POLITISKĀS PARTIJAS UN VĒLĒŠANAS

1. Kas ir partijas? 2. Kā tās darbojas? 3. Kas finansē to darbību? 4. Kas drīkst kandidēt vēlēšanās?

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

Kas ir partijas?

Līdzdalības demokrātijā parlamentā ievēlētie sabiedrības pārstāvji – deputāti - rīkojas ar mūsu naudu un arī pieņem likumus mūsu vārdā. Mēs paši viņiem šīs tiesības esam devuši, apliecinot savu uzticību demokrātiskās vēlēšanās.

Tajās uz vienlīdzīgiem noteikumiem par varu cīnās politiskās partijas.

Demokrātijā vēlēšanām ir jābūt brīvām, vienlīdzīgām, aizklātām, vispārējām un tiešām.

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Booths.gif

Vēlēšanas sākas ar priekšvēlēšanu kampaņu

Priekšvēlēšanu kampaņa nav tikai plakātu izlīmēšana pa visu pilsētu un apbēršana ar solījumiem. Tās laikā veidojas visciešākā saikne starp mums – sabiedrību – un iespējamajiem pārstāvjiem parlamentā. Notiek dialogs, kura laikā ikvienam ir iespēja politiķus izprašņāt, izteikt tiem savus priekšlikumus un tādējādi ietekmēt sabiedriskos procesus

Vai esi kādreiz mēģinājis? Tas ir diezgan aizraujoši!

Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa ir kā eksāmens I

Viņi atbild uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, bet mēs „liekam viņiem atzīmi”, vēlēšanās izdarot savu izvēli. Tā ir reāla iespēja sajust, ka vara patiesībā ir mūsu pašu rokās. Taču, lai par savu izvēli mēs būtu pārliecināti, ir vērts aktīvi sekot līdzi politiskajām norisēm.

1. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/20/Nixon_campaigns.jpg 2. http://www.flickr.com/photos/infomatique/5462733949/

Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa ir kā eksāmens II

Iespējams, visinteresantāk ir vēlēšanas aplūkot kā aizraujošu procesu, kurā vēlēšanu cīņas dalībnieki – politiskās partijas – cīnās par noteiktu sabiedrības attīstības virzienu.

Katra partija pārstāv kādas noteiktas vērtības un priekšstatus par valsts pārvaldes veidu, ko apraksta savās priekšvēlēšanu programmās. Šo programmu pārzināšana un sekošana, vai politiķu darbi tiešām programmām atbilst, mums var izvērsties par azartisku un aizgrābjošu detektīva darbiņu. Vēlēšanu rezultātu veido pilsoņu balsu summa, tādēļ katra cilvēka piedalīšanās vēlēšanās ir ārkārtīgi nozīmīga. Tikai tā mēs varam būt pārliecināti, ka parlamentā patiešām būs pārstāvētas plašas tautas intereses. Arī mēs paši šādam parlamentam uzticamies daudz labprātāk.

POLITISKĀS PARTIJASPolitiskās partijas ir politiskas organizācijas, kurām ir

savs priekšstats, kā sabiedrībai būtu jādarbojas (to sauc arī par ideoloģiju); kuras pārstāv kādas sabiedrības grupas intereses; kā arī rūpējas, lai tās tiktu īstenotas.

Politiskās partijas no citām sabiedriskajām organizācijām atšķir mērķis iegūt varu.

Politiskās partijas ir viens no svarīgākajiem demokrātijas elementiem. Tajās brīvprātīgi apvienojas cilvēki ar līdzīgām interesēm un vajadzībām. Politiskās partijas ir kā starpnieks starp valsti un sabiedrību. Tās veido ciešu saikni ar mums – iedzīvotājiem - un pēc tam piedalās cīņā par varu, lai mūsu intereses un vajadzības pārvērstu likumos.

Partiju galvenās funkcijas• Politiskās partijas apkopo un izteic vārdos sabiedrības

intereses un prasības. Pārstāvniecība

• Partijas izvēlas no sava vidus biedrus, kas kandidē vēlēšanu sarakstos un pēc ievēlēšanas ieņem nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Elites veidošana, valsts līderu atlase

• Partijas veido saikni starp iedzīvotājiem un politisko sistēmu, tās nodrošina indivīdu un grupu politisko līdzdalību sabiedrības pārvaldīšanā.

Līdzdalība

• Saikne starp iedzīvotājiem un grupām (valstiskām un nevalstiskām organizācijām) palīdz izprast politiskās varas nozīmi un nepieciešamību. Tādējādi mēs arvien vairāk uzticamies valsts varas institūcijām.

Leģitimācija

• Politiskās partijas apkopo mūsu dažādās intereses politiskos konceptos un programmās, kurām mēģina panākt vairākuma atbalstu.

Politisko programmu veidošana, prasību uzklausīšana

• Iesaistoties politiskajās partijās, cilvēki panāk savu interešu īstenošanu dzīvē, kā arī iegūst zināšanas par politiskajām norisēm, ko sauc par politisko socializāciju.

Politiskā socializācija un mobilizēšana

• Darbība politiskā partijā palīdz izprast politisko sistēmu, līdz ar to mazinās dažādu konfliktu iespējamība.Sociālā integrācija

POLITISKĀS PARTIJAS Partijas atšķiras pēc sociālpolitiskajiem mērķiem, piemēram, ir liberālās, konservatīvās, sociāldemokrātiskās, komunistiskās partijas.

Atkarībā no tā, kādu vietu partijas ieņem politiskajā sistēmā, tās iedala valdošajās un opozīcijas partijās. Valdošās partijas parasti ieņem visvairāk vietu parlamentā, un to locekļi veido valdību, turpretī opozīcijas partijām parasti ir mazāks vietu skaits parlamentā. Partijas var būt gan reģionālas, gan nacionāla mēroga.

Vairāk par politisko partiju iedalījumu un organizācijas atšķirībām var lasīt UNESCO izglītības portālā http://www.dadalos.org/int/parteien/Grundkurs2/grundkurs_2.htm

POLITISKĀS PARTIJAS LATVIJĀ

Latvijā politisko partiju izveidošanos un darbību regulē Politisko partiju likums, Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas likums u.c.

Politiskās partijas Latvijā var dibināt Latvijas Republikas pilsoņi, un gatavību atbalstīt partiju jāapliecina vismaz 200 Latvijas pilsoņiem. Politiskās partijas biedri var būt 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. 2011.gada aprīlī Uzņēmumu reģistrā oficiāli reģistrētas 57 politiskās partijas un to apvienības. Taču jāatceras, ka ne visas no tām ir politiskās partijas.

Uzņēmumu reģistra mājas lapa: http://www.ur.gov.lv/partijas.html

PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA

Lai partija spētu darboties, tai ir vajadzīgs birojs, telpas, kur sapulcēties, piekļuve plašsaziņas līdzekļiem, iespēja publicēt partijas materiālus un daudzas citas lietas, kurām nepieciešama nauda.

Partiju iekšējā finansējuma lielāko daļu veido ienākumi no biedru naudām. Citi partiju iekšējie finansējuma avoti ir peļņa no saimnieciskās darbības un dažādiem sarīkojumiem.

PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA

Tomēr iekšējais partijas finansējums parasti nav pietiekams, lai partiju varētu uzturēt, tādēļ arvien nozīmīgāka loma ir arī ārējam finansējumam.

Tas var būt gan privātpersonu, gan juridisko personu ziedojumi (Latvijā partijām ziedot drīkst tikai privātpersonas un noteiktā apjomā) vai arī valsts dotācijas.

Ar valsts dotācijām politisko partiju var finansēt pilnībā vai arī daļēji, piemēram, piešķirot bezmaksas raidlaiku sabiedriskajā televīzijā u.c. Ārējos finansējuma avotus un veidu, kā nauda nonāk līdz partijai, nosaka katra valsts savos likumos.

Politiskās partijas Latvijā drīkst finansēt no:

• biedru naudas un iestāšanās naudas (partijas biedra ieskaitīto iemaksu un veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas);

• fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), kas kalendārā gada laikā nepārsniedz 100 minimālās mēnešalgas no vienas personas vienai partijai;

• ienākumiem, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā darbība;

• citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās partijas.

Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/

Politisko partiju saņemtie ziedojumi (latos) 2002. – 2010.gada pirmais pusgads

Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/

Latvijas politisko partiju finansēšana

Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā partiju finansēšanas sistēma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. 2002.gada grozījumi likumā ierobežoja partiju tēriņus vēlēšanās, nosakot partiju priekšvēlēšanu kampaņās izdevumu griestus. Sākotnēji tika noteikts, ka partijas nedrīkst izlietot vairāk par 0,20 latu uz katru vēlētāju (kopā aptuveni 279 631 latu).

2008.gadā izdevumu ierobežojumiem tika noteikts cits, elastīgāks aprēķina veids: mēneša vidējā bruto darba samaksai piemērojot koeficientu 0,0008 uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Piemēram, 10.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai partijas tēriņu ierobežojumi ir 571 211,72 lati jeb 38,32 santīmi uz vienu vēlētāju.

VĒLĒŠANAS Vēlēšanas ir process, kurā mēs tiešā veidā paužam

savu izvēli, atbalstot noteiktus kandidātus, uzticot viņiem turpmāk visas sabiedrības vārdā rīkoties ar kopējiem līdzekļiem un nodrošināt ikviena sabiedrības locekļa tiesību aizsardzību. Vēlēšanās mēs labprātīgi nododam daļu no savas brīvības ievēlētajiem pārstāvjiem. Tiesības vēlēt sauc arī par aktīvajām vēlēšanu tiesībām.

Vēlēšanas nav tikai aizpildītās zīmes iemešana vēlēšanu urnā. Tas ir arī krietns laika posms pirms vēlēšanām, kurā partijas skaidro savas nostādnes, kandidāti iepazīstina ar sevi un iecerēm ievēlēšanas gadījumā. Tā ir mūsu visu iespēja atrast saviem uzskatiem tuvāko politisko spēku. Tādēļ varētu teikt, ka

vēlēšanas ir demokrātijas kodols.

Demokrātiskās valstīs vēlēšanas raksturo VAIRĀKAS PAZĪMES

• Vēlēšanās var piedalīties visi pilsoņi neatkarīgi no dzimuma, rases, tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības.Vispārīgums

• Pirmkārt, vienlīdzīgs balsu svars, otrkārt, vienlīdzība vēlēšanu apgabalu sadalījumā, kur deputātu mandātu iegūst tie deputāti, par kuriem ir lielāks balsotāju skaits (proporcionalitāte).

Vienlīdzīgums

• Vēlētājs aizklātās vēlēšanās ir brīvs savā izvēlē un apzinās, ka pēc vēlēšanām viņš par savu izvēli netiks apspiests vai vajāts. Aizklātuma princips pasargā vēlētājus no balsu uzpirkšanas.

Aizklātums

• Vēlēšanās pilsoņi tieši ietekmē kandidātu likteni.Tiešums

• Deputātu kandidātiem ir vienādas iespējas cīnīties par varu un vēlētājam. Veicot izvēli, ikvienam no mums ir tiesības uz brīvību no jebkāda veida ietekmēm.

Vēlēšanas ir brīvas

SAEIMAS VĒLĒŠANASReizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, Latvijas Republikas pilsoņi ievēl Saeimu. Vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos – • Rīgā, • Vidzemē, • Latgalē, • Zemgalē un • Kurzemē. Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tādēļ no katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts deputātu skaits.

KAS DRĪKST PIEDALĪTIES?

• Latvijā vēlēšanu kārtību nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Ja esi Latvijas pilsonis un tev ir 18 gadu, tu esi balsstiesīgs.

• Tu vari piedalīties Saeimas vēlēšanās arī, ja atrodies ārvalstīs - personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu likumā noteiktajā kārtībā.

• Kopš 2009.gada tie vēlētāji, kuri atrodas apcietinājumā, var piedalīties vēlēšanās ieslodzījuma vietā.

• Savukārt, tiesību vēlēt nav tiem, kuri likumā paredzētajā kārtībā atzīti par rīcības nespējīgiem.

KAS DRĪKST KANDIDĒT?

Kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām iesniedz likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas vai partiju apvienības. Saeimā var ievēlēt ikvienu Latvijas pilsoni, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.

Tiesības tikt ievēlētam sauc par pasīvajām vēlēšanu tiesībām.

Nodaļu sagatavoja:

Biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna»Tālrunis: 67285585E-pasts: ti@delna.lvInternetā: www.delna.lv

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!