rold.vilaka.lv/uploads/docs/IKS/izglitiba/PASNOVERTEJUMA... · Web viewViļakas Valsts ģimnāzija dibināta 1931.gadā. Ģimnāzijas vajadzībām par valsts un pašvaldības līdzekļiem

VIĻAKAS NOVADA DOME

VIĻAKAS VALSTS ĢIMNĀZIJA

reģ. Nr. 0319900075

Pils ielā 11, Viļakā, Viļakas novadā, LV-4583

Tālr. 64507135, fakss 64521202, e-pasts [email protected]

Ģimnāzijas direktore: Sarmīte Šaicāne

Pašvērtējuma ziņojums

2017. gads

SATURA RĀDĪTĀJS

SKOLAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 3

SKOLAS DARBĪBAS PAMATMĒRĶI 7

IEPRIEKŠ IZVIRZĪTO PRIORITĀŠU ĪSTENOŠANA 8

INFORMĀCIJAS IEGŪŠANA PAMATJOMU VĒRTĒŠANAI10

SKOLAS SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS 11

1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas 11

2. Mācīšana un mācīšanās13

3. Izglītojamo sasniegumi19

4. Atbalsts izglītojamiem25

5. Iestādes vide30

6. Iestādes resursi32

7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 37

TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA40

SKOLAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Viļakas Valsts ģimnāzija dibināta 1931.gadā. Ģimnāzijas vajadzībām par valsts un pašvaldības līdzekļiem tika celta ēka, kas ir saglabājusies arī šodien. Ģimnāzija bija humanitārā tipa, lielu uzmanību pievērsa svešvalodām – latīņu, krievu, angļu, kā arī vēsturei, filozofijai. 1944.gadā Viļakas Valsts ģimnāzija tika reorganizēta par Viļakas vidusskolu, bet 1996.gadā Viļakas Valsts ģimnāzija atguva savu statusu.

Ņemot vērā vēsturiskās ziņas, ar pirmskara ģimnāzistu atbalstu 1998.gadā tika atjaunots arī skolas karogs.

Viļakas Valsts ģimnāzija savu darbību īsteno saskaņā ar Viļakas Valsts ģimnāzijas nolikumu.

Ģimnāzija piedāvā 4 izglītības programmas:

· Vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.-9.klases) programma

· Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma

· Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību, tehnikas virziena programma

· Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma

Pārskats par izglītības programmām

Programmas nosaukums

Kods

Licence

Izdošanas datums

Nr.

2016./17.m.g.

Pamatizglītības 2.posma (7.-9.klase) izglītības programma

23011111

06.09.2012.

V-5501

64

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programma

31011011

24.02.2010.

V-1626

10

Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību, tehnikas virziena programma

31013011

24.02.2010.

V-1628

44

Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma

31014011

24.02.2010.

V-1629

-

Pedagoģisko darbinieku kvalitatīvais sastāvs

Skola ir nodrošināta ar amatam atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem. Tiek mācīti visi izglītības programmās paredzētie priekšmeti.

Ģimnāzijā strādā 23 pedagogi – 19 sievietes (83 %) un 4 vīrieši (17 %).

Skolā strādā 3 pedagogi (13 %) vecuma grupā no 25-35 gadiem, 13 pedagogi (56 %) vecuma grupā no 35-59 gadiem un 7pedagogi (31 %) – vecuma grupā virs 60 gadiem.

Pedagogu izglītība: 22 pedagogi (96 %) strādā ar pabeigtu augstāko pedagoģisko izglītību un 3 pedagogi (13 %) – ar augstāko izglītību specialitātē un kursos apgūtu pedagoģisko izglītību. 23 pedagogi (100 %) māca atbilstoši specialitātei. 17 pedagogiem (%) ir iegūts maģistra grāds.

10 skolotājiem ir iegūta 4.profesionālā kvalitātes pakāpe, 10 skolotājiem - 3. profesionālā kvalitātes pakāpe, 1 skolotājam - 2.profesionālā kvalitātes pakāpe

Ģimnāzija ir kā pamatdarba vieta 15 pedagogiem (65 %) un 8 pedagogi (35 %) strādā skolā kā 2.darba vietā.

Skolas īpašie piedāvājumi

Ārpusstundu nodarbības, interešu izglītības programmas, sadarbības partneri

Viļakas Valsts ģimnāzijā ārpus mācību procesa tiek īstenotas interešu izglītības programmas, lai attīstītu, pilnveidotu skolēnu prasmes un talantus, veicinātu radošu pašizpausmi un nodrošinātu lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ņemot vērā skolēnu intereses, ģimnāzijā tiek piedāvātas kultūrizglītības, vides, sporta un tehniskās jaunrades pulciņi.

Interešu programma

2016. / 17. m.g.

Jauktais koris 7.-12.kl.

X

Vokālās nodarbības

X

Tautu dejas 7.- 9.kl.

X

Tautu dejas 10.-12.kl.

X

Teātra kopa 7.-12.kl.

X

Ritmika 7.-9.kl.

X

Vides pētnieki 7.-12.kl.

X

Futbols 7.-12.kl.

X

Ložu šaušana 7.-12.kl.

X

Florbols 7.-12.kl.

X

Literārā jaunrade 7.-12.kl.

X

Šaha pulciņš 7.-12.kl.

X

60 gadus pilsētā darbojas Viļakas mūzikas skola, 10 gadus darbojas Mākslas skolas programmas, 7 gadus -Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola, kurās profesionālās ievirzes programmas apgūst arī Viļakas Valsts ģimnāzijas izglītojamie.

Sadarbības partneri

1. Viļakas novada dome

2. Viļakas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde

3. Viļakas novada vispārējās izglītības iestādes

4. Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola

5. Viļakas Jauniešu iniciatīvu centrs

6. Viļakas novada bibliotēka

7. Viļakas pilsētas kultūras nams

8. Viļakas pamatskola

9. Viļakas mūzikas un mākslas skola

10. Viļakas novada muzejs

11. Viļakas sociālās aprūpes centrs

12. Viļakas novada Sociālais dienests

13. Susāju pagasta kultūrvēstures muzejs “Vēršukalns”

14. Republikas valsts ģimnāzijas

15. Daugavpils Universitāte

16. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija

17. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte un Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs ( LU PPMF ) , Alūksnes filiāle

18. Izglītības attīstības centrs (IAC)

19. NVO/ biedrības

20. Viļakas poliklīnika

21. Zviedrijas humanitārās palīdzības organizācija “GNOSJO HJALPER”

22. Ārzemju skolu sadarbības partneri Vācijā, Somijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Norvēģijā u.c.

Skolas finansiālais nodrošinājums

Ģimnāzijas budžetu veido:

1. Valsts finansējums (mērķdotācijas);

2. Pašvaldības finansējums.

Skolas izdevumu daļa tiek plānota un izmantota uz faktisko izdevumu pamata, kas nepieciešams mācību procesa kvalitatīvai norisei. Finanšu līdzekļus pārzina un kontrolē Viļakas pilsētas domes grāmatvedība.

SKOLAS DARBĪBAS PAMATMĒRĶI

Vīzija:

Reģionāla, mūsdienīga kvalitatīvas vidējās izglītības iestāde, atvērta inovācijām, radošai darbībai un informācijas tehnoloģiju ieviešanai mērķtiecīgā pedagogu, skolēnu, vecāku un pašvaldībassadarbībā.

Pamatmērķis:

Kvalitatīva un konkurētspējīga izglītība, audzināšanas darbības pilnveide, reģiona metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra darbība.

Darbības pamatvirziens ir izglītojošā un audzinošā darbība.

Mērķi:

1. Veidot uz mācīšanos orientētu izglītības vidi, organizējot un īstenojot kvalitatīvu izglītības procesu.

2. Izveidot izglītojamiem prasmi patstāvīgi mācīties, pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.

3. Veidot pozitīvu mikroklimatu, drošu sadarbības vidi un piederības apziņu savai skolai.

4. Nodrošināt cilvēkresursu, materiāli tehnisko, informācijas un finanšu resursu racionālu izmantošanu un plānveidīgu pilnveidi.

5. Paaugstināt skolas darba organizācijas, vadības darba un pašvērtējuma kvalitāti.

6. Sadarbībā ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem) veicināt pozitīvu izglītojošo darbību, kvalitatīvu informācijas apmaiņu.

7. Organizēt reģiona metodiskā un pedagogu tālākizglītības centra darbību.

Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana

Pamatjoma

Prioritātes formulējums 2016./2017.m.g.

Sasniegtais

MĀCĪBU SATURS

1. Pedagogu darba plānojuma un mācību satura pilnveide saskaņā ar valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem un programmām.

1.Katrā mācību priekšmetā izveidoti un tiek realizēti skolas izglītības programmām atbilstoši tematiskie plāni saskaņā ar mācību priekšmetu paraugprogrammu saturu.

MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

1.Mācīšanas un mācīšanās stratēģiju un kvalitātes pilnveide.

2.Skolotāju kompetences paaugstināšana, akcentējot pašizglītības, pedagoģiskās pieredzes apkopošanas un pedagoģiskās saskarsmes nepieciešamību.

1. Tiek pilnveidota informācijas apmaiņas sistēma ar izglītojamo vecākiem.

2.Paplašinās jaunāko tehnoloģiju izmantošana mācību procesā, pedagoģiskās pieredzes popularizēšana.

3. Izstrādāta un apstiprināta izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kura tiek koriģēta un pilnveidota pēc vajadzības.

4.Tiek pielietotas tālākizglītības kursos gūtās mācīšanās procesa norises efektivitātes paaugstināšanas metodes saskaņā ar kompetenču izglītības ieviešanu.

5.Savstarpējā stundu apmeklējumā un izvērtēšanā tiek vērsta uzmanība uz izglītojamo darba īpatsvara paaugstināšanos stundā, mācot mācīties.

6.Visos mācību priekšmetos tiek aktualizēta lasītprasmes un teksta strukturēšanas iemaņu uzlabošana ar mērķi, paaugstināt mācību sasniegumus pārbaudes darbos.

7.Tiek palielināts praktisko darbu īpatsvars dabaszinību mācību priekšmetos saskaņā ar kompetenču izglītības mērķu īstenošanu. Tā rezultātā sasniegti atzīstami rezultāti diagnosticējošajos darbos un piloteksāmenos, kas pārsniedz vidējos sasniegumus valstī.

SKOLĒNU SASNIEGUMI

1.Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas un izaugsmes dinamikas datu bāzes pilnveide.

1.Katrā klasē ir izglītojamo izaugsmes dinamikas datu bāze, kura tiek regulāri papildināta un pilnveidota.

2. Tiek strādāts pie darba sistēmas ar talantīgajiem izglītojamajiem izveides.

3.Izglītojamie tiek sagatavoti starpnovadu mācību priekšmetu olimpiādēm, iegūst godalgotas vietas un atzinības. Sekmīgi tiek izstrādāti un aizstāvēti zinātniski pētnieciskie darbi,iegūtas godalgotas vietas reģionālajās konferencēs.

ATBALSTS SKOLĒNIEM

1.Karjeras izvēles izglītojamajiem atbalsta sistēmas pilnveide.

2.Izglītojamo pašpārvaldes darbības sistēmas pilnveide.

3.Atbalsts skolēniem ar grūtībām izvēlētās izglītības programmas apguvē.

4.Brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveide ārpusstundu darbā personības tikumisko un pilsonisko īpašību izkopšanai.

1.Aktivizēta sadarbība ar reģiona skolu pašpārvaldēm.

2.Ir izveidota skolas audzināšanas programma ,kurā ietverta sadaļa par izglītojamo karjeras izvēli. Ģimnāzijā jaunieši piedalās praktiskās darbnīcās, iepazīstoties ar dažu profesiju darba specifiku.

3.Skolēniem ir plašs interešu izglītības iespēju piedāvājums, kā arī atbalsta nodrošinājums skolēniem ar mācību grūtībām izglītības programmas apguvei un talantīgajiem skolēniem.

4.Izveidota ģimnāzijas atbalsta personāla grupa ar savu darbības reglamentu un deleģētām funkcijām.

5.I semestrī nepietiekamus vērtējumus ieguvušie izglītojamie klašu audzinātāju vadībā veido trīspusējos (izglītojamais, skolotājs, vecāki)individuālā atbalsta mācībās plānus un, tos realizējot, II semestrī uzlabo mācību sasniegumus.

SKOLAS VIDE

1. Fiziskās vides sakārtošana ģimnāzijas telpās.

2. Pozitīvas vides radīšana skolēniem, skolotājiem, skolas darbiniekiem.

Ģimnāzija pieteikumsies 8.1.2. projekta apguvei un telpu renovēšanai, kā arī tehniskā aprīkojuma iegādei.

RESURSI

1. Pakāpeniska klašu un koplietošanas telpu aprīkojuma atjaunošana.

1.Skolai iegādāti multiprojektori, jauna datortehnika.

2.Skolas bibliotēkas fondi papildināti ar mācību un nozaru literatūru.

SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1.Skolas iekšējo normatīvo dokumentu sakārtošana atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem.

2.Skolas darba pamatjomu izvērtēšana.

1. Skolas iekšējie normatīvie dokumenti sakārtoti atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem.

2. Pedagogi tiek iesaistīti skolas darba pamatjomu izvērtēšanā, attīstības plānošanā un pašvērtējuma veidošanā.

METODISKAIS DARBS

1.Tālākizglītības kursu un semināru piedāvājums, organizēšana uz ģimnāzijas bāzes, sadarbojoties ar Viļakas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldi.

2.Metodiskās pieredzes izzināšana, apkopošana, popularizēšana, metodiskā atbalsta sniegšana novada skolām.

3.Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde un virzīšana uz sasniegumiem

1.Skolotāju profesionālā kvalifikācija un tālākizglītība atbilst normatīvajos aktos noteiktajam un skolotāji seko tam.

2.Metodiskā diena pavasara brīvdienās rosina skolotājus dalīties pieredzē ar novada kolēģiem, popularizēt labās prakses piemērus.

3.Piedalīšanās rezultāti valsts ģimnāziju konkursos un olimpiādēs apliecina VVĢ skolotāju un skolēnu erudīciju, kā piemēram, gūtie panākumi DU skolēnu pētniecisko darbu konferencē (1 – 1.vieta, 1 – 3.vieta, 3 atzinības) un Latvijas 41.izglītojamo zinātniskajā konferencē (3.vieta).

INFORMĀCIJAS IEGŪŠANA PAMATJOMU VĒRTĒŠANAI

Pamatojums tika gūts konstatējot izmaiņas reālajā situācijā, vērojot mācību stundas, interešu pulciņu darbu, veicot anketēšanu izglītojamo, viņu vecāku, skolas kolektīva darbinieku un sabiedrības pārstāvju vidū. Katru gadu septembrī- oktobrī tiek veikta aptauja 7. un 10. klašu kolektīvos par adaptāciju. Tika analizēti 2015./2016.m.g. un 2016./2017. mācību gada ikdienas un valsts pārbaudes darbu sasniegumi, iekšējie normatīvie dokumenti.

Individuālajās un grupu pārrunās ar pedagoģiskajiem un tehniskajiem darbiniekiem tika apspriesti darba apstākļi, materiāli tehniskais nodrošinājums, budžets, nepieciešamie uzlabojumi turpmākajā darbībā. Pedagogi un izglītojamie mācību gada noslēgumā veica skolas darbības izvērtējumu un skolotāja pašvērtējumu.

IZGLĪTĪBAS IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS

1. Mācību saturs

1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

Viļakas Valsts ģimnāzijā tiek realizētas 4 izglītības programmas.

Pamatskolā: pamatizglītības programma - 23011111,

Vidusskolā: vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma – 31013011, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – 31011011, vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma – 31014011. Visas skolas īstenotās izglītības programmas atbilst licencētajām izglītības programmām. Nepieciešamās izmaiņas tiek veiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir pievienotas licencētajām programmām un ir apstiprinātas. Licencētās programmas atbilst pamatizglītības un vispārējās izglītības programmu paraugiem, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības Valsts standartam.

Mācību gada sākumā metodiskajās komisijās izvērtē skolotāju izvēlētās mācību priekšmetu VISC ieteiktās paraugprogrammas, akceptē izvēli un iesaka skolas direktoram apstiprināt skolotāju mācību priekšmetu programmas, kurās konkretizēta programmas mācību saturu apguve tematiskajā plānojumā. Lielākā daļa skolotāju (dabaszinību cikla priekšmetos) izmanto VISC ieteiktos mācību priekšmeta programmu paraugus vai mācību priekšmeta programmas, kas iekļautas mācību līdzekļu komplektos.

Katra mācību priekšmeta programma un mācību priekšmeta skolotāju īstenotais stundu tematiskais plānojums atbilst licencētajām izglītības programmām.

Mācību priekšmeta programmas ietvaros izstrādātie mācību vielas tematiskie plāni satur informāciju par izmantoto mācību priekšmeta standartu, programmu, obligāto saturu un stundu tēmām, apguves laiku, pārbaudes darbiem, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formām un kārtību. MK ietvaros skolotāji sadarbojas tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē. Plānojot laiku temata apguvei, skolotāji ņem vērā skolēnu individuālās spējas, vajadzības, paredz darbu ar talantīgajiem un spējīgajiem skolēniem, skolēniem ar mācīšanās grūtībām, speciālām vajadzībām un ilgstoši slimojošiem izglītojamajiem. Katras mācību tēmas apguvei paredzētais laiks pārsvarā ir optimāls, lai skolēni varētu gūt savām spējām atbilstošus rezultātus.

Mācību priekšmetu stundu / konsultāciju saraksts mācību gadam katrai izglītības programmai veidots, pamatojoties uz licencētās programmas mācību priekšmetu un stundu/ konsultāciju plānu. Skolēnu mācību slodze nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības. Tematiskajos plānos katras mācību tēmas apguvei paredzētais laiks pārsvarā ir optimāls, lai skolēni varētu gūt savām spējām atbilstošus rezultātus mācību darbā.

Skolotāji zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus un uzdevumus, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību, kā arī lieto standartu prasībām atbilstošas mācību metodes un mācību līdzekļus. Skolotāji strādā, ievērojot atbilstošo MK noteikumu prasības.

Mācību stundu saraksts ir apstiprināts, atbilst licencētajām izglītības programmām un atrodas redzamā vietā. Par izmaiņām stundu sarakstā skolotāji un skolēni ir savlaicīgi informēti ( Iekšējās kārtības noteikumos). Skolēnu mācību slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.

Stundu vērošanas un dokumentācijas pārbaužu rezultāti liecina, ka skolotāji veiksmīgi plāno mācību satura apguves secību, dažādu tēmu apguvei paredzēto laiku, vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus. Laika sadalījums katra temata apguvei saskan ar ierakstiem klases žurnālā.

Plānojot darbu, skolotāji ņem vērā izglītojamo vajadzības, paredz mācību darba individualizāciju ar izglītojamajiem, kuriem mācību process sagādā grūtības un ar talantīgajiem izglītojamajiem.

Skolotāji izmanto skolas piedāvātās iespējas plānot:

1) individuālo darbu ar izglītojamajiem;

2) izglītojamajiem nepieciešamās konsultācijas;

3) atbalsta personāla konsultācijas.

Skolotāji sadarbojas atbilstošo jomu metodiskajās komisijās, apmeklē mācību stundas, nodarbības un pasākumus savā un citās skolās, vada atklātās stundas novada un reģiona skolām.

Skolas vadība koordinē, pārrauga un nodrošina nepieciešamo atbalstu mācību priekšmetu programmu izstrādē. Lai sekmīgi nodrošinātu izglītības programmas realizāciju, skolas vadība mācību gada beigās analizē skolotāju pašvērtējumu, un plānojot jauno mācību gadu, ņem vērā skolotāju ieteikumus.

Stiprās puses

1. Kvalitatīva pedagoģiskā personāla un vadības sadarbība mācību satura pilnveidošanā.

2. Operatīva, radoša pieeja izglītības procesa inovācijām.

3. Efektīva skolotāju darba plānošana, ņemot vērā izglītojamo spējas, intereses un vajadzības.

4. Izglītības programmu piedāvājumu daudzveidība atbilstoši izglītojamo vajadzībām.

5. Izglītības programmas ir licencētas un mācību process tiek īstenots atbilstoši licencētajām izglītības programmām.

6. Visos mācību priekšmetos ir pieejami standarti, programmu paraugi un izstrādāti mācību satura tematiskie plānojumi.

7. Katrs mācību priekšmeta skolotājs pārzina mācāmā priekšmeta nozīmi skolas izglītības programmas īstenošanā, kā arī savu darbību atbilstošajā izglītības jomā.

8. Skolotāji pārzina mācību priekšmetu standartus un programmas, vērtēšanas kārtību un formas.

9. Mācību apguves saturs, mācību līdzekļi, metodes, vērtēšanas formas secīgi ietvertas mācību priekšmetu tematiskajos plānos.

10. Skolotāji sadarbojas tematisko plānu, pārbaudes darbu izstrādē un pilnveidē.

11. Skolotāji plāno konsultācijas, individuālos darbus ar skolēniem.

12. Pēc vajadzības tiek veiktas korekcijas un papildinājumi iekšējos reglamentējošos dokumentos, kā arī izstrādāti jauni reglamenti ( izveidots Atbalsta grupas reglaments).

13. Skolotāji mērķtiecīgi apmeklē tālākizglītības kursus, lai mācību darba organizācija stundās atbilst mūsdienīgas mācību stundas prasībām-aktualizējot uz lietpratību vērstu mācību saturu.

Turpmākās attīstības vajadzības

1. Izglītības procesa pilnveide veiksmīgai valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarta realizācijai, akcentējot fizikas, ķīmijas un dabaszinību mācību sasniegumu paaugstināšanu.

2. Saglabāt visas esošās izglītības programmas, cenšoties piesaistīt tām izglītojamos.

3. Veicināt dažādu mācību priekšmetu pedagogu sadarbību, īstenojot integrēta mācību satura plānošanu skolā.

4. Pilnveidot skolotāju profesionālo meistarību un prasmi izmantot jaunās tehnoloģijas informācijas apguvē un pielietot to mācību procesā.

5. Turpināt skolotāju tālākizglītību saskaņā ar jaunā izglītības satura un audzināšanas darba vadlīnijām.

6. Uzlabot stundu savstarpējā apmeklējuma vērošanas un analīzes kvalitāti, plānojot darbu pa metodiskajām komisijām.

Vērtējums: ļoti labi

2. Mācīšana un mācīšanās

2.1. Mācīšanas kvalitāte

Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas mācību metodes un formas, kas atbilst skolēnu vecumam, mācību priekšmeta specifikai, tā saturam, skolēnu spējām un sagatavotības līmenim un konkrētas mācību stundas uzdevumiem. Skolotāju stāstījums un skaidrojums ir mērķtiecīgs, saprotams, piemērots mācāmai tēmai un skolēnu vecumam. Skolotāji, vadoties no sava mācību priekšmeta specifikas, aktīvi iesaista mācību darbā visus klases skolēnus, rosina viņus izteikt savu viedokli, analizēt un secināt.

Skolotāji prasmīgi veido un vada dialogu ar skolēniem, cenšas uzklausīt un ņemt vērā viņu izteiktās domas.

Skolotāji regulāri papildinājuši savas zināšanas gan dažādos semināros un tālākizglītības kursos, gan apgūstot jaunās mācīšanas metodes pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura reformas gaitā, gan mācoties kritiskās domāšanas metodikas un skolotāju- mentoru kursos. Skolā katru gadu tiek uzņemti un vadīti prakses uzdevumu izpildei praktikanti no RPIVA, tie ir skolas bijušie audzēkņi. Visi skolotāji atzīst, ka pārzina savu mācību priekšmetu standartus.

Galvenokārt pedagogi izmanto vārdiskās un tiešās izziņas mācību metodes – uzskates (demonstrējumi, ekskursijas, patstāvīgie novērojumi) un praktiskās metodes (laboratorijas un praktiskie darbi, projekti). Par vienu no galvenajiem mērķiem skolotāji izvirza skolēnu savstarpējo sadarbību un sadarbību ar katru skolēnu mācību procesā. Lielākā daļa pedagogu apguvusi un savā darbā izmanto darbu pāros, darbu grupās, „prāta vētru”, lomu spēles, pētījumus, diskusijas, vizualizēšanu, attīsta skolēnu pašvērtējuma prasmi. Skolotāji rosina skolēnus izteikt savu viedokli un māca analizēt sasniegtos rezultātus, palīdz risināt mācību darba problēmas, dod iespēju uzlabot vērtējumu.

Stundu vērošanā ir konstatēts, ka skolotāji prasmīgi izmanto modernas mācīšanas metodes, lieto dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas. Pateicoties pašvaldības finanšu līdzekļiem un īstenotajam ESF projektam „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums”, dabaszinību kabineti šobrīd ir nodrošināti ar mācību procesam nepieciešamajām tehnoloģijām. Skolotāji apmācīti izmantot tehnoloģijas un labprāt tās izmanto stundās. Jaunāko tehnoloģiju pieejamība skolā, savlaicīga darba plānošana un sadarbība ar kolēģiem ļauj aizvien vairāk mācību procesā izmantot interaktīvās mācību metodes, informācijas tehnoloģijas, video un audio materiālus daudzos mācību priekšmetos. Skolotāji radoši un efektīvi strādā pie mācību stundas refleksijas daļas pilnvērtīgas organizēšanas ar mērķi paaugstināt mācību stundas efektivitāti.

Strādājot ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās, skolotāji izmanto atbilstošas metodes, kas atbilst skolēnu individuālajām spējām un vajadzībām. Stundā skolēniem tiek piedāvāti dažādas grūtību pakāpes uzdevumi. Darbā ar talantīgajiem un spējīgajiem skolēniem skolotāji izmanto diferencētu pieeju mācību stundās, lielākoties tiek izmantots patstāvīgais darbs un konsultācijas pēc stundām. Skolotāji konsultē skolēnus individuālā darba un individuālā/grupu darba laikā. Skolotāju atzīst, ka sadarbība ar skolēniem veidojas pozitīva. Par to liecina sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.

Skola nodrošina skolēnus ar mācību grāmatām, taču nepieciešams papildināt bibliotēkas fondu ar jaunām, mūsdienu saturam atbilstošām mācību grāmatām. Skolā ir pieejama uzziņu literatūra. Skola nodrošina nepieciešamo mācību materiālu pavairošanas iespējas katram pedagogam.

Mācību procesā skolotāji cenšas izmantot skolēniem pazīstamo, nozīmīgo un ar ikdienas dzīvi saistīto informāciju. Jau vairākus gadus tiek īstenota vispārējās izglītības programmās paredzētā obligāta prasība – vidusskolas posmā katram izglītojamajam aizstāvēt zinātniski pētniecisko darbu(ZPD) par noteiktu tēmu, tādējādi apgūstot prasmi izstrādāt pētnieciskus un praktiskus darbus. 10.klases beigās tiek izvēlēta tēma un atbilstoši darba vadītājs (ZPD skolotājs). Darba gaitā jebkurš mācību priekšmeta skolotājs var būt konsultants jautājumā, kas saistīts ar ZPD izstrādi, noformēšanu, metodisko noteikumu ievērošanu un tml. Šie darbi tiek izstrādāti 11.klasē un aizstāvēti skolas lasījumos, kopīgās ZPD konferencēs ar E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, Gulbenes Valsts ģimnāziju, Baltinavas vidusskolu un Rekavas vidusskolu. Labākie darbi tiek virzīti dalībai reģionu, augstskolu, valsts ģimnāziju un republikas zinātniski pētniecisko darbu konferencēs. Skolā izvērsts individuālais pētnieciskais darbs arī 7.-9. klašu grupās, tiek rīkoti ZPD lasījumu konkursi, iesaistot kaimiņu novadu skolēnus. Gan mācību stundās, gan projektu nedēļā skolēni apgūst pētnieciskā darba iemaņas. Skolēni tiek iesaistīti praktiskā darbībā- dabaszinību priekšmetu, matemātikas, ģeogrāfijas un citās stundās.

Mācību procesā iekļautas mācību ekskursijas kā alternatīvas mācību formas. Apmeklējot augstskolas, muzejus, ražošanas uzņēmumus, dažādas iestādes, skolēni tiek iepazīstināti ar dabas, vēstures un kultūras objektiem. Katru gadu vidusskolēni apmeklē izstādi „Skola-...”, kas sniedz iespēju iepazīt dažādas izglītības alternatīvas, izvērtēt savu nākotnes ieceru atbilstību realitātei. Saikni ar reālo dzīvi sekmē Ēnu dienas karjeras ceļu izpētē.

Skola organizē atvērto durvju dienas, informējot novada jauniešus par izglītības programmu piedāvājumu un citām aktualitātēm un izglītošanās iespējām ģimnāzijā.

Stiprās puses

1. Skolotāju saliedēta un pozitīva attieksme pret mācīšanas procesu.

2. Operatīva un lietderīga informācijas apmaiņa starp skolotājiem nepieciešamo mācību metožu izvēlē mācīšanas procesa uzlabošanā.

3. Prasmīgs skolotāja un izglītojamā dialogs mācību procesā.

4. Skolotāji izmanto dažādas mācību priekšmeta specifikai un skolēna vecumam, spējām atbilstošas mācību metodes un formas.

5. Skolotāji mācību priekšmetu programmu īstenošanā veido saikni ar reālo dzīvi, organizē mācību ekskursijas, izstrādā projekta darbus,

6. Skolēniem ir iespēja apgūt zinātniski pētnieciskās darbības prasmes.

7. Skolotāji prot no esošiem resursiem izvēlēties tos, kuri ir visnepieciešamākie, lai mācību process būtu efektīvs.

8. Skolotāji stundās izmanto interaktīvās mācību metodes, informācijas tehnoloģijas, mācību videofilmas, prezentācijas un programmas.

9. Skola ir metodiskais centrs starpnovadu skolotājiem (organizē olimpiādes, zinātniskos lasījumus, konferences, kursus, 9 skolotāji vada metodisko apvienību darbu)

10. Katru gadu Viļakas Valsts ģimnāzijā praksi iziet RPIVA vai Rēzeknes Augstskolas studenti (12 prakses) un 6 skolotāji ir bijuši vairakkārt prakses vadītāji.

11. Viļakas Valsts ģimnāzija veic tālākizglītības funkciju, nodrošinot telpas, IT un speciālistus sociālās aprūpes darbinieku, datorzinību, mazākumtautību piederīgo un bezdarbnieku apmācībai (apmēram 300 dalībnieki).


1. Attīstīt prasmes visiem skolotājiem plašākai informācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.

2. Pilnveidot vērtēšanas procesā iegūtās informācijas analīzi un izmantot mācīšanas procesa plānošanai un attīstībai.

3. Pievērst lielāku uzmanību darbam ar talantīgajiem skolēniem.

4. Attīstīt skolēnos prasmi mācīties, patstāvīgi strādāt ar dažādiem informācijas avotiem.

5. Sadarbojoties metodiskajām komisijām, veikt mācību procesa plānošanu, strādājot uz vienotām caurvijām (mācību vielas pēctecību, lasītprasmes attīstību, jēgpilnu uzdevumu atlasi u.c.), nonākot pie vienotām vērtībām.

6. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādē veikt izmaiņas kvalitatīva darba plānošanai un realizācijai, piedāvājot 10.klasē izstrādāt un aizstāvēt teorētisko daļu, 11.klases posmā- ZPD pētījuma daļu.

Vērtējums: labi

2.2. Mācīšanās kvalitāte

Skolotāji mērķtiecīgi organizē skolēnus mācību darbam, izvirza un uztur skolēniem vienotas prasības, rosina mācīties atbilstoši viņu spējām, palīdz skolēniem veidot mācību motivāciju un pētnieciskā darba iemaņas. Plānojot darbu, pedagogi ņem vērā klases skolēnu sagatavotības līmeni un spējas. Pedagogi plāno individuālo darbu ar skolēniem - konsultācijas, kuru laiki ir saskaņoti ar skolas administrāciju.

Skolēniem pārsvarā ir iespējams mācību nolūkiem izmantot skolā esošos resursus datorklasi un pieejamos interneta resursus, bibliotēku, lasītavu (arī pieejami datori ar interneta pieslēgumu), metodisko kabinetu, sporta zāli. Skolēni tiek rosināti izmantot modernās tehnoloģijas, gatavojot prezentācijas dažādos mācību priekšmetos, projektu nedēļās, apskaņojot un veidojot scenārijus skolas pasākumiem, gatavojoties olimpiādēm un konkursiem. ESF projekta „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums” īstenošanas rezultātā skolēniem ir iespēja papildus izmantot mūsdienīgas iekārtas (projektors, interaktīvā tāfele, dators, dokumentu kamera) matemātikas, fizikas, bioloģijas, ķīmijas u.c. mācību priekšmetu apguvei, IAC projekta ”Skolas kā satelīti izglītībā”, kur piedalījās ģimnāzijas komanda, iegūti vērtīgi metodiskie materiāli attīstības izglītības metodikā. Dabaszinību skolotāji izmanto iespējas piedalīties ar vides izglītību saistītos projektos- visvairāk Zaļās jostas konkursos, kur arī iespējams saņemt mācību stundās izmantojamus metodiskos materiālus.

Izglītojamie izprot skolotāju izvirzītās mācību procesā nepieciešamās organizatoriskās prasības. Ar prasībām konkrētajā mācību priekšmetā skolotāji iepazīstina skolēnus gada sākumā. Skolotāji rosina skolēnus strādāt radoši, ar iniciatīvu un atbildību. Izglītojamie tiek motivēti veikt arī papildus mācību darbu – piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, izstādēs. Ar saviem darbiem skolēni piedalās gan skolas, gan ārpusskolas ar mācību darbu saistītos pasākumos. Piedalīšanās mācību procesā ir atkarīga no vecumposma īpatnībām. Lielākā daļa skolēnu piedalās mācību procesā, taču ir skolēni, kuriem nepieciešama papildus motivācija. Skolēni aktīvi izmanto skolas piedāvātās iespējas – individuālās konsultācijas.

Skolēni prot strādāt, izmantojot dažādas darba formas un metodes. Skolēni prot sadarboties grupu darbā, jo jūt skolotāja atbalstu. Dažādas darba formas un metodes ir paredzētas tematiskajos plānos.

Skolā regulāri un sistemātiski tiek izvērtētas skolēnu zināšanas katrā mācību priekšmetā. Skolā ir izveidota skolēnu izaugsmes dinamikas datu bāze. Tā regulāri tiek papildināta, rezultāti analizēti. Skola analizē izglītojamo nepietiekamā vērtējuma cēloņus un veido individuālos izglītības plānus zināšanu apguves līmeņa uzlabošanai.

Tiek pievērsta uzmanība bērniem ar mācīšanās grūtībām, iesaistot skolas atbalsta grupas personālu. Skolēnu mācību sasniegumi tiek analizēti individuālās sarunās gan ar skolēniem, gan ar skolēnu vecākiem. Katra semestra beigās klases stundās audzinātāja vadībā skolēni analizē savu izaugsmes dinamiku. Katrs priekšmeta skolotājs semestra beigās veido atskaiti un analizē sasniegumus savā mācību priekšmetā. Skolēnu sasniegumi mācību darbā 2 reizes gadā tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdē.

Skolēni aktīvi piedalās mācību procesā, vairums prot plānot un izvērtēt savu darbu, uzņemas līdzatbildību par mācību procesu, vidējās izglītības programmas izvēli saista ar saviem nākotnes nodomiem. Lielākajai daļai skolēnu ir pozitīva attieksme pret skolu, pret mācību darbu, bet ir arī tādi, kuriem trūkst atbildības un aktīvas iesaistīšanās mācīšanas procesā. Spējīgākie skolēni ar augstu mācību motivāciju strādā bez lielas uzraudzības, regulāri veic mājas darbus un sagatavo uzdoto mācību vielu.

Daļa skolēnu reti apmeklē bibliotēku, maz lasa daiļliteratūru, nelabprāt visi piedalās ārpusklases pasākumos (konkursos, viktorīnās, projektu nedēļas darbā). Ir arī skolēni (pārsvarā 8.-9.kl.), kas nepietiekami pārvalda mācību organizatoriskās prasmes, neprot racionāli izmantot mācību laiku gan stundās, gan ārpus tām, plānot laiku mājas darbu un citu mācību uzdevumu izpildei, noformēt darbus atbilstoši prasībām.

Skolēni paši atzīst, ka kavējumi sagādā grūtības mācīšanās procesā. Skolā ir izstrādāta vienota kavējumu uzskaites kārtība, paredzēta noteikta atbildība neattaisnotu mācību kavējumu gadījumos. Skolēni un vecāki zina, kā rīkoties mācību kavējumu gadījumos. Skolēni prot strādāt pāros un grupās, iesaistās kopīgos projektos, izstrādā pētnieciskos darbus pamatskolā un individuālos pētnieciskos darbus vidusskolā

Lielākā daļa skolēnu aktīvi izmanto skolas piedāvātās iespējas mācību mērķu sasniegšanai. Par to liecina skolēnu mācību sasniegumi ikdienā, valsts pārbaudes darbos un mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī mācību sasniegumi mācību gada gaitā.

Ģimnāzijā tiek pētīta skolēnu izaugsmes dinamika, meklēti iespējamie iemesli izaugsmei vai lejupslīdei un plānota turpmākā pedagoģiskā darbība. Par skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaiti atbild klases audzinātājs, priekšmetu skolotājs un direktora vietniece izglītības jomā.

Stiprās puses

1. Labvēlīga mācīšanās vide.

2. Papildus resursu izmantošanas iespējas mācību darbā.

3. Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi un atbilstoši savām spējām, kā arī izmantot papildus iespējas - skolas bibliotēku, lasītavu, sporta zāli, datorklasi, ar jaunām tehnoloģijām aprīkotos dabaszinību kabinetus.

4. Skolēnu pašvērtējumi ikdienas mācīšanās procesā un mācību gada noslēgumā.

5. Atbalsta grupas izveide un darbība.


1. Veicināt izglītojamos pilnveidot savas pašvērtējuma prasmes, uzņemties atbildību par savu darbu.

2. Mudināt skolēnus ar zemu mācību motivāciju uzņemties līdzatbildību par mācību darbu, kā arī plašāk izmantot skolas piedāvātās papildus iespējas (individuālās konsultācijas, fakultatīvās stundas).

3. Attīstīt skolēnos prasmi plānot laiku, mācīties, patstāvīgi strādājot ar dažādiem informācijas avotiem.

Vērtējums: labi

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Skolotāji vērtē skolēnu darbu atbilstoši MK noteikumiem un skolas izstrādātas vērtēšanas kārtībai.

Skolotāji sistemātiski vērtē izglītojamo mācību sasniegumus, ievērojot vērtēšanas pamatprincipus:

1. prasību atklātība un skaidrība;

2. pozitīvo sasniegumu summēšana;

3. vērtējuma atbilstība;

4. vērtējuma veidu dažādība;

5. vērtēšanas regularitāte;

6. vērtējuma obligātums

un ievērojot valstī noteikto izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu, kā arī izstrādāto un apstiprināto Viļakas Valsts ģimnāzijas vērtēšanas kārtību. Vērtēšanas pārbaudes formas un metodes atbilst skolēnu vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Skolēniem ir zināma vērtēšanas kārtība visos mācību priekšmetos.

Skolēni un vecāki ir informēti par vērtēšanas kritērijiem. Uzsākot darbu skolēni zina vērtēšanas kārtību, kritērijus katrā mācību priekšmetā. Pirms katra pārbaudes darba skolēnus iepazīstina ar vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšana ir sistemātiska. Skolotāji pamato skolēna darba vērtējumu, analizē pieļautās kļūdas. Tiek norādīts uz skolēnu vājajām un uzsvērtas arī stiprās puses.

Pārbaudes darbi ir izplānoti katra mācību priekšmeta tematiskajos plānos visam mācību gadam. Ir izstrādāts pārbaudes darbu grafiks pa semestriem, kas tiek precizēts katram mēnesim. Skolotāji uzkrāj savu pārbaudes darbu paraugus.

Skolotāji veic vērtējumu uzskaiti, veicot ierakstus e-klases žurnālos un citos valsts noteiktajos dokumentos (sekmju kopsavilkuma žurnālos, liecībās, personas lietās).

Vērtējumi tiek regulāri analizēti un rezultāti izmantoti turpmākajā darbā. Vecāki ir informēti par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un vērtējumiem.

Vecāki regulāri saņem informāciju par skolēna mācību sasniegumiem gan individuālās sarunās, vecāku sapulcēs, sekmju izrakstos, gan ar liecību , kā arī izmantojot e-klases iespējas.

Vērtēšanas procesā iegūto informāciju pedagogi analizē un izmanto mācīšanas un mācīšanās procesa turpmākajai attīstībai un plānošanai. Vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto skolotāju metodiskā darba pilnveidē.

Skolotāju un skolēnu aptauja liecina, ka vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa vēl pilnveidojama.

Stiprās puses

1. Mācību sasniegumu vērtēšanas objektivitāte.

2. Vērtēšana kā pozitīvās mācību motivācijas metode.

3. Ir izstrādāta izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība ģimnāzijā.

4. Skolēni zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības, vērtēšanas kārtību.

5. Skolā ir noteikta kārtība vecāku informēšanai par skolēnu mācību sasniegumiem, stundu apmeklējumiem.


1. Vērtēšanas metožu pilnveidošana.

2. Turpināt darbu pie pārbaudes darbu kvalitātes uzlabošanas.


3. Izglītojamo sasniegumi

Mācību procesā skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes un formas, kas atbilst mācību priekšmeta specifikai un saturam, ievērojot katra skolēna individualitāti un vecumu.

Lielākās daļas skolotāju darba metodes un formas atbilst skolēniem ar vidēju un labu zināšanu līmeni. Pārdomāts darbs ar talantīgajiem skolēniem ļauj viņiem sasniegt paredzētos mērķus un uzdevumus. Skolēni ieņem godalgotas vietas novada, valsts un starptautiskā līmeņa olimpiādēs un konkursos.

Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu veicināšanas galvenie pamatprincipi:

1. Skolotāju un skolēnu savstarpējās sadarbība,

2. Jaunu mācību metožu ieviešana un izmantošana,

3. Ievirze zināšanu praktiskai pielietojamībai,

4. Skolēnu mācīšanās iekšējās motivācijas veidošana.

Šo pamatprincipu realizēšanas pamatā ir:

1. Zinoši pedagogi,

2. Saliedēts skolotāju kolektīvs,

3. Skolotāju darba metožu pilnveidošana (kursi, semināri),

4. Dalība jaunos projektos .

Mūsu galvenie sasniegumi šajā jomā:

· lielākai daļai skolēnu patīk mācīties Viļakas Valsts ģimnāzijā ,

· valsts pārbaudes darbos un eksāmenos mūsu skolēniem ir labi rezultāti,

· mūsu skolēni regulāri ieņem godalgotas (1.-3.) vietas starpnovadu, reģionālajās un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs (šogad 1 skolēns piedalījās valsts matemātikas olimpiādē, 1- valsts fizikas olimpiādē Rīgā) un Zinātniski pētnieciskajos lasījumos DU ( iegūtas 1., 2., 3. vietas), 2 skolēni tiek uzaicināti piedalīties valsts ZPD konferencē (šogad iegūta 2.vieta un atzinība)

· ģimnāzijas skolēni iesaistās novada, reģiona un republikas konkursos, tajā skaitā Valsts ģimnāziju organizētajos, un gūst panākumus.

3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Skolēnu mācību sasniegumu sadalījums pa līmeņiem 20016./2017. mācību gadā (gada vērtējums)

Klase

Izglītības programma

Apguves līmeņi ( % )

Optimāls

Pietiekams

Nepietiekams

7.

Pamatizglītības pr.

27,27

72,73

0

8.


19,06

80,94

0

9.


9.52

90,48

0

10.

VVI mat.,dabasz.,tehn.v.pr

21,43

78,57

0

11.c

VVI mat.,dabasz.,tehn.v.pr.

36,36

63,64

0

11.a

VVI vispārizgl.virz.pr.

10,00

90.00

0

12.

VVI mat.,dabasz.,tehn.v.pr.

33,33

66,67

0

9.klases skolēnu mācību sasniegumi 2016./2017. mācību gadā

(gada vērtējums %)

Mācību priekšmets

Augsts

Optimāls

Pietiekams

Nepietiekams

Matemātika

0

38,1

61,9

0

Literatūra

0

61,9

38,1

0

Latviešu valoda

0

52,4

47,6

0

Angļu valoda

4,8

61,9

33,3

0

Krievu valoda

5,9

47,1

47,1

0

Bioloģija

4,8

61,9

33,3

0

Fizika

9,5

33,3

57,1

0

Ķīmija

14,3

47,6

38,1

0

Ģeogrāfija

14,3

52,4

33,3

0

Vēsture

4,8

40,5

54,7

0

Sports

0

29,4

70,6

0

12.klašu skolēnu mācību sasniegumi 2016./2017. mācību gadā

(gada vērtējums %)


Augsts

Optimāls

Pietiekams

Nepietiekams

Matemātika

5,6

33,3

61,1

0

Latviešu v., literatūra

33,3

41,7

25,0

0

Vācu valoda

0

72,7

27,3

0

Krievu valoda

0

71,4

28,8

0

Angļu valoda

11,1

61,1

27,8

0

Vēsture, politika,tiesības

13,9

66,7

19,4

0

Fizika

0

55,6

44,4

0

Tehniskā grafika

11,1

72,2

16,7

0

Kulturoloģija

72,2

16,7

11,1

0

Sports

0

72,7

27,3

0

Ķīmija

11,1

66,7

22,2

0

Bioloģija

0

83,3

16,7

0

3.2. Skolēnu sasniegumi diagnosticējošos pārbaudes darbos 2016./2017.mācību gadā

(vērtējums %)

3.3. Skolēnu sasniegumi necentralizētajos valsts pārbaudes darbos 2016./2017.mācību gadā

(vērtējums %)


Klase

Skolēnu

skaits

Augsts

Optimāls

Pietiekams

Nepietiekams

Latviešu valoda

9.

20

15,0

60.0

25,0

0

Matemātika

9.

20

10,0

35,0

55,0

0

Angļu valoda

9.

14

42,8

42,8

14,4

0

Krievu valoda

9.

6

33,3

33,3

33,4

0

Latvijas vēsture

9.

20

15,0

70,0

15,0

0

Informātika

11.

3

0

100

0

0

Ģeogrāfija

11.

13

7,7

61,5

30,7

0

Ekonomika

11.

2

100

0

0

0

Skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos 2016./2017.mācību gadā

Klase


Skolēnu

skaits,

kuri

kārto

eksāmenu

Skolēnu

skaits %,

kuri

kārto

eksāmenu

mācību

priekšmetā

Eksāmena darba izpilde (skolēnu skaits)

Līdz

30%

31%-

50%

51%-

70%

71%-

90%

Virs

90%

12.

Latviešu valoda

14

100%

-

3

3

7

1

12.

Angļu valoda

14

90%

-

2

8

4

-

12.

Krievu valoda

1

10%

-

-

1

-

-

12.

Matemātika

14

100%

-

6

3

5

-

12.

Ķīmija

1

10%

-

-

1

-

-

12.

Latvijas un pasaules vēsture

1

10%

-

-

-

1

-

12.

Bioloģija

1

10%

-

1

-

-

-

Kopā

vērtējumu

-

12

16

17

1

Skolēnu sasniegumi centralizētajos eksāmenos pēc iegūtā koprezultāta % 2016./2017.m.g. ir 65,68%

(2015./2016.mācību gadā ir 62, 3%).

Stiprās puses

1. Vērtējumi valsts pārbaudes darbos ģimnāzijā pārsvarā ir optimālā un augstā līmenī, centralizētajos eksāmenos iegūtie rezultāti ir augstāki nekā vidēji valstī un novadā, ir izpildīts valsts ģimnāziju MK noteikumos noteiktais CE kritērijs.


1. Paaugstināt un stabilizēt sasniegumus valsts pārbaudes darbos, akcentējot skolotāju darbības virzienus saskaņā ar viņu kārtējā mācību gada analītiskajā darba pašvērtējumā plānoto.

Vērtējums: labi

4. Atbalsts skolēniem

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un skolēnu drošības garantēšana

Skolas medmāsa regulāri izskata jaunpienākušo skolēnu medicīnas kartes un informē skolotājus par skolēnu veselības problēmām un īpašām vajadzībām . Tāpat regulāri tiek veiktas profilaktiskās apskates un ierakstīti rezultāti medicīniskajās kartēs, kā arī informēti vecāki par nepieciešamajām vakcinācijām. Ja nepieciešams, tiek sniegta pirmā palīdzība traumu vai saslimšanas gadījumā.

Regulāri tiek sekots skolas sanitāri - higiēniskajam stāvoklim, tīrībai un kārtībai.

Skolēnu drošība vienmēr ir skolas uzmanības lokā.

Ir izstrādāts un ar skolotājiem pārrunāts evakuācijas plāns, kā arī rīcība nelaimes gadījumā. Audzināšanas stundās ar skolēniem ir pārrunāts, kā rīkoties evakuācijas gadījumā, kur steidzami zvanīt nelaimes gadījumos. Skolēniem nodarbības vadījuši arī CSDD un VUGD darbinieki.

Skolas teritorija ir ierobežota, un skolas pagalmā droši var uzturēties skolēni starpbrīžos.

Ģimnāzijā ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, ar kuriem ir iepazīstināti gan skolēni, gan viņu vecāki.

Jau otro gadu skolā darbojas Atbalsta grupa, kuras darbības rezultātā līdz minimumam samazinājies nepietiekamo vērtējumu skaits. Atbalsta grupas sanāksmēs tiek analizēti skolotāju un skolēnu uzvedības modeļi, kurus pielietojot, varētu palīdzēt novērst konfliktsituācijas. Skolotāji var saņemt rekomendācijas, kā rīkoties sarežģītās pedagoģiskajās situācijās, jo Viļakas novadā ir iespēja saņemt psihologa konsultācijas. Šo iespēju izmanto arī skolēni, jo psihologs sadarbībā ar klašu audzinātājiem plāno nodarbības par dažādām aktuālām tēmām.

Tiek palīdzēts adaptēties skolā 7. un 10.klases skolēniem un pārrunātas adaptācijas grūtības ar viņu vecākiem.

Ģimnāzija ar pašvaldības atbalstu piesaistījusi un nodrošina autovadītāju apmācību B kursu daļēju finansiālu segšanu 110 euro apmērā ikvienam ģimnāzistam.

Visiem skolēniem ir pieejama bezmaksas ēdināšana pusdienās. Jau vairākus gadus skola piedalās programmā” Skolas auglis” , kur skolēni papildus skolas ēdienkartei, tiek nodrošināti ar veselīgu, bioloģiskajā saimniecībā ražotu pārtiku- svaigiem augļiem ziemas periodā.

Stiprās puses

1.Bezmaksas pusdienas un iesaiste programmā „Skolas auglis”.

2. Autovadītāju apmācību kursa daļēja segšana (11 euro apmērā).


1.Iesaiste projektā „Skolas piens”.


4.2. Atbalsts personības veidošanā

Skolā sekmīgi darbojas skolēnu parlaments. Skolēnu parlaments ir darbojies visus gadus, un tas aktīvi iesaistās novada un valsts organizētajos projektos. Skolēnu pašpārvalde organizē ārpusstundu pasākumus un aktivitātes ģimnāzijā.

Darbojoties parlamentā, skolēni attīsta plānošanas, organizēšanas un pasākumu vadīšanas iemaņas. Skolēnu aktivitāte un iniciatīva Skolēnu parlamentā ir bijusi mainīga – izjūtama gan aktīva un radoša līdzdalība, gan jaušama pasīvāka nostāja. Ar 2016./17/mācību gadu vairāk uzmanība tiek veltīta SP patstāvīgā darba prasmēm un iemaņām. SP dalībnieki piedalās valsts ģimnāziju pieredzes apmaiņas pasākumos ( Madona), kā arī aktīvi iesaistās novada un valsts organizētajos projektos. Skolēnu pašpārvalde organizē ārpusstundu pasākumus un aktivitātes ģimnāzijā, sadarbojoties ar Viļakas jauniešu centru un Viļakas novada Jauniešu domi.

Audzināšanas stundas plānotas pēc ģimnāzijas izstrādātas audzināšanas programmas, kura veidota pēc valsts pamatizglītības un vidējās izglītības paraugprogrammas.

Skolā darbojas 12 interešu izglītības programmas, kuras paver iespēju vispusīgas personības attīstībai.

Ik gadu skolas deju kolektīvi piedalās Viļakas novada skolu kolektīvu sadziedāšanās, sadancošanās pasākumos. Piedalījās deju festivālā „Latvju bērni danci veda” Cēsīs. Arvien vairāk jaunieši apmeklē vokālās nodarbības, lai izkoptu individuālo dziedājumu, instrumentu spēli.

Skolēni ar interesi un aizrautību iesaistās skolas jauniešu teātra kopas darbībā, piedaloties ar skečiem un teātra kompozīcijām ģimnāzijas pasākumos, Viļakas muzeja, pilsētas bibliotēkas aktivitātēs, novada skolu teātru skatē.

Lielu popularitāti skolēnu vidū ir iemantojušas sporta spēles – futbols un florbols, kā arī ložu šaušana. Gūtas godalgotas vietas novadā un republikā. Ložu šāvēji uzrādīja augstus rezultātus Latvijas jaunatnes vasaras olimpiādē un A.Sediha ieguva III vietu ložu šaušanā.

Skolā darbu atsāka šaha pulciņš, kur jaunieši var attīstīt loģisko domāšanu, analītiskās prasmes un atmiņu.

Literārās jaunrades pulciņā interesenti varēja mācīties un pilnveidot prasmes strādāt e- vidē, apkopot un veidot radošo darbu izdevumus.

Vides izglītības pulciņš popularizē un paplašina zināšanas par ilgspējīgu attīstību un veicina videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu. Skolēni piedalās vides spēļu konkursos novadā un republikā. Skolā turpinājās makulatūras, izlietoto bateriju vākšanas akcija, kas sniedz skolēniem izpratni par resursu taupīšanas nepieciešamību un vides ilgtspējīgu attīstību. Ģimnāzija izmanto ZAAO piedāvātās aktivitātes- speciālistu nodarbības atkritumu apsaimniekošanas poligona teritorijā, lai virzītu skolēnus uz „zaļā” dzīvesveida izpratni un izvērtēšanu (ZAAO apmaksā brauciena degvielas izdevumus).

Līdzās interešu nodarbībām populāras ir jaunsargu nodarbības, nometnes un sacensības. Tajās piedalās gan pamatskolas, gan ģimnāzijas skolēni.

Stiprās puses

1. Plašs interešu izglītības pulciņu piedāvājums.

2. Skolēnu parlamenta darbība.

3. Aktīva un daudzveidīga ārpusstundu darbība.


1. Plānveidīgāka Skolēnu parlamenta darbība.

2. Jaunu interešu pulciņu programmu izveide un piedāvājums.


4.3. Atbalsts karjeras izglītībā

Karjeras izglītība ir svarīga audzināšanas programmas sastāvdaļa.

Klases stundās skolēni tiek ievirzīti karjeras izglītībā, rosinot viņus domāt par profesijas izvēli, savu piemērotību tai, mācīšanās iespējām.

Skolā ir pieejama informācija un konsultācijas izglītojamajiem un viņu vecākiem par turpmākās izglītības iespējām. Skolas audzināšanas programmā ir iekļautas tēmas par profesijas izvēles iespējām, to apmācības iespējām Latvijā un ārpus tās skolu sadarbības projektos .

Informāciju par skolēnu tālākizglītības iespējām pēc 9. klases un ģimnāzijas beigšanas koordinē direktora vietnieks audzināšanas jomā, bet par pašizpētes jautājumiem un atbalstu profesijas izvēlē atbild klašu audzinātāji.

12. klašu audzēkņi apmeklē koledžu, augstskolu informācijas centru atvērto durvju dienas, izstādi „Skola …” un augstskolu prezentācijas ģimnāzijā.

Tiek organizētas pārrunas ar mūsu skolas absolventiem par studiju pieredzi un notiek tikšanās ar atsevišķu augstskolu, tehnikumu pārstāvjiem, tiek izmantots Balvu Tālākizglītības centra piedāvājums- speciālistu informatīva tikšanās ar skolēniem un filmu noskatīšanās par profesiju reitingu un nākotnes profesijām. Ģimnāzijā jaunieši piedalījās arī praktiskās darbnīcās, kur iepazinās ar dažu profesiju darba specifiku.

Par profesijas izvēli tiek runāts 7. - 12. klasē. To dara audzinātāji klases stundās, arī ārpusstundu nodarbībās (ekskursijas, pasākumi vecāku darbavietās). 7.-9. klašu grupas skolēni iepazīstas ar vietējiem uzņēmumiem, profesijām tagadnē un nākotnē. 10.-12. klašu grupas jaunieši apskata profesiju klasifikāciju un dažādu profesiju nepieciešamību darba tirgū, veic pašizpēti un piemērotību profesijām.

Klašu audzinātāji izmanto Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas projektā „Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” iegūtos materiālus.

Vērtējums: labi

4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Ģimnāzija plāno, veicina un atbalsta spējīgāko skolēnu līdzdalību konkursos, olimpiādēs. Mācību procesā skolotāji izmanto diferenciāciju, strādājot ar spējīgākajiem skolēniem, plāno darbību, gatavojot mācību priekšmetu olimpiādēm.

Ģimnāzija plāno un organizē skolas priekšmetu nedēļas, skolas mēroga kombinētās olimpiādes pa mācību priekšmetu jomām, pulciņu , interešu pulciņu, fakultatīvu nodarbības skolēnu spēju attīstīšanai.

Skola organizē darbu ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās, vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu attaisnojošu iemeslu dēļ. Skolēniem ir iespēja iegūt palīdzību konsultāciju nodarbībās un individuāli.

Skolēniem ar grūtībām mācībās ir zema mācīšanās motivācija, taču daļa skolēnu labprāt izmanto skolas piedāvāto palīdzību, sasniedzot mācību vielas apguves līmeni atbilstoši savām spējām.

Klašu audzinātāji aktīvi sadarbojas ar priekšmetu skolotājiem, lai koordinētu un pārraudzītu skolēnus, kuriem ir grūtības mācībās.

Lietderīga un produktīva ir atbalsta grupas aktīva līdzdarbošanās atbalsta sniegšanas procesā skolēniem, jo individuālā darba rezultātā iespējams atklāt katra skolēna personības stiprās puses.

Stiprās puses

1.Skola nodrošina daudzveidīgu interešu izglītības programmu.

2.Labi sasniegumi skolēniem mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un konferencēs.

3.Skolēnu iesaistīšanās dažādos projektos.


3. Plašāka sadarbības organizēšana ar novadā pieejamo atbalsta personālu, īpaši karjeras izglītībā.


4.5. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

4.5.1. Informācijas apmaiņa par skolas darbu

Divas reizes mācību gadā notiek vecāku kopsapulces, kurās tiek atspoguļotas skolas iekšējās dzīves aktualitāte plusos un mīnusos mācību, ārpusstundu darbā, saimnieciskajā jomā, kā arī tiek veikts vecāku izglītošanas darbs. Pēdējos divos mācību gados tiek praktizēts tematisks grupu darbs vecākiem ar kādu no skolas vadības komandas, lai pilnīgāk izzinātu skolas darba uzlabojamās jomas. Šāda darba forma tiek izmēģināta ar mērķi, paaugstināt skolas sadarbības ar vecākiem efektivitāti. Sanāksmju darbs tiek protokolēts. 2016./2017.m.g. tika organizēta tikšanās ar vieslektoriem, novada psihologu, lai veicinātu skolas – ģimenes sadarbību, uzlabotu savstarpējās attiecības.

Vismaz reizi semestrī tiek rīkotas klases vecāku sapulces, kurās vecāki tiek informēti ne tikai par mācību darbu, bet arī par ārpusstundu un citām aktivitātēm. Tikšanās darba kārtība tiek dokumentēta.

Klašu deleģēti vecāku pārstāvji piedalās ģimnāzijas padomē.

Vecāku sapulcēs piedalās skolas administrācija un dažādu nozaru lektori. Skolotāji, izvērtējot vecāku iespējas apmeklēt skolu, arvien biežāk veic individuālu darbu ar skolēniem. Tiek izmantoti e-klases pakalpojumi. Notiek individuālās informācijas apmaiņa starp klases audzinātāju un vecākiem gan telefoniski, gan tiekoties ārpus skolas, gan individuālās vai grupu sarunās ģimnāzijā.

4.5.2. Informācijas apmaiņa par skolēna sasniegumiem

Reizi semestrī tiek rīkota Vecāku diena, kurā tiek piedāvāta iespēja piedalīties atklātajās stundās.

Izlaiduma klašu skolēni kopā ar vecākiem 2. semestrī tiekas ar klases audzinātāju un skolas vadību, lai runātu par bērna mācību sasniegumiem un problēmām, kā arī apspriestu turpmākās izglītošanās iespējas.

Ja skolēnam ir mācību grūtības vai kādas citas problēmas, kas skar mācību procesu, tad, iepriekš vienojoties vai arī pēc skolas vadības uzaicinājuma, notiek sarunas ar skolēnu un viņa vecākiem klases audzinātāja un mācību priekšmetu skolotāju klātbūtnē. Ja ir nepieciešams, vecāki tiek aicināti piedalīties skolas pedagoģiskās padomes sēdēs, kur izskata skolēnu sekmju cēloņus un sekas, meklē iespējas, kā risināt problēmas. Vecāki saņem tiešu un daudzpusīgu informāciju, kā arī paši tiek iesaistīti šajās darbībās.

Katra mēneša beigās vecāki saņem sekmju izrakstus, kur atspoguļoti skolēnu vērtējumi, kavējumi, mājas darbu rezultāti.

Skolā darbojas e-klase, kurā vecākiem ir iespēja saņemt informāciju par mājās uzdoto, par skolēnu kavējumiem, ģimnāzijas aktualitātēm, kā arī informāciju par skolēna vērtējumiem mācību priekšmetos, vecākiem ir iespēja elektroniski informēt klases audzinātāju par bērna skolas kavējumu un tā iemeslu.

Skola uzklausa vecāku viedokli par esošo vērtēšanas kārtību, ierosinājumi tiek izmantoti turpmākajā darbā.

Ģimnāzija turpina pilnveidot audzinātāja individuālo darbu ar vecākiem, piemēram, strādājot ar skolēnu attīstības dinamikas kartēm un individuālajiem plāniem nepietiekamu vērtējumu novēršanai.

Ir vairāki pasākumi, kuri, norisinoties vairāku gadu garumā, ir kļuvuši tradicionāli, kā arī parādās jaunas vecākiem domātas aktivitātes.

Vecāki ir aicināti uz ģimnāzijas lielākajiem pasākumiem – LR gadadienas svinīgajā pasākumā - Ierindas skatē, Ziemassvētku uzvedumā, Baltā galdauta svētkos. Mātes dienā vecākiem tiek rīkots atskaites koncerts, kurā skolēni parāda mācību gada laikā iegūtās prasmes. Šajā pasākumā ģimnāzijas direktore pateicas audzēkņu vecākiem par atbalstu un sapratni, izsniedzot skolas Atzinības rakstus. Ģimnāzijas kolektīvs aktīvi iesaistās labo darbu un labdarības akcijās, kur lielu atbalstu sniedz vecāki. Lāčplēša dienā skolēni kopā ar vecākiem dodas novada Lāpu gājienā uz Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņas vietu.

Divas reizes mācību gada laikā vecāki tiek aicināti uz izglītojošu lekciju vai semināru par skolā un sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Skolā un ārpus tās ir iespēja individuāla tikšanās ar psihologu ģimenei aktuālu problēmu risināšanā.

Vecāku dienas ietvaros, ko skola organizē divreiz gadā, vecākiem ir iespēja apmeklēt mācību stundas.

Vecākiem vienmēr tiek piedāvāta iespēja kopā ar bērniem braukt ekskursijās, apmeklēt teātru izrādes vai koncertus. Sadarbība ar vecākiem notiek arī projektu nedēļas ietvaros.

Vecāki dod savu ieguldījums skolas dzīvē: piedalās skolas padomes darbā, atbalsta savu bērnu aktīvu līdzdalību ārpusstundu un sporta pasākumos.

Kā viena no sadarbības formām ar vecākiem ir to līdzdalība audzināšanas stundās, stāstot par savas karjeras izvēli.

Stiprās puses

1. Vecāki tiek aicināti iesaistīties skolas pasākumos.

1. Tiek meklētas un pilnveidotas sadarbības formas, lai aktivizētu vecāku līdzdalību skolas dzīvē.


1. Pilnveidot sadarbības formas, kas veicinātu vecāku aktīvāku līdzdalību skolas dzīvē.

1. Aktīvāka atbalsta personāla piesaiste sadarbībai ar vecākiem, Skolas padomi, izmantojot izveidotās atbalsta grupas personāla pakalpojumus.

Vērtējums: labi

5. Iestādes vide

5.1. Iestādes mikroklimats

Ģimnāzijas kolektīvs mērķtiecīgi strādājis, lai radītu patīkamu skolas mikroklimatu, kurā būtu patīkami uzturēties gan skolotājiem, gan skolēniem.

Iepriekšējā mācību gadā aptaujās skolēni atzina, ka viņiem patīk ģimnāzijā. Šim apgalvojumam piekrita arī vecāki.

Kolektīvs domā par skolas tēla un atpazīstamības veidošanu.

Par to liecina skolas karogs un žetons.

Ģimnāzijai ir vairākas tradīcijas -1. septembra svētki, Lāčplēša dienai veltīts Lāpu gājiens, Žetonu vakars, Mātes dienas pasākums, Pēdējā zvana svētki, ienākušas jaunas tradīcijas- Ierindas skate, Balto galdautu svētki, Ziemassvētku vakarēšana kopā ar vecākiem un ģimnāzijas sadarbības partneriem. Pilsoniskās vērtības tiek nostiprinātas 18.novembra pasākumu ciklos. Sadarbībā ar pilsētas un novada iestādēm katru gadu tiek rīkota Drošības nedēļa skolā.

Tāpat ir vairākas ģimnāzijas pedagogu tradīcijas: Skolotāju dienas pasākums, Ziemassvētku eglīte, Viļakas novada svētki .

Dažādi interesanti pasākumi, augstie rezultāti mācību darbā, sacensībās un konkursos, dažādie starptautiskie projekti, īpaši piedalīšanās starptautiskajā Eiropas jauniešu dienu projektā Somijā, Portugālē, Vācijā, Norvēģijā, kā arī Eiropas jauniešu uzņemšana ģimenēs un pasākuma organizācija Viļakas valsts ģimnāzijā, darbošanās starptautiskajā skolu projektā vieš skolēnos, viņu vecākos un skolotājos lepnumu par savu skolu.

Skolēni jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, nacionālās un reliģiskās piederības. Aptaujās skolēni uzsver, ka izvēlējušies šo skolu labās slavas un nepiespiestās atmosfēras dēļ. Bet ģimnāzijas absolventi sarunās saka paldies par gūtajām zināšanām, ieinteresētību, atsaucību un izpratni.

Labvēlība, savstarpēja cieņa un izpalīdzība vienmēr ir uzsvērta attiecībās starp skolēniem un pedagogiem.

Skolas vadība ir ieinteresēta skolotāju sasniegumos un atbalsta viņu iniciatīvas.

Attieksmē pret apmeklētājiem ģimnāzijas personāls ir laipns un korekts. Ģimnāzijā ir precīzi noteikta kārtība, kā jārīkojas nepiederošām personām, lai atrastu vajadzīgo telpu vai personu.

Stiprās puses

1. Izkoptas skolas tradīcijas.

2. Ģimnāzijā draudzīgs, pozitīvs mikroklimats.

3. Iesaistīšanās un aktīva darbošanās starptautiskajos projektos jauniešiem un skolotājiem.


1. Skolas tēla veidošana.

2. Ģimnāzijā notiekošo aktivitāšu plašāks atspoguļojums novada avīzē un mājas lapā.


5.2. Iestādes fiziskā vide

Ģimnāzija celta 1931. gadā. Līdz ar to tās tehniskais stāvoklis ir stipri nolietojies un prasa lielus finansiālus ieguldījumus skolas telpu labiekārtošanai. Pašvaldības piešķirtie budžeta līdzekļi nodrošina skolas darbībai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un skolas funkcionēšanai nepieciešamos saimnieciskos izdevumus. Skola piesaista dažādus līdzekļus gan no pašvaldības, investīcijām un citiem sponsoriem.

Par pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atjaunotas ģimnāzijas un pamatskolas koplietošanas telpas – ēdnīca, kurtuve, ģimnāzijas veranda, pagrabstāva daļa. Labiekārtota skolas apkārtne (apaļā puķu dobe, dekoratīvie soliņi, piemiņas akmens, daudzgadīgie augi, jauna ozoliņu audze).

Dāvinājumā saņemts aprīkojums ložu šaušanas nodarbībām.

Ģimnāzijas kolektīvs cenšas uzturēt skolas telpas tīras un estētiski pievilcīgas .

Arī skolēni iesaistās kārtības uzturēšanā skolā un tās apkārtnē piedaloties rudens un pavasara apkārtnes uzkopšanas talkās.

Skolas apkārtne ir estētiski iekārtota, apzaļumota, sakopta un tiek uzturēta labā kārtībā.

Skolēni skolas apkārtnē jūtas droši.

Stiprās puses

Pakāpeniska ģimnāzijas fiziskās vides uzlabošana.


1. Realizēt Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”.

2. Turpināt skolas apkārtnes apzaļumošanu.


6. Iestādes resursi

6.1. Telpas, iekārtas un materiāltehniskie resursi

Ģimnāzijā ir pietiekams skaits atbilstoši ierīkotu telpu, lai realizētu izglītības programmas. Telpu izvietojums ir racionāls, mēbeles un iekārtas pamatā atbilst skolēnu vecumam un augumam.

Darbojas informātikas kabinets, metodiskais kabinets, informācijas centrs ar bibliotēku. Bibliotēka ir nodrošināta ar obligāto daiļliteratūru, ir plašs izziņas un metodiskās literatūras klāsts.

Labiekārtoti 5 dabaszinību ( fizikas, bioloģijas, ķīmijas, matemātikas un informātikas) kabineti un laboratorijas.

Skolotājiem ir pieejams kopētāji, video projektori, DVD, CD atskaņotāji un interaktīvās tāfeles. Katrs svešvalodu kabinets nodrošināts ar magnetofonu.

2016./2017.m.g. papildināta jauna datortehnika informātikas kabinetam.

Pakāpeniski tiek nomainītas mēbeles, iegādāti jauni mācību līdzekļi.

Ir prasībām atbilstoša sporta zāle. Plānveidīgi notiek kabinetu un klašu remonti. Ir papildināts sporta inventārs.

Stiprās puses

1.Plānveidīgi remonti, aprīkojuma nomaiņa.

2. Labiekārtoti dabaszinību kabineti.


1.Sporta laukuma renovēšana vai izbūve.

2. Dienesta viesnīcas izbūve un iekārtošana.

3. Piesaistīt darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projektu.

4. Sporta zāles grīdas seguma atjaunošana.

Vērtējums: labi

6.2. Finanšu resursi

Skolas budžeta pieprasījuma sastādīšanā piedalās direktora vietnieki, metodisko komisiju vadītāji, Skolas padome. Līdzekļi tiek plānoti un izlietoti atbilstoši skolas attīstības plānam un izvirzītajām prioritātēm. Skolas budžetu regulē arī trīspusējais koplīgums starp arodkomiteju, skolas administrāciju un pilsētas domi.

Finanšu resursi ir pietiekami izglītības programmu realizācijai, skolas uzturēšanai un attīstībai, to izlietojums ir efektīvs.

Rezultatīva ir skolas darbība, piesaistot papildus finanšu līdzekļus budžeta papildināšanai.

Skolēnu vecāki un uzņēmēji iespēju robežās atbalsta arī skolas telpu remontus un inventāra iegādi.

Ģimnāzijas direktore pārrauga finanšu resursus un nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar pašvaldību un ģimnāzijas darbiniekiem, veic nepieciešamās korekcijas.

Stiprās puses

1. Efektīva budžeta piesaiste un līdzekļu izmantošana

2. Izveidots un jaunām tehnoloģijām papildināts MK noteikumiem atbilstošs informātikas kabinets 26 darba stacijām.


1. Atjaunot skolas mēbeles un tehniskos palīglīdzekļus

2. Skolas kabinetu un klašu telpu durvju nomaiņu

3. Simtumtīkla, ūdensvada, kanalizācijas, ventilācijas renovācija

4. Aktu zāles un skatuves remonts un aprīkojums.

Vērtējums: labi

6.3. Cilvēkresursi

6.3.1.Nodrošinājums ar personālu

Skolas personālu veido 23 pedagoģiskie darbinieki un 16 tehniskie darbinieki. Pedagoģisko darbinieku specialitātes ir atbilstošas tam, lai veiksmīgi varētu īstenot visas izglītības programmas.

Tehniskie darbinieku sastāvs ir diezgan stabils un nemainīgs, puse no viņiem skolā strādā vairākus gadus.

Stiprās puses

1. Stabils, kvalificēts pedagogu un tehniskā personāla kolektīvs, kura profesionālā izaugsme tiek regulāri veicināta.

2. Izveidoti atbilstoši visa skolas personāla amatu apraksti.


1. Pedagogu sistemātiska tālākizglītība.

2. Izglītojamo piesaiste skolai.


6.3.2.Pedagoģiskā personāla kvalifikācija un kompetence

Skolā strādā pedagogi ar augstāko izglītību.

Skola lepojas ar skolotājiem maģistriem, skolotājiem- novada metodisko apvienību vadītājiem un skolotāju augsto pedagoģisko prasmju līmeni (3., 4. kvalifikācijas pakāpes)

Lai varētu kvalitatīvi realizēt skolas piedāvātās izglītības programmas, kadru politikā tiek racionāli izmantoti jau esošie resursi: 9 skolotāji ir novada metodisko apvienību vadītāji, 4 skolotāji vairākus gadus piedalās CE labošanā un ir ieguvuši Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķa statusu . 15 pedagogi ir skolas absolventi.

Stiprās puses

1.Skolotāji un tehniskais personāls regulāri ceļ kvalifikāciju, apmeklējot tālākizglītības kursus

2.Pieejamie cilvēkresursi un materiāli tehniskie resursi tiek izmantoti racionāli, atbilstoši skolas attīstības vajadzībām

3.Vadība atbalsta pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanu, lai nodrošinātu mācību priekšmetu mācīšanu ar atbilstošas kvalifikācijas skolotājiem


1.Pedagogu sistemātiska tālākizglītība.


6.4. Personāla pārvaldība

6.4.1. Pedagoģiskā personāla slodžu sadalījums un darba organizācija

Visu ģimnāzijas darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas darbinieku amata aprakstos. Seši skolotāji atsevišķas dienas nedēļā strādā citās skolās, bet daži pedagogi veic algotu darbu dažādās iestādēs vai organizācijās, kas saistītas ar pedagoģisko darbu. Slodzes starp skolotājiem sadalītas optimāli, ievērojot skolas īstenoto izglītības programmu prasības un racionālas darba organizācijas nosacījumus, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju. Ir izveidotas un veiksmīgi darbojas pedagoģiskā padome, metodiskās komisijas:

· Valodu

· Zinātņu un tehnoloģiju

· Es un sabiedrība un māksla

· Klašu audzinātāju

· Sadarbībā ar novada izglītības, kultūras un sporta pārvaldi 9 ģimnāzijas pedagogi plāno un vada novada mācību priekšmetu metodisko apvienību darbu, t.sk., ģimnāzijas direktore vada novada Izglītības iestāžu administācijas metodisko apvienību

Stiprās puses

1.Izveidoti visa skolas personāla amatu apraksti.

2.Slodžu sadalījums atbilstošs mācību plānam un tarifikācijai.


1. Izglītojamo piesaiste skolai.


6.4.2. Atbalsta personāla darba organizācija

Ir izveidota Viļakas Valsts ģimnāzijas Atbalsta grupa, izstrādāts tās darbības reglaments, apstiprināta sadarbības struktūra un darbības plāns. Skolā pēc grafika strādā novada psihologs, skolēniem un vecākiem ir iespēja individuāli konsultēties, sarunas notiek mazās grupās un klases grupās. Psihologs regulāri tiekas ar skolas vadību, skolotāju sanāksmēs un vecāku kopsapulcēs ziņo par problēmsituācijām un to risinājuma iespējām.

Stiprās puses

1. Izveidotā Atbalsta grupa.

2. Ar pašvaldības atbalstu skolā strādā psihologs.


1. Ciešāka sadarbība ar skolas psihologu.

2. Sociālā pedagoga konsultāciju nepieciešamība.

6.5.Personāla tālākizglītība

Personāla tālākizglītība tiek plānota saskaņā ar skolas attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Skolotāji apmeklē plānotos kursus un izglītības pārvaldes rīkotos seminārus.

Skolotāji MK regulāri apmainās ar tālākizglītībā iegūto informāciju. Saskaņā ar darba plānu skolā notiek metodiskās dienas, kuras vada gan pašu skolotāji, gan vieslektori.

Uz ģimnāzijas bāzes, sadarbībā ar Viļakas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldi, tiek plānoti, organizēti un vadīti tālākizglītības kursi, semināri, semināri- praktikumi un metodiskās dienas reģiona skolām.

Skolotāji popularizē savu pieredzi republikas presē- žurnālā “Skolotājs” un laikrakstā “Izglītība un Kultūra”, metodiskās izstrādes prezentē valsts un starpvalstu projektos, dažāda līmeņa semināros, vada atklātās nodarbības reģiona skolām.

Ģimnāzijas skolotāji aktīvi līdzdarbojas starpvalstu projektos.

Pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas papildfinansējumam metodiskajai jomai valsts ģimnāzijā, ģimnāzijā tiek organizēti kursi un semināri Viļakas novada un Baltinavas novada izglītības iestāžu pedagogiem.

Ģimnāzija veic novada pedagogu metodisko un tālākizglītības darbu, organizējot kursus- Latvijas Universitāte „Mācību procesa pilnveide kompetenču pieejas īstenošanai priekšmeta un klases audzinātāja darbā” (12 st.),Dardedzes lekcija „Mobinga jeb vienaudžu savstarpējās vardarbības novēršana skolas vidē”(3 st.),”Aktualitātes angļu valodā”(6 st.), Radošuma pils “Kompetenču pieejā balstīts mācību saturs” (6 st.), pieredzes apmaiņas braucienu izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem un novada MA vadītājiem uz LU konferenci “Mācību vide mūsdienu skolā” un J.Poruka vidusskolu.

Stiprās puses

1. Efektīvs darbs ar personālu, veicinot tā izaugsmi.

2. Regulāri apmeklēti nepieciešamie tālākizglītības pasākumi.


1. Regulāri apmeklēt tālākizglītības pasākumus gan skolotājiem, gan tehniskajam personālam.


6.5.2.Tālākizglītības efektivitāte

Tālākizglītības efektivitāti apliecina tas, ka, mainoties skolēnu skaitam un programmām, skolotāji nepaliek bez darba, ir stabils pedagogu kolektīvs. Efektivitāti apliecina arī veiksmīgā skolas attīstības plānu realizācija, kurās skolotāju tālākizglītībai ir ļoti būtiska nozīme.

Metodiskajās komisijās skolotāji apspriež tālākizglītības vajadzības un iespējas. Komisijas sēdēs skolotāji apmainās ar tālākizglītībā iegūto informāciju un jaunu metožu pielietošanu mācību stundās.

Stiprās puses

1.Atbalsts novada skolām pieredzes apmaiņas popularizēšanā, tālākizglītības pasākumu plānošanā un organizēšanā.


1. Plašākas sadarbības veicināšana valsts ģimnāziju vidū.

2. Izstrādāt pedagogu profesionālās pilnveides plānu saskaņā ar ģimnāzijas nākotnes vajadzībām izglītības programmu realizēšanā.


7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1. Iestādes darba pašvērtēšana.

Skolas pašvērtēšanas process ir nepārtraukts un notiek visos līmeņos. Tas tiek plānots atbilstoši skolas noteiktajām prioritātēm, taču tiek reaģēts arī uz radušajām problēmām. To veic:

· Informatīvajās sanāksmēs, katru pirmdienu tiek izvērtēti iepriekšējās nedēļas notikumi, pasākumi, iepriekš saskaņotie jautājumi;

· Semestru noslēguma sēdēs tiek analizēti skolēnu sasniegumi, priekšmetu skolotāji veic šo sasniegumu analīzi

· Mācību stundās skolēni arvien biežāk tiek mācīti izvērtēt gan savus, gan klasesbiedru darba rezultātus;

· Mācību priekšmetu metodiskajās komisijās regulāri tiek analizēti rezultāti VPD, mācību priekšmetu olimpiādēs, sasniegumi ikdienas darbā un citi aktuāli jautājumi;

· Katru gadu 1. semestra laikā (septembris- oktobris) notiek 7.un 10. klases skolēnu adaptācijas periods, notiek skolēnu anketēšana par to, kā jūtas skolā, tikšanās ar administrāciju, rezultāti tiek analizēti;

· Atbilstoši darba plānam, periodiski notiek gan skolēnu, gan vecāku, gan skolotāju anketēšana par atbilstošajiem jautājumiem;

Skolas administrācijas viens no galvenajiem pienākumiem ir šajā pašnovērtēšanas procesā izdarīto secinājumu, priekšlikumu, analīze un ieviešana, lai katrs kolektīva loceklis justos atbildīgs, novērtēts un saprasts.

Skolā nevairās no sāpīgu jautājumu risināšanas, secinājumi parasti tiek pārrunāti un ar tiem iepazīstināti skolēni un vecāki.

Stiprās puses

1. Skolas darbinieku līdzdalība skolas darba pašnovērtēšanā un attīstības plānošanā.


1. Personāla, izglītojamo, vecāku, sabiedrības aktīvāka iesaistīšana pašvērtēšanas procesā.

Vērtējums: labi

7.2. Iestādes attīstības plāns

Šobrīd ģimnāzija strādā saskaņā ar attīstības plānu 2016./17. - 2018./19.mācību gadam, apstiprināts ar Viļakas novada domes 29.09.2016.sēdes lēmumu (protokols Nr. 15, §14) .

Pirms tam tika izvērtēts iepriekšējais plāns un izvirzītas prioritātes turpmākajai attīstībai.

Darba grupa, izvērtējot skolas darbību pa jomām, strādāja pie prioritāšu izvirzīšanas turpmākajai skolas attīstībai.

Skolas attīstības plāns ir strukturēts, pārskatāms, noteiktas prioritātes 3 mācību gadiem, ņemot vērā skolas darbības pamatmērķus. Prioritātes plānojums paredz mērķus, vērtēšanas kritērijus, uzdevumu izpildes gaitu, atbildīgos, resursus, kontroli un pārraudzību.

Attīstības plāns tika izstrādāts demokrātiskā ceļā, uzklausot visas ieinteresējošās puses. Ģimnāzija īsteno attīstības plānā noteiktās prioritātes, mērķus un uzdevumus. Plāna īstenošana tiek pārraudzīta, analizēti rezultāti.

Stiprās puses

1. Aktīva kolektīva līdzdalība plāna izstrādē.


1. Attīstības plāna starpposmu efektīva izvērtēšana.


7.3. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Ģimnāzijā ir apstiprināta lietu nomenklatūra, kurā ietilpst visi obligātie skolas darbu reglamentējošie dokumenti, tai skaitā personāla amatu apraksti. Tie pamatā atbilst likumdošanai un ārējo normatīvo aktu prasībām.

Nepieciešamo dokumentu izstrādē piedalās visas ieinteresētās puses. Ģimnāzijas dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai.

Darbiniekus, dažāda līmeņa vadītājus pieņem darba likumdošanas noteiktajā kārtībā, ņemot vērā viņu kvalifikāciju un skolas vajadzības. Vadītāju pienākumi ir izdiskutēti un noteikti amatu aprakstos.

Lai nodrošinātu kolektīva informētību, darba saskaņotību, sadarbību reizi nedēļā notiek skolotāju informatīvās sanāksmes, kurās vadība nodrošina informācijas apmaiņu par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi, administrācijas apspriedes, 2 reizes semestrī metodiskās komisijas sēdes. To darbs notiek plānveidīgi, iekļaujot kārtējā gada metodiskās tēmas padziļinātu apskati un pieredzes uzkrāšanu. Materiāli glabājas MK mapēs. Sanāksmju norise un saturs tiek dokumentēts. Vienreiz gadā ir pedagoģiskās padomes sēde, kurā skolotāji iepazīstina ar gada metodiskās tēmas izstrādātajiem materiāliem un to iespējām izmantot darbā. Materiāli pieejami MK daba mapēs. Divas reizes gadā notiek tehniskā personāla sapulces. Dažādu projektu izstrādei, realizācijai, izvirzīto prioritāšu īstenošanai tiek veidotas darba grupas.

Skolas vadības darbs (plānošana, deleģēšana, kontrole) notiek demokrātiski, akcentējot katra atbildību, uzticību, radošo iniciatīvu.

Ir izveidota skolas padome, skolēnu pašpārvalde, pedagoģiskā padome.

Vadības komanda strādā ar lielu atbildības sajūtu, savstarpēji sadarbojoties, atbalstot, rūpējoties par ģimnāzijas prestižu.

Komandas vadībā kolektīvs strādā rezultatīvi, sasniedzot izvirzītās prioritātes. Skolā pārsvarā valda darbīga, savstarpēji atbalstoša, radoša gaisotne.

Vadības komanda uztur lietišķas, saprotošas attiecības ar novada domi, Viļakas pamatskolu, Viļakas mūzikas un mākslas skolu. pilsētas kultūras iestādēm, Viļakas pirmskolas izglītības iestādi, Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Skolai ir savs atbalstītāju loks, tai skaitā starptautiskie partneri, dažādu projektu realizācijā.

Informācija par Viļakas Valsts ģimnāziju ir atrodama portālā 1188 un Viļakas mājas lapā (www. vilaka.lv)

Izglītības iestādes vadība noteiktos laikos pieņem apmeklētājus.

Stiprās puses

1. Kvalitatīvi izstrādāti un aktualizēti skolas iekšējie normatīvie dokumenti.

2. Starptautisko projektu piesaiste un līdzdalība.

3. Mājas lapas izveide un uzturēšana.


1.Mājas lapas pilnveide.


TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA

MĀCĪBU SATURS - IESTĀDES ĪSTENOTĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

1.Izglītības procesa pilnveide veiksmīgai Valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta realizācijai.

2. Kompetencēs balstīta mācību satura pakāpeniska ieviešana.

MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

1. Aktīvāka informācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā.

2. Talantīgo izglītojamo motivēšana papildus izzinošai darbībai.

3. Zinātniski pētniecisko darbu izstrādes divos posmos realizācija ģimnāzijas klasēs un pētniecisko darbu izstrādes noteikšana proģimnāzijas klasēs.

IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

1. Darba ar izglītojamiem ar optimālu zināšanu līmeni aktivizēšana.

2. Sasniegumu valsts pārbaudes darbos paaugstināšana.

ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

1. Papildus iespēju nodrošināšana (uzņēmējdarbības programma „Esi Līderis!” 7.-9.kl. un 10.-12.kl.posmā, autovadītāju kursi, jauniešu centrs, interešu izglītība utt.) un attīstība (franču valoda).

2. Skolas padomes darbības uzlabošana.

3. Veselīga dzīvesveida popularizēšana kavējumu samazināšanai sadarbībā ar vecākiem un atbalsta personālu,

IESTĀDES VIDE

1. Pozitīvas un drošas sadarbības vides veidošana.

2. Izglītojamo uzvedības, saskarsmes kultūras un atbildīgas rīcības audzināšana.

3. Realizēt darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta

mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi”.

IESTĀDES RESURSI

1. Papildus līdzekļu piesaiste budžetā (telpu īres, dāvinājumi).

2. Izglītojamo piesaiste izglītības iestādei.

IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

1. Turpmākā darbība Eiropas Savienības finansētajos un citos projektos.

2. Izglītības iestādes vadības sistēmas pilnveide un darba organizācijas uzlabošana.

Direktore:S.Šaicāne

Skolotāju vecuma grupas (%)

Skolotāju vecuma grupas

25-35 gadi35-59 gadi60 - ... Gadi135631

Column1

Pamatdarbs2.darba vieta 158

Optimāls7.klase8.klase9.klase10.klase11.c klase11.a klase12.klase27.2719.0599999999999999.5221.4336.361033.33Pietiekams7.klase8.klase9.klase10.klase11.c klase11.a klase12.klase72.7380.94000000000002690.4878.56999999999999363.649066.669999999999987

Skolotāju dzimumu atšķirības

SievietesVīrieši194

2

Diagnosticējošo darbu rezultāti (izpilde %)

60.35534275835547427571 0102030405060708090

Ķīmija 10.klaseiDabaszinības 9.klaseiMatemātika 8.klaseiFizika 11a.klaseĶīmija 11c.klase

SkolāValstī

Diagnosticējošo darbu rezultāti (izpilde %)

Skolā

Ķīmija 10.klaseiDabaszinības 9.klaseiMatemātika 8.klaseiFizika 11a.klaseĶīmija 11c.klase60.3553427583Valstī

Ķīmija 10.klaseiDabaszinības 9.klaseiMatemātika 8.klaseiFizika 11a.klaseĶīmija 11c.klase5547427571

Piloteksāmenu rezultāti (izpilde %)

05101520253035404550

Ķīmija 12.klasēFizika 12.klasēSkolāValstī

Piloteksāmenu rezultāti (izpilde %)

SkolāĶīmija 12.klasēFizika 12.klasē46.247ValstīĶīmija 12.klasēFizika 12.klasē34.88000000000000347.230000000000011



Chart131%-50%51%-70%71%-

Documents

rold.vilaka.lv/uploads/docs/IKS/izglitiba/PASNOVERTEJUMA... · Web viewViļakas Valsts ģimnāzija dibināta 1931.gadā. Ģimnāzijas vajadzībām par valsts un pašvaldības līdzekļiem