Preiļu Valsts ģimnāzijas avīze

#2 marts, aprīlis 2015

Kalendārs vēsta, ka pavasaris iestājas konkrētā datumā. Tomēr dabā un

sirdī šī apburošā gadalaika atnākšana ir neprognozējama, bet par to

nekļūdīgi liecina cilvēku noskaņojums un putnu treļļi.

Vēja spārniem tuvojas ziedoņlaiks, kurš ģimnāzistiem nes spriedzes pilnas

dienas, īpaši, trešajiem kursiem, kuriem, pavasarī jākārto centralizētie

eksāmeni.

Pirms pāris nedēļām iegādājos savu pirmo hiacenti, jo iepriekš, kā par

brīnumu, nebiju šo ziedu manījusi pavasaros rotājot savu palodzi, jo to

godam veica sīkie sniegpulkstenīši vai pirmās saules ielīksmotās tulpes.

Vēlējos arī savās mājās ienest pavasarīgo noskaņojumu. Nekāda profesionāle

augu audzēšanā, protams, neesmu, tomēr pēc nedēļas mana hiacinte

uzziedēja plaukstas lieluma, violeti sārtiem ziediem un piepildīja visu istabu

ar neaprakstāmi saldu smaržu. Lūk, šajā šķietami nenozīmīgajā ziedā es

saskatīju sava pavasara sākumu. It kā nekas īpašs, bet sajūtas uzreiz daudz

patīkamākas un pavasarīgākas.

Pavasaris nav tikai dabas atmoda, arī cilvēkeim laiks ļauties pavasara

vieglumam, mosties un uzņemt vitamīnus pēc samērā drūmās ziemas, kas

šogad pat ar laikapstākļiem nelutināja.

Atraisīsim domas spirgtajiem pavasara vējiem, un ienirsim pumpuru

spēcinošajā plaukumā, uz īsi brīdi aizmirstot nebeidzamo steigu!

Sirdī-pavasari, Acīs-prieku, Sejā-smaidu, Sevī-veselību!

Siltu, iedvesmojošu un enerģisku pavasari vēlot, Agnese

Šajā numurā lasiet:

Kā veicas Līvai, ko viņa

domā par PVĢ tagad (2.

lpp)

ieteikumi pavasarim (3.,

4. lpp)

Kā ģimnāzistiem ir veicies

konkursos, skatēs (5.lpp)

Iepazīsti tuvāk Inetu

Ivanovu.(6. lpp)

Joku diena vēsture (7. lpp)

2

Līvas sleja

Gudri un lieli cilvēki to sauktu

par radošo krīzi, bet priekš ma-

nis tas ir saules, D vitamīna un

dzīvesprieka trūkums. Nezinu,

ar ko lai sāk šo stāstu.

Lai būtu tā- 21. februārī saņēmu

ziņu no Agneses, ka redkolēģija

labprāt publicētu kādu rakstu

par to, kā man iet un ko es daru.

Nu neko, jāuzraksta vien ir!

Nekad nav sanācis rakstīt kaut

ko uz pasūtījuma, it īpaši ja nav

tam nepieciešamās iedvesmas

(jā, domraksti par Mērnieku

laikiem un Dzīvnieku fermu nebija

izņēmums…).

Tātad, šobrīd studēju RTU Uz-

ņēmējdarbību un vadību. Katru

reizi, kad kādam pasaku, ko es

mācos, sāku smieties, jo līdz

pēdējam biju pārliecināta, ka

iešu uz eksaktajām zinātnēm un

ekonomiku jau nu noteikti nes-

tudēšu. Bet dzīve taču ir tik ne-

paredzama, ne tā?

Arī jums, ģimnāzisti, varu ietikt

tikai vienu- beidziet domāt “nu

man tā kosinusu teorēma, organ-

iskā ķīmija un Lielās Franču

Revolūcijas sekas dzīvē nekad

nenoderēs!” un klausieties, ko

jums māca! Ja ne pierakstiet vai

iegaumējiet, tad vismaz veltiet

40 minūtes uzmanības skolotājai

un ieklausieties! Ja man vēlreiz

būtu iespēja izmantot 3 ģimnāzi-

jas gadus, es ar dubultu interesi

ietu tieši uz kulturoloģijas

stundām, jo tās, lai arī cik

bezjēdzīgas un garlaicīgas

reizēm nešķistu, ir vienas no

visizglītojošākajām. Pie šīs do-

mas nonācu šovasar, iegrimstot

Dena Brauna “Da Vinči kods”

un citu grāmatu vilinājumā, ku-

ras, starp citu, varu ieteikt izlasīt

arī jums!

Ik pa brīdim pārskatu bilžu

mapītes ar atmiņām no ģimnāzi-

jas un mazliet saskumstu. Skolā

bija tik viegli, tik bezrūpīgi un

tik forši! Izbaudiet to nestei-

dzoties! Vienmēr patīk

ģimnāzijā, satikt skolotājus, bet

īpaši silti vienmēr paliek ieejot

PVĢ bibliotēkā pie audzinātājas

Vijas un ieraugot sava kursa

“mājiņu” pie sienas.. Arī šobrīd

nevaru savaldīt smaidu, jo

domās esmu atkal ģimnāzijā.

Savā pēdējā redaktores slejā uz-

svēru, ka vajag izmantot katru

iespēju, ko piedāvā dzīve. No

šiem vārdiem neatkāpjos, tikai

atkārtošos. Steidzīgā Rīga un

pašas uzņēmība ļoti raiti

aizpilda mana plānotāja lapas

un, ziniet, brīvā laika trūkums un

pilnvērtīgi pavadītas dienas rada

ļoti labas sajūtas!

Andim droši vien būs grūti sa-

tilpināt, droši vien vajadzēs ma-

nas domas izgriezt, taču vēl tikai

gribu piebilst vienu- šie trīs

ģimnāzijas gadi jāiedomājas kā

skrējiens, kurā tieši beigās jāsavāc

visi spēki un jāiet uz maksimumu!

Aizmirstiet par nogurumu un

saņemieties! Lai neatkārtojami

skaista ir tā diena, kad plecu pie

pleca kopā ar kursabiedriem

varēsiet lepni iesoļot Preiļu KN,

saņemt ziedu klēpi, skaistus vār-

dus, patiesas emocijas un ar

gandarījumu nodziedāt- “Vienmēr

tavā priekšā es, ģimnāzists!”. Lai

izdodas!

Rakstu sagatavoja: Līva Luriņa

3

Atnākot pavasarim, daba pamazām pamostas un kļūst arvien krāšņāka. Tāpēc mums vajag sekot tai

– sakārtot sevi, domas galvā un ar prieku gaidīt Lieldienas.

Pavasara tīrīšana

Sākot plaukt pumpuriem,

zaļojot zālei un parādoties

pirmajiem tauriņiem, rodas

vēlme sakārtot arī vidi sev

apkārt. Lai to darītu, nav

jāgaida Lielā talka, bet var sākt

no mazumiņa, piemēram,

izšķirojot sava rakstāmgalda

atvilktnes un atbrīvojoties no

papīru kaudzēm, ko mēs

turam, jo domājam, ka tas

kādreiz var noderēt. Vajag

pieņemt faktu, ka, ja neesam

kaut ko izmantojuši pēdējā

pusgada laikā, tad visdrīzāk,

ka tas arī nenotiks un tam

labākā vieta ir atkritumu

grozā.

Veselība

Esam aizvadījuši vēl vienu

aukstu ziemu, kuras laikā

gribējās palīst zem siltas segas

ar televizora pulti vienā un

iemīļoto šokolādes batoniņu

otrā rokā. Tomēr pavasaris ir

laiks, kad pulti nolikt tālāk un

sākt domāt par to, kā

izskatīsimies un varbūt

atklāsies, ka tie ir patiesāki,

nekā likās līdz šim!

.

karstās vasaras dienās

pludmalē. Sniega sega jau

nokusi, tāpēc ir īstais laiks vilkt

ārā no skapja sporta tērpu un

sākt savu skriešanas sezonu!

Lai veiksmīgāk sekotu līdzi

savai izaugsmei un varētu

savos panākumos dalīties ar

draugiem, var izmantot

dažādās piedāvātās

viedtālruņu aplikācijas, kas

piefiksēs katru noskrieto

kilometru, paziņos par

patērētajām kalorijām un sniegs

dažādu tev noderīgu

informāciju.

Lieldienu tradīcijas

Liekas, ka tikai nesen svinējām

Ziemassvētkus, bet nu jau klāt

Lieldienas. Senlatvieši pavasara

saulgriežos izmantoja iespēju

sanākt visiem kopā un pareģoja

turpmākos gada notikumus.

Dažkārt šie ticējumi liekas

mazliet nereāli, bet, manuprāt,

ir iemesls kāpēc tie ir zināmi arī

mūsdienās, tāpēc būtu vērts

tajos ieklausīties

Lieldienu rītā agri jāceļas,

tad visu gadu būs

možums.

Ja Lieldienās līst lietus, tad

tas līs katrā svētdienā

līdz Vasarsvētkiem.

Lai būtu skaists un čakls,

tad Lieldienu rītā ar

saules lēktu ir jāiet

strautā mazgāties, kas

tek no vakariem uz

rītiem.

Lieldienās jāsitas ar olām –

kuram stiprākā ola tas

būs ilgākais dzīvotājs.

Kas olas bez sāls ēd, tas

visu vasaru daudz

melos.

Ja bļodiņā griežot divas olas

ar pirkstu, tās sasitas,

tad nākamā gadā

apprecēsies.

Ja Lieldienu rītā saule

uzlēkusi spodra, būs

karsta vasara.

Kurš Pirmajās Lieldienās

pirmais laukā iziet, tam

tajā gadā laime

gaidāma.

Lieldienās jāiet lasīt skaidas,

tad atradīšot zudušas

lielas.

Ieteikumi

Rakstu sagatavoja: Ieva Skutele

4

Ieteikumi

Olu krāsošana

Mūsdienās ir pieejamas

dažādas olu krāsošanas

metodes. Veikalos var

iegādāties specializētas

uzlīmes, pārtikas krāsvielas un

pat jau gatavas nokrāsotas olas.

Tomēr nekas nespēs aizstāt to

sajūtu, kad tu pats ar savām

rokām veido rakstu, saliekot

kopā visdažādākos dabas

materiālus un pat līdz pēdējam

brīdim nezinot, kā izskatīsies

tieši tavs veikums!

Sīpolu mizas – sarkanīgi

brūnam tonim.

Melnās tējas novārījums –

koši brūnam tonim.

Biešu sula – sarkanam

tonim.

Kumelīšu novārījums -

dzeltenīgi zaļam tonim.

Spinātos – zaļam tonim

Pūpolu zari ar mizu - koši

dzeltenam tonim.

Alkšņu mizas - ķieģeļu dzel-

teni brūnganam tonim.

Var veidot arī visdažādākos

rakstus olu, pirms vārīšanas,

apliekot ar kaltētiem ziediem,

egļu skujām vai putraimiem,

pēc tam ietinot marlītē un to

kārtīgi nostiprinot.

Gaišu svītrojuma rakstu ie-

gūst, olu dažādos virzienos

notinot ar diegu vai dziju. Ja

olu ietīs sīpolu un ķiploku

fasējamā tīkliņā, tas uz olas

veidos rūtaina tīklojuma

rakstu.

Egļu skujas uz olas sāniem

veido oriģinālus svītru un

strīpiņu rakstus.

Rīsi un putraimi ļauj nokrāsot

raibi punktotu olu, auzu

pārslas veido savdabīgus, ne-

regulārus plankumiņus.

Ornamentus un rakstus uz

olas iespējams arī zīmēt, iz-

mantojot sveci vai etiķi. Etiķa

vietā var izmantot arī citrona

sulu. Ar sveci, etiķī vai citronu

sulā samitrinātu otiņu olai uz-

zīmē ornamentu un liek

krāsošanai paredzētajā

novārījumā. Iezīmētās vietas

nenokrāsosies, ļaujot saskatīt

iezīmēto rakstu.

Rakstu sagatavoja Ieva Skutele

5

Pavasaris – laiks, kad otro elpu iegūst ne tikai daba, bet ikviens cilvēks. Skolēniem pavasaris ir laiks, kad tiek

pārbaudīts viss, ko viņi spēj – notiek olimpiādes, gatavošanās eksāmeniem, bet šoreiz par skatēm.

2.martā Preiļos notika vokālās

mūzikas konkurss ’’Balsis 2015’’

Preiļu novada mērogā. Skatē

piedalījās Preiļu Valsts ģimnāzijas

un Bērnu un jaunieši centra

jauktais vokālais ansamblis /10.-

12.klase/ (vadītāja Ilze Rožinska)

un vokālā grupa

’’Lāsītes’’ (vadītāja Daina Erte).

Abi kolektīvi ieguva 1.pakāpes

diplomu, savukārt ’’Lāsītēm’’ bija

iespēja pārstāvēt Preiļu novadu

nākošajā, Latgales novadu kārtā

13.martā Rēzeknē. Arī tur

’’Lāsītes’’ ieguva 1.pakāpes

diplomu.

6. martā Preiļos notika Aglonas,

Preiļu un Riebiņu novadu tautas

deju kolektīvu atlases skate

gatavojoties XI Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju

svētkiem. Ļoti veiksmīgi tā

aizritējusi abām Preiļu Valsts

ģimnāzijas un Preiļu novada

kultūras centra tautu deju kopām

’’Gaida’’ (vadītāja Gaida Ivanova)

un ’’Dancari’’ (vadītāja Ilze

Broka). Abas kopas ir ieguvušas

laureātu titulu – Augstāko pakāpi

(47,0 punkti). Prieks arī par tiem

ģimnāzistiem, kuri dejo savu

dzimto novadu kolektīvos un gūst

panākumus.

11. martā Jēkabpilī notika

Latgales novadu teātru skate, kurā

piedalījās arī Preiļu novada Bērnu

un jauniešu centra teātra grupa

’’Kājām gaisā” (vadītāja

Vilhelmīne Jakimova). Teātris

darbu “Boņa sīvītis”. Izpildījums

ir bijis ļoti veiksmīgs, jo ’’Kājām

gaisā’’ ir ieguvuši laureātu titulu –

1. pakāpi(39,16 punkti). Tiesa,

skates vēl nav notikušas visos

Latvijas reģionos, bet šobrīd tas ir

3. labākais rezultāts Latvijas

mērogā.

11. martā Jēkabpilī notika arī

skatuves runas konkurss, kurā

piedalījās un augstu veikumu

parādīja Preiļu novada Bērnu un

jauniešu centra daiļrunātāja

Elizabete Stalidzāne (2.D,

konsultante Vilhelmīne Jakimova).

Ģimnāziste ieguva 1. pakāpes

diplomu (45, 3 punkti).

14. martā Jēkabpilī notika XI

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu

un deju svētku Pūtēju orķestru

Latgales novada skate, kurā

piedalījās 12 novadu pūtēju

orķestri.

Arī Preiļu Valsts ģimnāzisti aktīvi

darbojas orķestrī (vadītājs Oļegs

Koļešsņičenko). Arī šogad viņiem

izdevās sasniegt laureātu titulu - 1.

pakāpi C grupā (38,5 punkti), taču

defilē programmā ieguva 2. pakāpi

(36,16 punkti).

Augstie rezultāti viņiem sniedza

ceļazīmi uz Dziesmu un deju

svētkiem.

Arī Preiļu Valsts ģimnāzijas

jauktais koris (vadītāja Ilze

Rožinska) aktīvi darbojas, lai

sagatavotos XI Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju

svētkiem. Koru skate plānota

16.aprīlī, bet jau līdz tam koris ir

piedalījies Labdarības koncertā

kopā ar Dagdas un Krāslavas kori.

Ir bijusi sadziedāšanās ar

vidusskolu koriem no Aizkraukles,

Dagdas un Krāslavas, aizvadīti

kopmēģinājumi ar diriģentu

Eduardu Grāvītī, Edgaru Vītolu un

Romānu Vanagu.

Skates

Rakstu sagatavoja: Anete Vintiša

6

Anketa

Katru dienu mēs visi satiekamies ar skolotājiem. Mēs redzam viņu ārējo izskatu, dzirdam

balsi, bet dažreiz gribas uzzināt ko vairāk. Tieši tāpēc ir izveidota anketa, uz kuras

jautājumiem šoreiz atbildēja matemātikas skolotāja Ineta Ivanova.

Rakstu sagatavoja: Laima Givoina

1. Vārds Ineta 2. Uzvārds Ivanova 3. Horoskops Lauva 4. Dzīves moto Mūžu dzīvo, mūžu mācies. 5. Mīļākie svētki Līgo svētki 6. Mīļākais gadalaiks Pavasaris 7. Mīļākā filma „Avatars”, režisors Džeimss Kamerons. 8. Mīļākais/-ā aktieris/ aktrise Uldis Dumpis 9. Mīļākais mūzikas stils Šlāgermūzika 10. Mīļākais/-ā dziedātājs/-a vai grupa „Prāta vētra” 11. Mīļākā nedēļas diena Piektdienas vakars 12. Acu krāsa Zilpelēka 13. Par ko gribējāt kļūt bērnībā? Par ārstu vai skolotāju. 14. Neaizmirstamākais piedzīvojums PVĢ? Savas meitas mācīšana ģimnāzijā. Biju viņai gan matemātikas skolotāja, gan mamma. 15. Kādi ir Jūsu hobiji? Braukt ar riteni. 16. Kas Jums garšo un kas negaršo? Garšo siera kūkas, saldējums, tortes, saldumi. Negaršo sēnes. 17. Vai Jums ir kādas iesaukas? Nezinu. 18. Vai Jums ir mājdzīvnieki? Bērniem ir žurciņa. 19. Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Nē, bet gr ibētu. 20. Cik ilgi strādājat PVĢ? Gandrīz 18 gadus. 21. Vai Jums patīk sava profesija? Kāpēc? Jā. Patīk būt kopā ar bērniem, mācīties no viņiem. Patīk, kad bērni smejas. 22. Novēlējums PVĢ audzēkņiem Atrast to, kas pašam patīk, izvirzīt mērķi un sasniegt to.

7

Joku diena

Galvenā redaktore: Agnese Bicāne

Skolotājs konsultants: Ingūna Patmalniece

Žurnālisti: Laima Givoina, Ieva Skutele, Laila

Givoina, Anete Vintiša, Andis Stabulnieks,

Daiga Golubeva, Agnese Bicāne

Mākslinieciskais noformējums: Laila

Givoina

Datorsalikums: Andis Stabulnieks

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJAS

AVĪZE

PREIĻU VALSTS ĢIMNĀZIJA

Kooperatīvā iela 6

Tālr.: 653 21663,

Fakss: 653 21745,

E-pasts: preiluvalstsgim@pvg.edu.lv

Joku diena tiek svinēta dažādās valstīs

1. aprīlī. Tā nav nacionālā brīvdiena, taču šajā dienā

cilvēki izjoko cits citu. Pirmā dokumentētā asociācija

ar izjokošanu un 1. aprīli ir meklējama Džefrija

Čosera grāmatā The Canterbury Tales. Daudzi

rakstnieki uzskata, ka jaunā gada pārcelšana uz 1.

janvāri ir iemesls 1. aprīlim kā joku dienai.

1. aprīlis visā pasaulē ir pazīstams kā Joku jeb

smieklu diena, kad cilvēki savā starpā izspēlē

dažādus jokus un sīkas blēdības. Par to, kā radās

pirmā aprīļa joki un kāpēc cilvēki šajā dienā cenšas

izjokot viens otru, vienotas teorijas nav. Saskaņā ar

vienu no tām Joku diena saistīta ar pavasara

iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi – vienu

dienu spīd saule, bet jau nākamajā snieg sniegs.

Cita teorija liecina, ka Joku diena aizsākās

Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad

pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar

Gregorija kalendāru. Kalendāru maiņa tika noteikta

ar 1. aprīli, kad pēc Jūlija kalendāra tika svinēta

Jaunā gada atnākšana jeb 1. janvāris, bet, kā jau var

paredzēt, daudzi cilvēki nebija dzirdējuši par

kalendāru maiņu un šajā dienā turpināja svinēt

Jaunā gada dienu. Taču gudrinieki, kas sekoja līdzi

kalendāra maiņai, apcēla nezinātājus, saucot tos par

Aprīļa muļķiem. Ar laiku aizmāršīgos cilvēkus

varēja izjokot, sakot, ka Jaunais gads joprojām tiek

svinēts 1. aprīlī. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika

tautās iesaukts par Aprīļa joku dienu.

Mūsdienās Anglijā 1. aprīļa joku upuri sauc par

“aprīļa muļķi”, bet Skotijā šādu cilvēku sauc par

gowk, kas arī nozīmē “muļķis”, savukārt franči šadus

cilvēkus sauc par poissons d`arvil jeb “aprīļa zivīm”.

Angliski runājošajās valstīs 1. aprīlis ir “April Fool’s

Day”.

Mums visiem ir zināmas sen pārbaudītas

patiesības – cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski,

smaids uzpērk un valdzina, smiekli ir dvēseles un

sirds atslēga uz gaišu dzīvi. Daudziem tas būs

pārsteidzoši, bet, izrādās, smiekliem ir veltīta īpaša

zinātnes nozare – getoloģija, ar kuru nodarbojas

Starptautiskā praktiskā un terapeitiskā humora

asociācija, kas ir pasaulē lielākais smieklu pētīšanas

institūts. Arī Latvijā smieklu terapija tiek praktizēta

turpat desmit gadu. Psihologi iesaka sākt rītu nevis

ar kriminālo ziņu lasīšanu, bet gan ar joku un

anekdošu lappušu pārlapošanu.

Interesanti fakti par smiekliem

Pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni –

pat līdz 400 reizēm.

Sievietes smejas vairāk nekā vīrieši.

Smiešanās palīdz zaudēt svaru.

Smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes

hormons.

Smiekli ne tikai nostiprina imūnsistēmu, bet ir

lielisks antistresa līdzeklis.

Smiekli veicina vielmaiņu un holesterīna

noārdīšanos organismā.

Smiekli trenē vēderpresi.

Rakstu sagatavoja: Laila Givoina