View
75
Download
1
Category
Preview:
DESCRIPTION
Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes. Labklājības ministrija 2012.gada 13.aprīlis. Prezentācijas saturs. Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Darba tirgus aktualitātes, tendences, prognozes
Labklājības ministrija
2012.gada 13.aprīlis
Prezentācijas saturs
1. Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes darba tirgus attīstība
2. Reģistrētā bezdarba portrets, t.sk. ilgstošā bezdarba raksturojums un bezdarbs reģionu griezumā
3. Darba tirgus izaicinājumi – Latvijas nodarbinātības politikas raksturojums, nodarbinātības politikas plānošana ES līmenī
4. Jauniešu bezdarba portrets un jauniešu atbalsta pasākumi
5. Darba tirgus prognozes – ES institūciju vidējā termiņa prognozes, EM vidējā termiņa prognozes Latvijai, LM un NVA īstermiņa prognozes
6. Turpmākie soļi darba tirgus prognozēšanas mehānisma un karjeras konsultāciju sniegšanas uzlabošanai
7. Diskusija par karjeras jautājumiem
3
DARBA TIRGUS SKAITĻOS
Pēckrīzes LatvijaNacionālais kopprodukts:2007-2011;+10%, -3%, -18%,-0,3%, +5.5% Privātpersonu parāds:2007-2011: 12 miljardi LVLBudžeta deficīts:2009-2012-10%, -8%, -4%, -3%
Emigrācija:2002-2011: >200 000 iedzīvotāju20 000 ik gadā
Ienākumu atšķirība LV/EU EUR
Latvija 330 LVL/632 USD
Igaunija 73%
Lietuva 95%
Lielbritānija 17%
Īrija 23%
Vācija 23%
Zviedrija 22%
Tendences un prognozes 2012.gadam
• Ekonomikas atkopšanās pēc krīzes notiek salīdzinoši lēni, galvenokārt ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz eksportu, joprojām salīdzinoši zems iekšējais pieprasījums.
• Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība šobrīd ir jūtīga uz ārējās vides riskiem, pasliktinoties ārējiem tirgiem, Latvijas eksporta pieaugums varētu kļūt mērenāks un varētu vairs nebūt ar tik pieaugošu dinamiku.
• 2012.gadā IKP šobrīd tiek
prognozēts 2,5 - 3% apmērā• Darba tirgū saglabāsies relatīvi
augsts bezdarba līmenis, liels
ilgstošo bezdarbnieku līmenis
NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)
48,4
53,5 56
,5
56,8
56,9
57,3
57,9
58,7
59,3
59,5
59,9 61
,6
62,2
62,9
62,9
63,6
64,0
64,4 65,8
66,1
66,9 68
,6
69,6 72
,3
72,9
73,3
73,8 75,3
75,5 77
,6 79,7
Tur
key
Gre
ece
Hun
gary
Spa
in
Italy
Mal
ta
Rom
ania
Bul
garia
Irel
and
Slo
vaki
a
Pol
and
Lith
uani
a
Bel
gium
Latv
ia
Por
tuga
l
Fra
nce
Luxe
mbo
urg
Slo
veni
a
Est
onia
Cze
ch R
epub
lic
Cyp
rus
Fin
land
Uni
ted
Kin
gdom
Aus
tria
Den
mar
k
Ger
man
y
Sw
eden
Net
herla
nds
Nor
way
Icel
and
Sw
itzer
land
ES vidējais - 64,3%
BEZDARBA LĪMENIS LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)
3,14,2 4,3 4,8 4,8 5,5 6,1 6,5 6,6 7,0 7,1 7,1 7,6 8,0
9,7 9,7 9,910,7
11,5 11,5
14,0 14,1 14,6 14,6 14,7
20,9
23,0
8,38,3 9,08,9
Nor
way
Switz
erla
nd
Aust
ria
Luxe
mbo
urg
Net
herla
nds
Ger
man
y
Icel
and
Cze
ch R
epub
lic Mal
ta
Finl
and
Belg
ium
Swed
en
Den
mar
k
Rom
ania
Uni
ted
King
dom
Turk
ey
Slov
enia
Cyp
rus
Fran
ce Italy
Pola
nd
Hun
gary
Bulg
aria
Esto
nia
Slov
akia
Lith
uani
a
Irela
nd
Latv
ia
Portu
gal
Gre
ece
Spai
n
ES vidējais 10,0%
NODARBINĀTĪBAS UN BEZDARBA TENDENCES
LV un ES vidējais
57%62% 63%
69%
59%63%
15%11% 9%
6%
19%15%
59% 61% 62%66% 68%
61%
13% 13%10%
7% 8%
18%
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 20113/4
quarter
Nodarbinātības līmenis LV ES vidējais nodarbinātības līmenis
Bezdarba līmenis LV ES vidējais bezdarba līmenis
Avots: CSP
11%10% 10%
8%
5%4%
8%
6%
10% 10%9%
7%
2%0%
2%2%2%1%
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Nodarb
inātie iedzīv
otā
ji
Darb
a m
eklē
tāji
Ekonom
iski neaktī
vi ie
dzīv
otā
ji
Rīgas reģions Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions
Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale
Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums
Darba meklētāju skaita pieaugums
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums
vislielākās izmaiņas
vismazākās izmaiņas
KRĪZES IETEKME UZ NODARBINĀTĪBAS SITUĀCIJU REĢIONOS
2008.un 2010.gada datu salīdzinājums
11
REĢISTRĒTĀ BEZDARBA PORTRETS
REĢISTRĒTAIS BEZDARBS
Avots: NVA un VSAA
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
160000
180000
200000
Dec'2007 Dec'2008 Dec'2009 Dec'2010 Dec'2011 Feb'2012
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
140000
160000
180000
200000
reģistrēto vakanču skaits reģistrēto bezdarbnieku skaits
ilgstošo bezdarbnieku skaits pabalstu saņēmēju skaits
Vakances 18 000 2 500
Bezdarbnieku skaits 249%
52 tūkst.
76 tūkst.
179 tūkst.162 tūkst.
130 tūkst.
18%
14%
45%
30 tūkst.
81 tūkst.
32 tūkst.
38%
11%
37 tūkst.
38 tūkst.
34 tūkst.
42%
133 tūkst.
Bezdarba izplatības disproporcijas 109 novados
Rīgas reģ: 7.8%-Latgales reģ: 20.4%
Nodarbinātības valsts aģentūra
57% ir sievietes
44% ir ilgstošie bezdarbnieki
51% ar zemu izglītības līmeni
12% ir vecumā 15-24 gadi (jaunieši)
33% vecumā 50 gadi un vairāk
75% nesaņem bezdarbnieka pabalstu
BEZDARBA PORTRETS
JAUNIEŠI UN GADOS VECĀKI BEZDARBNIEKI
• vecuma grupa 45 -62• skaitliski liela un ekonomiski aktīva, parasti bezdarba periods ir
ilgāks• problemātiskā grupas daļa: personas ar zemu vai novecojušu
izglītību • riski: stereotipi, mūžizglītības nepietiekamība, potenciālas atkarības
problēmas, nepieciešams sociālās palīdzības atbalsts• vecuma grupa 15 -24 gadi
• skaitliski mazāka, izmanto izglītības sistēmas pakalpojumus, parasti bezdarba periods ir īsāks
• problemātiskā grupa: izglītības sistēmu pametušie• riski: izbraukšana, ekonomiskā neaktivitāte, nepietiekams brīvu
darba vietu skaits, potenciālas atkarības problēmas
ILGSTOŠAIS BEZDARBS
• Kopā gandrīz 57 tūkst. 2011.gada
beigās
• 52% ir ar zemu izglītības līmeni
• 7% ir jaunieši (15-24 gadi)
• 40% ir vecumā 50 gadi un vairāk
• Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba
līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes –
no 27% 2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī
Ilgstošo b/d īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, NVA
ILGSTOŠAIS BEZDARBS REĢIONOS 2011.gada beigās
Rīga Pierīga VidzemeKurzeme Zemgale Latgale
33% 33% 35% 36% 39%49%
Ludza – 54%
Krāslava – 53%
Rēzekne – 52%
Preiļi – 51%
Sigulda – 36% Liepāja – 41% Alūksne – 48%Dobele – 41%
54% 9% 9% 7% 11% 10% Jaunpieteikto darba vietu sadalījums pa reģioniem:
18
DARBA TIRGUS IZAICINĀJUMI
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA LATVIJĀ
Darbaspēka pieprasījuma veicināšana – ekonomisko aktivitāšu un uzņēmējdarbības stimulēšana:
valsts sniegtie netiešie un tiešie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, t.sk. ES fondu apguves programmas
pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai (Latvijas vieta Doing Business reitingā) mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu īstenošana, biznesa inkubatori
Darbaspēka piedāvājuma uzlabošana preventīvie pasākumi - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana, lai savlaicīgi
veiktu nepieciešamās izmaiņas izglītības piedāvājumā; karjeras konsultācijas, apmācību programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā u.c.
aktīvie darba tirgus politikas pasākumi: nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos pieprasījuma izmaiņām - profesionālā
apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, u.c.
sociālo jautājumu risināšana - darba praktizēšana ar stipendiju, pasākumi noteiktām personu grupām u.c.
19
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
Lisabonas stratēģija 2000.-2010.gadam
Mērķis – risināt nepietiekošās izaugsmes un tehnoloģiskās atpalicības problēmas
2010.gads – ES konkurētspējīgākais, dinamiskākais, uz zināšanām balstīts reģions pasaulē
Lisabonas stratēģijas mērķi:
40,0
43,0
46,0
49,0
52,0
55,0
58,0
61,0
64,0
67,0
70,0
73,0
2005 2006 2007 2008 2009 2010
Nodarbinātības līmenis 2010 – 70%
ES nodarbinātības līmenis 2010 – 64%
LV nodarbinātības līmenis 2010 – 61%
Sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%
LV sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%
ES sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 58%
Gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50%
LV gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 50%
ES gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis 2010 – 46%
Avots: Eurostat
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (I)
Mērķis: veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību
Izaicinājumi:
• Finanšu sistēmas ilgtspēja
• Globalizācijas procesi un konkurētspēja pasaules tirgos
• Demogrāfiskās izmaiņas
• Klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana
• Zinātniskais progress un jauninājumu plaša izmantošana
• Darbaspēka konkurētspēja
• Nākotnes darba vietas un prasmes
• Sociālā drošība
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (III)
Kvantitatīvie mērķi: ES-27 Latvija
Fakts Mērķi Fakts Mērķi
2008 2020 2008 2020
Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi), % 70,0 > 75,0 75,9 73-75
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) (% no IKP) 1,9 3 0,6 1,5-2,0
Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā ar augstāko izglītību)
31,1 40,0 27,034,0 ...
36,0
Skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars (vecuma grupā 18–24 gadi, %)
14,9 < 10,0 15,5 13,4-13,0
Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars
(%)17,0 ↓ par 20 milj. 26,0 21,0
Energoefektivitāte (bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret IKP)
169palielināt
energoefektivitāti par 20%
310 286
DARBA TIRGUS TŪLĪTĒJIE IZAICINĀJUMI
zems jaunu darba vietu radīšanas temps ES un Latvijā, sociālās situācijas pasliktināšanās
izaugsme, kas balstās uz produktivitātes pieaugumu, ne būtisku nodarbinātības pieaugumu (“jobless growth”)
Ievērojams jauniešu bezdarba līmenis
uzņēmēji veic ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās periodu
mājsaimniecību kredīti
emigrācija
nabadzības/ienākumu nevienlīdzības pieaugums
JAUNIEŠU BEZDARBA
PORTRETS
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku
STATISTIKAIS PORTRETS(NVA 01.03.2012.)
Kopā reģistrēti 15 791 jaunieši-bezdarbnieki
Īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā – 11,8%
87% ir vecumā 20 – 24 gadi
71% ir zems izglītības līmenis
21% ir ar profesionālo izglītību, 7% - ar augstāko
23% ir ilgstošie bezdarbnieki - uz pusi mazāk salīdzinājumā ar vidējo
īpatsvaru bezdarbnieku kopskaitā (42%)
40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi - bieži mazāk kvalificētās
profesijās
JAUNIEŠU BEZDARBA TENDENCES(NVA, Eurostat)
7 50
9
10 4
04
17 2
54
17 2
29 21 1
02 26 0
64
28 2
95
23 7
78
24 0
42
23 2
03
22 7
45
17 4
80
16 4
26
15 3
87
11%12%
19%
31%
40%
33%
26%
30%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
08Q
1
08Q
2
08Q
3
08Q
4
09Q
1
09Q
2
09Q
3
09Q
4
10Q
1
10Q
2
10Q
3
10Q
4
11Q
1
11Q
2
11Q
3
11Q
4
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku skaits
Jauniešu bezdarba līmenis, Eurostat
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku
PROFESIJAS/NODARBOŠANĀS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)
Nodarbošanās, profesijas nosaukums Skaits% no
kopskaita
Kopā: 15791 100%
NAV PROFESIJAS (SPECIALITĀTES)8386 53%
PALĪGSTRĀDNIEKS 744 5%
MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS 656 4%
PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 253 2%
APKOPĒJS 182 1,2%
VIESMĪLIS 181 1,2%
BŪVSTRĀDNIEKS 160 1%
PAVĀRS 130 1%
KRĀVĒJS (ROKU DARBA) 114 0,7%
BĀRMENIS 108 0,7%
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību
GALVENĀS PROFESIJU GRUPAS(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)
Izglītības profesijas nosaukumsJauniešu -
bezdarbnieku skaits
% no kopskaita
KOPĀ: 1150
Ekonomisti 94 8%
Skolotāji (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, pamatskolas, pirmsskolas utt).
42 4%
Uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciālisti 69 6%
Speciālisti (klientu apkalpošanas, sabiedrisko attiecību, loģistikas, utt.) 122 11%
Grāmatvedības darbinieki 31 3%
Administratori (t.sk. biroja, viesnīcu) (izņemot IT nozari) 22 2%
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (I)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū
Jauniešu bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveide:
LM sadarbībā ar IZM jauniešus bez profesijas un skolu pametušos centīsies atgriezt izglītības sistēmā
Pārējie vispirms saņems intensīvu un izmaksu efektīvu Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu atbalstu darba meklēšanā
Finanšu ietilpīgus instrumentus, individuāli izvērtējot klienta situāciju, izmantos nepieciešamības gadījumā, tiem klientiem, kuri saviem spēkiem saprātīgā laika periodā darbu atrast nespēj.
Jauniešiem – bezdarbniekiem nodrošinātas karjeras konsultācijas 100%
Papildus kuponi prasmju/kompetenču apguvei – jauniešiem bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas, nav prasmju
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (II)jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū
Darbnīcas jauniešiem – jauniešu karjeras atbalsts un profesionālā orientācija profesijas ieguvei. Iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē un katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku (finansējums – 100 tūkstoši LVL, 100 - 200 dalībnieki 2012.gadā un turpmāk).
Reģionālās mobilitātes atbalsts - plānots arī citu vecuma grupu bezdarbniekiem, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀjauniešu integrēšanai darba tirgū
Izglītības un zinātnes ministrija:- Darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves nodrošināšana (papildus nepieciešami 5,8 MLVL, lai iesaistītu 2000 jauniešus);- Profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas apmācību nodrošināšanā;- Karjeras izglītība + agri skolu pametušo audzēkņu atgriešana izglītības sistēmā (papildus nepieciešami 2 MLVL prevencijai skolās 40 000 audzēkņiem, 10 000 jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā);- Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija (papildus nepieciešami 44 MLVL).
Ekonomikas ministrija:
- Komplekss atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (tai skaitā aizdevumu piešķiršanai);- Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai, atbalsts partnerībās organizētām apmācībām; - Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.
32
DARBA TIRGUS PROGNOZES
1. Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes ES dalībvalstīm
(divreiz gadā) http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm
2. CEDEFOP prognozes (ik pēc 2 gadiem) http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf
3. ANO datubāzehttp://www.un.org/esa/population
3. Ekonomikas ministrijas ikgadējas prognozes
darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (aprīlis-maijs) http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf
4. Labklājības ministrijas īstermiņa prognozēm bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem (ikgadēji)
http://www.lm.gov.lv/text/664
5. Finanšu ministrijas prognozes makroekonomiskās attīstības scenārijam 2011.-2013.gadam
Darba tirgus prognožu avoti:
Darba tirgus prognožu ierobežojumi
1. Latvijas darba tirgus struktūra – MVU īpatsvars lielāks par 99% (88% no tiem mikro uzņēmumi)
2. Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz darba tirgu un darba tirgus tendenču turpmākā prognozēšana
3. Ekonomisko prognožu nesena vēsture – prognozes tapšanas stadijā
4. Darba devēju prognožu rezultāti (arī laikā, kad darba devēji nespēj radīt un piedāvāt jaunās darba vietas)
5. Darba tirgus apjoms – lietderīgāk darba tirgu pētīt vismaz Baltijas valstīm?
6. Demogrāfisko tendenču iekļaušana prognozēšanas modelī
7. Darba tirgus elastīgums – mainība un tās iekļaušana prognozēs, darbaspēka mobilitāte, migrācijas plūsmas u.c. jautājumi
DARBA TIRGUS VIDĒJĀ TERMIŅA PROGNOZES
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA UN PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBA VIDĒJĀ
TERMIŅĀ
Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka
pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā
Ikgadējs prognozēšanas ziņojums (parasti tiek gatavots uz aprīļa beigām)
Pirmais IZ sagatavots 2010.gadā
Šajā prezentācija tiek izmantotas 2011.gada prognozes un daļēji EM 2012.gada provizoriskās prognozes, kas gatavotas Nacionālajai reformu programmai
Sagaidāms, ka 2012.gada IZ tiks sagatavots š.g. maija vidū (tajā tiks iekļauti tautas skaitīšanas provizoriskie dati)
IZ struktūra:
-esošā situācija darba tirgū, ES līmeņa institūciju prognozes
- prognozes darbaspēka pieprasījumam,
- prognozes darbaspēka piedāvājumam (nozaru, kompetenču, izglītības jomu griezumā)
- tiek analizēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība vidējā termiņā (līdz 2016.gadam)
ESOŠĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA
TAUTSAIMNIECĪBAS STRUKTŪRA 2011.GADĀ
2011
Izglītība (M); 10,4%
Veselība un sociālā aprūpe (N); 5,0%
Valsts pārvalde un aizsardzība;
obligātā sociālā apdrošināšana (L);
6,4%
Finanšu starpniecība un
komercpakalpojumi (J-K); 10,4%
Transports, glabāšana un sakari
(I); 11,8%
Tirdzniecība, viesnīcas, restorāni
(G-H); 18,7%
Būvniecība (F); 7,3%
Rūpniecība un enerģētika (C-E);
16,3%
Lauksaimniecība un zvejniecība (A -B);
9,5%
Pārējie darbības veidi (O-Q); 4,3%
2011. pret 2000.gadu
0,6%
1,5%
2,8%
3,1%
4,2%
7,0%
8,0%
8,7%
11,7%
12,4%
21,9%
-0,2%
-4,5%
-0,4%
-0,1%
Operācijas ar nekustamo īpašumu
Finanšu un padrošināšanas darbības
Ieguves rūpniecība, gāzes, ūdens apgāde
Izglītība
Valsts pārvalde un aizsardzība
Veselība un sociālā aprūpe
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Zinātne, administratīvie pakalpojumi
Māksla, izklaide, atpūta
Transports un uzglabāšana
Tirdzniecība
Apstrādes rūpniecība
Būvniecība
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES VIDĒJĀ TERMIŅĀ (apgrozījumu apjomu pieaugums)
Aizņemtās darba vietas 2005.-2011.gads
Aizņemtās darba vietas 2005-2011.gada 3.ceturksnis
0
200
400
600
800
1000
1200
Aizņemtās darba vietas 919,5 964,7 1038,2 1016,6 826,2 776,7 800,1
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011*
* Vidējais aizņemto darba vietu skaits pa 2011.gada 3.ceturkšņiem
+ 45 tūkst.
+ 74 tūkst.- 22 tūkst.
- 190 tūkst.
- 50 tūkst.
+ 23 tūkst.
NODARBINĀTĪBAS TENDENCES NOZARU GRIEZUMĀ 2008.-2010.GADĀ
EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (I)
02.02.2012. (2008-2011 CSP dati) 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
IKP pieaugums -3,0% -18,0% -0,3% 5,5% 2,5% 4,0% 5,0% 5,0% 5,0% 4,0% 4,0% 4,0% 4,0%
Nodarbināto skaits 15-74 gadi, tūkst.iedz.
1124,1 986,7 940,9 970,5 871,4 879,7 896,1 911,9 928,5 939,3 948,5 956,7 964,2
Nodarbinātības līmenis 20-64 gadi, %
75,8% 67,1% 65,0% 67,3% 68,9% 73,0%
Bezdarba līmenis 15-74 gadi
7,5% 16,9% 18,7% 15,4% 15,0% 13,8% 12,1% 10,5% 9,0% 8,0% 7,1% 6,6% 6,1%
IKP pieaugums
-3,0%
-18,0%
5,5% 4,0%
-0,3%
2,5%
5,0%
4,0%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)
Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas
IKP PROGNOZES NOZARU GRIEZUMĀ 2016.GADAM
EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (II)
02.02.2012.
2069
,4
2060
,4
2051
,9
2043
,6
2035
,4
2026
,9
2018
,4
2009
,5
2000
,3
1991
,0
1800
1850
1900
1950
2000
2050
2100
2150
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Iedzīvotāju skaits (gada sākumā, tūkst.)
858,
1
871,
4
879,
7
896,
1
911,
9
928,
5
939,
3
948,
5
956,
7
964,
2
800
820
840
860
880
900
920
940
960
980
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Nodarbināto skaits (15-74 g.v., tūkst)
BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM
Prognoze nodarbināto iedzīvotāju skaita
izmaiņām gadā (pieaugums tūkst. 2012-2020)
13,3
8,3
16,415,8
16,6
10,8
9,2
8,27,5
2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
KOPĀ 2012.-2016. 70,4 tūkstoši
KOPĀ 2012.-2020. 106,1 tūkstoši
EKONOMIKAS MINISTRIJAS PROVIZORISKĀS PROGNOZES (III)
02.02.2012.
BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM
Nodarbinātības līmenis 20-64 gadi, %
75,8%
65,0%
67,1%68,9%
67,3%
66,3%
73,0%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Bezdarba līmenis 15-74 gadi
7,5%
18,7%
13,8%
10,5%
8,0%
6,1%
16,9%
15,4%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS NOZARU GRIEZUMĀ
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS PROFESIJU GRUPĀS
DARBASPĒKA LĪDZSVARS 2020.GADĀ02.02.2012.
2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)
Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas
858,1879,7
911,9939,3
1026,9
1020,0
1019,4
1021,1
1026,9
964,2
800
850
900
950
1000
1050
1100
20
11
20
12
20
13
20
14
20
15
20
16
20
17
20
18
20
19
20
20
Darbaspēka piedāvājums
Darbaspēka pieprasījums
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PROGNOZES
Darbaspēka potenciālais piedāvājums (balstās uz 2011.gada 4.ceturkšņa datiem)
Mācības207 tūkst. 33%
Darba meklētāji 15-64 gadi
164,8 tūkst. 26%
Zaudētas cerības atrast darbu
40,2 tūkst. 6%
Citi iemesli6,5 tūkst. 1%
Nav vēlēšanās vai nepieciešamības
strādāt4,9 tūkst. 1%
Pensionāri, kas turpina strādāt pēc
pensionēšanās49,4 tūkst. 8%
Nepilnu laiku nodarbinātie45 tūkst. 7%
Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi
23,9 tūkst. 4%
Slimība, ievainojums, invaliditāte
27 tūkst. 4%
Personiski vai ģimenes apstākļi 65,7 tūkst. 10%
KOPĀ:
634,4 tūkstoši
Paskaidrojums slaidam Nr.55
2011Koriģētie
cipariPaskaidrojumi
Darba meklētāji 15-64 gadi 164,8 nemainās 2011.g. 4.ceturkšņa dati
Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi 23,9 nemainās 2011.g. sākums
Pensionāri, kas turpina strādāt pēc pensionēšanās
49,4 nemainās vidēji 10,5% no cilvēkiem vecumā 62 gadi un vairāk
Nepilnu laiku nodarbinātie 94,1 45,0 2011.g. 4.ceturkšņa dati, precizēts, jo visi nevarēs pāriet uz pilna laika darbu
Mācības 295,0 207,0CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no
10.klases uz augšu – aptuveni 30% no tiem varētu strādāt
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji:
Slimība, ievainojums, invaliditāte 53,5 27,0Mērķa grupa tiek dalīta ar 2, jo daudzi, kas slimo vai
zaudējuši darba spējas nebūs spējīgi atgūt tos atpakaļ pilnībā
Personiski vai ģimenes apstākļi 65,7 nemainās -
Zaudētas cerības atrast darbu 40,2 nemainās -
Nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt 4,9 nemainās -
Citi iemesli 6,5 nemainās -
RezerveKOPĀ:
634,4tūkstoši
Secinājumi: Laika periods 2012-2020:
1. Prognozes nodarbinātības/
darba vietu palielinājumam
2. Esošais darbaspēka potenciālais
piedāvājums (bez tiem, kas ir mācībās, skat.
5.punktu)
3. Cilvēku skaits, kas pametīs darba tirgu 2012-2020
4. Migrācijas saldo (2012-2020)
5. Skolēni, kas varētu ienākt darba tirgū
150 tūkstoši 300 tūkstoši 229 tūkstoši 108 tūkstoši 207 tūkstoši
Ekonomikas ministrijas prognozes par
nodarbināto skaita iespējamu pieaugumu
106 000.Var pieņemt, ka 2020.gadā
sasniegsim 2008.gada darba tirgus rādītājus un
tad darba vietu skaita palielinājums varētu sastādīt ap 217 000.
Vidējais šo abu rādītāju kopsavilkums varētu būt
150 tūkstoši
Visus 427 000 nebūs iespējams aktivizēt, bet, ņemot vērā, ka darba tirgū varētu
potenciāli atgriezties līdz pat 70% no mērķa
grupas kopskaita, sanāk
300 tūkstoši.
Pensionēšanās vecuma sasniegšanas dēļ - 255 358 tūkstoši x 0,895 (jo
vidēji 10,5% paliek strādāt)
Saskaņā ar M.Hazana pētījumu, tie ir 200 000 pēdējo desmit gadu laikā.
Pieņemsim, ka migrācija turpmākajos gados būs nedaudz lēnāka un daļa
no izbraukušajiem atgriezīsies atpakaļ
Latvijā, tad koeficients varētu būt 0,6 * (200 000 cilv. / 10 gadi * 9 gadi) =
108 000
CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no 10.klases uz augšu – 295 000. Aptuveni 30% no tiem varētu strādāt, paliek 70% jeb 207 000.
Tie potenciāli varētu ienākt darba tirgū līdz 2020.gadam.
!!! Darbaspēka potenciālais piedāvājums (507 tūkstoši, ailes 2+5) nedaudz pārsniedz darbaspēka potenciālo pieprasījumu (490 tūkstoši)
DARBA TIRGUS ĪSTERMIŅA PROGNOZES 2012.GADAM
BEZDARBNIEKU UN DARBA MEKLĒTĀJU PRIORITĀRIE APMĀCĪBU
VIRZIENI
Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus īstermiņa prognozēm 2012.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju
prioritārajiem apmācību virzieniem”
Apmācību vajadzības 2012.gadam:
LM komisija apmācību jomu, profesiju, kā arī sociālo un profesionālo pamatprasmju noteikšanai, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību
Darba devēju asociāciju/ekspertu diskusijas
Rezultāts – Precizēti apmācību saraksti (ziņojums uz MK 2012.gada aprīlis)
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (I)
Nodarbināto personus skaits (tūkst.) lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
(A) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
80,9
93,7 96,9
83 82,789,4 90,6
78,7 75,384,7 84,7 85,4
92,4 96,2 93,6
0
20
40
60
80
100
120
Nodarbināto personu skaits (tūkst.) rūpniecība un enerģētika (B-E) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
206198,4 195,8 191,7
178,5 175,3
149,4160 160,1 156,4 157 163 158,6 155,9 156,4
0
50
100
150
200
250
Lai gan apstrādes rūpniecībā arī 2011.gadā bija vērojama strauja izaugsme, tomēr kopumā tā joprojām balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc nodarbinātības pieaugums nozarē būs salīdzinoši neliels (aptuveni 3%). 2012.gadā nodarbinātības pieaugums nozarē varētu veidot aptuveni 1/3 no izaugsmes un būs 1,2 procenti.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (II)
Nodarbināto personu skaits (tūkst.) būvniecība (F) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
130,3139,4
131,6
113,6
96,289
70 6558,8 64
70,2 73,167,8 69 73,5
0
20
40
60
80
100
120
140
160
Paredzams, ka arī būvniecībā šogad un nākamgad situācija pakāpeniski uzlabosies, tomēr nodarbināto skaits nozarē joprojām būs būtiski zemāks kā 2009.gadā.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (III)
Nodarbināto skaits (tūkst.) transports, uzglabāšana, informācijas un kominukācijas pakalpojumi (H, J)
2008.-2011.gada 3.ceturksnis
126,3115,8
122,9129,6
123,6
99,6111,5109,8112,6110,9112,4108,6110,6
118,8113,3
0
20
40
60
80
100
120
140
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IV)
Nodarbināto skaits (tūkst.) finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)
2008.-2011.gada 3.ceturksnis
94,685,4 86,8 86,4
94,9 95,6
83,289,3 90 93 95,6 93,7 92,4
100,7 103,9
0
20
40
60
80
100
120
2008
.g.I
2008
.g. I
I
2008
.g. I
II
2008
.g. I
V
2009
.g. I
2009
.g. I
I
2009
.g. I
II
2009
.g. I
V
2010
.g. I
2010
.g. I
I
2010
.g.II
I
2010
.g.IV
2011
.g. I
2011
.g. I
I
2011
.g.II
I
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (V)
Nodarbināto skaits (tūkst.) valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)
2008-2011.gada 3.ceturksnis
88,3 87,7 87,583,4
74,670,4 67,6 64,6 63,4 62,3 62,2 62 61,9 61,9 61,7
010
2030
4050
6070
8090
100
Arī publisko pakalpojumu sektorā 2011.gadā bija vērojams neliels nodarbināto skaita pieaugums, tomēr jau 2012. gadā nodarbinātība sektorā atkal samazināsies un šī tendence visticamāk saglabāsies arī nākamajos gados.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VI)
Nodarbināto skaits (tūkst.) izglītība (P) 2008.-1011.gada 3.ceturksnis
90,1
93,8
90,8
94,195,8
92,5
89,5
91,9 91,793,5
96,998,2
97,296,2
102,9
80
85
90
95
100
105
2008
.g.I
2008
.g. I
I
2008
.g. I
II
2008
.g. I
V
2009
.g. I
2009
.g. I
I
2009
.g. I
II
2009
.g. I
V
2010
.g. I
2010
.g. I
I
2010
.g.II
I
2010
.g.IV
2011
.g. I
2011
.g. I
I
2011
.g.II
I
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VII)
Nodarbināto skaits (tūkst.) veselība un sociālā aprūpe (Q) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
53,7 54,752,8
48,8 48,3 48,846,7
41,645,6
48 48,2 48,1 47,6 48,8 48,7
0
10
20
30
40
50
60
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VIII)
Nodarbināto skaits (tūkst.) pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
59,1
53,148
52,156,5
49,954,7
51,3
44,1 43,447,1
42,347,6 48,8
43
0
10
20
30
40
50
60
70
2008
.g.I
2008
.g. I
I
2008
.g. I
II
2008
.g. I
V
2009
.g. I
2009
.g. I
I
2009
.g. I
II
2009
.g. I
V
2010
.g. I
2010
.g. I
I
2010
.g.II
I
2010
.g.IV
2011
.g. I
2011
.g. I
I
2011
.g.II
I
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IX)
281
293
294
311
460
476
496
554
610
614
624
636
644
1320
1419
0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600
BŪVSTRĀDNIEKS
KRĀSOTĀJS
APSARDZES DARBINIEKS
PĀRDEVĒJS KONSULTANTS
ĒKU CELTNIEKS
KRAVAS AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS
ŠUVĒJS
MEŽSTRĀDNIEKS
APKOPĒJS
ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS
APDARES DARBU STRĀDNIEKS
PAVĀRS
INTERVĒTĀJS
PALĪGSTRĀDNIEKS
MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS
Darba devēju pieprasītākās profesijas 2011.gadā
pieteiktas vakances 2011.g. 12 mēn.
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS (NVA DATU BĀZE)
Aģentūrā pieteiktās darba devēju brīvās darba vietas pa profesijām 2009.gads - 2011.gads (lielākais skaits)
534
934
347
551
1320
614
744
180
259 256 321
139263
538
545
1013
478 482 445 470
1020
304359321
636
476 554 496
311
624 610
1419
644
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
PA
VĀ
RS
PA
LĪG
ST
RĀ
DN
IEK
S
KR
AV
AS
AU
TO
MO
BIĻ
A
VA
DĪT
ĀJS
ME
ŽS
TR
ĀD
NIE
KS
ŠU
VĒ
JS
MA
ZU
MT
IRD
ZN
IEC
ĪBA
S
VE
IKA
LA
PĀ
RD
EV
ĒJS
INT
ER
VĒ
TĀ
JS
KLIE
NT
U
AP
KA
LP
OŠ
AN
AS
SP
EC
IĀLIS
TS
ZIV
JU
AP
ST
RĀ
DĀ
TĀ
JS
AP
DA
RA
S D
AR
BU
ST
RĀ
DN
IEK
S
AP
KO
PĒ
JS
2009 2010 2011
CEDEFOP 2010.gada pētījums “Prasmju pieprasījums un piedāvājums Eiropā līdz 2020.gadam” uzsver, ka svarīga nozīme ir nepārtrauktai apmācībai un cilvēku iesaistei mūžizglītībā, kā arī neformālajā veidā saņemto zināšanu un prasmju atzīšanai.
Pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā līdz 2020.gadam Eiropā:
- Vislielākais pieaugums būs vērojams augstas kvalifikācijas darba vietās (no 29% 2010.gadā līdz 35% 2020.gadā darba vietu kopskaitā);- Vidējas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars paliks gandrīz nemainīgs – vidēji 50%;- Zemas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars samazināsies no 20 līdz 15%;- Darba vietu skaits samazināsies primārajās nozarēs, ražošanā, būvniecībā un lauksaimniecībā; - Turpretim pakalpojumu nozarēs gaidāms darba vietu pieaugums vidēji par 4% līdz 2020.gadam.
CEDEFOP NĀKOTNES PRASMES
CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM NOZARU GRIEZUMĀ
CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA IZMAIŅĀM PA PROFESIJU GRUPĀM
Zināšanas un prasmes Zināšanu un prasmju piemēri
Zināšanas (hard skills) Normatīvā regulējuma pārzināšana, valodas, E-prasmes, tehniskās zināšanas noteiktajā nozarē, produktu pārzināšana, produktu attīstība, mārketinga zināšanas
Sociālās prasmes Prasmes strādāt komandā, sociālā uztvere (klausīšanās, sapratne), komunikācija, valodas, starpkultūru prasmes. Sociālās tīklošanās prasmes
Problēmu risināšanas prasmes Analizēšanas prasmes, starpdisciplīnu prasmes, iniciatīva, radošums
Sava darba plānošanas un vadīšanas spējas
Plānošanas, stresa un laika vadīšanas spējas, elastīgums
Vadības zināšanas Stratēģijas un vīzijas izstrādes prasmes, trenera un komandas veidošanas prasmes, pārmaiņu vadība, projektu vadīšana, procesu optimizācijas, kvalitātes vadīšana, zināšanas koleģiālai darbinieku vadīšanai
Uzņēmējdarbības zināšanas Pārdevēju (piegādātāju) un pircēju attiecību pārzināšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības zināšanas, mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas prasmes
CEDEFOP: NĀKOTNES PRASMES
- Galvenās nozares, uz kuru profesijām atbilstoši EM vidēja termiņa darba tirgus prognozei un ekspertu vērtējumam prioritāri īstenojama apmācība 2012.gadā, ir uz eksportu vērstās nozares – apstrādes rūpniecība, primārās nozares, kā arī transports un sakari, kā arī tirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un komercpakalpojumu jomās.
- Sastādot apmācību jomu un profesiju sarakstu, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu 2012.gadā, vairāk uzsvars tiek likts uz apstrādes rūpniecību, transporta un komunikācijas pakalpojumiem, būvniecības, kā arī tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem, ņemot vērā EM prognozes par darbinieku skaita pieaugumu šajās nozarēs.
NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (I)
- Aģentūra piedāvā bezdarbniekiem pilnveidot arī sociālās un profesionālās pamatprasmes. Sociālo un profesionālo pamatprasmju sarakstā 2012.gadā bezdarbnieku neformālu apmācību organizēšanai iekļautas apmācību programmas, kas veicina latviešu valodas, svešvalodu, datorzinību, uzņēmējdarbības, kā arī transportlīdzekļu vadīšanas prasmju apguvi.
-Salīdzinot pēdējos trīs gados Aģentūrā pieteiktās vakances visvairāk tiek meklēti zemas kvalifikācijas darbinieki amatos un profesijās, kurās bieži vien notiek darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atalgojuma dēļ, kurās vienlaikus visvairāk tiek reģistrētas gan darba devēju vakances, gan bezdarbnieki ar iepriekšēju pieredzi šajā profesijā.
- Būtiska ir arī paša bezdarbnieka vēlme apgūt noteikto programmu, tādējādi mazinot varbūtību, ka vidējā termiņā persona atkārtoti griežas pēc apmācību pakalpojuma. 2011.gadā Aģentūra nodrošināja apmācības izmantojot kuponu metodi, tomēr joprojām ir jāstrādā pie efektīvu kupona sistēmas darbības un apmācību procesu kontroles pastiprināšanas.
NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (II)
Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācību
Saimniecisko darbību veidi 2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas
Rūpniecība un enerģētika (B-E)
AdītājsApģērbu šuvējsCiparu programmas vadības (CNC) darbgaldu iestatītājsDrēbnieksElektriķisElektromontierisGaldnieka palīgsGaldnieksGāzmetinātājsKokapstrādes operatorsLentzāģa operatorsLokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG)Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG)MaiznieksMēbeļu galdnieksMēbeļu izgatavošanas operatorsMetāla griezējs (termogriezējs)Metāla/smilšstrūklas iekārtas operatorsMetālmateriālu metinātājsRemontatslēdznieksRemotstrādnieks Rokas lokmetinātājs (MMA)Sanitārtehnisko iekārtu montētājsSkārdnieksŠuvējsVirpotājs
Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācību
Saimniecisko darbību veidi 2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas
Būvniecība (F) Bruģētājs FrēzētājsBūvizstrādājumu galdnieks (būvgaldnieks)Būvstrādnieks Apdares darbu strādnieksCeļu būvtehniķis Ēku celtnieksGuļbūves ēku celtnieksKrāsotājsMūrnieksNamdaris
Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (G, I)
BārmenisKonditora palīgsMazumtirdzniecības komercdarbinieksPavāra palīgsTūrisma informācijas konsultantsViesmīlības pakalpojumu speciālists
Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (H, J)
AtslēdznieksAutoatslēdznieksAuto elektriķisAutomehāniķisDatorsistēmas tehniķisLoģistikas darbinieksTransportlīdzekļu krāsotājs
Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)
Klientu apkalpošanas operators LietvedisNekustamā īpašuma aģentsNoliktavas pārzinis
Pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U) Apavu labotājs
TURPMĀKĀS DARBĪBAS DARBA TIRGUS
PROGNOZĒŠANAS MEHĀNISMA
UZLABOŠANAI
1. Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu reģionos, tiks izskatīta iespēja, atjaunot darbaspēka mobilitāti veicinošus pasākumus.
2. Uzlabot Aģentūras gatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes
3. Nodrošināt klientus ar aktuālu informāciju par izglītības iespējām Latvijā
4. Pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras pakalpojumu nodrošināšanai
5. Darba tirgus politikas pasākumi tiek pielāgoti, pakāpeniski atsakoties no īstermiņa pasākumiem krīzes seku mazināšanai un pārejot uz pasākumiem, kas paaugstina darbaspēka kvalitāti un aktivitāti
6. Vienots vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments „Nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam”. Nodarbinātības politikas veidošanu valstī nodrošinās trīs ministrijas - Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija
7. Vispusīgs jaunieviestās bezdarbnieku apmācību kuponu sistēmas izvērtējums
8. Attīstīta bezdarbnieku profilēšanas un darba meklēšanas sistēma
UZDEVUMI 2012.-2013.GADAM
1. Kā jums liekas, kādas šobrīd ir galvenās problēmas karjeras pakalpojumu sniegšanā? Ar kādām grūtībām jums jāsaskaras savā ikdienas darbā?
2. Vai jūs savā ikdienas darbā izmantojiet darba tirgus prognozes? Kā varētu uzlabot šīs prognozes? Kas būtu jādara, lai darba tirgus prognozes būtu saprotamas un pieejamas ikvienam?
3. Mēģināsim izveidot jaunieša portretu – kāds ir šodienas jaunietis un kāda ir viņa motivācija būt pilnvērtīgam darba tirgus dalībniekam?
4. Kādas no jaunajām iniciatīvām dos lielāku pievienoto vērtību sabiedrības zināšanu paplašināšanā par šobrīd pieprasītākajām profesijām un aktualitātēm darba tirgū?
5. Kādi būtu efektīvākie instrumenti jauniešu integrēšanai darba tirgū?
JAUTĀJUMI DISKUSIJAI
Paldies!www.lm.gov.lv
www.nva.gov.lvwww.izm.gov.lvwww.em.gov.lv
Recommended