1

Ekonomiskās attīstības tendences

un monetārā politika eirozonā

Līva ZorgenfreijaMonetārās politikas pārvaldes ekonomiste

24.08.2016

Rīga

Lielākās nozares gan eiro zonā, gan Latvijā ir rūpniecība, sabiedriskie pakalpojumi, tirdzniecība un nekustamais īpašums

Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm (%)Eiro zona Latvija

2

Eiro zonas ekonomika pakāpeniski atkopjas, nesen pārsniegusi pirmskrīzes līmeni; Latvijai vēl ir, kur augt, taču izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši

Reālais IKP (indekss, 2008.g 1.cet.=100)

70.0

75.0

80.0

85.0

90.0

95.0

100.0

105.0

110.0

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

EZ-19

Vācija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Latvija

Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini

1.6

-0.9-0.3

0.9

1.6

6.2

4.0

3.02.4

2.7

-2.0

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

2011 2012 2013 2014 2015

Eiro zona

Latvija

Reālā IKP izaugsme (%)

3

Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi

Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

Avots: Eurostat

0

5

10

15

20

25

30

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Eiro zona Vācija

Grieķija Spānija

Francija Itālija

Latvija

4

Ekonomiskā izaugsme bijusi un turpinās būt mērena. Brexit ietekmē Anglijas centrālā banka pazeminājusi UK izaugsmes prognozes. Visdrīzāk Brexit

rezultātā redzēsim arī eiro zonas prognožu samazinājumu

-2.0

-1.0

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

6.0

7.0

8.0

ASV Lielbritānija Dānija Zviedrija Āzijas valstis NVS valstis Pasaule Latvija Eiro zona

Vidēji 2011-2013

Vidēji 2014-2015

Vidēji 2016-2018

Anglijas CB pēc-referenduma, 2016-2018

Faktiskā un prognozētā reālā IKP izaugsme eiro zonā un pasaulē (vidēji norādītajā periodā, %)

Avots: ECB 2016g. Jūnija BMPE prognozes, Anglijas centrālās bankas prognozes no 2016.g Augusta Inflācijas ziņojuma 5

6

Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē pēdējo gadu laikā ļoti strauji kritušās. Naftas cenas šobrīd ir par 56% zemākas, nekā 2014.g vidū

Pasaules preču cenas: pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)

Avots: Bloomberg

0

20

40

60

80

100

120

140

160

0

500

1000

1500

2000

2500Pārtika

Nafta (labā ass)

-76%

Izejvielu cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu eiro zonā

Eiro zonas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces

Pārtika Inflācija kopā

Avots: Eurostat 7

Izejvielu cenām arvien ir būtiska ietekme uz patēriņa cenām arī Latvijā, izmaksu ietekmē sarūk arī pakalpojumu cenu devums

8

-2.0

0.0

2.0

4.0

6.0

8.0

10.0

12.0

14.0

16.0

1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces

Pārtika Inflācija kopā

Latvijas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos)

2.3

0.0

0.7

0.2

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

2012 2013 2014 2015

Avots: Eurostat

Avots: Eurostat

9

Monetārā transmisija

Ekonomiskā aktivitāte

Inflācija

Inflācijas gaidas

Procentu likmes

Valūtas maiņas kurss

10

Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā

-1

0

1

2

3

4

5

6

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

ECB

Bank of Japan

FED funds rate

Bank of England bank rate

Riksbank repo rate

Swiss national bank LIBOR target rate

Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)

Avots: Bloomberg

11

2014. gada jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes. ECB likmēm seko naudas tirgus likmes – arī negatīvā teritorijā. Taču

tas nav bijis pietiekami, lai sasniegtu mērķi – inflāciju tuvu, bet zem 2% …

→ Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā

→ Uzlabot transmisijas mehānismu

→ Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū

→ Stimulēt kreditēšanas attīstību

Avots: ECB, Bloomberg

Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)

-0.6

-0.4

-0.2

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

2014 2015 2016

Noguldījuma iespējas likme

Galvenā refinansēšanas likme

Aizdevuma iespējas likme

EURIBOR-3M

12

Standarta instrumenti TLTRO ABSPP CBPP3 PSPP CSPP

ECB izmantotie darbarīki cenu

stabilitātes nodrošināšanai

…tādēļ tika ieviesti nestandarta mēri: Eirosistēma šobrīd piedāvā bankām likviditāti caur daudziem papildus kanāliem

Banku likviditāte

Paplašinātā aktīvu pirkšanas

programma

14

Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma strādā?

Avots: ECB, BBC

Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus…

1. 3.

2. 4.

5.

…ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk…

… kā rezultātā samazinās procentu likmes…

…veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu…

…stimulējot tautsaimniecības izaugsmi

Valdības obligāciju ienesīguma līkne, EIRO ZONA

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y

Janvāris 2014 16.08.2016

Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y

Janvāris 2014 16.08.2016Avots: Bloomberg

PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas. Parāda refinansēšanas izmaksas kļuvušas ievērojami lētākas

15

Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)

Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini

Kopš uzsākta PAPP kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami samazinājušās

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Vācija

Igaunija

Somija

Francija

Grieķija

Īrija

Itālija

Lietuva

Latvija

Portugāle

Eiro zona

* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam 16

17

Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā pozitīvi, bet par spīti brīvi pieejamai likviditātei – lēna kreditēšanas atkopšanās; Latvijā kreditēšanas pārmaiņu temps tuvojas eiro zonas vidējam līmenim, bet ievērojami atpaliekam no kaimiņvalstīm

Kreditēšanas gada pārmaiņas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (%)

-15

-10

-5

0

5

10

Jan/14 Apr/14 Jul/14 Oct/14 Jan/15 Apr/15 Jul/15 Oct/15 Jan/16 Apr/16

Igaunija Lietuva Latvija Eiro zonaAvots: ECB

Valūtas maiņas kurss EUR USD (labā ass), Nominālais efektīvais kurss 2005=100 (kreisā ass)

Avots: ECB, Eurostat

Monetārās politika ietekmējusi arī eiro kursu. Tas krities, tādējādi balstot eksportētājus un ekonomikas attīstību

1.000

1.050

1.100

1.150

1.200

1.250

1.300

1.350

1.400

1.450

90.0

92.0

94.0

96.0

98.0

100.0

102.0

104.0

106.0

108.0

110.0

2012 2013 2014 2015 2016

Eiro zonas NEER (38)

EUR USD

18

Fiskālā politika: vēl ir, kur augt! LV valdība turpina veidot budžetu ar deficītu, nodokļu paaugstināšana rada nenoteiktību.

Nepieciešamas strukturālās reformas, lai nelietu naudu caurā mucā

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

4

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

Eiro zona - 19 Igaunija Latvija

19

Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP)

Avots: Eurostat

20

Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti. Monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā

un strukturāla politika.

Kopsavilkums

• Eiro zonas IKP izaugsme lēna, Latvijas IKP izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši;

• Jau tā ne pārāk optimistiskās ekonomiskās izaugsmes prognozes visdrīzāk Brexit ietekmē tiks pārskatītas uz leju – mūsu tradicionālo eksporta tirgu izaugsme saglabāsies lēna;

• Inflācija pēdējos gados eiro zonā un Latvijā ļoti zema gan zemās izaugsmes, gan (jo īpaši) straujā izejvielu cenu krituma rezultātā;

• ECB cīņa pret zemo inflāciju: PAPP (jo standarta monetārās politikas instrumenti nav pietiekami efektīvi)o pazeminājušās procentu likmes gan valstīm, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – lēnām atjaunojas

kreditēšana;

o sarucis valūtas kurss, tā atbalstot eksportētājus;

• Monetārā politika viena pati nespēj balstīt ekonomiku – vajadzīgs atbalsts arī no fiskālas politikas puses; nepieciešams veikt strukturālās reformas.

22

PALDIES PAR UZMANĪBU!