Ja ko atòem, dod vietâ...

AgitA PuķīteÐodien Praviòu skola pie Tu-

kuma novada domes rîko pike-tu pret skolas slçgðanu. Ðíiet, tâdu demokrâtijas izpausmi do-me nav piedzîvojusi kopð krievu skolas aizstâvîbas un 2004. gada 16. janvâra, kad iedzîvotâji piketâ aizstâvçja Juri Ðulcu...

Jâteic – situâcija, kas izveidoju-sies ap un par Praviòu skolu, nav vienkârða un zinâmâ mçrâ gan skolçni, gan vecâki, gan skolotâji kïuvuði par tâs íîlniekiem. Baiïu un neziòas dçï, un tamdçï, ka no malas pietrûcis sapratîga un gud-ra padoma... Bijusi tikai pirksta kratîðana. Jo – jau pçrn pavasarî pieòemts lçmums ar septiòiem apakðpunktiem par skolas slçgðanu. Viens punkts saka, ka Izglîtîbas pârvaldei no 2011. gada 1. septem-bra sadarbîbâ ar attiecîgo iestâþu vadîtâjiem jânodroðina Praviòu skolçnu sekmîga iekïauðanâs jauna-jos kolektîvos. Izdoðanos apsoloði vârdi. Tikai kâpçc to nedarîja jau ðajâ mâcîbu gadâ, kad daudzi jau meklçja vietu citâs skolâs? Ja tâ bûtu noticis, skolçni ðodien zinâtu, kurâ skolâ ies, kurâ viòus gaida un nebûtu jâiet piketâ.

Domes viedoklis, ka visu to izdarît bijis skolas ziòâ. Dzîve mâca – ja kaut ko atòem, dod vietâ. Ðobrîd sanâk, ka dome un sko-la nostâjuðâs katra savâ pusç. Un stiprâkais nevis sniedz palîdzîgu roku, bet iedzen cilvçkus stâvus zemç, pasakot, ka skolotâji cînâs par skolu, lai saglabâtu darba vie-tu, nevis ar domu par bçrniem. Redz, cik viegli atòem jebkâdu iespçju pacînîties... Daudz labâkâ situâcijâ pirms kâda laika bija Rîgas mâkslas skolu kolektîvi, ku-ru doðanos ielâs neviens nesaistîja ar cîòu par darba vietu, bet gan ar domu par nâkotni. Arî Praviòu pamatskola domâ par nâkotni – tâdâ veidâ un formâ, kâ to spçj, jo labi zina, ka bez skolas ðî vieta ir nolemta. Ko pârmest vecâkiem, kas grib bçrnus pasargât no pâridarîjumiem un asarâm... Ja reiz kâds uzskata, ka bez tiem dzîvç neiztikt, tad kamdçï sociâlie darbinieki un psihologi nepalîdzçja ðiem skolçniem un viòu vecâkiem? Gada laikâ visi bûtu stiprinâti, un spçtu ne tâdus vien sâpîgus lçmumus pieòemt...

FO

TO -

Jān

is V

ītols

RedAkcijAs slejA

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 32 (1593) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts www.ntz.lv

ceturtdienas sarunas

Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni

28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste

liena trēdeu3. lpp.

karâ uzvarçtâju nav

No ðodienas, 17. marta, iedzîvotâjs sâks apmeklçt tau-tas skaitîtâji. Viòi ies uz mâjâm pie visiem tiem, kas iepriekð nesaskaitîjâs internetâ vai tau-tas skaitîðanas birojâ. Kâ tas notiks, kâ atpazît skaitîtâju un ko darît, ja rodas jautâjumi, vaicâjâm Tautas skaitîðanas biroja darbiniecçm Sarmîtei Baltiòai un Ilvai Vîtoliòai. Viòas pârstâv Centrâlo sta-tistikas pârvaldi un pçtîjumu kompâniju «GFK».

– Cik skaitîtâju strâdâs mûsu èetros novados?

– Kopâ 49 tautas skaitîtâji. Tie ir mûsu vietçjie cilvçki ar piere-dzi un îpaði sagatavoti. Liela daïa piedalîjusies iepriekðçjâ vai lauku skaitîðanâ. Mçs gan pieïaujam, ka pagasta iedzîvotâji savçjo cilvçku pazîs, taèu var gadîties arî, ka ne, jo viens tautas skaitîðanas iecirknis var aptvert vienu pagastu un daïu no otra. Mçs aicinâm iedzîvotâjus bût atsaucîgiem un sniegt informâciju par sevi, kâ arî izturçties ar saprat-ni, jo skaitîtâjs dara savu darbu. Aicinâm arî pieskatît suòus.

– Kâ cilvçki varçs pateikt, ka atnâcçjs ir tautas skaitîtâjs?

– Katram no viòiem bûs tautas skaitîtâja apliecîba ar fotogrâfiju, iekarinâta violetâ lentâ. Lîdzi bûs

Ðodien sâks darbu tautas skaitîtâji

portatîvais dators melnâ somâ ar uzdrukâtu lielu tautas skaitîðanas emblçmu baltâ krâsâ un lielu, bal-tu iecirkòa numuru.

Vakar, 16. martâ, dienâ, kas gana saulîtç celta un arî pelta, dienâ, kas tik nozîmîga latvieðu karavîriem, kuri Otrâ pasau-les kara laikâ cînîjâs daþâdâs frontçs, Lestenes Brāļu kapos pieminēja karā kritušos.

Karâ uzvarçtâju nemçdz bût, ir tikai zaudçtâji. Karð ir vie-

na draòíîga padarîðana. Par to vienisprâtis ir arî tukumnieks Le-onhards Stanga. Ar viòu kopâ aizbraucâm uz Lesteni – Leons sa-viem cîòu biedriem aizveda zie-dus. Pats viòð Lestenes apkaimç karoja un tepat, Kurzemç, kara beigas sagaidîja. Karavîrs atzîst, ka viòam labais kara dievs lîdzâs stâvçjis, tâpçc teju bez skrambiòas cîòas laukus ar loþmetçju plecos

pârstaigâjis. Labi, ka lodes dzirdçjis garâm aizðvîkstam. Savçjo nedzir-dot. Tûkstoðiem, kuri te, Lestenes Brâïu kapos, atdusas, nelaimçjâs, arî tâ var sacît.

Citâdi vakar bija kâ allaþ... Tikai tautas ne tik daudz kâ iepriekðçjos gados. Vien pâris autobusu atbraukuði. Citu gadu to bijis ap pussimta. Krîze. Deg-viela dârga. Ðoreiz pirmos ziedus

nolikt aizgâja karavîrs, nevis poli-tisko partiju pârstâvis. Nacionâlo karaspçku biedrîbas pârstâvis pateicâs, ka Rîgâ daudz ïauþu bi-jis pie Brîvîbas pieminekïa un ka viss bez starpgadîjumiem labi bei-dzies. Leìionâri gaida, kad reiz viòiem arî mûsu valsts vadîtâji pa-teiks paldies par to, ka karojuði un.jânis Vîtols

2 Ziņas Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

SâkumS 10., 12. un 15. marta

laikrakStoS.

Otrdien, 8. martâ, redakcijâ viesojâs un uz lasîtâju, kâ arî þurnâlistu jautâjumiem atbildçja a/s «Latvenergo» Regulâcijas lietu vadîtâjs rolands lûsveris.

Elektrîbas zagðana nav masveida problçma

– Procentuâli, cik daudz ir nelegâlo pieslçgumu?

– Zagðanas gadîjumu skaits nav liels, noteikti ne tuvu 1%, kâ tas izskançja kaut kur presç, tâ nav masveida problçma. Normatîvie akti ðajos jautâjumos ir sakârtoti, un Sadales tîklu speciâlisti zi­na, kâ rîkoties, ja tiek atklâts nelegâls pieslçgums un notiek elektroenerìijas zagðana. Meto­des zagïu íerðanai ir daþâdas – tâs neminçðu, taèu, ja rodas kâdas ðaubas, îpaðs Sadales tîkla die­nests veic pârbaudi. Vismaz rei­zi gadâ tiek pârbaudîts katrs skaitîtâjs un nolasîts râdîjums. Par pârbaudes nepiecieðamîbu liecina dati no norçíinu sistçmas, kas arî automâtiski kontrolç maksâjumu veikðanu. Ja trîs mçneðus nav samaksâts par elektrîbu, tiek nosûtîts brîdinâjums; ja parâds netiek dzçsts noteiktajâ termiòâ, tiek atslçgta elektrîba. Protams, varam diskutçt, kas notiek pie tarifu maiòâm, kad iedzîvotâji cenðas uzrakstît lielâkus patçriòa râdîjumus, lai pçc tam bûtu jâmaksâ mazâk pçc jaunâ tari­fa. Cilvçciski to var saprast, un to uzrâda arî mûsu norçíinu sistçmas dati, taèu ðim jautâjumam ir arî pozitîvâ puse – tas liecina, ka cilvçks kontrolç savu patçriòu un

tElEfonakcija

kâpçc par elektrîbu maksâsim dârgâk

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

A/s «Latvenergo» Regulâcijas lietu vadîtâjs Rolands Lûsveris

automâtiski veic arî sava patçriòa apmaksu deklarçtajâ apmçrâ. Komerciâli ðâds zaudçjums mums nav bûtisks, jo galvenais ir rçíina apmaksas fakts.

– Vai jums zinâms, cik cilvçku – mâjsaimniecîbu ðobrîd Latvijâ dzîvo bez elektrîbas?

– Ja nemaldos, 2004. gadâ mçs sâkâm vçsturiski neelektrificçto lauku mâju pieslçgðanu elektro­apgâdei un noteicâm skaid­rus kritçrijus, lai par vçsturiski neelektrificçtâm mâjâm netiktu uz­dotas jaunbûves, dârza mâjiòas vai dzîvojamie vagoniòi. Ðobrîd ðim elektrifikâcijas procesam no Sada­les tîkla puses jâbût pabeigtam.

– Vai esat rçíinâjuði, cik jums parâdnieki un cik lielas ir parâdu summas?

– Rçíinâts ir, taèu uz ðo jautâjumu precîzi neatbildçðu. Kâ jau minçju iepriekð, norçíinu sistçma kon­trolç patçrçtâs elektroenerìijas apmaksu, automâtiski tiek izsûtîti brîdinâjumi un ïaunâkajâ gadîjumâ – nemaksâtâji atslçgti. Tas novçrð lielu parâdu uzkrâðanos, kas varçtu mums radît ievçrojamus zaudçjumus.

– Kâda ðobrîd kârtîba, lai varçtu pieslçgt elektrîbu?

– Lietotâjam ar iesniegumu ir jâvçrðas Sadales tîklâ. Nosacîti ma­zajiem pieslçgumiem lîdz 100A joprojâm spçkâ ir nosacîjums, ka Sa­dales tîkli sedz 40% no pieslçguma maksas. Notiek diskusijas ar regula­toru par to, vai nâkotnç nepâriet uz konkrçtu vidçjo maksu par 1 ampçru (A), kâ tas ir Igaunijâ, jo tas bûtu lietotâjam saprotamâk, nekâ domât par konkrçtâs lînijas izbûves vai trans­formatora uzstâdîðanas izmaksâm.

Viens skaitîtâjs, vairâkas ìimenes

– Labdien, man tâds jautâ­jums – ja vienâ dzîvoklî dzîvo ðíirti cilvçki, nesaprotu, kâpçc viòiem bûs jâmaksâ vairâk nekâ tad, ja dzîvoklî dzîvo viena ìimene? Nesaskatu tur loìiku – kâpçc man ir jâmaksâ par savâm neçrtîbâm?

– Bet kâ citādāk var jûsu patçriòu nokontrolçt?

– To es saprotu, bet bija ru­na, ka varçtu uzrâdît vairâkas mâjsaimniecîbas, lai gan – kâdas tur mâjsaimniecîbas – vienkârði caurstaigâjamas istabas...! Kâ var likt vairâk maksât cilvçkiem par to, ka viòiem ir neçrta dzîve...? Ja es dzîvotu viena pati savâ trîsistabu dzîvoklî, tad netçrçtu tik daudz elektrîbas, bet mçs esam trîs ìimenes!? Vçl jautâjums – mâjai ir divi stâvi un viens skaitîtâjs ârâ, bet vçsturiski katram dzîvoklim bija savs skaitîtâjs... Vai tur kaut ko var darît?

– Ja jums kâdreiz bija dalîtas uzskaites, varat vçrsties pie Sa­dales tîkla ar lûgumu sakârtot ðo uzskaiðu jautâjumu. Tas pats at­

tiecas uz gadîjumu, kad katrâ dzîvoklî dzîvo atseviðía ìimene – ðo situâciju var atrisinât.

– Vai esat izrçíinâjuði, cik izmaksâ skaitîtâja ierîko­ðana?

– Neesmu eksperts Sadales tîkla jautâjumos, taèu, ja runâjam tikai par skaitîtâja nomaiòu un pieslçgðanu, tad pieïauju, ka tas ir Ls 20­30 robeþâs. Ja jâuzstâda jauns sadales skapis, kabeïi jâvelk, tad droði vien bûs maz­liet dârgâk.

– Labdien, ðeit jûs no Kanda­vas traucç. Es dzîvoju privâtâ mâjâ, taèu vienâ mâjâ ir trîs ìimenes, taèu ar vienu – trîsfâzu uzskaiti... Lîdz ðim sametâm naudu un samaksâjâm, bet kâ tagad? Dzirdçju, ka naba­giem bûðot visâdas atlaides. Ja mçs no domes dabûsim izziòu, ka esam trîs ìimenes, vai tas nebûtu pamatots iemesls 1200 kW/h vietâ maksât jauno tarifu tikai pçc 3600 kW/h?

– Jâ, bet vai jûsu îpaðumi ir noðíirti?

– Nu kâdi îpaðumi! Pie ma­nis vçl dzîvo meita ar savu ìimeni un dçls ar savu ìimeni... Mums ir katram savas ista­bas, savs ledusskapis un sa­va saimniecîba, tâ varçtu teikt. Mçs esam trîs, ne vairs vie­na ìimene!? Es noteikti nebûðu vienîgais ar ðâdu jautâjumu!

– Es jûsu domu sapratu, un mçs ðo jautâjumu izrunâsim iekðçji, taèu diez vai ðis bûs tas gadîjums, kad trîs daþâdas mâjsaimniecîbas atro­das vienâ dzîvoklî. Aicinu papçtît mûsu mâjas lapâ aprakstîtos jautâjumus, kâ rîkoties katrâ konkrçtajâ gadîjumâ.

Turpmāk vēl. VEntS DubroVSkiS

13. martâ laikâ no 4.14 lîdz 4.20 Engures novada, Lapmeþciema pagastâ, Talsu ðosejas 9. km, izsitot loga rûti, iekïûts aptiekas telpâs un nozagts kases aparâts ar naudu – aptuveni Ls 1600 – un medikamenti. Zagïi rîkojuðies ïoti operatîvi, jo aptieka bija pieslçgta signalizâcijai, tomçr apsardzes dienests ieradâs par vçlu. Uzsâkts kriminâlprocess.VEntS DubroVSkiS

13. martâLaikâ no 11. marta 16.00 lîdz

13. marta 8.00 Kandavâ, Talsu ielâ, no neaizslçgta malkas ðíûnîða no­zagts zâles pïâvçjs «Dolmar».

14. martâ 8.30 Tuku­ma novadâ, Pûres pagastâ, konstatçts, ka darbnîcai ir sabojâta durvju slçdzene un no­zagta degviela. Zaudçjumi tiek precizçti.

15. martâ15.40 Tukumâ, Meþa ielâ,

aizturçts kâds 1964. gadâ dzi­mis vîrietis, kurð alkohola reibumâ vadîja automaðînu MAZ­DA 626. Izrakstîts administratîvo pârkâpumu protokols.

15.50 Engures novada Smâr­des pagastâ, Tukuma­Milz­kal nes­Smâr des­Slampes ceïa 6. km aizturçts kâds 1981. gadâ dzimis vîrietis, kurð alkoho­la reibumâ brauca ar motocik­lu JAMAXA H600 bez vadîtâja apliecîbas.VEntS DubroVSkiS

melnā hronika

Lapmeþciemâ apzog aptieku

Par statistiku un kaimiòattiecîbâm

Piektie nodarbinâtâkie. Kâ liecina «Eurostat» dati, nodarbinâto iedzîvotâju skaits Latvijâ pagâjuðâ gada pçdçjâ ceturksnî, salîdzinot ar iepriekðçjâ gada attiecîgo ce­turksni, palielinâjâs par 1,6%, kas ir piektais straujâkais kâpums Eiropas Savienîbâ. Nodarbinâto cilvçku skaits ga­da laikâ visstraujâk pieauga Maltâ – par 3,4%, Zviedrijâ – par 2,4%, Ungârijâ – par 2% un Austrijâ – par 1,7%. Gan ES, gan eirozonâ nodarbinâto cilvçku skaits ceturtajâ ceturksnî ga­da salîdzinâjumâ palielinâjâs par 0,3%. Taèu kopumâ pçrn nodarbinâtîba ES samazinâjusies par 0,5%.

Rosinâs grozît Satvers-mi. Valsts prezidents Valdis Zat­lers vakar iesniedzis Saeimai Sat­versmes grozîjumus, kas paredz vairâkas izmaiòas Valsts preziden­ta institûcijâ, tostarp tiesîbas prezi­dentam parlamentâras vai valstis­kas krîzes gadîjumâ atlaist Saeimu. Tâpat rosinâs uzsâkt diskusiju par tautas vçlçtu prezidentu. Paredzçts, ka prezidentam bûs tiesîbas atlaist Saeimu, ja, piemçram, tâ nespçj izteikt uzticîbu valdîbai vairâk nekâ trîs reizes pçc kârtas vai, ja valsts budþets netiek pieòemts lîdz “saimnieciskâ gada 1. martam”. Tâpat grozîjumi paredz atlaist par­lamentu, “ja tas nepiecieðams, lai Saeima saòemtu tieðu tautas at­balstu îpaði svarîgâ jautâjumâ”, bet pirms ðâda lçmuma preziden­tam bûtu jâkonsultçjas ar Saeimas priekðsçdçtâju un Ministru prezi­dentu. Grozîjumi, ja tiks akceptçti, varçtu stâties spçkâ 2015. gadâ – nâkamajâ dienâ pçc tam, kad amatâ stâsies Valsts prezidents, kas bûs ievçlçts pçc ðo grozîjumu pieòemðanas.

Plâno bûvçt AES Latvijas pierobeþâ. Otrdien Minskâ Krie vijas premjerministrs Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukaðenko parakstîjuði lîgumu, kas paredz, ka Krievija Baltkrievijai aiz­dos 9,4 miljardus ASV dolâru atom­elektrostacijas bûvniecîbai. Plânots, ka AES atradîsies pie Latvijas, Lie­tuvas robeþas un darboties sâks 2018. gadâ. Putins tikðanās reizç ap­galvoja, ka jaunâ atomelektrostacija bûs droðâka nekâ Japânas zemestrîcç cietusî «Fukuðima 1» AES. Jâpiebilst, ka Latvijas valdîbas pârstâvji par ðâdu lîgumu nebija informçti un, kâ situâciju komentçja premjera pre­se sekretâre Lîga Krapâne, lçmums acîmredzami norâda uz kaimiòvalstu nerçíinâðanos ar Latviju.

Visuma pavçlnieks. Latvijas augstâkajâ tiesâ saòemts iesnie­gums no kâdas privâtpersonas, kas pieteikusi sevi kâ vienîgo Vi­suma îpaðnieku. Iesniegumam ar lûgumu atzît îpaðuma tiesîbas uz Visumu pievienota kvîts ar Ls 444 latu valsts nodevas samaksu. AT priekðsçdçtâjs Ivars Bièkoviès at­zina, ka paðreiz likums liek no­darboties ar saraksti “ar Visuma îpaðniekiem un citiem dîvaiòiem”, un pat tad, ja ðie cilvçki “raksta neko”, uz iesniegumu ir jâatbild. Attiecîbâ uz konkrçto iesniegumu tiks lemts jautâjums arî par to, ko darît ar samaksâto valsts nodevu. intErnEta PortâluS

PârlaPoja liEna trçDE

latvijā un pasaulē

3

FO

TO -

Agi

ta P

uíîte

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

FO

TO -

Ven

ts D

ubro

vski

s

u1. lpp.

Vents DubroVskis

Pçrn maijâ Tumes pagastâ «Apsîðu» mâju saimnieks Vil-nis Zekunde pârraka lîdzâs esoðo Vînkalnu-Dâres ceïu. Iemesls – garâmbraucoðie neievçrojot noteikto âtruma ierobeþojumu un saceïot pârâk lielus putekïus.

V. Zekundem tika izrakstîts administratîvâ soda protokols Ls 100 apmçrâ, ko viòð pârsûdzçja. Sa-vu nepanâcis un pçc neveiksmîgas komunikâcijas ar novada domes pârstâvjiem, vîrs sola ðopavasar ceïu pârrakt atkal. V. Zekunde: “Nâk pavasaris, un mani atkal sa-trauc ceïa jautâjums, jo Tukuma novada dome rast kâdu risinâjumu neuzòemas. Pa ðo ceïu brauc fir-mas «CVH» un SIA «Dzimtene» transports, brauc Oskaram Grîgam zemi strâdât un vçl viens otrs ar smago tehniku – ja novads atsakâs jautâjumu risinât, tad uzskatu, ka ceïð ir jâslçdz. Visas pretenzi-jas varat izteikt Tumes un Dego-les pagastu pârvaldes vadîtâjai Li-dijai Legzdiòas kundzei vai nova-da domei, kas nav nokârtojusi ceïa îpaðuma jautâjumu. Es neredzu ci-tu iespçju,” skaidro V. Zekunde.

Par to, kâ konflikts tiks risinâts, vaicâjâm Tukuma novada do-mes Îpaðuma nodaïas vadîtâjam Viesturam Bçrzâjam. Lûk, viòa viedoklis:

“Risinâjums ir tikai viens – ja ceïð atkal tiks pârrakts, bûs administratîvais protokols un sods. Iepriekðçjo sodu viòð ir tiesâ apstrîdçjis, un tiesa vçl nav beigusies – tiesas diemþçl ir no-slogotas un tik operatîvi lie-tas neizskata. Noliktâ Zemga-les administratîvâ apgabaltiesas sçde, ja nemaldos, notiks martâ vai aprîlî, taèu, ja spriedums bûs V. Zekundem nelabvçlîgs, visdrī-zāk, ka viòð to apstrîdçs augstâkâ instancç.

Ðobrîd ir tâ, ka V. Zekunde nav tiesîgs ceïu bojât, jo Zemesgrâmatâ ir atzîme, ka viòa îpaðums ir apgrûtinâts ar paðvaldîbas autoceïu. Viòð ir zemes îpaðnieks, bet nav ceïa îpaðnieks. Diemþçl sarunas ar viòu ir nonâkuðas strupceïâ – pçdçjâ vçstulç sniedzâm formâlu atbildi, ka esam jau viòam atbildçjuði, proti, par nomas maksu, kas paðvaldîbai jâmaksâ no 1992. gada, lai gan ar tie-sas spriedumu ðî prasîba noraidîta. Bûtîbâ ðajâ vçstulç viòð neko jaunu nav pateicis – ko tiesa lçmusi un ko dome atbildçjusi... Nu cik varam vi-su laiku vienu un to paðu malt? Mçs

Ceïa pârrakðana kâ protests âtrbraucçjiem un novada domei

Ðodien sâks darbu tautas skaitîtâji– Ja nu par kâdu skaitîtâju

rodas ðaubas?– Ja vajadzîga papildus

informâcija, var zvanît uz mûsu tâlruòiem (bezmaksas tâlrunis 80000777 vai mobilie tâlruòi: Ilva – 25621246, Sarmîte – 25496726) un pârliecinâties, vai skaitîtâjs tieðâm ir tas cilvçks, par ko uzdodas.

– Kâdâ veidâ skaitîtâjs fiksçs iedzîvotâju sniegto informâciju?

– Uzreiz ierakstîs datorâ, bet îpaðos gadîjumos, ja cilvçki skaitîtâju nevçlçsies ielaist dzîvoklî, viòð varçs aizpildît papîra anketu. Tajâs gan nekâdu personas datu nebûs, kâ tas bija interneta anketâs, kur pamata informâcija bija ierakstîta.

– Vârds, uzvârds, personas kods bûs jânosauc?

– Jâ. Vaicâs par izglîtîbu, darbu, valodu un mâjokli, taèu neprasîs par ienâkumiem un uzkrâjumiem vai veselîbu.

– Vai prasîs arî bankas informâciju?

– Nç, nekas tâds nebûs jânorâda.

– Lîdz ðim varçja saskaitîties uz vietas jûsu birojâ Tukumâ, Pils ielâ 18? Vai to varçs arî ta­gad?

– Jâ, visi, kas vçlas saskaitîties pie mums, to varçs izdarît (darba dienās no 8.30 līdz 18.00) un tad skaitîtâjs pie viòa uz mâjâm ne-ies. Par mûsu saskaitîtajiem uz-reiz ziòojam konkrçtâ iecirkòa skaitîtâjam, lai viòð uz konkrçto adresi vairs neiet.

– Kâ bûs tajos gadîjumos, kad viens cilvçks saskaitîjies internetâ, bet pârçjos ìimenes locekïus viòð nav pieskaitîjis?

– Pie visiem, kas konkrçtajâ adresç nebûs saskaitîjuðies, ies uz mâjâm. Centîsimies saskaitît visus.

– Vai ir iespçjams uzzi­nât, kad skaitîtâjs nâks? – To nevar zinât. Taèu, ja cilvçka nebûs mâjâs, skaitîtâjs atstâs îpaðu zîmîti. Tâpat, ja cilvçks konkrçtajâ dienâ kaut kâda iemesla dçï nevarçs runât ar skaitîtâju, viòð varçs vienoties par citu laiku.

– Vai pieskaitîs arî tos cilvçkus, kas atrodas slim­nîcâ?

– Tad tuvinieki viòus pieskaitîs, jo uz slimnîcu skaitîtâjs neies.

– Bet ja cilvçks dzîvo viens un nav, kas viòu varçtu pieskaitît?

– Jâdomâ taèu, ka divu mçneðu laikâ, kamçr notiks skaitîðana, cilvçks bûs atveseïojies. Mçs saskaitîsim cilvçkus pansionâtos un kolektîvajos mâjokïos, piemçram, Íîðu pansionâtâ, Rau-das pansionâtâ un Irlavas bçrnu

namâ. Ja kâds par sevi nevarçs pastâstît, palîdzçs sociâlais darbi-nieks.

– Tukuma patversmç?– Tur 1. martā visi jau saskaitīti.– Saòçmâm jautâjumu, vai

tos, kas piedalîjâs izmçìi­nâjuma skaitîðanâ, skaitîs otr­reiz?

– Jâ, ðos cilvçkos skaitîs otrreiz (vai arî viòi paði ir jau saskaitîjuðies internetâ), taèu Tukuma, Engu-res, Kandavas un Jaunpils novadâ izmçìinâjuma skaitîðana nenotika.

esam gatavi sçsties pie viena galda un runât par îpaðuma atpirkðanu, taèu ne par tik augstu cenu, kâ viòð piedâvâ. Par nomas lîgumu ne-var bût ne runa, jo Zemesgrâmatâ ir ierakstîts apgrûtinâjums, kas viòam ir jârespektç. Viòð gan nepiekrît ðim Zemesgrâmatas ie-rakstam, taèu viòam ir n-tâs rei-zes paskaidrots, ka tâdâ gadîjumâ jâsniedz prasîba tiesâ par ierak-sta dzçðanu. Savukârt tam mçs nepiekritîsim, jo ar to ir labo-ta vçsturiska kïûda. Ðis ceïð ir bi-

jis jau Ulmaòlaikos, padomju lai-kos un pastâv arî ðobrîd. Reformas laikâ pielaistâ kïûda ir labota.

Rezumçjot – ja V. Zekunde turpinâs ceïu bojât, sekos sods, ko viòð, visticamâk, pârsûdzçs joprojâm ir spçkâ domes lçmums, ka esam gatavi îpaðumu atpirkt, kam viòð, protams, nepiekritîs, taèu viòa priekðlikums pirkt îpaðumu par padsmit tûkstoðiem latu ir vairâk nekâ neadekvâts. Ja cilvçks to nesaprot, tad pie kopsaucçja nenonâksim.”

Ðodien – visi uz teâtriÐodien Tukuma kultûras

namâ 10.00 sâksies teâtru skate «Vçjlukturis 2011», kurâ piedalîsies Pûres pamatskolas Jaunsâtu filiâles teâtra pulciòð, Tukuma 2. pamat-skolas Teâtra pulciòð, Tukuma E. Birznieka-Upîða 1. pamatskolas Muzikâli literârais teâtris, Tukuma kultûras nama bçrnu un jaunieðu teâtris «Knifiòð», Tukuma Vakara un neklâtienes vidusskola, Pûres kultûras nama teâtris «Âbolîtis», Ir-lavas vidusskolas teâtra pulciòð, Zemgales vidusskolas bçrnu teâtris «Spârni». Ieeja brîva.

iedzîvotâju sapulces tukuma novada pagastos

Zinâms iedzîvotâju sapulèu gra-fiks Tukuma novada pagastos. Sapul-ces jau notikuðas Jaunsâtos un Pûrç, taèu pârçjos pagastos tâs notiks: Degolç – 28. martâ 17.30, Tumç – 29. martâ 18.00, Dþûkstç – 8. aprîlî 17.00, Zentenç – 11. aprîlî 16.00, Irlavâ – 12. aprîlî 15.30, Sçmç – 12. aprîlî 18.00, Lestenç – 12. aprîlî 18.00, Slampç – 15. aprîlî 17.00. Sapulcçs pagastu pârvalþu vadîtâji informçs iedzîvotâjus par pa-veiktajiem darbiem, bûs iespçja uz-dot jautâjumus Tukuma novada do-mes deputâtiem, pârvalþu vadîtâjiem, komunâlâs nodaïas, bâriòtiesas un sociâlâ dienesta darbiniekiem.

raiòa ìimnâzijâ – koru kopmçìinâjums

Ðodien, 17. martâ 19.00, Tu-kuma Raiòa ìimnâzijâ notiks Tu-kuma novada un starpnovadu koru kopmçìinâjums. To vadîs virsdiriìents Româns Vanags.

Ðodien Jelgavâ – reìiona ZPD

Ðodien Jelgavâ notiek zinâtniski pçtniecisko darbu (ZPD) konferen-ce, kurâ piedalâs skolçni no Tu-kuma 2. vidusskolas: Anastasi-ja Andrejeva, Edmunds Jurçvics, Kristîne Dudareva, Kandavas internâtvidusskolas: Anete Star-te, Aija Muiþinika, Aleksandrs Se-redjuks, Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas: Toms Kazimirisaòecs, Ilze Trubaèa, Maija Diðlere, El-va Ðtoferte, Tukuma Raiòa ìimnâzijas: Zane Stalidzâne, Zane Maksima, Kriðjânis Bebers, Artis Koðkins, Annija Andrejsone, Ie-va Feldberga, Monta Lorence, La-na Misa, Oskars Kupès, Kristiâns Melnis, Zane Lanka, Ìirts Greivu-lis, Monta Iesala, Sannija Klavie-re, Engures vidusskolas: Oskars Dravenieks, Krista Kaziòa, Heinrihs Rozçns, Grieta Kambala, Mârtiòð Âbele, Irlavas vidusskolas: Mai-ra Belova, Lâsma Apine, Zemgales vidusskolas: Lâsma Meòìelsone, Iluta Skromane, Rihards Zvanîtâjs, Jaunpils vidusskolas: Agnis Zîverts, Dþûkstes pamatskolas: Ilze Lçruma. Skolçniem ZPD dar-bus izstrâdât palîdzçja skolotâji: Evita Korna, Sandra Aukðmukste, Eva Ðepetovska, Una Bçrziòa, Airika Draveniece, Ilze Kalnozola, Ginta Bogdanova, Aksilda Petrevi-ca, Sandra Ieviòa, Arta Ðteinberga, Mârîte Bçrziòa, Inâra Kravale, In-ta Supe, Skaidrîte Prancâne, Gunta Aumale, Maija Lanka, Ludmila Rei-mate, Zaiga Ðirina, Mârîte Rozîte, Inâra Batòa, Dace Pole, Edîte Juri-ka, Ineta Miíelsone. AgitA Puíîte

îsumâ

Austra Zvēra atnākusi saskaitīt savu ģimeni. To dara Ilva Vītoliņa

4

FO

TO -

Ines

e Va

ltenb

erga

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Pirmdien, 14. martâ, Kandavas kultûras nama mazajâ zâlç uz tikðanos pilsçtas iedzîvotâjus aicinâja Kandavas novada do-mes vadîba – priekðsçdçtâjs Rolands Bârenis, viòa viet-niece Leonârija Gudakovska, SIA «Kandavas komunâlie pakalpojumi» valdes loceklis Ervîns Ruòìis un SIA «Kan-davas namsaimnieks» valdes priekðsçdçtâja Sanita Irbe.

Uzklausît un iztaujât vadîbas pârstâvjus, kâ arî rast atbildes uz aktuâliem un sasâpçjuðiem jautâjumiem bija ieraduðies aptu-veni 30 iedzîvotâju.

Vispirms R. Bârenis îsi izstâstîja par pagâjuðâ gada veikumu un informçja par ðîbrîþa aktualitâtçm un ðogad iecerçtajiem darbiem pilsçtâ un novadâ. Solîtos, lîdz ðim paveiktos un aizsâktos darbus R. Bârenis poçtiski salîdzinâja ar vilciena sastâvu, kas, lokomotîves virzîts, iekustas lçni un pamazâm uzòem kustîbas gaitu... Bet tâ kâ cilvçki gribot padarîtâ dar-ba augïus sajust un redzçt tûlît, tad ðajâ pavasarî tas arî bûðot re-dzams – tâ solîja novada mçrs, mi-not konkrçtus darbus. Pirmkârt, tas bûðot lielais ûdenssaimniecîbas rekonstrukcijas projekts – jau-na atdzelþoðanas stacija, jau-ni papildus urbumi kvalitatîvas ûdensapgâdes nodroðinâðanai visâ pilsçtâ. Tiklîdz laika apstâkïi ïaus, tiks uzsâkta Zemîtes un Jelgavas ielu seguma atjaunoðana un Prieþu ielas bruìçðana.

Ak, ðîs bedres, bedrîtesTiklîdz nokûst sniegs, kat-

ru pavasari acîmredzams kïûst ielu patiesais stâvoklis. Autotrans-porta intensîvâs kustîbas dçï ceïa braucamajâ daïâ veidojas bedrîte pie bedrîtes, jo asfalta segums sa-vu laiku nokalpojis. Pie bedrîðu lâpîðanas pilsçtas ielâs meistari íerðoties klât jau ðonedçï, tâ solîjis SIA «Kandavas Ceïi» vadîtâjs Ivars Maraðinskis. (Pârliecinâjâmies, ka solîjums tik pildîts. Otrdien tika uzsâkta avârijas bedrîðu laboðana Lielâ, Ozolu un Sabiles ielâ. – Red.)

Savukârt, lai uzlabtu satiksmes kustîbu un arî droðîbu un lai ne-veidotos sastrçgumi, Zemîtes-Jelgavas ielu krustojumâ nâkotnç iecerçts izveidot apïveida trans-porta kustîbu.

Ir jautâjumi, kuros domei jâbût stingrâkai, prasîgâkai

R. Bârenis atzina, ka galvassâpes joprojâm radot kartingu trase: “Es ce-ru, ka drîzumâ nonâksim pie vçlamâ gala iznâkuma par trokðòu aizsarg-sienu, un ieilguðajiem strîdiem bei-dzot liksim punktu. Ceru, ka to panâksim, jo trases îpaðniekiem tâ kâ vajadzçtu ievçrot Kandavas iedzîvotâju prasîbas,” solîja novada vadîtâjs piebilstot, ka domes sçdç martâ par to tikðot lemts.

Kartinga laukums reiz bijis Kan-davas lepnums un tâds tas esot joprojâm – tâ savu pârliecîbu pauda kâds iedzîvotâjs. Viòaprât, samilzusî neapmierinâtîba ar spçkratu radîto troksni ir drusku pârspîlçta un domei ðajâ jautâjumâ

Domes vadîba tiekas ar iedzîvotâjiem

jâbût stingrâkai. Cilvçki esot daþâdi – visiem vienlîdz labi nebûðot ne-kad. Viòa skatîjumâ “uzbraucieni” un “kasîðanâs” par kartinga trasi no preses puses esot nevietâ. La-bas lietas nepiecieðams atbalstît, dodot jaunieðiem iespçju sportot. Savukârt R. Bârenis skaidroja, ka iecerçts izveidot atseviðíu treniòu sekciju tieði jaunieðiem, kuriem interesç kartings, tâdçjâdi tikðot pierâdîts, ka kartinga trase ne-esot tikai slçgtajiem pasâkumiem vai biezajiem. (To, ka kartinga tra-se ir Kandavas lepnums, mçs, pre-ses pârstâvji, nebût neapðaubâm. Tik tieðâm, piekrîtam sacîtajam, ka domei jâbût stingrâkai un bei-dzot jâpanâk, lai trases paðreizçjo îpaðnieku reiz deputâtiem do-tais solîjums – izbûvçt trokðòu aizsargsienu – tiek izpildîts. Tad, domâjams, tiks pielikts punkts trasei blakus dzîvojoðo ïauþu neapmierinâtîbai.-Red.)

Daudz darâmâ kâ Abavas viòâ, tâ ðajâ krastâ

Paðvaldîbas vadîtâjs stâstîja arî par plânotajiem darbiem pilsçtas centrâlajâ daïâ un vecpilsçtâ. Pagâjuðâ gada ieceri – atjaunot Lielâs ielas segumu no krustoju-ma virzienâ uz pilsçtas centru – nâcies atlikt, saskaroties ar blîvo un novecojuðo komunikâciju tîklu, kas krustu ðíçrsu vijoties zem pilsçtas centrâlâs ielas seguma. Lai dar-bus tur veiktu, vispirms jâatjauno un jâpilnveido komunikâciju tîkls, tikai tad varçs domât par ielu se-guma nomaiòu. Baþas radot arî privâtîpaðums Sabiles un Lielâs ielas krustojumâ, kas ir avârijas stâvoklî un kam nepiecieðams stiprinât pamatus. Paðvaldîbas cen-tieni namu sakârtot piespiedu kârtâ nav realizçjuðies, jo raduðies citi, gluþi negaidîti sareþìîjumi saistîbâ ar îpaðumu un tâ îpaðnieku – nams ieíîlâts bankâ. Ðogad turpinâðoties muzejâ sâktâs pârmaiòas – jau nomainîts jumts, logi, bet ðogad iecerçts rekonstruçt iekðtelpas, lai tâs vairâk tuvinâtu muzeja vajadzîbâm. Nepilnu divu gadu laikâ izdevies piesaistît Eiropas lîdzfinansçjumu vairâk nekâ 3 miljonu latu apmçrâ. Siltinâðanas darbi ar jumtu un lo-gu nomaiòu veikti arî poliklînikas çkai, daïçji Mâkslas skolai, pansijai, vecajai vidusskolai, kur darbi vçl nav pabeigti. Lai operatîvi izsekotu

paðvaldîbas iestâþu naudas plûsmai un bûtu iespçja veikt pilnîgâku finanðu kontroli, novadâ ieviesta vienota grâmatvedîbas sistçma, bet lai nodroðinâtu pârskatâmu doku-mentu apriti, kancelejas vajadzîbâm iegâdâta îpaða datorprogramma.

Rudenî tukðu malkas plaèu nebûs

Tâ apòçmîgi iedzîvotâjiem solîja novada vadîtâjs, nonâkot lîdz ðobrîd aktuâlâkajam un pirms nepilna mçneða novadâ satraucoðâkajam jautâjumam – par apkuri. R. Bârenis stâstîja, ka paðvaldîbas uzòçmumâ SIA «Kan-davas namsaimnieks» steidzamîbas kârtâ veikts audits un nomainîta uzòçmuma valde. Lai nodroðinâtu kurinâmo, steidzamîbas kârtâ bez iepirkuma izsludinâðanas noslçgts lîgums ar a/s «Latvijas valsts meþi» par malkas iegâdi. Vaicâts, vai tas ir likumîgi, R. Bârenis skaidroja, ka ârkârtas situâcijâ paðvaldîbai esot tiesîbas tâ rîkoties. Un ðâda situâcija bijusi, jo aukstajâ laikâ pietrûcis malkas. Tiesa, neti-ka dota konkrçta atbilde par to, vai Kandavâ apkures dçï bija izsludinâta ârkârtas situâcija un kam jâuzòemas atbildîba par to, ka paðvaldîbas uzòçmums lîdz ðâdai situâcijai bija nonâcis.

Kaut arî atnâkuðo iedzîvotâju nebija îpaði daudz, viòu intere-se par paðvaldîbâ notiekoðo bi-ja plaða un daudzveidîga. Ti-ka jautâts, piemçram, vai do-mes administrâcija pârcelsies uz veco vidusskolu? Priekðsçdçtâjs atbildçja noliedzoði: “Nç, dome paliek esoðajâs telpâs, jo vecâs vi-dusskolas çka projektâ ietvaros tiek nosiltinâta, nomainîts jumts un logi, bet iekðçjo telpu renovâcijai jâmeklç papildus iespçjas lîdzekïu piesaistîðanai.”

Pârmet darbu “uz âtru roku”Vislielâko interesi par pað-

valdîbas darbiem izrâdîja pulciòð aktîvo daudzdzîvokïu mâjas Íirðu ielâ 8 iedzîvotâji, kuriem allaþ rûpçjuði jautâjumi par apkuri, namu apsaimniekoðanu un citi. Viòiem bi-ja pretenzijas gan par neizdevuðos un uz “âtru roku” izbûvçto bçrnu rotaïu laukumu pagalmâ un par to, ka pie kurtuves nav malkas lauku-ma. Par Íirðu ielu runâjot, kâ teica R. Bârenis, apkures jautâjumi tikðot

risinâti citādāk. Bûvçjot Apiòu ielas mâju, sâkumâ bija paredzçts ðo mâju apkurinât, izmantojot gâzi. Ðî iekârta arî tikusi nopirkta, bet netiekot iz-mantota: “Rçíinâsim, skaitïosim, cik daudz naudas sezonâ iztçrçts mal-kas iegâdei un kâda summa bûtu nepiecieðama, ja pârietu uz gâzes apkuri. Salîdzinâsim, kas bûtu lçtâk.” Uz iedzîvotâjas jautâjumu, vai nebûtu jâprasa atbildîba no iepriekðçjâs domes vadîbas – Alfre-da Íieìeïa, Sandras Bçrziòas, tagadçjais paðvaldîbas vadîtâjs atbildçja tâ: “Es varu atbildçt tikai par to, kas notiek ðobrîd un kas noticis ðo nepilnu divu gadu laikâ.” Savukârt par apkuri un malkas sagatavoðanu stâstîja SIA «Kanda-vas namsaimnieks» jaunieceltâ val-des priekðsçdçtâja Sanita Irbe. Viòa skaidroja, ka visas paðvaldîbas katlu mâjâm nepiecieðamâ malka tikðot vesta pie Ozolu ielas katlumâjas, kur esot visplaðâkais malkas laukums. No turienes to transportçðot uz pârçjâm katlumâjâm. Iedzîvotâji arî atzina, ka kurinâtâjiem jâbût labiem sava aroda meistariem, kuri seko lîdzi atmosfçras temperatûrai, nevis kurina tâpçc, lai skaitîtâjs skaitîtu megavatstundas. Svarîgs esot arî savstarpçjais kontakts, kas veidojas starp pakalpojuma sniedzçju un pa-kalpojuma saòçmçju.

Iedzîvotâji vçl interesçjâs par iespçjamajâm darbavietâm, raþot-nçm, par to, kâpçc reiz bijis viens Kandavas komunâlais uzòçmums, bet tagad ir jau, kâ cînîties ar parâdniekiem, kuri nemaksâ par apkuri un komunâlajiem pakal-pojumiem, kam jâsedz maksa par apkuri paðvaldîbas dzîvoklim, kurâ neviens nedzîvo, par ne-pietiekamu ielu apgaismoju-mu daþviet pilsçtâ, par transpor-ta kustîbas intensitâti atseviðíâs ielâs rîta stundâs, kad bçrnus ved uz skolu un bçrnudârzu un citiem jautâjumiem. Varas pârstâvji solîja òemt vçrâ iedzîvotâju ieteikumus, îpaði, apkures jautâjumos, gatavo-joties nâkamajai apkures sezonai.

Kandavas novada domes vadîba ar iedzîvotâjiem tiksies: 18. martâ 17.00 – Zantes kultûras namâ, 22. martâ 12.00 – Cçres skolas zâlç, 23. martâ 16.00 – Vânes kultûras namâ, 24. martâ 18.00 – Valdeíu kultûras namâ. LAPPuSI SAGAtAvojA

Inese VAltenbeRgA

– Vai tiesa, ka dome gatavo-jas apvienot Mâkslas un Mûzikas skolas Kandavâ? Tâds minçjums esot izskançjis pensionâru sapulcç. Kâpçc mçs, skolotâji, skolas kolektîvâ par to nekâ nezinâm? Vai pirms ðâda informâcija nonâk publiskâ telpâ tas vispirms nebûtu jâdara zinâms kolektîvam? – ðâds jautâjums tika uzdots iedzīvotâju sapulcç. Paðvaldîbas vadîtâjs R. Bârenis plaðâk par to nediskutçja, vien apstiprinâja, ka ðobrîd paðvaldîba izvçrtç apvienoðanas lietderîbu. Iz-teikties par abu skolu apvienoðanu lûdzâm Izglîtîbas pârvaldes vadîtâju Silviju Tiltiòu un abu skolu direkto-res Çriku Klaubergu un Marutu Ba-lodi.

S. Tiltiòa:– Òemot vçrâ, ka strauji sarûk

skolçnu skaits, kâ arî izvçrtçjot finanðu resursus, sâkām vērtēt iespēju skolas apvienot. Vairâkas paðvaldîbas mûsu valstî to jau ir izdarījušas. Deputâtu vidû sarunu lîmenî par to diskutçjām jau pirms nepilniem di-viem gadiem. Tâ kâ viedokïi atðíîrâs, jautâjumu atlikâm kâ “negatavu”. Nu-pat tas atkal aktualizçts, proti, domes priekðsçdçtâjs R. Bârenis, tiekoties ar pensionâriem, pieminçja iespçju sko-las apvienot. Uzskatu – lai kaut ko darîtu, jâizvçrtç, ko iegûstam un ko zaudçjam. Svarîgâkais – remonta iz-maksas. Tie ir lieli ieguldîjumi, kā-di ðî gada budþetâ nav plânoti. Mçs varam modelçt ðo iespçju, runât ar kolektîviem, rçíinât, analizçt – no tâ neviens nezaudç un necieš. Negri-bu teikt ne “jâ”, ne “nç”, jo viss ir sa-runu lîmenî.

Çrika Klauberga, Mâkslas skolas direktore:

– Savu redzçjumu es formulçtu tā. Ja lîdzðinçjâs telpâs paliek Izglîtîbas pârvalde, tad vispirms jâizremontç zâle, kuru lietotu abas skolas. Ðeit arî varçtu rîkot kopîgas tikðanâs. Taèu negribu nevienu dzît ārā. Bibliotçkai tel-pas ðobrîd ir atbilstoðas, tikai tâs jâremontç, jâiegâdâjas jauni plauk-ti, jo tuvojas akreditâcija. Bet to var izdarît, ja ir nauda. Otrs risinâjums – Mûzikas skolai varçtu atvçlçt visu çkas 3. stâvu, atbrîvojot dzîvokïus un Izglîtîbas pârvaldes telpas; bibliotçka paliktu tepat, bet Mâkslas skola – 1. un 2. stâvā.

Maruta Balode, Mûzikas sko-las direktore:

– Es uz ðo iespçju raugos visnotaï pozitîvi. Savulaik, deviòdesmito ga-du vidû, uz to raudzîjos pavisam citâdi, daudz emocionâlâk. Taèu ta-gad cenðos skatîties ar ðodienas apstâkïiem atbilstoðu redzçjumu. Do-māju, ieguvçji bûs bçrni, jo, apvieno-joties divâm intereðu izglîtîbas skolâm, viņiem pavçrtos iespçja vienâ çkâ apgût divas intereðu izglîtîbas prog-rammas. Mûzika un mâksla ir jomas, kas viena otru papildinâtu gan ikdienâ, gan kopîgos pasâkumos. Mums bei-dzot bûtu arî zâle. Jâ, ieguldîjumi tel-pu pielâgoðanai mâcîbu vajadzîbâm bûs nepiecieðami, bet ilgtermiòâ tas atmaksâtos. Tomçr abas skolas var apvienot ar noteikumu, ka tām tiek pilnîbâ atvçlçta visa ēka, nevis, kâ tas noticis lîdz ðim, kârtçjos “caurumus lâpot”.

Jûs JAutâJAt

Vai apvienos Mākslas un Mūzikas skolu?

Visas pilsētas katlumâjâm nepiecieðamâ malka turpmāk tiks vesta pie Ozolu ielas katlumâjas

5IntervIjaCeturtdiena, 2011. gada 17. marts

Jânis Vîtols

Viesturs linde ir jauns pui-sis un jau mâkslinieks. Vien vienreiz tautâs izrâdîjies – viòð vçl tikai mâcâs.

Dziïa takaSatikâmies nejauði, kad rakstî­

ju par laukiem Ârlavciemâ. «Vecjât nieku» sçtâ gar mâju ve­da sniegâ izrakta dziïa taka. Te­ju metru augstiem vaïòiem. Bal­galvju Guntis, mâjas viena ga­la saimnieks, stâstîja, ka sniegs jumtu spaidîjis. Kopâ ar kaimiòu puisi sniegu zemç ðíûrçjuði – sâbris pat sniega kalnam cauri racies. Tik dziïa taka nekur nebi­ja redzçta. Lûdzu Gunti ieiet takâ un nofotografçties. Guntis teica, ka labâk lai bildçjot paðu racçju, kâ reiz esot mâjâs. Viòð pasauca jaunekli. Tas bija Viesturs. Pçc bildçðanâs Balgalvis teica, ka puisis esot mâkslinieks. Jaunek­lis pamâja ar galvu un aicinâja ienâkt skatîties gleznas.

Lindes – mamma Indra, brâlis Artûrs un pats Viesturs – apdzîvo «Vecjâtnieku» mâjas ot­ru galu. Priekðnamâ divas dur­vis. Vienas ved virtuvç un istabâ aiz tâs. Ârdurvîm pretî atrodas mâkslinieka darbnîca. Nu tâ…Pie sienâm piekarinâtas, pies­lietas gleznas. Visas ir paprâvas. Metrs reiz metrs, lielâkas. Viesturu darbnîcâ pie gleznâm nobildçju. Doma piestâja, ka viòð jâatstâj plaðâkam aprakstiòam... Mûsu Agris Jansons arî ieteica – viòð Slampes kultûras pilî Viestura pir­mo uznâcienu mâkslas lauciòâ fotografçjis.

Portrets uz laukaOtrreiz satikâmies pie Zemgales

vidusskolas, pa ceïam no Dþûkstes mâjup braucot. Puisis mâcâs Liepâjas augstskolâ par vizuâlâs mâkslas un mâkslas vçstures skolotâju un Zemgales vidusskolâ atstrādā mâcîbu praksi. Uz darbiòu un mâjup braucot ar skolçnu autobusu.

Laiks staigâja novaka­ra stundâs. Zeme ar debesîm visapkârt kopâ jaucâs kâ blâvi norasojis automaðînas priekðçjâ loga stikls. Uz lauka vietâm no sniega segas izspraukuðies kurm­ju cçlumi, nezâïu kâti. Vaicâju Viesturam, ko ðajâ dabas bildç iemâlçtu, piemâlçtu, aizmâlçtu? “Man uz portretu velk. Daba ne visai,” teica Viesturs. Stâstîja par Zemgales lîdzenumu, kas visapkârt pleðas. Kalnaine viòpus Tukumam uz Kurze­mes malu neesot tas. Lauki, lau­ki, kas pârstaigâ dzelzceïa sti­gu. Un kur vçl ielejâ pïavas, kad tâs meþmalâ apstâjas. “Krâsas…? Varbût portretu pïavai pâri? Jâ. Uzacîs, plaukstâs krûmi savu vietu atradîs,” brîdi paklusçjis, saka Viesturs. Pagrieziens uz Ârlavciemu arî ir klât.

Bez vârda, bez miesasViesturs vçlreiz aicina darbnîcâ.

Tâ ir sakârtota. Pie sienas pâris trîs darbu klât. Uz galda akurâti

Kaifs pedâïus mît

gulst otas, krâsas. Telpâ divi krçsli. Viens paðam mâksliniekam. Otrs man. Saruna var sâkties.

Vaicâju: “Kas ir kailâ meitene vienâ no gleznâm?”

“Nekas. Bez vârda, bez miesas. Gars – varbût…Glezna ir ïoti ve­ca. Mammai viòa nepatîk. Mamma ir pirmais cilvçks, kas redz, lûko, mani vçrtç. Viòa man ir nozîmîga,” teic Viesturs.

Zilais sildaGaisma krît no loga rûts

augðas, kurai gleznas nav priekðâ. Gleznas pârsvarâ zilâ krâsâ, bet telpu zilais silda. Mie­ra nav. Somu veru vaïâ. Tveru fotoaparâtu, bildçju vçl un vçl. Viesturam patîk. Man arî. Pie kâ mçs palikâm…?

– Cik veca?– Gadi èetri atpakaï.– Paðam cik?– 22.– Lielajâ gleznâ tev aiz mu-

guras kas?– Andþelina Dþolija.– Vîrs violetajâ ar bârdu?– Anita Geidâne par to vîru fa­

no. Kâds mâkslinieks, elks. Lûdza, lai uzgleznoju. Ðíiet, vçl nav ga­tavs. Anita atbrauks, vçrtçsim. Man nepatîk pasûtîjuma darbus mâlçt, bet ar savu labo sirdi allaþ piekrîtu. Esmu no tiem, kas visu lçni dara. Âtrais neesmu.

– Dabâ, cilvçkos ej, modeïus glezno?

– Pârsvarâ no fotogrâfijâm uz audeklu pârceïu. No foto, kas uzrunâ. Nezinu, kâ îsti viss notiek. Mâlçju un viss.

– Tavâs gleznâs tikai jauni cilvçki?

– Pats jauns, un ðobrîd ir jau­no laiks.

– Gleznas lielas, lielas...– Ðîs te nav lielâkâs. Paðas

gleznojot uzprasâs: lielâku, lielâku, lai acîs spoguïoties vari. Paðam nepatîk smalki pindzelçt. Òemu otu, divas, trîs un aiziet. Ritums Ivanovs ðâdâ stilâ glez­no. Patîk. Ivanovs nav vienîgâ autoritâte. Tâlâk gribas iet, sa­vu stilu atrast. Jâni Jansonu ie­pazinu. Profiòð, scenogrâfs. Slampç dzîvo. Ir pie kâ vçrsties, parunât.

Uz papîra lapas– Kas ir meitene uz papîra

lapas pie loga?– Îsta, dzîva, lai paliek…– Meitenes – zilas, zilas?– Viòas paðas visas krâsas

izvçlas. Ko man darît. Re – vîrs ar bârdu ir violets. Viòa griba.

– Bçrniem zîmçt mâci?– Pârsvarâ ïauju paðiem izpaus­

ties. Nevçlos sabojât kâdu tîrradni, viòu vidû noteikti tâdi bûs. Skola daudzus ir samaitâjusi.

– Pats neesi sabojâts. No kâ tev tas nâk?

– No vecmammas Veltas Ulma­nes. No Zemgales, Jelgavas pusç. No turienes Zemgales migla pâr laukiem manî veïas. Tâ ir svçta, ne­aizskarama. To mâlçt nevar. Varbût kâdreiz…

– Jauns tak èalis. Uz ballçm ej?

– Îpaði neaizraujos. Netikums –

smçíçju. Vai drîkst, tev nav iebil­dumu?

Pieðíiï cigareti. Fotoaparâtu pacilâju uz Viestura pusi. Kadrs aiz kadra, cigarete…

Viegli nav– Gleznojot mûziciòu klau-

sies?– Jâ, Latvijas Radio 3 – klasiskâ

mûzika rosina. Es jau laikam esmu tâds – nepareizais, pareizais, bet tâds nu esmu.

– Kâ ar meitençm?– Brîvs puisis. Trakie gadi

pagâja tepat Zemgales vidusskolâ. Ai, daudz kas sastrâdâts.

– Tavi bijuðie skolotâji tagad darba kolçìi. Kâ sadzîvojat? Kâ ar skolçniem?

– Ar skolotâjiem labi, ar bçrniem vairâk èomiski. Skolâ strâdât ir pagrûti. Grûti sevi sadalît. Gribas sevi visu at­dot, bet viòu daudz. Vçl îsti izlçmis neesmu. Skolâ palikt negribçtos, bet mâkslâ tâlâk mâcîties…

– Ar naudâm kâ?– Ir tâ, kâ ir. Viegli nav. Brâlis

strâdâ. Mamma pabalstu saòem par tçvu. Tçtis aizgâja…Pats ðo to pârdodu. Kâds kaut ko pasûta. Pârsvarâ meitenes. Viòas ir atvçrtâkas nekâ zçni. Draugiem savas gleznas dâvina. Krâsâm, materiâliem iznâk.

saulîtç– Kad tevi varçs gleznâs

redzçt, dod ziòu. Celsim gaismâ, lai tautas lûko. Nopçrk. Tavas gleznas uzrunâ, telpas apdzîvo un cilvçks vairs vientuïð nejûtas.

– Par izstâdçm pašeiz nedomâju. Ir iecere aktus glez­not. Fotoreâlismu eïïas tehnikâ iz­kopt. Pats savçjo, vienîgo. Zini, lai ir lîdz perfektumam kâ fotogrâfijâ, bet nav fotogrâfija, un tad no sevis ko ielikt. Ko tâdu, kas jundî, rosi­na uz pârdomâm.

– Slavens gribi kïût?– Protams, bet ne jau vârda dçï.

Pçc darbiem, lai vçrtç. Marks Rot­ko visu mûþu sevi meklçja. Mûþa nogalç vien atrada. Pats gribçtu âtrâk sevi atrast.

– Van Gogs vai Salvators Dalî?

Cigarete, fotoaparâta slçdþa klikðíi. Viesturs klusç, laikam domâ.

– Laikam tomçr Dalî. Gribçtos, lai jaunîbâ mani atpazîst. Mammai, brâlim palîdzçt. Redzi, gaisma arî ir klât. Pulkstenis iet pçcpusdienas piekto stundu. Laukâ vçl gaiðs. Saule nâks. Varçðu ar divriteni braukt. Pa apkaimi, Latviju. Tâlu, tâlu.

– Lûko dabu? Mirkïus krâj?– Nç, kaifs pedâïus mît.

Viesturs linde* Dzimis 1988. gadâ Tukumâ. * Mâcîjies Zemgales vidusskolâ, skolu pabeidzis 2008. gadâ. * Patlaban studç Liepâjas Universitâtç. * Pirmâ personâlizstâde 2010. gada 2. aprîlî atklâta Slampes kultûras pilî. Pirmâ, bet ne pçdçjâ.

Viesturs Linde savu meiteņu viducī. Ir iecere turpmāk viņas arī izģērbt

6

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Par dîzeïdegvielas iegâdi un iz­lietojumu tam paredzçtam mçríim, vaicâjâm vairâkiem mûsu novadu zemniekiem.

Jânis Apse, Slampes pagasta SIA «Jaunkaudzîtes» vadîtâjs:

– Degvielas ieguves admi­nistrçðana ir ïoti vienkârða, un ta­gad dîzeïdegvielu saòem arî visi tâ sauktie dîvâna zemnieki. Ja kâds saòem platîbu maksâjumus, viòð sa­vas platîbas appïauj un saòem deg­vielu. Agrâk bija jâiesniedz Valsts Ieòçmumu dienestâ (VID) lîgumi, pavadzîmes, èeki... Tâpçc jau ir tâ deviòu miljonu starpîba, kas fak­tiski ir 1/3 daïa. Viòi var vispâr ne­ko neraþot. Bija jau agrâk sareþìîti sagatavot dokumentus VID, bet laucinieki jau pie grûtîbâm ir pieraduði. Tagad, manuprât, deg­vielu var saòemt visi, kam nav slin­kums. Gribçjâm izdarît kâ labâk, bet sanâca...

– 100 litri degvielas uz hektâru jau nav daudz...

– Tie, kuri nodarbojas ar grau­du audzçðanu, tiem degvielas, iespçjams, pietiek, bet tâ kâ mûsu saimniecîbâ ir arî lopkopîbas noza­re, nevaram iztikt ar pieðíirtajiem 100 litriem, mums degviela jâpiepçrk klât.

– Varbût tagad vairâk degvie-lai piesakâs mazo saimniecîbu îpaðnieki, kam to izdarît ir vienkârðâk?

– Mazas saimniecîbas iesnie­dza èekus ar zîmogu, un VID to òçma pretî. Manuprât, ta­gad degvielu saòem tâdi, kas paði lauksaimniecîbas produkciju neraþo.

Jânis Apsîtis, Irlavas pagasta zemnieku saimniecîba «Mada­ras»:

– Iespçju saòemt dîzeïdegvielas akcîzes nodokïa atmaksu izman­toju, kamçr vien tâda iespçja ir bijusi. Tâ degviela, ko pirku no pagâjuðâ gada 1. jûlija, jau ir bez akcîzes nodokïa. Domâju, ka tie, kuri pagâjuðâ gadâ nestrâdâja, strâdâja nedaudz vai arî sareþìîtâs pieteikðanâs dçï nepretendçja uz bezakcîzes dîzeïdegvielu. Var jau

bût, ka kâds paòem to degvielu bez nodokïa un neko nedara raþoðanâ, taèu man nav tiesîbu teikt, jo es to nevaru pierâdît. Turklât notiek regulâras Lauku Atbalsta dienes­ta (LAD) pârbaudes, cik hektâri iesçti, cik novâkti.

SIA «Pûres Dârzi» grâmatvede Solvita Emsiòa:

– Mçs savâ augïkopîbas saimniecîbâ izmantojam bezakcî­zes dîzeïdegvielu, un mums tâs pietrûkst, tâpçc nâkas piepirkt klât apmçram kâdus 20% akcizçto degvielu. Katrai lauksaimniecîbas nozarei ir sava specifika, un vajag atðíirîgu degvielas daudzumu. Pagâjuðâ gadâ atviegloja degvie­las iegâdes sistçmu, nu mums ir vieglâk – iesniedzam pieteikumu uz platîbmaksâjumiem, vienlai­kus piesakâmies arî uz bezakcîzes dîzeïdegvielu. Domâju, ka ïoti viegli pieteikties ir tiem, ku­ri lîdz ðim neapstrâdâja savu ze­mi, tâpçc arî varçtu bût tik liels pieteikumu daudzums. Novçrst nelietderîgu bezakcîzes degvie­las izmantoðanu, manuprât, ir vienkârði, jo lauku bloku kartçs jau ir redzams, kam attiecîgâ platîba tiek izmantota.

Ilona Krûmiòa, zemnieku saimniecîba «Gudrâji» îpað­niece, saimniecîba nodarbojas var piena lopkopîbu Smârdes pagastâ:

– LAD taèu katru gadu pârbauda platîbas. Bezakcîzes degvielu iz­mantoju, un saimniecîbai pietiek ar tiem 100 l degvielas uz hektâru, bet pietiek tikai tâpçc, ka pârsvarâ visas platîbas ir ganîbas. Labîbu sçjam tikai kâdos 10 hektâros. Lielâkoties – barîbu pçrkam. Paði gatavojam sienu, ecçjam ganîbas, tur arî iziet tâ degviela, bet es ar tiem 100 litriem varu savilkt ga-lus. Ja es pati audzçtu graudus un sagatavotu visu sienu (daïu arî pçrku), tad iztikt ar ðo limitu bûtu grûti. Vçl jau viss priekðâ. Degvie­las daudzums, ko mums iedeva, ir paredzçts lîdz 30. jûlijam, bet lielie lauku darbi jau vçl tikai sâksies.

Inta Didrihsone, Smârdes

Studentiem jaunas stipendijas

Jau zinâms, ka 2011./2012. mâcîbu gadâ Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes studentiem bûs iespçja pieteikties èetrâm jaunâm stipendijâm. ASV Virdþînijas uni­ver sitâtes fizikas profesors Jânis Rûvalds pieðíîris ikmçneða stipen­diju Ls 100 viena semestra garumâ, bet SIA «Konekesko Latvija» – divas stipendijas Ls 50 apmçrâ. «Kone­

kesko Agro» stipendija paredzçta pilna laika pamatstudiju 1. lîdz 3. kursa studentiem, kuri Tehniskajâ fakultâtç apgûst akadçmisko ba­kalaura studiju programmu «Lauksaimniecîbas inþenierzinâtne» vai profesionâlo bakalaura studiju programmu «Maðînu projektçðana un raþoðana», kâ arî programmu «Meþinþenieris» Meþa fakultâtç. Lai pretendçtu uz J. Rûvalda stipendi­ju, jâbût teicamâm vai izcilâm (9 vai 10 balles) sekmçm pârbaudîjumos

studiju kursos fizikâ, íîmijâ vai matemâtikâ. Sagaidâms, ka Valsts Ieòçmumu dienests apstiprinâs arî «Baltic Breeders» un Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes pro­fesora Kazimira Ðpoìa pieðíirtâs stipendijas.

Seminârs dârzeòu audzçtâjiem

18. martâ 11.00 Lauksaimnie­cîbas konsultâciju birojâ Tukumâ, Veidenbauma ielâ 9, notiks

seminârs siltumnîcu un lauka dârzeòu audzçðanâ. Seminâru vadîs biedrîbas «Latvijas Dârznieks» eksperte Mârîte Gailîte.

Seminârs zivju audzçtâjiem23. martâ 10.00 Lauksaimnie­

cîbas konsultâciju birojâ Tukumâ, Veidenbauma vielâ 9, norisinâsies seminârs zivkopîbâ. Lektori IU «Rimzâti» îpaðnieks Valdis Kancâns un Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centra lauku attîstîbas

nodaïas konsultants Mâris Vîtiòð.

Stâstîs par austersçòu audzçðanu

24. martâ 10.00 Lauksaimnie­cîbas konsultâciju birojâ Tukumâ, Veidenbauma ielâ 9, notiks seminârs «Austersçòu audzçðana, realizâcija un pagatavoðana».

Lappusi sagatavoja

Rūta FjodoRova

Lauksaimnieku pârbaudes izslçdz blçdîðanossvçtdienas raidîjumâ «De Facto» izskançja viedoklis, ka par 70 000 ha vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ zemnieki pieteikuðies uz dîzeïdegvielu bez akcîzes nodokïa atmaksas. Raidîjumâ izskançja baþas, ka pagâjuðâ gadâ dîzeïdegvielas akcîzes atmaksai tçrçti 15 miljoni, bet ðogad vajadzçs tçrçt vairâk. ja bezakcîzes deg-vielu pieprasîðot visi, kam tâ pienâkas, tam bûðot nepiecieðami 24 miljoni latu. siþetâ arî tika izteiktas aizdomas, ka visa deg-viela, kas iegâdâta bez akcîzes nodokïa, netiekot izmantota lauksaimniecîbas produkcijas raþoðanai. Zemnieku interese par degvielu, kuru var iegâdâties apmçram par 23,4 santîmiem lçtâk, ir augusi, paliek vien jautâjums, vai tâ tiek izmantota paredzçtajam mçríim.

pagasta zemnieku saimniecîba «Kalçji», saimniecîba nodarbo­jas ar graudaugu audzçðanu:

– Periods, kurâ pieðíir bezakcîzes degvielu ir no jûlija lîdz nâkamâ ga­da jûlijam. Nevaru to pateikt, vai piesakâs tie, kam nepienâkas deg­viela bez akcîzes nodokïa, vai nepiesakâs. Man ðî jaunâ kârtîba patîk. Kas attiecas uz manu saimniecîbu, kurâ nodarbojos tikai ar laukaugu audzçðanu, tâs platîbas, kurâs ir zâlâji, atrçíina nost un par tâm bezakcîzes degvielu nesaòemu. Nedomâju, ka pie vainas bûtu kâdi tur dîvâna zemnieki, labâk to zinâs LAD, kur visus datus apkopo.

LAD Ziemeïkurzemes re ìio­nâlâs lauksaimniecîbas pâr­valdes vadîtâja Juzefa Kïava:

– Bezakcîzes degviela pienâ­kas laukaugu platîbâm un ilgga­dîgajiem, sçtajiem zâlâjiem, pïa­vâm un ganîbâm. Bet par tiem var saòemt akcîzes nodokïa at­maksu degvielai, ja ir nodroðinâts dzîvnieku blîvums. Ja saimniecîbâ nav dzîvnieku, degvielas limits ðîm saimniecîbâm netiek pieðíirts.

– Cik pamatotas ir aizdo-mas, ka bezakcîzes degvielu saòem tâ sauktie “dîvâna” zem-nieki un ka bûtu nepiecieðams noteikt ienâkumu apmçru uz hektâru?

– Tam nav pamata. Neviens jau nesçj sçðanas pçc. Manuprât, ðis komentârs, ka vajadzçtu no­teikt ieòçmumus no hektâra nav saprâtîgs. Ja cilvçkam ir lopi, viòð sçj graudaugus lopbarîbai un viòa

ieòçmumus ir grûti kalkulçt. Lai zemnieks saòemtu bezakcîzes degvielu, viòð piesakâs vieno­tajam platîbmaksâjumiem un dîzeïdegvielas iegâdei bez akcîzes nodokïa. Dîzeïdegviela pienâkas laukaugu sçjumiem un zâlâjiem, pïavâm, ja minimâlais dzîvnieku blîvums ir vismaz 0,5 nosacîtâs liel­lopu vienîbas uz katru atbalstam deklarçto hektâru. Dzîvnieku skai­tu òçma vçrâ pçc stâvokïa pagâjuðâ gadâ 1. jûnijâ. Ja nav lopu, bet ir zâlâju platîbas, dîzeïdegvielu bez akcîzes nodokïa nesaòem. Viòam tâ jâpçrk par pilnu cenu. Veidojas tâda situâcija, ka saimniecîbâ, kurâ audzç graudaugus, ar ðiem 100 lit­riem degvielas pietiek pilnâ mçrâ, bet ir saimniecîbas, kurâs audzç gan laukaugus, gan nodarbojas ar lopkopîbu un kurâs vajag deg­vielu lopbarîbas vâkðanai, mçslu izveðanai, ikdienas lopu baroðanai, – to saimniecîbu pârstâvji saka, ka ar 100 l/ha nepietiek, jo lo­pu skaits ir liels. Mçdz pat bût arî tâdas dîvainas situâcijas, ka vie­noto platîbmaksâjumu saòem ze­mes îpaðnieks, bet platîbu novâc lopkopîbas saimniecîba, tâdçjâdi pïavu un ganîbu saimnieks bezakcîzes degvielu nesaòem, bet to nesaòem arî tas, kuram ir lopi un kurð ðîs platîbas novâc, ja starp viòiem nav nomas lîguma. Es ne­redzu tâdu situâciju, ka ðeit bûtu blçdîbas. Tam, ka zemnieki vçlas saòemt degvielu par 70 000 ha lielâku platîbu nekâ iepriekðçjâ gadâ, var bût daþâdi iemesli. Viòu

vidû, manuprât, ir lauksaimnieki, kuri kâdreiz negribçja òemties ar èekiem, kvîtîm un skaidrâ naudâ maksâja par degvielu. Otrs iemesls, ka cenas aug – ðie 24,3 santîmi uz litru ir tik bûtisks atbalsts, ka uz to tagad piesakâs vairâk cilvçku. Mûsu zemnieki no pieðíirtâs deg­vielas 1. janvârî bija izlietojuði 49%. Tas nozîmç, ka lîdz nâkamajam pusgadam tas ir normâli. Pagâjuðâ gadâ pârbaudîjâm 10% no visâm uz vienoto platîbmaksâjumu pie tei ktâm platîbâm, kas ir ïoti liels procents fizis­ki izkontrolçto saimniecîbu. Nâkamajâ gadâ atkal kontrolçsim 10% citu saimniecîbu. Uzskatu, ka blçdîbu te nav. Mûsu zemnie­ki ar ðo sistçmu ir apmierinâti, jo viòiem nav jâiesaldç finanðu resursi, nav jâmçro ceïð uz VID un 3­4 mçneðus jâgaida akcîzes nodokïa kompensâcijas atmaksa. Cilvçkiem ir çrti, jo viòi reìistrçjas LAD un var izòemt savu degvie­las limitu. Tas dod stimulu dau­dziem reìistrçties elektroniskajâ pieteikðanâs sistç mâ, izmantot e­pakalpojumus, ko piedâvâ LAD, jo viòi var redzçt arî savu deg­vielas kustîbu un limitu. Var jau bût, ka kâds zemnieks kâdâ reizç bezakcîzes degvielu ir ielçjis savâ automobilî, to es nemâku komentçt, bet kopumâ ðeit blçdîbu nav. Vçl jau sagaidâms, ka zemniekiem pieliks 5 santîmus akcîzei, tâpçc zemnieki prasa, lai to arî kompensç, bet ðai jomâ vçl pagaidâm skaidrîbas nav.

Ziòas lauksaimniekiem

7

FO

TO -

Lin

da J

anso

ne

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Jânis Vîtols

Tas notika nesen. Februârî, laikâ, kad sals skrûves pie-grieza un naktîs termometra râdîtâjs noslīdēja lîdz mînus 25 grâdiem. Tad arî pazibçja ziòa, ka Slocenes ledû iesalis gulbis. Un tad ïaudis devâs gulbi glâbt.

Upîði saðûmçjâsMûsu ausîs ziòa nonâca no

Patrîcijas Dûmiòas. Patrîcija mâcâs Upîðskolâ, mâcâs labi, ir skolçnu paðpârvaldes lîdere. Viòa skolâ par gulbi ziòoja un sacçla pamatîgu troksni. Starpbrîþos, stundu laikâ runâja, ka putns ledû ielûzis. Tak jau dzîva radîba un vçl gulbis... Patrîcija dzîvo Jauntukuma pusç un no skolas nereti iet pa Gaisa tiltu, tad pa taku pâri Slocenei un pçc tam pa nokalni gar elektriíiem. Droðâka ieðana, tur maðînas garâm netraucas, neðïakstâs, svaigu gaisu, cik tîk, var elpot ar pilnu krûti. Tâ arî Patrîcija gulbi Slocenç ieraudzîja. Tobrîd upei viscaur ledus vâks bi-ja virsû, tikai pie tiltiòa un zem tâ vien vaïâ. Kâda metra, pusotra platumâ. Straume ðajâ vietâ aðâka, un akmeòi, neliels kritums aiz-salt neïauj. Gulbis tad nu tur, kur vaïçjais ûdens ar ledu robeþojies, bija apmeties. Nekustçja ne no vietas. Patrîcija iepriekðçjâ dienâ par nelaimi ziòojusi glâbçjiem, paðvaldîbas policijai, valsts policijai arî laikam. “Skatîsimies, centîsimies palîdzçt,” tâda bijusi atbilde. Eïïu ugunî ielçjis kâds ierçdnis klausu-les otrâ galâ. Tâ skançjusi: “Dabas

mâte pati labâk zina, kam dzîvot, kam nç...”. Par ðiem vârdiem arî bçrni Upîðskolâ saðûmçjâs. Tad Patrîcija kopâ ar saviem klasesbied-riem gâja gulbi lûkot.

no vietas nekustEs arî turp devos. Ar auto tur

piebraukt nevarçja, bet takâ gar piekalni sniega vaïòi bija lîdz ausîm. Gulbis bija tâpat – uz le-dus, ûdenî, bet nekustçja ne no vietas. Zvanîju glâbçjiem. Viòi tei-ca, ka esot lietas kursâ. Esot jau arî tur bijuði un savâm acîm redzçjuði, ka gulbis ðad un tad pârvietojoties pa neaizsaluðo vietu upç. Putnam lîdzâs bija çdiens. Sadrupinâta mai-ze, kâds pusi klaipiòa atstâjis. Uz le-dus metru atstatu noklâta sedziòa, kur putnam gulçt. Paðvaldîbas po-licisti, uz ielas satikti, teica, ka vi-su zinot. Viòi laiku pa laikam lejâ noejot – situâcija tiekot kontrolçta. Tâs dienas pçcpusdienâ sals atkal sâka rosîties. Kas ar putnu notiks? Kad Patrîcijai stundas bija galâ, gâjâm vçlreiz gulbi lûkot. Zvanîjâm Simonai Grundulei uz dzîvnieku patversmi un teicâm, ka gulbis nelaimç. Lai palîdzot! S. Grundule teica, ka putns varot bût slims, sa-vainots; viòa ar Vilni (Vilni Grun-duli) nemaz to “zvçru” no upes iz-celt nevarot. Un ja nu iesalis..? Va-jagot glâbçjus ar zâìiem, íekðiem, tîklu. Ja izcelðot, patversmç vieta atradîðoties. Zvanîjâm Daigai Sla-vinskai uz Pârtikas un veterinâro dienestu. Daiga nekad palîdzîbu nav atteikusi, dzîvo radîbu mîl... Norunâjâm pie tiltiòa tikties. Kamçr gaidîju Daigu, vairâki garâmgâjçji

Pçdçjâs ziemas dienâs da-bas pçtnieki aicina lauku iedzîvotâjus ziòot par pagrabos ziemojoðiem sikspâròiem, kas lîdz marta beigâm novçrojami pie pagrabu griestiem vai sienu spraugâs.

Ðie neparastie nakts dzîvnieki Latvijâ ir îpaði aizsargâjami, un katrs novçrojums sniedz dabas pçtniekiem svarîgu informâciju par sikspâròu sastopamîbu mûsu valstî. Akciju «Ziòo par ziemojoðiem sikspâròiem!» îsteno nevalstiskais dabas novçrojumu portâls Da-basdati.lv un Latvijas sikspâròu pçtnieki.

Daïa lauku iedzîvotâju jau sen ir ievçrojuði, ka to pagrabos kat-ru ziemu apmetas sikspâròi. Cieði piekïâvuði sev spârnus un pieíçruðies griestiem vai ielîduði spraugâs, tie guï ziemas miegâ. Atðíirîbâ no pelçm un strupastçm, kas pagrabos ciemojas barîbas meklçjumos, sikspâròi pârtikas krâjumus neapdraud un pârtiek no vasarâ uzkrâtâ tauku slâòa. Pagrabâ tie meklç patvçrumu no ziemas sala. Latvijâ sastopa-mas pavisam 16 sikspâròu su-gas, tomçr ziemâ piemâjas sakòu pagrabos visbieþâk apmetas di-vu sugu sikspâròi – garausainais sikspârnis, kas garâs ausis zie-mas guïâ aizloka aiz spârniem, un tumði krâsotais ziemeïu sikspârnis. Daþos gadîjumos

Kâ tukumnieki savu gulbi glâba

gulbim bija ko atnesuði. Pçc neilga laika Daiga bija klât un sâka put-nu gaiòât. Gulbis spârnus pavçzçja un, mums par lielu prieku, pats kâjâs uzslçjâs. Gulbim noteikti bi-ja ðtuks, ka jâizdzîvo, ja reiz mâjâs palicis...

Mums izdevâsNâkamajâ dienâ pie mums

redakcijâ ieradâs mâksliniece Ilze Pauliòa un arî aicinâja glâbt gul-bi – tas pussalis guïot uz ledus,

bûðot pagalam. Aizgâjâm. Tieðam gulbis gulçja uz ledus kâ pielîmçts. Òçmâm atkal rîksti rokâs. Vienreiz, vçl un vçl, lîdz gulbis slçjâs kâjâs. Lai arî spalvas sals pie ledus bija pierâvis, putnam kâjâs spçks, un tas no ledus atrâvâs. Atkal labi!

Satiku Patrîciju, stâstîju, ka ik pa laikam putniòð, droðs paliek droðs, ar rîksti jâpabaksta. Uzzinâju, ka Patrîcija kopâ ar draudzeni nereti aizejot savu gulbi apraudzît. Sloce-ne no ledus skavâm vaïâ jau raiso-

ties, bet gulbis vçl aizvien esot tur-pat. Papeldot, ar knâbi ûdenî ko sameklçjot. Cilvçki, tâpat kâ lîdz ðim, garâm ejot, ko çdamu put-nam atnes. Nâk ne tikai tie, kuriem taka garâm ved, nâk savu gulbi apraudzît. Sîkums – citi sacîs. Ma-zums gulbju ziemot te paliek, un visâdi gadâs. Un kâ Mâte daba iz-lemj.... Bet mçs, tukumnieki, par dzîvu radîbu stâvçjâm. Forði. La-ba asara acîs iespraucâs, jo mums izdevâs...

Ziòo par ziemojoðiem sikspâròiem!

piemâjas pagrabâ manîts arî 2011. gada dzîvnieks – ïoti retais Eiro-pas platausis, kam ir lielas un pla-tas ausis, kuras uz pieres saska-ras kopâ.

Pagrabos sikspâròi ierodas oktobra otrajâ pusç, un tos pa-met marta beigâs. “Lai atras-tu ziemojoðos sikspâròus, rûpîgi jâapskata pagrabs. Tam bûs nepiecieðams lukturis un 5 līdz 20 minûtes laika (atkarîbâ no pagra-ba lieluma un spraugu daudzu-ma). Iesâkumâ apskatiet griestus, kuros brîvi karâjoðies sikspâròi bûs viegli pamanâmi. Ziemojot sikspâròi labprât ielien spraugâs, tâdçï aplûkojiet arî spraugas griestos un sienâs, arî durvju stenderes, spraugas starp pagra-ba apcirkòu balstiem un plauk-tu dçïiem,” norâda sikspâròu

pçtnieks, bioloìijas zinâtòu dok-tors Gunârs Pçtersons.

Ja Jûsu pagrabâ ziemo sikspâròi, ziòojiet dabas datu portâlâ www.dabasdati.lv vai sazinie-ties ar sikspâròu pçtnieku G. Pçtersonu: tâlr. 29439097, e-pasts: gunars.petersons@llu.lv. Jûsu snieg tâ informâcija sniegs vçrtîgu ieguldîjumu ðo reto dzîvnieku sastopamîbas apzinâðanâ Latvijâ.

Ziòojot lûgums pievienot foto, lai droði noteiktu sikspâròa sugu. Svarîgâkâ íermeòa daïa noteikðanai ir sikspâròa galva, îpaði ausis. Fotografçjot jâatceras, ka zibspuldzes vai luktura gais-ma var sikspârni pamodinât, tâdçï pietiek ar vienu vai diviem fotoattçliem.ilze Íuze, PorTâla

DabaSDaTi.lv koorDinaTore

Četri garausainie sikspâròi (gaiðâkie) un viens ziemeïu sikspârnis (tumðâkais, pa labi) pie pagraba griestiem

Puikas vçl tikai par îstiem, lie-liem suòiem aug. Ragutiòas arî kaut kur top. Viòu bijuðie îpaðnieki, ku-ri viòus, viòu suòu senèus pame-ta savâ vaïâ, bûs kïuvuði veci, nevarîgi, un viòu bçrni aizvilkuði un meþâ atstâjuði. Puikas, tad jau kâ lieli suòi ies viòiem pakaï. Cels ragutiòâs un vilks atpakaï mâjâs.

Visi suòi un kaíi ir labi. Slikto âtri aizmirst. Ïauno ar ïaunu ne-atdara. No kurienes viòi Tukuma dzîvnieku patversmç saraduðies?

Suòu meitene Kellija – Dievs vien zina, no kurienes. Kucçni vçl, bet jau prâvi – Mârîte un Rihs – nâk katrs no savas mammas. Rihs bija ïoti novârdzis, kad ìimenîti no kâdas paþobeles uz patvers-mi atveda. Mârîte, pârçjie kucçni no mammas pupa atgrûda. Tagad abi spçlçjâs un dzîvo patversmes saimes istabâ, no kurienes allaþ apetîtlîga smarþa nâk. Te çdienu gatavo. Ir plîts, mûrîtis, kur sânus, íepas sasildît. Te allaþ ir arî lieli,

suòu puikas ar ragutiòâmTukuma dzīvnieku paTversmē Tālr. 26227913

labi draugi, viòu cilvçki – Simona, Zane, Vilnis un Kristaps Grunduïi. Zuzîte nâk no Tumes – kaut kur no Mazkalnjâòu apkaimes. Snipijs – no Jaunpils. Abi bûdâs dzîvo, drebinâs. Vçss vçl pavasaris. Rihs un Mârîte saimes istabâ meòìçjas. Ðad un tad pârmaiòas pçc kaíus aprej. Sveðiem cilvçkiem izrâdâs. Ïoti negribas ar ragutiòâm cilvçkus vilkt no meþa mâjâs, gribas âtrâk sargât mâjas. Ïauþu starpâ labestîbu vairot.Jânis Vîtols

Daiga Slavinska gulbi no ledus izkaļ

8 Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

8. martâ bija pavasarîgi skaista, saulaina die-na. Íesterciemnieks Aivars Egle, uzsçjis uz velosipçda bagâþnieka bçrza zaru slotas, devâs uz Engures centru, lai pie veikala tâs pârdotu.

”Tâdâ smukâ laikâ mâjâs nevaru nosçdçt. Kaut kas taèu jâdara, turklât pavasaris sâkas, visi lielie tîrîðanas darbi, kad ziemâ sakrâjuðâs drazas saslaukâmas, pagalmi un ielas uzkop­jamas,” saka naskais slotu sçjçjs. Vecais vîrs stâsta, ka pensijâ saòemot vien Ls 40. Tâpçc ðî piepelnîðanâs viòam ir svarîga. Mûþa garumâ strâdâjis daþâdus darbus privâtâ kârtâ, tâpçc arî darba stâþs nav sakrâjies pietiekoðs un pensija maza. Paðvaldîba izlîdzot ar mal­ku, Aivaram paðam sava mâjiòa. Kamçr vçl par piestrâdât – lasît sçnes, ogas, siet slo­tas, sava iztikðana sanâkot. Aivars stâsta, ka pagâjuðâ gadâ visi sûdzçjuðies, ka melle­nes neesot, bet viòð daudz salasîjis, turklât iepirkuma cena bijusi pat ïoti laba. Bijis arî daudz aveòu – spaini pie viena krûma varçjis pielasît, bet aveòu lasîðanâ traucçjis pârmçru lielais karstums. Arî sçòu un brûkleòu nebija pietiekami daudz. Aivars saka, ka viòa lielâ priekðrocîba ir velosipçds, ka ar to viòð aiz­braucot uz tâdâm vietâm, kur ar automaðînâm nevarot iebraukt, tâpçc par meþa dâsnumu arî nesûdzoties.

Pavasarî noderçs kuplas bçrza zaru slotas

15. martâ Engures nova-da domes sçdç deputâti pieòçma lçmumu lauzt lîgumu ar sabiedriskâs çdinâðanas uzòçmumu «Zeltzîle».

No nâkamâ mācību gada 1. septembra Engures vidusskolâ skolçniem vairs nebûs iespçjas izvçlçties çdienu – visi çdîs to, ko pavâri attiecîgajâ dienâ piedâvâs, lîdzîgi, kâ tas ir Lapmeþciema pamatskolâ. Lîgumu ar SIA «Zeltzîle» lauzîs ar 15. augusta. Deputâti savu izvçli pamatoja no to, ka ir krîzes laiks un pusdienâm jâbût pçc iespçjas lçtâkâm. To varçtu panâkt, ja paðvaldîba algotu pavâru un virtuves strâdniekus.

Ar SIA par cenu pazeminâðanu nevienojas

Situâciju domniekiem skaidro­ja Engures novada domes priekð­sçdçtâja vietnieks Andris Kalnozols: “2010. gadâ risinâjâm jautâjumus par pusdienu cenu samazinâðanu skolâ, bet vienoðanos nepanâcâm. Esam iepazinuðies ar Lapmeþciema pamatskolas pieredzi, kur ar çdinâðanas jautâjumiem nodarbo­jas paðvaldîba, un noskaidrojâm, ka pusdienu cena tur ir ievçrojami zemâka. Tâpçc nolçmâm ar lîdzðinçjo pakalpojumu sniedzçju SIA «Zeltzîle» lîgumu lauzt, un no 1. septembra ar çdinâðanas jautâjumiem nodarbosies paðval­dîba.”

Raduðos situâciju skaidroja SIA «Zeltzîle» vadîtâja Tatjana Zuke: “Visu rudeni notika sarunas ar paðvaldîbu. Mçs piedâvâjam dau­dzus priekðlikumus, bet tie ne­bija pieòemami ne vecâkiem, ne paðvaldîbai. Piedâvâjâm gan kop­galdu, gan vairâkas çdinâðanas formas. Praktiski tâs neizskatîja.

Pirms Jaunâ gada saòçmâm no Engures novada çdienkartes, kurâs bija palielinâtas porci­jas par 50%, bet samazinâtas ce­nas. Es piedâvâju skolas direk­toram savu kalkulâciju un tei­cu, lai porcija ir lielâka (par 50% palielinâta gaïas daudzums, par 35% – piedevas un par 50% – salâti). Uztaisîju savu izcenoju­mu, piedâvâju, bet par to lûdzu, lai atmaksâ mums komunâlos pakalpojumus. Visi zina, ka no Jaunâ gada palielinâjâs minimâlâ alga, produktu cenas: dârzeòi – par 17%, kartupeïi – par 100%, kâposti – par 150%, piena pro­dukti – par 12%, augïi, cukurs – par 10%, gaïa – par 8%. No 1. sep­tembra mçs bijâm pazeminâjuði cenas par 13%, bet tâ kâ ðî gada sâkumâ produktu cenas pieauga, nebija reâli palielinât porcijas un samazinât to cenu. Es iesniedzu oficiâlu iesniegumu paðvaldîbai, bet neesmu saòçmusi nekâdu atbildi. Sarunas bija tikai mu­tiskas. Çdienkartes man ne­sa un piedâvâja katrs, kam tikai nav slinkums. Mums skolâ ir di­rektors un medmâsa, ar kuriem kopîgi sastâdâm çdienkartes, bet ðoreiz iejaucâs cilvçki no ma­las. Ja runâjam par vecâkiem, tad, manuprât, arî te aktivizçjas kâdi 10 vecâki no 300, kas vâra to putru un tracina bçrnus pret mums.”

Viedokïi daþâdiSkolas direktors un deputâts

Jânis Pûce: “No skolas pu­ses tiek piedâvâta sabalansçta çdienkarte, òemot par pamatu 2010. gada oktobra, novembra iepirkumu cenas tâm skolâm, kurâm tajâ laikâ bija produk­tu iepirkums – Jûrmalâ, Baloþos

un citur. Tika vçrtçts porci­ju lielums, daudzums un ce­nas. Vçrtçjot situâciju, nonâcâm pie slçdziena, ka jâatkâpjas pirms 12 gadiem, kad çdienu skolâ gatavoja skolas pavâres. Man kâ deputâtam vecâko klaðu skolçnu vecâki zvana un jautâ, kâpçc jûs dotçjat pusdienas 1. līdz 4. klaðu audzçkòiem, bet nedotçjat tâs 5. līdz 12. klasei? Òemot vçrâ paðreizçjo ekono­misko stâvokli, nolçmâm izrâdît pretimnâkðanu visiem, kas mâcâs Engures vidusskolâ. Fir­mas «Zeltzîle» pârstâvji mums ir parâdîjuði pavadzîmes, un mçs sapratâm, ka ar zemâkâm cenâm çdinâðanas pakalpojumus sniegt tâ nevar.” Debatçs paskaidroju­mus sniedza arî A. Kalnozols: “Mums jau otro gadu budþets ir ar mînusa zîmi. Firma nevar, bet paðvaldîba var çdinâðanas pakal­pojums sniegt lçtâk, jo samazinâs PVN izmaksas, kas vien ir 22%. Mçs varçsim piedâvât pusdienas, kas maksâ 70 santîmus, nevis Ls 1,10.”

Vecâku pârstâve Kristîne Fiðere­Blumberga noliedza, ka vecâkus pârstâvot tikai 10 aktîvâkie vecâki, kas cînoties par çdinâðanas kârtîbas maiòu vidusskolâ: “Uzstâdîjumam par cenu SIA «Zeltzîle» vadîtâja nav gatava piekâpties. Esmu runâjusi ar vecâkiem, un viòi ir apmierinâti ar gaidâmo kârtîbu pçc 1. sep­tembra. Vecâku padome ir gata­va sadarboties ar skolu, ar jau­no pavâru. Kad krîze beigsies, tad, protams, vecâki varçs izskatît jautâjumu par citiem çdinâðanas piedâvâjumiem,” teica K. Fiðere­Blumberga.

Deputâts Atis Bçrziòð teica – ja tagad izðíiramies par kopgaldu, tad sanâks sagraut to, kas bija izvei­

dots. Tagad bûðot nepiecieðamas trîs ðtata vietas par minimâlo al­gu... A. Kalnozols skaidroja, ka minimâlâs algas pavâriem nebûs, bûs lielâkas: “Lapmeþciema skolâ pusdienas maksâ 45 santîmus, un dotç pavârus. Pusdienas tiek nodroðinâtas 130 bçrniem. Ja Engurç çdîs 250 bçrni (visi 300 neçdîs), ja rçíinâm vçl to naudu, ko maksâjam par 1. līdz 4. klaðu çdinâðanu, kas mçnesî ir Ls 2000, cena pusdienâm bûs no 65 līdz 70 santîmiem, jo pus­dienu cenâ ierçíinâm arî pavâru algu. Mçs varam diskutçt, par kâdu naudas summu paðvaldîba dotçs pavâru. Nekad neesmu tei­cis, ka Engures vidusskolâ lîdz ðim ar çdienu bijis kaut kas slikts – tas bija garðîgs, bet, par nau­du runâjot – ja varam sagâdât skolçniem lçtâkas pusdienas, tas ðajos apstâkïos ir jâdara.”

Pçc sçdes SIA «Zeltzîle» vadîtâja Tatjana Zuke atzina, ka apsver iespçju tiesâties. Viòa esot iegâdâjusies virtu­ves iekârtas, par kurâm vçl ðobrîd maksâjot kredîtu. Galîgo lçmumu uzòçmçja pieòemðot tad, kad no Engures novada domes saòemðot rakstisku lçmumu. Viòa uzskata, ka nekâdus lîguma noteikumus neesot pârkâpusi, tâpat neesot saòçmusi pamatojumu, kâpçc lîgums tiekot lauzts.

Viss jaunais – labi aizmirsts vecais

Rakstot ðo publikâciju, pa­visam svaigâ atmiòâ laiks, kad paðvaldîbas un skolas atteicâs no skolçnu çdinâðanas pakalpo­jumiem. Var jau teikt, ka tie bija treknie gadi. Tomçr lielâkâ daïa cilvçku jau nekâdus treknos gadus neizjuta, bija vien darbs un vçlme nodroðinât kaut cik normâlus

dzîves apstâkïus. Jau tolaik noti­ka debates, vai, piesaistot firmas, vajadzçtu sadârdzinât skolçnu pusdienas, vai skolas çdnîcâ vajadzçtu vairâkus çdienus, vai tikai vienu dienas piedâvâjumu, vai bûs labi, ja viens skolçns çdîs karbonâdi, bet cits varçs atïauties tikai fri kartupeïus... Bi­ja cilvçki, kuri uzskatîja, ka skolâ visiem jâçd viens çdiens un tam jâbût iespçjami lçtâkam. Taèu toreiz mode bija cita... Tie, ku­ri ðai jaunajai modei nepakïâvâs, lîdz pat ðai dienai skolçniem nodroðina lçtas un labas pusdie­nas, kâ, piemçram, Lapmeþciema pamatskolâ un arî daþviet ci­tur. Iepriekðminçto apstiprina arî J. Pûces piebilde domes sçdç, ka viena Engures vidusskolas 11. klases skolniece izstrâdâjusi zinâtniski pçtniecisko darbu un viòas izdarîtais secinâjums bi­ja, ka vislçtâk çdinâðanas pakal­pojumus skolçniem var sniegt tikai paðvaldîbas çdinâðanas uzòçmums. Tâ piedâvâtâ cena esot lçtâka pat par izslavçto lçto lietuvieðu firmu piedâvâto maksu. Kaut nu ðî acîm redzamâ patiesîba mums neaizmirstos, kad pçc kâda laika nâks atkal kârtçjā modes lie­ta un gribçsies çdinâðanas jomâ kaut ko pârkârtot. Atgâdinâm, ka Tatjana Zuke Engures vidusskolâ sâka strâdât 1991. gadâ – kâ sko­las pavâre. Kad mainîjâs mo­de, 2002. gadâ viòu pierunâja nodibinât savu çdinâðanas fir­mu «Zeltzîle». Ir saprotams, ka deputâtiem jâlemj par labu skolçniem un viòu vecâkiem, kâ arî viòi izdarîja, paralçlais stâsts par uzòçmuma «Zeltzîle» situâciju nav iepriecinoðs...Lappusi sagatavoja

RûtA FjodoRoVA

Lauzîs lîgumu par çdinâðanas pakalpojumu sniegðanuAivaram Eglem bērza zaru slotu pārdošana ir nozīmīgs piepelnīšanās veids

ÎSzIòASSmârdç

* 19. martâ 14.00 folkloras ko­pas «Milzkalnieki» 15 gadu jubilejas koncerts Milzkalnes tautas namā.

* 26. martâ Smârdes vokâlais an­samblis viesosies Kandavâ.

* 27. martâ vidçjâs paaudzes deju kolektîvs «Jampadracis» piedalîsies skatç Tukumâ.

* 26. martâ folkloras kopa «Mil­zkalnieki» dosies uz Ziòìu vakaru Laucienâ.

* Milzkalnes tautas namâ apskatâmas tukumnieces Dzidras Baumas gleznu izstâde.

Lapmeþciemâ *25. martâ 20.00 Lapmeþciema

tautas namâ sportistu balle ar groziòiem. Vçlams iepriekð pie­teikties pa tâlruni 29418443.

Engurç *1. aprîli senioru ansamb­

lis «Jûras Vçjð» dosies viesos uz Jaunpili, kur senioru ansamblis «Pîlâdzîtis» svinçs piecu gadu ju­bileju

* 9. aprîlî senioru ansamb­lis «Jûras Vçjð» piedalîsies vokâlo ansambïu skatç Tukumâ

* Saieta namâ Jûras ielâ 144 apskatâma kâzu kleitu izstâde un dekoratîvo piesprauþu iz­stâde.

9ViedoklisCeturtdiena, 2011. gada 17. marts

Redakcijâ vçrsâs kundze J. O. ar savu bçdu stâstu: “4. februârî staigâju pa veikaliem, lai iepirk­tos. Biju veikalâ «TOP», Pûres ce­ha veikalâ, un daïu no vajadzîgâ jau biju iegâdâjusies. Iegâju Meþa ielas veikalâ «Maxima». Ðeit ir îpaði aizslçdzami skapîði, kur nolikt mantas, un tad bez problçmâm var iet veikalâ iepirkties. Tâ arî darîju, ieliku savus iepirkumu tîkliòus 19. skapîtî. Kad iznâcu no veikala, piegâju pie skapîða, to jau kâds bija atslçdzis, manas man­tas paòçmis, vien atstâjis maisiòu ar tukðâm plastmasas pudelçm. Kad vçrsos pie veikala direkto­res un apsarga, man atbildçja, ka apsargs skapîðus nesargâjot, turklât pie skapîðiem taèu stâvot uzraksts, ka par skapîðos ievietotajâm mantâm veikals ne­atbild. Saprotu, ka savas man­tas vairs atpakaï nedabûðu, bet redakcijâ vçrðos tâpçc, ka dau­dzi izmanto ðos skapîðus, tâpçc gribçtu viòus brîdinât par to, kâ var gadîties.

Darâm, ko varamLai noskaidrotu notikuðâ ap­

stâk ïus, vçrsâmies pie «Maxi-ma» veikala direktores Agijas Ðangeles. Arî viòa varçja pastâstît vien to paðu, ko stâstîja sûdzîbas autore. Kamera, kas daþkârt esot pavçrsta uz skapîðu pusi, tobrîd bijusi nostâdîta uz citu pusi, tâpçc arî neesot redzams, kas tajâ brîdî gâjis pie skapîðiem. Skapîðiem katram esot sava atslçga. Direk­tore pieïauj domu, ka, iespçjams,

pircçja skapîti neesot kârtîgi aizslçgusi, jo uzlauðanas pçdas ne­esot konstatçtas. Lîdzîgi atbildçja arî «Maxima» veikalu tîkla sa-biedrisko attiecîbu speciâlists Ivars Andiòð: “Skapîði nav mûsu veikala teritorijâ. Kameru izvieto­jums aizvien tiek mainîts, lai zagïi to neatpazîtu. Tieði zagðanas brîdî kameras nebija vçrstas uz skapîðiem. Òemot vçrâ, ka situâcija ir ðâda, esam uzlikuði brîdinoðu uzrakstu, ka veikals par skapîðos atstâtajâm mantâm neatbild.”

– Ko darît cilvçkam, ja viòð ieiet veikalâ un viòam lîdzi ir iepirkuma maisiòð ar citos vei-kalos pirktâm precçm, kuras skapîti atstât nav droði?

– Visdroðâk ir saglabât visu pirkumu èekus. Ja cilvçkam bûs èeks par nopirkto preci, nekâdu domstarpîbu nebûs. Vçl iespçjams, ieejot veikalâ, par iepriekð nopirktajâm precçm pieteikt ap­sargam.

– Vai preces netiek maríçtas tâ, lai konkrçtajâ veikalâ tâs varçtu atpazît?

– Lielâkoties preces uz vei­kalu atved safasçtas ar fasçtâja svîtru kodu, tâpçc atpazît tâs nav iespçjams, jo arî citi veikali saòem to paðu fasçtâju preces ar tâdiem pat svîtru kodiem. Varçtu bût tâ, ka konkrçta veida preèu veikalâ nemaz nav, tad, protams, nekâdu domstarpîbu nebûs.

– Vai ðajâ veikalâ nevarçtu vienu kameru vçrst uz skapîðiem patstâvîgi?

– Tas ir dârgs prieks, daudz bûtiskâk ir kameras nostâdît uz vei­kala plauktiem, kur zagïi itin bieþi mçdz preces ielikt savâ kabatâ. Èetru gadu laikâ tâda gadîjuma, ka cilvçkam izzog mantas no skapîða, neesot bijis.

I. Andiòð solîja, ka veikals izdarîs savus secinâjumus un pastiprinâs skapîðu uzraudzîbu. Kâdi ðie droðîbas pasâkumi bûs, to veikalu tîkla pârstâvis nevarçja pateikt.

Sargâ sevi pats!Patçrçtâju tiesîbu aizsardzîbas

centrâ noskaidrojâm, ka likums ðajâ gadîjumâ pircçju nekâdi neaizstâv, tâpçc atbilstoði noteiktajai kârtîbai pilsonei jâvçrðas policijâ. Sazinoties ar apzagto sievieti, noskaidrojâm, ka viòa tâ arî izdarîjusi, taèu Tu­kuma policijas iecirknî viòas ie­sniegums neesot pieòemts – po­licisti teikuði, ka tāpat jau vainîgo neatradîðot un nodarîjums esot ne­liels...

Ko ðâdâ situâcijâ darît visiem tiem, kuri iepçrkas veikalos? Varam vien ieteikt apmeklçt tos veikalus, kuros jûtas iespçjami droðâk. Ðis gadîjums arî ap­liecina, cik ïoti nozîmîgs un saglabâjams dokuments ir ka­ses èeks – ar tâ palîdzîbu va­ram ne tikai pârbaudît sa­vus izdevumus, bet arî veikalâ apliecinât, ka ðî prece nav zag­ta, bet gan likumîgi pirkta, tikai citâ veikalâ. Rûta FjoDoRova

Starp brûno un sarkanoDrîz pienâks mûsu tautai pretrunîgi

vçrtçtie datumi – 16. marts un 9. maijs. Sâkot ar vikingu laikiem, pâri Latvijai ir brâzuðies daudzu iekarotâju karapûïi. Ceru, ka pçdçjais no tiem bi­ja pçdçjâ pasaules kara laikâ, arî ne­ ne­ne­ilgi pirms tam. Ritçja ðî ðausmîgā ka­ra treðais gads. Pçc 1944. gada marta kaujâm pie Opoèkas Veïikajas krastos, kur pirmo un pçdçjo reizi kopâ karo­ karo­karo­ja 15. un 19. ieroèu SS divîzijas, bija skaidrs, ka sarkanarmija iebruks Lat­ Lat­Lat­vijas teritorijâ. 19. divîzijas varonîgâs kaujas no Opoèkas lîdz Kurzemes cietoksnim jau aprakstîtas pietiekami. Mçìinâðu paraudzîties no cita ska­ta punkta. 1944. gada vidû sarkanar­ punkta. 1944. gada vidû sarkanar­punkta. 1944. gada vidû sarkanar­mija ðíçrsoja Latvijas robeþu visâ tâs garumâ austrumos. �n ne pirmo rei­ austrumos. �n ne pirmo rei­austrumos. �n ne pirmo rei­zi mûsu tautas vçsturç un arî ðî kara laikâ latvieði kaujas laukâ stâvçja viens pret otru ­ tçvs pret dçlu, brâlis pret brâli. No Staïina puses tâ bija apzinâta rîcîba, lai latvieði apkauj viens otru, nav tautas – nav problçmu, Tâdâm lietâm viòam prakse bija. Frontç pret Leìionu tika sûtîts latvieðu 130. gvar­des korpuss, kura pirmsâkumi datçti 1941. gada 3. augustâ, kad ar Staïina pavçli dibinâja 201. latvieðu str. divîziju. 1944. gada jûlijâ, apvienojot 43. div. un 308. div., izveidoja 130. strçlnieku korpusu. Latvieðu leìionâri, ar asinîm aizstâvçdami savu Latviju pret sarka­najiem ticçja, ka atkârtosies O. Kal­paka atbrîvoðanas gâjiens. Bet arî tie latvieðu karavîri, kuri karoja pretçjâ pusç, svçti ticçja, ka atbrîvo savu dzimto sçtu no vâcu okupantiem, un tur viòiem bija taisnîba. Tikai “ma­zie cilvçciòi” abpus frontei nezinâja gan nacistu, gan komunistu “lielâs spçles”. Neilgi pçc NSDPA nâkðanas pie varas vçlçðanâs Reihstâgâ, bija skaidrs, ka latvieðiem savâ Tçvzemç vietas nebûs, vismaz lielâkajai daïai. Situâcija bûtu lîdzîga baronu laikiem, tikai pârâkajâ pakâpç. Kâda tâ bija zem padomju okupantiem, mçs vçl atceramies, to izðíîra Teherânas un Jaltas konferences, pirmsâkumâ gan 1941. gada 14. augustâ noslçgtâ At­lantijas harta, kurai bija papîra vçrtîba. Arî t.s latvieðu Paðpârvalde bija ti­kai butafotija, galvenais noteicçjs bi­ galvenais noteicçjs bi­galvenais noteicçjs bi­ja Latvijas ìenerâlkomisârs O. H. Dekslers. Lîdzîga A. Kirhenðteina “Jeïïu valdîbai” pçc 1940. gada “tau­tas Saeimas” vçlçðanâm. Bez tam vâcieði pârkâpa 1907. gada Hâgas konvenciju par okupçtâs valsts ju­ ju­ju­ridisko statusu. 1940. gadâ krievi to izdarîja rafinçtâk, vispirms rîkojot “vçlçðanas”.

Tomçr viena netaisnîba ir paliku­si lîdz mûsu dienâm, proti, 9. mai­ju, otrreizçjo padomju okupâciju �pa­ otrreizçjo padomju okupâciju �pa­otrreizçjo padomju okupâciju �pa­saules karð beidzâs naktî uz 8. mai­ju) atzîmç ar fanfaru skaòâm, kamçr otrai pusei, Leìiona sirmgalvjiem ar “gariem zobiem”, mçìinot at­ “gariem zobiem”, mçìinot at­“gariem zobiem”, mçìinot at­rast visâdas atrunas, ïauj nolikt zie­dus pie Brîvîbas pieminekïa. Pie tâs brîvîbas simbola, par kuru viòi, kaut sveðâ uniformâ, cînîjâs. Centîsimies saprast arî tos karavîrus, kuri zem citas, sarkanâs formas, arî savâ sirdî bija Latvijas dçli. Atsijâsim viòus no tiem, kuri nav varçjuði �gribçjuði) iemâcîties tâs zemes valodu, kura viòus ir pieòçmusi. �n, visbeidzot, atcerçsimies, ka ðî ir mûsu visu Lat­vija, visu to, kuri zem sveðiem karo­ kuri zem sveðiem karo­kuri zem sveðiem karo­giem, brîvprâtîgi vai mobilizçti, ka­roja par Latvijas brîvîbu, ideoloìiski „apstrâdâti”, bet ar Latvijas saulîti sirdîs.M. KRonbeRgS

Redakcija saņēma vēstuli no Lapmežciema pagasta iedzī-votāja Jāņa Bērziņa, kurš savā vēstulē pastāstīja, ka viņu otro reizi dzīvē esot nosargājis pats Augstākais.

Bijis tā, ka 2010. gada 20. sep­tembra rītā viņš savā mazmašīnītē devies izbraukumā. Tālāk J. Bēr­ziņš notikumu apraksta šādi: “Pēc pusotra kilometra ieraudzīju, ka uz ceļa pretī braucošā automašīna virzās apšaubāmi: maina braukša­nas joslu. Savu transportu biju no­virzījis uz joslas apmales, aši pie­stāju. Izrādījās, ka rīcība bija ne­pietiekama – kad MAZDA atra­dās ap 35 m no mana acu ska­ta, tā šķērsoja pārtraukto ass līniju un sagrāva manu FABIA, kurā at­rados. Samaņu nezaudēju, atrados pretējā kustības virzienā, mašīna uz kreisiem sāniem uz savas jos­las apmales. Avāriju fiksēja. 2011. gada 11. februārī saņēmu avārijas rezumējumu, un, šķiet, gali ūde­nī. Rit jau sestais mēnesis!” raks­ta J. Bērziņš. Viņš vēstulē piemin, ka ir pateicīgs saviem skolēniem, kuri piecus mēnešus neskaitāmas reizes viņu nesuši, veduši un mo­rāli atbalstījuši.

vienu lietu nozog, uzsāk jaunu

Savā vēstulē turpina J. Bērziņš un izstāsta lielāko problēmu – kri­mināllietas materiāli ir nozagti un pēc tam iznīcināti. Šis negadījums noticis 2011. gada 27. janvārī 16.00. Savai vēstulei viņš pievienojis arī prokuratūras lēmuma kopiju par zudušās krimināllietas atjaunoša­nu, kurā paskaidrots, ka 27. janvārī no prokurores Ērikas Ašmanes dar­ba kabineta krimināllieta nozagta. Dokumentā teikts, ka, lai panāk­tu taisnīgu krimināltiesisko attiecī­bu noregulējumu, prokurors nolē­mis atjaunot zudušo krimināllietu un par to paziņot kriminālprocesā ieinteresētām personām.

Ņemot vērā saņemto informā­ciju, vērsāmies pie Tukuma rajo­na virsprokurora Aigara Bičuša, lai noskaidrotu kaut ko vairāk par ra­dušos situāciju. Notikušo komen­tē A. Bičušs: “Uz prokuratūru pavi­sam citā krimināllietā par zādzību tika izsaukta kāda apsūdzētā per­sona. Šī persona pie prokurora ie­radās divas reizes. Pēc šīs perso­nas aiziešanas mēs secinājām, ka prokurorei no galda pazuduši kri­mināllietas materiāli. Kā noskaid­rojām, šie materiāli neattiecās uz šo zādzībā apsūdzēto cilvēku, bet gan

uz pavisam citu lietu par ceļu satik­smes negadījumu. Protams, proku­ratūrā šāds gadījums ir ļoti nopiet­na lieta, jo parasti te nekas nepa­zūd. Es ziņoju policijai, uzreiz uz­sākām izmeklēšanu un, pateico­ties operatīvai policistu rīcībai, no­skaidrojām, ka šī lieta no proku­rora galda pazuda noziedzīgā ce­ļā – tika nozagta. Notikumu secī­ba pēc fakta konstatēšanas bija tā­da, ka vispirms prokurore man uz­rakstīja ziņojumu, es vērsos polici­jā ar lūgumu uzsākt kriminālproce­su, jo Krimināllikums nosaka atbil­dību par tādu noziedzīgu nodarīju­mu. Tika veikta pirmstiesas izmek­lēšana, un, lai lieta būtu pavisam neatkarīga, šā kriminālprocesa uz­raudzību par krimināllietas zādzī­bu nodevu Zemgales tiesu apga­bala virsprokuroram. No tā brīža Zemgales tiesu apgabala proku­ratūra uzrauga šo konkrēto krimi­nālprocesu. Ir noskaidrota vainīgā persona, kas savu vainu ir atzinu­si. Izmeklēšanā noskaidrots, ka šī persona domājusi, ka nozog savu lietu un to iznīcināja sadedzinot.”

Krimināllietu atjaunoA. Bičušs skaidroja, ka Krimināl­

procesa 318. pants nosaka kārtību, kā zudušu krimināllietu iespējams

atjaunot: “Nedēļas laikā kriminālpro­cess tika atjaunots, un kaitējums ne­vienam nav nodarīts. Esam sazināju­šies ar izmeklētāju, kurš šo krimināl­procesu atjauno, vēl nepieciešamas apsūdzētai personai personību rak­sturojošas ziņas, kuras varam iegūt tikai sadarbojoties ar institūcijām Rī­gā. Pārējie materiāli tika atjaunoti uz­reiz, jo ir saglabājušās visas materiā­lu kopijas. Krimināllieta nodota kri­minālvajāšanai.

Personai, kura šajā krimināl­lietā ir cietusī, nekādi nodarījumi nav nodarīti, ja vien mēs nerunā­jam par laiku – viens mēnesis nu ir zudis. Taču šajā kriminālpro­cesā apsūdzētajai personai V. Z. nav nekāda sakara ar šīs krimi­nāllietas pazušanu. Ir grūti ko­mentēt citas versijas par to, ka cietušajam varētu būt uzbraukts tīšām, jo tam nav pierādījumu. Cietušais nāks iepazīties ar lie­tas materiāliem; ja viņam būs vēl kādi pierādījumi, viņš tos varēs iesniegt. Ē. Ašmane ir vecākais prokurors ar vislielāko pieredzi, visprecīzākais prokurors no mū­su kolēģiem. Arī viņa pati sev pārmet šo gadījumu, jo visā mū­ža praksē nekas līdzīgs viņai nav atgadījies.”Rūta FjodoRova

tâ DzîvojaM! MûSu paStâ

Vai varam uzticçt iepirkuma tîkliòu skapîtim veikala telpâs?

Krimināllietu nozog prokuratūrā

– Atbrauciet un apskaties, kâ izskatâs ðíiroto konteineru lau-kums Ziedoòa ielâ! Ârprâts, pie saðíirotajiem atkritumiem sa-mesti parastie sadzîves atkri-tumi, drçbes, apavi un viss kas cits. Pasakiet, ko lai dara? Kâ lai mçs ar to cînâmies?! Viena daïa cilvçku saðíiro gandrîz pilnîgi visu, mçs pat piena pakas ska-lojam, bet citiem ir pilnîgi vienal-ga, kâ ðajâ vietâ izskatâs.

Redakcija: SIA «Piejûra» valdes priekðsçdçtâja I. Rassone teica paldies iedzîvotâjiem, kas par ðo nekârtîbu ziòojuði. Viòa solîja arî aizbraukt apskatîties un ziòot paðvaldîbas po­licijai par ðo vietu, kâ arî palûgt po­licijai pârbaudît, vai apkârtçjo mâju iedzîvotâji ir noslçguði lîgumu par atkritumu savâkðanu.

Atkritumu laukums vai izgâztuve?

cetuRtDienaS SaRunaS

– Aizbrauciet un paskatie-ties, kâda pçc ziemas izskatâs Raudas iela – vienâs bedrçs. Tâ taèu ir pilnîbâ sabrukusi. Vai tieðâm vienlaikus ar iet-ves ierîkoðanu nevarçja uzreiz noasfaltçt ielu?

Redakcija: Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs skaidroja, ka budþetâ nauda vienlaidus bedrîðu remon­tam paredzçta Ls 20 000 apmçrâ un par ðo naudu paredzçts arî asfaltçt bedrainâkos posmus ðajâ ielâ. Ne­bija jçgas ðo ielu iekïaut konkursâ par maìistrâlo ielu rekonstrukciju, jo lielâkâ daïu darbu tur jau ir izdarîta. agita puíîte

Kad remontçs Raudas ielu?

10 Reklāma un sludinājumi Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

REKLâma

N.P.K Autoceļa nosaukums

PosmsIerobežo-juma vai

aizlieguma veids

No kura datuma

no km

līdz km

plānots ieviest ierobežojumu vai aizliegumu

plānots atcelt ierobežojumu vai

aizliegumu

1. P109 Kandava - Saldus 4,5 28,2 20t 25.03.11 līdz 1.12.2011.2. P121 Tukums - Kuldīga 46,0 47,8 10t 25.03.11 30.04.11.3. V1101 Dobele - Lestene - Tukums 37,2 40,2 20t 25.03.11 līdz 1.12.2011.4. V1101 Dobele - Lestene - Tukums 21,2 37,2 20t 25.03.11 līdz 1.12.2011.5. V1153 Doktorāts - Viesāti - Irlava 8,2 10,8 10t 25.03.11 30.04.11.6. V1364 Balgale - Zentene 4,7 6,0 10t 25.03.11 30.04.11.7. V1429 Jaunpils - Ošenieki 0,0 9,6 10t 25.03.11 30.04.11.8. V1430 Vāne -Saldus 0,0 12,9 20t 25.03.11 līdz 1.12.2011.9. V1435 Līgas - Zentene - Rideļi 6,5 12,8 20t 25.03.11 līdz 1.12.2011.10. V1436 Brīvnieki - Dzirciems - Jēči 17,0 22,2 10t 25.03.11 30.04.11.11. V1439 Pūre- Kaive 0,0 7,9 10t 25.03.11 30.04.11.12. V1440 Kaive - Brizule 0,0 4,8 10t 25.03.11 30.04.11.13. V1445 Tukums - Kandava 0,0 9,0 10t 25.03.11 30.04.11.14. V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde - Slampe 18,4 27,1 10t 25.03.11 30.04.11.15. V1450 Lancenieki - Džūkste - Lestene 9,0 14,0 10t 25.03.11 30.04.11.16. V1454 Pičas-Praviņas-Kārtiņi 0,0 2,0 10t 25.03.11 30.04.11.17. V1458 Jaunpils - Viesāti 0,0 12,9 10t 25.03.11 30.04.11.18. V1459 Aizupe - Alkšņi - Strutele - Auziņas 0,0 11,0 10t 25.03.11 30.04.11.19. V1484 Jaunpils - Mazbites 0,9 7,2 10t 25.03.11 30.04.11.20. V1485 Pievadcelš Ķīšu pansionātam 0,0 1,2 20t Visu gadu Visu gadu21. V1486 Zante - Dziru dzirnavas 1,0 4,8 10t 25.03.11. 30.04.11.

VAS «Latvijas Valsts ceļi» informē, ka pavasara atkušņa laikā, lai novērstu autoceļu bojāju-mus, atsevišķos valsts autoceļos var tikt ierobežota vai pat slēgta transporta satiksme. Informā-ciju par satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļos var saņemt VAS «Latvijas Valsts ceļi» Tu-kuma nodaļā – tālr. 63120446, 63120076, Satiksmes informācijas centrā (tālr. 65025555), kā arī VAS «Latvijas Valsts ceļi» interneta mājas lapā http://www.lvceli.lv.

Plānoto satiksmes ierobežojumu aizliegumu saraksts Tukuma rajona nodaļā

11Reklāma un sludinājumiCeturtdiena, 2011. gada 17. marts

Ceturtdiena, 2011. gada 17. marts12 Ziņas

aptauja

praviòu pamatskolas vecâki un skolçni ðodien pie tukuma domes rîkos piketu. ja slçgtu jûsu skolu, vai jûs par to cînîtos?

14. diena (augoðs mçness Lauvas/Jaunavas (22.54) zîmç) – cau-rule; ðo dienu nedrîkst palaist garâm – tâ ir veiksmîga jaunu darbu uzsâkðanai: viss izdodas spîdoði (nâkamâ ðâda diena bûs tikai pçc mçneða!); var uznâkt neizsakâma grûtsirdîba un skumjas; jâdarbojas; vçlama fiziskâ slodze; nav ieteicams lietot daudz ðíidruma; neçst sal-dumus; sapòi var bût skumji, taèu tie nesniedz svarîgu informâciju – no 17. marta 15.34 lîdz 18. marta 17.08.

15. diena (augoðs mçness Jaunavas zîmç) – èûska; kârdinâjumi pçc fiziskâm baudâm iegûst seviðíu spçku; ieteicams ievçrot askçtismu; cilvçki viegli ietekmçjami, neaizsargâti; jâsavaldâs; jâbût godîgam un atklâtam; neplânot neko jaunu; ieteicami asi çdieni, taèu bez sîpoliem un íiplokiem; neçst olas un kâpostus; ðajâ dienâ dzimuðie ir ar èûskas raksturu: gudri, izveicîgi, viltîgi, pakïauti kârdinâjumiem; sapòi ir viedi, tie piepildâs mçneða laikâ – no 18. marta 17.08 lîdz 19. marta 18.44.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs daina Lapiòa (ada,

lasa grâmatas,

draudzçjas ar

dzîvniekiem):

– Ak, ðausmas. Nezinu. Es bûtu skolas slçgðanai pretî. Cînîtos ar nagiem. Bïautu, kliegtu: viss, vainîgos nost! Ziepçs! Maniem mazbçrniem…! Ai, nç! Traka es paliktu.

inese (strâdâ):

– Vestu bçrnu uz ci-tu skolu droði vien. Es-mu dzirdçjusi, ka Praviòu skolâ maz bçrnu mâcâs. Tad arî es aizdomâtos, kâpçc. Un ko viens maziòð cilvçciòð var grozît... Tad, kad visa tauta sacelsies pret nejçdzîbâm, tad kaut kas bûtu, bet tâ jau pie mums, Latvijâ, nemçdz notikt. Parunâjam un viss.

Jânis Jurðevics

(pensionârs):

– Ja man, maniem bçrniem skola bûtu izdevîga, tad cînîtos gan. Ko es darîtu? Ðajos lai-kos iespçjas par kaut ko protestçt ir ierobeþotas. Saka: tautai vajag, tau-tai paðai jâlemj. Bet, kad jâiet, jâteic stiprs vârds, tad nekâ. Pakaïas pie zemes, un ne no vietas. Vien tik runâ.

edgars Bçrziòð

(òemas pats ar saviem

darbiem):

– Protams, cînîtos. Ko es darîtu? Kaut kâdas ak-cijas taèu bûtu. Nç, nç, es pa priekðu neietu. Pievie-notos pârçjiem, ja kâds rosinâtu. Es pagaidâm par skolu nesasprings-tu. Dzîvoju Irlavâ. Mançjâ skola vçl ir bçrnu piepildîta.

Jânis vîtoLs

mūsu aBsoLventi

Jânis vîtoLs

ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ie­liktos pamatus esam nolçmuði nofotografçt tukuma, kan­davas, jaunpils un engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz paði sevi, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. to paveiksim lîdz izlai­dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

Zemgales vidusskolas devîtie: Ma-rika Agapova, Undîne Berðevica, Toms Bondars, Emîls Golubjevs,

Santa Ikvilde, Kristîne Kalniòa, Karîna Kleinhofa, Mârîte Kork-le, Artis Krûmiòð, Uldis Kukða, Liene Meile, Elîna Pçtersone, Il-vija Skromane, Sintija Spirido-nova, Sabîne Ðteinberga, Þanete Terentjeva, Juris Turks, Dane Uvarova, Jânis Vedïa, Roberts Volfmanis, Artûrs Zaíis, Kris-taps Zostiòð un viòu audzinâtâja Zaiga Ðirina neðaubâs par to, ka Zemgales, Latvijas un visas pasau-les centrs atrodas Slampç. Zemga-les vidusskolas gaitenî tapa ðî bil-de, jo skolâ nav, kur pakâpties. Çkai nav ne otra, treðâ, nedz vairâk stâvu, bet pagrabs ir – îpaðs. Ar zinâðanu plauktiòiem piepildîts. Gudrîbas paðas pa kâpnîtçm pakâpjas un bçrnu galviòâs iekðâ gan. Audzinâtâja devîtajiem ir îpaða. Îpaða tâdçï, ka ilgi viòu meklçjuði.

Pa malu malâm. Un pie kâda no ðiem zinâðanu plauktiòiem atraduði. Un nu cieði kopâ turas jau otro ga-du. Kopâ viens otram pieslîpçjuðies. Lielâki izauguði. Prâtâ pieòçmuðies. Kâ tâlâk? Tad jau manîs...

ziedu salonâ «amarants» uzziedçjis brînumains kociòð. salona darbinieces par to jau priecâjas treðo gadu. bet sâcies viss ar ziedu vairum­tirdzniecîbas bâzç nopirk­tu bonsai kociòu...

nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Par pavasari sāka vçstīt jau decembrî

Bonsai tieðâ tulkojumâ nozîmç augs traukâ. Tâtad, tie ir augi, kociòi, kas tiek audzçti nelielâ traukâ. Ne-reti audzç liela auguma kociòus, regulâri apgrieþot vainagu un sak-nes, tâdçjâdi tam pieðíirot veca koka izskatu. Bonsai audzçðanas tradîcijas nâkuðas no Japânas. Paras-to bonsai kociòu pçrk audzçðanai visa mûþa garumâ un to manto no paaudzes paaudzç.

Bonsai ir samçrâ dârgs, tâpçc neviens pircçjs to «Amarantâ» neiekâroja un nenoprika. Tâ kociòð palika pie salona darbiniekiem. Tas salapoja, kokam atrada piemçrotu vietu paçnâ. Pienâca rudens, un kociòam nobira lapas. To ienesa telpâs, un liels bija «Amaranta» darbi-nieku pârsteigums, kad jau decembrî kociòam uz zariem sâka veidoties pumpuri. Tie veidojâs lçnâm, taèu

ïoti interesanti bija vçrot, kâ pum-puri attîstâs un februârî, martâ iz-plaukst ziedos. Vçlâk, kad kociòð noziedçjis, tas salapo...

Pa gadiem pazudis kociòa nosau-kums, tâpçc savu zinâðanu robeþâs kopâ ar ziedu salona vadîtâju Ani-tu Stikâni mçìinâjâm to noskaid-rot. Mûsuprât, skaistais ziedçtâjs ir no cidoniju dzimtas. Domâjams, tâ varçtu bût Chaenomelis japoni-ca vai Chaenomelis speciosa. Ðajâs divâs sugâs vairâk sastopamas tieði dekoratîvâs cidonijas. Tâs ir krûmi vai koki no 40 cm lîdz 6 metru aug-stumam. Ziedi roþaini, oranþi, sârti, balti, arî pildîti. Dzimtene – Íîna, Japâna. Nu bonsai kociòa mâjas ir «Amarantâ» un darbinieces saka, ka kaut arî kâds tagad to gribçtu no-pirkt, to vairs nepârdotu. rūta FJodorova

Zemgales vidusskolas devītie ar savu skolotāju Zaigu Širinu

aicinâm uz pûèu ekskursiju!Ziemas beigas ir aktîvâkais pûèu laiks, tâpçc Íemeru nacionâlâ par-

ka fonds organizç pûèu ekskursijas, aicinot ikvienu tuvâk iepazît ðo noslçpumaino meþa putnu pasauli. Ekskursijas notiks 18. un 25. martâ 19.00 Íemeru apkârtnç. Dalîbas maksa Ls 3, skolçniem un bçrniem bez maksas. Dalîbnieku skaits ir ierobeþots, tâpçc lûdzam iepriekð pieteikties pa tâlruni 26332786.vents duBrovskis