SAK Monitorings 2007 - SZF · CIK DEMOKRÂTISKA IR LATVIJA DEMOKRÂTIJAS MONITORINGS 2005–2007 SAK_Monitorings_2007.qxd 19.03.2009 12:54 Page 3

SAK_Monitorings_2007.qxd 19.03.2009 12:54 Page 1


CIK DEMOKRÂTISKA IR

LATVIJA

D E M O K R Â T I J A SM O N I T O R I N G S

2 0 0 5 – 2 0 0 7


UDK 323.1(474.3) (082)

Ci 350

© Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, 2007© Rakstu autori, 2007© Ilze Ramane, vâka dizains, 2007

ISBN 978-9984-808-07-9 © Apgâds “Zinâtne”, 2007

Zinâtniskais redaktors JURIS ROZENVALDS

ILZES RAMANES vâka dizains

Par rakstos atspoguïotajiem faktiem un viedokïiematbild autori


Saturs

Ievads. No demokrâtijas audita uz demokrâtijasmonitoringu. Juris Rozenvalds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Ilze Brands Kehre

1. Nâcija un identitâte. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

Artûrs Kuès

2. Likuma vara un taisnîguma nodroðinâðana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

Ilze Brands Kehre

3. Pilsoniskâs un politiskâs tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

Feliciana Rajevska, Alfs Vanags

4. Ekonomiskâs un sociâlâs tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

Jânis Ikstens, Andris Runcis

5. Brîvas un godîgas vçlçðanas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

Daunis Auers, Jânis Ikstens

6. Politisko partiju loma demokrâtijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45

Marija Golubeva, Iveta Reinholde

7. Pârvaldes struktûru efektivitâte un atbildîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49

Anhelita Kamenska, Atis Lejiòð

8. Civilâ kontrole pâr karaspçku un policiju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57

Valts Kalniòð

9. Korupcijas mazinâðana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 64

Ilze Ðulmane, Sergejs Kruks

10. Plaðsaziòas lîdzekïi demokrâtiskâ sabiedrîbâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 70

Zinta Miezaine, Mâra Sîmane

11. Politiskâ lîdzdalîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 77


Edvîns Vanags, Inga Vilka12. Pârvaldes struktûru atsaucîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 82

Edvîns Vanags, Inga Vilka13. Decentralizâcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 86

Þaneta Ozoliòa14. Demokrâtijas starptautiskâs dimensijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 91

Autori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 97

6 SATURS


Ievads

No demokrâtijas audita uz demokrâtijas monitoringu

Demokrâtijas idejai arvien plaðâk izplatoties mûsdienu pasaulç,

daþâdâs diskusijâs, kurâs demokrâtija tiek iztirzâta, jautâjumu, vai demo-

krâtija ir vajadzîga, aizvien bieþâk nomaina jautâjums, kâda demokrâtija ir

nepiecieðama, ko nozîmç demokrâtija daþâdâs sabiedrîbas dzîves jomâs, cik

plaðs ir tâdu sabiedrisko parâdîbu loks, kam var piemçrot demokrâtijas

kritçrijus.

Ir jâòem vçrâ arî tas, ka pastâv noðíîrums starp demokrâtiju kâ ideâlu

un demokrâtiju kâ pastâvoðâs politiskâs iekârtas raksturojumu. Neviena no

mûsdienâs reâli pastâvoðajâm demokrâtijâm nevar lepoties ar pilnîgu de-

mokrâtijas ideâlu iemiesoðanu. Tajâ paðâ laikâ demokrâtija nav monuments,

kas savâ pilnîbâ un pabeigtîbâ stâv nemainîgs pâri laikam. Demokrâtija

nekad nevar bût pilnîbâ gatava, jo mainîgâ sabiedriskâ dzîve nepârtraukti

rada jaunus izaicinâjumus vecajâm demokrâtiskâs lîdzdalîbas formâm un

demokrâtiskâs pârvaldes principiem. Demokrâtijas bûtiska iezîme ir spçja

mainîties gan ârçjo ietekmju rezultâtâ, gan – kas îpaði raksturîgi nobriedu-

ðâm demokrâtijâm – paðpilnveidoties atbilstoði laikam, mainîgajai pasaulei

un sabiedrîbas vajadzîbâm.

Viss iepriekðminçtais aktualizç demokrâtijas pakâpes un demokratizâci-

jas procesu dinamikas kompleksu un detalizçtu izvçrtçjumu, kas ïautu spriest

par demokrâtijas kvalitâti un tâs attîstîbas tendencçm gan salîdzinoðâ per-

spektîvâ, gan arî noteiktâ sabiedrîbâ noteiktos vçsturiskos apstâkïos.

Lai izvçrtçtu demokrâtijas stâvokli un dinamiku, ir nepiecieðamas gro-

das vadlînijas, proti, metodika, kas bûtu efektîvi pielietojama gan nacionâlâ,

gan starptautiskâ lîmenî. Taèu vçl pirms tam ir nepiecieðama politiskâ griba,

pçtnieciskais potenciâls un ekonomiskâs iespçjas ðâdu pçtîjumu veikt. Latvijâ

visi ðie priekðnoteikumi veiksmîgi îstenojâs 2004. gadâ, kad nule nodibinâ-

tâs Stratçìiskâs analîzes komisijas paspârnç tika izveidota ekspertu grupa,

kurâ ietilpa Latvijâ pazîstami politologi, juristi, ekonomisti, sociologi, mediju

speciâlisti, cilvçktiesîbu pçtnieki, politiíi u. c. Izmantojot starptautiski atzîto


IDEA1 metodoloìiju, viòi veica Latvijas demokrâtijas stâvokïa “inventarizâ-

ciju”, par izejas punktu òemot 2004. gadu, kas mûsu sabiedrîbai bija îpaði

nozîmîgs – ðajâ gadâ Latvija bija kïuvusi par pilntiesîgu NATO un Eiropas

Savienîbas dalîbvalsti. 2005. gada pavasarî Latvijas demokrâtijas audita rezul-

tâti tika publicçti atseviðíâ grâmatâ latvieðu valodâ,2 bet daþus mçneðus vçlâk

arî angliski.3

Mûsu pçtnieku veiktais Latvijas demokrâtijas audits ir guvis ievçrîbugan Latvijâ, gan ârpus tâs. Ar audita rezultâtiem tika iepazîstinâtas LatvijasRepublikas 8. Saeimas frakcijas, tâ atziòas tika izvçrsti komentçtas Latvijasmedijos, arî tirdzniecîbâ nonâkuðie grâmatas eksemplâri neiegûla veikaluplauktos. Audita rezultâtus plaði izmanto Latvijas sabiedrîbas pçtnieki paðumâjâs un ârzemçs, par to interesçjas daþâdu specialitâðu studenti un arîskolçni, tas ir svarîgs objektîvas informâcijas avots par Latviju mûsu valstsdiplomâtiskajâs misijâs ârzemçs, kâ arî nozîmîgs uzziòu materiâls Latvijâakreditçtajiem ârvalstu diplomâtiem.

Divus gadus pçc izvçrstâ un apjomîgâ Latvijas demokrâtijas audita pub-licçðanas lasîtâjiem tiek nodots apjomâ krietni mazâks demokrâtijas moni-torings. Kâda ir atðíirîba starp auditu un monitoringu? Latvijas demokrâtijasizvçrtçjuma gadîjumâ ar auditu tiek saprasts sistçmisks un analîtisks de-mokrâtijas attîstîbas aplûkojums, kura mçríis bija konstatçt un formulçtdemokratizâcijas tendences, sniegt samçrâ plaðu situâcijas aprakstu, veiktsabiedriskâs domas aptauju par nozîmîgâkajiem demokratizâcijas jautâju-miem, kâ arî formulçt praktiskus ieteikumus situâcijas uzlaboðanai.

Ðâds izvçrsts un dziïð demokratizâcijas procesu vçrtçjums jeb audits bûtuveicams ik pçc seðiem astoòiem gadiem. Taèu tâ kâ sabiedrîba attîstâs ïotidinamiski, tai ir nepiecieðams apzinât demokratizâcijas procesu gaitu arîîsâkâ laika posmâ, un ðim nolûkam kalpo demokrâtijas monitorings. Tas

8 JURIS ROZENVALDS

1 IDEA (Institute for Democracy and Electoral Assistance) – starpvaldîbu orga-nizâcija, kuras mçríis ir veicinât demokrâtijas attîstîbu pasaulç. Tâs galvenâmîtne atrodas Stokholmâ (Zviedrija).

2 Cik demokrâtiska ir Latvija. Demokrâtijas audits. Rîga: LU Akadçmiskais apgâds,2005.

3 How Democratic is Latvia. Audit of Democracy. Riga: LU Akadçmiskais apgâds,2005.


balstîts demokrâtijas audita metodoloìijâ un to sagatavojusi grupa Latvijasekspertu, kuru vairâkums pirms trim gadiem veica demokrâtijas auditumûsu valstî. Uzreiz jâpiebilst, ka monitoringa mçríis ir piezemçtâks – mçsvçlçjâmies konstatçt, kâdâs jomâs pçdçjos divos trîs gados Latvijas sabied-rîbas demokratizâcijas pakâpe ir augusi, kurâs tâ ir palikusi lîdzðinçjâ lîmenîun kurâs esam atvirzîjuðies atpakaï.

Lai salîdzinâjums bûtu uzskatâmâks, katras monitoringa sadaïas sâkumâievietota tabula, kur par katru no sadaïâ aplûkotajiem jautâjumiem lasîtâjsatradîs 2005. un 2007. gada vçrtçjumu, kâ arî norâdi uz procesa tendenci:

(labâk), = (tâpat) vai (sliktâk). Atseviðíos gadîjumos 2007. un 2005. gadavçrtçjums atzîmes jeb balles ziòâ ir vienâds, tomçr, pçc ekspertu domâm,iezîmçjas uzlaboðanâs (vai arî pasliktinâðanâs) tendence, ko parâda augðupvai lejup vçrstâ bulta. Tabulai sekojoðajâ komentârâ katras sadaïas ekspertisniedz skaidrojumu tabulâ fiksçtajam vçrtçjumam. Òemot vçrâ monitoringarezultâtu publikâcijas ierobeþoto apjomu, ko savukârt noteica ierobeþotaislaiks (aktuâla pçtîjuma rezultâti jâpublicç maksimâli âtri), autori savâ skaid-rojumâ ir pievçrsuðies tikai tiem jautâjumiem, kas prasa izvçrstâkus komen-târus. Ekspertu piedâvâtie vçrtçjumi un attîstîbas tendenèu raksturojumstika apspriesti darba grupas izbraukuma seminârâ 2007. gada aprîlî.

Monitoringâ izmantotâ IDEA metodoloìija ir orientçta uz demokratizâ-cijas procesu gaitas kvalitatîvu novçrtçjumu, no tâs nevar prasît tâdus kvan-titatîvus mçrîjumus, kas ïautu viegli noteikt Latvijas vietu (punktus) citudemokrâtisku valstu vidû vai, teiksim, procentuâli izmçrît demokratizâcijastempus kâdâ konkrçtâ jomâ. Tas arî nebija darba grupas mçríis. Taèu, ja ðajâ“momentuzòçmumâ” fiksçtie ekspertu vçrtçjumi galarezultâtâ veicinâsdiskusijas Latvijas sabiedrîbâ par monitoringâ skartajiem jautâjumiem – itîpaði tajâs jomâs, kurâs eksperti demokratizâcijas procesos saskatîja kritumuvai stagnâciju, – autori varçs uzskatît, ka savu uzdevumu ir paveikuði.

JURIS ROZENVALDS

9Ievads



ILZE BRANDS KEHRE

1. Nâcija un identitâte

Divu gadu laikâ no 2005. gada 1. janvâra nepilsoòu skaitssamazinâjâs par 59 200, tomçr uz 2007. gada 1. janvâri vçl arvien 17,2%(392 816) no pastâvîgajiem iedzîvotâjiem bija nepilsoòi. Dramatiskiir krituðies naturalizâcijas iesniegumu tempi: 2006. gadâ tika saòemts10 581 iesniegums – uz pusi mazâk nekâ 2004. gadâ, kad tika uzstâ-dîts rekords. 2007. gada èetros pirmajos mçneðos iesniegumu skaitsnokritâs zemâk nekâ jebkad kopð 1998. gada referenduma rezultâtâ

2005. gada 2007. gadaatzîme atzîme

1.1. Cik lielâ mçrâ politiskâ nâcijaun valsts pilsonîba aptver visusvalsts iedzîvotâjus?

1.2. Cik lielâ mçrâ tiek atzîtas kultû-ras atðíirîbas, vai minoritâðu tie-sîbas tiek labi aizsargâtas?

1.3. Cik liela vienprâtîba valda sa-biedrîbâ jautâjumâ par valstsrobeþâm un konstitucionâlâmnormâm?

1.4. Cik lielâ mçrâ konstitucionâlieun politiskie noteikumi veicinato, lai galvenâs sociâlâs ðíirtnestiktu mazinâtas vai likvidçtasvispâr?

1.5. Cik taisnîgas un iekïaujoðas irkonstitûcijas izmaiòas procedû-ras?

Slikti

Apmierinoði

Apmierinoði

Labi

Labi

Slikti

Apmierinoði

Apmierinoði

Labi

Labi

=

=

=

=

Jautâjumi Tendence


pieòemtajiem pilsonîbas likuma grozîjumiem (ap 270–340 mçnesî,salîdzinot ar 1200–1300 2006. un virs 2000 2005. gadâ). Arî nepilsoòubçrnu kâ pilsoòu reìistrçðana pieauga ïoti lçni. Un nedaudz vairâkpar 6000 ðâdu bçrnu, kas lîdz 2007. gada sâkumam atzîti par pilso-òiem, kopð tas kïuva iespçjams pçc 1998. gada, ir maz, salîdzinot ar vçlapmçram 13 000 bçrniem nepilsoòiem. Nepârsteidz, ka naturalizâ-cijas aktivitâtes pieaugums laikâ, kad Latvija gatavojâs iestâties ES,nebija ilgs un ar laiku process palçninâjâs, jo daudzi, kas vçlçjâs natu-ralizçties, to jau izdarîjuði, tas ðo tendenci nenoliedzami ietekmçja.Arî fakts, ka nepilsoòiem kopð 2006. gada tika dota iespçja uz ES valstîmceïot bez vîzas, tiek minçts kâ faktors, kas neveicinâja stimulu natu-ralizçties. Tomçr ir arî papildu, politiíu radîti, faktori, kas, radot natu-ralizâcijai nelabvçlîgu gaisotni, ir negatîvi ietekmçjuði procesu.

Saeimâ parâdîjâs vairâki ar pilsonîbas likumdoðanu saistîti priekð-likumi, kas bija vçrsti uz naturalizâcijas stingrâku prasîbu noteikðanu,palçninâðanu vai pat apstâdinâðanu. 2005. gadâ Tieslietu ministrijasdarba grupa, kas bija izveidota, kad ministru prezidents pçc gadîjumaar Jurija Petropavlovska naturalizâcijas apturçðanu, atsaucoties uzlojalitâtes trûkumu, bija aicinâjis padarît stingrâku naturalizâcijasprocesu, izstrâdâja priekðlikumu par likuma grozîjumu, kurâ iekïautavirkne daþâdu normu. Tostarp arî lojalitâtes prasîba, kas izraisîja asasdiskusijas par ðî jçdziena interpretâciju. Tieslietu ministre S. Âboltiòa2005. gada oktobrî atsauca grozîjumu projektu, argumentçjot, ka, tu-vojoties vçlçðanâm, nav gaidâms, ka diskusijas par pilsonîbu varçtubût konstruktîvas. Cits likumprojekts, kuru sagatavoja TB/LNNK,paredzçja apturçt naturalizâciju un pilsonîbu pieðíirt tikai atsevið-íos gadîjumos un ar atseviðíiem Saeimas lçmumiem. Likumpro-jekta grozîjumi arî paredzçja, ka nepilsoòu bçrnus varçtu reìistrçt kâpilsoòus tikai tad, ja bçrns izglîtîbu apgûst latvieðu valodâ. Kaut arîpriekðlikums Saeimâ 2006. gada 8. jûnijâ tika noraidîts, tomçr “pret”nobalsoja tikai 20 deputâti (“par” – 10), bet 51 deputâts atturçjâs. Sep-tembrî TB/LNNK atkârtoti iesniedza Saeimâ Pilsonîbas likuma pro-jektu, kuru 28. septembrî noraidîja ar 21 balsi “pret”, 12 “par”, bet51 deputâts atkal atturçjâs. Lîdzîgi TB/LNNK iesniegtais Repatriâcijas

12 ILZE BRANDS KEHRE


likuma projekts, pret kuru nobalsoja 19 (8 – “par”), tika noraidîts,50 deputâtiem atturoties no balsoðanas. Tâ rezultâtâ tika nosargâtaliberâlai demokrâtijai atbilstoða likumdoðana, pçc kuras iekïauðanavalstî pilnâ mçrâ ir pieejama pastâvîgajiem iedzîvotâjiem, taèu tasnotika, nevis deputâtiem publiski nostâjoties pret priekðlikumu unnobalsojot pret to, bet noklusçjot, tâdçjâdi iztrûka pozitîvs un iekïau-joðs diskurss pret pilsonîbas un piederîbas valstij izslçdzoðiem sig-nâliem. Ðâda pasivitâte neveicina uzticçðanos valdîbas oficiâlajainostâjai, kas it kâ veicinot visu nepilsoòu naturalizâciju un pilnîguiekïauðanu politiskajâ nâcijâ.

Lîdz ar to ðajâ laika posmâ publiskais diskurss par pilsonîbu saasi-nâjâs, skaïâkas kïuva tâs balsis Saeimâ, kas atklâti pretojas lîdzðinç-jam naturalizâcijas procesam kâ pârâk atvçrtam. Tas negatîvi ietekmçjagaisotni, parâdot pretrunîgu attieksmi pret naturalizâciju, neskato-ties uz oficiâlâs politikas pozitîvo nostâju. Negatîvo gaisotni papildi-nâja ar Naturalizâcijas pârvaldi saistîti skandâli sakarâ ar darbiniekuiespçjamu korupciju un pretendentu negodîgu rîcîbu, kârtojot natu-ralizâcijas eksâmenus. Kïuva stingrâki ne vien naturalizâcijas pro-cesa noteikumi, bet TB/LNNK arî ierosinâja likuma grozîjumus, lainoteiktu kriminâlatbildîbu par krâpðanos, pârbaudçs uzdodoties parcitu personu. Ðâdi Kriminâllikuma grozîjumi 2007. gada sâkumâ tikapieòemti, bet pagaidâm vçl nav spçkâ sakarâ ar citu grozîjuma pantu,jo likums tika nosûtîts atpakaï otrreizçjai caurlûkoðanai.1 Sekojot ko-rupcijas un krâpðanas skandâliem, tika izstrâdâta NP pretkorupcijasprogramma un rîcîbas plâns, kâ arî 2006. gada augustâ uzstâdîtasvideonovçroðanas kameras NP reìionâlo nodaïu centros.

2007. gada sâkumâ tika izvirzîts jautâjums par nepilsoòu politiskolîdzdalîbu, piedaloties paðvaldîbu vçlçðanâs. Ðo jautâjumu izteicaLPP/LC, bet pretargumenti izskançja no visâm pârçjâm koalîcijasun opozîcijas labçjâm partijâm, kâ arî no visâm visaugstâkajâm amat-personâm – Latvijas Valsts prezidentes Vîíes-Freibergas, Ministru pre-zidenta Kalvîða un Saeimas priekðsçdçtâja Emða puses. Pamazâm paðiidejas ierosinâtâji nedaudz mainîja pozîciju, un LC politiíi argumentçja,ka ðis jautâjums bûtu jârisina ar referenduma palîdzîbu. Tas, ka starp

13Nâcija un identitâte


valdîbâ esoðajâm partijâm tika izvirzîts ðis tik sen strîdîgais jautâ-jums, liecina par attîstîbas iespçjâm iekïauðanas virzienâ, bet âtrâpozîcijas korekcija uz mazâk “izaicinoðu” arî norâda, ka spiedienspret ðâdu iekïauðanas ceïu caur lîdzdalîbu politikâ vietçjâ lîmenî vçlir lielâ pârsvarâ.

Kâ svarîgu un pozitîvu attîstîbu mazâkumtautîbu tiesîbâs jâat-zîmç fakts, ka 2005. gada maijâ Saeima ratificçja Eiropas PadomesKonvenciju par nacionâlo minoritâðu aizsardzîbu – desmit gadus pçcðîs konvencijas parakstîðanas. Tas, ka ar deklarâcijas palîdzîbu tikaatrunâts, ka pie mazâkumtautîbâm var piederçt tikai tie pilsoòi, kaspaaudzçm ilgi tradicionâli dzîvojuði Latvijâ, saðaurina to cilvçku loku,kas formâli pieder nacionâlai minoritâtei, neiekïaujot nepilsoòus unarî nodalot pirmskara pilsoòus un to pçcteèus no tiem, kas ieguvuðipilsonîbu naturalizâcijas ceïâ. Deklarâcija arî norâda, ka Latvijâ netikspiemçrotas konvencijas normas par mazâkumtautîbu valodas lieto-jumu vietçjâs administratîvajâs institûcijâs, kâ arî attiecîbâ uz topo-grâfiskâm zîmçm un ielu nosaukumiem. Tomçr valdîbas ziòojumsEiropas Padomei 2006. gadâ tika iesniegts laikâ – gadu pçc konven-cijas stâðanâs spçkâ, un konvencijas dialoga mehânisma uzsâkðana liekdomât, ka dialoga uzlaboðana paðâ valstî starp valsts vai vairâkumapârstâvjiem un mazâkumtautîbu pârstâvjiem tiks veicinâta. Tâdçï kon-vencijas ratifikâcija un stâðanâs spçkâ ir pozitîvi vçrtçjama, neskato-ties uz formâli saðaurinâto tâs piemçroðanas loku.

2005. gadâ iezîmçjâs jauna tendence, kad Satversmes tiesâ izska-tîja divus pieteikumus attiecîbâ uz mazâkumtautîbu izglîtîbu: “re-formu” vidusskolâs, ar kuru tika noteikts minimâlais stundu îpatsvarsar latvieðu valodu kâ apmâcîbas valodu (atzîstot to par atbilstoðuSatversmei, ja tiek òemti vçrâ konkrçti norâdîjumi, piemçram, elas-tîga normu piemçroðana un situâcijas izvçrtçðana, lai nodroðinâtukvalitâtes lîmeni),2 un valsts atbalsts privâtajâm skolâm tikai tajos ga-dîjumos, ja tajâs apmâcîbas notiek valsts valodâ (atzîstot ðâdu praksipar nevienlîdzîgu attieksmi un tâdçjâdi neatbilstoðu Satversmei)3.

Romu tautîbai nelabvçlîgo situâciju sabiedrîbâ salîdzinot ar citâmtautîbâm, ðis jautâjums aplûkojamajâ laika posmâ guva plaðâku



rezonansi un ÎUMSILS ietvaros tika izstrâdâta valsts programmasituâcijas uzlaboðanai, kuru 2006. gada 17. oktobrî pieòçma Ministrukabinets.4 Tiesas spriedums par labu romu tautîbas sievietei, kurunepieòçma darbâ,5 bija precedents, kad tiesâ tika piemçrotas jaunâs,uz Eiropas Savienîbas Padomes vienlîdzîbas direktîvu balstîtas darbalikuma pret-diskriminâcijas normas uz tautîbas pamata. Ðâda attîs-tîba ir pozitîvi vçrtçjama arî tad, ja lîdz reâlai situâcijas uzlaboðanai vçlir tâlu (un valsts programmas efektivitâtes lîmenis vçl nav zinâms).

Negatîvi attîstîjâs situâcija ar rasistiski motivçtiem uzbrukumiemun naida izpausmçm publiskajâ telpâ, îpaði internetâ. To atspoguïojaarî pastiprinâtâ plaðsaziòu lîdzekïu uzmanîba par ðim jautâjumam,kâ arî Droðîbas policijas pçc Kriminâllikuma 78. panta ierosinâto lietuskaita palielinâðanâs: no situâcijas, kad bija viena divas lietas gadâ,2005. gadâ tika ierosinâtas 13 lietas, 2006. gadâ ðî tendence turpinâjapieaugt. 2006. gada oktobrî Saeima bez îpaðâm diskusijâm (un samçrâklusi) pieòçma Kriminâllikuma grozîjumus, kuri pie 48. panta trîspa-dsmit jau noteiktajiem atbildîbu pastiprinoðiem apstâkïiem pievienojaarî rasistiskus motîvus. Neskatoties uz ðo un citiem likumu grozîju-miem, pie kuriem tika strâdâts 2006. un 2007. gadâ,6 trûkumi likum-doðanâ tomçr vçl arvien pastâv. Arî praksç – policijai, prokuratûrai untiesâm – vçl arvien pietrûkst zinâðanu par ðâda veida kriminâlpâr-kâpuma atpazîðanu un izmeklçðanu. Ðî situâcija ir vçrtçjama negatîvi.

Mazâkumtautîbu lîdzdalîbas iespçjas lçmumu pieòemðanâ jau-tâjumos, kas uz tâm attiecas, vçl arvien nav apmierinoðas (tâpat kâsabiedrîbas lîdzdalîba), neskatoties uz to, ka 2006. gada septembrîpirmo reizi valdîbas iestâde – ÎUMSILS – izveidoja Mazâkumtautîbunevalstisko organizâciju konsultatîvo padomi, uz kuru mazâkum-tautîbu NVO paðas varçja izvirzît kandidâtus. Tomçr ðîs padomesiespçjas reâli ietekmçt lçmumus nav skaidras. Tajâ paðâ laikâ konsul-tatîvâ padome mazâkumtautîbu izglîtîbas jautâjumos, kura vairâkusgadus ar mainîgâm sekmçm darbojâs Izglîtîbas un zinâtnes ministri-jas paspârnç, izbeidza savu darbîbu, un IZM pârstâvji pauda viedokli,ka izglîtîbas jautâjumi jârisina kopçjâs sistçmas ietvaros, neizvirzotatseviðíus jautâjumus mazâkumtautîbu izglîtîbas jomâ. Uz jauno



IZM konsultatîvo padomi netika uzaicinâti mazâkumtautîbu izglîtî-bas eksperti un NVO pârstâvji.

Jautâjums par robeþlîgumu ar Krieviju turpinâja bût aktuâls2005. gadâ, kad 26. aprîlî Latvijas valdîba pieòçma vienpusçju dekla-râciju par robeþlîgumu kâ atbildi uz nesen atklâtajâm iespçjamâmpretrunâm ar Satversmi, ja de facto robeþa tiktu pârvçrsta arî par deiure robeþu, bet atstâjot neatrisinâtu jautâjumu, vai Satversmç no-teiktâ valsts teritorijâ ietilpst pirmskara Latvijai piederoðâ Abrene unkurâ gadîjumâ robeþu noteikðanai bûtu vajadzîga tautas nobalsoðana.Savukârt ðâds risinâjuma piedâvâjums izslçdza iespçju, ka Krievijaparakstîtu lîgumu. 2007. gadâ robeþlîguma jautâjums tika izvirzîts nojauna, un pçc atkârtotâm karstâm debatçm 1. februârî Saeima koncep-tuâli atbalstîja pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstît 1997. gadâparafçto lîgumu, pret ko balsoja 26 deputâti, ieskaitot Jaunâ laika unTB/LNNK deputâtus, kâ arî vienu deputâtu no Zaïo un zemniekufrakcijas. 27. martâ Ministru prezidents un Krievijas premjerministrsparakstîja “Latvijas Republikas un Krievijas Federâcijas lîgumu parLatvijas un Krievijas valsts robeþu”, bet partija “Jaunais laiks” iesnie-dza pieteikumu Satversmes tiesâ, lai atbilstîba Satversmei tiktuizvçrtçta, kam pievienojâs atseviðíi TB/LNNK deputâti. Savukârt17. maijâ Saeima ratificçja lîgumu ar 70 balsîm “par” un 25 “pret”, betSatversmes tiesas sprieduma vçl nebija. Visâ ðî procesa laikâ norisi-nâjâs asas publiskas diskusijas arî ârpus Saeimas. Protestçtâju viedok-lis no sabiedrîbas puses bija manâms, bet gan drîzâk skaïuma, nevisdaudzskaitlîguma dçï: pie Saeimas vairâkkârt pulcçjâs aktîvie pro-testçtâji, kad tika apspriests robeþlîgums, bet to skaits svârstîjâs no50 lîdz 100 cilvçkiem, tostarp tâdi nacionâlradikâli grupçjumi kâKlubs 415 un Visu Latvijai, kuri pauda viennozîmîgu attieksmi pretAbrenes “atdoðanu”. Valsts pçctecîbas jautâjums, par kura iespçjamoteorçtisko apdraudçjumu aktîvi diskutçja sâkotnçji, ar laiku arvienmazâk parâdîjâs kâ arguments, tâdçjâdi visdrîzâk norâdot, ka par ðojautâjumu reâlas ðaubas nepastâv. Kopumâ lielais balsu pârsvars parratifikâciju, kâ arî protestçtâju nespçja mobilizçt plaðâkus pûïus, lie-cina par to, ka konsenss par valsts robeþâm nav tik trausls, kâ asais



diskusiju tonis lika baþîties. Tajâ paðâ laikâ lîdz perioda beigâm vçlpalika nenoskaidrots Satversmes tiesas viedoklis, partija “Jaunais laiks”un daþi citi deputâti diezgan kategoriski vçl palika pie “pret” pozîcijas,bet Krievijas puses vçl nebija lîgumu ratificçjusi. Ðie faktori atstâjazinâmas iespçjas robeþu sakârtoðanas procesa atkârtotai apstâdinâ-ðanai, kamçr par robeþu jautâjumu vçl arvien nav vispârçja konsensa.

Atsauces1 8. Saeimas likumprojekts ar reì. Nr. 1635, 9. Saeimâ Nr. 128, iekïauts likum-

projektâ ar Nr. 15, pieòemts 3. lasîjumâ 2007. gada 17. maijâ.2 Satversmes tiesas lieta Nr. 2004-18-0106, spriedums 2005. gada 13. maijâ.3 Satversmes tiesas lieta Nr. 2005-02-0106, spriedums 2005. gada 14. septembrî.4 Valsts programma “Èigâni (romi) Latvijâ 2007.–2009. gadam”, http://212/

70/165/51/doc_upl/valsts_programma_Cigani(romi)_Latvija.pdf5 S. K. pret SIA “Palso”, izskatîta 2006. gada 18. maijâ Jelgavas tiesâ.6 Kriminâllikuma 78. un 150. panta grozîjumi, kâ arî Administratîvo pârkâ-

pumu kodeksa grozîjumi.



ARTÛRS KUÈS

2. Likuma varaun taisnîguma nodroðinâðana

Likuma varas pamatprasîba ir, lai valsts tiktu vadîtasaskaòâ ar likumiem, kurus noteiktâ procedûrâ pieòçmis tautas ievç-lçts parlaments, vai arî citiem normatîvajiem aktiem, kuru pieòemðanai


2.1. Cik lielâ mçrâ valsts teritorijâdarbojas likuma vara?

2.2. Cik lielâ mçrâ visas amatperso-nas, veicot savas funkcijas, irpakïautas likuma varai un vailikumdoðana ir caurskatâma?

2.3. Cik neatkarîgas no izpildvarasir tiesas un tiesneði, vai tie ir pa-sargâti ir no jebkâda veida iejauk-ðanâs savâ darbîbâ?

2.4. Cik vienlîdzîga un droða ir pil-soòu piekïuve taisnîgai un sav-laicîgai tiesai un cik plaðas ir viòuiespçjas saòemt kompensâcijupar vadîbas kïûdâm?

2.5. Cik lielâ mçrâ kriminâlprocessun sodu sistçma savâ darbîbâ no-droðina neieinteresçtu un vien-lîdzîgu izturçðanos pret visiem?

2.6. Cik lielâ mçrâ cilvçki uzticas le-gâlâs sistçmas spçjai nodroðinâtgodîgu un efektîvu tiesu?

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Ïoti slikti

Apmierinoði

Slikti

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Slikti

= Jautâjumi Tendence


bijis atbilstoðs deleìçjums. Gadîjumos, kad likumdevçjs pats rîkojasprettiesiski, izdodot Satversmei neatbilstoðus tiesîbu aktus, LatvijasRepublikas Satversme un citi tiesîbu akti paredz iespçjas tiesu varasinstitûcijâm ðâdas darbîbas novçrst, atzîstot tiesîbu aktus vai to daïaspar spçkâ neesoðiem, ja tie neatbilst likumu hierarhijai.1 Kâ vçl viensvaras atzars likumdevçja varas lîdzsvaroðanai likumdoðanas procesâðogad jâmin arî Latvijas Valsts prezidenta institûts, jo valsts prezidente2007. gada 10. martâ pirmoreiz izmantoja Satversmes 72. pantâ ga-rantçtâs tiesîbas apturçt kâda likuma publicçðanu. Ðis lçmums attiecâsuz grozîjumiem valsts droðîbas iestâþu likumos, kurus Saeima pieòçmasteidzamîbas kartîbâ, neskatoties uz to, ka prezidente Saeimai tos bijanodevusi otrreizçjai caurlûkoðanai un ka vairâki tiesîbu eksperti unnevalstiskâs organizâcijas2 izteica ðaubas par ðâdu grozîjumu pieòem-ðanas nepiecieðamîbu steidzamîbas kârtîbâ, kâ arî pauda baþas par li-kumprojekta negatîvo ietekmi uz droðîbas iestâþu darbîbas efektivitâti.

Saistîbâ ar vçl vienu likuma varas elementu – likumu pieejamîbu,kas ir bûtiski, lai ikviena persona varçtu paredzçt no tiesîbu aktiemizrietoðâs tiesîbas un pienâkumus, situâcija ir lîdzîga tai, kâda bijaiepriekðçjâ pçtîjuma periodâ.3 Taèu aktuâls joprojâm ir jautâjums partiesu spriedumu pieejamîbu. Tiesu spriedumi atklâj normu saturuun piemçroðanas veidus praksç. Tâdçï piekïuve visiem tiesu sprie-dumiem ir bûtiska ikvienam indivîdam, lai izprastu tiesu prakses vir-zîbu attiecîbâ uz kâdu tiesîbu institûtu vai normu. Tomçr pagaidâmtas ir iespçjams tikai Lursoft Latvijas tiesu nolçmumu datu bâzç parsamaksu, kas vidusmçra iedzîvotâjam liedz izmantot ðâdu iespçju.4

Taèu situâcija pakâpeniski uzlabojas. Piemçram, tiesu portâlâ www.tiesas.lv ir pieejami visu lîmeòu administratîvo tiesu spriedumi, kaspieòemti pçc 2007. gada 1. janvâra. Administratîvo tiesu prakses pie-ejamîbas nodroðinâðana ir bûtiska, jo tieði ðîs tiesas absolûtâ vairumâgadîjumu risina strîdus starp indivîdiem un valsts varas institûcijâmsaistîbâ ar daþâdu indivîda pamattiesîbu aizskârumu. Portâlâ un Aug-stâkâs tiesas mâjaslapâ ir pieejami arî tiesu nolçmumi civillietâs unkriminâllietâs, kas sabiedrîbâ izraisîjuði plaðâku interesi. Uzlabojumiir vçrojami arî attiecîbâ uz Satversmes tiesas nolçmumu pieejamîbu,

19Likuma vara un taisnîguma nodroðinâðana


jo tiesas mâjaslapâ ðobrîd ir pieejami ne tikai spriedumi, bet arî lçmumipar lietas ierosinâðanu un tiesvedîbas izbeigðanu.

Saistîbâ ar amatpersonu pakïautîbu likuma varai jâuzsver tiesu,prokuratûras un KNAB aktîvâ darbîba, îpaði pçdçjo divu gadu laikâ,kas apliecina, ka nelikumîgas vai apðaubâmas rîcîbas gadîjumâ iz-meklçðanai vai sodam var tikt pakïautas jebkura lîmeòa valsts amat-personas.5 Bûtiski atzîmçt, ka ierosinâtâs lietas noveduðas arî pieamatpersonu vai ietekmîgu uzòçmçju notiesâðanas, tajâ skaitâ ar reâlubrîvîbas atòemðanu. Amatpersonu pakïautîbu likuma varai nodro-ðina arî mediju un nevalstisko organizâciju pastiprinâtâ interese pariespçjamâm valsts amatpersonu prettiesiskâm darbîbâm.

Tomçr lîdzîgi kâ iepriekðçjâ pçtîjuma periodâ nereti vçrojama for-mâla attieksme pret likuma varas principa ievçroðanu. Tas izpauþasmçìinâjumos bez plaðâkâm diskusijâm un pamatojuma sniegðanassabiedrîbai pieòemt indivîdu intereses bûtiski ietekmçjoðus tiesîbuaktus, radot aizdomas par darbîbu kâdas personu grupas interesçs.Kâ piemçru var minçt sasteigtos un kritiski vçrtçtos grozîjumus arvalsts droðîbas iestâdçm saistîtajos likumos un 2007. gada martâ Saeimâaktualizçtos grozîjumus par ierobeþojumu atcelðanu attiecîbâ uz par-tiju pirmsvçlçðanu kampaòu tçriòiem. Aizdomas par iespçjami sub-jektîvâm interesçm partiju finansçðanas kârtîbas grozîðanâ rada tas,ka vairâkas Saeimâ pârstâvçtas partijas varçtu tikt sodîtas par paðreizspçkâ esoðo likuma normu pârkâpðanu 9. Saeimas pirmsvçlçðanukampaòas laikâ.

Likumu caurskatâmîbu apgrûtina arî to daþâdâ piemçroðana uninterpretâcija tiesu praksç. Taèu 2006. gadâ Augstâkâ tiesa sâkusi vei-dot judikatûras datu bâzi, kuras mçríis ir “palîdzçt tiesneðiem lietasizsprieðanâ analoìiskos gadîjumos, samazinât lietu izskatîðanas laiku,kâ arî veicinât vienveidîgu un stabilu tiesu praksi.”6 Tiesîbu normusatura caurskatâmîbu veicina arî fakts, ka Augstâkâs tiesas mâjas-lapâ ir pieejami ekspertu pçtîjumi par tiesu praksi attiecîbâ uz tiesîbunormu piemçroðanu specifiskâs sabiedrîbas dzîves jomâs.

Vçrtçjot tiesu neatkarîbu no izpildvaras un cita veida iejaukðanâs,jâuzsver, ka lielâkâ problçma ir tiesu varas institucionâlâs neatkarîbas

20 ARTÛRS KUÈS


vâjâs garantijas. Pirmkârt, joprojâm nav îstenota tiesu varas un izpild-varas nodalîðana attiecîbâ uz tiesu budþeta plânoðanu un adminis-trçðanu. Tiesu varas administrçðana un budþeta plânoðana, izòemotAugstâko tiesu, ir tiesu administrâcijas kompetencç, kura darbojastieslietu ministra padotîbâ. Tiesu administrâciju bija plânots piesais-tît Tieslietu padomei no 2005. gada, taèu tâ joprojâm nav izveidota.Otrkârt, kavçðanâs ar padomes izveidoðanu rada trûkumus tiesuvaras attiecîbâs ar citiem varas atzariem, jo nav neatkarîgas institûci-jas, kas pârstâvçtu tiesu varu.

Jaunais Tiesu iekârtas likumprojekts paredz Tieslietu padomesveidoðanu kâ “[..] konsultatîvu un koordinçjoðu institûciju, kurapiedalâs tiesu sistçmas politikas un stratçìijas attîstîbâ un tiesu sistç-mas pilnveidoðanâ.”7 Likumprojektâ ir neskaidras padomes funkci-jas un nepietiekami nostiprinâta tâs loma kâ tiesu varas autonomijasun neatkarîbas garantam. Turklât tiesu varas neatkarîba bûtu jâsaistaar finansçjumu, kura administrçðanu pâròemtu paðas tiesas.8 Baþaspar to, ka likumprojekts vâjina tiesu varas neatkarîbu un pastiprinaizpildvaras dominanti pâr tiesu varu, izteicis arî Augstâkâs tiesaspriekðsçdçtâjs. Piemçram, pretçji ðobrîd pastâvoðajai kârtîbai, kadpar apgabaltiesu priekðsçdçtaju un to vietnieku iecelðanu amatâ lemjSaeima, jaunais likumprojekts ðîs funkcijas deleìç tieslietu minis-tram. Ministram pieðíirtas arî tiesîbas lemt par tiesneðu skaitu katrâtiesâ, bet Ministru kabinetam tiesîbas reorganizçt un likvidçt rajona(pilsçtas) tiesas un noteikt to skaitu.9

Likumdevçja un izpildvaras iespçjas ietekmçt tiesneðu neatka-rîbu var tikt saistîtas arî ar tiesneðu iecelðanas procedûru. Piemçram,precîzu kritçriju trûkums tiesîbu aktos attiecîbâ uz nepiecieðamajâmprasîbâm Satversmes tiesas tiesneðu kandidâtiem radîja jautâjumuspar daþu izpildvaras nominçto un parlamenta valdoðâs koalîcijasapstiprinâto kandidâtu piemçrotîbu ðim amatam un neatkarîbu turp-mâkajâ darbîbâ. Vçl viens riska faktors, kas var ietekmçt atseviðíutiesneðu darbîbu, ir likumâ paredzçtâ procedûra, ka Saeima lemj parrajona tiesneðu iecelðanu amatâ bez termiòa ierobeþojuma pçc pâr-baudes perioda beigâm.



Raksturojot taisnîgas un savlaicîgas tiesas nodroðinâðanu ikvie-nam indivîdam, jâuzsver, ka nopietna problçma joprojâm ir ilgstoðietiesas procesi un lietu nesavlaicîga izskatîðana. Tiesu amatpersonuizteikumi un darbîba liecina, ka tiesas apzinâs ðo problçmu. Atse-viðíos gadîjumos, kad konstatçta lietu nesavlaicîga izskatîðana vaikavçðanâs ar lietas nosûtîðanu izskatîðanai apelâcijas instancç, prettiesneðiem ir ierosinâtas arî disciplinârlietas.10 Kriminâllietu paâtri-nâtu izskatîðanu veicina arî jaunais Kriminâlprocesa likums,11 kurðievieð vairâkas vienkârðotas lietas izskatîðanas formas.12 Kriminâl-procesa likums paredz arî prioritâti to lietu izskatîðanâ, kurâs iesaistîtinepilngadîgie, un lietâs, kad personai piemçrots ar brîvîbas atòem-ðanu saistîts piespiedu lîdzeklis.

Uzlabojumi vçrojami attiecîbâ uz tiesas pieejamîbas nodroðinâðanumaznodroðinâtâm personâm. Saeima ir pieòçmusi Valsts nodroðinâ-tâs juridiskâs palîdzîbas likumu, saskaòâ ar kuru iepriekðminçtaipersonu grupai tiek paredzçtas tiesîbas saòemt juridisko palîdzîbustrîdu risinâðanai ârpus tiesas un tiesâ, kâ arî juridiskâs konsultâcijasaizskarto vai apstrîdçto personas tiesîbu vai ar likumu aizsargâtointereðu aizsardzîbai.13 Ðîs funkcijas îstenoðanai ir izveidota Juridis-kâs palîdzîbas administrâcija. Taèu kâ problçma joprojâm minamavalsts nodroðinâta juridiskâ palîdzîba kriminâlprocesâ. Lai gan tie-sîbas uz aizstâvi ir paredzçtas Satversmes 92. pantâ un Kriminâl-procesa likumâ14 un Juridiskâs palîdzîbas administrâcija sniedz juri-disko palîdzîbu arî kriminâllietâs, valsts garantçtais atalgojums navpietiekams, lai piesaistîtu nepiecieðamo aizstâvju skaitu. Tâdçï neretivalsts nodroðinâtâ aizstâvîba nav pietiekami efektîva. Kâ viens noðîs problçmas risinâjumiem bûtu valsts advokatûras izveidoðana,garantçjot personâm kvalitatîvu juridisko palîdzîbu kriminâlprocesâneatkarîgi no to mantiskâ stâvokïa. Turklât likums neparedz atbalstupersonâm, kas vçlas vçrsties Satversmes tiesâ saistîbâ ar iespçjamo pa-mattiesîbu aizskârumu. Ðajâ gadîjumâ persona var vçrsties pçc atbal-sta tikai nevalstiskajâs organizâcijâs vai tiesîbsarga birojâ.

Personu iespçjas saòemt kompensâciju par valsts pârvaldesiestâþu kïûdâm uzlabo “Valsts pârvaldes iestâþu nodarîto zaudçjumu

22 ARTÛRS KUÈS


atlîdzinâðanas likuma”15 pieòemðana, kas konkretizç Administratîvâprocesa likuma 8. nodaïâ paredzçtâs personas tiesîbas prasît atlîdzi-nâjumu par zaudçjumu vai morâlo kaitçjumu, kas tai radies prettie-siska administratîvâ akta piemçroðanas vai iestâdes faktiskâs rîcîbasrezultâtâ. Tiesu prakse liecina, ka personas var efektîvi vçrsties pretvalsts pârvaldes iestâdçm, prasot morâlâ kaitçjuma atlîdzîbu, kasradies iestâþu prettiesiskas darbîbas rezultâtâ, arî pamatojoties uzCivillikuma normâm.16 Iedzîvotâju aizsardzîbu pret valsts pârvaldesiestâþu kïûdâm uzlabos arî tiesîbsarga institûcijas izveide, jo paralçliValsts Cilvçktiesîbu biroja funkciju pâròemðanai tiesîbsarga man-dâts ietver arî uzraudzîbu pâr labas pârvaldîbas principa îstenoðanuvalsts pârvaldç.

Sabiedrîbas uzticîba tiesu sistçmai ðobrîd ir vçl nedaudz zemâkanekâ iepriekðçjâ pçtîjuma periodâ,17 jo 2006. gada rudenî veiktâs so-cioloìiskâs aptaujas dati liecina, ka tikai 32% respondentu uzticastieslietu sistçmai.18 Pçdçjâ gada laikâ plaðsaziòas lîdzekïos ir izska-nçjusi informâcija par vairâkiem tiesas procesiem, kuros ir raduðâsaizdomas par tiesneðu ieinteresçtîbu lietu iztiesâðanâ. Taèu pozitîvivçrtçjams fakts, ka paðas tiesu varas institûcijas un tiesîbaizsardzîbasiestâdes ir aktîvi reaìçjuðas uz ðâdiem gadîjumiem, lai noskaidrotuaizdomu pamatotîbu. Pirmoreiz KNAB ir uzsâcis kriminâlvajâðanupret divâm tiesnesçm saistîbâ ar iespçjamu kukuïòemðanas faktu.19

Tiesneðu disciplinârkolçìija arî ir ierosinâjusi vairâkas lietas, kurâsizskançjusi informâcija par tiesneðu iespçjamo ieinteresçtîbu lietasiztiesâðanâ.20 Domâjams, ka paðu tiesu varas amatpersonu ierosinâ-tâs disciplinârlietas par kolçìu iespçjamiem pârkâpumiem un tiesunolçmumi, piemçrojot bargus sodus sabiedrîbâ zinâmiem uzòçmçjiemun valsts amatpersonâm, atspoguïosies arî sabiedrîbas uzticîbas tie-sâm reitingâ. Uzticîbu tiesâm varçtu veicinât arî administratîvo tiesuaktîvâ darbîba indivîda un mazâk aizsargâto sabiedrîbas grupu pamat-tiesîbu aizsardzîbâ, kâ arî tiesu nolçmumu plaðâka pieejamîba.

Faktori, kas joprojâm kavç sabiedrîbas uzticîbu godîgai un efektîvaitiesu sistçmas darbîbai, saistâmi gan ar vienotas judikatûras trûkumu,gan faktu, ka ne visâs tiesâs lietu sadalç tiek ievçrots nejauðîbas



princips.21 Visbeidzot, neuzticîbu tiesu sistçmai vairo arî vâjâ sadarbîbastarp tiesâm un plaðsaziòas lîdzekïiem. Lai gan tiesnesis nav tiesîgskomentçt lietu tâs izskatîðanas laikâ, lçmumu pieòemðanas motîvuizskaidroðana pçc sprieduma pasludinâðanas sabiedrîbas interesesskaroðâs lietâs ïautu labâk izprast tiesas nolçmuma pamatotîbu un klî-dinâtu aizdomas par tiesas neobjektivitâti konkrçtâs lietas izskatîðanâ.

Atsauces 1 Piemçram, no 2001. gada ikvienam indivîdam ir tiesîbas griezties ar sû-

dzîbu Satversmes tiesâ, norâdot, ka viòam piemçrotâ tiesîbu norma pârkâpjSatversmç noteiktâs pamattiesîbas. Iespçjas griezties Satversmes tiesâ pastâvarî vispârçjâs jurisdikcijas tiesâm, ja tâm rodas pamatotas ðaubas, ka piemç-rojamâ tiesîbu norma neatbilst augstâkstâvoðai normai.

2 Skat., piemçram, KNAB sabiedriskâs konsultatîvâs padomes paziòojums.2007. gada 19. marts. Pieejams: www.delna.lv (Pçdçjo reizi skatîts 19.04.2007.)

3 “Cik demokrâtiska ir Latvija”, Demokrâtijas audits, Latvijas UniversitâtesAkadçmiskais apgâds, 2005, 2. nodaïa, “Likuma vara un taisnîguma nodro-ðinâðana’’, 35.–43. lpp.

4 Saskaòâ ar Latvijas tiesu nolçmumu mâjaslapâ pieejamâs informâcijas sprie-dumu meklçðanas rezultâti maksâ Ls 0,50, bet viena sprieduma aprakstsLs 1,18. Pieejams: www.lursoft.lv (Pçdçjo reizi skatîts 19.04.2007.)

5 Piemçram, 2006. gada otrajâ pusç KNAB ir nosûtîjis materiâlus kriminâlva-jâðanas uzsâkðanai attiecîbâ uz 10 paðvaldîbu amatpersonâm, tajâ skaitâdiviem pagasta padomes priekðsçdçtâjiem un piecâm pilsçtu domes amat-personâm, diviem tiesneðiem, tajâ skaitâ rajona tiesas priekðsçdçtâju, mi-nistrijas valsts sekretâra pienâkumu izpildîtâju un citâm augstâm valstsamatpersonâm. Plaðâk skatît: Korupcijas °C. Pârskats par korupciju un pret-korupcijas politiku Latvijâ, Nr. 4., 2006. gada otrais pusgads, 2007, 8. lpp.Pieejams: www.politika.lv (Pçdçjo reizi skatîts 19.04.2007.)

6 Guïâns A. Runa Latvijas tiesneðu konferencç 2007. gada 9. martâ. Pieejama:www.at.gov.lv (Pçdçjo reizi skatîts 19.04.2007.)

7 Tiesu iekârtas likumprojekta 106. pants. Pieejams: http://www.saeima.lv/saeima9/mek_reg.fre (Pçdçjo reizi skatîts 01.06.2007.)

8 Skat. Tiesu iekârtas likumprojektâ Tieslietu padomes funkcijas neskaidras.12.04.2007. Pieejams: www.tiesas.lv (Pçdçjo reizi skatîts 21.04.2007.)

24 ARTÛRS KUÈS


9 Augstâkâ tiesa neredz vajadzîbu pçc jauna Tiesu iekârtas likuma. 03.05.2007.Pieejams: www.delfi.lv (Pçdçjo reizi skatîts 21.04.2007.)

10 Piemçram, 2007. gada 4. aprîïa sçdç Tiesneðu disciplinârkolçìija uzlika dis-ciplinârsodu, râjienu, Daugavpils tiesas priekðsçdçtâjam par kriminâllietassavlaicîgu nenosûtîðanu izskatîðanai apelâcijas instances tiesai. Pieejams:www.tiesas.lv (Pçdçjo reizi skatîts 21.04.2007.)

11 Publicçts: Latvijas Vçstnesis, nr. 74, 11.05.2005.12 KPL 385. panta “Pirmstiesas kriminâlprocesa veidi” pirmâ daïa paredz, ka

“Kriminâlprocesa gaitâ procesa virzîtâjs izvçlas vienu no pirmstiesas pro-cesa veidiem: 1) virzît kriminâlprocesu, lai to izbeigtu, nosacîti atbrîvojotno kriminâlatbildîbas; 2) virzît kriminâlprocesu, lai piemçrotu prokurorapriekðrakstu par sodu; 3) virzît kriminâlprocesu neatliekamîbas kârtîbâ;4) virzît kriminâlprocesu saîsinâtâ procesa kârtîbâ; 5) virzît kriminâlpro-cesu vienoðanâs procesa piemçroðanai; 6) veikt izmeklçðanu un kriminâlvajâ-ðanu vispârçjâ kârtîbâ.” Pieejams: http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?&KEY=0103012005042132777&waiting=Yes&RequestTimeout=500 (Pçdçjo reizi skatîts21.04.2007.)

13 Publicçts: Latvijas Vçstnesis, nr. 52, 01.04.2005.14 KPL 83. pants paredz obligâtâs aizstâvîbas gadîjumus, bet 81. pants nosaka

aizstâvîbas nodroðinâðanu citos gadîjumos, veicot atseviðías procesuâlasdarbîbas.

15 Publicçts: Latvijas Vçstnesis, nr. 96, 17.06.2005.16 Kâ piemçru var minçt I. Jaunalksnes prasîbu pret Latvijas Republiku, ko

tiesa nolçma apmierinât, piedzenot no valsts par labu prasîtâjai simts tûk-stoðus latu. Ðâds kompensâcijas apmçrs, kâ norâda tiesa, domâjams pildîsprevencijas funkciju un atturçs valsts iestâdes no lîdzîgas rîcîbas nâkotnç.

17 2004. gadâ Baltijas Sociâlo zinâtòu institûta veiktâs aptaujas dati liecinâja,ka tiesu sitçmai neuzticas 50,9% respondentu, bet pozitîvu atbildi sniedza35,6% aptaujâto. // Baltijas Sociâlo zinâtòu institûts. Jautâjumi sabiedrîbasdemokratizâcijas dinamikas novçrtçðanai, 26.7. tabula.

18 Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_lv_nat.pdf (Pçdçjo reizi skatîts 21.04.2007.)

19 Rutks A., Sâkta kriminâlvajâðana pret tiesnesçm Poïikarpovu un Tâleri.LETA, 2007. gada 26. februâris. Pieejams: http://www.leta.lv/lat/arhivs (Pç-dçjo reizi skatîts 01.06.2007.)

20 Tomsone D., Disciplinârkolçìija: Vrubïevskai vajadzçja izvçlçties – atteiktdraudzenei-advokâtei ciemoðanos vai atteikties skatît lietu. LETA, 2007. gada



15. maijs. Pieejams: http://www.leta.lv/lat/arhivs (Pçdçjo reizi skatîts01.06.2007.)

21 Skat., piemçram, Liepâjas tiesas priekðsçdçtâja skaidrojumu saistîbâ ar pretviòu ierosinâto disciplinârlietu, kurâ viòð norâda, ka no izlozes principalietu sadalç ir atteikuðies, jo tas ðíitis neefektîvs un neparocîgs, tâdçï lietusadale uzticçta priekðsçdçtâjam. Pieejams: Izsaka râjienu Daugavpils tiesaspriekðsçdçtâjam Ernestam Jokstam un Liepâjas tiesas priekðsçdçtâjam Ilgva-ram Jaunìelþem. 2007. gada 4. aprîlis. www.tiesas.lv (Pçdçjo reizi skatîts21.04.2007.)

26 ARTÛRS KUÈS


ILZE BRANDS KEHRE

3. Pilsoniskâsun politiskâs tiesîbas

Pulcçðanâs brîvîbas jautâjumi aplûkojamajâ laika posmâkïuva vçl aktuâlâki gan likumdoðanas jomâ, gan praksç (atïaujasrîkot gâjienus, arî pasâkumu norise, kâ arî pretçju viedokïu paudçjuiespçjamâ konfrontâcija un policijas uzdevumi ðâdâs situâcijâs).


3.1 Cik lielâ mçrâ cilvçki ir pasar-gâti no fiziskâs vardarbîbas uncik lielâ mçrâ viòi izjût bailesno ðâdas vardarbîbas?

3.2. Cik efektîva un vienlîdzîga irpârvietoðanâs, vârda, pulcçðanâsun biedroðanâs brîvîbu aizsar-dzîba?

3.3. Cik lielâ mçrâ ir garantçtas ik-viena tiesîbas praktizçt savu reli-ìiju, valodu un kultûru?

3.4. Cik brîvas no aizskârumiem uniebiedçðanas ir personas un gru-pas, kas strâdâ, lai uzlabotu cil-vçktiesîbu stâvokli?

3.5. Kâdi pasâkumi ir veikti, lai no-vçrstu publiski identificçtas pro-blçmas pilsonisko un politiskotiesîbu jomâ, cik lielâ mçrâ tâmir pieðíirta politiskâ prioritâteun sabiedrîbas atbalsts?

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

=

=

=

Jautâjumi Tendence


Iekðlietu ministrijas darba grupâ tika izstrâdâti likuma “Par sa-pulcçm, gâjieniem un piketiem” grozîjumi, kurus Saeima 2005. gadâpieòçma, neskatoties uz ekspertu iebildumiem pret to nesamçrîgiierobeþojoðo raksturu. Pçc likuma izsludinâðanas opozîcijas deputâtiiesniedza pieteikumu Satversmes tiesâ, un 2006. gada 23. novembrîSatversmes tiesa lielâko daïu no apstrîdçtajâm normâm atzina parSatversmei neatbilstoðâm. Tiesa pat atzina, ka pastâvoðâ norma, kadpaðvaldîbai jâprasa atïauja rîkot ðâda veida pasâkumus, ir pretrunâar Satversmç noteikto pulcçðanâs brîvîbu un norâdîja, ka atïaujasprasîðanas vietâ jâbût noteiktâm procedûrâm, ka par plânoto gâjienuvai sapulci vienkârði ir jâpaziòo paðvaldîbai. Arî likuma grozîjumus,kas aizliedz rîkot ðos pasâkumus tuvâk par 50 metriem no konkrç-tâm çkâm (valdîbas, parlamenta, paðvaldîbu u. c.), atzina par anti-konstitucionâliem. Kaut arî ðis tiesas spriedums ir atzîstams kâ ïotipozitîvs, tomçr tiesas norâdîjums, ka jaunas, Satversmei atbilstoðas,normas ir jâpieòem lîdz 2007. gada jûnijam nozîmç, ka neilgi pçcsprieduma atsâkâs iekðlietu institûciju jaunu likuma grozîjumu iz-strâde. Jaunos grozîjumus Saeima pieòçma 2007. gada 26. aprîlî, izslu-dinâti 11. maijâ. Ðajos grozîjumos ir iekïauta norma, ka paðvaldîbavar izdot saistoðus noteikumus par sapulèu, gâjienu un piketu rîko-ðanas kârtîbu un norisi atseviðíâs vietâs. Ðâdas plaði noteiktas tiesîbasvarçtu radît rûpes par pulcçðanâs brîvîbas ievçroðanu arî turpmâk,jo lçmumu tiesiskums bûs atkarîgs no paðvaldîbas izpratnes parleìitîmu un samçrîgu ierobeþoðanu. Visticamâk, kamçr ðî izpratnenostabilizçsies, strîdîgi jautâjumi vçl aizvien nonâks tiesâs. Likumsorganizatoriem uzliek arî atbildîbu iesniegt pieteikumu paðvaldîbaine vçlâk kâ desmit darbdienas pirms plânotâ pasâkuma (ir iespçjamiizòçmumi, kad ðis termiòð ir 24 stundas). Paðvaldîba var aizliegt rîkotpasâkumu ne vçlâk kâ piecas dienas pirms plânotâ termiòa, bet, tikaipamatojoties uz likumâ noteiktiem, Satversmei atbilstoðiem leìitî-miem mçríiem. Tieði ðo pamatu interpretâcija lîdz ðim ir bijusi pret-runîga. Aizliegumu var pârsûdzçt administratîvâ rajona tiesâ, kuraiðâdu pieteikumu jâizskata trîs dienu laikâ un kuras lçmums stâjasspçkâ lîdz ar tâ pieòemðanu. Iepriekðçjie pârsûdzîbas termiòi, kas



varçja radît situâciju, kad lietu izskata, kad noteiktais pulcçðanâs da-tums jau pagâjis vai arî kad tas nestâjas spçka nekavçjoties, tâdçjâdiir novçrsts. Izòemot reizes, kad likuma noteiktajos gadîjumos pietei-kums tiek iesniegts ne vçlâk kâ 24 stundas pirms pasâkuma. Ðâdosgadîjumos ir grûti îstenojamas pârsûdzîbas iespçjas, kas rezultçjas arfaktu, ka pasâkums paredzçtajâ laikâ tomçr var notikt.

Administratîvâs tiesas ðajâ periodâ arvien bieþâk saskârâs ar sû-dzîbâm par pulcçðanâs brîvîbas nesamçrîgiem ierobeþojumiem vaiprotesta akciju dalîbniekiem uzliktajâm administratîvajâm sankcijâmpar daþâdiem pârkâpumiem pasâkuma laikâ. Kaut arî tiesâs nokïuvaun veiksmîgi tika pârsûdzçti aizliegumi rîkot 16. marta gâjienus, îpaðamediju un sabiedrîbas uzmanîba tika pievçrsta precedenta gadîju-miem ap Rîgas praidu 2005. un 2006. gadâ. 2005. gadâ organizatoriadministratîvajâ tiesâ veiksmîgi pârsûdzçja Rîgas domes lçmumuneizsniegt atïauju ðâdam gâjienam, bet 2006. gadâ pirmâ instancesadministratîvâ tiesa atzina aizliegumu par pamatotu, balstoties uzdaþâdu droðîbas iestâþu ziòojumiem, kurus uzskatîja par slepeniemun kuri tâdçï nebija pieejami plaðâkai sabiedrîbai. Tomçr 2007. gada12. aprîlî Administratîvâ apgabaltiesa atzina par prettiesisku Rîgasizpilddirektora vietnieka lçmumu aizliegt gâjienu, atzîstot iepriek-ðçjo lçmumu par prettiesisku. Ðî sprieduma argumenti ir konkrçti undetalizçti izstrâdâti un norâda gan uz paðvaldîbas, gan policijas at-bildîbu nodroðinât pulcçðanâs brîvîbu. Gadîjumos, ja uz kâdu noSatversmç paredzçtajiem ierobeþoðanas pamatojumiem pulcçðanâstiek ierobeþota, nepietiek ar vispârçjiem argumentiem un iespçjamâmnelabvçlîgâm sekâm, lai ðâdus ierobeþojumus uzturçtu, iestâdçm,pirms tâs pieòem aizliegumu, ir rûpîgi jâizvçrtç konkrçtâ situâcija unjâizanalizç tâs daþâdâs iespçjamâs sekas. Ðâda attîstîba ar tiesu palî-dzîbu neapðaubâmi veicina pieaugoðo izpratni par pamatbrîvîbâmatbilstoði starptautiskajiem standartiem, kâ arî ðo brîvîbu ievçroðanupraksç, tâdçï tâ ir vçrtçjama pozitîvi. Taèu tiesas lçmumi negarantçtiesîbu ievçroðanu nedz likumdoðanas turpmâkâ attîstîbâ, nedz praksç(tajâ skaitâ gan no paðvaldîbu, gan arî no tiesîbsargâjoðo iestâþupuses). Jâvçro, vai un kâ paðvaldîbas izmantos likumâ paredzçtâs

29Pilsoniskâs un politiskâs tiesîbas


iespçjas noteikt îpaðus regulçjumus atseviðíâs vietâs. Visticamâk, kavienprâtîbas panâkðanas process par pulcçðanâs brîvîbas izpratni vçlkâdu laiku turpinâsies, tâpat kâ ðo pamattiesîbu ievçroðana praksç.Salîdzinot ar 2005. gadu, apskatâmajâ laika posmâ situâcija vispirmspasliktinâjâs, bet pçc tiesu spriedumiem, kâ arî jaunajiem, mazâk iero-beþojoðiem likuma grozîjumiem ir pamats domât, ka situâcija pama-zâm sâk uzlaboties.

Attiecîbâ uz biedroðanâs brîvîbu problçmas vçl pastâv, kaut arîpolicijas tiesîbas veidot arodbiedrîbas tika atzîtas, un likums, kas tâsierobeþoja, 2005. gadâ tika grozîts. Tomçr robeþsardzei apvienoðanâsarodbiedrîbâ vçl arvien ir liegta, kas kâ tiesîbu ierobeþojums ir vçrtç-jams negatîvi. Arî vârda brîvîbas jomâ ðajâ laika posmâ tika ierosinâtastiesu lietas, tajâ skaitâ par naida kurinâðanu, kâ arî necieòas izrâdî-ðanu pret valsti, ðie jautâjumi tika apspriesti arî publiski. Saeimâ tikaiesniegti likumprojekti, kas paredzçja paplaðinât kriminâlsodâmîbupar necieòas izrâdîðanu pret valsti vai okupâcijas noliegðanu, taèutie neguva atbalstu. Tomçr ðîs diskusijas un tiesu lietas norâda, ka arîvârda brîvîbas robeþas izpratne nav stabila, ka iezîmçjas tendence pa-lielinât arî ðîs brîvîbas ierobeþoðanas iespçjas. Kopumâ situâcija noiepriekðçjâ perioda tomçr daudz neatðíiras.

Ikviena tiesîbas praktizçt savu reliìiju, valodu un kultûru ðajâlaika periodâ nav îpaði mainîjuðâs. Citu valodu nekâ valsts valodaslietojums vçl arvien ir jûtîgs jautâjums, un valsts valodas loma irnostiprinâta likumâ. Praksç ir pazîmes, kas varçtu liecinât, ka Valstsvalodas centra pârbaudes un indivîdu sodîðana par valsts valodasnezinâðanu pietiekamâ lîmenî pastiprinâs pçdçjâ gada laikâ, aktuali-zçjot jautâjumu gan par proporcionâlâm valsts valodas zinâðanasprasîbâm (saskaòâ ar nepiecieðamo lîmeni attiecîgajâ darbâ), kâ arîmetoþu izvçli – to efektivitâti un samçrîgumu, lai nodroðinâtu valstsvalodas lietoðanu darbavietâs.

Interpretâcija, ka valsts iestâdes nedrîkst sniegt informâciju ne-vienâ citâ kâ valsts valodâ, izòemot pçc konkrçta pieprasîjuma, vçlarvien ir spçkâ. VCB panâkumi 2006. gadâ, kad, sûdzoties par VVC18. septembrî uzlikto naudas sodu par broðûru izplatîðanu krievu un



angïu valodâ, tâ panâca atzinumu, ka ðî iestâde tiek piepulcçta tâm,kuras nepiecieðamîbas gadîjumos saskarsmç ar saviem klientiem varlietot arî citas valodas, vçl nav nostiprinâjuðies, jo nesen Tieslietuministrijas izstrâdâtais informatîvais ziòojums par ðo jautâjumu tieðâveidâ atspçko VCB iepriekðçjos argumentus.

Vçl arvien pastâv atðíirîbas starp “tradicionâlâm reliìijâm” un citâm,turklât interpretâcija, kas ir tradicionâla un kas – netradicionâla (pie-mçram, islâms), atðíiras no interpretâcijas reìionâlâ un pasaules lîmenî,ieskaitot Eiropas Cilvçktiesîbu tiesâ, kur visas pasaulç ilgstoði pastâ-vçjuðâs reliìijas tiek uzskatîtas par ticîbâm, kas bauda reliìijas brîvî-bas aizsardzîbu.

Kaut arî vçl arvien, salîdzinot ar daudzâm citâm (mazâk demokrâ-tiskâm) valstîm, Latvijâ personas un grupas, kas strâdâ, lai uzlabotucilvçktiesîbu stâvokli, nav apdraudçtas un var brîvi strâdât, tomçr jâat-zîmç satraucoðas pazîmes, kad publiskajâ telpâ gan atseviðíi politiíi,gan negatîvi noskaòoti aktîvisti ir atklâti aicinâjuði vienâ vai otrâ veidâierobeþot cilvçku un organizâciju aktivitâtes vai to finansçðanasiespçjas. Daudzkârt presç izskançjuði argumenti par Dþorþa Sorosafinansçtâm nevalstiskâm organizâcijâm un it kâ to miglainajiem mçr-íiem, kam bûtu jâpievçrð droðîbas iestâþu uzmanîba. Kâdu brîdi ðiebieþi atkârtotie argumenti iespçjams radîja nelabvçlîgâku vidi pilso-niskâs sabiedrîbas izaugsmei. Vçl satraucoðâka ir situâcijas attîstîba,kad cilvçki, kas atbalsta geju un lesbieðu vienlîdzîgu tiesîbu ievçroðanu,un to aizstâvîbas organizâcijas nereti publiski ir piedzîvojuði gan aiz-skârumus, gan iebiedçðanas mçìinâjumus. Rîgas praida 2006 aizlie-gums un agresîvâ gaisotne, kura pavadîja un ierobeþoja to pavadoðospasâkumus, kas tika organizçti, ir ïoti negatîva tendence. Kâ gâjienaaizlieguma pamatojums tika izteikts iespçjamais apdraudçjums, kautarî tika atzîts, ka potenciâlâs varmâkas visdrîzâk pieder pie mazskait-lîgiem, radikâli noskaòotiem grupçjumiem. Tas vien, ka ðis argumentstika izmantots kâ pamatojums gâjiena aizliegumam, liecina pariebiedçðanas iespçju pieaugumu. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu2007. gada Rîgas praids jûnija sâkumâ iezîmçja situâcijas uzlaboðanos,galvenokârt, pateicoties politiíu un policijas adekvâtâkai reakcijai,

31Pilsoniskâs un politiskâs tiesîbas


nevis ekstrçmi noskaòotu grupu un to agresîvo argumentu izzuða-nai no publiskâs telpas.

Problçmas pilsonisko un politisko tiesîbu jomâ ir iemantojuðasievçrojamu plaðsaziòas lîdzekïu uzmanîbu, kas norâda uz ðo jautâ-jumu prioritâtes pieaugumu. Sûdzîbas tiesâs – it îpaði Satversmestiesâ par pulcçðanâs brîvîbu, kâ arî sûdzîbas administratîvajâs tiesâspar administratîvo un valsts institûciju rîcîbu – ir pozitîvi vçrtçjamaparâdîba, jo tâs ierobeþo Saeimas, valdîbas un paðvaldîbu iespçjaspieòemt prettiesiskus lçmumus. Tomçr jâatzîst, ka tam vajadzçtu bûtïoti lielam izòçmumam, lai Saeimas pieòemts likums nokïûtu lîdzSatversmes tiesai. Tas norâda uz Saeimas kvalitatîvu likumu pieòem-ðanas kapacitâtes trûkumiem.



FELICIANA RAJEVSKA, ALFS VANAGS

4. Ekonomiskâsun sociâlâs tiesîbas

Sociâlâ aizsardzîba Latvijâ bez diskriminâcijas ir pieejamavisiem. Taèu valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta lielums netiek pâr-skatîts regulâri, kâ to prasa MK noteikumi1: “Pabalsta apmçru pârskata


4.1. Cik lielâ mçrâ darba un sociâlâaizsardzîba bez diskriminâcijasir pieejama visiem iedzîvotâjiem?

4.2. Cik efektîvi un vienlîdzîgi cilvç-kiem ir nodroðinâtas dzîves pa-matvajadzîbas, ieskaitot atbilstoðupârtiku, pajumti un tîru ûdeni?

4.3. Cik lielâ mçrâ iedzîvotâju vese-lîba ir aizsargâta visâs dzîves jo-mâs un posmos?

4.4. Cik plaðas un aptveroðas ir tiesîbasuz izglîtîbu, ieskaitot izglîtîbupilsoòu tiesîbâs un pienâkumos?

4.5. Cik brîvas ir arodbiedrîbas uncitas ar darba jautâjumiem sais-tîtâs asociâcijas savu biedruorganizçðanâ un viòu intereðupârstâvçðanâ?

4.6. Cik stingri un skaidri ir korpo-râciju darbîbas noteikumi, cikefektîvi korporâcijas tiek regu-lçtas sabiedrîbas interesçs?

Apmierinoði

Slikti

Ïoti slikti

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Slikti

Slikti

Apmierinoði

Apmierinoði

Labi

=

=

=

Jautâjumi Tendence


Ministru kabinets pçc labklâjîbas ministra ierosinâjuma atbilstoði valstsbudþeta iespçjâm, izvçrtçjot ekonomisko situâciju valstî un òemotvçrâ LR CSP noteikto vidçjo faktisko patçriòa cenu indeksu”. Sâko-ties 2006. gadam, sociâlâ nodroðinâjuma pabalsts tika palielinâts noLs 35 lîdz Ls 45. 2007. gadâ sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta summapalika nemainîga, tie paði Ls 45 mçnesî, neskatoties uz straujajiem eko-nomikas izaugsmes tempiem, inflâciju virs 8% un iztikas minimumapieaugumu no Ls 112 2006. gada janvârî lîdz Ls 122 2006. gada decem-brî un Ls 130 2007. gada maijâ.

Kavçðanâs ar pabalsta apmçra regulâru pârskatîðanu jûtami ietekmçne tikai invalîdu, bet arî Latvijas pensionâru labklâjîbu. Minimâlâvecuma pensija nedrîkst bût zemâka par valsts sociâlâ nodroðinâ-juma pabalstu, pielietojot koeficientu 1.1, 1.3, 1.5 vai pat 1.7 atkarîbâno nostrâdâto gadu skaita.

Valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta lielums jûtami ietekmçgandrîz visu Latvijas pensionâru labklâjîbu. Divas reizes gadâ atbil-stoði cenu pieaugumam tiek indeksçtas tikai tâs pensijas, kuru lie-lums nepârsniedz trîs sociâlâ nodroðinâjuma pabalstus, tas ir, Ls 135.2007. gada aprîïa indeksâcijai bija pakïautas pensijas, ko saòem538 300 personu jeb 94% no kopçjâ pensionâru skaita2. Liela daïapensionâru sevi uztver kâ diskriminçtu grupu, kas rada nestabilitâtisabiedrîbâ. Algu, sociâlo iemaksu un lîdz ar to arî sociâlâ budþetapieaugums 2005. un 2006. gadâ liecina par finansiâlo resursu pietie-kamîbu ja ne situâcijas pilnîgai atrisinâðanai, tad tâs bûtiskai uzla-boðanai gan.

Minimâlâs algas palielinâjuma pamatprincipi tika definçti arîMK noteikumos.3 Saskaòâ ar tiem minimâlajai algai pakâpeniskijâpalielinâs septiòu gadu laikâ, lîdz tâ sasniedz 50% no vidçjâs algas.Ðâdâ veidâ Latvija pietuvinâsies standartiem, kurus noteikusi Eiro-pas Sociâlâ harta. Saskaòâ ar OECD rekomendâcijâm minimâlajiemstrâdâjoðâ ienâkumiem bûtu jâlîdzinâs 68% no vidçjâs darba samak-sas valstî.4 Reâlie procesi mûsu valstî virzâs tieði pretçjâ virzienâ:minimâlâ alga aizvien vairâk atpaliek no iepriekðçjâ gada vidçjâsalgas valstî: 41,6% – 2004. gadâ, 37,9% – 2005. gadâ, 36,6% – 2006.5 gadâ.

34 FELICIANA RAJEVSKA, ALFS VANAGS


2007. gada minimâlâ alga (Ls 120) sastâda 39% attiecîbâ pret vidçjo algu2006. gada jûnijâ, uz papîra pirms nodokïu nomaksas tâ sasniedz 1 eirostundâ. Lielâ iedzîvotâju emigrâcija uz Îriju, Lielbritâniju un citâmES valstîm ir ne tikai pârvietoðanâs brîvîbas principa realizâcija, betarî cilvçku reakcija uz sociâlo nedroðîbu mûsu valstî.

Eiropas Savienîbas darba aizsardzîbas politikas pamatprincips irpreventîvo pasâkumu organizçðana darba devçjiem, darbiniekiemun sabiedrîbai kopumâ. Bûtiskâkais, kas ir mainîjies kopð 2005. gada,ir cilvçku informçðanas pasâkumi un iespçjas uzzinât par savâm tie-sîbâm. Darba aizsardzîbas prasîbu ievçroðana joprojâm ir nopietnaproblçma. Situâcija kopð 2005. gada bûtiski nav mainîjusies.

Izvçrtçjot situâciju, cik efektîvi un vienlîdzîgi cilvçkiem ir nodro-ðinâtas dzîves pamatvajadzîbas, ieskaitot atbilstoðu pârtiku, pajumtiun tîru ûdeni, jâsecina, ka vislabâkâ situâcija ir ar ûdens nodroði-nâðanu. Atbilstoðâka pârtika aizvien vairâk tiek saistîta ar veselîgupârtiku, par ko liecina 2006. gadâ pieòemtais lçmums aizliegt bçrnu-dârzos un skolâs tirgot neveselîgu pârtiku. ES subsidçtajâ pienaprogrammâ skolâm iesaistîjuðâs aptuveni 30% vispârçjâs izglîtîbasiestâþu. Lîdz ar iestâðanos ES ir cçluðâs cenas daudziem pârtikasproduktiem, kas to pieejamîbu ir samazinâjis iedzîvotâjiem ar zemuienâkumu lîmeni. Atbilstoða pârtika un uzturs netiek nodroðinâts taiiedzîvotâju daïai, kas atrodas zem nabadzîbas lîmeòa un kuras lî-dzekïi nav atbilstoði, lai iegâdâtos nepiecieðamos pârtikas produktus.Nabadzîbas riska koeficients 2005. gadâ bija 19%.

Satversmç tiesîbas uz mâjokli nav nostiprinâtas. Satversmes tiesa2005. gada nogalç atcçla îres griestu regulçðanu denacionalizçtajosnamîpaðumos ar 2007. gada 1. janvâri. Îres griestu atcelðana radîjusipapildu spriedzi namîpaðnieku un îrnieku attiecîbâs. Paðlaik dena-cionalizçtajos namîpaðumos dzîvo ap 3% Latvijas iedzîvotâju. Rîgasdome ieviesa paðvaldîbas pârcelðanas pabalstu: Ls 10 000 ìimeneiplus Ls 3000 katram ìimenes loceklim. Ìimene, kurâ ir divi ìimeneslocekïi, var saòemt Ls 16 000. Tas ir vçrtçjams ïoti pozitîvi. Taèu uztâdu atbalstu var pretendçt tikai tâs ìimenes, kuru ienâkumi uz vienucilvçku nepârsniedz Ls 200. Ar tâdiem ienâkumiem pat ar pirmo

35Ekonomiskâs un sociâlâs tiesîbas


iemaksu ir diezgan grûti saòemt kredîtu bankâ bez papildu garanti-jâm. Kâ negatîvu tendenci jâmin paðvaldîbu dzîvojamâ fonda celtnie-cîbas tempu sarukðana. Valsts iesaistîðanâs pakâpe konflikta risinâðanâir minimâla un neatbilst problçmas svarîgumam.

Iedzîvotâju veselîba ir aizsargâta Latvijas likumdoðanas normâs.Tiek skaidrâk formulçti naudas plûsmas principi un kârtoti ârstu unmedmâsu darba apmaksas jautâjumi. Kopð 2005. gada ârstu skaitspalielinâjies no 3207 lîdz 3314 speciâlistiem, palielinâjies ambulatoroaprûpes iestâþu kopçjais skaits – no 2991 lîdz 3183 iestâdçm,6 savu-kârt slimnîcu skaits samazinâjies – no 109 uz 106. Skaidri iezîmçjasvidçjâ medicîniskâ personâla trûkums.

Arî iedzîvotâju veselîbas stâvokïa uzlaboðanos tik îsâ laikâ pa-nâkt neizdevâs. Iedzîvotâju mirstîbas lîmenis 2005. gadâ bija 14,2(2004. gadâ – 13,8) un joprojâm ir virs vidçjâ ES râdîtâja. Iedzîvotâjuvidçjais paredzamais dzîves ilgums 2005. gadâ bija 65,6 gadi vîrie-ðiem (67,1 – 2004. gadâ); sievietçm – 77,4 gadi (77,2 – 2004. gadâ)7.Veselîbas aprûpes finansçjums no valsts budþeta joprojâm paliek zems:2006. gadâ veselîbas aprûpei Latvijâ pieðíirti 3,68% no IKP8. Kopumâ35% Latvijas iedzîvotâju atzîst, ka 2005. gadâ viòiem ir pietrûcislîdzekïu, lai aizietu pie ârsta. Visvairâk ðâdu cilvçku (50%) ir vecumagrupâ virs 60 gadiem.9 Problçmas ar veselîbas aizsardzîbu visos dzî-ves posmos joprojâm ir smagas, un uzlabojumi pçdçjo divu gadulaikâ ir minimâli.

Neskatoties uz atseviðíâm pozitîvâm iezîmçm izglîtîbas jomâ,kopumâ jâsecina, ka situâcija ir pasliktinâjusies. Vispârçjâs situâcijasattîstîba vidçjâs izglîtîbas sfçrâ ïauj runât par “krîzi”. Latvijâ noteik-tâm cilvçku grupâm nav pieejama tâm nepiecieðamâ formâlâ un nefor-mâlâ izglîtîba katrâ dzîves posmâ un jomâ, tajâ skaitâ otrâs iespçjasizglîtîba. “Nav noteikta valsts atbildîba par izglîtîbas iegûðanasiespçjâm cilvçkiem mûþa garumâ neatkarîgi no vecuma, dzimuma,iepriekðçjâs izglîtîbas, dzîves vietas, etniskâs piederîbas, ienâkumulîmeòa, funkcionâliem traucçjumiem. Tâ rezultâtâ palielinâs sociâlânoslâòoðanâs un bezdarbnieku skaits, jo ir ierobeþotas iespçjas mâcî-ties daudzâm sociâlâm grupâm: ìimençm ar zemu ienâkumu lîmeni,



cilvçkiem bez pamata prasmçm, sievietçm, kuras ilgstoði kopuðasbçrnus, jaunieðiem, îpaði laukos, cilvçkiem virs 50 gadiem, personâm,kas atrodas ieslodzîjuma vietâs, cilvçkiem ar nepabeigtu vidçjo unpamata izglîtîbu, profesionâlo izglîtîbu un bez izglîtîbu apliecinoðadokumenta, personâm ar funkcionâliem traucçjumiem, cilvçkiem arintegrâcijas problçmâm darba tirgû un sabiedrîbâ, it îpaði laukos”10.Ðî problçma kopumâ tiek skatîta un “2007. gada 23. februârî Ministrukabinets pieòçma dokumentu ”Mûþizglîtîbas politikas pamatnostâd-nes 2007.–2013. gadam”, kura ilgtermiòa mçríis ir nodroðinât izglî-tîbu mûþa garumâ atbilstoði iedzîvotâju interesçm, spçjâm un reìionusociâli ekonomiskâs attîstîbas vajadzîbâm. Pamatnostâdnes nosakarîcîbas, kas Latvijâ veido sabiedrîbu, kas mâcâs un ar izglîtîbas starp-niecîbu pilnveido demokrâtiju, uzlabo ðîs sabiedrîbas labklâjîbu unkonkurçtspçju starptautiskâ kontekstâ”11. Tomçr jâatzîst, ka ministri-jas interese par problçmu jau gadiem paliek tikai sarunu lîmenî unaktîva darbîba pamatnostâdòu ievieðanai netiek veikta.

Varam runât par vairâku dimensiju krîzi izglîtîbas sistçmâ: skolo-tâju algas ievçrojami atpaliek no citu publiskâ sektora darbiniekualgâm, pietrûkst skolotâju, skolotâjiem, kas strâdâ, ir pârâk liela slo-dze un viòi uzskata, ka to darbs nedz finansiâli, nedz morâli netieknovçrtçts. 2007. gada aprîlî vairâk nekâ 6000 skolotâju parakstîja atklâtuvçstuli varas institûcijâm. Kopð tâ laika regulâri turpinâs plaðas pro-testa akcijas un saieti. Tiek runâts pat par streika iespçjamîbu, ja sko-lotâju prasîbas netiks atbilstoði risinâtas. Turklât vçl aizvien notiekinformâcijas noplûde, kas saistîta ar centralizçtajiem eksâmeniem vi-dusskolâs. Tas savukârt mazina uzticîbu diplomiem.

Netiek apkopota vispârçjâs izglîtîbas statistika par izglîtîbas pie-ejamîbu un izglîtîbas rezultâtiem (atzîmçm) pa iedzîvotâju etniska-jâm grupâm. Lîdz ar to pârprasta politiskâ korektuma dçï valstî trûkstadekvâtas informâcijas par to, vai visu etnisko grupu pârstâvjiem irvienâdi pieejama kvalitatîva izglîtîba. Tâ saucamâ otrâs iespçjas izglî-tîba, kas paredzçta tiem, kuri ir izkrituði no pamatizglîtîbas, nenodro-ðina vispârizglîtojoðo priekðmetu pasniegðanu pienâcîgâ apjomâ –tas savukârt liedz cilvçkiem iespçju turpinât izglîtîbu nâkotnç.



Arodbiedrîbu kopçjâ situâcija nav îpaði mainîjusies. Tomçr ir tikusipanâkta lielâka brîvîba, t. i., 2006. gada 1. janvârî pçc divu gadu ilgascîòas LR policisti ieguva tiesîbas dibinât savu arodbiedrîbu. Tâdç-jâdi 2006. gada 7. janvârî tika izveidota Latvijas Apvienotâ policistuarodbiedrîba (LAPA).

Ir samazinâjies kopçjais arodbiedrîbu biedru skaits. 2006. gadâ Lat-vijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba (LBAS) pârstâvçja tikai 165 000 dar-binieku, kas ir par 13% mazâk nekâ 2003. gadâ, kad tâs pârstâvçtocilvçku skaits bija 180 000. 1998. gadâ tâs pârstâvçto skaits bija vçllielâks – 252 000 darbinieku. Kolektîvo darba lîgumu skaits ir stabils.Ja 2001. gadâ 2436 uzòçmumos, kuru darbinieki bija LBAS, bijanoslçgts kolektîvais darba lîgums, 2006. gadâ tâdu bija 2405. Kolek-tîvo lîgumu slçgðanas prakse novçrojama uzòçmumu lîmenî, taèupçdçjâ laikâ iezîmçjas sociâlâ dialoga attîstîba arî reìionâlâ lîmenî.Lîdz 2006. gada 1. janvârim Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbasdalîborganizâcijas bija noslçguðas 59 reìionâlâs vienoðanâs ar Lat-vijas paðvaldîbâm: Izglîtîbas un zinâtnes darbinieku arodbiedrîba,Valsts iestâþu, paðvaldîbu, uzòçmumu un finanðu darbinieku arod-biedrîba un Kultûras darbinieku arodbiedrîbu federâcija.

2006. gada 31. maijâ tika noslçgta vienoðanâs par sadarbîbu starpLatvijas Paðvaldîbu savienîbu, Latvijas Darba devçju konfederâcijuun Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbu. http://www.lbas.lv/pdf/vienos_parsadarbibu.pdf Ðâda lîmeòa sociâlo dialogu veicinâja ESFfinansçjums kapacitâtes paaugstinâðanai. Tâ ietvaros LBAS saòçma0,617 miljonus latu, LDDK – 0,6 miljonus latu un LPS – 0,416 miljo-nus latu.

Uzòçmumu regulçðanas jomâ var konstatçt, ka atbilstoðâs insti-tûcijas lîdz ar pieredzi savu darbîbu ir uzlabojuðas. Ðîs institûcijas ir:Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisija (SPRK), Finanðu unkapitâla tirgus komisija un Konkurences padome. SPRK ir daudzstrâdâjusi jaunâ regulçðanas ietvara elektronisko komunikâciju jomâievieðanai. Ðî ietvara mçríis ir panâkt, lai sektora darbîba publiskajâjomâ ir mazâk apgrûtinoða nekâ iepriekðçjâs regulçjoðâs sistçmas ietva-ros. Telekomunikâciju pakalpojumu cenas turpina kristies, neskatoties



uz to, ka kopçjais inflâcijas lîmenis turpina augt. Konkurences padomeir aktîvi izmeklçjusi iespçjamos negodîgas un konkurenci kavçjoðasrîcîbas gadîjumus. Gadîjums ar negodîgu cenu noteikðanu Rîgas lid-ostâ ir nonâcis lîdz pat valdîbai.

Atsauces 1 2003. gada 29. jûlijâ pieòemtie Ministru kabineta Noteikumi Nr. 430 “Notei-

kumi par valsts sociâlâ nodroðinâjuma pabalsta un apbedîðanas pabalstaapmçru, tâ pârskatîðanas kârtîbu un pabalstu pieðíirðanas un izmaksaskârtîbu”.

2 www.delfi.lv (Pçdçjo reizi skatîts 31.03.2007.)3 Kârtîba, kâdâ nosakâma un pârskatâma minimâlâ mçneða darba alga. Ministru

kabineta noteikumi Nr. 413, Rîga, 2003, 22. jûl. Izdoti saskaòâ ar Darba likuma61. panta treðo daïu. http://www.likumi.lv/doc.php?id=77636 (Pçdçjo reizi skatîts21.11.2004.)

4 Informatîvais pârskats par galvenajâm sociâlâs politikas pârmaiòâm 2002. gadâ.LR Labklâjîbas ministrija. Rîga, 2004., 40. lpp. http://wwwlm.gov.lv

5 Avots: Kârtîba, kâdâ nosakâma un pârskatâma minimâlâ mçneða darba alga. Mi-nistru kabineta noteikumi Nr. 413, Rîga, 2003, 22. jûl. Izdoti saskaòâ ar Darbalikuma 61. panta treðo daïu. http://www.csb.lv; autores aprçíini

6 Centrâlâ Statistikas pârvalde: Veselîbas aprûpes pamatrâdîtâji 2006. gadabeigâs, http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=2310

7 Centrâlâ Statistikas pârvalde: jaundzimuðo paredzamais mûþa ilgums,http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

8 Veselîbas ministrija: Informâcija par 2005. un 2006. gada budþetu, http://phoebe.vm.gov.lv/faili/aktualitates/nozares_ak/Prezentacijas/Informacija_par_2005gada_2006gada_budzetu.pdf

9 Pârskats par tautas attîstîbu 2004/2005, http://www.politika.lv/index.php?id=337710 Nacionâlais ziòojums par Eiropas Komisijas programmas “Izglîtîba un apmâ-

cîba 2010” izpildes progresu Latvijâ. IZM, Rîga 2007, 4. lpp.11 Turpat.



JÂNIS IKSTENS, ANDRIS RUNCIS

5. Brîvas un godîgas vçlçðanas


Ïoti labi

Labi

Slikti

Labi

Apmierinoði

Ïoti labi

Apmierinoði

Labi

Slikti

Labi

Apmierinoði

Ïoti labi

=

=

=

=

=

5.1. Cik lielâ mçrâ iecelðanu pârvaldesun likumdevçja varas amatos no-saka uz sâncensîbas principiembalstîti tautas vçlçðanu rezultâti,cik bieþi valdoðâs partijas vai at-seviðíi darbinieki tiek nomainîtivçlçðanu rezultâtâ?

5.2. Cik aptveroðas un visiem pilso-òiem pieejamas ir reìistrâcijasun balsoðanas procedûras, cik lielâmçrâ tâs ir neatkarîgas no valdî-bas un partiju kontroles, cik tâsir pasargâtas no iebiedçðanas unïaunprâtîgas izmantoðanas ?

5.3. Cik godîgas ir kandidâtu un par-tiju reìistrâcijas procedûras uncik lielâ mçrâ tiem ir nodroðinâtavçrâ òemama piekïuve medijiemun citiem lîdzekïiem saziòai arvçlçtâjiem?

5.4. Cik efektîvu izvçli vçlçtâjiem nodro-ðina vçlçðanu un partiju sistçma, cikvienlîdzîgi viòu balsis tiek òemtasvçrâ, cik lielâ mçrâ likumdevçjasvaras struktûra un izpildvaras uz-bûve atspoguïo vçlçtâju izvçli?

5.5. Cik lielâ mçrâ likumdevçja vara at-spoguïo vçlçtâju sociâlo sastâvu?

5.6. Cik liela elektorâta daïa piedalâsvçlçðanâs un cik lielâ mçrâ visipolitiskie spçki valstî un ârpustâs atzîst vçlçðanu rezultâtus?

Jautâjumi Tendence


Kaut arî absolûtais vairâkums Saeimas vçlçðanu bija nori-tçjuðas bez nopietniem pârkâpumiem, 2006. gada vçlçðanas rakstu-roja notikumi, kurus virkne politikas vçrotâju un juristu nodçvçjapar likumpârkâpumiem. Tos acîmredzot noteica 2004. gadâ ieviestiepriekðvçlçðanu tçriòu ierobeþojumi – 20 santîmi uz vienu balsstiesîgopilsoni. Ðo ierobeþojumu ievieðanas rezultâtâ atseviðías partijas –Tautas partija, Latvijas Pirmâs partijas un savienîbas “Latvijas ceïð”kopçjais saraksts – saòçma vçrienîgu treðo puðu pozitîvo publicitâti,to apmaksâja nevalstiskâs organizâcijas, kuras bija izveidojuðas arðîm partijâm cieði saistîtas personas.

Kaut gan vairâkas partijas, kas 2006. gada Saeimas vçlçðanâs ne-pârvarçja 5% barjeru, apstrîdçja vçlçðanu rezultâtus tiesâ, Augstâkâstiesas Senâta Administratîvâs palâtas tiesneses Veronika Krûmiòa,Dace Mita un Jautrîte Briede izmantoja juceklîgu argumentâciju, laiminçto prasîbu noraidîtu. Tomçr tiesa pieòçma blakuslçmumu, vçr-ðot Ministru kabineta uzmanîbu uz nepiecieðamîbu izveidot efek-tîvu vçlçðanu norises tiesiskuma kontroles mehânismu. Jâpiezîmç,ka Saeima vienbalsîgi apstiprinâja deputâtu mandâtus, bet Korup-cijas novçrðanas un apkaroðanas birojs sniegs savu vçrtçjumu minç-tajai publicitâtes praksei 2007. gada otrajâ pusç.

Saeimas vçlçðanu strîdîgo rezultâtu dçï ir grûti runât par sabied-rîbas politisko simpâtiju noturîguma nostiprinâðanos. Tomçr jâteic,ka pçcvçlçðanu koalîcijas kodols saglabâjâs nemainîgs un tajâ ietilpaTautas partija, Zaïo un zemnieku savienîba, kâ arî Latvijas Pirmâpartija apvienojumâ ar savienîbu “Latvijas ceïð”. Taèu ðâda stabilitâtevar izrâdîties mânîga, ja pret Ventspils pilsçtas domes ilglaicîgo vadî-tâju Aivaru Lembergu uzsâktâ kriminâlprocesa ietvaros apstiprinâ-sies informâcija par vçrienîgu finanðu resursu pieðíirðanu partijâmun atseviðíiem politiíiem daudzu gadu garumâ. Ðâdas informâcijasapstiprinâðana arî radîtu bûtiski atðíirîgu kontekstu lîdzðinçjiemsecinâjumiem par vçlçtâju rîcîbu Latvijâ un par valdîbas stabilitâti,kuras lîmenis nav bûtiski mainîjies kopð 2004. gada. Tomçr opozîci-jas ignorçðanas tradîcija, kas izveidojâs deviòdesmito gadu vidû,nav mazinâjusies.

41Brîvas un godîgas vçlçðanas


Kaut arî Eiropas Savienîbas parlamenta izraudzîðanai 2004. gadâieviesto Vçlçtâju reìistru tika plânots izmantot arî Saeimas vçlçða-nâs, politiíi atteicâs no ðîs ieceres politiskâs konkurences dçï – reìis-tra izmantoðana sniedz papildu atbalstu partijâm ar gados vecâkiemun spçcîgâk motivçtiem atbalstîtâjiem.

Neraugoties uz Centrâlâs vçlçðanu komisijas pasâkumiem, kasvçrsti uz vçlçtâju ietekmçðanas mazinâðanu, vairâku paðvaldîbuvçlçðanâs 2005. gadâ tika fiksçti balsu pirkðanas gadîjumi, kuru dçïtika rîkotas atkârtotas Rçzeknes pilsçtas domes vçlçðanas. Savukârt2006. gada Saeimas vçlçðanu plaðâk zinâmais vçlçtâju gribas izkrop-ïoðanas gadîjums lîdztekus t. s. treðo personu aìitâcijai bija vçlçðanurezultâtu falsifikâcija Balvu rajona Kubulu pagastâ. Saeimâ ievçlç-tais Juris Boldâns (TB/LNNK) ir viena no galvenajâm ðîs kriminâl-lietas figûrâm.

Iespçjams, ka 2007. gadâ Ministru kabinets iesniegs Saeimai likumagrozîjumus, kas atïaus pilngadîgajiem pilsoòiem, kas izcieð ar brîvî-bas atòemðanu saistîtu sodu, îstenot savas aktîvâs vçlçðanu tiesîbasSaeimas vçlçðanâs. Ðie grozîjumi izriet no Eiropas Cilvçktiesîbu tiesas2005. gada 6. oktobra sprieduma lietâ “Hirsts pret Apvienoto Karalisti”.

Ja partiju un kandidâtu reìistrâcijas procedûras nav radîjuðasdiskusijas, tad plaðsaziòas lîdzekïu pieejamîba turpina atrasties ganjuridisku, gan politisku diskusiju centrâ un, iespçjams, ir kïuvusi vçlmazâk lîdzsvarota. Par to liecina ne tikai tiesu iesaiste, lai precizçtudaþâdu partiju sarakstu pârstâvju lîdzdalîbas iespçjas Latvijas TVpriekðvçlçðanu diskusiju raidîjumâ “Milþu cîòas”, bet arî t. s. treðopersonu vçrienîga iesaistîðanâs 2006. gada vçlçðanu kampaòâ. Kautarî atseviðías partijas, kuriozas loìikas vadîtas, pçc vçlçðanâm ir pie-dâvâjuðas atteikties no kampaòas tçriòu ierobeþojumiem, gan sa-biedrîbas, gan atseviðíu valsts institûciju spiediena rezultâtâ ðispriekðlikums visdrîzâk tiks noraidîts.

Jâpiezîmç, ka apvienîbas “Par cilvçka tiesîbâm vienotâ Latvijâ”sarakstâ balotçjâs laikraksta Èas galvenâ redaktore Ksenija Zago-rovska un izdevniecîbas nama Fenster vadîtâjs Andrejs Kozlovs.Ðajâ kontekstâ ir grûti iedomâties, ka sabiedriskâs politikas centra

42 JÂNIS IKSTENS, ANDRIS RUNCIS


Providus konstatçtais PCTVL pieminçðanas nomâcoðais bieþumskrievu valodâ iznâkoðajos nacionâlajos laikrakstos ir gluþi vienkârðisagadîðanâs.

Politisko pârstâvniecîbu Saeimâ iegûst tikai tâs partijas, kurasvisos vçlçðanu apgabalos ir saòçmuðas vismaz 5 procentus no balsukopskaita. Ðâda sistçma nav seviðíi izdevîga mazajâm partijâm,kuras bieþi vien savâc tikai daþus desmitus tûkstoðu vçlçtâju balsu,bet galvenokârt ir izdevîga vidçji lielâm partijâm, pilnîbâ tâm neno-droðinot absolûti precîzu proporcionâlu pârstâvniecîbu. Tâ, piemç-ram, no 19 politisko partiju sarakstiem, kas piedalîjâs 9. Saeimasvçlçðanâs, 5 procentu barjeru pârvarçja 7 politiskâs partijas vai toapvienîbas, kas kopâ savâca 804 107 balsis, savukârt 87 558 vçlçtâjineguva politisko pârstâvniecîbu. Ðis apstâklis un tas, ka 9. Saeimasvçlçðanâs tika bûtiski pârsniegti vçlçðanu izdevumi, daïâ vçlçtâjuradîja neapmierinâtîbu ar vçlçðanu iznâkumu.

Vispirms jâatzîmç, ka vçlçðanas ir individuâla izvçle, taèu tai rak-sturîgs kolektîvs iznâkums un kolektîva aktivitâte. Vçlçtâjs, izdarotsavu izvçli, vadâs pçc saviem apsvçrumiem. Vçlçðanu gadîjumâ indi-viduâlâ izvçle pârvçrðas kolektîvajâ, un uzvarçtâji ir tie, kam izde-vies panâkt lielâku kolektîvo atbalstu. Ðîs demokrâtijas raksturîgâsiezîmes nezinâðana vçlçtâjos rada neapmierinâtîbu ar vçlçðanu re-zultâtiem.

Plusiòi un mînusiòi partiju biïetenos vçlçtâjam dod iespçju diez-gan efektîvi iejaukties politisko partiju vadîbas izveidoto Saeimasdeputâtu amatu pretendentu izkârtojumâ, jo tâdejâdi var mainîtpartiju kandidâtu prioritâtes. 9. Saeimas vçlçðanas ðo vçlçtâju izvçlipierâdîja – netika ievçlçti vairâki pazîstami politiíi, kuru darbîbu8. Saeimas laikâ bija aizçnojuði skandâli. Starp plaðâk pazîstamajiemvar minçt Ingrîdu Ûdri (ZZS) un Jâni Straumi (TB/LNNK).

Latvijâ vçlçðanas ir tieðas, proporcionâlas un vienlîdzîgas. Bieþivien, diskutçjot par vçlçðanu iznâkumu, tiek atzîmçts, ka vçlçðanasnenodroðina proporcionâlu politisko pârstâvniecîbu, ar to galveno-kârt domâjot, ka partiju pârstâvniecîba nav adekvâta iegûto balsuskaitam. Taèu ðajâs diskusijâs netiek pievçrsta uzmanîba faktam, ka

43Brîvas un godîgas vçlçðanas


vçlçðanas nenodroðina arî proporcionâlu sociâlâ sastâva, t. i., dzimuma,etnisko, reliìisko u. c. pârstâvniecîbu. Ïoti bûtiska neatbilstîba vçro-jama dzimuma pârstâvniecîbâ, jo sievietes Saeimâ ir pârstâvçtasdaudz mazâk nekâ vîrieði. Turklât varam atzîmçt arî faktu, ka novairâkâm partijâm sievietes Saeimâ vispâr nav pârstâvçtas. Îpaðuizpçtes uzmanîbu pelna jautâjums par sievieðu pârstâvniecîbu poli-tisko partiju sarakstos. Lîdzîga situâcija vçrojama, analizçjot etniskosastâvu.

9. Saeimas vçlçðanas notika 2006. gada 7. oktobrî, tajâs piedalîjâs60,98 procenti balsstiesîgo Latvijas vçlçtâju. Aktivitâte Latvijâ bija61,88 procenti, bet ârvalstîs 22,38 procenti. Tika pieòemti 19 saraksti,no kuriem mandâtus ieguva 7 saraksti: Tautas partija – 23 mandâtus,Zaïo un zemnieku savienîba – 18 mandâtus, “Jaunais laiks” – 18 man-dâtus, Saskaòas centrs – 17 mandâtus, Latvijas Pirmâs partijas unLatvijas ceïa vçlçðanu apvienîba – 10 mandâtus, apvienîba Tçvzemeiun Brîvîbai/LNNK – 8 mandâtus, politisko organizâciju apvienîba“Par cilvçka tiesîbâm vienotâ Latvijâ” – 6 mandâtus.

Kâ diezgan saraucoðs fakts ir jâatzîmç vçlçtâju aktivitâtes samazi-nâðanâs, ko zinâmâ mçrâ var izskaidrot ar to, ka Latvijas vçlçtâjamkopð 2001. gada paðvaldîbu vçlçðanâm katru gadu ir bijusi jâizdarapolitiskâ izvçle: 2001. gadâ – paðvaldîbu vçlçðanas, 2002. gadâ –8. Saeimas vçlçðanas, 2003. gadâ – referendums par iestâðanos ES,2004. gadâ – Eiropas Savienîbas parlamenta vçlçðanas, 2005. gadâ –paðvaldîbu vçlçðanas, 2006. gadâ – 9. Saeimas vçlçðanas. Ðâds bie-þums un zemâ aktivitâte var liecinât par zinâmu politisko apâtiju,kuru tomçr mazina augstâ aktivitâte parakstu vâkðanâ par droðîbasiestâþu likuma grozîjumiem.

LR Saeimas vçlçðanas parasti ir bijuðas starptautiskâs sabiedrîbasuzmanîbas centrâ. Vçlçðanâs kâ novçrotâji allaþ ir piedalîjuðies EDSOun ES dalîbvalstu pârstâvji, kâ arî daþâdu valstu zinâtnieki. Parastivçrtçjums par vçlçðanâm ir bijis pozitîvs, tâs ir atzîtas kâ brîvas undemokrâtiskas.

44 JÂNIS IKSTENS, ANDRIS RUNCIS


DAUNIS AUERS, JÂNIS IKSTENS

6. Politisko partiju loma demokrâtijâ

Tâpat kâ 2005. gadâ politiskâs partijas Latvijâ var brîvi vei-doties, papildinâties ar jauniem biedriem un cînîties par amatiem. No


Labi

Slikti

Labi

Labi

Slikti

Ïoti slikti

Slikti

Labi

Slikti

Labi

Labi

Slikti

Ïoti slikti

Slikti

=

=

=

=

=

=

=

6.1. Cik brîvi partijas var veidoties,papildinâties ar jauniem bied-riem un cînîties par amatiem?

6.2. Cik efektîva ir partiju sistçmavaldîbu veidoðanâ un to stabilasdarbîbas nodroðinâðanâ?

6.3. Cik brîvi opozîcija vai pie varasneesoðâs partijas var organizç-ties likumdevçja ietvaros, cikefektîvi tâs var darboties, nodro-ðinot valdîbas atbildîgumu?

6.4. Cik godîgi un efektîvi ir likumi,kas regulç partiju disciplînuSaeimâ?

6.5. Cik lielâ mçrâ partiju biedri spçjietekmçt partijas politiku unkandidâtu izvçli?

6.6. Cik lielâ mçrâ partiju finansçða-nas sistçma novçrð partiju atka-rîbu no ðaurâm interesçm?

6.7. Cik lielâ mçrâ partiju atbalsts tieksaòemts no daþâdâm etniskajâm,reliìiskajâm un lingvistiskajâmgrupâm?

Jautâjumi Tendence


2007. gada 1. janvâra likums “Par sabiedriskâm organizâcijâm un toapvienîbâm”, kas regulçja partiju pamatstruktûru un tiesiskâs akti-vitâtes, tiek aizvietots ar “Politisko partiju likumu”. Pastâvoðajâmpolitiskajâm organizâcijâm (partijâm) un to apvienîbâm jâpârreìis-trçjas jaunâ politisko partiju reìistrâ lîdz 2007. gada beigâm. Bûtis-kâkâs reformas dod iespçju Eiropas Savienîbas pilsoòiem kïût parLatvijas politisko partiju biedriem (kâ paredz Eiropas Savienîbasparlamenta vçlçðanu likums) un definç partijas biedru samazinâða-nos zem 150 biedriem kâ pamatu partijas darbîbas izbeigðanai.1 Par-tiju skaits turpina pieaugt. 2004. gada beigâs LR Uzòçmumu reìistrâbija reìistrçtas 63 politiskâs organizâcijas un apvienîbas, 2007. gadamaijâ jau ir reìistrçtas 70.

46 DAUNIS AUERS, JÂNIS IKSTENS

Tabula

Parlamentâ pârstâvçto partiju biedru skaits1998., 2003./04. un 2006. gadâ

Partija 1998. 2003./2004. 2006.2

Latvijas Sociâldemokrâtiskâstrâdnieku partija 2,076 2,700 2,500

Sociâldemokrâtu savienîba – 543 –

Tautas partija 1,816 1,800 1,705

Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK 1,703 2,200 1,908

“Latvijas ceïð” 890 1,415 1,104

Jaunâ partija 400 – –

“Par cilvçka tiesîbâm vienotâ Latvijâ” 800 375 500

“Jaunais laiks” – 400 1,100

Latvijas Pirmâ partija – 1,350 2,488

Zaïo un zemnieku savienîba – 352/1,200 585/1,500

“Saskaòas centrs” (apvieno Tautas saskaòaspartiju, “Jauno centru”, Sociâlistisko partijuun Daugavpils pilsçtas partiju) – – 3,000


Ðíiet, ka partiju iekðienç arî nav notikuðas lielas izmaiòas. Dalî-bas lîmenis partijâs vçl arvien ir ïoti zems, neskatoties uz to, kaLatvijas Pirmâs partijas priekðsçdçtâjs Ainârs Ðlesers 2007. gada jan-vârî nâca klajâ ar priekðlikumu veidot centrisku partiju uz LatvijasPirmâs partijas/“Latvijas ceïa” un èetru reìionâlo partiju apvienîbaspamata ar vismaz 10 000 biedru.3 Apkopojot partiju paðu sniegtosdatus par biedru skaitu (skat. tabulu), var redzçt, ka bûtiskas izmai-òas biedru skaitâ ir redzamas tikai “Jaunajâ laikâ” un Latvijas Pirmajâpartijâ. Òemot vçrâ faktu, ka Latvijâ nepastâv vienots partiju biedrureìistrs (tâtad partiju sniegtie dati par biedru skaitu nav pârbau-dâmi) un ka liels skaits biedru daïçji leìitimç partiju, partiju sniegtiedati par biedru skaitu ir jâuzlûko ar zinâmu skepsi.

Kopð Latvijas Demokrâtijas audita publicçðanas 2005. gadâ, Lat-vija ir pieredzçjusi tikai vienu, Aigara Kalvîða, valdîbu (laika posmâno 1993. gada jûlija lîdz 2004. gada nogalei Latvijâ bija desmit valdî-bas). Pievienojot TB/LNNK valdoðai koalîcijai, pozîcijas partijas spçjanodroðinât valdîbas kontinuitâti arî pçc 2006. gada Saeimas vçlçða-nâm. Centriski labçjâ, ekonomiski liberâlâ un daïçji nacionâlistiskâideoloìija, kas bija visu valdîbu pamatâ no 1993. lîdz 2004. gadam,nav mainîjusies. Toties ðî stabilitâte nav pârliecinoða, jo valdîbas tiekveidotas, balstoties uz neskaidrâm ekonomiskâm un personîgâminteresçm, nevis ideoloìijâm vai programmâm (arî valdîba, kas tikasastâdîta pçc 9. Saeimas vçlçðanâm).

Formâli opozîcijai ir labas iespçjas efektîvi organizçties likumde-vçja ietvaros, kaut gan ir ïoti grûti nodroðinât valdîbas atbildîgumubez nopietna mediju vai Latvijas Valsts prezidenta (piemçram, Valstsdroðîbas likums) atbalsta.

Partiju disciplînu Saeimâ regulçjoðajâ likumdoðanâ nav veiktasbûtiskas izmaiòas, neraugoties uz atseviðíu partiju priekðlikumiemierobeþot deputâtu starpfrakciju mobilitâti.

2006. gadâ pieòemtais Politisko partiju likums ir solis partiju pâr-valdes struktûru homogenizçðanas virzienâ, taèu tas maz ietekmçdeputâtu kandidâtu izvçles delikâto jomu. Tâpçc nav iemesla uzska-tît, ka pçdçjo divu trîs gadu laikâ ðajâ jomâ ir notikuðas bûtiskas

47Politisko partiju loma demokrâtijâ


pârmaiòas. Partijas ierindas biedru ietekme uz partijas politiku da-þâdâs partijâs savukârt ir atðíirîga, to nosaka ne vien partijas finan-sçðanas modelis un partijas iekðçjâs demokrâtijas tradîcijas, bet arîtâs izveidotais saikòu modelis ar sabiedrîbu.

Neraugoties uz vçlçðanu izdevumu ierobeþojumiem, kas tika ieviesti2004. gadâ, ir grûti runât par politikas un uzòçmçjdarbîbas merkan-tilâs saiknes vâjinâðanos. Ðâdu stagnâciju nosaka ne vien nesamçrîgizemie priekðvçlçðanu tçriòu griesti un kampaòas izmaksu inflâcija,bet arî nepietiekami efektîvâ partiju un kampaòu finansçðanas uz-raudzîbas kârtîba, kas faktiski neparedz âtru reaìçðanu uz iespç-jamiem pârkâpumiem. Turklât jâuzsver, ka pçc politiskâs piederîbasprincipa izraudzîtâ Nacionâlâ radio un televîzijas padome turpinabût neefektîva, nepietiekami vçrðoties pret privâtajiem elektroniska-jiem plaðsaziòas lîdzekïiem, kas priekðvçlçðanu kampaòu laikâ pâr-kâpuði spçkâ esoðo likumdoðanu.

Lietiðío pçtîjumu aìentûras Nikolo grupa veiktâs LR pilsoòu ap-taujas dati pçc 9. Saeimas vçlçðanâm apstiprinâja jau iepriekð pastâ-vçjuðo tendenci: diviem lielâkajiem etniskajiem segmentiem – latvieðiemun austrumslâviem – atbalstît atðíirîgas politiskâs partijas, kas ïaujrunât par etniskâs ðíirtnes konsolidâciju Latvijas politikâ.

Atsauces 1 Politisko partiju likums. www.ur.gov.lv (Pçdçjo reizi skatîts 08.06.2007.)2 Dati apkopoti no LETA arhîva. Saskaòas centra dati òemti no Elmâra

Barkâna raksta “Partijas: spçcîgas organizâcijas vai intereðu klubi?” Nedçïa,2006. gada 12. jûnijs. Pârpublicçts www.tvnet.lv (Pçdçjo reizi skatîts 02.05.2007.)

3 LETA. “Ðlesers aicina apvienot centriskâs partijas un Latvijas sabiedrîbu”.2007. gada 27. janvârî.

48 DAUNIS AUERS, JÂNIS IKSTENS


MARIJA GOLUBEVA, IVETA REINHOLDE

7. Pârvaldes struktûruefektivitâte un atbildîba


Apmierinoði

Ïoti slikti

Apmierinoði

Slikti

Slikti

Apmierinoði

Slikti

Apmierinoði

Ïoti slikti

Apmierinoði

Slikti

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

=

=

=

=

=

7.1. Cik lielâ mçrâ vçlçtas pârvaldesstruktûras spçj ietekmçt vai kon-trolçt to jautâjumu risinâðanu,kuriem ir bûtiska nozîme cilvçkudzîvç, un cik tâs ir informçtas,organizçtas un ar resursiem no-droðinâtas ðo funkciju veikðanai?

7.2. Cik lielâ mçrâ sabiedrîba uzti-cas pârvaldes struktûru un topolitiskâs vadîbas efektivitâtei?

7.3. Cik efektîva un pârskatâma irkontrole, ko vçlçtie lîderi un viòupilnvarotâs personas îsteno pâradministratîvo personâlu un citâmizpildstruktûrâm?

7.4. Cik plaðas un efektîvas ir likum-devçja iespçjas ierosinât, izvçr-tçt un labot likumdoðanu?

7.5. Cik plaðas un efektîvas ir likum-devçja iespçjas izvçrtçt izpildva-ras darbu un prasît pârskatu partâs darbu?

7.6. Cik stingras ir procedûras nodokïupolitikas un valsts izdevumu ap-stiprinâðanai un uzraudzîbai?

7.7 Likumdoðana, kas garantç iedzî-votâjiem pieeju valdîbas infor-mâcijai.

Jautâjumi Tendence


Vçlçto politiíu spçja kontrolçt un ietekmçt politiku iratkarîga no vairâkiem faktoriem, tajâ skaitâ politiíu neatkarîbas, po-litiíu un ierçdòu kapacitâtes un valsts pârvaldes kapacitâtes kopumâ,kâ arî stingras un caurskatâmas likumdoðanas esamîbas, kas regla-mentç leìitîmus politikas plânoðanas mçríus un valsts ieòçmumuun izdevumu kontroli. Politiíu neatkarîbas jomâ bûtiska ir partijusponsoru ietekmes ierobeþoðana, ko teorçtiski nodroðina paðreizçjalikumdoðana, nosakot ziedojumu un vçlçðanu tçriòu griestus, bet kopolitiskâs partijas salîdzinoði veiksmîgi apiet. Tajâ paðâ laikâ Latvi-jas iedzîvotâju aptaujas rezultâti liecina – 68,3% iedzîvotâju uzskata,ka “likumâ ir jânosaka, kâda ir maksimâlâ summa, cik viena partijadrîkst iztçrçt vienâs vçlçðanâs.”1 Vçlçto politiíu (Saeimas) un valstspârvaldes politikas plânoðanas un vçrtçðanas kapacitâte joprojâm paliekzema, par ko liecina gan likumdevçju nespçja kritiski izvçrtçt valdî-bas pieòemtus svarîgus lçmumus, gan ministriju nespçja tikt galâ arlielo politikas plânoðanas darba apjomu ES struktûrfondu kontekstâ.Savukârt likumdoðana, kas reglamentç valsts aìentûru darbîbu, civil-dienesta struktûru, pieeju informâcijai un citus valsts pârvaldei bûtis-kus jautâjumus, tiek pakâpeniski uzlabota, bet nepietiekamâ apjomâun nepietiekami âtri, lai nodroðinâtu demokrâtisku kontroli un caur-skatâmu pârvaldi visâs jomâs.

Iepriekðçjâ pârskata periodâ tika konstatçts, ka iedzîvotâju uzti-cçðanâs valdîbai un politiíiem kopumâ ir zema. Jâatzîst, ka arî pçdç-jos trijos gados bûtiskas izmaiòas nav notikuðas, ir saglabâjies zemsuzticçðanâs lîmenis, politisko notikumu ietekmç tas svârstâs pardaþiem procentiem. Saskaòâ ar Eirobarometra datiem 2005. gada ru-denî Latvijâ tikai 29% respondentu ir uzticçjuðies valdîbai, kas lîdzi-nâs vidçjam râdîtâjam ES, kamçr uzticçðanos parlamentam izteicatikai 25% respondentu, kas ir zemâkais râdîtâjs ES2. Taèu turpmâkieEirobarometra pçtîjumi uzrâda uzticçðanâs kritumu, jo 2006. gadapavasarî Latvijas parlamentam uzticçjuðies tikai 21%, bet valdîbaitikai 25% respondentu3.

Runâjot par uzticçðanos, SKDS veiktie pçtîjumi uzrâda vçl vienuinteresantu tendenci. Arvien mazâk Latvijas iedzîvotâju uzskata, ka

50 MARIJA GOLUBEVA, IVETA REINHOLDE


ar protesta akcijâm (demonstrâcijâm, streikiem, piketiem, petîcijâm)var ietekmçt valdîbas lçmumus. Ðajâ gadîjumâ dati râda, ka 2006. gadavasarâ 54,4% respondentu uzskatîja, ka ar protestiem nevar ietekmçtvaldîbas lçmumus, kamçr 1999. gada vasarâ ðâdu viedokli paudatikai 45,3 % respondentu4.

Skatot zemos iedzîvotâju uzticçðanâs datus kontekstâ ar pie-augoðo sabiedrîbas neticîbu protesta instrumentu efektivitâtei, jâminarî Latvijas Valsts prezidentes ierosinâtâ parakstu vâkðana referen-duma organizçðanai par droðîbas iestâþu likumos veikto grozîjumuatcelðanu, kad tika savâkts nepiecieðamais parakstu daudzums. Masumedijos ir izskançjis viedoklis, ka parakstoties iedzîvotâji izsaka arîsavu neuzticçðanos valdîbai.

Viena no akûtâkajâm problçmâm iepriekðçjâ pârskata periodâ bijapubliskâs aìentûras un to neskaidrais statuss. 2001. gadâ Saeimapieòçma Publisko aìentûru likumu, nosakot, ka aìentûras uzdotâsfunkcijas veic atbilstoði likumam vai Ministru kabineta noteikumiemun pârvaldes lîgumam, ko noslçdz ministrs ar aìentûras direktoru.Taèu praksç aìentûras darbîbas rezultativitâte un resursu izlietoðanascaurspîdîbas kontrole ir atkarîga no konkrçtâs ministrijas. 2007. gadafebruârî Valsts sekretâru sanâksmç tika izsludinâti Publisko aìen-tûru likuma grozîjumi, kuri publiskâs aìentûras faktiski pielîdzinacivildienesta iestâdçm. Respektîvi, tiek paredzçts, ka aìentûras di-rektors tiks iecelts amatâ un atbrîvots no amata saskaòâ ar Valstscivildienesta likumu un aìentûras direktoru varçs disciplinâri sodîtsaskaòâ ar Valsts civildienesta ierçdòu disciplinâratbildîbas likumu.5

Ðobrîd nav zinâms, kâdâ formâ grozîjumi tiks apstiprinâti Saeimâ,taèu tie paredz stingrâku kontroli pâr aìentûrâm, kas apliecina, kaLatvijas administrâcija nav gatava darboties tai pieðíirtâs rîcîbas brî-vîbas ietvaros.

Rietumu demokrâtijas valstis sastopas ar parlamenta lomas sama-zinâðanos politikas procesâ. Saeimas izskatîðanai iesniegto likum-projektu proporcija nepârprotami norâda uz valdîbas darba apjomapalielinâðanos likumu izstrâdç, kamçr deputâtu un Saeimas komi-siju paveiktais samazinâs. Lîdz ar to turpina pastâvçt arî problçma

51Pârvaldes struktûru efektivitâte un atbildîba


ar ierçdniecîbas, kas nodroðina gan normatîvo aktu izstrâdi, gan arîaktîvi ir iesaistîjusies dalîbvalsts saistîbu nodroðinâðanâ ES lîmenî,kapacitâti

Tabula

Iesniegto likumprojektu apjoms procentos

Iesniedzçjs 6. Saeimas 7. Saeimâ 8. Saeimaslaikâ laikâ laikâ

Deputâti 27,98 % 21,15% 21,36%

Saeimas komisijas 18,24 % 13,8% 10,08 %

Ministru kabinets, tajâ skaitâ81. punkta kârtîbâ 53,48 % 64,84% 68,46 %

Prezidents 0,3 % 0,14% 0,10%

10% vçlçtâju – 0,07% –

Kopâ: 100 % 100 % 100 %

Av o t s: Saeimas Kancelejas Dokumentu nodaïa, www.saeima.lv/Likumdoðana/likumdosana_stat7.html (pçdçjo reizi skatîts 13.09.2004.); 8. Saeimas statistika, www.saeima. lv/deputati/statistika_par_8.htm#i22 (pçdçjo reizi skatîts 30.04.2007.);Latvija. Pârskats par tautas attîstîbu 2000/2001, Rîga: UNDP, 2001.

Likumdevçju iespçjas ierosinât, izvçrtçt un labot likumdoðanu jo-projâm ir ierobeþotas. Saeimas zemâ politikas veidoðanas kapacitâte, kasir saistîta ar nepietiekamu analîtisko bâzi (konsultantu, palîgu mazoskaitu vai nepietiekamu piesaisti) ir pretrunâ ar likumdevçju vçlmisaglabât parlamenta kâ galvenâ valsts politikas noteicçja lomu.

Par to, ka Saeimas kapacitâte nav pietiekama, lai saskatîtu nopiet-nus trûkumus izpildvaras likumdoðanas iniciatîvâs, liecina gadîjumsar Droðîbas dienestu likuma grozîjumiem, kurus Ministru kabinetspieòçma, izmantojot Satversmes 81. pantâ paredzçto iespçju pieòemtlikumus, un Saeima apstiprinâja 2007. gada martâ, neskatoties uz pre-zidentes vçstuli, kas brîdinâja par likumprojekta potenciâli kaitîgo



ietekmi uz demokrâtiju. Gan Saeima, gan Ministru kabinets vçlâkatzina likumprojekta problemâtisko dabu, bet tikai pçc tam, kad pre-zidente ierosinâja ïaut tautai izlemt par grozîjumu lietderîbu un sâkâsparakstu vâkðana par referendumu.

Bez Saeimas zemâs politikas veidoðanas kapacitâtes likumdevçjuneatkarîbu vçl apgrûtina apstâklis, ka likumdevçji pârsvarâ balso frak-cijâs saskaòâ ar partiju vçlmçm, tâdçjâdi nodroðinot, ka vairâkumsgandrîz vienmçr atbalsta valdîbas iniciatîvas svarîgos politikas jau-tâjumos, nevis nodroðina kritisku likumprojektu vçtîðanu.

Iepriekðçjâ pârskata periodâ tika konstatçts, ka parlaments kopumâneiedziïinâs publiskâs pârvaldes darbâ, kaut arî tâ rîcîbâ ir tâdi for-mâlie mehânismi kâ pieprasîjumi un jautâjumi valdîbai. Tâpat tikakonstatçts, ka vairumâ gadîjumu parlamenta interese par publiskopârvaldi aprobeþojas ar jaunas valdîbas apstiprinâðanu vai neap-stiprinâðanu. Kopumâ 8. Saeimas laikâ deputâti Ministru kabinetamuzdeva 154 jautâjumus, no kuriem atbildes tika sniegtas uz 153, kâarî bija 22 pieprasîjumi, no kuriem 20 noraidîti6. Neapðaubâmi, kadaïa no pieprasîjumiem tika pârveidoti par jautâjumiem, uz kuriematbildes var gût mutiski vai pçc katras kârtçjâs sçdes beigâm. Bûtîbâparlaments tâ arî neizmanto jautâjumus un pieprasîjumus, lai gûtuinformâciju, ar kuras palîdzîbu varçtu izvçrtçt izpildvaras darbu.

Taèu ir jâuzsver arî pozitîvâs izmaiòas pçdçjo divu gadu laikâ.2007. gada 3. maijâ Saeima pieòçma grozîjumus Satversmç un izslç-dza no Satversmes 81. pantu7. Lîdz ar to valdîbai tika atòemas tie-sîbas Saeimas sesiju starplaikâ pieòemt noteikumus ar likuma spçku.Turklât ðâds lçmums tika pieòemts pçc tam, kad valdîba akceptçjagrozîjumus Valsts droðîbas iestâþu likumâ, Nacionâlâs droðîbas li-kumâ un likumâ Par valsts noslçpumu, kas izraisîja diezgan lielurezonansi sabiedrîbâ. Turklât grozîjumi Satversmç tika izdarîti situâ-cijâ, kad izpildvara zinâmâ mçrâ bija pârkâpusi pieïaujamâs robeþasun parlamentam bija iespçja kaut nedaudz, tomçr apliecinât savasiespçjas kontrolçt izpildvaru.

Valsts izdevumu kontrole ir atkarîga ne tikai no tâ, cik veiksmîgitiek ierobeþota ïaunprâtîga valsts resursu izmantoðana, bet arî no tâ,



cik efektîva ir valsts pârvalde kopumâ. Efektîvu valsts lîdzekïu tçrç-ðanu budþeta ietvaros apgrûtina aizkavçtâ vidçjâ termiòa budþetaievieðana un politikas plânoðanas un efektivitâtes vçrtçðanas atrau-tîba no budþeta plânoðanas un izlietojuma novçrtçjuma. Kâ norâdîtsPolitikas plânoðanas pamatnostâdòu ievieðanas novçrtçjuma ziòo-jumâ, “visas institûcijas uzsver sasaistes trûkumu starp politikasplânoðanu un valsts budþeta veidoðanu, kas paðos pamatos graujpolitikas plânoðanas sistçmu.”8 Tas, protams, arî paðos ierçdòos radanoraidoðu attieksmi pret plânoðanas nepiecieðamîbu un lietderîbu,kas rezultçjas vâjâ politikas plânoðanâ.

Valsts izdevumu kontroli no likumdevçju un sabiedrîbas pusesapgrûtina arî necaurskatâmâ ierçdòu atalgojuma sistçma, uz ko no-râda, piemçram, Valsts Kontroles ziòojumi par ierçdòu atalgojumudaþâdos valsts pârvaldes resoros.9 Kamçr valsts pârvaldç nodarbi-nâto atalgojuma sistçma nepakïaujas skaidriem un vienotiem notei-kumiem, kas bûtu saistîti ar valsts pârvaldes efektivitâti un bûtusaprotami politikas veidotâjiem un sabiedrîbai, ir pâragri runât parvalsts izdevumu demokrâtisku kontroli.

Kâ valsts izdevumu jomu ar îpaði stingrâm kontroles procedû-râm var izdalît ES struktûrfondu jomu, kurâ darbojas îpaði izde-vumu kontroles un uzraudzîbas noteikumi. Pateicoties nevalstiskâsektora un Valsts kancelejas iesaistei procedûru izstrâdç un nacionâloprogrammu vçrtçðanâ un uzraudzîbâ, uz doto brîdi tika sasniegtalielâka skaidrîbas un caurskatâmîbas pakâpe struktûrfondu lîdzekïusadalç nekâ 2004.–2005. gadâ, ðî procesa sâkumâ. Tomçr atseviðíuministriju ierobeþota kapacitâte traucç efektîvu struktûrfondu lîdzekïuieguldîðanu valsts sektorâ.

2007. gada janvârî uz Valsts Cilvçktiesîbu biroja bâzes tika izvei-dota tiesîbsarga institûcija un tika apstiprinâts tiesîbsargs – amatper-sona. Tâdçjâdi Latvijâ tika izveidota ombudsmeòa institûcija, kas irpierasta Rietumu demokrâtijas valstîs. Viena no tiesîbsarga funkci-jâm ir izvçrtçt un veicinât labas pârvaldîbas principu ievçroðanuvalsts pârvaldç10. Tâ kâ tiesîbsargu amatâ apstiprina Saeima, likum-devçja rokâs faktiski ir vçl viens instruments, kâ netieði uzraudzît



izpildvaras institûciju darbu. 2007. gada pirmajos trijos mçneðos tie-sîbsargs bija saòçmis jau 1501 iedzîvotâju sûdzîbu, no kurâm 120 bijasaistîtas ar iespçjamu labâs pârvaldîbas principu pârkâpðanu11.

Iepriekðçjâ demokrâtijas audita laikâ tika konstatçts, ka Latvijâ irpieòemts Informâcijas atklâtîbas likums, NVO centra pârstâvjiem iriespçjams piedalîties Valsts sekretâru sanâksmçs, ministrijâm un dau-dzâm padotîbas iestâdçm ir interneta mâjaslapas. Pârskata periodâðajâ jomâ ir notikuðas daþas pozitîvas izmaiòas. Pirmkârt, normatîvieakti ir pieejami internetâ bez maksas. Otrkârt, lielâkai daïai valstspârvaldes iestâþu un aìentûru ir mâjaslapas, kurâs ir pieejama ïotiplaða informâcija par iestâdi, tâs funkcijâm un sniegtajiem pakalpoju-miem. Treðkârt, sabiedrîbai ir dota iespçja sekot lîdzi normatîvo aktuprojektiem, sâkot ar to izsludinâðanu valsts sekretâru sanâksmç, lîdzpat pieòemðanai Ministru kabinetâ, jo Ministru kabineta mâjaslapâvar iepazîties ar tiesîbu aktu projektiem, pçtîjumiem un publikâcijâm.Taèu vçl arvien interneta vidç nav pieejami tiesas spriedumi.

Vâja politikas plânoðanas kapacitâte valsts pârvaldç savienojumâar bieþu kadru mainîbu sektorâ veido labvçlîgu augsni manipulâci-jâm ar valsts politiku, kad prioritâtes var mainît, mainoties ministram,bet politikas ievieðanas rezultâtu novçrtçjums izpaliek. Rezultâtâsabiedrîba neredz loìisku saikni starp politikas mçríiem un rezul-tâtiem un nevar novçrtçt politiíu darbîbas efektivitâti.

Vidçjâ termiòa budþeta neesamîba ierobeþo valsts pârvaldes efek-tivitâti un apgrûtina demokrâtisko kontroli pâr valsts izdevumiem.Tâpçc nepiecieðama pçc iespçjas âtrâka pâreja uz vidçjâ termiòa bu-dþetu. Valsts pârvaldes zemâ kapacitâte traucç efektîvi plânot un ieviestpolitiku un novçrtçt iepriekðçjâs politikas rezultâtus. Nepiecieðamsstrauji celt vçlçtas pârvaldes politikas plânoðanas un vçrtçðanas kapa-citâti.

Atsauces 1 SKDS, Attieksme pret priekðvçlçðanu kampaòas tçriòu ierobeþoðanu. Latvijas iedzî-

votâju aptauja, 2007. gada marts, 7. lpp., http://www.providus.lv/upload_file/Dokumenti_feb07/SKDS_aptauja.pdf (Pçdçjo reizi skatîts 04.06.2007.)



2 Eurobarometer 64. Public Opinion in the European Union. Autumn 2005. http://ec.europe.eu/public_opinion/archives/eb/eb64/eb64_lv_exec.pdf (Pçdçjoreizi skatîts 03.05.2007.)

3 Eurobarometer 65. Public Opinion in the European Union. Spring 2006. http://ec.europe.eu/public_opinion/archives/eb/eb65/eb65_lv_exec.pdf (Pçdçjoreizi skatîts 03.05.2007.)

4 Arvien mazâka daïa Latvijas iedzîvotâju tic aktîvas protestçðanas efektivitâtei.www.skds.lv/doc/SKDS_protesti_072006.doc (Pçdçjo reizi skatîts 03.05.2007.)

5 Grozîjumi Publisko aìentûru likumâ. Izsludinâti Valsts sekretâru sanâksmç2007. gada 22. februârî. http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30282850(Pçdçjo reizi skatîts 03.05.2007.)

6 8. Saeimas statistika, www.saeima.lv/deputati/statistika_par_8.htm#i22 (Pç-dçjo reizi skatîts 30.04.2007.)

7 Saeima no Satversmes svîtro 81. pantu. LETA ziòas. www.leta.lv (Pçdçjo reiziskatîts 03.05.2007.)

8 Nicolo grupa. Politikas plânoðanas pamatnostâdòu ievieðanas novçrtçjums.Ziòojums, 2005., 19. lpp.

9 Latvijas Republikas Valsts kontrole. Revîzijas ziòojumi. http://www.lrvk.gov.lv/?id=1759&temaid=315 (Pçdçjo reizi skatîts 20.05.2007.)

10 Tiesîbsarga likums. Spçkâ no 2007. gada 1. janvâra. www.likumi.lv (Pçdçjoreizi skatîts 20.04.2007.)

11 Ðâ gada trijos mçneðos tiesîbsargs saòçma 1500 iedzîvotâju sûdzîbas. www.vcb.lv/default.php?open=jaunumi&this=050407.284 (Pçdçjo reizi skatîts21.04.2007.)



ANHELITA KAMENSKA, ATIS LEJIÒÐ

8. Civilâ kontrolepâr karaspçku un policiju

Grozîjumi Latvijas Nacionâlâs droðîbas un Latvijas Valstsdroðîbas iestâþu likumos bija pârbaudîjums demokrâtijas briedumam.2006. gada nogalç valdîba steidzamîbas kârtâ, izmantojot Satversmes81. punktâ paredzçtâs tiesîbas, pieòçma minçtos grozîjumus, kas izsaucapolitisko vçtru un izraisîja domstarpîbas starp Valsts prezidenti VairuVîíi-Freibergu, Ministru kabinetu un Saeimu. Koalîcijas valdîba, ignorç-jot Latvijas Valsts prezidentes, opozîcijas un ekspertu viedokli, pieòçmagrozîjumus, kas nebija pieòemami ne vien daïai politiíu, speciâlistuun sabiedrîbas, bet arî raisîja ðaubas ES un NATO dalîbvalstîs. Visi


8.1. Cik efektîva ir civilâ kontrolepâr bruòotajiem spçkiem un cikbrîva no militârâs iejaukðanâsir politiskâ dzîve?

8.2. Cik lielâ mçrâ policija un droðî-bas iestâdes ir publiski atbildî-gas par savu darbîbu?

8.3 Cik lielâ mçrâ armijas, policijasun droðîbas dienesta struktûrasatspoguïo visas sabiedrîbas so-ciâlo struktûru?

8.4 Cik brîva ir valsts no paramilitârovienîbu, privâto armiju, kriminâlogrupçjumu darbîbas centieniemveidot militâras kliíes?

Labi

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

=

=

=

Jautâjumi Tendence


ðie faktori ietekmçja Latvijas Valsts prezidentes lçmumu izmantotveto tiesîbas, tâdçjâdi apturot grozîjumu stâðanos spçkâ un paverotceïu referenduma rîkoðanai par to noraidîðanu vai pieòemðanu. Tasbija unikâls gadîjums Latvijas iekðpolitikâ, jo 214 000 pilsoòu parak-stîjâs par referenduma sasaukðanu. Ðî spiediena rezultâtâ strîdîgiegrozîjumi tika atcelti un uzsâkts darbs pie jaunas likumu paketes iz-strâdâðanas, iesaistot opozîciju.

Joprojâm paliek atklâti jautâjumi, kâpçc valdîbai bija vajadzîgi“brâía” labojumi Latvijas droðîbas likumos, kâpçc tie bija jâpieòemsteidzamîbas kârtâ, kâpçc likumdevçji bija gatavi tik viegli pieòemtgrozîjumus bez kritiska vçrtçjuma, uz kâda pamata valdîba apgâjaNacionâlo Droðîbas padomi grozîjumu gatavoðanâ.

Nâkotne râdîs, vai notikumi ap grozîjumiem droðîbas likumos iruzskatâmi par apliecinâjumu tendencei stiprinât izpildvaras pozîci-jas uz kontrolçjamâ parlamenta un paklausîgâ prezidenta rçíina,kas neizbçgami izjauktu varas atzaru lîdzsvaru valsts demokrâtis-kajâ uzbûvç, vai arî tiem ir bijis gadîjuma raksturs.

Policijas atbildîbai sabiedrîbas priekðâ ir divas pamata dimensi-jas: tiesîbsargâjoðo institûciju atbildîba par tâs sniegtajiem pakalpo-jumiem – noziedzîbas kontroli, kârtîbas nodroðinâðanu un daþâdiemcitiem pakalpojumiem iedzîvotâjiem un vietçjai sabiedrîbai, un indi-viduâlu policijas darbinieku atbildîba par apieðanos ar indivîdiem,îpaði attiecîbâ uz spçka pielietoðanu, vienlîdzîgu apieðanos ar visâmiedzîvotâju grupâm u. c. Daudzos svarîgos aspektos institûcijas undarbinieka lîmeòa atbildîbas dimensijas sakrît.1

Kaut arî daþos jaunâkajos politikas dokumentos teikts, ka Iekðlietuministrijas dienesti tiks pârveidoti no “tikai represîvâm iestâdçm arîpar servisa sniedzçjâm institûcijâm, kas kalpo sabiedrîbai”2, Latvijaspolicija joprojâm ir militarizçta un represîva institûcija bez ilgter-miòa attîstîbas vîzijas, par vienîgo policijas darba vçrtçðanas mçr-auklu izvirzot atklâto noziedzîgo nodarîjumu skaitu. Tâs darbîba irreaktîva un reti preventîva, bez pienâcîgas izpratnes par nepiecieða-mîbu lîdzsvarot sabiedrîbas, policijas vadîbas un politiskâs varasizvirzîtâs prioritâtes, kas raksturîga policijas darba organizâcijâ

58 ANHELITA KAMENSKA, ATIS LEJIÒÐ


Rietumu demokrâtijâs. Policijas atvçrtîba un atklâtîba sabiedrîbaspriekðâ pieaug lçni, un Valsts policijas ikgadçjie darbîbas plâni irierobeþotas pieejamîbas informâcija. Tikai 2007. gada maijâ valstîpirmo reizi tiek nopietni diskutçts un plânots par community policing(uz vietçjo sabiedrîbu vçrstu policijas darba metoþu) ievieðanu vai-râkâs Rîgas paðvaldîbas policijas pilotvietâs.3

Pârskata periodâ nedaudz ir palielinâjusies sabiedrîbas neuzticîbapolicijai – 2006. gada rudenî tai neuzticçjâs vairâk nekâ puse – 51% –iedzîvotâju, bet uzticçjâs 40%.4 Latvijâ neuzticîba policijai ir ievçro-jami lielâka nekâ Eiropas Savienîbâ kopumâ, kur policijai neuzticas31% iedzîvotâju, savukârt uzticas divkârt vairâk – 64%.5

Pârskata periodâ Saeima pieòçmusi vairâkus normatîvos aktus,kas nostiprina aizturçto personu tiesîbas. 2005. gada 1. oktobrî spçkâstâjâs Kriminâlprocesa likums, kas aizturçðanas laiku policijâ saîsinano 72 uz 48 stundâm, detalizçti fiksç aizturçto personu tiesîbas, tajâskaitâ tiesîbas nekavçjoties uzaicinât aizstâvi, saòemt advokâtu sa-rakstu, pieprasît, lai par aizturçðanu informç treðo pusi, saòemt aiz-turçðanas protokola kopiju un rakstveida informâciju par aizturçtâtiesîbâm un pienâkumiem u. c. Ðîs normas samazina iespçjami ïaun-prâtîgas apieðanâs iespçjas, taèu lîdz ðim nav pçtîts, kâ ðîs tiesîbas tiekrealizçtas praksç.

Nav notikuðas nekâdas diskusijas par neatkarîgas iestâdes izveidi,kas izskatîtu sûdzîbas par policijas darbinieku prettiesisku rîcîbu, unabsolûti lielâko daïu sûdzîbu izskata iestâdes, kas atrodas tieðâ VPun Iekðlietu ministrijas pakïautîbâ. Pçc VP statistikas 2005.–2006. gadâsaòemti 4567 iesniegumi un veiktas 2862 dienesta pârbaudes, no ku-râm lielâkâ daïa bijusi par dienesta pienâkumu nepildîðanu, profe-sionâlâs çtikas normu neievçroðanu un vardarbîbu pret personu.289 dienesta izmeklçðanas bijuðas par policijas vardarbîbu pret per-sonu, taèu tikai piecos gadîjumos (1,7%) vardarbîbas fakts apstip-rinâjies un disciplinâri sodîti desmit darbinieki, tajâ skaitâ Rîgaspilsçtâ no 100 dienesta izmeklçðanâm vardarbîbas fakts apstiprinâ-jâs tikai vienâ gadîjumâ.6 Detalizçta statistika par ierosinâtâm lietâmun to iznâkumu nav pieejama, atseviðíi netiek apkopota statistika

59Civilâ kontrole pâr karaspçku un policiju


par nâves gadîjumiem policijas îslaicîgâs aizturçðanas vietâs. Ko-pumâ Latvijas policijâ turpina dominçt t. s. “sapuvuðâ âbola” teorijairaksturîgâ pieeja jautâjumâ par policijas darbinieku prettiesiskurîcîbu, kad sodîts tiek vainîgais policijas darbinieks, bet netiek veiktisistçmiski un organizatoriski uzlabojumi.

Ir maz zinâmu gadîjumu, kad no policijas vardarbîbas cietusî per-sona saòçmusi kompensâciju, taèu 2006. gadâ, kaut arî vienpadsmitgadus pçc notikuma, Augstâkâs tiesas Civillietu tiesu palâta no Valstspolicijas piedzina turpat 4500 latus par aizturçtâs personas piekau-ðanu Daugavpils policijas iecirknî 1995. gada janvârî.7

Pârskata periodâ baþas turpinâjuði izraisît policijas vardarbîbasgadîjumi, kas beiguðies letâli. 2007. gada jûnija sâkumâ Rîgas pilsç-tas Kurzemes rajona tiesa bijuðajam Rîgas Galvenâs policijas pârval-des 29. nodaïas kriminâlpolicijas darbiniekam piesprieda brîvîbasatòemðanu uz astoòiem gadiem par 23 gadus veca aizturçta jaunieðanogalinâðanu policijas iecirkòa telpâs 2005. gada februârî.8 Savukârtjau èetrus gadus kopð apelâcijas sûdzîbas iesniegðanas nav notikusitiesas sçde Rîgas Apgabaltiesâ lietâ, kurâ èetri policijas darbiniekitika apsûdzçti tîðâ smagu miesas bojâjumu nodarîðanâ èigânu tautî-bas vîrietim, kas noveda pie cietuðâ nâves.

2005. gada 21. oktobrî stâjâs spçkâ Aizturçto personu turçðanaskârtîbas likums, pirmo reizi likumâ fiksçtas aizturçto personu sadzî-ves apstâkïu normas, taèu vienlaikus ir noteikts pârejas periods lîdz2008. gada 31. decembrim par îslaicîgas aizturçðanas vietâs (ÎAV) ierî-kojamâm telpâm un sadzîves apstâkïiem. Lîdz ðim problemâtisks irbijis efektîva sûdzîbu izskatîðanas mehânisma trûkums par apstâkïiempolicijas izolatoros. Saskaòâ ar VP datiem 2005. gadâ 14 no 28 (ÎAV)atbilda starptautiskajiem standartiem.9

2006. gada 4. maijâ Eiropas Cilvçktiesîbu tiesa lietâ “Kadiíis pretLatviju” konstatçja, ka Latvija pârkâpusi Eiropas Cilvçka tiesîbu unpamatbrîvîbu konvencijas 3. pantu (spîdzinâðanas, necilvçcîgas unpazemojoðas apieðanâs aizliegums) un 13. pantu (tiesîbas uz efek-tîvu aizsardzîbu) attiecîbâ uz personu turçðanas apstâkïiem Liepâjaspilsçtas un rajona policijas pârvaldes izolatorâ un ka valstî nepastâv



efektîvs sûdzîbu izskatîðanas mehânisms par apstâkïiem ieslodzîjumavietâs, tajâ skaitâ ÎAV. Latvijai sûdzîbas iesniedzçjam bija jâsamaksâ7000 eiro kâ morâlâ kaitçjuma atlîdzîba.10 Tomçr pçdçjos gados no-vçrojama pozitîva virzîba personu turçðanas apstâkïu pakâpeniskâuzlaboðanâ vairâkâs policijas ÎAV.

Policijas iestâþu neatkarîgu uzraudzîbu veic prokuratûra, tiesîb-sargs, bijuðais Valsts cilvçktiesîbu birojs, kâ arî NVO, tomçr tâ navpietiekami efektîva. Prokuratûra daudzviet Latvijâ ðauri izprot likumânoteikto prasîbu par Prokuratûras likumâ noteikto uzraudzîbu pârÎAV.11 Pagâtnç VCB ir saskâries ar grûtîbâm bez iepriekðçjas infor-mçðanas apmeklçt atseviðías policijas ÎAV, taèu grozîjumi Aizturçtopersonu turçðanas kârtîbas likumâ un Tiesîbsarga likumâ, kas pie-òemts 2007. gada pavasarî, to pilnvaro brîvi apmeklçt slçgta reþîmaiestâdes. No 2004. lîdz 2006. gadam NVO Latvijas Cilvçktiesîbu centrsveica monitoringa vizîtes uz turpat 20 policijas ÎAV, pçcâk izdodot“Monitoringa ziòojumu par slçgtajâm iestâdçm Latvijâ,” kurâ sniegtsdetalizçts ÎAV apstâkïu apraksts.

2007. gada jûnijâ no Valsts policijâ strâdâjoðiem 9972 darbinie-kiem 6474 jeb 64,9% bija latvieði, 2308 jeb 23,14% – krievi, 282 jeb2,82% – baltkrievi, 218 jeb 2,2% – poïi, 209 jeb 2,2% – ukraiòi, 87 jeb0,92% – lietuvieði u. c. Tâtad arî pârskata periodâ Valsts policijâ irievçrojams mazâkumtautîbu pârstâvju îpatsvars – 35% no visiempolicijas darbiniekiem.12 2006. gadâ Iekðlietu ministrija (IeM) un Dau-gavpils 16. vidusskola parakstîja vienoðanos par vispârçjâs vidçjâsizglîtîbas profesionâli orientçta virziena mazâkumtautîbu program-mas izstrâdi, pçc kuras skolçnus sagatavotu turpmâkai apmâcîbairobeþsarga, policista un ugunsdzçsçja profesijai.13 Neskatoties uz po-licijas darbinieku nereti akcentçto specifiku darbâ ar èigâniem, Valstspolicijâ nav bijuði nekâdi organizçti mçìinâjumi piesaistît policijasdarbam romu tautîbas pârstâvjus, tajâ strâdâja tikai viens èigâns.

Informâcija par etnisko sastâvu daþâdu pilsçtu paðvaldîbu poli-cijâ ir ierobeþota, jo tiek apgalvots, ka dati par tautîbâm netiek apko-poti, tomçr paðvaldîbu policiju iecirkòos novçrojams lielâks latvieðuîpatsvars nekâ Valsts policijâ. 2005. gada sâkumâ lielâkâ daïa no



721 Rîgas paðvaldîbas policijas darbiniekiem 575 jeb 79,75% bijalatvieði, 12,06% – krievi, 2,08% – baltkrievi, 1,39% – poïi, 1,24% –ukraiòi.14 Ventspils paðvaldîbas policijâ no 75 paðvaldîbas policijasdarbiniekiem nebija neviena mazâkumtautîbu pârstâvja un nevienassievietes.15

Laika periodâ no 2001. gada turpat par 8% pieaudzis Valsts poli-cijâ strâdâjoðo sievieðu îpatsvars, kas 2007. gada jûnijâ bija 2294 jeb28,44% no kopçjâ personâla skaita, un ir pieaudzis nodarbinâto sie-vieðu skaits gan Kriminâlpolicijâ, gan Kârtîbas policijâ.16

Atsauces 1 Walker, S. The New World of Police Accountability. California: SAGE publica-

tions, 2005, p. 7.2 Iekðlietu ministrijas darbîbas stratçìija 2007.–2009. gadam, apstiprinâta

Ministru kabinetâ 24.10.2006., pieejama http://www.iem.gov.lv/iem/2nd/?id=3754&cat=34

3 Dzenovska I.; Avota I. Policija, lûdzu atvçrt(îbu)! www.politika.lv 2007. gada24. aprîlî. Dzenovska I. Demokrâtiska, uz pakalpojumu sniegðanu un sabied-rîbu orientçta policija Latvijâ. Ziòojums konferencç “Policijas un sabiedrî-bas lîdzatbildîba un sadarbîba demokrâtiskâ valstî”, Sabiedriskâs politikascentrs Providus, 2007. gada 16. maijâ.

4 2004. gada decembrî policijai neuzticçjâs 47,5% valsts iedzîvotâju, betuzticçjâs 42,5%.

5 Eirobarometrs 66. Sabiedriskâ doma Eiropas Savienîbâ. Rudens 2006. Ziòo-jums par Latvijas valsti, 11. lpp., pieejams http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb66/eb66_lv_nat.pdf Latvijâ kopumâ ir zema uzticîba valstsinstitûcijâm, tiesâm neuzticas 50%, bet uzticas 32% iedzîvotâju, parlamen-tam uzticas 25%, neuzticas 67%.

6 Pârskats par Valsts policijâ veiktajâm dienesta pârbaudçm un to rezultâtâkonstatçtajâm dienesta (darba) disciplînas pârkâpumiem 2005., 2006. gadâ;Informâcija saòemta no Valsts policijas Iekðçjâs droðîbas biroja.

7 Narbuts R. Valsts policija samaksâ piekautajam Kirinam 4427 latus. LETA,2006. gada 9. oktobrî.

8 Pankovska E. Bijuðajam policistam par aizturçta jaunieða nogalinâðanu pie-sprieþ astoòu gadu cietumsodu. LETA, 2007. gada 7. jûnijâ.



9 Likumprojekta “Aizturçto personu turçðanas kârtîbas likums” anotâcija,pieejama http://www.mk.gov.lv/doc/2005/IeManot 080906.doc

10 Kadiíis C. LETTONIE/Requête no 62393/00/ (04.05.2006.)11 Skat. sîkâk, Kamenska A. Independent Detention Monitoring in Latvia.

Riga: Latvian Centre for Human Rights, 2006, pp. 61–69.12 Kopçjâ policijas darbinieku skaitâ ir iekïauti arî brîvlîguma darbinieki.

Pçc Valsts policijas personâla biroja vadîtâja A. Velða sniegtâs informâcijas2007. gada 12. jûnijâ.

13 26 mazâkumtautîbu skolçnus sagatavos robeþsargu, policistu un uguns-dzçsçju profesijâm, LETA, 06.09.2006.

14 Rîgas Paðvaldîbas policijas rakstiska atbilde Latvijas Cilvçktiesîbu un et-nisko studiju centram 2005. gada februârî.

15 No tikðanâs ar Ventspils paðvaldîbas policijas priekðnieku J. Arâju 2005. gada15. februârî.

16 Pçc Valsts policijas Personâla biroja vadîtâja A. Velða sniegtâs informâcijas2006. gada 12. jûnijâ.



VALTS KALNIÒÐ

9. Korupcijas mazinâðana

Latvijâ pastâv funkcionçjoðs tiesiskais regulçjums, kasierobeþo intereðu konfliktus un attiecas uz visâm valsts amatpersonâm.Kopð 2005. gadâ veiktâ Demokrâtijas audita likumâ Par intereðu kon-flikta novçrðanu valsts amatpersonu darbîbâ nav izdarîti principiâligrozîjumi un tas saglabâjis gan savas priekðrocîbas, gan trûkumus.


9.1. Cik efektîva ir valsts amatu no-ðíirðana no amatpersonu privâ-tajâm interesçm?

9.2. Cik efektîvi ir pasâkumi, kurumçríis ir pasargât amatpersonasun sabiedrîbu no iesaistîðanâskukuïoðanâ?

9.3. Cik lielâ mçrâ vçlçðanu, kandi-dâtu un vçlçto pârstâvju finan-sçðanas procedûras ir pasargâtasno pakïauðanâs atseviðíu gru-pçjumu interesçm?

9.4. Cik lielâ mçrâ tiek novçrsta uz-òçmumu intereðu ietekme uzpublisko politiku, vai uzòçmçjiir pasargâti no iesaistîðanâs ko-rupcijâ?

9.5. Cik lielâ mçrâ sabiedrîbâ valdapârliecîba, ka amatpersonas unvalsts dienesti nav saistîti ar ko-rupciju?

Slikti

Slikti

Apmierinoði

Ïoti slikti

Slikti

Slikti

Apmierinoði

Slikti

Ïoti slikti

Slikti

=

=

=

Jautâjumi Tendence


Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas birojs, kontrolçjot ðî likumaîstenoðanu, ir uzkrâjis ievçrojamu pieredzi, taèu vairâkas problçmasir palikuðas neatrisinâtas. Likums vçl aizvien ierobeþo intereðu kon-fliktus, kas saistîti ar valsts amatpersonu tuvâkajiem radiniekiem.Tomçr, to ðauri interpretçjot, ðis normatîvais akts pieïauj nesodîtudarbîbu intereðu konflikta situâcijâ, ja tajâ iesaistîti cilvçki, kas navtuvâkie radinieki, bet, piemçram, kam ar valsts amatpersonu ir ko-pîga mâjsaimniecîba. Likumu ir arî grûti piemçrot, lai novçrstutâdus politiíu lçmumus, kas atbilst valsts sagrâbðanas jçdzienam,un tâ piemçroðanas prakse ir neskaidra attiecîbâ uz Saeimas depu-tâtu, Ministru kabineta locekïu, paðvaldîbu deputâtu darbîbâmintereðu konflikta situâcijâ, kad tie piedalâs politisku lçmumu vainormatîvo aktu pieòemðanâ, lemj par amatpersonu iecelðanu vaiatalgojuma apmçru. Vçl aizvien nav atrasts optimâls kontroles me-hânisms par amatpersonu pieòemtâm dâvanâm, kuru apjoms ârpusamata pildîðanas gada laikâ no vienas personas nedrîkst pârsniegtvienu minimâlo mçneðalgu. 2007. gada aprîlî Saeima 2. lasîjumâ patpieòçma likuma grozîjumu projektu, kas paredz vispâr neattiecinâtierobeþojumus uz minçtajiem politisko amatpersonu lçmumiem atceltdâvanu apmçra ierobeþojumus.

Saskaòâ ar KNAB informâciju 2006. gada otrajâ pusgadâ “parlikumâ “Par intereðu konflikta novçrðanu valsts amatpersonu dar-bîbâ” [..] noteikto ierobeþojumu neievçroðanu pie administratîvâsatbildîbas sauktas 42 valsts amatpersonas” – galvenokârt par notei-kumu neievçroðanu, kas valsts amatpersonai aizliedz veikt “darbî-bas, kurâs ðî valsts amatpersona, tâs radinieki vai darîjumu partneriir personiski vai mantiski ieinteresçti. Raksturîgâkie valsts amatper-sonu pârkâpumi – prçmiju pieðíirðana sev paðiem vai saviem radi-niekiem, kontroles vai uzraudzîbas funkciju veikðana jautâjumos,kuros ðî valsts amatpersona, tâs radinieki vai darîjuma partneri irpersoniski vai mantiski ieinteresçti (piemçram, pieòemot darbâ ra-diniekus, kas atrodas amatpersonas tieðâ pakïautîbâ, lîgumu slçg-ðana ar radiniekam vai darîjuma partnerim piederoðu uzòçmumu).[..] Valsts amatpersonas bieþi neòem vçrâ, ka valsts amatpersonas

65Korupcijas mazinâðana


amata savienoðanai ar citu amatu nepiecieðams saòemt arî attiecîgâsvalsts vai paðvaldîbas iestâdes vadîtâja vai viòa pilnvarotas per-sonas rakstveida atïauju.”1 Saistîbâ ar intereðu konflikta novçrðanaslikuma pârkâpumiem “2006. gada otrajâ pusgadâ 30 valsts amat-personâm lûgts atlîdzinât valstij nodarîtos zaudçjumus Ls 36817,50apmçrâ.”2

Kriminâllikumâ noteiktie noziedzîgo nodarîjumu sastâvi un pare-dzçtie sodi kopumâ atbilst starptautiskajiem standartiem un Latvijassituâcijai. 2006. gada februârî Saeima pieòçma grozîjumus Kriminâl-likumâ, kas par neatïautu labumu pieòemðanu ïauj sodît arî privâtâsektorâ strâdâjoðas personas, kas pilnvarotas kârtot citas personaslietas, kâ arî valsts un paðvaldîbu struktûru darbiniekus, kas navvalsts amatpersonas. 2006. gadâ divu tiesneðu aizturçðana par iespç-jamu kukuïòemðanu norâda, ka tiesiskais regulçjums, neraugotiesuz likumâ noteikto tiesneðu neaizskaramîbu, ïauj vçrsties pret ko-rupcijâ iesaistîtiem tiesneðiem.

Pçc sabiedriskâs politikas centra Providus datiem par noziedzî-giem nodarîjumiem valsts institûciju dienestâ atzîtas par vainîgâm79 personas 2004. gadâ, 132 personas 2005. gadâ, 127 personas 2006. gadâ.*Ðajâ laikâ notiesâti 6 tiesu izpildîtâji, 3 prokurori**, 3 pagastu priekð-sçdçtâji, 4 izglîtîbas un bçrnu iestâþu vadîtâji, 2 valsts/paðvaldîbuuzòçmumu direktori***, 2 Saeimas deputâti, VID ìenerâldirektors, VIDGalvenâs muitas pârvaldes direktora vietnieks u. c. amatpersonas.3

Demokrâtijas auditâ kâ kukuïoðanas ziòâ îpaði nozîmîgas problçmujomas tika aplûkotas bûvniecîba, valsts iepirkumi, tiesu sistçma unveselîbas aprûpe. Pçdçjos gados nav liecîbu par situâcijas bûtis-kâm izmaiòâm bûvniecîbâ un iepirkumu jomâ. Bûvniecîbas procesaregulçjums vçl aizvien ir necaurskatâms un pretrunîgs. Savukârtiepirkumos lieli korupcijas riski (lai arî ne vienmçr reâla korupcija) ir

66 VALTS KALNIÒÐ

* 2004. un 2005. gadâ tiesâtas vçl 10 personas, bet par rezultâtiem trûkstziòu.

** Tiesâts vçl viens prokurors, bet par rezultâtu trûkst ziòu.*** Tiesâts vçl viens uzòçmuma direktors, bet par rezultâtu trûkst ziòu.


gandrîz neizbçgami, jo tajos valsts amatpersonâm nereti ir uzticçtalçmumu pieòemðana par ïoti lielâm naudas summâm. Tiesu sistçmâdivu tiesneðu aizturçðana par iespçjamu kukuïòemðanu, aktîvs ties-neðu disciplinârâs kolçìijas darbs, kâ arî pçdçjos gados pieauguðaistiesneðu atalgojums, prestiþs un konkurence uz tiesneðu amatiem,domâjams, mazina kukuïoðanas risku.

Cîòâ pret korupciju nozîmîgas ir izmeklçðanas saistîbâ ar Vents-pils mçra darbîbâm un tâ saukto digitâlâs televîzijas ievieðanas pro-jektu, kur nozîmîgâm personâm uzrâdîtas apsûdzîbas un kuras, jaapsûdzçtâs personas izrâdîsies vainîgas, bûs nozîmîgs solis cîòâ pretvalsts sagrâbðanu. Tikpat nozîmîga bija arî kukuïoðanas atklâðanaJûrmalas mçra vçlçðanâs, kur jau ir notiesâjoðs spriedums.

Kopð 2004. gadâ pieòemtajiem grozîjumiem partiju finansçðanaslikumâ, kas nosaka stingrus ierobeþojumus ziedotâjiem, caurskatâ-mîbu partiju finansçs un partiju priekðvçlçðanu izdevumu griestus,notikuðas Eiropas Savienîbas parlamenta vçlçðanas 2004. gadâ (uz tâmgan griesti neattiecâs), paðvaldîbu vçlçðanas 2005. gadâ un 9. Saeimasvçlçðanas 2006. gadâ.

2005. gada paðvaldîbu vçlçðanu kampaòas laikâ politiskâs partijasizdevumu griestus vairumâ gadîjumu ievçroja. Taèu pçc Providusdatiem 9. Saeimas priekðvçlçðanu kampaòas laikâ Tautas partija –gan izvietojot reklâmu pati, gan reklâmas izvietoðanai izmantojot“Sabiedrîbu par vârda brîvîbu”, – likumâ noteiktos kampaòas izde-vumu ierobeþojumus pârsniedza piecas reizes, iztçrçjot Ls 1 438 447(likums atïâva Ls 279 053). LPP/LC, gan izvietojot reklâmu pati, ganizmantojot citas, ar partiju saistîtas, personas, likumâ noteiktos ko-pçjos kampaòas izdevumu griestus pârsniedza trîs reizes, iztçrçjotLs 902 988. Savukârt LSDSP, reklâmu izvietojot tikai savâ vârdâ, iero-beþojumu pârkâpa 1,6 reizes.4 Ðos pârkâpumus atzina arî Latvijas Re-publikas Augstâkâs tiesas Senâta Administratîvo lietu departaments.5

Latvijâ nav tieða regulçjuma attiecîbâ uz privâto intereðu pâr-stâvniecîbu politisko lçmumu pieòemðanâ (lobçðanu). Regulçti tiekatseviðíi ðo attiecîbu aspekti, piemçram, ierobeþojumi valsts amat-personâm gût papildu ienâkumus un pieòemt dâvanas, procedûras



nevalstisku aktieru iesaistîðanai politisko dokumentu un likumpro-jektu izstrâdç u. c. 2007. gada sâkumâ Korupcijas novçrðanas un ap-karoðanas birojs izstrâdâja koncepciju “Lobçðanas tiesiskâs regla-mentâcijas nepiecieðamîba Latvijâ”, kas kâ iespçjamus risinâjumusparedz lobçtâju reìistra izveidi, rakstiska pamatojuma prasîbu priekð-likumiem, ko iesniedz Saeimâ izskatâmajiem likumprojektiem, Saeimaskomisiju darba caurskatâmîbas pastiprinâðanu, çtiskas lobçðanas pa-matprincipu un pieïaujamo valsts amatpersonu ietekmçðanas formunoteikðanu katras valsts vai paðvaldîbu institûcijas atseviðíajâ vaipubliskâs varas subjektu kopçjâ çtikas kodeksâ u. c.

Viena no ilgstoðâkajâm problçmâm, kas Latvijâ apgrûtina korup-cijas kontroli, ir lielais nezinâmas izcelsmes naudas daudzums valstsamatpersonu rîcîbâ un ekonomikâ vispâr. Daþi ðîs problçmas aspektipçdçjos gados ir risinâti, piemçram, ievieðot pienâkumu deklarçtskaidru naudu 10 000 eiro vai lielâkâ apmçrâ, vedot to pâri robeþai.6

2007. gada maijâ Saeima pirmajâ lasîjumâ pieòçma Fizisko personumantiskâ stâvokïa deklarçðanas likumprojektu, taèu tâ efektivitâtebûs atkarîga no projekta pilnveidojumiem lîdz galîgai pieòemðanai.

Pasaules Bankas 1999. un 2002. gada pçtîjumi liecinâja par augstuvalsts sagrâbðanas lîmeni Latvijâ. Taèu 2005. gadâ treðo reizi atkârto-tais pçtîjums beidzot norâdîja, ka aptaujâtie uzòçmumi norâda uzvalsts sagrâbðanas ietekmes samazinâðanos.7

Kopð 2005. gada janvâra Latvijâ nav veiktas aptaujas, kas bûtusalîdzinâmas ar agrâk veiktajiem pçtîjumiem. 2006. gadâ veiktajâstarptautiskajâ aptaujâ 81% Latvijas iedzîvotâju atzinuði, ka dzîvo-jam korumpçtâ valstî; no seðâm jomâm (valdîba, veselîbas aprûpe,bizness, tiesu vara, pârvalde, politiskâs partijas) vislielâkais skaitsrespondentu – 17% – tieði valdîbu atzina par sektoru, kurâ kuku-ïoðana ir izplatîta visvairâk. Tajâ paðâ laikâ 90% respondentu pilnîbâvai daïçji piekrît, ka valstij (valdîbai), nevis tautai bûtu jâcînâs pretkorupciju un kukuïoðanu.8

68 VALTS KALNIÒÐ


Atsauces 1 Informatîvais ziòojums “Par Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas biroja

darbîbu no 2006. gada 1. jûlija lîdz 31. decembrim”, 5., 6. lpp. http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/KNABzino_050207.pdf (Pçdçjo reizi skatîts 11.05.2007.)

2 Turpat, 6. lpp. 3 Kalniòð V. Korupcijas apkaroðanas bilance – iztiesâðana no 2004. lîdz 2006.

gadam. // Korupcijas °C. Pârskats par korupciju un pretkorupcijas politikuLatvijâ. Nr. 4. Sabiedriskâs politikas centrs Providus, 2007. 19.–22. lpp. http://www.politika.lv/index.php?f=1108 (Pçdçjo reizi skatîts 15.05.2007.)

4 Korupcijas °C. Pârskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijâ. Nr. 4.Sabiedriskâs politikas centrs Providus, 2007. 7. lpp. http://www.politika.lv/index.php?f=1108 (Pçdçjo reizi skatîts 15.05.2007.)

5 Latvijas Republikas Augstâkâs tiesas Senâta Administratîvo lietu departa-menta 2006. gada 3. novembra spriedums lietâ Nr. SA – 5/2006. http://www.at.gov.lv/fails.php?id=671 (Pçdçjo reizi skatîts 15.05.2007.)

6 Likums “Par skaidras naudas deklarçðanu uz valsts robeþas”. Pieòemts13.10.2005.

7 Anderson, J. H., Gray, C. W. Anticorruption in Transition 3. Who is suceeding...and Why? The World Bank, 2006. Pp 17–18. http://siteresources.worldbank.org/INTECA/Resources/ACT3.pdf (Pçdçjo reizi skatîts 15.05.2007.)

8 GfK Praha – Institute for market research. http://www.gfk.hr/press1_en/corruption2.htm (Pçdçjo reizi skatîts. 15.05.2007.)



ILZE ÐULMANE, SERGEJS KRUKS

10. Plaðsaziòas lîdzekïi demokrâtiskâ sabiedrîbâ

Aplûkojamajâ periodâ izmaiòu mediju likumdoðanâ navbijis. 2005. gada beigâs Saeima noraidîja divus radio un televîzijaslikumu projektus, bet Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija vçl-reiz apliecinâja, ka televîzijas abonentmaksas Latvijâ ieviestas netiks.


10.1. Cik neatkarîgi no valdîbas irmasu mediji, cik lielâ mçrâ tie irsadalîti starp daþâdiem îpaðnie-kiem, cik pasargâti tie ir no cituvalstu un starpnacionâlo korpo-râciju ietekmes?

10.2. Cik lielâ mçrâ masu medijos irpârstâvçti daþâdi viedokïi, cikpieejami tie ir daþâdâm sabied-rîbas grupâm?

10.3. Cik efektîvi ir masu mediji uncitas neatkarîgâs struktûras val-dîbas un korporâciju darbîbasizvçrtçðanâ?

10.4. Cik pasargâti ir þurnâlisti no viòudarbîbu ierobeþojoðiem liku-miem, iebiedçðanas, kâ arî fizis-kas un garîgas ietekmçðanas?

10.5. Cik pasargâti ir pilsoòi no me-diju uzmâkðanâs un iejaukðanâsviòu privâtajâ dzîvç?

Apmierinoði

Apmierinoði

Slikti

Slikti

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Slikti

Labi

=

=

=

=

Jautâjumi Tendence


2006. gadâ Satversmes tiesa apstiprinâja NRTP tiesîbas izdot ad-ministratîvos aktus, regulçjot gan komerciâlâs, gan sabiedriskâs rai-dorganizâcijas. Ar ðo likuma normu nebija apmierinâti komerciâlieraidîtâji.

Saeimas pirmsvçlçðanu gadâ, kâ arî pirms prezidenta pârvçlç-ðanâm, vçrojama saspîlçta politiskâ gaisotne. Diskursu par medijiemietekmçjuðas divu politisko grupu un to atbalstoðo mediju konfron-tâcijas attiecîbas. No vienas puses, ir valdîbas koalîcijas partijas unNRA, Latvijas Avîze, LNT; no otras – partija “Jaunais laiks”, laikrakstsDiena un LTV ziòu raidîjums Panorâma.1 No Saeimas vairâkuma unvaldîbu atbalstoðo mediju puses izskançjuði pârmetumi par tenden-ciozu ziòu atspoguïojumu un Dþordþa Sorosa ietekmi uz Latvijaspolitiku, ko viòð îstenojot ar daþu NVO, kuru viedokli pauþot Diena,LTV un Latvijas Radio ziòas, starpniecîbu. Kritiíi nav atsaukuðies uzsatura analîzes datiem un nav minçjuði starpniecîbu þurnâlistikaskvalitâtes trûkuma konceptuâlâs izpausmes. Saeimas deputâti pub-liski apðaubîja þurnâlistu un sabiedrisko organizâciju tiesîbas kritizçtlikumdevçja un izpildvaras darbu.2 Politiskâs elites neapmierinâtîbaar mediju darbîbu izraisa centienus saðaurinât publisko sfçru, redu-cçjot to uz valsts politisko sfçru, kurâ leìitîmâs tiesîbas ir tikai valstsvaras vienvirziena lejupejoðai komunikâcijai. Tiek apstrîdçtas þurnâ-listu kâ sabiedrîbas viedokïa pârstâvçtâju tiesîbas, kâ arî NVO tiesîbasrunât par politiku, ietekmçjot mediju dienaskârtîbu. Jaucot publiskâssfçras kritisko viedokli ar lobçðanu vai korupciju, politiíi uzstâj, kaðâdas komunikâcijas tiesîbas ir tikai politiskajâm partijâm. Pçc politiíuuzskatiem sabiedrîbu veido privâtâ sfçra, kurâ darbojas sociâlajâs gru-pâs neorganizçti indivîdi, un valsts sfçra ar pârvaldes institûcijâm.3

Pirms vçlçðanâm Tautas partija un koalîcija LPP/LC izplatîja savuspolitiskos paziòojumus nepolitisku sabiedrisko organizâciju “Par vârdabrîvîbu” un “Pa Saulei” vârdâ. KNAB konstatçja, ka tâs ir tieði saistî-tas ar partijâm un to reklâmas kampaòas ir uzskatâmas par priekð-vçlçðanu reklâmas tçriòu ierobeþojumu pârkâpumu.

Nav palielinâjusies sabiedrîbas pieejamîba informâcijai par me-diju îpaðniekiem. Joprojâm nav skaidrîbas, kam pieder populârâkais

71Plaðsaziòas lîdzekïi demokrâtiskâ sabiedrîbâ


dienas laikraksts Latvijas Avîze. 2007. gadâ telekompânija LNT ir no-nâkusi R. Mçrdokam piederoðâ starptautiskâ koncerna News Corporationuzòçmuma News Corp Europe îpaðumâ. Vçl R. Mçrdoks ir iegâdâjies70% telekompânijas TV5 daïu. Lîdz ar to Latvijâ darbojas divi ârzemjukapitâla kontrolçti nacionâlie komerciâlie televîzijas tîkli ar diviemkanâliem latvieðu un krievu valodâ katrs.

Òemot vçrâ redakcionâlâs neatkarîbas tradîcijas trûkumu, LNTìenerâldirektora un valdes priekðsçdçtâja Artura Çía parâdsaistîbasAndrim Ðíçlem, kuru joprojâm uzskata par neformâlo Tautas partijaslîderi, kâ arî LNT iesaistîðanos politiskajâ cîòâ iepriekðçjos gados, ba-þas rada ðîs televîzijas ziòu raidîjuma atkarîba no politiskâs ietekmes.

Digitâlâs televîzijas projekta îstenoðana ir apstâjusies pçc tam, kaddarîjumâ ar kontraktoru KML valdîba saskatîja korupcijas pazîmes.2006. gadâ valdîba atbalstîja DTV attîstîbas koncepciju uz virszemesapraides platformas. Pilnîbâ atteikties no analogâs apraides plânots2010. gada beigâs, taèu konkrçti darbi vçl nav uzsâkti.

Viedokïu daudzveidîba medijos un mediju pieejamîba jopro-jâm vçrtçjama apmierinoði. Koalîcijas un opozîcijas partiju diskusi-jas un lçmumi par partiju finansçjumu tieði ietekmç arî þurnâlistupraksi. Piemçram, mazâk ierobeþota partiju pirmsvçlçðanu finansç-juma gadîjumâ medijiem bija tendence païauties uz partiju apmak-sâtâm reklâmâm un neveidot savu atðíirîgu mediju politiku daþâdopolitisko spçku reprezentâcijâ pirms vçlçðanâm. Pârlieku lieli iero-beþojumi pirms 2006. gada Saeimas vçlçðanâm (un nepilnîbas likum-doðanâ) izraisîja tendenci izmantot iespçjamas slçptâs reklâmas vaipartiju sabiedrisko attiecîbu speciâlistu sagatavotos materiâlus. Die-nas laikrakstu þurnâlisti atzinuði tieðu þurnâlistu lîdzdalîbu partijuun kandidâtu publicitâtes nodroðinâðanâ4, vçlçðanâs aktîvi iesaistî-juðies ne tikai þurnâlisti, bet arî dienas laikraksta Èas galvenâ redak-tore un izdevniecîbas Fenster îpaðnieks un VS izdevçjs. Tâdçjâdipreses diskursâ atbalsts attiecîgajiem politiskajiem spçkiem kïuvisvçl nepastarpinâtâks, ïaujot paðiem kandidâtiem iekïût medijos untikt pozitîvi prezentçtiem. Aplûkojot visus medijus kopumâ, jâatzîst,ka viedokïu daudzveidîba parâdâs, bet viena izdevuma ietvaros tâ

72 ILZE ÐULMANE, SERGEJS KRUKS


auditorija var gût ierobeþotu, emocionâlu, nevis analîtisku un dziïuproblçmu traktçjumu.

Auguði interneta pieejamîbas râdîtâji. 2006. gadâ par 12% pie-audzis interneta lietotâju skaits, tâ pieejamîba mâjsaimniecîbâs palie-linâjusies lîdz 42%. Daudzmaz izlîdzinâjusies interneta lietoðanareìionos.5 Tomçr platjoslas internets Latvijâ vçl ir maz pieejams –2006. gada jûlijâ tikai 7%. Pçc CSP datiem 96% iedzîvotâju nedçïaslaikâ ir izmantojuði vismaz vienu no medijiem. Laikrakstu un þur-nâlu lasîðanai iedzîvotâji velta salîdzinoði mazâk laika nekâ interne-tam, radio vai TV. Laikrakstu tirâþa no 2002. lîdz 2006. gadam irkritusies par 17%, kas ir lielâkais kritums ES dalîbvalstîs.

Politiíu praktizçto balsu uzpirkðanas mehânismu atklâðana Jûr-malâ un Rçzeknç, Sallijas Benfeldes pçtnieciskâs publikâcijas þurnâlâNedçïa, Aivara Lemberga darbîbas un apcietinâðanas atspoguïoðana –ðie ir piemçri, kas parâda, ka mediju efektivitâte valdîbas un kor-porâciju darbîbas izmeklçðanâ ir palielinâjusies. Þurnâlisti padarapubliski pieejamus varas ïaunprâtîgas izmantoðanas, korupcijas,lîdzekïu izðíçrdçðanas gadîjumus, reizçm balansçjot uz likumîbas unçtikas robeþas. Tas ir apliecinâjis þurnâlistu drosmi publiskot augstalîmeòa amatpersonu pretlikumîgos darîjumus, bet ne vienmçr viòuprasmi veikt izpçti, atrast un analizçt informâciju, jo daþi atklâtiegadîjumi drîzâk ir politiíu izmantotâs informâcijas nopludinâðana,nevis politiskâs cîòas ierocis un apliecinâjums þurnâlistu profesiona-litâtei. Droðîbas likumprojektu apsprieðana un diskusijas par prezidentaievçlçðanas procedûru un kandidâtu piemçrotîbu ir parâdîjuðas ganmediju vçlmi kritiski izvçrtçt valdoðâs koalîcijas darbîbu, gan vie-dokïu daþâdîbu, gan arî þurnâlistu atðíirîgu izpratni par savu lomuun tâs îstenoðanas niansçm.

Þurnâlistu brîvîba no likuma ierobeþojumiem tâpat kâ iepriek-ðçjâ periodâ vçrtçjama kâ neapmierinoða. Priekðvçlçðanu gadâ medijukonfrontâcija radîjusi jaunu fenomenu: tiesu prasîbas atklât informâ-cijas avotus. Pirmais gadîjums bija labvçlîgs þurnâlistam: tiesa norai-dîja KNAB lûgumu atklât NRA avotus, kas sniedza ziòas par “Jaunâlaika” lîdera E. Repðes lietu.6



2007. gadâ NRA þurnâlistam U. Dreiblatam tiesa piesprieda 10 mi-nimâlo mçneðalgu naudassodu par atteikðanos atklât informâcijasavotu publikâcijai, kurâ atspoguïotâs telefonsarunas parâda politiskâssaiknes starp kâdu biznesmeni un Saeimas deputâtiem. U. Dreiblatsir iesniedzis sûdzîbu Eiropas Cilvçktiesîbu tiesâ.

Tiesa pieprasîjusi arî LTV raidîjumam De facto nosaukt informâci-jas avotus siþetâ par prokuratûras veikto kratîðanu Ventspils naftasbirojâ Rîgâ kriminâllietâ pret Ventspils mçru A. Lembergu.7 Þurnâ-lists L. Lapsa pats bija pieteicies tiesai kâ informâcijas avots.

2007. gadâ tiesa apmierinâja LTV þurnâlistes I. Jaunalksnes pra-sîbu pret Latvijas valsti, par labu þurnâlistei piedzenot 100 000 latu.Atklâtîbâ bija nonâkuði Jaunalksnes telefonsarunu atðifrçjumi (tâsinternetâ publicçjis þurnâlists L. Lapsa). Sarunas tika noklausîtas san-kcionçti pçc VID Finanðu policijas pieprasîjuma. Taèu Ìenerâlpro-kuratûra atzina, ka pârkâpts likums, tiesnese tikusi maldinâta, betFinanðu ministrija un Valsts ieòçmumu dienests iejaucies þurnâlistesprivâtajâ dzîvç. Ðâdi fakti var ietekmçt þurnâlistu vçlmi un iespçjasiegût nozîmîgu avotu uzticçðanos un informâciju. Redzams arî, kavairâku mediju þurnâlistiem trûkst profesionâlâs kopienas izjûtas unsolidaritâtes. Kolektîva solidaritâte netika pausta arî Krievijas þurnâ-listes A. Poïitkovskas nâves gadîjumâ.

Þurnâlistu brîvîba ir cieði saistîta ar paðorganizâciju. Medijiem kâpubliskâs sfçras dalîbniekiem paðiem jâkonstruç savas leìitimitâtesapstâkïi, kas auditorijai apliecinâtu þurnâlistu atbildîgu attieksmipret informâcijas vâkðanu un apstrâdi.8 Aplûkojamajâ periodâ turpi-nâjusies mediju profesionâïu konfrontâcija. Þurnâlisti nespçj abstra-hçties no savu mediju politiskajâm ideoloìijâm, lai vienotos parprofesionâlâs darbîbas principiem, kvalitatîvas preses, objektivitâtesun çtikas kritçrijiem. Kavçklis tam ir arî redakcionâlâs autonomijastradîcijas trûkums.9

Sabiedriskajâ televîzijâ saspîlçjumu iezîmçja konflikts starp ziòudienestu un vadîbu. Dienesta reformçðanas centienus LTV vadîbaskaidroja ar iekðçjiem saimnieciskajiem mçríiem, bet ziòu þurnâlistito uztvçra kâ politisko izrçíinâðanos ar redakciju, kas kritiski izvçrtç



valdîbas darbu analîtiskajâ pârraidç De facto.10 Redakcijai tika izteiktipârmetumi, ka kritiskie siþeti TV “apzinâti veido negatîvu Latvijastçlu pasaulç un iedzen cilvçkus depresijâ”.11

Tiesas spriedumos konstatçts nepatiesas informâcijas izplatîðanasfakts LTV ziòâs, bet èetru De facto pârraiþu analîze uzrâda tendenciozufilmçðanu, informâcijas avotu ðaurîbu un viedokïu nesabalansçtîbu.12

Daïa dienas laikrakstu þurnâlistu uzskata, ka viòiem jâbalstâs tikaiuz vispârcilvçciskâs morâles principiem, nevis profesionâlo çtiku,tâpçc Latvijâ nav vajadzîgs vai konkurences un atðíirîgo þurnâlis-tikas tradîciju dçï nav iespçjams vienots çtikas kodekss. Ïoti atðíirîgitiek vçrtçta arî jau pieminçtâ prakse savienot þurnâlista un politiía lo-mas, kâ arî paðregulçjoðas þurnâlistu organizâcijas nepiecieðamîba.13

2007. gada pavasarî pçc piecpadsmit bezdarbîbas gadiem tika pâr-vçlçta Þurnâlistu savienîbas vadîba. Jaunais priekðsçdçtâjs profesorskomunikâciju jomâ A. Dimants ir paudis apòçmîbu rûpçties par pro-fesionâlo vidi.

Publiskas personas dzîvesbiedres vçrðanâs tiesâ par þurnâlaiejaukðanos privâtajâ dzîvç (bez viòas atïaujas publicçjot fotogrâfijupar personisku dzîves gadîjumu publiskâ vietâ – pie Dzemdîbu nama)veicinâjusi diskusiju par profesionâlo çtiku. 2006. gadâ tiesa piedzina3000 latu kompensâciju no laikraksta Subbota izdevçja par goda uncieòas aizskarðanu (par bijuðâs karabâzes iemîtnieku raksturoðanuar vairâkiem aizskaroðiem izteikumiem).14

Tiesîbsarga institûcijas radîðana devusi iespçju pilsoòiem sûdzç-ties par iejaukðanos privâtajâ dzîve un citiem trûkumiem, nevçr-ðoties tiesâ. Ðie piemçri râda, ka pilsoòu iespçjas cînîties pret medijuiejaukðanos viòu privâtajâ dzîvç joprojâm vçrtçjamas kâ labas.

Atsauces 1 Ðo konfrontâciju ilustrç politiíu un þurnâlistu attieksme pret seksuâlo mino-

ritâðu publiskajiem pasâkumiem Rîgâ. Skat. Kruks S. (2007) Konflikta saasi-nâðana: politiíu, þurnâlistu, atbalstîtâju un pretinieku diskursi par Rîgas praidiem.Tiks publicçts BSZI.



2 Blûmfelds A. (2006) “Gatavojas analizçt LTV ziòu siþetus”, NRA 16. februârî;Saeimas komisija un NRTP kritizç LTV darbu, LETA, 2006. gada 24. oktobrî;Intervija Latvijas radio 1. programmâ, 2006. gada 24. oktobrî, plkst. 18:00;Saeimas deputâti kritizç LTV un LR par zemajiem reitingiem, LETA2007. gada9. maijâ.

3 Skat., piem., Saeimas priekðsçdçtâja I. Emða uzrunu parlamentam 2007. gada4. maijâ; Beríis A. (2007) “NRTP loma sabiedrîbas intereðu pârstâvîbâ”. RunaNRTP forumâ “Kam tâ televîzija un radio?”, Rîga 19. janvârî. URL: http://www.nrtp.lv/resources/File/jaunumi/Berka%20runa%20forumam.doc

4 Vesti Segodnja þurnâliste I. Ðulmanes nepublicçtâ intervija promocijas darbam.5 TNS Latvia. Nacionâlais mediju pçtîjums: internets, rudens 2006. 07.08.2006.–

15.10.2006.6 “Tiesa neliek NRA atklât informâcijas avotus Repðes lietâ” (2006), delfi.lv

23. marts.7 Tiesa liek LTV publiskot informâcijas avotus siþetam par kratîðanu pie Lem-

berga, LETA, 2006. gada 4. septembrî.8 Wolton D. (1989) “La communication politique: construction d’un modèle”,

Hermès 4. Wolton, D. (1995) “Les contradictions de la communication poli-tique”, Hermès 17/18, 107–123.

9 2007. gadâ tika publiskots dokuments, kas norâda uz NRA îpaðnieka spç-jâm tieði ietekmçt redakcijas politiku: Rulle B. (2007) “Pârdotâ vara”, Dienahttp://vdiena.lv/lat/politics/printed/paardotaa_vara13. apr.

10 LTV Ziòu dienests reformâs saskata izrçíinâðanos par politiskâ pasûtîjumanepildîðanu (2006), delfi. lv 31. janvârî.

11 Eksperti: Sabiedrîba nepietiekami iesaistâs mediju kontrolç, LETA, 2006. gada19. janvârî.

12 Kruks S. (2007), “Raidîjuma De facto satura analîze (11., 25. martâ, 1., 8. aprîlî)”.Nepublicçts pçtîjums.

13 2006. gada pavasarî I. Ðulmanes promocijas darbam veiktajâs intervijâs ardienas laikrakstu þurnâlistiem.

14 Laikrakstâ par atpalikuðu no civilizâcijas nodçvçta ìimene piedzen 3000 la-tus, LETA, 2006. gada 15. jûnijâ.



ZINTA MIEZAINE, MÂRA SÎMANE

11. Politiskâ lîdzdalîba

Pârskata periodâ Latvijâ tika pabeigta nevalstisko organi-zâciju darbîbas likumdoðanas reforma. Latvijâ nav bûtisku biedro-ðanâs brîvîbu ierobeþojumu, var brîvi veidot gan neformâlus sadarbîbastîklus, gan arî formâlas (juridiski reìistrçtas) sabiedriskâs organizâ-cijas – biedrîbas, nodibinâjumus, profesionâlâs asociâcijas, arodbiedrî-bas un politiskâs partijas. Biedrîbu un nodibinâjumu likums, kas stâjâsspçkâ 2004. gada 1. aprîlî, vienkârðoja biedrîbu un nodibinâjumu re-ìistrçðanas procedûru un samazinâja izmaksas, kâ arî liberalizçjanevalstisko organizâciju saimniecisko darbîbu. 2005. gada aprîlî sâkadarboties sabiedriskâ labuma statusa iegûðanas procedûra. Lçmumupieòem komisija, kurâ piedalâs gan daþâdu ministriju, gan arî neval-stisko organizâciju pârstâvji.

Pârskata periodâ ir beigusies biedrîbu un nodibinâjumu pârreìistrâ-cija. 2007. gada maijâ ap 3000 organizâciju atrodas likvidâcijas procesâ,


11.1. Cik plaðs ir brîvprâtîgo asociâciju,pilsoòu grupu, sociâlo kustîbuloks un cik lielâ mçrâ tâs ir ne-atkarîgas no valdîbas?

11.2. Cik iedzîvotâju piedalâs brîv-prâtîgâs aktivitâtçs, paðpârvaldçsun nevalstiskajâs organizâcijâsvai citâ brîvprâtîgâ darbâ?

11.3. Cik plaða ir sievieðu lîdzdalîbapolitiskajâ dzîvç un visu lîmeòupubliskajâ pârvaldç?

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

=

Jautâjumi Tendence


jo tâs reâli pârstâjuðas darboties. Kopð reformas uzsâkðanas turpinâsmçrens jaundibinâto organizâciju skaita pieaugums. 2004. gadâ dibi-nâtas 802, 2005. gadâ 949, savukârt 2007. gadâ – 1238 organizâcijas.1

Uzòçmumu reìistra dati liecina, ka 2007. gada maijâ Latvijâ darbojâs7254 biedrîbas un 513 nodibinâjumi. (Aptuveni par 2200 vairâk nekâ2004. gadâ.)

Apmçram 1/10 daïa organizâciju ir ieguvuðas sabiedriskâ labumastatusu un darbojas sabiedriskâ labuma jomâ. (2007. gada maijâ896 organizâcijas ir ieguvuðas Sabiedriskâ labuma organizâcijas sta-tusu.2) Sabiedriskâ labuma organizâciju likums nosaka, ka sabiedriskâlabuma darbîba ir darbîba, kas sniedz nozîmîgu labumu sabiedrîbaivai tâs daïai, îpaði, ja tâ vçrsta uz labdarîbu, cilvçktiesîbu un indivîdatiesîbu aizsardzîbu, pilsoniskas sabiedrîbas attîstîbu, izglîtîbas, zinât-nes, kultûras un veselîbas veicinâðanu un slimîbu profilaksi, sportaatbalstîðanu, vides aizsardzîbu, palîdzîbas sniegðanu katastrofu gadî-jumos un ârkârtas situâcijâs, sabiedrîbas, it îpaði trûcîgo un sociâlimazaizsargâto personu grupu sociâlâs labklâjîbas celðanu.

Kaut arî Latvijâ nav vienotu principu organizâciju klasifikâcijaipçc to darbîbas jomas, zinâms, ka nevalstiskâs organizâcijas darbojasgandrîz visâs sfçrâs un visâ valstî. Tomçr to izplatîba ir nevienmç-rîga – lielâks sabiedrisko organizâciju skaits ir ekonomiski attîstîtâ-kajos reìionos – Rîgas, Vidzemes un Kurzemes reìionâ.3

Latvijâ darbojas arî neformâlas intereðu grupas. Mazas paðvaldî-bas veicina neformâlo grupu (kultûras un sporta kopas, ielas vaimikrorajona iedzîvotâju iniciatîvas grupas) aktivitâtes. Arî lielpil-sçtâs grupas veidojas uz ìeogrâfiskas kopienas pamatiem. Visbieþâktâs veidojas kâdas konkrçtas, aktuâlas problçmas risinâðanai vietçjâsabiedrîbâ.4 Sociâlâs kustîbas paðreiz nav Latvijai raksturîga pa-râdîba.

Nevalstisko organizâciju ieòçmumiem ir tendence pieaugt.5 Izòç-mums ir ieòçmumi no biedra naudâm, kas 2005. gadâ gan procentuâli,gan arî absolûtos skaitïos ir samazinâjuðies. Ðî parâdîba kontekstâ artendenci veidot mazas organizâcijas ar nelielu – lîdz 20 – biedruskaitu ir nopietni izvçrtçjama organizâciju viedokïu neatkarîbas

78 ZINTA MIEZAINE, MÂRA SÎMANE


kontekstâ. Eksperti norâda, ka biedrîbas nav ieinteresçtas piesaistîtlielu skaitu biedru, jo tas apgrûtina lçmumu pieòemðanu organizâ-cijâ – saskaòâ ar likumu biedru kopsapulces kvorums sastâv no biedruvairâkuma, nevis no ieraduðos biedru skaita.

Pieaug NVO ieòçmumi gan no ziedojumiem, gan arî no saimnie-ciskâs darbîbas. Ir finansiâli priekðnoteikumi organizâciju neatkarîbaino tikai viena finansçjuma avota, taèu nav faktu, kas to apliecinâtuatseviðíu organizâciju lîmenî. Biedrîbas un nodibinâjumi, kuri dar-bojas pilsoniskâs sabiedrîbas attîstîbas un demokrâtijas veicinâðanasjomâs, vçl joprojâm lielâ mçrâ ir atkarîgi no ârvalstu finansçjuma unnav pârorientçjuðies uz citiem ienâkumu avotiem (îpaði biedra nau-dâm un ienâkumiem no saimnieciskâs darbîbas un pakalpojumu snieg-ðanas), kas nodroðinâtu to viedokïa neatkarîbu.

Kaut arî Latvijas iedzîvotâji samçrâ aktîvi piedalâs vçlçðanâs, viòulîdzdalîba sabiedriskajâ dzîvç starpvçlçðanu periodos ir salîdzinoðizema. 2006. gada dati liecina, ka iedzîvotâji kïuvuði mazâk aktîvi unir samazinâjusies ticîba, ka iespçjams ietekmçt valsts un paðvaldîbulçmumus. Ir samazinâjusies iedzîvotâju lîdzdalîba gan politiskajâspartijâs, gan arî sabiedriskajâs organizâcijâs.

Lai gan nav apkopoti dati par iedzîvotâju iesaistîðanos brîvprâtî-gajâ darbâ, vairâki aptaujâtie eksperti apgalvo, ka situâcija brîvprâtîgâdarba jomâ ir uzlabojusies. Arvien vairâk tiek piedâvâtas brîvprâtîgâdarba iespçjas – it îpaði îslaicîgos projektos (piemçram, NATO samitâ,skolu jaunatnes dziesmu un deju svçtkos u. c.). Pavçruðâs ievçroja-mas brîvprâtîgâ darba iespçjas ârvalstîs, kas aktualizçjas, Latvijasorganizâcijâm iesaistoties starptautiskâs sadarbîbas tîklos. Kaut arîpolitiíu vidû izpratne par brîvprâtîgo darbu un tâ nozîmi ir daudzlielâka nekâ 2004. gadâ, tomçr pçc ilgâm debatçm valdîbas lîmenî vçlnav pieòemts Brîvprâtîgo darbîbas likuma projekts.

Kopumâ var secinât, ka pçdçjos divos gados ir samazinâjies sa-biedriski aktîvo cilvçku skaits. Vçl arvien ïoti zema ir iedzîvotâjulîdzdalîba jomâs, kuras ir salîdzinoði nozîmîgas visai sabiedrîbai –vides aizsardzîba, sociâlâ palîdzîba, veselîbas aizsardzîba, cilvçktie-sîbas. No ðîm jomâm iedzîvotâji vismazâk finansiâli vçlas atbalstît

79Politiskâ lîdzdalîba


ar demokrâtijas attîstîbu saistîtus mçríus. Ir samazinâjusies iedzîvo-tâju ticîba savâm spçjâm ietekmçt valsts un paðvaldîbu lçmumus.

Sievieðu loma politiskajâ dzîvç turpina pieaugt, bet vîrieðu skaitsizpildvaras struktûrâs, it seviðíi politikas ievieðanas un îstenoðanaslîmeòos (neskaitot iekðlietu struktûras), sasniedz kritiski zemu lîmeni.Politikas veidoðanas lîmenî situâcija maz mainîjusies. 8. Saeimâ,salîdzinot ar 7. Saeimu, ir par vienu deputâti sievieti vairâk. Minis-tru kabinetâ viena ceturtdaïa ir sievietes – tâs politiski vada tradicio-nâlâs “sievieðu jomas” – kultûru, labklâjîbu, izglîtîbu un e-pârvaldi6.Paðvaldîbu vçlçðanâs 2005. gada martâ ievçlçts 42,3% sievieðu un57,7% vîrieðu.

Valsts civildienesta pârvaldes dati liecina, ka civildienests femini-zçjas. 2006. gadâ sievieðu un vîrieðu îpatsvars visaugstâkajos amatosir vienlîdzîgs. Divu gadu laikâ krasi (par 20%) palielinâjies sievieðu –iestâþu vadîtâju îpatsvars, kas atbilst dzimumu lîdztiesîbas principiem,taèu 2006. gadâ civildienestâ tikai 27% struktûrvienîbas vadîtâja viet-nieki un 32% izpildîtâju bija vîrieði.7

Pârvaldes darbiniekiem jâbût kompetentiem dzimumu lîdztie-sîbu principos un jâspçj savâ darbâ ðos principus pielietot. 2005. gadâveiktais pçtîjums liecina, ka tie spçj atpazît tikai paðus vienkârðâkosdiskriminçjoðos gadîjumus, izpratne ir nepietiekama un paðvçrtç-jums ðajâ jomâ ir “nepamatoti augsts”.8

Finansçjums Eiropas Savienîbas programmâm sabiedrîbas un pâr-valdes darbinieku informçðanai par dzimumu lîdztiesîbas jautâju-miem 2005. un 2006. gadâ bija vairâk nekâ miljons latu. Intensîvais darbsar sabiedrîbu un daþâdajâm mçría grupâm turpmâkajos gados bûsierobeþots.9

Atsauces 1 LURSOFT statistika, http://www.lursoft.lv/ebrreq?Form=UR_STAT&Token=

&id=41.00 (Pçdçjo reizi skatîts 05.05.2007.)2 Finanðu ministrija. Sabiedriskâ labuma organizâciju reìistrs. http://www.fm.

gov.lv/sls/slo_registrs.xls (Pçdçjo reizi skatîts 05.05.2007.)

80 ZINTA MIEZAINE, MÂRA SÎMANE


3 Tirgus un sabiedriskâs domas pçtîjumu centrs SKDS, Sabiedrîbas integrâci-jas aktuâlâkie aspekti, 2006. gada marts–maijs, 16. lpp.

4 Damberga A., Apkaimes attîstîbas rokasgrâmata, Valmieras novada fonds,2007, http://www.vnf.lv/panelis/faili/ApkaimesGramata_web2.pdf (Pçdçjoreizi skatîts 05.05.2007.)

5 Valsts ieòçmumu dienesta dati uz 01.07. 2006.6 Aigara Kalvîða vadîtâ valdîba.7 Apkopojumâ nav iekïauti dati par Iekðlietu ministriju un tâs padotîbas iestâ-

dçm, kâ arî Ieslodzîjuma vietu pârvaldi.8 Rupenheite G. Vai pârvaldes institûcijâm ir “dzimumu jûtîgas brilles?,

politika.lv, 14.02.2006., 1.–5. lpp. (Pçdçjo reizi skatîts 08.05.2007.) 9 Labklâjîbas ministrija. Informatîvais ziòojums par Programmas dzimumu lîdz-

tiesîbas îstenoðanai 2005.–2006. gadam izpildi. 31.01.2007., 2. lpp. www.lm.gov.lv(Pçdçjo reizi skatîts 08.05.2007.)

81Politiskâ lîdzdalîba


EDVÎNS VANAGS, INGA VILKA

12. Pârvaldes struktûru atsaucîgums

Satversme, Latvijas Republikas likumi, valdîbas notei-kumi un citi normatîvie dokumenti paver samçrâ plaðas iespçjasiedzîvotâju lîdzdalîbai valsts pârvaldes institûciju un paðvaldîbudarbîbâ un lçmumu pieòemðanâ. Diemþçl ðîs iespçjas tiek izmanto-tas diezgan maz. Iedzîvotâji ïoti reti piedalâs paðvaldîbu domju(padomju) un to pastâvîgo komiteju sçdçs. Daïçji tas izskaidrojams


12.1. Cik atklâtas un regulâras ir pub-lisko konsultâciju procedûraspârvaldes struktûru darbîbâ unlikumdoðanâ, cik vienlîdzîgas irdaþâdu intereðu paudçju iespç-jas piekïût pârvaldes struktûrâm?

12.2. Cik pieejami vçlçtâjiem ir viòuievçlçtie priekðstâvji?

12.3. Cik lielâ mçrâ valsts un paðval-dîbu dienesti ir pieejami un uzti-cami tiem, kas tos izmanto, cikregulâri notiek ðo dienestu izman-totâju viedokïu noskaidroðanajautâjumâ par dienestu darbu?

12.4. Cik liela ir iedzîvotâju païâvîbaun ticîba jautâjumâ par pârval-des struktûru spçju risinât sa-biedrîbai bûtiskâkâs problçmasun iedzîvotâju spçju tâs ietekmçt?

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Apmierinoði

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Slikti

=

=

=

Jautâjumi Tendence


ar to, ka ðîs sçdes Latvijâ joprojâm notiek darba laikâ, nevis vakaros,kâ tas ir lielâkajâ daïâ Rietumeiropas valstu un ASV. Tikai nedaudziiedzîvotâji ir tikuðies ar saviem deputâtiem.

Tâpat liela daïa iedzîvotâju nezina vai neizprot savas tiesîbas, koviòiem dod likums “Iesniegumu, sûdzîbu un priekðlikumu izskatî-ðanas kârtîba valsts un paðvaldîbu institûcijâs” un Administratîvâprocesa likums.

Sabiedriskâs apsprieðanas pat tajos gadîjumos, kad tâs ir obligâ-tas, piemçram, teritorijas plânojuma un detâlplânojumu apsprieðana,parasti notiek formâli. Savâ ziòâ pozitîvs izòçmums bija Nacionâlâattîstîbas plâna projekta apsprieðana, kuru Reìionâlâs attîstîbas unpaðvaldîbu lietu ministrija organizçja ne tikai Rîgâ, bet arî citos re-ìionos, uzaicinot reìionâlo attîstîbas aìentûru, paðvaldîbu, augstskolu,nevalstisko organizâciju pârstâvjus, uzòçmçjus un iedzîvotâjus.

Arî gada publiskie pârskati, kurus sastâda paðvaldîbas un valstsaìentûras, nav kïuvuði par efektîvu lîdzekli, kas vairotu iedzîvotâjulîdzdalîbas iespçjas. Reti kurð pârskats lîdz ar formâlu informâcijusniedz arî padarîtâ vçrtçjumu sabiedrîbai aktuâlu jautâjumu kontekstâ.

Vienlaicîgi ar iepriekðminçtajâm grûtîbâm un trûkumiem jâatzîmçarî vairâki pozitîvi risinâjumi pçdçjo divu gadu laikâ.

2006. gadâ pieòemts Valsts civildienesta ierçdòu disciplinâratbil-dîbas likums. Tas nosaka disciplînpârkâpumu veidus, tajâ skaitâ ne-korektu attieksmi pret personu, pildot amata pienâkumus, pilnvarupârsniegðanu un disciplinârsodus.

Papildus esoðajâm vçl vairâkâs valsts pârvaldes institûcijâs unpaðvaldîbâs ieviestas “vienas pieturas aìentûras”, kas ievçrojamiatvieglo klientiem lietu kârtoðanu. Turpmâk amatpersonâm attiecî-bâs ar iedzîvotâjiem vajadzçtu vadîties no moto “Nav nepareizudurvju”, proti, visos gadîjumos bût laipnam, izpalîdzîgam, pretim-nâkoðam arî tad, ja klients nav griezies pareizajâ adresç. Uzsâktae-pârvaldes un e-pakalpojumu ievieðana daþâdos publiskâs pârval-des lîmeòos. Tiek ieviesta kvalitâtes vadîba un personâlvadîba. Iz-veidotas Ministru kabineta, ministriju, valsts aìentûru un paðvaldîbumâjaslapas.

83Pârvaldes struktûru atsaucîgums


Beidzot Latvijâ kopð 2007. gada sâkuma ir tiesîbsargs (ombuds-mens), kas aizstâv iedzîvotâju intereses pret atseviðíu amatpersonupatvaïu un neobjektivitâti.

Kâ sasniegtais pozitîvais rezultâts jâatzîmç, ka savlaicîgi un samçrâkvalitatîvi veikts Valsts pârvaldes reformas stratçìijas 2001.–2006. ga-dam ietekmes uz valsts pârvaldes attîstîbu novçrtçjums (izpildîtâjsSIA M. Sîmanes konsultâciju birojs). Nepietiekami publiskajâ pâr-valdç tiek piemçroti tâdi reformu principi kâ likumîba, godîgums,atklâtîba, iejûtîga attieksme pret indivîdu, efektivitâte.

Ðíiet, ka visiem nav skaidrs, kas ir lobisms (labâ izpratnç) un savupersonîgo vai politiskâs partijas intereðu stâdîðana augstâk par sabied-rîbas un valsts interesçm. Aktuâla ir politiskâ un valdîbas atbildîba.Daþi deputâti ar politisko atbildîbu saprot labumu pieðíirðanu parti-jas biedriem, piemçram, mçrídotâcijas paðvaldîbâm. Daïai deputâtuun ierçdòu tâdi jçdzieni kâ politiskâ atbildîba, valdîbas atbildîba,politiskâ kultûra, pârvaldes kultûra ir samçrâ sveði.

2007. gadâ veiktajâ paðvaldîbu paðvçrtçjumâ tikai 11% respondentunorâdîja uz augstu un ïoti augstu politiskâs kultûras lîmeni paðval-dîbâ un 30% paðvaldîbu lîderu – uz tikpat augstu pârvaldes kultûru.Kâ viena, tâ otra divâs treðdaïâs gadîjumu tika minçta kâ viduvçja.Tikai ceturtâ daïa no lîderu kopskaita prognozç, ka tuvâko divu gadulaikâ politiskâ kultûra varçtu paaugstinâties, un puse – ka pârvaldeskultûra paaugstinâsies.

Valdîba ir atbildîga ne tikai pret Saeimu un pilsoòiem tradicionâ-lajâ formâ par likumîgu, pareizu un savlaicîgu politisko un vadîbaslçmumu pieòemðanu un kvalitatîvu pakalpojumu sniegðanu, bet arîpar pilsoniskas sabiedrîbas izveidoðanu, proti, iedzîvotâju iesaistî-ðanu pârvaldç.

Visvienkârðâkâ un arî vismasveidîgâkâ pilsoòu lîdzdalîbas formair pilsoòu piedalîðanâs Saeimas un vietçjo paðvaldîbu vçlçðanâs.Diemþçl Latvijâ ðajâ jomâ vçrojama negatîva tendence. 2005. gadapaðvaldîbu vçlçðanâs un 2006. gada Saeimas vçlçðanâs, salîdzinot ariepriekðçjâm vçlçðanâm, vçlçtâju aktivitâte bûtiski samazinâjâs. Vçlç-tâju aktivitâte no 62% 2001. gada paðvaldîbu vçlçðanâs nokritâs lîdz

84 EDVÎNS VANAGS, INGA VILKA


53% 2005. gada vçlçðanâs, tas ir, par 9 procentu punktiem, bet Saei-mas vçlçðanâs 2006. gadâ pat par 10 procentu punktiem. Iemesls tikstraujam kritumam ir lielas daïas pilsoòu vilðanâs Latvijas valstspiekoptajâ politikâ un neticîba, ka tâ varçtu uzlaboties. Ïoti zema iriedzîvotâju uzticçðanâs Saeimai un Ministru kabinetam. Augstâka tâir paðvaldîbâm. Paðvaldîbâm uzticas apmçram puse no iedzîvotâjukopskaita (tâdâ paðâ lîmenî kâ ES vadoðajâm institûcijâm), centrâla-jai valdîbai uzticas ceturtâ daïa no iedzîvotâju kopskaita, Saeimai –vçl mazâk.

Baþas rada iedzîvotâju pasivitâte un mazâ interese par paðval-dîbu darbîbu. Tikai 5% no paðvaldîbu vadîtâju kopskaita 2005. gadâuzskatîja, ka iedzîvotâju lîdzdalîba paðvaldîbu darbîbâ bijusi aktîva.Turklât 2007. gadâ ðis îpatsvars ir samazinâjies lîdz 4%. Pçc paðval-dîbu domju (padomju) priekðsçdçtâju domâm tuvâkâ gada laikâ navgaidâma uzlaboðanâs iedzîvotâju iesaistîðanâs paðvaldîbu darbîbâun lçmumu pieòemðanas jomâ. Vçl sliktâk, viòi prognozç iedzîvo-tâju aktivitâtes turpmâku samazinâðanos.

Ðâdâ situâcijâ grûti runât par pilsoniskas sabiedrîbas izveidoðanu.Daïa valsts amatpersonu uzskata, ka Latvijâ valsts pârvaldes re-

formas ir pabeigtas. Tam nekâdi nevar piekrist. Pirmkârt, ir samçrâdaudz neatrisinâtâ un nepadarîtâ, îstenojot Valsts pârvaldes reformustratçìiju no 2001. lîdz 2006. gadam, tajâ skaitâ attiecîbâs starp sabied-rîbu un valsti un, otrkârt, publiskâs pârvaldes reformas gan valsts,gan paðvaldîbu lîmenî nebeidzas nekad, jo publiskâ pârvalde nepâr-traukti pilnveidojas un attîstâs. Runa var bût tikai par atseviðíureformu posmu pabeigðanu.

85Pârvaldes struktûru atsaucîgums


EDVÎNS VANAGS, INGA VILKA

13. Decentralizâcija

Pamatoti tiek uzskatîts – jo lielâka decentralizâcija, jolielâka demokrâtija ir valstî. Paðvaldîbas ir demokrâtijas spogulis.

Pçdçjo divu gadu laikâ Latvijâ nav vçrojama tendence uz decen-tralizâcijas tâlâku attîstîbu. Drîzâk otrâdi – atseviðíâm institûcijâmun amatpersonâm ir tieksme uz centralizâcijas nostiprinâðanu. Pie-mçram, paðvaldîbâm joprojâm nav brîvas pieejas kapitâla tirgum.


13.1. Cik neatkarîgi no centrâlâs val-dîbas ir pârvaldes vietçjos lîme-òos pieòemtie lçmumi un cik lielsir vietçjâs pârvaldes struktûrurîcîbâ esoðais varas un resursuapjoms, lai tâs varçtu pildît ne-piecieðamâs funkcijas?

13.2. Cik lielâ mçrâ vietçjâ lîmeòa pâr-valdes struktûras ir atkarîgas nobrîvâm un godîgâm vçlçðanâm,vai to darbîba atbilst atklâtîbas,atbildîbas un atsaucîguma kri-tçrijiem?

13.3. Cik plaða ir vietçjâ lîmeòa pâr-valdes struktûru un atbilstoðoinstitûciju un apvienîbu mijiedar-bîba politikas veidoðanâ unîstenoðanâ, pakalpojumu nodro-ðinâðanâ?

13.4. Reìionâlais pârvaldes lîmenis

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Slikti

Apmierinoði

Labi

Apmierinoði

Ïoti slikti

=

=

=

Jautâjumi Tendence


Tâs var saòemt kredîtus komercbankâs tikai ar finanðu ministraatïauju. Latvija ir vienîgâ ES valsts, kurai ir ðâds ierobeþojums. Pçcpaðvaldîbu finanðu autonomijas lîmeòa Latvija atrodas ES valstulejasgalâ. Joprojâm Latvijâ ir tikai valsts nodokïi un nav paðvaldîbunodokïu. Mûsuprât, nekustamâ îpaðuma nodokli var pârveidot parpaðvaldîbas nodokli, dodot paðvaldîbâm tiesîbas noteikt tâ likmeslikumâ noteiktajâs robeþâs.

Demokrâtija un decentralizâcija ir “nekad nebeidzams stâsts”, diem-þçl ar kâpumiem un kritumiem.

Izpçtot paðvaldîbu sistçmas 28 Eiropas valstîs, kâ arî ASV, Kanâdâ,Meksikâ un Japânâ, var secinât, ka pçdçjâs trijâs dekâdçs ir vçrojamsdemokrâtijas un decentralizâcijas triumfs un turpinâs tendence tâstâlâkai attîstîbai. Izòçmums ir daþas valstis (Lielbritânija, Norvçìija).

Analizçjot desmit pilsçtu paðvaldîbu likumus, kas darbojâs Lat-vijas teritorijâ, sâkot no 1878. gada lîdz mûsdienâm, redzams, ka de-mokrâtija un decentralizâcija nav statiska – pçc zinâma laika periodavçrojami tâs kâpumi un kritumi. Ar paðvaldîbâm labvçlîgu nacionâlâlîmeòa politiíu gribu, paðvaldîbu aktivitâti un pilsoniskas sabied-rîbas izveidoðanu iespçjams izvairîties no demokrâtijas un decentra-lizâcijas kritumiem.

Turpmâka politiskâ, administratîvâ, funkcionâlâ un ekonomiskâdecentralizâcija ir cieði saistîta ar administratîvi teritoriâlo reformuvietçjo paðvaldîbu lîmenî un reìionâlâ iedalîjuma reformu. Nereti tiekuzskatîts, ka nelielâs vietçjâs paðvaldîbas veicina decentralizâciju.Patiesîbâ – tieði otrâdi, mazâs paðvaldîbas ir ðíçrslis decentralizâci-jas attîstîbai, jo to administratîvâ spçja nav pietiekama, lai uzòemtosjaunas funkcijas. Savukârt lielâs vietçjâs paðvaldîbas ir spçjîgas pâr-òemt noteiktas centrâlâs valdîbas lîmeòa funkcijas.

Pçtîjumi liecina, ka ir spçcîga korelâcija starp iedzîvotâju skaitupaðvaldîbâ un teritorijas attîstîbas lîmeni. Nelielâs paðvaldîbâs tas irzemâks, lielâs – augstâks.

Lielo paðvaldîbu galvenâs priekðrocîbas:■ Finanðu resursu koncentrâcija;■ sniegto pakalpojumu daudzveidîba un augstâka kvalitâte;

87Decentralizâcija


■ administratîvâs spçjas palielinâðana;■ moderno vadîbas metoþu izmantoðana;■ efektîvas e-paðvaldîbas ievieðana;■ kvalificçta attîstîbas projektu izstrâdâðana un îstenoðana;■ lîdzvçrtîgas starptautiskâs un iekðzemes sadarbîbas ar citâm

paðvaldîbâm, valsts institûcijâm, universitâtçm, uzòçmçjiem or-ganizçðana;

■ sociâli ekonomiskâs attîstîbas lîmeòa paaugstinâðanâs visâ pað-valdîbas teritorijâ;

■ nelabvçlîgo reìionâlo atðíirîbu samazinâðanâs;■ lielâs paðvaldîbas – inovâciju, produktivitâtes, radoðuma un kul-

tûras daudzveidîbas veicinâtâjas.Tajâ paðâ laikâ lielajâm paðvaldîbâm ir arî savi trûkumi – depu-

tâtu attâlinâðanâs no iedzîvotâjiem, iespçjamo nomaïu veidoðanâs,daþkârt apgrûtinâta pakalpojumu sasniedzamîba. Taèu tie nav samç-rojami ar priekðrocîbâm un tos iespçjams mazinât.

Neskatoties uz acîmredzamâm priekðrocîbâm, paðvaldîbu apvie-noðanâs Latvijâ noris gausi. Galvenie cçloòi tam ir politiskâs gribastrûkums, atbildîgo ministru (ðobrîd reìionâlâs attîstîbas un paðval-dîbu lietu ministru) maiòa un viòu atðíirîgâ attieksme pret reformâmvispâr, pret teritoriâlo reformu îstenoðanas metodçm un paðvaldîbuoptimâlo skaitu.

Paðvaldîbu paðvçrtçjuma rezultâti râda, ka 2005. gadâ tikai 28%no vietçjo paðvaldîbu domju (padomju) priekðsçdçtâjiem uzskatîja,ka paðvaldîbu apvienoðanâs ir nepiecieðama, savukârt 2007. gadâ –jau 40%. Kaut arî pieaugums ir jûtams, pârliecinâðanas darbs jâtur-pina, îpaðu uzmanîbu pievçrðot mâcîðanâs procesam no veiksmesstâstiem un labas prakses piemçriem. Arî paðvaldîbu vadîtâju pozi-tîvâ attieksme pret reìionâlo paðvaldîbu izveidoðanu ðajâ periodâ iruzlabojusies no 49% lîdz 61%.

Nenoliedzot lielo paðvaldîbu efektivitâti un atbalstot to izvei-doðanu, mûsuprât, tomçr nebûtu pareizi aizrauties ar tehnokrâtiskupieeju un visas paðvaldîbas veidot lîdzîgas kâ ûdens piles, neòemotvçrâ katras teritorijas vçsturisko attîstîbu, ìeogrâfisko stâvokli,



kultûras tradîcijas, ekonomisko attîstîbu, kâ arî iedzîvotâju identitâti.Nepiecieðams saglabât labvçlîgâs reìionâlâs atðíirîbas, jo tieði tâsbagâtina katru paðvaldîbu un visu Latviju. Globalizâcijas, informâci-jas sabiedrîbas, lielu starptautisku institûciju, inovâciju, intelektuâlâkapitâla un radoðuma prioritâtes laikmetâ Latvijai kâ mazai valstij irsvarîgi nepazaudçt nacionâlo un vietçjo teritoriju savdabîbu.

Pirmais solis uz decentralizâciju nereti ir dekoncentrâcija. Ja ar de-centralizâciju saprot funkciju nodoðanu no centrâlâs valdîbas lîmeòapaðvaldîbâm, ar dekoncentrâciju saprot funkciju nodoðanu no mi-nistrijâm to padotîbas iestâdçm. Ðajâ sakarâ lielas cerîbas tika liktasuz valsts aìentûru izveidoðanu, ministrijâm atstâjot tikai stratçìiskoplânoðanu un vadîbu, savukârt pakalpojumu funkcijas nododot valstsaìentûrâm, t. i., atdalot airçðanu no stûrçðanas. Turklât bija iecerçts,ka valsts aìentûrâm bûs daudz lielâka brîvîba un autonomija nekâpârçjâm valsts institûcijâm. Diemþçl ðîs ieceres nav piepildîjuðâs.Praktiski valsts aìentûru patstâvîba nav lielâka kâ citâm valsts insti-tûcijâm. Tâm tâpat jâaizpilda milzum daudz dokumentu. Lîdzîgâsituâcijâ atrodas paðvaldîbas, kurâm ar katru gadu daþâdâm orga-nizâcijâm jâsniedz arvien vairâk atskaiðu un pârskatu.

Latvijâ tâlâku decentralizâciju un lîdz ar to arî demokrâtiju kavçieilgusî administratîvi teritoriâlâ reforma vietçjo paðvaldîbu lîmenîun arî reìionâlâ iedalîjuma reforma. Ðobrîd rajonu paðvaldîbas ir:

■ Funkcionâli vâjas – atbilstoði likumam Par paðvaldîbâm tâm irtikai èetras autonomâs funkcijas;

■ politiski vâjas – rajona padomes deputâtus neievçl tieðâs vçlç-ðanâs, savukârt padomi automâtiski veido rajonâ ietilpstoðovietçjo paðvaldîbu – pagastu, pilsçtu un novadu vadîtâji;

■ ekonomiski vâjas – rajonu paðvaldîbâm nav savas patstâvîgasnodokïu bâzes, to budþeta ieòçmumus pamatâ veido atskaitîjumino paðvaldîbu finanðu izlîdzinâðanas fonda un mçrídotâcijas;

■ pârâk mazas – 26 rajoni un septiòas republikas pilsçtas ir pârâksîks teritoriju mçrogs, lai nodroðinâtu iedzîvotâjiem daudzvei-dîgus un kvalitatîvus pakalpojumus, lîdzsvarotu un ilgtspçjîguattîstîbu.

89Decentralizâcija


Iepriekðminçtie trûkumi nosaka tieði vçlçtu reìionâlo paðvaldîbuizveidoðanas aktualitâti un nepiecieðamîbu. Kaut arî attîstîbas ten-dences liecina, ka Latvijâ reìionâlâ lîmeòa paðvaldîbas drîzâk nebûs,tomçr nevienâ tiesîbu aktâ tas nav apliecinâts, lîdz ar to ðajâ jautâ-jumâ pastâv zinâma neziòa. Nereti izskan attaisnojums, ka reìionâlâlîmeòa sakârtoðanu kavç ieilgusî administratîvi teritoriâlâ reformavietçjo paðvaldîbu lîmenî. Ðâda atruna nav pieòemama, jo nenoteik-tîba un neskaidrîba jautâjumos par reìionâli teritoriâlo iedalîjumuun reìionâlajâm paðvaldîbâm savukârt lielâ mçrâ kavç administra-tîvi teritoriâlo reformu vietçjâ lîmenî. Mûsuprât, abas reformas jâîs-teno vienlaicîgi saskaòotâ reþîmâ.



ÞANETA OZOLIÒA

14. Demokrâtijas starptautiskâs dimensijas


14.1. Cik brîva ir valsts pârvaldîba nopakïauðanâs ârçjiem aìentiemekonomiskâ, politiskâ un kultû-ras ziòâ?

14.2. Cik lielâ mçrâ valdîbas attie-cîbas ar starptautiskajâm orga-nizâcijâm pamatojas uz partne-rîbas un atklâtîbas principiem?

14.3. Kâ valdîba atbalsta ANO cilvçk-tiesîbu instrumentus un mehâ-nismus un ievçro starptautiskâstiesîbas?

14.4. Kâ valdîba ievçro starptautiskâssaistîbas attiecîbâ uz bçgïiemun patvçruma meklçtâjiem, vaiimigrâcijas politika ir brîva nopatvaïîgas sistemâtiskas diskri-minâcijas?

14.5. Cik konsekventa ir valdîba, at-balstot cilvçktiesîbas un demo-krâtiju pasaulç?

14.6. Kâdus pasâkumus valsts îsteno(ja vispâr îsteno), lai òemtu vçrâsabiedrîbas identificçtâs problç-mas ðajâ jomâ; kuri pasâkumi irprioritâri un kâds ir sabiedrîbasatbalsts?

Apmierinoði

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Labi

Ïoti labi

=

=

=

=

Jautâjumi Tendence


Svarîgâkâs izmaiòas, kas notikuðas kopð Demokrâtijasaudita veikðanas 2004. gadâ, ir Latvijas starptautiskâ statusa izmai-òas. Triju gadu pieredze Eiropas Savienîbâ un NATO dod iespçjuiezîmçt tendences, kuras tuvâkajos gados noteiks valsts turpmâkodarbîbu pasaules politikâ un tâs ienâkðanu iekðpolitikâ.

Valsts pârvaldîba Latvijâ nav pakïauta tieðam spiedienam no ârç-jiem aìentiem ekonomikâ, politikâ vai kultûrâ. Pçc Latvijas pievieno-ðanâs ES un NATO ir samazinâjusies iespçja citâm valstîm ietekmçtiekðpolitiku. Tomçr Latvijas ìeopolitiskais izvietojums nosaka, ka ârç-jiem faktoriem vienmçr bûs noteikta loma Latvijas politisko virzienudefinçðanâ. Atklâts ir jautâjums par valsts spçju izmantot ârçjos fak-torus (ES, NATO) situâcijâs, kad tie sniedz iespçjas pârstâvçt nacionâlâsintereses un ir nepiecieðami ârçjâ spiediena (Krievija) mazinâðanai,kad tas kïûst nevçlams.

Latvijai kâ ES un NATO dalîbvalstij, pârejot uz sabiedroto un par-tnervalstu lîmeni, ârçjo aìentu ietekme no Rietumeiropas un Trans-atlantiskâs telpas valstî mazinâsies, taèu pastiprinâsies daudzveidîgasKrievijas aktivitâtes kâ lîdzeklis savas ietekmes saglabâðanai Baltijasreìionâ, kâ arî attiecîbu veidoðanâ ar ES. Nav jâprognozç tieða un arspçku realizçta ietekme, bet Latvijas vârîguma izmantoðana savu inte-reðu labâ (piemçram, sociâlâ spriedze, minoritâðu jautâjums, kïûmesdroðîbas struktûru darbîbâ, atseviðíu ekonomisko sektoru boikots).Tâdçï nevar uzskatît, ka valsts pârvaldîba ir pilnîbâ brîva no ârçjiemaìentiem.

Savukârt Latvija kâ ârçjais aìents pçdçjos gados sevi ir pieteikusikâ demokrâtijas eksportçtâju, tas ïauj novçrtçt uzlabojumus ðajâjomâ. Latvija aktîvi izvçrð savas ârpolitikas jauno dimensiju – attîstî-bas sadarbîbas politiku. Kopð 2003. gada, kad tika izstrâdâtas LRAttîstîbas sadarbîbas politikas pamatnostâdnes1 (2003. gadâ), regu-lâri notiek Attîstîbas sadarbîbas politikas plânu definçðana katramkonkrçtam gadam. LR Ârlietu ministrija ir izstrâdâjusi individuâlasstratçìijas Gruzijai un Moldovai, kuras uzskatâmas par attîstîbassadarbîbas prioritârajâm valstîm. (Latvijas valsts stratçìija attîstîbassadarbîbai ar Gruziju 2006.–2008. gadam2; Latvijas valsts stratçìija

92 ÞANETA OZOLIÒA


attîstîbas sadarbîbai ar Moldovu 2006.–2008. gadam3). Pieòemts jaunspapildinoðs dokuments – LR Attîstîbas sadarbîbas politikas pro-gramma no 2006. gada lîdz 2010. gadam4. Minçto programmu pa-pildina Koncepcija finanðu palielinâðanai no valsts budþeta 2006.–2010. gadâ LR attîstîbas sadarbîbas politikas îstenoðanai.5 Lai îste-notu attîstîbas sadarbîbas politikas mçríus un uzdevumus, 2005. gadadecembrî MK izveidoja Attîstîbas sadarbîbas padomi6. Svarîgi atzîmçt,ka ðajâ padomç bez atbildîgajâm ÂM amatpersonâm darbojas arîEkonomikas ministrijas, Finanðu ministrijas, Reìionâlâs attîstîbas unpaðvaldîbu lietu ministrijas valsts sekretâra vietnieki un Valsts kan-celejas direktora vietnieks, kas nodroðina arî citu ministriju iesaistiattîstîbas sadarbîbas politikas îstenoðanâ un koordinçðanâ.

Latvija ir definçjusi piedâvâtâs ekspertîzes jomas daþâdos sektoros.7

Tomçr tâ ir pârâk plaða un acîmredzami veidota kâ vçlmju saraksts,ir pietrûcis koncentrâcijas un starpministriju koordinâcijas to noteik-ðanâ. Tâ, piemçram, var salîdzinât Tieslietu ministrijas sarakstu (EStiesîbu pâròemðanas, plânoðanas un koordinçðanas joma; Valstszemes dienesta kartogrâfijas un ìeogrâfiskâs informâcijas sistçmasveidoðana; zemes informâcijas sistçmu veidoðana; Valsts datu inspek-cija; tiesu administrâcija; Valsts probâcijas dienesta pârvaldes joma;tiesu attîstîbas politikas joma; naturalizâcija; komercíîlu reìistraizveide), kas ir ïoti vispârîgs, ar Aizsardzîbas ministrijas piedâvâto(humanitârâs programmas, kas vçrstas uz demokrâtijas vçrtîbu no-stiprinâðanu, demokrâtiskas sabiedrîbas veidoðanu; Bruòoto spçkudemokrâtisku kontroli; sabiedrîbas informçðanu; Ûdenslîdçju skola;lîdzdalîba starptautiskâs operâcijâs), kas ir veidots, pamatojoties uzjau uzkrâto pieredzi.

Latvija ir visu lielâko starptautisko organizâciju dalîbniece (izòe-mot ODEC, kurâ tâ gatavojas iestâties). Attiecîbas ar visâm starptau-tiskajâm organizâcijâm tiek veidotas uz partnerîbas un atklâtîbasprincipiem. Izmaiòas ir vçrojamas tajâ ziòâ, ka pçdçjos gados Latvijaspienâkumos ietilpst ne vien attiecîbu veidoðana ar starptautiskajâmorganizâcijâm, bet arî lîdzdalîba to jauno lomu definçðanâ situâcijâ,kad strauji mainâs starptautisko attiecîbu bûtîba un tajâs dominçjoðie

93Demokrâtijas starptautiskâs dimensijas


procesi. Latvija ar savu pienesumu piedalâs NATO transformâcijâ,kâ arî ES nâkotnes un politiku reformu apsprieðanâ. Kâ pierâdîjumsLatvijas pienesumam starptautiskâs dienaskârtîbas veidoðanâ irLatvijas Valsts prezidentes Vairas Vîíes-Freibergas iecelðana par ANOìenerâlsekretâra îpaðo sûtni ANO reformu jautâjumos un viòas kan-didçðana uz ANO ìenerâlsekretâra amatu, kas aktualizçja jautâjumupar demokrâtijas principu ievçroðanu kandidâtu izvçlç un vçlçða-nâs, kâ arî par sievietes lomu globâlajâ politikâ.

Latvija konsekventi atbalsta cilvçktiesîbas un demokrâtiju pasaulç.Kâ ES un NATO dalîbvalsts tâ ieòem pozîciju, kas sakrît ar ES unNATO dalîbvalstu nostâju. Latvijas atbalsts cilvçktiesîbâm un demo-krâtijai ir îpaði aktîvs valstîs, kuras ir prioritâras no valsts ârpolitikasintereðu viedokïa – Baltkrievijâ un Gruzijâ. Latvijas dalîba misijâIrâkâ un karaspçka kontingenta palielinâðana Afganistânâ ir piemçrsieguldîjumam starptautiskajâ droðîbâ.

Uzlabojies valsts pârvaldes dialogs ar sabiedrîbu ârpolitikas jautâju-mos. Sabiedrîbas pârstâvji pçdçjos gados piedalîjuðies vairâku svarîguLatvijas ârpolitikas un droðîbas politikas dokumentu izstrâdç. LR Âr-lietu ministrija aicinâja Ârlietu padomi piedalîties Latvijas Ârpolitikaspamatnostâdòu 2006.–2010. gadam sagatavoðanâ. Saeimas Ârlietu komi-sijâ aicina ekspertus sniegt vçrtçjumus par aktuâliem ârpolitikas jautâ-jumiem. Sabiedriskas apsprieðanas Latvijas reìionos tika izmantotas,gatavojot informatîvo ziòojumu “Latvijas dalîba ES – pamatprincipi,mçríis, prioritâtes un darbîba 2007.–2013. gadâ”. Gatavojot NATO samituRîgâ, lielu uzmanîbu LR Ârlietu ministrija un LR Aizsardzîbas minis-trija pievçrsa publiskâs diplomâtijas pasâkumiem. Pçdçjos gados pie-augusi interese par akadçmiskiem pçtîjumiem starptautiskajos jautâjumosun ðo pçtîjumu izmantoðana ârçjâs un droðîbas politikas îstenoðanâ.

Par ikdienas praksi ir kïuvusi pilsoniskâs sabiedrîbas iesaistîðanaAttîstîbas sadarbîbas politikas realizçðanâ organizçtâ un neorga-nizçtâ veidâ. Organizçtâ veidâ ðajâ politikâ piedalâs Eiropas KustîbaLatvijâ (EKL), Latvijas Transatlantiskâ organizâcija (LATO), LatvijasPlatforma attîstîbas sadarbîbai (LAPAS). Individuâlâ lîmenî atse-viðías aktivitâtes îsteno augstskolas un eksperti.

94 ÞANETA OZOLIÒA


Atsauces 1 Latvijas Republikas Attîstîbas sadarbîbas politikas pamatnostâdnes. Skat.:

http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/Attistibas-sadarbiba/pamatnos-tadnes/ (Pçdçjo reizi skatîts 2004.23.09.)

2 http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/pamatdokumenti/Gruzija/

3 http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/pamatdokumenti/Moldova/

4 http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/pamatdokumenti/programma/

5 http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/pamatdokumenti/koncepcija/

6 http://www.likumi.lv/doc.php?id=1247837 http://www.mfa.gov.lv/lv/Attistibas-sadarbiba/eksp/jomas/

95Demokrâtijas starptautiskâs dimensijas



Autori

Dr. Daunis AUERS LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes docents

Ilze BRANDS KEHRE Latvijas Cilvçktiesîbu centra direktore

Dr. Marija GOLUBEVA Sabiedriskâs politikas centra Providus pçtniece

Dr. Jânis IKSTENS LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes asociçtais profesors

Dr. Valts KALNIÒÐ Sabiedriskâs politikas centra Providus pçtnieks,LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes docents

Anhelita KAMENSKA Latvijas Cilvçktiesîbu centra pçtniece

Dr. Sergejs KRUKS Rîgas Stradiòa universitâtes vadoðais pçtnieks

Dr. Artûrs KUÈS LU Juridiskâs fakultâtes lektors, Starptautisko unEiropas tiesîbu katedras vadîtâjs

Dr. h . c. Atis LEJIÒÐ Latvijas Ârpolitikas institûta direktors

Zinta MIEZAINE Latvijas Pilsoniskâs alianses sabiedrîbas lîdzdalî-bas eksperte

Dr. Þaneta OZOLIÒA LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes profesore, Politikaszinâtnes nodaïas vadîtâja

Dr. Feliciana RAJEVSKA Vidzemes augstskolas asociçtâ profesore

Dr. Iveta REINHOLDE LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes docente

Dr. Juris ROZENVALDS LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes profesors

Dr. Andris RUNCIS LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes asociçtais profesors

Mâra SÎMANE SIA Mâras Sîmanes Konsultâciju birojs direktore

Ilze ÐULMANE LU Sociâlo zinâtòu fakultâtes lektore

Alfs VANAGS Baltijas starptautiskâ ekonomiskâs politikas stu-diju centra BICEPS direktors

Dr. Edvîns VANAGS LU Ekonomikas un vadîbas fakultâtes profesors

Dr. Inga VILKA LU Ekonomikas un vadîbas fakultâtes docente



Stratçìiskâs analîzes komisija

Stratçìiskâs analîzes komisija tika izveidota 2004. gada 2. aprîlî

pçc Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vîíes-Freibergas iniciatîvas, parakstot

kopîgu rîkojumu ar Ministru prezidentu. Komisijas dibinâðanas mçríis ir ar

starpdisciplinâriem, uz nâkotni vçrstiem pçtîjumiem veidot ilglaicîgu skatî-

jumu uz Latvijas valsts un sabiedrîbas attîstîbu mûsdienu starptautisko pro-

cesu kontekstâ.

Stratçìiskâs analîzes komisijas galvenais uzdevums ir konsolidçt Latvijas

zinâtnisko potenciâlu valsts stratçìiskâs attîstîbas un intereðu labâ, veicot pçtî-

jumus par Latvijas kâ pilntiesîgas Eiropas Savienîbas un NATO dalîbvalsts

iespçjâm un vietu pasaules attîstîbas procesos un veicinot kvalitatîvu dialogu

ar likumdevçjvaru, izpildvaru un sabiedrîbu kopumâ par valsts attîstîbu un

demokrâtijas stiprinâðanu.

Stratçìiskâs analîzes komisijas pçtnieciskie virzieni:

■ demokrâtijas attîstîba Latvijâ;■ Latvijas ekonomiskâ attîstîba;■ izglîtîba, zinâtne, tehnoloìiju attîstîba un inovâcijas;■ Latvijas dzîves kvalitâte un tâs dinamika;■ demogrâfiskie procesi;■ Latvija pasaules politikâ;■ globâlâ dienaskârtîba.

2006. gadâ Stratçìiskâs analîzes komisija, Latvijas Transatlantiskâ organi-

zâcija un Vâcijas Mârðala fonds (ASV) kopîgi organizçja starptautisku konferenci

“NATO transformâcija jaunâ, globâlâ laikmetâ”. Konference noritçja NATO

Rîgas samita ietvaros.

Komisija piedalâs Latvijas stratçìisko dokumentu izstrâdç. 2005. un 2006. gadâ

tâdi ir bijuði Nacionâlais attîstîbas plâns, Latvijas izaugsmes modelis un Prio-

ritârie zinâtnes virzieni Latvijâ, savukârt 2007. gadâ komisija piedalâs Latvijas

ilgtermiòa attîstîbas stratçìijas izstrâdç.


Stratçìiskâs analîzes komisijas pçtîjumi

Galvenie starpdisciplinârie pçtîjumiLatvijas skatîjums uz Eiropas Savienîbas nâkotni (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Dzîves kvalitâte Latvijâ (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Cik demokrâtiska ir Latvija? Demokrâtijas audits

(LU Akadçmiskais apgâds, 2005)

Latvijas politikas gadagrâmatasPolitikas gadagrâmata. Latvija 2006 (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Politikas gadagrâmata. Latvija 2005 (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Politikas gadagrâmata. Latvija 2004 (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Zinâtnisko rakstu sçrijaLatvija – Krievija – X (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Daugavpils kâ attîstîbas ceïvedis (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Globâlâ dienaskârtîba (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Stratçìiskâs analîzes komisijas ziòojumi 2006 (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

Latvijas ârpolitika un "robeþu paplaðinâðana" (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Latvija un attîstîbas sadarbîba (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Demogrâfiskâ attîstîba 21. gadsimta sâkumâ (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Latvija starptautiskajâs organizâcijâs (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Zinâðanu sabiedrîbu veidojot (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Demogrâfiskâ situâcija ðodien un rît (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Globalizâcija un globâlâ politika (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Nacionâlâs intereses: formulçjuma meklçjumos (Apgâds “Zinâtne”, 2004)

Starptautisko konferenèu publikâcijasExpanding borders: Communities and Identities


Negotiating Futures. States, Societies and the World (LU Akadçmiskais apgâds,

2005)


Publikâcijas angïu valodâThe Future of Europe (Apgâds “Zinâtne”, 2007)

How democratic is Latvia? Audit of Democracy


Demographic Situation: Present and Future (Apgâds “Zinâtne”, 2006)

Latvia in International Organizations (Apgâds “Zinâtne”, 2005)

Yearbook of Politics. Latvia 2006 (Apgâds “Zinâtne”, 2007)




Strategic Analysis Commissionunder the Auspices of the Presidentof the Republic of Latvia

How Democratic is LatviaDemocratic Monitoring 2005–2007

“Zinâtne” PublishersRiga 2007In Latvian


Stratçìiskâs analîzes komisija

Cik demokrâtiska ir LatvijaDemokrâtijas monitorings 2005–2007

Redaktore Kristîne IeviòaMaketçtâja Gundega Kârkliòa

Formâts 60×90/16. SIA Apgâds “Zinâtne”,Akadçmijas laukumâ 1, Rîgâ, LV 1050.Reìistrâcijas apliecîba nr. 40003576967.Iespiesta Jelgavas tipogrâfijâ.



Documents

SAK Monitorings 2007 - SZF · CIK DEMOKRÂTISKA IR LATVIJA DEMOKRÂTIJAS MONITORINGS 2005–2007 SAK_Monitorings_2007.qxd 19.03.2009 12:54 Page 3