MANI ZIEMASSVĒTKI

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,

Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.

Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,Sirds paliek gaišāka,

un acis smaida.

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks

Atmiņu kupenas bradā,

Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegsVienu vakaru gadā!

Viss tik jauks un skaists

Kā no grāmatas skats izzīmēts,

Kā no lapas baltsSniegs izvēlēts.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,

Dzied koris seno dziesmu svētu;

Un bērni nāk ar svecītēm,

Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Un lēni durvis veras:Tēvs zaļu eglīti nesUn zaros tai pārslas

zaigoKā baltas zvaigznītes.

Vēl vienu svecīti spožu

Dedz māte un eglītē liek:

Cik gaišu un silti no viņas

Kā saulē visapkārt tiek!

Liegā melodijā plūstotSvētvakara zvani slīdUn par svētu gaismu

kļūstotBaltais miers tur zvaigznēs spīd.

Jau Ziemassvētki. Caur tumsu garo

Kāpj saule augstāk debess lokā,

Un eglē sveces deg kā Saules lokā.

Ir. Ziemassvētki. Gaisma dvēselē staro...

Cerībām - zaļas egles sīkstumu,Darbiem - dvēseles mūžību,Domām - Ziemassvētku sniega baltumu!

Un mēness apspīd kupenas jau drīz,Reizē mirdz cilvēka sirds,

Jo pāri LatvijaiLaižas Ziemsvētku rīts.

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!