Upload
latvijas-banka
View
115
Download
5
Embed Size (px)
Citation preview
1
Kas tā par spēju – konkurētspēja?
Daina Paula, Makroekonomikas
analīzes daļas galvenā
ekonomiste
2016. gada 9. decembrī
MANA VIZĪTKARTE
• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un makroekonomiskā stabilitāte Latvijā
Saturs
• Tautsaimniecības konkurētspējas definēšanas iespējas;
• Dzīves kvalitāte un mērķi (1.uzdevums);
• Labklājības un dzīves kvalitātes izmērīšanas iespējas;
• Tautsaimniecības konkurētspējas atsevišķi aspekti: kā tie mērāmi un kādu priekšstatu sniedz:
– resursi un to izmantošana;
– eksporta konkurētspējas novērtēšanas aspekti;
• Neliels grupu darbs (2. uzdevums);
• Kopsavilkums;
• Informācija par zinātniski pētniecisko darbu konkursu
Kā var definēt konkurētspēju?
Pasaules ekonomikas forums: “Konkurētspēja ir institūciju, politiku un faktoru kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī. Produktivitātes līmenis savukārt nosaka labklājības līmeni, ko tautsaimniecība var iegūt”
WEF http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015;
OECD https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399 ;
IMF pētījumi, piemēram:
https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf
ECB Competitiveness Research Network:
http://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecbop163.en.pdf
IMD http://www.imd.org/wcc/;
http://www.imd.org/wcc/research-methodology/;
http://www.imd.org/uupload/imd.website/wcc/scoreboard.pdf;
U.C.…
Bieži par labklājības mērauklu izvēlas kādu no IKP rādītājiem, piemēram, IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes
IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, % no ES 28 valstu vidējā līmeņa
0
10
20
30
40
50
60
70
80
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat
IKP kā labklājības raksturotājam ir priekšrocības un trūkumi
• IKP saglabā popularitāti ērtās lietojamības dēļ: tas ir naudas izteiksmē absolūtos skaitļos izsakāms rādītājs, kas raksturo tautsaimniecības lielumu un sniedz priekšstatu par dažādu citu rādītāju, piemēram, potenciāli iekasējamo nodokļu, valdības parāda vai tirdzniecības bilances attiecību pret tautsaimniecības lielumu;
• Taču IKP neparāda to, cik vienmērīgi ienākumi ir sadalīti sabiedrībā, kā arī dažādu sociālo procesu un vides ietekmi uz to, cik apmierināts ar dzīvi jūtas iedzīvotājs;
Tāpēc tiek veidoti alternatīvi tautsaimniecības izaugsmes, materiālās labklājības un sabiedrības attīstības rādītāji, piemēram:
• Ekonomiskās labklājības rādītājs (Measure of economicwelfare, Nordhaus, Tobin);
• Ilgtspējīgas ekonomiskās labklājības indekss (Index ofsustainable economic welfare; Daly, Cobb);
• Ilgtspējīgas attīstības kopprodukts (Gross sustainabledevelopment product);
• Īstā progresa indekss (Genuine progress index),
• Tautas attīstības indekss (HDI),
• Sociālā progresa indekss,
• Laimes indekss u.c..
Turīgāko valstu TOP 10 nav vienlaikus valstis ar vienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu sabiedrībā (izmantojot Gini koeficientu)
IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās(SVF), 2015, 185 valstis
IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās(PB), 2015, 183 valstis
Katara Katara
Luksemburga Luksemburga
Singapūra Singapūra
Bruneja Kuveita
Kuveita Bruneja
Norvēģija AAE
AAE Norvēģija
Īrija Šveice
Sanmarīno ASV
Šveice Īrija
Gini koeficients
Katara (41.1, 2007, PB)
Singapūra (46.4, 2014, CIA)
Luksemburga (30.4, 2013, CIA)
Norvēģija (26.8, 2010, CIA; 25.9, 2012, PB)
ASV (45, 2007, CIA; 41.1, 2013, PB)
Tāpat šīs turīgākās valstis retāk parādās apmierinātības ar dzīvi augstākajos novērtējumos (iekavās vieta rangā)
World Happiness report(ANO), 2016, 157 valstis
Social progress index(Social progress imperative), 2016, 171 valstis
Šveice (2) Šveice (5)
Norvēģija (4) Norvēģija (7)
ASV (13) Īrija (12)
Īrija (19) ASV (19)
Luksemburga (20) … Latvija (36)
Singapūra (22) AAE (39)
AAE (28) Kuveita (45)
Katara (36)
Kuveita (41)
…Latvija(68)
15
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, izmantojot "Kantrilakāpņu" metodoloģiju un mēģinot to izskaidrot ar dažādiem
ietekmējošajiem rādītājiem
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Dānija (1.)
Lietuva (60.)
Latvija (68.)
Igaunija (72.)
IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums
Izvēles brīvība Devīgums Korupcijas uztvere
Dystopia (2.33) + residual
Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf
Sociālā progresa indeksa uzbūve
http://www.socialprogressimperative.org/global-index/#data_table/countries/spi/dim1,dim2,dim3
http://www.socialprogressimperative.org/wp-content/uploads/2016/07/SPI-2016-Methodological-Report.pdf
Sociālā progresa indekss
Cilvēku pamatvajadzības Labklājības pamatnosacījumi
Iespējas
Uzturs un pamata veselības aprūpe
Pamatizglītības pieejamība Personas tiesības
ūdens un sanitārie apstākļi Informācija un komunikāciju pieejamība
Personas brīvība un izvēles iespējas
Pajumte Veselības aprūpe un personiskā aprūpe
Tolerance un iekļaušana
Personas drošība Vides kvalitāte Augstākās izglītības pieejamība
Tomēr minētās turīgās valstis sastopamas augstās pozīcijās konkurētspējas indeksos
Globālais konkurētspējas pārskats, Pasaulesekonomikas forums (WEF), 2016, 138 valstis
Vadības attīstības institūta (IMD) konkurētspējas pārskats, 2016, 61 valsts
Šveice (1) Šveice (2)
Singapūra (2) ASV (3)
ASV (3) Singapūra (4)
Norvēģija (11) Īrija (7)
AAE (16) Norvēģija (9)
Katara (18) Katara (13)
Luksemburga (20) AAE (15)
Īrija (23)
Kuveita (38) … Latvija (37; + 6 pozīcijas pret 2015)
…Latvija(49; -5 pozīcijas pret 2015)
Neatkarīgi no tā, cik resursu ir kāda rīcībā,
ja nav zināms, kā tie lietojami, to vienmēr šķitīs par maz
Pēc pievienošanās ES darbaspēka pārvietošanās kļuva vienkāršāka; LV tā veicina emigrāciju; EE turīgā valsts ir tuvu, var strādāt, nepārceļoties, turīgās
valsts iedzīvotāji brauc iepirkties uz saņemt pakalpojumus
22
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995 2000 2004 2015 2030 2050
Latvija Igaunija
1.4 milj.2.5 milj.
1.1 milj.1.7 milj.
Avots: OECD; PIXABAY
Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
Avots: OECD; PIXABAY
Migrācija varētu būt viens no iemesliem, kurš pastiprinājis negatīvo dabisko pieaugumu, jo bieži emigrē fertilā vecuma iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014
Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums
Pavisam 23
Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika
Dabas resursi: energoatkarība Igaunijā ir zemākadegslānekļa ieguves dēļ
25Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay
0
10
20
30
40
50
60
70
80
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Igaunija Latvija
Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %
Energointensitāte uzskatāmi nošķir t.s. vecās un jaunās ES dalībvalstis atbilstoši produktivitātei; svarīgs arī izmantotās enerģijas veids
050
100150200250300350400450
BG EE CZ
RO PL
LK HU LV LT HR FI SI BE EL PT
CY SE
ES 2
8 FR NL
MT
EA DE ES AT IT UK
LU IE DK
ES valstu tautsaimniecības energointensitāte 2014. gadā, patērētā enerģija naftas ekvivalenta tonnās / 1000 EUR pievienotās vērtības
Avots: Eurostat
Atvērtība: EE galvenie tirdzniecības partneri jau kopš 90. gadiem –skandināvijas valstis; LV – 90.gados DE un UK, šobrīd – Baltija un RU
Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %
28
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
93
19
95
19
97
19
99
20
01
20
03
20
05
20
07
20
09
20
11
20
13
20
15
Zviedrija Somija Latvija Pārējās
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
19
93
19
95
19
97
19
99
20
01
20
03
20
05
20
07
20
09
20
11
20
13
20
15
Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija
Avots: CSP, Statistics Estonia
Atvērtība: tirdzniecība ar rietumu partneriem 90. gados un jaunās tūkstošgades sākumā – EE mašīnas un iekārtas, kamēr LV pārsvarā
koksne; tehnoloģiju pārneses potenciāls neveidojas
29
1993 1996 1999 2002 2005
Igaunija
Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)
Zviedrijatekstils (22.2%);
koks (21.2%)mašīnas (25.5%);
koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)
Latvija
Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)
Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)
Avots: CSB, Statistics Estonia
Izmaksu konkurētspēja: relatīvo vienības darbaspēka izmaksu kāpums neatspoguļojas ar SPCI deflētā reālā efektīvā kursa pieaugumā
90
100
110
120
130
140
150
160
170
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
37 valstis, deflēts arpreču un pakalpojumueksporta deflatoru
37 valstis, deflēts ar VDItautsaimniecībā kopumā
37 valstis, deflēts ar SPCI
37 valstis, deflēts ar IKPdeflatoru
42 valstis, deflēts ar SPCI
Avots: Eiropas Komisija
Reālā efektīvā kursa indekss, 2005 = 100%
Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā augusi arī periodos ar nelabvēlīgu relatīvo cenu dinamiku
Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā (2000= 100%)
Avots: PTO, LB aprēķini; * - īstermiņa statistikas dati
100
150
200
250
300
Šobrīd Latvijas eksporta tirgus daļa tuvākajās kaimiņvalstīs aug pieticīgāk vai sarūk; straujāk aug valstīs ar augstāku ienākumu līmeni
Latvijas preču eksporta daļa atsevišķu tirdzniecības partnervalstu importā (2005= 100%)
80
100
120
140
160
180
200
2010 2011 2012 2013 2014 2015 Jan-Aug 2016
Pasaulē
EE
LT
PL
GB
SE
DK
DE
Avots: PTO, Eurostat, MPP aprēķini
-15-10
-505
1015202530
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
Au
g
Nesadalītaisefekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējasefekts
Kopējaispieaugums
Latvijas preču eksporta ES importā daļas pārmaiņas, % un atsevišķu faktoru devums tajās, pp (12 mēnešu vidējais kāpums 2016. gada augustā)
Pastāvīgās tirgus daļas analīze (CMSA): Latvijas eksporta ES valstīs tirgus daļa aug vāji, taču uz konkurētspējas efekta rēķina
Avots: Eurostat, LB aprēķins; metode E. Skriner "Competitiveness and Specialisationof the Austrian Export Sector -A Constant-
Market-Shares Analysis" http://www.fiw.ac.at/fileadmin/Documents/Publikationen/Working_Paper/N_032-skrinerII.pdf;
Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
Latvijas HHI, preces (22 preču grupas) Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini
HHI Latvijai, izmantojot plašas preču grupas un galvenās tirdzniecības
HHI līmeni ietekmē neliels preču vai valstu grupu skaits
0.20
0.25
0.30
0.35
0.40
0.45
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
HHI LV
HHI EE
HHI LT
Avots: Eurostat; CSP; MPP aprēķini
HHI Baltijas valstīm, izmantojot tirdzniecības partneru dalījumu 11 grupās pēc dažādām to īpašībām
Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā: tas var nozīmēt gan ārvalstu kapitāla klātbūtni, gan ietvert reeksportu u.tml.
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
ES 28
Vācija
Igaunija
Latvija
Lietuva
Somija
Zviedrija
Malta (labā ass)
Avots: Eurostat
Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā, %
Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams rādītājs;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi lieto;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi);
Citu valstu pieredzes atdarināšana ne vienmēr dod cerēto rezultātu:
44
• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav dublējamas (piemēram, Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);
• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;
• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.
Tāpēc Latvija var:
45
• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par augstāku dzīves kvalitāti;
• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;
• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un ranžēt
Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• http://steadystate.org/discover/definition/
Zinātniski pētniecisko darbu konkurss
47
• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā
• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0
48
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze• Ekonomistu viedoklis• Pētījumi• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija