Embed Size (px)
Citation preview
Veselības aprūpes sistēma Latvijā: priekšlikumi obligātās veselības
apdrošināšanas ieviešanai
2016. gada 29. aprīlis
Uldis Rutkaste Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs
Normatīvais regulējums Latvijā nosaka plašu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu
Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 2
Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (iemaksa un līdzmaksājums) nodrošina: • Neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību;
• Ambulatoro veselības aprūpi, tai skaitā:
-primārās veselības aprūpes pakalpojumus;
-sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus;
• Stacionāro veselības aprūpi;
• Zāles un medicīniskās ierīces, kuras NVD iepērk centralizēti;
• Kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
MK noteikumos Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” pieejams arī saraksts ar veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus no valsts budžeta neapmaksā
Iedzīvotāju vērtējums Latvijā par veselības aprūpes sistēmas vispārējo kvalitāti krietni zem ES vidējā
Avots: Special Eurobarometer 411, 2014 3
Iedzīvotāju īpatsvars, kas veselības aprūpes sistēmas kvalitāti novērtēja kā labu (%)
Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši bieži nevēršas pie speciālistiem pēc palīdzības
Avots : Eurostat, EU SILC 4
Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā, 2013. gads, %
0
5
10
15
20
25
Slo
vēn
ija
Au
stri
ja
Nīd
erla
nd
e
Mal
ta
No
rvēģ
ija
Švei
ce
Beļ
ģija
Lie
lbri
tān
ija
Īrija
Luks
emb
urg
a
Čeh
ija
Liet
uva
Port
ugā
le
Kip
ra
Slo
vāki
ja
Som
ija
Dān
ija
Vāc
ija
Fran
cija
Un
gāri
ja
ES
Spān
ija
Isla
nd
e
Itāl
ija
Ho
rvāt
ija
Igau
nija
Gri
eķija
Mel
nka
lne
Ru
mān
ija
Bu
lgār
ija
Zvie
dri
ja
Polij
a
Serb
ija
Latv
ija
Par dārgu vai pārāk garas rindas Citi iemesli
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība krasi atšķiras atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa; turklāt gados, kad veselības aprūpes
finansējums bijis lielāks, šīs atšķirības nav būtiski mazinājušās
0
5
10
15
20
25
30
35
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Pirmā kvintīle Otrā kvintīle Trešā kvintīle Ceturtā kvintīle Piektā kvintīle
5
Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ (%; Latvija 2005. g. - 2013. g.)
Avots: Eurostat
Mirstības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem ES
0.00% 0.10% 0.20% 0.30% 0.40%
Ungārija Horvātija
Itālija Latvija
Slovēnija Dānija
Igaunija Vācija
Lietuva Nīderlande
Čehijas Rep. ES-28
Lielbritānija Beļģija
Polija Grieķija
Portugāle Francija Austrija
Slovākija Bulgārija Zviedrija
Rumānija Spānija Somija Malta
Luksemburga Īrija
Kipra
0.0% 0.2% 0.4% 0.6% 0.8% 1.0%
Bulgārija Latvija
Lietuva Rumānija Ungārija Igaunija
Horvātija Čehijas Rep.
Polija Slovākija Grieķija
Vācija Austrija
Itālija ES-28
Somija Slovēnija Zviedrija
Malta Portugāle
Beļģija Spānija
Lielbritānija Luksemburga
Dānija Kipra
Nīderlande Francija
Īrija
Mirstība no onkoloģiskām slimībām (% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)
Mirstība no asinsrites slimībām
(% no iedz., 2011.-2013.g. vidēji)
Avots: Eurostat, OECD dati; MPP aprēķins
0 5 10 15
Ķīna Turcija
Krievija Čīle ASV
Latvija Slovākijas Rep.
Jaunzelande Ungārija
Polija Kanāda Lietuva
Lielbritānija Šveice
Austrālija Nīderlande
Francija Beļģija Izraēla
Austrija Īrija
Vācija Grieķija
Dānija Luksemburga
Portugāle Itālija
Koreja Spānija
Igaunija Čehijas Rep.
Norvēģija Zviedrija Slovēnija
Somija Japāna Islande
Zīdaiņu mirstība (uz tūkst. dzemdībām;
2009.-2013.gadā vidēji)
6
Kāpēc Veselības aprūpes rezultatīvie rādītāji ir zemi?
Zems finansējums?
7
Zema efektivitāte?
Finansējums
8
9
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Kopējie veselības aprūpes izdevumi EUR € 1 597.3 M € 1 326.0 M € 1 190.3 M € 1 248.4 M € 1 321.7 M € 1 326.9 M € 1 402.4 M € 1445.4 M
Publiskie veselības aprūpes izdevumi EUR € 1055.2 M € 864.1 M € 751.2 M € 835.5 M € 851.3 M € 834.9 M € 898.2 M € 928.7 M
Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes)
4.3% 4.6% 4.2% 4.1% 3.9% 3.7% 3.8% 3.8%
2.2% 2.5%
2.5% 2.0% 2.2% 2.2% 2.1% 2.1%
0.0%
1.0%
2.0%
3.0%
4.0%
5.0%
6.0%
7.0%
8.0%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Izdevumi veselības aprūpei Latvijā, % no IKP
Publiskie veselības aprūpes izdevumi % IKP Privātie veselības aprūpes izdevumi % IKP
Kopējais finansējums veselības aprūpei attiecībā pret IKP pēdējos gados ir stabils
€-
€100
€200
€300
€400
€500
€600
€700
€800
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Izdevumi veselības aprūpei uz iedzīvotāju Latvijā (EUR)
Publiskie Privātie
10
Nominālie veselības aprūpes izdevumi uz iedzīvotāju pirmskrīzes līmenī
Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes)
€-
€100
€200
€300
€400
€500
€600
€700
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Reālie veselības aprūpes izdevumi uz iedzīvotāju Latvijā (2004. gada cenās, EUR)
Publiskie Privātie
11
Tomēr reālā izteiksmē nedaudz atpaliekam no pirmskrīzes finansējuma veselības aprūpei
Avots: OECD, CSP, LB aprēķini (privātā finansējuma aprēķinam izmantota informācija no OECD datubāzes)
Starptautiskā skatījumā privātie izdevumi tuvu OECD vidējam līmenim, publiskie izdevumi vieni no zemākajiem
Publiskie veselības aprūpes izdevumi OECD valstīs (% no IKP; 2013. gadā)
2.1
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Čīle
Šv
eic
e
Gri
eķi
ja
Po
rtu
gāle
M
eks
ika
K
ore
ja
Izra
ēla
K
anād
a A
ust
rālij
a U
ngā
rija
V
ācija
Īr
ija
Slo
vēn
ija
Spān
ija
Au
stri
ja
Fran
cija
B
eļģ
ija
Som
ija
Latv
ija
Lie
tuva
It
ālija
Sl
ovā
kija
s R
ep
. Ja
un
zela
nd
e P
olij
a Zv
ied
rija
Ja
pān
a Is
lan
de
D
ānija
Li
elb
ritā
nija
N
īde
rlan
de
N
orv
ēģi
ja
Igau
nija
Lu
kse
mb
urg
a
Če
hija
s R
ep
. Tu
rcija
Privātie veselības aprūpes izdevumi OECD valstīs (% no IKP; 2013. gadā)
12 Avots: OECD, CSP
3.7
0
2
4
6
8
10
Nīd
erl
and
e
Zvie
dri
ja
Dān
ija
Fran
cija
Ja
pān
a V
ācija
B
eļģ
ija
Au
stri
ja
Jau
nze
lan
de
N
orv
ēģi
ja
Šve
ice
K
anād
a Is
lan
de
Li
elb
ritā
nija
It
ālija
So
mija
Sp
ānija
Sl
ovē
nija
P
ort
ugā
le
Gri
eķi
ja
Če
hija
s R
ep
. A
ust
rālij
a Sl
ovā
kija
s R
ep
. Īr
ija
Luks
em
bu
rga
U
ngā
rija
Ig
aun
ija
Po
lija
Izra
ēla
Li
etu
va
Turc
ija
Ko
reja
La
tvija
Č
īle
Me
ksik
a
Efektivitāte
13
Efektivitātes vērtējums: izmaksu efektivitāte un sistēmas efektivitāte
14
Izmaksu efektivitāte
Sistēmas efektivitāte
Izdevumi => Starpposma rādītājs
(ārstu, slimnīcu gultas vietu,
magnētisko rezonanšu skaits)
Starpposma rādītājs => Mērķa rādītājs
(mūža ilgums)
Latvijā lēti uzturam plašu veselības aprūpes infrastruktūru
Veselības aprūpes izdevumi un slimnīcu gultas vietu skaits
AU
AT
BE
CAN Chile
CZ
DK
EE FI
FR
DE
GR
HU
IS Israei
IT
LV
LT
LU
MX
NL
NZ
NO
PL
PT
SK
SL
SP
SE
CH
TR UK
0
2
4
6
8
4 6 8 10 Slim
nīc
u g
ult
as v
ieta
s u
z tū
kst.
ied
z.
Veselības aprūpes izdevumi (bez ilgtermiņa aprūpes), % no IKP
Veselības aprūpes izdevumi un ārstu skaits
AU
AT
BE CAN
Chile
CZ DK EE
FI FR
DE
GR
HU
IS SK
IT
LV
LT
LU
MX
NL NZ
NO
PL
PT
Israel
SL
SP SE CH
TR
UK JP KO
0
2
4
6
4 6 8 10
Ārs
tu s
kait
s u
z tū
kst.
ied
z.
Veselības aprūpes izdevumi (bez ilgtermiņa aprūpes), % no IKP
15 Avots: OECD dati, autoru aprēķini
Tomēr šī plašā infrastruktūra mums nesniedz atbilstošus veselības sniegumus – zema sistēmas efektivitāte
Slimnīcu gultas vietu skaits un paredzamais mūža ilgums
AU
AT BE
CAN
Chile CZ
DK
EE
FI
FR
DE GR
HU
IC Israel IT
LV LT
LU
MX
NL NZ NO
PL
PT
SK
SL
SP
SE
CH
TR
UK
72
74
76
78
80
82
84
0 2 4 6 8
Par
edza
mai
s m
ūža
ilgu
ms,
gad
i
Slimnīcu gultas vietas uz tūkst.iedz.
Ārstu skaits un paredzamais mūža ilgums
AU
AT BE
CAN
Chile
CZ
DK
EE
FI
FR
DE GR
HU
IS Israel IT
JP
Korea
LV LT
LU
MX
NL NZ
NO
PL
PT
SK
SL
SP SE
CH
TR
UK
72
74
76
78
80
82
84
0 2 4 6
Par
edza
mai
s m
ūža
ilgu
ms,
gad
i
Ārstu skaits uz tūkst.iedz.
16 Avots: OECD dati, autoru aprēķini
Ārstu skaits Latvijā ir tuvu OECD vidējam => samērā augsts sekundārās aprūpes ārstu skaits
3.2
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
19
91
1
99
2
19
93
1
99
4
19
95
1
99
6
19
97
1
99
8
19
99
2
00
0
20
01
2
00
2
20
03
2
00
4
20
05
2
00
6
20
07
2
00
8
20
09
2
01
0
20
11
2
01
2
20
13
4.3
3.3 3.2
0
1
2
3
4
5
6
7
Gri
eķi
ja
Au
stri
ja
No
rvēģ
ija
Liet
uva
P
ort
ugā
le
Vāc
ija
Švei
ce
Zvie
dri
ja
Itāl
ija
Spān
ija
Čeh
ijas
Rep
. D
ānij
a Is
lan
de
Iz
raēl
a A
ust
rālij
a Sl
ovā
kija
s R
ep.
Fran
cija
N
īde
rlan
de
Igau
nij
a O
ECD
vid
ēja
is
Un
gāri
ja
Latv
ija
Som
ija
Beļ
ģija
Lu
ksem
bu
rga
Jau
nze
lan
de
Li
elb
ritā
nij
a Īr
ija
Slo
vēn
ija
ASV
K
anād
a Ja
pān
a P
olij
a K
ore
ja
Mek
sika
Č
īle
Tu
rcij
a
Ārstu skaits Latvijā uz tūkst. iedz. Ārstu skaits uz tūkst. iedz.
Avots: OECD dati 17
… bet medmāsu skaits būtiski atpaliek no OECD vidējā rādītāja
4.9
2
3
4
5
6
7
19
91
1
99
2
19
93
1
99
4
19
95
1
99
6
19
97
1
99
8
19
99
2
00
0
20
01
2
00
2
20
03
2
00
4
20
05
2
00
6
20
07
2
00
8
20
09
2
01
0
20
11
2
01
2
20
13
9.1 7.6
6.2 4.9
0
5
10
15
Švei
ce
No
rvēģ
ija
Dān
ija
Isla
nd
e
Som
ija
Vāc
ija
Īrij
a N
īde
rlan
de
Luks
emb
urg
a A
ust
rālij
a Zv
ied
rija
A
SV
Jap
āna
Jau
nze
lan
de
B
eļģi
ja
Kan
āda
Fran
cija
O
ECD
vid
ēja
is
Slo
vēn
ija
Liel
bri
tān
ija
Čeh
ijas
Rep
. A
ust
rija
Li
etu
va
Un
gāri
ja
Igau
nij
a It
ālij
a P
ort
ugā
le
Slo
vāki
jas
Rep
. Č
īle
P
olij
a K
ore
ja
Spān
ija
Latv
ija
Izra
ēla
Gri
eķi
ja
Mek
sika
Medmāsu skaits Latvijā uz tūkst. iedz. Medmāsu skaits uz tūkst. iedz.
Avots: OECD dati 18
Ģimenes ārstu skaits Latvijā ir zemāks par OECD vidējo rādītāju
0.7
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
1.0 0.9 0.7
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
Īrij
a P
ort
ugā
le
Vāc
ija
Au
stri
ja
Fran
cija
A
ust
rālij
a N
īde
rlan
de
Kan
āda
Som
ija
Beļ
ģija
Šv
eice
Iz
raēl
a O
ECD
vid
ēja
is
Čīl
e
Liet
uva
Ig
aun
ija
Itāl
ija
No
rvēģ
ija
Luks
emb
urg
a Li
elb
ritā
nij
a M
eksi
ka
Jau
nze
lan
de
Sp
ānij
a Č
ehij
as R
ep.
Dān
ija
Latv
ija
Zvie
dri
ja
Ko
reja
Is
lan
de
Sl
ovē
nij
a Tu
rcij
a Sl
ovā
kija
s R
ep.
Un
gāri
ja
Po
lija
Gri
eķi
ja
ASV
Ģimenes ārstu skaits uz tūkst. iedz. Ģimenes ārstu skaits Latvijā uz tūkst. iedz.
Avots: OECD dati (2013 gads vai jaunākie pieejamie dati) 19
Latvijā samazināts slimnīcu gultu skaits, bet tas joprojām ir augsts
5.8
0
2
4
6
8
10
12
14
16
19
91
1
99
2
19
93
1
99
4
19
95
1
99
6
19
97
1
99
8
19
99
2
00
0
20
01
2
00
2
20
03
2
00
4
20
05
2
00
6
20
07
2
00
8
20
09
2
01
0
20
11
2
01
2
20
13
7.3 5.8
5.0 4.8
0
2
4
6
8
10
12
14
Jap
āna
Ko
reja
V
ācij
a A
ust
rija
Li
etu
va
Un
gāri
ja
Po
lija
Če
hij
as R
ep.
Fran
cija
B
eļģi
ja
Slo
vāki
jas
Rep
. La
tvij
a Lu
kse
mb
urg
a Ig
aun
ija
Som
ija
Gri
eķij
a O
ECD
vid
ējai
s Šv
eice
N
īder
lan
de
Sl
ovē
nij
a N
orv
ēģij
a A
ust
rālij
a It
ālij
a P
ort
ugā
le
Isla
nd
e
Izra
ēla
Dān
ija
Spān
ija
ASV
Īr
ija
Jau
nze
lan
de
Li
elb
ritā
nij
a K
anād
a Tu
rcij
a Zv
ied
rija
Č
īle
M
eksi
ka
Slimnīcu gultas vietu skaits Latvijā uz tūkst.iedz. Slimnīcu gultu vietu skaits uz tūkst.iedz.
Avots: OECD dati 20
Medicīnas iekārtu skaits Latvijā ir vidēji augsts …
11
.4
10
.5
10
.4
0 5
10 15 20 25 30 35 40 45 50
Jap
āna
ASV
It
ālij
a K
ore
ja
Gri
eķij
a So
mij
a Is
lan
de
Šv
eice
A
ust
rija
D
ānij
a Sp
ānij
a A
ust
rālij
a Īr
ija
Luks
em
bu
rga
Vāc
ija
Nīd
erla
nd
e
Igau
nij
a Ja
un
zela
nd
e
Beļ
ģija
Tu
rcij
a Li
etu
va
Latv
ija
Fran
cija
P
ort
ugā
le
Kan
āda
Slo
vēn
ija
Če
hij
as R
ep.
Slo
vāki
jas
Rep
. Č
īle
P
olij
a Li
elb
ritā
nij
a Iz
raēl
a U
ngā
rija
M
eksi
ka
35 24 19
0
20
40
60
80
100
Jap
āna
Au
strā
lija
ASV
Is
lan
de
D
ānij
a K
ore
ja
Švei
ce
Gri
eķij
a La
tvij
a It
ālij
a A
ust
rija
P
ort
ugā
le
Liet
uva
B
eļģ
ija
Luks
em
bu
rga
Som
ija
Igau
nij
a V
ācij
a Īr
ija
Spān
ija
Po
lija
Jau
nze
lan
de
Sl
ovā
kija
s R
ep.
Če
hij
as R
ep.
Kan
āda
Fran
cija
Tu
rcij
a Č
īle
Sl
ovē
nij
a N
īder
lan
de
Iz
raē
la
Lie
lbri
tān
ija
Un
gāri
ja
Mek
sika
Magnētiskās rezonanses aparātu skaits (uz milj. iedz.; 2013.g. vai jaunākie pieejamie dati)
Datortomogrāfu skaits (uz milj. iedz.)
Avots: OECD dati (2013 gads vai jaunākie pieejamie dati) 21
… un to noslodzes līmenis ir zems
4499 3197
3078
0
2,000
4,000
6,000
8,000
10,000
12,000
Un
gāri
ja
Turc
ija
Izra
ēla
Fr
anci
ja
Vāc
ija
Be
ļģij
a Sl
ovā
kija
s R
ep.
Lie
lbri
tān
ija
Luks
em
bu
rga
Čeh
ijas
Rep
. K
anād
a Sp
ānij
a Ig
aun
ija
Nīd
erla
nd
e
Slo
vēn
ija
Dān
ija
Po
lija
Isla
nd
e
Po
rtu
gāle
Li
etu
va
Latv
ija
ASV
G
rieķ
ija
Au
stri
ja
Au
strā
lija
Som
ija
Čīl
e
Īrij
a K
ore
ja
Jau
nze
lan
de
26073
4557 3684
0
5000
10000
15000
20000
25000
Igau
nij
a Iz
raēl
a Fr
anci
ja
Un
gāri
ja
Turc
ija
Liel
bri
tān
ija
Lu
kse
mb
urg
a K
anād
a B
eļģi
ja
Slo
vāki
jas
Rep
. Č
eh
ijas
Rep
. V
ācij
a N
īder
lan
de
Č
īle
A
SV
Spān
ija
Gri
eķi
ja
Po
rtu
gāle
La
tvij
a Sl
ovē
nij
a A
ust
rija
Is
lan
de
K
ore
ja
Dān
ija
Liet
uva
Īr
ija
Po
lija
Au
strā
lija
Jau
nze
lan
de
So
mij
a
Magnētiskās rezonanses izmeklējumu skaits uz aparātu gadā Datortomogrāfu izmeklējumu skaits uz aparātu gadā
Avots: OECD dati (2013 gads vai jaunākie pieejamie dati) 22
Medicīnisko iekārtu noslodze Latvijā pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījusies
0
50
100
150
200
0 5
10 15 20 25 30 35 40
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
Datortomogrāfi (uz milj. iedz.)
Datortomogrāfu izmēklējumi (uz tūkst.iedz.); labā ass
0
5
10
15
20
25
30
35
0
2
4
6
8
10
12
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
Magnētisko rezonanšu aparātu skaits (uz milj. iedz.)
Magnētiskās rezonanses izmēklējumi (uz tūkst.iedz.); labā ass
Datortomogrāfu izmantošana Latvijā Magnētisko rezonanšu izmantošana Latvijā
Avots: OECD dati 23
Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modelis ir necaurskatāms
• Finansējums veselības aprūpei tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu (Veselības Ministrija, 2013)
• Necaurredzamība veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un kvotu sadales mehānismā (Valsts Kontrole, 2011)
• Veselības aprūpes pakalpojumu tarifa neatbilstība patiesajām pakalpojumu izmaksām (Valsts Kontrole, 2011)
• Ilgtermiņa plāna neesamība. Piemērs, valsts galvotie aizdevumi slimnīcām, no kurām pēc tam netiek pirkti veselības aprūpes pakalpojumi (IR , 2015 #47)
24
Ko darīt?
25
Obligātās privātās veselības apdrošināšanas ieviešana vidējā termiņā ļautu sasniegt abus mērķus – palielināt efektivitāti un finansējumu
26 OECD Health working paper No. 50
Veselības aprūpes finansēšanas modeļi
Obligātā veselības apdrošināšana
Valsts veselības apdrošināšanas sistēma
Privātā veselības apdrošināšanas sistēma
Finansējums no kopējiem budžeta ieņēmumiem
OECD: “Policy analysts and economists have produced a large body of literature on the respective advantages of competing health insurance markets versus single payer systems. Regulated competition in the health insurance market is credited with the potential for gains in efficiency and the quality of health care provision provided that insurers have the ability to differentiate their products and that consumers have adequate information on the price and quality of these products.”
Piemērs: Nīderlandes obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas galvenie elementi
• Obligāta privātā veselības apdrošināšana regulētas konkurences apstākļos (apdrošināti 99% iedzīvotāju)
• Valsts definēts apdrošināšanas bāzes pakalpojumu segums un maksimālie tarifi; apdrošinātāju un pakalpojumu sniedzēju vienošanās par tarifiem konkurences cīņā noteiktā ietvara robežās
• Risku izlīdzināšanas mehānisms un nediskriminējoša pieeja pret apdrošināmajiem
27
Piemērs: Sistēmas finansēšanas shēma
Avots: Health insurance in the Netherlands, 2011
Darba devējs
Valdība
Apdrošinātā persona
Apdrošinātājs Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs
Veselības apdrošināšanas fonds
Pabalsts mazturīgajiem apdro-šināšanas polises iegādei
Veselības apdrošināšanas iemaksa 6.95% no bruto algas
Riska izlīdzināšanas maksājums
Veselības aprūpes pakalpojumu iepirkums
Pacientu pašrisks Pērk polisi
28
Piemērs: Nīderlandes obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas priekšrocības
• Katram tiek garantēta veselības aprūpe un neviens pacients netiek diskriminēts;
• Pacientiem garantēta plaša izvēles brīvība;
• Konkurence veicina veselības aprūpei pieejamo līdzekļu efektīvāku izmantošanu, izmaksu racionalizēšanu
– Pacienti apzinās faktiskās veselības aprūpes izmaksas, veicot apdrošinātāja izvēli;
– Apdrošinātāji motivēti piedāvāt augstākas kvalitātes/zemāku izmaksu polises, konkurējot par klientu piesaisti
– Pakalpojuma sniedzēji piedalās un konkurē apdrošinātāju iepirkumos; neefektīva darbība netiek dotēta no valsts budžeta
29
Kā obligāto veselības apdrošināšanu ieviest Latvijā?
30
31 Avots: CSP, VSAA, VID un autoru aprēķins
Algas nodokļu ieņēmumu daļas novirzīšana veselības aprūpei, neveicot citas izmaiņas, situāciju neuzlabos
0
200
400
600
800
1000
1200
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Finansējums, ja tiktu iezīmēti 5 p.p. no IIN likmes
Pārējais publiskais finansējums veselības aprūpei
0
200
400
600
800
1000
1200
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Finansējums, ja tiktu iezīmēti 3 p.p. no VSAOI likmes
Pārejais publiskais finansējums veselības aprūpei
Publiskais finansējums veselības aprūpei (2005. – 2015. gadam)
Turklāt darbaspēka nodokļi jau šobrīd ir augsti, to turpmāka palielināšana sagrautu Latvijas konkurētspēju
Avots: OECD un CSP dati
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
Čīle
Jaun
zēland
e
Meksika
Izraēla
Ko
reja
Šveice
Au
strālija
īrija
Lielb
ritānija
Kan
āda
ASV
Japān
a
Island
e
Po
lija
OEC
D
No
rvēģija
Lukse
mb
urga
Nīd
erlan
de
Turcija
Dān
ija
Igaun
ija
Grieķija
Spān
ija
Slovākija
Po
rtugāle
Slovē
nija
Zviedrija
Če
hija
Latvija
Som
ija
Itālija
Francija
Un
gārija
Vācija
Au
strija
Beļģija
Nodokļu ķīlis, 2014.g. IIN un SAI % no kopējām darbaspēka vienības izmaksām
Darba devēja SAI Darba ņēmēja SAI IIN
.
32
Caur obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu iespējams novirzīt lielāko daļu pašreizējā valsts finansējuma
33
898
-
229
670
-
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1,000
Pašreizējais veselības aprūpes finansējums
OECD, 2014)
Veselības aprūpes finansējuma pārdales
iespējas, ieviešot obligāto apdrošināšanu
Obligātai veselības apdrošināšanai pakļaujamie šobrīd valsts un pašvaldību apmaksātie pakalpojumi un kompensējamie medikamenti
No valsts un pašvaldību budžeta sedzamais
No valsts un pašvaldību budžeta joprojām tiek nodrošināts: • Nozares uzraudzība, kontrole, administrācija • Neatliekamā medicīniskā palīdzība • Asinsdonoru sistēma • Centralizēta medikamentu, materiālu un iekārtu iegāde • Starptautisko saistību izpilde • ES fondu projektu ieviešana • Medicīnas izglītība • Kultūras izdevumi (Medicīnas vēstures muzejs) • Ilgtermiņa aprūpe • u.c.
No obligātā veselības padrošināšanas tiek nodrošināts:
• Ārstniecības pakalpojumi
• Kompensējamie medikamenti un materiāli
Avots: CSP un autoru aprēķins
Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas nosacījumi
• Valsts un privātā finansējuma novirzīšana caur apdrošinātājiem, kas savā starpā konkurē, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu
• Valsts nosaka minimālo pakalpojumu grozu un maksimālās pakalpojumu izmaksas (uz izmaksām balstīts cenrādis)
• Sākotnēji polises iegādājas strādājošie; valsts apdrošina bērnus, pensionārus, bezdarbniekus un mazturīgos iedzīvotājus
• Esošais valsts finansējums tiek sadalīts caur riska izlīdzināšanas fondu
• Tiek izveidota nepieciešamā infrastruktūra:
– Regulējums (Nīderlandes piemērs); Institūcijas (valsts apdrošināšanas sabiedrība, veselības apdrošināšanas valde, neatkarīga sistēmas audita institūcija); Infrastruktūra (obligātās veselības apdrošināšanas reģistrs, e-veselība, pakalpojumu sniedzēju reitingi)
34
Valsts budžets Riska izlīdzināšanas fonds
Valsts veselības apdrošināšanas
sabiedrība
Apdrošinātājs A
Apdrošinātājs B
Apdrošinātājs C
Apdrošināmie iedzīvotāji
Obligātās veselības apdrošināšanas finansēšanas shēma
Pakalpojumu sniedzēji
35
Finansējums veselības aizsardzībai, ko nodrošinātu apdrošināšanas
polises iegāde
36
Polises maksa (eiro
gadā)
Maksā visi darbaspējīgie
(25 līdz 63 gadi) (milj. EUR)*
Maksā visi darbaspējīgie
(18 līdz 63 gadi) (milj. EUR)*
Maksā visi Latvijas iedzīvotāji, kuru vecums virs 18
gadiem (milj. EUR)*
100 97.6 110.3 150.6
150 146.4 165.4 225.9
200 195.2 220.5 301.1
250 244.0 275.6 376.4
300 292.8 330.8 451.7
350 341.6 385.9 527.0
400 390.4 441.0 602.3
450 439.2 496.1 677.6
Avots: CSP un OECD dati; autoru aprēķini
*Izņēmumi: ieslodzītie, trūcīgās personas, invaliditātes pensijas un vecāku pabalsta saņēmēji un nenodarbinātie studenti
Nīderlandes piemērs liecina, ka uz regulētu konkurenci balstīta obligātā veselības apdrošināšana var nodrošināt vienlīdz pieejamu veselības aprūpi
gan iedzīvotājiem ar zemiem, gan augstiem ienākumiem
37
Iedzīvotāji, kas neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ (%; 2013. gadā)
0
5
10
15
20
25
30
Latvija Eiropas Savienībā vidēji Nīderlande
Pirmā kvintīle Otrā kvintīle Trešā kvintīle Ceturtā kvintīle Piektā kvintīle
Avots: Eurostat
