Vai spçjam vienoties lîdzjûtîbai?Toms Reinsons

Kopð postoðâs zemestrîces Ja­pânâ, jau pagâjuðas vairâkas nedç­ïas. Joprojâm grûti aptvert milzîgos postîjumu apmçrus, ar kuriem japâòi paðaizliedzîgi cînâs. Pa­tiesu apbrînu raisa japâòu tautas savaldîba, organizçtîba, savstarpçjâ izpalîdzîba... Japânai savu atbal­stu sniedz daudzas pasaules val­stis – tiek vâkti ziedojumi, sûtîta humânâ palîdzîba, glâbðanas die­nestu darbinieki. Arî Latvijas valdîba pieòçmusi lçmumu pieðíirt Ls 100 000 Japânai...

Bet tâ nu sanâca, ka daþos portâlos palasîju Latvijas iedzîvo­tâju komentârus par ðo valdîbas lçmumu. Daïa bija vienaldzîgi, citi izteica lîdzjûtîbu, atbalstot valdîbas lçmumu un lûdzot Dievu par japâòu tautu, tomçr, kas izbrînîja visvairâk – liels skaits komentçtâju nosodîja ðo lçmumu. Iemesli daþâdi – par ðo naudu, lai labâk “pabaro­jot Latvijas trûcîgos”, lai “iedodot pensionâriem”, “sociâlajiem pabal­stiem”, “japâòi tâpat mûsu portâlus nelasa”, tâdçï izteikt lîdzjûtîbu “esot stulbi”...

Prieks, ka lielai daïai Latvijas iedzîvotâju piemît empâtija – spçja just lîdzi un izprast citu cilvçku ne­laimi, tomçr vienlaikus kauns par tiem, kuri nespçj izrâdît elementâru cieòu – kaut paklusçjot. Un þçl, ka tâdu cilvçku izrâdîjies pietieka­mi daudz. Var jau bût, ka tâ ðíiet ti­kai man, bet mûsu pašeizçjâ krîze, salîdzinot ar Japânas traìçdiju, tâdas pupu mizas vien ir! Neesmu naivs un saprotu, ka reâlu palîdzîbu mçs Japânai sniegt tikpat kâ nevaram un ka Ls 100 000 ir tikai simboliska palîdzîba un labas gribas izrâdîðana. Taèu mums arî tas ir daudz! Nevie­na valsts mums nepârmetîs “pârâk mazu” palîdzîbas sniegðanu, jo krîze Latvijâ ir kïuvusi pasaulslavena un nevienam nav maldîgu ilûziju par to, cik spçjam dot. Cits spçj zie­dot latu, cits – divus, vçl kâds – aizlûgt par traìçdijâ cietuðajiem un arî tâ ir palîdzîba. Pats galvenais – cilvçcîba.

Ekonomiskâs krîzes nâk un iet (neðaubos, ka pçc gadiem 20 piedzîvosim jau nâkamo...) Taèu tas, kas noticis Japânâ, ir traìçdija. Nebûsim pârlieku paðpârliecinâti, ka dzîvojam no da­bas kataklizmâm pasargâtâ vidç, jo, nedod Dievs, kas lîdzîgs notik­tu Latvijâ! Vai mçs negaidîtu citu atbalstu un kaut vai lîdzjûtîbu? Vai mçs spçtu tikt galâ ar ðâda mçroga katastrofâm?

Neðaubos, ka Japâna jau pçc daþiem gadiem atkal bûs vie­na no vadoðajâm valstîm pasaulç un galvenokârt japâòu tautas disciplinçtîbas un augsto morâlo standartu dçï. Bet mçs... pat portâlu komentâros neesam spçjîgi bût vie­noti, izsakot lîdzjûtîbu otrai valstij.

FO

TO -

Jān

is V

ītols

Redakcijas sleja

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 35 (1596) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts www.ntz.lv

ceturtdienas sarunas

Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni

28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnālists

Vents dubrovskis

u3. lpp.

AgitA Puķīte

Ðodien, 24. martâ 12.00, pie Prezidenta pils un Saeimas nama Rîgâ daþâdu nozaru pârstâvji rîko protesta akciju, lai piesaistîtu valdîbas uzmanîbu ekonomiskajai situâcijai daþâdâs nozarçs, kâ arî straujâ elektrîbas tarifu pieauguma iespçjamajâm sekâm.

Akciju atbalsta Latvijas Neatkarîgo meþizstrâdâtâju asociâcija, Latvi­

jas Pasaþieru pârvadâtâju asociâcija, Latvijas Autopârvadâtâju nacionâlâ asociâcija un autopârvadâtâju asociâcija «Latvijas auto» un Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîba. Jâpiebilst, ka tieði 24. martu arî Eiropas arodbiedrîbu organizâcijas nodçvçjuðas par Rîcîbas dienu. Vienlaikus domubiedru grupa aicina iedzîvotâjus pie Rîgas pils paust neapmierinâtîbu ar elektrîbas cenu kâpumu.

satrauc finansçjuma samazinâjums

Sava sâpe ir arî pasaþieru pârvadâtâjiem, tâpçc viòi ir pro­

tes tçtâju vidû. Arvien sama­zinâtais valsts finansçjums vis­tieðâk ietekmç iedzîvotâjus – no vienas puses uzòçmumi spiesti samazinât marðrutu skaitu, no ot­ras – mazâk satiksmes iespçju lau­ku iedzîvotâjiem. Mçìinot parâdît, kâdi bûtu regulârie pasaþieru pârvadâjumi, ja nebûs finansçjuma, ðodien SIA «Tukuma auto» atcçlis daudzus autobusu reisus.

SIA «Tukuma auto» valdes priekðsçdçtâjs Ilgvars Kalniòð stâstîja, ka akcija îpaði ieplânota skolçnu brîvlaikâ, lai neradîtu problçmas mâcîbu darbâ.

Nauda beigsies 1. novembrī– Kâdas ir pasaþieru pâr­

vadâtâju lielâkâs problç­mas?

– Lielâkâ problçma tâ, ka kat­ru gadu tiek samazinâta tâ nau­das summa, ko valsts pieðíir pâr­vadâtâjiem zaudçjumu kom pen ­sâ cijai. Jau pçrn tika noòemti 20%, tomçr nevienu rei­su nesamazinâjâm, bet ðogad noòçma atkal 20%. Nenosegtie zaudçjumi janvârî bija Ls 9700, februârî – ap Ls 9000.

Rîcîbas dienâ aicina protestçt pret netaisnîbu

Pasažieru pārvadātāji saka – ja valsts naudas nebūs, no daudziem autobusu maršrutiem nāksies atteikties

2 Ziņas Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Brîvîbas laukums 10 Tukums, LV - 3101

Tâlr./ fakss: 63125216Mob. : 28338989,

28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

21. un 22. martâ reìistrçti 24 no-tikumi, noformçti 27 administratîvo pârkâpumu protokoli, tai skaitâ viens par nelikumîga alko-hola glabâðanu un divi – par akcizçto preèu aprites noteikumu pârkâpðanu – izòemtas 840 cigare-tes bez LR akcîzes markas. Ceïu sa-tiksmes negadîjumi nav reìistrçti.

4. martâ13.20 Tukumâ, Brîvîbas ielâ,

aizdomâs par narkotisko vielu lietoðanu aizturçts kâds 1979. gadâ dzimis vîrietis. Noskaidrots, ka vîrietis lietojis narkotiskâs vielas bez ârsta nozîmçjuma atkârtoti ga-da laikâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

11. martâ12.00 Engurç, no pagalma un

plçves mâjas nozagtas daþâdas man-tas, materiâlie zaudçjumi tiek no-skaidroti. Uzsâkts kriminâl pro cess.

21. martâ8.30 Tukumâ, Zvaigþòu ielâ,

automaðînai AUDI A4 AVANT no-

zagta valsts priekðçjâ numura zîme.

Laika posmâ no 1. lîdz 31. oktobrim 2010. gadâ Tukuma novada Jaunsâtu pagastâ nozagti 30 metâla þoga posmi, tâdçjâdi nodarot materiâlo zaudçjumu Ls 900 apmçrâ. Materiâls pievienots iepriekð uzsâktam kriminâlprocesam, kurâ ir noskaidrotas iespçjamâs vainîgâs personas.

22. martâ14.00 Kandavas novada Cçres

pagastâ no saimniecîbas çkas no-zagtas daþâdas mantas. Uzsâkts kriminâlprocess.

22. martâ20.50 Tukumâ, Alînes ielâ,

izcçlâs ugunsgrçks dârza mâjâ 9 m² platîbâ.

Ziòas sniedZa Valsts polici-

jas Zemgales reìiona

pârValdes priekðnieka

palîdZe ieVa sietniece,

apdarināja

Vents dUBroVskis

par «latvenergo» tarifiem– Zvana no Slampes. Gribçju

parunât par jaunajiem «Latvenergo» ta-rifiem, kurus arî jûsu laikrakstâ aizstâv atbildîgais uzòçmuma darbinieks. Kampaòas sâkumâ taèu apgalvoja, ka tikai 20% klientu patçrç vairâk nekâ 100 kWh, lîdz ar to uz pârçjiem 80% jaunie tarifi neattiekðoties. Pçc tam, kad sabiedrîbâ un arî masu medijos sâka protestçt, «Latvenergo» apgalvo-ja – tie bûðot 50%. Ziniet, tad taèu jâdomâ, ka viòi mûs dezinformç jeb – kâ tautas valodâ saka – vienkârði melo! Man ir pamatotas aizdomas, ka reâlâ situâcija krietni atðíiras no tâ, kas runâts.

Kâdçï es tâ domâju? Centrâlâ statistikas pârvalde no janvâra uzsâkusi pçtîjumu par to, cik vidçji Latvijâ mâjsaimniecîbas patçrçjuðas elektrîbu pagâjuðajâ gadâ. Arî mçs iekïuvâm ðajâ apsekojumâ. Pie mums ieradâs intervçtâja Sabîne, uzde-va jautâjumus, un es painteresçjos, cik daudz saimniecîbu viòa ir apmeklçjusi. Izrâdîjâs, ka viòas pârziòâ ir Dþûkstes, Slampes, En-gures un Smârdes pagasts un pirms mums viòa apmeklçjusi vairâk nekâ 100 ìimenes. Kad vaicâju, vai daudz ir tâdu, kas iekïaujas ðajos 100 kWh, saòçmu atbildi – daþas, kas, kâ es to saprotu, ir trîs èetras mâjas. Starp citu, intervçtâja apmeklçja arî mûsu kaimiòu mâju, kurâ dzîvo pensionçta skolotâja. Arî viòai pavaicâju, kâds

ir viòas elektroenerìijas patçriòð un vai viòa iekïaujas 100 kWh, par ko kundze sâka smieties un pastâstîja, ka zinot tikai vienu cilvçku, kurð tieðâm tçrçjot mazâk par 100 kWh. Tâ esot viòas 80-gadîgâ kolçìe, ku-ra dzîvo viena un ir tik taupîga, ka pat maizi nepçrk sagrieztu, bet ve-selu kukulîti, jo tas esot par santîmu lçtâks. Aptaujâtâ kaimiòiene, tâpat kâ mûsu ìimene, vidçji mçnesî patçrç 200 kWh.

Tâdçï jâjautâ, ja «Latvenergo» tâ melo, kâ var ticçt visam pârçjam! Un, ja stâsta, ka pirms gadiem 15 tarifs bijis 1 santîms par kWh, tad jâjautâ, vai tieðâm Daugavas ûdens, kas ar enerìiju apgâdâ pusi Latvijas, pa ðiem gadiem kïuvis seðas reizes dârgâks? Al-gas taèu nav pieauguðas 11 rei-zes. Man ðíiet, ka hidroelektro-stacijas saraþotâ enerìija ir viena no lçtâkajâm. Un, ja apgalvo, ka mçs tâpat maksâjam mazâk nekâ vidçji Eiropâ, jâatgâdina, ka ne, piemçram, Somijâ, ne Zviedrijâ enerìiju neraþo hidroelektrosta-cijas. Jâsaka arî, ka uzòçmums «Latvenergo» kopumâ saimnieko-jis nolaidîgi. Kaut vai piemçram pagâjuðâ gada ziemâ, kad visur Latvijâ bija elektrîbas pârrâvumi, bija daudz resursu jâpatçrç, lai tos labotu. Taèu kâdçï jau vasarâ ne-tika attîrîtas lînijas? Tad taèu izde-vumi bûtu daudz mazâki. Padom-

ju laikâ ðo darbu darîja rûpîgi un, ja lînijas tolaik bûtu tâdas, kâ tagad, atbildîgie zaudçtu darbu. Tâpçc neticu, ka kâds kaut ko salabos vai raks jaunus kabeïus.

Redakcija: iedzîvotâjas jautâjumu-viedokli izvçrtçt un ko-mentçt lû dzâm Rolandu Lûsveri, a/s «Latvenergo» regulâcijas lietu vadîtâju, kurð piedalîjâs arî mûsu laikraksta rîkotajâ telefonakcijâ.

– A/s «Latvenergo» rîcîbâ esoðie dati par patçriòu liecina, ka aptuve­ni puse no mâjsaimniecîbâm patçrç mazâk par 100 kWh mçnesî. Pama­tojums ðim aprçíinam ir òemts no uzòçmuma klientu datu bâzes, un ar ðiem datiem ikviens var iepazîties a/s «Latvenergo» mâjas lapâ. Òemot vçrâ, ka uzòçmuma rîcîbâ nav un arî nevar bût informâcija par to, kâdiem nolûkiem tiek patçrçta elektroenerìija katrâ konkrçtajâ pieslçgumâ vai objektâ, nav iespçjams atbildçt uz jautâjumu par to, kuri konkrçti ir tie gadîjumi, kad ðis patçriòð atbilst 100 kWh, kâpçc tas ir mazâks vai lielâks? Tomçr uzòçmums ir balstîjies uz konkrçtiem skaitïiem par konkrçtu patçriòa apjomu un centies nodroðinât, lai saskaòâ ar lîdzðinçjo klientu patçriòa informâciju tarifu izmaiòas neskartu aptuveni pusi mâjsaimniecîbas lietotâju. Tâdçjâdi «Latvenergo» uzòçmuma klien­tu datu bâze ir daudz precîzâka

par atseviðíu statistikas biroju veiktajâm aptaujâm, un ir darîts viss, lai nâktu pretim pçc iespçjas lielâkam klientu skaitam. Jâsaka gan, ka ðajâ gadîjumâ a/s «Latve­nergo» kâ komercuzòçmums veic sev nepiemçrotu sociâlo funkciju, jo ar ðâdu atbalsta akciju rîkoðanu bûtu jânodarbojas atbilstoðajai valsts institûcijai.

Tâpat ir jâòem vçrâ, ka enerìçtika ir nozare, kurâ tiek iz­mantotas tehnoloìijas, kas visâ pasaulç ir lîdzîgas, un arî izmaksas tâm globâlâ lîmenî ir salîdzinâmas. Lai nodroðinâtu kvalitatîvu un ilgt­spçjîgu energoapgâdi arî nâkotnç, a/s «Latvenergo» un a/s «Sadales tîkls» nepârtraukti realizç daþâdus rekonstrukcijas un raþoðanas attîs tîbas projektus, par kuriem maksâ mûsdienu naudas vçrtîbas izpratnç, nevis tajâ vçrtîbâ, kâda naudai bija piecpadsmit gadus senâ pagâtnç. Turklât arî mûsu energosistçma tiek pakâpeniski integrçta vienotâ tîklâ gan Baltijas, gan ziemeïvalstu mçrogâ, lîdz ar to elektroenerìijas izmaksas vairs ne­var tikt uzlûkotas ðauri lokâlâ vienas valsts ietvarâ. Tas jo îpaði aktuâli ir Latvijai, kura vçsturiski vienmçr bi­jusi elektroenerìijas deficîta valsts, tâpçc vienmçr ir bijis nepiecieðams sadarboties ar ârvalstu raþotâjiem.

Liena Trēde

23. marta rîtâ Durbes un Smârdes ceïu krustojuma malâ milzkalnieks Elmârs Grûbe atra-da stirnas paliekas. Suòu darbs – viòð ir pârliecinâts, lai gan sçrsnâ pçdas nav redzamas. Lai nu kârtîgs saimnieks suni ziemâ vaïâ nelaiþ, tomçr acîmredzot netrûkst arî neapzinîgo, tâpçc, lûk, rezultâts.

Jâpiebilst, ka klaiòojoðie suòi novadâ ir îpaða problçma, kurai pagaidâm nav risinâjuma. It kâ medniekiem ir tiesîbas likvidçt su-ni, kas atrodas 250 m attâlumâ no apdzîvotas vietas, taèu viòi nav ieinteresçti to darît divu iemes-lu pçc: var iekulties tiesu darbos ar saimnieku (ej nu sazini, kur privâtâs zemes robeþas) un otrs – lielo zemes platîbu îpaðnieki, kas ïauj suòiem paklaiòot, visbieþâk ir noslçguði lîgumu ar medîbu

kolektîvu par medîbu platîbu izmantoðanu, tâpçc medniekiem izdevîgâk neredzçt saplosîtu stirnu nekâ zaudçt medîbu platîbu.

Ðai problçmai ir vçl kâda nianse – suòi, kas ieraduði nogalinât, var kïût bîstami cilvçkiem. Tâ pçrn Sçmç kâds suns daudzdzîvokïu mâju pagalmâ sakoda èetrus cilvçkus, pirms tika ievilinâts pagrabâ, kur to sagûstîja dzîvnieku íçrâji no Jûrmalas, jo tu-kumnieki kaut kâdu iemeslu pçc nevarçja ierasties. Vçlâk jûrmalnieki par suòa turçðanu nedçïas garumâ un iemidzinâðanu no paðvaldîbas iekasçja vairâk nekâ Ls 100... Òemot vçrâ ðo precedentu, novada domç ir aktualizçjies jautâjums par suòu reìistrçðanu un paaugstinâtu suòu turçðanas nodokli. Ja nodoklis no tiesas pieaugs, par to pilnîbâ varçsim pateikties neapzinîgajiem suòu saim-niekiem...

Vents dUBroVskis

cetUrtdienas sarUnas

suòi plosa stirnas, saimnieki – maksâ

meLnā hronika

LaTvijā un pasauLē

par spiegiem un piesâròojumu

Spiegi uzdarbojas. Kâ lieci-na Satversmes aizsardzîbas biro-ja gada pârskats, pçrn vairâkkârt konstatçts, ka ârpus NATO un ES esoðo valstu institûcijas mçìina ietekmçt Latvijas sociâlpolitisko situâciju, kâ arî diskreditçt Lat-viju starptautiskâs sabiedrîbas acîs. Daïâ no ðiem konstatçta arî ârvalstu specdienestu lîdzdalîba. Kâ piemçrs tiek minçts laiks pirms Saeimas vçlçðanâm, kad aktivizçjâs jautâjums par kâdreizçjâ èeèenu lîdera Dþohara Dudaje-va gatves Rîgâ pârdçvçðanu. Tika vâkti paraksti, dibinâta «Biedrîba par Dþohara Dudajeva gatves pârdçvçðanu», kâ arî Krievijas ziòu aìentûrâ «Regnum» izvçrsta atbal-sta kampaòa ðai iniciatîvai. Tâpat arî specdienestu darbîba manîta 25. augustâ sarîkotajâ piketâ, kas, lai gûtu lielâku ievçrîbu, bi-ja pieskaòots toreizçjâ Maska-vas mçra Jurija Luþkova vizîtei Rîgâ. Patiesais ðî nesankcionçtâ piketa ierosinâtâjs bijis Krievijas Federâcijas Ârçjâ izlûkoðanas die-nesta virsnieks Dmitrijs Jermola-jevs.

Latvija uzvar ES tiesâ. Latvija uzvarçjusi Eiropas Savienîbas tiesâ pret Eiropas Komisiju, apstrîdot valsts enerìçtikas un raþoðanas kompânijâm iedalîtâs pârâk mazâs siltumnîcefekta emisijas kvotas. EK 2007. gadâ pieòçma lçmumus samazinât Latvijai iedalîtâs ikgadçjâs siltumnîcefekta emisiju kvotas lîdz 3,43 miljoniem metris-ko tonnu gadâ, salîdzinot ar Lat-vijas valdîbas ierosinâtajiem 6,25 miljoniem tonnu. Jâpiebilst, ka pçrn Latvijas emisiju daudzums sasniedza 2,5 miljonus tonnu ogïskâbâs gâzes ekvivalenta, lîdz ar to atlikuðo kvotu viena miljona tonnu apmçrâ iespçjams pârdot. Un, kâ norâdîts tiesas spriedumâ, EK ir ïoti ierobeþotas pilnvaras pârskatît nacionâlos plânus par siltumnîcefekta gâzu emisiju kvo-tu sadali ES emisijas tirdzniecîbas sistçmâ, kas ir pasaulç lielâkais siltumnîcefekta emisijas kvo-tu tirgus. Lîdzîgu atzinumu 2009. gadâ saòçmusi jau Polija un Igaunija, tiesas spriedumu vçl gai-da Èehija, Lietuva un Rumânija.

Radioaktîvie putekïi sa-sniedz Eiropu. Îslandç atrasts neliels daudzums radioaktîvo daïiòu, kuri tur, visticamâk, nonâkuði no avarçjuðâs Japânas atomelektrostacijas «Fukuðima 1». Tikmçr arî Francijas kodoldroðîbas aìentûra lçð, ka drîz vien arî ðo valsti sasniegs radioaktîvâs daïiòas un tas esot tikai daþu die-nu jautâjumus, kad tâs izplatîsies pa visu Centrâleiropu. Tomçr, kâ eksperti mierina, to daudzums ir tik niecîgs, ka nekâdus draudus cilvçka veselîbai nerada – daïiòu koncentrâcija gaisâ ir tûkstoðiem reiþu mazâka nekâ pçc Èernobiïas AES avârijas. Jau ziòots, ka Japânâ turpinâs darbi, lai normalizçtu situâciju avarçjuðajâ «Fukuðima 1» AES. Otrdien eksperti lçsa, ka piesâròojuma lîmenis Toki-jas ûdensvadâ ir tik augsts, ka ðo ûdeni nekâdâ gadîjumâ neiesaka dot maziem bçrniem.

interneta portâlUs

“pârlapoja” liena trçde

3

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

u1. lpp.

Rîcîbas dienâ aicina protestçt pret netaisnîbu

Degvielas cena pamatîgi pie-augusi; parçíinâju, ka no 2010. gada 1. janvâra lîdz 2011. gada 1. janvârim – par 15 santîmiem litrâ jeb seði santîmi uz vienu kilomet-ru. Ja mçnesî nobraucam 80 000 kilometru, tad degvielas cenu pie-auguma dçï vien mums jâtçrç par Ls 4800 vairâk. Turklât uzreiz pie-aug cena rezerves daïâm un citiem pakalpojumiem.

– Cik daudz naudas no valsts patlaban saòemat?

– Ðobrîd tie ir kâdi Ls 20 000 mçnesî, bet kâdreiz maksâja Ls 23 000 un vairâk, un tad bija arî citi kompensâcijas mehânismi, ci-tas cenas degvielai un visam kam citam.

– Un cik vajadzçtu?– Ap Ls 30 000 mçnesî. Taèu

nav runas par to, cik mums va-jag, bet kâda starpîba veido-jas starp ieòçmumiem un izde-vumiem, jo valsts ðo starpîbu maksâ. Ja valsts starpîbu samazi-na, mums jâatsakâs no marðrutiem – piemçram, gadâ nobraucam 930 000 km; ja 20% finansçjuma jâsamazina, attiecîgi jâsamazina marðruti par 180 000 km, un tas ir milzîgs apjoms. Iznâk tâ, ka div-arpus mçneðus nevarçsim braukt vispâr, jo naudas pietiks lîdz 1. no-vembrim.

– Marðrutus mazinâsiet?– No 1. aprîïa samazinâsim – “iz-

taisnosim” marðrutu Jaunsâtos, ne-brauksim vasarâ Íîðu marðrutu lîdz Zemîtei, tikai skolas laikâ, nebrauk-sim svçtdienâ uz Enguri. Taèu arî ðis izmaiòas nesegs zaudçjumus – tie kopâ bûs kâdi 8000 km gadâ. Jau zinâm, ka, iespçjams, valsts nesegs braukðanas izmak-sas invalîdiem, bâreòiem, pirms-skolas vecuma bçrniem, kas tagad brauc bez maksas. Iepriekðçjos gados to kompensçja, ðogad val-stij tam pietrûkst 2,2 miljoni latu. Ja ðo jautâjumu nerisinâs, 1. oktobrî atlaiþu vairs nebûs.

– Vai pieaugs arî cena?– Maksa pilsçtas autobusos ir

Ls 0,35, bet droði vien tâ augs, jo esam vieni no pçdçjiem ar zemâko cenu. Laukos ir tarifs – Ls 0,045 par kilometru un tâds tas ir jau divus gadus. Ðîs maksas mums apstipri-na.

– Valsts sola, ka 3 miljonus latu iedos un papildus vçl Ls 500 000?

– Mçs neko nezinâm, pat to, kâds bûs ðî gada finansçjums. Esam pateikuði, kas mums vajadzîgs, bet mums saka – maziniet... Es tad sa-ku, lai samazinâjumu izdara valsts. Ja autobuss neies, cilvçki teiks – kâpçc Kalniòð noòçmis autobusu? Nevis, ka valsts to izdarîjusi. Vai tad tâ nav?

– Vai nevar reizçm lielâka

autobusa vietâ sûtît mazâku? – Mçs esam autobusu parku stip-

ri nomainîjuði, brauc daudz nelielu autobusu. Taèu nevar vienu dienu braukt ar mazo, bet otru dienu ar lielo – tad divtik vairâk autobusu vajag, turklât jau nevar paredzçt, kad tie cilvçki bûs.

– Cilvçki nereti uz redakciju zvana, ka autobuss aizbraucis no pieturas âtrâk vai neaiz­brauc vispâr.

– Zinu, ka no redakcijas zvanîja un par to teica. Mçs pârbaudîjâm, ka autobuss tur bija bijis, jo kâda biïete bija pârdota. Pieïauju, ka kaut kas bija sajaukts, tomçr mçs arî ðoferus kontrolçjam. Protams, nevaram fiziski bût klât katrâ vietâ, bet ðoferim taèu nav intereses ne-braukt – ja noíers – 30% no algas pazaudçs. Ja kâdu minûti pieturâ ir vçlâk vai âtrâk – tas ir iespçjams. Bet laukos jau cilvçki parasti lai-kus ir pieturâ. Patiesîbâ ðoferis var vçlâk aizbraukt, nevis âtrâk. Pat lielajâ salâ milzîgu problçmu ne-bija! Tiesu lietas turpinâsies

– Ciktâl pavirzîjusies pârvadâtâju apstrîdçtâ kon­kursa lieta tiesâ? (2009. gadâ SIA «Tukuma auto», «Ogres autobuss», Aizkraukles ATU, «Aips», «Autotransporta fir­ma Jûrmala SV» apstrîdçja tiesâ Autotransporta direk­cijas izsludinâtâ konkur­

Protestç pret * Pievienotâs vçrtîbas

nodokïa, ceïu nodokïa un deg-vielas akcîzes celðanu, jo ne-tiek iegûti kvalitatîvi ceïi

* Elektrîbas cenu kâpumu * Neatkarîgo meþizstrâdâtâju

asociâcija prasa Administratîvo pârkâpumu kodeksâ iekïaut prasîbu, ka par nopietniem pâr kâpumiem atbild uzòçmçjs, bet sîki un vidçji pârkâpumi bûtu autovadîtâja atbildîba

* Prasa atvçrt un labiekârtot ceïmalu stâvvietas, kas ïautu kravu pârvadâtâjiem ievçrot atpûtas laika prasîbas

* Prasa nemazinât fi nan-sç jumu pasaþieru pârva dâ-jumiem

sa rezultâtus. – Red.) Pçdçjâ ziòa bija, ka lîdz jaunam kon­kursam brauks lîdzðinçjie pârvadâtâji.

– Tâ ir tiesa. Apgabaltiesa bûs oktobrî; bûs jau divi pilni gadi, kopð tiesâjamies. Tagad izsludinâts jauns konkurss uz 32 mçneðiem tais paðos marðrutos. Dokumenti jâiesniedz lîdz 1. aprîlim.

– Piedalîsieties?– Jâ, kopâ ar citiem pârvadâtâjiem

no Ogres, Aizkraukles, Bauskas un Jûrmalas, ar kuriem bijâm kopâ to-reiz. Tomçr mûsu iespçjas reâli ir vâjâkas nekâ toreiz, taèu konkursa prasîbas lielas.

AgiTA PuíîTe

Pirmdienas preses konferencç 21. martâ Tukuma novada do-mes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs informçja par to, ka nolemts stingri vçrsties pret komunâlo pakalpojumu ïaunprâtîgajiem nemaksâtâjiem un atslçgt viòiem dzeramo ûdeni.

Sarunâ piedalîjâs novada domes vadîba un pakalpojumu sniedzçju pârstâvji.

Parâdi pieauguði trîs un èetras reizes

Lai arî apsaimniekotâji SIA «Tukuma nami» un SIA «Jauntu-kums» iedzîvotâjiem rakstîjuði brîdinâjumus, slçguði vienoðanos un piesaistîjuði parâdu piedzinçjus, parâdu apmçrs daþu gadu laikâ pieaudzis trīsreiz. SIA «Tukuma nami» izpilddirektors Uldis Eglîtis stâstîja, ka 2007. gada 1. februârî, kad parâdu ziòâ bijis zemâkais punkts, tas bijis Ls 105 228, bet tagad pieaudzis trîs reizes – uz 1. martu parâds bijis Ls 441 428,67. Savukârt SIA «Jauntukums» izpilddi-rektore Ludmila Kenidra stâstîja, ka uz 1. martu parâds bijis Ls 206 921, bet, piemçram, 2008. gadâ tas bi-jis Ls 44 181. Abi apsaimniekotâji gan atzina, ka arî tarifi pieauguði vairâkas reizes, bet maksâtspçja samazinâjusies. Taèu ðâds parâdu apjoms jau kïuvis draudîgs pakal-pojumu sniedzçjiem, kas nevar ie-pirkt kurinâmo, nomaksât kredîtus, pats samaksât par pakalpojumiem. Ja pastâvîgâs izmaksas ir lielâkas nekâ iekasçtâ nauda par pakal-

pojumu, tad kaut kas ir jâdara, un viens no risinâjumiem ir pakalpoju-ma atslçgðana dzîvoklim, kurð par ðiem pakalpojumiem ir parâdâ.

– Bet ko darîs, ja cilvçks bûs noslçdzis vienoðanos par parâda atmaksu?

– Ja cilvçks ir noslçdzis vienoðanos un maksâ pçc grafi-ka, ja saòem sociâlo palîdzîbu, ja cenðas pamazâm parâdu dzçst, viòam pakalpojumu neatslçgs.

– No kâdas parâda summas atslçgs ûdeni?

– Nav runas par summu, bet par maksâðanas regularitâti. Ja kaut ko cilvçks maksâs, ðai cilvçku katego-rijai neatslçgs. Bet, ja ilgstoði lieto pakalpojumu un nemaksâ, ûdeni atslçgs.

– Mçs piedâvâjâm publicçt laikrakstâ katras mâjas parâda summu, taèu apsaimniekotâjs atteicâs dot skaitïus.

– Ðâdu skaitïu publiskoðana ne-ko nedos, jo tad sanâks, ka par parâdu atbildîga visa mâja kopâ, lai gan tajâ ir daudz maksâtâju, kam par to nav jâatbild. Mçs nolçmâm ar ûdens atslçgðanu vçrsties pret konkrçto nemaksâtâju.

– Vai ðîs kârtîba attieksies uz novadu?

– Nç, pagaidâm tikai uz pilsçtu.

Ûdens atslçgðana ir atïauta– Vai dzeramâ ûdens

atslçgðana vispâr ir pieïau­jama? Tas ir pamatpakalpo­jums.

– MK noteikumu nr. 298 «Kârtîba, kâdâ pârtraucama sabiedrisko pa-kalpojumus sniegðana» 27. punkts nosaka, ja lietotâjs par saòemtajiem

pakalpojumiem nemaksâ lîgumâ noteiktajâ termiòâ, pakalpojumu sniedzçjs ir tiesîgs pârtraukt sniegt ûdensapgâdes un kanalizâcijas pakalpojumus, par to rakstis-ki brîdinot lietotâju 30 dienas iepriekð. Atkârtoti lietotâjs tiek rakstiski brîdinâts trîs darbdienas pirms pakalpojuma pârtraukðanas.

– Varbût vispirms var atslçgt karsto ûdeni?

– Karsto ûdeni atslçdz uzreiz, tiklîdz cilvçks nemaksâ. Pilnîbâ atslçgt karsto ûdeni daudzdzîvokïu mâjâm nebûtu pareizi, jo daudz cilvçku par to godîgi maksâ un grib saòemt ðo pakalpojumu.

– Kâ mehâniski ûdeni atslçgs?

– Katrâ dzîvokli ir skaitîtâjs, aiz kura krâns, ko aizgriezîs un noplombçs.

– Ja dzîvoklî nebûs aukstâ ûdens, kâ varçs lietot tualeti?

– Atbilstoði noteikumiem pakal-pojumu sniedzçjam jânodroðina 25 l ûdens uz vienu personu diennaktî. Par to izrakstîs aktu, bet par paðu ûdeni bûs jâmaksâ.

– Un kâ tas notiks? Pagalmâ bûs cisterna?

– SIA «Tukuma ûdens» kopâ ar apsaimniekotâju ir uzòçmies ðo darbu darît un tad arî izdomâs, kâ to noorganizçt. Noteikumi paredz, ka tas ir jânodroðina, un mçs to arî izdarîsim, piemçram, atvedîsim ûdeni ar mucu noteiktâ laikâ. Pro-tams, pilsçtâ ir brîvkrâni, kur ûdeni var dabût, var iet uz avotiòu tam pakaï. Atslçdzot pakalpojumu, ir jâraksta akts, kurâ bûs noteikts, kur varçs saòemt ûdeni, cik daudz un cik tas maksâs.

Jâmaksâ vai jâmeklç sociâlâ palîdzîba

– Bet ja nu tomçr cilvçks ne­var samaksât?

– Ls 11 000 apmçrâ mçnesî mçs maksâjam iedzîvotâjiem dzîvokïu pabalstu, ir arî cita veida atbalsts. Problçma tâ, ka daudz iedzîvotâju ïaunprâtîgi nemaksâ, krâj parâdu un neliekas par to ne zinis.

– Pieïaujat, ka ðâds lçmums var palielinât pabalstu saòç­mçju loku?

– Varbût nedaudz, bet ne lielâ

apmçrâ. Ja mums nebûtu sakârtotas sociâlâs palîdzîbas sistçmas, ja nebûtu apjausts tik daudz cilvçku, kam pat-laban tiek sniegta visdaþâdâkâ palîdzîba, varbût arî pie ðâdiem soda mēriem neíertos. Gluþi vienkârði tad mçs nezinâtu, cik daudziem vajadzîga palîdzîba. Tagad to zinâm, turklât esam palielinâjuði pabalstu saòçmçju loku, nosakot, ka, lai saòemtu dzîvokïa pabalstu, rçíinâm ienâkumus uz ìimenes lo-cekli nevis Ls 90, bet gan Ls 120 apmçrâ.

Ja nemaksâs par komunâlajiem pakalpojumiem, atslçgs ûdeni

Rîta pusç bûs slçgts Lielâs ielas posms

Ðodien, 24. martâ no 9.30 lîdz 10.30, bûs slçgts posms Lielajâ ielas gar Brîvîbas lauku-mu un Tukuma kultûras namu. Ðo posmu varçs apbraukt pa Jau-no ielu.

Ðajâ laikâ Brîvîbas laukumâ ko-kiem tiks apzâìçti zari un veido-ti vainagi.

uìim grantiòam – izstâde Tumç

Ðodien, 24. martâ 16.00, Tumes kultûras namâ atklâs fotogrâfa Uìa Grantiòa fotogrâfiju izstâdi «Katram savs nesamais».

Piemiòas pasâkumi novadâ 25. martâ

Tukumâ – 12.00 Pils tornî pasâkums «1949. gada 25. marta deportâcija»;

13.00 – atceres brîdis piemiòas vietâ pie Tukums II stacijas (au-tobuss no Katrînas laukuma aties 12.30).

Dþûkstç – 10.00 Piemiòas parkâ.

Pûrç – 16.00 Piemiòas vietâ pie kultûras nama.

Irlavâ – 19.30 pie Piemiòas ak-mens pagasta centrâ.

LaPPusi sagaTavoJa

AgitA Puķīte

ziņAs

4

FO

TO -

no

KA

ndav

as m

uzej

a kr

ājum

a

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Iespçjams, Kandavas nova-da iedzîvotâjiem, mâkslas mîïotâjiem un daudziem profesionâïiem Viïa Bçrziòa vârds ir piemirsies vai vispâr nav zinâms, jo daudzus gadu desmitus par viòu ir klusçts. Tâ nu ir sanâcis. Varbût nebija, kam par viòu runât, varbût biogrâfija nebija îsti pareiza...

Vilis Bçrziòð Kandavâ un Tukumâ

Vilis Bçrziòð (1900-1979) piedzima Kandavas pagasta «Zoíos» un skolas gaitas uzsâka Jura Birznieka (1871-1950) privâtajâ sâkumskolâ Kandavâ. Iespçjams, tieði ðeit viòam radâs in-terese par mâkslu un literatûru. 1911. gadâ V. Bçrziòð sâka mâcîties Tukuma komercskolâ, bet Pirmâ pa-saules kara notikumi mâcîbas iz-jauca, jo gan komercskola, gan V. Bçrziòa ìimene evakuçjâs uz Krie-vijas iekðieni. Pçc atgrieðanâs Latvijâ Vilis Bçrziòð sâka mâcîties Tuku-ma vidusskolâ, kuru beidza 1924. gadâ. Vairâk nekâ desmit gadus pçc skolas beigðanas viòa klases biedrs Jânis Plaudis (1903-1952) publicçja savu labâko un mâkslinieciski augstvçrtîgâko românu «Ìimnâzisti», kurâ spilgti aprakstîja Tukuma vidus-skolas skolçnu dzîvi Latvijas Republi-kas pirmajos gados. Româns izraisîja plaðas lasîtâju diskusijas, jo, lai gan tâ personu vârdi bija mainîti, daudzi românâ atpazina paði sevi. Sava vieta te bija arî Vilim Bçrziòam, par kuru J. Plaudis româna sâkumâ rakstîja: “Otrâ klasç, kas pçc skolçnu skaita bija pati lielâkâ, valdîja augsta vienprâtîba. Kla-ses pârstâvis (..) pirms stundu sâkðanâs aprunâjâs ar klasi, vai uzdevumi saga-tavoti, vai nç. Ja divi treðdaïas þçlojâs, ka uzdevumi bijuði par grûtiem, tad parasti nolçma griezties pie skolotâja, lai neatprasa, bet lai vçlreiz izskaidro un uzdod nâkoðo. (..) Bija tâ iegâjies, ka gandrîz visi skolotâji ðo kârtîbu pieòçma. Bet, ja kâds nepieòçma,

Lielais Misters – Vilis Bçrziòðtad tanî stundâ neviens nedrîkstçja atbildçt. (..) Visgrûtâk ðai kârtîbai pie-rast bija jaunpienâkuðajam – Vilim Kârkliòam. Viòð vienmçr visu zinâja. Pirmajâs dienâs ðad tad atbildçja viens pats, bet, kad pie tâ pienâca Mazais Misters ar delegâciju, kurâ piedalîjâs arî tâdas ievçrojamas personîbas kâ Èempiòð, un noprasîja, vai viòð grib strâdât kopâ ar klasi, vai pret viòu, Vi-lis Kârkliòð padevâs. (..) Pçc tam viòu iesauca par Lielo Misteru – gudrîbas dçï”. Tâ ar atnâkðanas brîdi V. Bçrziòð aktîvi iesaistîjâs klases un skolas dzîvç. Lielisko zîmçðanas spçju dçï viòu skolâ sauca par zîmçðanas ka-rali, un daþi klases biedri (kâ românâ Fçlikss Dzçrve) zîmçt un rasçt paði neuzdroðinâjâs, bet pastâvîgi maksâja Lielajam Misteram, lai viòð slepus saga-tavotu uzdoto. Vidusskolu V. Bçrziòð beidza ar apaïiem piecniekiem.

Ar daudziem klases biedriem viņš vairs netikās. 1978. gadâ, atzîmçjot rakstnieka J. Plauþa 75. ju-bileju, bijuðie klases biedri Tukumâ rîkoja “prototipu” salidojumu. Sliktâ veselîbas stâvokïa dçï V. Bçrziòð tajā nepiedalījās, tâpat kâ savas personâlizstâdes atklâðanā Ikðíilç. No ðî laika saglabâjusies sarakste un J. Plauþa dçla Egila Plauþa (1931-1987) V. Bçrziòam veltîts dzejolis.

Vilis Bçrziòð mâkslas labirintos

Pçc vidusskolas beigðanas V. Bçrziòð tomçr neaizgâja studçt glezniecîbu, bet iestâjâs Latvijas Universitâtes íîmijas fakultâtç. 1925. gadâ viòð pârgâja uz arhitektûras fakultâti, kurâ intere-si par glezniecîbu nostiprinâja izci-lais gleznotâjs Vilhelms Pur vîtis (1872-1945). Diemþçl veselîbas problçmu dçï V. Bçrziòð sâkotnçjos nodomus nerealizçja. Lîdzekïus dzîvoðanai nâcâs pelnît gadîjuma darbos – viòð pa-sniedza privâtstundas matemâtikâ un piestrâdâja par palîgu nelielu bûvju projektçðanâ un bûvniecîbâ. Bet glezniecîbu neaizmirsa. Viņa glez-nas izstâdîja «Neatkarîgo mâkslinieku

savienîbas», «Zaïâs vârnas» un Kultûras fonda izstâdçs. Diemþçl ðî laika darbi nav saglabājušies.

1939. gadâ nomira V. Bçrziòa tçvs, un viòam nâcâs atgriezties tçva mâjâs Kandavas pagasta «Zoíos». 1940. gadâ V. Bçrziòð apprecçjâs, ìimenç piedzi-ma trîs bçrni. Tomçr ne smagie lauku darbi, ne ìimenes apgâdâðana nespçja V. Bçrziòu atraut no gleznoðanas. Viòa gleznu siþeti bija vienkârði: zie-di, aramlauki, lauku ceïi, klusâs da-bas. Tâs vçlâk tika râdîtas skatîtâjiem Kandavâ, Tukumâ, Ikðíilç, Liepâjâ un citâs Latvijas vietâs.

Pie V. Bçrziòa uz laukiem brau-ca daudzi ievçrojami mâkslinieki, literâti un citi inteliìences pârstâvji. Te viesojâs gleznotâji Leonîds Âriòð (1907-1991) un Kârlis Mies-nieks (1887-1977), grâmatu izdevçjs un rakstnieks Atis Freinâts (1882-1955), kurð kïuva par meitas Antras krusttçvu, un citi. Lauku klusumâ un mierâ atbraucçji varçja nodoties glezniecîbai un reizçm arî bohçmai, te varçja pçc sirds patikas strîdçties

Aizvadîtâ nedçïa Kandavas internâtvidusskolâ bija veltîta dabas zinîbâm. Lai mâcîbu stundâ skolçni iegûtu iespçjami plaðâku informâciju par dabu, skolçnus papildus izglîtot bija aicinâti pazîstami dabas pazinçji un tâs pçtnieki.

9. lîdz 11. klaðu skolçniem izglî-tojoðu nodarbîbu «Skaties, vçro, izpçti» vadîja Slîteres nacionâlâ parka terio-logs jeb zvçru pçtnieks Vilnis Sku-ja. 8. klaðu audzçkòus ar putnu dzîvi iepazîstinâja Latvijas Ornitoloìijas biedrîbas pârstâvis Viesturs Íerus, bet Latvijas Lauku konsultâciju un izglîtîbas centra speciâliste Ine-se Mailîte 1. lîdz 7. klaðu audzçkòus iepazîstinâja ar meþa daudzveidîbu. Mçs vçrojâm dabas zinîbu stundu 3.a klasç, kur skolotâjas lomâ radoði iejutâs I. Mailîte, bet skolotâjas Anita Rulle un Anita Nikolajenko lîdzdarbojâs kopâ ar audzçkòiem. Stunda aizsteidzâs gluþi nemanot, saistoðâs sarunâs par putniem, par dzîvniekiem, par ko-kiem un augiem – par visu dzîvo

radîbu, kas vien sastopama meþâ. Ðim nolûkam I. Mailîte bija sarûpçjusi nepiecieðamos uzskates materiâlus – putniòus ar katram raksturîgu dzies-mu, koku lapas, daþâdu koku kok-snes ðíiedras paraudziòus, no ko-ka darinâtus priekðmetus (svilpîtes, stabulîtes, virpotas koka olas, rotaïlietas un citas ikdienâ noderîgas praktiskas lietas). Bçrni mâcîjâs no-teikt koksnes struktûru un saskatît tâs bûtiskâkâs atðíirîbas, piemçram, rokâs “nosvçrt” divas koka olas, vie-nu darinâtu no liepas, bet otru no go-bas koka. Kopîgs secinâjums – lie-pas ola ir daudz vieglâka nekâ gobas. Nodarbîbas noslçgumâ visi ietçrpâs daþâdos tçrpos un pârtapa par èaklu bitîti, garausi zaíîti, zaïsvârci egli, kup-lasti lapsu, koðu muðmiri un citiem meþa tçliem. Turklât katram “meþa pârstâvim” bija jâpastâsta par sevi, savu vietu un nozîmi meþâ, tostarp arî abâm skolotâjâm. Meþa grâmatas izzinâðanas stunda noslçdzâs ar kopîgu solîjumu – saudzçt un mîlçt dabu.Inese VaLTenBerga

Mâcâs iepazît, izzinât un sargât dabu

Mirkïi no dabas pazinçjas Ineses Mailîtes vadîtâs dabas zinîbu stundas 3.a klasç

par mâkslu vai vienkârði runât par dzîvi. Prombraucot viòi atstâja sa-vas krâsas, lai V. Bçrziòam no darba brîvajâ laikâ bûtu ar ko gleznot.

V. Bçrziòð bija tik spilgta sa-va laika personîba, ka par viòu sa-vu diplomdarbu Latvijas Mâkslas akadçmijâ rakstîja toreizçjais Tuku-ma mâkslas un novadpçtniecîbas muzeja mâkslas sektora vadîtâjs Ivars Runkovskis (1953). Tajâ laikâ vairâkas mâkslinieka glez-nas nonâca toreizçjâ Tukuma mâkslas un novadpçtniecîbas mu-zeja krâjumâ.

Visu mûþu V. Bçrziòð interesçjâs par mâkslas dzîves notikumiem, pats rakstîja recenzijas, bet savas iegûtâs dzîves atziòas atzîmçja savâs daudzajâs burtnîcâs.

Drûmie dzîves gadiLielâkais trieciens V. Bçrziòa dzîvç

noteikti bija izveðana uz Sibîriju 1949. gada 25. martâ. Tika izvesti viòi abi ar sievu un trîs mazgadîgie bçrni, kâ arî viòa mâte Lîba (1872-

1949). Glezniecîbai uz ilgu laiku ti-ka pielikts punkts. Pçc izsûtîjuma mâjâs atbrauca dzîves norûdîti cilvçki, vien mâte palika Sibîrijas plaðumos, jo neizturēja viòas vâjâ sirds. Ìimene apmetâs «Pïavmalâs», V. Bçrziòð sâka strâdât meliorâcijâ, taèu Sibîrijas gadi bija ietekmçjuði veselîbu. Mâkslinieks mira 1979. ga-da 23. janvârî.

atgrieðanâs20. gadsimta 90. gadu sâkums

radîja pârmaiòas daudzu cilvçku dzîvç. Savus îpaðumus atguva arî V. Bçrziòa bçrni. Apstâkïu sakritîbas pçc Kandavas novada muzeja dar-binieki uzzinâja, ka mâkslinieka V. Bçrziòa gleznas atkal atgriezuðâs mâjâs. Ðogad – V. Bçrziòa 111. jubilejâ – tâs parâdîsim plaðâkai publikai Kandavas novada muzejâ, kur izstâdi atklâsim 25. martâ 14.00.KanDaVas noVaDa

Muzeja KrâjuMa gLaBâTâja

Inâra znoTIòa

25. MARTS - koMUNISTISkĀ GENoCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENA

Mākslinieki Leonīds Āriņš un Vilis Bērziņš; 20.gs. 70. gadi

2. lpp.

2011. gada 24. marts

Ziņas

Lai arî mûsu meþi un pïavas vçl sniega pilnas, pa­vasaris gaisâ tomçr jûtams. Ja nu kâdam to ap­

jaust pagrûti, iesakâm izlasît mûsu ceïojuma iespaidus par saulaino Jaunzçlandi. Tâlu gan, tomçr ilgas pçc ceïoðanas ðis stâsts noteikti rosinâs. Varbût ne gluþi uz Jaunzçlandi, bet uz pavasarîgo Nîderlandi gan, kur aicinât aicina skaistie ziedu lauki… Bet, ja vçlaties izpçtît Latvijas dabas takas, botâniskos dârzus un pat augu un sçòu marðrutus, jums bûs nepiecieðams Latvi­jas Botâniskais ceïvedis – par to tûrisma ziòâs.

Pçrn tukumniece Anita Liepiòa devâs uz rogaininga sacensîbâm Jaunzçlandç, spor­tiskos mçríus apvienojot ar sa­las iepazîðanu. Aicinâjâm viòu uz sarunu, taèu Anita atkal bija ceïa jûtîs – ðoreiz uz Portugâli, tâpçc par Jaunzçlandi pastâs­

tîja viòas komandas biedrs Val-ters Kaminskis no Cçsîm.

Apvienojot sportu ar atpûtu

V. Kaminskis: – Pamatideja un iemesls

ceïojumam ir tâds, ka reizi divos gados kâdâ pasaules malâ notiek

pasaules èempionâts rogainingâ. Rogainings ir 24 stundu diennakts navigâcijas sacensîbas mazâm – 2 lîdz 5 cilvçku – komandâm. Lîdzîgi kâ orientçðanâs sacensîbâs nepazîstamâ apvidû jâmeklç kon­troles punkti; meklçðana no­tiek gan dienâ, gan arî naktî un neatkarîgi no laika apstâkïiem.

Tâds kâ pârgâjiens ar kâjâm, tikai nedaudz sportiskâks. Taèu braukt tik tâlu uz sacensîbâm Jaunzçlandç un tikai sportot, neko citu nere­dzot, protams, ir noziegums pret sevi, savu laiku un lîdzekïiem, tâpçc nolçmâm – ja braucam,

garâ Baltâ mâkoòa zemç 51. pasaulçKâ liecina Pasaules ekonomikas

foruma pârskats par pasaules zem­ju konkurçtspçju tûrisma jomâ, Lat­vija 133 izpçtîto valstu vidû paðlaik ir 51. pievilcîgâkais tûrisma galamçríis pasaulç. Jâpiebilst, ka salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo pçtîjumu Latvijas sniegums tûrisma konkurçtspçjas indeksâ ir vâjinâjies par trim pozîcijâm. Pârskats liecina, ka Latvijâ viens no labâkajiem râdîtâjiem ir viesnîcu cenas – tas novçrtçts kâ septîtais konkurçtspçjîgâkais pasaulç. Izvçrtçjot Latvijas tûrisma infrastruktûru, pçtnieki secinâjuði, ka lielu automaðînu nomas kompâniju pârstâvniecîbu ziòâ mûsu valsts ir pasaules mçroga lîdere. Savukârt vissliktâkais rezultâts Latvijai ir râdîtâjâ, kurâ izvçrtçta vietçjo iedzîvotâju attieksme pret ârvalstu tûristiem – ðajâ jomâ mûsu valsts ir vienâ no pçdçjâm vietâm pasaulç – 130. vietâ. Tûrisma jomâ viskonkurçtspçjîgâkâs pasaules valsts titulu ðogad saglabâjusi Ðveice, kurai seko Vâcija un Francija.

Kultûras nakts Zviedrijâ4. aprîlî Stokholmâ notiks kârtçjâ

Kultûras nakts, kuras laikâ muze­ji, izstâþu zâles un citas kultûras iestâdes piedâvâs îpaðus pasâkumus. Akcija notiks no 18.00 lîdz pusnaktij. Kultûras nakts ietvaros notiks vairâk nekâ simts pasâkumu, ieskaitot eks­kursijas pa pilsçtu, mâkslas izstâdes, deju vakarus, fotoizstâdes, skaòu instalâcijas, kaligrâfijas festivâlus, teâtra izrâdes un daudzus citus. Ieeja pasâkumos ir bez maksas. Organi­zatori – pilsçtas varas iestâdes – so­la norîkot speciâlus bezmaksas au­tobusus un kuìîðus, kuri çrti viesus nogâdâs uz galvenajâm pasâkumu vietâm.

Kā baudît dabu Baltijâ? Asociâcija «Lauku ceïotâjs» lai­

dusi klajâ karti un îpaðu ceïvedi, kas tûristiem palîdzçs baudît da­bu visâ Baltijâ. Kartç apkopota informâcija par 100 Baltijas mçrogâ nozîmîgâm un labiekârtotâm da­bas teritorijâm – nacionâlajiem da­bas parkiem, rezervâtiem, dabas lie­gumiem, aizsargâjamo ainavu ap­vidiem un tajâs esoðajiem apskates objektiem, kâ arî atseviðíi pieminçt vçrtiem dabas pieminekïiem – ko­kiem, akmeòiem, ieþu atsegumiem u.c. Katrai teritorijai ir norâdîti piemçrotâkie tâs apceïoðanas vei­di un ieteicamie marðruti. Kartç vienlaicîgi atrodama informâcija par 383 naktsmîtnçm. Karte bez maksas pieejama «Lauku ceïotâja» birojâ. Tâpat karti iespçjams ielâdçt savâ datorâ mâjas lapâ www.celo-tajs.lv. Savukârt izdevums «Latvijas Botâniskais ceïvedis. Sugu noteicçjs» bûs palîgs tiem, kas vçlas gût vçl dziïâkas zinâðanas par Latvijas dar­bu. Ceïvedî iekïautas 14 dabas takas, 24 diþi koki, 14 botâniskie dârzi un dendrâriji, 11 lauku labumi un citi objekti, 5 augu un sçòu marðruti. Arî ðis izdevums aplûkojams internetâ.

RûtA FjodoRoVA

Lîdz brîdim, kad pavasara puíes uzziedçs arî pie mums, jâgaida labs laiks, taèu zie­doni daudz âtrâk var sagaidît Nîderlandç.

Pat ja kâdreiz pavasarî tur jau bûts, aizvien apskatâms kaut kas jauns un neredzçts. Lai to redzçtu, var izmantot arî tûrisma firmu piedâvâjumu. Uz Nîderlandi var braukt gan ar autobusu, gan lidmaðînu. Ðâdâ braucienâ var apskatît Amsterdamu – Madam Tisso muzeju, Van Goga muze­ju, pabraukât ar kuìîti pa Amster­damas kanâliem, apskatît diman­tu rûpnîcu, protams, arî slave­no Madurodam – Amsterdamu miniatûrâ un Brîvdabas muzeju ar holandieðu tupelçm, siera raþotni un daudzajâm vçjdzirnavâm. Puíu

draugi aizvien noskatâs arî ziedu parâdi un iegrieþas Alsmeras zie­du izsolç.

Tomçr pats galvenais, protams, ir redzçt skaisto ziedu mîïotâju me­ku – Keukenhofas parku Lisç. Keu­kenhofas parks aizòem 32 ha, tas radîts uz angïu ainavu parka bâzes, tajâ aug simtgadîgi koki. Ziedu dârzs pirmo reizi apskatei tika no­dots 1949. gadâ. Ik rudeni parkâ rûpîgi plânotajâs dobçs iestâda ap septiòi miljoni daþâdu sugu un ðíiròu puíu sîpolu, tostarp 4,5 miljoni tulpju – 100 daþâdu ðíiròu. Tas viss ir roku darbs. Stâdîjumi tiek rûpîgi izplânoti – gan to krâsas, gan kompozîcija, gan au­gu saderîba. Turklât plânojumam izvirzîts arî mçríis, lai dârzs bagâtîgi ziedçtu divus mçneðus. Ðogad izstâde veltîta Vâcijai – dzejnie­ku un filozofu zemei. Tieði vâcieði esot vislielâkie pavasara ziedu

svçtku apmeklçtâji. Paredzçts, ka atklâðanas ceremonijâ piedalîsies arî Vâcijas prezidents Kristiâns Vulfs ar kundzi Betînu. Ðâ gada iespaidîgâkâ ziedu kompozîcija – Brandenburgas vârti.

Parkâ ir vairâki paviljoni ar daþâdu citu augu kolekcijâm, kâ arî îpaðs piedâvâjums bçrniem – at­rakcija «Dârgumu meklçtâji», kuras laikâ jaunâ paaudze uzzinâs, kâ iz­aug un uzzied puíes. Savukârt dâr­ziòu îpaðnieki speciâlos tirdziòos var iegadâties puíu sîpolus. Ke­ukenhofas parks atvçrts no 24. mar­ta lîdz 20. maijam katru dienu no 8.00 lîdz 19.30. Ðajâ laikâ notiek arî slavenâ ziedu parâde – gâjiens cauri ciematiòiem un mazpilsçtâm no Nordvikas lîdz Hârlemai 40 ki­lometru garumâ. Parâdç piedalâs apmçram 20­50 ziediem greznotas automaðînas.

Tiem, kuri dodas uz Nîderlandi

Pretî pavasarim un ziedoðiem dârziem1., 2. un 3. aprîlî – holandieðu tau­tas tçrpu festivâls16. aprîlî – galvenâ ziedu parâde22. – 24. aprîlî – plçsîgo putnu demonstrçjumi24. un 25. aprîlî – Lieldienu olu izstâde12., 14. un 16. aprîlî – cepuru parâde12.-20. maijâ Wilem Alexander paviljonâ paredzçta lielâkâ pasaules liliju izstâde, kurâ bûs apskatâmas vairâk nekâ 300 liliju ðíirnes, ðim mçríim iestâdîti 30 000 liliju sîpoli.

pavasari baudît individuâli, varçtu noderçt mâjas lapa www.lindber­gh.nl, www.keukenhofa.nl.

Keukenhofas parks 2010. gadâ atzîts par 10. pasaules visvairâk apmeklçto tûrisma objektu. Biïeðu cena 14,5 EUR, bçrniem (4­11 g.) 7 EUR.

Îpaða stâsta vçrta ir jûras piekraste – tâ ir ïoti daudzveidîga, sâkot no smilðu pelçkâm pludmalçm un beidzot ar vçja erozijâ izdçdçjuðiem klinðu krâvumiem. Dabâ krâsas vçl skaistâkas nekâ bildç.

2 Ceturtdiena, 2011. gada 24. martsCeļojums

1. lpp.

tad arî jâpaceïo un jâapskata, kas iespçjams. Atsauksmes no ci-tiem Jaunzçlandes apceïotâjiem liecinâja, ka parasti ceïojuma gal-venais trûkums bijis nepietiekams laiks. Mçs to bijâm paredzçjuði.

Jaunzçlandç bijâm pçrn novembrî. Biïetes lidojumam vislabâk iegâdâties laikus, izman-tojot akciju piedâvâjumus. Lai bûtu lçtâk, òçmâm nevis pilnu lidoju-mu no Rîgas lîdz Jaunzçlandei, bet pa daïâm – vispirms lîdz Londonai, pçc tam caur Dubaju uz Melnburnu un Oklendu. Katrâ vietâ pârsçðanâs un sava pieredze – Dubajâ zelta íçdes no ruïïa tirgoja pçc svara... No Londonas lidojums ilga 18 stun-das, taèu bija baudâms – katrâ sçdvietâ pretî mazs ekrâniòð, kur varçja klausîties mûziku, skatîties jaunâkâs filmas vai sekot lîdzi li-dojumam. Dubajas aviokompânija «Emirates» izceïas ar mçrenu cenu, lielisku servisu un personâlu, kurâ katrs apkalpes loceklis ir daþâdu pasaules zemju pârstâvis; lidmaðînâ îpaði tiek uzsvçrta iespçja sazinâties ar personâlu vismaz astoòâs pasau-les tautu valodâs.

Visi èetri uz viena viïòaNo Latvijas kopâ bijâm èetri

cilvçki (divas komandas) – fiziotera-peite Velga, sporta pedagoìe Baiba, biðkopis Valters un fitnesa trenere, floriste, tukumniece Anita Liepiòa. Ðâdâ sastâvâ kopâ ceïojâm pirmo-reiz, lai gan pazîstam viens otru no citiem braucieniem. Milzîgs pluss bija tas, ka mums nebija bûtisku domstarpîbu, kur braukt un ko darît – intereðu ziòâ bijâm uz viena viïòa. Savâcâmies kopâ, lai ceïoðana bûtu ekonomiskâka – uz èetriem lçtâka automaðînas îre un nakðòoðana. Par brauciena izmaksâm runâjot: turp un atpakaïceïam jârçíinâs ar Ls 1000 (tikai par lidojumu); visas pârçjâs izmaksas – apmçram Ls 25 uz cilvçku dienâ (automaðînas îre + degviela + dzîvoðana + çðana). Kopumâ ceïojums bez extrâm izmaksâja apmçram Ls 1700, taèu, kâ zinâm, tur ir ïoti daudz vilinoðu piedâvâjumu daþâdâm atrakcijâm. Summa pietiekoði liela, bet, ja ir iespçja pâris gadus atturçties no lielâkiem ceïojumiem un sakrât “spçkus”, tad brauciens kïûst par realitâti. Interesanti, bet lielâkoties maksas apskates objektiem lîdzâs bija ne tik diþi, taèu ne mazâk skais-ti skati bez maksas. Arî tur bizness veidots pçc TOP vietu principa, kâ tas ir visâ pasaulç. Mûsu laiks un virzieni Jaunzçlandç bija saplânoti “lielos vilcienos”, uz vietas ïâvâmies improvizâcijai pçc mûsu mazâ kolektîva ikdienas noskaòojuma un vietçjâs informâcijas.

Rîgas lidostâ jâkïûst par klauniem

– Ko liki ceïasomâ?– Tas ir atseviðís stâsts par ki-

logramu skaitîðanu. Mûsu izvçli ierobeþoja aviokompâniju «Rya-nair» un «AirBaltic» normatîvi, ku-ru dçï pieredzçjuði ceïotâji zinâmâ mçrâ kïûst par klauniem – savelk trîs bikses, èetras jakas un piebâþ pilnas kabatas, bet pirms tam mâjâs

riants – kempings ar mâjiòâm un telðu vietâm. Vienam cilvçkam tas izmaksâ ap Ls 6, taèu par ðo naudu iespçjams lietot tualeti, nomazgâties duðâ, koplietoðanas virtuvç pa-gatavot çst un pasçdçt pie tele-vizora, bet par simbolisku papil-dus maksu var izmazgât un izþâvçt drçbes. Nâkamais lîmenis, ko arî reizçm izmantojâm, ir vienkârðas tûristu mâjiòas. Vidçjâ maksa – sâkot no Ls 10 par cilvçku. Rei-zi diennaktî personâls mâjiòu uz-kopj, pârçjâ laikâ tûristi sevi ap-kalpo paði. Çdamo pirkâm vietçjos lielveikalos un lauksaimnieku kios-kos – òçmâm produktus ar akciju atlaidçm un gatavojâm paði. Tâds ir Jaunzçlandes apceïoðanas lçtâkais variants.

– Bet tâdu iespçju, kâ uzsliet telti kâdâ ceïmalas pïaviòâ, ne-bija?

– Nemçìinâjâm, un to arî neieteica, jo lielâkoties zeme ir privâtîpaðumâ. Viens izòçmums gan bija – nacionâlo parku teritorijâs, ko apsaimnieko valsts Dabas aizsardzîbas departa-ments (DOC), bija iespçja apmesties bez maksas, taèu tur nebija papil-dus servisa. Nâkamais pârsteigums, kas sagaidîja jau lidostâ – milzîgs apjoms bezmaksas informâcijas. Pirms ceïojuma Latvijâ par pad-smit latiem nopirku grâmatu par Jaunzçlandi, bet tur uz vietas ana-logs izdevums bija pie ejams bez maksas... Informâcijas stendi ar daþâdiem bukletiem un kartçm ir pieejami jebkurâ vietçjâ centrâ, plus vçl pa visu valsti izvietoti «E-Si-te» informâcijas biroji, kur bez mak-sas var saòemt jebkâdu informâciju – uzzinât par pasâkumiem, sarunât naktsmîtni, paòemt katalogus un tamlîdzîgi. Nezinu, kâds ir ienâkums no ðâda veida servisa, taèu par to ir padomâts pilnîbâ. Ðajâ ziòâ Latvijâ vçl augt un augt... Kas man pa-tika – ïoti plaðs ir lçto naktsmîtòu piedâvâjums. Latvijâ tâ ir problçma – cena diemþçl neadekvâta kvalitâtei. Mums netrûkst viesu

Garâ Baltâ mâkoòa zemç

Viena no bezmaksas izklaidçm visâ Jaunzçlandç ir staigâðana pa maríçtâm takâm. Uz takas atrodas norâdes ar takas nosaukumu, garumu un laiku, kas jâpavada ceïâ, kâ arî brîdinâjums: «Apdomâ, vai tieðâm spçsi ðo ceïu paveikt?»

mâju ar dþakuzi un pirti, taèu vai vienmçr to vajag? Ceïojumu galvenâ priekðrocîba ir iespçja salîdzinât – atbraucot atpakaï, vismaz kâdu lai-ku uz lietâm savâ zemç raugies pa-visam citâm acîm...

Mçríis nebija uzvarçt par katru cenu

Mçs nebijâm strikti izplânojuði marðrutu, taèu bija noteikts laika limits, lai noteiktâ vietâ un laikâ piedalîtos sacensîbâs. Jaunzçlandç ieradâmies divas nedçïas pirms sacensîbâm, sacensîbas ilga vairâkas dienas, un tad ceïojâm vçl nedçïu. Kopumâ tur pavadîjâm gandrîz mçnesi un nobraucâm 5656 km. Jâsaka – ar tik labu ceïu tîklu un tûrisma infrastruktûru nobraukt ðâdu attâlumu nebi-ja problçmu. Un lai arî ne visus, bet galvenos Jaunzçlandes tûrisma objektus apskatîjâm. No Oklen-das izbraukâjâm lielâko daïu ziemeïu salas lîdz pat Velingto-nai (Jaunzçlandes galvaspilsçtai), no kuras ar kuìîti pârcçlâmies uz dienvidu salu, kur notika rogainin-ga sacensîbas, tad apceïojâm arî ðo Jaunzçlandes daïu.

– Pastâstiet par sacensîbâm?– Mûsu mçríis nebija uzvarçt

sacensîbâs par katru cenu, bet zinâjâm – ja nebûs lielu kïûmju, rezultâts bûs labs. Sacensîbâs piedalîjâs 550 cilvçki no vairâk nekâ 20 pasaules valstîm. Komandas dalîjâs vîrieðu, sievieðu un jauktajâs (mçs ar Anitu startçjâm jaukto ko-mandu grupâ); vçl bija papildus vçrtçjuma grupas veterâniem (virs 40 gadiem), superveterâniem (virs 55 gadiem) un junioriem – lîdz 18 gadiem. Sacensîbas notika atklâtâ, bet nosacîti ðíçrðïotâ apvidû. Pçc Jaunzçlandes dabas krâðòuma sacensîbu vieta ðíita vienkârða (75% aizòçma vietçjâs aitu ganîbas), taèu apvidus izrâdîjâs ar visai sareþìîtu reljefu. Vietçjo pauguru grçdas okeâna krastâ sasniedza 400 m un vairâk, tâ ka sacensîbu distance

viens no svarîgâkajiem darbiem ir svçrðanâs uz svariem kopâ ar so-mu. Ja esi ticis lîdz Londonai, tâlâk problçmu nav – tur atïautais svars uz tâliem reisiem ir krietni lielâks. Vienu lietu gan noteikti òçmâm lîdzi – tâ bija telts, kas ïâva ietaupît naktsmîtòu izmaksas uz vietas.

Ceïð lîdz Jaunzçlandei ir salîdzinoði tâls un dârgs, tâpçc jâskatâs, lai dzî voðana uz vie-tas bûtu maksimâli vienkârða un lçta. Lielâkoties tûristi noîrç kâdu transportlîdzekli (vieglo automaðînu vai kempera busiòu), un tad var doties jebkurâ virzienâ. Jaunzçlandç ðâds individuâlo ceïotâju serviss ir ïoti attîstîts. Pa gabalu, protams, redzçjâm, kâdas izskatâs viesnîcas un restorâni, tomçr ðo iespçju neizmantojâm, jo mûsu mçríis bija iespçjami îsâ laikâ ar minimâliem lîdzekïiem apskatît pçc iespçjas vairâk. Necentâmies iedziïinâties viòu politiskajâ dzîvç, ekonomikâ vai statistikâ, pasarg dies, vçl kâdâ privâtajâ dzîvç, – vienkârði baudîjâm Jaunzçlandes dabu, sadzîvi un tûrisma servisu, kâ ikviens tûrists no plaðâs pasaules.

Jâpiebilst, ka daudzi jaunieði, jo îpaði no Eiropas, dodas uz Jaunzçlandi iepazît dzîvi. Ceïâ lidmaðînâ satikâm divas meitenes no Dânijas, kam uz krekliòa bija uz-raksts «Mçs uz 12 mçneðiem doda-mies piedzîvojumos» – Jaunzçlandç cilvçks bez îpaðas vîzas var uzturçties 12 mçneðus. Jaunieði tur

atrod darbu un iegûst lîdzekïus, lai iepazîtu ðo zemi.

Uzmanîbu – ceïu var ðíçrsot pingvîns

Pirmais, ar ko Jaunzçlande pârsteidz – ar savu vienkârðîbu. Ikdiena un sadzîve tur ir loìiska un sakârtota. Piemçram, runâjot par ceïu tîklu – nekâ lieka, ik vietâ saprotamas norâdes un to stâvoklis – ideâls. Vienîgâ bed-re, ko atradâm, bija tâlu zemes vidienç. Visas norâdes domâtas nevis, lai apgrûtinâtu braukðanu, bet palîdzçtu. Ja nav îpaðu ierobeþojumu, atïautais âtrums ir 100 km/h. Platâkas maìistrâles bija vienîgi lielâko pilsçtu priekðpilsçtâs, visur citur (un tas mûs pârsteidza) pat tâ saucamais ceïð Nr.1 bija tikai ar divjoslu brauktuvi. Viòi taupa arî uz tiltu platumu – daudzâs vietâs ceïð pâr tiltu iet tikai vienâ joslâ, bet savâdâ kârtâ sastrçgumus tas nera-da; varbût tâpçc, ka lielâkie ceïotâji ir tûristi; vçlâkâs vakara stundâs ceïi ir praktiski tukði. Vietâm braucot redzamas ceïa zîmes “Uzmanîbu, ceïu var ðíçrsot kivi putns” vai tas pats par pingvîniem. Parasti tas at-tiecas uz krçslas laiku vai nakti, un tad, ja paveicas, var ieraudzît ceïa zîmç minçtos radîjumus uz ceïa.

Otrs lielais pluss – kempin-gu un daþâdu lçtu naktsmîtòu pieejamîba. Katrâ pilsçtiòâ un katra tûrisma objekta tuvumâ ir vairâkas nakðòoðanas iespçjas. Parastais va-

Kalni lîdzinâs Alpu kalniem – ar sniegotâm virsotnçm, bet, atðíirîbâ no Eiropas kalniem, çrti pieejami. Tâ Jaunzçlandes augstâkajai virsotnei – 3754 m augstajam Kuka kalnam – ikviens var pieiet pie paðas pakâjes. Baiba, Velga, Anita un Valters vienā no skatu laukumiem

Apaïo akmeòu lîcis – viens no dabas brînumiem; apaïo akmeòu vidû dzintaram lîdzîga masa. Ðî ir vienîgâ vieta pasaulç ar ðâdiem akmeòiem

3CeļojumsCeturtdiena, 2011. gada 24. marts

Fakti par Jaunzēlandi

Ìeogrâfiskais stāvoklis:Jaunzçlande atrodas Klusajâ

okeânâ – 1500 km dienvidaustru-mu virzienâ no Austrâlijas; sastâv no divâm galvenajâm salâm – Dienvidsa-las un Ziemeïsalas, kâ arî no vairâkâm mazâkâm salâm.

Jaunzçlandç var ieraudzît gandrîz visas dabas ainavas – sâkot no smilðainâm pludmalçm, subtropu meþiem, zaïiem ganîbu pakalniem lîdz karstiem avotiem, karsto dubïu vannâm, vulkâniem un kalniem ar sniegotâm virsotnçm.

Platîba: 266,200 km2 Iedzîvotâju skaits: 4 miljoni; 14 % no kopçjâ skaita –

pamatiedzîvotâji maori. Valsts iekârta: Parlamen târa republika. Galvaspilsçta: Velingtona – tiek dçvçta par “pa-

staigu pilsçtu”, jo tâs râdiuss ir tikai 2 km. Tâ atrodas zaïu kalnu lokâ pie Kuka ðauruma.

Lielâkâs pilsçtas: Oklenda, Hamiltona, Neipîra,

Kraistèçrèa un Danîdina. Oficiâlâ valoda: Angïu un maoru valoda.Reliìija: Protestantu un katoïu, taèu vienlai-

kus tiek pielûgti arî maoru dievi. Klimats: Jaunzçlandes dienvidos ir subtro-

pu un mçrenâ temperatûra. Siltâkie mçneði ir decembris, janvâris un februâris. Aukstâkie – jûnijs, jûlijs un augusts. Vasarâ vidçjâ temperatûra ir no 20 lîdz 30°C un ziemâ no 10 lîdz 15°C. Ziemeïsalâ visu gadu ir silts, mitrs klimats. Dienvidsalâ ir vçsâks un ziemâ iespçjams neliels sals.

Vçsture: Jaunzçlandes pa mat iedzîvotâji

ir Maori. Viòi Jaunzçlandç ieradâs apmçram pirms 1000 gadiem no Polinçzijas. Maori ir pârstâvçti arî valdîbâ, kas cenðas viòus nodroðinât ar vienlîdzîgâm veselîbas aprûpes, izglîtîbas un darba iespçjâm, ku-ras viòiem iepriekð bija liegtas. Pçtnieks Kupe, kurð, kâ leìenda vçsta, pirmais atklâja Jaunzçlandi, nosauca jauno zemi par Aote-aroa – Garâ, baltâ mâkoòa zemi. Pirmais dokumentçtais eiropietis, kurð atklâja Jaunzçlandi, bija dâòu jûrasbraucçjs Abels Tasmans, kurð ieradâs Jaunzçlandç 1642. gadâ. Vairâk nekâ pçc 125 gadiem kapteinis Dþeims Kuks pieprasîja to Lielbritânijai un 1769. gadâ izveidoja valsts karti. Waitangi lîgums tiek uzskatîts par Jaunzçlandes dibinâðanas dokumen-tu. Tas tika parakstîts 1840.gadâ Salu lîcî starp galvenajiem Maori virsaiðiem un Lielbritânijas Kroòa pârstâvjiem Vaitangî. Lîguma parakstîðanas die-na – 6.februâris, – vçlâk kïuva par Jaunzçlandes nacionâlo dienu, sauktu par “Waitangi Day” (Waitangi diena).

No 1840.gada lîdz 1907.gadam Jaunzçlande bija Lielbritânijas ko-lonija, bet pilnîgu neatkarîbu ie-guva 1947.gadâ. Jaunzçlande ir pârtikusi un progresîva valsts. Tâ ir pirmâ zeme, kur sievietçm pieðíîra balsstiesîbas.

Neparasti fakti:Íînieðu çrkðíoga tika ievesta

Jaunzçlandç ap 1900. gadu un vçlâk nosaukta par kivi augli pazîstamâ put-na kivi vârdâ, kas mît ðajâ zemç. Ta-gad Jaunzçlande ir galvenâ ðo augïu raþotâjvalsts un eksportç tos uz dau-dziem pasaules reìioniem.

***Jaunzçlandç dzîvo putni – Zî (zea),

kuri çd gumiju ap maðînu stikliem.

Garâ Baltâ mâkoòa zemç

Oklendas skatu tornî tiek piedâvâtas daþâdas atrakcijas: staigâðana pa karnîzi ar alpînisma droðinâjumu, laiðanâs pa trosi no skatu toròa un restorâns ar skatu uz pilsçtu

Viena no bezmaksas izklaidçm visâ Jaunzçlandç ir staigâðana pa maríçtâm takâm. Uz takas atrodas norâdes ar takas nosaukumu, garumu un laiku, kas jâpavada ceïâ, kâ arî brîdinâjums: «Apdomâ, vai tieðâm spçsi ðo ceïu paveikt?»

Jaunzçlandç pârsteidz termâlo ûdeòu daudzums. Tie var parâdîties visnegaidîtâkajâs vietâs: izlauzties pludmales smiltîs bçguma laikâ, iztecçt kâ strauts upes krastâ un tamlîdzîgi. Strautiòâ ir apmçram 40°C temperatûra – iesçsties nav viegli, bet nosçdçt iekðâ var

nemitîgi vijâs gan augðup, gan le-jup... 24 stundu laikâ mçs pieveicâm 120 km, un kopçjâ kâpuma sum-ma (tas ceïð, ko veicâm pret kal-nu) bija 4,5 km; faktiski gandrîz uzkâpâm Monblânâ. Viena no ðo sacensîbu îpatnîbâm – bija jâðíçrso vairâk nekâ 200 ganîbu þogi, turklât lielâkâ daïa no tiem bija aprîkoti ar elektriskâ gana vadiem. Ja mums tas sagâdâja zinâmas problçmas (viens tvçra vadus ar gumijas cim-du un pieturçja, kamçr otrs tiek pâri), tad varçja vienîgi minçt, kâ jutâs dalîbnieki superveterânu grupâ... Mûsu tempu distancç es sauktu par omîtes riksîti. Anitai kâ soïotâjai temps gan bija tik âtrs, kâ citam skrienot.

– Kâ ðâdu rûdîjumu var iegût?

– Atðíirîbâ no Anitas es esmu kârtîgs sporta amatieris – orien-tierists, bet rûdîjums vairâk tiek gûts piedzîvojumu sacensîbâs. Lai-ka formâts tajâs lîdzîgs – paras-ti vismaz 24 stundas. Nereti tâs notiek vairâkas diennaktis bez pârtraukuma.

– Un kâds bija rezultâts?– Ieguvâm 10. vietu visu koman-

du kopvçrtçjumâ un 3. vietu – jauk-to komandu grupâ. Vakarâ uznâca bieza migla, naktî vçjð un lietus, tâpçc labâk veicâs tiem, kam bija piedzîvojumu sacensîbu rûdîjums. Meitençm – Velgai un Baibai – sacensîbas vairâk bija izklaide. Par uzvaru domâsim pçc diviem ga-diem, kad sacensîbas notiks Èehijâ. Stiprâkâs komandas lîderis bija Pa-saules piedzîvojumu sacensîbu uzvarçtâjs – jaunzçlandietis; otrajâ vietâ bija Dienvidâfrikas komanda un treðajâ – mûsu kaimiòi igauòi... Vispâr ðajâs sacensîbâs viss notiek “pa vienkârðo”, galvenais ir distancç pavadîtais laiks un piedzîvojumi, nav dârgu balvu un greznas cere-monijas.

– Vai pirms tik skarba pârbaudîjuma ievçrojât îpaðu treniòu vai çðanas reþîmu?

Jaunzçlande atrodas seismiski aktîvâ joslâ, un visas modernâs çkas bûvçtas uz gumijas spilvenu pamatiem. Mçness krâtera vulkâns ir apdzisis, bet, uzkâpjot krâtera malâ (tur filmçtas «Gredzenu pavçlnieka» ainas), dzirdama ðòâkoòa. Zeme ir silta, gar malu lauþas ârâ karstâs gâzes.

– Nç, vienkârði ceïojâm un baudîjâm Jaunzçlandes dabu. Çdâm pilnîgi normâlu pârtiku, vienîgi – reizi trijâs dienâs trençjâmies, kas izpaudâs lçnâ skrçjienâ – apmçram 30 km dienâ...

– Ko tu sauc par normâlu pârtiku? Attîstîtajâs valstîs taèu pat rupjmaizes nav!?

– O, nç, viòiem ir visâdas grau-du maizes un lielisks siers. Mçs çdâm daþâdus salâtus un vietçjos augïus. Daudzviet ceïa malâ bija lauksaimniecîbas produktu kioski – pat bez pârdevçja, tur plauktos ga-tavi sainîði – atstâj naudiòu kastîtç un brauc tâlâk...

Tîrîba, vienkârðîba un dabas skaistums

– Kas ir pirmais, kas nâk prâtâ, atceroties Jaunzçlandi?

– Galvenâs lietas, kas raksturo Jaunzçlandi, – tîrîba, vienkârðîba un dabas skaistums. Tîrîba ir viòu apsçstîba – lidostâ pat pârbauda, kas aizíçries kurpju zolçs. Viòuprât – visbîstamâkais, ko valstî var ie-vest, ir daþâdas vîrusu infekci-jas un augu slimîbas. Jaunzçlandç dabâ nav nekâdu plçsçju vai indîgu èûsku, daþviet vienîgi uzmâcîgi kniðïi. Viòiem tikpat kâ nav mîïdzîvnieku – suns ir vai nu

Jaunzçlandes pilsçtâ Dunedinâ atrodas pati stâvâkâ pasaules iela – Baldwin Street. Tâs slîpums ir 19°.

sargs, vai aitu gans, bet kâ bçrnu neviens to lîdzi nevadâ. Toties ïoti iecienîta ir biðkopîba – medus pro-duktus izmanto visdaþâdâkajos vei-dos, nobaudîjâm pat saldçjumu ar medus garðu.

Pârsteidza divas lietas – dabas daudzveidîba un vietçjâ sabiedrîba – ceïojuma beigâs mums paveicâs nonâkt gadatirgû, kur varçjâm novçrtçt viòu sabiedrîbu un sociâlo kultûru – tur bija roþu izstâde, at-rakcijas, amatnieki, tirgotâji un tâdâ garâ – viss raibâ kaleidoskopâ. Ma-ni uzrunâja tas, ka viòi visi kaut ko dara; ïoti daudzi nodarbojas ar mâjraþoðanu – taisa rotaslietas, sadzîves vai mâkslas priekðmetus. Izrâdâs – mûsu tautietis Andris Apse ir slavenâkais Jaunzçlandes dabas skatu fotogrâfs. Daudzi Jaunzçlandç ir ieceïojuði pçc II Pa-saules kara un sauc sevi nevis par jaunzçlandieðiem, bet kiwi people – kivi cilvçkiem.

Kas jo svarîgi – visa ceïojuma laikâ neredzçjâm nevienu iereibuðu cilvçku vai bezpajumtnieku. Jaunzçlandç ir ïoti harmoniska sabiedrîba – atðíirîga no tâs, ko varam redzçt Eiropas pilsçtâs. Jau otro gadu Jaunzçlande atzîta par miermîlîgâko pasaules valsti... VenTs DubroVskis

4 Ceturtdiena, 2011. gada 24. martsCeļojums

Līga Nomada no Neretas novada, mājsaimniece

“Ģimenes komplek-tu iegādājās mans dēls, pats izvēlējās un vienu dienu atnesa mājās. Ie-priekš bijām Lattelecom klienti, tagad vairs ne. Manuprāt, jau-najā komplektā pats svarīgā-kais ir tā praktiskums un cena. Manuprāt, Ģimenes komplekts ir daudz labāks par Lattelecom piedāvājumu, nevar pat salīdzi-nāt. Pirmais iespaids ir ļoti pozi-tīvs. Par tā izmaksām neesmu informēta, šos jautājumus kārto mans dēls, kurš pakalpojumu iz-vēlējās. Galvenokārt, protams, mēs zvanām radiniekiem, mums to ir daudz gan Daugavpilī, gan arī Rīgā. Mūsu ģimenē Ģimenes

komplektu vienlaikus lieto pieci cilvēki, ieskaitot mani. Kopumā, manuprāt, lielisks pakalpojums.”

Svetlana Radkeviča no Rī-gas, pensionāre, 71 gads

“Pakalpojumu izvēlējos pati, apskatot jauno piedāvājumu LMT interneta mājas lapā. Mani iein-teresēja bezmaksas minūtes, kā arī radiotelefons. Gāju Aizkrauklē meitai pārreģistrēt telefona pie-slēgumu un pie vienas reizes arī iegādājos sev Ģimenes komplek-tu. Iepriekš mums bija iBirojs19, bet finansiāli komplekts, protams,

ir vēl izdevīgāks. Internets mums ģimenē ir ļoti nepieciešams, lai mēs ar bērniem, kas dzīvo Angli-jā, varētu sarunāties Skype. Sa-vukārt mājā palikušie bērni inter-netu izmanto mācībām. Tas, ka komplektā ir iekļauts mājas tele-fons, ir ļoti labi, jo pie tā jau ir pie-rasts. Kopumā mana ģimene ir ļoti apmierināta ar LMT Ģimenes komplektu.”

Rasma Celmiņa, Ogresgala pagasts, Orges novads

“Ģimenes komplektu izvēlējās mans dēls, manuprāt, viņš par pakalpojumu uzzināja TV, rek-

lāmā. Arī pirms tam jau lietojām LMT pakalpojumus un bijām ļoti apmierināti. Mūsu ģimenē ir vai-rāki datora lietotāji, dēlam ir por-tatīvais dators, ir arī stacionārais. Likumsakarīgi, visvairāk lietojam tieši internetu, svarīgi, ka iespē-jams piezvanīt ģimenes locek-ļiem. Ģimenē vismaz pieci cilvē-ki noteikti ikdienā lieto Ģimenes komplektu (es, vīrs, dēls, meita, mazdēls).”

Ligita Plasiņa, Garoza, Ozolnieku novads

“Ģimenes komplektu izvēlē-jās mans vīrs, es pat nezinu vi-

sas iegādes detaļas. Abi ar vīru esam apmierināti, jo LMT esam izmantojuši arī iepriekš. Vīrs vai-rāk izmanto internetu un zvana ar darbu saistītos jautājumos, es vairāk zvanu ģimenei.”

Aldis Stepiņš, Svētes pagasts, Jelgavas novads

“Ģimenes komplektu izvēlējos, jo tiek piedāvātas bezmaksas minūtes, kā arī iespējams 3+1 saslēgt kopā. Iepriekš es lietoju Vienādais 7, un Internets 7, sie-vai bija O!Karte, draugiem lielā-koties arī LMT. Tā kā tā bija tikai loģiska izvēle. Mēs šobrīd esam divi cilvēki ģimenē, kas lieto Ģi-menes komplektu. Galvenokārt zvanām ģimenes locekļiem, pro-tams, arī darba vajadzībām.”

LMT internets, mājas un mobilie telefonsakari komplektā izdevīgāk

Lai taupītu laiku un naudu, vairums no mums pērk preces lielākos iepakojumos vai izvēlas pakalpojumus komplektos, jo tas ir daudz izdevīgāk un praktiskāk. Tas attiecas arī uz telekomunikācijām – arvien vairāk cilvēku izvēlas tos operatorus, kas var nodrošināt kvalitatīvus un drošus visa veida sakarus.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir sā-cis piedāvāt Latvijā pirmo mobilo saka-ru komplektus – Ģimenes un Uzņēmēja komplektu, kurā par izdevīgu cenu ir ap-vienoti trīs ikdienā biežāk izmantotie un iedzīvotājiem būtiskākie telekomunikāci-

ju pakalpojumi – internets, mājas telefons un mobilās sarunas.

Komplektam ir fiksēta mēneša maksa, kas iekļauj noteiktu minūšu skaitu zva-niem uz Lattelecom un LMT tīkla numu-riem, noteiktu datu apjomu interneta patē-riņam, neierobežotas sarunas līdz pat 6 LMT klientiem savstarpēji. LMT piedāvā trīs pieslēgumu veidus – Ģimenes kom-plekts par Ls 9 un Ls 12 mēnesī un Uzņē-mēja komplekts par Ls 25 mēnesī. Piedā-vājums spēkā ar Mazcenas līgumu uz 24 mēnešiem.

LMT Biznesa vadības dienesta direk-tors Vīgants Radziņš stāsta: “Šis ir īpaši izdevīgs piedāvājums gan ģimenēm, gan maziem uzņēmumiem, jo ļauj paredzēt un kontrolēt ikmēneša tēriņus un tos ērti ap-maksāt vienotā rēķinā. Turklāt ar šo kom-

plektu mājas telefons un internets tagad ir kļuvis pieejams virknei mājsaimniecību, līdz kurām nesniedzas fiksēto pakalpoju-mu sniedzēju “kabelis”.”

Šie ir pirmie telekomunikāciju komplek-ti ar mājas telefonu, kas nav piesaistīti konkrētai vietai (mājām vai birojam), un tos var izmantot visā Latvijas teritorijā, kur ir pieejams LMT tīkls. Jaunie pakalpoju-mu komplekti ļauj vienlīdz izdevīgi zvanīt kā uz Lattelecom, tā uz LMT tīkla numu-riem un izmantot īpašu tarifu zvaniem uz ārzemēm.

Pateicoties komplektā iekļautajam jau-nākās paaudzes rūterim, pakalpojumu lietotājiem ir pieejams bezvadu internets

visā mājā vai birojā, turklāt to ir iespējams lietot vairākos datoros vienlaicīgi. Rūteris nodrošina iespēju pievienot arī printeri vai ārējo disku, drukāt dokumentus, kā arī at-tālināti saglabāt liela apjoma failus. Kom-plektam ir vienkārša uzstādīšana un lieto-šana – lai to pieslēgtu, nav nepieciešama profesionāļu palīdzība, bet to var izdarīt pats, sekojot instrukcijām.

Vairāk par LMT Ģimenes un Uzņēmēja komplektiem var uzzināt: www.lmt.lv, vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000076.

5Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Piedalîsies izstâdçNo 7. lîdz 10. aprîlim Íîpsalâ

notiks izstâde «Intertekstil Balti-cum 2011». Latvijas Lauku sievieðu apvienîbas ekspozîcijâ piedalîsies arî Lapmeþciema rokdarbnieces.

Aktivitâtes Zaíîðu pirtiòâGan ziemas mçneðos, gan ta-

gad pavasarî Lapmeþciema sievie-tes apgûst jaunas prasmes – Anita Piroga mâcîjusi no dziju dzîpariem pagatavot ziedus, Dagnija Petrovs-ka – iemaòas adîðanâ, bet 17. aprîlî notiks kulinârijas skolas nodarbîba, kurâ firmas «Dansukker» pârstâves mâcîs sagatavot ievârîjumus un ci-tus naðíus.

Atzîmçs E. Birznieka-Upîða 140. dzimðanas dienu

Smârdes bibliotçkâ 6. aprîlî ga-tavojas atzîmçt Ernesta Birznieka-Upîða 140. dzimðanas dienu – kopâ ar Smârdes pamatskolas jaunâko klaðu audzçkòiem iecerçta ekskur-sija uz Pastariòa muzeju.

Fotoizstâde bibliotçkâ No 21. marta lîdz 1. maijam

Smârdes bibliotçkâ apskatâma And-ra Poiða foto izstâde «Putni Smârdes apkârtnç». Apskatâmi materiâli par putnu bûrîðu gatavoðanu.

Izstâde mûzikas un mâkslas skolâ

Lîdz 15. aprîlim Engures Mûzikas un mâkslas skolâ apskatâma audzçkòu kolâþas darbu izstâde un foto izstâde «Engure – mana dzimtâ vieta». Izstâde tapusi projek-

tu nedçïas ietvaros. Projektu tçma «Nacionâlâs identitâtes meklçjumi mûzikâ un mâksla».

Lapmeþciema muzejâ grafikas izstâde

Lapmeþciema muzejâ lîdz 16. aprîlim skatâma Kristînes Bel-tes grafikas darbu izstâde «Sau-lainais skats». Tikðanâs ar jauno mâkslinieci paredzçta 25. martâ 15.00.

Aicinâjums dejotJa pieteiksies interesenti, Milz-

kalnes tautas namâ bûs iespçjams apmeklçt vçsturiskâs dejas attîs-tîbas improvizâcijas un ritmikas nodarbîbas. Tiek piedâvâta katra spçjâm atbilstoða slodze. Iecerçts organizçt grupu pieauguðajiem un bçrniem. Nodarbîbas vadîs Ilze Pa-parinska.

Aicina skolçnus piedalîties konkursâ

Atkritumu apsaimniekoðanas sabiedrîba (AAS) «Piejûra» aicina Jûrmalas, Tukuma, Engures, Kan-davas, Mçrsraga, Talsu, Dundagas, Rojas, Mçrsraga izglîtîbas iestâþu audzçkòus piedalîties makulatûras un PET pudeïu vâkðanas konkursâ «Mçs skolâ ðíirojam atkritu-mus». Konkurss turpinâsies lîdz 5. maijam. “Zinâm, ka zemç no-mesta PET pudele saglabâjas ga-diem ilgi, taèu, ja pudeles savâc, tâs noder izejvielai plastmasas izstrâdâjumu raþoðanai. Savukârt tonna makulatûras ïauj saglabât

14 kokus, kas bûtu jânocçrt ce-lulozes raþoðanai,” konkursa ideju pamato tâ rîkotâji no AAS «Piejûra». Veiksmîgâkajiem atkritu-mu vâcçjiem un ðíirotâjiem balvâ paredzçta ekskursija uz Laumu dabas parku Talsu pusç.

Smârdç paplaðinâs ûdenssaimniecîbu un kanalizâcijas sistçmas

Engures novada dome noslçgusi lîgumu ar SIA «Firmus Desing and Con-struction» par Smârdes ciema ûdens ieguves un sagatavoðanas sistçmas un kanalizâcijas sistçmas paplaðinâðanas tehniskâ projekta izstrâdi. Smârdes pagasta iedzîvotâji tiks aicinâti uz sapulci, kurâ iedzîvotâjiem bûs jâiesniedz savi priekðlikumi par ûdens un kanalizâcijas pievadu izbûves vie-tu katram îpaðumam. Ja viss veiksies, kâ iecerçts, bûvdarbi tiks pabeigti ðâ gada rudenî.

Gatavojamies Lielajai talkai30. aprîlî notiks Lielâ talka. Tai ga-

tavojas arî Engures novadâ, kur talku Smârdes pagastâ koordinçs Ilze Tur-ka (t. 29528441), Engures pagastâ – Jolanta Kraukle (t. 26323201) un Lapmeþciema pagastâ – Dace Ga-landere (t. 26177441). Tie, kuri vçlas talkas dienâ kâdâ vietâ strâdât kolektîvi, aicinâti pieteikties pie tal-kas koordinatoriem. Tie, kuri nebûs nekur pieteikuðies, 30. aprîlî varçs talciniekiem pievienoties jebkurâ vietâ. Lappusi sagatavoja

RUtA FjodoRovA

16. martâ Engures Mûzikas un mâkslas skolâ no-tika ritmikas svçtki, kas norisinâjâs divâs grupâs. Pirmie ritma pasauli iepazina paði mazâkie skolas un bçrnudârza bçrni. Viòi bliezt pa bungâm bija atnâkuði kopâ ar savâm audzinâtâjâm. Tad pie sita-majiem instrumentiem darbojâs divas skolas vecuma bçrnu grupas un noslçgumâ kopçjo priekðnesumu sniedza perkusionists Dzintars Vîksne kopâ ar

mûzikas un mâkslas skolas ìitâristiem, atskaòojot brazîlieðu ritmus. Priekðnesuma laikâ visi saplûda vienâ kopîgâ ritmâ – darbojâs kâjas, rokas, plaukstas, augums, mute... Apmeklçtâjiem ritmikas svçtki pa-tika, uz tiem bija atbraukuði arî interesenti no Mil-zkalnes.

InA SELIvAnovIèA

Engures novada domes sçde notika 15. martâ, tâs darba kârtîbâ bija 36 jautâjumi. uz sçdi nebija ieraduðies deputâti Edmunds pçtersons, gints Kellers un olita ulma-ne.

Visus jautâjumus izskatîja pâris stundâs, vien plaðâka diskusija, kuru ar savu iesniegumu rosinâja Lapmeþciema iedzîvotâjs Nor-munds Janelsiòð, bija par skursteòa nojaukðanu Lapmeþciemâ.

Pieðíir naudu novada skolâm

Deputâti nolçma pieðíirt finan-sç jumu Engures novada skolâm, lai tâs varçtu apbalvot skolçnus par izciliem sasniegumiem. Finan-sçjuma apmçrs – Ls 1,60 vie-nam skolçnam, savukârt Engu-res Mûzikas un mâkslas skolai – Ls 0,80 vienam skolçnam.

Par papildus materiâlajiem pabalstiem

Noteica jaunus materiâlos pa-balstus Engures novadâ. Ðâdi pa-balsti, kurus iepriekð izmaksâja konkrçtiem cilvçkiem, bet ta-gad izmaksâs noteiktâm cilvçku grupâm, bûs vairâki: pensi onâriem, kas vecâki par 80 gadiem, maksâs Ls 10 Ziemassvçtkos; cilvçkiem, kuri sasniegs 100 gadu vecumu – Ls 100; ìimençm ar trim un vairâk bçrniem – Ls 10 par katru bçrnu Ziemassvçtkos; represçtâm personâm – Ls 10 Latvijas Re-publikas proklamçðanas dienâ.

naudas balvas sportistiem Deputâti nolçma pieðíirt spor-

tistiem naudas balvas par izci-liem sasniegumiem sacensîbâs. Par sasniegumiem Latvijas mçroga èempionâtos bçrniem un junioriem: par 1. vietu nau-das balva paredzçta Ls 50, par 2. vietu – Ls 30, bet par 3. vietu – Ls 20. Pieauguðajiem: par 1. vietu – Ls 80, 2. vietu – Ls 60, 3. vietu – Ls 40.

Par uzvaru pasaules mçroga èempionâtos bçrniem un ju-nioriem naudas balva: par 1. vie-tu – Ls 150, 2. vietu – Ls 100, 3. vietu – Ls 70; pieauguðajiem: par 1. vietu – Ls 250, par 2. vietu – Ls 200 un par 3. vietu – Ls 150. Eiropas èempionâtâ bçrniem un junioriem balva par 1. vietu – Ls 100, 2. vietu – Ls 50, par 3. vietu – Ls 40; pieauguðajiem –par 1. vietu – Ls 200, par 2. vietu – Ls 100 un par 3. vietu – Ls 50. Pasaules un Eiropas kausu kopvçrtçjumâ pieauguðajiem par 1. vietu – Ls 250, par 2. vietu – Ls 200, par 3. vietu – Ls 150.

Atsaka apmaksât ceïa izdevumus

Deputâti saòçma biedrîbas «Saulespuíe» iesniegumu, kurâ lûgts apmaksât ceïa izdevumus Ls 464,66 apmçrâ vienam bçrnu nama audzçknim un biedrîbas pârstâvim braucienam uz 5. Eiro-pas kongresu cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm. Kongress notiks Vînç. Deputâti lûgumu noraidîja.

Atbalstîs sportistusBiedrîba «Sporta klubs «Brîvsolis»»

lûdz finansiâlu atbalstu Ls 336 apmçrâ novada èempionâtam basketbolâ, kas norisinâsies lîdz maijam Engures novada sporta zâlçs. Turnîrâ piedalîsies deviòas komandas – trîs no Tukuma no-vada un seðas no Engures novada. Deputâti piekrita turnîru atbalstît ar Ls 336. Tukuma novada koman-das izdevumus par piedalîðanos segs paðas.

Ðtata vietu neplânoPie deputâtiem vçrsâs tau-

tas lietiðíâs mâkslas studijas «En-gure» dalîbnieces ar lûgumu rast iespçju atalgot cilvçku, kas veic organizatorisko darbu, lai studi-jas dalîbnieces varçtu piedalîties izstâdē, gadatirdziòos u.c. De putâti uzskatîja, ka rokdarbi lielâkoties top pie rokdarbniecçm mâjâs, tâpçc studijas vadîtâjam atalgojumu nepieðíîra. Tika norâdîts, ka izvei-dot ðâdu ðtata vietu nav paredzçts ne 2011. gadâ, ne arî 2012. gadâ, tomçr paðvaldîba varçtu atbalstît mâkslas studiju un segt ceïa izde-vumus braucieniem uz izstâdçm un pieredzes apmaiòas braucie-niem.

Plieòciemâ bûs jauns stâvlaukums

Deputâti atbalstîja Plieòciema zemes îpaðnieces Valentînas Þukas ierosinâjumu izveidot savâ îpaðumâ «Lakstîgalas» auto stâvvietu vasarâ.

Izstrâdâs meliorâcijas projektu

Tika nolemts izstrâdât melio-râcijas projektu Doòu ielai Ragaciemâ un Krastmalas ie-lai Lapmeþciemâ. To finansçs Lapmeþciema pagasta pârvalde.

nodod apsaimniekoðanâ automaðînu stâvlaukumu

Deputâti nodeva apsaimnie-koðanâ automaðînu stâvlaukumus autoceïa Sloka-Talsi 14,8 kilometrâ (stâvlaukuma platîba 13 000 m²) un 18,2 kilometrā (9000 m2) paðvaldîbas uzòçmumam «Krants». . Par apsaimniekoðanu tiks slçgts lîgums uz gadu.

nodod iznomâðanaiDeputâti iznomâja paðvaldîbai

piederoðu un 52,6 m² lielu garâþu Lapmeþciemâ, Talsu ielâ 9/8, apstiprinâja nomas lîguma projek-tu un pilnvaroja pagasta pârvaldes vadîtâju Daci Galanderi slçgt lîgumu. Nosacîtâ nomas maksa 0,50 Ls/m², piesaistîtâs zemes no-ma Ls 1,74 mçnesî. Paredzçts no-mas lîgumu slçgt uz 10 gadiem.

Izsolîs telpu nomu EngurçDeputâti nolçma nodot rakstiskâ

izsolç 10,8 m² lielu telpu Engurç, Jûras ielâ 85, kurâ paredzçts sniegt friziera pakalpojumus. Telpas no-mas maksa 0,80 Ls/m², piesaistîtâs zemes maksa Ls 0,12 mçnesî.

Rakstiskâ izsolç nodotas arî tel-pas raþoðanas vajadzîbâm Engurç, Rosmes ielâ 9, ar kopçjo platîbu 53,9 m². Nosacîtâ nomas maksa Ls 0,31 m².

Turpmāk vēl.

Ritmikas svçtki Engures Mûzikas un mâkslas skolâ

īsziņas

EnGURES novAdA domES Sçdç

Par naudas lietâm

6 Ziņas Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

21. diena (pilns mçness Strçlnieka zîmç) – zirgs, rati – ðîs dienas enerìçtika modina cilvçkâ aktivitâti, dod neparastu drosmi; var izðíirties par jebkuru rîcîbu; rekordu un varoòdarbu laiks; labi iekârtoties jaunâ darbâ, sâkt karjeru; jâbût godîgiem un taisnîgiem pat sîkumos; ; sapòiem nav îpaðas nozîmes – no 25. mar-ta 2.03 lîdz 26. marta 2.56.

22. diena (pilns/dilstoðs (14.08) mçness Strçlnieka/Meþâþa (3.58) zîmç) – zilonis – jaunu zinâðanu uzkrâðanas

diena; spçcîgi izpauþas prâta spçjas, viegli apgût jebku-ras prasmes; var uzzinât daudz jauna par sevi un pasau-li; var atklâties slepenas zinîbas, ienâkt prâtâ oriìinâlas idejas, rasties atrisinâjumi sen ieilguðâm problçmâm; zinâðanas drîkst izmantot tikai labiem mçríiem; ðajâ dienâ dzimuðie var kïût par zinâtniekiem, izdarît globâlus atklâjumus; sapòi sniedz jaunas zinâðanas un informâciju par problçmu risinâjumiem, palîdz mainîties uz labo pu-si – no 26. marta 2.56 lîdz 27. marta 4.31.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs

Ar Japânas tautu solidarizçjoties...

7Reklāma un sludinājumiCeturtdiena, 2011. gada 24. marts

Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts8 Ziņas

FO

TO -

Uld

is R

ando

hs

aptauja

Vai jûs spçjat lîdzi just nelaimç citiem cilvçkiem, citâm tautâm? jûsuprât, kâ ðâdu lîdzi juðanu var iemâcîties?

Valçrijs (patlaban bezdarbnieks):

– Mçs savâ Latvijâ dzîvojam mierîgi, cilvç­kiem draudzîgâ zemç. Pie mums nenotiek zemestrîces, nav cunami. Var taèu kâda cita nelai­me notikt. Cilvçki nedrîkst norobeþoties, dalît: tas nav mans vai tas ir tâlu. Pie nekâ laba tas nenovedîs. Zeme ir mûsu kopçjâs mâjas. Cilvçkiem vieniem otriem nelaimç jâpalîdz. Es jûtu lîdzi tautai, ku­ra jau 24 000 cilvçku dzîvîbu ir zaudçjusi.

Tas ir briesmîgi. Tâpat arî karð. Lîdzi juðanai jâbût katrâ jau no bçrnîbas – vecâku, sko­las ieaudzinâtai.

Edvîns (kurinâtâjs katlu mâjâ):

– Spçju, jâspçj. Arî par traìçdiju Japânâ. Domâju, ka Japânai mûsu materiâlâ palîdzîba ne vi­sai vajadzîga. Paði esam nabagi. Varçtu varbût celtniekus, speciâlistus palîgâ aizsûtît. Lîdzi juðanu iemâcîties ne­

var. Tai katrā jau no bçrnîbas jâbût ìimenç ieaudzinâtai.

Santa (audzina dçlus Nameju un Gustavu):

– Lîdzi jau mçs jûtam. Japâòiem, visai cilvçcei tâ ir liela ne­laime. Nekad nevaram bût pârliecinâti, ka pie mums arî kaut kas tâds nevarçtu notikt. Palîdzçt japâòiem? Paðiem grûti. Savâs sirdîs varam lûdzi just vienîgi. Lîdzi juðana patiesîbâ jau ìimenç sâkas. Saviem bçrniem

mâcu cilvçkiem, dzîvai radîbai lîdzi just.

antonija (uz poliklîniku dodas):

– Ïoti lîdzi jûtu. Vi­siem un vienmçr, kad lielas un mazas nelai­mes notiek. Cilvçkiem man lîdzâs, kad nereize, cenðos palîdzçt, ja varu. Par lielajâm nelaimçm, arî par Japânu atliek vien Dievu pielûgt. Esmu ticîga katoliete. Baznîcâ jau aizlûdzu. Lîdzi juðana no bçrnîbas, no Dieva.jâniS VîtolS

Mūsu absolventi

Pirmsskolas izglîtîbas iestâdç «Vâlodzîte» bçrni nodarbîbâs dzied un de­jo vai katru dienu, taèu 22. martâ visi bija sapulcçjuðies, lai izrâdîtu savas dziedâtprasmes vietçja mçroga “Koru karos”. Katras grupiòas bçrni bi­ja ietçrpuðies vienotas krâsas tçrpos un arî repertuârs izvçlçts atbilstoðs. Dziesmu «Minka nâk» izpildîja dzeltenais kaíu koris. Par lidmaðînâm dziedâja violetais lidotâju koris, bet mazos blçòdarus attçloja sarka­nais velnçnu koris. Zaïais jûras dzelmes koris dziesmâ atklâja lielâs zivs noslçpumu. Neiztika arî bez ârzemju viesiem – uzstâjâs zilais negai­sa koris un oranþais Zambijas koris. Bet priekðnesumus izvçrtçja þûrija, kas bija parûpçjusies ne tikai par daþâdiem pârsteigumiem, bet arî par balviòâm “Koru karu” dalîbniekiem.

Jâpiebilst, ka ðis bija tikai ieskaòu koncerts, jo jau maijâ «Vâlodzîtç» norisinâsies dziesmu un deju svçtki.MûzikaS SkolotâjaS –

Daiga goba,

inga Freiberga

Bçrnudârzâ – “Koru kari”

26. martâ 10.00 aicinâm visu novadu dârzkopjus uz gadskârtçjo tikðanos Tukuma ledus hallç. Esam atkârtoti plânojuði tikðanos ar Mârtiòu Maltenieku, kurð mums solîja stâstît par delfînijâm. Neesam aizmirsuði arî par pagâjuðâ gadâ solîto lekci­ju par krûmmellençm. Maltenie­ka kungs bûs gatavs atbildçt arî uz jautâjumiem par puíuziròiem, asterçm un citâm puíçm, kâ arî viòð solîja atvest ðo puíu sçklas. Savukârt

par puíu un dârzeòu audzçðanu un jaunumiem sçklu piedâvâjumâ stâstîs Ieva Kamerâde no SIA «Agrimatco», kas sadarbojas ar vairâkâm pasau­lē labi pazîstamâm sçklu firmâm un aizvien gâdâ par jaunumiem puíu un dârzeòu pasaulç. Protams, kâ ierasts, bûs arî muzikâli pârsteigumi un kâda garduma degustâcija.jûSu «nEatkarîgâS

tukuMa ziòaS»

Aicinâm dārzkopjus uz ikgadçjo tikðanos!

Jānis vītols

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ie-liktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kan-davas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. Arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlai-

dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

lapmeþciema pamatskolâLapmeþciema pamatskolas

de vîtie: Artis Arbidâns, Uvis Briòíis, Jânis Dârznieks, Ro-lands Grînbergs, Raivis Kalçjs, Reinis Lakða, Viljams Melik-setjans, Evita Ozoliòa, Oskars Ronis, Gustavs Sils, Jânis Ver-dens savu audzinâtâja Benitu Egli slavç, ved jûras maliòâ, uz viïòu muguriòâm ðûpina. Benita jau piekto gadu viòus audzina. Visâdi gâjis. Ne allaþ tik lîgani

kâ pa vilnîðiem sokas. Daudz­reiz audzinâtâjai nâcies puiðus no íezas laukâ vilkt. Spuraini kâ jau zvejniekciema nâkamie vîri. Klasç divi Jâòi mâcâs. Lielais un Mazais – paði tâ viòus dçvç. Abiem arî pa blçòai pasprûk. Klasç viena vienîga meitene – Evita Ozoliòa. Un Evitai arî ir raksturiòð. Puiði gan gribçtu mei­teni uz rokâm nçsât, bet viòa ir patstâvîga, liela prâtâ – kâ visas zvejnieksievas.

Nu klasç sâcies pusklusums. Vi­si mâcâs, mâcâs un mâcâs. Skola taèu ar godu jâpabeidz!

nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Lapmeþciema pamatskolas de vîtie ar audzinātāju Benitu Egli pie savas, vēl aizsalušās, jūras