AgitA Puíîte

Vakar Lestenes tautas namâ notika pirmâ nodarbîba vismazâkajiem pagasta iedzîvotâjiem – iepazîðanas, draudzçðanâs, kâ arî rotaïu un spçïu stunda mazuïiem, kuri vçl neapmeklç bçrnudârzu.

Pirmajâ reizç uz tautas namu bija atnâkuði divi mazie dalîbnieki Aivi-ta un Rainers kopâ ar vecâkiem, abi spçlçjas gan ar rotaïlietâm, gan spçïu piederumiem, divi vien iz-mantojot vai pusi lielâs zâles. Tau-tas nama vadîtâja Iveta Papendi-ka gan cer, ka pavisam drîz rotaïu biedru pulciòð kïûs lielâks – dau-dzi ðobrîd mâjai piesaistîti slimîbas dçï.

I. Papendika stâstîja, ka ðâdu pasâkumu iecerçjusi, òemot vçrâ gan savu pieredzi, gan to, kâ reizçm klâjies citiem: “Kad pati biju bçrna kopðanas atvaïinâjumâ, jutos atrauta no reâlâs dzîves, jo tâ îsti nebija ar bçrnu kur iet. Redzçju arî, ka maziem bçrniem ir problçmas iesaistîties lielos pasâkumos – ir bailes no mûzikas, no lielâs zâles, no sveðiem cilvçkiem, tâpçc nere-

ti pasâkums mazulim beidzas ar asarâm un uztraukumu.” Tâpçc arî viòa izlçmusi pulcināt mâmiòas, lai bçrni varçtu sadraudzçties, parotaïâties un laiku pavadît kopâ. Turklât ðim pasâkumam bûðot turpinâjums – kad bçrni saradîðot, viòi varçðot zâlç spçlçties, bet mâmiòâm tiks organizçtas rokdar-bu nodarbîbas. Lai laiks piepildîts visiem!

Vai kâds mani dzird?Vents DubroVskis

Ðoreiz atkal gribu paspekulçt ar sîkdomâm par zinâmo un nojauðamo. Proti, par to, kâdai informâcijai dodam priekðroku. Par to aizdomâjos kâdâ intervijâ par negatîvo Tukuma policijas tçlu, ko tâ kâ ïaunprâtîgi kultivç valsts redzamâkie plaðsaziòas lîdzekïi; jo îpaði – kâds «degoðs raidîjums»... Intervijâ man nâcâs taisnoties par amatbrâïu pavirðîbu un neobjektivitâti un vienlaikus atzît, ka pati dzîve – sabiedrîbas pieprasîjums – ðo pusobjektivitâti ir aizstûmis – atstâjis sauso ziòu presçtajam formâtam. Tam paðam, kur TV diktore bezkaislîgu seju ber tekstu par 13 lâèiem, kas sargâjuði marihuânas audzçtavu Kanâdâ, lîdz krît tâdâ smieklu histçrijâ, ka vajadzîgi 38 dubli, lai ziòu pabeigtu... Bija jautri, un skatîtâji ðo materiâlu ievçrtçja daudz bieþâk nekâ ziòas, teiksim, par zemestrîces draudiem Brazîlijâ, vulkâna moðanos Itâlijâ vai Japânâ...

Par to stâstu, iedomâjot sociâlo tîklu popularitâti. Vai esam aizdomâjuðies, kâpçc tik svarîgs ir kïuvis domubiedru – pat ne drau-gu, bet lîdzîgo – viedoklis? Iespçja brîvi izteikties un novçrtçt rezo-nansi? Dziïâk òemot, tâpçc, ka sa-jaukto vçrtîbu laiks – kurð zils un ne tik zils; kurð sarkans un kurð par tâdu tikai uzdodas! Ir arî juku, pârmaiòu, karu un nemieru laiks. Tas ir laiks, kurâ ðobrîd dzîvojam, un par noþçloðanu – ierastâs svarîgo cilvçku (daþâdu rangu vadîtâju un speciâlistu) tribînes – kontrolçtie plaðsaziòas lîdzekïi – vienlaikus ir kïuvuði gan pârâk smagnçji aktîvai komunikâcijai, gan – ne-uzticami... Var jau bût, ka glupi ir domât «es – man» kategorijâs, taèu cilvçciski saprotami – cilvçki vairâk uzticas nevis Prezidenta vai Valsts Nodarbinâtîbas dienes-ta vadîtâjas gludajâm frâzçm, bet lîdzcilvçku sajûtâm, padomiem un ieteikumiem, kâ un no kâ dzîvot, nezaudçjot dzîvesprieku...

Nezinu, vai pareizi domâ tie, kas apgalvo, ka visi mediji vienâdi – ar sensâcijâm naudu taisa, tomçr pavisam noteikti laikâ, kad noti-kumi tik strauji seko notikumiem, strâdâ arî cits paradokss – tie per-soniskie «es» un »man ðíiet» aizèab kâ pçrnajâs lapas vçjâ...

FO

TO -

Jān

is V

ītols

reDAkcijAs slejA

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 14 (1575) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris www.ntz.lv

ceturtdienas sarunas

Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa

tâlruni

28444558 vai 63125250

jûs uzklausîs laikraksta žurnālists

Vents Dubrovskis2. lpp.

lai atrastu rotaïu biedru

Vineta un Rihards Skovronski uz tautas namu bija atveduði mazo Raineru, bet Sigita Auniòa – metiòu Aivitu. Nepagâja ne cik ilgs laiks, un abi bija kïuvuði par rotaïu biedriem

Vents DubroVskis

Pçc 25. janvâra traìiskajiem notikumiem Jçkabpilî atkal negatîvâs izteiksmçs tiek pieminçts Tukuma vârds, jo – raugi – vairâki noziedzîgâs grupas dalîbnieki nâkuði no Tukuma.

26. janvâra LNT raidîjumâ «Deg-punkts» pat sagatavots siþets ar no-saukumu «Tukuma policijai slik-ta slava». Atgâdinot virkni skanda-lozu noziegumu pçdçjos gados, raidîjums noslçdzas ar rezumçjumu: ”Pçc neoficiâlas informâcijas abu

brâïu (Denisa un Pâvela Hristofori-di. – Red.) iesaistîðanâs noziedzîgajâ grupçjumâ pilsçtniekiem nav nekâds jaunums, jo viòi centuðies izspiest naudu arî no vietçjiem iedzîvotâjiem, kas arî bija zinâms visai pilsçtai...” Reaìçjot uz ðâdiem paziòojumiem, savu viedokli Tuku-ma policijas aizstâvîbai vçlçjâs iz-teikt bijuðais pârvaldes priekðnieks Rihards Zariòð.

Pârmetumi policijai – pârmetumi vietçjai sabiedrîbai

R. Zariòð: – Pçc pârmetumiem plaðsaziòas

lîdzekïos jâsâk aizstâvçt Tukuma

policija. Kâpçc? Tâpçc, ka policijas iecirknî lielâkoties strâdâ vietçjie cilvçki, kas ir daïa no Tukuma sabiedrîbas. Pârmetumi policijai patiesîbâ ir pârmetumi visai vietçjai sabiedrîbai. Ja arî brâïi Hristoforidi, kas agrâk strâdâja Tukuma policijâ, ir paveikuði ðo neþçlîgo noziegu-mu, uzskatu, ka kolçìi nav vainîgi. Kâpçc? Tâpçc, ka ne jau darbavietâ veidojas noziedzîgas tendences – darbu policijâ uzsâk jau nobrieduði cilvçki. Iespçjams, viòu personîbu pietiekami neizvçrtç, taèu kadrus izvçlas centralizçti; tos neapstipri-na ðeit uz vietas, Tukumâ.

Policisti – nepelnîti nomelnoti

2

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ziņas

1. lpp.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

Latvijā un pasauLē

Savulaik vecâkais no brâïiem Deniss tika atskaitîts no mâcîbâm Kauguru policijas skolâ par satik-smes negadîjuma izraisîðanu, taèu tiesas ceïâ panâca ieskaitîðanu po-licijas rindâs un pçc piederîbas dzîvesvietai viòu nosûtîja darbâ uz Tukumu. Pâvelu novirzîja darbam Jûrmalas policijâ, taèu, kad radâs brîva ðtata vieta, viòð uzrakstîja ie-sniegumu, ka vçlas strâdât dzîves vietâ. Tâ puiði nonâca pie mums. Uzreiz pçc nozieguma sazinâjos ar bijuðajiem kolçìiem un man konkrçti pavaicâja: vai uzska-tu, ka viòi spçjîgi uz ðâdu nozie-gumu? Nç, uzskatîju, ka vienîgâs problçmas varçja rasties ar pârmçrîgu spçka pielietoðanu kârtîbas nodroðinâðanâ. Viòi bija fiziski labi attîstîti un nodarbojâs ar cîòas sporta veidiem, arî raksturiòi nebija nekâdi lçnie.

– Bet raksturojums no skolas ir labs, jo îpaði par uzvedîbu...

– Nu, es viòus redzçju darbîbâ – par lçnîðiem nekâdi nenosauk-si. Viòi bija âtras dabas, neiecietîgi pret tiem, kas nepakïâvâs. Tâpçc arî bija sûdzîbas, kam sekoja die-nesta pârbaudes – visas par to, vai spçka pielietoðana bijusi liku-ma robeþâs. Protams, neviens no vadîbas nebrauca kontrolçt, kâ viòi strâdâ – tâdu precedentu ne-atceros, taèu tika rîkoti fiktîvi iz-saukumi, lai vçrtçtu darbinieku operativitâti, un jâsaka – ðajâ ziòâ pârmetumus neesmu saòçmis.

uz noziegumu varçja mudinât lîdzekïu trûkums

– Ðobrîd var skaidrot, cik objektîvas bija ðîs dienesta pârbaudes, taèu tâs nav saistâmas ar notikumiem Jçkabpilî.

– Cilvçki grib izprast nozie-guma motîvus un meklç tos pagâtnç...

– Ja nevarat saprast motîvu, pavaicâjiet paðam aizturçtajam. Tâ ir skolas sola patiesîba. Ja plaðâka

Policisti – nepelnîti nomelnoti

No 31. janvâra lîdz 2. feb-ruârim Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 15 notikumi un noformçti 42 administratîvo pârkâpumu protokoli; reìistrçts viens ceïu transporta negadîjums bez cietuðajiem.

29. janvârî13.00 Kandavas novadâ, Mus-

tenes-Aizdzires ceïa 1. km, kâds 1980. gadâ dzimis vîrietis ar au-tomaðînu AUDI-100 noslîdçjis no brauktuves un ietriecies elektrîbas stabâ. Cietuðo nav.

21.00 Tukumâ, Aviâcijas ielâ, 1988. gadâ dzimuðam vîrietim kâds romu tautîbas jaunietis, piedraudot ar na-zi, nolaupîjis divas skârda bundþas ar «Cçsu» alu; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 0,90 apmçrâ. Iesniegums pievie-

nots jau iepriekð uzsâktam kriminâlprocesam.

31. janvârî16.50 Engurç, Meþmalas ielâ,

izsitot logu, iekïûts dzîvojamâ mâjâ un nozagtas septiòas 30 l nerûsçjoðâ tçrauda mucas un kaste ar tukðâm pudelçm. Zaudçjumi tiek noskaidroti. Iespçjamais vainîgais ir noskaidrots un aizturçts; uzsâkts kriminâlprocess.

1. februârî 8.10 Kandavâ, Liepu ielâ, no SIA

«Tehnika» nozagta degviela.8.10 Kandavâ, Raudupes ielâ, no

traktora-ekskavatora «JCB 4 CX LR» nozagti 80 l dîzeïdegvielas; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 60 ap-mçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

13.45 Tukumâ, Baloþu ielâ, pagraba durvîm sabojâta slçdzene un dzîvokïa pastkastîte; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 50 ap-mçrâ.

16.17 Kandavâ, Talsu ielâ, izcçlies ugunsgrçks malkas ðíûnî, kur dega malka un jumta konstruk-cija 2 m² platîbâ.

17.30 Tukumâ, Meþa ielâ, kâds

1985. gadâ dzimis vîrietis veikalâ mçìinâjis nozagt daþâdas pre-ces Ls 27,14 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

17.30 Tukumâ, Meþa ielâ, kâds 1973. gadâ dzimis vîrietis liel-veikalâ nozadzis daþâdas preces, noda-rot zaudçjumus Ls 6,36 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

23.45 Tukumâ, Talsu ielâ, aizturçts kâds 1975. gadâ dzimis vîrietis bez deklarçtas dzîvesvietas. Vîrietim izrakstîts administratîvo pârkâpumu protokols.

Ziòas sNiedZa Zemgales RVP

PRiekðNieka PalîdZe

ieva sietniece; aPdaRiNâja –

vents Dubrovskis

MeLnā hronika

informâcija ðobrîd netiek izpaus-ta, tad – ko varam darît? Ja man vaicâtu, kas mudinâja uz nozie-gumu, tad – visticamâk – situâcija valstî. Ja cilvçkiem, kas òçmuði kredîtus, krasi samazina algas, tad nevar pârmest, ja viòi meklç iespçjas papildus piepelnîties. Tâ Tukumâ tie policisti, kas vçlçjâs piepelnîties citâ darbâ, rakstîja ie-sniegumu, un man bija jâizvçrtç, vai viòi spçs apvienot darbus. Vçlâk ðai ziòâ Valsts policijâ tika izstrâdâta noteikta kârtîba – potenciâlajiem darba devçjiem vajadzçja iesniegt darba grafiku (protams, policijâ ir arî ârkârtas gadîjumi, kad jâizsauc cilvçki no brîvdienâm). Vârdu sa-kot, saskaòoðana notika, tâpçc negribçtu apgalvot, ka papildu darba vietu aizliegðana uzlabos darba kvalitâti un morâlo stâju.

Nâkoðais – algu samazinâjums. Par to saðutuði visi. Pâvels, kurð uz izmeklçðanas laiku bija atstâdinâts no dienesta policijâ, gadu (!) saòçma tikai tâ saucamo uzturnau-du – Ls 50 apmçrâ. Tas ir milzîgs slogs bezdarba apstâkïos un no-teikti kalpoja kâ pamudinâjums meklçt alternatîvas – arî noziedzîgas iespçjas lîdzekïu iegûðanâ...

Protams, jautâjums, – kâpçc ci-ti bez darba palikuðie policisti (un tâdu nav mazums) nav rîkojuðies tik radikâli? Vai viòi ir morâli

stiprâki? Iespçjams, taèu ðo iemes-lu skaidroðana paliek psihologu ziòâ. Katrs no mums ir individuâla personîba, taèu apgalvojums, ka Tukuma policisti ir sliktie, man ïoti íçrâs pie sirds...

bez «alfas» iztiks, bez tuku-ma policistiem – ne

– Bet jâatgâdina, ka 2009. ga- dâ pçc Pâvela aizturçðanas par iespçjamu kukuïòemðanu tika publiskots policijas deþûrdaïas video, protams, iegûts nelikumîgâ ceïâ. Tâ-tad brâïiem bija draugi un at-balstîtâji, kas uzdroðinâjâs pârkâpt iekðçjâs kârtîbas reg-lamentu?

– Es to saprotu, bet runa ir ti-kai par vienu – treðo personu, kas novçroðanas kameras ierak-stu nofilmçja mobilajâ telefonâ. Piekrîtu, brâïiem bija draugi, un tas ir tikai dabiski, ja darbâ ir draudzîgas attiecîbas, tâpçc domâju, ka cilvçks, kurð ierakstu nofilmçja, visticamâk, nenovçrtçja, kâdu kaitçjumu nodara. Mçs neva-ram apgalvot, ka ðî izpalîdzçðana bija viennozîmîgi ïaunprâtîga.

Ja runa par vidi, tad Valsts po-licijas dienestâ brâïi pavadîja tikai ceturto daïu laika. Gribu uzsvçrt, ka jaunajâ Tukuma iecirknî viòi nav strâdâjuði nevienu dienu un Janekam Baham neko nevar pârmest! Bet LNT raidîjums «Deg-punkts» uzsâka pret Tukuma po-liciju vçrstu kampaòu jau pçc A. Rancâna vardarbîgâs nâves «Alus pagrabâ». Kopð tâ laika esam slik-tie un Jçkabpils notikumi tikai it kâ apstiprina Tukuma bçdîgo slavu…Absolûti nepiekrîtu tam, un lîdz ðim neviens nav spçjis pierâdît pretçjo! Pretçji raidîjumâ apgalvotajam Tu-kuma policijas darba râdîtâji allaþ ir bijuði virs valstî vidçjâ lîmeòa. Ja sadzîviskas íildas laikâ tiek nogalinâts viens puisis, tad kâ tas saistâms ar policista slepkavîbu Jçkabpilî pçc èetriem gadiem?! Un baumas par manu korumpçtîbu

(Raidîjumâ apgalvots, ka R. Zariòð, iespçjams, saòçmis Ls 2000 lielu ku-kuli, lai Rancâna lietâ apsûdzçtais tiktu cauri sveikâ. – Red.) sâkâs ti-kai tâpçc, ka vainîgais – E. Kunst-bergs – netika uzreiz apcietinâts. Bet Tiesa, ne policija, izvçrtçjot to informâciju, kas tobrîd bija tâs rîcîbâ, un nolçma nepiemçrot apcietinâjumu! Sabiedrîba to nezina, bet mçs momentâ pçc ðî atteikuma iesniedzâm materiâlus apgabaltiesâ, kas piesprieda apcietinâjumu, un E. Kunstbergs tika izolçts no sabiedrîbas. Tâ rîkojâmies, ap-zinoties, ka puisis, kurð nosi-tis cilvçku, ir potenciâli bîstams. Par tâlâko izmeklçðanas kvalitâti neòemos spriest, taèu nedomâju, ka çtiski par to spriest advokâtam, kas ieinteresçts ”uzsist sev cenu”. Atgâdinâðu, ka izmeklçðana tika veikta stingrâ prokuratûras, tiesas un citu tiesîbsargâjoðo institûciju uzraudzîbâ... Tâpçc visi mçìinâjumi uzvelt vainu Tukuma policijas kolektîvam ir netaisni, un es tos uz-skatu par vistîrâko apmelojumu!

Un, atgrieþoties pie Jçkabpils notikumiem, pirmâs divas die-nas pçc traìçdijas par «Alfu» vispâr nerunâja – vienîgie grçkâþi – tu-kumnieki! Vai divi «Alfas» darbi-nieki nepiedalîjâs noziegumâ? Piedalîjâs! Vai nav pelnîjuði, ka viòu personîbas apsprieþ tâpat kâ tukumniekus? Manuprât, jârod taisnîgs risinâjums, jo pârmetumi Tukuma likumsargiem ir netaisnîgi. Atcerçsimies parunu par dar-vas karoti medus mucâ, tâpçc ik-vienam, tostarp masu medijiem, vajadzçtu atbildîgâk izturçties pret sabiedriskâs domas veidoðanu un neradît vçtru ûdens glâzç...

Ðobrîd policijas vadîba atkal so-la reformas, bet tâdâs visu lai-ku dzîvots – vai labâk kïuvis? «Al-fa» tiks likvidçta – izvairîsies no jebkâdas atbildîbas, bet ko darîs Tukums? Bez policijas ðeit neiztiks! Visus neatlaidîs, taèu nomelnota-jiem darbiniekiem bûs jâturpina darbs...

Rihards Zariņš

kukuïi, pilsoòi un vçjðVaðkevièu apcietina. Rîgas

pilsçtas Centra rajona tiesa ðodien nolçma aizturçtajam Finanðu mi-nistrijas Nodokïu un muitas admi-nistrçðanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimi ram Vaðkevièam kâ droðîbas lîdzek-li noteikt apcietinâjumu. Viòð tiek turçts aizdomâs par kukuïa doðanu Valsts Ieòçmumu dienesta amatpersonai. Saskaòâ ar paðlaik savâktajiem pierâdîjumiem V. Vaðkeviès vairâkkârt devis kukuïus 50 000 eiro kopapjomâ. Tai pat laikâ viòa advokâts Aloîzs Vaznis uzsvçris, ka aizturçtais savu vai-nu neatzîstot un uzskata to par “provokâciju”, bet tiesas lçmums par apcietinâðanu noteikti tiks pârsûdzçts.

20 000 puslatvieðu. Paðlaik dubultpilsonîbâ reìistrçjuðies vai-râk nekâ 20 000 ârzemju latvieðu. Iedzîvotâju reìistrâ iekïautas ziòas arî par 1 305 bçrniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonîba. Lielâkoties tie ir pçdçjos gados ârzemçs vai jauktajâs ìimençs dzimuðie bçrni, kuriem viens no vecâkiem ir Latvijas pilsonis. Saskaòâ ar Pilsonîbas likumu Lat-vijas pilsoòi un viòu pçcnâcçji, ku-ri laikâ no 1940.gada 17. jûnija lîdz 1990. gada 4. maijam, glâbdamies no PSRS un Vâcijas okupâcijas reþîma terora, ir atstâjuði Latviju kâ bçgïi, tikuði deportçti vai ðo iemeslu dçï nav varçjuði atgriezties Latvijâ un ðajâ laikâ naturalizçjuðies ârvalstîs, saglabâja tiesîbas reìistrçties Iedzîvotâju reìistrâ kâ dubultpilsoòi un pçc reìistrâcijas pilnâ apjomâ baudît Latvijas pilsoòa tiesîbas, kâ arî pildît pilsoòa pienâkumus, ja reìistrâcija notikusi lîdz 1995. ga-da 1. jûlijam. Valsts prezidents Val-dis Zatlers otrdien iesniedzis Saeimai grozîjumus Pilsonîbas likumâ, kas paredz atïaut dubultpilsonîbu visiem trimdâ dzîvojoðiem Latvijas pilsoòiem un viòu pçcteèiem, neatkarîgi no dzîvesvietas, automâtiski pieðíirot Latvijas pilsonîbu ârzemçs dzimu-ðajiem bçrniem, kuriem tikai viens no vecâkiem ir Latvijas pilsonis, un uzòemt pilsonîbâ pçc 1991. gada dzimuðos Latvijas nepilsoòu bçrnus, neprasot vecâku iesniegumu.

Austrâlijâ gaida vçtru. Kâ paredz sinoptiíi, treðdienas pçcpusdienâ Austrâlijâ Kvînslendas ðtata piekras-ti sasniegs tropiskais ciklons «Ja-si», kas jau saòçmies visaugstâkâs – piektâs kategorijas – vçtras spçku. Vçja âtrums sasniedz 295 kilomet-rus stundâ (81 metru sekundç). Me-teorologi norâda, ka «Jasi» var kïût par spçcîgâko stihiju, kas skârusi Austrâliju pçdçjâs desmitgadçs. Vçtra virzâs 650 kilometru plaðâ joslâ un dzen uzplûdu vilni, kura augs-tums ir no divarpus lîdz èetriem met-riem. Tas var appludinât plaðus pie-krastes rajonus. Apdraudçtâ rajona iedzîvotâjus aicina nekavçjoði pa-mest savas dzîvesvietas. iNTeRNeTa PoRTâlus PâRlaPoja

Liena trçDe

3

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

AgitA Puíîte

No februâra Lestenes pasta nodaïa strâdâ jaunâs telpâs – pakalpojumu centra çkâ «Sau-les». Tas atvçrts katru dienu no 9.00 lîdz 12.30, izòemot svçtdienas un pirmdienas.

“Lai arî strâdâjam vien daþas die-nas, ceïu uz jauno pasta mâjvietu lestenieki jau atraduði,” stâsta pas-ta nodaïas vadîtâja Mârîte Kalan-cere. “Cilvçki ir ïoti apmierinâti, ka pasts tagad atrodas zem vie-na jumta ar pakalpojumu cen-tru, bibliotçku, feldðerpunktu un bçrnu pieskatîðanas grupiòu.”

Vispirms nâkuði tikai paskatîties, kâ tad kâdreizçjâs skolas bibliotçkas telpâs tagad izskatâs, un solîjuði pienâkt bieþâk. “Jau ierasts, ka mçneða pirmajâs dienâs cilvçku ir mazâk, bet pçc piektâ datuma, kad sâk maksât pensijas, nāk vairâk. Iespçjams, sakrâj visus rçíinus un tad tos apmaksâ. Visi, kas bijuði, saka, ka te ir ïoti labi – çrti, visas preces pârskatâmi izliktas,” tâ M. Kalancere, kas uzskata – pats gal-venais, ka pasta nodaïu nelikvidçja – no tā visi iedzîvotâji baidîjuðies. Vienubrîd runâts, ka pasta vairs nebûðot, jo visa piegâde notiekot caur Dþûksti, tomçr viss atrisinâjies lesteniekiem par labu.

Vaicâta, kâdus pakalpojumus iedzîvotâji izmanto, pasta nodaïas vadîtâja stâsta, ka lielâkoties maksâ maksâjumus, jo daudziem ne-maz neesot interneta, tad pie vie-na nopçrk presi, apskatâs kancele-jas un saimniecîbas preces; nesen

ir viss laukiem nepiecieðamais

atnâcis «Kosmodisks», esot arî de-koderi televizoriem...

M. Kalancere ir vietçjâ, pastâ strâdâ kopð pagâjuðâ gada 31. au-gusta, lîdz tam strâdâjusi pagas-ta padomç par grâmatvedi, pçc tam skolâ par saimniecîbas daïas un çdnîcas vadîtâju. Kad skola likvidçta, darbiòð pazudis: “Pastâ ir labi; papîru lietas man nebi-

ja sveðas, kontakts ar cilvçkiem ir, tikai jâstrâdâ.” Par dzîvi Lestenç viòa nesûdzas, jo liela nozîme esot raþoðanai: “Mums taèu ir mai-zes ceptuve, lauksaimniecîbas uzòçmums, labi, ka arî pagas-tu nelikvidçja – ir bibliotçka, tau-tas nams. Skolas slçgðana bija mûsu lielâkâ sâpe, un to bçrnu èalu trûkumu jau jût. Nu jau drus-

ku esam to pârdzîvojuði. Labi, ka bçrnu uzraudzîbas grupa darbojas. Domâju, skolu vairs neatjaunos, jo – kas pirks jaunas mçbeles un visu ko citu? Arî bçrni tâ pamaz dzimst, lai pietiktu skolai.

Toties mums ir veikali uz vietas priekð tiem, kas netiek uz pilsçtu, kultûras nams arî…”

Par jauno pasta nodaïu priecîga arî pastniece Anita Anðevica un bibliotekâre Inguna Kokina. Viòas zina stâstît, ka daudzus gadus iedzîvotâji par to “cînîjuðies”, taèu lîdz ðim neesot varçjuði vienoties. Nu tas esot izdarîts...

Par iepirkumiem Zupu vârîs Sarkanais Krusts

No 1. februâra lîdz 31. decem-brim zupas virtuves pakalpojumu domei piedâvâs Latvijas Sarkanâ Krusta Tukuma rajona komite-ja. Kâ stâstîja sociâlâ dienesta vadîtâja Ina Balgalve, tâpat kâ lîdz ðim, konkursâ tika prasîts, lai tik-tu piedâvâtas 100 porcijas zupas trîs reizes nedçïâ un par puslitru çdiena dome ðai iestâdei maksâs Ls 0,40. Vaicâta, kâpçc konkursa nosacîjumos netika prasîtas 120 porcijas, jo tieði tik daudz çdiena tiek gatavots ðobrîd, I. Balgalve skaidroja, ka palielinâts porciju skaits tiek gatavots pçc atseviðía pieprasîjuma, un tas arî lîgumâ esot atrunâts. Taèu, kad laiks pa-liekot siltâks, tik daudz porciju vairs netiekot apçsts. Tomçr arî jaunajâ lîgumâ esot paredzçts, ka pçc paðvaldîbas pieprasîjuma por-ciju skaitu var palielinât no 100 lîdz 120.

Jelgavas ielu rekonstruçs SiA «Ðlokenbeka»

Noslçdzies konkurss Jelga-vas ielas rekonstrukcijai, kurâ bi-ja pieteicies viens pretendents – SIA «Ðlokenbeka». Piedâvâjums izvçrtçts un ar vienîgo preten-dentu arî slçgs lîgumu. Mçs interesçjâmies, vai tieðâm ielas re-konstrukcijas laikâ noòems pilnîgi visu asfalta segumu, kas tikai pirms diviem gadiem ierîkots? Domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs skaid-roja, ka ielas tagadçjais stâvoklis tikðot vçrtçts, piemçram, izdarot urbumus, kas parâdîðot, kâds ir asfalta pamats un asfalta stâvoklis. Pçc tam arî pieòemðot lçmumu par to, cik lielâ posmâ noòems esoðo asfalta segumu, tomçr, vienalga, jârçíinâs, ka projekts paredz ie-lu rekonstruçt pilnîbâ, nevis tikai uzlikt virskârtu, kâ tas bija darîts iepriekð. Tomçr citas iespçjas, kâ izremontçt tiltu pâr Slocenes upi neesot bijis, tâpçc arî ðâds projek-ta pieteikums iesniegts. Tâ kopçjâs izmaksas ir 1,3 miljoni latu.

Zinâms komunâlâs nodaïas vadîtâjs

Noslçdzies konkurss novada domes komunâlâ dienesta vadîtâja amatam. Jau rakstîjâm, ka konkursâ bija pieteikuðies 11 cilvçki. Kon-kursa komisija par piemçrotâko atzinusi Ìirtu Ruìeli. Darbu domç viòð sâks pçc mçneða.

izsludinâta otrâ kârtaÛdenssaimniecîbas projekta

2. kârtas piedâvâjumu iesniegðan as termiòð pagarinâts lîdz 22. mar-tam. Otrajai kârtai pçc konkur-sa komisijas atzinuma un Iepirku-mu uzraudzîbas biroja izvçrtçtajâm sûdzîbâm kvalificçjuðâs èetras fir-mas.

Pieci projektçtâjiPagâjuðajâ piektdienâ, 28. janvârî,

noslçdzies iepirkums bçrnudârza «Pepija» tehniskâ projekta izstrâdei. Konkursâ pieteikuðâs piecas fir-mas, kuru piedâvâjumi drîzumâ tiks izvçrtçti.

2010. gada 23. decembra do-mes sçdç deputâti apstiprinâja saistoðos noteikumus «Par nekustamâ îpaðuma nodokïa, zemes nomas maksas atvieg-lojumu un maksâjumu termiòa pagarinâjumu pieðíirðanu Tu-kuma novadâ». Ðos paðus no-teikumus deputâti pçc mçneða – 2011. gada 27. janvârî – grozîja, papildinot atviegloju-mu saòçmçju loku ar lauksaim-nieciskajiem raþotâjiem.

Palîdz mazinât finansiâlo slogu

Kâ minçts novada domes îpaðumu nodaïas vadîtâja Viestu-ra Bçrzâja sagatavotajâ noteikumu skaidrojumâ, tie paredz mazinât finansiâlo slogu vairâkâm nodokïu maksâtâju grupâm – daudzbçrnu ìimençm, 1. un 2. grupas invalîdiem, ìimençm, kurâs aug bçrns invalîds. Atvieglojumi pa-redz atbalstît sabiedrisko pasaþieru pârvadâtâjus, viesnîcu, lauku tûrisma, sabiedriskâs çdinâðanas pakalpojumu sniedzçjus, veicinot darbavietu saglabâðanu raþoðanas uzòçmumos, dzîvojamâ fonda palielinâðanu un novada attîstîbu (ûdensvada, kanalizâcijas sistçmas izbûvç, ielu, ietvju izveidoðanâ vai labiekârtoðanâ ârpus piederoðâ

îpaðuma robeþâm) bez paðvaldîbas lîdzfinansçjuma.

Atbalstîs arî lauksaimnieciskos raþotâjus

Tiesa, pçc noteikumu pieòem-ðanas pagâjuðâ gada decembrî neatrisinâts palika jautâjums par atvieglojumiem lauksaimniecisk- ajiem raþotâjiem, par ko padomât kolçìus vairâkâs komiteju sçdçs aicinâja deputâts Artis Jomerts. Viòð aicinâja òemt vçrâ, ka arî zemnieks ir raþotâjs, maksâ nodokïus un ir pelnîjis, lai paðvaldîba viòam nâktu pretî un piedâvâtu nodokïu atlai-des par zemi. (Lauksaimnieciskajâ raþoðanâ izmantotâs çkas ar no-dokli netiek apliktas. – Red.) Tomçr jautâjums no vienas sçdes tika atlikts lîdz nâkamajai, jo deputâtiem nebija skaidrîbas, kâdus nosacîjumus zemniekiem izvirzît, lai ðâdas atlaides piemçrotu. Finanðu komitejas sçdç 18. janvârî A. Jomerts ieteica vadîties pçc Valsts Ieòçmumu dienestâ iesniedzamâs deklarâcijas, kur katram lauk-saimniekam jâuzrâda, cik daudz tas ieòem no lauksaimnieciskâs raþoðanas uz vienu zemes hektâru. Deputâts teica, ka piemçra pçc tie varçtu bût Ls 100 no hektâra. Citi deputâti iebilda, ka zemnieks jau tâ saòemot atbalstu no Lauku At-balsta dienesta, lîdz ar to sanâkðot, ka gan paðvaldîba pieðíirðot atlai-

des, gan valsts – dotâcijas. Turklât, piemçram, Pûres zemnieki saòemot atbalstu arî par to, ka viòu zemes atrodoties nelabvçlîgâ apvidû... A. Jomerts atzina, ka ðie ieguvu-mi nemaz neesot tik lieli, tâpçc ie-teica turpinât diskusijas un atbalstît zemniekus. Deputâts Arvîds Driíis stâstîja, ka ðo jautâjumu pârrunâjis savâ pagastâ un vietçjie lauksaim-nieki teikuði, ka òemt par pamatu Ls 100 ieguvumu no hektâra ne-esot pareizi, jo tas esot smieklîgi mazs skaitlis; reâli tie varçtu bût Ls 250 lîdz Ls 300, jo reâlais iegu-vums esot pat Ls 400 un vairâk no hektâra. Diskusijas bija arî par to, vai nodokïu atlaides piemçros tikai îpaðumâ esoðajai vai arî nomâtâjai zemei. Deputâti nosliecâs par la-bu tam, ka atlaides pieðíiramas tikai îpaðumâ esoðajai zemei, lai nebûtu tâ, ka zemes îpaðnieks ze-mi iznomâ, saòem maksu par no-mu un vçl atlaides nekustamâ îpaðuma nodoklim. Ðajâ situâcijâ tas, kam reâli nodoklis jâmaksâ, arî saòems atlaides.

Jâiegûst vairâk nekâ 250 lati no hektâra

Pçc ilgâm un garâm diskusijâm deputâti nolçma pieðíirt atvieg-lojumus lauksaimniekiem. Tie pienâksies nodokïu maksâtâjiem, kuru îpaðumâ ir raþoðanas çkas (izòemot elektrîbas pârvades),

taèu ar nosacîjumu, ja uz taksâcijas gada 30. jûniju ir saglabâta pamatdarbîba un darba vietas ne mazâk kâ 95% attiecîbâ pret iepriekðçjo taksâcijas gadu. Tad nodokïa summa ðim îpaðumam samazinâma par 25%. Tâpat uz atvieglojumiem varçs pretendçt lauksaimnieki, kuru îpaðumâ ir ze-me, uz kuras veic lauksaimniecisko raþoðanu un ja uz taksâcijas gada 30. jûniju ir saglabâta pamatdarbîba. Turklât darba samaksa uz vienu nodarbinâto nevarçs bût mazâka par 70% no vidçjâs darba algas lauksaimniecîbas nozarç attiecîbâ pret iepriekðçjo taksâcijas gadu, kâ arî ieòçmumi no lauksaimnieciskâs raþoðanas pçc Valsts Ieòçmuma dienesta datiem nevarçs bût mazâki par Ls 250 uz katru lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes ha. Arî tad nodokïu summa ðim îpaðumam samazinâma par 25%.

LAPPuSI SAgATAVojA

AgitA Puíîte

Divreiz lemj par nodokïu atvieglojumiem

4

FO

TO -

Ines

e Va

ltenb

erga

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Jaunieðu centrs «Nagla» ir vieta, kur jaunieðiem Kandavâ kopâ sanâkt, pasportot, uzspçlçt galda spçles, nodoties kâdai radoðai nodarbei, radît un îstenot jaunas, jaukas, aðas, ðíietami ikdieniðías un arî vçrienîgas idejas. Aði, spuraini un impulsîvi, mierîgi, apdomîgi, apòçmîgi un mçrítiecîgi – tâdi viòi ir, ðie jaunieði, kuri no mâcîbâm brîvajos brîþos apmeklç pçrnvasar Kandavâ izveidoto jaunieðu centru. Un centra vadîtâja Jana Kaðlaja par apmeklçtâju trûkumu nesûdzas.

Sumina tûkstoðo apmeklçtâju

Pirmoreiz jaunieðu centra dur-vis jaunieði vçra 12. jûlijâ. Bet pçc pusgada, 27. janvârî, centrâ ienâca jau 1000. apmeklçtâjs. Par to pârliecinâmies, pârlapojot rûpîgi aizpildîto centra apmeklçtâju þurnâlu. Centrâ iedibinâta tradîcija – vienreiz nedçïâ, proti, otrdienâs uz pusstundu, stundu – kâ nu kuru reizi, visiem pulcçties kopîgâ tçjas vakarâ, lai bez steigas uzklausîtu cits citu, ieklausîtos paveiktajâ un jaunâs idejâs, kas nu katram padomâ.

Ðoreiz tçjas vakars izvçrtâs par dubultsvçtkiem, jo iepriekðçjâ nedçïâ ðeit, «Naglâ», norisinâjâs no-vusa èempionâts, kurâ piedalîjâs kâ zçni, tâ meitenes, un nu bi-ja klât labâko apbalvoðanas laiks. Otrkârt, vienu no dalîbniekiem gaidîja pârsteigums – centra 1000. apmeklçtâja tituls, ko apliecina îpaðs godaraksts, un piemiòas bal-va. Tas tik tieðâm bija pârsteigums, jo tika turçts slepenîbâ lîdz pat pçdçjam brîdim. Un tâ – tûkstoðâ apmeklçtâja godâ tika pasludinâta centra regulârâ apmeklçtâja, Kan-davas K. Mîlenbaha vidussko-las 9. b klases audzçkne Kristîne Jakubovska. Nolemts, ka skaitît tûkstoðos apmeklçtâjus – tas nu kïûs par tradîciju, tâdçjâdi liekot pamatu «Naglas» Zelta zâlei.

Interesanti, ka, veicot apmeklçtâju sîkâku izvçrtçjumu, atklâjies, ka centra aktîvâkie

Sâkums «Naglas» Zelta zâlei ir

Par to varçja pârliecinâties aizvadîtâs nedçïas nogalç Cçrç, kur sporta hallç pulcçjâs zolîtes spçles, ðautriòu meðanas un futbola cienîtâji, kâ arî spor-tistu lîdzjutçji – visi, kuriem nav sveðs veselîgs dzîvesveids, aktîva atpûta un vçlme kârtçjo darba nedçïu noslçgt ðíietami neikdieniðíâk – sportiskâ gaisotnç.

Sporta pasâkums, kâ jau Cçrç ie-rasts, bija plaði jo plaði apmeklçts. “Pçc aptuvenâm aplçsçm hallç apgrozîjâs ap 200 sportistu un lîdzjutçju,” pçc pasâkuma pastâstîja Lîga Roze, pagasta kultûras un sporta dzîves vadîtâja. Die-nu pirms spçïu vakara Kandavâ,

Sporta hallç, sastaptais SK «Kan-dava» lîderis Andris Bambis bi-ja gan patîkami pârsteigts, gan arî norûpçjies, jo Cçres spçïu vakarâ piedalîties gribçtâju skaits esot tik liels, îpaði futbolam, ka attâlâkiem interesentiem nâksies pat atteikt, jo tik daudz komandâm vienkârði nebûs fiziski iespçjams vienâ vakarâ nonâkt lîdz finâlam. Turklât maèi no visiem – dalîbniekiem, pasâkuma rîkotâjiem, tiesneðiem un lîdzjutçjiem – prasîs milzu izturîbu un spçles varçtu ieilgt lîdz pat pirmajiem rîta gaiïiem. Un – A. Bambja iepriekð izteiktâ prog-noze tieðâm piepildîjâs, jo futbo-la maèa uzvarçtâji tika noskaidro-ti, laikrâdim skaitot jau treðo stun-du pçc pusnakts.

Futbola sacensîbâs pavi-

sam piedalîjâs deviòas koman-das, un spraigo spçïu noslçgumâ noskaidrojâs, ka paðas spçcîgâkâs futbolistu komandas mît Kandavâ. Tâ 1. vietâ ierindojâs koman-da «Vecie un jaunie», 2. – koman-das «Agnuss» spçlçtâji, bet 3. – komandas «Niknâs vâveres» fut-bolisti. Zolîtes turnîrâ pavisam piedalîjâs 16 dalîbnieki, no kuriem pirmajâs trîs godalgotajâs vietâs ierindojâs paði cçrenieki: 1. vietâ Jânis Rakstiòð; 2. – Vitauts Bçtiòð, bet 3. – Ainars Krûmiòð. Ðautriòu meðanâ iesaistîjâs 84 daþâda vecu-ma dalîbnieki. Kâ pats trâpîgâkais un izveicîgâkais ðautriòu metçjs un 1. vietas ieguvçjs tika nominçts Mareks Solovjovs no Kandavas pagasta, 2. vietâ Agnis Kârkliòð, kurð pârstâvçja Vâni – Kandavu,

bet 3. vietâ – Andrejs Aòikejevs no «Dzîvesprieka». Par balvâm uzvarçtâjiem parûpçjâs SK «Kan-dava». Vçl spçïu vakara gaitâ vi-si klâtesoðie varçja piedalîties atrakcijâ, kur, ðaujot ar rotaïu lo-ku, balvâ varçja iegût gardus pârsteigumus. Protams, atsaucîba ðai nodarbei bija liela.

L. Roze pçc sacensîbâm uz-teica tiesneðus, dalîbniekus un lîdzjutçjus par izturîbu un kopâ ar A. Bambi prâto ðâdus sporta spçïu vakarus rîkot bieþâk. Lîdz ðim, ievçrojot tradîciju, ðâds sportistu vakars notika reizi gadâ, ziemâ, bet, òemot vçrâ sportotâju vçlmes, to varçtu sarîkot vismaz pâris reiþu gadâ, daþâdojot sporta veidus. Piemçram, futbola vietâ iekïaut florbolu.

apmeklçtâji tomçr ir puiði – kopskaitâ 626, bet meitenes – 374. Paðiem jaunieðiem gan ikdienâ zçnu skaitliskais pârâkums un meiteòu iztrûkums neesot îpaði pamanâms.

Novuss saista gan puiðus, gan meitenes

Novusa spçles tradîcija Kandavâ lîdz ðim vairâk popularitâti iegu-vusi vidçjâ gadagâjuma un senio-ru vidû. Tomçr tagad var droði teikt, ka veidojas jauna novusis-tu maiòa. To pierâdîja aizvadîtâs nedçïas novusa spçïu turnîri, kuros iesaistîjâs 13 puiði un 5 meitenes. Puiðu konkurencç lîdera pozîcijâs un 1. vietâ ierindojâs Alvis And-riksons no VKLT. Godpilnajâ 2. vietâ puiðu konkurencç ierindojâs Rihards Podkalns no Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas (KVS), bet 3. vietu ar vienâdu iegûto pun-ktu skaitu dalîja trîs dalîbnieki – Tomass Vanags un Gatis Magers no VKLT, kâ arî Kristaps Podkalns no KVS. Savukârt meiteòu konkurencç kâ visveiksmîgâkâ spçlçtâja un 1.

vietas ieguvçja tika nominçta Zel-ma Sergçjeva. 2. vietâ – Kristîne Jakubovska, bet 3. – divas veik-sminieces: Maija Bezdelîga un Di-ta Vîtola. Visas meitenes pârstâv KVS. Atzinîbu par novusa turnîra organizçðanu saòçma Armands Agapovs – KVS 9.a klases audz-çknis, puisis, kuram novuss ie-paticies jau senâk. Tagad Arman-dam jau padomâ nâkoðâ spor-ta aktivitâte – badmintona spçles èempionâts. Novusa spçlçs ar pa-domu itin bieþi palīdzēja Guntis Andriksons, Kandavâ pazîstams aizrautîgs ðîs spçles cienîtâjs, turnîra lîdera Alvja tçtis. J. Kaðlaja, centra vadîtâja, piebilst, ka tieði G. Andriksons toreiz, centru atve-rot, atnesa novusa spçles inventâru – kauliòus un kijas, kuru tobrîd te nebija.

Atzinîgus vârdus aktîvajiem jaunieðiem veltîja novada Izglîtîbas pârvaldes metodiíe Zigita Kârkliòa, kas jaunieðu pasâkumos sastopama kâ neiztrûkstoða vieðòa. Savukârt balvas aktîvajiem jaunieðiem sarûpçja un arîdzan pasniedza

uzòçmçjs Guntis Meijers. Jautâts, kâlab atbalsts no uzòçmçja puses nâcis tieði ðajâ reizç un vietâ, varbût arî paðam novuss ir bijis vai ir sirdij tuvs, G. Meijers atbild, ka savulaik arî novusu uzspçlçjis, bet ðobrîd tam vairs vienkârði neatliek laika, bet uzskata, ka savçjie ir jâatbalsta. “Pats parasti îpaði neuzbâþos ar sa-vu piedâvâjumu, bet, ja lûdz, ne-kad neatsaku. Tâ arî ðajâ gadîjumâ Janas biklajam un neuzbâzîgajam lûgumam tûdaï atsaucos – jaunieði ir jâatbalsta! ”– saka G. Meijers.

Kad oficiâlâ daïa bija galâ, bal-vas un dâvanas saòemtas, kopbildç vçsturiskais mirklis iemûþinâts, turpinâjâs ierastais tçjas vakars un sarunas par nâkoðo – galda tenisa – turnîru, par konkursu, kurð ðobrîd rit, lai noslçgumâ no iesniegtajiem pieteikumiem izvçlçtos «Naglai» paðu atbilstoðâko, paðu trâpîgâko darbîbas moto. Un vçl – ir ras-ta iespçja jaunieðu centra telpas paplaðinât, tâpçc visiem priekðâ stâv nopietns darbs, ko ievadîs kopîga talka, lai telpas iztîrîtu, sapostu un tajâs radîtu mâjîguma sajûtu.

Sportiskas aktivitâtes Cērē ir ïoti gaidîtas

Kopbildç sanâca visi – gan novusa turnîra uzvarçtâji, gan atbalstîtâji, padomdevçji, gan «Naglas» ikdieniðíie apmeklçtâji. Pirmâs rindas centrâ Kristîne Jakubovska – tûkstoðâ centra apmeklçtâja un novusa èempionâta 2. vietas ieguvçja

ZiòaSDzimtsarakstu nodaïa ziòo

No 27. janvâra lîdz 2. februârim Kandavas dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçta viena jaundzimusî – Amanda. Mûþîbâ aizgâjusi kan-davniece Vanda Eglîte (1918).

Suòu saimnieki, esiet atbildîgi! Novada paðvaldîbas polici-

jas priekðniece Ailona Dârzniece skaidro, ka policijas rûpju lokâ ðobrîd pastiprinâti nonâk lietas, kas saistîtas ar suòu turçðanas no-teikumu pârkâpumiem. Nomaïâs viensçtâs dzîvojoðie ïaudis savu mâju sargus nepiesien, visbieþâk aizbildinoties, ka to dara, lai nodroðinâtos pret zagïiem. Bet tajâ pat laikâ saimnieka rîcîba ir pretrunâ ar likumdoðanu, pârkâpjot suòu turçðanas notei-kumus. Brîvîbâ nokïuvuði suòi saimnieka komandas bieþi vien nerespektç, klaiòo un saplosa meþa zvçrus, visbieþâk – stirnas. Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksa (LAPK) 106. pants «Dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas prasîbu pârkâpðana» nosaka: ”Par dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas prasîbu pârkâpðanu – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas so-du fiziskajâm personâm no pie-ciem lîdz divsimt piecdesmit la-tiem.” Tâ suòu turçðanas notei-kumus reglamentç likums, bet A. Dârzniece uzsver, ka ðajâ gadîjumâ galvenais nav sodît, bet gan vçlreiz izskaidrot suòu îpaðniekiem, kâda ir viòu atbildîba par savu mâjas sargu. ”Suòi bez uzraudzîbas klaiòo gan laukos, gan arî pilsçtâ, tâpçc, lai situâciju uzlabotu, veicam profilaksi visâ novadâ. Tâ, piemçram, otrdien mûsu darbinieki devâs uz Vâni, pabija astoòâs sçtâs un izskaidro-ja suòu turçðanas noteikumus. Pro-filaksi turpinâsim itin visos pagas-tos,” informçja A. Dârzniece.

Sveèu mçnesî vingrosim sveèu gaismâ

Uz romantisku pasâkumu, proti, sveèu mçnesî vingrot sveèu gaismâ aicina Signe Ezeriòa, biedrîbas «At-balsts Kandavas K. Mîlenbaha vi-dusskolai» lîdere. Pirmâ nodarbîba paredzçta 10. februârî 17.30 K. Mîlenbaha vidusskolâ. Noskaòas radîðanai lîdzi jâòem piecas tçjas sve-ces, bet droðîbai – trauciòi, kur tâs ie-vietot. Bez tam katram nepiecieðama neliela sedziòa vai liels dvielis, uz kâ vingrot, bet mugurâ – çrtas, vieglas, augumam pieguïoðas drçbes. Papil-du informâcijai var sazinâties ar Sig-ni pa tâlruni 29259272.

Meteòdienu gaidot6. februârî 12.00 Meteòdienu

svçtîs Upmaïu kalnâ, Matkules pusç, bet novada centrâ, Kandavâ Meteòdienu iecerçts sagaidît 8. fe-b ruârî 9.00.

Tikðanâs ar mâkslinieci Daci Pugu

Tikðanâs ar jauno mâkslinieci, novadnieci, Mâkslas akadçmijas tekstilnodaïas studenti Daci Pu-gu paredzçta 6. februârî 14.00 gleznu galerijâ «Vçjspârns». Viòas darbi «Vçjspârnâ» bûs skatâmi lîdz pat 18. februârim.LAPPUsi sAgAtAvoJA iNeSe ValTeNberga

#64 2011. gada 3. februāris

No tautas gara maNtu pūra

dārza darbi

Gaiss smarþo pçc pavasara, ziema kïûst slapja un pelçka. Bet mçs tai varam pieðíirt darbîguma un koðas ziedçðanas krâsas. Plaucçjam puíes, sçjam un sapòojam par gaisa

un palodþu krâðòajiem dârziem. Audzçjam vitamînus uz un zem palodzes. Bet varbût sâkam izbûvçt kamînu kâdâ aizlaistâ un îsti neizmantotâ mâjas stûrî? Vai tapinâm galdu – seviðíu, kâ nevie-nam. Lai mûsu pielikums kalpo tika idejâm, ierosmei, lai izdodas viss, ko esat iecerçjuði!

Jûsu «Neatkarîgâs tukuma Ziòas»

2. lpp.

Vairâkas janvâra nogales saulainâs dienas gribot negri-bot atgâdinâja, ka pavasaris jau arî vairs nav aiz kalniem. Visâtrâk un visvienkârðâk pçc siltâ laika iestâðanās ir aiziet uz tirgu vai aizbraukt uz kâdu dârzniecîbu un iegâdâties jau ziedoðus augus savam balko-nam vai lodþijai, vai vienkârði puíu kastîtei uz palodzes. Taèu

varam mçìinât ietaupît, bal-konu rotu izaudzçjot paði savâ palodzes dârzniecîbâ.

Kamçr augi augs, tie arî neaiz­òems pârâk lielu vietu uz palo­dzes. Un pat, ja naudas ietaupîjums bûs mazs, jo, kam nav savas kom­posta kaudzes, tâpat ir jâgâdâ augsne dçsta audzçðanai, jâpçrk sçklas un mçslojums, par paða izaudzçto augu ir gandarîjums, in­teresanti ir arî sekot lîdzi tam, kâ

no sçkliòas parâdâs dîgsts, kâ tas turpmâk, kopts un lolots, attîstâs un kïûst par kuplu, daudzziedai­nu augu. Vçl jâpiebilst, – jârçíinâs gan, ka maijâ vçl nebûs balkona vai lodþijas skaistâ noformçjuma, ko var dabût uzreiz, nopçrkot jau izaudzçtu, lielu augu, taèu vçl jau priekðâ vairâk nekâ trîs mçneði, kuros paða audzçtie augi pagûs jûs iepriecinât.

Jâatzîst, ka, runâjot par telp-augiem, to bagâtîgajâ klâstâ nepelnîti esam aizmirsuði agrâk visai populârâs tradeskanci-jas – ïoti pieticîgu puíîti, kas apsakòojas un ilgi var augt ûdenî bez augsnes. Augs ir nokarens ar spilgti zaïâm, raibâm, arî ar iesârtu un vio-letu toòu lapâm. Nereti par tradeskancijâm saucam arî zebrînas. Un tas nemaz diþi nepareizi nav, jo gan trade-skancijas, gan zebrînas pieder Komelînu dzimtai un ir tuvas radinieces.

zaïo rotu lodþijai var izaudzçt pats

tradeskancijas un zebrînas

2. lpp. Blos felda tradeskancija

Kaut arî vakari ir jau par pusotru stundu sarâvuðies salîdzinâjumâ ar decembri, kaut arî mums tiek solîts atkusnis pie atkuðòa, vçl jau ziema turas stingri. Bet varam priecâties, ka ðî brîþa laiks sola bagâtu vasa­ru, jo tautas ticçjums tâdu paredz, ja Sveèu dienâ, 2. februârî, ir pute­nis vai arî sniegs kûst kaut vai tâ, lai palâsçs putns var padzerties. Turklât silta Sveèu diena sola arî agru pavasari. Un vçl daþi ticçjumi: ja mçneða sâkums vçtrains – bûs jauks pavasaris; ja februâra beigâs stipri ziemeïvçji – bûs auglîgs gads. Vçrosim – redzçsim!

No senèu kalendâraSenèu kalendârs februârî iesaka

veikt ðâdus darbus: jâpârlûko sakòu un augïu pagrabi un jâizlasa bojâtie eksemplâri; ja nepiecieðams, pagra­bi jâvçdina; sakòu kaudzes uz lauka jâapmet ar sniegu. Jâsagatavo sçkla un jâizmçìina tâ dîgðanas spçjas; ja nepiecieðams, labîba jâpârber un kartupeïi – jâpârlasa. Jâsagatavo lietas koki un darbarîki. Skujkoki (þogiem, tiltiem, zârdiem), bûvbaïíi, kâ arî egïu un prieþu malka cçrtama augoða vai pilna mçness fâzç, tas ir, no 11. lîdz 24. februârim, kad tie ir pilni ar sveíiem. Savukârt lapu koki lietkok­snes, bûvkoku un malkas vajadzîbâm – dilstoðâ un tukðâ mçnesî, tâtad – lîdz 10. februârim, kâ arî no 25. februâra lîdz 12. martam. Tad tie bûs sausi un stipri. Turklât ticçjums vçsta, ka cirvja kâtu ðiem darbiem liek vakarâ, bet aizíîlç no rîta.

Sçjas laiksAugoðâ mçnesî (no 11. lîdz

18. februârim, vislabâk – 12. un 13. datumâ) sçj viengadîgas puíes ar garu veìetâcijas periodu: salvijas, lobçlijas, kobejas, tumbergijas, mo­lucellas, agerâtus, lauvmutîtes, he­liotropus. Var sçt arî âtrāk augoðas puíes, ko gribam âtrâk uzziedinât: balzamînes, petûnijas, lielziedu samtenes, asteres, cinnijas, klome­nes, celozijas un puíu tabaku. Var sçt arî puíu ziròus, tik jâatceras, ka tiem nepiecieðams trauks vismaz 10 lîdz 15 cm augstumâ.

Ir laiks arî seleriju, puravu, sîpolu, maurloku sçjai, jo tiem ir garð veìetâcijas periods (vislabâkâs dienas – 10. un 11. februâris). Ir jâsçj arî tomâti, paprika un baklaþâni (16. un 17. februâris). Agrai çðanai laiks sçt Pekinas kâpostus, galviòu un ziedkâpostus, lapu salâtus, brokoïus, kolrâbjus, arî garðaugus – baziliku un majorânu.

Domâjot par sçju, vçl ir laiks iz­gatavot maríieri, ar kura palîdzîbu iespçjams samaríçt dobes, dçs­tu kastîti, un tâdçjâdi visi au­gi bûs iepiíçti vai iesçti vienâdos attâlumos. Mçneða beigâs sâk ag­rîno kartupeïu diedzçðanu, sçj ag­ros kâpostus, no kuriem paredzçts raþu iegût ap Jâòiem.

Vitamîniem un skaistumam

Ziema, tumsa, darbi un nedar­bi – îstais laiks, kad mûs nonâc gan stress, gan nogurums. To kliedçðanai un enerìijas iegûðanai îpaði noderîgi ir B grupas vitamîni. Un diedzçti graudi nu reiz ir bagâtîgs to ieguves avots. Diedzçjot sçklas, jâatceras: dîgstoðas sçklas nedrîkst turçt lielâ siltumâ, tâpçc tām labâkâ vieta nebûs vis uz, bet gan zem pa­lodzes. Otrkârt, atðíirîgâm sçklâm ir atðíirîgs dîgðanas laiks (2 dienas – rudzi, kvieði, lçcas, Íînas pupiòas; 4 dienas – redîsi, pupiòas; 7 die­nas – kressalâti, lucerna, bietes, saulespuíes). Uzturam visvçrtîgâkie ir 0,5 lîdz 2 cm gari asni. Diedzçtas sçklas un graudus varam uzglabât ledusskapî no divâm lîdz septiòâm dienâm, tikai jâatceras dîgstus pâris reiþu dienâ padzirdît.

Toties dvçseli veldzçs ziedoðie augi – ilgspçlçjoðâs ziedçtâjas orhi­dejas, sîpolpuíes, acâlijas. Februârī turpina uzziedinât arî hipeastrus (amariïïus): tiklîdz pagrabâ vai kâdâ citâ tumðâ telpâ, kur ðie au­gi iziet miera periodu, kâdam zied­pumpurs iznâk no sîpola, tâ to no­vieto gaismâ, sâk laistît un mçslot. Savukârt tos, kas noziedçjuði, tur­pina mçslot un audzçt lîdz pava­sarim, kad podus varçs novietot plçves siltumnîcâ, bet vçlâk – dârzâ. Apgrieþ pelargonijas, balzamînes, lai tâm sâktu augt jaunie dzinumi, bet nogrieztos dzinumus iespçjams izmantot pavairoðanai. Tos, lîdz iz­aug saknes, var turçt ûdenî, kuram pievieno vitamînu, kas darbojas kâ augðanas stimulators. Februâra beigâs gaiðâ vietâ novieto un sâk laistît un mçslot fuksijas. Tâpat arî dzinumi parâdâs gloksînijâm. Tad augi novietojami gaismâ un ir jâatsâk to laistîðana un mçsloðana.

Var sâkt pârstâdît istabas puíes. Taèu tas nenozîmç, ka katru gadu katra puíe ir jâpârstâda. Pârstâda tâs, kam kïuvis par ðauru, kas pâris gadu nav pârstâdîtas.

Apgrieþ un potç Kokiem un krûmiem vislabâk

atkusnî izgrieþ biezi saauguðos zarus, veido vainagus. Ja esat nodomâjis veikt augïu kociòu potçðanu (labâkais laiks – no 9. lîdz 19. februârim), tad jau laikus tam jâsagatavo viss nepiecieðamais, jâiegâdâjas un jâuzasina potnazis, jânopçrk potvasks un materiâls, ar ko potçjumu apsien. To mçdz darît ar izolâcijas lenti, bet paðlaik veikalâ ir nopçrkami arî îpaði sintçtiska materiâla apsçji. Nogrieztos zarus sadedzina.

***Dienas atslodzei: ðodien,

3. februârî – lîdz 16.32; no 17. februâra 22.37 lîdz 18. februâra 22.37.

sveèu mçnesî gaisma riekðavâm atgrieþas

1. lpp.

1. lpp.

2 Ceturtdiena, 2011. gada 3. februārisDarbs Dara Darîtâju

Dārza Darbi Saimnieka Darbi

Tâtad vispirms ejam uz sçklu vei kalu un izvçlamies sçklas. Pie­dâvâjumâ ir gan nokarenâs petû­nijas, gan arî parastâs. Paras­ti nokarenajâm petûnijâm sçklu paciòâ ievietotajâ stobriòâ ir piecas sçkliòas. Tâ kâ tâs ir apstrâdâtas ar minerâlmçsliem, tad labi sa­skatâmas un tâs jau var iesçt katru savâ nelielâ podiòâ. Kâ jau minçju, ja augsne nav savâ dârzâ iepriekð sagatavota, veikalâ var iegâdâties speciâli dçstiem paredzçtu augsni. To salaista un iesçj sçkliòu pâris centimetru dziïumâ. Lai augsne ista­bas temperatûrâ neizkalstu, vçlams virs podiòa uzklât kâdu plçves ga­balu vai maisiòu. Siltâ vietâ sçkla uzdîgs, un sâksies rûpes par jau­no augu. Kad tam ir iznâcis jau ot­ro lapiòu pâris, sâk mçslot. Sâkumâ vajadzçtu bût ïoti piesardzîgiem gan ar mçslojuma koncentrâciju, gan mçslojuma reiþu skaitu. Kad augs jau labi paaudzies, tas kïûst aizvien çdelîgâks, un mçslot var jau divas reizes nedçïâ. Pieredzçjuði puíkopji iesaka, ka tad, kad sâk jau raisîties ziedi, jâmçslo ik pârdienas, tikai mçslojumam jâbût ïoti vâjas koncentrâcijas – daþi pilieni pie laistâmâ ûdens.

Lai iegûtu kuplus augus, nedrîkst

Tradeskancijas savu nosauku­mu guvuðas par godu 17. gadsimtâ dzîvojoðam angïu dârzniekam Tra­deskantam. Savvaïâ tâs aug Ame­rikas dienvidos, tropu un subtro­pu purvos. Taèu jâteic, ka nere­ti pie mums dârzniecîbâs tâs tiek audzçtas zem plauktiem, kur izvie­toja citus augus un, kaut arî daþkârt zemstikla platîbâs ir tikai neliels sil­tums, lai augi izdzîvotu, tradeskan­cijas lieliski piemçrojuðâs ðiem subtropiem un tropiem ne pârâk lîdzîgâkajiem apstâkïiem.

Ðie dekoratîvie augi ir viegli

zaïo rotu lodþijai var izaudzçt pats

Tradeskancijas un zebrînas

audzçjami, apsakòojas ûdenî, arî, zemç iesprausti, spraudeòi dzen saknes jebkurâ gadalaikâ. Ziedi au­giem ir necili, sîki, viss skaistums dzîvelîgajâs lapiòâs.

Audzç vairâkas tradeskanciju su­gas – baltziedu tradeskanciju, ar koði zaïâm lapiòâm, ir arî ðo trades­ kanciju augi ar raibâm lapâm.

Vçl dârzniekiem pazîstama Blos­felda tradeskancija ar stingrâ­kiem zariem, sarkanîgâm, lielâkâm lapâm, kas apakðpusç klâtas ar matiòiem. Ir arî upju tradeskan­cijas ar loþòâjoðu stumbru un daþâdu nokrâsu, arî raibâm lapâm.

Tradeskanciju lapu skaistums un raibums izzûd, ja tâm par maz gaismas, vienpusîgs, slâpekïa pârbagâts mçslojums. Tâs labi pa­dodas hidrokultûrâ.

Augus ieteicams laiku pa lai­kam atjaunot, jo vecie, lielie augi pâraugot zaudç dekorativitâti.

Lîdzîgas tradeskancijâm ir to tuvas radinieces zebrînas. Tâs atðíirt prot tikai botâniíi, un daþkârt tâs sauc par

zebru tradeskancijâm. Augu dzim­tene, tâpat kâ tradeskancijâm, ir Ame­rikas tropi un subtropi, ir pazîstamas 35 zebrînu sugas. Jau pats nosau­kums norâda, ka ðiem augiem ir svîtrainas lapas. Svîtras varbût dzel­tenas, baltas vai violetas. Rûta FjodoRova

aizmirst, ka augi jâgalotòo. No petûnijâm iznâk lieliski noformçta balkona kastîte, ja tâs galos iestâda pa vienai nokarenai petûnijai, bet vidû divas parastâs, kas aug uz augðu.

Lîdzîgi ïoti labi no sçkliòâm var izaudzçt arî pelargonijas. Ja ðajâs dienâs tâs iesçs un labi kops, jûnijâ jau varçtu sagaidît pirmos

ziedus. Pelargoniju jaunstâdus ne­vajag galotòot, bet vasaras beigâs, pçc to noziedçðanas, ja ir kur au­gus saglabât nâkamajai vasarai, tos galotòo. Arî pelargonijas va­ram iegâdâties gan nokarenâs, gan parastâs formas un sakombinçt bal­kona kastîtçs, veidojot interesantu rakstu. Rûta FjodoRova

vents dubRovskis

Uz Apðuciema «Pâïiem» devâmies ar domu – palûkot kamînu, ko darinâjis cilvçks bez pieredzes ðâdos darbos, taèu izrâdîjâs, ka saimnieki – Edmunds un Jana Kaspari – ir tik radoðs tandçms, ka raksta vçrts ðíita viss atpûtas istabas iekârtojums. Ðîs telpas vçrtîba ir idejâs, kas paðu, ne citu rokâm realizçtas. Lûk, Edmunda stâsts.

Kamîns – sirdspriekam un gaïas cepðanai

E. Kaspars: – Pirms gadiem desmit ðajâ

istabâ grîdas nebija – cauri telpai veda laipu taka un apakðâ bija smil­tis. Iepriekðçjie saimnieki ðeit suòus turçja...

– No kâ sienas veidotas?– Statòu bûve – no abâm pusçm

apsista ar spundçtiem dçïiem un pakota ar skaidâm. Oriìinâlâ siena apmçram 20 cm bieza...

– Un siltumu tur?– Ðvaki, jo skaidas sasçduðâs,

tâpçc siena vçl papildus siltinâta ar vati no abâm pusçm un apðûta dçlîðiem. Tvaika izolâcijai no ârpuses uzlikta follija, bet vai tâ pa­reizi, nezinu. Ðobrîd nav tik traki...

– Kâpçc kamîns, ne krâsns?– Bçrnîbâ kâdus gadus

nodzîvoju Spuòciemâ – kultûras nama dzîvoklîtî, kur istabas bija nenormâli maziòas, bet ar kamînu – baigo milzi. To gan reti iekurinâja, bet man tas tâ patika! Tâ bçrnîbas atmiòas iedvesmoja. Ikdienâ sil­tuma pietiek no virtuves, bet ar kamînu tâ – kad sanâk tusiòð, tad tajâ cepam gaïu. Kurtuves malâs ir gropes, kur atbalstît plakandzelzi, uz kura savukârt tiek balstîtas gri­la restes. Kâ uzmûrçju kamînu, ârâ grilçðanas svçtki vairs nenotika – ðeit omulîgâk.

Trîsreiz pârtaisîts un joprojâm uzlaboðanas procesâ

– Vietâ, kur atrodas kamîns, bija tâds kâ krâsns pamata stûris. Izra­ku bedri – apmçram 40 cm dziïumâ – un ielçju vajadzîgâ izmçra pama­tu. Mûrçðana îstenîbâ ziemâ notika – no sievas akmensdârza palasîju akmeòus, saliku istabâ strîpâ un skatîjos, kas var sanâkt.

– Pçc kâda principa akmeòus izvçlçjies?

– Skatîjos, lai pçc formas apmçram sader; neko îpaði neplçsu – varbût kâds stûrîtis ar fleksi pieslîpçts. Vispâr kamîns ir trîsreiz pârtaisîts. Pirmajâ versijâ tas bija kantains; pat tiku lîdz iekurinâðanai.

– Vçl mazliet par secîbu – tâtad vispirms tapa pamats un tad kamîna mutes apakðçjâ daïa?

– Akmeòi tikai apdarei – vidu veido íieìeïi. Akmeòu ðuvçm iz­mantoju ar smiltîm sajauktu mâlus.

– Kur ziemâ mâlus òçmât?– Veikalâ var gatavu pulveri no­

pirkt; klât pieliku balto jûras smilti un kâdu sauju cementa, lai tik dik­ti neplaisâ. Sajauktajai masai jâbût tâdai, lai, apgrieþot íelli, tâ nekristu nost. Mâlam vispirms uzlçju ûdeni, ïâvu kâdas divas stundas nostâvçties – uzbriest, tad piebçru smiltis – ce­mentu un visu ar mikseri sajaucu. Akmeòi likti, kâ íieìeïus mûrçjot, – lai rindas pârsietos un vertikâlâs ðuves nesakristu. Kamîna mutei iz­mantoti ugunsdroðie íieìeïi, bet to mûrçðanai – mâla un ðamota maisîjums. Ðamotu var nopirkt veikalâ vai pagatavot pats, sasmal­cinot ugunsdroðos íieìeïus. Ðamots vajadzîgs, lai neizdegtu ðuves, lai gan tâpat ar laiku tâs jâatjauno.

Tâtad pirmajâ versijâ kamîna mu­te bija vienkârðs kvadrâts – arkas un slîpo malu nebija vispâr. Kad to iekurinâju, siltumu praktiski neju­ta... Jaucu ârâ un muti gan sânos, gan augðdaïâ paplatinâju tâ, lai vei­dotos izvçrsums uz ârpusi ­ lai sil­tums starotos telpâ.

– Kâdas metâla daïas izman-totas arkas stiprinâðanai?

– Vecas ratu riteòu stîpas. – Kâpçc tâda izvçle –

izturîgâks metâls?– Nç, vienkârði bija smu­

ki pusapaïð... Un arî metâls nav tas sliktâkais. Pa virsu samûrçju ugunsdroðos íieìeïus, bet dziïâk mutç izveidots tâ saucamais dûmu zobs – tas aizkavç siltu­ma aizplûðanu un nesit dûmus atpakaï. Pagaidâm nevaru sûdzçties – vilkme reizçm pat par labu. Ieeja skurstenî tikai pie paðiem griestiem, bet dûmvads virs kamîna mûrçts no íieìeïiem un apmests. Pareizi bûtu izmantot sarkanos skursteòa íieìeïus, bet man ielikti baltie – silikâta pilníieìeïi. Îstenîbâ tu­ras, un nekâda vaina. Ðâdâ izskatâ kamîns kalpo jau septîto gadu. Vçl gan lîdz galam nav pabeigts – bi­ja doma ap portâla plauktu ap­likt neapstrâdâtu ozola baïíîti – lai izskatâs masîvâks; ðobrîd proporci­ja îsti nepatîk. Melnâs flîzes plaukta virsmai ir no Íînas akmens – darbâ bûvdarbu pârpalikums, ko þçl bija mest laukâ.

Dûmeòa pievada augðdaïa veidota no îpaða ðûnakmens – iesârta, ar gliemeþvâku nospiedu­miem. Ðâda ieþa vairs Latvijâ nav, bet es vienkârði mazliet paretinâju krustmâtes akmens dârzu Jûrmalâ... Vidusdaïu agrâk rotâja buka ragi, taèu uz remonta laiku tie noòemti – viss vçl ir procesâ.

Atseviðís stâsts par ðîberi – tas veidots no kâjminamâs ðujmaðînas ripas; ripa uz asîtes (ass balstâs uz dûmejâ iemûrçtas caurules) ar aiz­vara plâksni, kas vienkârði ar roku pagrieþama...

Smilðu galda ekonomiskais variants

– Par kafijas galdu. Izdomâju – man vajag kâ nevienam. Tas ir tâ saucamais smilðu galds, un ide­ja, jâatzîst, ir aizgûta. Materiâlam òemta priedes koka lîmçto klucîðu plate – caur pazîðanos gâdâta, izmaksâja apmçram Ls 56. Konstruk­cijas pamatâ ir racionâla materiâlu

Paðu rokâm îstenotas idejas

Zebrīnas šķirne

Baltziedu tradeskanciju šķirne ‘Albovittata’

Baltziedu tradeskanciju šķirne ‘Aureovittata’

Zebrīna

3Ceturtdiena, 2011. gada 3. februārisDarbs Dara Darîtâju

saimnieka Darbi

Paðu rokâm îstenotas idejas

izmantoðana – no virsmas izzâìçtais vidus izmantots apakðçjam plauk-tam un tâpçc arî kâjas izliektas – lai varçtu balstît apakðçjo daïu. Tâds – ekonomiskais variants.

– Ar ko malas lîmçtajai pla-tei slîpçtas – tomçr klucîðu ma-las atðíiras?

– Ar lentas slîpmaðînu; speciâli òçmu rupjo smilðpapîru – 60. izmçra, lai virsma nav glu-da, bet jût ðíiedras faktûru. Tas – lai bûtu kontrasts stikla gludajai, spoþajai virsmai. Lakots ar ûdens laku – parketnieci. Par zemstik-la pildîjumu sieva varçtu vairâk pastâstît – akmentiòi, koki un jûras slîpçtie stikliòi no pus Latvijas sa-vesti. Plakanie akmeòi no Ovîðiem, kur braucu butes makðíerçt – tie tâdi, ka varçtu flîþu vietâ pie sie-nas lîmçt... Siekala tek, tos redzot, bet, kad padomâju, ka pusotru ki-lometru lîdz maðînai jânes... Jûras

nopulçtos kokus lakojam, lai mazâk smçrçjas un mitrums neietekmç.

Guïbaïíu sienas imitâcija

– Sienas ideja sâkâs ar to, ka pie sienas bija Janas bilde, bet sie-na bija kaut kâdiem veciem finie-riem apnaglota. Darbâ tika mestas ârâ papîra caurules, es tâs paòçmu un beigâs sâku ðtukot, ka varçtu smuki pie sienas salikt. Tâdas – saskrûvçtas tâs nostâvçja pie siena gadus trîs, kad radâs mirklis laika tâlâk apdarinât.

Tâtad pamatu veido uz pusçm pârzâìçtas caurules, kâdas vei-kalos izmanto linoleja ruïïiem. Pie sienas tâs pieskrûvçju ar kokskrûvçm – bija doma taisît kâ baïíi: galus aiztaisîju ar pu-tuplastu un ar íemmi vilku, lai gadskârtu ðíiedras imitçtu.

Attiecîbai starp kamîna portâla laukumu (m2) un telpas kubatûru (m3), jâbût 0.01... 0.003.

*Kamîna portâlu veido kâ paralçlskaldni, kura augstuma un platuma attiecîba ir 2:3 lie­liem kamîniem un 3:4 maziem kamîniem.

*Portâla atstatumam no grîdas jâbût 300… 500 mm.

*Kurtuves dziïumam jâbût 1/2 no kamîna portâla augstuma. Ja kur­tuve ir pârâk sekla, telpâ var iekïût dûmi, un otrâdi – ja tâ ir pârâk dziïa, kamîns izstaro pârâk maz siltuma.

*Kurtuves sânu sienas attiecîba pret aizmugures sienu veido slîpas, lai siltums tiktu atstarots telpâ. 1/3…1/2 no aizmugures sienas mûrç vertikâli, bet augðçjo daïu – slîpi uz priekðu, lai siltums atstaro­tos uz telpas grîdas un uz kamîna priekðâ sçdoðo cilvçku kâjâm.

*Kurtuves grîdai noteikti jâbût paceltai virs telpas grîdas lîmeòa. Tas aizkavç vçsâ gaisa ieplûdi kamînâ un novçrð iespçjamo dûmu izplûdi caur portâlu telpâ.

Faktûra veidota, ar rokâm smçrçjot Rotband sauso apmetu-mu; îstenîbâ tas ir izcils materiâls – uz ìipða bâzes; âtri cietç, bet, kad jau sarauts klucî, spaidot iespçjams atdzîvinât; tajâ mirklî ïoti smuki var paveidot...

– Jautâjums par toni – tas tâds zaïgani violets – pavisam ne kâ priedei, eglei...

– Nu, varçtu pretendçt uz ozola mizas toni, bet laikam jau sanâca, kâ sanâca – tas no tâs sçrijas. Krâsai izmantoju ûdens emulsi-ju, ko tonçju ar Dufas pigmentu. Arî siena ap kamînu veidota îpaði – tonçta ar kvçpiem. Uzvilku ìipða apmetumu, ar zaru slotu saskrâpçju – apakðâ liku balto krâsu un virsû ûdens emulsiju ar kvçpiem. Kvçpus klâju ar mazo ðvammîti, un visa tâ bûðana trîs reizes ðpaktelçta ciet – tad ðíita par tumðu, tad – par maz saskrâpçta... Tâ kaut kâ.

uzziòai: *Kamîna portâla laukums jâsa­skaòo ar telpas kubatûru.

*Kamîna aizmugures sienu mûrç par 15 lîdz 20 cm augstâk nekâ portâlu. Ðîs sienas augðçjâ daïa vei­do dûmu kameru un dûmu kâpsli. Dûmu kâpslis kanâla saðaurinâjuma dçï aizkavç aukstâ gaisa ieplûdi kurtuvç no dûmvada, kâ arî uzlabo velkmi. Aiz dûmu kâpðïa dûmvadâ ierîko lûku kvçpu tîrîðanai.

*Krâsns un arî kamînu mûrç ðanai mâla javu gatavo ðâdâs proporcijâs: uz 1 tilpuma daïu ûdens òem 4 daïas trekna mâla un 4 lîdz 8 daïas smilðu. Ar diviem spaiòiem ðâda maisîjuma var iemûrçt apmçram 100 íieìeïus.

Ekonomisks smilšu galda variants

Jūras izskalots prauls – gatavs mākslas darbs

Kājas piemērotas apakšējam plauktam

Šūnakmens – šobrīd dabas retums Latvijā

Siena ap kamīnu tonēta ar kvēpiem

Kurtuvi balsta ratu riteņu stīpas

Caurumi sānu malā siltā gaisa izvadīšanai

4 Ceturtdiena, 2011. gada 3. februārisDarbs Dara Darîtâju

Iesaka specIālIsts

Rūta FjodoRova

Kamçr vçl sniega kupenas nav nokusuðas un nav sâkuðies lielie pavasara dârza darbi, ir vçrts padomât par to, kâdus mçsloðanas lîdzekïus ðogad izmantosim.

Ðeit gan vienotu recepti un ietei­kumu piedâvât ir visai grûti. Izvçle ir atkarîga gan no dârza îpatnîbâm, gan no tâ, ko dârzâ audzçjam, kâ arî no katra maciòa biezuma. Vienkârðâk sakot, tikai apsverot piedâvâjumu, vçlmes un savas iespçjas, varam izvçlçties, kâ ba­rosim dârzaugus. Lai bûtu iespçja izvçlçties, iepazîsimies ar to, ko mums piedâvâ specializçtie vei­kali.

Noder gan ievestie, gan Latvijas raþojumi

Viena no plaðâkajâm mçsloðanas lîdzekïu izvçlçm ir sçklu veikalâ «Mûsu dârzs». Veikala pârdevçjas, diplomçtas agronomes Mon-tas Andiòas zinâðanas un piere­dze ðai jomâ noderçs arî tad, ja, piemçram, attiecîgo mçsloðanas lîdzekli iegâdâsieties kâdâ no liel­veikaliem.

M. Andiòa: – Iegâdâjoties jebkuru mçslo­

jumu, vispirms nepiecieðams rûpî gi izlasît visu, kas teikts par ðî mçslojuma lietoðanu. Latv ijâ raþots lîdzeklis «Vito» piedâvâjumâ ir vairâku veidu. «Vi­to1» domâts neitrâlu substrâtu (ph 6,5­7) mîloðiem augiem. Tas derçs atraitnîtçm, asterçm, dâlijâm, hiacintçm, selerijâm, kâpostaugiem. «Vito2» (ph5,6­6,2) derçs augiem, kuri mîl vâji skâbu augsni, bet ir lielâkas prasîbas pçc kâlija: begonijâm, tomâtiem, pap­rikai, ziròiem, pupâm. «Vito3» arî paredzçts augiem, kas aug vâji skâbâ augsnç – rozçm, salvijâm, samtençm, zemençm, avençm, jaòogâm. «Vito 4» (ph 4,5­6) derçs skâbu augsni mîloðiem – rododen­driem, virðaugiem, skuju kokiem.

«Vito calcium» ir kalcija nitrâta ðíîdums, kas satur kalciju un palîdz uzlabot raþas kvalitâti. Vçl ir «Vito» kompleksais mçslojums un «Vito» pilnmçslojums dârzeòiem. Pieredze râda, ka, izlietojot «Vi­to» komplekso mçslojumu, nâkoðo vajadzçtu pirkt kâdas citas firmas komplekso mçslojumu un pçc tam atkal var lietot «Vito», jo novçrots, ka «Vito» mçslojums paskâbina augsni.

«Kristalons» ir triju daþâdu veidu, ko lieto atkarîbâ no auga veìetâcijas attîstîbas fâzes. «Kris­talonu1» lietojam, lai stiprinâtu saknes un veicinâtu ziedçðanu. Daudzi «Kristalonu1» lieto balko­na puíçm, podu puíçm. «Krista­lons2» ir domâts veìetatîvajai fâzei, kad augs aug, «Kristalons 3» jau ir domâts augïu veidoðanas fâzei, tas ir papildinâts ar kâliju. Varçtu domât, ka dârzkopim bûtu jâpçrk visi trîs «Kristaloni». Jâ, tas jau bûtu ideâlais variants, bet parasti jau mums tik daudz tâs naudas nav, cilvçki izvçlas vienu vai divus. Pârsvarâ òem pirmo, kas ir ma­

auga çdienkartei liela izvçle

ziem dçstiem domâts, lai stiprinâtu sakòu sistçmu, un òem treðo, kas ir augïu veidoðanai. Veìetatîvâ fâze jau diezgan labi tiek nodroðinâta ar ðiem diviem «Kristaloniem». «Kris­talons2» vairâk nepiecieðams lapu dârzeòiem, kâpostiem.

Nâkoðaie mçslojumi ir vâcu fir-mas «Greenworld» mçslojumi, kurus raþo Igaunijâ. Ðeit mçslojumi tiek piedâvâti pa kultûrâm. Piemçram, mçslojums tomâtiem, ko mûsu klienti ir ïoti iecienîjuði, jo tas ir vienkârði lietojams – rei­zi nedçïâ uz lejkannu divi vâciòi. Mçslojums ïoti labi veido tomâtu raþu, veicina veìetatîvo masu. Vienîgais trûkums – jâpiedod klât kalcijs. Var òemt klât «Vito» kal­ciju vai kalcija nitrâtu. To var ie­dot augiem daþâdi: viens pievie­no pie laistâmâ ûdens, cits dod virsmçslojumu, smidzinot pa lapâm. Nâkamais no «Greenworld» ir mçslojums, kas domâts visâm puíçm – gan istabas, gan bal­kona, gan podu puíçm. Podu puíçm dod reizi nedçïâ, balkona puíçm – divas reizes nedçïâ. Ja ir puíes podos vai konteineros, tad ir îpaðs, ziedçðanu veicinoðs mçslojums ar âtru iedarbîbu, nâkamajâ dienâ jau var redzçt, ka augs izskatâs savâdâks. Mçslojuma pudele ir liela un izdevîga. Ja ir puíes podos, uz balkona, ar ðo pudeli jau var pietikt visai vasa­rai. Ðîs firmas piedâvâjumâ ir arî orhideju mçslojums. Orhidejas varam mçslot vçl arî ar citu fir­mu mçslojumiem, kas paredzçti ziedoðâm puíçm, tikai tad de­vai ir jâbût divas reizes mazâkai nekâ citâm puíçm. Universâlais mçslojums istabas puíçm, ko lieto no oktobra lîdz martam divas rei­zes mçnesî. Ir arî kaktusu un su­kulentu mçslojums, ir mçslojums, kas paredzçts zaïiem augiem, kas nezied, bet kam ir krâðòas la­pas. Ja, piemçram, ir problçmas palmâm, dzeltç lapas, noderçs ðis mçslojums, kas zaïina lapas. Piedâvâjumâ ir arî mçslojums hidrokultûrâm. Bieþi to mums nepçrk, bet ir cilvçki, kas nodar­bojas ar hidrokultûrâm. Ir ðîs fir­mas mçslojums arî citrusaugiem. Dzîvokïos aizvien vairâk vçlas audzçt citronus, apelsînkokus, un ziemâ tiem nereti birst lapas. Lie­

Pats mçslojums veidots uz put­nu mçslu bâzes. Darbojas èetrus mçneðus, to iestrâdâ, augus stâdot, un lîdz raþas veidoðanai augam ne­kas vairâk nav nepiecieðams. Ir arî DCM mçslojumi 25 kg maisâ, ko var lietot visâ dârzā. Pavasarî, uzrokot dârzu, iestrâdâjam ðo mçslojumu, apstâdâm dârzu un par augu baroðanu vairs nav jâdomâ. Kultûras ar ilgâku veìetâcijas perio­du, ja lietots DCM mçslojums, pie­barojam ar DCM papildmçslojumu. DCM ir vairâku veidu – dârzeòiem, balkona puíçm, rozçm, dârzeòiem, rododendriem, skuju kokiem, kartupeïiem.

Ðo mçslojumu raþo Beïìijâ, un raþotnes filiâles atrodas Vâcijâ un Nîderlandç. Mçslojums nesatur sintçtiskus íîmiskus pârklâjumus, inhibitorus vai urînvielas komplek­sus. Ðie, atðíirîbâ no minerâlmçsliem, neizskalojas. Tâdçï labâk izma­tojami, ir draudzîgâki videi, uzla­bo augsnes struktûru un palieli­na organiskâs vielas saturu. Seviðíi ieteicami dârzeòu audzçðanâ, jo mçslojums ir sabalansçts.

Nopçrkams arî slieku kom-posts, to parasti iestrâdâ pie stâdîðanas. Tie noderîgi tâdâm kultûrâm kâ zemenes. Zem vie­na dçsta paber divas çdamkarotes komposta. Apmçram trîs mçneðus komposts darbojas un augsnç vai­rojas. Ja ir sliktas un barîbas vielâm nabadzîgas augsnes, ar kompostu var labi uzlabot augsnes auglîbu.

Bioloìiskie lauksaimnieki un tie, kuri savâ dârzâ vçlas pçc iespçjas mazâk lietot minerâlmçslus, novçrtçs Latvijas mikrobiologu radîtos un mûsu paðu raþotnçs raþotos fir­mas «Bioefekts» bioloìiskos mçslojumus gan dârzeòiem gan daþâdâm puíçm. Ðajâ pat veikalâ nopçrkami firmas «Achema» minerâlmçsli – gan universâlie, gan zâlienam, gan puíçm, gan dârzeòiem, gan speciâli guríiem.

Poïu un lietuvieðu piedâvâjums

Dârzkopji «Latagras» veikaliòâ vienmçr var saòemt agrono-mes Dianas Irbes vispusîgas konsultâcijas. Viòa stâsta:

– Pirmo reizi pârdoðanâ ir ðeit pat, Tukuma pievârtç, raþotais humusvielu ekstrakts, kas ir fizioloìiski aktîvu vielu maisîjums. Tas satur aminoskâbes, ogïûdeòraþus, augu barîbas vie­las – slâpekli, kâliju un fosforu, kâ arî mikroelementus – dzelzi, varu, cinku, mangânu, boru, molibdenu. Humusvielu ekstrakts sekmç sçklu dîgtspçju, stâdu ieaugðanos, sakòu

dzîðanu un noturîbu pret sçnîðu slimîbâm, palielina arî noturîbu pret nelabvçlîgiem klimatiskajiem fak­toriem – sausumu, salu. Produkts ir raþots no dabiskas, ekoloìiski tîras izejvielas – kûdras. Mums ir arî firmas «Suplo» mçslojumi, kas ir daþâdi un paredzçti katrai kultûrai atseviðíi. Ðie mçslojumi satur barîbas elementus N,P,K, kâ arî organisko mçslojumu, tâpçc ðiem mçslojumiem ir ierobeþoti lietoðanas termiòi. Labs mçsloðanas lîdzeklis ir «Calmax», kas satur kal­cija nitrâtu ðíidrâ veidâ ar mikro­elementiem. Ðie mçslojumi raþoti Anglijâ. Ir arî firmas «Biopon» mçslojums. Tas vairâk ieteicams stâdu audzçðanai. Ðie mçslojumi domâti konkrçtâm kultûrâm, lîdzvçrtîgs «Vito» mçslojumam. Savâ dârzâ labprât lietoju kaisâmos minerâlmçslus no poïu firmas «Flo-rovits». Arî ðie mçslojumi ir daþâdi, paredzçti daþâdâm kultûrâm; ir gan universâlie, gan speciâli vînogâm, rozçm, skujenîðiem, zâlieniem u.c. Mçs fasçjam arî «Latagras» piedâvâtos mçslojumus no lieliem iepakojumiem mazâkos. Tie la­bi noder zâlienam, tâm kultûrâm, kas piecieð hloru. Ðie mçslojumi ir nedaudz lçtâki. Var nopirkt arî superfosfâtu nelielâ iepakojumâ, ir nopçrkami arî mikroelemen­ti atseviðíi, tad barîbas ðíîdumi jâtaisa atseviðíi. Taèu vispirms jau ir nepiecieðams veikt augsnes analîzes un speciâlus aprçíinus.

Uzòçmuma «Agrotukuma» veikaliòâ Guntis Baumanis pa­ stastîja, ka ðeit nopçrkami lietuvieðu firmas «Agronom» mçslojumi daþâda lieluma fasçjumos un paredzçti daþâdâm kultûrâm. Ðeit nopçrkami arî «Ag­rotukuma» fasçtie, dârzkopju vidû ïoti iecienîtie firmas «Schultz» mçslojumi. Arî «Baltic- Agro» un «Grow- How» firmu mçslojumi, kas agrâk tika saukti par «Kemiras» mçslojumiem, un citi.

tojot ðo mçslojumu, lapbire sama­zinās.

No «Greenworld» mçslojumiem vçl ir labs un interesants ilgâs iedarbîbas mçslojums puíçm. To iejauc augsnç pirms puíes iestâdîðanas, un tas darbojas seðus mçneðus. Granulas ir tâ izveidotas, ka tâs ðíîst pakâpeniski. Laistot au­gus, mçslojums pakâpeniski ðíîst. Iznâk tâ, ka balkona puíes vairs ar citu neko nav jâmçslo. Mums ir klienti, kas ðo mçslojumu izmanto arî dârzâ, un saka, kad to uzliek, tad par mçsloðanu vasarâ var aiz­mirst. Taèu jârçíinâs, ka kilograms ðâ mçslojuma maksâ Ls 6,50.

Ir divçjâdi «Kemiras» mçslojumi – viens ir istabas puíçm un dârza puíçm, otrs veids domâts dârza un siltumnîcas puíçm un dârzeòiem. Ðie mçslojumi ir diezgan universâli, tiem ir liela koncentrâcija, mçs­lojums stipri jâðíaida. Sanâk iz­devîgi – no vienas pudeles iznâk 250 litri mçslojuma. «Kemiras» mçslojums ir arî pulverîtî, ðíîstoðs, tur ir viss augam nepiecieðamais un to var izmantot augiem no ma­za dçstiòa lîdz pat raþas veidoðanai. Pârdoðanâ ir spainîtis, kurâ ir kilo­grams un ir 200­gramîgâs paciòas. Lieto naþa galu uz litru ûdens vai çdamkaroti uz spaini. Mçslojums labi izðíîst, lietoðana ir vienkârða.

Kâlija sulfâts spainîðos – to lieto, kad augi sâk veidot raþu, lai raþa bagâtîgâka. Ðis ir bezhlo­ra mçslojums.

Mçslojuma stienîðus ziedoðâm puíçm var liktu podiòā vai spraust dârzâ. Parasti gan tos vairâk izman­to podu puíçm. Viens stienîtis darbojas trîs mçneðus, tas ðíîst, un augs barojas. Šajâ gadîjumâ ci­tu mçslojumu vairs augam neva­jag dot.

Kalcija nitrâts, kalcinîts – viegli ðíîst. Izmanto siltumnîcâs, dârzâ, augïu kokiem. Labi noder visiem, kam nepiecieðams papildu kalcija mçslojums.

Ja nevçlas izmantot minerâlmçslus

Piedâvâjumâ ir arî DCM mçslojums. Sâkumā tos kaut kâ nepirka, jo cena ir liela. Nu jau ceturto gadu tirgojam, cilvçki ir jau tos iepazinuði. Ðie mçslojumi ir daþâdâm kultûrâm. Ja pçrk, piemçram, mçslojumu tomâtiem, tad tur jau ir klât arî austeru kalcijs.

UzzIņaI * Pavasarî dod slâpekïa mçs­

lo jumu sîpolpuíçm, pârzie mo­joðâm daudzgadîgajâm puíçm, daudz gadî giem dârzeòiem. Ðim nolûkam lieto vai nu amonija nitrâtu, vai nitraboru. Pçdçjais îpaði labs ir dârzeòiem, jo sa­tur slâpekli, kalciju un boru, tâdçjâdi stiprina imunitâti un sakòu sistçmu.

Ilgstošas iedarbības mēslojums balkona un dārza augiem

Mūspusē ražotais humusvielu ekstrakts

Dažādi efektīvie firmas «GreenWorld» mēslojumi

Ekoloģiskie DCM mēslojumi

5

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Ceturtdiena, 2011. gada 1. februāris

Rûta FjodoRova

Engures novada domes sçde notika 25. janvârî. Dienas kârtîbâ bija 46 jautâjumi, kurus izskatîja di-vu stundu laikâ. Plaðâkas debates notika par komunâlo pakalpojumu tarifiem Lapmeþciemâ. Uz sçdi bija ieraduðies arî Lapmeþciema pagas-ta daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâji. Nosaka ceïa servitûtu

Apstiprinâtajâ Lapmeþciema pað- valdîbas teritorijas plânojumâ ir paredzçts izveidot pagasta ceïu 10 m platumâ pâri «Rûsiòu» zemes gabalam. Ceïð savienos Niedru ie-lu ar paðvaldîbas Kaòiera ceïu. Arî paðlaik tiek savienotas ðis divas ie-las ar ceïa servitûta teritoriju, kas iet gar «Kâpmalas» îpaðuma malu 4,5 m platumâ. Deputâti nolçma noslçgt reâlservitûta lîgumu ar zemes îpaðnieci Lidiju Velpi par ceïa servitûta izveidoðanu uz nekustamâ îpaðuma «Rûsiòi» zemes par labu îpaðumam «Kaòiera ceïð», kâ arî anulçt servitûta teritoriju gar îpaðumu «Kâpmalas».

Precizç un nosaka ielasTika nolemts izveidot jaunas

paðvaldîbas ielas: Selgas, Ezerma-las, Celmu un Pçrkona ielu. Ðîs ie-las bija nepiecieðams izveidot un precizçt tâpçc, ka dome konstatçja nesakritîbas sarakstos un reìistros ar dabâ esoðajâm ielâm.

No Meþsargu lîdz Lâèu ceïamDeputâti nolçma mainît Antiò-

ciema ceïam gar kapiem lîdz sti-gai nosaukumu, nu to sauks par Meþsargu ceïu, savukârt ceïa nr. 3 atzarojumam uz «Dzirkaïiem» apstiprinâts nosaukums V 1472, Antiòciemâ ceïð uz «Klintaiòiem» nosaukts par Klintaiòu ceïu, bet ceïð uz Kalvâniem – par Pur-va ceïu, ceïð uz «Dumpjiem» bûs Dumpju ceïð, bet ceïð Èaukciemâ no Smârdes pagasta robeþâm lîdz pïavâm – Lâèu ceïð.

Mainâs administratîvâs komisijas sastâvs

Deputâti nolçma mainît admi-nistratîvo komisiju nolikumu, kas paredz, ka komisijas sastâvâ ir ne mazâk kâ deviòi cilvçki. No ko-misijas locekïu sastâva tiek atcel-ta Inese Ðuste un viòas vietâ iecel-ta Inese Íîse.

atbalsta zupas virtuviPie deputâtiem vçrsâs biedrîba

«Engure 55» ar lûgumu ar Ls 100 atbalstît biedrîbas projektu par zupas virtuvi. Deputâti nolçma lûgumu atbalstît, pieðíirot lîdzekïus no Engures pagasta pârvaldei plânotajiem lîdzekïiem.

Nosaka lîdzfinansçjumu Engures Mûzikas un mâkslas skolai

Deputâti noteica Engu-res Mûzikas un mâkslas skolas audzçkòu vecâku lîdzfinansçjuma maksu profesionâlâs ievirzes prog-rammu apguvç «Taustiòinstrumen-tu spçle», «Stîgu instrumentu spçle», «Pûðaminstrumentu spçle», «Sita-minstrumentu spçle» un «Vizuâli

plastiskâ mâksla». Mâcîbu maksa mçnesî – Ls 4. Par intereðu izglîtîbas programmas «Ritmika» apguvi – Ls 2 mçnesî. Vecâku lîdzfinansçjums, tiek ieskaitîts skolas ieòçmumos, un to izlieto saskaòâ ar apstiprinâto skolas budþeta tâmi 2011. gadam.

Nosaka nomas maksu Engures Saieta namam

Deputâti noteica nomas mak-su Engures Saieta nama telpâm. Seminâriem, sanâksmçm, izbrau-kuma tirdzniecîbai – Ls 5+PVN, saviesîgiem pasâkumiem, kâzâm, jubilejâm u.c. svinîbâm – Ls 6 + PVN, atpûtas telpa nr. 1 tiks iznomâta par Ls 15+PVN diennaktî, bet atpûtas telpa nr. 2 Ls 13+PVN diennaktî. Naktsmîtnes sacensîbu laikâ maksâs Ls 0,80 diennaktî. Telpu noma Engures novada paðvaldîbas finansçtajâm iestâdçm, paðdarbîbas un sporta kolektîviem, pagastâ reìistrçtâm sabiedriskâm organizâcijâm ir bez maksas.

apstiprina komunâlo pakalpojumu izcenojumus

Deputâti nolçma apstiprinât paðvaldîbas uzòçmuma «Krants» komunâlo pakalpojumu izcenoju-mus. Apkurei maksâjumu pastâvîgâ daïa, ko maksâ seðus mçneðus gadâ, ir noteikta Ls 0,1682 + PVN par kvadrātmetru, mainîgâ daïa tiek maksâta, atbilstoði gâzes un elektrîbas patçrçtajam daudzumam.

Aukstajam ûdenim ikmçneða abonementmaksa individuâlajam pieslçgumam ir Ls 2+PVN un vçl par kubikmetru ûdens jâmaksâ Ls 0,50.

Sadzîves atkritumu izveðana daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâjiem maksâs Ls 1,73 +PVN vienai perso-nai par 1 m³ atkritumu.

apstiprina maksu par dzimtsarakstu nodaïas pakalpojumiem

Deputâti apstiprinâja maksu par dzimtsarakstu nodaïas pa-kalpojumiem. Laulîbu svinîgâs ceremonijas sagatavoðana un vadîðana, ja abi laulâjamie ir ci-tu paðvaldîbu iedzîvotâji, – Ls 60; ja laulîbas notiek, ârpus dzimtsa-rakstu nodaïas citâs pie mçrotâs telpâs – Ls 75; ceremonijmeistara piedalîðanâs laulîbas ceremonijâ – Ls 25, dokumentu pavairoðana un apstiprinâðana ar nodaïas vadîtâja parakstu – Ls 0, 30, dzimðanas, laulîbas vai mirðanas apliecîbu izsniegðana vâciòos – Ls 2, iesnie-guma sagatavoðana un nosûtîðana uz citâm dzimtsarakstu nodaïâm – Ls 2.

Pakalpojuma maksâ nav iekïauta valsts noteiktâ nodeva par laulîbas reìistrâciju. No maksas pakalpo-jumiem atbrîvoti 1. un 2. grupas invalîdi, pensionâri, trûcîgâs per-sonas, uzrâdot attiecîgos doku-mentus. Lçmums stâjas spçkâ no 2011. gada 1.februâri.

Nolemj uzsâkt teritorijas plânojuma izstrâdi

Deputâti nolçma uzsâkt Engu-res novada paðvaldîbas teritorijas plânojuma izstrâdi. Par plânojuma izstrâdes vadîtâju apstiprinâja En-

gures novada domes priekðsçdçtâju Gundaru Vaþu.

apstiprina 2011. uzturnaudu pansionâtâ «Rauda»

Deputâti apstiprinâja uzturnau-du pansionâtâ «Rauda». Pansionâtâ apstiprinâto iedzîvotâju skaits ir 320, paredzçtâ uzturnauda ir Ls 270 mçnesî, bet Ls 250 mçnesi Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novada paðvaldîbâm un individuâlajiem maksâtâjiem.

organizçs automaðînu izsoliDeputâti nolçma organizçt iz-

soli paðvaldîbai atsavinâtajâm auto maðînâm – autobusam un automaðînâm «Renault Mega-na» un «Volkswagen Passat». Tika apstiprinâta mantas novçrtçðanas un izsoles komisija.

apstiprina Engures novada bûv valdes maksas pakalpo-jumus

Deputâti apstiprinâja bûvvaldes maksas pakalpojumus. Plânoðanas un arhitektûras uzdevuma saga-tavoðana maksâ Ls 8,50, akta par çkas nodoðanu ekspluatâcijâ – Ls 16, 50, reklâmas uzrakstu un izkârtòu saskaòoðana – Ls 8,50.

Par finansiâlo atbalstu Engures ev. luteriskajai drau-dzei

Domç vçrsies Engures ev. luteriskâs draudzes mâcîtâjs Raitis Evamois ar iesniegumu, kurâ lûdz atbalstît Ìimeòu svçtku pasâkumu. Ðî pasâkuma tâlâkais mçríis ir lîdzekïu iegûðana baznîcas çrìeïu remontam. Deputâti nolçma sniegt atbalstu, pieðíirot lîdzfinansçjumu projektam, ja tas tiks iesniegts Kultûrkapitâla fondâ. Finansçjums paredzçts no Engures pagasta pârvaldes kases at-likuma lîdzekïiem.

apstiprina 2010. ga- da budþeta izpildi

Deputâti apstiprinâja Engu-res novada domes budþeta iz-pildi 2010 gadam. Ieòçmumos – Ls 5 050 098, kas ir 99% no plânotâ, izdevumos – Ls 4 921 380, kas ir 91% no plânotâ.

apstiprina novada budþetu 2011. gadam

Deputâti pieòçma un ap-stiprinâja 2011. gada novada bud-þetu. Salîdzinot ar 2010. gadu, plâ-notie pamatbudþeta ieòçmumi ir mazâki un sastâda Ls 4 280 061, attiecîgi mazâki tiek plânoti arî iz-devumi – Ls 4 479 064. Tika no-teikts finansējums kredîtu atmak-sai Ls 205607. 2011. gada budþetâ ieskaitîja arî budþeta lîdzekïu at-likumu, kâds bija 1. janvârî – Ls 776 655, kâ arî apstiprinâja speciâlâ budþeta ieòçmumus Ls 74 276 apjomâ, un ðâ budþeta izdevumus Ls 102 621 apjomâ, kâ arî ieskaitîja speciâlâ budþeta daïas atlikumu no 2010. gada Ls 34 679 apjomâ.

Konkrçtâk par budþeta sada-li daþâdâm jomâm un iestâdçm rakstîsim nâkamajos laikraksta nu-muros.

Novada doMES Sçdç

Apstiprina budþetu, pieðíir atbalstu, nosaka izcenojumusÐodien sâkas Austrumu Jaunais – Kaía, Zaía, Truða – gads Jaunais gads pçc Austrumu kalendâra bûs Metâla Truða gads, un tas sâkâs, ðodien, 3. februârî 4.30.

Austrumu Jaunais gads sâkas katru gadu citâ datumâ, kas tiek noteikts pçc Saules un Mçness cik-liem, tâ ir otrâ mçness cikla pirmâ diena pçc Ziemas saulgrieþiem. Austrumos ðî iezîmdiena ir ïoti sena, ar milzîgu nozîmi dabâ un cilvçku dzîvç. Enerìçtiski spçcîgâkais laiks. Tâdçï ir tik daudz tradîciju un iespçju kat-ram spçt mainît un uzlabot sa-vu dzîvi. Ðis kalendârs balstâs uz cikliskumu, un visu nosaka Jauns mçness. Tas var bût no janvâra beigâm lîdz februâra vidum. Saskaòâ ar Íînieðu kalendâru pilns cikls ir 60 gadi, kas savukârt sastâv no 5 cikliem, katrâ pa 12 gadiem. Ðos ciklus simbo-liski apzîmç ar kâda konkrçta dzîvnieka tçlu, bet dzîvniekus izvçlas pçc teikas. Dzîvç ðie dzîvnieki izpauþas ar konkrçtâm îpaðîbâm, kas arî nosaka gada enerìçtiku, cilvçku raksturîgâs îpaðîbas un uzvedîbu.

Ðodien austrumu jaunâ gada 1. diena

Brîdis, kad iestâjas Jaunais gads, ir pirmâs Mçness dienas sâkums. Tâtad 4.30. Un ðî – gada pirmâ diena ilgs tikai lîdz 8.01. Bûtu labi, ja mçs pilnâ mçrâ izmantotu tieði ðo brîdi, nozîmîgi telpâs atvçrt vi-sus logus, lai ielaistu Jaunâ gada enerìiju.

Jaunâ gada svinçðanu sâk ar bagâtîgu – kvalitatîvu maltîti. Tas nosaka, cik pârticîgs bûs nâkamais gads. Austrumos lielâkoties tâs ir jûras veltes, kas simbolizç labklâjîbu.

Noder maìisks rituâlsJaunâ enerìijai piemît liels

spçks, tâdçï ðodien un rît jâbût ïoti uzmanîgiem ar to, ko domâ un saka. Jâseko savâm domâm, dar-biem, tâpat arî tam, ko çdam un ar ko komunicçjam. Tieði tâpçc arî radies maìiskais rituâls ar vçlmju rakstîðanu uz sarkanajâm lapâm. Ja esam patiesi un varam labi apsvçrt visu, ko patiesi vçlamies, tad no-teikti jâraksta. Ar sudraba krâsu un sarkanas lapas.

Aizdedzam sveci. Svece var bût mîïâkajâ krâsâ. Var bût pçc gada stihijas krâsas.

Vienmçr laba bûs svece sarkanâ krâsâ, jo sarkanâ enerìçtiski ir spçcîgâka par visâm citâm. 2011. gadâ stihija ir Metâls. Tâtad va-ram izmantot arî sudraba krâsu. Òemam abpusçji sarkanu A4 lapu. Pildspalvas krâsa var bût gadam atbilstoða – sudraba.

jâraksta tikai vienâ lappusçNosacîjums: jâraksta tikai uz vie-

nas lapas, vienâ pusç un pa punk-tiem! 1.;2.;3.... Visu, ko vçlamies, bet konkrçti! Jâizsaka reâli tâda vçlçðanâs, lai pats lietas labâ varçtu kaut ko darît! Jâzina, ar ko, cik bieþi, kâdâ veidâ tas tiks darîts. Un obligâti jâbût râdîtâjam, kas ap-liecina to, ka tas ir noticis. Svarîgi, lai sajûtas akceptç!

Pçc gada cilvçks var arî neatpazît rezultâtu. Var bût tâ, ka iedod ne to, bet tâ vietâ to, kas bûtu vajadzîgâks vai arî pasargâtu no kâda notikuma...

Cik konkrçti rakstîsim, tik konkrçti arî piepildîsies!

Darbîbas. Konkrçtas – satikðu, iepazîðos. Visas secîgâ kârtîbâ. Konkrçti!

Par naudu – rakstît konkrçtu summu, ko vçlas saòemt: cik daudz, cik bieþi, kurâ laikâ, cik reizes. Ja minam, piemçram, vidçji mçnesî n-summu, tad var bût tâ, ka gada sâkumâ saskrien jau minçtâ gada kopsumma, bet pçc tam bûs tukðums... Uzmanîgi sekojam lîdzi rakstîtajam! Ja nav zinâma atalgoju-ma summa jaunajâ darba vietâ, tad rakstâm: ”Saòemt tik daudz nau-das, cik man ir nepiecieðams, lai es varçtu izdarît to un to...” Pârskaitâm to, kas ir svarîgs – mâcîbas, kom-fortabli mâjas apstâkïi, labs uzturs, skaists un labs apìçrbs... konkrçti! Tikai pozitîvo! Nedrîkst piemirst frâzi: ”Un veidot jaunus naudas uzkrâjumus.” Païaujamies!

Rakstît rakstîðanas pçc nav vajadzîgs. Tikai tad, ja jûtat, ka tas ir tas, kas tieðâm nepiecieðams.

Rîsos un aploksnçUzrakstîto liekam sarkanâ

aploksnç, nostiprinâðanas labad apberam ar rîsiem un noglabâjam savas dzîves vietas Dienvidaus-trumos – slçgtâ veidâ (aploksni aizlîmçjam, ieliekam kâdâ kastîtç). Pçc pusgada jau var sâkt skatîties, izvçrtçt, kas no tâ ir piepildîjies. Nâkamajâ gadâ nâkamo lapu lie-kam virsû iepriekðçjai, krâjam no gada uz gadu.

Viskvçlâkâs vçlçðanâs piepildîjumam: òemam perga-menta (cepamo) papîru, atve-ram ðampanieti, uz nelielas papîra lapiòas uzrakstâm savu vçlçðanos, sadedzinâm un pelnus ieberam glâzç ar ðampanieti! Izdzeram!!! Vçlam visu to sirsnîgâko!

Laimîgu Jauno Truða gadu!

Maìiskai dienai, maìiski darbi

6 Reklāma un sludinājumi Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

7Reklāma un sludinājumiCeturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris8 Ziņas

aptauja

Mūsu absolventi

Kâda kïuvusi dzîve, kâ tâ mainîjusies, lielajâ novadâ – tukumâ, dzîvojot? (Ðoreiz aptauja notiek lestenç.)

2. diena (jauns mçness Ûdensvîra zîmç) – pilnîbas rags; visa uzòemðana sevî – gan fiziskajâ, gan garîgajâ nozîmç; jâizvairâs no pârçðanâs, skopulîbas un alkatîbas; ieteicams uzòemt informâciju – nodoties mâcîbâm, pçtîjumiem, ceïojumiem; labi veicas uz-sâktie darbi; sapòi – nenopietni, tiem nevajag ticçt – no 3. februâra 8.01 lîdz 4. februâra 8.13. 3. diena (jauns mçness Ûdensvîra/Zivju (12.25) zîmç) – lçcienam gatavs leopards; pa- sivitâte ir bîstama, tâpçc jâ-rîkojas; gaisâ virmo agresivitâte; jânoskaòojas uz paðaizsardzîbu; spçcîga ir organisma iekðçjâ enerìija; labi sokas ar metâliem saistîti darbi; diena laba tiem, kas aizstâv cildenus mçríus; sapòi reti piepildâs, – no 4. februâra 8.13 lîdz 5. februâra 8.23.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs

iMants (eleKtriíis):

– Neko spoþâku es te, Lestenç, nemanu. Lielâka uzmanîba no valdîðanas tiek veltîta vairâk irlavnie-kiem nekâ mums. Varbût man tikai tâ liekas tâpçc, ka abu pagastu centrs atrodas Irlavâ. Ikdienâ, ðíiet, nekâdu izmaiòu. Pats neesmu ne apbiþots, ne apdalîts. Apkalpoðana uz vietas, kâ bija. Senâk iekðâ bija savs lepnums: ”Mans pagasts. Mana Les-tene…” Tagad?...

roberts allens

(pensionârs,

izpalîdzîgs cilvçks):

– Godîgi sakot, nekâdas atðíirîbas ne-jûtu. Runâ, ka ceïi ir labâki. Man nekâdas braukðanas nesanâk. Vis-pâr nekas labâks nav, bet tâ taèu ir visur. Viss kïûst dârgâks, ne tikai pie mums, Lestenç.

inese (darbiniece

tautas namâ):

– Sliktâk nav. Labâk pagaidâm arî vçl ne. Strâdâju tautas namâ. Cilvçki kïuvuði pesimistiskâki. Pulciòâ priecâties nenâk. Uz pasâkumiem nenâk. Zi-nu, visiem ir grûti. Bçda tad jâliek malâ un vairâk jâpriecâjas, rûpes un rai-zes arî malâ paies. Pagas-ta ïaudîm gribu novçlçt, lai arî turpmâk viòiem darbs bûtu.

anita anÐçvica

(pastniece):

– Atðíirîbu neizjûtu. Diemþçl skola likvidçta, bet ceïi toties labâki. Krietni labâki, nekâ bi-ja. Ar skolu man nav nekâda sakara. Saka – Jaunpils, Slampes skolâ labâk, it kâ. Apgalvot ne-varu.

Jânis vîtols

Jânis vîtols

ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ie-liktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt tukuma, kan-davas, Jaunpils un engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. to paveiksim lîdz izlai-

dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

vânes pamatskolaVânes pamatskolas devîtie –

Santa Balgalve, Laura Bauma-ne, Mârtiòð Bçrziòð, Anta Ezerkal-ne, Dârta Oðeniece, Sintija Puþa, Kristîne Raðmane, Kristaps Ðperliòð, Kristaps Simanoviès un Edgars Au-dze – saka, ka viòi skolâ ir paði izcilâkie un svarîgâkie. Kâ nu ne – ja paši vecâkie!? Vispâr jau esot klusi, lielus traèus netaisa, bet dara tâ, lai ir interesanti gan skolotâjiem, gan

vecâkiem. Visu laiku pieauguðos kâ uz adatâm tur. Neïauj atslâbt. Klasi audzina skolotâja Andra Ei-mane. Andra skolçniem mâca vizuâlo mâkslu. Pçc stundâm aero-biku, tautiskâs dejas. Tukuma rajo-na laikâ Andra vadîja modes deju pasâkumus. Nu vada jaunieðu de-ju kolektîvu «Imuliòa» un skolçnu deju pulciòu. Andra ar savçjiem ir kopâ no pirmâs lîdz devîtajai klasei. Audzinâmie gan diez ko dejotîgi neesot, bet izlaidumâ gan danci viesulî sagriezîs, ilgi bûs ko atcerçties.

nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Jaunâkajâ þurnâlâ

«ir» lasietEs bûðu Emîls DârziòðAizvadot mûþîbâ talantîgo

mûziíi Mârtiòu Freimani (1977—2011), viòa draugi atklâj, kâ sapratuði, ka ”lielo bçrnu” nav iespçjams nosargât. Mûziíi sagrâva gripas izraisîta smaga elpceïu saslimðana un bija nomocîjusi ak-nu problçma – tâs netika galâ ar alkohola intoksikâciju.

Par Andri nav jâsarkstViòam nebija jâdzenas pakaï

Jçkabpils laupîtâjiem, bet, uzzinot par uzbrukumu, inspektors Andris Znotiòð nekavçjoties devâs palîgâ kolçìiem. Andris gribçja ìimeni un bçrnus, bet ìimenes mâja pa-lika neuzcelta. Krituðâ policista krustmâte, mîïotâ sieviete un dar-ba kolçìi piemin Andri ar atmiòu stâstiem.

Alfâ neaudzina bandîtusRîgas policijas ðefs Ints Íuzis

neplâno izformçt specvienîbu Al-fa, taèu pçc ciniskâs laupîðanas Jçkabpilî tâs vârds ir tik sasmçrçts, ka paði policisti to vairs negrib paturçt. Tikmçr izmeklçtâji meklç atbildi uz jautâjumu, vai Jçkabpils laupîtâjiem ðis bija pirmais vai jau kârtçjais ”reids”.

Atslçgt sveðoÍînieðu valodas un filozofijas

pçtnieks Kaspars Eihmanis atklâj, ar ko eiropieði spçj nokaitinât íînieðus un kâ mûsdienu latvietim ikdienas gaitâs var palîdzçt Senâs Íînas teksti.

Eiropas dîvainais pârîtisAngelas Merkeles un Nikolâ

Sarkozî domstarpîbas ir ne tikai divu politiíu attiecîbu drâma – tâs daudz ko pasaka par Vâcijas un Francijas „laulîbu”, kas var beig-ties ar ðíirðanos.