Preiļu Valsts ģimnāzijas avīze

#2 janvāris– februāris

2015

Februāri - gada, nu jau nosacīti aukstāko mēnesi, kurš šoreiz ir neticami mai-

nīgs un slidens, vieglāk pārdzīvot, jo to sasilda mēneša vidū esošo svētku

gaidīšana un svinēšana.

Lai gan skeptiķi smīn par plīša lāčiem, siržu parādi veikalu skatlogos, sarka-

najām rozēm, ar ko jau kopš janvāra vidus pilni ziedu veikali, tomēr tajā ir

sava burvība, ko noteikti der izbaudīt.

Bet... Svētkiem pa vidu, viena ļoti būtiska lieta, mācības. Trešajiem kursiem

tuvojas eksāmeni, februārī gaidāms Žetonu vakars, Ēnu diena, ZPD aizstāvē-

šana...

Kā mainījušās prioritātes 21.gadsimta skolēnam? Vai izglītība nu ir nostum-

ta malā, un svarīgāka šķiet virtuālā dzīve? Facebook, instagram, drau-

giem.lv, twitter u.t.t. Šie, tikai daži manis nosauktie interneta portāli, mūs

ievelk gluži kā purvā, no kura izbrist ir sarežģīti. Atcerieties, īstā dzīve, pa-

tiesās emocijas, satikšanās ar draugiem, pastaigas—tas viss ir daudz, daudz

labāk. Mūsdienās būtiski komercializēt visu, ar ko var nopelnīt, tomēr neaiz-

mirsīsim par tradīcijām, par mūsu vajadzībām šajā realitātē.

Ja tev patlaban kaut kur neveicas, iedvesmojies sasniegumiem citās frontēs!

Piemēram, uzzinot ko jaunu un noderīgu „Pēdu” janvāra-februāra numurā.

Un, ja vēlaties uzlabot sev omu, ieprieciniet kādu citu, jo februāris vien ar 28

dienām, bet īpašo Valentīndienu, ir kā radīts tam.

„Varavīksnei ir septiņas krāsas, bet mīlestībai- septiņreiz septiņas. „–Zenta Mauriņa-

Veselību, mīlestību un stipru gribu vēlot,

Agnese

Šajā numurā atradīsiet

atbildes uz šādiem jautāju-

miem:

Ko par savu darbu, skolu

domā Vilhelmīne Jakimova?

(2.lpp)

Kā veicās „Comenius” pro-

jekta dalībniekiem, kad viņi

viesojās Somijā? (3. lpp)

Kā veicās Laurai Neicinie-

cei spēlē „Gudrs un vēl gud-

rāks” ? (4. lpp)

Kas ir Ēna un kā kļūt par

to ?(5. lpp)

Kādas emocijas ir

„Comenius” ceļojuma dalīb-

niecēm, kuras dosies uz Spā-

niju ? 6. lpp)

Kas jaunāks parlamentā?

(7. lpp)

Kā pagatavot debešķīgu

šokolādes kēksiņu? (8. lpp)

Uz kādiem pasākumiem

kārtīgiem ģimnāzistiem obli-

gāti jādodas ?(9. lpp)

Kā ar anketas jautājumiem

tika galā Iluta Čača ?(10.lpp)

Kādas ir ģimnāzistu priori-

tātes? (11.lpp)

Kas būtu jāzina par Valen-

tīndienu ?(12., 13.lpp)

2

Jaunajam gadam sākoties, daudzi no mums apņēmās šajā mācību

semestrī mācīties vairāk, nekā pagājušajā. Nu, lūk! Lielais svētku maratons ir bei-

dzies, tāpēc ir laiks nopietni pievērsties mācību procesam, tāpēc šoreiz viedokli par

izglītību un ārpusstundu aktivitātēm jautājām Preiļu bibliotēkas bērnu literatūras no-

daļas vadītājai, kā arī teātra grupas “Kājām gaisā” vadītājai Vilhelmīnei Jakimovai.

Kādām īpašībām, Jūsuprāt, ir jāpie-

mīt labam skolniekam?

Teikšu pavisam īsi – cieni sevi un

citus, esi atbildīgs.

Kāds ir Jūsu viedoklis par Preiļu

Valsts ģimnāziju?

Daudzpusīgu iespēju skola mērķtie-

cīgiem jauniešiem ar stingru rak-

sturu, tādiem, kas zina, ko šai dzīvē

grib sasniegt. Daudzi pedagogi ir

spēcīgas personības un lieliski sava

amata meistari, par ko liecina au-

dzēkņu augstie mācību rezultāti.

Kādi trūkumi/mīnusi/nepilnības

pašlaik ir Preiļu skolās?

Man grūti spriest, jo, kopš nestrādā-

ju skolā, par skolu problēmām zinu

pastarpināti, bet tas vairs nav ob-

jektīvi. Vienmēr esmu uzskatījusi,

ka jebkuras skolas veiksmes atslēga

ir vecāku un skolotāju pareiza iz-

pratne par audzināšanas un izglītī-

bas jautājumiem un cieša savstar-

pēja sadarbība, tad arī ar skolēniem

viss būs kārtībā.

Kā Jums šķiet, vai Preiļu jaunie-

šiem ir pietiekami aktivitāšu, ar

kurām nodarboties pēc skolas?

Iespēju ir daudz, traucē pasivitāte

un nevēlēšanās, ko interesantu uz-

sākt pašiem.

Kurām aktivitātēm skolēni dod

priekšroku?

Sociāli aktīvie jaunieši šodien ir ļoti

noslogoti – tautas dejas, mākslas ,

vai mūzikas skola, sports, koris, ie-

saistīšanās skolēnu pašpārvaldē u.c.

aktivitātes, un man prieks par vi-

ņiem, jo tas atraisa personību, mobi-

lizē, viņi prot plānot savu laiku. Ta-

ču liela daļa jauniešu ir vienkārši

dzīves baudītāji, tā ir mūsu sabiedrī-

bas pasīvā daļa, kuri nav spējīgi risi-

nāt pat savas problēmas, visā vaino-

jot apkārtējos, kur nu vēl ko darīt

kolektīva vai sabiedrības labā.

Kāds varētu būt iemesls lielajam

kavējumu skaitam skolās?

Bezatbildība un necieņa pret sevi (ja

runa ir par neattaisnotiem kavēju-

miem), bet daudz nākas kavēt arī

attaisnoti

Jūsuprāt, vai mūsdienās jaunieši

novērtē izglītības nozīmi?

Ceru, ka novērtē, diemžēl arvien bie-

žāk nākas sastapties ar situāciju, kad

cilvēka izglītības līmenis neatbilst

intelekta un kultūras un arī profesi-

onālajam līmenim. Uzskatu, ka mū-

su valstī jāceļ augstākās izglītības

prestižs.

Kāds ir Jūs viedoklis par Ēnu dienu?

Vai Jūs varēs ēnot?

Tā ir iespēja reāli iepazīt konkrētas

personas 1 darba dienas aktivitātes.

Viss atkarīgs no cilvēka, kuru ēno,

kā viņš spēj atklāt un nodemonstrēt

savas profesijas vai amata ikdienu.

Pieteikusies neesmu, bet, ja kādam

ir interese, laipni lūdzu!

Par šo komandu esmu droša- svarīgā

brīdī nepievils! Esam dažādi, bet kopā

mums ir labi!

Intervija

Rakstu sagatavoja Daiga Golubeva

3

Ģimnāzisti iepēdo Somijā

Dodoties prom no Rīgas, jutā-

mies droši un brīvi, taču, kad izkā-

pām no lidmašīnas pirmajā pietur-

vietā - Helsinkos, gaisā valdīja

patīkams uztraukums, jo viesģime-

ņu satikšana bija tikai pāris stundu

attālumā, un lidostā jau iepazinā-

mies ar projekta dalībniekiem no

Skotijas un Spānijas.

Baudot patīkamo atmosfēru, ko dā-

vāja gan viesģimenes, gan pārējie

`Comenius` dalībnieki no Spānijas,

Turcijas, Skotijas, Portugāles, Poli-

jas, Grieķijas un, protams, Somijas,

iepazinām tuvāk valsts tradīcijas,

kultūru un tipisko somu ģimeni. Šo

piecu dienu laikā, ko pavadījām

Somijā, paspējām iepazīt skolas

telpas, kur ikdienas gaitas pavada

mūsu viesmīlīgie projekta dalībnie-

ki – somi. Skolā, Ziemassvētku bur-

vības, piparkūku un tradicionālo

kūku `tortu` smaržas pārņemti,

baudījām koncertu, kas sirdi pildīja

ar patīkamu siltumu, jo dziedājām

gan paši, gan koncerta rīkotāji. Lie-

liski laiku pavadījām „Rokua”

geoparkā, kur piedalījāmies dažā-

dās āra aktivitātēs, kas, protams,

beidzās ar sniega kauju un siltu

smieklu pildītām sarunām. Noteik-

ti, jāmin tas, ka īstenojām arī savu

bērnības nepiepildīto sapni, beidzot

apciemojām Ziemassvētku vecīti,

kurš mājo pašos Somijas ziemeļos,

Lapzemē. Tieši tur arī izdzīvojām

Somijas ziemas brīnumzemi, kas

piesātināta ar Ziemassvētku lampi-

ņām, eglītēm, svētku noskaņu ap-

kārt un draiskām sniega pārslām,

kas viegli ieskāva un virmoja mums

apkārt visu dienu.

Pēdējās dienas rītā, atvadoties no

viesģimenēm un jauniegūtajiem somu

draugiem, gaisā bija jūtams emociju

virpulis, kas kādam izsauca skumjas,

kādam asaras, bet vēl kādam vieglu

smaidu, aiz kura slēpās neatkārtojami

pozitīvo, aizraujošo un neaizmirstamo

dienu atmiņas.

Dienu pavadījām tverot pēdējos

mirkļus kopā ar ārzemju draugiem,

apskatot pilsētu Oulu. Tomēr pienāca

skumjās atvadas, kad tikām aizvesti

uz Oulu lidostu, kur gatavojāmies li-

dojumam uz Helsinkiem, lai tur pava-

dītu pēdējo nakti Somijā. Visu lidoju-

ma laiku gremdējāmies atmiņās par

neaizmirstamo laiku, ko sniedzis pro-

jekts `Comenius`.

Lai gan Latvijā mūs sagaidīja vēsas

lietus lāses sejā, mūsu sejas rotāja

smaids, kas kliedēja patīkamā noguru-

ma atstātās pēdas. Dienas, ko pavadī-

jām Somijā, joprojām palikušas atmi-

ņā. Lielu paldies skolotājai Annai Ver-

zai, kura deva iespēju piedalīties šajā

piedzīvojumā, kura laikā gan patīkami

pavadījām laiku, gan paplašinājām

savas svešvalodas zināšanas.

Drēgnu lietus lāšu pavadīti, 7.decembra rītā četri `Comenius` dalībnieki no Preiļu Valsts ģimnāzijas (Lāsma Anspoka, Jūlija

Mihailova, Mārtiņš Lisovs, Dairis Dolģis) un skolotāja Anna Verza devās uz Rīgas Lidostu, lai piecas dienas pavadītu Somijā.

Rakstu sagatavoja: Lāsma Anspoka

4

Agrs 13.janvāra rīts dažiem ģimnāzistiem, skolotājiem bija īpašs, jo viņiem

bija jābrauc uz Rīgu , lai vai nu piedalītos „Gudrs un vēl gudrāks”, vai atbalstītu savējo, pro-

ti, Lauru Neicinieci (1.D). Šo raidījumu mēs varēsim redzēt 6.februārī plkst. 19.05 LTV1 ka-

nālā. Bet kādas sajūtas bija un ir dalībniecei Laurai, to uzzināsi šajā lapaspusē.

Kā veicās raidījumā?

Tiku līdz otrajai kārtai, lai gan netiku

līdz finālam, es tomēr nejūtos vīlusies,

jo galvenais bija tur būt un iegūt jaunu

pieredzi.

Kāds bija Tav mērķis, piedaloties

"Gudrs un vēl gudrāks"?

Pats pirmais mērķis bija saņemties un

aizsūtīt pieteikuma anketu, un tad,

kad es uzzināju, ka piedalīšos

raidījumā, mans mērķis bija neizkrist

jau pirmajā kārtā un pārbaudīt savas

zināšanas un veiksmi. Protams,

gribējās tikt līdz finālam, bet kā

sanāca, tā sanāca.

Kurš bija sarežģītākais jautājums?

Tagad, atceroties jautājumus, tie vairs

nešķiet tik sarežģīti kā spēles laikā, jo

tad uz jautājumu bija jāatbild dažu

sekunžu laikā, un savu darīja arī uz-

traukums. Viens no sarežģītākajiem

jautājumiem bija tas ,kurā bija dots

zīmējums, kuru redzu pirmo reizi

dzīvē, un no 3 dotajiem atbilžu vari-

antiem jāizvēlas zīmējuma autors.

Kas tev šķita visinteresantākais

raidījumā "Gudrs un vēl gudrāks"?

Visinteresantākais bija pats filmēšanas

process, lai gan tas bija diezgan nogur-

dinoši, jo filmēšana un visi saga-

tavošanās pasākumi ilga gandrīz 6

stundas, bet raidījuma pārraide TV

ilgst tikai pusotru stundu.

Ko tu vēl ilgi atcerēsies no

13.janvāra, kad piedalījies "Gudrs

un vēl gudrāks"?

Man šķiet, ka šo dienu es vispār

nekad nevarēšu aizmirst, to nevar sa-

dalīt svarīgākos brīžos un ne tik

būtiskos brīžos. Visa diena bija ļoti

interesanta un tā man bija pilnīgi jauna

un neaizmirstama pieredze.

Kādu pieredzi tu guvi no šī pasāku-

ma?

Sapratu, ka ne vienmēr svarīgi ir iegūt

uzvaru. Daudz būtiskāk ir piedalīties,

iepazīt jaunus cilvēkus un labi pavadīt

laiku.

Ko darīji, lai sagatavotos "Gudrs un

vēl gudrāks"?

Īpaši neko daudz nedarīju, jo jautāju-

mi bija neparedzami un tiem saga-

tavoties bija vienkārši nereāli, un, pro-

tams, man ir prieks par savām klases-

biedrenēm, kuras sataisīja lieliskus

plakātus, lai atbalstītu mani spēlē.

Ko tu novēli ģimnāzistiem Jaunajā

gadā?

Ģimnāzistiem novēlu, lai šis Jaunais

gads būtu veiksmīgs, jauniem un in-

teresantiem piedzīvojumiem bagāts, kā

arī, ja kādreiz kaut kas nesanāk, neva-

jag saskumt un padoties pie pirmajām

grūtībām. Vienmēr ir jādodas uz

priekšu pretī saviem sapņiem.

Intervija

Rakstu sagatavoja Andis Stabulnieks

5

Šogad ”Ēnu diena 2015” notiks 11.

februārī. Skolēni varēs pieteikties

piedāvātajām vakancēm no 19. jan-

vāra līdz 4. februārim (citus gadus

beigu datums parasti tika pagarināts

uz pāris dienām, jo bija liels ēnot

gribētāju skaits). Biznesa izglītības

biedrība Junior Achievement – Yo-

ung Enterprise Latvija (JA-YE Latvi-

ja )īsteno šo karjeras izglītības

programmu jau četrpadsmito gadu.

Ēnu dienas akcijas mērķis ir iepazīs-

tināt skolēnus ar dažādu profesiju

un nozaru prasībām, lai palīdzētu

jauniešiem izvēlēties profesiju un

atbilstoši sagatavotos darba tirgum,

kā arī demonstrētu saistību starp

izglītību un karjeru, rosinot skolē-

nus nopietni pievērsties mācībām.

Veidojot sadarbību starp skolu, sa-

biedrību un darba vidi, akcija sekmē

jauniešu integrāciju sabiedrībā un

darba tirgū nākotnē.

Kā kļūt par Ēnu?

- Reģistrējies enudiena.lv vai uzrunā

potenciālo Ēnu devēju pats!

Portālā enudiena.lv Tu vari pieteik-

ties maksimums uz 3 vakancēm,

tādēļ rūpīgi izvērtē, kuras Tevi inte-

resē visvairāk! Piesakoties uz trim

vakancēm, Tev būs katrai jānorāda

prioritāte, proti, pieteikumi vakan-

cēm Tev būs jāsakārto secībā no sva-

rīgākā (1.prioritāte) līdz mazāk sva-

rīgai (3.prioritāte).

Piesakoties vakancei, Tev būs jāpa-

mato, kāpēc vēlies „ēnot” konkrēto

personu un profesiju. Pārdomā

rūpīgi, ko rakstīt pieteikumā, jo šī

motivācija būs galve-

nais atlases kritērijs, pēc kura Ēnu

devēji izvēlēsies savas ēnas. Tas,

ko ierakstīsi motivācijas ailītē, būs

izšķiroši!

Ņem vērā, ka uz pieteiktajām Ēnu

dienas vakancēm bieži veidojas

konkurss, un var arī gadīties, ka

piedāvāto vakanču sarakstā neat-

rodi sev vēlamo. Ja tā, uzņemies

iniciatīvu un sarunā pats savu Ēnu

devēju! Sazinies ar izvēlētā uzņē-

muma pārstāvjiem, informē par

gaidāmo ”Ēnu dienas” akciju, izsa-

ki vēlmi piedalīties un pamato,

kāpēc uzņēmumam būtu Tevi jā-

uzņem ”Ēnu dienā”.

Kā jau katru gadu, arī 2014.gadā

tajā piedalījās PVĢ audzēkņi, ēno-

jot visdažādākās profesijas gan

Preiļu apkārtnē, gan arī ārpus tās.

Kopumā ”Ēnu diena 2014” piedalī-

jās apmēram 50 ģimnāzijas au-

dzēkņu.

”Ēnu diena” ir lieliska iespēja uzzi-

nāt ko jaunu par dažādām profesi-

jām un redzēt to, kas ikdienā nav

pieejams. Šī diena sniedz sajūtu, ka

jebkura profesija ir aizsniedzama,

vajag tikai tiekties uz savu mērķi

un neapstāties pie pirmajām grūtī-

bām. Šajā dienā Tu vari būt jebkas!

P.S. Es pati ar šo projektu saskāros

tikai tad, kad sāku mācīties ģimnā-

zijā. Gan 10., gan 11..klasē es ie-

saistījos šajā projektā, ja būs iespē-

ja, darīšu to arī šogad. Iesaku to

darīt arī Jums!

Ēnu diena

Rakstu sagatavoja: Anete Vintiša

6

Kamēr mēs februārī sildīsimies istabās, 8 ģimnāzistes (Arta Katkeviča, Jacinta Vilcāne, Renāte Malnača,

Santa Fedotova, Airita Erte, Rūta Vucāne, Beāte Pudule, Samanta Smirnova) un skolotāja Anna Verza dosies caur Milānu uz

saulaino, silto Spāniju— „Comenius” projekta ietvaros. Interesanti, kādas emocijas viņām ir tagad, domājot par ceļojumu uz

Seviļas reģionu.

Tiempo soleado en España

Pagaidām nav vēl nekādu īpašu

emociju, varbūt pāris dienas pirms

paša ceļojuma būs kādas īpašākas

sajūtas, bet pagaidām galva pilna

ar skolas darbiem. Tuvojas eksā-

meni, tā, nu lūk, pilns dažādu kur-

su un papildnodarbību. Nesanāk

laika domāt par Spānijas ceļojumu.

Bet tas pagaidām...

Arta Katkeviča, 3.A

Sajūtas ir visnotaļ satraucošas. Tas

ir kā doties pretī nezināmajam.

Nav ne jausmas, ko un cik daudz

ņemt līdzi mantas. Nesaprašana

par iespējamajiem riskiem vai ne-

izdošanos. Protams, vienmēr ir

jācer uz to labāko! Pozitīvās sajūtas

paspilgtina pagājušā gada novem-

bra tikšanās ar Spānijas pārstāvēm,

no kurām vienu uzņēmu pie sevis

mājās. Vēl joprojām ikdienā tērzē-

jam caur telefona aplikācijām, sū-

tot bildes, video vai vienkārši ap-

mainoties ar informāciju. Katrā

ziņā tas liek justies mierīgāk, ka tur

gaida jau iepazīti cilvēki Miera

sajūtu rada arī tas, ka skolotāja

Anna Verza

visu savlaicīgi jau ir mums, ceļo-

tājām, pastāstījusi un iepazīstinā-

jusi, jo pēdējās dienās tas būtu

tikai lieks stress. Protams, šis ce-

ļojums iekrīt saspringtā laikā,

kāds jau visiem ir februāris, taču

es domāju, ka tas ir tā vērts! Jā,

tas būs tā vērts! Esmu tik tiešām

priecīga par šo iespēju! Paldies!

Airita Erte, 2.D

Pagaidām īpašu sajūtu nav, bija

vienīgi mazs satraukums līdz

brīdim, kad uzzināju pie kādas

ģimenes es dzīvošu “Comenius”

Spānijas mobiltitātes nedēļā.

Šobrīd galvā tikai ZPD veidošana,

tāpēc par Spānijas burvību domāšu

vēlāk.

Jacinta Vilcāne, 2.A

Esmu sajūsmā, jau no bērnībā

valsts, uz kuru gribēju apmeklēt, ir

Spānija, un tagad tas piepildīsies —

jātic saviem sapņiem, tad arī tie

īstenosies. Nevaru sagaidīt, kad

varēšu izbaudīt silto spāņu sauli,

garšīgos ēdienus un iepazīt vairāk

viņu kultūru, kā arī satikt jau-

niegūtos draugus.

Rūta Vucāne, 2.D

Nemanot paskrēja gandrīz pusotrs

gads kopš pirmās ‘Comenius’

vizītes Latvijā. Tās laikā es uz-

ņēmu burvīgu, karstasinīgu spāņu

meiteni, pie kuras arī dzīvošu savas

vizītes Spānijā laikā. Satraukums ir

milzīgs, un nepacietība gūst

virsroku. Šoreiz ātrāk nekā parasti

no skapja tālākā plaukta varēšu

vilkt ārā plāno pavasara jaku un

puķainās kleitas. Ceļojums būs

neaizmirstams piedzīvojums ar

kārtīgu kultūršoka piedevu. Uz

mājām atpakaļ apsolām atvest

pozitīvu noskaņojumu un dažus

nozagtos plus grādus no Lepes!

Santa Fedotova, 2.D

Rakstu sagatavoja: Andis Stabulnieks

7

Parlamenta ziņas

Rakstu sagatavoja: Renāts Konovalovs

Mācību gada 2. semestris ir veiksmīgi iesācies, un šķiet,

ka beidzot ziema ir pašā bargumā un priecē tos, kuri ir

sniega un aukstuma mīļi un baudītāji, bet neskatoties

uz to, tas mūs neattur no mūsu ikdienas dzīves un pie-

nākumiem. PVĢ Ģimnāzistu parlaments arī ir apņēmī-

bas pilni, jo šajā mācību pusgadā ir vēl tik daudz jāpa-

veic!

Atskatoties uz 1. mācību semestrī paveikto, esam prie-

cīgi un gandarīti par katru mazāko vai lielāko darbiņu,

ko esam paveikuši, lai gan mums pašiem, gan Jums,

ģimnāzistiem, skolas dzīvi padarītu interesantāku.

Mums ir prieks, ka esam godam aizstāvējuši ģimnāzijas

vārdu dažādos rīkotajos semināros, sanāksmēs.

Liels gandarījums, ka diezgan veiksmīgi visa aizvadītā

pusgada laikā esam skaitījuši un apkopojuši kursu ie-

gūtos punktus ĢP rīkotajā konkursā ‘’Kurss 2015’’, pro-

tams, prieks, ka daļa no ĢP ir iesaistījušies Preiļu Bērnu

un Jauniešu Centra rīkotajos ‘’Līderu skola’’ semināros

un sapulcēs.

Mums ir liels prieks, ka mūsu idejas vienmēr tiek atbal-

stītas gan no skolēnu, gan no skolotāju puses, un ideju

ģenerēšanā piedalās arī pārējie ģimnāzisti. Protams,

neviens cītīgs darbs nav iedomājams bez kļūdām, bet

mēs tās visas noteikti izvērtēsim, un no tām mācīsimies,

lai vairāk tās nepieļautu un spētu uzlabot skolas vidi.

Novēlām visiem kārtīgi izbaudīt atlikušās ziemas priekus!

8

Ieteikumi

Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele

Mīlestība iet caur vēderu!

Ziemas mēneši ir īstais brīdis, lai noceltu no skapja aug-

šas noputējušās pavārgrāmatas un palutinātu mīļos ar

kādu gardumu! Lai uzceptu kādu kūku, nevajag īpašu

notikumu, tomēr, ja reiz februārī mums tāds ir dots, tad

nevajadzētu to ignorēt.

Šokolādes kēksiņi Sastāvdaļas

100 g rūgtās šokolādes

150 g sviesta

3 olas

1 glāze cukura

160 g miltu

1 tējkarotes cepamā pulvera

Pagatavošana

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C temperatūrai. Šokolādi

sagriež mazos gabaliņos. Saputo olas ar cukuru, pievieno

izkausētu sviestu, visu saputo. Pakāpeniski pieber miltus,

kas sajaukti ar cepamo pulveri un iecilā šokolādes gabali-

ņus. Liek iekšā kēksa veidnītēs. Liek krāsnī un cep 20

minūtes.

Cik ilgi nosnausties?

Gandrīz katram ģimnāzistam ir nācies kaut reizi cīnīties

ar miegu, lai varētu mācīties vai pabeigt pusgada darbus

vienā naktī. Kafijas tasītes gan notur acu plakstiņus vaļā,

bet nepalīdz iegaumēt jēdzienus un formulas. Šādos brī-

žos lietderīgi ir uz pāris minūtēm ļauties miega varai.

Tomēr ir svarīgi zināt, cik ilgi atpūsties, lai pamostoties

varētu pilnā sparā turpināt mācīšanās procesu!

10 – 20 minūtes

Šāda ilguma miegs ir ideāls, lai restartētu smadzenes un

iegūtu jaunu enerģijas lādiņu. Pēc pamošanās cilvēks jū-

tas izgulējies un gatavs darbam!

30 minūtes

Daži pētījumi pierāda, ka šāda ilguma miegs izraisa ap-

dulluma sajūtu, kas ilgs vēl vismaz 30 minūtes.

60 minūtes

Šāds nosnaušanās ilgums ir vislabākais, lai uzlabotu at-

miņu un nostiprinātu tikko iegūto informāciju. Tomēr

pēc pamošanās var būt neliels apdullums.

90 minūtes

Šis ir viens pilns miega cikls, kas iekļauj arī sapņošanas

stadiju. Šāds miega ilgums uzlabo radošumu, izdomu,

atmiņu un spēju veikt sarežģītus uzdevumus. Pamošanās

pēc šāda miega ir viegla un bez blakusparādībām.

Tomēr katram cilvēkam organisms darbojas savādāk,

tāpēc nevajadzētu paļauties uz miega minūtēm, bet dar-

bus pabeigt laicīgi, lai varētu baudīt pilnvērtīgu 8 stundu

miegu.

Šis ir ļoti pretrunīgs laiks – dabā valda ledus un aukstums, skolēnu prātus nodarbina saspringtais mācību pro-

cess, tomēr cilvēku sirdīs jūtams arī siltums, ko rada tuvojošies mīlestības svētki. Tieši mūsu spēkos ir neapjukt

starp šīm izjūtām un panākt tieši pretējo – izbaudīt labāko no tā visa!

9

Aktuāli

Lielākā izstāde skolēniem

Kas: 21. starptautiskā izglītības iz-

stāde Skola 2015

Kad: No 27. februāra līdz 1. martam

Kur: Starptautiskajā izstāžu centrā

Ķīpsalā, Rīgā

Kāpēc: Skola „2015” – aktīvā un

radošā vidē, trīs dienu garumā,

Tev būs iespēja iegūt visaptve-

rošu informāciju par jaunākajām

un populārākajām mācību pro-

grammām Latvijā un ārzemēs,

piedalīties atraktīvos konkursos,

satikt draugus un lieliski pava-

dīt laiku! Vienlaicīgi Ķīpsalā notiks

starptautiskā grāmatu un izdevniecī-

bu izstāde.

Par pagājušo gadu: Izstādi „Skola

2014” trīs dienu laikā apmeklēja 17

802 interesentu, kurus informēja,

izglītoja un izklaidēja 152 dalībnieki

no 13 valstīm – Latvijas, Lietuvas,

Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes,

Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Igauni-

jas, Krievijas, Francijas, Izraēlas un

Kanādas.

Es pati apmeklēju „Skolu 2014” un

viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir

lielisks pasākums skolēniem. Pieda-

lījos dažādos konkursos, ieguvu

daudz grāmatzīmju un pildspalvu ar

augstskolu iniciāļiem :D,

saņēmu atbildes uz sev interesējo-

šiem jautājumiem, kā arī bukletus ar

informāciju par sev vēlamajām studi-

ju iespējām. Kopumā tā bija kolosāla

diena, un varu tikai ieteikt doties uz

izstāžu centru Ķīpsalā.

“Latvijas Grāmatu izstāde 2015”, ku-

rā varēs baudīt autoru priekšlasīju-

mus, piedalīties grāmatu atvēršanas

svētkos, tikties ar ievērojamiem

rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu

grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar

izdevniecību jaunumiem, iegādāties

grāmatas par īpaši izdevīgām izstā-

des cenām, kā arī “Grāmatu maiņas

punktā” mainīties ar citu lasītāju grā-

matām.

Ieeja: Bez vecuma ierobežojuma vis-

iem, kam ir svarīga sava nākotne!

Izstādi “Skola 2015” rīko Starptautis-

ko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sa-

darbībā ar Latvijas Republikas Izglītī-

bas un zinātnes ministriju.

Projekta darbu un zinātniski pētnie-

cisko darbu aizstāvēšana ir 18. feb-

ruārī, tā ir trešdiena, bet 17.f ebruārī

būs projektu diena. Veiksmi ZPD un

projektu izveidē!

Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne

10

Anketa

Katru dienu mēs visi satiekamies ar skolotājiem. Mēs redzam viņu ārējo izskatu, dzirdam balsi, bet

dažreiz gribas uzzināt ko vairāk. Tieši tāpēc ir izveidota anketa, uz kuras

jautājumiem šoreiz atbildēja matemātikas skolotāja Iluta Čača

Rakstu sagatavoja: Laima Givoina

1. Vārds Iluta

2. Uzvārds Čača

3. Horoskops Svari

4. Dzīves moto Vienmēr smaidi! Nekad neapstājies pie pirmajām grūtī-bām.

5. Mīļākie svētki Ziemassvētki

6. Mīļākais gadalaiks Vasara

7. Mīļākā filma Cilvēka bērns

8. Mīļākais/-ā aktieris/ aktrise -

9. Mīļākais mūzikas stils Pēc noskaņojuma

10. Mīļākais/-ā dziedātājs/-a vai grupa Nav konkrētas

11. Mīļākā nedēļas diena Sestdiena

12. Acu krāsa Zaļganpelēka

13. Par ko gribējāt kļūt bērnībā? Ārstu

14. Neaizmirstamākais piedzīvojums PVĢ Katra diena ir kā jauns piedzīvojums

15. Kādi ir Jūsu hobiji? Dziedāšana un dažādu lietu veidošana ar rokām

16. Kas Jums garšo un kas negaršo? Garšo – saldumi. Negaršo – grūti pateikt.

17. Vai Jums ir kādas iesaukas? Bērnībā varbūt bija, tagad neesmu dzirdējusi.

18. Vai Jums ir mājdzīvnieki? Nē.

19. Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumen-tu? Jā, akordeonu

20. Cik ilgi strādājat PVĢ? 1 gadu un 2 mēnešus

21. Vai Jums patīk sava profesija? Kāpēc? Jā, jo katra diena sniedz kaut ko jaunu. Nav vienmuļš darbs.

22. Novēlējums PVĢ audzēkņiem Vēlu, lai jūs izprastu klasesbiedrus un skolotājus, atcero-ties, ka jebkuras rīcības pamatā ir kāds pozitīvs nodoms.

11

Aktuāli

Rakstu sagatavoja: Agnese Bicāne

Paldies, par aptaujā sniegtajām atbildēm, daudzas bija ļoti asprātīgas, kas vien liecina par ģimnāzistu opti-

mistisko skatu uz dzīvi. Respondentu skaits: 49 Vīrieši: 17 Sievietes: 32 Vidējais vecums: 17.6 gad i. Kopā no

visiem PVĢ audzēkņiem aptaujā piedalījās: 27%( no visiem kursu audzēkņiem aptaujā piedalījās: 1.D – 33%, 1.B –

13%, 1.AH – 19%, 2.A – 10%, 2.B – 24%, 2.D – 25%, 3.BK – 50%, 3.A – 28%, 3.D – 41%)

12

Valentīndienas fakti

Viduslaikos cilvēki ticēja,ka putni atrod savu partneri

tieši Valentīndienā,tāpēc izdomāja,ka tāpat jābūt arī ar

cilvēkiem.

Katru gadu tiek izsūtītas vairāk kā viens miljards

Valentīndienas apsveikumu kartiņu..

Pati vecākā atrastā Valentīndienas kartiņa ir rakstīta ap-

mēram 1415.gadā. To sūtija kāds vīrs savai franču izcelsmes

sievai, kamēr viņš pats atradās Londonas tornī. Šī vēstule

vēl joprojām ir apskatāma Lielbritānijas muzejā.

Verona, Itālijas pilsēta,kur Šekspīra radītie varoņi Romeo

un Džuljeta dzīvoja, katru gadu saņem apmēram 1000

vēstuļu,kas adresētas Džuljetai Valentīndienā.

Daudzi cilvēki tic, ja sieviete Valentīndienā redz, lidojot

sarkankrūtīti, tad viņa apprecēs jūrnieku. Taču, ja viņa redz

zvirbuli, tad viņa apprecēs nabadzīgu vīru un būs ļoti

laimīga. Taču, ja viņa ierauga Valentīndienā zelta zivtiņu,

tad viņa apprecēs bagātnieku.

Valentīndienā ir izplatīti skūpstīšanās konkursi. Ilgākais

skūpsts,kas ir reģistrēts, ir ildzis apmēram 30 stundas.

Visvairāk Valentīndienas kartiņu saņem skolotājas, ko

viņām dāvina viņu audzēkņi. Bērni vecumā no 6 līdz 10

gadiem katru gadu uzdāvina vairāk nekā 650 miljonu

Valentīndienas kartiņu.

Apmēram 9 miljoni vientuļo cilvēku katru gadu nopērk

kādu dāvanu savam mājdzīvniekam.

Rakstu sagatavoja: Laila Givoina

13

Valentīndienas sākums

Galvenā redaktore: Agnese Bicāne

Skolotājs konsultants: Ingūna Patmalniece

Žurnālisti: Laima Givoina, Ieva Skutele, Laila

Givoina, Anete Vintiša, Andis Stabulnieks,

Daiga Golubeva, Agnese Bicāne

Mākslinieciskais noformējums: Laila Gi-

voina

Datorsalikums: Andis Stabulnieks

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJAS

AVĪZE

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Kooperatīvā iela 6

Tālr.: 653 21663,

Fakss: 653 21745,

E-pasts: preiluvalstsgim@pvg.edu.lv

Leģenda vēsta – Romā 5. gadsimtā dzīvojis priesteris Va-

lentīns, kurš kritis imperatora nežēlastībā par to, ka slepe-

ni laulājis kareivjus, kuriem tajā laikā nav bijis atļauts būt

precētiem. Par šo likuma pārkāpumu Valentīnam pie-

sprieda nāvessodu, kas tika izpildīts 14. februārī.

Par godu Valentīnam katoļi svin svētkus, kas nav saistīti

ar romantisku mīlestību, bet gan ar līdzjūtību un sirsnību

pret saviem līdzcilvēkiem.

Tradīcija izcelt tieši 14. februāri aizsākās Lielbritānijā. 14.

gadsimtā Dž. Čosers uzrakstīja poēmu par godu karaliskā

pāra saderināšanās paziņošanai. Par godu šai mīlestībai

līksmoja arī tauta. Gadsimtu gaitā aizmirsās oficiālie svēt-

ku cēloņi, bet tradīcija sveikt un iepriecināt mīļoto, kā arī

atzīties kādam jūtās, palika.

Ar laiku cilvēki šiem svētkiem pievērsās ar vien vairāk.

14. februārī visā pasaulē tiek nosūtīts miljoniem apsvei-

kuma kartiņu, dāvāti ziedi un saldumi.

Katram cilvēkam šie svētki asociējas ar citādākām emoci-

jām - kāds apgalvo, ka viņam tie ir vienaldzīgi, bet cits

rotā māju sārtos toņos un iegādājas šokolādes siržu kal-

nus.

Tomēr, kā vēsta leģenda, Valentīndiena nav vien roman-

tiskai mīlestībai veltīta, tā ir tikai vēl viens iemesls atcerē-

ties biežāk uzsmaidīt līdzcilvēkiem un iepriecināt tuvos.

Bet varbūt kādam šī diena būs tiešām īpaša un izrādīsies

īstais brīdis atzīties līdz šim apslēptās simpātijās. Galve-

nais ir nepukoties par sirsniņu vilni veikalu plauktos, bet

izbaudīt šo laiku ar visu saldo februāra piegaršu!

Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele