SAUSIŅA 3. D.: 73-85.lpp.POROZOVA 1.D.: 43-49.lpp.

Lipīdu iedalījums

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&id=330_3.html#navtop

Lipīdi Lipīdi ir dažādas ūdenī nešķīstošas vielas, kas šķīst

organiskajos šķīdinātājos: tauki, eļļas, fosfolipīdi, vaski, steroīdi.

Tauki un eļļas Tauki un eļļas sastāv no vienas glicerīna

molekulas un trim taukskābju molekulām: tauki satur pārsvarā piesātinātās taukskābes (starp

oglekļa atomiem nav dubultsaišu), tāpēc parasti istabas temperatūrā ir cieti; atrodas galvenokārt dzīvnieku valsts produktos),

eļļas satur pārsvarā nepiesātinātās taukskābes (starp oglekļa atomiem ir dubultsaites), tāpēc parasti istabas temperatūrā ir šķidras; atrodas galvenokārt augu valsts produktos un zivīs.

http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/K_12/default.aspx@tabid=21&id=310.html

Tauki un eļļas Nepiesātinātajos taukos ir dubultsaites starp C

atomiem, piesātinātajos – nav.

Tauku un eļļu nozīme organismā: enerģētiski bagāta uzturviela, rezerves enerģijas uzkrāšana, siltumizolācija, orgānu mehāniska aizsardzība, hidroizolācija (piemēram, ūdensputni spalvas

ietauko).

Fosfolipīdi Molekulā pie glicerīna piesaistītas divas taukskābes

un fosfāta grupa; taukskābju „astes” ir hidrofobas jeb ūdenī nešķīstošas, „galva” hidrofīla jeb ūdenī šķīstoša,

tāpēc ūdens šķīdumā molekulas veido dubultslāni ar „galvām” uz āru – tā veidotas visu šūnu membrānas

http://www.google.lv/imgres?imgurl=http://4.bp.blogspot.com/_wQ-5DNnXjEY/TUa5hNG56EI/AAAAAAAABY0/OKngXtfJk4Q/s1600/lipidbilayer.gif&imgrefurl=http://biologipedia.blogspot.com/2011/01/fosfolipid.html&usg=__-8vHRn7UCwHnyogGxjY2XMrLJBA=&h=239&w=300&sz=15&hl=lv&start=1&sig2=3694SXkbUDkZ5lKb89ZqSw&zoom=1&tbnid=xTdTCId3H_gPsM:&tbnh=92&tbnw=116&ei=OcKeTePZD8WxtAbgt436AQ&prev=/images?q=fosfolipid&hl=lv&biw=1148&bih=635&gbv=2&tbm=isch&itbs=1

Vaski taukskābes saistītas ar augstākā spirta molekulu.

Nešķīst ūdenī, ir plastiski. augu vaski pārklāj stumbru, lapas un augļus, pasargājot

no mehāniskiem bojājumiem, pārmērīga mitruma vai iztvaikošanas,

aitu vasks lanolīns ietauko vilnu, bišu vasks – bites no tā veido šūnas, kurās dēj olas un

uzkrāj medu, kašalotiem galvā spermaceta orgāns, kas satur daudz

vaska, palīdz ienirt līdz 3100 m dziļumam, jo ļauj peldēt, mainoties ūdens temperatūrai un spiedienam.

Steroīdi saliktas molekulas:

holesterīns – ietilpst dzīvnieku šūnu membrānu sastāvā, ir izejviela vitamīnu un hormonu (piemēram, dzimumhormonu) sintēzei,

anaboliskie steroīdi - sintētiski medikamenti, kas ir līdzīgi vīrišķajiem hormoniem, piemēram, testosteronam,

kortisteroīdi – zāles, ko izmanto dažādu iekaisumu ārstēšanā.