UNESCO nedēļa unUNESCO LNK sadarbības

tīkli Latvijā

Evija MaļkevičaUNESCO Latvijas Nacionālās komisijas

Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja

2013.gada 5. decembris

Ieskats UNESCO nedēļas vēsturē• 2011. gadā – 20. gadadiena kopš

Latvija pievienojās UNESCO• 2012. gadā – UNESCO programmas

„Pasaules atmiņa” 20. gadadiena un 40. gadadienai kopš pieņemta UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību

• 2013. gadā – 10. gadadiena kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu

UNESCO nedēļas 2013 mērķi• Izcelt lokālās vērtības caur

starptautiskām idejām • Aktualizēt UNESCO nemateriālā

kultūras mantojuma vērtības Latvijā• Sekmēt vietējā nemateriālā kultūras

mantojuma izpausmju un to praktizētāju apzināšanu, saglabāšanu un tradīciju tālāknodošanu

• Veicināt sadarbību starp institūcijām vietējā mantojuma izzināšanā un aktualizēšanā

Ieskats UNESCO nedēļas 2013 norisē Latvijā

• Aktivitātes notikušas 43 Latvijas pašvaldībās

• Iesaistījās vairāk kā 140 institūcijas• Tika īstenotas vairāk kā 200

aktivitātes• Apzināti vairāk kā 40 tradīciju pratēji,

tostarp arī ģimenes locekļi, radi un draugi

• Izveidots īstenoto aktivitāšu apkopojums – iedvesmas avots un pieredzes apmaiņa arī turpmākajām iecerēm

UNESCO LNK sadarbības tīkli Latvijā• UNESCO Asociēto skolu

projekta tīkls• UNESCO LNK tīkls

“Stāstu bibliotēkas”• UNESCO programmā “Pasaules

atmiņa” iesaistītie muzeji• UNESCO mantojuma sarakstos

iekļauto vērtību atbildīgās pašvaldības

UNESCO LNK tīkls „Stāstu bibliotēkas”

• Mērķis – veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību

• Īpaša sadarbības un pieredzes apmaiņas platforma, kuras ietvaros īsteno plaša tematiskā loka kultūras mantojumam un stāstniecības tradīcijai veltītas aktivitātes

• Veicina vietējo kopienu savstarpējo komunikāciju, interesi par stāstīšanas tradīciju, lokālā mantojuma apzināšanu, kā arī UNESCO idejām un vērtībām

UNESCO LNK tīkla 3333 “Stāstu bibliotēkas”

Kas ir “Stāstu bibliotēka” ?

• Zināšanu krātuve, glabātāja un izplatītāja• Lokālai kopienai – pulcēšanās un socializēšanās vieta• Vieta, kur dzīvo stāstnieks • Vieta, kur notiek stāstnieku pasākumi• Vide, kur apzinātais tradīciju uzturētājs stiprina pašapziņu – “Mans stāsts ir vērtība”• Vieta, kas veicina nepārtrauktu mantojuma pārradīšanu

UNESCO mantojums Latvijā?

•Pasaules mantojuma programma

•Dokumentārā mantojuma programma „Pasaules atmiņa”

•Nemateriālā kultūras mantojuma programma

UNESCO mantojums Latvijā 3 programmās

Programma “Pasaules atmiņa” – cilvēces atmiņas saglabāšana

• Programma tiecas apzināt un saglabāt visas cilvēces atmiņu, ko glabā dokumentārais mantojums

• Dokumentārais mantojums var būt jebkas – gravējumi, zīmējumi, grāmatas, dokumenti, vēstules, video vai audio ieraksti, un citi informācijas nesēji, kas glabā liecību par atmiņām un notikumiem

UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” iesaistītās 1313 atmiņu institūcijas

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs

2003. gadā - Dainu skapis

2009. gadā – Baltijas valstu kopīgā nominācija „Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”

UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

„Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.–1940.”

„Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.- 1929.”

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

„Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts”

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

„Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

“Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”

Programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs

Programmā “Pasaules atmiņa” iesaistītā institūcija kā sadarbības partneris

• Izziņas avots par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” reģistros iekļautajām Latvijas vērtībām

• Muzejs kā atbalsta punkts skolotāju mācību procesa materiālu pilnveidei

• Mācību procesa daudzveidība – tematiskas ekskursijas un programmas

• Konsultants mantojuma apzināšanai, izpētei un saglabāšanai

UNESCO mantojuma sarakstos iekļauto vērtību atbildīgās pašvaldības

1997. gadā - Rīgas vēsturiskais centrs

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

2005. gadā – Strūves ģeodēziskā loka punkti Jēkabpilī un Sestukalnā

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālais saraksts

Daugavas loki

Daugavas loki jeb aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālais saraksts

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas Nacionālais saraksts

2003. gadā - Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija

UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma Reprezentatīvajā sarakstā

2009. gadā – Suitu kultūrtelpa

UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama īpaša saglabāšana, saraksts

Pilsētas un novadi, kas iesaistīti UNESCO mantojuma saglabāšanā

• Rīga• Jēkabpils• Ērgļu novads• Daugavpils novads• Krāslavas novads• Alsungas novads• Kuldīgas novads• Ventspils novads

• Grobiņas novads• Talsu novads• Aizkraukles novads• Madonas novads• Tukuma novads• Salaspils novads• Arī ikviena pašvaldība, kas

atbalsta kolektīvu gatavošanos un dalību Dziesmu un deju svētkos

Kopienas loma mantojuma saglabāšanā

• Kultūras mantojuma nozīmes izvērtētājs un veidotājs

• Lokālā mantojuma apzinātājs, uzturētājs un pārradītājs

• Sadarbības partneris attīstības plānošanā

• Kopiena – īstenotās attīstības plānošanas spogulis

UNESCO mantojums Latvijā

Mantojuma sinerģija sadarbības tīklos

Izcelsim vērtības sadarbojoties!

Evija MaļkevičaUNESCO Latvijas Nacionālās komisijas

Komunikācijas un informācijas sektora vadītājaE-pasts: e.malkevica@unesco.lv

Paldies!