Uzņemšana profesionālās izglītības iestādēs 2010.g.-2012.g

Par profesionālās izglītības Par profesionālās izglītības attīstības galvenajiem virzieniemattīstības galvenajiem virzieniem

Ina VārnaIzglītības departamenta direktora vietniece

profesionālās un pieaugušo izglītības jautājumos

Seminārs profesionālās izglītības iestāžu direktoriem Rīgā, 2012.gada 4.oktobrī

Profesionālās izglītības galvenais mērķis: Profesionālās izglītības galvenais mērķis:

jauniešiem pieejama, kvalitatīva izglītība jauniešiem pieejama, kvalitatīva izglītība

atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības

attīstības vajadzībāmattīstības vajadzībām

2010.gadā valsts budžeta finansētās vietās tika uzņemti 9599 audzēkņi, ESF finansētās vietās – 905 audzēkņi, kopā – 10 504 audzēkņi

2011.gadā valsts budžeta finansētās vietās tika uzņemti 9575 audzēkņi, ESF finansētās vietās – 918 audzēkņi, kopā – 10 493 audzēkņi

2012.gadā valsts budžeta finansētās vietās tika uzņemti 8588 audzēkņi, ESF finansētās vietās – 1230 audzēkņi, kopā – 9818 audzēkņi

Uzņemšana profesionālās izglītības Uzņemšana profesionālās izglītības iestādēs 2010.g.-2012.g.iestādēs 2010.g.-2012.g.

Profesionālās izglītības attīstības Profesionālās izglītības attīstības galvenie virzienigalvenie virzieni

1. Profesionālās izglītības iestāžu (PII) skaita turpmāka optimizācija un diferenciācija:

1.1. Optimizāciju noteicošie faktori: demogrāfiskā situācija; audzēkņu tagadējais un paredzamais skaits; skolu kapacitāte un paredzamais piepildījums; skolu ēku tehniskais stāvoklis

1.2. PII tiek diferencētas: profesionālās izglītības kompetences centrs; PII ar specializāciju; PII pamatiemaņu apgūšanai; izglītības iestāde ar integrētām programmām

2. Ieguldījumi iestāžu infrastruktūrā, mācību aprīkojumā un iestāžu modernizācijā, profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanā un profesionālās izglītības programmu satura pārstrukturizācijā:

2.1. ERAF Darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.1.1. aktivitāte «Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai»;

2.2. KPFI projekts «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās»;


2. Ieguldījumi iestāžu infrastruktūrā, mācību aprīkojumā un iestāžu modernizācijā, profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšanā un profesionālās izglītības programmu satura pārstrukturizācijā (turpinājums):

2.3. ESF projekts «Profesionālo mācību priekšmetu pedagogu un prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana»;

2.4. ESF projekts «Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana»


3. Lomu atbildības un ietekmes sadale profesionālajā izglītībā starp valsti un pašvaldībām, izglītotājiem un darba devējiem:

3.1. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2012.gada 6.februāra rīkojumu Nr.84) 7.4.apakšpunktā noteiktais;

3.2. PII tīkla optimizācijas pamatnostādnēs 2010.–2015.gadam (apstiprinātas ar MK 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5) noteiktais;

3.3. PII padotība;

3.4. PII turpmāka finansēšana


4. Sociālo partneru un profesionālo organizāciju līdzdalības un atbildības politikas izveidē un īstenošanā palielināšana. Iesaistīto pušu ilgtermiņa sadarbības nodrošināšana:

4.1. Neatliekamu jautājumu profesionālās izglītības jomā risināšana, iesaistot visas ieinteresētās puses: izglītojamo uzņemšanas plāns; mācību prakse; profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultāti u.c.

jautājumi;

4.2. Nozaru ekspertu padomju lomas stiprināšana, juridiskā statusa noteikšana


5. Nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru izveide ar noteiktām nozaru pamatprofesijām un profesiju standartiem, to atbilstība Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras principiem:5.1. nozares profesiju apzināšana, sagatavojot pārstāvēto

nozares profesiju sarakstu;5.2. nozares pamatdarbībā iesaistīto profesiju sagrupēšana

pamatprofesijās, specializācijās un saistītajās profesijās;5.3. kvalifikāciju struktūras izstrāde, sagrupējot nozares

pamatdarbībā iesaistītās profesijas Nacionālās profesionālās kvalifikācijas līmeņos;

5.4. nozares profesiju attiecināšana Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) līmeņiem;

5.5. kvalifikācijas struktūrā ietverto pamatprofesiju aprakstu izstrāde


6. Elastīga profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu piedāvājuma atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošināšana:

6.1. profesionālās izglītības programmu sadrumstalotības novēršana, programmu konsolidēšana;

6.2. profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu strukturēšana moduļu veidā, nodrošinot darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībā, kā arī iespējas turpināt izglītību jaunas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai


7. Karjeras izglītības kvalitātes pilnveide valstij nepieciešamo speciālistu nodrošināšanai:

7.1. starpinstitucionālā sadarbība un aktivitāšu koordinācija;

7.2. preventīvi ilgtermiņa pasākumi ar mērķi sekmēt indivīda spējām un interesēm atbilstoša attīstības virziena izvēli


Mērķa grupa: izglītības iestāžu audzēkņi;

Vecuma grupa :15-20 gadi (iekļauj arī 14 gadīgos audzēkņus);

Finanses: ES fondu līdzekļu pārdale 2 milj. LVL apmērā;

Īstenošanas laiks: 2013.-2014.gads

Karjeras izglītības attīstība un agrīni izglītības Karjeras izglītības attīstība un agrīni izglītības iestādi atstājušo audzēkņu atgriešana iestādi atstājušo audzēkņu atgriešana

izglītības sistēmāizglītības sistēmā

nodrošināt profesionālās orientācijas pasākumus un individuālās karjeras konsultācijas vispārizglītojošo skolu skolēniem un tiem, kuri agrīni pārtraukuši izglītību bez profesionālās kvalifikācijas vai zemu kvalifikāciju;

nodrošināt karjeras izglītības pasākumus attiecīgās profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem, t.sk. nodrošināt atbalstu jauniešiem, kuriem ir grūtības mācīties, lai samazinātu izglītības apguvi pārtraukušo skaitu;

ESF 1.2.2.2.1.aktivitātes ESF 1.2.2.2.1.aktivitātes īstenošanas mērķi īstenošanas mērķi (1)(1)

stiprināt sadarbību ar nozaru sociālajiem partneriem informācijas par darba pasauli pieejamības nodrošināšanai un potenciālās karjeras veidošanas virzieniem attiecīgajā nozarē;

īstenot profesionālās izglītības popularizēšanas pasākumus vietējā un nacionālajā līmenī

ESF 1.2.2.2.1.aktivitātes ESF 1.2.2.2.1.aktivitātes īstenošanas mērķi īstenošanas mērķi (2)(2)

1) Sniegti profesionālās orientācijas un karjeras izglītības atbalsta pasākumus vismaz 40 000 jauniešiem (vid. 50 LVL x 40 000);

2) Izveidoti un aprobēti sadarbības modeļi nozaru profesionālo asociāciju, vietējo uzņēmēju, citu potenciālo karjeras atbalsta sniedzēju (jauniešu interešu centri, citas NVO) iesaistei profesionālās orientācijas un karjeras izglītības īstenošanā;

3) Izstrādāts tehniskais risinājums kopējam informācijas apmaiņas tīklam karjeras konsultantiem informācijas ieguves, savstarpējās mācīšanās un pieredzes apmaiņai;

4) Izstrādāti un aprobēti e-konsultāciju metodikas modeļi (sociālie tīkli, telefons, e-pasts, sms)

Sasniedzamie rezultātiSasniedzamie rezultāti

1) Austrumlatgales profesionālā vidusskola (1270)

2) Cēsu profesionālā vidusskola (278)

3) Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola (816)

4) Daugavpils Valsts tehnikums (1581)

5) Ogres Valsts tehnikums (1250)

6) Smiltenes Valsts tehnikums-profesionālā vidusskola (674)

Projekta aktivitāšu īstenošanas vietas Projekta aktivitāšu īstenošanas vietas (1)(1)

Projekta aktivitāšu īstenošanas vietas Projekta aktivitāšu īstenošanas vietas (2)(2)

Projekta īstenošanas pasākumu veidi Projekta īstenošanas pasākumu veidi (1)(1)

1) Sadarbībā ar vietējiem darba devējiem, profesionālajām asociācijām darba pasaules izzināšana un profesionālās izglītības popularizēšana pamatskolu un vidusskolu skolēnu un viņu vecāku vidū, piesaistot audzēkņus profesionālajai izglītībai:

profesionālās izglītības iestāžu atvērto durvju dienas;

pirmo darba prasmju apguves un iemēģināšanas nedēļas profesionālo skolu darbnīcās, atbalsts profesionālās piemērotības noteikšanā;

audzēkņu ”ēnošanas” dienas, projektu nedēļas, ekskursijas uzņēmumos;

individuālās karjeras konsultācijas

2) Individuālās karjeras konsultācijas audzēkņiem:

savu interešu un spēju apzināšanai, tām atbilstošas tālākās izglītības un karjeras virziena izvēlei;

profesionālās piemērotības noteikšanai;

lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcības plānu, tajā skaitā arī tiem jauniešiem, kuri agrīni pametuši izglītību;

individuālās konsultācijas sava pašnovērtējuma aprakstam tiem, kuri PIKC pieteikušies ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču novērtēšanai


3) Karjeras izglītības pasākumu programma konkrētās izglītības iestādes audzēkņu karjeras izaugsmes atbalstam:

priekšlaicīgi atskaitīto audzēkņu skaita samazināšana;

mācīšanās prasmju labāka apguve;

darba meklēšanas un darbā noturēšanas prasmju audzēkņiem apguve;

absolventu profesionālās darbības/ tālākās izglītības monitorings;

citi līdzīga rakstura pasākumi


Projekta īstenošanas centralizētie pasākumiProjekta īstenošanas centralizētie pasākumi

Karjeras konsultantiem un profesionālās izglītības iestādes oficiāli nominētajiem pārstāvjiem:

savstarpējās mācīšanās un pieredzes apmaiņas semināri karjeras atbalsta pasākumu organizēšanai, t.sk. ESF projektu administrēšanas jautājumi;

sadarbības modeļa izstrāde vietējo uzņēmēju, citu potenciālo karjeras atbalsta sniedzēju iesaistei;

e-konsultāciju metodikas izstrāde;

darbs grupās centru oficiālās dokumentācijas paraugu izstrādei;

citi līdzīga rakstura pasākumi, t.sk. nozaru speciālistu pamatprasmju pilnveide nozares informācijas veidošanā karjeras atbalstam jauniešiem

Turpmāk risināmie uzdevumiTurpmāk risināmie uzdevumi

Ar Izglītības un zinātnes ministra 24.08.2012. rīkojumu Nr.300 izveidota darba grupa koncepcijas par karjeras izglītības sistēmas pilnveidošanu izstrādei;

Dots uzdevums koncepcijas projektu par karjeras izglītības sistēmas pilnveidošanu līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt izskatīšanai Izglītības un zinātnes ministrijas patstāvīgo struktūrvienību vadītāju sanāksmē;

Pirmā darba grupas sanāksme notika 18.09.2012.

8. Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanas attīstība PII


Profesionālās tālākizglītībasProfesionālās tālākizglītībasun profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās pilnveides izglītības

programmu īstenošana 2010. – 2012.g.programmu īstenošana 2010. – 2012.g.

Informācija par 52 izglītības iestādēm:

38 IZM padotības profesionālās izglītības iestādēm (ieskaitot 2 Valsts SIA),

5 pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm,

9 IZM padotības koledžām

Īstenotās profesionālās tālākizglītības un Īstenotās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības profesionālās pilnveides izglītības

programmas (1)programmas (1)

Īstenotās profesionālās tālākizglītības un Īstenotās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības profesionālās pilnveides izglītības

programmas (2)programmas (2)

Profesionālās tālākizglītības un profesionālās Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu finansēšanas pilnveides izglītības programmu finansēšanas

avoti 2010.-2012. g. avoti 2010.-2012. g.

Īstenoto profesionālās tālākizglītības un Īstenoto profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu profesionālās pilnveides izglītības programmu

tematiskās jomastematiskās jomas

Identificētās problēmas Identificētās problēmas (1)(1)

Profesionālās izglītības iestāžu ierobežotās iespējas saņemt valsts pasūtījumu bezdarbnieku un darba meklētāju kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijai;

Esošā kuponu sistēma apgrūtina grupu komplektēšanu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, izglītības iestādēm rodas grūtības savlaicīgi plānot darbu;

Izmantojot kuponu sistēmu, nevienlīdzīgā stāvoklī atrodas profesionālās izglītības iestādēs laukos, jo bezdarbnieki un darba meklētāji izvēlas vieglāk pieejamās izglītības iestādes;


Sarežģīts un laikietilpīgs iepirkumam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas process un tālākā dokumentu aprite;

Kupona vērtība nenosedz mācību maksu, izglītības iestādei jānodrošina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošana uz sava rēķina;

Problēmas nodrošināt kvalitatīvu praktisko apmācību. Grūtības kvalifikācijas prakses vietu nodrošināšanā bezdarbnieku neieinteresētības dēļ par veicamo darbu;


Nodarbinātības valsts aģentūra, organizējot iepirkumus, nepieļauj e-vides izmantošanu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvē (var izmantot tikai invalīdi);

Tiek izvirzītas prasības projekta īstenošanai piedāvāt licencētas un akreditētas programmas, bet, savlaicīgi nezinot tehniskās specifikācijas prasības, nav iespējams savlaicīgi licencēt programmas;

Nepietiekama pašvaldību un valsts uzņēmumu motivācija savu darbinieku tālākizglītības atbalstīšanai;


Izglītības iestādes nav pilnībā apzinājušās savu lomu darba tirgus prognozēm atbilstošu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādāšanā un īstenošanā;

Nepietiekama sasaiste starp darba plānošanu un praksi, īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi un veidojot ilgtspējīgas sadrbības modeļus ar darba devējiem un citiem sociālajiem partneriem

Turpmāk risināmie uzdevumi Turpmāk risināmie uzdevumi (1)(1)

Izskatīt iespējas slēgt stratēģisku vienošanos starp Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju par profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes izmantošanu bezdarbnieku un darba meklētāju pieprasījuma apmierināšanā;

Konsultēties ar Iepirkumu uzraudzības biroju par iepirkuma procedūras vienkāršošanu, ņemot vērā to, ka iepirkums neparedz finansējuma piešķiršanu uzvarētājam, bet tikai tiesības pretendēt uz privātpersonas patstāvīgu lēmumu izmantot tai piešķirto finansējumu;


Atvieglot administratīvo slogu profesionālās izglītības iestādēm, sniedzot pakalpojumus bezdarbniekiem un darba meklētājiem viņu izglītības līmeņa un kvalifikācijas celšanā;

Izskatīt iespēju ierobežot tādu izglītības iestāžu dalību profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā, izmantojot publisko finansējumu, kas bez kuponu finansējuma neīsteno citas izglītības programmas, tādējādi tiks uzlabota piedāvājuma kvalitāte;


Iekļaut Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvi Labklājības ministrijas komisijā, kas apstiprina profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu sarakstus;

Nodarbinātības valsts aģentūrai sadarboties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, īstenojot uzraudzību par ESF atbalstīto izglītības programmu īstenošanu;


Profesionālās izglītības iestādēm veikt pakāpenisku pāreju uz moduļu sistēmu, īstenojot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas un izmantojot katru moduli kā neatkarīgu zināšanu un prasmju apguves elementu ar formālu zināšanu un prasmju pārbaudījumu;

Izvērtēt iespēju pārskatīt publiskā finansējuma sadales kritērijus, lai sekmētu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo izglītības piedāvājuma nodrošināšanā, iesaistot bezdarbniekus un personas ar viszemāko izglītības līmeni pieaugušo izglītības procesā

9. Ārpus formālās izglītības apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas un atzīšanas sistēmas izveide un ieviešana:

9.1. nepieciešamība pārvērtēt iepriekš iegūto izglītību un profesionālo darbību, meklējot jaunas turpmākās attīstības un karjeras veidošanas iespējas;

9.2. iespēja novērtēt dzīves laikā iegūto profesionālo kompetenci un iegūt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu


1) Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 29.1. pantam

ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana notiek, ņemot vērā attiecīgā profesijas standarta prasības;

ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu var deleģēt akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram;

kārtību, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, nosaka Ministru kabinets (Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.146);

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanaprofesionālās kompetences novērtēšana

2) Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.149 «Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi» nosaka profesionālās izglītības iestāžu valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;


3) Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlijā noteikumiem Nr.623 «Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums» Izglītības kvalitātes valsts dienestam ir funkcija – nodrošināt un koordinēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu, piešķirot akreditētai izglītības iestādei vai akreditētam eksaminācijas centram tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci;


4) Lai akreditētas izglītības iestādes vai akreditēti eksaminācijas centri iegūtu tiesības novērtēt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, Izglītības kvalitātes valsts dienests izstrādā un saskaņo ar IZM deleģēšanas līgumus;


5) Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2012.gada 10.aprīļa iekšējie noteikumi Nr.6 «Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas kārtība» precizē Dienesta darbības un pilnvaras attiecībā uz:

Profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanas pamatojuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu;

Profesionālās kompetences novērtēšanas uzdevuma deleģēšanu atbilstoši Dienestā saņemtajam pretendenta iesniegumam


Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!

[email protected]

Documents

Uzņemšana profesionālās izglītības iestādēs 2010.g.-2012.g