Rigensis Bank AS · 2019. 4. 9. · RIGENSIS BANK AS Finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI Rigensis Bank AS Gada 20pārskats

RIGENSIS BANK AS Finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī

FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI

Rigensis Bank AS Gada pārskats 16

1 VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA

Informācija par Banku

Rigensis Bank AS (turpmāk tekstā - Banka) reģistrēta 2011.gada 17.jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā akciju sabiedrība. Bankas reģistrācijas numurs ir 40103429440.

Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk tekstā - FKTK) licence kredītiestādes darbībai Bankai izsniegta 2011.gada 20.jūnijā. Uz 2018. gada 31.decembrī ir palicis spēkā šāds licences nosacījums:

x nodrošināt, ka Bankas klientu segmentu ne mazāk kā 70 procentu apmērā veidos Bankas biznesa attīstības koncepcijā noteiktie lielie korporatīvie klienti.

Bankas galvenie darbības virzieni ir individuālo liela privātā kapitāla īpašnieku apkalpošana un augsta līmeņa uzticamības un kvalitātes finanšu pakalpojumu nodrošināšana, lai uzlabotu klientu un viņu biznesa labklājību, ieskaitot noguldījumu pieņemšanu, klientu kontu apkalpošanu, vietējās un starptautiskās norēķinu operācijas, ārvalstu valūtu maiņu un operācijas ar vērtspapīriem, trasta un brokeru pakalpojumus, dokumentāras operācijas, kreditēšanu.

Bankas darbību regulē „Kredītiestāžu likums”, „Komerclikums”, citi Latvijas Republikas likumi un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteikumi.

Pārskata periodā Bankas vidējais darbinieku skaits bija 95 cilvēki (2017 – 89 cilvēki).

Bankas juridiskā adrese ir Teātra iela 3, Rīga, LV – 1050. Bankas biroja un korespondences adrese ir Teātra iela 3, Rīga, LV – 1050. Bankai nav filiāļu. Banka 2018. gadā ir izveidojusi meitas sabiedrību, taču tās finanšu rādītāji 2018. gada 31. decembrī un par 2018. gadu ir nebūtiski, tādēļ Banka nav sagatavojusi konsolidēto finanšu pārskatu, kura rādītāji būtiski neatšķirtos no šī finanšu pārskata.

Akcionāri

Vienīgais Bankas akcionārs ar būtisku līdzdalību ir Krievijas Federācijas pilsonis Igors Ciplakovs (79.52%). Detalizēts akcionāru apraksts un izmaiņas akcionāru sastāvā ir sniegtas 27. pielikumā.

Informācija par darījumiem ar saistītajām personām ir sniegta 33. pielikumā.

2 FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATS

Atbilstības paziņojums

Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas “Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi”, kuri ir spēkā pārskata perioda beigu datumā.

Bankas valde apstiprināja šos finanšu pārskatus izsniegšanai 2019.gada 29.martā.

Akcionāriem ir tiesības noraidīt šos finanšu pārskatus un pieprasīt, lai tiktu sagatavoti jauni finanšu pārskati.

Novērtēšanas pamats

Bankas grāmatvedības uzskaite tiek kārtota saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā Latvijas kredītiestādēm noteiktajām prasībām. Bankas finanšu gads sakrīt ar kalendāro gadu.

Finanšu pārskati ir sagatavoti, uzrādot aktīvus un saistības saskaņā ar sākotnējās vērtības principu, izņemot patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, finanšu instrumentus kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, kā arī ēkas un zemi kas uzrādīti patiesajā vērtībā.



Rigensis Bank AS Gada pārskats

17

2 FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATS (TURPINĀJUMS)

Darbības turpināšanas princips

2018. gada beigās Banka sagatavoja apstiprināšanai akcionāru sapulcē jaunu attīstības stratēģiju laika posmam no 2019. līdz 2021.gadam.

2018. gada februārī un martā tika veikta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārbaude ar mērķi novērtēt Bankas darbības atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Finanšu pārskata par gadu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī, parakstīšanas brīdī pārbaudes galīgie rezultāti nebija saņemti.

Šobrīd notiek būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas finanšu vidē. Lai atbilstu augstiem starptautiskiem standartiem AML jomā un atjaunotu uzticama un stabila finanšu centra reputāciju, Latvijas Republikā tika izstrādāts un pieņemts jauns banku darbības regulējums, kura mērķis būs būtiski samazināt to banku klientu daļu, kas rada lielu risku, piemēram, čaulas kompānijas, kas, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas likumdošanu ietver uzņēmumus, kas ir reģistrēti valstīs, kurās nav pārskatu sniegšanas prasību. Savā jaunajā attīstības stratēģijā laika posmam no 2019. līdz 2021. gadam, Banka sniedz pārskatu par nerezidentu biznesa samazināšanu. Šobrīd Rigensis Bank AS no kopējā 1083 klientu skaita apkalpo 270 uzņēmumus, kas varētu nozīmēt augstu risku saskaņā ar jauno regulējumu. Šie uzņēmumi vai ir reģistrēti valstīs, kurās nav pārskatu sniegšanas prasību, vai viņu birojs atrodas valstī, kas atšķirās no reģistrācijas valstis, taču tie veic reālu saimniecisko darbību un tiem ir saimnieciskās darbības veikšanas vieta. Turklāt daļa no šiem uzņēmumiem ir iekļauti lielos industriālos holdingos, kuriem pieder starptautiskie aktīvi, un to finanšu rādītāji ir iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos. Tādēļ šie uzņēmumi nerada lielu risku Bankas biznesam, bet ir pakļauti rūpīgai izpētei un padziļinātai analīzei atbilstoši Bankas augstajiem AML standartiem. Klienti ir informēti par izmaiņām bankas regulējumā un ir sākuši pārstrukturēt savus holdingus, lai izvairītos no uzņēmumu reģistrācijas valstīs bez finanšu pārskatu obligātās iesniegšanas prasībām. Šis process prasa daudz pūļu un laika, tomēr Banka pieņem, ka tas ir paveicams dažu gadu laikā. Savā jaunajā stratēģijā laika posmam no 2019.gada līdz 2021. gada Banka sniedz klientu bāzes riska samazināšanas ieplānoto procesu. Riska uzņēmumu izņemtos līdzekļus Banka plāno kompensēt, piesaistot noguldījumus no uzņēmumiem, kuru galvenā mītne atrodas ES, ievērojot visas AML prasības. Lai kompensētu ienākumu samazināšanos, kas radīsies, samazinoties riska klientu brīvo līdzekļu izvietošanu, Banka pievērsīsies korporatīvo aizdevumu apjomu attīstībai un paplašināšanai. Bankas vadība uzskata, ka kopumā jaunās stratēģijas īstenošana ļaus Bankai saglabāt tās vidējo aktīvu apjomu 2019.-2021. gadā salīdzinot ar 2018. gadu. Plānotais peļņas apjoms 2019.g. ir aptuveni vienāds ar reālo peļņu 2018. gadā, bet 2020. un 2021. gadā tiek prognozēts tās pieaugums. Bankas vadība uzskata, ka jaunā stratēģija tiks īstenota un ka Bankas 2018. gada finanšu pārskatu sagatavošanai ir pamatoti piemērots darbības turpināšanas princips.

Funkcionālā un finanšu pārskatu valūta

Finanšu pārskati uzrādīti tūkstošos eiro (EUR’000), ja vien nav noteikts citādi. Eiro ir Bankas funkcionālā un finanšu pārskatu valūta.




18

3 SVARĪGĀKĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES POLITIKAS

(a) Ārvalstu valūta

Darījumi ārvalstu valūtās tiek pārrēķināti eiro pēc darījuma dienā spēkā esošā kursa, kuru nosaka pamatojoties uz Eiropas Centrālo banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru un kurš tiek publicēts Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē. Ārvalstu valūtas maiņas kursa rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi tiek iekļauti visaptverošajā ienākumu pārskatā kā peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas. Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija šādi (ārvalstu valūtas vienības par EUR 1):

Pārskata datums USD GBP RUB

2018.gada 31.decembris 1.1450 0.89453 79.7153 2017.gada 31.decembris 1.1993 0.88723 69.3920

(b) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un tās ekvivalenti ir neierobežoti noguldījumi centrālajās bankās un augstas likviditātes aktīvi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem, kuri ir pakļauti nebūtiskam patiesās vērtības izmaiņu riskam un kurus Banka izmanto īstermiņa saistību dzēšanai, atskaitot saistības pret kredītiestādēm uz pieprasījumu un sākotnējo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem.

(c) Finanšu instrumenti

Klasifikācija un novērtēšana

Finanšu aktīvus un finanšu saistības sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē to patiesajā vērtībā palielinot vai samazinot finanšu aktīva vai finanšu saistību par darījuma izmaksām, kas ir tieši attiecināmas uz finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi vai izdošanu, izņēmot, finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos.

Finanšu aktīvi tiek klasificēti trīs vērtēšanas kategorijās:

- tie, kurus novērtē amortizētajā iegādes vērtībā (AC);

- tie, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos ienākumos (FVOCI);

- tie, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVPL).

Parāda instrumentu klasifikācija ir atkarīga no Bankas finanšu aktīvu vadības biznesa modeļa, kā arī no tā vai līgumiskās naudas plūsmas sastāv tikai no pamatsummas un procentu maksājumiem (TPPM). Ja parāda instrumentu, saskaņā ar biznesa modeli, tur tikai lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un tas atbilst TPPM prasībām, to uzskaita AC - amortizētajā iegādes vērtībā. Tādi parāda instrumenti, kas izpilda TPPM prasības, bet saskaņā ar biznesa modeli tiek turēti, gan lai iekasētu aktīvu līgumiskās naudas plūsmas, gan lai pārdotu, tiek klasificēti kā FVOCI. Pārējie finanšu aktīvi, kuru naudas plūsmas neatbilst TPPM prasībām, vai kuri saskaņā ar biznesa modeli ir pārdošanas nolūkā turētie, tiek klasifiēti FVPL (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti).

Banka sākotnējās atzīšanas brīdī var veikt neatsaucamu izvēli atsevišķus kapitāla instrumentus, kas savādāk tiktu klasificēti kā novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos, turpmāk klasificēt kā finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos.

Banka ir veikusi neatsaucamu izvēli klasificēt ieguldījumus kapitāla instrumentos kā finanšu aktīvus kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos.

Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu.




19

3 SVARĪGĀKĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES POLITIKAS (TURPINĀJUMS)

Kredīti, prasības pret finanšu iestādēm, parāda vērtspapīri un citi finanšu aktīvi tiek klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

x saskaņā ar biznesa modeli, tie tiek turēti ar mērķi iekasēt līgumiskās nākotnes naudas plūsmas; x to līgumiskās naudas plūsmas veido tikai pamatsummas un procentu maksājumi par atlikušo

pamatsummu; x Banka tos sākotnējā atzīšanas brīdī nenosaka kā patiesajā vērtībā novērtētus finanšu aktīvus ar

atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos. Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu visaptverošo ienākumu pārskatā ietver noteiktus parāda un kapitāla vērtspapīrus. Parasti šajā kategorijā Banka klasificē finanšu aktīvus, kurus Bankai ir nolūks turēt ar mērķi gan iekasēt aktīvu naudas plūsmas, gan pārdot. Šādi aktīvi var tikt pārdoti likviditātes vajadzībām vai reaģējot uz izmaiņām procentu likmēs, ārvalstu valūtas kursu vai akciju cenu izmaiņām.

Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības ir finanšu saistības, kas netiek klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šajā kategorijā iekļauj termiņa saistības pret finanšu iestādēm, klientu noguldījumus un citas finanšu saistības, kas atbilst šādai klasifikācijai.

Atzīšana

Finanšu aktīvi un saistības tiek atzītas finanšu stāvokļa pārskatā datumā, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši Bankai.

Visi regulārie finanšu aktīvu iegādes un pārdošanas darījumi tiek atzīti finanšu stāvokļa pārskatā norēķinu datumā, kas ir datums, kad notiek finanšu aktīva nodošana. Periodā starp darījuma noslēgšanas un norēķinu datumu Banka uzskaita saņemamā vai nododamā aktīva patiesās vērtības izmaiņas pēc tādiem pašiem principiem, pēc kuriem tiek uzskaitīts jebkurš attiecīgās kategorijas aktīvs.

Amortizētās iegādes vērtības novērtēšana

Finanšu aktīvu vai saistību amortizētā iegādes vērtība ir summa, kurā finanšu aktīvi vai saistības ir sākotnēji atzītas, atskaitot pamatsummas atmaksu, pieskaitot vai atņemot uzkrāto amortizāciju, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, par jebkuru starpību starp sākotnēji atzīto summu un summu termiņa beigās, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās. Prēmijas un diskonti, iekļaujot sākotnējās darījuma izmaksas, tiek iekļauti saistītā finanšu instrumenta uzskaites vērtībā un amortizēti, pamatojoties uz finanšu instrumenta efektīvo procentu likmi.

Patiesās vērtības noteikšana

Patiesā vērtība ir cena, kas tiktu saņemta par aktīvu pārdošanu vai samaksāta nododot saistības, darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. Kad iespējams, Banka novērtē finanšu instrumenta patieso vērtību, izmantojot aktīvā tirgū noteiktās finanšu instrumenta cenas. Tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja cenas tajā ir viegli un regulāri pieejamas un atspoguļo patiesos un regulāros tirgus darījumus, kas veikti saskaņā ar brīvā tirgus principiem.

Ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs, Banka nosaka patieso vērtību, izmantojot kādu no vērtēšanas paņēmieniem. Vērtēšanas paņēmieni ietver jaunāko starp informētām, ieinteresētām pusēm darījumu nosacījumiem atbilstošu tirgus darījumu informāciju (ja tāda pieejama); cita finanšu instrumenta, kas būtībā ir tāds pats, pašreizējās patiesās vērtības izmantošanu, diskontētu naudas plūsmu analīzes un iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļu izmantošanu.




20


Izvēlētajā vērtēšanas paņēmienā tiek izmantoti pēc iespējas vairāk tirgus dati, pēc iespējas mazāka paļāvība uz Bankas specifiskajiem datiem, tiek ietverti visi faktori, ko tirgus dalībnieki apsvērtu, nosakot instrumenta cenu, un kas atbilst pieņemtajai finanšu instrumentu cenas noteikšanas ekonomiskajai metodikai. Vērtēšanā izmantotie dati patiesi atspoguļo tirgus prognozes un finanšu instrumentam piemītošā riska un atdeves faktoru novērtējumu. Banka periodiski pārskata vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to derīgumu, izmantojot cenas pēdējos tirgus darījumos ar tādiem pašiem finanšu instrumentiem vai pamatojoties uz citiem pieejamiem tirgus datiem.

Sākotnējā atzīšanā vislabākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums ir darījuma cena, t.i., dotās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, ja vien par šā instrumenta patieso vērtību neliecina salīdzinājums ar citiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu (t.i., bez modifikācijām vai pārstrukturizācijas) vai balstās uz vērtēšanas paņēmienu, kura mainīgie faktori ietver tikai tirgus datus.

Kad pie sākotnējās atzīšanas darījuma cena ir vislabākais patiesās vērtības pierādījums, finanšu instruments tiek sākotnēji atzīts darījuma cenā un starpība starp šo cenu un vērtību, kas sākotnēji iegūta no vērtēšanas modeļa, pēc tam tiek atzīta peļņā vai zaudējumos atkarībā no darījuma individuālajiem faktiem un apstākļiem, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pilnībā pamato tirgus dati vai arī darījums ir pabeigts.

Aktīvi un garās pozīcijas tiek novērtētas, atsaucoties uz solīto cenu (bid price) pārskata datumā, saistības un īsās pozīcijas tiek novērtētas, atsaucoties uz prasīto (asking price) cenu. Kad Bankai ir pozīcijas, kas savstarpēji izslēdz riskus, vidējās tirgus cenas tiek izmantotas, lai aprēķinātu savstarpēji izslēdzošās riska pozīcijas un solītās un prasītās cenas labojumi tiek piemēroti tikai tīrajai atklātajai pozīcijai, ja nepieciešams.

Patiesās vērtības atspoguļo finanšu instrumenta kredītrisku un ietver korekcijas, kurās ņemts vērā darījuma puses kredītrisks, ja nepieciešams. Patiesās vērtības aplēses, ko iegūst no modeļiem, tiek koriģētas, ņemot vērā citus faktorus, piemēram, likviditātes risku vai modeļa neskaidrības, tādā mērā, par kādu Banka uzskata, ka ar Banku nesaistīts tirgus dalībnieks ņemtu tos vērā, nosakot darījuma cenu.

Tālāku patiesās vērtības pamatojuma analīzi var skatīt 4. pielikumā.

Turpmākās novērtēšanas peļņa un zaudējumi

Finanšu aktīvu vai saistību patiesās vērtības maiņu rezultātā radušos peļņu vai zaudējumus atzīst šādi: peļņu vai zaudējumus no finanšu instrumenta, kas klasificēts kā finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīst peļņā vai zaudējumos. Peļņu vai zaudējumus no patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu visaptverošo ienākumu pārskatā atzīst pārējos visaptverošajos ienākumos (izņemot zaudējumus no vērtības samazināšanās), līdz aktīva atzīšanas pārtraukšanai, kad iepriekš pašu kapitālā atzīto peļņu vai zaudējumus atzīst peļņā vai zaudējumos (izņemot ieguldījumus kapitāla instrumentus, kuriem Banka ir veikusi neatsaucamu izvēli tos klasificēt kā finanšu aktīvus kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, šādu instrumentu peļņa netiek pārklasificēta peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīšanas pārtraukšanas brīdī). Amortizētajā iegādes vērtībā uzrādīto finanšu aktīvu un saistību peļņu vai zaudējumus atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā peļņā vai zaudējumos brīdī, kad finanšu aktīva vai saistību atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība ir samazinājusies.

Atzīšanas pārtraukšana

Finanšu aktīva atzīšanu pārtrauc brīdī, kad līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā finanšu instrumenta ir beigušās vai kad Banka ir nodevusi visus ar attiecīgo finanšu aktīvu saistītos riskus un atlīdzības. Jebkuras tiesības vai saistības, kas radušās vai tiek saglabātas nodošanas rezultātā, atzīst atsevišķi kā aktīvus vai saistības.




21


Finanšu aktīvu un saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad (a) aktīvi ir dzēsti vai beidzas tiesības saņemt naudu no finanšu aktīva, vai (b) Banka nodod tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīviem vai noslēdz attiecīgu vienošanos (i) nododot visus būtiskos aktīva īpašumtiesībām raksturiīgos riskus un atdevi, vai (ii) ne nododot, ne saglabājot visus būtiskos aktīva īpašumtiesībām raksturīgos riskus un atdevi, ne arī saglabājot kontroli. Banka saglabā kontroli, ja darījuma otrai pusei nav praktiskas iespējas pilnībā pārdot aktīvu nesaistītai trešajai pusei bez nepieciešamības uzlikt pārdošanas darījumam papildus ierobežojumus.

Banka pārtrauc arī konkrētu aktīvu atzīšanu, kad tā noraksta atlikumus, kas attiecas uz aktīviem, kas tiek uzskatīti par neatgūstamiem.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti iekļauj procentu mijmaiņas, biržā netirgotus nākotnes līgumus, biržā tirgotus nākotnes līgumus un procentu likmju iespēju līgumus, valūtas maiņu līgumus, dārgmetālu iespēju līgumus un ar akciju tirgu saistītus iespēju līgumus un jebkādas šo finanšu instrumentu kombinācijas.

Atvasinātie finanšu instrumenti sākotnēji tiek atzīti to patiesajā vērtībā datumā, kurā noslēgts atvasinātais līgums, un turpmāk tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā. Visi atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, vai kā saistības, ja to patiesā vērtība ir negatīva.

Izmaiņas atvasināto finanšu instrumentu patiesajā vērtībā tiek atzītas peļņā vai zaudējumos periodā, kurā tās ir radušās.

Atvasinātie finanšu instrumenti var tikt iegulti citos līgumos („apkalpošanas līgums”). Iegultais atvasinātais finanšu instruments ir nodalīts no apkalpošanas līguma, un tas tiek uzskaitīts kā atvasinātais finanšu instruments, ja iegultā atvasinātā finanšu instrumenta ekonomiskā būtība un riksi nav saistīti ar apkalpošanas līguma ekonomisko būtību un riskiem, atsevišķs instruments ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iegultajam atvasinātajam finanšu instrumentam atbilstu atvasinātā finanšu instrumenta definīcijai; apvienoto finanšu instrumentu nenovērtē patiesajā vērtībā ar izmaiņu patiesajā vērtībā atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Atvasinātie finanšu instrumenti, kas iekļauti patiesajā vērtībā novērtētajos aktīvos vai saistībās ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek uzrādīti atsevišķi.

Lai arī Banka veic darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem riska ierobežošanas nolūkos, Banka nepiemēro risku ierobežošanas uzskaiti.

Ieskaitīšana

Finanšu aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita un neto summu uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt, un pastāv nolūks veikt neto norēķinus vai pārdot aktīvu un nokārtot saistības vienlaicīgi.

(d) Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, izņemot ēku un zemi, ir uzrādīti iegādes vērtībā, iekļaujot tiešās izmaksas, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrāto vērtības samazinājumu. Ēka un zeme ir uzrādīta pārvērtētajā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Pārvērtēšana tiek veikta ar pietiekamu regularitāti, lai pārliecinātos, ka pārvērtēto pamatlīdzekļu uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no to patiesās vērtības pārskata perioda beigās. Ja pamatlīdzekļa pārvērtēšanas rezultātā tā uzskaites vērtība tiek palielināta, tad šāds palielinājums tiek atzīts visaptverošajā ienākumu pārskatā un uzrādīts pašu kapitālā kā Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve.

Ja atsevišķu pamatlīdzekļu būtisku sastāvdaļu (komponentu) lietderīgās izmantošanas laiki atšķiras, tie tiek uzskaitīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi.

Zemei nolietojumu neaprēķina. Pārējiem pamatlīdzekļiem nolietojums ir uzrādīts visaptverošajā ienākumu pārskatā, pielietojot lineāro metodi, balstoties uz aplēsto atsevišķo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiku.




22


Nomātā īpašuma uzlabojumu nolietojums tiek aprēķināts atlikušajā nomas laikā. Nolietojuma aprēķināšanu uzsāk datumā, kad tie ir pabeigti un gatavi lietošanai.

Pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laiki ir šādi: Ēka Ēkas aprīkojums Pārējie pamatlīdzekļi

50 gadi 5-10 gadi 4-10 gadi

Datortehnika Glabātuves aprīkojums

4-10 gadi 5-10 gadi

Pamatlīdzekļu atzīšana tiek pārtraukta, kad tos atsavina, vai kad objektu vairs neizmanto vai, izmantojot pamatlīdzekļu objektu, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, nosaka kā starpību starp atsavināšanas ienākumu, pārvērtēšanas rezervi un objekta uzskaites vērtību atsavināšanas datumā un atzīst visaptverošo ienākumu aprēķinā.

Nolietojuma aprēķina metodes, lietderīgās izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek izvērtētas ne retāk kā reizi gadā.

Nepabeigtā celtniecība

Nepabeigtā celtniecība ietver izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz nepabeigto celtniecību, iekļaujot atbilstošu daļu tieši pieskaitāmo izmaksu, kuras radās pamatlīdzekļu izveidošanas laikā. Nolietojuma aprēķināšanu šādiem pamatlīdzekļiem uzsāk ar datumu, kad tie tiek nodoti ekspluatācijā.

(e) Nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi ir tādi identificējami aktīvi, kas nav monetāri aktīvi un kas nav pieejami fiziskā veidā (licences, programmatūra, kuru ir iespējams nošķirt no elektroniskajām iekārtām un tml.), kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem un ja ir paredzams, ka šie aktīvi nesīs Bankai ekonomisku labumu.

Nemateriālie aktīvi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju, kuru uzskaita visaptverošajā ienākumu pārskatā, sadalot vienādās summās visā nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā.

Nemateriālo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiki ir šādi: Datorprogrammas 4 gadi Pārējās licences 4 gadi

Tādu licenču vērtību, kuras Banka iegādājas periodam līdz vienam gadam, attiecina uz izdevumiem to iegādes brīdī.

Nemateriālajiem aktīviem amortizācija netiek aprēķināta kamēr atbilstošais aktīvs nav nodots ekspluatācijā.

Amortizācijas metodes un lietderīgās izmantošanas laiki tiek izvērtēti ne retāk kā reizi gadā.

(f) Nomāti aktīvi un nomas maksājumi

Finanšu noma

Aktīvu noma, saskaņā ar kuru Banka pārņem būtībā visus īpašumtiesībām raksturīgos riskus un atdevi, tiek klasificēta kā finanšu noma. Finanšu noma tiek kapitalizēta nomas uzsākšanas datumā zemākajā no nomātā aktīva patiesās vērtības vai minimālo nomas maksājumu tagadnes vērtības. Nomas procentu maksājumi tiek ietverti perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, lai tie atspoguļotu konstantu likmi attiecībā uz nomas saistību atlikumu.




23


Operatīvā noma

Pārējā noma ir klasificēta kā operatīvā noma un nomātos aktīvus Bankas finanšu stāvokļa pārskatā neuzrāda.

Operatīvās nomas līgumu ietvaros veiktie maksājumi tiek atzīti peļņā vai zaudējumos visa nomas termiņa laikā, izmantojot lineāro metodi. Saņemtie nomas atvieglojumi tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā kā neatņemama kopējo nomas izdevumu daļa visa nomas perioda laikā.

(g) Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Uz šādiem finanšu instrumentiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanās prasības: x finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, x parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguōjumu pārējos visaptverošajos

ienākumos, x līgumsaistības; x aizdevumu saistības un finanšu garantiju līgumi.

Finanšu instrumentiem, kas ietilpst vērtības samazināšanās modeļa darbības jomā, zaudējumu atlīdzība par paredzamajiem kredītu zaudējumiem tiek aprēķināta šādi:

x Finanšu instrumenti bez būtiska kredītriska pieauguma kopš sākotnējās atzīšanas (vai finanšu instrumenti, kuriem tiek uzskatīts, ka tiem ir zems kredītrisks) – paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti par summu, kas atbilst 12 mēnešu paredzamajiem kredītu zaudējumiem;

x Finanšu instrumenti bez vērtības samazināšanās, bet ar būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas- paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti par summu, kas vienāda ar paredzamajiem kredīta zaudējumiem mūža laikā;

x Finanšu instrumenti ar vērtības samazināšanos - paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti tādā apmērā, kas vienāds ar paredzamajiem kredīta zaudējumiem mūža laikā;

x Finanšu aktīvi, kas iegādāti vai izdoti ar vērtības samazināšanos (POCI) - paredzamie kredītzaudējumi tiek aprēķināti tādā apjomā, kas ir vienāds ar paredzamajiem kredītu zaudējumiem mūža laikā neatkarīgi no kredītriska izmaiņām finanšu aktīvu darbības laikā.

Finanšu aktīvu kredītzaudējumu ir balstīti uz pieņēmumiem par saistību neizpildes un paredzamo zaudējumu risku. Veicot šos pieņēmumus, Banka izmanto novertējumu, izvēloties vērtības samazinājuma aprēķina veidu, pamatojoties uz iepriekšējo vēsturi, esošajiem tirgus apstākļiem, kā arī nākotnes prognozēm katra pārskata perioda beigās.

Banka ņem vērā saistību neizpildes varbūtību sākotnējā aktīva atzīšanā un to, vai pastāv ievērojams kredītriska pieaugums katrā pārskata periodā. Lai novērtētu, vai pastāv būtisks kredītriska pieaugums, Banka salīdzina saistību neizpildes risku pārskata datumā ar saistību neizpildes risku sākotnējās atzīšanas datumā. Īpaši ir iekļauti šādi rādītāji:

- iekšējais kredītreitings,

- ārējais kredītreitings (ja ir pieejams),

- faktiskās vai paredzamās būtiskas negatīvas pārmaiņas uzņēmējdarbības, finanšu vai ekonomikas apstākļos, kas var radīt būtiskas izmaiņas aizņēmēja spējā pildīt savas saistības,

- faktiskās vai paredzamās būtiskas izmaiņas aizņēmēja darbības rezultātos,

- būtisks kredītriska pieaugums attiecībā uz citiem tā paša aizņēmēja finanšu instrumentiem,

- būtiskas izmaiņas nodrošinājuma vērtībā, kas garantē saistības vai trešo pušu garantiju vai kredīta uzlabojumu kvalitāti,




24


- būtiskas izmaiņas paredzamajā aizņēmēja darbībā un uzvedībā, ieskaitot maksātspējas izmaiņas aizņēmēju grupā un izmaiņās aizņēmēja darbības rezultātos.

Banka izmanto trīs kredītu kategorijas, kas atspoguļo to kredītrisku un kā katrai no šīm kategorijām tiek noteikti kredītzaudējumi. Šie iekšējie kredītriska reitingi ir saskaņoti ar ārējiem kredītreitingu institucijām, piemēram, Standard and Poor, Moody's un Fitch.

Kopsavilkums par pieņēmumiem, kas ir uzņēmuma paredzamā kredītu zaudējumu modeļa pamatā, ir šāds:

Paredzamo zaudējumu kategorijas atzīšana Kategorija

12 mēnešu paredzamie kredītu zaudējumi 1. posms - kredītkvalitāte nav ievērojami pasliktinājusies kopš sākotnējās atzīšanas (vai arī riska darījumu kredītrisks ir zems), un finanšu instrumenta kredītvērtība nav samazinājusies;

Gaidāmie kredītu zaudējumi mūža laikā 2. posms - kredītkvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies kopš sākotnējās atzīšanas, ko apliecina kredītriska ievērojama palielināšanās rādītājs, bet finanšu instrumenta kredītvērtība nav samazinājusies;

Gaidāmie kredītu zaudējumi mūža laikā 3. posms – kredīti ar samazinātu kredītvērtību.

Norakstīšana Aktīvi tika norakstīti

Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās novērtēšana tiek veikta, izmantojot šādas pieejas: x Paredzamo kredītu vērtības samazinājuma (ECL) metodoloģija x Vienkārša pieeja

ECL aprēķins ir balstīts uz četrām sastāvdaļām:

• Saistību nepildīšanas varbūtība(“PD”) – Tas ir saistību neizpildes iespējamības novērtējums noteiktā laika periodā

• Riska darījums, kurā netiek pildītas saistības (“EAD”) – Tās ir riska darījuma nākotnēs datumā novērtējums, kurā netiek pildītas saistības, ņemot vērā paredzamās riska darījuma izmaiņas pēc pārskata datuma, ieskaitot pamatsummas un procentu atmaksu,, un paredzamās līdzekļu izlietošanas iespējas.

• Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (“LGD”) – Tas ir zaudējumu novērtējums, kas radies saistību neizpildes gadījumā. Tā pamatā ir starpība starp līgumā noteiktajām naudas plūsmām un tām, ko aizdevējs varētu saņemt, tostarp no jebkura nodrošinājuma. To parasti izsaka kā EAD procentuālo daļu.

• Diskonta likme – To izmanto, lai diskontētu sagaidāmos zaudējumus līdz pašreizējai vērtībai pārskata datumā, izmantojot sākotnējās atzīšanas efektīvo procentu likmi (EIR).

PD un LGD nosaka pēc Moody's reitingu aģentūras datiem, saskaņojot ar atbilstošo piešķirto kredītreitingu, ja vien tas nav publiski pieejams.

ECLs priekš visiem korporatīvajiem riska darījumiem tiek novērtēts individuāli. Mazumtirdzniecības (t.sk. mājsaimniecībās) riska darījumiem, maziem un vidējiem riska darījumiem, ECL tiek novērtēts arī individuāli.

http://t.sk/




25


(h) Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti pārskatā par finanšu stāvokli, ja Bankai ir juridiskas vai prakses radītas saistības, kas radušās pagātnes notikuma ietekmē, un ir gaidāms, ka, lai nokārtotu šīs saistības, būs nepieciešama ekonomisku labumu aizplūšana. Ja laika aspekta ietekme ir būtiska, uzkrājumu apjoms tiek noteikts, diskontējot paredzamo nākotnes naudas plūsmu ar pirms nodokļa likmi, kas atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un, ja nepieciešams, riskus, kas piemīt attiecīgajām saistībām.

(i) Ar kredītiem saistītās saistības

Parastās uzņēmējdarbības ietvaros Banka uzņemas ar kredītiem saistītas saistības, neatsaucamas kredītlīniju saistības, akreditīvus un garantijas un nodrošina citas kredītu apdrošināšanas formas.

Finanšu garantijas ir līgumi, saskaņā ar kuriem Bankai ir nepieciešams veikt īpašus maksājumus, lai atlīdzinātu zaudējumus finanšu garantijas turētājam, kas rodas, ja debitors neveic maksājumu noteiktajā termiņā saskaņā ar parāda instrumenta nosacījumiem.

Finanšu garantiju saistības sākotnēji tiek atzītas to patiesajā vērtībā, atskaitot darījumu izmaksas, kas saistītas ar tām, un vēlāk tiek novērtētas lielākajā no sākotnēji atzītās summas, atskaitot kopējo amortizāciju, vai uzkrājumu zaudējumiem summas saskaņā ar garantiju. Uzkrājumi zaudējumiem no finanšu garantijām un citām kredītsaistībām tiek atzīti saskaņā ar finanšu instrumentu vērtības samazināšanās politiku (skat. 3.(g) pielikumu).

Finanšu garantiju saistības un uzkrājumi citām kredītsaistībām tiek iekļauti citās saistībās.

(j) Dividendes

Banka deklarē un izmaksā dividendes saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

Dividendes par parastajām akcijām tiek atspoguļotas kā nesadalītās peļņas sadale periodā, kad tās ir deklarētas.

(k) Nodokļi

Saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanas prasībām līdz 2018. gada 1. janvārim uzņēmumu ienākuma nodoklis tika aprēķināts 15% apmērā no attiecīgajā nodokļu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.

Maksājamais nodoklis ietvēra paredzamo nodokļa maksājumu no gada apliekamā ienākuma, kas aprēķināts, izmantojot nodokļu likmes, kuras ir spēkā pārskata perioda beigu datumā, un korekcijas maksājamos nodokļos, kuras attiecas uz iepriekšējiem gadiem.

2017. gada 28. jūlijā tika pieņemts jauns Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kurš paredz, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ar uzņēmuma nodokli apliek peļņu, kas radusies pēc 2017. gada, ja tā tiek sadalīta. Jaunajā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā vairs nepastāv normas, kas rada pagaidu atšķirības starp aktīvu un saistību bilances vērtībām finanšu uzskaitē un to nodokļu bāzi. Likuma pārejas noteikumi paredz,

ka nodokļa maksātāji varēs izmantot līdz 2017. gada 31. decembrim uzkrātos un neizmantotos nodokļu zaudējumus nākamo 5 taksācijas gadu laikā, samazinot maksājamo nodokli par sadalīto peļņu ne vairāk kā 50% apmērā katru gadu, kā arī izmantot apliekamās peļņas samazināšanai līdz 2017. gada 31. decembrim izveidotos uzkrājumus, par kuriem attiecīgajos taksācijas periodos ir palielināts apliekamais ienākums, par to samazinājuma summu. Šādas summas, ja tādas pastāv, nerada atliktā nodokļa aktīvus 2017. gada 31. decembrī un turpmāk, jo situācijā, kad pastāv atšķirīgas nodokļa likmes sadalītajai peļņai un nesadalītajai peļņai, atlikto nodokli aprēķina pēc nodokļa likmes, kas piemērojama nesadalītajai peļņai, t.i., 0%. Iepriekšminēto apstākļu ietekmē 2017. gada 31. decembrī vairs nav pamata atliktā nodokļa aktīva vai saistību pastāvēšanai, un 2016. gada 31. decembrī Bankas atzītās atliktā nodokļa saistības tika samazinātas līdz nullei, šo saistību samazinājumu iekļaujot ieņēmumos 2017. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā,




26


izņemot to atlikto nodokli, kurš bija atzīts ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina un kura summu pārnes uz to pašu posteni pašu kapitālā, uz kuru tas tika attiecināts atzīšanas brīdī.

Sākot ar 2018. taksācijas gadu, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts par sadalīto peļņu (20/80 no neto summas, kas izmaksājama akcionāriem. Uzņēmuma nodoklis par sadalīto pelņu tiks atzīts brīdī, kad Bankas akcionāri pieņems lēmumu par peļņas sadali.

Banka aprēķina un maksā uzņēmumu ienākuma nodokli arī par nosacīti sadalīto peļņu (20/80 no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes), tajā iekļaujot likumā noteiktos apliekamus objektus, piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas, uzkrātās nedrošo debitoru parādu summas un aizdevumus saistītām personām, ja tie atbilst Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minētiem kritērijiem, kā arī citas izmaksas, kas pārsniedz atskaitīšanai paredzētos likumā noteiktos robežlielumus. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par nosacīti sadalīto peļņu tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā gadā, kad tas radies.

(l) Ienākumu un izdevumu uzskaite

Visi būtiskie ienākumi un izdevumi, tai skaitā procentu ienākumi un procentu izdevumi, tiek uzskaitīti, pielietojot uzkrāšanas principu. Ienākumi tiek atzīti tikai tad, ja ir ticams, ka Bankā ieplūdīs ar darījumu saistītie ekonomiskie labumi un šo ienākumu summu var ticami novērtēt. Ja ienākumu saņemšana kļūst apšaubāma, tiem tiek atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu likmi. Bankas maksājumi Noguldījumu garantiju fondā atspoguļoti pozīcijā „Pārējie procentu izdevumi”.

Aizdevuma izsniegšanas komisijas un citas komisijas, tiek uzskatītas par neatņemamu kopējā aizdevuma ienesīguma daļu kopā ar tiešajām izmaksām un amortizētas procentu ienākumos visā finanšu instrumenta lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.

Uzticības operāciju ietvaros izsniegto aizdevumu iesniegšanas komisijas un citas komisijas, kas tiek uzskatītas par neatņemamu kopējā aizdevuma ienesīguma daļu, tiek uzskaitītas un amortizētas saskaņā ar augstāk minēto principu komisijas ienākumu par trasta pakalpojumiem sastāvā.

Komisijas ienākumi un izdevumi par vienreizējiem pakalpojumiem tiek atzīti attiecīgā darījuma veikšanas dienā, tos uzkrājot. Komisijas ienākumi un izdevumi par pakalpojumiem, kas tiek sniegti vai saņemti noteiktajā laika posmā, tiek uzkrāti un attiecināti peļņā vai zaudējumos attiecīgā līguma darbības laikā.

Ienākumi un izdevumi no tirdzniecības ar finanšu instrumentiem tiek atzīti tirdzniecības rezultātā. Tirdzniecības ar finanšu instrumentiem rezultāts tiek noteikts no finanšu instrumentu iegādes vērtības, kas ir finanšu instrumentu cena un izmaksu summa, kas ir tieši attiecināmas uz attiecīgo finanšu instrumentu iegādi, atņemot finanšu instrumentu pārdošanas cenu, kas ir saņemama vai būtu saņemama kā atlīdzība par finanšu instrumentu pārdošanu un no kuras ir izslēgtas komisijas naudas summas un maksājumi par citiem ar finanšu instrumentu pārdošanu tieši saistītiem pakalpojumiem. Parāda finanšu instrumentu iegādes vērtības noteikšanai izmanto metodi "pirmais iekšā – pirmais ārā" (FIFO), bet kapitāla finanšu instrumentiem - vidējo svērto cenu metodi.

Ja nav iespējams noteikt tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz konkrēto finanšu instrumenta iegādi, minētās izmaksas, nosakot finanšu instrumenta iegādes vērtību, netiek ņemtas vērā.

Citas komisijas naudas un citi ienākumi un izdevumi tiek atzīti, kad attiecīgais pakalpojums ir sniegts.

Ienākumi no dividendēm tiek atzīti peļņā vai zaudējumos datumā, kad dividende ir deklarēta.




27


(m) Nozīmīgu grāmatvedības aplēšu un novērtējumu izmantošana

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar Eiropas savienībā apstiprinātajiem SFPS, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politikas piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību summas, ieņēmumus un izdevumus. Lai arī šie vērtējumi ir balstīti uz vadības labākajām zināšanām, faktiskie rezultāti var atšķirties no šiem vērtējumiem. Aplēses un ar tām saistītie pieņēmumi tiek regulāri pārbaudīti. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tajā periodā, kurā attiecīgās aplēses tiek pārskatītas, ja izmaiņas ietekmē tikai attiecīgo periodu, vai arī periodā, kad aplēses tiek pārskatītas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē gan kārtējo, gan nākamos periodus. (n) Uzticības operācijas

Banka sniedz uzticības (trasta) pakalpojumus, pēc klientu norādījumiem ieguldot naudas līdzekļus dažādos finanšu instrumentos. Banka sniedz trasta pakalpojumus tikai Bankas klientiem. Uzticības operāciju uzskaite ir nodalīta no Bankas uzskaites sistēmas, nodrošinot klientiem piederošā īpašuma (aktīvu) uzskaiti atsevišķas (trasta) bilances ietvaros, dalījumā pa klientiem un pārvaldāmajiem aktīvu veidiem. Banka neuzņemas riskus sniedzot uzticības darījumu pakalpojumus, visus riskus uzņemas klients.

Par šiem pakalpojumiem Banka saņem komisijas naudu.

(o) Darbinieku materiālie labumi

Banka veic Valsts sociālās apdrošināšanas obligātos maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai un valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Bankai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi un tai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma

vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Saskaņā ar Latvijas Ministru Kabineta noteikumiem 72% (2017: 72%) no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmantotas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu.

Īstermiņa darbinieku materiālie labumi, ieskaitot atalgojumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, prēmijas un apmaksāto atvaļinājumu pabalstus, tiek iekļauti administratīvajos izdevumos pēc uzkrāšanas principa.

(p) Jaunu un/vai grozītu standartu un interpretāciju ieviešana Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušas spēkā 2018. gada 1. janvārī:

9. SFPS “Finanšu instrumenti”. Banka ieviesa 9. SPFS no 2018. gada 1. janvāra. Banka izvēlējās iespēju pilnībā nekoriģēt salīdzinošo informāciju par iepriekšējiem periodiem. Starpība starp finanšu aktīvu uzskaites vērtībām 9. SFPS piemērošanas rezultātā tika atzīta nesadalītajā peļņā 2018. gada 1. janvārī. Finanšu pārskatu salīdzināmības nolūkos finanšu stāvokļa pārskatā, visaptverošo ienākumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā posteņi salīdzinošajos rādītājos par 2017. gadu nosaukti, atbilstoši 9. SFPS terminoloģijai. Jaunās grāmatvedības uzskaites politikas atspoguļotas 3. pielikumā.

Bankas pašu kapitāla sākuma atlikuma kopējā korekcija 2018. gada 1. janvārī bija samazinājums par EUR 392 tūkstošiem, kas iekļauj sekojošas ar 9. SFPS ieviešanu saistītās korekcijas:

x Kredītu sagaidāmie kredītzaudējumi – EUR 378 tūkstoši;

x Finanšu instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, sagaidāmie kredītzaudējumi – EUR 6 tūkstoši;




28


x Prasību pret Latvijas Banku un finanšu institūcijām sagaidāmie kredītzaudējumi – EUR 8 tūkstoši.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem, nav izmaiņas novērtēšanas principos. Parāda vērtspapīri tika pārklasificēti no pārdošanai pieejamās kategorijas saskaņā ar 39. SGS uz finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu pārējos visaptverošajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS, nemainot novērtēšanas principus. Atbistoši tika pārklasificēti Bankas salīdzinošie rādītāji par 2017. gadu finanšu stāvokļa pārskatā un visaptverošo ienākumu pārskatā. Banka ir veikusi neatsaucamu izvēli klasificēt ieguldījumus kapitāla instrumentos kā finanšu aktīvus kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos.

9. SFPS piemērošana neatstāja ietekmi uz Bankas spēju ievērot visas normatīvās prasības.

15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk). Jaunā standarta galvenais princips ir ieņēmumu atzīšanu vienlaicīgi ar preču vai pakalpojumu nodošanu pircējam, atbilstoši darījuma cenai. Ja atsevišķās preces un pakalpojumi tiek apvienoti piedāvājumu pakās, katras atsevišķās preces vai pakalpojuma pārdošana ir atzīstama kā atsevišķs darījums un jebkādas līguma atlaides parasti ir jāattiecina uz katru darījuma elementu. Ja atlīdzība par darījumiem ir mainīga, neatkarīgi no to mainības apstākļiem, ir jāatzīst maza vērtība, kas nav pakļauta būtiskam atcelšanas riskam. Izmaksas, kas saistītas ar klientu līgumu noslēgšanu ir kapitalizējamas un amortizējamas līguma darbības laikā. Grozījumi 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar pircējiem” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumi 2. SFPS “Akciju maksājumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Grozījumi 4. SFPS – 9. SFPS Finanšu instrumenti piemērošana kopā ar 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk uzņēmumiem, kas izvēlējušies piemērot pagaidu atvieglojumu, vai arī sākot ar brīdi, kad tiek piemērots 9.SFPS, piemērojot pārklašanās pieeju).

Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2014-2016 (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk (izmaiņas 1. SFPS un 28. SGS)). 1. SFPS tika grozīts dzēšot dažus īstermiņa atbrīvojumus no SFPS pēc to mērķa sasniegšanas. Grozījumi 28. SGS skaidro, ka riska kapitāla organizācijas vai līdzīgas vienības var izvēlēties atsevišķus ieguldījumus vērtēt to patiesajā vērtībā. Papildus grozījumi skaidro, ka gadījumos, ja ieguldītājs, kas nav ieguldījumu sabiedrība, ir veicis ieguldījumu asociētā sabiedrībā vai kopīgi pārvaldītā sabiedrībā, kas ir ieguldījumu sabiedrība, tas var izvēlēties atsevišķiem ieguldījumiem saglabāt vai atcelt patiesās vērtības mērījumus, kurus veikusi asociētā sabiedrība vai kopīgi pārvaldīta sabiedrība, piemērojot pašu kapitāla metodi. 22. SFPIK “Ārvalstu valūtu pārrēķināšana un avansa maksājumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumi 40. SGS – Ieguldījuma īpašumu pārklasificēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Izņemot augstāk minēto 9. SFPS ieviešanas efektu, jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešanai nebija būtiskas ietekmes uz Bankas finanšu pārskatiem.

Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājas spēkā pārskata periodos pēc 2018. gada 1. janvāra:

16. SFPS “Noma” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Jauns standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteikta perioda laikā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS.




29


Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar terminu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas. Vadība ir novērtējusi jaunā standarta ietekmi un secinājusi, ka operatīvās nomas gadījumā aktīva un nomas saistības tiks atzītas pēc standarta ieviešanas.

2019.gada 1.janvāri Banka klasificēja aktīvu un saistību no autotransporta nomas līguma diskontētā vērtībā EUR 15 tūkstoši, līgums spēkā līdz 30.08.2020. Pārējie nomas līgumi tika novērtēti kā īstermiņa saistības. Informāciju par attiecīgajām nomas saistībām skatīt 31. pielikumā.

23. SFPIK “Nenoteiktība Ienākuma nodokļa uzskaitē” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 9. SFPS “Finanšu instrumenti” – Priekšapmaksas instrumenti ar negatīvo kompensāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk).

Grozījumi 28. SGS “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” – Ilgtermiņa ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Ikgadējie SFPS uzlabojumi 2015-2017. (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Šie neliela apjoma grozījumi attiecas uz četriem standartiem. 3. SFPS tika papildināts ar skaidrojumu, ka pircējam jāpārvērtē iepriekš kopīgi pārvaldītā sabiedrībā piederošā daļa, gadījumā, ja tas iegūst kontroli pār uzņēmējdarbību. Turpretī, 11. SFPS tagad skaidro, ka ieguldītājam nav jāpārvērtē tā iepriekš turētais ieguldījums, ja tas iegūst kopīgu kontroli pār kopīgu darbību, piemērojot prasības pēc analoģijas prasībām, kas attiecas uz asociētās sabiedrības pārtapšanu par kopīgi pārvaldītu sabiedrību un pretēji. Papildinātais 12. SGS skaidro, ka uzņēmums atzīts visas no dividendēm izrietošās nodokļu sekas brīdī, kad tiek radīta sadalāmā peļņa, piemēram peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos ienākumos. Tiek skaidrots, ka šīs prasības attiecas uz visiem gadījumiem, kad maksājumi par finanšu instrumentu, kuru klasificē kā pašu kapitāla instrumentu ir peļņas sadale, ne tikai uz tiem gadījumiem, kad nodokļu sekas rodas no dažādām nodokļu likmēm nesadalītai un sadalītai peļņai. Labojumi 23. SGS veikti, lai iekļautu vadlīnijas par to, ka specifiski aizņēmumi, kuru mērķis bija kāda konkrēta aktīva izveides finansēšana, var tikt izslēgti no kopējo saistību apmēra aizņēmumu izmaksu kapitalizācijas mērķiem tikai tik ilgi, līdz šis konkrētais aktīvs ir pabeigts.

17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Grozījumi Finanšu ziņošanas Konceptuālajā ietvarā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES). Izmaiņas 1. SGS un 8. SGS – Būtiskuma definīcija (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk, pagaidām nav pieņemti ES).

Bankas vadība pieņēma lēmumu neieviest jaunos standartus un interpretācijas pirms to spēkā stāšanās datuma. Bankas vadība uzskata, ka jaunu standartu, grozījumu un interpretāciju ieviešanai nebūs būtiskas ietekmes uz Bankas finanšu pārskatiem ieviešanas gadā.

4 FINANŠU AKTĪVU UN FINANŠU SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA

Nākamajā tabulā ir Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības salīdzinājums. Kā arī tabulā analizēti ievades dati, kas izmantoti patiesās vērtības noteikšanai, finanšu aktīviem un finanšu saistībām. Balstoties uz vērtēšanas metodēs izmantotajiem ievades lielumiem, tiek izveidota ievades datu hierarhija patiesās vērtības noteikšanai. Hierarhijā ir trīs līmeņi:




30

4 FINANŠU AKTĪVU UN FINANŠU SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA (TURPINĀJUMS)

1. līmenis: kotētās cenas (nekoriģētas) aktīvajā tirgū par identiskiem aktīviem un saistībām;

līmenis: ievades dati, izņemot 1. līmenī ietvertās kotētās cenas, kas attiecīgajam aktīvam vai saistībai ir tieši vai netieši novērojami tirgū. Šī kategorija ietver instrumentus, kas tiek vērtēti, izmantojot: kotētās tirgus cenas aktīvā tirgū par līdzīgiem instrumentiem; kotētās cenas par identiskiem vai līdzīgiem instrumentiem tirgos, kas uzskatāmi par mazāk aktīviem; vai citas vērtēšanas metodes, kurās visi būtiskie ievaddati var tikt tieši vai netieši novēroti, balstoties uz tirgus datiem;

2. līmenis: nenovērojami ievades dati aktīviem vai saistībām. Šajā kategorijā ietverti visi instrumenti, kuros vērtēšanas paņēmieni ietver ievades datus, kas nav balstīti uz novērojamiem datiem, un nenovērojamajiem ievades lielumiem ir būtiska ietekme uz instrumentu novērtēšanu. Šī kategorija ietver instrumentus, kas tiek novērtēti, balstoties uz līdzīgu instrumentu kotētām cenām, kuras koriģētas par nenovērojamiem datiem vai pieņēmumiem, lai atspoguļotu atšķirības starp instrumentiem.

Detalizēta Finanšu aktīvu un saistību vērtības noteikšanas politika ir sniegta 3.pielikumā.

(a) Prasības pret finanšu iestādēm

Pieprasījuma noguldījumu, diennakts noguldījumu un noguldījumu ar mainīgo procentu likmi patiesā vērtība ir to uzskaites vērtība. Noguldījumu ar fiksēto procentu likmi aplēstā patiesā vērtība ir balstīta uz diskontēto naudas plūsmu, izmantojot naudas tirgū dominējošās procentu likmes parādiem ar līdzīgu kredītrisku un atlikušo dzēšanas termiņu.

(b) Finanšu iestāžu konti un depozīti, klientu noguldījumi

Beztermiņa noguldījumu, kuri ietver arī bezprocentu noguldījumus, aplēstā patiesā vērtība ir summa, kas maksājama pēc pieprasījuma. Diennakts noguldījumu aplēstā patiesā vērtība ir to uzskaites vērtība. Noguldījumu ar fiksētu procentu likmi, kuri nav kotēti aktīvā tirgū, aplēstā patiesā vērtība balstās uz diskontēto naudas plūsmu, pielietojot procentu likmes jauniem aizņēmumiem ar līdzīgu atlikušo dzēšanas termiņu.

(c) Atvasinātie finanšu instrumenti

Valūtas mijmaiņas instrumentu patiesā vērtība ir aplēsta, diskontējot līgumā noteiktās saņemamās un maksājamās summas ārvalstu valūtās atbilstoši atlikušajam līguma dzēšanas termiņam, un iegūto rezultātu pārrēķinot eiro, pielietojot Eiropas Centrālās bankas noteiktos maiņas kursus. Kā salīdzinošie kritēriji bezriska procentu likmei tiek izmantotas publicētās EURIBOR vai LIBOR procentu likmes, to koriģējot ar tirgus veidotāju Bankai piemērojamajiem uzcenojumiem. Vērtēšanas gaitā izmantotie salīdzinošie kritēriji (benchmarks) un pieņēmumi var ietekmēt uzskaitē uzrādīto finanšu instrumentu patieso vērtību.

(d) Kredīti

Kredītu aplēstā patiesā vērtība ir noteikta, balstoties uz paredzamo diskontēto nākotnes naudas plūsmas vērtību. Aplēsto naudas plūsmu diskontēšanā pielietotā procentu likme balstās uz naudas tirgū dominējošām procentu likmēm, pievienojot atbilstošu kredīta izkliedi (spread). (e) Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos patiesā vērtība tiek noteikta, balstoties uz kotētām cenām aktīvos tirgos. Ja pārdošanai pieejama finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs, Banka nosaka patieso vērtību, izmantojot kādu no vērtēšanas paņēmieniem. Vērtēšanas paņēmieni ietver jaunāko starp informētām, ieinteresētām pusēm darījumu nosacījumiem atbilstošu tirgus darījumu informāciju (ja tāda pieejama), cita finanšu instrumenta, kas būtībā ir tāds pats, pašreizējās patiesās vērtības izmantošanu, diskontētu naudas plūsmu analīzes un iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļu izmantošanu.




31


(f) Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā Parāda vērtspapīru, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā patiesā vērtība tiek noteikta , balstoties uz kotētām cenām aktīvos tirgos. Ja parāda vērtspapīru, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, tirgus nav aktīvs, Banka nosaka patieso vērtību, izmantojot kādu no vērtēšanas paņēmieniem. Vērtēšanas paņēmieni ietver jaunāko starp informētām, ieinteresētām pusēm darījumu nosacījumiem atbilstošu tirgus darījumu informāciju (ja tāda pieejama); cita finanšu instrumenta, kas būtībā ir tāds pats, pašreizējās patiesās vērtības izmantošanu, diskontētu naudas plūsmu analīzes un iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļu izmantošanu. Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību sadalījums saskaņā ar ievades datu hierarhiju patiesās vērtības noteikšanai uz 2018.gada 31.decembri:

EUR’000 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis

Kopējā patiesā vērtība

Kopējā uzskaites

vērtība Finanšu aktīvi Finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 76 132 - 208 208 Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos 96,809 - - 96,809 96,809 Kopā finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā 96,885 132 - 97,017 97,017 Finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā Prasības pret Latvijas Banku - 164,685 - 164,685 164,685 Prasības pret finanšu institūcijām - 63,721 64,505 128,226 129,061 Kredīti - - 48,653 48,653 48,979 Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā 1,520 - - 1,520 1,520 Kopā finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā 1,520 228,406 113,158 343,084 344,245

Kopā finanšu aktīvi 98,405 228,538 113,158 440,101 441,262 Finanšu saistības Finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 242 - 242 242 Kopā finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā - 242 - 242 242 Finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā Saistības pret finanšu institūcijām - 76 - 76 76 Klientu norēķinu konti un noguldījumi - 201,967 185,707 387,674 388,291 Pārējās saistības - 888 - 888 888 Kopā finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā - 202,931 185,707 388,638 389,255

Kopā finanšu saistības - 203,173 185,707 388,880 389,497




32


Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību sadalījums saskaņā ar ievaddatu hierarhiju patiesās vērtības noteikšanai uz 2017.gada 31.decembri:

EUR’000 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis

Kopējā patiesā vērtība

Kopējā uzskaites

vērtība Finanšu aktīvi Finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 19 - 19 19 Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti 95,240 - - 95,240 95,240 Kopā finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā 95,240 19 - 95,259 95,259 Finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā Prasības pret Latvijas Banku - 63,519 - 63,519 63,519 Prasības pret finanšu institūcijām - 26,545 54,146 80,691 81,249 Kredīti - - 39,455 39,455 39,455 Kopā finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā - 90,064 93,601 183,665 184,223

95,240 90,083 93,601 278,924 279,482 Finanšu saistības Finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 22 - 22 22 Kopā finanšu instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā - 22 - 22 22 Finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā Saistības pret finanšu institūcijām - 118 - 118 118 Klientu norēķinu konti un noguldījumi - 176,458 48,648 225,106 225,152 Pārējās saistības - 640 - 640 642 Kopā finanšu instrumenti amortizētajā iegādes vērtībā - 177,216 48,648 225,864 225,968

- 177,238 48,648 225,886 225,990

Nākamā tabula atspoguļo procentu likmes, kas bija izmantotas naudas plūsmas diskontēšanai.

31.12.2018. 31.12.2017. Kredīti 2.93-5.09% 3.08-3.55% Klientu norēķinu konti un noguldījumi 0.1-2.75% 0.39-2.00%




33

5 RISKU UN KAPITĀLA PĀRVALDĪBA Bankas risku vadības sistēma ir izstrādāta, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktās efektīvas banku uzraudzības prasības. Banka identificēja būtiskus riskus, kas saistīti ar Bankas darbību, un ir izstrādājusi un apstiprinājusi atbilstošas politikas šo risku pārvaldīšanai, tai skaitā mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei, to mazināšanas pasākumiem un risku pārskatu un informācijas sniegšanai.

Banka visvairāk ir pakļauta šādiem riskiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem:

x kredītrisks; x tirgus riski; x likviditātes risks; x operacionālais risks; x valsts risks.

Šajā pielikumā uzrādīta informācija par Bankas pakļautību katram no augstāk minētajiem riskiem, kā arī kopsavilkumu par Bankas politikām un procesiem riska novērtēšanai un vadīšanai un Bankas kapitāla pārvaldību.

Banka atzinusi par būtiskiem arī citus, ar finanšu instrumentiem nesaistītos riskus, kuriem ir izstrādātas atbilstošas pārvaldīšanas politikas un kuri ņemti vērā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa ietvaros.

(a) Riska vadības politikas un procedūras

Bankas Padome uzrauga risku pārvaldību Bankā un nepārtraukti novērtē risku vadības efektivitāti. Padome apstiprina risku pārvaldīšanas politikas.

Bankas Valde nodrošina risku pārvaldīšanu Bankā atbilstoši Padomes noteiktajām risku pārvaldīšanas politikām. Valde ir atbildīga par riska mazināšanas pasākumu ieviešanu un uzraudzību un par to, lai Banka darbotos saskaņā ar noteiktajiem riska parametriem.

Risku daļa nodrošina risku pārvaldības procesu Bankā, izstrādā attiecīgus reglamentējušos dokumentus un ikdienas veic ar risku pārvaldīšanu saistītas funkcijas.

Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja izskata Bankas risku vadību reglamentējušus dokumentus, izskata lēmumu projektus par risku pārvaldīšanu un mazināšanu, koleģiāli apspriež ar risku vadību saistītus jautājumus Bankas struktūrvienību vadītāju un atbildīgo darbinieku līmenī un pieņem lēmumus par risku uzņemšanos savas kompetences un pilnvaru robežās.

Banka vismaz reizi gadā pārskata risku vadības procesu regulējošas politikas un procedūras, lai atspoguļotu izmaiņas tirgus nosacījumos, normatīvajos noteikumos, piedāvātajos produktos un pakalpojumos un lai piemērotu labāko praksi.

(b) Kredītrisks

Kredītrisks ir risks, ka Bankai radīsies finanšu zaudējumi no tā, ka aizņēmējs vai darījuma partneris nespēs pildīt savas saistības pret Banku. Banka pielieto vienotu pieeju kredītriska pārvaldīšanai attiecībā uz finanšu stāvokļa pārskatā un ārpusbilancē atspoguļotajiem prasību posteņiem, kā arī ņem vērā kredītriska koncentrāciju.

Pārskata periodā Bankas galvenie kredītriska avoti bija prasības pret finanšu institūcijām, Bankas kredītportfelī iekļautie kredīti un Bankas portfelī iekļautie parāda vērtspapīri.




34

5 RISKU UN KAPITĀLA PĀRVALDĪBA (TURPINĀJUMS)

Banka ierobežo pakļautību kredītriskam no prasībām pret darījumu partneriem ar limitu sistēmas palīdzību. Banka izmanto iekšējo darījumu partneru kredītspējas novērtēšanas metodi, kas ņem vērā šādus lielumus: kapitāla pietiekamība, aktīvu kvalitāte, īpašnieku struktūra, pelnītspēja, likviditāte un starptautisko aģentūru piešķirtie reitingi. Darījumu partneru limiti tiek noteikti atkarībā no novērtējuma rezultātā darījuma partnerim piešķirtās kvalitātes grupas, darījumu veidiem un termiņiem.

Darījumu partneru novērtējums tiek veikts regulāri, pamatojoties uz aktuāliem finanšu datiem, kā arī pēc tādas informācijas saņemšanas, kas var būtiski ietekmēt darījumu partnera kredītspēju. Bankā ir ieviesta darījumu partneru limitu kontroles sistēma. Limitu ievērošanu uzrauga un izvērtē Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja reizi mēnesī vai biežāk pēc nepieciešamības.

Banka ierobežo pakļautību kredītriskam no kredītportfeļa, pirms kredīta izsniegšanas veicot kredīta novērtēšanu un pēc izsniegšanas veicot tā uzraudzību. Pirms kredītu iesniegšanas Banka pārbauda potenciālā kredītņēmēja maksātspēju un veic kredītprojekta izvērtēšanu. Pēc kredīta izsniegšanas Banka veic regulāru kredītu portfeļu analīzi, kā viens no analīzes kritērijiem - tiek izvērtēts kredīta līgumā paredzēto kredīta maksājumu kavējums dienās

Kredītrisks attiecībā uz savstarpēji saistītu darījumu partneru grupām un darījumu partneriem, kuri ir saistīti ar Banku, atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām.

Banka pārvalda parāda vērtspapīru portfeli saskaņā ar apstiprinātām iekšējām stratēģijām, kas paredz tajā skaitā arī kredītriska ierobežojošus parametrus – minimālais pieļaujamais viena emitenta un vidējais portfeļa kredītriska reitings, maksimāli pieļaujamais vienas emisijas un vidējais portfeļa atlikušais termiņš, koncentrācijas ierobežojumi. Parāda vērtspapīri Bankas portfelī bija ar vidējo kredītriska reitingu B1 (pēc Moody’s skalas).

Detalizēta kvantitatīva informācija par kredītrisku ir sniegta 34. pielikumā.

(c) Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka izmaiņas tirgus cenās, piemēram, ārvalstu valūtu maiņas kursos, procentu likmēs, kredītriska uzcenojumos un kapitāla vērtspapīru cenās, ietekmēs Bankas ienākumus vai tās portfeļu vērtību.

Tirgus riska vadības mērķis ir vadīt un kontrolēt šo risku, nodrošinot pieņemamu šī riska līmeni, optimizējot riska atdevi. Tirgus risku vadības process sastāv no:

x Bankas tirgus riskam pakļauto pozīciju aprēķināšanas; x tirgus risku faktoru identificēšanas; x tirgus riska faktoru modelēšanas normālajos tirgus apstākļos un pēc stresa scenāriju pieņēmumiem; x iespējamu zaudējumu aprēķināšanas.

Ar mērķi ierobežot tirgus risku ietekmi, Banka nosaka limitus tirgus riskam pakļautām pozīcijām. Lai samazinātu atklātas pozīcijas līdz pieņemto limitu līmeņiem, Banka pielieto riska ierobežošanas (hedging) operācijas ar atvasinātiem finanšu instrumentiem. Vērtspapīru portfeļa stratēģijas paredz tirgus risku ierobežojumus – maksimāli pieļaujamais vienas emisijas un vidējais portfeļa ilgums (duration), cenu riska ierobežojošie limiti (stop-loss limits).

Pārskata periodā Banka bija pakļauta ārvalstu valūtas riskam, procentu likmju riskam un vērtspapīru cenu riskam.




35


Ārvalstu valūtas risks

Ārvalstu valūtas risks rodas, kad faktiskie vai paredzamie aktīvi ārvalstu valūtā nesakrīt ar faktiskām vai paredzamām saistībām tajā pašā valūtā, kā rezultātā veidojas atklātās pozīcijas, kas valūtu kursu svārstību rezultātā var radīt Bankai peļņu vai zaudējumus.

Ārvalstu valūtu risku Banka novērtē, pielietojot riskam pakļautās vērtības (Value-at-Risk) metodoloģiju, to papildinot ar novērtējumiem pēc vēsturiskiem un hipotētiskiem stresa scenārijiem, kas atspoguļo potenciālus zaudējumus no būtiskiem negatīviem notikumiem.

Pārskata periodā Bankas pakļautība ārvalstu valūtas riskam nebija būtiska, jo Banka ir noteikusi un ievēro konservatīvus iekšējos limitus atklātām valūtu pozīcijām – līdz 1% no Bankas pašu kapitāla brīvi konvertējamām valūtām un līdz 0.75% citām valūtām. Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja uzrauga atklātās valūtas pozīcijas limitu ievērošanu.

Detalizēta kvantitatīva informācija par ārvalstu valūtas risku ir sniegta 35. pielikumā.

Vērtspapīru cenu risks

Vērtspapīru cenu risks tiek ierobežots ar Bankas izstrādāto un apstiprināto vērtspapīru cenu riska pārvaldīšanas metodoloģiju, kas paredz gan risku novērtēšanu normālajos tirgus apstākļos, pielietojot riskam pakļautas vērtības (Value-at-Risk) metodoloģiju, gan arī risku novērtēšanu pēc tirgus stresa scenārijiem.

Vērtspapīru cenu risks bija ierobežots ar augstāk minētiem ierobežojumiem un limitiem saskaņā ar apstiprināto vērtspapīru portfeļu stratēģiju.

Detalizēta kvantitatīva informācija par vērtspapīru cenu risku ir sniegta 38. pielikumā.

Procentu likmju risks

Procentu likmju risks rodas, kad Bankai pastāv nelīdzsvarotas pozīcijas, kuru vērtību, vai no šīm pozīcijām ģenerētos neto procentu ienākumus var negatīvi ietekmēt tirgus procentu likmju izmaiņas.

Procentu likmju risks Bankā tiek novērtēts pēc līdzīga algoritma kā ārvalstu valūtu risks, pielietojot dažādu valūtu un termiņu procentu likmju modelēšanu ar parametriskām metodēm, kas tiek papildināta ar stresa scenāriju ietekmes novērtējumu.

Pārskata periodā Bankai bija pozitīva starpība starp procentu ienākumus nesošiem aktīviem un procentu izdevumus ģenerējošām saistībām. Tirgus procentu likmju eiro un ASV dolāros samazinājuma potenciāls ir ierobežots, likmes atrodas zemā līmenī, un Bankas tīro procentu ienākumu kritums tirgus procentu likmju samazinājuma dēļ var būt tikai nebūtisks.

Detalizēta kvantitatīva informācija par procentu likmju risku ir sniegta 37. pielikumā.

(d) Likviditātes risks

Likviditātes risks rodas, kad Bankai ir nepieciešams piesaistīt papildus līdzekļus vai pārdot kādus aktīvus, lai savlaicīgi un pilnā apjomā nodrošināt saistību izpildi. Šādas situācijas ir iespējamas, kad Bankai pastāv nesaskaņotība pēc termiņiem starp aktīviem un pasīviem, kā arī līgumos paredzēto iespēju par pirmstermiņa noguldījumu izņemšanu izmantošanas rezultātā.

Kontrolējot likviditātes riska stāvokli, Banka ņem vērā:

x aktīvu un pasīvu saskaņotību pēc atlikušajiem termiņiem; x likvīdo aktīvu pietiekamību un pieejamos finansējuma avotus iespējamai līdzekļu noplūdei; x ilgtermiņa ieguldījumu finansējuma avotu stabilitāti.




36


Banka veic regulārus likviditātes stresa testus, piemērojot dažādus scenārijus: gan parastus, gan ārkārtējus tirgus apstākļus.

Bankas darbības profils paredz klientu īstermiņa līdzekļu vai līdzekļu uz pieprasījumu lielu īpatsvaru kopējos pasīvos, kas, kopā ar augsto līdzekļu koncentrāciju, padara likviditātes risku par nozīmīgu. Banka pieturas pie konservatīvas aktīvu izvietošanas stratēģijas, lai nodrošinātu aktīvu un pasīvu saskaņotību pēc termiņiem un minimizētu likviditātes riska ietekmi. Piemērojot konservatīvus pieņēmumus par resursu bāzes stabilitāti un resursu bāzes koncentrāciju, Banka uztur lielas likvīdo līdzekļu rezerves.

Banka ir noteikusi likviditātes uzturēšanas principus, saskaņā ar kuriem Banka nosaka nepieciešamo vislikvīdāko aktīvu un likvīdo līdzekļu attiecību pret pieprasījuma un termiņnoguldījumu apjomu. Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja uzrauga šo principu ievērošanu.

Vislikvīdākie aktīvi iekļauj atlikumus nostro kontos, starpbanku noguldījumus uz nakti un starpbanku noguldījumus ar pirmstermiņa laušanas iespēju līdz divām darbadienām, kā arī vērtspapīrus, kurus var pārdot divu darbadienu laikā vai piesaistīt finansējumu pret šo vērtspapīru ķīlu. Likvīdie līdzekļi papildus minētajiem aktīvu veidiem ietver starpbanku noguldījumus ar atlikušo termiņu vai pirmstermiņa laušanas iespēju līdz vienai nedēļai, kā arī likvīdus vērtspapīrus.

Detalizēta kvantitatīva informācija par likviditātes risku ir sniegta 36. pielikumā.

(e) Operacionālais risks

Operacionālais risks rodas Bankai no prasībām neatbilstošas, neveiksmīgas vai nepilnīgas iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot informācijas tehnoloģiju un juridisko risku, bet neieskaitot reputācijas risku un stratēģijas un biznesa risku.

Operacionālais risks tiek pārvaldīts gan centralizēti kā sistemātisks un mērķtiecīgs riska līmeņa novērtēšanas, kontroles un mazināšanas komplekss, gan struktūrvienību līmenī, ieviešot vispārpieņemtos operacionālā riska pārvaldīšanas un iekšējās kontroles standartus:

x atbilstošas pienākumu sadales prasības; x salīdzināšanās un darījumu uzraudzības prasības; x atbilstība likumdošanas un citām juridiskajām prasībām; x kontroles un procedūru dokumentācija; x prasības periodiski novērtēt operacionālo risku un risku ierobežošanai paredzēto kontroļu un procedūru

atbilstību; x mācības un profesionālā attīstība; x ētikas un biznesa standarti; x riska mazināšana, ieskaitot apdrošināšanu, kad tā ir efektīva.

Centralizēto operacionālā riska pārvaldīšanu nodrošina Risku daļa, izstrādājot un pielietojot šādu kvalitatīvo un kvantitatīvo risku novērtēšanas metožu kombināciju:

x ekspertu metode un pašnovērtēšana; x operacionālā riska kvantitatīvo rādītāju (indikatoru) dinamiskā analīze; x riska notikumu datu bāzes izmantošana; x Iekšējā Audita pārbaužu ziņojumi; x citu iekšējās kontroles sistēmas testēšanu rezultāti, piemēram, procesu tehnoloģisko lapu analīze un

izvērtēšana; x stresa testi un scenāriju analīze.




37


(f) Valsts risks

Valsts risks ir varbūtība Bankai ciest zaudējumus gadījumā, ja kādas valsts valdība ievieš ierobežojumus, kuri rada šķēršļus šīs valsts rezidentiem izpildīt savas saistības pret Banku politisko, ekonomisko vai citu apstākļu dēļ.

Lai efektīvi pārvaldītu un mazinātu Bankas valsts risku, Banka nosaka valsts riska limitus.

Valsts riska limitu Banka nosaka tikai tām valstīm, kuru valstu rezidenti vai valdība ir Bankas darījumu partneri.

Nosakot valsts riska limitu, Banka izmanto vadošo starptautisko reitingu aģentūru (Moody’s, Standart&poor’s, Fitch IBCA) valstīm piešķirtos kredītreitingus.

Lai pārvaldītu un samazinātu valsts risku, kas izriet no ievērojamas Bankas aktīvu koncentrācijas ārvalstīs, Banka nosaka ārvalsts investīciju valsts riska koncentrācijas limitu 70% apjomā no Bankas aktīvu kopsummas. (g) Kapitāla pārvaldība

Bankas stratēģiskais mērķis kapitāla pārvaldībā ir uzturēt tādu kapitāla lielumu, kas veicinātu Bankas darbības stratēģisko mērķu sasniegšanu, tai skaitā:

x nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām; x būtu pietiekams un optimāls Bankas biznesa nodrošināšanai un attīstībai kā biznesa apjoma, tā arī

biznesa struktūras ziņā; x nodrošinātu, ka Bankas kapitāls, kas saskaņā ar tās iekšējiem aprēķiniem ir pietiekams pašreizējai un

plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai, apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā.

Banka pārvalda tās kapitālu, ievērojot gan likumā noteikto, gan ekonomisko kapitālu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija reglamentē kā likumā noteiktā kapitāla minimālās prasības, tā arī kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, kura pamatā ir iekšējais kapitāls.

2018.gada 31.decembrī Banka ir ievērojusi visas prasības, kuras nosaka ārējais regulators, attiecībā uz kapitālu.

Regulējošajās prasībās noteiktais kapitāls

Prasības likumā noteiktajam kapitālam nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos iekļautās tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 14.jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija) un 2006.gada 14.jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu banku un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību.

Banka kredītriska kapitāla prasību aprēķina, piemērojot standartizēto pieeju. Saskaņā ar to, riska svērtie aktīvi tiek vērtēti, ņemot vērā riska pakāpju hierarhiju, kas sastādīta saskaņā ar katra aktīva un darījuma puses būtību un ņemot vērā jebkurus nodrošinājumus un garantijas. Līdzīga uzskaite ar dažām korekcijām, lai atspoguļotu potenciālo zaudējumu iestāšanos varbūtību, tiek veikta attiecībā uz ārpusbilances posteņiem. Operacionālā riska kapitāla prasību Banka aprēķina, pielietojot pamatrādītāja pieeju.




38


Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī un 2017.gada 31.decembrī bija šāds:

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Pirmā līmeņa kapitāls

Apmaksātais pamatkapitāls 27,809 27,809 Emisijas uzcenojums 21,717 21,717 Uzkrātā peļņa 15,245 12,133 Mīnus: nemateriālie aktīvi (349) (495) Mīnus: negatīva vērstpapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (401) (511) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana (100%/80%) 894 1,290 Līdzdalība meitas uzņēmumā (1,000) - Kapitāla korekcija (784) (556)

Kopā pirmā līmeņa kapitāls 63,131 61,387 Otrā līmeņa kapitāls

Pakārtotās saistības 47 215 Kopā otrā līmeņa kapitāls 47 215 Pašu kapitāls 63,178 61,602 Kapitāla prasību aprēķina kopsavilkums

Bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība: (22,632) (15,728) Prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām

bankām (1,145) (305) Prasības pret finanšu iestādēm (1,213) (1,129) Prasības pret komercsabiedrībām (18,662) (13,655) Citi finanšu stāvokļa pārskata posteņi un iespējamo

saistību posteņi (1,612) (639) Tirgus risku kapitāla prasību kopsumma, tai skaitā: (27) (9)

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība (27) (9) Operacionālā riska kapitāla prasība (1,862) (1,763)

Kopā kapitāla prasības (24,521) (17,500) Pašu kapitāla pārpalikums pēc kapitāla prasību segšanas

38,657 44,102

Kapitāla pietiekamības rādītājs 20,61% 28.16%

Saskaņā ar FKTK noteiktajām kapitāla prasībām bankām jāuztur kapitāla rādītāji atbilstoši riska svērtajiem aktīviem („likumā noteiktais pašu kapitāla rādītājs”) virs noteiktā minimuma līmeņa – 8% 2018.gada 31.decembrī. Saskaņā ar speciālu FKTK prasību Bankai, no 2017.gada 1. decembra, ir nepārtraukti jāuztur kapitāla pietiekamības rādītājs ne mazāk kā 14.9 % apmērā.

Iekšējais kapitāls

Banka pārvalda savu iekšējo kapitālu, pamatojoties uz dažādu potenciālo stresa scenāriju novērtēšanas rezultātiem. Iekšējā kapitāla pārvaldīšanas mērķis ir nodrošināt kapitāla pietiekamību atbilstoši normatīvajām prasībām un Bankas iekšējam mērķa līmenim arī pēc būtiskiem nelabvēlīgiem notikumiem.




39


Banka iekšējā kapitāla pietiekamības aprēķināšanai pašu kapitāla elementus nosaka saskaņā ar regulējošām prasībām. Iekšējā kapitāla prasība tiek aprēķināta šādā secībā:

x tiek aprēķināta atsevišķo risku kapitāla prasība normālajos apstākļos un kapitāla rezerve saskaņā ar Finanšu un kapitāla komisijas Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumiem vai kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajiem noteikumiem;

x tiek aprēķināta atsevišķo risku kapitāla prasība stresa apstākļos, piemērojot Bankas noteiktos stresa scenārijus;

x tiek aprēķināti potenciālie zaudējumi, kas var rasties Bankai kombinētā stresa scenārija rezultātā, t.i., dažādu risku vienlaicīga stresa iestāšanās, kas ir raksturīga tirgus lejupslīdes fāzei divu gadu laika periodā;

x tiek aprēķināta korekcija, kas atspoguļo faktu, ka atsevišķu risku stresa scenāriji nevar iestāties vienlaicīgi, jo tie ir neatkarīgi un nesaistīti notikumi;

x tiek aprēķināta iekšējā kapitāla prasība, summējot kapitāla prasības normālajos apstākļos vai stresa apstākļos lielāko vērtību un atskaitot iepriekš minēto korekciju.

2018.gada 31.decembrī Bankas iekšējā kapitāla pietiekamība bija šāda:

EUR’000

Kapitāla prasība pēc

standarta metodes

Kapitāla prasība stresa

apstākļos Iekšējā kapitāla

prasība Aprēķina kopsavilkums

Kredītrisks, tai skaitā: 28,064 24,463 28,064 Kredītrisks Bankas portfelī 22,632 12,322 22,632 Koncentrācijas risks 5,432 12,141 5,432

Tirgus risks: 1,135 18,285 18,422 Ārvalstu valūtas risks 27 26 27 Procentu likmju risks 1,108 972 1,108

Vērtspapīru cenu risks - 17,287 17,287 Citi finanšu un nefinanšu riski: 6,326 5,661 8,716

Operacionālais risks 1,861 873 1,861 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks:

3,184 1,117 3,184

Valsts risks - 379 379 Citi riski 1,281 3,292 3,292

Kopā iekšējā kapitāla prasības 55,202 Pašu kapitāls 63,177

Pašu kapitāla pārpalikums pēc kapitāla prasību segšanas 7,975 Nepieciešamā kapitāla rezerve, pēc Bankas attīstības plāna 2,489

Kopā iekšējā kapitāla prasības 57,691

Pašu kapitāla palielinājums, kas ir paredzēts pēc Bankas attīstības plāna 11,001

Pašu kapitāls, pēc Bankas attīstības plāna 74,178 Pašu kapitāla pārpalikums pēc kapitāla prasību segšanas, pēc Bankas attīstības plāna 16,487




40


Pārējie riski ietver reputācijas risku, stratēģijas un biznesa risku.

Papildus kapitāla prasību novērtēšanas dažādu risku segšanai, Banka ir novērtējusi nepieciešamo kapitāla apmēru iespējamo bankas darbībai būtisku nelabvēlīgu scenāriju izturēšanai, kas arī būs pietiekams visa ekonomiskā cikla laikā. Šis novērtējums tika veikts ņemot verā Bankas faktisko finanšu stāvokli uz 2018.gada 31.decembri un Bankas attīstības plānu. Bankas attīstības plāns paredz pirmā līmeņa kapitāla palielinājumu 2019-2021.gadā un attiecīgo aktīvu summas diversifikāciju. Detalizētākā informācija un aprēķini tiks publicēti Bankas „Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas pārskats par 2018.gadu”.

2017.gada 31.decembrī Bankas iekšējā kapitāla pietiekamība bija šāda:

EUR’000

Kapitāla prasība pēc

standarta metodes

Kapitāla prasība stresa

apstākļos Iekšējā kapitāla

prasība Aprēķina kopsavilkums

Kredītrisks, tai skaitā: 19,503 18,326 19,503 Kredītrisks Bankas portfelī 15,728 9,349 15,728 Koncentrācijas risks 3,775 8,977 3,775

Tirgus risks: 1,592 17,544 18,444 Ārvalstu valūtas risks 9 6 9 Procentu likmju risks 1,583 686 1,583

Vērtspapīru cenu risks - 16,852 16,852 Citi finanšu un nefinanšu riski: 4,044 4,529 6,785

Operacionālais risks 1,763 834 1,763 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks:

1,327 - 1,327

Valsts risks - 645 645 Citi riski 954 3,050 3,050

Kopā iekšējā kapitāla prasības 44,732 Pašu kapitāls 61,602

Pašu kapitāla pārpalikums pēc kapitāla prasību segšanas 16,870 Nepieciešamā kapitāla rezerve, pēc Bankas attīstības plāna 12,552

Kopā iekšējā kapitāla prasības 57,284

Pašu kapitāla palielinājums, kas ir paredzēts pēc Bankas attīstības plāna 10,423

Pašu kapitāls, pēc Bankas attīstības plāna 72,025 Pašu kapitāla pārpalikums pēc kapitāla prasību segšanas, pēc Bankas attīstības plāna 14,741




41

6 PROCENTU IENĀKUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Procentu ienākumi no amortizētajā iegādes vērtībā uzrādītiem finanšu aktīviem:

Prasības pret finanšu institūcijām 860 351 Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā

19

-

Kredīti 3,067 7,165 3,946 7,516

Procentu ienākumi no patiesajā vērtībā uzrādītajiem finanšu aktīviem:

Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vertībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

3,428

3,173

7,374 10,689

7 PROCENTU IZDEVUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Procentu izdevumi no amortizētajā iegādes vērtībā uzrādītajām finanšu saistībām:

Klientu norēķinu konti un noguldījumi 1,414 4,919 Pārējie procentu izdevumi:

Noguldījumu garantijas fonds 61 63

1,475 4,982

8 KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Samaksa par norēķiniem 735 641 Maksa par trasta pakalpojumiem 370 488 Brokeru komisijas naudas 374 489 Maksājumu karšu apkalpošana 232 132 Citi 73 80

1,784 1,830

9 KOMISIJAS NAUDAS IZDEVUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Samaksa par norēķiniem 84 71 Brokeru komisijas naudas 127 148 Maksājumu karšu apkalpošana 17 17

228 236




42

10 ĀRVALSTU VALŪTU TIRDZNIECĪBAS UN PĀRVĒRTĒŠANAS NETO PEĻŅA

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Neto peļņa no ārvalstu valūtas tirdzniecības 2,745 3,093 Neto peļņa/(zaudējumi) no ārvalstu valūtas pārvērtēšanas 231 (53)

2,976 3,040

11 ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Personāla atalgojums 2,808 2,722 Padomei un valdei samaksātais atalgojums 948 833 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 893 831 Nolietojums un amortizācija 701 644 Nodokļi, izņemot UIN 376 379 Informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumi 346 343 Komandējumu izdevumi 262 216 Profesionālie pakalpojumi 196 205 Telpu uzturēšanas un remonta izdevumi 121 114 Apsardzes izdevumi 94 110 Telekomunikāciju un sakaru izdevumi 42 53 Reprezentācijas izdevumi 26 33 Izdevumi reklāmai un mārketingam - 1 Citi izdevumi 49 73

6,862 6,557

* Profesionālie pakalpojumi iekļauj atlīdzību zvērinātam revidentam par gada pārskatu revīziju EUR 34 tūkstoši (2017: EUR 39 tūkstoši), par citu apliecinājuma uzdevumu veikšanu EUR 2 tūkstoši (2017: EUR 3 tūkstoši) un par konsultācijām par PVN metodikas pilnveidošanu EUR 111 tūkstoši .

Pārskata gadā zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedza Bankai sekojošus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus: ierobežotas pārliecības apliecinājuma uzdevums attiecībā uz Finanšu tirgus likuma prasību par Bankas un tās klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu nošķirtu turēšanu izpildi un Noguldījumu garantiju likuma prasību par noguldījumu piesaistītāja pārskata par segtajiem noguldījumiem un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā sagatavošanu izpildi, konsultācijas par PVN metodikas pilnveidošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas programmas pārbaude.

12 PĀRĒJIE IZDEVUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Emitēto maksājumu karšu izdevumi 290 284 Biedru maksas 176 148 Maksājumu sistēmu un tirdzniecības platformu uzturēšana 115 54 Informatīvo pakalpojumu izdevumi 103 150 Atlīdzība aģentiem 1 1 Citi izdevumi 60 52

745 689




43

13 NETO KREDĪTZAUDĒJUMI

2018

EUR’000 2017

EUR’000 Neto kredītzaudējumi Prasības pret finanšu institūcijām (7) - Kredīti 217 - Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos

3

-

Ārpusbilances saistības (96) - Citi aktīvi (3) (3)

114 (3)

14 UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS

2018 EUR’000

2017 EUR’000

Par pārskata gadu aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis

- 454

Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis - (103) Visaptverošo ienākumu pārskatā uzrādītās izmaksas - 351

Efektīvās nodokļu likmes salīdzinājums Nākamā tabula atspoguļo atšķirību starp faktiski aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli un teorētiski aprēķināto nodokli, piemērojot 2017.gada nodokļa likmi (15%): 2018

EUR’000 2017

EUR’000

Peļņa pirms nodokļiem 3,504 4,291

Aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, piemērojot likmi 15%

- 644

Neto ienākumi, kas samazina ar nodokli apliekamo ienākumu - (61) Citi nodokļu atvieglojumi - (232) Nodokļu izdevumi pārskata periodā kopā - 351

15 PRASĪBAS PRET LATVIJAS BANKU

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 164,685 63,519

Kopā prasības pret Latvijas Banku 164,685 63,519

Prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku ir korespondējošā kontā esošie naudas līdzekļi, kuri tiek izmantoti klīringa nolūkos un obligāto rezervju prasības izpildei. Banka saņem procentu ienākumu par naudas līdzekļu atlikumu obligātās rezerves prasības robežās.

Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, Bankai jānodrošina obligāto rezervju prasību izpilde, kas veidoja 0-4% atkarībā no rezervju prasībām pakļauto Bankas piesaistīto līdzekļu kategorijas kopsummas mēneša beigās.

Obligātās rezerves apjoms tiek salīdzināts ar Latvijas Bankā korespondējošā kontā esošo naudas līdzekļu mēneša vidējo atlikumu eiro. Latvijas Bankā korespondējošā kontā esošo naudas līdzekļu mēneša vidējam atlikumam jāpārsniedz noteiktā rezerves prasība. Minētās obligātās rezerves prasības Banka uz finanšu gada beigām bija izpildījusi.




44

16 PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Nominālvērtība

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Valūtas mijmaiņas darījumi 161,265 28,376 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 76 - Atvasinātie finanšu instrumenti kopā

161,341 28,376

Uzskaites vērtība

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Prasības Saistības Prasības Saistības Valūtas mijmaiņas darījumi 132 (242) 19 (22) Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 76 - - - Atvasinātie finanšu instrumenti kopā

208 (242) 19 (22)

17 PRASĪBAS PRET FINANŠU INSTITŪCIJĀM

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Nostro konti Latvijas komercbankas - 466 OECD valstu bankas 43,210 11,588 Ne-OECD valstu bankas 20,499 14,491 Nostro konti kopā 63,709 26,545 Noguldījumi OECD valstu bankas 3,494 28,685 Ne-OECD valstu bankas 61,858 26,019 Noguldījumi kopā 65,352 54,704

Prasības pret finanšu iestādēm kopā 129,061 81,249

Detalizēta kvantitatīva informācija par kredītriska koncentrāciju ir sniegta 34. pielikumā.

18 KREDĪTI (a) Kredīti sadalījumā pa klientu grupām

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Privātām nefinanšu sabiedrībām 38,487 38,477 Mājsaimniecībām 10,655 983 Citiem finanšu starpniekiem 4 - Kredīti kopā 49,146 39,460

Sagaidāmie kredītzaudējumi (167) (5)

Kredītu tīrā vērtība 48,979 39,455




45

18 KREDĪTI (TURPINĀJUMS)

(b) Kredītu ģeogrāfiskā segmentācija

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Latvijas rezidentiem 309 298 Eiropas Savienības valstu rezidentiem 48,688 34,879 Citu valstu rezidentiem 149 4,283 Kredīti kopā 49,146 39,460 Sagaidāmie kredītzaudējumi (167) (5)

Kredītu tīrā vērtība 48,979 39,455

(c) Kredītu sadalījums pa veidiem

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Pārējie kredīti* 35,511 24,475 Reverse Repo kredīti 11,503 1,175 Kredītlīnija 1,553 - Hipotekārie kredīti 421 501 Patēriņa kredīti 147 113 Kredītkaršu kredīti 10 5 Norēķinu kontu overdrafti 1 13,191 Kredīti kopā 49,146 39,460 Sagaidāmie kredītzaudējumi (167) (5)

Kredītu tīrā vērtība 48,979 39,455 * 2017.gadā t.sk. nefinanšu sabiedrību parāda vērtspapīri kas nav kotēti aktīvajā tirgū EUR 12,023 tūkstošu vērtībā.

(d) Būtiska kredītriska koncentrācija

2018.gada 31.decembrī Bankai bija 4 aizņēmēji, kuru kopējās kredītsaistības pārsniedza 10% no Bankas pašu kapitāla (2017.gada 31.decembrī - 3). Aizņēmēju, kuru kopējās kredītsaistības pārsniedza 10% no Bankas pašu kapitāla, 2018.gada 31.decembrī kredītsaistību kopsumma bija EUR 45,312 tūkstoši vai 71 % no Bankas pašu kapitāla (2017.gada 31.decembrī – EUR 27,772 tūkstoši vai 45 % no Bankas pašu kapitāla).

Bankas kredītriska koncentrācija ar vienu klientu vai saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no Bankas pašu kapitāla. 2018.gada 31.decembrī un 2017.gada 31.decembrī Banka bija nodrošinājusi atbilstību šīm prasībām.




46

19 FINANŠU INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS VISAPTVEROŠAJOS IENĀKUMOS

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Parāda un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri Centrālo valdību vērtspapīri OECD valstu 3,670 3,652 Ne-OECD valstu 2,985 3,086 Centrālo valdību vērtspapīri kopā 6,655 6,738 Kredītiestāžu OECD valstu rezidenti 9,982 10,247 Citu komercsabiedrību vērtspapīri kopā 9,982 10,247 Citu komercsabiedrību vērtspapīri OECD valstu rezidenti 51,258 63,376 Ne-OECD valstu rezidenti 14,210 14,879 Citu komercsabiedrību vērtspapīri kopā 65,468 78,255

Parāda un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri kopā 82,105 95,240 Kapitāla instrumenti Citu komercsabiedrību kapitāla instrumenti Ne-OECD valstu 14,704 - Kapitāla instrumenti kopā 14,704 - Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos kopā

96,809 95,240

20 PARĀDA VĒRTSPAPĪRI, KAS NOVĒRTĒTI AMORTIZĒTAJĀ IEGĀDES VERTĪBĀ

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Parāda un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri Citu komercsabiedrību vērtspapīri OECD valstu rezidenti 1,520 - Citu komercsabiedrību vērtspapīri kopā 1,520 -

Parāda un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri kopā 1,520 -




47

21 PAMATLĪDZEKĻI

EUR’000 Ēka un

zeme Datortehnika

Glabātuves aprīkojums

Pārējie pamat-līdzekļi Kopā

Sākotnējā/Pārvērtētā vērtība 2016.gada 31.decembrī 5,114 1,021 228 345 6,708 Iegādāti - 117 - 22 139 2017.gada 31.decembrī 5,114 1,138 228 367 6,847 Iegādāti - 67 - - 67 Pārvērtēti (718) - - - (718) 2018.gada 31.decembrī 4,396 1,205 228 367 6,196 Uzkrātais nolietojums 2016.gada 31.decembrī 244 536 54 194 1,028 Aprēķināts nolietojums 82 214 30 59 385 2017.gada 31.decembrī 326 750 84 253 1,413 Aprēķināts nolietojums 82 209 30 64 385 2018.gada 31.decembrī 408 959 114 317 1,798 Atlikusī bilances vērtība 2016.gada 31.decembrī 4,870 485 174 151 5,680

2017.gada 31.decembrī 4,788 388 144 114 5,434

2018.gada 31.decembrī 3,988 246 114 50 4,398

Ēka un zeme ir uzrādītas pārvērtētajā vērtībā. Pārvērtēšana tika noteikta uz 2018. gada 31.decembri, atzīstot pamatlīdzekļu un nekustamā īpašuma pārvērtēšanas rezerves samazinājumu EUR 718 tūkstošu apmērā (EUR 144 tūkstoši - zemesgabals un EUR 574 tūkstoši - ēka), izmantojot „Eiroeksperts” SIA novērtējumu. Novertējumā tika izmantotas 3 metodes: ieņēmumu, izmaksas un salīdzināšanas. 2018.gada 31.decembrī ēkas bilances vērtība sastādītu EUR 2,763 tūkstošus gadījumā, ja tā būtu uzskaitīta amortizētajā iegādes vērtībā.

22 NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Programmnodrošinājums un licences

EUR’000 2016.gada 31.decembrī 1,709 Iegādāti 182 2017.gada 31.decembrī 1,891 Iegādāti 169 2018.gada 31.decembrī 2,060 2016.gada 31.decembrī 1,139 Aprēķināts nolietojums 257 2017.gada 31.decembrī 1,396 Aprēķināts nolietojums 315 2018.gada 31.decembrī 1,711 Atlikusī bilances vērtība 2016.gada 31.decembrī

570

2017.gada 31.decembrī 495

2018.gada 31.decembrī 349

Visi nemateriālie aktīvi, ieskaitot programmatūru, tiek izmantoti Bankas pamatdarbībā.




48

23 CITI AKTĪVI

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Nākamo periodu izdevumi 156 234 Norēķini par finanšu instrumentiem 5,745 1,783 Uzkrātie ienākumi 9 11 Citi 1,720 717

Sagaidāmie kredītzaudējumi

(11)

(6)

7,619 2,739

24 SAISTĪBAS PRET FINANŠU INSTITŪCIJĀM

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Vostro konti 76 118

76 118 Saistības pret finanšu institūcijām koncentrācija

2018.gada 31.decembrī Bankai visas saistības pret finanšu institūcijām bija saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādi Inbank (Krievijas Federācija).

25 KLIENTU NORĒĶINU KONTI UN NOGULDĪJUMI

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Norēķinu konti Rezidenti:

Privātuzņēmumi 1,112 603 Privātpersonas 563 206 Bankas darbinieki 362 293

2,037 1,102 Nerezidenti:

Privātuzņēmumi 181,777 156,297 Privātpersonas 12,457 14,178 Finanšu starpnieki 2,064 716 Bankas darbinieki 3,632 4,107

199,930 175,298 Kopā klientu norēķinu konti 201,967 176,400 Noguldījumi

Rezidenti:

Privātpersonas 100 184 100 184 Nerezidenti: Privātuzņēmumi 181,830 41,993

Privātpersonas 4,394 6,575 186,224 48,568 Kopā klientu noguldījumi 186,324 48,752

Kopā norēķinu konti un noguldījumi 388,291 225,152




49

25 KLIENTU NORĒĶINU KONTI UN NOGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Klientu norēķinu konti un noguldījumi atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, iekļaujot uzkrātos procentus EUR 125 tūkstošu apmērā (2017: EUR 104 tūkstoši). Atskaitot šos uzkrātos, bet nesaņemtos procentus, naudas plūsma no klientu norēķinu kontu un noguldījumu pieauguma 2018. gadā veido EUR 163,117 tūkstošus.

(a) Klientu norēķinu konti un noguldījumi dalījumā pa līguma termiņiem:

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Norēķinu konti 201,967 176,400 Noguldījumi:

Līdz 6 mēnešiem 181,624 41,430 No 6 mēnešiem līdz 1 gadam 3,719 5,917 No 1 gada 981 1,405

Kopā klientu norēķinu konti un noguldījumi 388,291 225,152

(b) Klientu norēķinu konti un noguldījumi dalījumā pa ģeogrāfiskajiem reģioniem:

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Latvijas rezidenti 2,137 1,286 Nerezidenti:

OECD 11,933 9,555 Ne OECD 374,221 214,311

Kopā norēķinu konti un noguldījumi 388,291 225,152

(c) Klientu norēķinu kontu un noguldījumu koncentrācija:

2018. gada 31. decembrī Bankai bija 2 klienti, kuru atlikumi pārsniedza 10% no kopējās klientu kontu vērtības. 2018. gada 31. decembrī šie atlikumi veido attiecīgi EUR 163,868 tūkstošus.

2017. gada 31. decembrī Bankai bija 3 klienti, kuru atlikumi pārsniedza 10% no kopējās klientu kontu vērtības. 2017. gada 31. decembrī šie atlikumi veido attiecīgi EUR 106,068 tūkstošus.

(d) Ieķīlātie klientu norēķinu konti un noguldījumi

2018. gada 31. decembrī Bankai bija 3 klienti, kura noguldījums EUR 18 tūkstošu apmērā bija ieķīlāts, lai nodrošinātu klienta iespējamo saistību izpildi.

2017. gada 31. decembrī Bankai bija 1 klients, kura noguldījums EUR 59 tūkstošu apmērā bija ieķīlāts, lai nodrošinātu klienta iespējamo saistību izpildi.

(e) Pakārtotās saistības:

2018. gada 31. decembrī Bankas pakārtotās saistības sastāv no subordinētā aizdevuma EUR 919 tūkstošu apmērā (2017: EUR 903 tūkstoši). Pakārtotās saistības ir iekļautas klientu norēķinu kontu un noguldījumu sastāvā. Subordinētais aizdevums ir iekļauts Bankas pašu kapitāla aprēķina otrajā līmenī. Aizdevējam saskaņā ar noslēgto subordinēto aizdevuma līgumu nav tiesību prasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.




50

25 KLIENTU NORĒĶINU KONTI UN NOGULDĪJUMI (TURPINĀJUMS)

Nākamā tabula atspoguļo informāciju par subordinēto aizdevumu 2018. gada 31. decembrī:

Aizdevējs Līguma summa EUR’000

Valūta Procentu likme

Līguma datums

Atmaksas datums

Diskontētā vērtība kapitāla pietiekamības

aprēķinam

EUR’000

Fiziska persona 1 280 EUR 2% 29.01.2014. 28.01.2019. 4 Fiziska persona 2 280 EUR 2% 05.03.2014. 04.03.2019. 10 Fiziska persona 3 280 EUR 2% 06.08.2014. 05.08.2019. 33 Kopā 47

26 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Uzkrātie izdevumi 131 175 Uzkrātas saistības norēķiniem ar darbiniekiem par neizmantotājiem atvaļinājumiem

429

287

Kreditori 33 33 Nākamo periodu ienākumi 194 56 Citi 101 91

Kopā 888 642

27 KAPITĀLS UN REZERVES

Apmaksātais pamatkapitāls

2018.gada 31.decembrī Bankas reģistrētais un pilnībā apmaksātais pamatkapitāls ir EUR 27,809 tūkstoši, kuru veido 1,958,409 akcijas (2017: EUR 27,809 tūkstoši, 1,958,409 akcijas).

2018.gada 31.decembrī akcionāru sastāvs ir šāds:

Akcionārs Valsts % no

pamatkapitāla Igor Ciplakov Krievijas Federācija 79.52 ICT Holding LIMITED Kipras Republika 9.97 Aleksey Gudaytis Krievijas Federācija 0.54 Dmitry Sokolov Kipras Republika 8.95 Pārējie akcionāri 1.02

28 NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Prasības pret Latvijas Banku (15. pielikums) 164,685 63,519 Aizdevumi finanšu institūcijām ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem * 129,056 81,239 Finanšu iestāžu noguldījumi ar sākotnējo termiņu līdz 3 mēnešiem * (76) (118)

293,665 144,640

*Nauda un tās ekvivalenti neiekļauj uzkrātos procentus 2018.gada 31.decembrī un 2017.gada 31.decembrī.




51

29 LĪDZEKĻI PĀRVALDĪŠANĀ

Banka sniedz trasta pakalpojumus privātpersonām un citām iestādēm, glabājot un pārvaldot aktīvus vai pēc klienta norādījumiem ieguldot naudas līdzekļus dažādos finanšu instrumentos. Par šiem pakalpojumiem Banka saņem komisijas naudu. Trasta aktīvi nav Bankas aktīvi, un tie netiek uzrādīti finanšu stāvokļa pārskatā. Banka nav pakļauta kredītriskam saistībā ar šo aktīvu izvietošanu, jo tā nesniedz garantijas par šiem ieguldījumiem.

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Aktīvi pārvaldīšanā Rezidenti:

Kredīti 599 603 Nerezidenti:

Kredīti 35,054 39,375 Līdzekļu izvietošana finanšu institūcijās - 250

35,653 40,228 Saistības pārvaldīšanā

Privātuzņēmumi 35,054 34,331 Privātpersonas 599 5,897

35,653 40,228

30 ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Citas iespējamās saistības 251 253

Iespējamās saistības, kopā 251 253

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Piešķirtie, bet vēl neizmaksātie kredīti 32,050 2,224 Maksājumu karšu neizmantotie limiti 188 226

Saistības pret klientiem, kopā 32,238 2,450

31 OPERATĪVĀ NOMA

Banka kā nomnieks

Saskaņā ar Bankai kā nomniekam saistošajiem operatīvās nomas līgumiem, kas bija spēkā 2018.gada 31.decembrī, nākotnes minimālo nomas maksājumu dalījums maksājumu periodos līdz attiecīgo līgumu termiņa beigām bija šāds:

EUR’000 Līdz 1 gadam No 1 gada līdz

5 gadiem Kopā Telpu un aprīkojuma noma 27 17 44 Transporta līdzekļu operatīvā noma 6 10 16

33 27 60




52

31 OPERATĪVĀ NOMA (TURPINĀJUMS)

Saskaņā ar Bankai kā nomniekam saistošajiem operatīvās nomas līgumiem, kas bija spēkā 2017.gada 31.decembrī, nākotnes minimālo nomas maksājumu dalījums maksājumu periodos līdz attiecīgo līgumu termiņa beigām bija šāds:

EUR’000 Līdz 1 gadam No 1 gada līdz

5 gadiem Kopā Telpu un aprīkojuma noma 37 27 64 Transporta līdzekļu operatīvā noma 6 16 22

43 43 86

Nomas līgumu sākotnējais darbības periods parasti ir no diviem līdz trim gadiem. Nomas līguma maksa var mainīties nomas līguma perioda laikā. Pārskata perioda laikā EUR 43 tūkstoši (2017.gadā – 50) tika atzīti kā operatīvās nomas izdevumi ienākumu pārskatā.

32 TIESVEDĪBA

Veicot uzņēmējdarbību, Banka ir pakļauta riskam tikt iesaistītai tiesvedībā. Bankas vadība uzskata, ka saistības, ja tādas radīsies, no tiesas procesiem vai sūdzībām būtiski neietekmēs Bankas finanšu stāvokli un Bankas turpmākās darbības rezultātus.

33 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM

Savas parastās darbības ietvaros Banka veic darījumus ar saistītajām personām. Nosakot saistītās personas Banka vadās pēc 24. SGS un Kredītiestāžu likuma prasībām, kurām nav būtisku atšķirību no 24. SGS, kas nosaka arī prasības informācijas atklāšanai par darījumiem ar saistītajām personām finanšu pārskatos. Augstākā vadība ir Bankas padomes un valdes locekļi , citi vadoši darbinieki, kā arī šo personu tuvie radinieki.

Visi finanšu darījumi ar saistītajām personām tiek veikti atbilstoši tirgus likmēm un nosacījumiem.

Finanšu stāvokļa pārskata posteņi

Augstākā vadība Pārējās saistītās personas

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000

Aktīvi Kredīti 231 212 1,488 5,261 Citas prasības - - 18 14 Saistības Klientu norēķinu konti un noguldījumi 3,365 4,047 7,535 2,394 Citas saistības 42 42 - 9 Ārpusbilances posteņi Maksājumu karšu neizmantotie limiti 51 91 - -




53

33 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM (TURPINĀJUMS)

Visaptverošo ienākumu pārskats Informācija par padomei un valdei samaksāto atalgojumu ir sniegta 11. pielikumā.

Augstākā vadība Pārējās saistītās personas

2018

EUR’000 2017

EUR’000 2018

EUR’000 2017

EUR’000

Ienākumi/(izdevumi) Procentu ienākumi 9 14 60 257 Komisijas naudas ienākumi 3 5 15 10

Pārskata periodā Bankai nebija citu saistīto pušu darījumu.

34 KREDĪTRISKS

Maksimālais kredītrisks

Nākamajā tabulā ir uzrādīts kredītriskam pakļauto finanšu aktīvu maksimālais kredītriska lielums pa finanšu stāvokļa pārskata komponentiem un ārpusbilances posteņiem. Kredītriska lielums atspoguļots, pamatojoties uz finanšu stāvokļa pārskatā uzskaitīto posteņu neto uzskaites vērtību, atskaitot uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem.

Maksimālais kredītriska lielums ir uzrādīts bruto apjomā, t.i., neņemot vērā ķīlas un citus kredītu nodrošinājumus, un neto apjomā, t.i., ņemot vērā ķīlas un citus kredītu nodrošinājumus.

Pielikums

Neto maksimālais kredītrisks Bruto maksimālais kredītrisks

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000

Prasības pret Latvijas Banku 15

164,685

63,519

164,685

63,519 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

76

-

76

-

Prasības pret finanšu institūcijām 17

129,073

81,249

129,073

81,249 Kredīti 18 9,579 13,304 49,146 39,460 Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos 19

96,812

95,240

96,812

95,240

Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vertībā 20

1,520

-

1,520

-

Citi debitori 7,458 2,504 7,458 2,504

Kopā finanšu aktīvi 409,203 255,816 448,770 281,972 Maksimālais kredītriska lielums kopā

409,203 255,816 448,770 281,972

Iespējamās saistības 30 - - 251 253 Saistības pret klientiem 30 27,151 2,415 32,238 2,450




54

34 KREDĪTRISKS (TURPINĀJUMS)

Kredītu nodrošinājums

31.12.2018.

EUR’000 31.12.2017.

EUR’000 Parāda vērtspapīri un akcijas 23,413 21,200 Depozīti bankā 14,910 - Mājokļa, komercīpašuma un citas hipotēkas 631 4,950 Galvojumi un garantijas 449 - Komercķīlas - 1 Nenodrošināti kredīti 9,576 13,304

48,979 39,455

2018.gada 31. decembrī un 2017. gada 31. decembrī Bankai nebija kavētu kredītu. 2018.gada 31.decembrī atzīti sagaidāmie kredītzaudējumi bija EUR 167 tūkstoši.

Maksimālā kredītriska koncentrācija Maksimālais kredītriska lielums vienam darījumu partnerim vai savstarpēji saistītu darījumu partneru grupai 2018.gada 31.decembrī bija 10% (2017: 10%). TOP 3 valstis pēc kopējām kredītriskam pakļautām prasībām 2018.gada 31.decembrī: Latvija – 37%, Krievijas Federācija – 22%, Austrija – 10%; 2017. gada 31.decembrī: Latvija – 23%, Krievijas Federācija – 14%, Amerikas Savienotās Valstis – 11%.

Finanšu instrumentu sadalījums pēc uzkrajumu novērtešanas pakāpēm uz 2018.gada 31.decembri:

Aktīvu kategorijas Bilances vērtība

EUR’000 1 posms 2 posms 3 posms Uzkrājumi

EUR’000 Prasības pret Latvijas Banku 164,685 164,685 - - -

Prasības pret finanšu institūcijām 129,073 129,073 - - 12

Kredīti 49,146 49,142 - 4 167

Parāda vērtspapīri 98,332 98,332 - - 3

Kopā aktīvi 441,236 441,232 4 182

Ārpusbilances saistības Piešķirtie, bet vēl neizmaksātie kredīti 32,238 32,238

-

-

96

Kopā ārpusbilances saistības 32,238 32,238

-

-

96

Citu aktīvu sagaidāmo kredītzaudējumu aprēķināšanai Banka izmanto vienkāršotu metodi, aprēķinot mūža sagaidāmos kredītzaudējumos no sākotnējās atzīšanas dienas. 2018. gada 31. decembrī Bankai Citu aktīvu kategorijā nebijā kavēto debitoru parādu.




55


Kredītriskam pakļauto finanšu aktīvu kvalitāte. Nākamajās tabulās ir uzrādīta kredītriskam pakļauto finanšu aktīvu kvalitāte (prasības pret finanšu iestādēm un Bankas prasības, kas izriet no parāda vērtspapīriem) dalījumā pa finanšu aktīvu veidiem, balstoties uz Bankas iekšējo novērtēšanas metodiku un starptautisko reitinga aģentūru kredītreitingiem. Uz 2018.gada 31.decembri:

Nav kavēti vai zaudējuši vērtību

EUR’000 Grupa 1 Grupa 2 Grupa 3

Grupa 4

Kavēti, bet nav zaudējuši vērtību

Zaudē- juši vēr-

tību Kopā Prasības pret Latvijas Banku:

A1 – Baa3* 164,685 - - - - - 164,685 Prasības pret Centrālajām valdībām:

A1 – Baa3 3,671 - - - - - 3,671 Ba1 – B1 - 2,985 - - - - 2,985

Prasības pret finanšu institūcijām: A1 – Baa3 8,315 44,793 - - - - 53,108 Ba1 – B1 - 41,713 28,254 - - - 69,967 B2 – CCC - - 12,382 - - - 12,382 Bez reitinga - 3,578 18 - - - 3,596

Prasības pret nefinanšu institūcijām: A1 – Baa3 - 6,543 36,807 - - - 43,350

Ba1 – B1 - - 14,893 1,559 - - 16,452 B2 - CCC - - - 7,193 - - 7,193 Bez reitinga 14,780 14,780

Kopā, bruto 176,671 99,612 92,354 23,532 - - 392,169 Mīnus: uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās - (4) (9) (2) - - (15)

Kopā, neto 176,671 99,608 92,345 23,530 - - 392,154




56


Uz 2017.gada 31.decembri:

Nav kavēti vai zaudējuši vērtību

Kavēti, bet nav zaudējuši vērtību

Zaudē- juši vēr-

tību Kopā EUR’000 Grupa 1 Grupa 2 Grupa 3

Grupa 4 Prasības pret Latvijas Banku:

A1 – Baa3* 63,519 - - - - - 63,519 Prasības pret Centrālajām valdībām:

A1 – Baa3 3,652 - - - - - 3,652 Ba1 – B1 - 3,086 - - - - 3,086

Prasības pret finanšu institūcijām: A1 – Baa3 6,898 13,666 - - - - 20,564 Ba1 – B1 - 25,584 12,291 - - - 37,875 B2 – CCC - - 2,615 - - - 2,615 Bez reitinga - 28,760 15 - - - 28,775

Prasības pret nefinanšu institūcijām: A1 – Baa3 - 13,494 33,365 - - - 46,859

Ba1 – B1 - - 15,475 6,296 - - 21,771 B2 - CCC - - - 11,292 - - 11,292

Kopā finanšu aktīvi, bruto 74,069 84,590 63,761 17,588 - - 240,008 Mīnus: uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās - - - - - - -

Kopā finanšu aktīvi, neto 74,069 84,590 63,761 17,588 - - 240,008

* Vidējais reitings no trim reitingu aģentūrām – Standard & Poor’s, Moody’s Investors Service un Fitch Ratings. Tabulā tiek izmantota Moody’s Investors Service reitingu skala, saglabājot tiešo attiecību starp Standard & Poor’s, Moody’s Investors Service un Fitch Ratings reitingiem.

Kredītriskam pakļauto finanšu aktīvu kvalitāti Banka nosaka, veicot darījumu partneru finansiālā stāvokļa rādītāju, darījumu partnera reputācijas un sadarbības pieredzes ar darījumu partneri analīzi un pielietojot starptautisko reitinga aģentūru nominētos kredītreitingus.

Saskaņā ar Bankas iekšējo metodiku kredītriskam pakļautie finanšu aktīvi tika sadalīti šādās 5 kredītu kvalitātes grupās. Sadalījums pa aktīvu kvalitātes grupām ir aktuāls gan prasībām pret finanšu iestādēm, gan Bankas prasībām, kas izriet no pārdošanai pieejamo aktīvu portfeļa parāda vērtspapīriem: Grupa 1

Šīs grupas aktīvi ir prasības pret augstākā kvalitātes līmeņa finanšu iestādēm, ar drošu kredītreitingu (Baa3 un augstāku) un stiprām tirgus pozīcijām attīstītās valstīs vai pasaules mērogā. Pirmās grupas finanšu iestādes ir savas valsts vai globālās finanšu sistēmas veidojušās institūcijas, ar stabiliem pelnītspējas rādītājiem, augstu likviditāti un kapitāla pietiekamību, kā arī valdības atbalsta iespējām. Parasti tās ir pasaules mēroga institūcijas ar kapitālu virs pieciem miljardiem eiro.

Grupa 2

Šīs grupas aktīvi ir prasības pret augsta kvalitātes līmeņa finanšu un nefinanšu iestādēm, kas ieņem stipras pozīcijas savā valstī, ar pietiekami augstu kredītreitingu (B1 un augstāk). Otrās grupas finanšu un nefinanšu iestādes parāda spēju nepieciešamības gadījumā piesaistīt papildus finansējumu un kapitālu no akcionāru vai valdības puses, strādā ar labiem rezultātiem un ar labu reputāciju. Parasti tās ir liela mēroga finanšu institūcijas ar kapitālu virs viena miljarda eiro.




57


Grupa 3

Šīs grupas aktīvi ir prasības pret vidēja kvalitātes līmeņa finanšu un nefinanšu iestādēm. Šīs iestādes parasti strādā nišas segmentos, var būt ar vai bez kredītreitinga, bet ar labiem darbības rezultātiem, pietiekamu kapitālu, bez likviditātes problēmām un problemātiskiem aktīviem. Parasti tās ir vidēja mēroga finanšu un nefinanšu institūcijas ar kapitālu virs simts miljoniem eiro.

Grupa 4

Šīs grupas aktīvi ir prasības pret nefinanšu iestādēm, kuru kredītspējas kvalitāte ir zemāka par vidējo. Tās ir institūcijas, kas strādāja ar zaudējumiem, kuru aktīvu kvalitāte, likviditāte vai kapitāla pietiekamība ir zemāka par vidējo tirgū. Šajā grupā arī tiek iekļautas nelielas institūcijas, kuru tirgus pozīcijas nav nozīmīgas. Banka ar šīs grupas iestādēm strādā piesardzīgi un ierobežo riska darījumu apjomus.

Grupa 5

Piektajai grupai atbilstošais novērtējums nozīmē, ka finanšu iestāde pakļauta būtiskam riskam un sadarbība ar šo institūciju ir pārāk riskanta. Šīs grupas iestādes strādā ar būtiskiem zaudējumiem, to aktīvu kvalitāte ir slikta un to likviditāte vai kapitāla pietiekamība ir bīstamā līmenī. Banka nepieļauj riska operācijas ar šīs grupas iestādēm, nosakot tām nulles limitu.

35 ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

Ārvalstu valūtu risku Bankas novērtē un kontrolē, izmantojot riskam pakļautās vērtības (RPV). Valūtas pozīciju RPV veido aplēstie zaudējumi, kas radīsies no šīm pozīcijām noteiktā laika periodā (turēšanas periods) nelabvēlīgu tirgus izmaiņu ar noteiktu iespējamību (pārliecības līmenis) rezultātā.

Bankas pielietotā VaR modeļa pamatā ir 95% un 99% pārliecības līmenis, un tajā tiek pieņemts, ka turēšanas periods ir 1 un 5 dienas. VaR modelis ir balstīts galvenokārt uz parametrisko metodi.

Izmantojot tirgus datus par iepriekšējiem četriem gadiem un novērotās sakarības starp dažādiem tirgiem un cenām, ar modeļa palīdzību tiek izveidoti vairāki iespējami nākotnes scenāriji izmaiņām tirgus cenās.

Bankas valūtu pozīciju VaR 2018.gada 31.decembrī un 2017.gada 31.decembrī ir šāds:

31.12.2018. 31.12.2017.

EUR’000

% no pašu kapitāla

EUR’000

% no pašu kapitāla

VaR 95%, 1 diena 1.9 0.003% 0.7 0.001% VaR 99%, 1 diena 3.0 0.005% 1.2 0.002% VaR 95%, 1 nedēļa 4.4 0.007% 1.7 0.003% VaR 99%, 1 nedēļa 6.6 0.010% 2.8 0.005%

Saskaņā ar Latvijas Republikas banku sektoru regulējošiem likumiem ārvalstu valūtas atklātā pozīcija katrā valūtā nedrīkst pārsniegt 10% no Bankas pašu kapitāla, bet kopējā ārvalstu valūtu atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20% no Bankas pašu kapitāla.




58

35 ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS (TURPINĀJUMS)

Aktīvu un saistību dalījums pa valūtām 2018.gada 31.decembrī bija šāds:

EUR’000 EUR USD RUB Citas

valūtas Kopā Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 164,685 - - - 164,685 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 132 76 - - 208 Prasības pret finanšu institūcijām 43,576 49,107 26,692 9,686 129,061 Kredīti 33,683 1,489 13,807 - 48,979 Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos 43,645 48,827 631 3,706 96,809 Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vertība 1,520 - - - 1,520 Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitāla 1,000 - - - 1,000 Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi 4,747 - - - 4,747 Uzņēmuma ienakuma nodokļa aktīvs 234 234 Citi aktīvi 1,416 5,273 911 19 7,619

Kopā 294,638 104,772 42,041 13,411 454,862

Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 242 - - - 242 Saistības pret finanšu institūcijām 19 30 - 27 76 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 110,421 223,462 53,007 1,401 388,291 Pārējās saistības 852 - 36 - 888 Nodokļu saistības 5 - - - 5 Uzkrājumi 96 - - - 96 Kapitāls un rezerves 64,677 (3,112) (7) 3,706 65,264

Kopā 176,312 220,380 53,036 5,134 454,862

Tīrā bilances pozīcija 118,326 (115,608) (10,995) 8,277 Nākotnes valūtas darījumu prasības 10,490 136,724 12,025 1,945 Nākotnes valūtas darījumu saistības 129,240 20,960 1,003 10,062 Tīrā atklātā pozīcija (424) 156 27 160




59


Aktīvu un saistību dalījums pa valūtām 2017.gada 31.decembrī bija šāds:

EUR’000 EUR USD RUB Citas

valūtas Kopā Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 63,519 - - - 63,519 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 19 - - - 19 Prasības pret finanšu institūcijām 15,556 41,955 14,183 9,555 81,249 Kredīti 34,194 5,261 - - 39,455 Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti 33,871 60,644 725 - 95,240 Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi 5,929 - - - 5,929 Uzņēmuma ienakuma nodokļa aktīvs 575 - - - 575 Citi aktīvi 901 537 1,284 17 2,739

Kopā 154,564 108,397 16,192 9,572 288,725

Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 22 - - - 22 Saistības pret finanšu institūcijām 9 13 - 96 118 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 84,792 120,287 17,605 2,468 225,152 Pārējās saistības 629 12 1 - 642 Nodokļu saistības 31 - - - 31 Kapitāls un rezerves 63,362 (594) (8) - 62,760

Kopā 148,845 119,718 17,598 2,564 288,725

Tīrā bilances pozīcija 5,719 (11,321) (1,406) 7,008 Nākotnes valūtas darījumu prasības 5,193 18,480 1,556 3,151 Nākotnes valūtas darījumu saistības 10,979 7,112 110 10,175 Tīrā atklātā pozīcija (67) 47 40 (16)

Ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas aprēķins 2018.gada 31.decembrī bija šāds:

EUR’000 Aktīvi Saistības Tīrā nākotnes pozīcija Atklātā pozīcija % no pašu

kapitāla

USD 241,495 241,340 (115,608) 156 0.24% RUB 42,041 53,037 (10,996) 26 0.04% Citas 13,412 5,135 8,277 161 0.25% Kopā garo pozīciju summa 342 0.54% Kopā īso pozīciju summa - -

Kopējā tīrā valūtas pozīcija 342 0.54%




60


Ārvalstu valūtu atklātās pozīcijas aprēķins 2017.gada 31.decembrī bija šāds:

EUR’000 Aktīvi Saistības Tīrā nākotnes pozīcija Atklātā pozīcija % no pašu

kapitāla

USD 108,397 119,718 (11,321) 47 0.08% RUB 16,192 17,598 (1,406) 40 0.07% Citas 9,572 2,564 7,008 (16) (0.02%) Kopā garo pozīciju summa 87 0.14% Kopā īso pozīciju summa (16) (0.02%)

Kopējā tīrā valūtas pozīcija 71 0.12%

Ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

2018.gada 31.decembrī Banka darbojās, ievērojot Kredītiestāžu likumā noteiktos ārvalstu valūtu atklāto pozīciju ierobežojumus.

36 LIKVIDITĀTES RISKS

Pakļautība likviditātes riskam

Likviditātes riska pārvaldīšanas procesā Banka aprēķinā un nosaka limitus dažādiem rādītājiem, kas raksturo Bankas likviditātes stāvokli. Noteiktie limiti palīdz Bankas savlaicīgi reaģēt uz potenciālām likviditātes problēmām.

Uzraugāmais līmenis nozīmē, ka ir nepieciešama padziļināta likviditātes stāvokļa izpēte un monitorings, bet riskants līmenis norāda, ka ir nepieciešami ātri pasākumi likviditātes stāvokļa uzlabošanai.

Bankas noteiktie likviditātes rādītāji 2018. gada 31.decembrī un 2017. gada 31.decembrī bija šādi:

31.12.2018. 31.12.2017. Faktiskais

rādītājs Uzraugā

mais līmenis

Riskants līmenis

Faktiskais rādītājs

Uzraugāmais

līmenis

Riskants līmenis

Momentāna likviditāte 122.57% 45% 35% 66.43% 45% 35% Likviditātes rādītājs 30 dienām 104.33% 70% 60% 108.67% 70% 60%

Momentāna likviditāte parāda Bankas īstermiņa saistību segšanu ar likvīdiem aktīviem. Rādītājs tiek aprēķināts kā augsti likvīdu aktīvu (nostro konti, noguldījumi finanšu iestādēs ar termiņu līdz 3 dienām, korespondējošais konts Latvijas Bankā, likvīdie vērtspapīri) attiecība pret īstermiņa saistībām (loro konti, klientu norēķinu konti un noguldījumi uz nakti). Likviditātes rādītājs 30 dienām parāda Bankas īstermiņa saistību līdz 30 dienām segšanu ar likvīdiem aktīviem. Banka aprēķina likviditātes rādītāju saskaņā ar FKTK noteikumiem. Uz 2018. gada un 2017. gada 31. decembri banka ievēroja šo ierobežojumu. Likviditātes termiņstruktūras analīze Tabula atspoguļo aktīvu un saistību termiņstruktūras analīzi, kas veikta, ņemot vērā no pārskata perioda beigām līdz attiecīgo līgumu darbības beigām atlikušo termiņu. Finanšu stāvokļa pārskata posteņu un iespējamo saistību un saistību pret klientiem dalījums pēc to atlikušā atmaksas termiņa 2018.gada 31.decembrī bija šāds:




61

36 LIKVIDITĀTES RISKS (TURPINĀJUMS)

EUR’000

Uz pieprasī-

jumu Līdz 1

mēnesim

No 1 līdz 3 mēn.

No 3 līdz 6 mēn.

No 6 līdz 12

mēnešiem

No 1 līdz 5

gadiem

Vairāk kā 5 gadi,

bez noteikta termiņa, ieķīlātie Kopā

Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 164,685 - - - - - - 164,685 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 132 - - 76 - - 208 Prasības pret finanšu institūcijām 63,709 65,352 - - - - - 129,061 Kredīti 1 12,654 23,212 21 152 12,370 569 48,979 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu pārejos visaptverošajos ienākumos - - - - 96,809 - - 96,809 Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortrizētajā iegādes vertība - - - - 505 1,015 - 1,520 Nefinanšu aktīvi Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitāla - - - - - - 1,000 1,000 Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi - - - - - - 4,747 4,747 Uzņēmumu ienākuma nodoļa aktīvs - - - - - - 234 234 Citi aktīvi 5,751 128 20 5 124 43 1,548 7,619

Kopā 234,146 78,266 23,232 26 97,666 13,428 8,098 454,862 Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 242 - - - - - 242 Saistības pret finanšu institūcijām 76 - - - - - - 76 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 201,967 167,726 14,209 2,393 1,996 - - 388,291 Uzkrājumi - - 36 - 50 10 - 96 Pārējās saistības 113 119 45 - 43 567 1 888 Nefinanšu saistības un kapitāls un rezerves Nodokļu saistības - - - - - - 5 5 Kapitāls un rezerves - - - - - - 65,264 65,264

Kopā 202,156 168,087 14,290 2,393 2,089 577 65,270 454,862

Tīrā likviditātes pozīcija 31,990 (89,821) 8,942 (2,367) 95,577 12,851 (57,172) Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības - - - - - - 251 251 Saistības pret klientiem - - 20,000 101 7,087 4,900 150 32,238




62


Tabula atspoguļo aktīvu un saistību termiņstruktūras analīzi, kas veikta, ņemot vērā no pārskata perioda beigām līdz attiecīgo līgumu darbības beigām atlikušo termiņu. Finanšu stāvokļa pārskata posteņu un iespējamo saistību un saistību pret klientiem dalījums pēc to atlikušā atmaksas termiņa 2017.gada 31.decembrī bija šāds:

EUR’000

Uz pieprasī-

jumu Līdz 1

mēnesim

No 1 līdz 3

mēnešiem

No 3 līdz 6

mēnešiem

No 6 līdz 12

mēnešiem

No 1 līdz 5

gadiem

Vairāk kā 5

gadi, bez noteikta termiņa, ieķīlātie Kopā

Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 63,519 - - - - - - 63,519 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 19 - - - - - 19 Prasības pret finanšu institūcijām 26,545 54,704 - - - - - 81,249 Kredīti - 14,366 156 36 393 9,029 15,475 39,455 Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti - - - - 95,240 - - 95,240 Nefinanšu aktīvi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi - - - - - - 5,929 5,929 Uzņēmumu ienākuma nodoļa aktīvs - - - - - - 575 575 Citi aktīvi 1,790 28 33 6 130 - 752 2,739

Kopā 91,854 69,117 189 42 95,763 9,029 22,731 288,725

Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 22 - - - - - 22 Saistības pret finanšu institūcijām 118 - - - - - - 118 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 176,400 41,432 211 2,664 3,042 1,403 - 225,152 Pārējās saistības 92 120 56 - 3 361 10 642 Nefinanšu saistības un kapitāls un rezerves Nodokļu saistības - - - - - 31 - 31 Kapitāls un rezerves - - - - - - 62,760 62,760

Kopā 176,610 41,574 267 2,664 3,045 1,795 62,770 288,725

Tīrā likviditātes pozīcija (84,756) 27,543 (78) (2,622) 92,718 7,234 (40,039) Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības - - - - - - 253 253 Saistības pret klientiem - 2,224 - 110 116 - - 2,450




63


Prasības pret finanšu institūcijām, ar kurām noslēgtajos līgumos iekļauts nosacījums veikt atmaksu pēc iepriekšējas brīdināšanas par izņemšanu, ir iekļauti kategorijā „Uz pieprasījumu”. Pārējie aktīvi un saistības uzrādīti atbilstoši līgumos noteiktajiem atlikušajiem atmaksas termiņiem.

Finanšu saistību līgumos noteikto nediskontēto naudas plūsmu analīze

Turpmāk sniegtajā tabulā ir uzrādītas Bankas maksājamās naudas plūsmas saskaņā ar noslēgtajiem finanšu saistību līgumiem pēc līgumā noteiktā atlikušā dzēšanas termiņa finanšu stāvokļa pārskata sastādīšanas datumā.

Tabulās uzradītas līgumos noteiktās nediskontētās naudas plūsmas un finanšu saistību uzskaites vērtība.

2018.gada 31.decembrī analīze ir šāda:

EUR’000 Bilances vērtība

Līgumā noteiktie

maksājumi Līdz 1

mēnesim No 1 līdz 3 mēnešiem

No 3 līdz 12

mēnešiem No 1 līdz 5

gadiem Neatvasinātie finanšu instrumenti

Saistības pret finanšu institūcijām

76

(76)

(76) - - -

Klientu norēķinu konti un noguldījumi 388,291 (388,383) (369,670) (14,274) (4,439) -

Kopā 388,367 (388,459) (369,746) (14,274) (4,439) - Atvasinātie finanšu instrumenti ar savstarpējiem norēķiniem par bruto naudas summām Valūtas mijmaiņas darījumi: 242 - - - - - Izejošās - (90,052) (90,052) - - - Ienākošās - 89,810 89,810 - - -

Kopā 242 (242) (242) - - -




64


2017.gada 31.decembrī analīze ir šāda:

EUR’000 Bilances vērtība

Līgumā noteiktie

maksājumi Līdz 1

mēnesim No 1 līdz 3 mēnešiem

No 3 līdz 12

mēnešiem No 1 līdz 5

gadiem Neatvasinātie finanšu instrumenti

Saistības pret finanšu institūcijām

118

(118)

(118) - - -

Klientu norēķinu konti un noguldījumi 225,152 (225,236) (217,834) (211) (5,747) (1,444)

Kopā 225,270 (225,354) (217,952) (211) (5,747) (1,444) Atvasinātie finanšu instrumenti ar savstarpējiem norēķiniem par bruto naudas summām Valūtas mijmaiņas darījumi: 22 - - - - - Izejošās - (20,065) (20,065) - - - Ienākošās - 20,043 20,043 - - -

Kopā 22 (22) (22) - - -

37 PROCENTU LIKMJU RISKS

Pakļautība procentu likmju riskam

To, kādā mērā Banka ir pakļauta procentu likmju riskam, raksturo pret procentu likmju izmaiņām jūtīgo finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņstruktūra, kas sastādīta ievērojot pret procentu likmju izmaiņām jūtīgo finanšu instrumentu atlikušos atmaksas vai procentu likmju pārskatīšanas termiņus, izvēloties īsāko termiņu.




65

37 PROCENTU LIKMJU RISKS (TURPINĀJUMS)

Aktīvu un saistību procentu likmju riska termiņstruktūra 2018.gada 31.decembrī bija šāda:

EUR’000 Līdz 1

mēnesim

No 1 līdz 3 mēn.

No 3 līdz 6 mēn.

No 6 līdz 12

mēn.

No 1 līdz 5

gadiem

Vairāk kā 5 gadi

Bez-procentu aktīvi un

pasīvi Kopā Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 164,685 - - - - - - 164,685 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - 76 - - 132 208 Prasības pret finanšu institūcijām 82,076 46,985 129,061 Kredīti 12,654 23,212 21 152 12,370 569 1 48,979 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu pārejos visaptverošajos ienākumos - - - 96,809 - - - 96,809 Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortrizētajā iegādes vertība - - - 505 1,015 - - 1,520 Nefinanšu aktīvi Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitāla - - - - - - 1,000 1,000 Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi - - - - - - 4,747 4,747 Uzņēmumu ienākuma nodoļa aktīvs - - - - - - 234 234 Citi aktīvi - - - - - - 7,619 7,619

Kopā 259,415 23,212 21 97,542 13,385 569 60,718 454,862

Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - - - - 242 242 Saistības pret finanšu institūcijām - - - - - - 76 76 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 167,726 14,209 2,393 1,996 - - 201,967 388,291 Uzkrājumi - - - - - - 96 96 Pārējās saistības - - - - - - 888 888 Nefinanšu saistības un rezerves Nodokļu saistības - - - - - - 5 5 Kapitāls un rezerves - - - - - - 65,264 65,264

Kopā 167,726 14,209 2,393 1,996 - - 268,538 454,862 Nākotnes valūtas darījumu prasības 161,634 - - - - - - Nākotnes valūtas darījumu saistības 161,265 - - - - - -

Procentu likmju risks 92,058 9,003 (2,372) 95,546 13,385 569 (207,820)




66

37 PROCENTU LIKMJU RISKS (TURPINĀJUMS) Aktīvu un saistību procentu likmju riska termiņstruktūra 2017.gada 31.decembrī bija šāda:

EUR’000 Līdz 1

mēnesim

No 1 līdz 3

mēnešiem

No 3 līdz 6

mēnešiem

No 6 līdz 12

mēnešiem

No 1 līdz 5

gadiem

Vairāk kā 5 gadi

Bez-procentu aktīvi un

pasīvi Kopā Finanšu aktīvi Prasības pret Latvijas Banku 63,519 - - - - - - 63,519 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - - - - 19 19 Prasības pret finanšu institūcijām 59,030 - - - - - 22,219 81,249 Kredīti 14,365 156 13 393 9,029 15,499 - 39,455 Pārdošanai pieejami finanšu instrumenti - - - 95,240 - - - 95,240 Nefinanšu aktīvi Nemateriālie aktīvi un pamatlīdzekļi - - - - - - 5,929 5,929 Uzņēmumu ienākuma nodoļa aktīvs - - - - - - 575 575 Citi aktīvi - - - - - - 2,739 2,739

Kopā 136,914 156 13 95,633 9,029 15,499 31,481 288,725

Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - - - - 22 22 Saistības pret finanšu institūcijām - - - - - - 118 118 Klientu norēķinu konti un noguldījumi 41,525 211 2,664 3,042 1,403 - 176,307 225,152 Pārējās saistības - - - - - - 642 642 Nefinanšu saistības un rezerves Nodokļu saistības - - - - - - 31 31 Kapitāls un rezerves - - - - - - 62,760 62,760

Kopā 41,525 211 2,664 3,042 1,403 - 239,880 288,725 Nākotnes valūtas darījumu prasības 28,380 - - - - - - Nākotnes valūtas darījumu saistības 28,376 - - - - - -

Procentu likmju risks 95,393 (55) (2,651) 92,591 7,626 15,499 (208,399)




67


Vidējās svērtās faktiskās procentu likmes

Tabulā ir uzrādīti Bankas pret procentu likmju izmaiņām jutīgie aktīvi un saistības 2018.gada un 2017.gada 31. decembrī un atbilstošās vidējās svērtās faktiskās procentu likmes 2018.gadā un 2017.gadā.

Bilances vērtība 31.12.2018

EUR’000

2018 vidējā svērtā

faktiskā procentu likme

Bilances vērtība 31.12.2017.

EUR’000

2017 vidējā svērtā

faktiskā procentu likme

Pret procentu likmju izmaiņām jutīgie aktīvi

Prasības pret Latvijas Banku 164,685 0.00% 63,519 0.00% Prasības pret finanšu institūcijām 129,061 2.86% 81,249 2.12% Kredīti 48,979 4.76% 39,455 7.23% Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu pārejos visaptverošajos ienākumos 96,809 4.02% 95,240 4.60% Parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortrizētajā iegādes vertībā 1,520 5,19% - - Kopā 441,054 279,463 Pret procentu likmju izmaiņām jutīgās saistības

Klientu termiņnoguldījumi 185,405 0.46% 47,942 0.85% Pakārtotās saistības 919 2.00% 903 2.00% Kopā 186,324 48,845 Informācija par pakārtotām saistībām ir sniegta 25. pielikumā.

Jūtīguma analīze

Nākamajā tabulā atspoguļots Bankas procentu ienākumu jūtīgums pret pamatoti iespējamām izmaiņām procentu likmēs. Veicot analīzi tika pieņemts, ka visi pārējie ietekmējošie faktori ir nemainīgi.

Neto procentu ienākumu jūtīgums parāda aplēsto procentu likmju izmaiņu ietekmi uz tīrajiem procentu ienākumiem vienam gadam pēc atskaites par finanšu stāvokļa sastādīšanas datuma, kuram pamatā ir 2018.gada 31.decembrī finanšu stāvokļa pārskatā uzskaitītie pret procentu likmju izmaiņām jūtīgie finanšu aktīvi un finanšu saistības.

Procentu likmju pieaugums bāzes

punktos

Tīro procentu ienākumu

jūtīgums EUR’000

Procentu likmju samazinājums bāzes punktos



2018.gada 31.decembrī EUR 50+ 930 -20 (372) USD 50+ (466) -20 186 RUB 50+ 83 -10 (17) Kopējā ietekme 547 (202)




68


Neto procentu ienākumu jūtīgums parāda aplēsto procentu likmju izmaiņu ietekmi uz tīrajiem procentu ienākumiem vienam gadam pēc atskaites par finanšu stāvokļa sastādīšanas datuma, kuram pamatā ir 2017.gada 31.decembrī finanšu stāvokļa pārskatā uzskaitītie pret procentu likmju izmaiņām jūtīgie finanšu aktīvi un finanšu saistības.

Procentu likmju pieaugums bāzes

punktos



Procentu likmju samazinājums bāzes punktos



2017.gada 31.decembrī EUR 50+ 409 -20 (164) USD 50+ 110 -20 (44) RUB 50+ 29 -10 (6) Kopējā ietekme 548 (214)

Aprēķinot tīro procentu ienākumu jūtīgumu, Banka ņēma vērā tirgus novērtējumus par iespējamām procentu likmju izmaiņām viena gada laikā pēc pārskata datuma. Bankas pieņemtais iespējamais procentu likmju pieaugums un samazinājums ir asimetrisks, kā rezultātā analīze uzrāda atšķirīgu neto procentu ienākumu jūtīgumu procentu likmju palielinājuma un samazinājuma gadījumā.

38 VĒRTSPAPĪRU CENU IZMAIŅU RISKS

2018.gada 31.decembrī Bankai pieder patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu ar atspoguļojumu pārejos visaptverošajos ienākumos portfelis, kas sastāv no parāda vērtspapīriem un kapitāla instrumentiem, ka arī parāda vērtspapīru, kas novērtēti amortizētajā iegādes vertībā, portfelis.

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu ar atspoguļojumu pārejos visaptverošajos ienākumos portfeļa cenu izmaiņu riska īpašības:

- portfeļa cenu jūtīgums pret ienesīguma izmaiņām (modificētā durācija) bija 5.27 gadi, tas nozīmē, ka, pieaugot visu vērtspapīru ienesīgumam par 1 procentu punktu, vērtspapīru portfeļa cena samazināsies par 0.05%;

- Modelētā portfeļa vērtības vienas dienas standarta novirze 2018. gada 31.decembrī bija 0.65% no portfeļa vērtības, bet modelētā portfeļa vērtības vienas nedēļas standarta novirze 2018.gada 31.decembrī bija 0.85% no portfeļa vērtības.

Ņemot vērā, ka finanšu tirgos joprojām raksturīga nestabilitāte, bieži un krasi mainās cenas, kā arī palielinās tirdzniecības operāciju pirkšanas un pārdošanas starpība, Banka turpina veikt vairākus pasākumus vērtspapīru portfeļa diversificēšanai.

39 NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA PERIODA BEIGU DATUMA

Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši notikumi, kas būtiski ietekmētu Bankas finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī.

Documents

Rigensis Bank AS · 2019. 4. 9. · RIGENSIS BANK AS Finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2018.gada 31.decembrī FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI Rigensis Bank AS Gada 20pārskats