Embed Size (px)
Citation preview
Sandra Skuja
Alkohola un narkotisko vieluizrais tu CNS izmai umorfolo isk izp te
Promocijas darbsmedic nas doktora zin tnisk gr da ieg šanai
Specialit te morfolo ija
Darba zin tnisk vad ja:Dr. habil. med. asoci profesore Val rija Groma
Promocijas darbs veikts ar ESF projekta “Atbalsts doktorantiemstudiju programmas apguvei un zin tnisk gr da ieguvei
gas Stradi a universit ” finansi lu atbalstu
ga, 2014
2
ANOT CIJA
Boj jumi, ko izraisa psihoakt vu vielu lietošana, ir c lonis centr s nervu
sist mas (CNS) darb bas trauc jumiem. Alkohola un atkar bu izraisošu vielu iedarb bu
saista ar oksidat vo stresu un daž diem smadze u boj jumiem. Matrices
metaloprotein zes (MMP), kas iesaist s ekstracelul s matrices (ECM) komponentu
elšan , ir bieži analiz tas smadze u patolo iju p jumos, tom r nav pietiekoši
izzin tas hroniska alkohola un narkotisko vielu lietošanas gad jumos. Jaun kie p jumu
rezult ti liecina par daudzfunkcion lo indukcijas faktoru iesaisti CNS izmai s atkar bu
izraisošu vielu lietošanas gad jumos.
Šis p jums ir veikts, lai izskaidrotu iesp jamo š nu jut bu strukt ras un
ultrastrukt ras l men daž dos smadze u rajonos hroniska alkohola un narkotisko vielu
lietošanas gad jumos. P jum izmantots smadze u audu autopsijas materi ls no cortex
cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajoniem, k ar aknu audu autopsijas
materi ls no 46 hroniskiem alkohola un 10 narkotisko vielu lietot jiem.
Promocijas darb ieg ts nov rt jums un noteikta rezult tu statistisk ticam ba
neironu un glijas š nu iesaistei smadze u rpusš nu matrices degrad jošu enz mu
sint , kas veikts, pier dot paaugstin tu MMP9 ekspresijas l meni CNS visos izp tes
rajonos gan hronisko alkohola, gan narkotisko vielu lietot ju grup s. P jum atrasts
apstiprin jums smadze u boj jumu korel cij m, nosakot oksidat stresa mar iera
superoks da dismut zes (SOD1) un MMP9 ekspresijas v rt bas nigr (r=0,532,
p<0,001), striat (r=0,327, p<0,001) un garozas rajona neironos (r=0,306, p<0,001).
MMP9 noz me šaj s izmai s analiz ta un sal dzin ta ar ultrastruktur m izmai m.
Noteikts, ka toksisku vielu izrais ts oksidat vais stress ietekm š nu oksidat s
aizsardz bas meh nismus, izraisot reakt vi adapt vas izmai as daž du smadze u rajonu
nu un aknu š nu strukt relementos, kas paši skar citoskeletu, mitohondrijus un
iekšš nu membr nas. Šaj p jum ar im nhisto mijas metodi noteikta heterog na
indukcijas faktoru ekspresija cortex cerebri un substantia nigra smadze u rajonos,
ieg tie rezult ti izv rt ti l dztekus elektronmikroskopiskajiem nov rojumiem. Izteikt ka
neironu un glijas š nu TUNEL reakcijas pozitivit te konstat ta corpus striatum rajona
pel kaj viel , bet glijas š nu – zemgarozas balt s vielas rajonos.
Ultrastruktur li nervu š nu erme i neuzr da neatgriezeniskas izmai as
atš ir no to dendr tisk zarojuma un glijas š m. P juma rezult ti nor da, ka š da
atš ir ga uzved ba saist ma ar selekt vu atbildes reakciju uz alkohola un narkotisko
3
vielu ierosin m izmai m CNS. L dz ga selekt va atbildes reakcija konstat ta,
nov rojot SOD1 im nreaktivit tes samazin šanos substantia nigra balt s vielas rajonos,
kas korel ar elektronmikroskopiski atkl taj m miel na apvalka izmai m.
Detekt jot smadzen s augstas koncentr cijas elementu sast vu un nosakot
"pamata" misko elementu – oglek a (C) un sk bek a (O) p us, var pielietot ener iju
dispers s rentgenmikroanal zes (EDX) metodi. Ar šo metodi iesp jams noteikt ar
maz s koncentr cij s esošos fosforu (P), s ru (S) un kalciju (Ca), k ar analiz t Ca
koncentr cijas izmai as atš ir s smadze u strukt s.
Promocijas darbs veikts ar ESF projekta „Atbalsts doktorantiem studiju
programmas apguvei un zin tnisk gr da ieguvei R gas Stradi a universit ” atbalstu
(Nr. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009).
4
SUMMARY
Psychoactive substances-induced damage causes dysfunction of selected brain
regions. Alcohol and addictive substances and their associated oxidative stress are
widespread contributors to the brain damage. Matrix metalloproteinases (MMP),
involved in the cleavage of extracellular matrix (ECM) proteins, are extensively
analyzed in brain pathology studies. However, MMPs have not been sufficiently
investigated in cases of chronic alcohol and drug consumption. Results, demonstrated
recently, showed involvement of multifunctional inductive factors in CNS changes
caused by alcohol and drug addiction.
This study attempted to elucidate a preferential cellular vulnerability in different
brain regions of chronic alcoholics and drug users, structurally and ultrastructurally.
Brain tissue autopsy material obtained from the cortex cerebri, corpus striatum and
substantia nigra as well as the liver tissue of 46 alcoholic subjects and 10 drug users
was studied.
A role of MMP9 in the injury and remodeling of extracellular space of brain via
mediating cleavage of ECM components was specified in this study. Alcoholics and
drug users revealed statistically significant elevation of neuronal MMP9 expression in
all brain regions studied. Further evidence on the putative correlation between the brain
damage in alcoholics and drug users, up-regulation of oxidative stress marker
superoxide dismutase-1 (SOD1) and MMP9 expression were obtained. We found
correlation between neuronal expression patterns of SOD1 and MMP9 in nigral
(r=0.532, p<0.001), striatal (r=0.327, p<0.001), and cortical (r=0.306, p<0.001) regions.
Contribution of MMP9 to these alterations was evidenced in alcoholics and drug users
and correlated with ultrastructural changes. We demonstrated that oxidative stress
caused by alcohol is one of the most important contributors to the changes of
endogenous antioxidant system and protective reactivity of neural and hepatic
constituents reflected by cytoskeleton, mitochondria, and intracellular membranes
changes. In this study, immunohistochemically assessed heterogeneous expression of
inductive factors was determined in the cortex cerebri and substantia nigra regions and
correlated with results obtained by electron microscopy examination. Neuronal cells and
glial cells of the gray matter demonstrated the strongest TUNEL reaction positivity in
the corpus striatum.
5
We found that neuronal somata do not display irreversible changes, evident in
dendritic tree and glial cells. We suggest that these behavior differences are related to
the selective response to alcohol and drug addiction-induced injury in the central
nervous system. This selective reaction was proven by a decrease of SOD1
immunoreactivity in the white matter of the substantia nigra was accompanied by
severe damage of myelin structure revealed electron microscopically.
Energy dispersive spectroscopy can be used for carbon and oxygen peak
identification in brain samples. Elements such as phosphorus, sulfur and calcium
presented in lower concentrations, can be captured in brain samples as well. Moreover,
changes of calcium concentrations related to different brain structures can be assessed
by energy dispersive spectroscopy.
The study was elaborated with a support of ESF project “Support for doctoral
and post-doctoral investigations Riga Stradins University” (Nr.
2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009).
6
SATURS
DARB LIETOTIE SA SIN JUMI......................................................................... 9
1. IEVADS...............................................................................................................10
1.1. Darba aktualit te..........................................................................................10
1.2. Darba m is................................................................................................12
1.3. Darba hipot zes ...........................................................................................13
1.4. Darba uzdevumi...........................................................................................13
1.5. Darba novit te..............................................................................................14
1.6. Sadarb bas partneri ......................................................................................14
1.7. Materi li tehniskais nodrošin jums .............................................................15
1.8. tiskie aspekti..............................................................................................15
2. LITERAT RAS APSKATS ..............................................................................16
2.1. Smadze u garozas un zemgarozas rajonu morfofunkcion ls raksturojums 16
2.1.1. Smadze u garozas morfofunkcion ls raksturojums ...................................16
2.1.2. Zemgarozas rajonu morfofunkcion ls raksturojums ..................................17
2.1.3. Later lo ventrikulu sieni as morfofunkcion ls raksturojums ....................21
2.2. Smadze u garozas un zemgarozas š nu ultrastruktur ls raksturojums.......22
2.3. Asins-smadze u barjeras struktur ls un ultrastruktur ls raksturojums .......28
2.4. Alkohola un narkotisko vielu ietekmes izp te CNS....................................30
2.5. Neironu un glijas š nu im nhisto miskie mar ieri....................................33
2.5.1. NSE neironu citosola mar ieris ..................................................................33
2.5.2. GFAP – astroc tu mar ieris un t noz me...................................................33
2.5.3. Dzelzs metabolisma mar ieris un t loma ..................................................34
2.5.4. CD68 – mikroglijas aktiv cijas mar ieris...................................................34
2.6. Augšanas faktoru un receptoru noz me CNS...............................................35
2.6.1. TGF- 1 un t noz me..................................................................................35
2.6.2. NGFR un t loma CNS notiekošajos procesos ...........................................37
2.7. Cu/Zn superoks da dismut ze un antioksidat aizsardz ba smadzen s ....37
2.8. Matrices metaloprotein zes un to noz me CNS patolo iju pato en ......39
2.9. Apoptoze un t s raksturojums hroniska alkoholisma gad jumos ................43
2.10. Aknu morfofunkcion ls raksturojums un noz me detoksik cijas proces ..44
2.11. Jonu homeost ze, mikroanal ze un t s iesp jas CNS strukt relementu
izp ............................................................................................................45
7
3. MATERI LI UN METODES.............................................................................47
3.1. Izp tes materi ls un t iedal jums grup s ....................................................47
3.2. Materi la apstr de anal zei gaismas mikroskop ........................................49
3.2.1. Rut s kr sošanas metode .........................................................................51
3.2.2. Im nhisto mijas metode............................................................................52
3.2.3. Im nhisto misko reakciju rezult tu statistisk anal ze .............................55
3.3. Materi la apstr de anal zei caurstarojoš elektronu mikroskop ................56
3.3.1. Audu fiks cija un ieguld šana epoks da sve os..........................................56
3.3.2. Puspl no audu griezumu gatavošana ..........................................................56
3.3.3. Ultrapl no audu griezumu gatavošana........................................................57
3.4. Materi la apstr de anal zei sken još elektronu mikroskop un EDX .......58
3.4.1. Materi la sagatavošana anal zei sken još elektronu mikroskop .............58
3.4.2. Rentgenmikroanal zes metode....................................................................59
4. REZULT TI .......................................................................................................60
4.1. Gaismas mikroskopijas rezult ti..................................................................60
4.1.1. NSE im nhisto misk s izp tes rezult ti ...................................................62
4.1.2. GFAP im nhisto misk s izp tes rezult ti.................................................63
4.1.3. Dzelzs histo misk s noteikšanas rezult ti.................................................64
4.1.4. CD68 im nhisto misk s izp tes rezult ti .................................................65
4.1.5. TGF- 1 im nhisto misk s izp tes rezult ti ..............................................66
4.1.6. NGFR im nhisto misk s izp tes rezult ti ................................................73
4.1.7. SOD1 im nhisto misk s izp tes rezult ti .................................................76
4.1.8. MMP9 im nhisto misk s izp tes rezult ti................................................87
4.1.9. TUNEL reakcija..........................................................................................99
4.1.10. Aknu audu SOD1 un TGF- 1 im nhisto misk s izp tes rezult ti .........101
4.2. Caurstarojoš s elektronmikroskopijas rezult ti...........................................102
4.2.1. Neironu perikarionu ultrastrukt ra .............................................................102
4.2.2. Neironu izaugumu ultrastruktur izp te...................................................106
4.2.3. Astroc tu ultrastrukt ra ...............................................................................108
4.2.4. Oligodendroc tu ultrastrukt ra....................................................................109
4.2.5. Miel na sl a ultrastruktur izp te...........................................................109
4.2.6. Mikroglijas ultrastrukt ra ...........................................................................111
4.2.7. Asins-smadze u barjeras ultrastrukt ra......................................................111
4.3. Sken još s elektronmikroskopijas rezult ti.................................................114
8
4.4. Rentgenmikroanal zes rezult ti ...................................................................115
5. DISKUSIJA .........................................................................................................121
6. SECIN JUMI......................................................................................................136
7. PUBLIK CIJAS UN ZI OJUMI PAR P JUMA T MU .............................138
7.1. Publik cijas starptautiski cit jamos žurn los ..............................................138
7.2. T zes starptautiski cit jamos žurn los ........................................................138
7.3. Kongresu un konferen u t zes.....................................................................138
8. LITERAT RAS SARAKSTS.............................................................................141
9. PIELIKUMS ........................................................................................................159
9
DARB LIETOTIE SA SIN JUMI
CNS – centr nervu sist ma
GABA – (angl. gamma-aminobutyric acid) – -aminosviestsk be
DA – (angl. dopamine) – dopam ns
CC – lat. cortex cerebri – smadze u garoza
BG – baz lie gangliji
CS – lat. corpus striatum
SN – lat. substantia nigra
VL – lat.ventriculi laterales – later lie ventrikuli
ROS – (angl. reactive oxygen species) – reakt sk bek a grupas
NCŠ – neir s cilmes š nas
BBB – (angl. blood-brain barrier) – asins-smadze u barjera
ECM – (angl. extracellular matrix) – ekstracelul matrice
NSE – (angl. neuron specific enolase) – neironu specifisk enol ze
GFAP – (angl. glial fibrillary acidic protein) – glijas fibrill sk
olbaltumviela
TGF- – (angl. transforming growth factor ) – transform jošais augšanas
faktors beta
NGF – (angl. nerve growth factor) – nervu augšanas faktors
NGFR (p75NTR) – (angl. nerve growth factor receptor) – nervu augšanas
faktora receptors
MMP – (angl. matrix metalloproteinase) – matrices metaloprotein ze
TIMP – (angl. tissue inhibitor of metalloproteinase) – matrices
metaloprotein zes inhibitors
Cu/Zn SOD – (angl. Cu/Zn superoxide dismutase (SOD1)) – vara/cinka
superoks da dismut ze
TUNEL – (angl. TdT-mediated dUTP nick-end labeling jeb terminal
deoxynucleotidyl transferase-mediated deoxyuridinetriphosphate nick end-labeling) –
termin s dezoksinukleotidiltransfer zes vad ta dezoksiuridintrifosf ta ierobes gala
iez šana
EDX – (angl. energy dispersive X-ray microanalysis) – ener iju dispers
rentgenmikroanal ze
10
1. IEVADS1.1. Darba aktualit te
Atkar bu izraisošu psihoakt vu vielu lietošana saist ta ar centr s nervu sist mas
(CNS) darb bas trauc jumiem, radot izmai as un bieži vien neatgriezeniski boj jot t s
uzb ves elementus. Hroniska alkohola lietošana ik gadu izraisa 2,3 miljonus
priekšlaic gu miršanas gad jumu pasaul (Pasaules Vesel bas organiz cija (WHO),
2009), ieskaitot 3,5% n ves c lo u ASV (Mokdad et al., 2004). Eiropas re ion
proporcija ir augst ka, izraisot jau 1:10 n ves gad jumu gad saist ar hronisku
alkohola lietošanu (Rehm et al., 2009). Atkar bas izrais s nervu saslimšanas, ieskaitot
alkohola lietošanas gad jumus, ir plaši aprakst tas (Moselhy et al., 2001; Kosten and
O'Connor, 2003; Harper and Matsumoto, 2005; Spanagel, 2009); hroniskas alkohola
lietošanas rezult tiek trauc tas vai izmain tas nervu un glijas š nu pamata funkcijas
(Miguel-Hidalgo et al., 2002; Ikegami et al., 2003). Tom r joproj m tr kst piln gas
izpratnes par smadze u boj jumu noris m, kas saist tas ar psihoakt vu vielu lietošanu
(Syapin, 2011; Tamrazi and Almast, 2012). Multidisciplin rajos p jumos nov rotie
rezult ti rada pamatu pie mumam, ka b tu nepieciešami p jumi par hronisku
alkohola un narkotisko vielu lietot ju smadze u boj jumiem š nu l men . P jumiem
tu j t saist tiem ar j dzienu par selekt vo atbildes reakciju uz psihoakt vu vielu
rad m izmai m CNS.
Plašs neirolo isko slim bu spektrs tiek saist ts ar zemgarozas balt s vielas
defektiem un miel na sl a boj jumiem, taj skait alkohola izrais m izmai m
(Fields, 2008). Daž du p jumu dati sniedz atš ir gu inform ciju par hroniskas
alkohola lietošanas izrais m smadze u audu izmai m pel kaj un baltaj viel gan
smadze u garozas, gan zemgarozas rajonos, kas vari no garozas pel s vielas
samazin juma un neironu zudumiem l dz noz gam balt s vielas tilpuma
samazin jumam (Kril et al., 1997; Harper and Kril, 1989; Badsberg et al., 1993; Fein et
al., 2002; Harper, 2009; Bühler and Mann, 2011; Kim et al., 2014). Taj paš laik ir
jumi, kas par da, ka smadze u funkciju boj jumi hroniskiem alkohola lietot jiem
neizsauc garozas neironu boj eju, ta u izraisa: (1) izmai as dendr tos – ar izmain tu
dendr tisko sazarošanos un iesp jamu aksonu de ener ciju (Harper and Corbett, 1990;
Ullén, 2009; Rasakham et al., 2014), vai (2) astroglijas noteikt s homeost zes
11
rmai as, ietekm jot sinaptisko plasticit ti (Aschner et al., 2002; Benarroch, 2005;
Volterra and Meldolesi, 2005).
Papildus neskaidr bas, kas nav saist tas ar alkohola izrais tiem balt s vai pel s
vielas boj jumiem, attiecin mas uz alkohola lietošanas gad jumos boj to smadze u
re ionu topogr fijas noskaidrošanu. Neseni kl niskie un laboratoriskie p jumi
kombin cij ar hronisku alkohola lietot ju smadze u MRI (magn tisk s rezonanses
att lošanas) anal zi par da, ka izteikta ievainojam ba ir rakstur ga corpus striatum (CS)
rajonam (Schneider et al., 2001; Wise, 2004; Kalivas and Volkow, 2005; Schacht et al.,
2011). CS rajonam ir noz ga loma motoraj kontrol un l mumu pie emšan
(Balleine et al., 2007; Surmeier et al., 2009), tas regul tieksmi p c apreibinoš m
viel m cilv kiem, kas cieš no atkar bas (Volkow et al., 2009). Substantia nigra (SN)
dopam ner iskie neironi iesaist ti kortiko-striat s sinaptisk s plasticit tes regul cij
(Reynolds and Wickens, 2002; Kreitzer and Malenka, 2008), turkl t jaun kajos
jumos nov rotas morfolo iskas izmai as šaj rajon atkar bu izraisošu vielu
lietot jiem (Todd et al., 2013).
L dz ar en tiskiem, biolo iskiem, miskiem faktoriem hroniska alkohola
lietošana var izrais t ar oksidat vo stresu saist tas izmai as neironu endoplazmatiskaj
kl (Kruman et al., 2012; Ji, 2012). Antioksidantu aktivit te smadzen s ir zem ka,
sal dzinot ar citiem audiem, un reakt sk bek a grupu (ROS) p rm ru liela ekspresija
var b tiski ietekm t nervu š nu boj eju un nervu slim bu att st bu (Mattson, 2000).
Paaugstin tu superoks da dismut zes (SOD) aktivit ti saista ar š nu aizsardz bas
meh nismu aktiv ciju pret iesp jamiem ROS rad tiem boj jumiem (Uttara et al., 2009).
ROS p rm ga ekspresija un paaugstin ta metaloprotein žu (MMP), konkr k MMP9
aktiv cija, nov rota CS asins-smadze u barjeras (BBB) boj jumu gad jumos (Kim et
al., 2003). Turkl t oksidat stresa ietekme var aktiv t MMP9, kas turpm k var izrais t
neirode ener ciju (Wright and Harding, 2009). Daži no aizvien neatbild tajiem
jaut jumiem ir: 1) k das patn bas raksturo CNS boj jumus un to meh nismus
psihoakt vu vielu lietošanas gad jumos; 2) k da, sal dzin jum ar citiem boj jošiem
faktoriem, ir psihoakt vu vielu rad oksidat stresa relat loma smadze u pel s
un balt s vielas struktur s izmai s, un, visbeidzot, 3) k da ir MMP darb ba
psihoakt vu vielu lietošanas gad jum in vivo apst os – prefront laj garoz , CS un
SN pel kaj viel , k ar baltaj viel , kas saist ta ar šiem rajoniem. Noz ga ir
transform još augšanas faktora (TGF- ) loma neironu izdal to neirotropo faktoru
12
regul cij (Krieglstein et al., 2002); turkl t in vitro p jumos apstiprin ts, ka TGF-
darbojas k neironus aizsarg jošs faktors (Roussa et al., 2004).
Met lu jonu, t du k mang ns (Mn) un dzelzs (Fe), uzkr šan s ir noz gs
pato en tisks faktors, kas var b t daž du neirode enerat vu slim bu c lonis. Turkl t
jumi apliecina, ka šo jonu koncentr ciju izmai as iesp jams apstiprin t ar
jumiem, kuros nosaka fosfora (P), k lija (K), kalcija (Ca) un hlora (Cl) jonu
kl tb tni (Johansson and Strömberg, 2002; Du et al., 2013). T diem BBB
komponentiem k kapil ru endot lijam, baz lajai membr nai un astroc tiem ir paša
noz me smadze u homeost zes nodrošin šan . Ir zin ms, ka astroc ti ekspres daž du
neiromediatoru receptorus, to aktiv cija saist ta ar iekšš nu Ca izmai m (Haydon and
Carmignoto, 2006; Winship et al., 2007). Ir ar zin ms, ka cinks (Zn) un varš (Cu)
uzkr jas SN, stimul jot dopam ner isko neironu boj eju šaj rajon , att stoties
Parkinsona slim bai. Zin šanas par met lu izvietojumu un koncentr ciju audos ir oti
noz gas, jo met li iesaist s dz vo organismu biolo iskaj s funkcij s un savstarp s
kopsakar bas ir sarež kas nek l dz šim ticis pie emts (Serpa et al., 2008). Jonu
kan lu aktivit te un paaugstin ta aksonu plazmatisk s membr nas caurlaid ba, ko
izraisa n trija (Na) un Ca jonu l me a pieaugums aksonos, sekm aksonu boj jumus,
tostarp de ener ciju (Medana and Esiri, 2003).
Pašlaik tr kst datu par hronisko alkohola un narkotisko vielu lietot ju smadze u
struktur lo komponentu reakt vi adapt vo izmai u kvantitat viem m jumiem, kuru
rezult ti b tu nov rt ti, kompleksi izmantojot im nhisto misk s un elektronmikro-
skopisk s izp tes metodes. Izv s t mas noz gumu raksturo nepieciešam ba izprast
gan smadze u strukt ras, gan š nu mijiedarb bas izmai as atkar bu izraisošu vielu
iedarb bas gad jumos.
1.2. Darba m is
Smadze u audu raksturojums hroniskas alkohola iedarb bas un narkotisko vielu
lietošanas gad jumos strukt ras un ultrastrukt ras l men , kompleksi izmantojot gaismas
mikroskopijas, im nhisto mijas, elektronmikroskopijas un rentgenmikroanal zes
metodes.
13
1.3. Darba hipot zes
1. CNS morfolo isk s p rmai as ir saist mas ar atkar bu izraisošu psihoakt vu
vielu toksicit tes izrais m izmai m nervaudos; alkohola un narkotisko vielu (opio du,
benzodiazep na, karbamazep na, metkatinona) toksicit tes izrais m izmai m ir
dz gs raksturs.
2. Izv to im nhisto misko mar ieru ekspresija ir atš ir ga, mar ierus
savstarp ji kombin jot, ieg stams noz gs morfolo isko izmai u v rt jums CNS
psihoakt vo vielu lietošanas gad jum .
3. Alkohola un narkotisko vielu (opio du, benzodiazep na, karbamazep na,
metkatinona) toksicit tes gad jumos var pielietot morfolo isko izp tes metožu
kompleksu ar integr tu ieg to rezult tu v rt jumu.
1.4. Darba uzdevumi
a sasniegšanai izvirz ti sekojoši uzdevumi:
1. Izmantojot gaismas mikroskopijas, im nhisto mijas, elektronmikroskopijas
un rentgenmikroanal zes metodes, veikt cortex cerebri, corpus striatum un substantia
nigra izmai u izp ti audu un š nu l men , ieg stot p rmai u kopainu psihoakt vu vielu
lietošanas gad jumos.
2. Veicot oksidat stresa mar iera ekspresijas im nhisto misku noteikšanu, t
morfolo isko un statistisko izv rt jumu, analiz t smadze u garozas un zemgarozas
kodolu rajonu izmai as psihoakt vu vielu ietekm .
3. Veicot MMP9 ekspresijas izv rt jumu un pielietojot statistisk s datu anal zes
metodi, p t daž du smadze u rajonu un š nu l dzdal bu alkohola un narkotisko vielu
izrais s p rb ves noris s.
4. Nov rt t ar SOD1 saist to un metaloprotein zes-9 vad to struktur lo izmai u
iesp jam s korel cijas, izv rt t ieg to rezult tu korel cijas ar elektronmikroskopisk s
anal zes ce ieg tiem rezult tiem.
5. Dot morfolo iski pamatotu skaidrojumu smadze u pel s un balt s vielas
ultrastrukt ras komponentu p rb vei psihoakt vu vielu lietošanas gad jum .
14
6. Noskaidrot audu mediatoru l dzdal bas noz mi neironu un glijas š s
notiekošajos procesos psihoakt vo faktoru ietekm , analiz jot neironu un glijas š nu
jut bu tr s daž dos smadze u rajonos.
7. P t misko elementu noz mi nervaudu struktur laj s p rmai s atkar bu
izraisošu psihoakt vu vielu lietošanas gad jumos; p rbaud t mikroelementu
koncentr cijas noteikšanas iesp jas, izmantojot ener iju dispers s rentgenmikroanal zes
(EDX) metodi.
1.5. Darba novit te
Strukt ras un ultrastrukt ras l men sal dzinoši izanaliz ti tr s daž di CNS rajoni
hroniskas alkohola un narkotisko vielu lietošanas gad jumos. L dz šim pieejamos
literat ras avotos atrodami dati par p jumiem atseviš os smadze u rajonos, tie bieži ir
neviennoz gi un pat pretrun gi. Tr kst datu par kompleksu šo rajonu anal zi
psihoakt vu vielu ietekmes gad jum gan strukt ras, gan ultrastrukt ras l men . Šaj
jum pirmo reizi tiek ieg ti un sal dzin ti dati gan par atš ir gu CNS rajonu iesaisti,
gan neironu un glijas š nu jut bu un atbildes reakciju hroniskas alkohola un narkotisko
vielu lietošanas gad jumos, izv rt jot oksidat stresa izrais tas izmai as un MMP9
iesaisti un noz mi.
1.6. Sadarb bas partneri
1. SIA ”R gas Austrumu kl nisk s universit tes slimn cas“ Patolo ijas centrs
(prof. R. Kleina)
2. RSU Rehabilit cijas fakult te (Dr. A. Stepens)
3. Valsts Tiesu medic nas ekspert zes centrs (prof. O. Teteris)
4. RSU Fizikas katedra (lektore V. Cauce)
15
1.7. Materi li tehniskais nodrošin jums
juma projektam izmantoti RSU AAI Starpkatedru elektronmikroskopijas
laboratorijas materi li tehniskie l dzek i, k ar ESF projekta „Atbalsts doktorantiem
studiju programmas apguvei un zin tnisk gr da ieguvei R gas Stradi a Universit ”
(projekta vienošan s Nr. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009) sniegt s
iesp jas.
1.8. tiskie aspekti
juma veikšanai sa emta R gas Stradi a universit tes tikas komisijas at auja
(l mums 17.12.2009.), (pielikum ).
16
2. LITERAT RAS APSKATS2.1. Smadze u garozas un zemgarozas rajonu morfofunkcion ls raksturojums
2.1.1. Smadze u garozas morfofunkcion ls raksturojums
Oskara un Cec lijas Fogtu (Oskar and Cecile Vogt) aizs kt smadze u garozas
(CC) arhitekt ras organiz cijas izp te un, v k, Korbiniana Brodmana (Korbinian
Brodmann) klasisk s CC kartes izveide, rezult jas CC sadal jum 5 da s, 11 lielos
rajonos un 52 maz kos apgabalos (Augustine, 1996). Prefront CC aiz em pieres
daivas priekš jo da u un ir viena no sarež kaj m anatomisk m un funkcion m
strukt m z ju smadzen s. T s svar funkcija ir saist t un analiz t ien košos
sign lus gan no garozas, gan zemgarozas sl iem, ieskaitot baz los ganglijus.
Prefront garoza tiek dal ta trijos savstarp ji saist tos apakšrajonos – later , medi
un orbit da (Abernathy et al., 2010).
Smadze u garozu (neocortex) raksturo 6 sl u strukt ra, kas satur projekcijas
neironu un starpneironu erme us, k ar to izaugumus, glijas š nas un asinsvadus.
Neironi CC tiek iedal ti div s pamatgrup s – piramid lie neironi un starpneironi. Katra
no grup m tiek sadal ta apakšgrup s atkar no neironu izm ra, formas, dendr tu un
aksonu morfolo ijas un to savstarp jiem kontaktiem. Daž dos CC rajonos un sl os
lokaliz jas atš ir gas neironu apakšpopul cijas. Saska ar morfolo isk m iez m,
piramid los neironus klasific grup , kuru biezie apik lie dendr ti zarojas virs jos
garozas sl os, savuk rt otraj grup neironiem nov ro neizteikt ku apik dendr ta
zarošanos (Abernathy et al., 2010). Pamatojoties uz morfolo isk m paz m, CC
neironus iedala grup ar dzelon šiem (ietverot gan piramid las, gan zvaigž veida
nas), kas veido asimetriskas glutam ter isk s sinapses, un bezdzelon šu grup – liel
starpneironu popul cij , kam rakstur gas ar simetrisk s GABAer isk s sinapses
(DeFelipe et al., 2002; Hof and Sherwood, 2005).
Pieres daivai rakstur gs sal dzinoši liels neirop la daudzums, kas skaidrojams ar
šo rajonu saist bu ar asociat vo garozu un citiem garozas rajoniem (Hoffmann, 2013).
Astroc tu loma norm lu fiziolo isku procesu norit ietver gan specifisku, gan
pamatfunkciju realiz ciju. S kotn ji astroc tiem biež k tikušas pied tas pas vas
funkcijas, ieskaitot struktur lu un funkcion lu neironu atbalstu. Daudzus gadus astroc ti
uzskat ti par neuzbudin m glijas š m, tom r p jos 20 gados šis uzskats ir
radik li main jies. Iev rojami pieaudzis p jumu skaits, kas apliecina astroc tu lomu
17
glutam ta regul cij un daž du sign lmolekulu izdal , tiem iesaistoties molekul rajos
transporta meh nismos un nodrošinot lok lo komunik ciju (Volterra and Meldolesi,
2005). P jo gadu p jumi apliecina astroc tu iesaisti daž du neirolo isku saslimšanu
etiolo ij (Pereira and Furlan, 2010), taj skait ar p rm gu alkohola (González and
Salido, 2009) un citu atkar bu izraisošu vielu lietošanu izrais s izmai s (Haydon and
Carmignoto, 2006). Izš ir divus astroc tu tipus – protoplazmatiskos un fibrozos.
Protoplazmatiskie astroc ti atrodas CNS pel kaj viel , tiem ir neregul ra forma,
apa gs, vienm gas hromat na strukt ras kodols ar ekscentriski novietotu kodoli u.
Fibrozie astroc ti atrodas baltaj viel , tiem rakstur gas regul ras kont ras (Peters et al.,
1970).
CC pel s vielas oligodendroc tiem ir satel tš nu funkcijas, kam r balt s vielas
rajon t s veido miel na apvalku. Turkl t zi ojumos piramid lo neironu atrofiju saista
ar oligodendroc tu defic tu garozas III un V sl (Uranova et al., 2004).
Oligodendroc tiem rakstur gs neliels apa š vai ov ls, relat vi tumšs kodols un šaura
citoplazmas da a ap to (Uranova et al., 2004).
2.1.2. Zemgarozas rajonu morfofunkcion ls raksturojums
Baz lie gangliji (BG) (2.1. att.) ir ekstrapiramid s sist mas da a, to veido
zemgarozas kodolu grupa, kas iesaist ta daž dos procesos, ieskaitot motor s,
asociat s, izzi as, k ar ar atmi u (Alexander and Chrucher,1990; Herrero et al.,
2002) un ieradumiem (Yin and Knowlton, 2006; Yelnik, 2008; Rothwell, 2011; Bonsi et
al., 2011) saist s funkcij s.
18
2.1. att. Smadze u garozas (1) un zemgarozas kodolu – corpus striatum (2)un substantia nigra (3) anatomisk lokaliz cija. Modific ts p c Dauber,
Pocket Atlas of Human Anatomy, 2007
BG tradicion li saist ti ar CNS motor m strukt m, ta u dorsolater -
prefront saist ba un BG izeja uz prefront lo garozu ir plaš ka un topogr fiski
organiz ka, nek l dz šim dom ts (Middleton and Strick, 2002; Reynolds and
Wickens, 2002; Tepper and Lee, 2007).
BG dors lo da u veido striatum, globus pallidus, subtal miskie kodoli un
substantia nigra (SN). Ar limbisko sist mu ir saist ta BG ventr da a – nucleus
accumbens, pallidum ventrale un tegmentum ventrale (Bolam et al., 2000).
Striatum, ko veido nucleus caudatus un putamen, ir liel un galven
funkcion li specializ BG vien ba. Tas sa em ien košus sign lus gan no CC, gan ir
savstarp ji saist ts ar dopam ner isko neironu sign liem (Yin and Knowlton, 2006;
Albin et al., 1989, Delong, 1990, Kreitzer and Malenka, 2008), (2.2. att.). Striatum loma
ir noz ga ar izzi as un kust bu trauc jumiem saist s saslimšan s (DeLong and
Wichmann, 2007).
19
2.2. att. Smadze u garozas un baz lo gangliju savstarp saist ba.Modific ts p c Bonsi et al., Front Neuroanat., 2011
Nucleus caudatus un putamen daž loma, kas saist ta ar augst l me a
bu un atmi as procesiem, ir p ta dz vniekiem, analiz jot iztur šan s izmai as
boj jumu procesu gait , k ar pielietojot eksperiment las farmakolo ijas metodes
(Grahn, 2008).
Klasific jot striatum nervu š nas, var izdal t divas neironu apakšgrupas. Pirmo
veido vid ja izm ra projekcijas neironi (Goldži I tips) jeb GABAer iskie dzelon šu
neironi (izm rs 10 – 20 µm). Šie GABAer iskie maza un vid ja izm ra neironi sast da
vair k nek 95% un tiek s k iedal ti apakšgrup s atkar no to izaugumu veida un
saturoš prote na – D1 vai D2 receptora. Šo š nu dendr tu s kumda ai nav dzelon šu, tie
par s tikai, dendr tiem s kot zaroties. Tie sa em nervu impulsus gan no CC, gan no
tal ma (Parent and Hazrati,1995; Sharott et al., 2009).
Augst k min to neironu aktivit te ir atkar ga no otras striatum neironu
popul cijas, ko veido vid ja l dz liela izm ra starpneironi (Goldži II tips). Tos iedala
etr s daž s bezdzelon šu starpneironu apakšgrup s, saska ar/p c to dzelon šu
funkcion s aktivit tes un neiromediatora veida (Raz et al., 2001; Sharott et al., 2009).
Viena no t m – „gigantiskie” bezdzelon šu starpneironi, kas izdala acetilhol nu, atbilst
toniski akt viem neironiem ar unik liem jonu kan liem. Šiem neironiem erme a
izm rs var b t l dz 40 µm. Starpneironus raksturo 3 – 6 biezi, gludi prim rie dendr ti,
kas veido dendr tisko zarojumu l dz 1 mm diametr . Lai gan šie hol ner iskie neironi
sast da tikai 1 – 3% no striatum neironiem, tie veido plašu kontaktu t klu, apg jot ar
20
acetilhol nu striatum. Acetilhol na modul cija un savstarp mijiedarb ba ar
dopam ner iskiem neironiem ir izš ir ga norm lai striatum darb bai. Hol ner isko
sign lu disfunkciju asoci ar kust bu trauc jumiem saist s saslimšan s. Hol ner isko
neironu funkcija nav vienk ršoti raksturojama k aktiv joša vai nom coša, šie neironi
nodrošina striatum izejas sign lu ilguma, stipruma un plašuma regul ciju. Šie neironi ir
toniski akt vi pat laik , kad netiek sa emti sinaptiskie sign li. Šis br dis, saukts par ar
dopam nu saist m pauz m, tiek uzskat ts par „apm bas” posmu un, iesp jams,
atkar gs no kortiko-striat lo glutam ter isko sinapšu aktivit tes. Papildus šai
starpneironu popul cijai izdala ar parvalbum nu ekspres jošus, somatostat nu/neiro-
pept du Y un kalretin nu izdalošos GABAer iskos starpneironus (Sharott et al., 2009;
Oldenburg and Ding, 2011). Putamen un nucleus caudatus izmai as, saist tas ar
dopam ner isko neironu sign liem, rakstur gas Parkinsona slim bai (Kish et al., 1988).
Nesenie nov rojumi atz dors striatum pašu noz mi striato-nigro-striat sign lu
kask narkotisku vielu lietošanas gad jumos (Everitt et al., 2008).
SN lokaliz jas mesencephalon, ir saist ta ar CC, muguras smadzen m, corpus
striatum un retikul ro form ciju. SN ir anatomiski heterog ns zemgarozas kodols, to
iedala div s da s, kur m atš iras strukt ra un funkcijas – pars compacta (SNpc) un
pars reticulata (SNpr) (Rinvik and Grofova, 1970; Tepper et al., 1995). SN pars
compacta lokaliz jas dopam ner iskie neironi, kurus, atkar no citoarhitekt ras,
topogr fiskiem un miskiem r jiem iedala 5 apakšgrup s. Savuk rt SN pars
reticulata lokaliz jas GABAer iskie neironi, kurus p c iepriekš min tiem r jiem ar
iedala 5 apakšgrup s (González-Hernández and Rodríguez, 2000). P jumi apstiprina,
ka globus pallidus internus neironi tieši iesaist s motoro funkciju nodrošin šan , ta u
SN pars reticulata loma motoro funkciju regul cij nav viennoz gi skaidra, lai gan
jumi, izmantojot retrogr du akson lu transportu, apstiprina SN pars reticulata
saist bu ar prim ro motoro garozu (Hoover and Strick, 1993; Wichmann and Kliem,
2004). SN pars compacta lokaliz jušies multipol rie dopam ner iskie neironi, kas satur
pigmentu – neiromelan nu. Neiromelan na sp ja mijiedarboties ar daž m organisk m
un neorganisk m sast vda m, ieskaitot met lu jonus un lip dus, ir daudzu sarež tu
jumu m is (Zecca et al., 2001). Neiromelan ns ir iesaist ts met lu, paši dzelzs
(Fe) jonu metabolism neironos, t noz me saist ta ar ar oksid cijas meh nismu,
nov ršot š nu boj jumus to darb bas laik . Parkinsona slim bas gad jum neiromelan na
daudzums ir samazin ts, kas var b t iemesls š nu boj ejai oksid cijas procesu rad to
izmai u d (br vie radik i u.c.) (Fedorow et al., 2005).
21
Daudz prekl nisku un kl nisku p jumu par iesp jami rezultat ku rst šanu
koka na, nikot na, hero na un etanola ietekmes gad jum nor da uz tiešiem
GABAer isko receptoru un netiešiem (ar dopam ner isk meh nisma modul ciju
saist tiem) GABAB receptoru stimul cijas boj jumiem (Cousins et al., 2002). Virkne
jumu par da, ka oksidat vais stress var tikt iesaist ts daž du de enerat vu procesu
noris s, slim bu un sindromu izpausm s (Sayre et al., 2008). P rm ga un hroniska
alkohola lietošana paaugstina ROS veidošanos un samazina antioksidantu aizsardz bas
sist mu smadzen s daž s izpausm s (Sun and Sun, 2001).
2.1.3. Later lo ventrikulu sieni as morfofunkcion ls raksturojums
CNS izzi b tisku noz mi ieguvuši p jumi par nervu sist mas sp ju rad t
jaunus neironus noteiktos smadze u rajonos. Multipotentas neir s cilmes š nas
(NCŠ), ar t m piem tošo potenci lu veidot neironus, astroc tus un oligodendrogliju,
nov rotas ne tikai embrion s att st bas laik , bet ar pieaugušo z ju smadzen s, taj
skait cilv kam (Taupin and Gage, 2002; Okano, 2002), (2.3. att.). Piln ka izpratne
par pieaugušo NCŠ biolo iju ir noz ga gan smadze u saslimšanu etiolo isko faktoru
un pato en zes noskaidrošan , gan potenci s rst šanas izstr . Neiro en zes un
NCŠ diferenci cijas regul cija noris en tisku faktoru ietekm . Alkohols ir plaši
paz stams citotoksisks a ents, kas izraisa virkni izmai u neiro en hroniskas alkohola
iedarb bas gad jum (Crews and Nixon, 2003; Tateno and Saito, 2008; Nixon et al.,
2010). Neskatoties uz plašajiem p jumiem, meh nismi, kuru darb bas rezult
alkohols izraisa nervaudu boj jumus, joproj m ir neskaidri. Joproj m neatbild ti
jaut jumi ir: 1) vai alkohols ir noz kais, vai viens no faktoriem, kas var ietekm t
neiro en zi pieaugušo smadzen s, un 2) k pak un k di meh nismi skar pieaugušo
neiro en zi hroniskas alkohola lietošanas gad jum .
22
2.3. att. Neiro en ze un neir s cilmes š nas pieaugušu z ju CNS. a: Multipotent sneir s cilmes š nas (NCŠ), no kur m att st s neironi (N), astroc ti (A) un oligodendroc ti
(O). b: Divas teorijas par NCŠ att st bu no: 1) ependimoc tiem (Ep), 2) astroc tiemdz m š m (A). Modific ts p c Taupin and Gage, JNeurosci Res, 2002
2.2. Smadze u garozas un zemgarozas š nu ultrastruktur ls raksturojums
CC ultrastrukt rai rakstur gs daudz nervu š nu erme u un glijas š nu, ko ietver
neirop ls – dendr ti, dendr tu gala izaugumi un nemielin ti aksoni, sinapses veidojoši
aksonu gala izaugumi. Pieres daivas rajon esošos neironus klasific p c š nas erme a
izm riem: mazi (diametrs maz ks par 12 m), vid ji (diametrs 12 – 17 m) un lieli ar
diametru virs 17 m. Neironus klasific jot, em v kodola apvalku, heterohromat na
izvietojumu kodol , br vo ribosomu, mitohondriju skaitu un uzb vi, graudain un glud
endoplazmatisk t kla esam bu. Piramid los neironus iesp jams noteikt jau puspl najos
griezumos gaismas mikroskop p c izteikta apik dendr ta un dažreiz viena vai diviem
later lajiem dendr tiem. Neironus bez š m iez m klasific k zvaigž veida neironus.
Pirm un treš sl a vid ja izm ra piramid liem neironiem parasti ir regul ra s
membr nas veidota kont ra un dažreiz dzi as kodola apvalka ieloces. Citoplazma satur
br vas ribosomas, nedaudz graudain endoplazmatisk t kla un mitohondrijus, kas
parasti ir apa as formas un gaiši, citoplazm bieži ir lipofusc na iesl gumi. Goldži
apar ts parasti lokaliz jas viet s, kur no š nas erme a s kas apik lais un later lie
dendr ti. Piramid lo š nu apik lie dendr ti satur mikrotubu us, dažus mitohondrijus un
23
br vas ribosomas, aksoni satur daudz neirofilamentu. Aksonu gala izaugumi veido
simetriskas sinapses ar lieliem, apa iem un elipses formas sinaptiskiem p sl šiem, bieži
uzr dot elektronoptiski bl vas postsinaptisk s membr nas, un nesimetrisk s sinapses ar
maziem, apa iem un saplacin tiem sinaptiskajiem p sl šiem. Ceturt un sest sl a
piramid liem neironiem rakstur gs sal dzinoši izloc ks kodola apvalks. Smadze u
garoz lokaliz jas mazi (diametrs maz ks par 12 m), sal dzinot ar piramid liem,
grozi veida neironi, kam rakstur gi heterohromat na sakopojumi kodol , izteikti
daudzveid ga mitohondriju morfolo ija – rakstur gs gan ciešs kristu novietojums un
elektronoptiski bl va matrice, gan ar ne tik bl vs kristu izvietojums un elektronoptiski
gaiša matrice, retumis nov ro ar aksosomatisk s sinapses. Vid ja izm ra zvaigž veida
neironiem (12 – 17 m diametr ) rakstur gi sal dzinoši nedaudz heterohromat na kodol
un nedaudz organellu citoplazm . V rojams Goldži apar ts, daži vid ja izm ra
mitohondriji un dažreiz lipofusc na iesl gumi. CC sl os atrodami ar zvaigž veida
neironi ar lielu organellu daudzumu citoplazm . Lielie zvaigž veida neironi (diametrs
liel ks par 17 m) parasti ir ar apa u s membr nas veidolu. Tos iedala div s
apakšgrup s, kas atš irami p c dif za vai sakopojumu veid izvietota heterohromat na
(Ong and Garey, 1991).
Pel s vielas protoplazmatiskiem astroc tiem ir labi att st ti citoplazmas
organo di un si, sazaroti izaugumi, kas piel gojas neirop la formai, aptverot sinapses un
ar gala izaugumiem sedzot asins kapil rus. Protoplazmatisko astroc tu citoplazm ir
sal dzinoši maz starpdiedzi u, kas sast v no glijas fibrill sk prote na (GFAP),
citoplazma gaiša, taj bieži glikog na iesl gumi. Balt s vielas fibroziem astroc tiem
rakstur gs neregul rs, bieži vien krokots kodola apvalks, gari, mazzaroti izaugumi
(Peters et al., 1970; Miller and Raff, 1984; Lange et al., 2012).
Astroc ti tieši komunic ar neironiem un dinamiski mijiedarbojas uz sinaps m
gan ar neiromediatoru, gan ar receptoriem saist iekšš nu Ca pal dz bu, iesp jams,
iesaistoties daž du sinaptisko posmu att st (Slezak and Pfrieger, 2003). Astroc ti
ekspres daž das regulator s molekulas, t das k endotel nus, asinsvadu endot lija
augšanas faktoru (VEGF), efr nus un t receptorus, kas regul neiron lo att st bu,
akson lo augšanu un vaskulo en zi (Seifert et al., 2006). Ir zi ojumi par CC neironu
kult m bez astroc tu kl tb tnes, kur, iedarbojoties ar etanolu, b tiski paaugstin s ROS
menis, t di aujot izteikt pie mumu par astroc tu noz mi neironu aizsardz pret
toksisku vielu iedarb bu (Watts et al., 2005). Patolo isku situ ciju gad jumos, posm no
24
ak ta iekaisuma l dz neirode enerat m saslimšan m, astroc tos norit izteiktas
morfofunkcion las izmai as (Ridet et al., 1997; Giaume et al., 2010). Ir p jumi par
astroc tu l dzdal bu matrices metaloprotein zes-2 ekspresij , iesaistoties BBB veidošan
(Rosenberg et al., 2001). DeVito un kol u p jums ar pl smas citometrijas anal zes
metodi pier da etanola ietekmi, izraisot paaugstin tu jut bu un tumora nekrozes faktora-
alfa (TGF- ) izrais tu š nu boj eju eksperiment lo dz vnieku astroc tu kult (DeVito
et al., 2000). Nesen public ts p jums par alkohola noz mi glikozes l me a
samazin šan gan astroc tos, gan neironos, t di sekm jot neirotoksicit ti un neironu
de ener ciju (Abdul Muneer et al., 2011).
Oligodendroc tus iedala miel nu veidojoš s š s un satel tš s. Satel tš nas
lokaliz jas perineir li un kalpo k mikrovides regulators ap neironiem. Sal dzinot ar
astroc tiem, tie ir maz ki izm ros, ar tumš ku citoplazmu un kodolu, pateicoties
elektronoptiski bl vam heterohromat nam. Tiem nav starpdiedzi u un glikog na
iesl gumu citoplazm . Oligodendroc tam ir maz su izaugumu, kuri kontakt ar aksonu.
c „oligodendroc ts” termina atkl ja (1921) Rio Hortegas (Río Hortega)
klasifik cijas oligodendroc tus, atkar no izaugumu skaita, iedala etr s grup s
(Baumann and Pham-Dinh, 2001). P c oligodendroc tu morfolo iskaj m paz m un to
veidot miel na apvalka izm riem izdala: nelielas š nas, kas veido pl nu miel na
apvalku ap 15 – 30 maza diametra aksoniem, vid jas š nas un lielas, kas veido miel na
apvalku ap vienu 1 – 3 reizes liel ka diametra aksonu (Butt and Ransom, 1989).
Savuk rt Mori un Leblonds klasific oligodendroc tus tr s grup s p c citoplazmas
elektronoptisk bl vuma noteikšanas elektronu mikroskop (Mori and Leblond, 1970).
Neskatoties uz zin šan m par oligodendroc tu lomu miel na apvalka veidošan ,
joproj m nav piln izprasti oligodendroc tu diferenci cijas un CNS mieliniz cijas
molekul rie aspekti, ta u ir pier jumi miel na apvalka plasticit tei k atbildes
reakcijai uz neiron lu aktivit ti (Emery, 2010). Matutes un kol u (Matute et al., 2006)
rskata zi ojum apkopoti p jumi par glutam ta saist tiem glijas š nu boj jumiem
daž du CNS patolo iju gad jumos. Apliecin ts oligodendroc tu jut gums un
ievainojam ba, paaugstinoties glutam ta l menim, kas rezult var izrais t š nu boj eju
(Matute et al., 2006). Ir ultrastruktur li p jumi par miel na apvalka izmai m
novecošan s un Alcheimera slim bas gad jumos (Peters, 2002; Peters, 2009).
Mikroglija veido 5 – 10% no visas glioc tu popul cijas, t s ir CNS
im nkompetent s antig nu prezent još s š nas (Dheen et al., 2007). Mikroglijas š na ir
neliela, ar šauru citoplazmas sl ni, tai ir daudz izteikti sazaroti un izloc ti izaugumi.
25
Kodol heterohromat na sakopojumi tumši, kas kontrast ar gaišo nukleoplazmu un
kodola apvalku. Citoplazm maz mitohondriju un sas endoplazmatisk t kla cisternas,
ar tumši, lizosom m l dz gi iesl gumi (Mori and Leblond, 1969). Citotoksisku un
iekais gu faktoru ietekm mikroglija aktiv jas, BBB boj juma gad jum funkcion jot k
antig nu prezent jošas š nas (Nakajima and Kohsaka, 2001). Mikroglijas kontrol tie Fe
homeost zes procesi joproj m ir neskaidri, tom r ir zin ms, ka Fe depoz ti izgulsn jas
mikroglij Alcheimera un Parkinsona slim bu gad jum (Ward et al., 2011).
nu ultrastuktur lais raksturojums apkopots 2.1. tabul p c Petersa (Peters et
al., 1970).
26
2.1. tabulaCNS š nu ultrastruktur ls raksturojums
nas ermenis Dendr ti Aksoni IzaugumiNeironi:kodols
liels, mazajos neironos l dz ar to citoplazmas maz, mazaizm ra neironos daudz heterohromat na, ir tumšskodoli š
- - -
Nisla viela ir ir nav -Goldži komplekss nav piestiprin tu vai br vu ribosomu, plašs cisternu
komplekss, bl vs iepakojums, cisternas šaurasir piestiprin tas vaibr vas ribosomas,plašs cisternukomplekss, bl vsiepakojums, cisternasšauras
nav -
lizosomas ir nav nav -endoplazmatiskais
klsir ir nav graudain
endoplazmatisk t klaun br vu ribosomu
-
mitohondriji nelieli zirn ši, tievas n ji as ir ir -citoskelets daudz mikrotubu u un neirofilamentu maz neirofilamentu,
ir mikrotubu i -paral li garenasij
sal dzinoši mazmikrotubu u unneirofilamentu
-
iesl gumi lipofusc na iesl gumi nav nav -nu gala izaugumi
un sinapsesvariabls daudzums citoskeleta elementu neregul ra forma,
satur ribosomasgludas kont ras,nesatur ribosomas
-
27
2.1. tabulas turpin jums
Fibrozie astroc ti:kodols un š nas
ermenis
kodolam neregul ra forma, bieži ar krok m, vienm gssaturs, citoplazma gaiša, citoplazm organellas samnedaudz, rakstur gas fibrillas, gari mitohondriji, daž di,pat „Y” forma, endoplazmatiskais t kls v ji att st ts
- - -
izaugumi - - - zarojas, izaugumosmitohondriji,fibrillas unglikog na granulas
Protoplazmatiskieastroc ti:kodols un š nas
ermenis
kodols apa gs, vienm gas strukt ras, rakstur gasfibrillas, kas maz k nek fibrozajos astroc tos,endoplazmatiskais t kls v ji att st ts, citoplazma gaiša,taj bieži glikog na iesl gumi, lieli, pagarin timitohondriji, mikrotubu i, pa reizei centriolas, var b tskropsti as, kont ras nevienm gas (piel gojasneirop la formai), reti noapa ota forma
- - -
izaugumi - - - ir mitohondriji,endoplazmatiskais
kls, ir ribosomas,nav mikrotubu u, irglikog na iesl gumiun fibrillu k ši
Oligodendroc ti:kodols un š nas
ermenis
kodols apa š, ov ls vai neregul ras formas, izteiktsheterohromat ns, novietojums ekscentrisks, citoplazmatumša, elektronoptiski bl ka (atš ir noastroc tiem) nesatur starpdiedzi us un glikog naiesl gumus, si izaugumi
- - -
Miel na apvalks - nav ir -Mikroglija:kodols un š nas
ermenis
neregul ras formas kodols ar heterohromat nasakopojumiem, kompakts organellu novietojums, mazgaru endoplazmatisk t kla cisternu
- - -
izaugumi - - - zaroti
28
2.3. Asins-smadze u barjeras struktur ls un ultrastruktur ls raksturojums
dziens par asins-smadze u barjeru (BBB) s kotn ji par jies 19. gs. beig s
cij , pamatojoties uz Paula rliha (Paul Ehrlich) p jumiem. 1960. gad R ss un
Karnovskijs (Reese and Karnovsky), Braitmans un R ss (Brightman and Reese)
atk rtoja rliha un Goldmana (Edwin Goldman) eksperimentus struktur laj l men ,
pielietojot elektronu mikroskopu un nosakot par BBB pamatu CNS asins kapil rus un
endoteli s š nas (Ribatti et al., 2006).
BBB ir augsti specializ ta smadze u kapil ru endot lija š nu un astroc tu
veidota strukt ra (2.4. att.). T kop ar peric tiem, mikroglijas š m, neironiem, k ar
ekstracelul ro matrici (ECM) veido neirovaskul ro vien bu CNS norm las funkcio-
šanas nodrošin šanai (Hawkins and Davis, 2005).
2.4. att. BBB strukt ra un sast vda as: 1 – baz membr na, 2 – astroc tu k ji as,3 – peric ti, 4 – endotelioc ti. Modific ts p c Zlokovic, Neuron, 2008
BBB ir selekt va, to veido endot lija š nas, kas tipiski aptvertas ar glijas š nu
izaugumiem – „k ji m”. Barjera veidota no endoteli lo š nu savienojuma viet m, kas
kontrol saska otu starpš nu savienojumu atv ršanos un aizv ršanos. Ciešie
endoteli lie savienojumi veidoti no daž diem prote nu kompleksiem, kuri ir galvenie
nu caurlaid bas regulatori. Sl gj gles (zonula occludens) sast v no trim integr m
membr nas olbaltumviel m: klaud na, oklud na un savienojumu adh zijas
29
olbaltumviel m, k ar virknes papildus citoplazmatisko olbaltumvielu, ieskaitot zonula
occludens (ZO) olbaltumvielas 1, 2 un 3, cingul nu, un citas olbaltumvielas. Š s
papildus olbaltumvielas saista membr nas olbaltumvielas ar akt nu, uzturot endot lija
strukt ras viengabalain bu un funkcion šanu. Salipšanas josli as (zonula adhaerens)
veidotas no membr nas olbaltumviel m, saukt m par kadher niem, kas ir savienotas ar
akt nu, un no saistošaj m olbaltumvielu molekul m, saukt m par katen niem, lai
veidotu adhez vus iekšš nu kontaktus un savstarp ji mijiedarbotos ar savienojumiem.
Smadze u endoteli s š nas atrodas virs baz s pl tn tes, kas satur ECM molekulas,
rkl jot vair k nek 90% no endoteli lo š nu virsmas, un ir iesaist tas BBB caurlaid
(Ballabh et al., 2004; Groma un Zalcmane, 2012). BBB endot lijam nav poru, tam
rakstur gs neliels skaits pinocitotisku p sl šu, daudz augstai metaboliskai aktivit tei
rakstur gu mitohondriju. Endotelioc ta membr nu receptori un transporta olbaltumvielas
nodrošina gan transporta molekulu p rvadi, gan potenci li toksisku vielu caurlaid bu
(Weiss et al., 2009). Cilv ka smadzen s esošie astroc ti ir zvaigž veida formas glijas
nas, kas parasti ir 7 – 10 reižu vair k nek neironu; astroc tu izaugumi veido ciešu un
piel pošu pl tn šu t klu pie s BBB virsmas, attiec gi baz s membr nas. Aizvien
vair k gan in vitro, gan in vivo dati atbalsta hipot zi, ka astroc ti ir uzbudin mas š nas
un sp b tisku lomu inform cijas apstr un neironu aktivit tes modul cij . Š s
nas ir noz gas vaskul tonusa kontrol , t astroc tu loma smadze u
mikrovaskul ro endoteli lo š nu un sign lp rvades uztur šan analiz ta indiv diem ar
daž m saslimšan m, k ar p jumos par BBB integrit ti. Astroc tiem ir paša noz me
BBB izveid un funkcion s aktivit tes nodrošin šan , sekm jot komunik ciju un
regul jot sinaptisko p rraidi, t di nodrošinot neiron lo plasticit ti (Abbott et al.,
2006; Kim et al., 2006). Ar asinsvadu sieni u peric tiem saist tais angiopoet ns var
izrais t oklud na ekspresiju endotelioc tos, t di ietekm jot savienojuma vietas BBB
(Winkler et al., 2011). BBB veidošanas, nobriešanas un uztur šanas pamat ir peric tu
un endot lija sarež ta mijiedarb ba. Peric ti komunic tieši ar endoteli m š m ar
invagin ciju pal dz bu, kur viens peric ts var kontakt t ar vair m endoteli m š m,
nodrošinot papildus komunik cijas k rtu un asinsvadu meh nisko stabilit ti. P jumos
peric ti par ti k makrof giem l dz gas š nas ar mioc tiem rakstur gu saraušan s
sp ju, kas regul asins pl smu kapil ros, sp jot b tisku lomu BBB uztur šan
vienlaikus ar smadze u homeost zes pašregul ciju. In vivo p jumi nor da, ka peric tu
un endoteli lo š nu savstarp mijiedarb ba ir kritiska BBB regul cij un š s
mijiedarb bas sagraušana var izrais t barjeras disfunkciju un nervaudu iekaisumu.
30
jumi par da, ka peric ti ekspres t das molekulas k asins pl tn šu izdal to augšanas
faktoru (PDGFR), asinsvadu endot lija augšanas faktora (VEGF), nervu augšanas
faktora (NGF), TGF un MMP (ieskaitot MMP9), kas regul BBB integrit ti (Dohgu et
al., 2005; Zozulya et al., 2008; Dore-Duffy, 2008; Armulik et al., 2010; Winkler et al.,
2011; Ishitsuka et al., 2012).
Nervu š nu aktivit te un asins mikrocirkul cija ir saist ti j dzieni, kas atspogu o
smadze u funkcion lo aktivit ti, tom r š procesa š nu meh nismi joproj m ir
neskaidri. Endot lija š nu savienojuma vietas veido sarež tas transmembr nu
strukt ras, kas citoplazm saist tas ar š nu citoskeleta diedzi iem. Baz s membr nas
un ECM boj jumi tiek viennoz gi saist ti ar paaugstin tu BBB jut bu patolo iskaj s
noris s (Rosenberg, 2012). Hroniskas alkohola lietošanas gad jumos pier ti balt s
vielas boj jumi, kas saist mi ar BBB p rmai m (Mann et al., 2001). Toksiskas vielas
var izrais t BBB boj jumus un tiem sekojošas izmai as sinapšu un neironu darb
(Zlokovic, 2008).
2.4. Alkohola un narkotisko vielu ietekmes izp te CNS
Daudz p jumu saist ti ar atkar bu izraisošu vielu, taj skait alkohola un
opio du, iedarb bas meh nismiem un šo vielu izrais tu neiropatolo iju. Daudz kust bu
saslimšanu tiek asoci tas ar tiešu atkar bu izraisošu vielu iedarb bu. Lu iano un
Saunders-Pullmana (Luciano and Saunders-Pullman, 2009) p rskata zi ojum un
apkopota atkar bu izraisošo vielu ietekme uz CNS neironu funkcion lo darb bu:
(1) koka na iedarb ba saist ma ar dopam ner isko neironu funkcion s aktivit tes
stimul ciju – tas blo dopam na atpaka uz emšanu presinaptiskaj pol , rezult
palielinot dopam na l meni rpus š nas prefront laj CC (Trantham-Davidson et al.,
2014), (2) metkatinona darb ba – ar D2 receptoru izmai m striatum, (3) opio du (gan
dab opio da – morf na, gan sint tisko – metadona un tramadola) iedarb ba – gan ar
GABAer isko starpneironu, gan dopam ner isko neironu aktivit tes izmai m. Koka na
iedarb ba izmaina prefront s CC aktivit ti, izmainot dendr tisko zarojumu un
sinaptisko plasticit ti (Rasakham et al., 2014). T di medikamenti k benzodiazep ns
paaugstina GABA neironu aktivit ti, bet alkohols, kura iedarb ba nav piln
izskaidrota, ietekm GABA neironu aktivit ti un ir iesaist ts endog no opio du
31
atbr vošan (Mitchell et al., 2012). Karbamazep ns iesaist s dopam ner isk s un
glutam ter isk s sist mas darb bas regul cij (Ambrósio et al., 2002).
Saska ar literat ras datiem prefront s CC strukt ru un funkcijas ietekm
ak ta un hroniska alkohola iedarb ba, turkl t ir pier jumi par psihoakt vu vielu, ar
opio du izrais m izmai m šaj rajon (Abernathy et al., 2010). Kima un kol u (Kim
et al., 2014) p juma rezult ti apliecina piramid lo neironu izmai as prefron CC
rajon , kas saist mas ar glio en zi, oligodendro en zi un miel na sl a izmai m.
Ašnera un kol u (Aschner et al., 2001) p jums ar š nu kult m atkl j astroc tu
uzbriešanu k alkohola toksicit tes izrais tu efektu. T di toks ni k amonijs, Mn un Cu,
izraisa parkinsonisma simptomiem l dz gas izmai as baz lajos ganglijos. Turkl t ir
pier ts, ka paši jut gi uz š du toks nu ietekmi ir astroc ti, ko raksturo š nas kodola
uzbriešana, heterohromat na margin cija un glikog na iesl gumu depoz ti citoplazm
(Butterworth, 2010). Spano (Spano et al., 2010) un kol u p rskata zi ojum nor ts
uz opio du un kanabino du ciešo saist bu, iedarbojoties uz dopam ner isk s sist mas
vad šanas ce iem. Augsts kanabino du CB1 receptoru bl vums atrasts CC (II – III un V
– VI sl nis), smadzen šu, k ar baz lo gangliju rajon , kur t receptoru atradnes
lokaliz jas aksonos, bet netika atrastas neironu erme os un dendr tos. CB1 receptorus
ekspres GABAer iskie vid ja izm ra projekcijas neironi ( paši GP un SN pars
reticulata rajonos), k ar subtal misko kodolu glutam ter iskajos projekcijas neironu
termin li, kas lokaliz jas GP. Presinaptisk CB1 lokaliz cija nor da uz kanabino du
iesaisti neiromediatoru atbr vošan aksonu termin los. P jumos pier ts to
nom cošais efekts uz virkni neiromediatoru, taj skait GABA, izdali. Inform cija par
šaj neiromediatoru inhib šanas proces iesaist tiem š nu meh nismiem joproj m ir
neskaidra, lai gan eksperimenti liek dom t par volt žas atkar go Ca kan lu jut bu un
iesaisti, kanabino diem samazinot sinaptisko p rvadi (Iversen, 2003). Ir daudz p jumu
ar š nu kult m un dz vnieku mode iem saist tos eksperimentos par astroc tu dal bu
opio du, paši morf na, izrais tu sign lu aktiv cij , taj skait k atbildes reakciju
modul jot tiešu š elšanas prote nu un citok nu ekspresiju. Ir dati par striatum rajonu
astroc tu iesaisti, bet nav morfolo isku pier jumu par SN astroc tu aktiv ciju š dos
gad jumos. Re ion heterogenit te, kas saist ta ar opio du izrais tu sign lu kask des
aktiv ciju, pašlaik nav izzin ta (Coller and Hutchinson, 2012). Ir p jumi, kas
apliecina, ka alkohols izraisa paaugstin tu astroc tu sekret tu iekaisuma a entu l meni,
izraisot neiron lu iekaisumu (Floreani et al., 2010). Veids, k alkohols ietekm
dopam ner isko neironu aktivit ti un tai sekojošo GABAer isko neironu nom kšanu,
32
joproj m ir neizskaidrots. Nav izzin ts, vai uzved bas atš ir bas saist mas ar neironu un
astroc tu izmai m, lai gan ir pier jumi par citok nu un to receptoru iesaisti, ak tas
alkohola lietošanas rezult samazinoties motorajai aktivit tei. Neirotoksisku alkohola
iedarb bas izpausmi da ji saista ar glutam ta izdali no astroc tiem, t s laik ar
superoks da anjonu l dzdal bu izmain s Ca jonu koncentr cijas l menis (Coller and
Hutchinson, 2012).
Plašs starpdisciplin ru p jumu spektrs saist ts ar balt s vielas de ener cijas
izp ti alkohola un citu atkar bu izraisošu vielu lietošanas gad jumos (Kril et al., 1997;
Moselhy et al., 2001; Harper and Matsumoto, 2005; Pfefferbaum et al., 2009;
Pfefferbaum et al., 2010), (2.5. att.).
2.5. att. Miel na apvalka boj jumi, saist ti ar smadze u balt s vielas de ener ciju,1 – oligodendroc ts, 2 – nervu š na, 3 – miel na apvalka izmai as
33
2.5. Neironu un glijas š nu im nhisto miskie mar ieri
jos gados iev rojami pieaugusi iesp jam ba agr nu vai pat prekl nisku
neirode enerat vu saslimšanu noteikt ar biomar ieru pal dz bu. Kaut gan pašlaik piln
ir pier tas pieaugušo CNS re ener cijas sp jas, boj g jušo neironu aizvietošanas
meh nisms paliek neskaidrs. Biomar ieru izp tes m is ir prec zi noteikt kl nisku
diagnozi pirms plaš kas neironu boj ejas konstat šanas, progres jot saslimšan m, k ar
dot ieskatu pato en zes noris s, veicot korel cijas izp ti daž du biomar ieru vid
(Olsson et al., 2011).
2.5.1. NSE – neironu citosola mar ieris
Enol ze ir glikol tisk enz ma dim risks izoenz ms. Tai ir audu specifiskie
izoenz mi, kas sast v no triju daž du izoformu (alfa, beta, gamma) homo- un hetero-
dim riem. Neironu specifisk enol ze (NSE) ir 47 kD gamma-homodim rs. NSE ir
neirospecifisks mar ieris, kas p rsvar atrasts neironu un neiroendokr no š nu
citoplazm , ar eritroc tos, gludajos mioc tos un tauku š s. NSE lokaliz cija daž dos
nervu š nu veidos un to izaugumos smadze u garoz , smadzen s un hipokamp ir
variabla (Schmechel et al., 1987; Seshi et al., 1988). Kaut ar NSE netiek past gi
izmantota k nervu š nu mar ieris, tom r paaugstin tu t l meni nov ro cerebrospin
idrum daž dos neirolo iski patolo iskos procesos. Paaugstin ts NSE l menis serum
nov rots pie hroniskas alkohola intoksik cijas (Mussack et al., 2002); augst ki NSE
me a r ji asins serum nov roti koka na lietot jiem (Kessler et al., 2007).
Biomar iera l me a izmai as nov rotas p jumos par galvas smadze u boj jumiem un
Alcheimera slim bas gad jumos (Royds et al., 1981; Sämgård et al., 2010).
2.5.2. GFAP – astroc tu mar ieris un t noz me
Glijas fibrill sk olbaltumviela (GFAP) ir astroc tu citoskeleta
starpdiedzi u galven sast vda a, t ir nosak ma un izv rt jama morfolo isk s anal zes
laik gaismas mikroskopijas l men . Reakt vi astroc ti, to hipertrofija un prolifer cija
34
rakstur ga CNS de enerat vo saslimšanu vai iekaisumu gad jumos, paaugstin ta GFAP
ekspresija nov rota eksperiment lajos mode os, iek aujot gliomas, smadze u
ievainojumus, toksisku iedarb bu un autoim encefalomiel ta gad jumus (Hausmann
et al., 2000).
jums par GFAP ekspresiju hipokampa astroc tos liek secin t, ka alkohola
iedarb bas gad jum samazin s gan astroc tu skaits, gan to izaugumu garums un skaits
(Franke, 1995). Savuk rt Frankes un Kitnera p jumi atkl j, ka p c pentilenetetrazola
iedarb bas pieaug astroc tu hipertrofija un GFAP ekspresija hipokampa rajon (Franke
and Kittner, 2001).
2.5.3. Dzelzs metabolisma mar ieris un t loma
Bieži cit s izmai as Fe metabolism , kas izraisa p rm gu Fe akumul ciju
audos, ir iesaist tas oksidat stresa izrais s izmai s. Smadze u audos liel da a Fe
akumul jas k ferrit ns ar relat vi nelielu br vo un reakt vo formu. Perlsa (Perls)
kr sošanas metode auj izv rt t Fe lokaliz ciju astroc tos, makrof gos, mikroglijas
s, oligodendroc tos un neironos (Jellinger et al.,1990; Perl and Good,1992).
2.5.4. CD68 – mikroglijas aktiv cijas mar ieris
Nervu š nu boj ej iesaist tie iekaisuma procesi CNS saist mi ar virkni
neirode enerat vu saslimšanu – m k Parkinsona, Alcheimera, multipl s sklerozes,
prionu un cilv ka im ndefic ta v rusa (HIV)-demences saist s slim bas. Ilgstoša
mikroglijas aktiv cija, atbr vojot virkni citotoksisku molekulu, piem ram, citok nus,
ROS, protein zes, var izrais t neironu boj jumus (Dheen et al., 2007). Divi atš ir gi
sign lmolekulu izrais ti ce i izsauc mikroglijas atbildes reakciju, iesaistoties 1) p kš ai
du faktoru k mikrobu, seruma komponentu, iekšš nas faktoru iedarb bai un 2) ar
pašu funkcion lo st vokli saist miem faktoriem, piem ram, prote nu agreg tiem.
Atkar no mikroglijas aktiv cijas pak pes, izš ir tr s f zes (Hanisch and Kettenmann,
2007), (2.6. att.).
35
2.6. att. Mikroglijas aktiv cija neliela lok la boj juma gad jum : 1 – astroc tu aktiv cijaatbildes reakcij ; 2 – mikroglijas sekret tie neirotropiskie faktori boj neirona
aizsardz bai. Modific ts p c Hanisch and Kettenmann, Nature Neuroscience, 2007
Smadze u audu p jumos par infekcij m un neirode enerat m saslimšan m
pier ts, ka mikroglijas aktiv cija var b t saist ta ar plaša spektra fenotipisk m un
funkcion m izmai m (Zemtsova et al., 2011). Alkohola lietošanas rezult aktiv
mikroglija var tikt atpaz ta ar anti-CD68 antivielu, kas iez lizosom lo membr nu
glikoprote nu gan makrof gos, gan aktiv mikroglij ar fagocitotisku aktivit ti.
Turkl t alkohola izrais ta mikroglijas aktiv cija biež k sekm neirode ener cijas
procesus nek nodrošina homeost zi audos. Neskatoties uz p jumiem par mikroglijas
aktiv ciju alkohola lietošanas gad jumos, joproj m maz zin ms par alkohola izrais m
mikroglijas š nu izmai m (Marshall et al., 2013).
2.6. Augšanas faktoru un receptoru noz me CNS
2.6.1. TGF- 1 un t noz me
Transform jošais augšanas faktors beta (TGF- ) paz stams k multifunkcion ls
faktors, kas piedal s att st bas pamatprocesu regul cij , slim bu un audu atjaunošan s
noris s. TGF- saimi raksturo tr s izoformas, kas noteiktas z jiem nervaudos:
TGF- 1, kas ekpres jas neironos, un TGF- 2 un - 3, kas tiek ekspres tas gan neironos,
36
gan glijas š s (Unsicker and Kreiglstein, 2002). TGF- tiek sekret tas k latentas
priekšte u molekulas, to aktiv cijai nepieciešami saistošie receptori un tiem sekojoša
sign lmolekulu ce u kask des aktiv cija (Khalil, 1999; Massagué, 2000; Verrecchia and
Mauviel, 2002). TGF- 1, citok ns ar daudzpus gu iedarb bu, sp j tieši samazin t citu
iekaisuma citok nu ekspresiju, t di nom cot iekaisumu (Boche et al., 2003). Ar
TGF- 1 saist ta smadze u š nu im nreakcija (Liu et al., 2006), tom r šis faktors ir
noz gs un tiek nedaudz ekspres ts ar veselos nervaudos (Gomes et al., 2005). TGF-
ir noz gs MMP sist mas regulators, kas ierosina MMP2 un MMP9 ekspresiju, bet
nom c metaloprotein žu inhibitoru – TIMP2 – ekspresiju gliomu gad jum (Wick et al.,
2001; Mentlein et al., 2012). TGF- 1 sp j palielin t ECM izveidi, aktiv jot g nu
transkripciju, kas regul ECM produkciju un nom c ECM degrad jošo enz mu aktivit ti
(Horssen et al., 2006). P jumi apliecina, ka TGF- 1 samazin šan s negat vi ietekm
akson lo transportu, aksonu morfolo iju un funkcion lo re ener ciju, k ar paaugstina
nervu š nu boj ejas iesp jam bu (Makwana et al., 2007). P jumi pier da, ka,
neitraliz jot endog no TGF- , nervu augšanas faktora (NGF) izdale var samazin ties
pat l dz 50% (Krieglstein et al., 1995). Pier ts, ka TGF- in vitro mode os iedarbojas
dopam ner iskos neironus aizsarg jošs faktors intoksik cijas gad jumos, taj paš
laik neizraisot prolifer ciju (Roussa et al., 2004). Sal dzinoši nesen public ti dati par
neironu sp ju kontrol t un paaugstin t TGF- 1 ekspresiju ar astroc tu l dzdal bu, kas,
savuk rt paaugstina astroc tu veidotu aizsardz bu pret eksocitotoksisku faktoru
ietekm tu blakus esošo neironu boj eju. TGF- 1 regul GFAP g na ekspresiju un š nu
diferenci ciju, inhib ECM molekulu sekr ciju (Gomes et al., 2005). In vitro p jumi
pier da TGF- sp ju regul t astroc tu iesaisti BBB veidošan un l dzdal bu ECM
rmai s (Garcia et al., 2004). CNS rajonos paaugstin ta TGF- 1 ekspresija nov rota
ak tu – iš mijas, traumu, encefal ta – un hronisku neirode enerat vu saslimšanu
gad jumos, uzsverot t lomu smadze u š nu atbildes reakcij boj jumu/novecošan s
gad jumos (Bae et al., 2011). Jaun kie zi ojumi apstiprina paaugstin tu TGF- 1 l meni
asins plazm hronisku alkohola lietot ju izp tes grup (Kim et al., 2009); korel cija
starp paaugstin tu TGF- 1 l meni perif ro asi u plazm un CC sl a biezuma
jumiem apstiprin s Pirasa un kol u (Piras et al., 2012) p jum .
37
2.6.2. NGFR un t loma CNS notiekošajos procesos
Neirotrop ni, taj skait nervu augšanas faktors (NGF), ir noz gi nervaudu
homeost zes, att st bas, funkcion šanas un plasticit tes regulatori. NGF piedal s aksonu
un dendr tu veidošan s proces , inerv cijas un prote nu ekspresijas regul cij ,
nodrošinot norm lu nervu š nu funkcion šanu. Pieaugušo nervaudos NGF nodrošina
sinaptisko funkciju un ietekm sinaptisko plasticit ti (Berry et al., 2012). NGF aktiv
divu daž du grupu receptorus – transmembr nu tiroz na kin zes saimes (Trk) un
p75NTR (paz stamu k NGFR) receptorus, kas pieder tumora nekrozes faktoru
receptoru klasei (Huang and Reichardt, 2001). NGF kop ar NGFR un Tkr izš iroši
ietekm smadze u hol ner iskos neironus, kas degrad jas neirode enerat vu saslimšanu
gad jumos un novecojot (Fischer et al., 1987). Hroniskiem alkohola lietot jiem NGF
receptoru samazin šan s rezult (Miller et al., 2002) nov ro izmai as neironos
(Cadete-Leite et al., 2003). P jumi r da, ka alkohola vai hero na iedarb ba NGF l meni
tiski paaugstina gan eksperimentos izmantoto dz vnieku, gan cilv ku asin s (Aloe et
al., 1996). P jo gadu p jumi (Mamidipudi and Wooten, 2002; Johnston et al. 2007)
demonstr daž dus rezult tus par cilv ka p75NTR. Tiek zi ots par t paaugstin tu
ekspresiju aksonu augšanas laik , k ar sniegti pretrun gi dati par t kl tb tni
neiron s re ener cijas gait . Lai gan p75NTR ekspresija pieaugušo smadzen s nav
izteikta, ieskaitot nucleus caudatus un putamen hol ner iskos neironus, p jumi atkl j
sensomotor s CC piramid s š s p75NTR prote nus pieauguš m žurk m, k ar š
prote na ekspresiju oligodendroc tos un – neliel daudzum – astroc tos (Sofroniew et
al., 2001). P jumu dati par neirotrop na ekspresiju daž dos smadze u rajonos ir oti
daudzveid gi, eksperiment li p jumi r da, ka alkohola lietošana negat vi ietekm
NGFR ekspresiju un samazina augšanas faktora sint zi un sekr ciju (Heaton et al.,
2003; Gericke et al., 2006).
2.7. Cu/Zn superoks da dismut ze un antioksidat aizsardz ba smadzen s
Noz ga loma organisma antioksidat vaj aizsardz ir superoks da dismut zei
(SOD), kas kataliz superoks da radik u p rv ršanu sk bekl un de raža peroks . T
kop ar citiem antioksidantu fermentiem aizsarg organismu, taj skait nervaudus, no
38
augsti toksiskiem sk bek a radik iem un no iesp jam oksidat stresa (Finkel and
Holbrook, 2000; Zelko et al., 2002; Yon et al., 2008; Linseman, 2009). Cu/Zn SOD
(SOD1) – met lus saturošais enz ms, kas parasti ekspres jas visos audos un š s,
lokaliz jas galvenok rt citosol , nedaudz ar kodol , peroksisom s, lizosom s
(Lindenau et al., 2000; Viggiano et al., 2003; Culotta et al., 2006; Gandhi and
Abramov, 2012). CNS izmai as izraisa endog nie un eksog nie faktori, paša ietekme ir
alkohola izrais tam oksidat vam stresam (Finkel and Holbrook, 2000), (2.7. att.).
2.7. att. Oksidat stresa izrais tie faktori un iesp jam s sekas.Modific ts p c Finkel and Holbrook, Nature, 2000
Superoks da anjoni ir seviš i reakt vi radik i, un to paaugstin ts l menis
konstat ts daudz s patolo isk s situ cij s. Nav vienota viedok a par neirode enerat vo
slim bu att st bu, jo p jumi liecina, ka nervu š nu boj eja saist ma gan ar pazemin tu,
gan p rm gi augstu SOD koncentr ciju (Cantuti-Castelvetri et al., 2002; Maier and
Chan, 2002). P jumi liecina, ka paaugstin ta SOD aktivit te var b t saist ma ar
aizsardz bas meh nismu aktiv ciju pret reakt sk bek a izrais to boj jumu risku. Taj
paš laik ir zi ojumi par met lu jonu, kas atbr vojušies p c oksidat stresa iedarb bas
39
uz enz mu, radot p rm gi lielu to daudzumu, toksicit ti, izraisot daž du patolo isko
procesu att st bu neirode enerat vo slim bu gad jumos (Kocatürk et al., 2004; Johnson
and Giulivi, 2005).
Oksidat vais stress iesaist ts vair ku slim bu – aterosklerozes, miokarda infarkta,
Parkinsona un Alcheimera slim bas pato en (Sayre et al., 2008), turkl t p jumi
liecina, ka SOD1 aktivit te daž du slim bu gad jumos var b t gan paaugstin ta (Dauna
sindroms), gan samazin ta (later amiotrofisk skleroze), k ar neizmain ta
(Seetharaman et al., 2009). Taj paš laik Man inelli un kol u (Mancinelli et al.,
2011) p jums apstiprina oksidat stresa iesaisti alkoholisma, Dauna slim bas, k ar
Alcheimera slim bu gad jumos. Floreani un kol u p jums pier da br vo radik u
izrais tu iekaisuma mediatoru izdali no astroc tiem hroniskas alkohola ietekmes
gad jum (Floreani et al., 2010), turkl t apstiprin tas oksidat stresa izrais tas
endoplazmatisk t kla izmai as, taj skait nervu š s, alkohola lietošanas ietekmei
mijiedarbojoties ar jiem, en tiskiem faktoriem, medikamentu vai v rusu iedarb bas
gad jum (Ji, 2012). Antioksidantu aktivit tes disbalanss bieži paaugstina lip du
peroksid ciju, izraisot molekul ru procesu kask di, k rezult notiek, piem ram,
pastiprin ta lipofusc na veidošan s (Maier and Chan, 2002).
Ir skaidrs, ka SOD ir 1) paša noz me traj reakcij ar superoks da anjonu, 2)
kl tesošs katr org un katr š ; 3) augsta SOD koncentr cija sal dzin ma ar br vo
radik u koncentr ciju. Lokaliz cijai un SOD1 aktivit tes izv rt jumam audos ir
piev rsta paaugstin ta interese, jo tas sniedz inform ciju par š nu atbildes iesp m uz
oksidat stresa izrais tiem procesiem. SOD1 ekspresija un aktivit te raksturo gan
nervaudu, gan organisma antioksidat vo statusu kopum , k ar nervu š nu boj ejas
pak pi.
2.8. Matrices metaloprotein zes un to noz me CNS patolo iju pato en
Matrices metaloprotein zes (MMP) tradicion li saist tas ar ECM p rveidi audu
morfo en zes laik dz ves garum . MMP pieder prote žu grupai, kas tiek iedal ta
apakšgrup s un ietver želatin zes, stromeliz nus, kolagen zes, ar membr nu saist tas
metaloprotein zes un citas – kop ap 25 paveidiem. MMP vair kumam norm los
apst os ir neliela ekspresija, t tiek induc ta ECM p rveides gad jumos. MMP tiek
40
sekret ts k latents enz ms, kura aktiv ciju regul endog ni MMP inhibitori, t di t
fiziolo iska vai patofiziolo iska aktiv cija var k t par izš irošu regul jošu sign lu
(Yong, 2005). Ierosin ji, kas izraisa MMP aktiv ciju, ir š nu specifiski, un ROS
iesaist s sign lu ce os, kas izraisa endog nu enz ma aktiv ciju (Morita-Fujimura et al.,
2000). MMP ekspresijas un aktivit tes regul cija ir sarež ts process, tas tiek prec zi
vad ts trijos atš ir gos l me os: g nu transkripcijas, pro-enz ma aktiv cijas un TIMP
aktiv cijas ce , turkl t daž di citok ni, ieskaitot tumora nekrozes faktoru-alfa,
interleik nu-1, TGF- , eikosano dus, sp j tieši induc t vai nom kt MMP ekspresiju
transkripcijas l men (Hartung and Hieseier, 2000; Rosenberg, 2009). rpusš nu MMP
aktiv cija saist ta ar citu MMP, plazm na-plazminog na kask des un daž du protein žu
aktiv ciju (Zhang et al., 2010). Daž du ak tu un hronisku neirolo isko saslimšanu
jumu ietvaros zi ots par patolo isku MMP ietekmi smadze u traumu, Alcheimera,
cilv ka im ndefic ta v rusa saist s demences, multipl s sklerozes un migr nas
gad jumos. MMP izraisa BBB boj jumus, citok nu produkciju un im s atbildes ierosi,
demieliniz ciju, k ar ekspres jas audz ju, angio en zes un ECM degrad cijas
gad jumos (Gupta, 2009). MMP izraisa BBB boj jumus Hantingtona slim bas gad jum
(Duran-Vilaregut et al., 2011); zi ots, ka oksidat stresa izrais ta MMP aktivit te var
inhib t neirode ener ciju (Wright and Harding, 2009).
MMP9 pieder cinka atkar gai želatin žu grupai un ir viena no vair k min taj m
metaloprotein m p jumos par smadze u patolo ij m. Norm MMP9 nav
cerebrospin laj š idrum , ta u t l menis paaugstin s ar cilv ka im ndefic ta v rusa
saist tas demences gad jum (Yong et al., 2001). Nav noskaidrots, k ds org ns iesaist s
MMP9 l me a paaugstin šan serum alkohola lietošanas gad jumos (Sillanaukee et al.,
2002). Pieejami dati par MMP9 iesaisti selekt vas neironu boj ejas procesos hipokamp
iš mijas gad jumos (Lee et al., 2004). P jum ar dz vnieku mode iem nov rota
paaugstin ta MMP9 ekspresija gan agr naj , gan v naj f p c smadze u traumas,
kad MMP9 ekspresija nov rota endotelioc tos un neitrof los leikoc tos, radot izmai as
BBB un iesaistoties sekund s cerebrovaskul ra boj juma kask des reakcij s un
demieliniz cij (Seo et al., 2013), (2.8. att.).
41
2.8. att. Metaloprotein žu iesaiste BBB boj jumu, iekaisuma, demielin cijas unneirode ener cijas procesos; 1 – asins kapil rs, 2 – limfoc ts, 3 – baz membr na,
4 – endotelioc ti. Modific ts p c Yong et al., Nature Reviews Neuroscience, 2001
Starpš nu telpa, kas aiz em ap 20% no nobriedušu smadze u apjoma, satur
augsti organiz tu ECM, kas auj prezent t augšanas faktorus š nu virsmas receptoriem
(Dityatev et al., 2010). P jum ar dz vnieku mode iem, kam zemgarozas baltaj viel
veikta MMP9 mikroinjekcija, demonstr ti metaloprotein žu regul cijas trauc jumi
multipl s sklerozes gad jum . Ir iesp jams, ka MMP, degrad jot ECM, veicina aksonu
boj jumus, turkl t tas korel ar iekaisuma reakciju (Newman et al., 2001). Miel na
pamatprote ns – viena no miel na komponent m (Hemmer et al., 2002); lokaliz jas
miel na apvalka iekšpus (Omlin et al., 1982). Veids, k ECM esoš s protein zes
degrad miel na pamatprote na produkciju, to š ot (Gijbels et al., 1993; Chandler et
al., 1997), ir neskaidrs. Ir iesp jams, ka br vie radik i un citi enz mi piedal s
sign lce os, izraisot iekš ji lokaliz enz ma aktiv ciju (Rosenberg, 2002; Hsieh et al.,
2010), (2.9. att.).
42
2.9. att. Shematisks att lojums neironu (1), astroc tu (2) un BBB (3) sarež taimijiedarb bai, iesaistoties MMP9, TGF- 1 un superoks da dismut zei. Dati noPage-McCaw et al., Nature Reviews Molecular Cell Biology, 2007; Rosenberg,
Journal of Cerebral Blood Flow & Metabolism, 2012; Mentlein et al.,Biochimica et Biophysica Acta, 2012
MMP9 iesaist s sinapšu p rveid , ieskaitot glutam ter isk s sinapses, to
aktivit te var nor t gan uz fiziolo isku norišu, gan patolo isku nosac jumu main tu
sinaptisku plasticit ti (Michaluk et al., 2011). P jumos ar dz vnieku mode iem par
želatin žu aktiv ciju un iesaisti Alcheimera, epilepsijas slim bu un daž du atkar bu
izraisošu vielu lietošanas gad jumos noskaidrots, ka kompleksi procesi š nu un
molekul ros meh nismos ietekm sinaptisko plasticit ti, taj paš laik nor dot, ka
MMP/TIMP sist ma ir akt va gan neironos, gan glijas š s, regul jot smadze u
funkcijas (Mizoguchi et al., 2011). MMP9 ekspresija nov rota neironos (Szklarczyk et
al., 2002), astroc tos (Lee et al., 2004) un astroc tu kult (Hsieh et al., 2010),
mikroglij un makrof gos (Kaczmarek et al., 2002; Yong, 2005), bet ne asins kapil ru
endotelioc tos kontroles dz vnieku grup (Duran-Vilaregut et al., 2011).
43
2.9. Apoptoze un t s raksturojums hroniska alkoholisma gad jumos
Programm ta š nu boj eja ir b tiska norm las audu homeost zes nodrošin ja.
Neironu boj eja saist ma ne tikai ar ak m, bet ar hronisk m smadze u saslimšan m.
Izš ir divus meh nismus – apoptozi un nekrozi, pie kam abiem veidiem ir b tiska
noz me daž du nervu slim bu noris . Morfolo iski apoptoze raksturojas ar š nas
erme a samazin šanos, mitohondriju, citoskeleta, kodola hromat na izmai m un
membr nas ietvertu apoptotisko ermen šu veidošanos (Yu et al., 2001; Casha et al.,
2001; Elmore, 2007). Viena no hipot m, kas izvirz ta saist ar apoptozi, uzsver
neirotrop nu noz mi, to sl jot, vai, gluži pret ji, š nas boj ejas ierosin šan ,
neirotrop niem saistoties ar neirotrop nu receptoru (Yuan and Yankner, 2000; Saito et
al., 2005). Kask des tipa reakciju norit apoptozes gad jum noz gs ir
mitohondri lais ce š, kad nov ro p kš u mitohondri s s membr nas caurlaid bu
prote niem, kas parasti sastopami starp iekš jo un jo mitohondri lo membr nu
(Green and Kroemer, 2004; Ferri and Kroemer, 2001).
Hroniska alkohola lietošana izraisa smadze u lielo pusložu garozas, smadzen šu
atrofiju, negat vi ietekm neironu darb bu hipokampa un prefron s CC rajon , 50 –
75% gad jumos izraisot demenci (Kruman et al., 2012). Magn tisk s rezonanses
att lošanas anal ze apstiprina pel s un balt s vielas apjoma samazin šanos pieres
daivas un prefront s garozas, k ar striatum rajon hroniska alkohola lietošanas
gad jum (Ikegami et al., 2003; Harper and Matsumoto, 2005; Sullivan et al., 2005).
jum ar dz vniekiem histo miskas un elektronmikroskopiskas anal zes rezult
apstiprin ta nigrostriat lo dopam ner isko neironu boj eja mitohondri la un oksidat va
stresa d intoksik cijas gad jum (Lin et al., 2012). Fabriciusa un kol u p jum ,
pielietojot stereolo isk s metodes, apliecin ts, ka nav b tiskas starp bas starp neironu
un glijas š nu daudzumu hronisku alkohola lietot ju un kontroles grupas CC rajonos
(Fabricius et al., 2007), tom r past v apliecin jumi, ka alkohols izmaina sinaptisko
plasticit ti (Takeuchi et al., 2012), astroc tu jut bu, kas negat vi ietekm neironu-glijas
nu komunik ciju (González and Salido, 2009) un izraisa to boj eju (Vallés et al.,
2004).
44
2.10. Aknu morfofunkcion ls raksturojums un noz me detoksik cijas proces
Aknas k funkcion li daudzveid gs org ns sast v no atš ir m š m, kuras
sak rtotas noteikt sec , veidojot aknu daivi as, port los laukus ar noteiktu asinsrites
un žults izvadce u sist mu. Liel ko š nu da u akn s sast da hepatoc ti, bet b tiska loma
org na darb ir ar aknu zvaigž veida š m, Kupfera š m, sinusveida asins
kapil ru endotelioc tiem un cit m š m. Visbiež k patolo iskais process skar aknu
daivi u port los laukus, tur par doties infiltr još m š m (limfoc tiem, akt viem
makrof giem, neitrof liem leikoc tiem u.c.), kas rea uz infekciozo vai k du citu
entu. Infekcioz a enta ietekm morfolo isk s izmai as akn s var b t oti daž das.
rmai m šo š nu struktur laj un ultrastruktur laj uzb seko patolo iskas
izmai as un bieži att st s fibroze (Afdhal and Nunes, 2004; Teutsch, 2005).
Alkohola izrais to aknu morfolo isko izmai u spektrs vari no neizteiktas
triglicer du uzkr šan s hepatoc tos l dz cirozei un hepatocelul rai karcinomai. Hroniska
alkohola lietošana ir biež kais aknu fibro en zes un cirozes etiolo iskais faktors
rietumu sabiedr (Breitkopf et al., 2005). Rakstur s histolo isk s atradnes akn s
ir steatoze, pericelul ra/perisinusoid la fibroze, ciroze un neitrofilo leikoc tu infiltr cija.
Izmai as š nu l men vari , bet bieži ietver Malori ermen šu, megamitohondriju un
tauku iesl gumu kl tb tni, k ar glud endoplazmatisk t kla hiperpl ziju hepatoc tos
(Diehl, 2002; Kleiner et al., 2005; Ramirez et al., 2013). Savuk rt 90% gad jumos
narkotisko vielu lietot jiem rakstur ga limfoc tu, plazmatisko š nu un neitrof lo
leikoc tu infiltr cija daivi u un port lo traktu rajonos (Weller et al., 1984; Milroy and
Parai, 2011), k ar progres joša fibroze (Wilson et al., 2006).
Transform jošais augšanas faktors beta (TGF- ) ir viens no svar kajiem
fibrozi veicinošiem citok niem, kas izraisa ECM veidošanu, angio en zi un
imunomodul ciju. TGF- aktiv cija izsauc aknu zvaigž veida š nu ražot s ECM
veidošanos (Siegmund et al., 2005; Gerjevic et al., 2012). TGF- iesaist ts aknu
zvaigž veida š nu aktiv cij , l dz ar to tas ir noz gs viet jais regulators. TGF-
ekspresija nor da uz š nu izm ra izmai m akt na citoskeleta reorganiz cijas rezult
(Meyer et al., 2010). Savuk rt SOD1 ir noz ga loma organisma antioksidat vaj
aizsardz (Cederbaum et al., 2009). P jum ar laboratorijas dz vniekiem pier ts, ka
pazemin ts SOD l menis negat vi ietekm aknu hepatoc tu aizsardz bas sp jas alkohola
ietekm (Kessova et al., 2003).
45
2.11. Jonu homeost ze, mikroanal ze un t s iesp jasCNS strukt relementu izp
Jonu homeost ze smadzen s, taj skait n trija (Na) jonu l menis un no t
atkar gie Na jonu kan li, kas lokaliz jas membr s astroc tu izaugumos, epend mas
s un neironos, tiek stingri kontrol ti (Shimizu et al., 2007). P jum ar
eksperimenta dz vniekiem uzsv rta astroc tu noz me, kontrol jot lok lo
mikrocirkul ciju. Paaugstin ta neironu aktivit te sekm selekt vu, ar kalcija (Ca) joniem
saist tu sign lu izrais tu vazodilat ciju (Takano et al., 2006). P rlieku augsts Ca jonu
menis sekm mitohondri s membr nas izmai as, kas rezult jas ar mitohondri lu
sku (Medana and Esiri, 2003).
Nav noskaidrots, k Mn š rso BBB, izraisot intoksik ciju un neatgriezeniskas
neirolo iskas izmai as, bet ir skaidrs, ka Mn metabolisma izmai as ietekm alkohola
lietošana (Bouchard et al., 2003; Liu et al., 2006; Stepens et al., 2008).
jumi apstiprina, ka izmai as š nu homeost , kas saist mas ar Ca, k lija
(K), hlora (Cl) jonu izmai m, k ar toksiska magnija (Mg) iedarb ba un glutam ta
ierosin ta neironu boj eja, vai endogen cinka (Zn) translok cija postsinaptiskajos
neironos k st par noz giem faktoriem programm tas š nu boj ejas kask des reakciju
laik (Yu, 2001). Parkinsona slim bas gad jum , izmantojot ener iju dispers s
spektroskopijas (EDS) metodi, noteikts, ka Ca, Cu un Mg jonu l menis bija nosak ms,
tom r nepietiekošs t kas anal zes veikšanai, ta u dzelzs (Fe), K, Na un Zn jonu
menis bija nosak ms un ticami atš ir gs, sal dzinot SN rajonu ar melan nu saturošiem
neironiem un zemgarozas pel s vielas (ietverot ar CS) rajonu. Noteikts ar paši
augsts Fe un alum nija (Al) jonu l menis, kas, iesp jams, ietekm Parkinsona slim bas
gaitu (Hirsch et al., 1991). P jum ar eksperimenta dz vniekiem ar š du metodi
noteikta Al sp ja pastiprin ti uzkr ties divpadsmitpirkstu zarn , nier s un akn s, izteikti
akumul joties lizosom s (Kametani, 2002). Paaugstin ta Al un Fe uzkr šan s sp ja
konstat ta p juma dz vnieku akn s (Stacchiotti et al., 2008). Ar caurstarojoš
elektronu mikroskopa ener iju dispers s spektroskopijas sist mu noteikts paaugstin ts
Al l menis nervu š iedr s un nervu š nu citoplazm – pret ji ECM – gan hipokampa,
gan deni u daivas rajonos Alcheimera pacientiem (Yumoto et al., 2009). Beh eta
saslimšanas gad jum p ts pons cerebri rajons, nosakot gan organiskos biolo iskos
pamatelementus oglekli (C), sk bekli (O), fosforu (P), s ru (S), gan neorganiskos
elementus Mg un Ca, konstat jot par 20% augst kus C, O un P elementu m jumu
46
jus kontroles grup (Aranyosiova et al., 2008). Novecošan s period kop Fe
koncentr cija pieaug tajos smadze u rajonos, kurus skar de enerat vas smadze u
patolo ijas, ieskaitot Alcheimera, Parkinsona un Hantingtona slim bas. Nesp ja regul t
Fe homeost zi ener papildu reakt vu Fe, kas negat vi ietekm astroc tus, mikrogliju
un neironus. Izpratne par Fe regul cijas trauc jumiem sniedz noz gu inform ciju par
progres joša neironu zuduma pato en zi (Zecca et al., 2004).
misko elementu koncentr cijas noteikšanai rti lietojama ir rentgenstaru
fluorescences (XRF) metode. Izmantojot paraugu ierosin šanai submikronu izm ros
fokus tu sinhrotrona rentgenstarojumu vai protonu k li ("PIXE"), k uvis tehniski
iesp jams noteikt Mn koncentr cijas audos koncentr cij s zem 1 g/g ar telpisko
izš iršanu 300nm (Robison et al., 2012; Du et al., 2013). Rentgenstaru fluorescences
par bu var izmantot elementu anal zei ar SEM, kur rentgenstarus ierosina elektronu
lis. To parasti apz k EDX vai EDS. T tikusi izmantota kvantitat vai galveno
CNS audus veidojošo elementu anal zei (Chwiej et al., 2005), ta u jaut jums par t s
pielietojam bu maz s koncentr cij s kl tesošu elementu anal zei ir palicis atkl ts.
47
3. MATERI LI UN METODES3.1. Izp tes materi ls un t iedal jums grup s
jum izmantots SIA ”R gas Austrumu kl nisk s universit tes slimn cas“
Patolo ijas centra un Valsts Tiesu medic nas ekspert zes centra smadze u un aknu audu
arh va materi ls, ieg ts laika posm no 2007. – 2012. gadam no 46 hronisku alkohola
lietot ju, 10 narkotisku vielu lietot ju un 12 kontroles grupas autopsiju audiem (1.tabula
pielikum ).
juma gait ietverti sekojoši 5 etapi:
I. P materi la ieg šana un atlase.
juma s kotn etap tika veikta SIA ”R gas Austrumu kl nisk s
universit tes slimn cas“ Patolo ijas centra pacientu v stures izrakstu (laika posm no
2007. l dz 2010. gadam) anal ze, t di atlasot 13 gad jumus ar diagnozi „hronisks
alkoholisms”. No Valsts Tiesu medic nas ekspert zes centra laika posm no 2007. l dz
2012. gadam tika ieg ts materi ls, sertific tam patanatomam sekciju laik izv rt jot 1)
smadze u, sirds, aknu un aizku a dziedzera patanatomisko ainu makroskopiskaj
men iesp jamiem hroniskiem alkohola lietot jiem (Ji, 2012), 2) d rienu p du esam bu
iesp jamiem narkotisko vielu lietot jiem. Smadze u audu materi ls emts saska ar
Daubera (Dauber, 2007) atlant ietvertiem smadze u att liem, prec zi iev rojot p mo
rajonu atrašan s vietu. Turpm k, lai papildus izv rt tu iesp ju materi lu iek aut izp tes
grup s, emti v Valsts Tiesu medic nas ekspert zes centra arh va materi lu asins un
ur na misko anal žu rezult ti (paaugstin ta etanola un/vai citu atkar bu izraisošu vielu
koncentr cija) un histolo isko izmekl jumu dati. Veidojot hronisku alkohola lietot ju
juma grupu, izmantoti iesl gšanas krit riji saska ar Harpera un kol u zi ojumu
(Harper et al., 2003). P jum izmantoti audi ar 7 – 36 h post mortem interv lu.
pat visiem p jum iek autajiem gad jumiem veikta aknu morfolo isk
anal ze, k ar papildus im nhisto misks nepieciešamo mar ieru ekspresijas
izv rt jums, kas atspogu ots promocijas darba attiec gaj apakšnoda , pamatojot
materi la iek aušanu p jum .
c materi la atlases izveidotas š das grupas:
1. Hroniski alkohola lietot ji: 34 v rieši vecum no 33 l dz 66 g. (73,9%), 12
sievietes vecum no 44 l dz 60 g. (26,1%). Hronisku alkohola lietot ju vid jais vecums
48
bija 47 ± 10 gadi. 17 no 25 (68%) hroniskiem alkohola lietot jiem asin s konstat ts
etanols no 0,53 l dz 4,07 ‰; citas vielas asin s un ur nav konstat tas.
2. Narkotisko vielu lietot ji: devi i v rieši vecum no 22 g. l dz 45 g. (90%),
viena sieviete 22 g.v. (10%). Narkotisko vielu lietot ju vid jais vecums bija 34 ± 8 gadi.
Piecos gad jumos narkotisko vielu lietot ju asin s konstat ts ar etanols no 0,59 l dz
1,67 ‰. Narkotisko vielu lietot ju asin s konstat ti opio di (morf ns, metadons un
tramadols). Benzodiazep ns konstat ts vien , karbamazep ns – vien gad jum .
Metkatinona lietot ji: divi.
Kontroles grup iek auti 12 gad jumi, vecum no 17 l dz 37 g., sertific tam
patanatomam izsl dzot sirds-asinsvadu, elpošanas sist mas un aknu patolo ijas, k ar
papildus morfolo isk s anal zes rezult veicot smadze u un aknu audu atlasi. Grup
iek auti 10 v rieši (83,3%) un 2 sievietes (16,7%). Kontroles grup vid jais vecums bija
29 ± 6 gadi.
Lai p rbaud tu iesp jam s p rmai u korel cijas ar vecumu, no hronisku
alkohola lietot ju grupas tika izveidotas divas apakšgrupas: 1. – gados jauni alkohola
atkar gie (zem 34 g.) un 2. – gados veci alkohola lietot ji (virs 60 g.).
II. Mar ieru izv le im nhisto misko reakciju veikšanai.
Balstoties uz pasaules literat ras anal zes rezult tiem par nervaudu un smadze u
neironu un glijas š nu strukt ru un taj notiekošo procesu izp ti ar biomar ieriem un
attiec m antiviel m, tika izveidots promocijas darb izmantojamo mar ieru un
antivielu kl sts.
III. Tr s smadze u rajonu audu materi la anal ze.
Balstoties uz zin tnisko rezult tu iztr kumu par selekt vo CNS jut gumu un
ievainojam bu psihoakt vo vielu ietekm sal dzinoš aspekt , tika iepl nota tr s
smadze u rajonu audu materi la anal ze, pielietojot gaismas, im nhisto mijas,
elektronu mikroskopijas (TEM un SEM) un rentgenmikroanal zes metodes.
IV. Pielietoto metožu informativit tes anal ze, izmantojot datu statistisk s
apstr des metodes.
Datu statistisk s apstr des metožu kl sts tika izv ts, lai objektiviz tu un
kvantific tu atradnes par mar ieru ekspresiju CNS, veicot sal dzin jumu starp
smadze u rajoniem un izp tes grup m.
V. misko elementu koncentr ciju izmai u anal ze smadze u audu uzb ves
elementos.
49
misko elementu, tostarp met lu, koncentr ciju izmai u anal ze smadze u
strukt s tika paredz ta, lai izv rt tu metodes informativit ti un noteiktu
mikroelementu koncentr ciju audos, k ar korel tu EDX atradnes ar smadze u
izmai m strukt ras un ultrastrukt ras l men .
3.2. Materi la apstr de anal zei gaismas mikroskop
Smadze u audu materi ls no prefront s garozas (CC), substantia nigra (SN)
un corpus striatum (CS) emts saska ar Daubera (Dauber, 2007) atlant ietvertiem
smadze u att liem, prec zi iev rojot p mo rajonu atrašan s vietu (3.1., 3.2. un
3.3.att.).
3.1. att. Substantia nigra (bulta) rajons
50
3.2. att. Cortex cerebri (balta bulta) un corpus striatum (sarkana bulta) rajoni
3.3. att. Later lie ventrikuli (bulta)
Veicot smadze u un aknu audu materi la apstr di un sagatavošanu
mikroskopiskajai anal zei gan gaismas, gan elektronmikroskopijas l men , iev rota
noteikta sec ba. Materi la apstr des k rt ba ir izzin ta un teor tiski pamatota. P
materi la s kuma apstr des posm vienm r iek auj audu fiks ciju. Pareiza materi la
fiks cija ir svar ga, lai ieg tu visaugst s kvalit tes audu griezumus. Audu fiks cijai ir
noz me š nas strukt relementu, molekulu nostiprin šan t st vokl , k tie atrodas
51
dz (attiec funkcion st vokl ). Nepieciešams pan kt, lai š nas mikroskopiskie
un submikroskopiskie elementi p c savas uzb ves, formas un novietojuma b tu
maksim li tuvi st voklim pirms fiks cijas (Maunsbach, 1994). Galvenais noteikums ir
pan kt p c iesp jas maz ku laika atstatumu starp fiks jam materi la ieguvi un
fiks cijas s kumu (2 min.) ( , 1974; Celis, 1994). Tas iev rojami samazina
sk bek a bada, k ar autol zes izrais tu izmai u rašan s iesp jas. Laiku, kas
nepieciešams fiks jošam š dumam, lai tas sasniegtu audus vis dzi um , var vari t. Tas
atkar gs no audu strukt ras, no fiks još š duma sast va, dif zijas sp jas un audu
parauga izm ra. Fiks cijas kvalit te atkar ga ar no fizik liem un fizik li- miskiem
faktoriem, pie kuriem pieder fiks još š duma fizik s un misk s paš bas,
temperat ra, pielietošanas veids un de raža jonu koncentr cija.
Prepar ti, kuri bija pagatavoti, izmantojot gaismas mikroskopijas metodi un
ieguldot smadze u un aknu audu autopsiju materi lu paraf , vispirms tika fiks ti,
izmantojot formal na fiks još s paš bas. Smadze u un aknu audu prepar ti ar izm ru
1 cm3 fiks ti 10% formal . Formal ns s kotn ji rea ar audu olbaltumviel m, saist s
ar de radi saturoš m grup m, veido oksimetilgrupu. Š grupa kondens cijas reakcij s
rea ar citu l dz gu grupu, kura satur akt vo de raža atomu un veido metil ntilti us
, 1974; Maunsbach, 1994). Parastos fiks cijas apst os formal ns var rea t ar
aminogrup m, ar pirm m am dgrup m, guanid ngrup m, k ar ar fenolgrup m, bet
izveidojuš s saites bieži ir nestabilas. Uzskata, ka notiek reakcijsp gas grupas
nepiln ga blo šana, t c nepieciešamais fiks cijas laiks ir 24 – 72 stundas ( ,
1974). P c fiks cijas prepar ti at de oti pieaugošas koncentr cijas spirta š dumos.
At de ošana s kas 50º spirt , p c tam seko 70º, 90º, 95º un absol tais spirts. Tad
smadze u un aknu audu gabali us iegulda izkaus paraf un sacietina. No saciet
paraf na blokos ieliet smadze u un aknu audu materi la ar mikrotomu pagatavoti 4 –
6 µm biezi audu griezumi.
3.2.1. Rut s kr sošanas metode
Paraf na bloku griezumus kr soja ar hematoksil nu un eoz nu, lai ieg tu p rskata
prepar tus. P rskata griezumos tiek vizualiz tas hematoksil na iekr sot s š nu bazof s
strukt ras, galvenok rt, š nu kodolu hromat ns un ribosomas citoplazm , k ar eoz na
52
iekr sot š nu citoplazma, citoskelets, š nas plazmatisk membr na, organo du
membr nas, bet rpus š nas – kolag na š iedras. Ar mikrotomu pagatavotus audu
griezumus p rnes uz priekšmetstikli a, kurš p rkl ts ar adhez m viel m, tad
griezumus ž istabas temperat vai ievieto termostat . Tas nodrošina griezumu
piel šanu. P c tam griezumus deparafin un kr so. Nokr sotos audu griezumus
at de o spirta š dumos, caursp dina ksilol un p rkl j ar iesl gšanas vidi (Celis, 1994).
3.2.2. Im nhisto mijas metode
Im nhisto mijas metode auj noteikt makromolekul ro komponentu
lokaliz ciju audos ar antig na paš m ( , 1974). Metode pamatojas uz vienu no
visspecifisk kaj m reakcij m – uz imunolo isko reakciju starp antig nu-antivielu
(Celis, 1994).
jum izmantotas ABC (avidin: biotinylated enzyme complex), HRP Polymer
system un EnVision vizualiz cijas sist mas:
1. StreptABC Complex/HRP Duet (biotinylated goat anti-mouse/rabbit Ig,
streptavidin, biotinylated horseradish peroxidase (DacoCytomation, Glostrup,
Denmark)); vizualiz cijai izmantots diaminobenzid ns (3,3'-diaminobenzidine
tetrahydrochloride jeb DAB) (Sigma-Aldrich, St. Louis, MO);
2. HiDef Detection™ HRP Polymer system (CellMarque, Rocklin, CA, USA),
ieskaitot HiDef Detection™ Amplifier un HiDef Detection™ HRP Polymer Detector,
vizualiz cijai izmantots komplekts: DAB substrate kit (UltraMarque™ HRP Detection
system);
3. DacoCytomation EnVision + Dual Link System-HRP (DAB+)
(DacoCytomation, Glostrup, Denmark), ieskaitot Dual Endongenous enzyme block,
Labeled polymer-HRP, vizualiz cijai izmantots kits DAB+Chromogen un
DAB+Substrate buffer (DacoCytomation, Glostrup, Denmark).
Šaj p jum skr ninga veid smadze u audos veiktas im nhisto misk s
reakcijas ar peles monoklon m antiviel m: anti-NSE (Novocastra, Newcastle, UK,
Leica Biosystems,1:100, klons 5E2), anti-GFAP (Novocastra, Newcastle, UK, Leica
Biosystems, 1:100, klons GA5), anti-NGFR (DacoCytomation, Carpinteria, CA, USA,
1:50, klons NGFR51). Skr ninga veid izv tos smadze u audu gabali os aktiv s
53
mikroglijas vizualiz cijai veikta im nhisto misk reakcija ar anti-CD68 antivielu
(DacoCytomation, Glostrup, Denmark, 1:50, klons PG-M1).
Smadze u audu anal zei, nosakot oksidat stresa izrais tas izmai as, izmantota
anti-SOD1 antiviela (Novocastra, Newcastle, UK, Leica Biosystems, 1:100, klons
30F11). Savuk rt augšanas faktoru un metaloprotein žu ekspresijas noteikšanai
izmantotas š das antivielas: anti-TGF- 1 (Novocastra, Newcastle, UK, Leica
Biosystems, 1:40, klons TGFB17) un anti-MMP9 (Novocastra, Newcastle, UK, Leica
Biosystems, 1:40, klons 15W2). TUNEL-pozit vo š nu iez šanai izmantots In Situ
Cell Death Detection Kit, POD mar ieris, ieskaitot Enzyme solution, Label solution un
Converter-POD (Roche, Mannheim, Germany).
Antig na un antivielas reakcijas vizualiz cijas nodrošin šanai tiek izmantotas
1) gan biot nu saturošas sekund s, gan terci s antivielas, kas satur streptavid nu un
biot na-m rrutku peroksid zes š dumu standarta ABC sist mas lietošanas gad jum ,
2) reakcijas amplifikators un polim ra iez js, ja izmantota HRP polim ru sist ma,
3) iez ts polim rs, kurš konjug ts ar sekund ro antivielu, izmantojot En Vision
sist mu. Vizualiz cijas rezult ts atkar gs no antig na lokaliz cijas š nu membr ,
citoplazm vai kodol .
Reakcijas gaita (StreptABC Complex/HRP, HiDef Detection™ HRP Polymer
system, DacoCytomation EnVision + Dual Link System-HRP (DAB+)): audu
histolo iskie griezumi, kuri novietoti uz HistoBond®+ (Marienfeld, Lauda-
Königshofen, Germany) priekšmeta stikli iem, deparafiniz ti ksilol un hidrat ti spirta
dumos ar dilstošu koncentr ciju. P c tam 0,3% H2O2 saturoš metilspirta š dum
iztur ti 20 – 40 min tes, vai lietots š dums endog no enz mu nom kšanai (Dual
Endongenous enzyme block). Antig s strukt ras apstr dei (antig nu epitopu
pieejam bas nodrošin šanai) stikli i v ti 0,01 M Na citr ta bufera š dum (pH 6,0) 15
min tes, p c tam atdzes ti temperat l dz 60o C. ABC vai En Vision pielietošanas
gad jum reakcijas gait prepar ti inkub ti ar 1% v rša seruma album nu (bovine serum
albumin fraction V jeb BSA, Roche, Mannheim, Germany) TRIS bufera š dum l dz
stundai istabas temperat . Tad prepar ti inkub ti ar prim ro monoklon lo antivielu
saturošu serumu (atš aid jums ar TRIS bufera un BSA š dumu attiec gi katrai
antivielai p c specifik cijas rekomend cij m) un iztur ti 12 stundas ledusskap 2 – 6 ºC
temperat . P c tr sreiz jas skalošanas PBS š dum griezumi inkub ti kamer ar
sekund ro antivielu saturošo serumu (biotinylated goat anti-mouse/rabbit Ig) vai HRP
polim ru (Labeled polymer-HRP) 30 min tes istabas temperat , vai ar HiDef
54
Detection™ Amplifier 10 min tes istabas temperat . Tad veikta tr sreiz ja skalošana
PBS š dum un, attiec gi, inkub cija (ABC un HiDef Detection™ HRP Polymer
system lietošanas gad jum ) ar terci lo antivielu saturošo serumu (streptavidin,
biotinylated horseradish peroxidase) 30 min tes istabas temperat vai HiDef
Detection™ HRP Polymer Detector 10 min tes istabas temperat . P c tam veikta
skalošana ar TRIS bufera š dumu. Turpm k DAB (Sigma-Aldrich, St. Louis, MO) vai
DAB komplekts (UltraMarque™ HRP Detection system vai DAB+Chromogen un
DAB+Substrate buffer) lietots k hromog ns 10 min tes, bet Meijera (Mayer)
hematoksil ns – š nu kodolu kr sviela. P c kr sošanas prepar ti skaloti kr na den
un dehidrat ti augošas koncentr cijas spirta š dumos (70 , 80 , 90 ). Nobeigum
prepar ti caursp din ti ksilol un p rkl ti ar iesl gšanas vidi (iesl gšanas vide PERTEX,
mounting medium for light microscopy, Histolab, Gothenburg, Sweden). Par
im npozit m uzskat tas š nas, kuras ar diaminobenzid nu uzr jušas br nus reakcijas
produktus. Prepar ti ar attiec epitopa jau zin mu pozitivit ti lietoti k pozit
kontrole. Min to prepar tu paral lie griezumi, kuros prim antiviela aizst ta ar TRIS,
izmantoti k negat kontrole.
TUNEL reakcijas veikšanai skr ninga veid izv tie smadze u audu griezumi
deparafiniz ti, hidrat ti spirta š dumos ar dilstošu koncentr ciju, tad skaloti destil
den . P c tam 0,3% H2O2 saturoš metilspirta š dum tie iztur ti 40 min tes un
rnesti destil dens vann . T k audu griezumi ievietoti Na citr ta bufera š duma
(pH6) vann un v ti 15 min tes, p c tam atdzes ti istabas temperat l dz 60oC. Audu
griezumi atst ti 1% BSA TRIS bufera š dum uz 1 stundu, p c tam p rkl ti ar TUNEL
mix (TUNEL Enzyme solution : TUNEL label, atš aid jums 1 : 9) un iztur ti 1 stundu
37 C temperat termostat . P c skalošanas TRIS bufera š dum griezumi inkub ti ar
konvertoru (Converter-POD solution) termostat 37° C 30 min tes. P c skalošanas
TRIS bufera š dum griezumi p rkl ti ar DAB (10 min tes) un skaloti kr na den .
nu kodolu kontrastkr sošana veikta ar hematoksil nu, prepar ti dehidrat ti augošas
koncentr cijas spirta š dumos, tad caursp din ti ksilol un p rkl ti ar iesl gšanas vidi.
Perlsa reakcija veikta izlases veid , ietverot gan hronisku alkohola un narkotisko
vielu lietot ju, gan kontroles grupas materi lu. Perlsa kr sošanas metodi ar Pr sijas
(Prussian) zilo rekomend Fe(III) noteikšanai dz vnieku audos tr un labi izv rt jam
rezult ta d , dodot izteikti zilu kr su reakcijas produktam (Jellinger et al.,1990; Perl
and Good,1992).
55
Antig nu ekspresijas izv rt jums veikts smadze u autopsiju CC, zemgarozas
kodolu rajonu pel s un ar tiem asoci s balt s vielas rajonos, k ar later lo
ventrikulu (VL) rajon , katr no tiem izv rt jot ekspresiju daž dos š nu veidos.
Im nhisto misko reakciju rezult tu anal ze veikta, izv rt jot im nreaktivit ti neironu
un glijas š s, tostarp astroc tos un oligodendroc tos; veikta ar asins kapil ru
veidojošo endotelioc tu un peric tu anal ze. SOD1 un TGF- 1 im nreaktivit te noteikta
ar aknu audu griezumos.
Reakciju im nreaktivit tes intensit te un antig nu ekspresija izv rt ta, gaismas
mikroskop Leica (LEICA, LEITZ DMRB, V cija), randomiz ti izv loties 10
redzeslaukus × 400 palielin jum .
Intensit te analiz ta puskvantitat vi, izmantojot š du sist mu: 0 – negat va
reakcija, 1 – ja, 2 – vid ja, 3 – izteikta reakcija. TGF- 1, SOD1 un MMP9
im nreaktivit tes izv rt jums smadze u audos veikts, analiz jot relat vo proporciju, t.i.,
izv rt jot, cik lielu da u no redzeslauka, izteiktu procentos (0% – 100%), aiz em
analiz jam strukt ra, kur nov ro antig na ekspresiju. Ieg s v rt bas reizin tas ar
intensit ti un defin tas k ekspresija. Neironu skaits redzeslauk analiz ts kvantitat vi.
3.2.3. Im nhisto misko reakciju rezult tu statistisk anal ze
Im nhisto misko reakciju rezult ti atspogu oti k medi nas ar starpkvarti u
rt m (IQR (25%; 75%)). Vair ku kategoriz tu main go sal dzin šanai izmantots h
kvadr ta (Chi-Square) tests. Im nreaktivit tes v rt bas starp grup m analiz tas ar
Manna-Vitnija (Mann Whitney U) vai Kruskola-Volisa (Kruskal-Wallis) testu, grup –
ar Vilkoksona (Wilcoxon Signed Ranks) vai Fridmena (Friedman's) testu. Sp rmena
(Spearman's rank) korel cijas koeficients lietots, izv rt jot saist bu starp TGF- , SOD1
un MMP9 ekspresiju. Korel cija nov rt ta k cieša, ja korel cijas koeficients bijis
liel ks vai vien ds ar 0,7. B tiskuma l menis (p) ar v rt bu, kas maz ka par 0,05, v rt ts
statistiski ticams. SPSS 20.0 programma izmantota nepieciešamo apr inu veikšanai.
56
3.3. Materi la apstr de anal zei caurstarojoš elektronu mikroskop
3.3.1. Audu fiks cija un ieguld šana epoks da sve os
Smadze u audu materi ls elektronmikroskopiskajai anal zei sasmalcin ts 1 mm3
gabali os un fiks ts 2,5% glut raldeh da š dum 0,1 M fosf ta bufer (pH=7,4) 2 l dz 4
stundas 4 ºC temperat . Glut raldeh ds auj veidot cieš ku saist bu starp molekul m ar
metiltilti a pal dz bu nek formal ns, t c fiks još s paš bas ir stipr kas. Fiks tais
audu materi ls skalots fosf ta bufera š dum (pH=7,4), kam pievienota saharoze (tr s
reizes buferis main ts ik p c 10 min m 4 ºC temperat ). Papildu fiks cija veikta ar
1% osmijsk bi 0,1 M fosf ta bufer 1 stundu 4 ºC temperat . P cfiks cija ar
osmijsk bi nepieciešama, lai piln gi stabiliz tu š nu strukt ras. P c tam prepar ts tr s
reizes skalots fosf ta bufera š dum bez saharozes, ik p c 10 min m š dumu mainot
4 ºC temperat . Tad audu materi ls at de ots ar spirtu pieaugoš koncentr cij (50º,
70º, 80º, 90º, 96º un 100º), katras koncentr cijas spirta š dumu nomainot 2 – 3 reizes ik
c piec m min m 4 ºC temperat . P c iztur šanas 70º spirt , audu gabali us uz
diennakti ievieto 2% uranilacet ta 70º spirta š dum . Audu materi ls pak peniski
pies tin ts ar epoks da sve u (Epoxy embedding medium kit: Epoxy embedding
medium, Epoxy embedding medium hardener DDSA [2-dodecenylsuccinic anhydrite],
NMA [methylnadic anhydrite], Sigma-Aldrich, Buchs, Switzerland) komponentu un
acetona mais jumu, izturot termostat +37 ºC temperat vienu stundu. P c tam audu
gabali i atst ti pa nakti istabas temperat epoks da sve u mais jum (bez katalizatora
Epoxy embedding medium accelerator DPM-30 [2,4,6-
Tris(dimethulaminomethyl)phenol]). Materi ls ieguld ts epoks da sve u mais jum (ar
katalizatoru) speci s plastmasas kapsul s un ievietots termostat +60 ºC temperat
uz 24 – 48 stund m (Maunsbach, 1994; Celis, 1994).
3.3.2. Puspl no audu griezumu gatavošana
Smadze u audu materi la puspl nie griezumi, kas kr soti ar toluid nzilo, auj
nov rt t griezum ietverto pamatelementu kop jo ainu un izv rt t morfolo isk s
izmai as gaismas mikroskop . Sal dzinot ar paraf ieguld to audu materi la anal zi, š
metode ir informat ka – t dod plaš kas iesp jas atpaz t, izv rt t un aprakst t
57
smadze u š nu strukt ru. Š metode dod iesp ju prec zi izv ties turpm ko ultrapl no
griezumu anal zes vietu.
No epoks da sve os ieguld audu materi la, izmantojot ultramikrotomu
(Y2088, LKB, Zviedrija), izgatavoti 1 – 2 µm biezi audu puspl nie griezumi. T k no
ultramikrotoma audu griezumi p rnesti uz priekšmeta stikli a, uz kura iepriekš
uzpilin ts dens piliens, p c tam ž ti uz elektrisk s pl ts. T veid izž tie audu
griezumi iztaisnojas un piel jas pie priekšmeta stikla. Kr sošanai gatavots 1%
toluid nzil š dums den pie pH 9,0 ( ,1974). Pagatavotajam š dumam
pievienots n trija tetrabor ta dens atš aid jums attiec 1:1. Kr sošanas intensit te
atkar ga no kr sas koncentr cijas, kr sošanas laika, audu griezumu biezuma un
temperat ras. Uz priekšmeta stikla ar griezumiem uzpilin ta kr sa un stikls sild ts
apm ram pusmin ti. Tad stikls noskalots ar destil tu deni un ž ts. Nokr sotie audu
griezumi p rkl ti ar iesl gšanas vidi un segstikli u.
Puspl nie smadze u audu griezumi analiz ti un izv rt ti pie daž diem gaismas
mikroskopa palielin jumiem. Ar 400× gaismas mikroskopa palielin jumu var v rt t
smadze u pamatelementu izvietojumu, to savstarp s attiec bas, kr sošanas kvalit ti,
ar analiz t š nas, š nu kodolus, iesl gumus u.c. (Zalcmane un Groma, 2004;
Kamann et al., 2007).
3.3.3. Ultrapl no audu griezumu gatavošana
c puspl no audu griezumu nov rt šanas gaismas mikroskop izv ta noteikta
elektronmikroskopiskai anal zei der ga audu materi la vieta prepar , lai pagatavotu 60
– 80 nm ultrapl nus griezumus. P c tam, kad blok atrasta nepieciešam audu vieta un
pats bloks noasin ts, ar ultramikrotoma (Y2088, LKB, Zviedrija) pal dz bu pagatavoti
ultrapl nie griezumi.
Pirm audu kontrast šana (kr sošana) notikusi p c audu fiks šanas 1%
osmijsk (osmija tetroks da (Acros Organics, Geel, Belgium) š dums fosf ta bufer ),
kas satur smag met la atomus. Osmijsk be rea gan ar lip diem, gan ar
olbaltumviel m, rezult palielinot kontrastu starp š nu membr nu lipoprote diem un
citoplazmas tauku iesl gumiem. Nukleoprote du kontrasts ir sal dzinoši maz ks, jo
osmijsk be rea tikai ar to olbaltumvielu komponentu. V k ultrapl nie griezumi, kas
58
novietoti uz vara sieti iem, dubultkontrast ti ar uranilacet ta (Polysciences, Inc,
Warrington, P.A.) š dumu un svina citr tu (pagatavots no svina (II) nitr ta (Merck,
Darmstatd, Germany), n trija citr ta monohidr ta (Merck, Darmstatd, Germany) un 1M
Na hidroks da) (Reynolds, 1963). Elektronmikroskopij audu ultrapl no griezumu
dubultkontrast šana (dubultkr sošana) ietver: 1 – kontrast šanu ar uranilacet ta
dumu 10 – 20 min tes, 2 – skalošanu ar destil tu deni, 3 – kontrast šanu ar svina
citr tu 2 – 5 min tes, 4 – skalošanu ar destil tu deni. Zin ms, ka uranilacet ts
iev rojami palielina DNS un RNS kontrastu, maz k – olbaltumvielu kontrastu. T
uranilacet tu uzskata par selekt vu, bet nespecifisku nukle nsk bju kr svielu. Kr sviela
var rea t ar fiksatora molekul m, kas saist tas ar audiem. Svina citr ts saist s ar
osmijsk bes savienojumiem starp osmiju un dažiem š nas komponentiem audu
fiks cijas laik . T veid p c fiks cijas ar osmijsk bi svins darbojas k univers la
audu kontrastviela. Svina s i augst s pH v rt s labi iekr so š nas membr nu
(Watson, 1958).
Prepar ta anal ze vispirms veikta maz elektronu mikroskopa palielin jum (ap
2000× – 3000×). P c tam, kad vajadz gais š nu griezums atrasts, tas analiz ts, aprakst ts
un, ja nepieciešams, fotograf ts rezult tu dokument šanai. Turpm k, veicot prepar tu
anal zi, izv ts liel ks palielin jums. Optim lais prepar ta anal zes palielin jums
atkar gs no parauga patn m un kontrasta. Darb prepar tu anal ze veikta
palielin jum no 2000× l dz 40000x. JEOL firmas elektronu mikroskop JEM 1011
(Jap na) zem ekr na ievietotas speci las Kodak firmas fotopl tn tes (SO-163, Kodak,
Rochester, N.Y.), kas p rkl tas ar s kgraudainu emulsiju, nodrošinot elektronatt la
deta u fiks ciju. T k fotopl tn tes att st tas, izmantojot atbilstošu Kodak firmas
fotofilmu att st ju un sken tas (Epson Perfection V700 Photo, Seiko Epson Corp.,
Jap na) digit lai att lu ieg šanai.
3.4. Materi la apstr de anal zei sken još elektronu mikroskop un EDX
3.4.1. Materi la sagatavošana anal zei sken još elektronu mikroskop
Audu autopsijas gabali i s kotn ji fiks ti atbilstoši metodei 2,5% glut raldeh da
dum un 1% osmijsk . Audu apstr des ar osmijsk bi m is ir audu ciet bas
pan kšana un elektrisk s vad tsp jas palielin šana. Pirms audu ž šanas kritiskaj
59
punkt , tie at de oti pieaugošas koncentr cijas aceton (60°, 70°, 80°, 90°, 100°).
šana kritiskaj punkt ar ž ju (E3000, Agar Scientific Ltd, Anglija)
nodrošin ta ar og sk s g zes (CO2), attiec ga spiediena un dens temperat ras
pal dz bu. Sausie paraugi piestiprin ti speci lam tur jam ar sudraba pastas pal dz bu,
tad p rkl ti ar zelta k rti u katoda putin ja apar (JFC-1300, JEOL, Jap na).
Sagatavotie audu tur ji ar paraugiem ievietoti sken još elektronu mikroskop JSM-
6490LV (JEOL, Jap na); SEI (sekund ro elektronu att lošana) rež pie 25kV liela
sprieguma paraugi v rt ti 3,000× – 20,000× liel palielin jum .
3.4.2. Rentgenmikroanal zes metode
Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorij sagatavoti smadze u autopsiju
paraugi, tos paši apstr jot misko elementu anal zei ar EDX sken još
elektronmikroskop augsta vakuuma apst os. Audu griezumi at de oti pieaugošas
koncentr cijas aceton (60°, 70°, 80°, 90°, 100°). P c ž šanas kritiskaj punkt
paraugi sagatavoti, p rkl jot tos ar oglek a k rti u. Sagatavotie audu tur ji ar
paraugiem ievietoti sken još elektronu mikroskop JSM-6490LV; BSE (atstarotie
sekund rie elektroni) rež pie 25kV liela sprieguma paraugi v rt ti 3,000× – 20,000×
liel palielin jum .
Elementu sast va noteikšanai analiz ts parauga izstaroto sekund ro rentgenstaru
spektrs, izmantojot ar š idru sl pekli dzes tu sil cija detektoru (JSM 6490LV, JEOL,
Jap na) ar no polim ru filmas veidotu ieejas logu, kas, atš ir no detektoriem ar
berilija logu, vis re istr t ar vieglos elementus, s kot no bora un ieskaitot organisk s
viel s svar gos elementus – oglekli un sk bekli. Elementu anal zes ekspoz cijas laiks
ildzis ne vair k par 10 min m, nodrošinot minim lu parauga materi la desorbciju zem
elektronu k a. Ieg tajos rentgenfluorescences spektros nov rt ts, kuri spektr lie
maksimumi ir virs trokš u l me a, noteikti artefakti, t saucamie "summas" p i un
ener ijas nopl des sil cija detektor ("escape") p i. Kop ar šo inform ciju ieg tais
spektrs izmantots elementu koncentr cijas apr inam ar firmas "Ametek" programmu
paketi, lietojot t saucamo fundament lo parametru metodi, tas ir, izmantojot zin mos
atomu fundament los parametrus un neizmantojot emp risku sal dzin šanu ar zin mas
elementu koncentr cijas saturošiem etalonparaugiem.
60
4. REZULT TI4.1. Gaismas mikroskopijas rezult ti
Hroniskiem alkohola lietot jiem p rskata griezumos nov ro galvas smadze u
asinsvadu pilnasin bu, perivaz las hemor ijas, dif zu perivaskul ru t sku, bieži m kst
smadze u apvalka fibrozi un per veid gus demieliniz cijas rajonus baltaj viel (4.1.
A, B, C att.). Aknu anal ze uzr da per ainu vai tot lu hepatoc tu steatozi, bieži nov ro
hepatoc tus, kas satur lielpiliena tauku iesl gumus, t.s. tauku cistas citoplazm . Nov ro
periport lu un port lu fibrozi, reiz m izteiktu cirozi (4.1. D att.). Bieži nov ro port lu
aknu cirozi uz dif zas aknu steatozes fona.
Narkotisko vielu lietot jiem nov rota galvas smadze u t ska,
sastr gumpilnasin ba un asinsvadu mikrocirkul cijas trauc jumi. Aknu audu anal ze
uzr da hepatoc tus ar glud endoplazmatisk t kla hiperpl ziju, leikocit ru infiltr ciju
port lajos traktos, taukaino hepatozi un aknu fibrozi.
Kontroles grup vien no gad jumiem konstat ta asinsvadu pilnasin ba
smadze u viel . Sešos no analiz tajiem kontroles paraugiem nov rots galvas smadze u
kst apvalka neregul rs caurasi ojums, smadze u apvalku un vielas nevienm ga
pilnasin ba, ta u vielas z jums saglab ts. Pieci no analiz tajiem kontroles paraugiem
histolo iski bez izmai m. Kontroles grup , analiz jot aknu audus, divos gad jumos
nov rota aknu hepatoze, vien gad jum limfoc tu infiltr ti un vien no tiem ar fibroze,
citos daivi u un parenh mas z jums saglab ts. Aknu audos tika konstat ta s kpilienu
hepatoze, mazizteikta steatoze, žultsst ze un neizteikta fibroze, 4 no p s grupas
gad jumiem aknu audi bez patolo ijas.
Gaismas mikroskop , analiz jot puspl nos griezumus baz lo gangliju rajona
pel kaj viel , nov ro neironu erme us un to izaugumus, astroc tus, ret k
oligodendroc tus, savuk rt baltaj viel nov ro oligodendroc tus ar nelielu, apa u un
tumšu kodolu, mielin tus aksonus un polimorfus astroc tus (4.2. A,B att.).
61
4.1. att. Alkohola lietot ju grupa: asinsvadu pilnasin ba SN pel s (A) un balt s vielas(C) rajonos, ×400, ×200; (B) per veid gi demieliniz cijas rajoni SN baltaj viel , ×250;
(D) aknu fibroze, tauku cistas hepatoc tu citoplazm , ×100
4.2. att. Puspl nie griezumi: (A) SN rajona pel viela, (B) SN rajona balt viela, ×400
62
4.1.1. NSE im nhisto misk s izp tes rezult ti
Im nhisto misk s reakcijas ar anti-NSE antivielu tika veiktas izlases veid ,
ietverot gan hronisku alkohola un narkotisko vielu lietot ju gad jumus, gan kontroles
grupas materi lu. NSE ekspresija nov rota neironu perikarion un izaugumos.
Nov rots, ka NSE im nekspresija vari , izv rt jot intensit ti SN un CS rajonos.
Hronisku alkohola lietot ju SN rajona pel s vielas neironos nov rot
intensit te vari ja no negat vas (0) l dz v jai (1), neirop v ja (1) un m rena (2), balt s
vielas rajon t vari no negat vas (0) l dz m renai (2). CS rajon pel kaj viel
neironos negat va (0), biež k m rena (2), neirop v ja (1) un m rena (2), balt s vielas
iedr s vari no negat vas (0) l dz izteiktai (3) intensit tei (4.3. A att.). Hronisku
alkohola lietot ju CC rajonos nov rota v ja (1), biež k m rena (2) NSE intensit te
pel s vielas neironos, neirop v ja (1) un m rena (2), balt s vielas š iedr s negat va
(0), ret k v ja (1).
4.3. att. NSE ekspresija hronisku alkohola lietot ju CS rajon (A), ×250; narkotisko vielulietot ju SN pel kaj viel (B), ×400; kontroles grupas SN un CS rajonos (C,D), ×250
63
Narkotisko vielu lietot ju grup SN rajon pel kaj viel nov ro negat vu vai
reti v ji pozit vu (1) im nreaktivit tes intensit ti neironos, savuk rt neirop m renu
(2) l dz izteiktu (3), balt s vielas rajon l dz gi (4.3. B att.).
No kontroles grupas izv tajos gad jumos negat va (0), biež k izteikta (3)
intensit te nov rota SN pel s vielas neironos, neirop v ja (1) l dz m rena (2),
savuk rt balt s vielas rajonos m rena (2) (4.3. C att.). CS rajona pel s vielas neironos
nov rota negat va (0) un reti v ja (1) NSE intensit te, savuk rt neirop m rena (2).
Variabla NSE intensit te konstat ta balt s vielas rajonos, kur nov rota gan v ja (1), gan
izteikta (3) (4.3. D att.).
4.1.2. GFAP im nhisto misk s izp tes rezult ti
Sakar ar sarež to galvas smadze u telpisko strukt ru, astroc tu diferenci cijai
tika izmantots specifiskais astroc tu mar ieris – monoklon anti-GFAP antiviela,
izlases veid izv loties gad jumus no hronisku alkohola un narkotisko vielu lietot ju
juma grup m.
Izteikta (3) GFAP intensit te tika nov rota gan CC astroc tos baltaj viel , gan
pel s vielas rajonos. L dz gi CS rajona astroc tos – gan baltaj , gan pel kaj viel –
alkohola un narkotisko vielu lietot jiem nov rota izteikta (3) GFAP intensit te (4.4.
A,B,C,D att.).
Anti-GFAP antivielas lokaliz cija v rt jama k dif za, to nov ro gan š nas
ermen , gan izaugumos. Izteiktu GFAP intensit ti (3) nov ro astroc tu gala izaugumos
pie asins kapil riem (4.4. B,D att.).
64
4.4. att. GFAP ekspresija CS rajon (A,B) hroniskiem alkohola lietot jiem, ×200;(C,D) narkotisko vielu lietot jiem, ×200, ×250
4.1.3. Dzelzs histo misk s noteikšanas rezult ti
Perlsa reakcija tika veikta izlases veid , ietverot gan hronisku alkohola un
narkotisko vielu lietot ju gad jumus, gan kontroles grupas materi lu. Perlsa reakcij
nas ar dzelzi saturoš m granul m nov ro zil kr . Izv tajos paraugos no hronisku
alkohola lietot ju grupas Fe pozit vas š nas tika nov rotas maz, bieži neviena.
Sal dzinoši vair k Fe depoz tus nov ro narkotisko vielu lietot ju grup asins kapil ru
tuvum (4.5. A,B att.).
65
4.5. att. Fe depoz ti narkotisko vielu lietot ju grup asins kapil ru tuvum : CS rajons(A,B), ×250, ×200
4.1.4. CD68 im nhisto misk s izp tes rezult ti
Izteiktu (3) CD68 intensit ti nov roj m gan pel kaj , gan baltaj viel
hroniskiem alkohola lietot jiem visos izp tes smadze u rajonos. Bieži CD68 pozit vas
nas nov ro asins kapil ru, ar neironu tuvum (4.6. A,B att.).
4.6. att. CD68 pozit vas š nas asins kapil ru un neironu tuvum CS rajona baltaj (A) unpel kaj (B) viel , ×250, ×200
66
4.1.5. TGF- 1 im nhisto misk s izp tes rezult ti
Statistiski ticami atš s alkohola atkar go un kontroles TGF- 1 pozit vo
neironu skaits SN rajon : 1,0 (0,0; 6,0) un 0,0 (0,0; 1,0), (p<0,001), CS rajon 8,5 (2,0;
19,0) un 1,0 (0,0; 12,3), (p<0,001), CC statistiski ticamas atš ir bas nenov ro: 17,5
(11,0; 29,0) un 21,0 (7,0; 26,0), (p=0,266), (4.7. att.).
Sal dzinot TGF- 1 intensit ti neironos starp izp tes rajoniem p juma grup s,
dati statistiski ticami atš s (p=0,007) gan hroniskiem alkohola lietot jiem, attiec gi:
SN 1,0 (0,0; 1,0), CS 1,0 (1,0; 1,0) un CC 1,0 (1,0; 1,0), gan kontrolei (p<0,001),
attiec gi SN 0,0 (0,0; 1,0), CS 1,0 (0,0; 1,0) un CC 1,0 (1,0; 1,0). Sal dzinot TGF- 1
intensit ti neironos hroniskiem alkohola lietot jiem un kontrolei, dati statistiski ticami
atš s visos izp tes rajonos: SN un CS (p<0,001), k ar CC (p=0,008).
4.7. att. Hronisku alkohola lietot ju un kontroles grupas kop jais neironu skaits (N) unTGF- 1 pozit vo neironu skaits (N/P) izp tes rajonos
Sal dzinot TGF- 1 intensit ti neirop starp izp tes rajoniem, dati statistiski
ticami atš s (p<0,001) gan hroniskiem alkohola lietot jiem, attiec gi: SN 1,0 (0,0;
1,0), CS 1,0 (0,0; 1,0) un CC 0,0 (0,0; 1,0), gan kontrolei (p<0,001), attiec gi SN 0,0
(1,0; 2,0), CS 1,0 (1,0; 2,0), CC 0,0 (0,0; 1,0).
67
Statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001) TGF- 1 intensit tei nov ro hroniskiem
alkohola lietot jiem, sal dzinot SN rajon neironus ar neirop lu: 1,0 (0,0; 1,0) un 1,0
(0,0; 1,0), l dz gi CC rajon 1,0 (1,0; 1,0) un 0,0 (0,0; 1,0). L dz gi, statistiski ticamas
atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot balt s vielas š iedras ar neirop lu – SN: 2,0
(2,0;3,0) un 1,0 (0,0;1,0), CC: 2,0 (1,0;2,0) un 0,0 (0,0; 1,0).
TGF- 1 intensit te narkom niem neironos statistiski ticami atš s, sal dzinot
ar kontroli, CC rajon : 1,5 (1,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 1,0), (p<0,001), citos rajonos atš ir bas
nenov ro.
Kontroles grup nov ro statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001) TGF- 1
intensit tei visos izp tes rajonos, sal dzinot neironus ar neirop lu – SN: 0,0 (0,0; 1,0) un
0,0 (1,0; 2,0), l dz gi CS rajon 1,0 (0,0; 1,0) un 1,0 (1,0; 2,0), k ar CC 1,0 (1,0; 1,0)
un 0,0 (0,0; 1,0). Turkl t, statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot SN
balt s vielas š iedras ar neirop lu: 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (0,0; 2,0), l dz gi CS rajon 1,0
(1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0), CC atš ir bas nenov ro.
Ependimoc ti uzr ja negat vu (0) un v ju (1) TGF- 1 im nreaktivit tes
intensit ti alkohola lietot ju grup . Vid ji izteikta TGF- 1 ekspresija nov rota VL
sieni .
Sal dzinot alkohola atkar go grup TGF- 1 ekspresiju neironos starp izp tes
rajoniem, nov ro statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001): SN 0,04 (0,00; 0,40), CS 0,8
(0,15; 1,00), CC 0,88 (0,50; 1,00). L dz gi, sal dzinot kontroles grup TGF- 1
ekspresiju neironos starp izp tes rajoniem, nov ro statistiski ticamas atš ir bas
(p<0,001): SN 0,00 (0,00; 0,07), CS 0,33 (0,00; 0,97), CC 0,88 (0,26; 1,00). Sal dzinot
TGF- 1 ekpresiju alkohola atkar gajiem ar kontroli, statistiski ticami atš iras SN
(p<0,001) un CS neironi (p=0,001), CC neironos atš ir bas nenov ro (p=0,372), (4.8.
att.).
68
4.8. att. Hronisko alkohola lietot ju un kontroles grupas TGF- 1 ekspresija neironosizp tes rajonos
Sal dzinot hronisko alkohola lietot ju grup TGF- 1 ekspresiju neironos un
balt s vielas š iedr s, ieg ti statistiski ticami atš ir gi rezult ti (p<0,001) SN rajon :
0,04 (0,00; 0,40) un 0,95 (0,60; 1,50), (p<0,001). Sal dzinot kontroles grup TGF- 1
ekspresiju neironos un balt s vielas š iedr s, ieg ti statistiski ticami atš ir gi rezult ti
(p<0,001) – SN: 0,00 (0,00; 0,07) un 1,40 (0,80; 2,10), CC 0,88 (0,26; 1,00) un 1,60
(0,90; 2,00).
Sal dzinot hronisko alkohola lietot ju grup TGF- 1 ekspresiju neirop visos
izp tes rajonos, nov ro statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001): SN 0,20 (0,00; 0,80), CS
0,20 (0,00; 0,50), CC 0,00 (0,00; 0,60), (p=0,007). L dz gi, sal dzinot kontroles grup
TGF- 1 ekspresiju neirop visos izp tes rajonos, nov ro statistiski ticamas atš ir bas
(p<0,001): SN 0,40 (0,00; 1,00), CS 0,20 (0,10; 0,40), CC 0,00 (0,00; 0,68), (p<0,001).
69
4.9. att. TGF- 1 ekspresija hronisku alkohola lietot ju grup : (A) SN balt s vielas rajon ,×200, un (C) CS rajona pel kaj un baltaj viel , ×100; (B) kontroles grupas SN rajona
baltaj viel , ×100, un (D) pel s vielas neironos, ×200; (E) narkotisko vielu lietot ju CCneironos, ×250, un (F) SN rajona neironos, ×200
Alkohola atkar gajiem statistiski ticami atš s (p<0,001) TGF- 1 ekspresija
visos izp tes rajonos balt s vielas š iedr s, sal dzinot ar neirop lu – SN 0,95 (0,60;
1,50) un 0,20 (0,00; 0,80), CS: 0,70 (0,20; 1,20) un 0,20 (0,00; 0,50), CC: 0,90 (0,60;
1,00) un 0,00 (0,00; 0,60), (4.9. A,C att.). L dz gi, kontroles grup statistiski ticami
atš s (p<0,001) TGF- 1 ekspresija visos izp tes rajonos balt s vielas š iedr s,
70
sal dzinot ar neirop lu – SN: 1,40 (0,80; 2,10) un 0,40 (0,00; 1,00), CS 0,60 (0,20; 1,00)
un 0,20 (0,10; 0,40), CC 1,60 (0,90; 2,00) un 0,00 (0,00; 0,68), (4.9. B,D att.).
Sal dzinot TGF- 1 ekpresiju hroniskiem alkohola lietot jiem ar kontroli,
statistiski ticami atš s SN neirop ls 0,20 (0,00; 0,80) un 0,40 (0,00; 1,00), (p=0,028);
SN balt s vielas š iedras, attiec gi 0,95 (0,60; 1,50) un 1,40 (0,80; 2,10), (p<0,001), k
ar CC balt s vielas š iedras, attiec gi 0,90 (0,60; 1,00) un 1,60 (0,90; 2,00), (p<0,001).
Citur atš ir bas nenov ro.
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticami atš s gan
pozit vo neironu skaits 40,5 (33,3; 45,8) un 21,0 (7,0; 26,0), gan TGF- 1 ekspresija:
1,20 (0,84; 2,66) un 0,88 (0,26; 1,00), (p=0,011) tikai CC rajon (4.9. E att.).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas TGF- 1
ekspresijas atš ir bas nov ro, sal dzinot SN neirop lu 0,00 (0,00; 0,20) un 0,40 (0,00;
1,00), (p<0,001) un balt s vielas š iedras 0,90 (0,50; 1,60) un 1,40 (0,80; 2,10),
(p<0,001). CC rajon nov ro statistiski ticamas atš ir bas, sal dzinot balt s vielas
iedras 1,10 (0,30; 1,80) un 1,60 (0,90; 2,00), (p=0,003).
Narkotisko vielu lietot jiem statistiski ticamas TGF- 1 ekspresijas atš ir bas
(p<0,001) nov ro, sal dzinot neironus un balt s vielas š iedras visos izp tes rajonos: SN
0,00 (0,00; 0,14) un 0,60 (0,40; 0,63); CS 0,50 (0,00; 0,93) un 0,40 (0,10; 0,50), CC
1,20 (0,84; 2,66) un 0,35 (0,20; 0,40), (4.9. F att.).
Sal dzinot alkohola lietot ju, narkom nu un kontroles grupas neironus visos
izp tes rajonos, statistiski ticami atš s neironu skaits CS un CC rajonos, k ar
TGF- 1-pozit vo neironu skaits visos izp tes rajonos (p<0,001), (4.10., 4.11., 4.12. att.).
71
4.10. att. Visu izp tes grupu kop jais neironu skaits (N) un TGF- 1 pozit vo neironuskaits (N/P) SN rajon
4.11. att. Visu izp tes grupu kop jais neironu skaits (N) un TGF- 1 pozit vo neironuskaits (N/P) CS rajon
72
4.12. att. Visu izp tes grupu kop jais neironu skaits (N) un TGF- 1pozit vo neironu skaits (N/P) CC rajon
Hroniskiem alkohola lietot jiem neironos TGF- 1 ekspresija statistiski ticami
korel ar SOD1 ekspresiju SN (r=0,199, p=0,038), CC rajonos turpret nov ro negat vu
korel ciju (r=-0,326, p<0,001). Savuk rt CS rajon nov ro negat vu korel ciju ar
MMP9 ekspresiju (r=-0,366, p<0,001). Kontroles grup nov ro pozit vu TGF- 1
korel ciju ar SOD1 ekspresiju SN (r=0,257, p=0,22) un CC (r=0,553, p=0,002)
neironos, savuk rt CS rajon nov ro negat vu ekspresijas korel ciju (r=-0,528, p=0,17).
Alkohola lietot ju grup nov ro pozit vu TGF- 1 ekspresijas korel ciju ar
MMP9 ekspresiju SN neirop (r=0,360, p<0,001), savuk rt negat vu korel ciju ar
SOD1 CC neirop (r=-0,197, p=0,025). Kontrolei nov ro pozit vu TGF- 1 ekspresijas
korel ciju ar SOD1 ekspresiju neirop SN rajon (r=0,307, p=0,006), savuk rt CS
rajon nov ro negat vu korel ciju (r=-0,600, p=0,005).
Alkohola lietot jiem nov ro negat vu TGF- 1 ekspresijas korel ciju ar MMP9
ekspresiju CS rajona balt s vielas š iedr s (r=-0,303, p=0,004), savuk rt šeit pozit va
korel cija ar SOD1 (r=0,332, p=0,005). Kontrol nov ro pozit vu korel ciju TGF- 1
ekspresijai ar SOD1 ekspresiju SN balt s vielas š iedr s (r=0,243, p=0,030).
Kopsavilkums.
Sal dzinot TGF- 1 ekspresijas medi s v rt bas neironos, hroniskiem alkohola
lietot jiem SN un CS rajonos t s ir augst kas nek kontrolei, CC atš ir bas nenov ro.
73
Zem kas TGF- 1 ekspresijas medi s v rt bas bija alkohola lietot ju grup SN un CC
balt s vielas š iedr s, t s sal dzinot ar kontroli. Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot
ar kontroli, neironos augst kas medi s v rt bas nov ro tikai CC rajon , l dz gi,
augst kas t s bija ar , sal dzinot balt s vielas š iedras.
Hroniskiem alkohola lietot jiem neironos TGF- 1 ekspresija statistiski ticami
korel ar SOD1 ekspresiju SN rajon , CC rajon turpret nov ro negat vu korel ciju.
Savuk rt CS rajon nov ro negat vu TGF- 1 korel ciju ar MMP9 ekspresiju.
Hroniskiem alkohola lietot jiem nov ro negat vu TGF- 1 ekspresijas korel ciju ar
MMP9 ekspresiju CS rajona balt s vielas š iedr s, savuk rt šeit pozit va korel cija ar
SOD1 ekspresiju.
4.1.6. NGFR im nhisto misk s izp tes rezult ti
Sal dzinot SN rajona NGFR pozit vo neironu skaitu, ieguv m statistiski ticamas
atš ir bas (p<0,001) vis s izp tes grup s: hroniskiem alkohola lietot jiem 7,3%, (n=8),
narkom niem 38,0%, (n=35) un kontroles grup 11,4%, (n=19), (4.13. att.). Sal dzinot
ar kontroli (44,3%), (n=31), alkohola lietot jiem nov ro 29,1%, (n=32) NGFR pozit vas
balt s vielas š iedras SN rajon (p=0,037), – narkom niem (40,0%), (n=20),
sal dzin jum ar kontroli, statistiski ticamas atš ir bas nenov ro (4.14. att.).
Sal dzinot CS rajona NGFR pozit vo neironu skaitu, ieguv m statistiski ticamas
atš ir bas (p<0,001): alkohola lietot jiem 26,0%, (n=26), narkom niem 40,0%, (n=20)
un kontroles grup 6,0%, (n=3), (4.13. att.). Sal dzinot CS rajona NGFR pozit vo
iedru daudzumu balt s vielas rajon , neieguv m statistiski ticamas atš ir bas:
alkohola lietot jiem 40,0%, (n=40), narkom niem 28,0%, (n=14) un kontroles grup
28,0%, (n=14).
Sal dzinot CC rajona NGFR pozit vo neironu skaitu, ieguv m statistiski ticamas
atš ir bas (p<0,001): alkohola lietot ju grup 45,0%, (n=27), kontroles grup 0,0%,
(n=0), l dz gi dati ieg ti, sal dzinot abu grupu balt s vielas š iedras: 46,7%, (n=28) un
0,0%, (n=0).
74
93%74%
55%
89% 94% 100%
7%26%
45%
11% 6% 0%0
20406080
100120
SN CS CC SN CS CC
Alkoholi i Kontrole
Grupa
Eks
pres
ija,%
Nav
Ir
4.13. att. NGFR-pozit vo neironu skaits substantia nigra, corpus striatum uncortex cerebri rajonos alkohola lietot ju un kontroles grup s
71%60% 53% 56%
72%
100%
29%40% 47% 44%
28%
0%0
20
40
60
80
100
120
SN CS CC SN CS CC
Alkoholi i Kontrole
Grupa
Eks
pres
ija,%
Nav
Ir
4.14. att. NGFR-pozit vo š iedru daudzums substantia nigra, corpus striatumun cortex cerebri balt s vielas rajonos alkohola lietot ju un kontroles grup s
Neironu izaugumi uzr ja heterog nu NGFR ekspresiju CC un baz lo gangliju
rajonos.
Hroniskiem alkohola lietot jiem NGFR intensit te neironos SN rajon bija
rsvar negat va (0), CS rajon v ji izteikta (1); attiec gi m rena (2) intensit te
nov rota SN balt s vielas rajonos, bet m rena (2) l dz izteikta (3) CS rajona baltaj viel
(4.15. A,B att).
75
Narkotisko vielu lietot jiem nov ro p rsvar negat vu (0) intensit ti baz lo
gangliju rajon , reti t bija v ji izteikta (1). SN rajona baltaj viel tika nov rota izteikta
intensit te (3), savuk rt CS baltaj viel t bija m rena (2) l dz izteikta (3), (4.15. C att).
Kontroles grup baz lo gangliju neironu aksoni demonstr ja negat vu (0) vai oti
ju NGFR intensit ti, taj paš laik SN un CS balt s vielas rajonos nov rota vid ja
(2) l dz izteikta (3) NGFR intensit te (4.15. D att).
4.15. att. (A) NGFR ekspresija alkohola lietot ju grup SN rajona pel kaj , ×250, un(B) CS baltaj viel , ×250; (C) narkotisko vielu lietot ju SN rajona pel kaj un baltaj
viel , ×200; (D) kontroles grup SN rajona baltaj viel , ×250
Kopsavilkums.
Sal dzinot ar kontroles grupu, izp tes grup s SN rajonos NGFR intensit te bija
zem ka gan pel s, gan balt s vielas rajonos, CS un CC rajonos t bija augst ka.
Atš ir bas tika nov rotas, sal dzinot ar SN rajona NGFR-pozit vo neironu skaitu
un š iedru daudzumu alkohola lietot jiem ar kontroli, attiec gi ( 7,3%, (n=8) un 11,4%,
(n=19), p<0,001; 29,1%, (n=32) un 44,3%, (n=31), p=0,037).
76
4.1.7. SOD1 im nhisto misk s izp tes rezult ti
Neironu perikarionu skaits statistiski ticami atš s hroniskiem alkohola
lietot jiem šaj p jum iek autajos rajonos, uzr dot sekojošus r jus: smadze u
garoz 25,0 (19,0; 35,0), CS 19,0 (12,0; 29,8) un SN 14,0 (9,0; 22,0), (p<0,001). Liel ks
SOD-pozit vu neironu skaits tika nov rots CC rajon gan hroniskiem alkohola
lietot jiem, gan kontrolei, turkl t atš ir bas bija statistiski ticamas – attiec gi 17,5 (11,8;
29,.0) un 15,0 (8,0; 21,0), p=0,014. Taj paš laik CS and SN uzr ja attiec gi
statistiski ticami atš ir gus sekojošus rezult tus: 15,0 (9,0; 23,0) un 9,5 (5,0; 17,0); 8,0
(3,0; 18,0) un 3,0 (0,0; 7,0), (p<0,001), (4.16. att.).
4.16. att. Hronisku alkohola lietot ju un kontroles grupas neironu (N)un SOD1 pozit vo neironu skaits (N/P) izp tes rajonos
Neironos nov ro sekojošas SOD1 intensit tes hroniskiem alkohola lietot jiem
un kontrolei: attiec gi SN 1,0 (1,0; 1,0) un 1,0 (0,0; 1,0), CS 2,0 (2,0; 3,0) un 2,0 (2,0;
3,0), CC 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 1,0), turkl t rezult ti statistiski ticami (p<0,001)
atš s, sal dzinot visu rajonu neironu SOD1 intensit ti gan alkohola lietot jiem, gan
kontrolei. Sal dzinot SOD1 intensit ti neironos starp alkohola lietot jiem un kontroli,
statistiski ticamas atš ir bas nov ro SN un CC rajonos, (p<0,001).
77
Alkohola lietot jiem, sal dzinot SOD1 intensit ti neironos un neirop , rezult ti
statistiski ticami (p<0,001) atš s visos izp tes rajonos: SN 1,0 (1,0; 1,0) un 2,0 (2,0;
3,0), CS 2,0 (2,0; 3,0) un 2,0 (2,0; 3,0), CC 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 2,0). Alkohola
lietot jiem, sal dzinot astroc tu un oligodendroc tu SOD1 intensit ti pel kaj viel , dati
statistiski ticami atš s SN rajon 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0), (p<0,001), un CC
rajon 2,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (1,0; 2,0), (p=0,003). Alkohola lietot jiem, sal dzinot
astroc tu un oligodendroc tu SOD1 intensit ti baltaj viel , dati statistiski ticami atš s
SN 2,0 (2,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0), (p=0,044), un CS rajonos 2,0 (2,0; 2,0) un 2,0 (2,0;
3,0), (p<0,001).
Alkohola lietot jiem visos izp tes rajonos, sal dzinot pel s un balt s vielas
rajonus, statistiski ticami atš s SOD1 intensit te astroc tos: SN 2,0 (1,0; 2,0) un 2,0
(2,0; 2,0), (p<0,001); CS 2,0 (2,0; 3,0) un 2,0 (2,0; 2,0), (p=0,004); CC: astroc ti 2,0
(1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0), (p<0,001). L dz gi, alkohola lietot jiem visos izp tes
rajonos, sal dzinot pel s un balt s vielas rajonus, statistiski ticami (p<0,001) atš s
SOD1 intensit te oligodendroc tos: SN 1,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0); CS 2,0 (2,0; 2,0)
un 2,0 (2,0; 3,0); CC 2,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0). Alkohola lietot ju grup statistiski
ticamas intensit tes atš ir bas (p<0,001) nov ro visos izp tes rajonos, sal dzinot balt s
vielas š iedras un pel s vielas neirop lu: SN 2,0 (1,0; 3,0) un 2,0 (2,0; 3,0); CS 2,0
(1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0); CC 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0).
dz gi k alkohola lietot jiem, kontroles grup visos izp tes rajonos, sal dzinot
SOD1 intensit ti neironos un neirop , rezult ti statistiski ticami (p<0,001) atš s: SN
1,0 (0,0; 1,0) un 2,0 (1,0; 2,0), CS 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 2,0), CC 1,0 (1,0; 2,0) un
1,0 (1,0; 1,0). Kontroles grup , sal dzinot astroc tu un oligodendroc tu SOD1 intensit ti
pel kaj viel , dati statistiski ticami atš s visos izp tes rajonos: SN rajon 2,0 (1,0;
2,0) un 1,0 (0,0; 1,0), (p<0,001); CS 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0), (p<0,001) un CC
rajon 0,0 (0,0; 1,0) un 2,0 (2,0; 3,0), (p=0,001). Kontroles grup , sal dzinot astroc tu un
oligodendroc tu SOD1 intensit ti baltaj viel , dati statistiski ticami atš s SN 2,0
(1,0; 2,0) un 3,0 (2,0; 3,0), (p<0,001) un CS rajon 1,0 (0,0; 1,8) un 2,0 (2,0; 3,0),
(p<0,001). Kontroles grup , sal dzinot pel s un balt s vielas rajonus, statistiski ticami
atš s SOD1 intensit te astroc tos: CS 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (0,0; 1,8), (p<0,001); CC:
1,0 (0,0; 1,0) un 0,0 (0,0; 1,0), (p=,001). SN rajon statistiski ticamas atš ir bas
nenov ro, (p=0,600). Kontroles grup visos izp tes rajonos, sal dzinot pel s un balt s
vielas rajonus, statistiski ticami (p<0,001) atš s SOD1 intensit te oligodendroc tos:
SN 1,0 (0,0; 1,0) un 3,0 (2,0; 3,0); CS 1,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0); CC 1,0 (1,0; 2,0)
78
un 2,0 (2,0; 3,0). Kontroles grup statistiski ticamas intensit tes atš ir bas (p<0,001),
sal dzinot balt s vielas š iedras un pel s vielas neirop lu: SN 2,0 (2,0; 2,0) un 2,0
(1,0; 2,0) un CS rajonos 1,0 (1,0; 1,0) un 1,0 (1,0; 2,0). CC rajon statistiski ticamas
SOD1 intensit tes atš ir bas nenov ro, sal dzinot balt s vielas š iedras un pel s
vielas neirop lu.
Statistiski ticamas SOD1 intensit tes atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot
alkohola lietot jus ar kontroli: SN pel s vielas neirop : 2,0 (2,0; 3,0) un 2,0 (1,0;
2,0), oligodendroc tos 1,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (0,0; 1,0); balt s vielas š iedr s 2,0 (1,0; 3,0)
un 2,0 (2,0; 2,0), astroc tos 2,0 (2,0; 2,0) un 2,0 (1,0; 2,0), oligodendroc tos 2,0 (2,0;
3,0) un 3,0 (2,0; 3,0). CS pel s vielas neirop 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 2,0),
oligodendroc tos 2,0 (2,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0); balt s vielas š iedr s 2,0 (1,0; 2,0) un
1,0 (1,0; 1,0), astroc tos 2,0 (2,0; 2,0) un 1,0 (0,0; 1,8). CC pel s vielas astroc tos 2,0
(1,0; 2,0) un 1,0 (0,0; 1,0), balt s vielas š iedr s 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 1,0),
astroc tos 2,0 (2,0; 3,0) un 0,0 (0,0; 1,0), oligodendroc tos 2,0 (2,0; 3,0) un 2,0 (1,0;
2,0). Sal dzinot alkohola lietot jus ar kontroli, ticami atš s (p<0,001) astroc tu
intensit te SN baltaj viel un CC pel kaj viel , savuk rt oligodendroc tu intensit te
ticami atš s (p<0,001) SN gan pel kaj , gan baltaj viel .
SOD1 intensit te statistiski ticami (p<0,001) atš s, sal dzinot narkotisko vielu
lietot ju un kontroles grupas neironus visos izp tes rajonos: SN 1,0 (1,0; 1,3) un 1,0
(0,0; 1,0), CS 1,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 3,0), CC 3,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 1,0). SOD1
intensit te statistiski ticami (p<0,001) atš s, sal dzinot narkotisko vielu lietot ju un
kontroles grupas balt s vielas š iedras: SN 2,0 (1,0; 2,0) un 2,0 (2,0; 2,0), CC 2,0 (2,0;
2,0) un 1,0 (1,0; 1,0).
SOD1 ekspresija neironos statistiski ticami atš s gan alkohola lietot ju, gan
kontroles grup visos izp tes rajonos (p<0,001): SN 0,96 (0,25; 1,00) un 0,14 (0,00;
0,57), CS 1,97 (1,00; 2,19) un 2,00 (1,55; 2,00), CC 1,78 ( 0,94; 2,57) un 0,86 (0,51;
1,47). Turkl t statistiski ticamas ekspresijas atš ir bas uzr ja neironi SN un CC
rajonos, sal dzinot alkohola lietot ju grupu ar kontroli, (p<0,001), (4.17. un 4.23.
A,B,C att.).
79
4.17. att. SOD1 ekspresija neironos p jum iek autajos rajonoshroniskiem alkohola lietot jiem un kontroles grup
Alkohola lietot jiem statistiski ticamas ekspresijas atš ir bas nov ro, sal dzinot
SN (p=0,044) un CS balt s vielas oligodendroc tus ar astroc tiem. Sal dzinot pel s
vielas oligodendroc tus un astroc tus, statistiski ticamas atš ir bas nov ro tikai CC
rajon (p=0,022).
4.1. tabul apkopoti rezult ti (p<0,001) par SOD1 ekspresiju oligodendroc tos,
astroc tos un neirop pel s vielas rajonos, k ar oligodendroc tos, astroc tos un
neironu izaugumos baltaj viel (4.23. D att.) visos izp tes rajonos gan alkohola
lietot jiem, gan kontrolei. Sal dzinot SOD1 ekspresiju neirop un balt s vielas
iedr s alkohola lietot jiem, statistiski ticamas atš ir bas uzr ja: SN 0,90 (0,80; 1,20)
un 0,70 (0,50; 0,90), p<0,001; CS 1,00 (0,90; 1,40) un 0,80 (0,60; 1,00), p<0,001; CC
0,80 (0,70; 1,20) un 0,80 (0,60; 1,00), p<0,001. Alkohola lietot ju grup augst ku
ekspresiju nov roja visu izp tes rajonu oligodendroc tos baltaj viel , sal dzinot
attiec gi ar pel ko vielu: SN 0,35 (0,30; 0,60) un 0,30 (0,20; 0,40), p<0,001; CS 0,70
(0,20; 1,50) un 0,60 (0,40; 0,80), p=0,001;CC 0,40 (0,20; 0,80) un 0,20 (0,20; 0,40),
p<0,001. Statistiski ticamas atš ir bas SOD1 ekspresij nov roja astroc tos, sal dzinot
balto un pel ko vielu visos izp tes rajonos alkohola lietot jiem ar kontroli, ta u
ekspresija atš ir bas neuzr ja, sal dzinot attiec gos r jus grupu robež s. Sal dzinot
oligodendroc tus ar astroc tiem baltaj viel visos rajonos alkohola lietot jiem,
statistiski ticamas atš ir bas nov roja sekojoši: SN 0,35 (0,30; 0,60) un 0,30 (0,20;
80
0,60), p=0,002; CS 0,70 (0,20; 1,50) un 0,60 (0,20; 1,20), p<0,001; CC 0,40 (0,20; 0,80)
un 0,25 (0,20; 0,40), p<0,001. Turkl t alkohola lietot jiem SOD1 ekspresijas sadal jums
oligodendroc tiem un astroc tiem pel kaj viel uzr ja l dz gu tendenci. Kontrol ,
pret ji, astroc tos SOD1 ekspresija ticami pieauga pel kaj viel , sal dzinot ar
oligodendroc tiem: SN 0,20 (0,18; 0,40) un 0,00 (0,00; 0,00), p<0,001; CS 0,20 (0,10;
0,40) un 0,10 (0,00; 0,20), p<0,001; CC 0,00 (0,00; 0,10) un 0,00 (0,00; 0,10), p=0,037.
Atš ir no alkohola lietot jiem, kur ticami atš s ekspresija tikai CC pel s
vielas oligodendroc tiem, tos sal dzinot ar astroc tiem, kontrolei atš ir bas nov ro visos
izp tes rajonos: SN un CS (p<0,001), CC (p=0,037). Sal dzinot SOD1 ekspresiju
neirop alkohola lietot jiem un kontrolei, statistiski ticamas atš ir bas nov ro SN un
CC rajonos (p<0,001), (4.18. att.).
4.18. att. SOD1 ekspresija neirop alkohola lietot jiem unkontrolei visos izp tes rajonos
Sal dzinot SOD1 ekspresiju balt s vielas š iedr s un š rajona oligodendroc tos
alkohola lietot jiem un kontrolei, statistiski ticamas atš ir bas nov ro visos izp tes
rajonos (p<0,001), (4.19. att.).
81
4.19. att. SOD1 ekspresija balt s vielas š iedr s (BV) un š rajonaoligodendroc tos (O) alkohola lietot jiem un kontrolei
LV sieni as ependimoc tos alkohola lietot ju grup nov ro negat vu l dz vid ju
ekspresiju (4.23. E att.). SOD1 ekspresija netika nov rota endotelioc tos.
SN rajon nov ro pozit vu SOD1 ekspresijas korel ciju neironos un balt s vielas
iedr s alkohola lietot jiem (r=0,222, p=0,002). Kontroles grup š du korel ciju
nenov ro. CS rajon SOD1 ekspresijas korel ciju neironos un balt s vielas š iedr s
alkohola lietot jiem nenov ro, savuk rt kontroles grup nov ro negat vu korel ciju
(r=-0,264, p=0,042). CC rajon SOD1 ekspresijas korel ciju neironos un balt s
vielas š iedr s alkohola lietot jiem nenov ro, savuk rt kontroles grup nov ro pozit vu
korel ciju (r=0,384, p=0,002).
Narkotisko vielu lietot jiem nov ro SOD1 pozit vus neironus: SN 11,0 (6,0;
17,0), CS 18,5 (10,3; 27,0), CC 40,0 (34,0; 46,0). Sal dzinot alkohola lietot ju,
narkom nu un kontroles grupas SOD1 pozit vos neironus, statistiski ticamas atš ir bas
(p<0,001) atrastas visos izp tes rajonos (4.20., 4.21.,4.22. att.).
82
4.20. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un SOD1pozit vo neironu skaits (N/P) SN rajon
4.21. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un SOD1pozit vo neironu skaits (N/P) CS rajon
83
4.22. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un SOD1pozit vo neironu skaits (N/P) CC rajon
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, neironos SOD1 ekspresijai
nov ro statistiski ticamas atš ir bas (p<0,001) visos izp tes rajonos: SN 1,00 (0,40;
1,00) un 0,14 (0,00; 0,57), CS 1,00 (0,79; 2,00) un 2,00 (1,55; 2,00), CC 2,22 (1,73;
2,79) un 0,86 (0,51; 1,47), (4.23. F att.).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas SOD1
ekspresijas atš ir bas nov ro visos izp tes rajonos neirop : SN 1,40 (1,13, 1,60) un
0,70 (0,40; 0,85), (p<0,001), CS 0,80 (0,70; 1,15) un 0,90 (0,80; 1,60), (p=0,001), CC
1,40 (1,40; 1,60) un 0,50 (0,40; 0,60), (p<0,001).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas SOD1
ekspresijas atš ir bas nov ro visos izp tes rajonos pel s vielas astroc tos: SN 0,80
(0,40; 1,20) un 0,20 (0,18; 0,40), (p<0,001), CS 0,40 (0,30; 0,80) un 0,20 (0,10; 0,40),
(p=0,001), CC 0,20 (0,20; 0,40) un 0,00 (0,00; 0,10), (p<0,001). L dz gi – pel s vielas
oligodendroc tos SN 0,60 (0,40; 0,60) un 0,00 (0,00; 0,00), (p<0,001), CS 0,60 (0,30;
0,70) un 0,10 (0,00; 0,20), (p<0,001), CC 0,40 (0,20; 0,60) un 0,00 (0,00; 0,10),
(p<0,001).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas SOD1
ekspresijas atš ir bas nov ro SN 0,90 (0,70; 1,20) un 1,20 (0,80; 1,50), (p=0,005) un
CC rajona 0,60 (0,40; 0,80) un 0,35 (0,30; 0,40), (p<0,001) balt s vielas š iedr s.
84
4.23. att. (A) SOD1 ekspresija alkohola lietot ju grup CC rajona neironos, ×250, (C) SNrajona neironos, ×400, un (D) baltaj viel , ×400, (E) later lo ventrikulu sieni , ×400. (B)
SOD1 ekspresija CC rajon kontroles grupai, ×250; (F) narkotisko vielu lietot ju SNrajona neironos, ×400
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas SOD1
ekspresijas atš ir bas nov ro visos izp tes rajonos balt s vielas astroc tos: SN 0,80
(0,60; 1,20) un 0,60 (0,48; 1,00), (p=0,030), CS 0,30 (0,10; 0,75) un 0,05 (0,00; 0,10),
85
(p<0,001), CC 0,40 (0,20; 0,60) un 0,00 (0,00;0,10), (p<0,001), l dz gi balt s vielas
oligodendroc tos SN 0,60 (0,40; 0,90) un 0,60 (0,30; 1,00), (p=0,039), CS 0,60 (0,40;
0,60) un 0,20 (0,20; 0,30), (p<0,001), CC 0,60 (0,60; 0,60) un 0,10 (0,10; 0,28),
(p<0,001).
Kopsavilkums.
Statistiski ticamas ekspresijas atš ir bas uzr ja neironi SN un CC rajonos,
sal dzinot alkohola lietot ju grupu ar kontroli, turkl t, hroniskiem alkohola lietot jiem
SOD1 ekspresijas medi s v rt bas bija augst kas. L dz gi rezult ti ieg ti, sal dzinot
narkotisko vielu lietot jus un kontroli. Rezult ti par SOD1 ekspresiju oligodendroc tos,
astroc tos un neirop pel s vielas rajonos, k ar oligodendroc tos, astroc tos un
neironu izaugumos baltaj viel alkohola lietot jiem uzr da augst kas medi s
rt bas CS un CC rajonos, k ar SN pel kaj viel . Pret ji, SN balt s vielas rajonos
nov ro zem kas SOD1 ekspresijas medi s v rt bas. Narkotisko vielu lietot jiem,
sal dzinot ar kontroli, augst kas SOD1 ekspresijas medi s v bas nov ro balt s
vielas š iedr s SN un CC rajonos.
86
4.1. tabula.SOD1 ekspresijas sadal jums daž dos smadze u rajonos
*IQR(25%; 75%)p<0,001; ** SOD1 ekspresija corpus striatum neirop neuzr da statistiski ticamas atš ir bas sal dzinot ar kontroli, p=0,259
Substantia nigra Corpus striatum Cortex cerebriPel viela Balt viela Pel viela Balt viela Pel viela Balt viela
Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i KontroleLokaliz cija
Medi na(IQR) *n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Medi na(IQR)
n
Neirop ls 0,90(0,80;1,20)
210
0,70(0,40;0,85)
110
1,00**(0,90;1,40)
220
0,90**(0,80;1,60)
80
0,80(0,70;1,20)
190
0,50(0,40;0,60)
60
Astroc ti 0,40(0,30;0,60)
210
0,20(0,18;0,40)
110
0,30(0,20;0,60)
200
0,60(0,48;1,00)
110
0,60(0,40;0,80)
210
0,20(0,10;0,40)
80
0,60(0,20;1,20)
180
0,05(0,00;0,10)
60
0,20(0,20;0,40)
190
0,00(0,00;0,10)
60
0,25(0,20;0,40)
160
0,00(0,00;0,10)
60
Oligodendroc ti 0,30(0,20;0,40)
220
0,00(0,00;0,00)
110
0,35(0,30;0,60)
200
0,60(0,30;1,00)
110
0,60(0,40;0,80)
210
0,10(0,00;0,20)
80
0,70(0,20;1,50)
180
0,20(0,20;0,30)
60
0,20(0,20;0,40)
190
0,00(0,00;0,10)
60
0,40(0,20;0,80)
160
0,10(0,10;0,28)
60
Nervu š iedras 0,70(0,50;0,90)
220
1,20(0,80;1,50)
110
0,80(0,60;1,00)
180
0,60(0,40;0,90)
60
0,80(0,60;1,00)
160
0,30(0,30;0,40)
60
87
4.1.8. MMP9 im nhisto misk s izp tes rezult ti
Statistiski ticami palielin ts MMP9-pozit vo neironu skaits tika nov rots CC
rajon alkohola lietot jiem 19,5 (12,8; 28,0), sal dzinot ar kontroli 3,0 (0,0; 10,8),
p<0,001. Zem ks MMP-pozit vu neironu skaits nov rots SN rajon alkohola
lietot jiem: 5,0 (0,0; 14,0), sal dzinot ar kontroli 3,0 (0,0; 6,0), p<0,001, (4.24. att.).
4.24. att. Alkohola lietot ju un kontroles grupas neironu kop jais skaits(N) un MMP9 pozit vo neironu skaits (N/P) izp tes rajonos
Statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot
visu izp tes rajonu neironus hroniskiem alkohola lietot jiem un kontrolei – SN: 1,0
(0,0; 1,0) un 1,0 (0,0; 1,0), CS: 1,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 1,0), CC: 2,0 (1,0; 2,0) un 1,0
(0,0; 1,0).
Alkohola lietot ju grup statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas
(p<0,001) nov ro, sal dzinot visos izp tes rajonos neironus un neirop lu: SN 1,0 (0;0;
1,0) un 1,0 (1,0; 2,0); CS 1,0 (1,0;1,0) un 1,0 (1,0;1,0); CC 2,0 (1,0; 2,0). Turkl t
statistiski ticamas intensit tes atš ir bas (p<0,001) tika nov rotas, sal dzinot SN
oligodendroc tus un astroc tus baltaj viel 2,0 (1,0; 3,0) un 2,0 (1,0; 2,0), k ar
attiec gi CS oligodendroc tus un astroc tus gan pel kaj 1,5 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0),
gan baltaj viel 2,0 (1,0; 3,0) un 2,0 (1,0; 2,0).
88
Statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot
visu izp tes rajonu neironus narkotisko vielu lietot jiem un kontrolei – SN: 1,0 (1,0;
1,0) un 1,0 (0,0; 1,0), CS: 1,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 1,0), CC: 2,0 (1,0; 3,0) un 1,0 (0,0;
1,0).
Narkom niem statistiski ticamas MMP9 atš ir bas nov ro, sal dzinot intensit ti:
SN neironos un neirop 1,0 (1,0; 1,0) un 1,0 (1,0; 2,00), (p<0,001); CS 1,0 (1,0; 2,0)
un 0,6 (0,5; 0,8), (p<0,001) un CC 2,0 (1,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 1,0), attiec gi (p=0,002), k
ar SN balt s vielas astroc tos un oligodendroc tos 2,0 (2,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0),
(p=0,002).
Kontroles grup statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas nov ro,
sal dzinot SN un CS neironus un neirop lu, attiec gi 1,0 (0,0; 1,0) un 1,0 (1,0; 1,0),
(p<0,001); 1,0 (1,0; 1,0) un 1,0 (1,0; 1,0), (p=0,009). Statistiski ticamas MMP9
intensit tes atš ir bas (p<0,001) nov ro, sal dzinot SN balt s un pel s vielas
oligodendroc tus un astroc tus, attiec gi 1,0 (0,0; 1,0) un 1,0 (0,0; 1,0); 1,00 (0,0; 2,0) un
0,0 (0,0; 1,0). Statistiski ticamas atš ir bas nov ro, sal dzinot CC balt s vielas
oligodendroc tus un astroc tus 0,0 (0,0; 1,0) un 0,0 (0,0; 0,8), (p=0,034).
Alkohola lietot ju grup statistiski ticamas (p<0,001) MMP9 intensit tes
atš ir bas nov ro visu izp tes rajonu oligodendroc tos, sal dzinot balto un pel ko vielu
katr rajon , attiec gi SN 2,0 (1,0; 3,0) un 1,5 (1,0; 2,0); CS attiec gi 2,0 (1,0; 3,0) un
1,0 (1,0; 2,0); CC 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 2,0).
Narkom nu grup statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas nov ro,
sal dzinot balt s un pel s vielas astroc tus SN 2,0 (2,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 2,0),
(p<0,001) un CC 2,5 (1,0; 3,0) un 1,50 (1,0; 2,0), (p=0,003). L dz gi, statistiski ticamas
atš ir bas nov ro, sal dzinot oligodendroc tus SN 2,0 (2,0; 3,0) un 1,0 (1,0; 2,0),
(p<0,001), CS 0,0 (0,0; 2,0) un 1,0 (1,0;1,0), (p=0,003), CC 2,0 (1,3; 3,0) un 1,0 (1,0;
2,0), (p=0,001).
Kontroles grup statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas nov ro,
sal dzinot oligodendroc tus baltaj un pel kaj viel SN 1,0 (0,0; 2,0) un 1,0 (0,0; 1,0)
(p=0,004), CS 0,0 (0,0; 0,0) un 1,0 (0,0; 1,0), (p=0,006), CC 0,0 (0,0; 1,0) un 0,0 (0,0;
0,0), (p=0,005). L dz gi, atš ir bas nov ro, sal dzinot balt s vielas š iedras un pel s
vielas neirop lu SN 1,0 (1,0; 2,0) un 1,0 (1,0; 1,0), (p<0,001), k ar CS 0,0 (0,0; 1,0) un
1,0 (1,0; 1,0), (p<0,001). Statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas nov ro,
sal dzinot CS balt s un pel s vielas astroc tus 0,0 (0,0; 0,0) un 1,5 (0,0; 1,0),
(p=0,001).
89
Alkohola lietot ju grup ticamas atš ir bas nenov ro MMP9 intensit starp SN
pel s vielas astroc tiem un oligodendroc tiem, CC pel s vielas astroc tiem un
oligodendroc tiem, CC balt s vielas astroc tiem un oligodendroc tiem. Šaj grup
nenov ro ticamas atš ir bas starp CS pel s vielas astroc tiem un balt s vielas
astroc tiem.
Kontroles grup nav ticamas intensit šu atš ir bas starp SN pel s vielas un
balt s vielas astroc tiem, k ar CC pel s vielas un balt s vielas astroc tiem.
Sal dzinot MMP9 intensit ti savstarp ji alkohola lietot jiem, narkom niem un
kontrolei, statistiski ticamas atš ir bas nov roj m SN un CS rajonu neironos, astroc tos,
oligodendroc tos pel kaj viel (p<0,001), k ar attiec gi balt s vielas š iedr s,
astroc tos un oligodendroc tos (p<0,001).
CC rajon statistiski ticamas MMP9 intensit tes atš ir bas nov roj m pel s
vielas neirop , balt s vielas astroc tos un oligodendroc tos (p<0,001).
MMP9 ekspresija neironos ticami atš s (p<0,001) alkohola lietot ju: SN 0,42
(0,00; 1,00), CS 1,00 (0,77; 2,00), CC 1,06 (0,71; 1,88) un kontroles: SN 0,17 (0,00;
0,46), CS 0,69 (0,29; 1,00), CC 0,20 (0,00, 0,42) grup s, analiz jot atš ir gus smadze u
rajonus. Alkohola lietot jiem statistiski ticamas atš ir bas nov rotas visu rajonu
neironos, sal dzinot ar kontroli, (p<0,001), (4.25. att. un 4.31. A,B att.).
4.25. att. MMP9 ekspresija neironos alkohola lietot jiem unkontrolei visos izp tes rajonos
90
4.2. tabulas dati (p<0,001) atspogu o MMP9 ekspresiju neirop ,
oligodendroc tos, astroc tos pel kaj viel un oligodendroc tos, astroc tos, neironu
izaugumos baltaj viel (4.31. C att.) gan alkohola lietot jiem, gan kontrolei visos
izp tes rajonos. Sal dzinot MMP9 ekspresiju neirop alkohola lietot jiem un kontrolei,
statistiski ticamas atš ir bas nov ro visos izp tes rajonos (p<0,001), (4.26. att.).
4.26. att. MMP9 ekspresija neirop alkohola lietot jiem unkontrolei visos izp tes rajonos
Sal dzinot MMP9 ekspresiju neirop un baltaj viel alkohola lietot jiem,
statistiski ticamas atš ir bas nov ro: CS 0,60 (0,30; 0,80) un 0,20 (0,10; 0,40), p<0,001;
CC 0,40 (0,20; 0,70) un 0,10 (0,05; 0,20), p<0,001. Statistiski ticamas atš ir bas netika
nov rotas SN rajon alkohola lietot jiem, attiec gi 0,60 (0,40; 0,.80) un 0,40 (0,20;
0,90), p=0,277.
Sal dzinot MMP9 ekspresiju balt s vielas š iedr s un š rajona oligodendroc tos
alkohola lietot jiem un kontrolei, statistiski ticamas atš ir bas nov ro visos izp tes
rajonos (p<0,001), (4.27. att.).
91
4.27. att. MMP9 ekspresija balt s vielas š iedr s (BV) un š rajonaoligodendroc tos (O) alkohola lietot jiem un kontrolei
Augst ka ekspresija oligodendroc tos nov rota pel kaj viel , sal dzinot ar
kontroli: SN 0,30 (0,10; 0,60) un 0,15 (0,10; 0,30), p<0,001, CS 0,50 (0,20; 0,80) un
0,15 (0,10; 0,20), p<0,001. Attiec gi MMP9 ekspresija CC oligodendroc tos neuzr ja
statistiski ticamas atš ir bas. Alkohola lietot jiem MMP9 ekspresija CS baltaj viel
ticami pieauga, sal dzinot ar MMP9 ekspresiju astroc tos: 0,15 (0,10; 0,20) un 0,10
(0,00; 0,20), p<0,001. Statistiski ticamas atš ir bas nov roja MMP9 ekspresij
astroc tos alkohola lietot jiem, sal dzinot pel ko un balto vielu: SN 0,40 (0,20; 0,60) un
0,20 (0,10; 0,30), p<0,001; CS 0,40 (0,20; 0,80) un 0,10 (0,00; 0,20), p<0,001; CC 0,25
(0,10; 0,40) un 0,20 (0,10; 0,30), p=0,011. Reti MMP9 ekspresiju nov roj m asinsvadu
endotelioc tos un peric tos. Tom r alkohola lietot jiem statistiski ticamas atš ir bas
MMP9 ekspresij nov roja CC endotelioc tiem, sal dzinot ar kontroli: 36 laukos no 160
(22,5%) un attiec gi 3 laukos no 60 (5%), p=0,002. M s nenov roj m MMP9-pozit vas
iekaisuma š nas nevien no izp tes rajoniem alkohola lietot jiem. Nov roj m statistiski
ticami pieaugošas MMP9 medi s v rt bas neirop , astroc tos, oligodendroc tos visos
rajonos alkohola lietot jiem, sal dzinot ar kontroli.
SN rajon nav korel ciju starp neironu un balt s vielas š iedru MMP9 ekspresiju
ne alkohola lietot ju, ne kontroles grup s. Savuk rt CS rajon nov ro š das korel cijas
gan alkohola lietot ju grup (r=0,298, p<0,001), gan kontroles grup (r=0,417,
92
p=0,003). L dz gas korel cijas nov ro CC rajonos gan alkohola lietot jiem (r=0,376,
p<0,001), gan kontrolei (r=0,382, p=0,003).
Neironos MMP9 ekspresija statistiski ticami korel ar SOD1 ekspresiju,
attiec gi: SN (r=0,532, p<0,001), CS (r=0,327, p<0,001), un CC (r=0,306, p<0,001).
Neirop statistiski ticamas korel cijas nov roj m SN (r=0,532, p<0,001) un CS
(r=0,352, p<0,001) rajonos. Im nekspresija glijas š s uzr ja pret ju sakar bu:
alkohola lietot ju CC pel kaj un baltaj viel , sal dzinot ekspresiju oligodendroc tiem
un astroc tiem, nov rota pozit va MMP9/SOD1 ekspresijas korel cija: (r=0,402,
p<0,001), (r=0,307, p<0,001) un (r=0,547, p<0,001), (r=0,337, p<0,001), kam r CS
astroc ti baltaj viel uzr ja negat vu korel ciju (r= -0,236, p=0,003).
MMP9 ekspresija neironos statistiski ticami korel ar SOD1 ekspresiju balt s
vielas š iedr s SN rajon (r=0,316, p<0,001); CS rajon korel cija bija negat va
(r=-0,183, p=0,021). Kontroles grup š da korel cija ir tikai SN rajon (r= 0,374,
p<0,001).
Narkotisko vielu lietot jiem MMP9-pozit vo neironu skaits bija: SN 7,5 (4,0;
17,3); CS 20,5 (9,5; 27,8); CC 35,5 (22,3; 45,0). Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot
ar kontroli, neironos nov ro MMP9 intensit ti: SN 1,00 (1,00; 1,00) un 1,00 (0,00;
1,00), CS 1,00 (1,00; 2,00) un 1,00 (1,00; 1,00), CC 2,00 (1,00; 3,00) un 1,00 (0,00;
1,00), (p<0,001).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, neironos nov ro statistiski
ticamas MMP9 ekspresijas atš ir bas (p<0,001) visos izp tes rajonos: SN 0,56 (0,33;
1,00) un 0,17 (0,00; 0,46), CS 1,00 ( 0,85; 2,00) un 0,69 (0,29; 1,00), CC 1,76 (0,71;
2,66) un 0,20 (0,00; 0,42), (4.31. D att.).
Sal dzinot MMP9 pozit vos neironus alkohola lietot jiem, narkom niem un
kontrolei, ieguv m statistiski ticami atš ir gus rezult tus visos izp tes rajonos: SN
(p<0,001), CS (p=0,001), CC (p<0,001), (4.28., 4.29., 4.30. att.).
93
4.28. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un MMP9pozit vo neironu skaits (N/P) SN rajon
4.29. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un MMP9pozit vo neironu skaits (N/P) CS rajon
94
4.30. att. Visu izp tes grupu neironu kop jais skaits (N) un MMP9pozit vo neironu skaits (N/P) CC rajon
Narkotisko vielu lietot ju grup , sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas
ekspresijas atš ir bas nov ro visu izp tes rajonu š s un izaugumos: SN pel s vielas
neirop attiec gi 0,65 (0,5; 0,9) un 0,40 (0,20; 0,60), (p<0,001), astroc tos 0,30 (0,20;
0,43) un 0,10 (0,00; 0,45), SN baltaj viel 0,6 (0,40; 0,63) un 0,20 (0,10; 0,40),
astroc tos 0,60 (0,40; 0,60) un 0,00 (0,00; 0,10), oligodendroc tos 0,40 (0,19; 0,40) un
0,10 (0,00; 0,20). CS attiec gi narkom niem un kontrolei pel kaj viel neirop 0,60
(0,50; 0,80) un 0,20 (0,10; 0,30), astroc tos 0,30 (0,20; 0,60) un 0,03 (0,00; 0,06),
oligodendroc tos 0,30 (0,20; 0,66) un 0,03 (0,00; 0,10). Savuk rt balt s vielas š iedr s
0,40 (0,10; 0,50) un 0,00 (0,00; 0,20), astroc tos 0,00 (0,00; 0,23) un 0,00 (0,00; 0,00).
CC pel s vielas neirop 0,75 (0,70; 0,90) un 0,10 (0,00; 0,10), astroc tos 0,10 (0,10;
0,20) un 0,00 (0,00; 0,10), oligodendroc tos 0,10 (0,10; 0,20) un 0,00 (0,00; 0,00), bet
balt s vielas š iedr s 0,35 (0,20; 0,40) un 0,00 (0,00; 0,038), astroc tos 0,25 (0,10; 0,83)
un 0,00 (0,00; 0,038), oligodendroc tos 0,40 (0,10; 0,60) un 0,00 (0,00; 0,05), iz emot
SN pel s vielas oligodendroc tus (p=0,17) un CS balt s vielas oligodendroc tus
(p=0,223).
Narkotisko vielu lietot ju grup , sal dzin jum ar kontroli, statistiski ticamas
ekspresijas atš ir bas nov ro, sal dzinot balt s un pel s vielas astroc tus; SN,
(p<0,001); CS (p<0,001); un CC (p=0,005). L dz gi, sal dzin jum ar kontroli,
statistiski ticamas ekspresijas atš ir bas nov ro, sal dzinot balt s un pel s vielas
95
oligodendroc tus: SN (p<0,001); CS (p<0,001); un CC (p=0,001). Sal dzin jum ar
kontroli, statistiski ticamas ekspresijas atš ir bas nov ro, sal dzinot balt s vielas
iedras un pel s vielas neirop lu CS (p<0,001) un CC (p=0,002) rajonos.
Sal dzinot alkohola lietot jus, narkom nus un kontroli, statistiski ticamas
ekspresijas atš ir bas nov roj m visu izp tes rajonu balt s un pel s vielas š s un
izaugumos (p<0,001).
Narkotisku vielu lietot jiem neironos MMP9 ekspresija statistiski ticami korel
ar SOD1 ekspresiju, attiec gi: SN (r=0,463, p<0,001), CS (r=0,269, p<0,001), un CC
(r=0,323, p<0,001).
Narkom nu izp tes grup ependimoc tos nov ro neizteiktu MMP9 ekspresiju.
Kontroles grup nov rojumi l dz gi, savuk rt alkohola lietot jiem ependimoc ti bija
izteikti MMP9 pozit vi (4.31. E att.).
Narkotisko vielu lietot jiem MMP9 ekspresija statistiski ticami negat vi korel
ar SOD1 ekspresiju, nov rt jot neironus un balt s vielas š iedras: SN (r=-0,413,
p<0,001), (4.31. F att.).
96
4.31. att. (A) MMP9 ekspresija hronisko alkohola lietot ju SN rajona neironos, ×400,(B) CC neironos, ×400 un (C) baltaj viel , ×250. (D) MMP9 ekspresija narkotisko vielu
lietot ju SN rajona neironos, ×400, un (F) baltaj viel , ×400. (E) Izteikta MMP9ekspresija later lo ventrikulu sieni un ependimoc tos alkohola lietot jiem, ×400
Kopsavilkums.
Alkohola lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, augst kas MMP9 ekspresijas
medi s v rt bas nov rotas visu rajonu neironu perikarionos. SN rajon nav korel ciju
starp neironu un balt s vielas š iedru MMP9 ekspresiju ne alkohola lietot ju, ne
kontroles grup s. Savuk rt CS un CC rajon nov ro š das korel cijas gan alkohola
lietot ju grup , gan kontroles grup .
97
Ieg ts jauns ieskats attiec uz antioksidantu aktivit tes un degrad jošo enz mu
dzdal bas savstarp jo saist bu CNS baz lajos ganglijos un CC uzb ves elementos.
Izv rt jot oksidat stresa izrais tus boj jumus un preciz jot MMP9 lomu hronisku
alkohola un narkotisko vielu lietot ju smadzen s notiekošajos procesos, ieg tas
statistiski ticamas pozit vas SOD1 un MMP9 ekspresijas korel cijas visu izp tes rajonu
neironos. SN rajon alkohola lietot ju grup ieg tas statistiski ticamas pozit vas SOD1
un MMP9 ekspresijas korel cijas, izv rt jot neironus un balt s vielas š iedras, pret ji
negat vai korel cijai CS rajon , t di pier dot atš ir gu iesp jamo izmai u pak pi
daž dos smadze u rajonos. Ar im nhisto mijas un statistikas metožu ieg taj m SOD1
un MMP9 korel cij m SN rajon alkohola lietot ju grup skaidrojamas izmai as š
rajona balt s vielas š iedr s, kas konstat tas elektronmikroskopisk s anal zes ce .
Narkotisku vielu lietot jiem neironos MMP9 ekspresija statistiski ticami korel
ar SOD1 ekspresiju visos izp tes rajonos. Negat va korel cija nov rota, sal dzinot
narkotisko vielu lietot ju neironus un balt s vielas š iedras SN rajon .
98
4.2.tabula.MMP9 ekspresijas sadal jums daž dos smadze u rajonos
Substantia nigra Corpus striatum Cortex cerebriPel viela Balt viela Pel viela Balt viela Pel viela Balt viela
Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i Kontrole Alkoholi i KontroleLokaliz cija
Medi na(IQR) *
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
n
Medi na (IQR)
nNeirop ls 0,60
(0,40;0,80)240
0,40(0,20;0,60)
110
0,60(0,30;0,80)
250
0,20(0,10;0,30)
70
0,40(0,20;0,70)
170
0,10(0,00;0,10)
60
Astroc ti 0,40(0,20;0,60)
240
0,10(0,00;0,5)
110
0,20(0,10;0,30)
230
0,00(0,00;0,10)
110
0,40(0,20;0,80)
250
0,03(0,00;0,07)
70
0,10(0,00;0,20)
220
0,00(0,00;0,00)
50
0,25(0,10;0,40)
170
0,00(0,00;0,10)
60
0,20(0,10;0,30)
160
0,00(0,00;0,04)
60
Oligodendro ti 0,30(0,10;0,60)
240
0,10(0,00;0,60)
110
0,15(0,10;0,30)
240
0,10(0,00;0,20)
110
0,50(0,20;0,80)
250
0,03(0,00;0,10)
70
0,15(0,10;0,20)
220
0,03(0,00;0,10)
50
0,30(0,10;0,40)
160
0,00(0,00;0,00)
60
0,15(0,10;0,30)
160
0,00(0,00;0,05)
60
Nervuiedras
0,40(0,20;0,90)
240
0,20(0,10;0,40)
110
0,20(0,10;0,40)
220
0,00(0,00;0,20)
50
0,10(0,05;0,20)
160
0,00(0,00;0,04)
60
*IQR(25%; 75%)p<0,001
99
Neironu im nhisto misko mar ieru ekspresijas sadal jums daž s alkohola
lietot ju vecuma grup s.
Ar vecumu v ji korel SOD1 SN neironos (r=0,139, p=0,039), citos izp tes
rajonos korel cijas nenov ro, korel cijas nenov ro ar MMP9 ekspresij .
Atlas tu grupu, kur gados jauni hroniski alkohola lietot ji (zem 34 g.), sal dzinot
ar grupu, kur gados veci alkohola atkar gie (virs 60 g.), korel cijas nenov ro SOD1 un
MMP9 ekspresijai, bet t das nov ro TGF- 1 ekspresijai, turkl t SN rajon v rt bas
samazin s l dz ar vecumu, bet CC – pieaug.
4.1.9. TUNEL reakcija
TUNEL reakcija tika veikta, skr ninga veid izv loties gad jumus no hronisku
alkohola lietot ju, narkotisku vielu lietot ju un kontroles grupas.
Alkohola lietot jiem SN rajon neatrod TUNEL-pozit vu neironu kodolus; gan
pel s, gan balt s vielas astroc tos un oligodendroc tos atrod 5%, (n=20)
TUNEL-pozit vu š nu kodolu. Narkotisko vielu lietot jiem atrasti TUNEL-pozit vi
kodoli neironos (< 5%), (n=20); gan pel s, gan balt s vielas astroc tos un
oligodendroc tos atrasti 10 – 20%, (n=20) TUNEL-pozit vu š nu kodolu (4.32. A att.).
Kontroles grup šaj rajon neatrad m TUNEL-pozit vus neironu kodolus; gan
pel kaj , gan baltaj viel atrad m atseviš us TUNEL-pozit vus astroc tu un
oligodendroc tu kodolus.
CS rajon alkohola lietot ju grup atrasti TUNEL-pozit vi neironu kodoli (20%),
(n=70); gan pel s, gan balt s vielas astroc tos un oligodendroc tos atrod 5 – 10%,
(n=70) TUNEL-pozit vu š nu kodolu (4.32. B att.). Kontroles grup atrasti
TUNEL-pozit vi neironu kodoli (5 – 20%), (n=30); gan pel s, gan balt s vielas
astroc tos un oligodendroc tos atrod <5%, (n=30) TUNEL-pozit vu š nu kodolu (4.32.
C att.).
CC rajon alkohola lietot ju grup atrasti TUNEL-pozit vi neironu kodoli
(10%), (n=10); gan pel s, gan balt s vielas astroc tos atrod 10%, (n=10)
TUNEL-pozit vu š nu kodolu. Savuk rt pel s vielas rajon atrasti 10%, (n=10)
TUNEL-pozit vi oligodendroc tu kodoli, bet balt s vielas rajonos 30%, (n=10)
TUNEL-pozit vi oligodendroc tu kodoli (4.32. D att.).
100
TUNEL reakcijas rezult ti, t.i., TUNEL-pozit vo š nu kodolu skaits gan
hroniskas alkohola, gan narkotisku vielu lietošanas gad jumos, sal dzinot ar kontroles
grupu bija augst ka.
Visliel ko skaitu TUNEL-pozit vo neironu kodolu alkohola lietot ju grup
nov ro CS rajon (4.32. B att.), sal dzinoši CC rajon maz k. Visvair k
TUNEL-pozit vu astroc tu kodolu nov rots CS un CC baltaj viel , ret k SN rajon .
TUNEL-pozitivit te tika nov rota oligodendroglijas š nu kodolos balt s vielas rajonos–
visvair k CC rajon (4.32. D att.). oti reti nov roja ekspresiju ependimoc tu kodolos.
TUNEL-pozit vi endoteli lo š nu kodoli vari ja no 2,88%, (n=30) l dz 10,46%, (n=30)
hroniska alkoholisma gad jumos un no 16,30%, (n=20) l dz 16,34%, (n=20)
narkom nijas gad jumos.
4.32. att. (A) Narkotisko vielu lietot ju SN rajona pel viela, ×400; (B) alkohola lietot juCS rajona pel un balt viela, ×200; (C) kontroles grupas TUNEL-pozit vi
oligodendroc ti CS pel s vielas rajon , ×400, (D) alkohola lietot ju CC baltaj vielTUNEL-pozit vie oligodendroc ti un astroc ti, ×400
101
Kopsavilkums.
Alkohola lietot ju grup SN rajon neatrod TUNEL-pozit vus neironu kodolus
atš ir no narkotisko vielu lietot ju grupas, kur nov rota neliela TUNEL-pozitivit te
neironos. Visliel ko skaitu TUNEL-pozit vo neironu kodolu alkohola lietot ju grup
nov ro CS rajon , CC rajon maz k. Augst ku TUNEL-pozit vu glijas š nu kodolu
skaitu nov ro SN rajona baltaj un pel kaj viel pret ji CS, kur nov ro liel ku
TUNEL-pozit vu neironu skaitu, sal dzinot ar glijas š m. Iz mums bija CC balt
viela, kur nov ro visaugst ko TUNEL-pozitivit ti oligodendroc tos.
4.1.10. Aknu audu SOD1 un TGF- 1 im nhisto misk s izp tes rezult ti
Anal zei ar anti-TGF- 1 un anti-SOD1 antiviel m tika izv ti atseviš i
gad jumi no alkohola lietot ju un kontroles grup m.
Hroniskiem alkohola lietot jiem TGF- 1 ekspresija hepatoc tos vari ja no v ji
izteiktas (1) l dz izteiktai (3), galvenok rt t bija m reni izteikta (2) (4.33. A att.).
Savuk rt SOD1 intensit tes pak pe vari ja no m reni izteiktas (2) l dz izteiktai (3)
(4.33. B att.). SOD1 pozit vo hepatoc tu daudzums vari ja no 51 – 75%, (n=130),
savuk rt TGF- 1 pozit vo hepatoc tu daudzums bija >76%, (n=60). TGF- 1
im nekspresija bija izteikti pozit va žultsvadu epit lij un makrof gos, un negat va
fibroblastos (4.33. C att.). SOD1 intensit te žultsvadu epit lij un makrof gos visbiež k
bija negat va (0). Alkoholisma gad jum SOD1 reakcijas produkts lokaliz jas
hepatoc tos, ir man mi intens va kr sojuma rajoni, tom r tie nav viendab gi, l dz gi
narkotisko vielu lietošanas gad jum (4.33. D att.). Maz k izteikta reakcijas produkta
lokaliz cija ir v rojama port trakta saistaudu š s.
Kontroles grup SOD1 un TGF- 1 intensit te vari ja no v ji izteiktas (1) l dz
reni izteiktai (2).
102
4.33. att. (A,C) TGF- 1 ekspresija hepatoc tos un žultsvadu epit lij alkohola lietot jiem,×200, ×250. SOD1 ekspresija alkohola lietot ju (B) un narkotisko vielu lietot ju
hepatoc tos (D), ×250
4.2. Caurstarojoš s elektronmikroskopijas rezult ti
4.2.1. Neironu perikarionu ultrastrukt ra
Atseviš i vid ja izm ra neregul ras formas nervu š nu erme i redzami CS
rajon . SN rajon rakstur gi vid ja izm ra un lieli neironu perikarioni. Nervu š nu
kodoliem ir sam gluda, membr nas veidota kont ra un smalks, granul ra hromat na
veidots z jums. Viens liela izm ra kodoli š rakstur gs katram kodolam. Dažiem
neironu kodoliem v rojama vi ota kodola membr na, bet ar š dos gad jumos kodola
hromat ns ir s kgraudains (4.34. A att.). Vair kum gad jumu v rojams izteikts
graudainais endoplazmatiskais t kls ar regul ri izvietot m paral m cistern m (4.34. B
att.) š nas citoplazm . Dažreiz š s cisternas ir nedaudz paplašin tas. Goldži komplekss
ir v ji vai vid ji att st ts un lokaliz jas endoplazmatisk t kla rajon . Nervu š nu
103
citoplazm v rojami apa i vai ov las formas uzbrieduši mitohondriji ar zemu matrices
bl vumu. Mitohondriju kristas uzr da oti lielu formas daudzveid bu, daži mitohondriji
uzr da reduc tu kristu daudzumu. Vairums gad jumu kristas ir šauras un paral li
orient tas, tom r v rojamas ar vakuoliz tas mitohondriju kristas. Nervu š nu
perikarionos v rojami atseviš i lipofusc na iesl gumi. Bieži lipofusc na iesl gumus
satur ar dendr tu izaugumi. Atseviš i CC neironi satur ov lus iesl gumus ar
elektronoptiski bl vu matrici. SN neironi satur melan na pigmenta graudi us, kas labi
saskat mi jau gaismas mikroskopijas l men . Elektronmikroskopiskaj anal
nenov roj m nervu š nu boj eju. Neironu perikariona ultrastrukt ra atspogu o norm lu
sint zes procesa norisi š . Ultrastruktur lie nov rojumi apkopoti 4.3. tabul . Izteiktas
atš ir bas neironu uzb daž dos smadze u rajonos netika nov rotas.
104
4.3. tabula
Ultrastruktur las izmai as CNS rajonos hroniskiem alkohola lietot jiem
Corpus striatum Substantia nigra Cortex cerebriNeironi:kodols
apa i vai ov las formas kodoli ar izteiktukgraudainu hromat nu
apa as vai vi otas formas kodols arkodoli u; izteikts granul hromat na
jums
apa gas formas kodols arfragment tu kodoli u;samazin ts hromat na daudzums
endoplazmatiskaiskls
dažreiz uzbriedušas cisternas vid ji att st ts, p rsvar ar saplacin mcistern m, ribosomu un poliribosomuesam ba
uzbriedušu cisternu esam ba
mitohondriji vid js daudzums mitohondriju ar uzbrieduš m unvakuoliz m krist m
daudz ov las formas mitohondriju aruzbrieduš m un vakuoliz m krist m
daži uzbrieduši, elektronoptiskigaiši mitohondriji arvakuoliz m krist m
iesl gumi bieži lipofusc na iesl gumi š nu izaugumos melan na iesl gumi perikarion lipofusc na iesl gumiperikarion
nu galaizaugumi unsinapses
variabls daudzums citoskeleta elementu; sinaptiskietermin li ar p sl šiem, iztukšotu sinapšu esam ba
neredz sinapses iztukšota citoplazma, dažusinapšu esam ba
Astroc ti: kodols un š nas
ermenis
ieapa i kodoli ar regul ri izvietotiem hromat nasakopojumiem, uzbriedis endoplazmatiskais t kls ,dažas apoptotiskas š nas
ieapa š kodols, bieži uzbriedisendoplazmatiskais t kls , daž dasformas mitohondriji, daži astroc ti ariztukšotu citoplazmu
apa gi kodoli, bieži samazin tshromat na daudzums,elektronoptiski gaiša citoplazmaar samazin tu organelludaudzumu
izaugumi vid js daudzums citoskeleta elementu vid ja daudzuma citoskeleta elementi endot lija tuvum izaugumosiztukšota citoplazma ar lieliem,uzbriedušiem mitohondrijiem
Oligodendroc ti:kodols un š nas
ermenis
apa as vai ov las formas kodoli ar hromat nasakopojumiem
elektronoptiski bl va citoplazma,iesl gumu esam ba, daži apoptotiski
nu erme i
elektronoptiski bl vacitoplazma, uzbriedisendoplazmatiskais t kls
105
4.3. tabulas turpin jums
Miel na apvalks daž da biezuma miel na apvalks; miel na sl apaplašin jumi; neregul ras formas cilpas arbalonveida paplašin jumiem paranod lajos rajonos;gan norm la, gan iztukšota citoplazma
gan paral las, gan atsl ojuš s miel namembr nas, bieži nov ro cilpveidamembr nas, to krustošanos
akson la de ener cija arelektronoptiski bl vucitoplazmu, iztukšotacitoplazma ar uzbriedušiemmitohondrijiem
Mikroglija neregul ras formas kodols ar heterohromat nasakopojumiem, elektronoptiski bl va citoplazma
neregul ras formas kodols arheterohromat na sakopojumiem,elektronoptiski bl va citoplazma
neregul ras formas kodols arheterohromat na sakopojumiem,elektronoptiski bl va citoplazma
106
4.2.2. Neironu izaugumu ultrastruktur izp te
Nov roj m aksonus, kuru citoplazma p rsvar uzbriedusi. Rakstur gi, ka
nov rojami aksoni, kam iztukšota centr da a, perif rij saglab jušies citoplazmas un
organellu fragmenti. Tom r ir ar t di aksoni, kur v rojami izteikti citoskeleta diedzi i.
Abos iepriekš min tajos variantos aksonu citoplazm nov roti lieli, uzbrieduši
mitohondriji. Reiz m viens vai divi mitohondriji aiz em visu aksona š rsgriezumu. Ap
aksoniem bieži nov rots miel na apvalks, kas zaud jis membr nu paral lo novietojumu.
Bieži miel na apvalk veidojas paplašin jumi ar citoplazmas iesl gumiem vai bez tiem.
Nereti nov roj m miel na membr nu ieloces, l dz gas vakuol m, membr nas bieži
krustojas. Sakrustotas membr nas nov roj m gan miel na apvalka da , gan
vidusda , ret k tuvu aksonam (4.34. C,D att.). Sal dzinoši, kontroles gad jumos
nov roj m miel na membr nu atsl ošanos, reti ar vakuol m l dz gus paplašin jumus.
Tom r mielin tiem aksoniem skaidri iez s apvalka kop paral strukt ra.
Nov roj m sal dzinoši elektronoptiski bl ku dendr tu citoplazmu nek aksonos,
kur bieži uzbrieduši mitohondriji ar izmain tu kristu daudzumu un formu. Nov roti ar
dendr ti, kuru citoplazm redzami sinaptiskie p sl ši, izteikta pre- un post-sinaptisk da a
ar sabiezin m, elektronoptiski bl m membr m (4.34. E att.). Mitohondriji vid ji
lieli, sal dzinoši tumš ki nek aksonos, uzbrieduši (4.34. F att.). Nov ro gan
asimetriskas, gan simetriskas sinapses, bieži t s ir iztukšotas.
107
4.34.att. Ar hronisku alkohola lietošanu saist s izmai as cortex cerebri (A), substantianigra (B,C) un corpus striatum (D – F) rajonos: (A) vi ota kodola membr na, citoplazma
ar graudain endoplazmatisk t kla cistern m, mitohondrijiem un iesl gumiem. (B)Neirona perikariona fragments ar elektronoptiski gaišu citoplazmu, ar izteikt m,
regul m graudain endoplazmatisk t kla cistern m, poliribosom m un mitohondrijiemar vakuoliz m krist m. (C) Miel na sl a izmai as, aksona de ener cijai (bulta)
rakstur ga elektronoptiski bl va aksoplazma; paranod lie rajoni tuvu vai att lin ti noaksolemmas uzr da membr nu cilpveida veidojumus, kas bieži krustojas. (D) Neregul ras
formas miel na apvalks, v rojama miel na membr nu cilpveida krustošan s. (E)Uzbrieduši dendr tu izaugumi, kuru citoplazm redzami sinaptiskie p sl ši. (F)Mitohondriji vid ji lieli, šaur m krist m aksonu un dendr tu gala izaugumos
108
4.2.3. Astroc tu ultrastrukt ra
Astroc ti demonstr izm ru samazin šanos un/vai saraušanos, kas rakstur ga
apoptozei, bet netika konstat tas citas š nu boj ejai rakstur s iez mes. Astroc ti
demonstr elektronoptiski gaišu citoplazmu ar atseviš m organell m (4.35. att.),
paplašin tas graudain endoplazmatisk t kla cisternas un uzbriedušus mitohondrijus
starp t m. Citoskeleta elementu k ši bija v rojami uzbriedušaj , gaišaj citoplazm . CC
rajonos atrad m pavisam nedaudz izstiepta profila astroc tus. Š nas kodols
elektronoptiski gaišs, taj neliels, tumšs kodoli š. Maza izm ra heterohromat na pici as
izvietotas vienm gi. Astroc tu citoplazma bieži iztukšota. Citoplazm maz citoskeleta
elementu. Uzbrieduši, vid ja izm ra mitohondriji. Mitohondriji gan apa i, gan
neregul ras formas.
4.35. att. Astroc ta citoskeleta elementu k ši uzbriedušaj ,gaišaj citoplazm , uzbrieduši mitohondriji ar reduc m krist m
109
4.2.4. Oligodendroc tu ultrastrukt ra
Ultrapl nie griezumi demonstr izteikti daudz balt s vielas rajonu esam bu
striat los un nigr los rajonos, tajos v rojam galvenok rt oligodendroc tus. CC pel
viela demonstr izteikti daudz neirop la ap neironiem, oligodendroc tus un astroc tus.
Ultrastruktur li oligodendroc ti demonstr vid ju l dz norm lu š nas strukt ras
saglab šanos ar elektronoptiski bl vu citoplazmu, kas satur sas graudain
endoplazmatisk t kla cisternas, Goldži apar tu un mitohondrijus. SN balt s vielas
rajonos reiz m nov ro oligodendroc tus ar samazin tiem š nas izm riem un tumšu
citoplazmas da u. Oligodendroc tos starp norm la izm ra organell m v rojamas
graudain endoplazmatisk t kla cisternas, kas ir izteikti paplašin tas. Dažk rt š nas
citoplazm v rojami iesl gumi. Oligodendroc tu kodola profils ir apa š l dz ov ls,
dažreiz demonstr nedaudz neregul ru formu. Tipiski kodols novietots š nas centr laj
da , dažreiz v rojam ekscentriski novietotu kodolu. Kodola hromat nu raksturo lieli
sakopojumi, tie uzr da izteiktu hromat na margin ciju (4.36. A att.). Nov roj m
oligodendroc tus ar apa u kodolu, dažreiz ar vi otu kodola membr nu. Kodols
elektronoptiski tumšs, taj izteikts liels, tumšs kodoli š. Ir kodoli, kas gaiš ki, bet ar
tajos tika nov rots tumšs kodoli š, k ar perif rij lokaliz ti lieli heterohromat na
sakopojumi. Citoplazmas zona ap kodolu bieži iztukšota. Reiz m citoplazm nov roti
osmiof li iesl gumi. Mitohondriji biež k apa i, vid ji lieli, tumši, uzbrieduši.
4.2.5. Miel na sl a ultrastruktur izp te
Mielin tie aksoni uzr da variablu ultrastrukt ras ainu p rsvar ar labi saglab tu
aksonu citoplazmas strukt ru, ieskaitot citoskeletu. V roj m nedaudz palielin tu
aksoplazmas satura vakuoliz ciju un lielu, uzbriedušu mitohondriju kl tb tni ar
reduc m krist m, dažreiz krist s nov roj m tubul rus paplašin jumus. Pavisam reti
mielin tajos aksonos nov roj m elektronoptiski bl vu citoplazmu, kas nor da uz nervu
nas de ener cijas procesu (4.34. C att.). Miel na apvalks uzr da neregul rus
ieš lumus ar vakuoliz tu saturu starp miel na membr m. Paranod lie rajoni tuvu vai
att lin ti no aksolemmas uzr da cilpveida veidojumus, kas bieži krustojas. Š das
izmai as bija rakstur gas nigr liem un striat liem rajoniem (4.36. B, C, D att.).
110
4.36. att. Ar hronisku alkohola lietošanu saist tas izmai as corpus striatum (A) un substantianigra (B, C, D) rajon . (A) Oligodendroc ta kodola fragments ar šauru citoplazmas da u un
m graudain endoplazmatisk t kla cistern m, ribosom m, uzbriedušiemmitohondrijiem. (B) Daž das pak pes miel na sl a izmai as. (C) Aksoni ar
elektronoptiski gaišu citoplazmu, uzbriedušiem mitohondrijiem. (D) Mielin ti aksoni arheterog nu miel na sl a ultrastrukt ru
111
4.2.6. Mikroglijas ultrastrukt ra
Mikroglijas š nas nov roj m tuvu asins kapil riem. Mikroglijas š m rakstur gs
neregul ras formas kodols, t perif rij izvietoti tumši heterohromat na sakopojumi.
Nov roj m elektronoptiski bl vu citoplazmu. Citoplazm izteikti uzbriedis graudainais
endoplazmatiskais t kls ar stipri paplašin m cistern m, Goldži apar ts, neliela izm ra
lizosomas un iesl gumi (4.37. att.).
4.37.att. Mikroglijas š na asins kapil ra tuvum
4.2.7. Asins-smadze u barjeras ultrastrukt ra
Endoteli lo š nu raksturo saplacin ta, variabla forma un elektronoptiski bl va
citoplazma. Endotelioc ta kodola apvalks vi ots (4.38. A att.). Endoteli s š nas virsma
uzr da neregul ras formas sas mikrob rksti as, plazmatiskaj membr vid ji daudz
nelieli pinocitotiski p sl ši. Citoplazm reti, nelieli, reiz m uzbrieduši mitohondriji.
112
Endotelioc tu savienojuma viet s nov ro vienk ršas j gles, ret k sl gj gles (4.38. B att.).
Baz membr na variabla platuma, viet m daudzpl kš aina. Baz s membr nas
pl ksn tes lok li ap em peric tu citoplazmas un endotelioc tu izaugumu fragmentus.
Peric tu citoplazma elektronoptiski bl va, plazmatisk membr na uzr da pinocitotiskus
sl šus un atseviš as balsta pl tn tnes. Peric tu kodola apvalks reiz m izteikti vi ots,
citoplazm paplašin ts graudainais endoplazmatiskais t kls, poliribosomas, uzbrieduši,
daž das formas mitohondriji. Astroc tu k ji as demonstr lielus, uzbriedušus
mitohondrijus, vakuolas un samazin tu citoskeleta elementu daudzumu. Nov ro kapil ru
tuvum esošo aksonu miel na apvalka izmai as, aksonu citoplazm izteikti citoskeleta
elementi, daž das formas mitohondriji.
4.38. att. (A) Endotelioc ts ar elektronoptiski bl vu citoplazmu un vi otas formas kodolutaj . (B) Endotelioc tu savienojuma vietas ar vienk rš m j gl m
Narkotisko vielu lietot jiem baz lo gangliju rajon nov ro oligodendroc tus,
mielin tus aksonus un astroc tus. Min to š nu un š iedru izmai as nov ro, analiz jot š s
strukt ras caurstarojoš elektronu mikroskop . Aksoni ar atš ir ga biezuma miel na
apvalku tika nov roti starp nemielin tiem š nu izaugumiem, kas, ticami, ir astroc tu
113
izaugumi. Miel na apvalka paplašin jumos tika nov roti citoplazmas iesl gumi.
Atš ir ga elektronoptisk bl vuma aksoplazm tika nov roti polimorfi mitohondriji,
nelielas un neregul ras cisternas, kas atg dina membr nas, neirofilamenti un neirotubu i
(4.39. A, A1 att.).
4.39. att. (A) Aksoni ar daž da biezuma miel na sl iem. (A1) Aksoplazma ar uzbriedušiemmitohondrijiem un samazin tu kristu daudzumu (bultas). (B,C) Oligodendroc ti ar
uzbriedušiem mitohondrijiem (bultas), lieli, osmiof li iesl gumi š nas citoplazm (melnaisbultas gals), kas satur miel na membr nas (baltais bultas gals)
114
Mitohondriji bieži iegareni, ar reduc m krist m un matrici ar zemu
elektronoptisko bl vumu. Astroc tos nov ro nedaudz vi otu š nas kodola apvalku,
polimorfus, bieži uzbriedušus un palielin tus mitohondrijus ar lielu reduc tu kristu
daudzumu, š nas izaugumos nov ro neirofilamentu k šus (4.39. B att.).
Oligodendroc tos nov ro regul ras formas kodolu, reduc tas graudain endoplazmatisk
kla cisternas, palielin tus, uzbriedušus mitohondrijus ar reduc m krist m un lielus,
osmiof lus iesl gumus š nas perinukle citoplazmas da , kas satur miel na membr nas
(4.39. C att.).
4.3. Sken još s elektronmikroskopijas rezult ti
Sken još elektronu mikroskop anal zei izv ti zemgarozas kodolu pel s un
balt s vielas rajoni. Pel s vielas rajonos labi izš irami neironi ar izteiktu st rainu
nas ermeni un labi nosak mu aksona s kuma da u, neirona izm ri ap 20µm (4.40. A
att.). Nervu š nas citoplazmas da ai sal dzinoši liels apjoms. Nervu š nas perikarion
labi izš irams kodols. Asins kapil ru tuvum atrad m astroc tus ar sal dzinoši nelielu
nas ermeni, izm ri vari ap 12 µm, labi izš irams kodols taj (4.40. B att.). Neirop la
da v rojami izaugumi ar oti variablu diametru (1,3 – 2,9 µm), bieži nov ro izaugumu
paplašin jumus. Baltaj viel labi nosak mi oligodendroc ti, š nu izm rs ap 7µm.
Oligodendroc ta kodols liels, aiz em praktiski visu citoplazmas da u.
115
4.40. att. (A) Neirona š nas ermenis ar izteiktu kodolu. (B) Astroc ti asins kapil ratuvum . (C) Oligodendroc ti ar perif ri novietotu, apa u kodolu. (D) SN rajona pel s un
balt s vielas rajoni
Atrad m sal dzinoši maz olidendroglijas š nas, sal dzinot ar kop jo redzeslauk
esošo balt s vielas rajonu (4.40. C att.). Ir v rojams, ka endotelioc tus, kas izkl j asins
kapil ru sieni as, vieno cieši savstarp ji savienojumi. Sal dzinot ar redzeslauk redzamo
nu erme u apjomu, neirop ls lokaliz jas plaš teritorij (4.40. D att.).
4.4. Rentgenmikroanal zes rezult ti
Veicot mikroanal zi SN pel s vielas rajon , rentgenfluorescences spektros
domin paraugus veidojošo "pamata" misko elementu, oglek a (C) un sk bek a (O)
i. Bez tam, maz s koncentr cij s nov rojami fosfors (P), s rs (S) un kalcijs (Ca),
turkl t daž di pel s vielas apgabali uzr da atš ir gu Ca l meni. Atseviš s viet s,
iesp jams, konstat ar nelielus magnija (Mg) un alum nija (Al) p us (4.41., 4.42. att.).
116
Element Wt % At % C K 81.29 86.65 O K 14.90 11.93 AlK 00.14 00.07 P K 01.08 00.45 S K 01.55 00.62 CaK 00.69 00.22 CuK 00.34 00.07
4.41. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei SN pel svielas rajon
Element Wt % At % C K 80.87 86.11 O K 15.88 12.69 MgK 00.17 00.09 P K 00.89 00.37 S K 01.04 00.42 CaK 00.81 00.26 CuK 00.35 00.07
4.42. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei SN pel svielas rajon
Šaj rajon , analiz jot atseviš as nervu š nas, nov ro main gu misko elementu
sadal jumu: nov rojamas iev rojamas vari cijas galveno sast ietilpstošo misko
elementu O, P, S un, it paši, Ca koncentr cij s (4.43., 4.44. att.). Bez tam, uz metodes
jut bas robežas, iesp jams, nov rojama magnija (Mg) un vara (Cu) kl tb tne.
117
Element Wt % At %C K 83.30 88.31O K 12.93 10.29MgK 00.21 00.11P K 01.12 00.46S K 01.10 00.44CaK 01.02 00.32CuK 00.33 00.07
4.43. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei SN rajonaneiron
Element Wt% At% CK 76.19 80.35 NK 13.44 12.15 OK 08.51 06.74 MgK 00.20 00.11 SiK 00.20 00.09 PK 00.70 00.29 SK 00.52 00.20 CaK 00.24 00.07
4.44. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei SN rajonaneiron
Sal dzinot SN pel s (4.41., 4.42. att.) un balt s vielas (4.45. att.) rajonus,
konstat iev rojami atš ir gas Ca koncentr cijas – baltaj viel t s ir ap 5 reiz m
zem kas, turkl t augst kas koncentr cijas uzr da Na.
118
Element Wt % At % C K 83.63 87.78 O K 14.62 11.52 NaK 00.40 00.22 P K 00.37 00.15 S K 00.66 00.26 CaK 00.12 00.04 CuK 00.21 00.04
4.45. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei SN rajonabaltaj viel
Analiz jot asinsvadu misko elementu sast vu, konstat stipri main gus Ca
me us, k ar nelielas, ta u izm mas izmai as s ra (S) koncentr cij s (4.46., 4.47.,
4.48. att.). Turkl t atseviš os paraugos nov ro n triju (Na) (4.47. att.).
Element Wt % At % C K 83.38 88.02 O K 13.80 10.94 MgK 00.19 00.10 P K 00.79 00.32 S K 01.10 00.44 CaK 00.26 00.08 FeK 00.21 00.05 CuK 00.27 00.05
4.46. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei asinsvadasieni SN rajon
119
Element Wt % At % C K 87.71 91.13 O K 10.42 08.13 NaK 00.35 00.19 P K 00.42 00.17 S K 00.75 00.29 CaK 00.14 00.04 CuK 00.21 00.04
4.47. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei asinsvadasieni SN rajon
Element Wt % At % C K 84.94 89.36 O K 12.18 09.62 MgK 00.12 00.06 P K 00.61 00.25 S K 01.03 00.40 CaK 00.70 00.22 FeK 00.19 00.04 CuK 00.24 00.05
4.48. att Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei asinsvadasieni SN rajon
Mg, Fe, un Cu l nijas nav droši izš iramas no sign la fona trokš iem (4.46.,
4.47., 4.48. att.). Magnija l meni, kas, iesp jams, ir virs sign la trokš u robežas (atbilst
0.07 atomu %), var konstat t asinsvada endot lij (4.49. att.).
120
Element Wt % At % C K 89.27 92.48 O K 08.63 06.72 MgK 00.13 00.07 P K 00.86 00.35 S K 00.89 00.35 CrK 00.02 00.00 CuK 00.19 00.04
4.49. att. Rentgenfluorescences spektrs misko elementu mikroanal zei asinsvadaendot lij SN rajon
121
5. DISKUSIJA
Šaj p jum tika kompleksi – im nhisto miski un ultrastruktur li – analiz ti no
alkohola atkar go un narkotisko vielu lietot ju tr s daž diem smadze u rajoniem ieg ti
smadze u audu autopsiju paraugi, tos sal dzinot ar kontroles paraugiem. Lai izv rt tu
nervaudu elementu jut bu, ko atspogu o to oksidat vais st voklis, tika veikta kompleksa
histopatolo iska nov rt šana, pielietojot datu statistisko anal zi. Konstat ts, ka smadze u
audu morfolo isk anal ze kop ar statistikas datiem auj izv rt t smadze u audu un
nu jut bu hroniska alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas gad jumos.
jum k neironu diferenc šanas mar ieris tika izmantota anti-NSE antiviela.
CNS p jumos NSE specifisk s lokaliz cijas d to bieži pielieto nervu š nu
noteikšanai, š di preciz jot t ku smadze u audu izp ti (Lyck et al., 2008). P jum
nov roj m main gu NSE ekspresiju neironos un neirop , taj skait heterog nu
ekspresijas intensit ti gan kontroles grupas smadze u audos, gan alkohola un narkotisko
vielu lietot ju izp tes materi .
dz gi Šteinera un kol u (Steiner et al., 2007), k ar Likas un kol u (Lyck et
al., 2008) p jumos, šaj p jum GFAP k specifiskais astroc tu mar ieris izmantots
astroc tu lokaliz cijas noteikšanai. Norm GFAP nov ro fibrozajos astroc tos baltaj
viel un CC molekul raj sl , savuk rt protoplazmatiskajos astroc tos, kas galvenok rt
lokaliz jas pel kaj viel , ir sam nedaudz citoplazmas un sal dzinoši neliels
daudzums GFAP filamentu (Eng and Ghirnikar, 1994). Hausmana un kol u p jum
konstat tas z gas izmai as astroc tu GFAP im nreaktivit daž dos smadze u
topogr fiskajos rajonos gliozes gad jum , ko var izsaukt starpdiedzi u sadal šan s t skas
apst os vai paaugstin ta GFAP sint ze (Hausmann et al., 2000). GFAP ekspresija var
pieaugt smadze u traumu un astroc tu hipertrofijas gad jum (Eng et al., 2000). P jum
nov rot izteikt GFAP ekspresija alkohola lietot ju CS protoplazmatiskajos astroc tos
var tu nor t uz astroc tu hipertrofiju, kas saskan ar Peknija un Peknas datiem p rskata
zi ojum (Pekny and Pekna, 2004). Astroc ti ir galven s CNS esoš s glijas š nas, to
citoplazm esošie mikrotubu i, akt na diedzi i un starpdiedzi i tieši piedal s sekretoro
sl šu transport šan . Starpdiedzi u izmai as rada b tiskus trauc jumus p sl šu
rvietošan , t di izsaucot astroc tu-nervu š nu komunik cijas izmai as.
Noskaidrots, ka sekretoro p sl šu vid jais p rvietošan s trums ir noz gi zem ks
astroc tos ar p juma gait depolimeriz tiem starpdiedzi iem, pier dot starpdiedzi u
iesaisti šaj proces (Potokar et al., 2007). Pier ts, ka alkohols ietekm iekaisuma
122
mediatoru un citok nu sekr ciju astroc tos (Floreani et al., 2010). Saska ar šiem
datiem, šaj p jum nov rot s izmai as CS rajona GFAP im nreaktivit var tu
liecin t par alkohola ietekmei pak auto astroc tu jut bu – var tikt izrais tas š nu
citoskeleta izmai as, k ar ar to saist ti iesp jami sekretor s funkcijas trauc jumi.
jumi r da, ka apk rt s vides toks ni un endog ni prote ni var aktiv t
mikroglijas š nas, kas, atbr vojot superoks da radik us, var izrais t neirotoksicit ti
(Block et al., 2007). Patolo iju gad jum mikroglijas š nas iziet kompleksu
daudzpak pju aktiv cijas ce u, k stot par akt m im s reakcijas kontrol m
smadzen s. Mikroglijas š nas var ekspres t neiromediatoru receptorus, t di ar lielu
daudzumu sign lce u t s var komunic t ar makroglijas š m un neironiem (Kettenmann
et al., 2011; Ramaglia et al., 2012). Mikroglijas aktiv cija var b t saist ta gan ar neironu
aizsardz bu, gan ar izrais t neironu boj jumus. Ir atš ir gi p jumu dati par mikroglijas
iesaisti hroniska alkohola lietošanas gad jum (Ward et al., 2009). Ir p jumi, kas
liecina, ka hroniskas alkohola lietošanas gad jumos, pieaugot iekaisuma citok nu tumora
nekrozes faktora alfa (TNF ) un interleik na-1 (Il-1 ) l menim, tiek aktiv ta mikroglija,
nor dot uz alkohola izrais tu iekaisuma reakciju smadze u audos (He and Crews, 2008).
du apgalvojumu apstiprin šanai b tu nepieciešama turpm ka izp te.
TGF- 1 ir multifunkcion ls citok ns, kas regul ECM veidošanos un tiek saist ts
ar audu atjaunošanas sp m ak tu un hronisku smadze u boj jumu gad jumos (Bae et
al., 2011). P jum ieg tie dati liecina, ka TGF- 1 intensit te neironos visos izp tes
rajonos bija augst ka hroniskiem alkohola lietot jiem, sal dzinot ar kontroli. Ieg tie dati
ir pret ji Cippitelli p juma rezult tiem ar laboratorijas dz vniekiem (Cippitelli et al.,
2010), kur neironos gyrus dentatus un hipokampa rajonos nov roja samazin tu TGF- 1
ekspresiju alkohola ietekmes gad jum . Kima un Piras p jumos paaugstin ts TGF- 1
menis nov rots asins plazmas paraugos alkohola lietot jiem (Kim et al., 2009; Piras et
al., 2012), savuk rt š p juma rezult ti pier da, ka hroniskas alkohola lietošanas
gad jum tas ir paaugstin ts ar noteiktu smadze u rajonu audos. L dz gi k Rousas un
kol u p jum in vitro mode os, tas liek dom t par š daudzfunkcion faktora
dzdal bu in vivo, iedarbojoties k neironu aizsarg jošam faktoram intoksik cijas
gad jumos (Roussa et al., 2004). Šaj p jum nov rota atš ir ga daž du smadze u
rajonu š nu un to izaugumu anti-TGF- 1 ekspresija, pier dot izteiktu atš ir bu katra
rajona atbildes reakcij gan alkohola, gan narkotisko vielu ietekmes gad jum . Šaj
jum , sal dzinot TGF- 1 ekpresiju alkohola lietot jiem ar kontroli, statistiski ticamas
atš ir bas nov rotas SN un CS neironos, turkl t alkohola lietot jiem v rt bas bija
123
augst kas, bet CC neironos š das atš ir bas nenov roj m. Interesanti, ka izv rt jot
TGF- 1 ekpresiju neirop , ieguv m zem kas v rt bas alkohola lietot jiem tikai SN
rajon , sal dzinot ar kontroles grupu. L dz gi, statistiski ticami atš s TGF- 1
ekspresija SN un CC balt s vielas š iedr s, kur alkohola lietot jiem medi s v rt bas
bija zem kas, sal dzinot ar kontroli. Citos izp tes rajonos š das atš ir bas nav nov rotas.
jum ieg tie rezult ti liecina, ka paaugstin ta TGF- 1 ekspresija neironos ne
vienm r korel ar paaugstin tu t ekspresiju nervu š nu izaugumos, turkl t ir v rojamas
izteiktas atš ir bas, sal dzinot daž dus smadze u rajonus. Iesp jams, ka šaj p jum
nov rot paaugstin TGF- 1 ekspresija nervu š s hroniskos alkohola lietošanas
gad jumos ir m in jums kompens t samazin to TGF- 1 l meni SN un CC rajonu balt s
vielas š iedr s. Turkl t iesp jams, ka paaugstin TGF- 1 ekspresija nervu š s, ko
izrais jis augsts oksidat stresa l menis, ietekm jis MMP9 ekspresiju (Horssen et al.,
2006, Mentlein et al., 2012). P rskata zi ojum par kanabino du un endokanabino du
ietekm tu iekaisumu smadzen s aprakst ts, ka iekaisuma proces iesaist ti div di – gan
ar kanabino du receptoriem saist tie, gan nesaist tie meh nismi, k ar noskaidrota
kanabino du izrais ta im atbildes reakcija un konstat ta ar to saist ta TGF- 1
paaugstin ta sekr cija perif raj s asin s (Klein, 2005). Turkl t ir p ts, k kanabino di
modul im s sist mas š nu, taj skait limfoc tu un makrof gu, funkcion lo aktivit ti,
izraisot citok nu ekspresijas izmai as (Klein and Cabral, 2006). Kaut ar , l dz gi k
alkohola lietošanas gad jumos, ir maz p jumu par narkotisko vielu ietekm tu TGF- 1
ekspresiju smadze u audos, š p juma rezult ti liek dom t par TGF- 1 iesaisti š dos
gad jumos. Interesanti, ka šaj p jum ieg tie rezult ti narkotisko vielu lietot jiem,
sal dzinot ar kontroli, uzr da statistiski ticamas TGF- 1 ekspresijas atš ir bas neironos
tikai CC rajon , kur, l dz gi k alkohola lietot jiem, medi nu v rt bas bija augst kas.
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, statistiski ticamas TGF- 1 ekspresijas
atš ir bas nov roj m, sal dzinot SN neirop lu, kur, l dz gi k alkohola lietot jiem,
medi nu v rt bas bija zem kas, un balt s vielas š iedras, kur pret ji – nov roj m
augst kas medi s v rt bas. CC rajon nov roj m statistiski ticamas atš ir bas,
analiz jot ekspresiju balt s vielas š iedr s, turkl t, l dz gi k alkohola lietot jiem,
medi nu v rt bas bija zem kas nek kontrolei. Šaj p jum ieg tie rezult ti, kas uzr da
izteiktas atš ir bas TGF- 1 ekspresij SN rajona baltaj viel hroniskiem alkohola un
narkotisko vielu lietot jiem, liek spriest par katrai toksisko vielu grupai rakstur go
iedarb bas ce u un ietekmi. L dz gi k alkohola lietošanas gad jumos, š p juma
rezult ti par narkotisko vielu ietekmi balt s vielas rajonos liecina par izmain tu TGF- 1
124
ekspresijas l meni un liek dom t par TGF- 1 iesaisti balt s vielas š iedru un ECM
rmai s.
Šaj p jum alkohola lietot jiem nov roj m pozit vu TGF- 1 korel ciju ar
SOD1 SN rajona neironos, turpret CC rajon attiec korel cija bija negat va. Šo
rajonu neirop l dz gas korel cijas nov rotas starp TGF- 1 un MMP9. Negat va
TGF- 1 un MMP9 korel cija nov rota alkohola lietot jiem CS rajona neironos, k ar
CS rajona balt s vielas š iedr s. Interesanti, ka ar kontroles grup nov rota pozit va
TGF- 1 un SOD1 korel cija, ta u nav nov rota TGF- 1 un SOD1 korel cija ar MMP9.
da daudzfaktoru kombin ta iesaiste liecina par sarež tu regul cijas meh nismu, un,
dz gi k Pages un kol u p rskata zi ojum (Page-McCaw et al., 2007), p jum
ieg tie nov rojumi nor da, ka MMP9 var aktiv t latento TGF- 1 prote nu, izraisot t
paaugstin tu ekspresiju SN un CC neironos. Turkl t iesp jams, ka paaugstin to TGF- 1
ekspresiju nervu š s, ietekm jot MMP9 ekspresiju, izrais jis paaugstin tais
oksidat vais stress (Horssen et al., 2006, Mentlein et al., 2012).
Langa un kol u (Lang et al., 2004) p rskata zi ojum apkopoti dati par
neirotrop niem nor dot, ka tiem piem t neiroaizsardz bas efekts, savuk rt oksidat vais
stress k riska faktors min ts gad jumos, kad nov ro pazemin tu NGF l meni serum
alkohola izrais tas neirop tijas un Alcheimera slim bas gad jumos. Š dam pazemin tam
NGF l menim seko pieaugoša NGF ekspresija, ko skaidro ar, iesp jams, samazin tu
NGF receptoru esam bu hipokampa un CC rajonos post mortem p jumos Alcheimera
slim bas gad jumos (Hock et al., 2000). Šaj p jum ieg tie rezult ti uzr da liel ku
anti-NGFR pozit vu neironu skaitu alkoholisma gad jum gan CC, gan ar CS rajonos,
ta u samazin ts anti-NGFR pozit vu neironu daudzums, sal dzinot ar kontroli, nov rots
SN rajon . Narkotisko vielu lietošanas gad jumos gan SN, gan CS rajonos NGFR
pozit vo neironu skaits bija augst ks, sal dzinot ar kontroli. Turpm ka šo rajonu izp te
tu nepieciešama, analiz jot anti-NGFR izmai as saist ar NGF ekspresijas
izv rt jumu. Neiron la aktivit te, saist ta ar neirotrop nu ekspresiju, sekr ciju un
iedarb bu, var ietekm t sinaptisko p rvadi, nodrošinot saikni starp nervu š nu aktivit ti
un sinaptisko plasticit ti (Berry et al., 2012). Henrija un kol u p jum ar
eksperiment liem dz vniekiem ir im nelektronmikroskopiski p ta NGFR lokaliz cija
nucleus caudatus rajona gan nelielos mielin tajos, gan nemielin tajos aksonos un to
termin los (Henry et al., 1994). Pier ta ar miel na asoci glikoprote na – aksonu
re ener cijas inhibitora – saist ba ar NGFR, nor dot, ka tam k ko-receptoram ir
potenci li terapeitiska noz me nervu š iedru re ener cij (Wong et al., 2002). L dz gi
125
dati ieg ti, p tot perif ro nervu š iedru remieliniz cijas procesu un neirotrop nu iesaisti
taj (Notterpek, 2003). Šaj p jum ieg tie rezult ti liecina par variablu NGFR
lokaliz ciju smadze u rajonu balt s vielas š iedr s gan alkohola, gan narkotisko vielu
lietošanas gad jumos, uzr dot gan samazin tu (SN rajoni), gan palielin tu (CC rajoni)
NGFR ekspresiju hroniskas alkohola lietošanas gad jumos, bet paaugstin tu (SN rajoni)–
narkotisko vielu lietošanas gad jumos.
Šaj p jum analiz tajos alkohola (4.1. tab.) un narkotisko vielu lietot ju
smadze u re ionos par ta atš ir ga aizsarg još s superoks da dismut zes ekspresija
gan nervu š s, gan glijas š s, neitraliz jot br vos radik us baz lo gangliju un CC
rajonos CNS. Turkl t, balstoties uz p juma rezult tiem gan par antioksidantu aktivit tes
izmai m smadze u audos izp tes rajonos kopum , gan, konkr ti, par SOD1
im nreaktivit tes samazin šanos SN baltaj viel , paral li elektronmikroskopiski
dokument ti b tiski miel na strukt ras boj jumi. T di ieg ti pier jumi par
nervaudu elementu selekt vu jut bu alkohola iedarb bas ietekm .
SOD1 kl tb tne un plaš izplat ba daž dos š nu veidos CNS ir noz ga,
iedarb gi kataliz jot superoks da radik a O p rv ršanu de raža peroks (H2O2) un
molekul raj sk bekl , t c š di detaliz ti p jumi par endog no antioksidantu sist mu
smadze u strukt s ir noz gi, lai noteiktu, vai antioksidantu tr kums/p rm gs
daudzums var veicin t neironu ievainojam bu attiec uz oksidat vajiem boj jumiem, k
ar neirode ener cijas noriti. Enz ma im nlokaliz cija daž dos š nu veidos, saska ar
literat ras datiem (Peluffo et al., 2005; Yon et al., 2008), v rojama k atbildes reakcija
uz oksidat stresa izrais m izmai m. Turkl t šaj p jum , elektronmikroskopiski
apstiprinot mitohondriju ultrastruktur s izmai as, ieguv m l dz gus rezult tus k
Matsuda un kol u p jum (Matsuda et al., 2009), kas apliecina, ka, iesp jams,
mitohondri disfunkcija ir iemesls br vo radik u izrais tam oksidat vam stresam un
tam sekojošai SOD aktivit tei. P jum ar dz vniekiem konstat ta alkohola izrais ta
izteikti izmain ta antioksidat s aizsardz bas sist mas aktiv cija hipokamp un striatum
rajon (Sommavilla et al., 2012). L dz gi ir šaj p jum ieg tie rezult ti, kur SOD1
im nhisto misk anal ze liecina par antioksidantu aktivit ti CNS baz lo gangliju un CC
rajon , ietverot pel ko un balto vielu. Sal dzinot ar kontroles grupu, alkohola lietot ju
grup nov roj m augst ku SOD1 intensit ti neironos gan SN, gan CC rajonos. Sal dzinot
alkohola lietot ju grupu ar kontroli, šo rajonu neironiem konstat tas ar statistiski
ticamas SOD1 ekspresijas atš ir bas. Interesanti, ka pel s vielas neirop konstat tas
augst kas SOD1 ekspresijas medi s v rt bas visos izp tes rajonos alkohola lietot jiem,
126
sal dzinot t s ar ekspresiju katra rajona balt s vielas izaugumos. Visu izp tes rajonu
balt s vielas oligodendroc tos nov roj m gan paaugstin tu SOD1 intensit ti, gan
ekspresiju, turkl t, sal dzinot oligodendroc tus ar astroc tiem gan baltaj viel , gan
pel kaj viel visos izp tes rajonos, hroniskiem alkohola lietot jiem oligodendroc tiem
nov roj m augst kas SOD1 ekspresijas medi s v rt bas (Ward et al., 2009). Pret ji
tam, kontroles grupas astroc tos, sal dzinot ar oligodendroc tiem, SOD1 ekspresija ticami
pieauga pel kaj viel . Statistiski ticamas atš ir bas SOD1 ekspresij nov roj m
astroc tos, sal dzinot alkohola lietot ju un kontroles grupas balto un pel ko vielu visos
izp tes rajonos, ta u atš ir bas neatrad m, sal dzinot attiec gos r jus grupu robež s
(Gonthier et al., 2004). Ieg tie dati liecina ne tikai par neironu sp ju iesaist ties
antioksidat vaj aizsardz bas sist , bet ar par glijas š nu, paši oligodendroc tu, sp ju
un nepieciešam bu paaugstin t aizsardz bu pret br vo radik u iedarb bu, ko izrais jusi
alkohola lietošana (Ward et al., 2009). Interesanti, ka, sal dzinot SOD1 ekspresijas
medi s v rt bas balt s vielas š iedr s un oligodendroc tos, oligodendroglijas š s t s
nov roj m augst kas, turpret , šos r jus sal dzinot ar kontroli, augst kas v rt bas
nov roj m tikai CS un CC rajonos, SN t s bija samazin tas (4.19. att.).
Narkotisko vielu lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, neironos nov roj m statistiski
ticamas SOD1 ekspresijas atš ir bas visos izp tes rajonos, turkl t SN un CC rajonu
neironos medi s v rt bas narkom niem bija augst kas, ta u CS rajon zem kas,
sal dzinot ar kontroli (Maier and Chan, 2002). L dz gus datus ieguv m attiec gi par
neirop lu pel s vielas rajonos. Ieg tie rezult ti, sal dzinot SOD1 ekspresiju neironos
un to izaugumos, liecina par aizsardz bas sist mas aktiv cijas nepieciešam bu daž dos
smadze u rajonos narkotisko vielu lietot jiem (Virmani et al., 2010). Narkotisko vielu
lietot jiem, sal dzinot ar kontroli, gan pel s, gan balt s vielas astroc tos un
oligodendroc tos nov ro augst ku SOD1 ekspresiju visos izp tes rajonos. Balt s vielas
rajonu izaugumi uzr da augst kas medi s v rt bas, analiz jot SOD1 ekspresiju SN un
CC rajonos. Šaj p jum ieg tie rezult ti liek dom t par daž du smadze u elementu,
taj skait gan nervu š nu, gan glijas š nu atš ir gu aizsardz bas reakcijas sp ju, atbildot
uz br vo radik u l me a paaugstin šanos (Ward et al., 2009).
Literat ras datu anal ze par nervaudu struktur lo elementu im nreaktivit ti un
smadze u ECM p rb ves kapacit ti rosina dom t, ka im nhisto mijas metode ir
piem rota MMP prote na noteikšanai un telpiskai lokaliz cijas noskaidrošanai.
Im nhisto miska MMP9 lokaliz cijas noteikšana ir piem rota, tom r š di nav iesp jams
atš irt neakt vu un akt vu prote na formu (Rosenberg, 2002). Šaj p jum tika nov rota
127
augst ka MMP9 intensit te alkohola un narkotisko vielu lietot ju neironos visos izp tes
rajonos, sal dzinot ar kontroli. Ir zin ms, ka multipl s sklerozes gad jum nov ro BBB
boj jumus izraisošu MMP9 ekspresiju limfoc tos un endotelioc tos. Citok nu ietekm
notiek mikroglijas aktiv cija un tai sekojoša miel na apvalka degrad cija un
demieliniz cija (Rosenberg, 2002). Š p juma rezult ti attiec uz hroniskas alkohola
lietošanas gad jumiem atš iras no aprakst tajiem pier jumiem par paaugstin tu MMP9
ekspresiju BBB š s multipl s sklerozes gad jumos. Reti atrad m MMP9 ekspresiju
endotelioc tos un peric tos. Neatrad m iekaisuma š nu infiltr tus.
MMP iesaist s audu p rb ves regul šan (Page-McCaw et al., 2007). Miel na
veidošan s, k ar de/remieliniz cijas molekul rie meh nismi ir sarež ti (Pereira et al.,
2012). Aprakst ti in vitro p jumi par MMP sp ju š elt miel na prote nus (Milward et
al., 2008), k ar pieejami zi ojumi par prionu prote nu sp ju parakr ni izrais t aksonu
demieliniz ciju (Bremer et al., 2010). T di konceptu li noz gi demonstr ts, ka
demieliniz cijas process var realiz ties ar no aksona puses. Iesp jams, ka parakr ni
sign lce i sp j ietekm t periakson las miel na izmai as ar hroniskas alkohola lietošanas
gad jumos. P jums ar eksperimenta dz vniekiem par da, ka, iztr kstot MMP9 g nam,
iš mijas gad jum tiek samazin ta BBB un balt s vielas degrad cija (Asahi et al., 2001).
Šaj p jum nov rot paaugstin MMP9 ekspresija balt s vielas rajonos (4.2. tab.)
nav saist ma ar izteiktiem BBB boj jumiem, bet miel na p rmai m, iesp jams, miel na
prote na degrad ciju. Paaugstin ta MMP9 ekspresija oligodendroc tos un mikroglijas
s korel ar miel na sl a boj jumiem, kas ultrastruktur li demonstr ti hroniskas
alkohola lietošanas gad jumos (4.3. tab., 4.36. att.). Tika nov rota izteikta MMP9
ekspresija neironu aksonos. Iesp jams, ka hroniskiem alkohola lietot jiem izteikt kas
izmai as var tu norit t miel na b zes prote na (MBP), miel na-asoci glikoprote na
(MAG) un miel na-oligodendroc ta glikoprote na (MOG) lokaliz cijas viet s. Tom r š s
hipot zes pier šanai nepieciešami papildu p jumi.
Kobajaši un l dzautori (Kobayashi et al., 2008) demonstr ja, ka MMP veicina
perif ros miel na boj jumus miel na b zes prote na degrad cijas ce , kas da ji sakr t ar
p juma rezult tiem par paaugstin tu MMP9 aktivit ti un ar to saist m
mieliniz cijas izmai m hroniskas alkohola lietošanas gad jum . P c M ra (Moore et.
al., 2011) MMP darb bu regul astroc tu sekret ti endog ni TIMP, t di regul jot
MMP inhib šanu. Papildus tam, MMP9 gad jum inhib šana tiek pan kta, TIMP1
saistoties ar pro-MMP9, t veid aizsarg jot pro-MMP9 no MMP3 vad tas t š elšanas
un no šim procesam sekojošas pro-MMP9 aktiv cijas. Var pie emt, ka š m kask des tipa
128
reakcij m pal dz ar t du membr nu tipa metaloprotein žu k MMP14 (Mentlein et al.,
2012) darb ba, un br vie radik i, k piemin ts agr k (Morita-Fujimura et al., 2000). T
nov roj m izteiktu SOD1 ekspresiju astroc tos, kas nor da uz šo š nu funkcion
st vok a izmai m, tas auj dom t ar par MMP enz ma inhib još s TIMP sist mas
izmai m. Iesp jams, ka MMP9, uz ko galvenok rt atsaucas k uz ECM degrad jošu
prote zi, sp j daž dos ce os izrais t miel na boj jumus. Interesants š p juma
nov rojums ir paaugstin s MMP9 ekspresijas korel cija ar SOD1 im nekspresijas
paaugstin šanos, ko saista ar pieaugošu oksidat stresa l meni. Vienlaikus, preciz jot
smadze u rajonu patn bas alkohola lietot jiem, m s nov roj m, ka ar SN rajonu saist
balt s vielas strukt relementu jut ba atš iras no citiem šaj p jum iesaist tajiem
rajoniem. Mijiedarb ba starp SOD1 un MMP9 p rlieku augstu ekspresiju, paši analiz jot
to aktivit ti balt s vielas rajonu oligodendroc tos un mikroglijas š s, neizsl dz iesp ju,
ka oksidat vais stress un ar MMP saist tie procesi kontrol miel na sl a izmai as un
degrad ciju. Iesp jams, ka balt s vielas tilpuma samazin šan s hroniska alkoholisma
gad jum (De la Monte, 1988) notiek mikrogli las aktiv cijas un tai sekojošu miel na
izmai u d . Neskatoties uz faktu, ka p jum nav tieš veid konstat ti ar MMP9
saist ti miel na boj jumi, kopum veiktie im nhisto miskie nov rojumi par palielin tu
MMP9 ekspresiju apl koto smadze u rajonu baltaj viel , mikroglij un
oligodendroc tos ir saska ar ultrastruktur laj m miel na izmai m, ko apraksta šis
jums. Kopum secin m, ka veiktie nov rojumi rosina dom t par to, ka endog
antioksidantu sist ma ir svar gs š nu uzved bas regul js ar main gu aktivit ti smadze u
audos. Antioksidantu tr kums/p rm gs daudzums hroniskiem alkohola lietot jiem var
ietekm t neironu jut bu, saist tu ar oksidat viem boj jumiem, un neirode ener cijas
procesu. MMP kontrol š nu iztur šanos un, p rb jot ECM, iedarbojas uz š nu
virsmas molekul m. Balstoties uz ieg tajiem rezult tiem, kas ilustr oksidat stresa
izrais tus hronisko alkohola lietot ju smadze u boj jumus un preciz MMP9 lomu š du
boj jumu gad jum , var spriest par antioksidantu aktivit ti baz lajos ganglijos un CC
uzb ves elementos.
Interesanti, ka narkotisko vielu lietot jiem konstat ta negat va MMP9 ekspresija
ependimoc tos, turpret alkohola lietot jiem t bija izteikti pozit va. Tas ir saska ar
Tateno un Saito (Tateno and Saito, 2008) zi ojuma datiem, kur nor ts, ka izmai as VL
rajon , taj skait neiro en zes procesos, notiek hroniska alkohola iedarb bas gad jum
un pier tas gan in vitro, gan eksperimentos ar dz vniekiem.
129
Daž dos smadze u rajonos nov roto TUNEL-pozit vo š nu skaits bija main gs.
TUNEL-pozitivit te neironu un glijas š s alkohola un atkar bu izraisošu vielu
lietošanas gad jumos nor da uz apoptozes procesiem. Savuk rt TUNEL-pozit vas
endot lija š nas liecina par BBB komponentu boj jumiem. Aprakst ti p jumi par
plazm na iesaist tu ECM komponenta lamin na degrad ciju, izraisot nervu š nu boj eju
hipokampa rajon un tai sekojošu neirode ener ciju alkoholisma gad jum (Skrzypiec et
al., 2009). P jum ar dz vniekiem konstat ts, ka neiro en ze hipokampa rajon tiek
ietekm ta, alkohola izrais tam oksidat vajam stresam izraisot jauno neironu boj eju
(Herrera et al., 2003). Opio do receptoru aktiv cija sekm programm tu š nu boj eju in
vitro p jumos ar cilv ku un dz vnieku neironu un mikroglijas š nu kult m (Emeterio
et al., 2006). Lai ar p jumos plaši aprakst ta ar neirode ener ciju saist ta š nu boj eja
apoptozes ce , ir p jumi, kas neapstiprina š nu programm tu boj eju CC rajonos
hronisku alkohola lietot ju post mortem stadij s, liecinot par ierobežot m š nu
adapt cijas sp m š veid (Johansson et al., 2009). P jum ar laboratorijas
dz vniekiem, analiz jot bulbus olfactorius un CC rajon TUNEL-pozit vus neironus
gaismas mikroskop , ar t ku anal zi elektronu mikroskop , konstat ts, ka
neirode ener ciju izraisa š nu nekroze (Obernier et al., 2002). Izv rt jot izveidoto grupu
TUNEL-pozitivit tes rezult tus, ieg ti dati, kas sal dzin šanas nol kos izmantojami
turpm kajos p jumos par toksisku vielu izrais tiem smadze u boj jumiem un nervu
nu boj eju.
p juma rezult ti liecina, ka visbiež aknu boj juma izpausme hroniskiem
alkohola lietot jiem ir steatoze un fibroze, v stadij – ciroze. Sal dzinot ar kontroles
grupu, šaj izp tes grup nov rotas gan SOD1, gan TGF- 1 ekspresijas izmai as.
Nov rot paaugstin TGF- 1 ekspresija korel ar fibrozes atradn m aknu audos
hroniskiem alkohola lietot jiem. Literat ras avotos min ti p jumu rezult ti par plaušu
un aknu audiem, kur paaugstin ta TGF- 1 ekspresija izraisa gan imunit tes
samazin šanos, gan – regul jot ECM komponentes – izraisa fibrozi (Crews et al., 2006).
Izteikta TGF- 1 ekspresija alkohola lietot ju žultsvadu epit lij var tu liecin t par š
faktora noz mi epit lijš nu prolifer cijas regul cijas proces . P juma nov rojumi sakr t
ar literat min tajiem datiem par aknu zvaigž veida š nu p rveidi miofibroblastiem
dz gaj s š s, k ar iesaist šanos ECM veidošan , l dz ar to iesaistoties aknu
funkcion lo trauc jumu un fibrozes att st bas procesos (Jester et al., 1999; Herrmann et
al., 2007; Gressner et al., 2007). Par oksidat stresa noz gu lomu fibro en liecina
izteikti pozit va SOD1 reakcija hepatoc tos hroniskiem alkohola lietot jiem. P jum
130
nov roj m, ka SOD1 reakcijas produkts nevienm gi, ta u izteikti lokaliz jas saistaudu
sept s, bet maz k izteikta reakcijas produkta lokaliz cija v rojama port trakta
saistaudos.
Hroniskas alkohola lietošanas ietekmes izp te ir noz gi progres jusi, tom r
alkohola lietošanas izrais ta pato en ze v l aizvien nav piln izprasta. Ir veidoti
jumu mode i ar m i noskaidrot 1) galvenos stimulus cilv ka v lmei pat t
alkoholu, 2) organisma reakciju uz alkoholu un 3) alkohola lietošanas kait s sekas
(Hommer et al., 2001; Harper and Matsumoto, 2005). Neskatoties uz to, ka ar alkohola
lietošanu saist tu boj jumu gad jum CNS rodas selekt va ievainojam ba, v l joproj m
tr kst detaliz tas ultrastruktur las inform cijas, kas noz ga patog no norišu izpratnei.
Elektronmikroskopiski p tas alkohola izrais s CNS p rmai as galvenok rt atspogu o
ultrastruktur lu inform ciju par nervu š nu boj jumiem (Khan et al, 2001). Neironu
darb bai noz gu, glijas š nu nodrošin tu lok lu vides apst u uztur šana/saglab šana
ir maz k p ta. Vair kas p tnieku grupas fokus juš s uz vidussmadze u rajon esošo
dopam ner isko neironu izp ti, k ar uz dopam na l me a izmai u anal zi, kas atkar ga
no astroc tu regul tas glutam ta uz emšanas/izdal šanas, secinot, ka glijas š nas var b t
noz gi iesaist tas glutam ta sign lp rneses ce os un citotoksicit tes izrais tos procesos
(Khan et al, 2001; Gass and Olive, 2008). T c m s izv mies p t un sal dzin t gan
neironu, gan glijas š nu strukt relementu izmai as tr s atš ir gos smadze u rajonos
hroniska alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas gad jumos ultrastruktur l men .
Blomelejs un kol i (Blomeley et al., 2011) aprakst ja elektrofiziolo isku
jumu par etanola iedarb bu uz daž du apakštipu neironiem striatum rajon un
par ja, ka etanolam ir tieša iedarb ba uz starpneironiem, gan izraisot depolariz ciju,
nom cot k lija transportu, gan hiperpolariz ciju, samazinot hol ner isko neironu
aktivit ti. Zi ots par etanola iedarb bas pier šanu uz striatum izejošiem eferentiem
ce iem, izmainot hol ner isko starpneironu somatodendr tiskaj rajon esošo glic na
receptoru aktivit ti, k ar par to, ka palielin ts acetilhol na l menis vada GABAer isko
neironu uzbudin jumu, kas savuk rt samazina glutam ter isko neirotransmisiju un
rezult jas efferentas darb bas funkciju samazin jum (Wang et al., 2010; Adermark et
al., 2011). Š veid etanols var tu modul t neironu mijiedarb bu, kas nosaka
inform cijas p rvadi no CC uz striatum, iesp jams, izraisot ar intoksik ciju asoci to
izzi as sp ju samazin šanos.
Spanagels (Spanagel, 2009) izteica viedokli, ka sist miskam alkohola lietojumam
ir kop ga iedarb ba gan uz nucleus accumbens, gan tegmentum ventrale rajonu
131
vidussmadzen s un aferentiem vad šanas ce iem. Š p juma nov rojumi sakr t ar
Paulas-Barbosas, Gilmana un kol u, k ar H leja un kol u p jumu rezult tiem
(Paula-Barbosa et al., 1985; Gilman et al., 1998; Healey et al., 2008). Etanols ietekm
sinaptisko plasticit ti striatum rajon , t di paplašinot alkohola iedarb bas ierosin to
boj jumu skarto smadze u rajonu sarakstu; turpm kajos p jumos b tu nepieciešams
koncentr t izp tes veikšanu ne vien CC, CS un SN, bet ar citos rajonos.
Anal zei izv tajos smadze u rajonos nenov roj m ultrastruktur lus nervu š nu
boj jumus hroniskas alkohola lietošanas gad jum . Tom r š iet, ka neironu izaugumi
tiek skarti daž dos veidos. Šaj p jum vairum gad jumu akson lo de ener ciju
nov roja reti, bet hroniskiem alkohola lietot jiem miel na sl a boj jumi tika nov roti.
Aksolemmas tuvum nov roj m izteikti atš ir gu formu paranod s cilpas. Reiz m
miel na membr s bija redzamas balonveida strukt ras un membr nu krustošan s.
rti u (Macaca mulatta) smadze u audos veiktie kvantitat vie ultrastruktur lie p jumi
uzr da korel ciju starp oligodendroc tu un paranod lo zonu biežumu novecošan s gait
(Peters and Sethares, 2004; Bowley et al., 2010). Zi ots par nov rotiem alkohola
izrais tiem boj jumiem corpus callosum aksonu viengabalain (Wang et al., 2010;
Pfefferbaum et al., 2010). Šulte un kol i (Schulte et al., 2010) zi o, ka pat relat vi
niec gs alkohola lietot ju lok ls balt s vielas š iedru mikrostrukt ru boj jums auj
spriest par saist bu starp puslod m, nor dot uz anom lu funkcion lo asimetriju. P jum
ieg tie nov rojumi sniedz jaunu ieskatu iesp jamos sign lu p rvades trauc jumos
alkohola iedarb bai pak autos smadze u laukos, kuros norm v rojama vizu lo un
motoro izaugumu viengabalain ba. Ultrastruktur li nov rot s miel na sl a anom lijas
var tu izrais t samazin tu vad šanas trumu mieliniz tajos aksonos alkoholisma
gad jumos.
Mijiedarb bai ar citiem neironiem nepieciešams dendr tu gala izaugumu
klojums, kas nodrošina oti lielas plat bas virsmu inform cijas sa emšanai. Šaj
jum alkohola lietot jiem nov rot s ultrastruktur s p rmai as atbilst rezult tiem,
ko ieguva Tangs un kol i (Tang et al., 2001). T s auj spriest, ka de enerat vas
izmai as dendr tos samazina sinaptisko uztveršanas plat bu un izmaina nervu š nu
mijiedarb bu. Lai nov rt tu p jum konstat tos dendr tu gala izaugumus, vad mies
c Sorras un Harisa publik cijas (Sorra and Harris, 2000). Nov roj m ar retas glud
endoplazmatisk t kla cisternas, citoskeleta elementu da as, ribosomas un faktisku
mitohondriju tr kumu dendr tu gala izaugumos.
132
Astroc tus uzskata par noz m š m homeost zes plasticit tes regul cij .
Slezaks un kol i (Slezak et al., 2003) zi oja, ka astroc ti izmaina sinaptisko
savienojumu daudzumu tieši, sinaptisko sign lu ce , vai netieši, modific jot neironu
aksonu un dendr tu morfolo iju. Zin ms, ka astroc ti nodrošina neironiem nepieciešamo
ener iju, saista un metaboliz glutam tu un izdala neirotropus faktorus, kas nepieciešami
nervu š nu izaugumu zarošanai. Paplašinoties zin šan m par glijas š nu noz gumu
smadze u funkcion šan , Fabriciuss un kol i (Fabricius et al., 2007) izteica hipot zi
par nepieciešam bu ilglaic gas alkohola lietošanas gad jum nov rt t glijas š nu
daudzumu, k ar konstat ja, ka, sal dzin jum ar kontroli, kop jais glijas š nu
daudzums alkohola lietot jiem statistiski b tiski neatš iras. P jum redzams, ka
astroc tu (visp noz ), un, paši, astroc tu š nu izaugumu skaits samazin s vai tie
ir daudz ki un ar reduc tu zarojumu.
jum par ts, ka organellu boj jumiem neironos un glijas š s ir selekt vs
raksturs ar skaidru mitohondriju iesaisti. P juma rezult ti par da mitohondrijus k
izteikti reakt vas organellas. Uzskata, ka br vos radik us produc daži ar etanolu saist ti
meh nismi, sekojot Ca jonu iepl dei š un sl pek a oks da sintet zes aktiv cijai, k ar
mitohondri lajai disfunkcijai, kas nov rota alkohola lietot ju CC rajon boj ta
oksidat s fosforil cijas procesa un br vo radik u masveida produkcijas d (Goodlett
and Horn, 2001). M su p juma dati da ji sakr t ar Ikegami un kol u (Ikegami et al.,
2003) public tiem nov rojumiem par alkoholisma skartu cilv ku smadze u izmai m.
Mums neizdev s ultrastruktur li konstat t apoptotiskus vai nekrotiskus boj jumus nervu
s. Ikegami un kol u veiktaj cilv ku smadze u izp nov rot
TUNEL-pozitivit te neironos var tu b t radusies no etanola induc s sl pek a oks da
rprodukcijas vai ar mitohondri lo disfunkciju saist oksidat stresa d . Intens vi
tikusi p ta struktur un bio misk autopsijas audu saglab šana; bieži zi ots, ka
vairums enz mu autopsijas audu paraugos saglab jas (Harper et al., 2003). Harper un
kol i zi oja, ka, ja smadze u audu pa emšanu, prepar šanu un uzglab šanu uzman gi
kontrol , no autopsiju materi la var ekstrah t un t k ar modernu tehnolo iju
pielietojumu analiz t augstas kvalit tes nukle nsk bes un prote nus. Š s metodes jau
izmantotas alkohola lietot ju balt s vielas tilpuma samazin šan s anal zei (Pfefferbaum
et al., 2009), k ar ir noz gas ar miel nu asoci to g nu regul cijas trauc jumu
identifik cijai hroniskiem alkohola lietot jiem (Lewohl et al., 2001). M su p juma
rezult ti nor da uz miel na membr nu neregularit ti un š elšanos, k ar uz daž du
paranod lo cilpu par šanos, kur m rakstur gi balonveida veidojumi un krustošan s. T
133
p jum analiz tajiem mieliniz tajiem aksoniem tikai retumis konstat m
degrad ciju un dezintegr ciju miel na sl , nevar izsl gt atjaunošan s iesp ju.
Nobeigum var teikt, ka esam veikuši hronisku alkohola lietot ju tr s smadze u
rajonu š nu ultrastruktur lu izv rt jumu, lai p rbaud tu un sal dzin tu boj jumu
selektivit ti š nu l men attiec gajiem rajoniem. No daž diem smadze u rajoniem
ieg tais audu materi ls, veicot ultrastruktur lu anal zi, nor da uz neironu un glijas š nu
izmai m, ko tradicion li nov ro hroniskiem alkohola lietot jiem. Tom r b tu
nepieciešama papildu izp te, jo šaj morfolo iskaj p jum neizdev s demonstr t š nu
boj jumus, kas attiec gi ultrastruktur l men pier tu neironu un glijas š nu boj eju.
tu nepieciešami turpm ki p jumi, kas v rsti uz iesp jamu re ener cijas izp ti, un
dom jams, ka tie var tu b t koncentr ti uz glijas š nu potenci la nov rt šanu, k ar uz
dendr tisko gala izaugumu un dendr tu izaugumu/sinapšu izmai u izv rt šanu alkohola
lietot jiem.
Narkotisko vielu lietot ju baz lo gangliju ultrastruktur la anal ze atkl j
oligodendroc tu daž do boj jumu pak pi, ko izraisa ar kl nisk m un instrument m
metod m apstiprin ta intoksik cija. Šaj p jum nov rota main ga oligodendroc tu
reakcija – no neliel m izmai m l dz miel na apvalka boj jumiem, kur bieži nov roti
citoplazmas iesl gumi, paši paranod los rajonos. Šie nov rojumi ir saska ar Baumana
un Pham-Dina (Baumann and Pham-Dinh, 2001) p juma rezult tiem, kur apstiprin ts,
ka pat nelieli miel na apvalka boj jumi šajos rajonos b tiski ietekm sign lu p rvades
sp ju akson . Veikti p jumi, kas apstiprina oligodendroc ta atkar go tro akson lo
transportu (Edgar et al., 2004); p jum nov rotie neskaidras izcelsmes osmiof lie
iesl gumi t citoplazm var tu negat vi ietekm t š da transpota realiz ciju. Min tie
iesl gumi var tu b t c lonis vismaz da jam nervu š iedru miel na apvalka zudumam,
kas apstiprin ts ar kl niski (Stepens et al., 2013). Mitohondriju uzbriešana un reduc s
kristas nor da uz organellu jut bu, kas saist ta ar š nu bioener tikas procesu p rmai m
un/vai programm tu š nu boj eju globus pallidus rajon . Songa un kol u p jum
(Song et al., 2004) noskaidrots, ka dopam ner iskajos neironos, ieskaitot substantia
nigra rajonu, konstat jams main gs mitohondriju daudzums un izm ri, turkl t to boj eja
saist ta ar šo neironu selekt vu jut bu, kas apstiprin ta p jum ar dz vniekiem
Parkinsona slim bas gad jum . L dz gas mitohondriju morfolo isk s izmai as nov rotas
ar šaj p jum , kas apliecina glijas š nu jut bu narkotisko vielu, taj skait
metkatinona iedarb bas gad jum . Ašnera (Aschner, 2000) p rskata zi ojum apkopoti
dati par met lu izrais tu toksicit ti, Mn un Fe uzkr joties gan astroc tos, gan
134
oligodendroc tos, un radot mitohondri lus boj jumus, kas rezult jas ar ekstrapiramid s
motor s sist mas disfunkciju un virkni neirode enerat vu saslimšanu. Šaj p jum
ieg tie dati apstiprina mitohondri s izmai as un miel na apvalka boj jumus narkotisko
vielu lietot jiem baz lo gangliju rajonos, lai ar mums neizdev s apstiprin t šo met lu
kl tb tni glijas š s ar rentgenmikroanal zes metodes pal dz bu.
Saska ar Veisa un kol u p rskata zi ojuma datiem (Weiss et al., 2009),
endotelioc tu plazmatiskaj membr nov roj m vid ji daudz nelielus pinocitotiskus
sl šus, tom r š nai rakstur gais, augstai metaboliskai aktivit tei atbilstošais
mitohondriju daudzums nav konstat ts. Endotelioc tu citoplazm nov rotie retie nelielie,
reiz m uzbriedušie mitohondriji liecina par izmain tu š nas metabolismu. Saska ar
Vinklera un kol u (Winkler et al., 2011) p rskata zi ojumu peric tiem ir paša loma,
regul jot vaskul ro stabilit ti un angioarhitekt ru. Š p juma laik ieg tie rezult ti par
peric tu kodola apvalka un graudain endoplazmatisk t kla izmai m liecina par
toksisku vielu izrais m adapt va rakstura p rmai m peric tos. Izteikt s
ultrastruktur s izmai as astroc tos un to k ji u rajonos, kas nov rotas šaj p jum
gan hronisku alkohola, gan narkotisko vielu lietot ju izp tes grup s, nor da uz šo š nu
pašo jut bu BBB strukt (Zlokovic, 2008). Daž du neirovaskul s vien bas
komponentu iesaiste, atbildot uz toksisku vielu iedarb bu, liecina par kompleksi veidotu
atbildes reakciju un selekt vu š nu jut bu. Noskaidrots, ka parkinsonisma sindroma
att st ba saist ma, iesp jams, ar Mn p rm gu uzkr šanos SN rajon , izraisot CNS
boj jumus, t c endotelioc tiem, baz lajai membr nai un astroc tiem, kas veido BBB, ir
paša noz me smadze u homeost zes nodrošin šan . Zin ms, ka Mn var š rsot BBB,
tom r prec zi š procesa meh nismi nav noskaidroti (Bouchard et al., 2003; Liu et al.,
2006; Stepens et al., 2008). Šaj p jum ar caurstarojoš s elektronmikroskopijas
metodes pal dz bu pier tas ultrastruktur las izmai as BBB metkatinona lietot jiem p c
intravenozas Mn ievad šanas, kura avots, visticam k, ir k lija permangan ts. Tas netieši
apstiprina iepriekš min to p jumu nov rojumus par endotelioc tu un astroc tu
izmai m, kas nodrošina atseviš u smadze u rajonu selekt vu š met la uz bu. Kaut
ar prec zi Mn toksicit tes meh nismi nav zin mi, p jumos noskaidrots, ka Mn
akumul jas mitohondrijos un nelabv gi ietekm to funkcijas (Zhang et al., 2003;
Zwingmann et al., 2004). Nav izzin ts, k Mn joni no gremošanas sist mas iek st
asinsrit , bet tam ir liela noz me t Mn l me a saglab šan ermen . Akn m ir
noz ga loma Mn l me a regul šan in vivo. Mn izvad šana no akn m atkar ga no
Mn-olbaltumvielu kompleksa asins plazm , t di, regul jot Mn koncentr ciju
135
ermen , aknas var ietekm t ar p rm gi augsto met la l meni smadzen s (Roth, 2006).
Iesp jams, ka turpm ki p jumi b tu nepieciešami, p rbaudot Mn koncentr cijas aknu
audos š dos gad jumos, izmantojot rentgenmikroanal zes metodi.
Veicot mikroanal zi, konstat m main gas Ca koncentr cijas gan SN pel s
vielas rajonos, gan nervu š s. T k zin ms (Haydon and Carmignoto, 2006; Winship
et al., 2007), ka astroc tu aktiv cija saist ta ar iekšš nu Ca izmai m, b tu nepieciešama
turpm ka izp te, sal dzinoši analiz jot misko elementu izmai as daž dos smadze u
rajonos. Kollera un Ha insona (Coller and Hutchinson, 2012) p jums apliecina
neirotoksisku alkohola iedarb bas izpausmi, to da ji saistot ar glutam ta izdali no
astroc tiem, kas atkar ga no Ca jonu koncentr cijas l me a, savuk rt eksperimenti liek
dom t par volt žas atkar go Ca kan lu jut bu un iesaisti, kanabino diem samazinot
sinaptisko p rvadi (Iversen, 2003), kas apstiprina izpratnes par Ca jonu koncentr cij m
noz gumu. Galvenie faktori, kas ierobežoja mazu koncentr ciju elementu noteikšanas
iesp ju, bija starojuma detektora ierobežot spektr izš iršana (ap 150meV Mn K l niju
rajon ), elektronu bremz šan s rentgenstarojuma rad tais nep rtrauktais fons un parauga
boj jumi elektronu k a iespaid . Šie p jie divi trauc jošie faktori nosaka to, ka zemu
koncentr ciju vieglo elementu noteikšanai pasaul p jos gados plaši izmanto
sinhrotrona starojumu (Robison et al., 2012; Du et al., 2013).
Šaj p jum pamatotas tr s daž du smadze u rajonu neironu un glijas š nu
atš ir s atbildes reakcijas alkohola un narkotisko vielu ietekm , ar im nhisto misko
metožu pal dz bu un datu statistisk s apstr des metožu pielietošanu pier dot astroc tu un
oligodendroc tu pašo jut bu. Turkl t, izmantojot elektronmikroskopijas metodes,
pier tas aksonu miel na apvalka izmai as SN un CC rajonu baltaj viel .
136
6. SECIN JUMI
1. Diferenc smadze u garozas un zemgarozas kodolu nervu un glijas š nu
jut ba ir z ga atradne cortex cerebri, corpus striatum un substantia nigra rajonos, kas
apstiprin ta strukt ras un ultrastrukt ras l men psihoakt vu vielu lietošanas gad jumos.
2. Alkohola un narkotisko vielu lietošana izraisa oksidat vo stresu, par ko liecina
im nhisto misk s izmai as SOD1 ekspresij , kas statistiski ticami paaugstin ta –
substantia nigra un cortex cerebri neironos un glijas š s, corpus striatum un cortex
cerebri balt s vielas š iedr s, bet savuk rt samazin ta – alkohola lietot ju substantia
nigra rajona balt s vielas š iedr s un glijas š s.
3. Psihoakt vu vielu lietošana izraisa metaloprotein zes-9 vad tas p rb ves
norises, par ko liecina im nhisto misk s MMP9 atradnes, un, kas pier tas, nosakot
paaugstin tu MMP9 ekspresiju CNS visos izp tes rajonos gan hronisko alkohola, gan
narkotisko vielu lietot ju grup s.
4. Hroniskiem alkohola lietot jiem SOD1 un MMP9 ekspresijas ir main gas,
uzr dot pozit vu korel ciju substantia nigra rajona neironos un balt s vielas š iedr s.
Elektronmikroskopiski ieg tie apstiprinošie rezult ti par š rajona balt s vielas š iedru
miel na sl a izmai m izmantojami, lai spriestu par hroniska alkohola lietošanas
iedarb bu uz CNS.
5. Uz ultrastruktur liem nov rojumiem balst ts š nu citoplazmas organo du ( paši
endoplazmatisk t kla, mitohondriju un citoskeleta) izv rt jums auj spriest par astroc tu
un oligodendroc tu pašo jut bu, k ar neironu izmai m dendr tu zarojum un sinaps s
atkar bu izraisošu vielu lietošanas gad jumos.
6. Alkohola lietot jiem noteikta lok audu mediatoru TGF- 1 un NGFR
dzdal bas noz me neironu aizsardz , ko apstiprina to cieš pozit korel cija ar
oksidat stresa mar iera ekspresijas samazin šanos substantia nigra balt s vielas
rajon . Apstiprin jums, ka sal dzinoši maz k TUNEL-pozit vu astroc tu un
oligodendroc tu kodolu atrasts substantia nigra balt s vielas rajon , liecina par š nu
boj ejas patn m šaj rajon alkohola lietošanas gad jumos.
137
7. Pielietojot ener iju dispers s rentgenmikroanal zes metodi smadze u audu
misko elementu anal , pier ta š s metodes noz me, detekt jot augstas
koncentr cijas elementu sast vu un nosakot "pamata" misko elementu, oglek a (C) un
sk bek a (O) p us. Bez tam iesp jams noteikt maz s koncentr cij s esošo fosforu (P),
ru (S) un kalciju (Ca); tas auj p t smadze u sinaptisko plasticit ti, nosakot Ca
koncentr cijas izmai as un interpret jot rezult tus kop ar TEM atradn m.
138
7. PUBLIK CIJAS UN ZI OJUMI PAR P JUMA T MU
7.1. Publik cijas starptautiski cit jamos žurn los
1. Skuja S., Groma V., Kleina R. Chronic alcohol abuse is implicated in oxidative
stress and changes in neurotrophic factor receptor expression in the human CNS. //
Papers on Anthropology, 2011; 368 – 379.
2. Skuja S., Groma V., Smane L. Alcoholism and cellular vulnerability in
different brain regions. // Ultrastructural Pathology, 2012; 36(1):40 – 47.
3. Stepens A., Groma V., Skuja S., Platk jis A., Aldi š P., Ekšteina I.,
rti sone I., Bricis R., Donaghy M. The Outcome of the Movement Disorder in
Methcathinone Abusers: Clinical, MRI, and Manganesaemia Changes, and
Neuropathology// European Journal of Neurology, 2013; 1 – 7.
4. Skuja S., Groma V., R vi a K., Tarasovs M., Cauce V., Teteris O. Protective
reactivity and alteration of the brain tissue in alcoholics evidenced by SOD1, MMP9
immunohistochemistry and electron microscopy// Ultrastructural Patholology, 2013; 1 –
10.
7.2. T zes starptautiski cit jamos žurn los
1. Groma V., Zalcmane V., Skuja S., Keiss J. Ultrastructural aspects of liver
regeneration in chronic hepatitis C patients. // J Hepatol., 2008; 48(2), S194. /t zes.
7.3. Kongresu un konferen u t zes
1. Groma V., Zalcmane V., Skuja S. Elektronmikroskopija: iesp jas, noz me un
perspekt vas vesel bu apdraudošo faktoru un to iedarb bas izp te.// RSU zin. konf.
materi li, 2007, lpp.108. // Mutiska prezent cija.
2. Groma V., Zalcmane V., Skuja S. Biology of quiescent and activated hepatic
stellate cell (HSC) studied by use of electron microscopy.//Proc.Baltic Morphology 4th
Scientific Conference, 2007, p39. // Mutiska prezent cija.
139
3. Groma V., Zalcmane V., Skuja S., Keišs J., Sondore V. Kolag no š iedru
anal ze aknu daivi fibrozes gad jum .// RSU zin.konf.materi li, 2008, 203.lpp. //
Stenda refer ts.
4. Groma V., Zalcmane V., Skuja S.,Saulite L., Keiss J. Stellate cells in disease
and embryogenesis: comparative histochemical and ultrastructural study.// XXVIITH
International Congress of the international academy of pathology, 2008, p.257. // Stenda
refer ts.
5. Groma V., Zalcmane V., Skuja S., Saulite L., Keiss J. Ultrastructural aspects of
liver restoration capability in case of chronic hepatitis C.//Proc. UltraPath XIV, 2008, 2p.
// Mutiska prezent cija.
6. Groma V., Zalcmane V., Skuja S., Saulite L. Comparative ultrastructural
aspects of enigmatic hepatic stellate cells with a special interest to developmental
peculiarities.//Proc. UltraPath XIV, 2008, 3p.// Mutiska prezent cija.
7. Groma V., Zalcmane V., Skuja S. Structural and functional characterization of
mitochondria exposed to some exogenous and endogenous factors.// RSU zin. konf.
materi li, 2009, 84.lpp. // Stenda refer ts.
8. Skuja S., Groma V., Saulite L., Stepens A., Liguts V. Ultrastructural study of
the human basal ganglia in intravenous drug users exposed to methcathinone.// Baltic
Morphology 5th Scientific Conference, 2009, p.25 – 26. // Stenda refer ts.
9. Skuja S., Groma V., Roga S. Cu/Zn superoks da dismut zes (SOD1) aktivit tes
izv rt jums CNS baz lo gangliju rajon . // RSU zin. konf. materi li, 2010, 108. lpp. //
Stenda refer ts.
10. Leidere-Reine A., Groma V., Skuja S., B rze L., Keišs J. Lip du
nogulsn šan s kl niski morfolo isks nov rt jums nealkohola steatohepat ta un hroniska
rushepat ta C slimniekiem. // RSU zin.konf.materi li, 2010, 171.lpp. // Stenda refer ts.
11. Vasilevskis E., Skuja S., V bels G., Evansa I., Miš uks A., Šteina E., Sondore
lipa A., Vanags I., Jansons H., Groma V. Brachial plexus and vascular bundle
compression and tension deformation during the hyperabduction of the arm. A joint
meeting with the European Society of regional anaesthesia and pain therapy, 2010. //
Stenda refer ts.
12. Skuja S., Groma V., Teteris O., Ivul ns J., Martinova I., Pogule G.
Ultrastructure of the neurons and glia in the human basal ganglia and substantia
nigra.//UltraPath XV congress, USA, 2010, CD-ROM veid .// Mutiska prezent cija.
140
13. Skuja S., Groma V., Teteris O., Kleina R., Pogule G., Smane L. CNS
subventrikul ro rajonu izp te hroniska alkoholisma gad jumos.// RSU zin. konf.
materi li, 2011, 175.lpp. // Stenda refer ts.
14. Smane L., Groma V., Ozoli š V., Skuja S. B rnu aknu audu fibro en zes
izp te. // RSU zin.konf.materi li, 2011, 136.lpp. // Stenda refer ts.
15. Skuja S, Groma V, Stepens A. Addiction-caused ultrastructural changes in
human striatum.//Microscopy Conference 2011, Kiel, Germany. 2.lpp. // Stenda refer ts.
16. Skuja S, Groma V, Kleina R, Za e T. An immunohistochemical study of
alcohol-induced changes in the human CNS.// Baltic Morphology VI, Tartu, 2011,
74.lpp. // Stenda refer ts.
17. Skuja S., Groma V., Teteris O., Stepens A., Pogule G. Asins-smadze u
barjeras elektronmikroskopiska izp te daž dos CNS rajonos toksisku vielu ietekmes
gad jumos.// RSU zin. konf. materi li, 2012, 89.lpp. // Stenda refer ts.
18. Skuja S., Groma V., Teteris O. „Ultrastructural examination of the
neurovascular unit in striatum in case of alcohol exposure” UltraPath XVI, 2012, p79. //
Mutiska prezent cija.
19. Skuja S., Groma V., Teteris O. Cu/Zn Superoxide Dismutase, Transforming
Growth Factor- 1 and Matrix Metalloproteinase-9 (MMP-9) Immunoexpression In
Cerebral Cortex And Subcortex Regions In Alcoholics.//ICHC 14th, 2012, p152. //
Stenda refer ts.
20. Skuja S., Groma V., Teteris O., Pogule G., R vi a K. TGF- 1 ekspresijas
raksturojums CNS insula, corpus striatum, un substantia nigra rajonos atkar bu izraisošu
vielu lietošanas gad jumos.// RSU zin. konf. materi li, 2013, 147.lpp. // Stenda refer ts.
21. Skuja S., Groma V., R vi a K., Teteris O. Transforming Growth Factor- 1
Immunoexpression In Cerebral Cortex And Basal Ganglia Regions In Case Of Chronic
Alcoholism.// 25th European Congress of Pathology, 2013, p234 – 235. // Stenda
refer ts.
22. Skuja S., Groma V. Elemental analysis and its applications in the human
brain studies.// Baltic Morphology VII, Riga, 2013, p50 // Stenda refer ts.
141
8. LITERAT RAS SARAKSTS
1. Abbott NJ, Rönnbäck L, Hansson E. Astrocyte-endothelial interactions at the blood-brainbarrier. Nature Reviews Neuroscience, 2006; 7(1):41 – 53.
2. Abdul Muneer PM, Alikunju S, Szlachetka AM, Mercer AJ, Haorah J. Ethanol impairsglucose uptake by human astrocytes and neurons: protective effects of acetyl-L-carnitine.International Journal of Physiology, Pathophysiology and Pharmacology, 2011; 3(1):48 –56.
3. Abernathy K, Chandler LJ, Woodward JJ. Alcohol and the prefrontal cortex. InternationalReview of Neurobiology, 2010; 91:289 – 320.
4. Adermark L, Clarke RB, Olsson T, Hansson E, Söderpalm B, Ericson M. Implications forglycine receptors and astrocytes in ethanol-induced elevation of dopamine levels in thenucleus accumbens. Addiction Biology, 2011; 16(1):43 – 54.
5. Afdhal NH, Nunes D. Evaluation of liver fibrosis: a concise review. The American Journalof Gastroenterology, 2004; 99(6):1160 – 1174.
6. Albin RL, Young AB, Penney JB. The functional anatomy of basal ganglia disorders.Trends in Neurosciences, 1989; 12(10):366 – 375.
7. Alexander GE, Crutcher MD. Functional architecture of basal ganglia circuits: neuralsubstrates of parallel processing. Trends in Neurosciences, 1990; 13(7):266 – 271.
8. Aloe L, Tuveri MA, Guerra G, Pinna L, Tirassa P, Micera A, Alleva E. Changes in humanplasma nerve growth factor level after chronic alcohol consumption and withdrawal.Alcoholism: Clinical & Experimental Research, 1996; 20(3):462 – 465.
9. Ambrósio AF, Soares-Da-Silva P, Carvalho CM, Carvalho AP. Mechanisms of action ofcarbamazepine and its derivatives, oxcarbazepine, BIA 2-093, and BIA 2-024.Neurochemical Research, 2002; 27(1-2):121 – 130.
10. Aranyosiova M, Michalka M, Kopani M, Rychly B, Jakubovsky J, Velic D. Microscopyand chemical imaging of Behcet brain tissue. Applied Surface Science, 2008; Vol. 255,Issue 4, 15,1584 – 1587.
11. Armulik A, Genové G, Mäe M, Nisancioglu MH, Wallgard E, Niaudet C, He L, Norlin J,Lindblom P, Strittmatter K, Johansson BR, Betsholtz C. Pericytes regulate the blood-brainbarrier. Nature, 2010; 468(7323):557 – 561.
12. Asahi M, Wang X, Mori T, Sumii T, Jung JC, Moskowitz MA, Fini ME, Lo EH. Effectsof matrix metalloproteinase-9 gene knock-out on the proteolysis of blood-brain barrier andwhite matter components after cerebral ischemia. The Journal of Neuroscience, 2001;21(19):7724 – 7732.
13. Aschner M. Manganese: brain transport and emerging research needs. EnvironmentalHealth Perspectives, 2000; 108:429 – 432.
14. Aschner M, Allen JW, Mutkus LA, Cao C. Ethanol-induced swelling in neonatal ratprimary astrocyte cultures. Brain Research, 2001; 900(2):219 – 226.
15. Aschner M, Sonnewald U, Tan KH. Astrocyte modulation of neurotoxic injury. BrainPathology, 2002; 12(4):475 – 481.
16. Augustine JR. Circuitry and functional aspects of the insular lobe in primates includinghumans. Brain research. Brain research reviews, 1996; 22(3):229 – 244.
17. Badsberg Jensen G, Pakkenberg B. Do alcoholics drink their neurons away? The Lancet.1993; 342(8881):1201 – 1204.
18. Bae JJ, Xiang YY, Martinez-Canabal A, Frankland PW, Yang BB, Lu WY. Increasedtransforming growth factor- 1 modulates glutamate receptor expression in thehippocampus. International Journal of Physiology, Pathophysiology and Pharmacology,2011; 3(1):9 – 20.
142
19. Ballabh P, Braun A, Nedergaard M. The blood-brain barrier: an overview: structure,regulation, and clinical implications. Neurobiology of Disease, 2004; 16(1):1 – 13.
20. Balleine BW, Delgado MR, Hikosaka O. The role of the dorsal striatum in reward anddecision-making. The Journal of Neuroscience, 2007; 27(31):8161 – 8165.
21. Baumann N, Pham-Dinh D. Biology of oligodendrocyte and myelin in the mammaliancentral nervous system. Physiological Reviews, 2001; 81(2):871 – 927.
22. Benarroch EE. Neuron-astrocyte interactions: partnership for normal function and diseasein the central nervous system. Mayo Clinic Proceedings, 2005; 80(10):1326 – 1338.
23. Berry A, Bindocci E, Alleva E. NGF, Brain and Behavioral Plasticity. Neural Plasticity,2012; 2012:784040.
24. Block ML, Zecca L, Hong JS. Microglia-mediated neurotoxicity: uncovering themolecular mechanisms. Nature Reviews Neuroscience, 2007; 8:57 – 69.
25. Blomeley CP, Cains S, Smith R, Bracci E. Ethanol affects striatal interneurons directlyand projection neurons through a reduction in cholinergic tone.Neuropsychopharmacology, 2011; 36(5):1033 – 1046.
26. Boche D, Cunningham C, Gauldie J, Perry VH. Transforming growth factor-beta 1-mediated neuroprotection against excitotoxic injury in vivo. Journal of Cerebral BloodFlow & Metabolism, 2003; 23(10):1174 – 1182.
27. Bolam JP, Hanley JJ, Booth PAC, Bevan MD. Synaptic organisation of the basal ganglia.Journal of Anatomy, 2000; 196(Pt 4):527 – 542.
28. Bonsi P, Cuomo D, Martella G, Madeo G, Schirinzi T, Puglisi F, Ponterio G, Pisani A.Centrality of striatal cholinergic transmission in Basal Ganglia function. Frontiers inNeuroanatomy, 2011; 5:6.
29. Bouchard M, Mergler D, Baldwin M, Sassine MP, Bowler R, MacGibbon B. BloodManganese and Alcohol Consumption Interact on Mood States Among Manganese AlloyProduction Workers. NeuroToxicology, 2003; 24(4-5):641 – 647.
30. Bowley MP, Cabral H, Rosene DL, Peters A. Age changes in myelinated nerve fibers ofthe cingulate bundle and corpus callosum in the rhesus monkey. The Journal ofComparative Neurology, 2010; 518(15):3046 – 3064.
31. Breitkopf K, Haas S, Wiercinska E, Singer MV, Dooley S. Anti-TGF-beta strategies forthe treatment of chronic liver disease. Alcoholism: Clinical & Experimental Research,2005; 29(11 Suppl):121S – 131S.
32. Bremer J, Baumann F, Tiberi C, Wessig C, Fischer H, Schwarz P, Steele AD, Toyka KV,Nave KA, Weis J, Aguzzi A. Axonal prion protein is required for peripheral myelinmaintenance. Nature Neuroscience, 2010; 13(3):310 – 318.
33. Bühler M, Mann K. Alcohol and the human brain: a systematic review of differentneuroimaging methods. Alcoholism: Clinical & Experimental Research, 2011;35(10):1771 – 1793.
34. Butt AM, Ransom BR. Visualization of oligodendrocytes and astrocytes in the intact ratoptic nerve by intracellular injection of lucifer yellow and horseradish peroxidase. Glia,1989; 2(6):470 – 475.
35. Butterworth RF. Metal toxicity, liver disease and neurodegeneration. NeurotoxicityResearch, 2010; 18(1):100 – 105.
36. Cadete-Leite A, Pereira PA, Madeira MD, Paula-Barbosa MM. Nerve growth factorprevents cell death and induces hypertrophy of basal forebrain cholinergic neurons in ratswithdrawn from prolonged ethanol intake. Neuroscience, 2003; 119(4):1055-1069.
37. Cantuti-Castelvetri I, Keller-McGandy CE, Albers DS, Beal MF, Vonsattel JP, StandaertDG, Augood SJ. Expression and activity of antioxidants in the brain in progressivesupranuclear palsy. Brain Research, 2002; 930(1-2):170 – 181.
38. Casha S, Yu WR, Fehlings MG. Oligodendroglial apoptosis occurs along degeneratingaxons and is associated with FAS and p75 expression following spinal cord injury in therat. Neuroscience, 2001; 103(1):203 – 218.
143
39. Cederbaum AI, Lu Y, Wu D. Role of oxidative stress in alcohol-induced liver injury.Archives of Toxicology, 2009; 83(6):519 – 548.
40. Celis JE (ed). Cell Biology: A Laboratory Handbook, 2nd edn, San Diego: AcademicPress. 1994; vol 2, part 6—Histochemistry, p 239 – 255.
41. Celis JE (ed). Cell Biology: A Laboratory Handbook, 2nd edn, San Diego: AcademicPress. 1994; vol 2, part 8—Immunocytochemistry, p 347 – 399.
42. Celis JE (ed). Cell Biology: A Laboratory Handbook, 2nd edn, San Diego: AcademicPress. 1994; vol 3, part 4, section E—Electron Microscopy, pp 103 – 205.
43. Chandler S, Miller KM, Clements JM, Lury J, Corkill D, Anthony DC, Adams SE,Gearing AJ. Matrix metalloproteinases, tumor necrosis factor and multiple sclerosis: anoverview. Journal of Neuroimmunology, 1997; 72(2):155 – 161.
44. Chwiej J, Szczerbowska-Boruchowska M, Lankosz M, Wojcik S, Falkenberg G,Stegowski Z, Setkowicz Z. Preparation of tissue samples for X-ray fluorescencemicroscopy. Spectrochimica Acta Part B: Atomic Spectroscopy, 2005; 60(12):1531 –1537.
45. Cippitelli A, Damadzic R, Frankola K, Goldstein A, Thorsell A, Singley E, Eskay RL,Heilig M. Alcohol-induced neurodegeneration, suppression of transforming growth factor-beta, and cognitive impairment in rats: prevention by group II metabotropic glutamatereceptor activation. Biological Psychiatry, 2010; 67(9):823 – 830.
46. Coller JK, Hutchinson MR. Implications of central immune signaling caused by drugs ofabuse: mechanisms, mediators and new therapeutic approaches for prediction andtreatment of drug dependence. Pharmacology & Therapeutics, 2012; 134(2):219 – 245.
47. Cousins MS, Roberts DC, de Wit H. GABA(B) receptor agonists for the treatment of drugaddiction: a review of recent findings. Drug and Alcohol Dependence, 2002; 65(3):209 –220.
48. Crews FT, Bechara R, Brown LA, Guidot DM, Mandrekar P, Oak S, Qin L, Szabo G,Wheeler M, Zou J. Cytokines and alcohol. Alcoholism: Clinical & Experimental Research,2006; 30(4):720 – 730.
49. Crews FT, Nixon K. Alcohol, neural stem cells, and adult neurogenesis. Alcohol ResHealth. 2003; 27(2):197 – 204.
50. Culotta VC, Yang M, O'Halloran TV. Activation of superoxide dismutases: Putting themetal to the pedal. Biochimica et Biophysica Acta, 2006; 1763, 7,747 – 758.
51. Dauber W. Pocket Atlas of Human Anatomy: Founded by Heinz Feneis. 5th revisededition, 2007, 328 – 391.
52. De la Monte SM. Disproportionate atrophy of cerebral white matter in chronic alcoholics.Archives of Neurology, 1988; 45(9):990 – 992.
53. DeFelipe J, Alonso-Nanclares L, Arellano JI. Microstructure of the neocortex:comparative aspects Journal of Neurocytology, 2002; 31(3 – 5):299 – 316.
54. DeLong MR. Primate models of movement disorders of basal ganglia origin. Trends inNeurosciences, 1990; 13(7):281 – 285.
55. DeLong MR, Wichmann T. Circuits and circuit disorders of the basal ganglia. Archives ofNeurology, 2007; 64 (1):20 – 24.
56. DeVito WJ, Stone S, Shamgochian M. Ethanol increases the neurotoxic effect of tumornecrosis factor-alpha in cultured rat astrocytes. Alcoholism: Clinical & ExperimentalResearch, 2000; 24(1):82 – 92.
57. Dheen ST, Kaur C, Ling EA. Microglial activation and its implications in the braindiseases. Current Medicinal Chemistry, 2007; 14(11):1189 – 1197.
58. Diehl AM. Liver disease in alcohol abusers: clinical perspective. Alcohol, 2002; 27(1):7 –11.
59. Dityatev A, Schachner M, Sonderegger P. The dual role of the extracellular matrix insynaptic plasticity and homeostasis. Nature Reviews Neuroscience, 2010; 11(11):735 –746.
144
60. Dohgu S, Takata F, Yamauchi A, Nakagawa S, Egawa T, Naito M, Tsuruo T, Sawada Y,Niwa M, Kataoka Y. Brain pericytes contribute to the induction and up-regulation ofblood-brain barrier functions through transforming growth factor-beta production. BrainResearch, 2005; 1038(2):208 – 215.
61. Dore-Duffy P. Pericytes: pluripotent cells of the blood brain barrier. CurrentPharmaceutical Design, 2008; 14(16):1581 – 1593.
62. Du T, Barski E, Salome M, Koch JC, Bähr M, Lingor P. X-ray fluorescence analysis ofiron and manganese distribution in primary dopaminergic neurons. Journal ofNeurochemistry, 2013; 124(2):250 – 261.
63. Duran-Vilaregut J, del Valle J, Manich G, Camins A, Pallàs M, Vilaplana J, Pelegrí C.Role of matrix metalloproteinase-9 (MMP-9) in striatal blood-brain barrier disruption in a3-nitropropionic acid model of Huntington's disease. Neuropathology and AppliedNeurobiology, 2011; 37(5):525 – 537.
64. Edgar JM, McLaughlin M, Yool D, Zhang SC, Fowler JH, Montague P, Barrie JA,McCulloch MC, Duncan ID, Garbern J, Nave KA, Griffiths IR. Oligodendroglialmodulation of fast axonal transport in a mouse model of hereditary spastic paraplegia. TheJournal of Cell Biology, 2004; 166(1):121 – 131.
65. Elmore S. Apoptosis: a review of programmed cell death. Toxicologic Pathology, 2007;35(4):495 – 516.
66. Emery B. Regulation of oligodendrocyte differentiation and myelination. Science, 2010;330(6005):779 – 782.
67. Emeterio EP, Tramullas M, Hurlé MA. Modulation of apoptosis in the mouse brain aftermorphine treatments and morphine withdrawal. Journal of Neuroscience Research, 2006;83(7):1352 – 1361.
68. Eng LF, Ghirnikar RS. GFAP and astrogliosis. Brain Pathology, 1994; 4(3):229 – 237.69. Eng LF, Ghirnikar RS, Lee YL. Glial fibrillary acidic protein: GFAP-thirty-one years
(1969 – 2000). Neurochemical Research, 2000; 25(9-10):1439 – 1451.70. Everitt BJ, Belin D, Economidou D, Pelloux Y, Dalley JW, Robbins TW. Neural
mechanisms underlying the vulnerability to develop compulsive drug-seeking habits andaddiction. Philosophical Transactions of the Royal Society B: Biological Sciences, 2008;363(1507):3125 – 3135.
71. Fabricius K, Pakkenberg H, Pakkenberg B. No changes in neocortical cell volumes or glialcell numbers in chronic alcoholic subjects compared to control subjects. Alcohol andAlcoholism, 2007; 42(5):400 – 406.
72. Fedorow H, Tribl F, Halliday G, Gerlach M, Riederer P, Double KL. Neuromelanin inhuman dopamine neurons: comparison with peripheral melanins and relevance toParkinson's disease. Progress in Neurobiology, 2005; 75(2):109 – 124.
73. Fein G, Di Sclafani V, Cardenas VA, Goldmann H, Tolou-Shams M, Meyerhoff DJ.Cortical gray matter loss in treatment-naïve alcohol dependent individuals. Alcoholism:Clinical and Experimental Research, 2002; 26(4):558 – 564.
74. Ferri KF, Kroemer G. Organelle-specific initiation of cell death pathways. Nature CellBiology, 2001; 3(11):E255 – 263.
75. Fields RD. White matter in learning, cognition and psychiatric disorders. Trends inNeurosciences, 2008; 31(7):361 – 370.
76. Finkel T, Holbrook NJ. Oxidants, oxidative stress and the biology of ageing. Nature, 2000;408(6809):239 – 247.
77. Fischer W, Wictorin K, Björklund A, Williams LR, Varon S, Gage FH. Amelioration ofcholinergic neuron atrophy and spatial memory impairment in aged rats by nerve growthfactor. Nature, 1987; 329(6134):65 – 68.
78. Floreani NA, Rump TJ, Abdul Muneer PM, Alikunju S, Morsey BM, Brodie MR,Persidsky Y, Haorah J. Alcohol-induced interactive phosphorylation of Src and toll-like
145
receptor regulates the secretion of inflammatory mediators by human astrocytes TheJournal of Neuroimmune Pharmacology, 2010; 5(4):533 – 545.
79. Franke H. Influence of chronic alcohol treatment on the GFAP-immunoreactivity inastrocytes of the hippocampus in rats. Acta Histochemica, 1995; 97(3):263 – 271.
80. Franke H, Kittner H. Morphological alterations of neurons and astrocytes and changes inemotional behavior in pentylenetetrazol-kindled rats. Pharmacology Biochemistry &Behavior, 2001; 70(2-3):291 – 303.
81. Gandhi S, Abramov AY. Mechanism of Oxidative Stress in Neurodegeneration. OxidativeMedicine and Cellular Longevity, 2012; (2012):1 – 11.
82. Garcia CM, Darland DC, Massingham LJ, D'Amore PA. Endothelial cell-astrocyteinteractions and TGF beta are required for induction of blood-neural barrier properties.Brain Res Dev Brain Res, 2004; 152(1):25 – 38.
83. Gass JT, Olive MF. Glutamatergic substrates of drug addiction and alcoholism.Biochemical Pharmacology, 2008; 75(1):218 – 265.
84. Gericke CA, Schulte-Herbrüggen O, Arendt T, Hellweg R. Chronic alcohol intoxication inrats leads to a strong but transient increase in NGF levels in distinct brain re ions. Journalof Neural Transmission, 2006; 113, 7, 813 – 820.
85. Gerjevic LN, Liu N, Lu S, Harrison-Findik DD. Alcohol Activates TGF-Beta but InhibitsBMP Receptor-Mediated Smad Signaling and Smad4 Binding to Hepcidin Promoter in theLiver. International Journal of Hepatology, 2012; 2012:459278.
86. Giaume C, Koulakoff A, Roux L, Holcman D, Rouach N. Astroglial networks: a stepfurther in neuroglial and gliovascular interactions. Nature Reviews Neuroscience, 2010;11(2):87 – 99.
87. Gijbels K, Proost P, Masure S, Carton H, Billiau A, Opdenakker G. Gelatinase B ispresent in the cerebrospinal fluid during experimental autoimmune encephalomyelitis andcleaves myelin basic protein. Journal of Neuroscience Research, 1993; 36(4):432 – 440.
88. Gilman S, Koeppe RA, Adams KM, Junck L, Kluin KJ, Johnson-Greene D, Martorello S,Heumann M, Bandekar R. Decreased striatal monoaminergic terminals in severe chronicalcoholism demonstrated with (+)[11C]dihydrotetrabenazine and positron emissiontomography. Annals of Neurology, 1998; 44(3):326 – 333.
89. Gomes FC, Sousa Vde O, Romão L. Emerging roles for TGF-beta1 in nervous systemdevelopment. International Journal of Developmental Neuroscience, 2005; 23(5):413 –424.
90. Gonthier B, Signorini-Allibe N, Soubeyran A, Eysseric H, Lamarche F, Barret L. Ethanolcan modify the effects of certain free radical-generating systems on astrocytes.Alcoholism: Clinical and Experimental Research, 2004; 28:526 – 534.
91. González A, Salido GM. Ethanol alters the physiology of neuron-glia communication.International Review of Neurobiology, 2009; 88:167 – 198.
92. González-Hernández T, Rodríguez M. Compartmental organization and chemical profileof dopaminergic and GABAergic neurons in the substantia nigra of the rat. The Journal ofComparative Neurology, 2000; 421(1):107 – 135.
93. Goodlett CR, Horn KH. Mechanisms of alcohol-induced damage to the developingnervous system. Alcohol Research & Health, 2001; 25(3):175 – 184.
94. Grahn JA, Parkinson JA, Owen AM. The cognitive functions of the caudate nucleus.Progress in Neurobiology, 2008; 86(3):141 – 155.
95. Green DR, Kroemer G. The pathophysiology of mitochondrial cell death. Science, 2004;305(5684):626 – 629.
96. Gressner OA, Weiskirchen R, Gressner AM. Evolving concepts of liver fibrogenesisprovide new diagnostic and therapeutic options. Comparative Hepatology, 2007; 6:7.
97. Groma V, Zalcmane V. Š na: uzb ve, funkcijas, molekul rie pamati. R gas Stradi auniversit te, 2012; 262 lpp.
146
98. Gupta VK. CSD, BBB and MMP-9 elevations: animal experiments versus clinicalphenomena in migraine. Expert Review of Neurotherapeutics, 2009; 9(11):1595 – 1614.
99. Hanisch UK, Kettenmann H. Microglia: active sensor and versatile effector cells in thenormal and pathologic brain. Nature Neuroscience, 2007; 10(11):1387 – 1394.
100. Harper C. The neuropathology of alcohol-related brain damage. Alcohol and Alcoholism,2009; 44(2):136 – 140.
101. Harper C, Corbett D. Changes in the basal dendrites of cortical pyramidal cells fromalcoholic patients – a quantitative Golgi study. Journal of Neurology, Neurosurgery &Psychiatry, 1990; 53(10):856 – 861.
102. Harper C, Dixon G, Sheedy D, Garrick T. Neuropathological alterations in alcoholicbrains. Studies arising from the New South Wales Tissue Resource Centre. Progress inNeuro-Psychopharmacology & Biological Psychiatry, 2003; 27(6):951 – 961.
103. Harper C, Kril J. Patterns of neuronal loss in the cerebral cortex in chronic alcoholicpatients. Journal of the Neurological Sciences, 1989; 92(1):81 – 89.
104. Harper C, Matsumoto I. Ethanol and brain damage. Current Opinion in Pharmacology,2005; 5(1):73 – 78.
105. Hartung HP, Kieseier BC. The role of matrix metalloproteinases in autoimmune damage tothe central and peripheral nervous system. Journal of Neuroimmunology, 2000;107(2):140 – 147.
106. Hausmann R, Riess R, Fieguth A, Betz P. Immunohistochemical investigations on thecourse of astroglial GFAP expression following human brain injury. The InternationalJournal of Legal Medicine, 2000; 113(2):70 – 75.
107. Hawkins BT, Davis TP. The blood-brain barrier/neurovascular unit in health and disease.Pharmacological Reviews, 2005; 57(2):173 – 185.
108. Haydon PG, Carmignoto G. Astrocyte Control of Synaptic Transmission andNeurovascular Coupling. Physiological Reviews, 2006; 86:1009 – 1031.
109. He J, Crews FT. Increased MCP-1 and microglia in various regions of the human alcoholicbrain. Experimental Neurology, 2008; 210(2):349 – 358.
110. Healey JC, Winder DG, Kash TL. Chronic ethanol exposure leads to divergent control ofdopaminergic synapses in distinct target regions. Alcohol, 2008; 42(3):179 – 190.
111. Heaton MB, Paiva M, Madorsky I, Mayer J, Moore DB. Effects of ethanol onneurotrophic factors, apoptosis-related proteins, endogenous antioxidants, and reactiveoxygen species in neonatal striatum: relationship to periods of vulnerability. Brain ResDev Brain Res, 2003; 140, 2, 237 – 252.
112. Hemmer B, Archelos JJ, Hartung HP. New concepts in the immunopathogenesis ofmultiple sclerosis. Nature Reviews Neuroscience, 2002; 3(4):291 – 301.
113. Henry MA, Westrum LE, Bothwell M, Press S. Electron microscopic localization of nervegrowth factor receptor (p75)-immunoreactivity in pars caudalis/medullary dorsal horn ofthe cat. Brain Research, 1994; 642(1-2):137 – 145.
114. Herrera DG, Yague AG, Johnsen-Soriano S, Bosch-Morell F, Collado-Morente L,Muriach M, Romero FJ, Garcia-Verdugo JM. Selective impairment of hippocampalneurogenesis by chronic alcoholism: protective effects of an antioxidant. Proceedings ofthe National Academy of Sciences of the United States of America, 2003; 100(13):7919 –7924.
115. Herrero MT, Barcia C, Navarro JM. Herrero MT, Barcia C, Navarro JM. Functionalanatomy of thalamus and basal ganglia. Childs Nervous System, 2002;18(8):386 – 404.
116. Herrmann J, Gressner AM, Weiskirchen R. Immortal hepatic stellate cell lines: usefultools to study hepatic stellate cell biology and function? Journal of Cellular and MolecularMedicine, 2007; 11(4):704 – 722.
117. Hirsch EC, Brandel JP, Galle P, Javoy-Agid F, Agid Y. Iron and aluminum increase in thesubstantia nigra of patients with Parkinson's disease: an X-ray microanalysis. InternationalSociety for Neurochemistry, 1991; 56(2):446 – 451.
147
118. Hock C, Heese K, Hulette C, Rosenberg C, Otten U. Region-specific neurotrophinimbalances in Alzheimer disease: decreased levels of brain-derived neurotrophic factorand increased levels of nerve growth factor in hippocampus and cortical areas. Archives ofNeurology, 2000; 57(6):846 – 851.
119. Hof PR, Sherwood CC. Morphomolecular neuronal phenotypes in the neocortex reflectphylogenetic relationships among certain mammalian orders. The Anatomical Record PartA Discoveries in Molecular Cellular and Evolutionary Biology, 2005; 287(1):1153 – 1163.
120. Hoffmann. The Human Frontal Lobes and Frontal Network Systems: An Evolutionary,Clinical, and Treatment Perspective. Neurology, 2013; 1 – 34.
121. Hommer D, Momenan R, Kaiser E, Rawlings R. Evidence for a gender-related effect ofalcoholism on brain volumes. The American Journal of Psychiatry, 2001; 158(2):198 –204.
122. Hoover JE, Strick PL. Multiple output channels in the basal ganglia. Science, 1993;259(5096):819 – 821.
123. Horssen J, Bö L, Dijkstra CD, de Vries HE. Extensive extracellular matrix depositions inactive multiple sclerosis lesions. Neurobiology of Disease, 2006; 24(3):484 – 491.
124. Hsieh HL, Wang HH, Wu WB, Chu PJ, Yang CM. Transforming growth factor- 1 inducesmatrix metalloproteinase-9 and cell migration in astrocytes: roles of ROS-dependent ERK-and JNK-NF- B pathways. Journal of Neuroinflammation, 2010; 7:88.
125. Huang EJ, Reichardt LF. Neurotrophins: roles in neuronal development and function. TheAnnual Review of Neuroscience, 2001; 24:677 – 736.
126. Ikegami Y, Goodenough S, Inoue Y, Dodd PR, Wilce PA, Matsumoto I. IncreasedTUNEL positive cells in human alcoholic brains. Neuroscience Letters, 2003; 349(3):201– 205.
127. Ishitsuka K, Ago T, Arimura K, Nakamura K, Tokami H, Makihara N, Kuroda J,Kamouchi M, Kitazono T. Neurotrophin production in brain pericytes during hypoxia: arole of pericytes for neuroprotection. Microvascular Research, 2012; 83(3):352 – 359.
128. Iversen L. Cannabis and the brain. Brain, 2003; 126(6):1252 – 1270.129. Jellinger K, Paulus W, Grundke-Iqbal I, Riederer P, Youdim MB. Brain iron and ferritin in
Parkinson's and Alzheimer's diseasesJournal of Neural Transmission. Parkinson's Diseaseand Dementia Section, 1990; 2(4):327 – 340.
130. Jester JV, Huang J, Barry-Lane PA, Kao WW-Y, Petroll WM, Cavanagh HD.Transforming Growth Factor ß-mediated corneal myofibroblast differentiation requiresactin and fibronectin assembly. Investigative Ophthalmology & Visual Science, 1999;40:1959 – 1967.
131. Ji C. Mechanisms of alcohol-induced endoplasmic reticulum stress and organ injuries.Biochemistry Research International, 2012; 2012:216450.
132. Johansson S, Ekström TJ, Marinova Z, Okvist A, Sheedy D, Garrick T, Harper C, KuzminA, Yakovleva T, Bakalkin G. Dysregulation of cell death machinery in the prefrontalcortex of human alcoholics. International Journal of Neuropsychopharmacology, 2009;12(1):109 – 115.
133. Johansson S, Strömberg I. Guidance of Dopaminergic Neuritic Growth by ImmatureAstrocytes in Organotypic Cultures of Rat Fetal Ventral Mesencephalon. The Journal ofComparative Neurology, 2002; 443:237 – 249.
134. Johnson F, Giulivi C, Superoxide dismutases and their impact upon human health.Molecular Aspects of Medicine, 2005; 26(4-5):340 – 352.
135. Johnston AL, Lun X, Rahn JJ, Liacini A, Wang L, Hamilton MG, Parney IF, HempsteadBL, Robbins SM, Forsyth PA, Senger DL. The p75 neurotrophin receptor is a centralregulator of glioma invasion. PloS Biology, 2007; 5(80: e212.
136. Kaczmarek L, Lapinska-Dzwonek J, Szymczak S. Matrix metalloproteinases in the adultbrain physiology: a link between c-Fos, AP-1 and remodeling of neuronal connections?The EMBO Journal, 2002; 21(24):6643 – 6648.
148
137. Kalivas PW, Volkow ND. The neural basis of addiction: a pathology of motivation andchoice. The American Journal of Psychiatry, 2005; 162(8):1403 – 1413.
138. Kamann S, Flaig MJ, Korting HC. Hydroxyethyl starch-induced itch: Relevance of lightmicroscopic analysis of semi-thin sections and electron microscopy. Journal der DeutschenDermatologischen Gesellschaft, 2007; 5(3):204 – 208.
139. Kametani K. Detection of aluminium by energy dispersive X-ray microanalysis at highaccelerating voltages with semi-thin sections of biological sample. Journal of ElectronMicroscopy (Tokyo), 2002; 51(4):265 – 274.
140. Kessler FH, Woody G, Portela LV, Tort AB, De Boni R, Peuker AC, Genro V, vonDiemen L, de Souza DO, Pechansky F. Brain injury markers (S100B and NSE) in chroniccocaine dependents. Revista Brasileira de Psiquiatria, 2007; 29(2):134 – 139.
141. Kessova IG, Ho YS, Thung S, Cederbaum AI. Alcohol-induced liver injury in micelacking Cu, Zn-superoxide dismutase. Hepatology, 2003; 38(5):1136 – 1145.
142. Kettenmann H, Hanisch UK, Noda M, Verkhratsky A. Physiology of microglia.Physiological Reviews, 2011; 91(2):461 – 553.
143. Khalil N. TGF-beta: from latent to active. Microbes and Infection, 1999; 1(15):1255 –1263.
144. Khan ZU, Koulen P, Rubinstein M, Grandy DK, Goldman-Rakic PS. An astroglia-linkeddopamine D2-receptor action in prefrontal cortex. Proceedings of the National Academyof Sciences of the United States of America, 2001; 98(4):1964 – 1969.
145. Kim A, Zamora-Martinez ER, Edwards S, Mandyam CD. Structural reorganization ofpyramidal neurons in the medial prefrontal cortex of alcohol dependent rats is associatedwith altered glial plasticity. Brain Structure and Function, 2014.
146. Kim GW, Gasche Y, Grzeschik S, Copin JC, Maier CM, Chan PH. Neurodegeneration instriatum induced by the mitochondrial toxin 3-nitropropionic acid: role of matrixmetalloproteinase-9 in early blood-brain barrier disruption? The Journal of Neuroscience,2003; 23(25):8733 – 8742.
147. Kim JH, Kim JH, Park JA, Lee SW, Kim WJ, Yu YS, Kim KW. Blood-neural barrier:intercellular communication at glio-vascular interface. Journal of Biochemistry andMolecular Biology, 2006; 39(4):339 – 345.
148. Kim YK, Lee BC, Ham BJ, Yang BH, Roh S, Choi J, Kang TC, Chai YG, Choi IG.Increased transforming growth factor-beta1 in alcohol dependence. Journal of Koreanmedical science, 2009; 24(5):941 – 944.
149. Kish SJ, Shannak K, Hornykiewicz O. Uneven pattern of dopamine loss in the striatum ofpatients with idiopathic Parkinson's disease. Pathophysiologic and clinical implications.The New England Journal of Medicine, 1988; 318(14):876 – 880.
150. Klein TW. Cannabinoid-based drugs as anti-inflammatory therapeutics. Nature ReviewsImmunology, 2005; 5(5):400 – 411.
151. Klein TW, Cabral GA. Cannabinoid-induced immune suppression and modulation ofantigen-presenting cells. The Journal of Neuroimmune Pharmacology, 2006; 1(1):50 – 64.
152. Kleiner DE, Brunt EM, Van Natta M, Behling C, Contos MJ, Cummings OW, Ferrell LD,Liu YC, Torbenson MS, Unalp-Arida A, Yeh M, McCullough AJ, Sanyal AJ. Design andvalidation of a histological scoring system for nonalcoholic fatty liver disease.Hepatology; 2005; 41(6):1313 – 1321.
153. Kobayashi H, Chattopadhyay S, Kato K, Dolkas J, Kikuchi S, Myers RR, Shubayev VI.MMPs initiate Schwann cell-mediated MBP degradation and mechanical nociception afternerve damage. Molecular and Cellular Neuroscience, 2008; 39(4):619 – 627.
154. Kocatürk PA, Akbostanci MC, Tan F, Kavas GÖ. Superoxide dismutase activity and zincand copper concentrations in Parkinson’s disease. Pathophysiology, 2004; 7(1):63 – 67.
155. Kosten TR, O'Connor PG. Management of drug and alcohol withdrawal. The NewEngland Journal of Medicine, 2003; 348(18):1786 – 1795.
149
156. Kreitzer AC, Malenka RC. Striatal plasticity and basal ganglia circuit function. Neuron,2008; 60(4): 543 – 554.
157. Krieglstein K, Strelau J, Schober A, Sullivan A, Unsicker K. TGF-beta and the regulationof neuron survival and death. Journal of Physiology-Paris, 2002; 96(1-2):25 – 30.
158. Krieglstein K, Suter-Crazzolara C, Fischer WH, Unsicker K. TGF-beta superfamilymembers promote survival of midbrain dopaminergic neurons and protect them againstMPP+ toxicity. The EMBO Journal, 1995; 14(4): 736 – 742.
159. Kril JJ, Halliday GM, Svoboda MD, Cartwright H. The cerebral cortex is damaged inchronic alcoholics. Neuroscience, 1997; 79(4):983 – 998.
160. Kruman II, Henderson GI, Bergeson SE. DNA damage and neurotoxicity of chronicalcohol abuse. Experimental Biology and Medicine (Maywood). 2012; 237(7):740 – 747.
161. Lang UE, Jockers-Scherübl MC, Hellweg R. State of the art of the neurotrophinhypothesis in psychiatric disorders: implications and limitations. The Journal of NeuralTransmission, 2004; 111(3):387 – 411.
162. Lange SC, Bak LK, Waagepetersen HS, Schousboe A, Norenberg MD. Primary cultures ofastrocytes: their value in understanding astrocytes in health and disease. NeurochemicalResearch, 2012; 37(11):2569 – 2588.
163. Lee SR, Tsuji K, Lee SR, Lo EH. Role of matrix metalloproteinases in delayed neuronaldamage after transient global cerebral ischemia. The Journal of Neuroscience, 2004;24(3):671 – 678.
164. Lewohl JM, Dodd PR, Mayfield RD, Harris RA. Application of DNA microarrays to studyhuman alcoholism. Journal of Biomedical Science, 2001; 8(1):28 – 36.
165. Lin TK, Cheng CH, Chen SD, Liou CW, Huang CR, Chuang YC. MitochondrialDysfunction and Oxidative Stress Promote Apoptotic Cell Death in the Striatum viaCytochrome c/Caspase-3 Signaling Cascade Following Chronic Rotenone Intoxication inRats. International Journal of Molecular Sciences, 2012; 13(7):8722 – 8739.
166. Lindenau J, Noack H, Possel H, Asayama K, Wolf G. Cellular distribution of superoxidedismutases in the rat CNS. Glia, 2000; 29:25 – 34.
167. Linseman DA. Targeting oxidative stress for neuroprotection. Antioxidants & RedoxSignaling, 2009; 11(3):421 – 424.
168. Liu X, Sullivan KA, Madl JE, Legare M, Tjalkens RB.Manganese-Induced Neurotoxicity:The Role of Astroglial-Derived Nitric Oxide in Striatal Interneuron Degeneration.Toxicological Sciences, 2006; 91(2):521 – 531.
169. Liu Y, Teige I, Birnir B, Issazadeh-Navikas S. Neuron-mediated generation of regulatoryT cells from encephalitogenic T cells suppresses EAE. Natural Medicine, 2006; 12(5):518– 525.
170. Luciano M, Saunders-Pullman R. Substance abuse and movement disorders. Current DrugAbuse Reviews, 2009; 2(3):273 – 278.
171. Lyck L, Dalmau I, Chemnitz J, Finsen B, Schrøder HD. Immunohistochemical markers forquantitative studies of neurons and glia in human neocortex. Journal of Histochemistry &Cytochemistry, 2008; 56(3):201 – 221.
172. Maier CM, Chan PH. Role of Superoxide Dismutases in Oxidative Damage andNeurodegenerative Disorders. The Neuroscientist, 2002; 8(4):323 – 334.
173. Makwana M, Jones LL, Cuthill D, Heuer H, Bohatschek M, Hristova M, Friedrichsen S,Ormsby I, Bueringer D, Koppius A, Bauer K, Doetschman T, Raivich G. Endogenoustransforming growth factor beta 1 suppresses inflammation and promotes survival in adultCNS. The Journal of Neuroscience, 2007; 27(42):11201 – 11213.
174. Mamidipudi V, Wooten MW. Dual role for p75NTR signaling in survival and cell death:Can intracellular mediators provide an explanation? Journal of Neuroscience Research,2002; 68(4) 373 – 384.
150
175. Mancinelli R, Barlocci E, Palminiello S, Saso L. Oxidative stress and brain diseases:Biomarkers and analytical methodologies. Indian Journal of Biotechnology.2011, 10: 395– 403.
176. Mann K, Agartz I, Harper C, Shoaf S, Rawlings RR, Momenan R, Hommer DW,Pfefferbaum A, Sullivan EV, Anton RF, Drobes DJ, George MS, Bares R, Machulla HJ,Mundle G, Reimold M, Heinz A. Neuroimaging in alcoholism: ethanol and brain damage.Alcoholism: Clinical & Experimental Research, 2001; 25(5):104S – 109S.
177. Marshall SA, McClain JA, Kelso ML, Hopkins DM, Pauly JR, Nixon K. Microglialactivation is not equivalent to neuroinflammation in alcohol-induced neurodegeneration:The importance of microglia phenotype. Neurobiology of Disease, 2013; 54:239 – 2351.
178. Massagué J. How cells read TGF-beta signals. Nature Reviews Molecular Cell Biology,2000; 1(3):169 – 178.
179. Matsuda S, Umeda M, Uchida H, Kato H, Araki T. Alterations of oxidative stress markersand apoptosis markers in the striatum after transient focal cerebral ischemia in rats. TheJournal of Neural Transmission, 2009; 116(4):395 – 404.
180. Mattson MP. Apoptosis in neurodegenerative disorders. Nature Reviews Molecular CellBiology, 2000; 1(2):120 – 129.
181. Matute C, Domercq M, Sánchez-Gómez MV. Glutamate-mediated glial injury:mechanisms and clinical importance. Glia, 2006; 53(2):212 – 224.
182. Maunsbach AB. 1994. Cell biology: Fixation of cells and tissues for transmission electronmicroscopy. Ed. Celis JE, Acad. Press, Inc., SD, 2:105 – 116.
183. Maunsbach AB. 1994. Cell biology: Embedding of cells and tissues for ultrasrtuctural andimmunocytochemical analysis. Ed. Celis J.E., Acad. Press, Inc., SD, 2:117 – 125.
184. Medana IM, Esiri MM. Axonal damage: a key predictor of outcome in human CNSdiseases. Brain, 2003; 126(3):515 – 530.
185. Mentlein R, Hattermann K, Held-Feindt J. Lost in disruption: Role of proteases in gliomainvasion and progression. Biochimica et Biophysica Acta, 2012; 1825(2):178 – 185.
186. Meyer C, Meindl-Beinker NM, Dooley S. TGF-beta signaling in alcohol induced hepaticinjury. Frontiers in Bioscience, 2010; 15:740 – 749.
187. Michaluk P, Wawrzyniak M, Alot P, Szczot M, Wyrembek P, Mercik K, Medvedev N,Wilczek E, De Roo M, Zuschratter W, Muller D, Wilczynski GM, Mozrzymas JW,Stewart MG, Kaczmarek L, Wlodarczyk J. Influence of matrix metalloproteinase MMP-9on dendritic spine morphology. Journal of Cell Science, 2011; 124(Pt 19):3369 – 3380.
188. Middleton FA, Strick PL. Basal-ganglia 'projections' to the prefrontal cortex of theprimate. Cerebral Cortex, 2002; 12(9):926 – 935.
189. Miguel-Hidalgo JJ, Wei J, Andrew M, Overholser JC, Jurjus G, Stockmeier CA, RajkowsaG. Glia pathology in the prefrontal cortex in alcohol dependence with and withoutdepressive symptoms. Biological Psychiatry, 2002; 52(12):1121 – 1133.
190. Miller R, King MA, Heaton MB, Walker DW. The effects of chronic ethanol consumptionon neurotrophins and their receptors in the rat hippocampus and basal forebrain. BrainResearch, 2002; 950(1-2):137 – 147.
191. Miller RH, Raff MC. Fibrous and protoplasmic astrocytes are biochemically anddevelopmentally distinct. The Journal of Neuroscience, 1984; 4(2):585 – 592.
192. Milroy CM, Parai JL. The histopathology of drugs of abuse. Histopathology. 2011;59(4):579 – 593.
193. Milward E, Kim KJ, Szklarczyk A, Nguyen T, Melli G, Nayak M, Deshpande D,Fitzsimmons C, Hoke A, Kerr D, Griffin JW, Calabresi PA, Conant K. Cleavage of myelinassociated glycoprotein by matrix metalloproteinases. Journal of Neuroimmunology, 2008;193(1-2):140 – 148.
194. Mitchell JM, O'Neil JP, Janabi M, Marks SM, Jagust WJ, Fields HL. Alcohol consumptioninduces endogenous opioid release in the human orbitofrontal cortex and nucleusaccumbens. Science Translational Medicine, 2012; 4 (116):116ra6.
151
195. Mizoguchi H, Yamada K, Nabeshima T. Matrix metalloproteinases contribute to neuronaldysfunction in animal models of drug dependence, Alzheimer's disease, and epilepsy.Biochemistry Research International, 2011; 2011:681385.
196. Mokdad AH, Marks JS, Stroup DF, Gerberding JL. Actual causes of death in the UnitedStates, 2000. JAMA, 2004; 291(10):1238 – 1245.
197. Moore CS, Milner R, Nishiyama A, Frausto RF, Serwanski DR, Pagarigan RR, WhittonJL, Miller RH, Crocker SJ. Astrocytic tissue inhibitor of metalloproteinase-1 (TIMP-1)promotes oligodendrocyte differentiation and enhances CNS myelination. Journal ofNeuroscience, 2011; 31(16):6247 – 6254.
198. Mori S, Leblond CP. Electron microscopic identification of three classes ofoligodendrocytes and a preliminary study of their proliferative activity in the corpuscallosum of young rats. The Journal of Comparative Neurology, 1970; 139(1):1 – 28.
199. Mori S, Leblond CP. Identification of microglia in light and electron microscopy. Journalof Comparative Neurology, 1969; 135(1):57 – 80.
200. Morita-Fujimura Y, Fujimura M, Gasche Y, Copin JC, Chan PH. Overexpression ofcopper and zinc superoxide dismutase in transgenic mice prevents the induction andactivation of matrix metalloproteinases after cold injury-induced brain trauma. Journal ofCerebral Blood Flow & Metabolismm 2000; 20(1):130 – 138.
201. Moselhy HF, Georgiou G, Kahn A. Frontal lobe changes in alcoholism: a review of theliterature. Alcohol and Alcoholism, 2001; 36(5):357 – 368.
202. Mussack T, Biberthaler P, Kanz KG, Heckl U, Gruber R, Linsenmaier U, Mutschler W,Jochum M. Immediate S-100B and neuron-specific enolase plasma measurements forrapid evaluation of primary brain damage in alcohol-intoxicated, minor head-injuredpatients. Shock, 2002; 18(5):395 – 400.
203. Nakajima K, Kohsaka S. Microglia: activation and their significance in the central nervoussystem. The Journal of Biochemistry, 2001; 130(2):169 – 175.
204. Newman TA, Woolley ST, Hughes PM, Sibson NR, Anthony DC, Perry VH. T-cell- andmacrophage-mediated axon damage in the absence of a CNS-specific immune response:involvement of metalloproteinases. Brain, 2001; 124(11):2203 – 2214.
205. Nixon K, Morris SA, Liput DJ, Kelso ML. Roles of neural stem cells and adultneurogenesis in adolescent alcohol use disorders. Alcohol, 2010; 44(1):39 – 56.
206. Notterpek L. Neurotrophins in myelination: a new role for a puzzling receptor. Trends inNeurosciences, 2003; 26(5):232 – 234.
207. Obernier JA, Bouldin TW, Crews FT. Binge ethanol exposure in adult rats causes necroticcell death. Alcoholism: Clinical & Experimental Research, 2002; 26(4):547 – 557.
208. Okano H. Stem cell biology of the central nervous system. Journal of NeuroscienceResearch, 2002; 69(6):698 – 707.
209. Oldenburg IA, Ding JB. Cholinergic modulation of synaptic integration and dendriticexcitability in the striatum. Current Opinion in Neurobiology, 2011; 21(3):425 – 432.
210. Olsson B, Zetterberg H, Hampel H, Blennow K. Biomarker-based dissection ofneurodegenerative diseases. Progress in Neurobiology, 2011; 95(4):520 – 534.
211. Omlin FX, Webster HD, Palkovits CG, Cohen SR. Immunocytochemical localization ofbasic protein in major dense line regions of central and peripheral myelin. The Journal ofCell Biology, 1982; 95(1):242 – 248.
212. Ong WY, Garey LJ. Ultrastructural characteristics of human adult and infant cerebralcortical neurons. Journal of Anatomy, 1991; 175:79 – 104.
213. Page-McCaw A, Ewald AJ, Werb Z. Matrix metalloproteinases and the regulation of tissueremodeling. Nature Reviews Molecular Cell Biology, 2007; 8(3):221 – 233.
214. Parent A, Hazrati LN. Functional anatomy of the basal ganglia. I. The cortico-basalganglia-thalamo-cortical loop. Brain research. Brain research reviews, 1995; 20(1):191 –127.
152
215. Paula-Barbosa MM, Tavares MA. Long term alcohol consumption induces microtubularchanges in the adult rat cerebellar cortex. Brain Research, 1985; 339(1):195 – 199.
216. Pekny M, Pekna M. Astrocyte intermediate filaments in CNS pathologies andregeneration. The Journal of Pathology, 2004; 204(4):428 – 437.
217. Peluffo H, Acarin L, Faiz M, Castellano B, Gonzalez B. Cu/Zn superoxide dismutaseexpression in the postnatal rat brain following an excitotoxic injury. Journal ofNeuroinflammation, 2005; 2,1,12.
218. Pereira A Jr, Furlan FA. Astrocytes and human cognition: modeling informationintegration and modulation of neuronal activity. Progress in Neurobiology, 2010;92(3):405 – 420.
219. Pereira JA, Lebrun-Julien F, Suter U. Molecular mechanisms regulating myelination in theperipheral nervous system. Trends in Neurosciences, 2012; 35(2):123 – 134.
220. Perl DP, Good PF. Comparative techniques for determining cellular iron distribution inbrain tissues. Annals of Neurology, 1992; (32):76 – 81.
221. Peters A. The effects of normal aging on myelin and nerve fibers: a review. Journal ofNeurocytology, 2002; 31(8-9):581 – 593.
222. Peters A. The effects of normal aging on myelinated nerve fibers in monkey centralnervous system. Frontiers in Neuroanatomy, 2009; 3:11.
223. Peters A, Palay SL, Webster HD. The fine structure of the nervous system: The cells andtheir processes. Hoeber Medical Division, Harper & Row (New York), 1970; 198 p.
224. Peters A, Sethares C. Oligodendrocytes, their progenitors and other neuroglial cells in theaging primate cerebral cortex. Cerebral Cortex, 2004; 14(9):995 – 1007.
225. Pfefferbaum A, Rosenbloom M, Rohlfing T, Sullivan EV. Degradation of association andprojection white matter systems in alcoholism detected with quantitative fiber tracking.Biological Psychiatry, 2009; 65(8):680 – 690.
226. Pfefferbaum A, Rosenbloom MJ, Fama R, Sassoon SA, Sullivan EV. Transcallosal whitematter degradation detected with quantitative fiber tracking in alcoholic men and women:selective relations to dissociable functions. Alcoholism: Clinical & ExperimentalResearch, 2010; 34(7):1201 – 1211.
227. Piras F, Salani F, Bossù P, Caltagirone C, Spalletta G. High serum levels of transforminggrowth factor 1 are associated with increased cortical thickness in cingulate and rightfrontal areas in healthy subjects. Journal of Neuroinflammation, 2012; 9:42.
228. Potokar M, Kreft M, Li L, Daniel Andersson J, Pangrsic T, Chowdhury HH, Pekny M,Zorec R. Cytoskeleton and vesicle mobility in astrocytes. Traffic, 2007; 8(1):12 – 20.
229. Ramaglia V, Hughes TR, Donev RM, Ruseva MM, Wu X, Huitinga I, Baas F, Neal JW,Morgan BP. C3-dependent mechanism of microglial priming relevant to multiple sclerosis.Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 2012;109(3):965 – 970.
230. Ramirez T, Tong M, Chen WC, Nguyen QG, Wands JR, de la Monte SM. Chronicalcohol-induced hepatic insulin resistance and endoplasmic reticulum stress amelioratedby peroxisome-proliferator activated receptor- agonist treatment. Journal ofGastroenterology and Hepatology, 2013; 28(1):179 – 187.
231. Rasakham K, Schmidt HD, Kay K, Huizenga MN, Calcagno N, Pierce RC, Spires-JonesTL, Sadri-Vakili G. Synapse density and dendritic complexity are reduced in the prefrontalcortex following seven days of forced abstinence from cocaine self-administration. PLoSOne, 2014;9(7):e102524.
232. Raz A, Frechter-Mazar V, Feingold A, Abeles M, Vaadia E, Bergman H. Activity ofpallidal and striatal tonically active neurons is correlated in mptp-treated monkeys but notin normal monkeys. The Journal of Neuroscience, 2001; 21(3):RC128.
233. Rehm J, Mathers C, Popova S, Thavorncharoensap M, Teerawattananon Y, Patra J. Globalburden of disease and injury and economic cost attributable to alcohol use and alcohol-usedisorders. Lancet, 2009; 373(9682):2223 – 2233.
153
234. Reynolds ES. The use of lead citrate at high pH as an electron-opaque stain in electronmicroscopy. The Journal of Cell Biology, 1963; 17:208 – 212.
235. Reynolds JN, Wickens JR. Dopamine-dependent plasticity of corticostriatal synapses.Neural Networks, 2002; 15(4-6):507 – 521.
236. Ribatti D, Nico B, Crivellato E, Artico M. Development of the blood-brain barrier: ahistorical point of view. The Anatomical Record Part B: The New Anatomist, 2006;289(1):3 – 8.
237. Ridet JL, Malhotra SK, Privat A, Gage FH. Reactive astrocytes: cellular and molecularcues to biological function. Trends in Neurosciences, 1997; 20(12):570 – 577.
238. Rinvik E, Grofová I. Observations on the fine structure of the substantia nigra in the cat.Experimental Brain Research, 1970; 11(3):229 – 248.
239. Robison G, Zakharova T, Fu S, Jiang W, Fulper R, Barrea R, Marcus MA, Zheng W,Pushkar Y. X-ray fluorescence imaging: a new tool for studying manganese neurotoxicity.PLoS One. 2012; 7(11):e48899.
240. Rosenberg GA. Neurological diseases in relation to the blood-brain barrier. Journal ofCerebral Blood Flow & Metabolism, 2012; 32(7):1139 – 1151.
241. Rosenberg GA. Matrix metalloproteinases and their multiple roles in neurodegenerativediseases. The Lancet Neurology, 2009; 8(2):205 – 216.
242. Rosenberg GA. Matrix metalloproteinases and neuroinflammation in multiple sclerosis.Neuroscientist, 2002; 8(6):586 – 595.
243. Rosenberg GA. Matrix metalloproteinases in neuroinflammation. Glia, 2002; 39 (3):279 –291.
244. Rosenberg GA, Cunningham LA, Wallace J, Alexander S, Estrada EY, Grossetete M,Razhagi A, Miller K, Gearing A. Immunohistochemistry of matrix metalloproteinases inreperfusion injury to rat brain: activation of MMP-9 linked to stromelysin-1 and microgliain cell cultures. Brain Research, 2001; 893(1-2):104 – 112.
245. Roth JA. Homeostatic and toxic mechanisms regulating manganese uptake, retention, andelimination. Biological Research, 2006; 39:45 – 57.
246. Rothwell JC. The motor functions of the basal ganglia. Journal of IntegrativeNeuroscience, 2011; 10(3):303 – 315.
247. Roussa E, Farkas LM, Krieglstein K. TGF-beta promotes survival on mesencephalicdopaminergic neurons in cooperation with Shh and FGF-8. Neurobiology of Disease,2004; 16(2):300 – 310.
248. Royds JA, Timperley WR, Taylor CB. Levels of enolase and other enzymes in thecerebrospinal fluid as indices of pathological change. Journal of Neurology, Neurosurgery& Psychiatry, 1981; 44(12):1129 – 1135.
249. Saito A, Tominaga T, Chan PH. Neuroprotective role of neurotrophins: relationshipbetween nerve growth factor and apoptotic cell survival pathway after cerebral ischemia.Current Atherosclerosis Reports, 2005; 7(4):268 – 273.
250. Sämgård K, Zetterberg H, Blennow K, Hansson O, Minthon L, Londos E. Cerebrospinalfluid total tau as a marker of Alzheimer's disease intensity. International Journal ofGeriatric Psychiatry, 2010; 25(4):403 – 410.
251. Sayre LM, Perry G, Smith MA. Oxidative stress and neurotoxicity. Chemical Research inToxicology, 2008; 21(1):172 – 188.
252. Schacht JP, Anton RF, Randall PK, Li X, Henderson S, Myrick H. Stability of fMRIstriatal response to alcohol cues: a hierarchical linear modeling approach. Neuroimage,2011; 56(1):61 – 68.
253. Schmechel DE, Marangos PJ, Martin BM, Winfield S, Burkhart DS, Roses AD, Ginns EI.Localization of neuron-specific enolase (NSE) mRNA in human brain. NeuroscienceLetters, 1987; 76(2):233 – 238.
254. Schneider F, Habel U, Wagner M, Franke P, Salloum JB, Shah NJ, Toni I, Sulzbach C,Hönig K, Maier W, Gaebel W, Zilles K. Subcortical correlates of craving in recently
154
abstinent alcoholic patients. The American Journal of Psychiatry, 2001; 158(7):1075 –1083.
255. Schulte T, Müller-Oehring EM, Rohlfing T, Pfefferbaum A, Sullivan EV. White matterfiber degradation attenuates hemispheric asymmetry when integrating visuomotorinformation. The Journal of Neuroscience, 2010; 30(36):12168 – 12178.
256. Seetharaman SV, Prudencio M, Karch C, Holloway SP, Borchelt DR, Hart PJ. Immaturecopper-zinc superoxide dismutase and familial amyotrophic lateral sclerosis. ExperimentalBiology and Medicine (Maywood), 2009; 234(10):1140 – 1154.
257. Seifert G, Schilling K, Steinhäuser C. Astrocyte dysfunction in neurological disorders: amolecular perspective. Nature Reviews Neuroscience, 2006; 7(3):194 – 206.
258. Seo JH, Miyamoto N, Hayakawa K, Pham LD, Maki T, Ayata C, Kim KW, Lo EH, AraiK. Oligodendrocyte precursors induce early blood-brain barrier opening after white matterinjury. The Journal of Clinical Investigation, 2013; 123(2):782 – 786.
259. Serpa RFB, Jesus EFO, Anjos MJ, Oliveira LF, Marins LA, Carmo MGT, Corrêa JuniorJD, Rocha MS, Lopes RT, Martinez AMB. Topographic Trace-Elemental Analysis in theBrain of Wistar Rats by X-ray Microfluorescence with Synchrotron Radiation. AnalyticalSciences, 2008; 24(7):839 – 842.
260. Seshi B, True L, Carter D, Rosai J. Immunohistochemical characterization of a set ofmonoclonal antibodies to human neuron-specific enolase. American Journal of Pathology,1988; 131(2):258 – 269.
261. Sharott A, Moll CK, Engler G, Denker M, Grün S, Engel AK. Different subtypes ofstriatal neurons are selectively modulated by cortical oscillations. The Journal ofNeuroscience, 2009; 29(14):4571 – 4585.
262. Shimizu H, Watanabe E, Hiyama TY, Nagakura A, Fujikawa A, Okado H, Yanagawa Y,Obata K, Noda M. Glial Nax channels control lactate signaling to neurons for brain [Na+]sensing. Neuron, 2007; 54(1):59 – 72.
263. Siegmund SV, Dooley S, Brenner DA. Molecular mechanisms of alcohol-induced hepaticfibrosis. Digestive Diseases, 2005; 23(3-4):264 – 274.
264. Sillanaukee P, Kalela A, Seppä K, Höyhtyä M, Nikkari ST. Matrix metalloproteinase-9 iselevated in serum of alcohol abusers. European Journal of Clinical Investigation, 2002;32(4):225 – 229.
265. Skrzypiec AE, Maiya R, Chen Z, Pawlak R, Strickland S. Plasmin-mediated degradationof laminin gamma-1 is critical for ethanol-induced neurodegeneration. BiologicalPsychiatry, 2009; 66(8):785 – 794.
266. Slezak M, Pfrieger FW. New roles for astrocytes: regulation of CNS synaptogenesis.Trends in Neurosciences, 2003; 26(10):531 – 553.
267. Sofroniew MV, Howe CL, Mobley WC. Nerve growth factor signaling, neuroprotection,and neural repair. The Annual Review of Neuroscience, 2001; 24:1217 – 1281.
268. Sommavilla M, Sánchez-Villarejo MV, Almansa I, Sánchez-Vallejo V, Barcia JM,Romero FJ, Miranda M. The effects of acute ethanol exposure and ageing on rat brainglutathione metabolism. Free Radical Research, 2012; 46(9):1076 – 1081.
269. Song DD, Shults CW, Sisk A, Rockenstein E, Masliah E. Enhanced substantia nigramitochondrial pathology in human alpha-synuclein transgenic mice after treatment withMPTP. Experimental Neurology, 2004; 186(2):158 – 172.
270. Sorra KE, Harris KM. Overview on the structure, composition, function, development, andplasticity of hippocampal dendritic spines. Hippocampus, 2000; 10(5):501 – 511.
271. Spanagel R. Alcoholism: a systems approach from molecular physiology to addictivebehavior. Physiological Reviews, 2009; 89(2):649 – 705.
272. Spano MS, Fadda P, Fratta W, Fattore L. Cannabinoid-opioid interactions in drugdiscrimination and self-administration: effect of maternal, postnatal, adolescent and adultexposure to the drugs. Current Drug Targets, 2010; 11(4):450 – 461.
155
273. Stacchiotti A, Lavazza A, Ferroni M, Sberveglieri G, Bianchi R, Rezzani R, Rodella LF.Effects of aluminium sulphate in the mouse liver: similarities to the aging process.Experimental Gerontology, 2008; 43(4):330 – 338.
274. Steiner J, Bernstein HG, Bielau H, Berndt A, Brisch R, Mawrin C, Keilhoff G, Bogerts B.Evidence for a wide extra-astrocytic distribution of S100B in human brain. BMCNeuroscience, 2007; 8:2.
275. Stepens A, Groma V, Skuja S, Platk jis A, Aldi š P, Ekšteina I, M rti sone I, Bricis R,Donaghy M. The Outcome of the Movement Disorder in Methcathinone Abusers: Clinical,MRI, and Manganesaemia changes, and Neuropathology. European Journal of Neurology,2013; p1 – 7.
276. Stepens A, Logina I, Liguts V, Ph.D., Aldinš P, Ekšteina I, Platk jis A, M rtinsoneI,T rauds E, Rozent le B, Donaghy M. A Parkinsonian Syndrome in Methcathinone Usersand the Role of Manganese. The New England Journal of Medicine, 2008; 358:1009 –1017.
277. Sullivan EV, Deshmukh A, De Rosa E, Rosenbloom MJ, Pfefferbaum A. Striatal andforebrain nuclei volumes: contribution to motor function and working memory deficits inalcoholism. Biological Psychiatry, 2005; 57(7):768 – 776.
278. Sun AY, Sun GY. Ethanol and oxidative mechanisms in the brain. Journal of BiomedicalScience, 2001; 8(1):37 – 43.
279. Surmeier DJ, Plotkin J, Shen W. Dopamine and synaptic plasticity in dorsal striatalcircuits controlling action selection. Current Opinion in Neurobiology, 2009; 19(6):621 –628.
280. Syapin PJ. Brain Damage and Alcohol Dependence: How one may influence the other.Alcoholism Treatment Quarterly, 2011; 29: 132 – 145.
281. Szklarczyk A, Lapinska J, Rylski M, McKay RD, Kaczmarek L. Matrix metalloproteinase-9 undergoes expression and activation during dendritic remodeling in adult hippocampus.The Journal of Neuroscience, 2002; 22(3):920 – 930.
282. Takano T, Tian GF, Peng W, Lou N, Libionka W, Han X, Nedergaard M. Astrocyte-mediated control of cerebral blood flow. Nature Neuroscience, 2006; 9(2):260 – 267.
283. Takeuchi Y, Miki T, Liu JQ, Ohta K, Warita K, Matsumoto Y, Suzuki S, Tamai M,Ameno K, Bedi KS, Yakura T. Morphological evidence of an altered process of synaptictranscytosis in adult rats exposed to ethanol. Alcohol and Alcoholism, 2012; 47(6):671 –676.
284. Tamrazi B, Almast J. Your brain on drugs: imaging of drug-related changes in the centralnervous system. Radiographics. 2012; (3):701 – 719.
285. Tang Y, Pakkenberg B, Nyengaard JR. Myelinated nerve fibres in the subcortical whitematter of cerebral hemispheres are preserved in alcoholic subjects. Brain Research, 2004;1029(2):162 – 167.
286. Tateno M, Saito T. Biological studies on alcohol-induced neuronal damage. ThePsychiatry Investigation, 2008; 5:21 – 27.
287. Taupin P, Gage FH. Adult neurogenesis and neural stem cells of the central nervoussystem in mammals. Journal of Neuroscience Research, 2002; 69(6):745 – 749.
288. Tepper JM, Lee CR. GABAergic control of substantia nigra dopaminergic neurons.Progress in Brain Research, 2007; 160:189 – 208.
289. Tepper JM, Martin LP, Anderson DR. GABAA receptor-mediated inhibition of ratsubstantia nigra dopaminergic neurons by pars reticulata projection neurons. The Journalof Neuroscience, 1995; 15(4):3092 – 3103.
290. Teutsch H.F. 2005 .The modular microarchitecture of human liver. Hepatology, 42:317 –325.
291. Todd G, Noyes C, Flavel SC, Della Vedova CB, Spyropoulos P, Chatterton B, Berg D,White JM. Illicit stimulant use is associated with abnormal substantia nigra morphology inhumans. PLoS One. 2013; 8(2):e56438.
156
292. Trantham-Davidson H, Burnett EJ, Gass JT, Lopez MF, Mulholland PJ, Centanni SW,Floresco SB, Chandler LJ. Chronic alcohol disrupts dopamine receptor activity and thecognitive function of the medial prefrontal cortex. The Journal of Neuroscience,2014;34(10):3706 – 18.
293. Ullén F. Is activity regulation of late myelination a plastic mechanism in the humannervous system? Neuron Glia Biology, 2009; 5(1 – 2):29 – 34.
294. Unsicker K, Kreiglstein K. TGF-betas and their roles in the regulation of neuron survival.Molecular and cellular biology of neuroprotection in the CNS. Ed. C. Alzheimer, KluwerAcademic/Plenum Publishers, 2002; 353 – 374.
295. Uranova NA, Vostrikov VM, Orlovskaya DD, Rachmanova VI. Oligodendroglial densityin the prefrontal cortex in schizophrenia and mood disorders: a study from the StanleyNeuropathology Consortium. Schizophrenia Research, 2004; 67(2-3):269 – 275.
296. Uttara B, Singh AV, Zamboni P, Mahajan RT. Oxidative stress and neurodegenerativediseases: a review of upstream and downstream antioxidant therapeutic options. CurrentNeuropharmacology, 2009; 7(1):65 – 74.
297. Vallés SL, Blanco AM, Pascual M, Guerri C. Chronic ethanol treatment enhancesinflammatory mediators and cell death in the brain and in astrocytes. Brain Pathology,2004; 14(4):365 – 371.
298. Verrecchia F, Mauviel A. Transforming growth factor-beta signaling through the Smadpathway: role in extracellular matrix gene expression and regulation. Journal ofInvestigative Dermatology, 2002; 118(2):211 – 215.
299. Viggiano A, Viggiano D, Viggiano A, De Luca B. Quantitative histochemical assay forsuperoxide dismutase in rat brain. Journal of Histochemistry & Cytochemistry, 2003; 51,7, 865 – 871.
300. Virmani A, Ali SF, Binienda ZK. Neuroprotective strategies in drug abuse-evokedencephalopathy. Annals of the New York Academy of Sciences, 2010; 1199:52 – 68.
301. Volkow ND, Fowler JS, Wang GJ, Baler R, Telang F. Imaging dopamine's role in drugabuse and addiction. Neuropharmacology, 2009; 56(Suppl 1):3 – 8.
302. Volterra A, Meldolesi J. Astrocytes, from brain glue to communication elements: therevolution continues. Nature Reviews Neuroscience, 2005; 6(8):626 – 640.
303. Wang J, Lanfranco MF, Gibb SL, Yowell QV, Carnicella S, Ron D. Long-lastingadaptations of the NR2B-containing NMDA receptors in the dorsomedial striatum play acrucial role in alcohol consumption and relapse. The Journal of Neuroscience, 2010;30(30):10187 – 10198.
304. Ward RJ, Crichton RR, Taylor DL, Della Corte L, Srai SK, Dexter DT. Iron and theimmune system. Journal of Neural Transmission, 2011; 118(3):315 – 328.
305. Ward RJ, Lallemand F, de Witte P. Biochemical and neurotransmitter changes implicatedin alcohol-induced brain damage in chronic or 'binge drinking' alcohol abuse. Alcohol andAlcoholism, 2009; 44(2):128 – 135.
306. Watson ML. Staining of tissue sections for electron microscopy with heavy metals. TheJournal of Cell Biology, 1958; 4:475 – 478.
307. Watts LT, Rathinam ML, Schenker S, Henderson GI. Astrocytes protect neurons fromethanol-induced oxidative stress and apoptotic death. Journal of Neuroscience Research,2005; 80(5):655 – 666.
308. Weiss N, Miller F, Cazaubon S, Couraud PO. The blood-brain barrier in brain homeostasisand neurological diseases. Biochimica et Biophysica Acta, 2009; 1788(4):842 – 857.
309. Weller IV, Cohn D, Sierralta A, Mitcheson M, Ross MG, Montano L, Scheuer P, ThomasHC. Clinical, biochemical, serological, histological and ultrastructural features of liverdisease in drug abusers. Gut, 1984; 25(4):417 – 423.
310. WHO. Alcohol and injuries: emergency department studies in an international perspective.2009.
157
311. Wichmann T, Kliem MA. Neuronal activity in the primate substantia nigra pars reticulataduring the performance of simple and memory-guided elbow movements. Journal ofNeurophysiology, 2004; 91(2):815 – 827.
312. Wick W, Platten M, Weller M. Glioma cell invasion: regulation of metalloproteinaseactivity by TGF-beta. Journal of Neuro-Oncology, 2001; 53(2):177 – 185.
313. Wilson LE, Torbenson M, Astemborski J, Faruki H, Spoler C, Rai R, Mehta S, Kirk GD,Nelson K, Afdhal N, Thomas DL. Progression of liver fibrosis among injection drug userswith chronic hepatitis C. Hepatology, 2006; 43(4):788 – 795.
314. Winkler EA, Bell RD, Zlokovic BV. Central nervous system pericytes in health anddisease. Nature Neuroscience, 2011; 14(11):1398 – 1405.
315. Winship IR, Plaa N, Murphy TH. Rapid Astrocyte Calcium Signals Correlate withNeuronal Activity and Onset of the Hemodynamic Response In vivo. The Journal ofNeuroscience, 2007; 27(23):6268 – 6272.
316. Wise RA. Dopamine, learning and motivation. Nature Reviews Neuroscience, 2004;5(6):483 – 494.
317. Wong ST, Henley JR, Kanning KC, Huang KH, Bothwell M, Poo MM. A p75(NTR) andNogo receptor complex mediates repulsive signaling by myelin-associated glycoprotein.Nature Neuroscience, 2002; 5(12):1302 – 1308.
318. Wright JW, Harding JW. Contributions of Matrix Metalloproteinases to Neural Plasticity,Habituation, Associative Learning and Drug Addiction. Neural Plasticity, 2009; 2009:579382.
319. Yelnik J. Modeling the organization of the basal ganglia. Revue Neurologique (Paris),2008; 164(12):969 – 976.
320. Yin HH, Knowlton BJ. The role of the basal ganglia in habit formation. Nature ReviewsNeuroscience, 2006; 7(6):464 – 476.
321. Yon JM, Baek IJ, Lee SR, Kim MR, Lee BJ, Yun YW, Nam SY. Immunohistochemicalidentification and quantitative analysis of cytoplasmic Cu/Zn superoxide dismutase inmouse organogenesis. Journal of Veterinary Science, 2008; 9(3): 233 – 240.
322. Yong VW. Metalloproteinases: mediators of pathology and regeneration in the CNS.Nature Reviews Neuroscience, 2005; 6(12):931 – 944.
323. Yong VW, Power C, Forsyth P, Edwards DR. Metalloproteinases in biology andpathology of the nervous system. Nature Reviews Neuroscience, 2001; 2(7):502 – 511.
324. Yu SP, Canzoniero LM, Choi DW. Ion homeostasis and apoptosis. Current Opinion inCell Biology, 2001; 13(4):405 – 411.
325. Yuan J, Yankner BA. Apoptosis in the nervous system. Nature, 2000; 407(6805):802 –809.
326. Yumoto S, Kakimi S, Ohsaki A, Ishikawa A. Demonstration of aluminum in amyloidfibers in the cores of senile plaques in the brains of patients with Alzheimer's disease.Journal of Inorganic Biochemistry, 2009; 103(11):1579 – 1584.
327. Zalcmane V, Groma V. 2004. Š nas ultrastrukt ra. R ga, RSU, 279 lpp.328. Zecca L, Tampellini D, Gerlach M, Riederer P, Fariello RG, Sulzer D. Substantia nigra
neuromelanin: structure, synthesis, and molecular behaviour. Molecular Pathology, 2001;54(6):414 – 418.
329. Zecca L, Youdim MB, Riederer P, Connor JR, Crichton RR. Iron, brain ageing andneurodegenerative disorders. Nature Reviews Neuroscience, 2004; 5(11):863 – 873.
330. Zelko IN, Mariani TJ, Folz RJ. Superoxide dismutase multigene family: a comparison ofthe CuZn-SOD (SOD1), Mn-SOD (SOD2), and EC-SOD (SOD3) gene structures,evolution, and expression. Free Radical Biology& Medicine, 2002; 33(3):337 – 349.
331. Zemtsova I, Görg B, Keitel V, Bidmon HJ, Schrör K, Häussinger D. Microglia activationin hepatic encephalopathy in rats and humans. Hepatology, 2011; 54(1):204215.
158
332. Zhang H, Adwanikar H, Werb Z, Noble-Haeusslein LJ. Matrix metalloproteinases andneurotrauma: evolving roles in injury and reparative processes. Neuroscientist, 2010;16(2):156 – 170.
333. Zhang S, Zhou Z, Fu J. Effect of manganese chloride exposure on liver and brainmitochondria function in rats. Environmental Research, 2003; 93:149 – 157.
334. Zlokovic BV. The blood-brain barrier in health and chronic neurodegenerative disorders.Neuron, 2008; 57(2):178 – 201.
335. Zozulya A, Weidenfeller C, Galla HJ. Pericyte-endothelial cell interaction increasesMMP-9 secretion at the blood-brain barrier in vitro. Brain Research, 2008; 1189:1 – 11.
336. Zwingmann C, Leibfritz D, Hazell AS. Brain Energy Metabolism in a Sub-Acute RatModel of Manganese Neurotoxicity: An Ex Vivo Nuclear Magnetic Resonance StudyUsing [1-13C] Glucose. NeuroToxicology, 2004; 25:573 – 587.
337. . 1974. . , , 448.
159
9. PIELIKUMS
tikas komitejas at auja
160
1. tabulajum iek aut s grupas
Nr. Hroniski alkohola lietot ji Narkotisko vielu lietot ji Kontroles grupanr./dzimums/vecums nr./dzimums/vecums nr./dzimums/vecums
1. 3616 v r 64g 3499 v r 45 g 3778 v r 34g2. 3618 v r 50g 828 v r 45g 3825 v r 27g3. 3642 v r 49 g 3724 v r 31g 3843 v r 23g4. 3727 v r 46g 3824 v r 31g 3871 v r 32g5. 3728 v r 53g 3884 v r 31g 3895 v r 37g6. 3729 v r 43g 3926 v r 45g 3905 v r 26g7. 3730 v r 37g 3864 v r 23g 3942 siev 22g8. 3731 v r 64g 3965 v r 22 g 3948 siev 25g9. 3732 v r 35g 3966 v r 35g 3953 v r 26g
10. 3734 v r 48g 3845 siev 36g 3957 v r 17g11. 3738 v r 47g 3959 v r 37g12. 3777 v r 49 g 3968 v r 34g13. 3810 v r 47g14. 3811 v r 54g15. 3823 v r 48g16. 3835 v r 55g17. 3844 v r 43g18. 3842 v r 60g20. 3863 v r 63g21. 3936/3937 v r 49g22. 3938 v r 33g23. 3940 v r 45g24. 3941 v r 33g25. 3943 v r 33g26. 3946 v r, 55g27. 3951 v r 66g28. 3952 v r 30g29. 3954 v r 50g30. 3955 v r 38g31. 3956 v r 63g32. 3961 v r 36 g33. 3962 v r 49 g34. 3963 v r 35 g35. 3617 siev 60g36. 3733 siev 56 g37. 3812 siev 59g38. 3846 siev 50g39. 3939 siev 60g40. 3944 siev 34g41. 3945 siev, 48g42. 3949 siev 45g43. 3950 siev 60g44. 3846 siev 50g45. 3960 siev 44g46. 3964 siev 45g
161
PATEIC BAS
pašs paldies manai darba vad jai asoci tai profesorei Val rijai Gromai par
vispus gu atbalstu vienm r un visur, ieguld to laiku un padomiem promocijas darba
izstr des un rakst šanas laik .
Sirsn gs paldies profesoram Oj ram Teterim par atbalstu un pal dz bu izp tes
materi la ieguv .
Pateicos profesorei Reg nai Kleinai par atsauc bu un ieteikumiem darba tapšanas
laik .
Paldies lektorei Vinitai Caucei par pal dz bu un padomiem, veicot datu statistisko
apstr di.
Sirsn gs paldies manai skolot jai, ilggad jai Starpkatedru Elektronmikroskopijas
laboratorijas vad. p tniecei Valdai Zalcmanei par darba pieredzes nodošanu, labest bu un
„pleca saj tu”, k ar kol iem Lidijai Saul tei – par atbalstu un konsult cij m
tniecisk materi la sagatavošan , Aloizijam Patmalniekam – par p m tehnisk s
aparat ras nodrošin šan .
Paldies visiem AAI kol iem par smaidu un uzmundrin jumiem.
Visliel kais paldies maniem tuvajiem par atbalstu š darba tapšanas laik .
