Sistēmas un to teorētiskās izpratnes

Izpratne par sistēmu

Izmantojums teoriju veidošanā

Pieeja komunikācijas parādību skaidrošanā

Sistēma

Objekti – elementi, daļas, mainīgie sistēmā

Atribūti – kvalitātes, īpašības, kas piemīt objektiem un sistēmai

Iekšējās attiecības – attiecības un mijiedarbība starp objektiem

Ārējā vide – fenomeni, kas nosaka sistēmas pastāvēšanu un attīstību

Sistēma

vidē pastāvošs objektu un to attiecību, kas savstarpēji cits citu ietekmē, kopums, kas veido kādu lielāku modeli un atšķiras no katras tā daļas

Sistēmas attiecības ar vidi

Slēgtas sistēmas - nav nekādas saistības ar vidi, dezintegrētas

Atvērtas sistēmas – matērijas, enerģijas, informācijas apmaiņa ar vidi

Sistēmas kvalitātes

Holiskums Hierarhija Pašregulācija un kontrole Apmaiņa ar vidi Līdzsvars Izmaiņas un spējas pielāgoties Pieeju vienāds derīgums mērķu

sasniegšanai

Holiskums

Sistēma ir unikāla kā veselums Attiecības atšķir no citām sistēmām Veselums ir kas vairāk par daļu

summu, jo rada jaunu kvalitāti Sistēma veidojas kā rezultāts daļu

attiecībām Sistēmās pastāv korelācija starp

mainīgajiem

Hierarhija

Sistēmām ir tendence būt savstarpēji iekļautām un atkarīgām

Suprasistēma – sistēma – subsistēma

Pašregulācija un kontrole

Daudzas sistēmas ir orientētas uz kādu mērķi

Atbilstoši sistēmas objektiem, atribūtiem un attiecībām veidojas kontrole

Apmaiņa ar vidi

Input Output

Līdzsvars

Homeostāze – pašsaglabāšanās forma, kad sistēma uztver draudus un ir spējīga noturēties/atgriezties savā kārtībā/gaitā

Līdzsvars ne vienmēr ir komfortabls sistēmas dalībniekiem

Izmaiņas un spējas pielāgoties

Pastāvēšanai sistēmai nepieciešama gan stabilitāte, gan izmaiņas

Vides – laika un telpas raksturojumi Morfoģenēze (biol.) – evolucionāra

organisma struktūras vai tā daļas attīstība

Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai

Sistēmas mērķus iespējams sasniegt no dažādiem izejas punktiem un dažādos veidos

Vides ietekmes Izmaiņu ietekmes

Informācijas aprite

sistēma

Kultūras konceptiIdeoloģijaNormasProfesionālās zināšanasInfo par klientiemInfo par piegādātājiemInfo par vidiInfo par likumdošanuInfo par menedžmentuInfo par tehnoloģijāmPriekšstati par sabiedrībuInfo par produktiem/pakalpojumiemĒtikas priekšstatiInfo par kvalitāti

utt.

Info par produktu/pakalpojumu vērtībām

Simboli

Attiecības

Zināšanas

Inovācijas

Sistēmu tipi

Rāmējuma (framework) Pulksteņa mehānisma Kibernētiskās Atvērtās Kopijas-attīstības Simbolu Sociālās Transcendentālās

Sistēmu izmantojumssociālo un komunikācijas fenomenu analīzē

Sistēmu teorijas

Starpdisciplināras abstrakta fenomena studijas, kas nav saistītas ar fenomena substanci, tipu, izpausmi laikā un telpā

Parasti pēta kompleksu sistēmu raksturojumus un modeļus, ko varētu lietot to aprakstīšanai.

Sistēmpieeja

Tiek izmantota visās zinātnēs, ja tās nodarbojas ar sistēmām

Radusies 40-os un 50-os gados Norbert Wiener Ludwig von Bertalanffy Ross Ashby

Organizācijas teorijas: sistēmu pieejas

Ekoloģiskā (vides) Resursu atkarības Racionālā gadījuma Marksistiskā Apmaiņas Institucionālā

Ekoloģiskā pieeja

Populācijas-ekoloģijas Organizācijas pielāgojas videi un tiek

veidotas atbilstoši vides vajadzībām Nišu aizpildīšana Vide – nav aktīvu aktoru, bet masas veidota Izvairās no varas, konflikta, kultūras un

politisko spēku utt. skaidrojuma Attiecas uz organizāciju kopumu, ne

atsevišķu organizāciju

Lietderīgums

“Izdzīvošanas” fenomens kā organizācijas efektivitātes kritērijs

Vēsturiskā perspektīva Aktivizē ārējo faktoru nozīmi

Resursu atkarības

Politiski ekonomiska pieeja Lēmumus pieņem organizācijā Būtiska nozīme menedžmentam Birokrātija Aktīva mijiedarbība ar vidi, lai sekmētu savu

labklājību Raksturojumi:

• Organizācijas autonomija• Vides stratēģiska ietekmēšana• Vides dažāda interpretācija organizācijās

Racionālā gadījuma pieeja

Organizācijas mērķu un uzdevumu racionāls izvērtējums situācijā

Organizācijas mērķu daudzveidība, mainīgums, pat pretrunīgums

Marksistiskā pieeja

Vides determinisms Racionāla stratēģiska izvēle Īpatnības:

• Darba ņēmēju kontrole• Starporganzāciju pārvaldība

Apmaiņas pieeja

Organizācija ir atbildes reakcija uz apkārtējās vides nenoteiktību

Vidē ir potenciālie maiņas partneri

Institucionālā pieeja

Organizācijas rāda sabiedrības institucionālo dzīvi

Organizācijas atbilstoši saviem darbības laukiem kļūst līdzīgākas

Procesi:• Ārējie spēki veicina standartizāciju• Organizācijas atdarina cita citu• Organizācijas profesionalizējas un tas

palielina līdzību

Kooperatīvā sistēma

Organizācijas ir sadarbības sistēmas Organizāciju pamatā ir (1) dalībnieku vēlme

dot savu ieguldījumu un (2) darbībām ir jābūt orientētām uz kopīgu mērķi

Mērķi – no augšas uz apakšu, bet izpilde – no apakšas uz augšu

Morālās saistības “[..] visa komunikācija attiecas uz mērķa

formulēšanu un koordinātu instrukciju pārraidīšanu darbībai un balsta spēju sazināties ar tiem, kas vēlas sadarboties”

Chester I.Bernard

Organizācijas analīzes līmeņi Ekoloģiskā – organizācijas var

tipoloģizēt pēc to vietas sabiedrībā Strukturālā – organizācijas var tikt

analizētas kā sistēmas un apakšsistēmas, lai nodrošinātu savas vajadzības (funkcionālās vajadzības ietekmē strukturālos raksturojumus)

Sociāli psiholoģiskā – indivīdu darbības katrā no tipoloģizācijas segmentiem

Informācijas teorija

Signāla kvantitatīvās studijas Praktiskais pielietojums – uztvērēju un

raidītāju konstruēšana un tehnoloģijas, kodu sistēmas, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas pārraidi

Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication

Warren Weawer. The Mathematical Theory of Communication

Vispārējās komunikācijas sistēmas shematiska diagrammano Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication

informācijasavots raidītājs saņēmējs mērķis

trokšņaavots

vēstījums

signāls saņemtaissignāls

vēstījums

Informācijas izpratne

Entropija – nejaušības vai organizācijas trūkums situācijā

Totāli entropiska situācija – neparedzama Entropija parasti ir mainīgais, jo situācijas var

prognozēt pēc veselā Informācija ir entropijas (negaidītību) mērs

situācijā Jo vairāk negaidītību, jo vairāk informācijas Jo mazāk negaidītību, jo – mazāk informācijas

(negentropy) ! Koncepts neattiecas uz nozīmi, bet

stimulu/signālu kvantitāti

Situācijas raksturojumi

Kompleksums palielina negaidītību iespējamo skaitu

Prognozei nepieciešams vairāk faktu Informācija ir alternatīvu kopuma

funkcija un raksturo brīvību izdarīt izvēles situācijā

Informācijas pārraidīšana

Avots Vēstījums Raidītājs Signāls Kanāls Saņēmējs Troksnis Kanāla kapacitāte Kanāla caurlaidība

Kibernētika

Regulācijas un kontroles studijas sistēmās Atgriezeniskā saite Atgriezeniskās saites cilpa Output-atgriezeniskā saite-sakārtošana Aktīvā uzvedība – mērķtiecīga un nejauša Pasīvā uzvedība – ārējo faktoru noteikta Vienkāršās sistēmās organisma atbildes reakcija –

akceptējoša/neakceptējoša Kompleksās sistēmās – pozitīvā un negatīvā saite Norbert Wiener. Cybernetics, or control and

communication in the animal and the machine.

Kibernētiskās sistēmas

Persona

NVO/Valsts institūcija

Likums

mediji

Pozitīvā un negatīvā saite

Negatīvā – informē par kļūdu sistēmā Pozitīvā – informē par atbilstību

sistēmai

Kompleksās sistēmas

Dažādi objekti un attiecības Laika un telpas izmaiņas Saites raksturojumu izmaiņas

Atvērtās sistēmas

Visas sistēmas var raksturot kā daļu, kuru savstarpējas attiecības padara tās savstarpēji atkarīgas, kombinācijas

Mehāniskās, organiskās, sociālās sistēmas – pieaug sarežģītība

Sistēmu daļas veido attiecības ar citu sistēmu daļām

Sociālā sistēma (Parson)

Adaptation atbilstošu resursu iegūšanas problēma

Goal attainment mērķu noteikšanas un īstenošanas problēma

Integration solidaritātes uzturēšanas vai koordinācijas problēma starp sistēmas vienībām

Latency sistēmas atšķirīgās kultūras un vētību veidošanas, saglabāšanas un

pārraidīšanas problēmas

Parsona tipoloģija

Sociālā funkcija

Organizācijas veids

Piemēri

A adaptācija Orientētas uz ekonomisko darbību

Biznesa uzņēmumi

G mērķu noteikšana un īstenošana

Orientētas uz politiskiem mērķiem

Valsts institūcijas, organizācijas, kam pieder vara (bankas)

I integrācija Integrējošas organizācijas

Politiskās partijas, sociālās kontroles organizācijas

L latentums Paraugus, modeļus saglabājošas organizācijas

Muzeji, skolas, baznīca

Sociālo sistēmu funkcionālā analīze Sociālai sistēmai ir kādas prasības vai

vajadzības, lai tā varētu pastāvēt savā eksistences formā

Struktūras analīze:• Tās realizējamās vajadzības• Tās realizētās funkcijas

Problēmas:• Grūti noteikt būtiskākās vajadzības• Grūti noteikt nozīmi – “sistēmas saglabāšanās”

Sistēmu novērošana

Sistēma un novērotājs Autopoiesis – tendence, ka dzīvās

sistēmas sevi šķir no pārējām un darbojas, uzturot priekšstatu/izpratni par autonomiju vai atsevišķumu

Novērošanā – sistēmas novērotājus ietekmē (strukturālais savienojums)

Dinamiskā sociālās iedarbības teorija Bibb Latane – Dynamic social impact theory Indivīdi dažādos veidos atšķiras Indivīdi darbojas sociālās telpās (social spaces) Konsolidācija – lielākās grupas palielinās, mazākās

samazinās laika periodā Pudurošanās(clustering) – cilvēkus vairāk ietekmē

viņu tuvākie kaimiņi, draugi utt. ar līdzīgiem uzskatiem utt.

Korelācija – grupās uzskati par jautājumiem, kas pat nav apspriesti, korelējas un notiek konverģence

Pudurošanās procesos mazākuma viedokļi bieži tiek pasargāti un turpina attīstīties grupā

Procesu raksturojumi

Indivīdu ietekmes sociālajā telpā Ietekmju tiešums, tuvums Indivīdu daudzums

Četras preses teorijas

Autoritārā (authoritarian) Liberālā (libertarian) Padomju (soviet) Sociālās atbildības (social responsibility)

Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. (1963). Four theories of the press :the authoritarian, libertarian, social responsibility and soviet communist concepts of what the press should be and do.  Urbana,Chicago : University of Illinois Press, 1963.

Pieeja

Filozofiskais, ideoloģiskais pamatojums Kāpēc vajadzīgi mediji? Kam ir tiesības lietot medijus vēstījumu

izplatīšanai? Kas un kā kontrolē medijus? Kādi ir mediju lietošanas ierobežojumi un

aizliegumi? Kas var būt mediju īpašnieki?

Autoritārā teorija

valsts/vara

mediji

Liberālā teorija

valsts/vara mediji

Padomju teorija

valsts/vara

mediji

Sociālās atbildības teorija

valsts/vara mediji

Teoriju analīzeTerje Steinulfsson Skjerdal

Laikrakstu sistēmas izpratne

Nacionālie laikraksti

Reģionālie Reģionālie

Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie

Laikrakstu sistēmas izpratne

Nacionālie laikraksti

Reģionālie Reģionālie

Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie Lokālie

SEMINĀRS:Sistēmpieja komunikācijas fenomenu analīzē Littlejohn, S.W. (2002). Theories of Human

Communication, 7th ed. Wadsworth. P.36-56 Weaver, Warren. Recent contributions to the

mathematical theory of communication. Baecker, Dirk. Why systems? (2001) Theory Culture &

Society, vol. 18, no. 1, pp. 59-74. Gunaratne, Shelton A. (2002) Freedom of the press: a

world system perspective. Gazette, vol. 64, no. 4, pp. 343-369.

Becker, Jonathan (2004) Lessons from Russia: A Neo-Authoritarian Media System. European Journal of Communication, vol. 19, no. 2, pp. 139-163.