1

TERITORIĀLĀ MĀRKETINGA STRATĒĢIJA LATVIJAS

PAŠVALDĪBĀM

Vadlīnijas teritoriālā mārketinga stratēģijas izstrādei

2013. gada 17.decembrī

2

Satura rādītājs

1. Ievads .................................................................................................................................................... 3

2. Teritoriālā mārketinga struktūra ........................................................................................................... 3

2.1. Teritorijas vērtības ........................................................................................................................ 4

2.2. Mērķa tirgus .................................................................................................................................. 6

2.3. Stratēģiskie mērķi un uzdevumi .................................................................................................... 7

2.4. Komunikācijas kanāli ..................................................................................................................... 8

2.5. Rezultātu mērījums un novērtējums .......................................................................................... 12

3

1. Ievads

Šajā dokuments aprakstītas vadlīnijas teritoriālā mārketinga stratēģiju attīstībai. Tas balstās uz iepriekšējā dokumentā ‘Metodoloģija’ sniegto informāciju. Ieteicams iepazīties ar minēto lielāko dokumentu, pirms ķerties pie šī; tādēļ jebkuru jautājumu gadījumā lasītājam jāapskata dokuments ‘Metodoloģija’.

Šīs vadlīnijas ir paredzētas pašvaldību politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem, kas vēlas nodrošināt, ka teritoriālā vienība, kurā tie strādā, ievieš mārketinga perspektīvu savā attīstības plānā un stratēģiskās attīstības uzdevumos.

2. Teritoriālā mārketinga struktūra

Iepriekšējā dokumentā ‘Metodoloģija’ liels uzsvars tiek likts uz strukturētas un labi organizētas mārketinga stratēģijas, kur nepieciešams veikt virkni svarīgu soļu. To apkopojot, teritoriālā mārketinga stratēģija jāredz kā nepārtraukts process, ko vislabāk ilustrēts cikliskā veidā:

1.attēls. Teritoriālā mārketinga struktūra

Avots: Civitta analīze

Teritoriālais mārketings, tāpat kā mārketings kopumā, ir process, kurš sastāv no vairākiem apakšprocesiem. Atšķirībā no vienkāršāku vienību zīmolu veidošanas (zīmološanas) – tādu kā produkts, pakalpojums, uzņēmums vai persona – vietas zīmološana ir daudz sarežģītāka.

Iespējams definēt piecus soļus, kas jāīsteno, lai nonāktu pie dzīvotspējīgas teritoriālā mārketinga stratēģijas. Teritorijas mārketinga sākums ir jau pastāvošo ‘vietas raksturīgo atšķirību’ formulēšanā. Nākamais solis ir nodefinēt savu mērķa tirgu, t.i., kam teritorija vēlas kalpot. Kā trešais solis ir īpaši svarīgi noteikt izmērāmus stratēģiskos mērķus un uzdevumus, ko šis izvēlētais mērķa tirgus palīdzēs teritorijai sasniegt. Jāparedz atgriezeniskas saites iespēja starp šo soli un teritorijas vērtībām: t.i., jābūt iespējamam atkārtoti pārdefinēt, uz kādām vērtībām teritorijai ir jākoncentrējas, izejot no noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.

1) Teritorijas vērtības

2) Mērķa tirgus

3) Stratēģiskie mērķi un uzdevumi

4) Komunikācijas kanāli

5) Rezultātu mērījums un novērtējums

4

Pēdējā laikā Alūksnes novada pašvaldība aktīvi attīsta zīmola tēlu Alūksnes pilsētai, tās administratīvajam centram.

Šī procesa sākumā tika noteiktas vietējās dabas, vēsturiskās un kultūras vērtības. Daudzo nomināciju vidū tika izvēlēti kultūrvēstures pieminekļi: Alūksnes ezers, Pilskalns un Baznīcu kalns. Vēl kāda interesanta vērtība, kas tika atzīmēta, ir plašākā Maliena reģiona iedzīvotāju īpašā reputācija, pateicoties tam, ka viņi visu dara paši savā, ne obligāti loģiskā, veidā.

Zīmola izstrādes procesā tika iesaistītas dažādu iedzīvotāju grupas, gan no novada iekšpuses, gan ārpuses, kas palīdzēja atrast patiesi unikālas un atpazīstamas vērtības.

3. piemērs

Tālāk jāizvēlas komunikācijas kanāli. Parasti teritorija dažus no tiem jau izmanto, tādēļ jāveic pastāvošo saziņas kanālu audits – un balstoties uz to, kanālus var pēc nepieciešamības optimizēt.

Visbeidzot, ir īpaši svarīgi novērtēt īstenotās mārketinga stratēģijas rezultātus, lai pārliecinātos, vai tā ļāva sasniegt vēlamos stratēģiskos mērķus un uzdevumus, lai izdarītu nepieciešamos labojumus stratēģijā un lai varētu noteikt turpmākos attīstības mērķus.

Sekojošajās sadaļās šie pieci stratēģijas veidošanas soļi tiks apskatīti sīkāk.

2.1. Teritorijas vērtības

Izstrādājot teritoriālā mārketinga stratēģiju, kas ir labi pielāgota konkrētai teritorijai, jāsāk ar plašām pārrunām ar teritorijas ieinteresētajām pusēm (stakeholders), lai noteiktu teritorijas vērtības un atbildētu uz jautājumu: “Kas ir tas, kas veido šīs teritorijas unikālumu?” (Skatiet 3.piemēru).

Labākais veids to izdarīt ir veicot SVID (SWOT) analīzi, kas ļaus noteikt teritorijas stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus, kurus rada ārējā vide un pašas teritorijas darbības.

Teritorijas vērtības atšķirsies atkarībā no noteiktā mērķa tirgus. Tas ir tā, jo ikvienai auditorijai ir atšķirīgas vajadzības un vēlmes, un, lai īstenotu efektīvu mārketinga stratēģiju, ir īpaši svarīgi tās saprast. Tādēļ SVID analīzes rezultāti nedaudz jāpārstrukturē, izceļot tādas teritoriālās vērtības, kurām ir konkurētspējas priekšrocību potenciāls – dzīvošanai, biznesam vai tūrismam.

Lai padarītu teritoriju pievilcīgu potenciālajiem iedzīvotājiem, tai jāpiedāvā vismaz viena no šīm vērtībām:

Vieta dzīvošanai;

Vieta bērnu audzināšanai un izglītošanai;

Vieta darbam.

Lai padarītu vietu pievilcīgu uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem, tai jāpiemīt šādām vērtībām:

Izdevīga atrašanās vieta;

Biznesa vide;

Izglītots un kompetents darbaspēks.

Lai padarītu vietu par tūristu galamērķi, teritorijas vērtībām jāietver:

5

Apskates objekti (skatiet 4. piemēru);

Produkti un pakalpojumi (skatiet 5. piemēru);

Pasākumi.

a.

Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrs ir labs teritoriālas vērtības piemērs, kas balstās uz vēsturisku personu. Šajā gadījumā tas ir amerikāņu gleznotājs Marks Rotko, kas piedzima 1903.gadā Daugavpilī (tolaik Dvinska Krievijas Impērijā).

Muzejs tika atklāts 2013. gada aprīlī, un tā ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kur ir iespējams apskatīt šī slavenā 20. gadsimta mākslinieka oriģināldarbus, kurš iedibinātāja abstraktā ekspresionisma mākslas virzienu.

Šī asociācija ar starptautiski atpazītu personību noteikti rada potenciālu Daugavpilij nokļūt pasaules kartē.

4. piemērs

Rūjienas pilsēta un pilsētā ražotais vietējais saldējums ir izveidojuši ciešu savstarpēju saikni. Plaši pazīstamā saldējuma zīmola nosaukums bieži vien ir pirmā lieta, kas nāk prātā, dzirdot nelielās Ziemeļvidzemes pilsētiņas nosaukumu.

Šodien uzņēmums piedāvā ekskursijas pa saldējuma fabriku gida pavadībā, kur apmeklētājus iepazīstina ne tikai ar to, kā tiek pagatavots sasaldētais gardums, bet arīdzan ar Rūjienas pilsētu.

Simbioze starp saldējumu un pilsētu ir nonākusi tiktāl, ka pilsēta izmanto saldējuma zīmola burtveidolu pilsētas mājaslapā. Iespējams, ka tas jau ir par daudz, taču šķiet, ka neviens neiebilst.

5.piemērs

6

2.2. Mērķa tirgus

Balstoties uz iepriekšējo soli, teritorijai jānosaka tirgus, kuram tā plāno pievērsties, lai komunicētu iepriekš noteiktās teritorijas vērtībām. Runājot vispārīgi, to var iedalīt divās grupās:

Iekšējās auditorijas (atsauces grupas), kas ietver iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri jau atrodas apskatāmajā teritorijā;

Ārējās auditorijas (atsauces grupas), kas ietver potenciālos nākotnes iedzīvotājus, tūristus vai uzņēmumus, kuri patlaban darbojas ārpus apskatāmās teritorijas.

Var veikt tālāku tirgus segmentāciju saskaņā ar veiksmīgas segmentācijas principiem, kas izcelti metodoloģijā. Proti, mērķa grupām jābūt:

Identificējamām un izmērāmām;

Nozīmīgām;

Sasniedzamām;

Reaģējošām;

Dzīvotspējīgām un ilgtspējīgām.

Vēlamā atbilde no katras grupas ir atšķirīga: no iekšējām atsauces grupām sagaidāmā atbilde ir apmierinājums, un tādējādi arī – vēlme dzīvot, strādāt (personām), un darboties (uzņēmumiem) izvēlētajā teritorijā.

Strādājot ar ārējās atsauces grupām, vēlamā atbilde ir pievilcība, ar turpmāku mērķi pārvērst tās par iekšējiem klientiem – iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmumiem, vai saņemt to naudu un/vai atbalstu sabiedrībā.

Svarīgākais pamatojums, lai segmentētu potenciālos klientus mērķa tirgos, ir atšķirības šo klientu vajadzībās un vēlmēs. Ir skaidrs, ka dažādiem cilvēkiem un uzņēmumiem ir atšķiras vērtību mērauklas, kad tie izvēlas vietu dzīvošanai, uzņēmējdarbības uzsākšanai vai tūrisma apmeklējumam.

7

Ventspils gadījums ir labs piemērs tam, kā attīstīt zīmola tēlu un kļūt par pieprasītu tūristu galamērķi.

No pilsētas ar rūpniecības un naftas tranzīta mantojumu 1990.-tajos gados Ventspils ir pārveidojusies par atpūtas pilsētu ģimenēm, piedāvājot plašu atpūtas un aktīva dzīvesveida iespēju klāstu, apskates objektus un pasākumus.

Tāpat šī nelielā pilsēta ir bijusi aktīva, virzot savu ‘valsts valstī’ koncepciju, un ieviešot vietējo ‘valūtu’ – Ventus.

6. piemērs

2.3. Stratēģiskie mērķi un uzdevumi

Uzdevumiem un mērķiem, ko vēlamies sasniegt ar teritoriālā mārketinga stratēģijas palīdzību, jābūt cieši saistītiem ar teritorijas attīstības plānu, un jāatbild uz šādiem jautājumiem:

Kā šī teritorija vēlas pozicionēt sevi tās mērķa grupu acīs?

Kāda tā vēlas būt nākotnē?

Kāda ir pašvaldības loma darbā un saziņā ar šīm mērķa grupām? Tāpat, kā tika apskatīts iepriekš, teritoriālā mārketinga struktūra, kas attēlota 2. attēlā, ietver

atgriezenisko saiti starp teritorijas vērtībām un tās stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā teritorijas stratēģiskajiem mērķiem jānosaka tās jaunradītās un attīstošās vērtības. Tādēļ vēl viens svarīgs jautājums, uz kuru jārod atbilde, ir:

Kādas teritoriālās vērtības reģionam jārada un jāattīsta, lai uzturētu teritorijas attīstības vēlamo virzienu?

Mērķus un uzdevumus vēlams uzstādīt ar konkrētu laika ierobežojumu – īstermiņa vai ilgtermiņa – iegūstot iespējas to vieglākai salīdzināšanai ar rezultātu, savlaicīgai pielāgošanai un rezultātu mērījumam. Vienlīdz svarīgi, lai mērķi būtu izmērāmi, nevis abstrakti. Vēl vairāk – ir ieteicams pārdomāt, kā izmērīt un noteikt sasniedzams attīstības un kvalitātes rādītājus jau iepriekš.

8

Pēdējo dažu gadu laikā Rīgas pašvaldība ir bijusi aktīva, izmantojot un virzot tās simbolus – it īpaši gaišzili-balto karogu – pilsētas ielās. Tos var redzēt katru dienu uz ikvienas ēkas, kur atrodas pašvaldības iestādes: skolas, bibliotēkas, sociālo pakalpojumu iestādes, pašvaldības policija, utt. Svētku dienās Rīgas karogi ir pilsētas rotājumu sastāvdaļa.

Tas ne tikai dod pozitīvu ieguldījumu pilsētas tēlā, bet arīdzan padara pašvaldības pakalpojumus un darbu skaidri redzamus Rīgas iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

7. piemērs

Apes novada pašvaldība, kas atrodas pie Latvijas ziemeļu robežas ar Igauniju, ir izveidojusi grafisku identitāti, kas vieno četrus pašvaldību sastādošos pagastus – Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu.

Četriem pagastiem katram ir savs logotips, kas atvasināts no pašvaldības galvenās tēmas, un individuāls sauklis – papildus pašvaldības galvenajam sauklim ‘Dvēsele priecājas’. Pašvaldības mājas lapa un publikācijas pieturas pie vienota grafiskā stila.

Šī ir iespaidīga programma nelielai pašvaldībai (novada iedzīvotāju skaits ir 4,231), un rodas pārdomas, kā tā palīdzēs – un vai vispār palīdzēs – piesaistīt tai tūristus un iedzīvotājus.

8. piemērs

2.4. Komunikācijas kanāli

Kad teritorijas vērtības un stratēģiskie mērķi un uzdevumi ir noteikti, atliek attīstīt vēlamo zīmola tēlu un komunicēt to caur atbilstošiem un pieejamiem komunikācijas kanāliem.

Katra pašvaldība jau nodarbojas ar to, ka nodod kādu informāciju par sevi – vai tā apzinās to, vai nē. Tādēļ, kā sākuma punkts šeit noderēs pastāvošo saziņas kanālu audits, ar mērķi pārbaudīt, vai tie nes paredzēto ziņojumu izvēlētajām mērķa grupām, kā arī optimizēt komunikācijas kanālus un ieviest jaunus, ja nepieciešams. Ir būtiski noteikt, kāda veida ziņojumi jānodod un kādi kanāli jāizmanto, lai padarītu mārketinga saziņu efektīvu un mērķa tirgum noderīgu.

Pašvaldība atbild par tās zīmola attīstīšanu, kas ietver, taču neaprobežojas ar šādiem elementiem:

Pašvaldības ģerbonis, karogs (skatiet 7. piemēru);

Pašvaldības logotips, tūrisma sauklis (vai saukļi), utt. (skatiet 8. piemēru);

Korespondence un veidlapas (ieskaitot tādus elementus kā e-pasta kājenes un nekustamā īpašuma nodokļu rēķini);

Brošūras, literatūra, pašvaldības laikraksts;

Vietas zīmes (skatiet 9. piemēru);

Kartes;

9

Pašvaldības mājas lapa.

Papildus tiem, pašvaldība var izvēlēties izmantot jauno mediju kanālus un instrumentus, tādus kā:

Sociālie tīkli (piem., draugiem.lv, Facebook, Twitter, Instagram) (skatiet 10. piemēru);

Pašvaldības lapa Vikipēdijā;

Pašvaldības YouTube kanāls.

Ja pašvaldības mārketinga stratēģija vērsta uz tūristu piesaisti, tā var izmantot arī:

TV un radio reklāmas;

Tūrisma informācijas centrus (TIC) (skatiet 11. piemēru).

Sigulda ir viens no visapmeklētākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā. Tā atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, un tai piemīt unikāla dabas ainava, kura ir vienīgā tāda veida ainava Baltijas Valstīs.

Parkā ir 221 kultūras objekts, kuri veido Siguldas tēlu kā vietu tūristiem. Pilsēta skaidri apzinās to, un nesen renovējusi ir savu aktīvi strādājošo tūrisma informācijas centru, kur tūristi var saņemt informāciju un pat iegādāties bundžu svaiga gaisa no Siguldas.

I ♥ Saulkrasti kampaņa Facebook ir efektīvs veids, kā virzīt nelielās Saulkrastu pilsētas atpazīstamību.

Visa informācija ir nodrošināta gan angļu, gan latviešu valodā, un tāpēc šī kampaņa ir vērsta gan uz vietējiem, gan ārvalstu tūristiem. Tas ir labs paņēmiens, kā informēt publiku par nesenajiem un gaidāmajiem pasākumiem, tādiem kā Saulkrastu džeza festivāls, Vidzemes velobraukšanas maratons vai pilsētas svētki.

Saulkrasti ir labi pārstāvēti arī Vikipēdijā.

10. piemērs

Slavenā latviešu dizainera Valda Celma 1980. gadā izstrādātās Rīgas robežu zīmes sveic ikvienu, kas iebrauc Latvijas galvaspilsētā. Ar laiku tās ir kļuvušas par unikālām un atpazīstamām pilsētas vietzīmēm.

Kopš 2010. gada dizaina uzņēmums Miesai ir piemērojis šo simbolu, izmantojot to kā galveno elementu savā populārajā t-kreklu sērijā, kura tagad nes Rīgas vārdu visai pasaulei.

9. piemērs

11. piemērs

10

Cēsu pilsēta aktīvi turpina savas ilglaicīgās un noturīgās kultūras tradīcijas, un tas ir bijis īpaši nozīmīgi, virzot tās vārdu tūristu vidū Latvijā un ārvalstīs.

Viens no pilsētas nozīmīgākajiem ikgadējiem pasākumiem ir Cēsu Mākslas festivāls, kas aizsākās tikai 2007. gadā, taču jau ir paguvis iegūt atzinību gan reģiona, gan valsts līmenī.

12. piemērs

Plašākā skatījumā, ir vesela virkne arēnu, kur izpaust pašvaldības zīmolu. Ir vērts atzīmēt, ka sekojošie punkti var kalpot gan kā vērtības, gan kā komunikācijas kanāli:

Kultūras iestādes;

Apskates objekti (vēsturiski, mūsdienīgi, dabas takas, utt.);

Kultūras un biznesa pasākumi uz vietas (skatiet 12. piemēru);

Sacensības un brīvprātīgs darbs (Lielā talka);

Sporta pasākumi un komandas;

Pārstāvība izstādēs, komandējumos, konferencēs, utt.

Turklāt, ir arī virkne jomu, kas pieder privātajam sektoram un atrodas ārpus pašvaldības kontroles, kuras pašvaldība tomēr var ietekmēt, nodrošinot padomu un iedrošinājumu:

Produkti: suvenīri, T-krekli, pastkartes, utt.;

Veikali un kafejnīcas (mazākās pašvaldībās tās vienlaikus kalpo arī kā informācijas centri);

Daiļliteratūras darbi (grāmatas, filmas vai TV seriāli), kuru darbība notiek pašvaldībā vai jebkādā veidā ir ar to saistīta (skatiet 13. piemēru).

Mediji ir vara. Pat vienreizēja vietas pieminēšana grāmatā, filmā vai reklāmā var nekavējoties modināt sabiedrības interesi.

Televīzijas seriāli arī var kalpot šim nolūkam. Vietējais piemērs ir Latvijas TV seriāls ‘Eņģeļu iela 9’, kura darbība notiek (izdomātā adresē) Mārupē, un kas arī tiek daļēji tur filmēts.

Kā pašvaldība var izmantot šo bezmaksas publicitāti? Varbūt veicot ‘produkta izvietošanu’ sadarbībā ar seriāla producentiem? Vai pārdēvējot reālo ielu par Eņģeļu ielu un veidojot mini-ekskursiju uz seriāla darbības vietu?

13. piemērs

11

Atsevišķai kategorijai pieder aktīva sadarbība ar valdības iestādēm, kas veic ar teritoriālo mārketingu saistītas funkcijas – tādām, kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) (skatiet 14. piemēru). Tai jau ir virkne veiksmes stāstu, ko stāstīt, un viens no tiem ir sniegts 15. piemērā.

Example 11

Example 12

Example 13

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) savā mājaslapā uzskaita daudzus ārvalstu investoru, kuri ierodas Latvijā, veiksmes stāstus. Starp tiem ir: AGA – vadošais Ziemeļeiropas industriālo gāzu uzņēmums, Brabantia – Eiropas vadošais inovatīvu mājsaimniecības produktu piegādātājs, un CEMEX – pasaules mēroga būvniecības materiālu ražotājs.

Visi šie uzņēmumi ir veikuši ieguldījumu reģionālās infrastruktūras attīstībā un radījuši darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

14. piemērs

Holandiešu uzņēmums Brabantia ir Eiropas vadošais inovatīvu mājsaimniecības preču piegādātājs, kas eksportē uz vairāk kā 80 valstīm. Uzņēmums sākotnēji atvēra ražošanas bāzi Talsu pašvaldībā 2008. gadā pēc pamestas rūpnieciskas teritorijas renovācijas. 2011. gadā tas pārvietoja savu veļas žāvētāju un gludināšanas dēļu ražošanu uz Latviju, nodarbinot aptuveni 75 cilvēkus.

Starp galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izdarīja izvēli par labu Latvijai, bija gan tās spēcīgās metālapstrādes tradīcijas, gan Latvijas dalība ES un tās piesaiste eiro valūtai, gan arī biznesam draudzīgā vide. Brabantia gūst virkni priekšrocību saistībā ar tās atrašanos Latvijā, tai skaitā: spēju ātru reaģēt uz izmaiņām ES klientu pieprasījumā, iespēju uzturēt zemāku noliktavas krājumu līmeni, prasmīgu darbaspēku, zemu darbinieku mainību, un konkurētspējīgu algas un produktivitātes līdzsvaru.

15. piemērs

12

2.5. Rezultātu mērījums un novērtējums

Pēdējā solī ir būtiski noteikt galvenos sasniegumu rādītājus, kas palīdzētu izmērīt un novērtēt mārketinga stratēģijas rezultātus.

To var paveikt dažādos veidos:

Novērtējot, vai ir sasniegti sākotnēji nospraustie stratēģiskie mērķi un uzdevumi – gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie.

Pārliecinoties par to, ka komunikācijas ziņojums ir sasniedzis mērķauditoriju un ka tā ir devusi atbildi (to var izmērīt kā meklējumu vai skatījumu skaitu Internetā, vai novadīto tikšanos vai prezentāciju skaitu).

Veicot regulārus pastāvīgo iedzīvotāju, uzņēmumu un starp-pašvaldību pētījumus, lai izsekotu pašvaldības panākumiem saistībā ar tās mārketinga stratēģiju.

Analizējot preses un interneta publikācijas par pašvaldību, lai pārliecinātos, vai mērķauditorija ir saņēmusi pašvaldības ziņojumu.

Analizējot individuālās mārketinga darbības, ir vērts analizēt gan ieguldījumu (veikto darbību), gan atdevi (darbības ietekmi). Sekojošie jautājumiem palīdzēs nospraust mārketinga aktivitāšu mērķus un uzdevumus:

Ieguldījums:

Vai darbība ir īstenota termiņā un plānotā budžeta ietvaros?

Vai tā ir veikta atbilstoši paredzamajiem kvalitātes standartiem?

Vai tā atbilst labākajai praksei?

Atdeve:

Vai tā ir sasniegusi mērķauditoriju?

Vai mērķauditorija ir uz to atbildējusi (ko izmēra kā investīciju, iedzīvotāju vai apmeklētāju skaitu/apjomu)?

Ir svarīgi iegaumēt, ka, sasniedzot piekto soli, mārketinga stratēģija nebeidzas, bet gan sākas jaunā ciklā. Paturot prātā iepriekš noteiktos stratēģiskos uzdevumus, teritorijai jāuztur, jāgroza vai atkārtoti jānosaka teritorijas vērtības, tās mērķa tirgi un komunikāciju kanāli, kā arī jāspēj noteikt paredzētos rezultātus.

Pēdējais, taču ne mazsvarīgākais, apsvērums ir tas, ka pašvaldības mārketinga stratēģijai jābūt vienam no tās stratēģiskās plānošanas dokumentiem. Tā jāapstiprina un jāakceptē pašvaldības domei. Stratēģijas īstenošanas pārraudzība jāveic pašvaldības vadītājam. Visiem pašvaldības darbiniekiem jāiepazīstas ar stratēģiju un tā jāņem vērā, pieņemot savus ikdienas lēmumus. Stratēģijas dažādo aktivitāšu īstenošana ir pašvaldības attiecīgo speciālistu atbildība – tādu kā attīstības speciālists, mārketinga speciālists, sabiedrisko attiecību speciālists, uzņēmējdarbības attīstības speciālists, utt.