Runa ir par mums, runa ir par Eiropu!Ceļš uz demokrātisku Eiropas pilsonību

Eiropas pilsoņu gada alianse (EPGA/EYCA) 1

Ievads 2

Aktīvs Eiropas pilsoniskums –sabiedrības projekts 4

1.1. Eiropas attīstība, kas balstīta uz solidaritāti 6

1.2. Eiropas attīstība, kas balstīta uz vienlīdzīgām iespējām visiem pilsoņiem 7

1.3. Eiropas attīstība, pilnībā iesaistot pilsoņus lēmumu pieņemšanā 8

Atvērta un iekļaujoša Eiropas demokrātija 10

2.1. Iekļautības un vienlīdzības nodrošinājums Eiropā 12

2.2. Brīvas pārvietošanās un godīgas mobilitātes nodrošināšanavisiem pilsoņiem 13

2.3. Visiem nodrošinātas pilsoniskās un politiskās tiesībasun līdzdalības iespējas 15

Vienota Eiropas demokrātija,trīs demokrātijas pīlāri 16

3.1. Demokrātijas pīlārs Nr.1: izglītoti un informēti pilsoņi 18

3.2. Demokrātijas pīlārs Nr.2: atvērtas un atsaucīgas institūcijas 19

3.3. Demokrātijas pīlārs Nr.3: spēcīga un atzīta organizētāpilsoniskā sabiedrība 20

Avoti 22

Saturs

Par mūsu ieteikumiem:

x Tie ir rezultāts kopīgam darbam Eiropas Pilsoņu gada 2013ietvaros. Šos ieteikumus veidojuši vairāk nekā 100 pārstāvji no 80nacionāla un Eiropas līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijāmno 27 valstīm.

x Tie ir paredzēti būt pieejami pilsoņiem, organizētiem vai nē, kāarī tikt izmantoti kā interešu pārstāvniecības instruments, sevišķi2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas ietvaros.

x Tie ir ar nolūku būt konkrētiem, skaidriem, pieejamiem, – tādēļtie ir iztulkoti vairākās valodās. Dokumentā iekļautās definīcijas unatsauces uz galvenajiem tiesību aktiem pieejamas šī izdevumabeigās.

x Tie ir organizēti sekojošā kārtībā: sākotnēji ir noteiktas prioritātesun ieteikumi AKTĪVAM EIROPAS PILSONISKUMAM – SABIEDRĪBASPROJEKTAM (1. nodaļa); lai sasniegtu šo kopējo Eiropas vīziju,papildus tiek izdalītas divas rīcības pakāpes: ATVĒRTAS UNIEKĻAUJOŠAS EIROPAS DEMOKRĀTIJAS (2. nodaļa) sasniegšana unVIENOTAS EIROPAS DEMOKRĀTIJAS, TRĪS DEMOKRĀTISKO PĪLĀRU(3. nodaļa) nodrošināšana.

Katra nodaļa ir sadalīta trīs apakšnodaļās atbilstoši mūsu galvenajiemieteikumu virzieniem. Katra nodaļa un apakšnodaļa sākas arkontekstuālu ievadu, sniedzot īsu pamatojumu un kopsavilkumu pargalvenajām prioritātēm (tekstā iezīmēts treknrakstā) un ieteikumiem.

x Tie ir adresēti:• ES institūcijām, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un ieviešanu,

īpaši:- ES likumdošanas iestādēm: Eiropas Savienības Padomei, Eiropas

Parlamentam un Eiropas Komisijai;- ES padomdevējiestādēm: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai.

• ES dalībvalstīm (valdībām, parlamentiem, pašvaldībām u.c.)

• Citām iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības organizācijāmun pilsoņiem, medijiem, politiskajām partijām u.c.)

Attiecīgās institūcijas tekstā ir izceltas ar krāsām.

x Tie ir atrodami tiešsaistē, kur tos var atbalstīt, lejuplādēt undalīties:

ey2013-alliance.eu/itsabouteuropeitsaboutus/

Eiropas Pilsoņu gada alianse (EYCA/EPGA) ir atvērtstīkls, kas sastāv no Eiropas un nacionālā līmeņa pilsonis-kās sabiedrības organizācijām un tīkliem, kas, EiropasPilsoņu gada 2013 kontekstā, vēlas veicināt aktīvu pilso-niskumu kā Eiropas Projekta kodolu.

Lielākās Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas untīkli aliansi izveidoja 2011. gadā, ar mērķi veicināt plašākuizpratni par aktīvu pilsoniskumu*. Šīs idejas pamatprin-cipi ir ietverti arī alianses Manifestā, kas tika pieņemts2012. gada pavasarī. Manifests ir iztulkots 23 Eiropas valo-dās, kā arī angļu Braila rakstā, tādējādi nodrošinot pēciespējas plašāku dokumenta pieejamību. Manifesta tulko-šana ir uzskatāma par alianses pirmo lielo sasniegumu, jotā tulkošanai alianse piesaistīja savu organizāciju tīklu.

Eiropas Pilsoņu gada laikā aliansei ir pievienojušies arvienjauni dalībnieki – Eiropas tīkli, platformas un organizācijas.Šobrīd aliansi veido 62 eiropieši, kas pārstāv vairāk nekā4000 atsevišķas organizācijas 50 Eiropas valstīs un strādādažādās jomās, piemēram, izglītība, kultūra, veselība, jau-natne u.c. Pateicoties 19 Nacionālajām aliansēm un 3Nacionālās alianses iniciatīvas grupām, EPGA ir aktīvi pār-stāvēta arī ES dalībvalstīs, kur visa tematiskā gada garumānacionālā un pašvaldību līmenī pilsoniskās sabiedrības orga-nizācijas aktīvi uzsver Eiropas pilsoniskuma nozīmi. EPGA irsazinājusies arī ar organizācijām sešās citās Eiropas valstīs.

Par spīti viszemākajam budžetam, kas jebkad ticis atvēlētsEiropas gada īstenošanai, EPGA ir saņēmusi nelielaapjoma finansiālu atbalstu no Eiropas Komisijas (Komu-nikācijas ĢD), lai nodrošinātu savas aktivitātes Eiropaslīmenī. Savukārt nacionālā līmenī EPG alianses pārsvarādarbojušās brīvprātīgi.

LĪDZDALĪBAS VEICINĀŠANA, INFORMĒJOT -IEDZĪVOTĀJUS UN VAIROJOT IZPRATNI -

Sadarbībā ar alianses dalīborganizācijām, partneriem uncitām Eiropas Pilsoņu gada īstenošanā iesaistītajām pusēm,pašvaldību, nacionālā un Eiropas līmenī tika organizētasdebates, konferences, darbnīcas, izstādes u.c., ar mērķi vei-cināt iedzīvotāju izpratni par viņu tiesībām un iespējāmpiedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Visas šīs akti-vitātes un diskusijas par pilsoniskumu turpinājās arītiešsaistē – EPGA mājas lapā (www.ey2013-alliance.eu) unsociālajos medijos (Facebook, Twitter, Youtube un Flickr:EYCA2013).

Turklāt visa Gada garumā mēs esam centušies polaroīdabildēs iemūžināt Eiropas iedzīvotāju viedokli par „aktīvu(Eiropas) pilsoniskumu”. Iemūžinātās bildes ar nosaukumu[Darbs procesā] Ko Tev nozīmē aktīvs Eiropas pilso-niskums? tiks izstādītas apskatei (klātienē un tiešsaistē).Izstāde liecina par to, ka šis projekts nekad nebūs pilnīgs,

tāpat kā demokrātija un aktīvs pilsoniskums, – kas ir pro-cess, kas nekad nebūs pabeigts.

ES PILSONISKUMS IR JĀIEKĻAUJ POLITIKAS -DIENASKĀRTĪBĀ -

Lai panāktu ES virzību pretim patiesi pilsoņiem draudzīgaiEiropai, kas vairs neuztrauktos tikai par ekonomiskajiemjautājumiem, mēs esam aktīvi strādājuši, aizstāvot ideju,ka pilsoniskumam ir jākļūst par Eiropas politikas transver-sālu dimensiju un par galveno prioritāti visās ES darbībasjomās. Mūsuprāt, ES pilsoniskums nedrīkst aprobežoties aratsevišķu uz tiesībām balstītu pieeju, bet tam ir jākļūst parspēcīgu, uz vērtībām balstītu dimensiju, kas veicina eiro-piešu piederības izjūtu vienotai Eiropai.

Visa gada garumā EPGA dalībnieki ir piedalījušies trans-versālā un starptautiskā pārdomu procesā par galvenajāmar aktīvu pilsoniskumu Eiropā saistītām tēmām. Darbsnorisinājās trīs sekojošās darba grupās : pilsoniskā līdzda-lība un pilsoniskais dialogs; ekonomiskās un politiskāstiesības kā vienots veselums; iekļaujošs Eiropas pilsonis-kums visiem iedzīvotājiem.

Katra darba grupa izstrādāja detalizētus priekšlikumus, arkuriem var iepazīties mūsu mājas lapā. Darba grupuizstrādātie priekšlikumi ir iekļauti šajā dokumentā.

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 1

Eiropas Pilsoņu gada aliansi 2013 (EPGA) izveidoja sešdes-mit divi Eiropas apvienību un nevalstisko organizāciju tīkliar nacionāla līmeņa koalīciju atbalstu. Alianse tika izvei-dota ar mērķi iesaistīt pilsonisko sabiedrību* plašā debatēpar Eiropas pilsoniskuma nozīmi mūsdienās, identificējotnākotnes izaicinājumus un rodot tiem risinājumus.

Viens no alianses plašā starpnozaru un starptautiskā tīklagalvenajiem mērķiem ir nodrošināt, ka aktīvs pilsoniskums*ir saprasts kā daudzpusīga Eiropas publiskās politikasaktualitāte ilgtermiņā. Pēc gadu ilga pārdomu un konsul-tāciju procesa, EPGA šajā dokumentā iepazīstina argalvenajiem ierosinājumiem, lai stiprinātu un veicinātuaktīvu pilsoniskumu Eiropā.

Eiropas Savienības pilsonības jēdziens, ko ieviesa ar Mās-trihtas līgumu 1992. gadā, sākotnējam Eiropas Kopienasekonomiskajam raksturam pievienoja politisku dimensiju.Atsaucoties uz ES Pamattiesību hartu, Savienība „novietoindivīdu ES darbības kodolā”, iedibinot ES pilsonību un izvei-dojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šie principi ir

nostiprināt arī Līgumā par Eiropas Savienības darbību(LESD)*, t.i., 2., 3., 6., 9., 10. pantā, ka arī 11. pantā, kura mēr-ķis ir stiprināt organizētās pilsoniskās sabiedrības lomu.

Neskatoties uz ES pilsonības oficiālu atzīšanu Līgumos, tāšobrīd atrodas krīzes situācijā. Lēmumu pieņēmējiem unvēlētiem pārstāvjiem nevajadzētu par zemu vērtēt šābrīžasabiedrības vilšanos par vienoto Eiropas projektu. Popu-listi arvien sistemātiskāk izmanto plašo neapmierinātību,un jaucot nacionālistisku ar ksenofobisku attieksmi,mazina iespēju veidot kopīgu Eiropas nākotni, kas balstītauz demokrātiskām un progresīvām vērtībām. Likmes iraugstas, Eiropas Savienības institūcijām ir nepieciešamspierādīt spēju atjaunot solidaritāti un nodrošināt līdzdalī-bas ietvaru pilsoņiem*, tādējādi uzlabojot kopīgos dzīvesapstākļus. EPGA uzskata, ka lai risinātu šīs problēmas unnovērstu radušās tendences, ir nepieciešams panākt lielasizmaiņas Eiropas politikas īstenošanas kārtībā. Tas attie-cīgi ļautu atgūt impulsu ciešākai Eiropas integrācijai unmiera nodrošināšanai ilgtermiņā.

Lai gan EPGA ieteikumus lielā mērā ir ietekmējusi esošā eko-nomikas, sociālā un politiskā krīze, tie, pirmām kārtām,parāda sabiedrības un Eiropas EPGA pārstāvju skatījumu parpolitikas attīstību, – kas ir atvērta, iekļaujoša un līdzdalīgaEiropa. Pašreizējā situācijā, pilsoniskuma stiprināšana citastarpā nozīmē iegūt atbildi uz pamatjautājumu „ kādu soli-daritāti mēs vēlamies veidot vai atjaunot, lai eiropieši atgūtuticību kopīgai Eiropas nākotnei?”

Šo priekšlikumu mērķis ir atjaunot vienotas Eiropas projektu,atgriežot Eiropas kodolā pilsoņus, solidaritāti, vienlīdzību ungodīgumu. Tas nozīmē pāreju no dominējošas pieejas, attie-cībā uz iedzīvotājiem kā individuāliem patērētājiem, uzpieeju, kur pilsoniskums, skatoties uz kopīgu nākotni, ganrespektē individuālās vēlmes, gan ņem vērā sabiedrības vaja-dzības.

Lai sasniegtu šo modeli, ir nepieciešama paradigmu maiņa,– no Eiropas, kas lielā mērā tiek uzskatīta par ekonomiskuprojektu, uz Eiropu, kas atjauno un veicina tādas vērtībaskā solidaritāte un vienlīdzība starp valstīm un Eiropas pil-soņiem. Uzsverot šīs fundamentālās komponentes, iriespējams leģitimizēt vienotas Eiropas projektu, uzticību unentuziasmu par Eiropu, un panākt lielāku progresu integrā-cijas procesa nodrošināšanā.

Ievads 1 Aktīvs EiropasPilsoniskums –SabiedrībasProjekts

2 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

EPGA vīzija par Eiropu nebūs sasniegta līdz brīdim, kadtiks atrisināta ilgstošā nevienlīdzības un diskriminācijasproblēma, ar kuru saskaras daudzi neaizsargāti, atstumtiun izslēgti pilsoņi.

Tiesību nedalāmība ir obligāts priekšnosacījums sociālaiiekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ir nepieciešamaīpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka neviens iedzīvotājs ESnetiktu izslēgts, nebūtu pakļauts izslēgšanas riskam undiskriminācijai dēļ necieņas pret viņu sociālajām un eko-nomiskajām tiesībām. Eiropas sociālā modeļa pamatā irnodrošināta aprūpe un aizsardzība visiem, it īpaši mazākaizsargātajām sabiedrības grupām. EPGA tic, ka pilsoņi varapzināties savus pienākumus vienam pret otru tikai tādāsabiedrībā, kurā ir efektīva un vispārēja pieeja tiesībām.

Eiropas Savienības institūcijām, sevišķi krīzes laikā, būtujāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai neaizsargātām,atstumtām un izslēgtām sabiedrības grupām tiktu nodro-šinātas un aizsargātas tādas pamattiesības kā brīvapārvietošanās, politiskās tiesības vai piekļuve tiesiskumam.

Papildus šiem galvenajiem jautājumiem, visiem demokrā-tijas pīlāriem nepieciešams darboties optimāli, lainodrošinātu dinamisku Eiropas demokrātiju, kas atbilst tāsnolūkam. Ir jānodrošina neatkarīgas izglītības iespējas unneatkarīgi mediji, vienlaikus nostiprinot abu Eiropasdimensiju. Eiropas Savienības institūcijām, starptautiskolīgumu ietvaros, kur iezīmētas universālas vērtības, irjānodrošina, ka pieņemtie lēmumi atbilst iedzīvotāju vaja-dzībām, vēlmēm un sabiedrības redzējumam. Ir jāstiprinapilsoniskā sabiedrība, kas ar konstruktīviem un kolektīviemrisinājumiem aizstāv cilvēktiesības un kopējo labumu, jotās loma kā interešu aizstāvim un pārmaiņu aģentam irnozīmīga demokrātijai, it īpaši krīzes laikā.

Jautājums par Eiropas pilsoniskumu saistās ar jautājumupar vienotas Eiropas projekta veidošanu. Ja Eiropas Savie-nības institūcijas patiesi vēlas redzēt sociālu un politiskuEiropu, tad ir jānodrošina ES pilsonība visiem ES teritorijādzīvojošajiem, tai skaitā arī trešo valstu valstspiederīga-jiem, kas ir kļuvuši par Eiropas rezidentiem.

Tādas iekšējās pārmaiņas stiprinātu ES lomu starptautiskālīmenī un dotu pozitīvu ziņu par atvērtību un sadarbībuar trešajām valstīm, it īpaši kaimiņvalstīm un to pilsoņiem.

Šis ir EPGA skatījums par pilsoniskuma stiprināšanuEiropā. Visas iesaistītās puses ir aicinātas veikt tūlītējasdarbības un nodrošināt, ka šie alianses ieteikumi ir sadzir-dēti un ņemti vērā, it īpaši Eiropas Parlamenta vēlēšanudebašu laikā. Progress attiecībā uz Eiropas pilsoniskumuir iespējams tikai tad, ja Eiropas un nacionālā līmeņa insti-tūcijas pierādīs, ka ir atsaucīgi sadarbības partneri, kasspēj piepildīt pilsoņu izteiktās cerības par jautājumiem,kas aktualizēti „Eiropas Pilsoņu gadā”.

2 Par atvērtuun iekļaujošuEiropasdemokrātiju 3 Vienota Eiropas

demokrātija,trīs demokrātijaspīlāri

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 3

4 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

Aktīvs Eiropaspilsoniskums –sabiedrībasprojekts

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 5

ES lēmumu pieņēmējiem nav izdevies veicināt Eiropas poli-tisko vīziju. Līdz ar to aktīvie Eiropas pilsoņi ir norūpējušiesun kritiski vērtē pašreizējo Eiropas Savienības politisko uninstitucionālo attīstību. EPGA uzskata, ka tās, kā aktīvuEiropas pilsoņu apvienībai, uzdevums ir piedalīties deba-tēs par Eiropu, priekšgalā virzot vīziju par vienotu Eiropu.Šī vīzija ir par atvērtu, iekļaujošu, ilgtspējīgu, līdzdalīgu unpolitisku Eiropas Savienību.

Lai sasniegtu šo modeli, ir nepieciešama esošās paradig-mas maiņa, ¬– no Eiropas, kas lielākoties tiek uztverta kāekonomisks projekts, uz Eiropu, kas starp dalībvalstīm unEiropas pilsoņiem atjauno un stiprina solidaritātes vērtību,

kā fundamentālu progresa komponenti labākam vienotasEiropas integrācijas procesam un nodrošinātai Eiropasprojekta leģitimitātei.

EPGA ir pārliecināta, ka šim projektam ir jābalstās uzstarptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību aktiem, kuriir saistoši ES dalībvalstīm, bet īpaši uz Eiropas SavienībasPamattiesību hartu*, saskaņā, ar kuru visiem indivīdiemir virkne pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī ekono-miskās, sociālās un kultūras tiesības. Turklāt EPGA uzskata,ka neatkarīgi no indivīda uzturēšanās statusa ES, pilsoņutiesību baudīšana un izmantošana ir neatņemama.

«Mums jāvirza un jāseko līdzi ES pilsoniskuma veidošanas pro-cesam, kas, papildus uzsvērtai indivīdu tiesību pieejai, rosinaEiropas iedzīvotāju piederības izjūtu Eiropas kopīgai nākotnei.»

— EPGA manifests

1.1...kas balstīta uzsolidaritāti1.2... kas balstīta uzvienlīdzīgāmiespējām visiempilsoņiem1.3... pilnībā iesaistotpilsoņus lēmumupieņemšanā

1Eiropasattīstība,...

SOLIDARITĀTES STIPRINĀŠANA STARP -EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM -

x Lai nodrošinātu solidaritāti starp ES dalībvalstīm,mēs aicinām ES institūcijas virzīties pretim izaugsmesmodelim, kura kodolā atrodas sabiedrība; paralēlinosakot, ka fiskālai konsolidācijai ir jārod saiknestarp ekonomiskajiem rādītājiem un starp sociālāprogresa virzīšanu pretim aktīvai iekļaušanai* un tāsstiprināšanai.

x EPGA atbalsta visus tos ES un dalībvalstu veicinā-tos pasākumus, kas Eiropas pilsoņiem sniedz lielākukontroli pār ekonomiskiem un finansiāliem jautāju-miem, kas rada vidi, kur tirgus seko demokrātijasnormām, nevis otrādi, piemēram, ieviešot kapitālanodokli un cīnoties ar nodokļu paradīzi.

1.1Eiropas attīstība, kasbalstīta uz solidaritātiPēdējos gados Eiropas Savienības prioritāte ir bijusi nepie-ciešamība stiprināt fiskālo konsolidāciju un īstenotmonetārās Savienības politiku. Tas dažkārt ir aizēnojisEiropas 2020 stratēģijas sociālo dimensiju un ir radījis kon-kurenci starp dalībvalstīm, kas attiecīgi kavē ideju parintegrētas un saliedētas Eiropas izveidi.

Ekonomiskā, fiskālā un sociālā dimensija ir nozīmīga poli-tiskas ES sasniegšanai, un tādēļ tai ir jāpievērš vienlīdzdaudz uzmanības, kā arī precīzi jāatrunā. Lai novērstusabiedrības sociālās raizes, mazinātu pieaugošo nabadzī-bas risku un daudzu eiropiešu atstumtību, un nodrošinātusabiedrības drošību caur sociālo kohēziju, ir nepieciešams,ka Eiropas Savienība stiprina tās ieviesto politiku (sevišķivisstingrāko politiku) sociālo dimensiju.

SOLIDARITĀTES STIPRINĀŠANA STARP -EIROPAS PILSOŅIEM -

x Lai atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savie-nībai, kas ir gatava un spēj nodrošināt iedzīvotājuvajadzības, EPGA aicina ES institūcijas nodrošinātvienlīdzīgas iespējas piekļūt ekonomiskajām un sociā-lajām tiesībām, darot sekojošo:• Ar uzviju harmonizēt sociālās politikas;• Veicināt vispārēju piekļuvi sociāliem pakalpoju-

miem un nodrošināt pietiekami drošus tīklus;• Prasīt dalībvalstīm nodrošināt sociālo kohēziju un

risināt ekonomiskās krīzes sociālo ietekmi, atbal-stot godīgu un vienlīdzīgu labklājības un ienākumupārdali, ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu.

EPGA īpaši aicina ES institūcijas un dalībvalstis nodroši-nāt nodokļu taisnīgumu, ieviešot pārdales nodokļupolitiku, īpašu uzmanību pievēršot ienākumu, kapitāla unvides nodokļiem.

Tāpat, papildus iedzīvotāju politiskās līdzdalības pasā-kumu nodrošināšanai visos līmeņos, dalībvalstis iraicinātas uzturēt un attīstīt piemērotu sociālās aizsardzī-bas sistēmu, kas ietver atbilstīgu un pieejamu minimāloalgu, ienākumu shēmas, veselības aprūpi, bezdarba apdro-šināšanu un adekvātas pensijas.

x Galvenā komponente ES nabadzības izskaušanas unsociālās iekļaušanas stratēģijās ir pieeja darba tirgum.EPGA aicina ES institūcijas ekonomikas sektorā vei-cināt sadarbības, iekļaušanās, uzticības, demokrātiskāsleģitimitātes un vienlīdzības vērtības, it īpaši piemē-rojot politikas stratēģijas un instrumentus, kas sekmēpersonīgo attīstību, sabiedrisko līdzdalību, sava poten-ciāla un dzīves izmantošanu, respektīvi – nodrošinotaktīvu pilsoniskumu visiem.

6 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

Ņemot vērā ekonomikas modeļa principus, – darbotiessabiedriskā labuma un sociālās kohēzijas interesēs (patkrīzes laikā) un ņemt vērā pārmaiņas sabiedrībā, – ESinstitūcijām ir nepieciešams veicināt un stiprināt sociā-lās ekonomikas* sektora attīstību.

Dalībvalstis ir aicinātas veicināt iniciatīvas un stratēģijas,saistot tās ar nodarbinātības politikas iniciatīvām un arsociālajiem vai izglītības pakalpojumiem (piemēram,sociālā aizsardzība, profesionālā izglītība un apmācības,mūžizglītības iespējas un sociālās norādes), lai atbalstītuindivīdu attīstību, un lai risinātu pieaugošo nepiecieša-mību pēc sociāliem un veselības aprūpes pakalpojumiem.

LABKLĀJĪBAS NODROŠINĀŠANA -VISIEM EIROPĀ -

x Pieeja sociāliem pakalpojumiem ir viens no trīs ESAktīvās iekļaušanās stratēģijas* punktiem; bez tā vēl– „atbilstošu ienākumu atbalsts” un „iekļaujošs darbatirgus”. Šie punkti ir būtiski, lai attīstītu sabiedrībuun sniegtu tai iespējas izmantot ekonomiskās unsociālās tiesības, kā arī izmantot līdzdalības iespējassabiedrībā.

Līdz ar to EPGA aicina ES institūcijas veicināt ideju parvispārējo pieeju sociāliem pakalpojumiem, kas ir priekš-noteikums cīņai pret nabadzību, kā arī ir iespēja īstenotvienlīdzības principu un pilnībā nodrošināt sabiedrībaipieeju pamattiesībām, kas attiecīgi ir paredzētas EiropasSavienības Pamattiesību hartā, – īpaši akcentējot tiesībasuz izglītību (14. pants) un tiesības uz veselības aprūpi (35.pants).

Dalībvalstis ir aicinātas nodrošināt vispārēju pieeju pub-liskai un kvalitatīvai izglītībai, kā arī veselības aprūpei, kasnoteiktas Pamattiesību hartā, – piemēram, novēršot tādusšķēršļus kā sociālās un veselības aprūpes sektora privatizē-šana un negodīga konkurence, kā arī atbalstot pilsoniskāssabiedrības organizācijas, kas sniedz sociālos un veselībasaprūpes pakalpojumus.

1.2Eiropas attīstība, kasbalstīta uz vienlīdzīgāmiespējām visiempilsoņiemEPGA saredz tādu Eiropu, kurā sabiedrība ir vienlīdzīga ungodīga, kur katrs pilsonis var izmantot savas pilsoniskās,politiskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Visušo tiesību baudīšanas nodrošinājums ir būtisks priekšno-sacījums efektīvai un jēgpilni aktīvai līdzdalībai sabiedrībā.

MĀCĪŠANĀS IESPĒJU NODROŠINĀŠANA -VISIEM -

x EPGA aicina ES institūcijas veicināt visu tiesības uzvienlīdzīgu un efektīvu piekļuvi izglītībai, arodizglītī-bai un turpmākām mācībām, kā arī iespējas saņemtbezmaksas obligāto izglītību, kā tas ir paredzēts Eiro-pas Savienības Pamattiesību hartā (14. pants).

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 7

IEKĻAUJOŠU, VIENLĪDZĪGU UN GODĪGU -PRINCIPU VEICINĀŠANA DARBA TIRGŪ -

x Ir jānodrošina visiem vienlīdzīgas iespējas darbatirgū, tai skaitā nodrošinot to, ka pilsoņu tiesības uzdarbu ir ievērotas bez jebkādas diskriminācijas. Šajāsakarā dalībvalstis ir aicinātas pilnībā ieviest Nodar-binātības vienlīdzības direktīvu* (Padomes direktīva2000/78/EC), kas aizliedz jebkādu reliģisko vai pārlie-cības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijasdiskrimināciju nodarbinātības jomā.

EPGA attiecīgi lūdz dalībvalstis attīstīt stratēģijas, lai cīnī-tos pret ilgtermiņa bezdarbu un pret diskrimināciju piekļūtdarbam.

Dalībvalstis tiek aicinātas steidzami ieviest 2013. gadaaprīlī Padomes apstiprināto Jaunatnes garantiju*, kasparedz, ka četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vaidarba zaudēšanas, bezdarbnieki vecumā līdz 25 gadiem irjānodrošina ar apmācībām, prakses iespējām vai tālākuizglītību. Alianse aicina dalībvalstis paredzēt arī konkrētupasākumu ieviešanu, kas papildinātu un atbalstītu Jau-natnes garantijas plānu, ar mērķi to padarīt par efektīvuinstrumentu cīņā pret bezdarbu.

ES institūcijas un dalībvalstis ir aicinātas nodrošinātiedzīvotāju un darbaspēka godīgu mobilitāti, vienlīdzīguatalgojumu un darba un sociālo tiesību veicināšanu, pie-mēram, nodrošinot, ka ārvalstīs strādājošo juridiskāstiesības ir ievērotas, kā arī tiek nodrošināta aizsardzībapret darba devējiem, kas ļaunprātīgi izmanto likumā eso-šās juridiskās neskaidrības un citas nepilnības.

KULTŪRAS TIESĪBU BAUDĪŠANAS -GARANTS PILSOŅIEM -

x Visās dalībvalstīs, caur attiecīgajām ES institūcijuprogrammām un politikām, ir jāveicina un jānodro-šina kultūras daudzveidība, kā arī piekļuve un dalībamākslinieciskās un kultūras aktivitātēs.

Joprojām fiskālo šķēršļu, vīzas režīmu māksliniekiem notrešajām valstīm, darba atļauju un uzturēšanās atļauju,sociālās drošības un intelektuālā īpašuma problēmu dēļtiek ierobežota mākslinieku un kultūras profesionāļumobilitāte. EPGA attiecīgi aicina ES institūcijas un dalīb-valstis labāk koordinēt savu politiku, lai veicinātu unatbalstītu mākslinieku mobilitāti.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgasizglītības attīstības 2005-2014 desmitgades plāniem, kul-tūras daudzveidības un starpkultūru dialoga iespējuintegrēšana mācību un izglītības sistēmās ļauj attīstīt jau-nos talantus un attīsta kritisko un radošo domāšanu.Dalībvalstis tiek aicinātas savās izglītības stratēģijāsintegrēt kultūras iniciatīvas, kas atzīst uz cilvēktiesībāmbalstītas pieejas daudzveidību.

Dalībvalstīm ir nepieciešams veicināt visu iedzīvotāju,ieskaitot neaizsargāto, atstumto un izslēgto sabiedrībasgrupu, vienlīdzīgu piekļuvi kultūras resursiem, vietām unaktivitātēm; kā arī veicināt iespējas atzīt pašu un citu kul-tūras mantojumu, mācīties no tā, kā arī attīstīt indivīduradošuma spējas un veicināt to dalību individuālās unkolektīvās kultūras aktivitātēs.

1.3Eiropas attīstība, pilnībāiesaistot pilsoņuslēmumu pieņemšanā

Līdz ar iespēju piedalīties ES vēlēšanās, kopš 1979. gada,pilsoniskās līdzdalības koncepts Eiropas līmenī lielākotiessaistās ar inovācijām, kas ieviestas LESD 11.pantā. Vēl bezšī koncepta politiskās un juridiskās atzīšanas, ir vērojamivairāki sarežģījumi attiecībā uz šī panta īstenošanu.

Neskatoties uz to, ka ir nepieciešamas izmaiņas ES līgu-mos, lai nodrošinātu sekmīgu virzību pretim patiesipolitiskai Eiropas Savienībai, kas balstīta uz reprezentatī-vāku un līdzdalīgāku demokrātiju, EPGA uzskata, ka dažusuzlabojumus ir iespējams panākt esošajā institucionālā unjuridiskā ietvarā. Ir nepieciešams stiprināt līdzdalībasdemokrātijas mehānismus, lai tādējādi nostiprinātu pār-stāvniecisko demokrātiju. Šajā sadaļā uzmanība tikspievērsta Eiropas līmenī esošajiem pilsoniskās līdzdalībasinstrumentiem, kā arī, attiecībā uz dokumentu pieejamību,nepieciešamībai pēc lielākas caurspīdības un labākas LESD15. panta īstenošanas.

8 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

REPREZENTATĪVĀS DEMOKRĀTIJAS -STIPRINĀŠANA EIROPĀ -

x Esošajā institucionālā un juridiskā ietvarā ir nepie-ciešams likt lielāku uzsvaru uz Eiropas Parlamentalomu, kas ir vienīgā Eiropas pilsoņu tieši vēlētā Eiro-pas institūcija.

Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jānorisinās vienā untajā pašā dienā visās dalībvalstīs.

Ir nepieciešams ieviest starpvalstu vēlēšanu sarakstus, tādē-jādi padarot Eiropas Parlamenta tēlu par institūciju, kaspieņem lēmumus, kas atbilst kopējam Eiropas labumam, kāarī stiprinot ES demokrātiskās un politiskās norises.

LĪDZDALĪBAS DEMOKRĀTIJAS -STIPRINĀŠANA EIROPĀ -

x Eiropas Pilsoņu iniciatīva (EPI)* tika iecerēta kālīdzeklis, lai uzlabotu Eiropas demokrātijas modeli.Tomēr divus gadus pēc tās ieviešanas un EiropasKomisijas centieniem regulēt tās īstenošanu, EPIjoprojām nav realizējusi savu potenciālu. EiropasKomisijai attiecīgi vajadzētu pārskatīt EPI noteiku-mus, vienlaikus nodrošinot to, ka EPI ievēropamattiesību vērtības, kas iekļautas Lisabonas līgumapreambulā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā unEiropas Cilvēktiesību konvencijā* (kurai ES vajadzētupievienoties).

ES institūcijām ir nepieciešams vienkāršot EPI pieteikumuprocedūras, tādējādi padarot šo instrumentu pieejamupilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Eiropas Komisijai, izvērtējot un ņemot vērā iniciatīvas,vajadzētu novērst jebkādu diskrecionāru rīcību.

ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu nodrošinātpilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu iesaistītopušu vienlīdzīgu iesaisti visos lēmumu pieņemšanaslīmeņos.

Eiropas Komisijai vajadzētu piedāvāt tūlītēju „Minimālokonsultāciju standartu” / COM(2002) 704* pārskatuEiropas līmenī, ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrībassekmīgāku iesaisti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā,attiecīgi paredzot sistemātiskus, organizētus un finansiāliatbalstītus mehānismus un konsultāciju iespējas.

Dalībvalstīm ir nepieciešams nodrošināt, ka vismaz vie-tējā līmenī ir izveidotas konsultāciju formas, kas sniedziespēju plašam sociālo partneru lokam izstrādāt ieteiku-

mus vides, ekonomikas un sociālajai attīstībai, tādējādinodrošinot sociālo dialogu un vienprātību par demokrā-tisku pārvaldību.

x EPGA aicina ES institūcijas uzlabot pilsoņu un ESinstitūciju savstarpējās saziņas un komunikācijas kva-litāti, attiecīgi palielinot ES institūcijās pieņemtolēmumu un vienošanās procesu caurspīdību, kā arīnodrošinot informācijas un dokumentu pieejamību.

ES institūcijām vajadzētu izvairīties no pārāk tehniskasvalodas lietošanas Eiropas konsultāciju procesos, jo tasattur un dažkārt liedz pilsoņiem un to pārstāvošajāmstruktūrām sniegt ieguldījumu.

ES institūcijām vajadzētu publicēt lielāko daļu ES svarī-gāko dokumentu visās ES oficiālajās valodās un mudinātdalībvalstis sasniegt ES Barselonas 2002. gada mērķi –sniegt iespēju pilsoņiem komunicēt savā dzimtajā valodāun vēl divās citās valodās.

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 9

Atvērtaun iekļaujošaEiropasdemokrātija10 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

EPGA redzējums par Eiropu netiks sasniegts līdz brīdim,kad pastāvīgā un lielā nevienlīdzība un diskriminācija pretdaudziem neaizsargātiem, atstumtiem un izslēgtiem iedzī-votājiem netiks apņēmīgi risināta.

Lai gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ES iedzīvo-tājiem ir paredzēta virkne pilsoniskās un politiskās,ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, tomēr neaiz-sargātiem, atstumtiem un izslēgtiem iedzīvotājiem nākassaskarties ar vērā ņemamiem tiesību baudīšanas šķēršļiem.

Tas ievērojami kavē viņu iekļaušanos sabiedrībā, viņu kāaktīvu pilsoņu līdzdalību, kā arī neļauj baudīt tāda pašalīmeņa aizsardzību, kā citiem ES iedzīvotājiem.

Atgādinot par Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteiku-miem par sabiedrības vajadzībām – „atspoguļot iedzīvotājudaudzveidību”, EPGA aicina visus Eiropas Savienībaslēmumu pieņēmējus pievērst īpašu uzmanību neaizsargāto,atstumto un izslēgto iedzīvotāju grupu iekļaušanās un līdz-dalības jautājumiem.

«Eiropas pilsonība būtu jābalsta uz dzīvesvietas principu, un pa-matojoties uz tiesību universāluma principu – visiem EiropasSavienības iedzīvotājiem jābauda vienlīdzīga attieksme un tādaspašas tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē, kā ES pilsoņiem.»

— EPGA manifests

2.1Iekļautības unvienlīdzībasnodrošinājums Eiropā

2.2Brīvas pārvietošanāsun godīgas mobilitātesnodrošināšana visiempilsoņiem

2.3Visiem nodrošinātaspilsoniskās unpolitiskās tiesības unlīdzdalības iespējas

2

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 11

12 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

NODROŠINĀTA PIEKĻUVE EKONOMISKAJĀM -UN SOCIĀLAJĀM TIESĪBĀM -

x Sociālo un ekonomisko tiesību ievērošanas trū-kuma dēļ pārāk daudziem iedzīvotājiem joprojām irliegta iespēja justies iekļautiem sabiedrībā. ES insti-tūcijas un dalībvalstis ir aicinātas sniegt vienlīdzīgasiespējas piekļūt ekonomiskajām un sociālajām tiesībām,kas attiecīgi ir priekšnoteikums aktīvai iekļaušanai unlīdzdalīgai pilsonībai.

ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu veicināt efektīvuun iekļaujošu dialogu, lai nodrošinātu, ka neaizsargāto,atstumto un izslēgto sabiedrības grupu, kā, piemēram,sociāli-politisko apstākļu dēļ diskriminēto iedzīvotāju, pie-redze un perspektīva tiktu ņemta vērā, veidojot politiku unstratēģijas, visos lēmumu pieņemšanas līmeņos.

2.1Iekļautības un vienlīdzībasnodrošinājums EiropāSociālās iekļaušanās* un aktīva pilsoniskuma neaizstājamipriekšnoteikumi no vienas puses ir tiesību nedalāmība, nootras – iedzīvotāju atbildība: būt pilsonim nozīmē ne tikaiturēt tiesības, bet arī uzņemties pilsonisko atbildību un pie-dalīties kopienas dzīvē. Tas nozīmē, ka katram pilsonimvajadzētu baudīt sociālās un ekonomiskās tiesības, kas tiemnodrošina cienīgu dzīvi, kā arī iespēju iesaistīties un iegul-dīt savas kopienas dzīvē.

Sistemātiska kļūdainā ES tiesību aktu ieviešana un vājānacionālo valstu un pašvaldību pārvalde īpaši ietekmēneaizsargātās, atstumtās un izslēgtās sabiedrības grupas.Īpaši jāuzsver, rezidenti un nereģistrētie migranti, jo tiesaskaras ar daudziem aizliegumiem un šķēršļiem, kad tieiesaistās administratīvās procedūrās vai cenšas piekļūt tie-siskumam, sociāliem un veselības aprūpes pakalpojumiem.

VIENLĪDZĪBAS UN NEDISKRIMINĀCIJAS -NODROŠINĀŠANA VISĀ EIROPAS SAVIENĪBĀ -

x Neraugoties uz dažādām esošām Eiropas direktīvām,kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzību un nediskriminā-ciju ES, neaizsargāto, atstumto un izslēgto sabiedrībasgrupu tiesības nacionālā līmenī tālu atpaliek no nepie-ciešamā; tas skaidrojams ar to, ka vairākās dalībvalstīsir saistību vai vēlmes trūkums ratificēt vai īstenot eso-šos ES likumdošanas aktus.

Līdz ar to EPGA aicina ES institūcijas un dalībvalstis,visu likumdošanu un politiku veidošanas procesā, pil-nībā ņemt vērā Lisabonas līguma nediskriminācijasklauzulu un pieņemt vienotu un saskaņotu nediskri-minācijas stratēģiju, lai veicinātu holistisku iekļaujošusabiedrību.

Dalībvalstīm vajadzētu pabeigt sarunas, bez turpmākaskavēšanās, par 2008. gada Eiropas Komisijas priekšlikumuPadomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes aizsardzībuārpus nodarbinātības jomas, neatkarīgi no reliģijas vai pār-liecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas(Vienlīdzības direktīva*). Turklāt tām dalībvalstīm, kurasvēl nav to izdarījušas, vajadzētu ratificēt Eiropas Cilvēktie-sību konvencijas 12. protokolu, kas ar līdzīgu pamatojumuaizliedz diskrimināciju.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka nacionāla līmeņa institūci-jas, uzraugot pret diskriminācijas likumdošanas ieviešanu,pievērš īpašu uzmanību cīņai pret daudzu/starp-sektorālodiskrimināciju (kur indivīds saskaras ar vairāku līmeņu dis-krimināciju, – piemēram, musulmaņu sievietes saskaras ardiskrimināciju, kas attiecas gan uz dzimumu, gan reliģiju).

Eiropas Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka Nacionālās romuintegrēšanas stratēģijas ietver pasākumus, kas paredz cīņu

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 13

pret romu diskrimināciju, tai skaitā visneaizsargātāko grupu,piemēram, romu sieviešu, bērnu, jauniešu un senioru dažādaveida diskrimināciju.

x ES institūcijām, dalībvalstīm un citām attiecīgajāmiesaistītajām pusēm ir jācīnās pret negatīvo stereotipuvairošanu un dzimumu stereotipiem, cita starpā, izman-tojot pareizu terminoloģiju politiskajās diskusijās,komunikācijas materiālos, oficiālajos dokumentos untulkojumos. Noteiktos gadījumos, formulējumiem, kastiek šobrīd izmantoti dokumentos, vajadzētu tikt mai-nītiem, lai tie atbilstu formulējumiem, kas ir minēti ESlīgumos un starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās.

VISIEM NODROŠINĀTA PIEKĻUVE PUBLISKAI -PĀRVALDEI UN TIESISKUMAM -

x ES un nacionālajām institūcijām vajadzētu nodroši-nāt, ka tiesības uz labu pārvaldību un tiesības dokumentupieejai, kā tas ir noteikts Eiropas Savienības Pamattie-sību hartas 41. un 42. pantā, ir īstenotas praksē, un kavisi iedzīvotāji, ieskaitot neaizsargātās, atstumtās unizslēgtās sabiedrības grupas, kā arī jaunos rezidentus, irinformēti par viņu tiesībām un iespējām apstrīdētlēmumu pieņemšanas procesu un rezultātus, ar kuriemtie saskaras.

Lai vislabāk īstenotu ES tiesību aktus, kas ir saskaņā ar šīmtiesībām, nacionāla un pašvaldību līmeņa institūcijāmvajadzētu:• nodrošināt nepārtrauktu apmācību pieejamību visiem

darbiniekiem un aģentūrām par visiem ES tiesību aktuaspektiem, kā arī ieviest cilvēktiesību standartus, lainovērstu to nepareizu piemērošanu.

• ieviest efektīvus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātupareizu ES tiesību aktu piemērošanu, kā arī paredzētsankcijas tiem, kas pārkāpj ES likumus.

• iedzīvotājiem nodrošināt plašākas zināšanas un infor-mācijas pieejamību, par to kā tie var apstrīdēt nepareizuslēmumu pieņemšanas procesus un rezultātus.

xVisiem iedzīvotājiem, tostarp neaizsargātām, atstum-tām un izslēgtām sabiedrības grupām, jābūt iespējaibaudīt savas pamata cilvēktiesības un jābūt pieejaitiesiskumam un juridiskajai palīdzībai, it sevišķi, kadtiek pārkāptas viņu cilvēktiesības.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt apcietinājuma apstākļuaugstākos standartus, kas ir saskaņā ar ES vērtībām, kā arījānodrošina ieslodzīto sekmīgu reintegrāciju sabiedrībā.

Dalībvalstīm katram indivīdam, tostarp migrantiem, būtujānodrošina pieejama un efektīva pieeja tiesiskumam visostiesvedības posmos, sākot ar pirmstiesas izmeklēšanu līdztiesas sēdēm. Turklāt visai informācijai un komunikācijasprocesiem, kas attiecas uz likumiskām tiesībām, juridiskopalīdzību un tiesvedību, jābūt pieejamai visiem. Cita starpāzīmju valodas tulkojumiem un informācijai Braila rakstāir jābūt pieejamiem visiem tiesu sistēmas dalībniekiem.

Juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamie finanšuresursi būtu jānošķir, – paredzētais finansējums daudzāsdalībvalstīs ir ievērojami samazināts, tādējādi kaitējotsaviem iedzīvotājiem.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Upuru direktīvas* trans-ponēšana un ieviešana, sniedz tajā minētās tiesības uzvienlīdzīgu un efektīvu pieeju informācijas, atbalsta, cieņasun aizsardzības tiesībām. Vienlīdzīgu un efektīvu pieejušādām tiesībām vajadzētu nodrošināt visiem upuriem bezjebkādas diskriminācijas, neskatoties uz dzīvesvietas sta-tusu (kā minēts direktīvas 1. pantā).

2.2Brīvas pārvietošanāsun godīgas mobilitātesnodrošināšana visiempilsoņiemPat, ja Līgumā ir noteiktas tiesības uz brīvu pārvietošanos,šīs tiesības šobrīd praksē neattiecas uz visiem iedzīvotā-jiem, jo īpaši tāpēc, ka daudzi neaizsargātie, atstumtie unizslēgtie eiropieši joprojām saskaras ar nepārvaramiemšķēršļiem, kas viņiem liedz mācīšanās, darba vai brīvprātīgādarba iespējas citās dalībvalstīs, vai vienkārši apmeklēt citudalībvalsti. Šādi šķēršļi bieži vien ir daudzveidīgi un ārkārtīgikavē neaizsargāto, atstumto un izslēgto grupu iekļaušanossabiedrībā.

Turklāt bieži vien tiek veikta robežkontrole, tādējādi pār-kāpjot visu ES ieceļot gribētāju cilvēktiesības, tai skaitā to,kas meklē starptautisko patvērumu. Ir jāatzīmē, ka pilso-niskās un politiskās tiesības, ieskaitot tiesības uz ģimenesdzīvi, ir ietekmējusi arī Šengenas iebraukšanas vīzu un AK-Īrijas vīzu piešķiršanas noteikumi. Tas diskriminē tos ESiedzīvotājus, kuriem ir ierobežoti finansiālie resursi, kā arīvar atstāt nesamērīgu ietekmi uz sievietēm un cilvēkiem arīpašajām vajadzībām.

PAPLAŠINĀTAS TIESĪBAS UZ BRĪVU -PĀRVIETOŠANOS -

x ES institūcijām un dalībvalstīm ir jāveic visi nepie-ciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi ESiedzīvotāji, it īpaši neaizsargātie, atstumtie un izslēg-

14 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

tie iedzīvotāji, var pastāvīgi baudīt viņu brīvas pār-vietošanās tiesības Eiropas Savienībā, kā arī, lai tiktunodrošinātas viņu tiesības piedalīties mobilitātes unsadarbības pasākumos un programmās.

x ES institūcijām, dalībvalstīm un citām attiecīga-jām iesaistītajām pusēm vajadzētu veikt atbilstošuspasākumus, lai trešo valstu valstspiederīgajiemnodrošinātu taisnīgus un labvēlīgus dzīvošanas undarba apstākļus, kā arī taisnīgu dzīves līmeni undarba iespējas Eiropas Savienībā.

ES institūcijām vajadzētu pārskatīt sociālās apdrošināša-nas sistēmu regulējumu, ar mērķi tajā iekļaut neaizsargāto,atstumto un izslēgto sabiedrības grupu vajadzības. Ievie-šanas vadlīnijām un pašvaldību apmācību iespējāmjākoncentrējas uz šo specifisko grupu vajadzībām.

ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu pieņemt pie-dāvāto „Eiropas pieejamības aktu: iekšējā tirgus prečuun pakalpojumu pieejamības uzlabošanai”*, lai turpmākiedzīvotājiem, it īpaši cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām,nodrošinātu pieeju precēm un pakalpojumiem.

Katram ES iedzīvotājam, kurš vēlas apmeklēt citu ES dalīb-valsti, tostarp neaizsargātiem, atstumtiem un izslēgtiemiedzīvotājiem, ir jāsaņem būtiskākie pakalpojumi, kosniedz dalībvalstī, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā vie-tējie iedzīvotāji. Attiecīgi nediskriminācijas un vienlīdzīgasattieksmes principiem ir jābūt integrētiem visās ES pro-grammās.

x ES institūcijām jānodrošina, ka dalībvalstis ievēroBrīvas pārvietošanās direktīvu 2004/38 un vienlīdzī-gas attieksmes principu, lai nodrošinātu, ka visi ES

pilsoņi, sevišķi romi, var izmantot savas brīvas pār-vietošanās tiesības un, lai novērstu romu deportācijuun izraidīšanu no dalībvalstīm.

NODROŠINĀTAS TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGO-TIESĪBAS IECEĻOT ES UN IEGŪT PILSONĪBU -

x ES institūcijām un dalībvalstīm nepieciešams refor-mēt likumdošanu un politiku, kas attiecas uzieceļošanu, ES patvēruma sistēmu, kā arī uzturēšanos,lai tādējādi nodrošinātu pareizu starptautisko, reģio-nālo un Kopienas pienākumu izpildi, cienot visuiedzīvotāju cilvēktiesības.

ES institūcijām un dalībvalstīm ir jāievieš harmonizētikritēriji, kas nosaka migrantu pastāvīgās uzturēšanās kār-tību visās dalībvalstīs. Piemēram, ja kādam indivīdam

izskata pieteikumu imigrācijas vai patvēruma institūcijāvai indivīds, kas iesaistīts krimināla rakstura, darba vaicitos tiesas procesos, vai kāds, kurš citādi nespēj atgriez-ties savā mītnes zemē, – būtu jāuzskata, ka šādamindivīdam ir likumīgas tiesības uzturēties dalībvalstī, līdzar to, atbilstoši noteikumiem, nodrošinot uzturēšanāsatļauju un/vai atļauju uzturēties valstī.

Dalībvalstīm jāpalielina centieni visiem migrantiem unstarptautiskās aizsardzības saņēmējiem efektīvi nodroši-nāt viņu tiesības uz ģimenes dzīvi un ģimenesapvienošanos.

x ES institūcijām vajadzētu pārskatīt noteikumus, lainodrošinātu pieejamību Eiropas pilsonībai un, it īpaši,lai ES Līgumos paplašinātu un harmonizētu noteiku-mus, kas attiecas uz ilgtermiņa rezidentu piekļuviEiropas pilsonības tiesībām un pienākumiem.

2.3Visiem nodrošinātaspilsoniskās un politiskāstiesības un līdzdalībasiespējasDaudzās ES dalībvalstīs pastāv balsstiesību ierobežojumi,kas liedz daudziem ES iedzīvotājiem piedalīties savas mīt-nes valsts politiskajā dzīvē, kā arī liedz iespēju vēlēt unkandidēt Eiropas vēlēšanās. Trešo valstu migranti ir izslēgtino tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību, nacionāla unreģionāla līmeņa vēlēšanās un piedalīties tās politiskajosprocesos. Tas ir ievērojams šķērslis attiecībā uz viņu tiesībāmlīdzdarboties politiskajā dzīvē, kas attiecīgi ES iedzīvotājiemnav pieņemams. Eiropas Komisijas „ES Pilsoņu 2013. gadadienaskārtībā” uzsvērts, ka „[Tiešsaistes sabiedriskajās kon-sultācijās par ES pilsoniskumu, kas norisinājās no 2012.gada9. maija līdz 27. septembrim] daudzi dalībnieki uzsver, ka bezpolitiskās līdzdalības nedrīkst pieņemt nodokļu mērus.”

Turklāt neaizsargātās, atstumtās un izslēgtās sabiedrībasgrupas nav pietiekami pārstāvētas politiskajās partijās,vēlēšanu sarakstos, kā arī administratīvajās un nacionālalīmeņa institūcijās.

VISIEM EIROPĀ DZĪVOJOŠIEM PILSOŅIEM -NODROŠINĀTA IESPĒJA PIEDALĪTIES VĒLĒŠANĀS -

x ES institūcijām, dalībvalstīm un citām attiecīga-jām iesaistītajām pusēm būtu nepieciešams veiktatbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzības,nediskriminācijas un pieejamības iespējas visiem,īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto, atstumto unizslēgto sabiedrības grupu vajadzībām, ņemot vērā

viņu tiesības uz līdzdalību politiskajā un sabiedriskajādzīvē, īpaši uzsverot balsstiesības.

ES institūcijām un dalībvalstīm būtu jāpārskata ES Līgumiun jāatceļ jebkādi dalībvalstu uzliktie ierobežojumi attie-cībā uz ES iedzīvotāju tiesībām balsot vietējā un Eiropaslīmeņa vēlēšanās.

ES institūcijām un dalībvalstīm ir jānodrošina pieejainformācijai par vēlēšanu procesiem, programmām unpolitiskajām partijām. Tām ir jānodrošina atbalsts iedzīvo-tājiem, lai sekmētu informētu balsošanu, īpašu uzmanībupievēršot neaizsargātām, atstumtām un izslēgtām sabied-rības grupām. Vēlēšanām ir jābūt pieejamām visiem,neskatoties uz balsošanas veidu, – uzmanība jāpievēršvēlēšanu biļetenu, elektronisko vēlēšanu, e-vēlēšanu pie-ejamībai, kā arī fiziskai pieejamībai telpām, kur tiekorganizētas vēlēšanas.

Dalībvalstīm vajadzētu atcelt tādus juridiskos ierobežoju-mus, kas pilsoņiem, piemēram, cilvēkiem ar īpašajāmvajadzībām vai ieslodzītajiem, liedz tiesības izmantot viņujuridiskās un politiskās tiesības, tai skaitā tiesības piedalī-ties vēlēšanās.

VISIEM NODROŠINĀTA POLITISKĀ UN PUBLISKĀ -PĀRSTĀVNIECĪBA -

x Līdztekus balsstiesību nodrošinājumam visiemiedzīvotājiem, kas dzīvo ES, ir nepieciešams ievēro-jami uzlabot neaizsargāto, atstumto un izslēgtosabiedrības grupu līdzdalības un pārstāvniecībasiespējas politiskajās un sabiedriskajās norisēs visosEiropas lēmumu pieņemšanas līmeņos.

ES institūcijām, dalībvalstīm un politiskajām partijām irjānodrošina, ka vēlēšanās tiek ievērots dzimumu līdzsvarsun ka vēlēšanās kandidē dažādas sociālās grupas, kā arī,

ievērojot šos pašus principus, attiecīgi ieņem arī amatus,izpilda sabiedriskās funkcijas visos lēmumu pieņemšanaslīmeņos.

Dalībvalstīm, kuras atbalstījušas Eiropas Padomes kon-venciju par „ārzemnieku piedalīšanos sabiedriskajādzīvē vietējā līmenī”*, ārvalstu pilsoņiem, kas pastāvīgiuzturas valstī, ir jānodrošina „klasiskās tiesības” – vārdabrīvību, pulcēšanās un biedrošanās iespējas (t.sk. balsstie-sības un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās), uztādiem pašiem noteikumiem, uz kādiem šīs tiesības tiekgarantētas attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem.

ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu nodrošinātromu aktīvu pilsonisko līdzdalību Eiropas Savienības poli-tiskajos, sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, proti,rīkojot romu kopienas izpratnes veicināšanas un informē-šanas pasākumus, kas veicinātu viņu līdzdalību.

16 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

VienotaEiropasdemokrātija,trīs demokrātijaspīlāri

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 17

ES bieži vien tiek uzskatīta par procesuālu mašīnu, nevis pardzīvīgu veselumu, kas ap vienu demokrātijas projektu vieno500 miljonus cilvēkus. EPGA ir pārliecināta, ka EiropasSavienība ir, kas vairāk par juridisku un ekonomisku ietvaru,jo tā ir veidota, balstoties uz demokrātijas, cilvēktiesību, tie-siskuma un sociālās labklājības principiem. Tomēr šieprincipi nav skaidri uztverti, jo vadošie spēki nepārstāvpatieso Eiropas attīstības būtību. Tas kavē patiesas Eiropasintegrācijas procesu, kuram ir nepieciešami caurspīdīgākiun atbildīgāki lēmumu pieņēmēji, kā arī ar piemēroti ins-trumenti, kas nodrošina iedzīvotāju līdzdalību.

EPGA secina, ka funkcionāla demokrātija balstās uz trimviens otru papildinošiem pīlāriem:• informēti un izglītoti iedzīvotāji;• institūcijas, kas ņem vērā un pilnībā iesaista iedzīvotājus

lēmumu pieņemšanas procesos;• spēcīga un neatkarīga organizētā pilsoniskā sabiedrība.

Lai sasniegtu dinamiskas Eiropas demokrātiju, šie trīs gal-venie pīlāri ir ne tikai atsevišķi jāstiprina, bet arī jāuzlabokomunikācija un/vai saziņa starp tiem. Tam attiecīgi irnepieciešamas ievērojamas reformas ES Līgumos.

«Mums aktīvs pilsoniskums nozīmē galvenokārt aktīvu iedzīvo-tāju iesaistīšanos – līdzdalība savas kopienas dzīvē, un tādējādidemokrātijā, ciktāl tas attiecas uz aktivitāti un lēmumu pieņem-šanas procesiem.»

— EPGA manifests3.1Nr.1: izglītoti uninformēti pilsoņi

3.2Nr.2: atvērtas unatsaucīgas institūcijas

3.3Nr.3: spēcīga un atzītaorganizētā pilsoniskāsabiedrība

3Demokrātijaspīlāri

Medijiem, kas atspoguļo ES jautājumus, vajadzētu atrastvispiemērotākos risinājumus, lai panāktu, ka ES iedzīvotājiir labi informēti. Tomēr vēl ir garš ceļš ejams, līdz tiks izvei-doti patiesi neatkarīgi Eiropas plašsaziņas līdzekļi, kasveicinās informētas debates par ES politikām. Tāpat, laiEiropas pilsoniskums un tā vērtības kļūtu par izpratnes,zināšanu un sapratnes dzinuli, visās dalībvalstīs vajadzētuaizsargāt un stiprināt pilsonisko izglītību.

NODROŠINĀTA KVALITATĪVA INFORMĀCIJA -PAR EIROPU UN TĀS VĒRTĪBĀM -

x ES institūcijām jārosina strukturālas izmaiņas, lainodrošinātu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvu unatbilstošu informāciju par ES. Šie centieni īpaši jāvei-cina nacionālā un pašvaldību līmenī, savukārt tienedrīkst tikt deleģēti vienīgi Eiropas Komisijas decen-tralizētajām vienībām.

ES institūcijām jāattīsta inovatīvas un radošas komuni-kācijas stratēģijas, kas cieši saistās ar iedzīvotājiem,veicina procesus un uzmanību nacionālā un pašvaldībulīmenī. Tām ir jābūt pienācīgi adresētām dažādām gru-pām, jākoncentrējas uz vīziju par vienotu Eiropas projektuvisiem ES iedzīvotajiem, kā arī jāveicina visu eiropiešuaktīva līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos.

3.1Demokrātijas pīlārs Nr.1:izglītoti un informētipilsoņiJoprojām pastāv milzīgs informācijas un izpratnes trū-kums starp Eiropas iedzīvotājiem, komunikācijas trūkumsstarp ES institūcijām un iedzīvotājiem, kā arī sapratnestrūkums par ES institūciju un citu iesaistīto pušu (nacio-nālo valdību, interešu grupu utt.) lomām. Šie trūkumi irjānovērš, lai veicinātu visu eiropiešu līdzdalību viņu kopīgāprojektā.

ES institūcijām un dalībvalstīm ir jāattīsta politika, laiizskaustu digitālo plaisu un veicinātu efektīvus

x Šajā procesā izšķirošā lomā ir gan tradicionāliem,gan jaunajiem medijiem, turklāt tie ir jāizmanto, laiveicinātu efektīvāku komunikāciju un sapratni starpES institūcijām un iedzīvotājiem. ES institūcijām undalībvalstīm būtu jāatbalsta atbildīgas vides attīstībamedijiem, kas attiecīgi nodrošinātu, ka ES jautājumisasniedz iedzīvotājus godīgā veidā. Attiecībā uz šo,mediju neatkarība, mediju plurālisms un cieņa pretžurnālistu darbu ir īpaši jāuzrauga.

Nacionālajiem medijiem, it īpaši sabiedriskās televīzijas unradio raidorganizācijām, būtu jāatbalsta godīgs ES jautā-jumu segums, atvēlot tiem laiku un vietu. ES jautājumuatspoguļošanas process un mediji ir jāuzrauga nacionā-lajām regulatīvajām iestādēm.

ES institūcijām un dalībvalstīm ir jāstiprina Eiropas unnacionālās programmas, kas atbalsta mazos un neatkarī-gos medijus.

ES institūcijām jātulko ES dokumenti visās ES dalībvalstuoficiālajās valodās, tādējādi palielinot nacionālo mediju uniedzīvotāju iespējas piekļūt ES informācijai.

x Eiropas un nacionālajos medijos ir jāveicina pozitīvstēls par sabiedrības grupām, kas ir diskriminētas un pretkurām ir vērsti negatīvi stereotipi. Pret šādiem stereo-tipiem ir jāuzsāk aktīva cīņa jau tuvākajos gados, īpašuuzmanību pievēršot cieņai pret mediju brīvību.

18 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

EIROPAS PROJEKTA UN DEMOKRĀTIJAS -VĒRTĪBU VEICINĀŠANA CAUR -FORMĀLO UN NEFORMĀLO IZGLĪTĪBU -

x Pilsoniskā izglītība ir iespēja pozitīvām pārmaiņāmun ir nozīmīgs instruments jaunattīstības demokrāti-jās. Attiecīgi ES institūcijām un dalībvalstīm irjānodrošina, ka Eiropas pilsoniskums un pilsoniskāizglītība tiek veicināta gan caur formālo, gan nefor-mālo izglītību, ar mērķi izveidot aktīvu un līdzdalīgupilsoniskumu, koncentrējoties uz solidaritātes, starp-kulturālisma un tolerances principiem.

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka izglītība par demokrātiskopilsoniskumu un cilvēktiesībām ir integrēta nacionālajāsizglītības sistēmās visos tās posmos, piemēram, tematis-kajos priekšmetos, kā arī dažādu mācību programmupriekšmetos. Tām ir jānodrošina, ka nacionālās izglītībasprogrammas veicina mācīšanās iespējas un zināšanas paruniversālā vērtībām, kas iekļautas Eiropas SavienībasPamattiesību hartā, kā arī paredzot mācīšanos par ESinstitūcijām, par ES dalībvalstu dažādajām nacionalitātēmun kultūras identitātēm, tādējādi vairojot pilsoniskoapziņu par vienotas Eiropas projektu.

ES institūcijām jāveicina un jāatbalsta pilsoniskās sabied-rības organizāciju loma, kas sniedz neformālās, neoficiālāsun multikulturālās izglītības iespējas un ir kā dzinulisiedzīvotāju stiprināšanā un aktīvā Eiropas pilsoniskumaveicināšanā.

x ES institūcijām un dalībvalstīm ir jānodrošina, katiek veicināta Eiropas kulturālā un lingvistiskā daudz-veidība un ka tiek novērsti un apkaroti negatīviestereotipi par neaizsargātām, atstumtām un izslēg-tām sabiedrības grupām..

ES institūcijām jāiekļauj dažādu Eiropas valodu mācīša-nās iespējas visās mobilitātes programmās, pievienojotapmācības elementus šīm programmām.

Dalībvalstīm jānodrošina valsts valodas kursi ES iedzīvo-tājiem, kā arī jānodrošina, ka šie valsts valodas kursi irpieejami un ir bezmaksas cilvēkiem no neaizsargātām,atstumtām un izslēgtām sabiedrības grupām.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attieksme, diskursi undarbības, kas ir īpaši diskriminējoši tiek efektīvi risināti un,ja nepieciešams, tiek izskatīti tiesas ceļā un publiski noso-dīti (tajā pašā laikā ievērojot vārda un domas brīvību).

ES institūcijām vajadzētu iedrošināt skolu un augstskoluizglītības iestāžu iesaistīšanos projektos, kuru mērķis ir cīnī-ties pret dzimumu nevienlīdzību, diskrimināciju, rasismu,ksenofobiju un pret citām diskriminācijas formām.

3.2Demokrātijas pīlārsNr.2: atvērtas unatsaucīgas institūcijasEiropas vienotā projekta „Eiropeiskuma” ideja, kur pilso-niskā sabiedrība ir demokrātiski aktīva, nevar vienkārši tiktveicināta no „augšas”, – tas ir jādara pašiem Eiropas pil-soņiem. Lai iedzīvotāji būtu gatavi piedalīties lēmumupieņemšanā, tiem ir jābūt labāk informētiem par ES unlabāk jāsaprot tās politiskā sistēma; iedzīvotājiem jābūtaktīvāk iesaistītiem politikas veidošanā, kā arī jābūtuzklausītiem no institūciju un lēmumu pieņēmēju puses.

ES institūcijām trūkst kapacitātes pieņemt tādus lēmumus,kas sniegtu labumu visai ES, jo lēmumu pieņemšanas pro-cesu joprojām monopolizē dažādas nacionālās intereses.Pilsoņu demokrātiskās varas dalīšanas principa „līdzsvaraun atsvara” trūkuma dēļ, ES institūcijām trūkst leģitimitāte.

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 19

Kopš Eiropas Savienības aizsākumiem, notikušas inkre-mentālas pārmaiņas; šobrīd parādās vajadzība virzītiespretim patiesi politiskai savienībai, kas balstās uz repre-zentatīvās demokrātijas principiem, līdzdalību unatbildību. Vairāk demokrātijas nozīmē gan lielāka caur-skatāmība un leģitimitāte reprezentatīvās demokrātijasmehānismos, gan lielākas un labākas iespējas īstenot līdz-dalības demokrātiju. EPGA tic, ka šim demokrātiskajamimpulsam ir nepieciešamas nozīmīgas institucionālas pār-maiņas

x Eiropas Savienības institūcijām vajadzētu uzsāktLīguma pārskatīšanas procesu, lai stiprinātu jo īpašilīdzdalības un reprezentatīvo demokrātiju, kā arī, laiEiropas integrācijas procesa centrā no jauna izceltupilsoņus, jānodrošina arī pilsoņu demokrātiskā kon-trole, tādējādi atjaunojot Eiropas projektu leģitimitāti.Šajā procesā jāiekļauj visas attiecīgās iesaistītās pusesun tas jāizmanto, kā instruments sabiedrības izprat-nes veicināšanai par Eiropas integrāciju.

x Lai veidotu demokrātiskāku Eiropu, kas ir atbildīgapret tās pilsoņiem, ir jānostiprina Eiropas Parlamentaloma Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos, kasattiecīgi nozīmētu virzību pretim patiesai Eiropas pār-valdībai un Eiropas demokrātijai.

x Eiropas Komisijas izpildvaras un politiskā loma ESlēmumu pieņemšanas procesos būtu tagad jāizvērtēun jāapspriež, jo īpaši attiecībā uz Komisāru kolēģijasiecelšanas procesu.

x Eiropas Komisijai nedrīkst ļaut dominēt pār Eiropaslēmumu pieņemšanas procesiem, tai ir jāatskaitāsEiropas Parlamentam (piemēram, Parlamentam pama-

tojot savus lēmumus). Eiropas pilsoņu vidū būtu jāuz-sāk publiska diskusija par tiešu Eiropas Padomesprezidenta ievēlēšanu.

x ES demokrātiskās darbības reformas ietvaros vaja-dzētu pārdomāt arī citu institūciju lomu, kā arīnodrošināt, ka nacionālā līmeņa institūcijas tiktu labākiesaistītas Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos.

Ir jāparedz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komite-jas restrukturizācija, nodrošinot lielāku caurspīdību tāspārstāvju nozīmēšanā, kā arī, nodrošinot, ka tajā tiktuatbilstīgi pārstāvētas visas sabiedrības jomas. Ir nepie-ciešams uzsākt diskusiju par Komitejas Eiropaspilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības lomu.

Dalībvalstu institūcijām ir jāveicina tās nozīmīgā lomaES lēmumu pieņemšanas procesos, jo īpaši uzsverotnacionālo parlamentu un politiķu lomu, kā arī palielinotstarpvalstu parlamentāro sadarbību.

3.3Demokrātijas pīlārs Nr.3:spēcīga un atzītaorganizētā pilsoniskāsabiedrība«Līdzdalības demokrātija, papildinot un stiprinot repre-zentatīvo demokrātiju, atbilst Eiropas demokrātiskāspārvaldības šā brīža vajadzībām Eiropas Savienībā. Pil-soniskās sabiedrības iesaistīšanās politikas veidošanasun lēmumu sagatavošanas procesos, stiprina publiskoinstitūciju demokrātisko leģitimitāti, tās darbu un akti-vitātes. Pilsoniskā dialoga kvalitāte, – ieskaitot sociālodialogu, kas ir nozīmīgs elements, – ir mūsu demokrā-tijas veselīguma indikators.» — EPGA manifests

Neskatoties uz to, ka pilsoniskās līdzdalības koncepts, kasieviests Lisabonas Līguma 11. pantā, ir politiski un tiesiskiatzīts, joprojām trūkst skaidrs un strukturēts Eiropas pilso-niskā dialoga ietvars, kas nodrošinātu pastāvīgu untransversālu dialogu. Kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietukomitejas atzinumā par Lisabonas Līguma 11. (1) un 11. (2)pantu minēts, – joprojām pastāv plaisa starp piemērotajāmtiesību normām un starp pilsoņu un pilsoniskās sabiedrībasorganizāciju reālajām iespējam piedalīties Eiropas lēmumupieņemšanas procesos. EPGA uzskata, ka ES institūcijām 11.panta potenciāls joprojām ir pilnībā jāizprot un jāīsteno.

Papildus jau minētam, – pilsoniskās sabiedrības organizā-cijas, kas aizstāv sabiedrisko labumu ir novājinātas, turklātto pastāvēšana dažkārt pat tiek apdraudēta, jo tām irjāsaskaras ar atkārtotiem biedrošanās brīvības draudiemun finansiālās ilgtspējas trūkumu, īpaši šā brīža krīzes laikā.

20 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

ATZĪTA PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS LOMA -UN PIENESUMS DEMOKRĀTIJAI -

x EPGA aicina ES institūcijas atzīt un atbalstīt brīv-prātīgā darba un pilsoniskās sabiedrības organizācijulomu ES un tās iedzīvotāju plaisas mazināšanā; attie-cīgi, atbalstot un atzīstot nevalstisko un brīvprātīgoorganizāciju lomu darbā ar jaunatnes politikām, vecoļaužu politikām, bērnu tiesībām, sociālajiem jautāju-miem, dzimumu vienlīdzības, nabadzības un sociālāsiekļaušanas jautājumiem un ar invalīdu tiesībām, jošīs organizācijas veicina iekļaujošākas sabiedrības unaktīva pilsoniskuma attīstību, spēcinot sabiedrību ganvietējā, gan Eiropas līmenī.

ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu īstenot EiropasBrīvprātīgā darba politiskajā dienas kārtībā (P.A.V.E. –Policy Agenda for Volunteering in Europe)* iekļautāsrekomendācijas, kas tika izstrādātas Eiropas Brīvprātīgādarba gada (2011) ietvaros, attiecīgi parādot savu apņem-šanos „veicināt un atbalstīt brīvprātīgo darbu kā Eiropasvērtību sastāvdaļu, kas veicina aktīvu pilsoniskumu unsniedz ieguldījumu ekonomiskā un sociālā kapitāla izaug-smē.”

EPGA aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas un vietējā līmeņabrīvprātīgā darba tīklus, kuru mērķis ir veicināt pieredzes,labās prakses, zināšanu un spēju apmaiņu, tādējādi jauna-jās paaudzēs radot piederības sajūtu Eiropas identitātei.

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJU -DARBĪBAS NODROŠINĀŠANA -

x ES institūcijām un dalībvalstīm vajadzētu, it īpašikrīzes laikā, apņemties un nodrošināt pilsoniskāssabiedrības organizāciju neatkarīgu darbību un ilg-tspēju.

Visur Eiropā ir jāaizsargā biedrošanās aktivitātes. TurklātES institūcijām un dalībvalstīm ir jānodrošina resursu pie-ejamība, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas,lai tās attiecīgi varētu sekmēt pilsoņu un pilsoniskāssabiedrības labās prakses apmaiņu pašvaldību, nacionālāun ES līmenī; lai tās varētu izteikt iedzīvotāju bažas, it īpašineaizsargāto, atstumto un izslēgto sabiedrības grupubažas; lai veidotu alianses, kuru mērķis ir efektīvi pārstā-vēt sabiedrības intereses visos līdzdalības līmeņos.

ES institūcijām, nacionālo valstu valdībām un citiemfinansētājiem vajadzētu veicināt un mudināt brīvprātīgādarba laikā iekļaušanu, kā ienākuma avotu, organizācijukontos, tādējādi ļaujot to izmantot, kā līdzfinansējumu.

KONSTRUKTĪVA PILSONISKĀ DIALOGA -VEIDOŠANA EIROPĀ -

x Lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji tiek konkrēti, efek-tīvi un ilgtspējīgi iekļauti Eiropas demokrātiskajāprocesā, attiecīgajām iesaistītajām pusēm (EiropasKomisijai, nacionālā un reģionālā līmeņa institūcijāmu.c.) visos lēmumu pieņemšanas līmeņos ir aktīvi jāat-balsta un jāīsteno pilsoniskais dialogs Eiropā.

Precīzāk, EPGA aicina Eiropas Komisiju pieņemt Zaļo grā-matu, kur ir izstrādāts skaidrs politikas priekšlikums, kasizveidotu pastāvīgu un stabilu vertikālā, transversālā unhorizontālā pilsoniskā dialoga ietvaru.

Dalībvalstis ir aicinātas ieviest nepieciešamos mehānis-mus un struktūras, kas nodrošinātu pilsonisko dialogunacionālā un reģionālā līmenī.

x Eiropas institūcijām vajadzētu pieņemt EiropasAsociāciju Statūtus un Eiropas Fondu statūtus, lainodrošinātu augstāku pilsoniskās sabiedrības organi-zāciju atzinību, redzamību un leģitimitāti, un lainodrošinātu to darbu Eiropas līmenī un Eiropasmērogā; tādējādi formalizējot vienu no demokrātiskāpilsoniskuma pamattiesību principiem: tiesības uzbiedrošanos.

| 21

Avoti

Ko mēsdomājam ar...Aktīvs pilsoniskumsMums aktīvs pilsoniskums galvenokārtnozīmē aktīvu iedzīvotāju kā dalībniekuiesaisti savu kopienu dzīvē, sabiedriskajāun/vai politiskajā dzīvē, tiem līdzdarbojo-ties lēmumu pieņemšanas procesos,saskaņā ar cilvēktiesību un demokrātijasprincipiem un vērtībām.

Pilsoņi un rezidentiCilvēktiesību universālās deklarācijas 1.pantā noteikts, ka: „Visi cilvēki ir dzimušibrīvi un vienādi savās tiesībās”. Būt pilso-nim nozīmē baudīt tādas demokrātiskāssabiedrības vienlīdzības tiesības, kas irnedalāmas un universālas: pilsoniskās,politiskās, ekonomiskās, sociālās, kultūrasun vides tiesības. Turklāt visi, kas dzīvokonkrētā teritorijā, ir jāatzīst par pilsoņiemun jāsniedz tiem iespējas izmantot savaspilsoņa tiesības: rezidences vietas piešķirtā

pilsonība, kas sniedz iespējas līdzdarbotiesno vietējā līdz pat Eiropas līmenim. Šīs irpamattiesības jebkuram, kurš dzīvo, strādāun konkrētā vietā sniedz ieguldījumu,piemēram, nodokļu veidā. EiropadomesTamperes vienošanās un ceturtais EiropasKomisijas ziņojums par pieejamību pilso-nībai nepasaka neko vairāk.

Šajā dokumentā mēs izmantojam terminus„pilsoņi” un „rezidenti” tos nedalot, izņe-mot gadījumus, kur tiek uzrunātas cilvēku,ar konkrētu rezidences statusu (piemēram,ES pilsoņi, ilgtermiņa rezidenti, pastāvīgiemigranti, bēgļi un patvēruma meklētāji unnereģistrētie migranti) šķēršļi un ieteikumi,lai tos risinātu. Šādos gadījumos šo cilvēkustatuss tiek atsevišķi uzsvērts.

Pilsoniskā sabiedrība un pilsoniskāssabiedrības organizācijasMūsu pārstāvji ir pilsoniskās sabiedrībasorganizācijas un tīkli, kas attiecīgi ir iedzī-votāji, kas apvienojas, lai veicinātu kopējointerešu projektus priekš visiem vai kādai

atsevišķai sabiedrības daļai. Papildus jauminētajam mūsu pārstāvji ir nevalstiskāsun bezpeļņas organizācijas, kuru mērķis irpanākt demokrātiskas un sociālas pārmai-ņas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas,mūsuprāt, ir „demokrātijas skolas”.

Atsaucoties uz Pilsoniskās līdzdalībasPasaules alianses (CIVICUS) definīciju, –pilsonisko sabiedrību var definēt, kā„arēnu, kas, ārpus ģimenes, valsts untirgus, apvieno cilvēkus kopīgo interešuvārdā.”

Kad minam „pilsonisko sabiedrību” un„pilsoniskās sabiedrības organizācijas”,mēs vēršamies pie tām organizācijām,kas aizstāv kopīgās intereses, nevis, kas,izmantojot terminus „pilsoniskās sabied-rības organizācija” vai „apvienība”,pārstāv atsevišķas, t.sk. biznesa intereses.

Demokrātiskais pilsoniskumsAttiecas uz „pilsoniskumu kā pilsonisko,politisko un sociālo tiesību kopumu un

kā politisku praksi, [kas] var palīdzēt radītvēlamo identitātes un piederības sajūtu,”kā arī uz politisko sistēmu, kas balstās uzdemokrātiskām institūcijām un cilvēktie-sību ievērošanu (Stenfordas filozofijasenciklopēdija). Mūsu izpratne par„demokrātisko pilsoniskumu” ir balstītauz Eiropas Padomes defenīciju par šojēdzienu.

Neaizsargāti, atstumti un izslēgtiiedzīvotāji (vai sabiedrības grupas)Mēs uzskatām, ka „neaizsargāti”,„atstumti”, „izslēgti” iedzīvotāji vai sabied-rības grupas ir tie, kas saskaras ardiskrimināciju, balstoties uz viņu etniskoizcelsmi, nacionalitāti, reliģiju, dzimumu,vecumu, invaliditāti, seksuālo orientāciju,sociālo vai citu statusu (t.sk. cilvēki, kasatrodas nabadzībā, kam ir problēmas sais-tībā ar migrāciju vai rezidences statusuvai ar ieslodzītā statusu), kas attiecīgiviņus nostāda nelabvēlīgā situācijā.

Turpmāk tekstā minētās definīcijas nav ar nolūku sniegt zinātnisku vai pilnīgu terminu skaidrojumu,bet tās atspoguļo mūsu izpratni par terminiem, kuri plaši tika izmantoti mūsu kopējā darba laikā,kā arī šajā dokumentā.

22 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

Kas ir…Eiropas Savienības Pamattiesību hartaES Pamattiesību harta vienā dokumentāapvieno pamattiesības, kas ir aizsargātasES. Harta paredz tiesības un brīvības, kasietvertas sešos principos: cieņa, brīvība,vienlīdzība, solidaritāte, pilsoņu tiesībasun tiesiskums. Pasludināta 2000. gadā,harta ir kļuvusi juridiski saistoša ES līdz arLisabona Līguma stāšanos spēkā 2009.gada decembrī.

Komunikācijas dokuments par „Kon-sultāciju minimālajiem standartiem”(COM (2002) 704 galīgais)Eiropas Komisijas 2002. gada 11. decem-bra paziņojums „Ceļā uz izkoptuapspriežu un dialogu - pamatprincipi unobligātās prasības attiecībā uz apsprie-dēm ar ieinteresētajām personām, ko veicKomisija” ierosina konsultāciju procesu,turklāt „[palīdz] uzlabot politiku efektivi-tāti, vienlaicīgi stiprinot ieinteresētopušu un sabiedrības iesaisti.”

Konvencija par Ārzemnieku piedalīša-nos sabiedriskajā dzīvē vietējā līmenīŠis Eiropas Padomes līgums, kaspieņemts 1992. gadā un stājies spēkā1997. gadā, paredz ārzemniekiem tiesībasvēlēt pašvaldību vēlēšanās, ar noteikumu,ka tie izpilda tādas pašas juridiskās prasī-bas, kas attiecas uz pilsoņiem, –konkrētajā valstī atrasties likumīgi undzīvot vismaz 5 gadus pirms vēlēšanām.2013. gadā konvenciju ratificēja 8 Eiro-pas Padomes dalībvalstis un parakstījavēl 5 citas.

Nodarbinātības vienlīdzības direktīva(padomes direktīva 2000/78/EK)Šī direktīva, kas pieņemta 2000. gada 27.novembrī, paredz nostiprināt vispārējuietvaru vienlīdzīgai attieksmei darba unnodarbinātības jomā, kā arī nosaka vispā-rēju ietvaru, lai nodrošinātu vienlīdzīguattieksmi pret indivīdiem Eiropas Savie-nībā, attiecībā uz darba vai nodarbinātībaspieejamību un dalību atsevišķās organizā-cijās, neskatoties uz viņu reliģiskopiederību vai pārliecību, invaliditāti,vecumu vai seksuālo orientāciju.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijaEiropas Cilvēktiesību konvencija ir starp-tautisks līgums, ar mērķi aizsargātcilvēktiesību un pamata brīvības Eiropā.Konvencija, ko sagatavojusi EiropasPadome, stājās spēkā 1953. gadā. EiropasCilvēktiesību tiesa pārrauga konvencijasīstenošanu 47 Eiropas Padomes dalībval-stīs. Eiropas Savienība plāno parakstītEiropas Cilvēktiesību konvenciju.

ES Aktīvās iekļaušanas stratēģijaLai cīnītos ar nevienlīdzības un izslēgtībasproblēmām, Eiropas Komisija 2008. gadāpieņēma Aktīvās iekļaušanās rekomendā-cijas, kas skar tos cilvēkus, kas ir visvairākizslēgti no darba tirgus. Tās paredz aptve-rošu politisko stratēģiju, kas balstās uztrīs principiem: atbalsts adekvātiem ienā-kumiem, piekļuve kvalitatīviempakalpojumiem un iekļaujoši darba tirgi.

Eiropas Pilsoņu iniciatīva (ECI)Lisabonas Līgumā ieviestā EPI ir aicinā-jums piedāvāt likumprojektus EiropasKomisijai par jautājumiem, kas atbilst ESkompetencēm. EPI jāgūst vismaz viena

miljona ES iedzīvotāju atbalsts, kas nākno vismaz 7 no 28 dalībvalstīm. EPInoteikumus un procedūras paredz ESregula, kuru 2011. gada februārī pieņēmaEiropas Parlaments un Eiropas SavienībasPadome.

Eiropas Brīvprātīgā darba politiskādarba kārtība (Policy Agenda onVolunteering in Europe (P.A.V.E))Šo darba kārtību izstrādāja Eiropas Brīv-prātīgā darba gada alianse (2011)(EBDG2011) un tā piedāvā ieteikumussekmīgākam un efektīvākam Eiropas poli-tikas ietvaram, lai atbalstītu un veicinātubrīvprātīgos, brīvprātīgo darbu, brīvprātīgoiesaisti organizācijās un to pasākumos.Alianses ieteikumi veicina un atbalstabrīvprātīgo darbu kā Eiropas vērtību, kas„darbina” aktīvo pilsoniskumu.

Sociālā ekonomikaSociālā ekonomika ir veids, kādā organi-zēt cilvēku aktivitātes, kas balstās uzkolektīvo solidaritāti un demokrātiju, kāarī uz tiekšanos pretim ekonomikas efek-tivitātei ar pašu līdzekļiem. Tā pamatā

CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU | 23

balstās uz patēriņa preču un pakalpo-jumu ražošanu, izplatīšanu, apmaiņu uniesaistās visās ekonomikas, sociālajās,vides un sabiedriskajās jomās. Attiecīgitāpēc tā palīdz veicināt aktīvu pilsonis-kumu un nodrošināt individuālo unkolektīvo labklājību.

Sociāla un aktīva iekļaušanāsSociālās iekļaušanās mērķis ir cīnītiespret nabadzību un sociālo izslēgtību, laivisi varētu pilnvērtīgi piedalīties sabied-riskajos procesos. Aktīvās iekļaušanāskoncepts ir jāsaprot kā plašāks skatījumsuz sociālo iekļaušanos, – tam ir jābūtmehānismam, kas palīdz cilvēkam, itsevišķi visvairāk izslēgtam un nepriviliģē-tam, pilnībā iesaistīties sabiedriskajāsnorisēs, tai skaitā iegūt darbu.

Līgums par Eiropas Savienības dar-bību (Lisabonas Līgums vai ReformuLīgums)Lisabonas līgums stājās spēkā 2009. gada1. decembrī, un ar to groza Līgumu parEiropas Savienību (LES, Māstrihta) unEiropas Kopienas dibināšanas Līgumu(EKL, Roma), attiecīgi pārdēvējot to parLīgumu par Eiropas Savienības Darbību(LESD). EPGA savā darbā visbiežāk atsau-cās uz LESD 2. pantu (ES vērtības), 3.pantu (ES mērķi), 6. pantu (ES Pamattie-sību hartas noteikumi), 9. pantu(vienlīdzības princips starp pilsoņiem),10. pantu (reprezentatīvā demokrātija)un 11. pantu (pilsoniskā līdzdalība).

Upuru direktīvaŠī direktīva, kas pieņemta 2012. gada 25.oktobrī, nosaka minimālos tiesību stan-dartus, kas attiecas uz atbalsta unaizsardzības sniegšanu noziegumu upu-riem [direktīva 2012/22/ES]. Tā visāsdalībvalstīs upuriem nodrošina pamattie-sības (piemēram, cienīga izturēšanās pretupuriem; upuri saņem, viņiem saprotamāveidā, informāciju par viņu tiesībām unviņu lietu; neaizsargātie upuri tiek identi-ficēti un atbilstīgi pasargāti utt.).

Jaunatnes Garantija2013. gada aprīlī Padome apstiprinājaJaunatnes Garantiju, kas paredz nodroši-nāt, ka visi jaunieši līdz 25 gadu vecumamčetru mēnešu laikā kopš kļūšanas parbezdarbniekiem vai pabeidzot formāloizglītību, saņem labas kvalitātes darbapiedāvājumus, iespējas turpināt mācības,piedalīties apmācībās vai stažēties.

24 | CEĻŠ UZ DEMOKRĀTISKU EIROPAS PILSONĪBU

Eiropas līmeņa dalībniekiVADĪBAS KOMITEJA -

AEDH European Association for the Defense of Human Rights www.aedh.euALDA Association of Local Democracy Agencies www.alda-europe.euATD FOURTH WORLD ATD Fourth World (Acting Together for Dignity) www.atd-fourthworld.orgCEV European Volunteer Center www.cev.beECF European Civic Forum www.civic-forum.euEDF-FEPH European Disability Forum www.edf-feph.orgEMI European Movement International www.europeanmovement.euENNA European Network of National Civil Society Associations www.enna-europe.orgSOLIDAR SOLIDAR www.solidar.orgVOLONTEUROPE Volonteurope www.volonteurope.eu

DALĪBORGANIZĀCIJAS UN TĪKLI -AE aisbl Autism Europe www.autismeurope.orgAEBR Association of European Border Regions www.aebr.euAEGEE European Students Forum Association - AEGEE-Europe www.aegee.orgAGE PLATFORM AGE Platform www.age-platform.euAIM Association Internationale de la Mutualité www.aim-mutual.orgBCSDN Balkan Civil Society Development Network www.balkancsd.netCAE Culture Action Europe www.cultureactioneurope.orgCEDAG European Council of Associations of General Interest www.cedag-eu.orgCEECN Central and Eastern European Citizens Network www.ceecn.netCESES Confederation of European Senior Expert Services www.ceses.netCIVILSCAPE Civilscape www.civilscape.orgCOFACE Confederation of Family Organisations in the EU www.coface-eu.orgCONCORD European confederation of Relief

and Development NGOs www.concordeurope.orgCVA Conservation Volunteers Alliance www.conservationvolunteers.euEA European Alternatives www.euroalter.comEAPN European Anti-Poverty Network www.eapn.euEASPD European Association of Service Providers

for Persons with Disabilities www.easpd.euECAS European Citizen Action Service www.ecas-citizens.euECDN European Community Development Network (formerly CEBSD) www.eucdn.netECICW European Center of the International Council of Women www.ecicw-cecif.com

ECON European Community Organising Network www.econnet.euEFC European Foundation Centre www.efc.beEFOMW European Forum Of Muslim Women www.efomw.euEN Europa Nostra europanostra.orgENAR European Network Against Racism www.enar-eu.orgENGSO European Non-Gouvernemental Sports Organisation www.engso.comEPHA European Public Health Alliance www.epha.orgERIO Network European Roma Information Office www.erionet.euESN Erasmus Student Network www.esn.orgEUCIS-LLL European Civil Society Platform on Lifelong Learning www.eucis-lll.euEUCLID EUCLID Network www.euclidnetwork.euEUNET European Network for Education and Training e.V. www.european-net.orgEURAG European Federation of Older People www.eurageurope.orgEUROCHILD EUROCHILD www.eurochild.orgEWL European Women's Lobby www.womenlobby.orgIFSBH International Federation for Spina Bifida and Hydrocephalus www.ifglobal.orgILGA-Europe European region of the International Lesbian,

Gay, Bisexual, Trans and Intersex Association www.ilga-europe.orgInclusion Europe Inclusion Europe www.inclusion-europe.orgISCA International Sport and Culture Association www.isca-web.orgJEF-Europe Young Europeans Federalists (JEF – Europe) www.jef.euLions Club Lions Club International www.lionsclubs.orgMHE-SME Mental Health Europe www.mhe-sme.orgOBESSU Organising Bureau of European School Students Union www.obessu.orgPICUM Platform for International Cooperation

on Undocumented Migrants www.picum.orgPIE Platform for Intercultural Europe www.intercultural-europe.orgS&C Sports et citoyenneté www.sportetcitoyennete.comSMES Europa SMES Europa www.smes-europa.orgSOCIAL PLATFORM Social Platform www.socialplatform.orgSVI Service Volontaire International www.servicevolontaire.orgWAGGGS World Association of Girl Guides and Girl Scouts,

Europe Region www.europe.wagggsworld.orgWOSM World Organisation of the Scout Movement www.scout.orgYFJ European Youth Forum www.youthforum.org

Mūsu dalībniekiNACIONĀLĀS ALIANSES -

EYCA - БългарияEYCA - Česká RepublikaEYCA - DanmarkEYCA - EspañaEYCA - FranceEYCA - HrvatskaEYCA - ItaliaEYCA - LatvijaEYCA - LietuvaEYCA - LuxembourgEYCA - MagyarországEYCA - MaltaEYCA - NederlandEYCA - PolskaEYCA - RomâniaEYCA - SlovenijaEYCA - SlovenskoEYCA - SuomiEYCA - United Kingdom

NACIONĀLĀS ALIANSES -INICIATĪVAS GRUPAS -

EYCA - Belgique / BelgiëEYCA - ΚύπροςEYCA - Portugal

KONTAKTORGANIZĀCIJAS -

Deustchland / VācijaEesti / IgaunijaEire / ĪrijaΕλλάδα / GrieķijaМакедонија / MaķedonijaÖsterreich / AustrijaSverige / Zviedrija

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācijaatspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildībupar tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.