona senioru organizācijām starptautisko

sadarbības partneru meklēšanā.

Informēšana par projektiem pieejamiem fondiem un konsultēšana

projektu sagatavošanā.

Senioru ceļojumu stāstu konkursu organizēšana un ceļojumu stāstu

pasākumu organizēšana, pasākumu rīkošanai izmantojot vietas, kas

vēlās sevi pieteikt kā senioriem draudzīgas.

Senioru iesaistīšana vietēju suvenīru veidošanā.

Vidzemes plānošanas reģiona, pašvaldību speciālisti sadarbībā ar senioru organizācijām.

Pašvaldību, nevalstisko organizāciju (Ināras un Borisa Teterevu fonda, Valmieras

novada fonda, Sabiedrības integrācijas fonda, u.c.) , Eiropas Savienības un citu fondu

finanšu līdzekļi. Aktivitātes veicamas laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam.

Vides pieejamības nodrošināšana

Apmācību un praktisku semināru organizēšana vides pieejamības

jautājumos.

Veicot jaunu objektu būvniecību, rekonstrukcijas un labiekārtošanas

darbus, pēc iespējas nodrošināt praktiski lietojamu vides pieejamību.

Infrastruktūras testēšanai pieaicināt potenciālos objektu apmeklētājus.

Projekti dabas objektu pieejamības uzlabošanai.

Par jaunu senioriem, ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar kustību

traucējumiem izveidošanu informēt sabiedrību un tos iekļaut

piedāvājumos ar īpašu atzīmi – visiem pieejams.

Vieglāku un pieejamāku, senioriem draudzīgu dabas taku un maršrutu

norāde un apraksts.

Esošo objektu infrastruktūras sakārtošana:

o Uzrakstu izvietošana, vietās, kur jāuzmanās, norādes par

attālumu līdz objektam;

o Soliņu ierīkošana pietiekamā daudzumā vietās, kura paredzama

gaidīšana vai ilgāka uzkavēšanās;

o Autobusu stāvvietas pie tūrisma objektiem vai skaidri noteikumi,

kur drīkst izlaist cilvēkus un kur jānovieto autobuss vietās, kur

nav stāvlaukuma.

Veic pašvaldību speciālisti, objektu īpašnieki sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu

un Dabas aizsardzības pārvaldi pieejamo finanšu resursu ietvaros. Aktivitātes veicamas

laika posmā no 2014.līdz 2020.gadam.

Rīcības plānā iekļautās aktivitātes tiks iestrādātas Vidzemes plānošanas reģiona

Attīstības programmā 2014.-2020.gadam, kā arī tiks ieteiktas iestrādāt Vidzemes

plānošanas reģiona pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos.