Ekonom isk sā kr zes ietekm e uz izgl t bu ī ī ī

Ilze Trapenciere

L IZD A konference

“Pedagogu darba vide un izgl t bas kvalit te”ī ī ā201 1 . gada 28. septem brī

Zi ojum a strukt raņ ū

• EI p t jum u Ekonom isk s kr zes ietekm e uz ē ī « ā īizgl t bu galvenie rezult ti ī ī » ā (2009., 201 0.)

• K r zes ietekm e da dos Eiropas re ionos ī žā ģ

• K o var dar t arodbiedr basī ī

K r zes ietekm e uz izgl t buī ī ī

EI/ETU CE darb ba - par kr zes ietekm i uz ī īizgl t buī ī

• EI kam pa aņ : www.ei-ie.org/handsup

• EI sem in ri par glob l s ekonom isk s kr zes ietekm i uz ā ā ā ā īizgl t bu Centr laj un Austrum eirop - Var ava (2009.), ī ī ā ā ā šBukareste (201 0.), K ijeva (201 1 .)

• EI P t jum iē ī- 1 . da a 2009 g. (48 valstis pavasar , 40 valstis ruden )ļ ī ī- 2. da a 201 0.g. (21 valsts) - aptaujaļ• Padzi in ts p t jum s ļ ā ē ī 201 0.gada ruden 4 valst s (ī ī Serbija,

Rum nijaā , Slovākija, Polija):

-P ta skolot ju darba apst k us un skolu ilgtsp ju sam azin t bud eta ē ā ā ļ ē ā ā žapst k osā ļ -Intervijas ar skolot jiem un skolu d irektoriem m azaj s lauku skol s.ā ā ā• P t jum s par kr zes ietekm i uz augst ko izgl t bu ē ī ī ā ī ī

Tēmas

1. K izgl t bas bud ets ir m ain jies kop kr zes s kum a ā ī ī ž ī š ī ā2. K bud eta izm ai as ir ietekm ju as pedagogus ā ž ņ ē š3. K arodbiedr bas v rt SVF aizdevum u, vai un k d i ir SVF ā ī ē ē ā

noteikum i izgl t b ī ī ā4. K da ir arodbiedr bu darba strat ija kr zes apst k osā ī ēģ ī ā ļ

5. C iti jaut jum iā

Rezult tiā

Rietum eiropa L iel kaj da Rietum valstu 2009.gadā ā ļā ā nebija

b tiska izgl t bas bud eta sam azin jum a, bet ū ī ī ž ākop 201 0. gada sam azin jum s ir pla i izplat ts š ā š īun sm ag k skar D Eiropas valstisā

Bud ets sam azin ts..ž ā .

Portugālē b tisks finans jum a sam azin jum sū ē āIt lijā ā – paredz ts 8 m iljardu EU R bud eta ē žsam azin jum s 3 gadu laik , atlai ot ā ā ž 1 30,000 skolot juāFrancijā – sabiedrisk sektora algu iesald ana vai ā ēšsam azin jum s, pa i izgl t bas sektorā ī š ī ī āSp nijā ā – pas kum i, kas ietekm izgl t bas bud etu; ā ē ī ī žpensiju, soci lo pakalpojum u, tiesisk s aizsardz bas ā ā īsam azin jum s, bet pa i – pedagogu atalgojum a ā ī šsam azin jum sā

... Eiropas ziem e u daļ ļā

N derlandēī – izgl t bas bud eta sam azin jum s ī ī ž ānebija paredz ts, bet atbalsta program m u un ēsubs d iju sam azin anaī āšrij Ī ā – fisk l kr ze nopietni ietekm sabiedriskos ā ā ī ē

pakalpojum us un izgl t bu, tai skait centraliz tos ī ī ā ēkolekt vos l gum us ī īL ielbrit nijā ā – sam azin jum s sabiedriskajam āsektoram

V cijā ā – nopietns sam azin jum s nav paredz ts, ā ēfinans jum s atkar gs no feder lo zem ju vald b mē ī ā ī ā

Centr laj un austrum eirop (CAE)ā ā ā

Situ cija nav daudzsolo a ā š …

pat taj s valst s, kur kr ze nebija ā ī īoti izteikta, notiek izgl t bas ļ ī ī

bud eta konsolid cijaž ā

Politiku arhipel gsā

L atvijā jaun vald ba ā īpar d s, k sp s izveidot ā ī ā ēbud etu atbilsto i SVF ž šaizdevum a noteikum iem

L ietuvā turpin s bud eta ā žsam azin jum s āsabiedriskaj sektor , t.sk. ā āizgl t bī ī ā

Slovenij ā vald ba sam azin ja algas par 5% un ī āatc la pabalstusē

Polija – ES “za sali a”, kur arodbiedr bas ļā ņ īpan ca vieno anos par 1 0% atalgojum a ā špalielin jum u pedagogiemā

Rum nij ā ā jaunais izgl t bas likum s palielin s skolu ī ī āfinansi lo autonom iju, kas cie i saist ta ar SVF ā š īspied ienu sam azin t izgl t bas bud etuā ī ī ž

K kr ze ietekm izgl t bas sist m u un pedagogusā ī ē ī ī ē

• M ateri lo un cilv kresursu sam azin jum s ā ē ā (atalgojum s, piem aksas un

pabalsti)

• Tiek palielin ts skol nu skaits klas ā ē ē• Sam azin s pied v to izgl t bas program m u skaitsā ā ā ī ī• M azo lauku skolu sl g ana vai reorganiz cijaē š ā• Palielin s pedagogu nepilnas slodzes nodarbin t baā ā ī• Sam azin s valsts finans jum s pedagogu profesion lajai pilnveidei ā ē ā• Pieaug atkar ba no pa vald bu finans jum a iesp j m ī š ī ē ē ā• Nenoteikt ba atalgojum a politik , kolekt vo l gum u sl g anī ā ī ī ē š ā

D zim um a aspekts

Vair kas valstis nor da, ka kr ze sm ag k ietekm ā ā ī ā ēsievietes (skolot jas, skolnieces, studentes), bet tikai āda as arodbiedr bas uzskata, ka t ir m r tiec ga politika ž ī ā ē ķ ī

Itālijā, piem ram , tika palielin ts pension an s vecum s ē ā ēš āsieviet m (ē 65 gad i)

D audz s valst s sam azin ti pabalsti sieviet m ā ī ā ē (piem .,

m aternit tes pabalsts); nepilna laika darbu bie k str d ā žā ā āsievietes

K r zes ietekm e uz augst ko izgl t buī ā ī ī +

AI granti (F, U K )

Invest cijas fiziskaj infrastrukt r ī ā ū ā(Ca, D e, No, Sc, Ch, U K , U S, NZ,

P tniec bas finans jum s (D , ē ī ē U S)

- Finans jum s iesald ts vai ē ē

sam azin sā Ee - 3%

Pl, H u - 7%

It, L t - 1 0%

Es - 25% Valensijas universit t sāē

Ie - p tniec bas un ē īkapit lizdevum u āsam azin jum sā

U S – valsts izdevum u sam azin jum s ā ($1 m iljards K alifornijā)

Akad m isko un arodbiedr bu ties bu ierobe ojum iē ī ī ž

Atalgojum a sam azin jum sā sterm i a darba l gum i (l dz 80% profes ras)Ī ņ ī ī ū Profesion l s autonom ijas ierobe ojum i (varas ā ā ž

koncentr cija adm inistratoru un m ened eru rok s)ā ž ā Pieaug atskait an s pras basīš ā ī Tie i uzbrukum i akad m iskajai br v bai š ē ī ī Tie i vai netie i arodbiedr bu ties bu ierobe ojum i š š ī ī ž

(kolekt vie l gum i)ī ī

Izgl t bas politiku Eirop ietekmī ī ā ē

• Fisk l un ā ā budžeta konsolid cijaā – “m s varam t r t tik, cik ē ē ēnopeln mā ” (nodok u iekas anaļ ēš )

• Spied iens sam azin t vald bas par du un bud eta defic tu ā ī ā ž ī (SVF)

• Bud eta bardz ba sabiedrisko pakalpojum u jom ( pa i izgl t b ) ž ī ā ī š ī ī ā• Atbild bas dele ana pa vald b m cer ba uz PPP ī ģēš š ī ā ī• D arba l gum u nosac jum u m ai a (tikai ind ividu lie darba l gum i, ī ī ņ ā ī

izvair an s no kolekt vo l gum u sl g anas)īš ā ī ī ē š

K arodbiedr b m pal dz t p rvar t kr ziā ī ā ī ē ā ē īK arodbiedr b m pal dz t p rvar t kr ziā ī ā ī ē ā ē ī

Var avas konferenc arodbiedr bas pie m a darb bas š ē ī ņē īstrat iju, kur akcent ja ēģ ā ē

• Izgl t bas darbinieku arodbiedr bu lom uī ī ī

• K sekm g k sadarboties ar vald bu ā ī ā ī• K un ar k d iem l dzek iem veicin t soci lo d ialogu ā ā ī ļ ā ā• M ekl t partnerus, lai veiksm g k var tuē ī ā ē :

• Pan kt skolot ju atalgojum a palielin jum u ā ā ā• Ietekm t SVFē

Sadarb bas partneri ī

• Studentu un skol nu ēorganiz cijas ā

• Vec ku organiz cijas ā ā• Arodbiedr bu konfeder cijasī ā• Skolu adm inistr cijaā• Augstskolas

• Profession l s asoci cijasāā ā• Pa vald bu organiz cijasš ī ā

Arodbiedr bu darba aspektiī 1 . Noskaidrot, ko vald ba grib dar t un k ī ī ā

stenos arodbiedr bu pras basī ī ī2. Zin t vald bas argum entus valsts ā ī

bud eta sam azin jum am pedagogu ž āatalgojum am

3. D a du valstu arodbiedr b m žā ī āsadarbojoties, izstr d t un pied v t ā ā ā āpl nu/strat iju, kas ietvertu pedagogu ā ēģdarba vides un izgl t bas kvalit tes ī ī āuzlabo anuš

4. Arodbiedr b m j uzst j uz invest cij m ī ā ā ā ī āakad m iskaj person l ē ā āā

K o dara arodbiedr basī ?

Vis āEiropā, arodbiedr bas piedal s soci laj d ialog ar ī ā ā ā āvald bu un pa vald b mī š ī ā

OAJ (F i) cen as ietekm t l m um u pie m jus vald b , parlam ent un š ē ē ņē ē ī ā āpa vald b s ar m r i skaidrot izgl t bas bud eta sam azin jum a sekasš ī ā ē ķ ī ī ž ā

AOb (Nl) cen as uzsv rt, ka izgl t ba ir izeja no kr zes, apvienojot izgl t bas š ē ī ī ī ī īkvalit ti, izgl t bas soci los m r us un darba apst k usā ī ī ā ē ķ ā ļ

SNES-FSU (F) pieprasa kolekt vu atbild bu, uzsverot izgl t bas politikas ī ī ī īizv les, kas balst s uz 4 atsl gas v rd iemē ā ē ā – izgl t ba, nodarbin t ba, atalgojum s ī ī ā īun pensijas

FNE (P) uzsver, ka izk anaļūš no kr zes ir balst m a uz stingr m ilgterm i a ī ā ā ņinvest cij m izgl t bī ā ī ī ā

K o dar t ī ... vald b mī ā• L iel ku uzm an bu piev rst ā ī ē

izgl t bas kvalit tei un faktoriem , ī ī ākas to ietekm ē

• Sabalans t izgl t bas kvalit ti, ē ī ī āizgl t bas m r us (ar soci los) un ī ī ē ķ ī āpedagogu darba apst k us ā ļ

• U zsv rt invest ciju noz m i izgl t b ē ī ī ī ī ā• U zst t uz ilgterm i a invest cij m ā ņ ī ā

izgl t bī ī ā• D efin t skaidru strat iju, kur ē ēģ ā

izgl t ba b tu kr zes risin jum a ī ī ū ī āb tiska da aū ļ !

K o dar t t l kī ā ā ?

Diskusijas Sadarb baī

J su jaut jum i, ieteikum i?ū ā

lizda@ lizda.lv

www.lizda.lv

www.ei-ie.org

Izm antoti EI P tniec bas instit ta m ateri li (G.Catlaks, D .Robinson, ē ī ū āM .Rom er)