____{TEMA

!

bieiak vizlti Pie

ii,f,?.$tarilv6 ki a izst Ej a r

aptiekas apmektEjumu un

medikamentu

:::.:::=,::3:=

ti::1:iti

=:::..t!

.q:3::

:,:l

:{.E

gj

. = =.::::

:'= =:::

'-.1+ =:.:E. 'a4it:

==. %l= !.IEtg^'il

:iH,-L;F'E 5iE''r j:ii

=:a..: .:t+ $si:Hr&ffirrffi

-r+ = .:! Si.,]lri = "

F,r-:.jj girl1*1.l $ ni: ,,tr,lr:l A-- i; .4i;i:::I Er:" td-

&= "4'#- -edr+r::::::::.' "::.:::::::s!-,.

DTENTsKA DEVA.Arvien vairEk cilvekuaizraujas ar bezrecePiuzElu un uzturabagatin-tdju [ietoSanu,uzskatot 5os tidzek[uspar galveno 9[6bir,ru, kaspalidzEs atrisinat visasveselibas probtEmas.TaEu ar parmerigu za[u

lietoianu var iedzivotiesv6[ [ieldkas kaitEs

+=

SFSTD]ENA 3OOKTOBR 5,20I5

Ev[aPoz4aka

aktsskapitis pie gul-tas apkrauts ar dar-gam bezrecep5u za-l6m un uztura baga-tinatajiem, bet pa-dzivoju5ais pacientsar vairakam kaitemZelojas, ka nepietiek

naudaslrecepSu medikamentiem. Tada irtipiska arstu aprakstita aina.

Riskantas pa5arstE5anas popularitatispecialisti skaidro ar sabiedribas medika-Iizaciju, reklamas ietekmi un <analfabetis-mu> vesehbas jautdjumos. Cilveki mekl€atrdko risinajumu, un nopirkt tabletes irvienkar5ak, neka mainit dzivesveidu, pla5iizplatitas paSarsteSanas tendenci ieskiceLatvijas Universitates Medicinas fakulta-tes docente, bio6tikas eksperte SigneMeZinska. Priek5stats, ka bezrecep5u zalesvar lietot pilnigi dro5i, ir maldigs, jo medi-kamenti var izraisit nelabveligas blaknes

,f ffi1" .,,.,r,,I ry*tt"'' -"'"ffi 'L ,*F'

E

q'r; -T ,,

q4

_i."F.., .,::::ii:i't' '=.,*- # "

13

_______oTEMA

-ffir,r+ rm .ifi,'"t:tr"':!:li:;91': i.t,i

,t*l:

rs

vai negatlvi mijiedarboties ar citAm zalem,

uztura bagatinatajiem un pat partiku. <Sa-

pratiga zalu lietosana nozrme pareizas de-

vas un pareiza laika. Ja cilveki neizlasa za-

|u lieto5anas instrukciju, nekonsultejas ararstu, lieto vairakus medikamentus vien-Iaikus, rodas zalu mijiedarbibas risks' Pie-

meram, saaukste5anas Sadijuma cilveks

lieto divas zales, kuras ir viena un ta patiaktiva viela, ta sa4emot dubultu del'u. Sli-

mibai ir noteikts celonis, bet, no+emotsimptomus, problema netiek atrisinata,nereti ta tiek padzilinata. SlimoSana saisti-ta ar spccigam emocijam - bailem, vai-nas sajutu, nomaktibu. Cilveki neiet piearsta, baidoties, ka tiks atklats kas ]auns,vai jrltas vainigi, ka unieka iesnu, dCl neietuz darbu,, problemas celo4us skaidroMeZinska.

Labticigie pensionariNevalstiskas organizAcijas Vesellbas pro-jekti Latuijai valdes priek5sedetaja, medi-cinas sociologe Ieva Salmane-Kufikovska,pirms gada Rigas Stradir,ra universitat€aizstavot disertaciju Bezrecepiu medika'rnentu, uitamlnu un uztura bagatinataiulie toiana Latuii a, secina)a, ka daLadu bez'recepdu lidzeklu lieto5ana ir izplatitakasievie6u, gados vecaku cilveku, pensiona-ru, S\irter,ru vai atraitqu vidu, starp iedzi-

t4

#Xell

il i*tr

;'.'i $,rHq'r i.i*ift&

Hfg#twtir

'

'&'', r--*I

8*a*.P *..eii

'.li@

,4%*I&" a'.{'"Y

C

:.* & *'ffi

uztura bagitiniitiii us

66Kad cilveki heto

vai vitamtnus, vlfllemir sajuta, ka kaut kastiek darlts veseltbaslaba - Sie lldzekJi tiekuztverti ka veseltgadzresveida sastavdala

votajiem, kas dzivo Riga vai tas apkaime,ka ari majsaimniecibas ar mazaku gime-nes loceklu skaitu. <Arr citur pasaul€ bez-

recep5u zales vairak lieto sievietes, jo vi-rlam ir zemaks veselibas padnov€rtejumsun raksturiga interese par vesel-tbas profi-Iaksi. Izlemums ir zales pret gremoianastraucejumiem - Latrrija tas vairak lieto n-rieSi. Pirms kada laika televizija intensrviradita reklama bija redzams vrrietis, kas

cie5 no pareianas raditiem gremo5anas

traucejumiem. Tablete, kas Sos trauceju-

lu-nori:sak FKa nrMez.nonanai. :stu a

saist-akd,ka, 't

Vel,,.naSaV€S\ I

Amesani-zaci'klan:sat 1-

I'

ieteLreklamie:lijur:tierrkla':un-sier:parcklantapa

"Fffi" j

r'l}-'*, ; ,,

.-r:. I I :

&ir* .. 1:,

%'"lw'

mus mazina, reklama tiek pozicioneta kaalternativa pardomhtam un sabalans€tamuzturam. Gremoianas traucejumi radakontroles zuduma saiutu par savu \erme-ni, ka ari vainas sajutu un mulsumu, tade|rodas velme tos atri novErst,) skaidro pet-niece. Sawrkart preparatus pret saaukstC-

Sanos vairak lieto jaunaki cilveki, zales

sirds un asinsvadu kaitem, kaulu un loci-tavu slimibam - gados vecaki |audis. <Ci-

tur pasaul€ vitamtnus un uztura bagatina-tajus vairak perk cilveki ar augstaku soci-alo statusu, jo vi4iem ir vairak naudas, pie

mums ir offadi - daZadus bezrecep5u Ii-dzekfus vairak lieto pensionari, kas ir vis-mazak nodrodinata iedzivotaju grupa. Tas

Iiek domat, ka musu seniori ar savu pa-domju laika dzives pieredzi nekritiski uz-tver reklamu ka objektir,u informaciju untas iespaida laujas bezrecepbu zafu un citulidzekJu apsolijumiem.> \trI kada nmtgatendence -

jo zemaks fiziskas un gartgas

veselibas paSnovertejums, pietrukst vitali-tates un apmierinatrbas sajutas ar dz1i, jovairak cilveks lieto bezrecepSu lidzeklus.

Zdles pat pret dubultzoduBezrecepdu lidzeklu <pareSanas> nav Lat-vijas specifika, bet gan globala problema.Aizvien bieZak medicinas sociologi runapar ta saukto sabiedribas medikalizaci-

tt:a: t"l

il ',W:,':' ' 3i.sl:*

?u,l@

5E5iD ENA 30 OKTOBR 5,20I5

s nft. MAURTlltA VENU HLIN|KA

LAUTBME[}[iniA5 KLINII(A

PIASA IZVELE.Aptiekds pieejamsmitz-rgs daiSdubezrecepiu zdJu

klSsts. Pirms z5!uieg6des speciElistiiesaka vispirmskonsultEtiesar arstu vaifarmaceitu

ju - procesu, kura ikdieni5ki notikumi unnorises k]ust par medicrnas daJu, un tossak parraudzrt vesehbas aprupes sistema.KA tipisku medikalizacijas piemeru SigneMeZinska min Sogad Amerika pardoSananonaku5as zales dubultzoda samazina5a-nai, tapat tiek tirgotas zales labakai skrop-stu aug5anai.Viens no stavokliem, kas tieksaistits ar medikalizaciju, ir bernu hiper-aktivitate. <Eirop a Saja zi4a ir piesardziga-ka, bet Ameriki zales tiek izrakstitas atri.>\trIviens piemers: liekais svars, kura mazi-na5ana lielakai nozrmei vajadzCtubit dzr-vesveida marqai, nevis zalu lietobanai. AriAmerikai rakstungo parmErigo antidepre-santu lietosanu var uzskatrt par medikali-zacijas izpausmi. So procesu veicina re-klamas, kas mudina vienmer somina ne-sat lidzi pretsapju tabletes.

Ka vienu no galvenajiem pirceju izveliietekmejo5iem faktoriem eksperti minreklamas, kas liek cilvekiem justies sli-miem un piedava zales ka vesehbas apso-

[jumu. Pec petljumu kompanijas 7l/S da-tiem, zaJu nozare 20l4.gadd bija treSa re-klam6taka, tulit pCc mazumtirdzniecrbasun flnanSu pakalpojumiem. Parsvara vi-siem bezrecepSu medikamentiem, kas irpardotako saraksta, ir biju5as aktrvas re-klSmas kampa4as. Recep5u zales LaMja,tapat ka citur Eiropa, reklamet nedrrkst.

Medicinas antropologi ltzskata, ka medi-kamentu un citu arste5anas lidzekJu lieto-Sanas pamata ir kdds komplicets senas iz-celsmes dzinulis cilveka psihe, kas rosinaciqai ar slimibu izmantot farmakologiskuslldzekfus, un tie5i to savas interes€s iz-manto reklamas industrija. Dzinulis pa-matojas vz zdu simbolisko nozimi, kasapliecina individa un mflsdienu tehnolo-fiju varu par slimrbu un dod iespeju cilve-kam atg[t kontroli par savu fermeni undzivi. Reklama rada nepiecieSamibu kautko lietot pat mazako sfldzibu gadljuma. Irslimiba - lurdzu, te bus zdles! Kad cilvekilieto uztura bagdtinatajus vai vitaminus,virpiem ir saj[ta, ka kaut kas tiek darrts ve-selibas laba, Sie lidzekfi tiek uztverti ka ve-sehga dzrvesveida sastavdala vai pat da]ano dzives - to apliecinaja an pet-rjumsLaMja. <Bezrecep5u zalem cilvEku apziryair preces, nevis farmakologiska lidzekfastatuss,D skaidro eksperte.

Maldino5E reklEma<Bezrecep5u zales savd zi4a ir ka paino-teik5anas simbols, kas lauZ arsta hegemo-niju, faujot sajust patCretaja varu. Perkotbezrecep5u zales, cilveki jutas ka patereta-ji, nevis ka pacienti. Petot, ka cilveki inter-prete risku, kas saistrts ar bezrecep5u zalulietoSanu, atklajas, ka vili uzskata: risksnelietot zales ir augstaks, neka ciest noblaknem, tds lietojot. Uzskats, ka zales ja-sak lietot nekavejoties, paradoties jau pir-majiem simptomiem, raksturrgs gandnz7O% aptaujato.> Petijuma atklajas varda<dablgs> magiskais speks. To ka izveli ie-tekmejosu faktoru mineja 72Vo rcspon-dentu. Bezrecepsu lidzekfus raksturo arlsociala efektivitate - to lieto5ana fauj at-griezties pie ikdienas piendkumu pildi5a-nas. TEtad merl,<is ir nevis vesehba, bet ganiespeja turpinat pildit socialas lomas. Sa-\,ukart vecaki izjut moralu nepieciesamr-bu palidzet bernam, tapec dod vi4am za-les, ta apmierinot 5o vajadzibu. Ths nozi-me, ka emocijas gust virsroku. Sameraraksturlgs uzskats - jo ddrgaks un jau-naks ir lidzeklis, jo efektivaks, stasta IevaSalmane-Kufikovska.

Lai gan reklamas turpina balanset uzatfauta un neatlauta robeZas, laba zi4a irta, ka parkapumu bezrecepSu zf,fu reklf,-mu Sogad ir mazak, tendenci raksturo Sig-ne MeZinska. Biedriba Veseltbas projektiLatuijai.z?ltt reklamu nov6ro jau tris ga-dus. <Ir atsevi5ki parkapumi, bet to ir ma-zak neka pirms gada. Piemeram, reklamanedrikst but balstita uz arsta ieteikuma,bet rrta raidijumos medz piedalities drsti.Likuma noteikts, ka reklama nedrrkst sek-met zafu iracionSlu lieto5anu, bet parka-pumu ir gr[ti pieradit. Za]u reklama ne-dnkst izmantot popularus cilvEkus, tomertajas piedalas pazistami aktieri - serialuvaro4i. Ir zinams, ka cilveki ieperkas ira-cionali, bet tur jau ta lieta, ka zdles navparasta patCriqa prece.> Runajot par uztu-ra bagatinatajiem, MeZinska saka, ka cil-veki nereti nezina, ka tas nav zdles, un

$$Ix'9!1

kartaEIpatniek

Dr. Inta Dinsberga,ginekologe

ZSYoattaide

Parasti220,00 Eur,,ar attaidi I 55,00 =r,

Tap lazerpraced}ra ASV sievietes

veselibai, taEsd ari Latvijd!

Fe ni Lift [Ezerprocedfr rai

r i;::lt?ikn es€B,pioipi kts r. enKalnciema ieta 33

lriitir:::ei'3i?4?4i;.,ar. j,tSlt6;oT,atozlt

nsifttihikt,[v

,-_-{TUUa

lzmaiqas pretiepriek5Ejo ge

+7

+8

7.8.

+8

-8

-8

11

-2

+5

+199.10.

12.

13.

14.

15.

15.

17.

18.

-20

-18

+13

+4+7

19.

neizprot atS\iribu. To izmanto reklamuveidotaji, vcstot par tabletem un kapsu-

Iam, bet, skaidri nepasakot, ka runa ir paruztura bagatinatajiem. Aizliegts minet, ka

uztura bagatinatajs (arstC) vai, vel trakak,<palidzes izarstCt vezi>. TomEr internetaSadas reklamas ir atrodamas. <Dom6jotpar veselibu, nevajadzetu pafauties uz

emocijam un reklamas iespaida izdoma-tam problemdm,> saka psihologs Reinis

Upenieks, atgadinot zinamo patiesibu -."klamas strada uz emocijam. MeZinskapiemetina, ka farmacijas nozares ietekmeuz arstiem pCdejo desmit gadu laika ir sa-mazinajusies, un iesaka ikvienam atrastarstu, kas uz pacientu raugas holistiski, re-

dzot viga dzivesstastu koPuma.

Bistamais kokteilis<Ka praktizejo5a $imenes arste, kurai irdaudz pacientu, tostarp tr[clgu un ar

smagam saslimSanam, varu teikt, ka cilve-ki daudz, nekontroleti un bez vajadzibaslieto bezrecepSu medikamentus. Ta ir lotiliela problema,) atzlst Lawijas Lauku gi-

menes arstu asociacijas prezidente LigaKozlovska. <Piemeram, Sads gad-tjums -es brrnos, kapec pacienta aknu proves ir

16

tik sliktas, radu5ies ari nieru funkciju trau-

cejumi. Vards pa vardam, un uzzinu, ka

cifvEks regulari lieto 5o un to -

kauliem,

sirdij, atmi4ai, miegam, uzskatot, ka ta irviqra dari5ana un arstam par to navjazina'Visi bezrecepSu medikamenti, uztura ba-gatinataji iet caur aknam un nierem - ne

Javadak! Rezu-ltats ir sabrukusi pacienta

vesel-iba, jo no kopa samiksetiem lidzek-

|iem veidojas vesehbu graujo5a bufete' Es

regulari atkartoju: ja, reizem vitamrni kur-

aaCriveki informacijuatrod interneta, slimtbusimptomus ParsprieZsocialaj os ttklos, PaSi

kategoriski PiePrasakonkrOtas zales

sev nosaka diagnozi'

sa veida ir lietderigi, tomer tie neatsver la-

bu partiku - pa5maju auglus, darze4us,

pie zemniekiem pirktu labu galu. To pasa-

ka priek5a art pacienta pa5sajuta - vi45

lieto nenormali daudz visadu lidzekfu, betjutas noguris, nespecigs, ir miega trauc6-jumi. Man ir pacienti ar se5am, asto+amun desmit kaitCm. Ja es izrakstitu visus

medikamentus, ko katrs specialists vi4amir rekomendejis, pacients sabruktu. Un tejau ir ta gudriba un maksla, saska4ot me-

dikamentu mijiedarbibu ta, lai pacients

no arsteSanas gutu lielako labumu.,Kozlovska stasta, ka, piemeram, cilve-

kiem ar sirds mazspeju, sirds ritma trauce-jumiem ir kaitigi lietot paracetamolu kom-

binacija ar pseidoefedrrnu, kas pieejamspulverveida. <Esmu gajusi pie aptiekasheitenem un teikusi: <Tiem, kas atnak els-

dami, p0zdami, ludzu, nedodiet tos pulve-

nSus!> Pec tam arstCt komplikacijas ir gru-

tak, un ari izmaksas augstakas.) Dakterepiemetina, ka regulari lietots ibuprofensicairinu kulfa gfotadu. Vi4as praksc bijisgadijums, kad tas izraisija asiqo5anu. Para-

ietamols augstas temperat[ras gad-tjuma

vecdkiem pacientiem jalieto kopa ar lieluS$druma daudzumu. Karvalols un citas

terapiiu un aptieka iau

5E5TD ENA,3OOKTOBR S,2O]5

nomierino5as tinkturas uz spirta bdzes varizraisit a&aribu. Specialiste atgadina, kaari zaJu tejas nevar lietot, kd ienak prata.<<Arstejo5ais kurss ir divas nedefas. Sirdsslimniekiem jauzmanas ar asinszali, arlnieru teju nevar lietot bez partraukuma.)

Netiek pie drstaBezrecep5u medikamentu lieto5ana ir ti-kai aisberga redzama da]a, iemesli ir dzifa-ki, uzskata LatvUas fustu biedribas vice-prezidente, $imenes arste Ilze Aizsilniece.<Skolds vispusigi nemaca par vesehbu,jauniem cilvekiem nav zina5anu par to, kafunkcione lermenis, organi un sistemas.Kada jega macrt pasau-les vesturi, ja jau-nieSi neizprot savu [<ermeni? Mes diskute-jam ar tikumisko audzinaSanu, bet nezi-nam lietas, kas tieSi ietekmC veselibu.>Aizsilniece norada: ne vienmEr jaiet pie.arsta, var parunaties ar uztura specialistuvai medmasu, kas ieteiks, ka rrkoties. <Mr]-su medmdsas ir foti zinoSas!> Daktere ne-izslddz, ka izvEli par labu bezrecepSu zaluiegadei nosaka ari garas rindas pie gime-nes arsta. <Musu arstiem ir uzlikts birokra-tisks paprru raksn-Sanas slogs, par ko Igau-nija tikai pasmaida. Vienam fimenes ar-stam videji ir 1800 pacientu, bet ieteica-mais skaits ir 1500.)

Uz problemam veselibas aprupes pie-ejamiba norada an MeZinska: <Ja cilvekam

nav naudas, lai salabotu zobus, vi45 dzerpretsapju zales. Ja kvotas beigu5ds un cil-vekam mene5iem jagaida rinda uzizmek-lejumu vai arsta konsultaciju, viqam ne-kas cits neatliek ka vien lietot pretsapjuzdles.>

Statistika rada, ka ik gadu Latvija pie-aug pretsapju medikamentu lietotajuskaits. PiemCram, MEness aptiekas pret-sapju zalu noiets Sogad, salidzinot ar 2014.gadu, palielinajies par aptuveni 20Vo.7]IAdati liecina, ka pardotakas bezrecep{uza-les pern bija lbumetin, to pdrdoSanas ap-joms veidoja 2,Bl miljonu eiro.

ZEles ir indeMeZinska atgadina, ka Latvijavalsts finan-sejums vesehbas nozarei ir zemakais Eiro-pa. Sogad tas ir 3,13% no iekSzemes kop-produkta jeb 777 miljoni eiro, turpretimEiropa tas vidCji ir irsTVo no kopproduk-ta. LaMja ir an augstakie pacientu [dz-maksajumi - ap 34Vo,salrrkart citur Eiro-pd tie ir zem desmit procentiem.

Ir gad-rjumi, kad bezrecepSu zafu lie-to5ana attaisnojas, saka Latvijas Farma-ceitu biedribas prezidente Kitija Blumfel-de, uzsverot, ka savd bntiba zales ir indeun pozitrvu efektu dod tikai tad, ja tieklietotas pareizi. <BezrecepBu zafu lietoSa-na ir sezonala. Kad ir mitrs, dr6gns laiks,plosas nrusi, cilv€ki ar savu problemu

nak uz aptieku. MEs mudinam kolegus iz-taujat pacientus, bet, lai veidotos saruna,abam pusem jabut ieinteresCtam. Ne kat-ra konsultacija beidzas ar zdlrt pirk5anu.I0-lSVo gadijumu cilv6ks atsakas no sa-kotneja nodoma. Nereti cilveki atnak uzaptieku, turot roka Zurnalu ar zafu rekla-mas rakstu, bet sarunas gaita atkldjas, kakonkEtais lidzeklis vir,ram kaitetu, nevispalidzetu. Dala sabiedribas valda cenaskults, cilv€ki meklc letako, uz[<eras uz at-laidem, bet zales nevar pirkt ka apfCrbuvai sadzlves priek5metus. Ir jasaprot, kaaptieka nevis vienkarSi pardod, bet sniedzpakalpojumu.> Farmaceitu biedribas pre-zidente uzskata, ka vir,ras kolegu prasmesun kompetence sabiedriba netiek piena-cigi novert6ta. <Farmaceits ir mac-rjiespiecus gadus un sp€j konsultet par vese-Itgu dzrvesveidu, pareizu zafu lieto5anu,ieteikt kaut ko nelielu problemu gadlju-ma. Taiu cilveki nereti ir pavirSi, nevafigi,grib atrak tikt pie zalem un neparko ne-grib klausities.> Blumfelde norada uz sa-trauco5u tendenci: cilveki informdciju at-rod interneta, slimibu simptomus par-sprieZ socialajos trklos, paSi sev nosakadiagnozi, terapiju un aptieka jau katego-riski pieprasa konkretas zales. <Problemair taja, kas mes negribam ieguldit darbusava vesehba, bet meklejam panacejutabletes forma.>l

il BIZN ESA ffi l'i*a*rqi *k:{:ert* *}"} ?*}dir}trl; p#r:;t*qiu

Lre prognozei 2016 ffiffi##,Hilfi?{ffi***ug'uu*

KonferencE saigaifisim atbi ldesuz 5iem un uEl daudziem citiem jautijumiem:

KEda bUs eiro nakotne idz2O2l.gadam?

Vai biznesu 2016. gada ietekmEs valdibas lEmumi?

SolidaritEtes nodoklis- l<o parto dome LaWijas ualEmEji?

Vaitiks samazinAts PVN p6rtikaiun galvenajem patEriqa precEm?

Kun glob5lE tendence ietekm6s biznesu visvairak: SociElie tftlirni datu analitikas atFstlba?

Vai ailnEkoigad izjutlsiet sankcuu ietekmi?

Ka 2016. gadi main-rsies ekonomiske situ5cija Lawijd?

Ko sola bankas 2016. gadE?AlternatTvie finansEjuma risinEjumi?

PrognozE, ka 2030. gadE tikaiviens no diviem iedzTvotEjiem b[s darbasp-61Tgi vecumE, vaiimignntu iepludinaSana Eiropa ir labEkais risinEjums?

EE

EE

ae

EA

EE

4&

EE

EE

EE

E, *I http:/lkomfercnees.db.lv ffi 26476977