Cik neatkarîgs ir deputâta balsojums?Rûta FjodoRova

Manuprât, vajadzçtu rosinât mai­nît likumu un liegt bût ievçlçtiem par paðvaldîbas deputâtiem tos ïaudis, kas vada paðvaldîbas iestâdes. Un ievçlçðanas gadîjumâ viòiem bûtu jâizvçlas: bût par paðvaldîbas deputâtu vai ðîs paðvaldîbas iestâdes vadîtâju. Zinu, ka tûlît man radîsies oponenti, un, jâatzîst, arî paðai ðis rosinâjums ðíiet ne tik ïoti viennozîmîgs. Sabiedriski aktîvi, sabiedrîbas labâ strâdât griboði, ga­na izglîtoti un visâdi citâdi nevaino­jami deputâtu kandidâti jau arî ne­maz tik viegli nav atrodami. Un kuru gan citu vçlçt, ja ne, piemçram, sko­las direktoru, kurð skolâ, sabiedrîbâ, attiecîgâ pagastâ un novadâ ir visnotaï cienîjams, izglîtots cilvçks? Kaut gan tajâ paðâ laikâ jâteic, ka gribçtâju bût deputâtos arî nekad nav trûcis... Jâ, no malas skato­ties, ðíiet, ka bût labam deputâtam ir vienkârði un paðsaprotami. Visas problçmas acu priekðâ, labi zinâmas un it kâ – arî saprotamas. Diemþçl dzîvç viss ir savâdâk. Un ne jau ti­kai tâpçc, ka deputâti bûtu kâdi rûdîti nelieði. Bet nereti, kâ jau tas politikâ gadâs, intereses saduras. Problçmâm nav tikai viena vienîgâ pareizâ risinâjuma, deputâtiem nâkas par kaut ko izðíirties, turklât mçìinot saskatît kaut daþus gâjienus uz priekðu. Izvçrtçjot lçmumu ie­tekmi nâkotnç un arî iespçjas, ka ar viòu balsîm kâds manipulç. Ja deputâta pienâkumiem pievçrðas nopietni un atbildîgi, tad dzîve ir vi­sai saspringta. Un reizçm, strâdâjot ðâdâ situâcijâ, laika gaitâ aizmirs­tas cilvçks – nodokïu maksâtâjs, kura labâ deputâtam patiesîbâ ir jâstrâdâ, bet parâdâs nez kur radu­sies pârâkuma apziòa. Un tad nu iznâk, ka deputâts labâk zina, kurâ veikalâ cilvçkam jâiepçrkas, ku­ra skola jâapmeklç, kâ vispâr ra­diem un kaimiòiem jâdzîvo... Ðâdos gadîjumos it kâ palîdz valstî no­teiktie likumi, kas ïauj nelikumîgi pieòemtos lçmumus pârsûdzçt, kas neïauj pieòemt paðvaldîbâ pretlikumîgus saistoðos noteiku­mus un tamlîdzîgi. Taèu ir vçl kâda problçma – cik patiesi neatkarîgs ir deputâta – paðvaldîbas iestâþu vadîtâja – balsojums? Vai deputâts, kurð apzinâs, ka algu viòam maksâ un amatu uztic paðvaldîba, ka domes priekðsçdçtâjs un arî izpilddirektors ir viòa priekðnieki, nepiecieðamîbas gadîjumâ ir gatavs nostâties opozîcijâ, lai aizstâvçtu sava vçlçtâja intereses? Ðâdâ situâcijâ taèu izdevîgâk ir lieki nediskutçt un nodroðinât paðam sa­vu pastâvçðanu, tâ sakot, lieki ne­izlecot. No ðâda viedokïa skatoties, paðvaldîbas iestâdes vadîtâjs, arî ie­rindas darbinieks nekâdi nevar bût neatkarîgs deputâts, kurð vienmçr gatavs aizstâvçt savu vçlçtâju inte­reses.

FO

TO -

Jān

is V

ītols

RedakCijas sleja

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 23 (1584) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris www.ntz.lv

Ceturtdienas sarunas

Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni

28444558 jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste

Liena Trēde

jânis vîtols

Otrdien, 22. februârî, Kanda-vas internâtvidusskolâ notika vides pçtnieku forums «Skolçni eksperimentç», kura dalîbnieki râdîja zaïus, dabai draudzîgus darbus.

Forumâ piedalîjâs komandas no èetrâm novada skolâm: Kandavas internâtvidusskolas, Zemîtes, Zan­tes un Vânes pamatskolâm. Ðis ir valsts mçroga pasâkums. Kandavâ

to rosinâja novada izglîtîbas pâr­valde, bet gatavu dabûja in ternât­vidusskolas bioloìijas skolotâja, ar dabu saistîts zaïð cilvçks – Eli­ta Lavrinovièa.

Skolâ ir labi iekârtots bioloìijas ka­binets. Ðeit ne jau pirmo reizi notiek daþâdi pasâkumi par, ap un kopâ ar zaïo draugu. Bçrni cçla gaismâ, râdîja, stâstîja daþâdus eksperimen­tus, kurus veikuði bioloìijas stundâs, brîvajâ laikâ. Visi tie bija visnotaï in­teresanti, kaut arî par vienkârðâm lietâm, kuras mums lîdzâs, visapkârt.

Zemîtnieks Mârtiòð Baumanis izpçtîjis dzeramâ ûdens kvalitâti ciematâ. Ûdens pârsvarâ Zemîtç esot labs, vienîgi «Podziòu» mâjas akâ ne tik labs. Mârtiòð dzîvo «Zemgaïos». Ûdens tur esot rûsains, un to neva­rot izmantot veïas mazgâðanai. Paðu lietoðanai, pârtikâ òem ûdeni no tuvçjâ avotiòa.

Krista Keðkina un Lîga Ðvarca no Kandavas internâtvidusskolas uzskatâmi parâdîja, kâ zaïais augs tiecas pretî saulei. Auga sçklas ie­vietotas starp diviem stikliem. Tâs

sazaïojuðas. Ik pa laikam to gro­zot, augu asni izveidojuði zigzagus. Tas nu ir skaidrs – augs pretî sau­lei tiecas.

Renârs Rosickis no Zantes pa­matskolas pârçjiem parâdîja, kâ no­skaidrot koka mûþu, pieaugumu. Renâra tçvs ar motorzâìi saðíçlçjis pârdesmit daþâdu kokus. Renârs râdîja, stâstîja. Klâtesoðie skaitîja koku gadskârtas. Tâ novada bçrni iepazinâs ar zaïo draugu. Viens ot­ra veikumu padusç òçma lîdzi uz mâjâm. Tur atkal to cels saulîtç.

kas mûs zaïus dara?

Renârs Rosickis no Zantes pamatskolas pârçjiem parâdîja, kâ noskaidrot koka mûþu

Otrdien, 22. februârî, Praviòu pamatskolâ notika vecâku sapulce, kurâ skolçnu vecâki izvaicâja Tumes un Degoles pa-gasta pârvaldes vadîtâju Lidiju Legzdiòu.

Lai arî sarunâs netrûka emoci­ju, vecâku vçlme bija viena – no­skaidrot, kas ar skolu notiks pçc slçgðanas, kâ septembrî bçrni tiks uz citâm skolâm un, galvenais, kâ bçrnus tajâs uzòems, ja jau lîdz ðim

lielâkâ daïa aizgâjuðo bijuði spies­ti Praviòâs atgriezties. Tam iemesli bijuði daþâdi, bet galvenais – citâdos nepieòem. Runâjot par ðo jautâjumu, vecâkiem acîs asaras. Daþiem zinâms arî bçrnu viedoklis – ja nav Praviòu, uz citâm skolâm neieðot! To, ka tas nav risinâjums, saprot vecâki, bet – ko darît ar bçrniem? Sâpîgs, nepelnîts un negodîgs bi­jis arî Izglîtîbas pârvaldes un domes pârmetums, ka, cînoties par sko­las palikðanu, skolotâji domâjot par

savâm un vecâki par savâm çrtîbâm, tikai ne par bçrniem...

Sanâkuðie apliecinâja, ka sa­vas skolas palikðanas dçï bûtu ga­tavi cînîties arî turpmâk, un, lai ko arî kâds nedomâjot, tas notiktu tikai bçrnu dçï. Vairâk par ðo sanâksmi un jautâjumiem, kas tajâ tika uzdo­ti domei un Izglîtîbas pârvaldei un uz kuriem skolas kolektîvs tâ arî ne­esot saòçmis atbildes, lasiet sestdienas laikrakstâ.

agita Puíîte

Praviòu skola vçl cînîsies

2

FO

TO -

Mār

tiņš

Pur

viņš

Ziņas Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216 Fakss : 63125022

Mob. : 28338989, 28444558

E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

Latvijā un pasauLē

MeLnā hronika

Otrdien, 22. februârî, Latvijas Nacionâlajâ teâtri klâtienç un TV3 kanâla tieðraidç (ar divu stundu novçloðanos) jau 15. reizi tika pasnieg-tas Latvijas Mûzikas ierak-stu gada balvas (LMIGB). Ðogad 16 nominâcijâs. Balvu nominâcijâ «Labâkais akadçmiskâs mûzikas al-bums» saòçma tumenieks, pasaulslavenais pianists Ves-tards Ðimkus par albumu ar Pçtera Vaska klavierciklu «Gadalaiki».

Vestards ðajâ balvai nominçts pirmo reizi un izvilcis arîdzan laimîgo lozi. Visnotaï interesan-ti, ka balvu Vestardam pasniedza autorallisti Andris, Kaspars un Ar-mands Ðimki. Tiesa – kâ atzina pats Vestards – ar autobraucçjiem viòam gan neesot nekâdas radnie-ciskas saiknes.

Kâ jau ðâdâs svinîgâs reizçs pienâkas, protams, pateicîbas vârdi. V. Ðimkus pateicâs vi-siem, kas ðo klavierkoncer-tu “nogâdâjuði” kompaktdiska veidâ, jo paðam neesot skaidrs, kâ ðâds process notiek. Vien piebilda, ka îpaðu paldies grib teikt par klausîtâju krekðíu likvidçðanu ierakstâ, kas ir gluþi vai neatòemama dzîvâ ieraksta sastâvdaïa. Kâ arî ieteica ðo al-bumu neklausîties, braucot pie auto stûres, jo: ”Tâ vietâ, lai no Tukuma nokïûtu vien lîdz Rîgai, jûs, visticamâk, varçtu attapties jau Tallinâ…”

vestardam Ðimkum – Latvijas Mûzikas ierakstu gada balva

Vestards klausîtâjus un skatîtâjus priecçja arî ðajâ pasâkumā – lai arî klavierspçle, ðíiet, bija viens mirk-lis, toties tik virtuoza, ka gaviles un uzslavas saucieni zâlç nespçja vien norimt.

LMIGB ir pasâkums, kurâ tiek atspoguïoti sasniegumi un notikumi latvieðu mûzikâ

iepriekðçjâ gada laikâ. Ðis ir te-ju vienîgais pasâkums latvieðu mûzikas dzîvç, kur tiek apbal-voti visu þanru iepriekðçjâ ga-da labâkie mûzikas ieraksti, ku-rus izvçrtç profesionâla þûrija. Veiksmîgâkos mûziíus apbal-vo greznâ koncertceremonijâ, kur uzstâjas populârâkie

mâkslinieki, debitanti un viesi. Bet sabiedrîbâ pazīstamas per­sonîbas nominâcijâs pasniedz balvas to ieguvçjiem. Ðogad ce-remoniju pçc pâris gadu pauzes atkal vadîja Andris Freidenfelds jeb Fredis.

Zane viMbuLe

Fredis: “Kur jūs vēl redzēsiet tik daudzus Šimkus vienkopus?”

No 21. lîdz 24. februârim Tu-kuma policijas iecirknî reìistrçti 29 notikumi un noformçti 40 administratîvo pârkâpumu pro-tokoli; tai skaitâ 1 par automaðînas vadîðanu reibumâ, 2 par emocionâlu vardarbîbu pret bçrnu, 1 par vieg-lu miesas bojâjumu nodarîðanu un 1 par pârkâpumu maksâtnespçjas procesâ. Reìistrçts 1 ceïu transpor-ta negadîjums bez cietuðajiem.

18. februârî14.05 Tukuma novada Pûres

pagastâ pie mâjas aizturçts kâds pârâk iereibis 1957. gadâ dzimis vîrietis.

21. februârî8.00 Zantç, Skolas ielâ, kâds

1952. gadâ dzimis vîrietis ar automaðînu SAAB izraisîjis sadursmi

ar automaðînu VW GOLF, kas brau-ca pa galveno ceïu. Cietuðo nav.

8.30 Tukumâ, Baloþu ielâ, uzlauz-ti trîs pagrabi un no viena nozagtas mantas. Uzsâkts kriminâlprocess.

19.15 Tukumâ, Raudas ielâ, veikalâ kâds 1965. gadâ dzimis vîrietis mçìinâjis nozagt skûðanâs aparâtu «Gillete» Ls 4,99 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

22. februârîTukumâ, Telegrâfa ielâ,

pagaidâm nenoskaidrota perso-na nodarîjusi miesas bojâjumus 1979. gadâ dzimuðam vîrietim. Uzsâkts kriminâlprocess.

7.15 Tukumâ, Pils ielâ, automaðînai CITROEN BERLINGO bojâtas vadîtâja puses durvis.

9.40 Kandavâ, K. Mîlenbaha vidusskolâ, no sporta ìçrbtuves nozagts tâlrunis «Samsung». Uzsâkts kriminâlprocess.

10.00 Tukumâ, Jelgavas ielâ, automaðînai MAZDA nolauzts atpakaïskata spogulis.

14.00 Jaunsâtu pagastâ automaðînai MAZDA noskrûvçti divi riteòi.

15.45 Tukumâ, Raiòa ielâ, veikalâ «Dârta», kâds 1948. gadâ dzimis vîrietis mçìinâjis nozagt «Trîs grau-du» degvîna pudeli (0,7l).

18.10 Tukumâ, Raudas ielâ, aizturçts kâds 1984. gadâ dzi-mis vîrietis, kurð reibumâ vadîja automaðînu VW GOLF. Izrakstîts administratîvâ pârkâpuma proto-kols.

Ziòas sniedZa janeks bahs

un diâna purviòa;

apdarinâja

vents dubrovskis

Protesti un kuìoðanai nelabvçlîgi laika apstâkïi

Pusstundu neraþos alkoho­lu. Protestçjot pret valdîbas plâniem celt akcîzes nodokli stiprajam alko-holam, alkohola raþotâju un tirgotâju apvienîbas «ARTA» biedri ðodien plânojuði uz pusstundu (no 9.00 – 9.30) pârtraukt alkohola raþoðanu. Protesta akcijâ tiks pilnîbâ apturçta uzòçmumu darbîba – raþoðana, nestrâdâs specializçtie dzçrienu tirdzniecîbas veikali, tiks apstâdinâts biroju un izplatîtâju darbs. Kopumâ plânots, ka protesta akcijâ iesaistîsies vairâk kâ 1500 nozares darbinie-ku. Nozares uzòçmumi uzskata, ka valdîba, plânojot celt akcîzi, klaji ignorç realitâti – akcîzes ieòçmumi stipro alkoholisko dzçrienu segmentâ krîtas gads no gada, tâdçï valsts budþetâ pienesumu tie nenesîs. No-zares reakciju un viedokli atbalsta arî Latvijas Tirgotâju asociâcija.

Lûdz palîdzçt lauzt ledu. Jau rakstîjâm, ka biezâs ledus segas dçï Rîgas lîcî iesaluði vairâki kuìi un ka ar ðo situâciju Rîgas brîvosta netiekot galâ. Lîdz ar to brîvostas pârvalde lûdz Latvijas valdîbu, îpaði Satik-smes ministriju, uzòemties atbildîbu krîzes situâcijas risinâðanai starpvals-tu lîmenî, lai neciestu ostâ strâdâjoðie uzòçmumi. Rîgas jûras lîcî patlaban kopumâ iesaluði 34 kuìi, un uzòçmçji norâda, ka situâcija ir ârkârtîgi sma-ga. Daþi kuìi ledû ir iesaluði jau kopð 13.februâra, un drîz var izvei-doties situâcija, ka tiem beigsies deg-viela, bet komandâm – pârtika un ûdens, treðdien ziòo laikraksts «Die-nas Bizness». Uzòçmçji pârmet ostai sliktu vienîgâ ledlauþa «Varma» dar-ba organizçðanu, un tiek runâts par to, ka ðâda situâcija apdraud Rîgas brîvostas konkurçtspçju un liek kra-vas novirzît uz citâm ostâm.

Kadafi mierîgâ ceïâ neatkâp­sies. Kopð pagâjuðâ otrdienâ, se-kojot citu musulmanisma valstu pa-raugam, arî Lîbijâ sâkâs protesti pret pastâvoðo varu, tiek lçsts, ka bojâ gâjuði jau 300 – 1000 civiliedzîvotâju. Un starptautiskie eksperti paredz, ka Lîbijâ situâcija neatrisinâsies, tâ kâ Tunisijâ un Çìiptç, kur ilggadçjie val-stu vadîtâji atkâpâs labprâtîgi. Laik-raksts «Times» raksta, ka Lîbijas vado-nis Kadafi, paredzot, ka varu atgût, iespçjams, neizdosies, jau pavçlçjis mînçt valstî esoðos naftas vadus un citus svarîgus objektu, tâdçjâdi pavçsto – “vai nu es, vai haoss!”. Tiek arî ziòots, ka paðlaik Kadafi uzticîgie spçki kontrolç situâciju galvaspilsçtâ Tripolç, taèu zaudçjuði varu pâr valsts austrumu reìioniem. Viòð savâ uzrunâ aicinâja uz cîòu pret protes-tantiem un solîja “cînîties lîdz pçdçjai savas asins lâsei”.

interneta portâLus

pârLapoja Liena trçde

Jo aukstâks paliek, jo vairâk problçmu parâdâs

3

FO

TO -

Agi

ta P

uíîte

Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Treðdien, 23. februârî, Tukuma muzejs noslçdza lîgumu ar Eiropas Parlamenta deputâti Sandru Kalnieti par sadarbîbu starptautiskas ceïojoðâs izstâdes veidoðanâ «Sibîrijâ rakstîtas vçstules uz bçrza tâss». To finansçs EP Tautas partiju grupa.

Kâ pastâstîja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, gatavojo-ties ðai izstâdei, Sibîrijas vçstules, kas pçrn tika iekïautas UNESCO nacionâlajâ reìistrâ, kïuvuðas par vienu no svarîgâkajiem muzeja darbiem, jo prasa lielu pçtniecisku ieguldîjumu: “Lai arî lîgumâ ar UNESCO paredzçjâm, ka ðâda

Vakar, 23. februârî, Tukuma novada dome rîkoja preses konferenci, kurâ paðvaldîbas, SIA «Tukuma siltums» un SIA «Tukuma nami» vadîba þurnâlistiem stâstîja par raduðos situâciju siltuma padevç Tukuma pilsçtâ.

Lai pabeigtu apkures sezonu, jâtaupa

Paðvaldîbas vadîtâjs Juris Ðulcs atzina, ka preses konferen-ce sasaukta tâpçc, lai ar preses palîdzîbu iedzîvotâjiem skaidrotu, kâpçc ir sliktâka situâcija ar apkuri no centrâlâs katlu mâjas un kâpçc daudzâs mâjâs ir mazâk siltuma.

Juris Kancâns, SIA «Tukuma siltums» valdes loceklis:

– Mçs dodam samazinâtu sil-tuma daudzumu, lîdz ar to ir lie-las grûtîbas apsaimniekotâjam – iedzîvotâji viòu bombardç. Kâpçc tâ notiek? Lieta tâda, ka ðî nejaukâ ziema atstâjusi iespai-du uz meþiniekiem un koksnes pârdevçjiem. Ir problçmas dabût ðíeldu, tâ ir sniega pilna. Ðodien, lai noturçtu temperatûras grafi-ku, bûtu jâsaraþo par trim me-gavatiem vairâk. Tâ kâ to var izdarît tikai ar mazutu, diennaktî tas prasîtu papildus Ls 3000. Tâ kâ tarifs nav mainîjies, bet ce-nas visam auguðas, esam spies-ti taupît. Jâ, cilvçki teiks, redz, viòi taupa savâm algâm. Varu pa-skaidrot, ka mûsu algas nosaka dome.

– Bet ir taèu paredzçts bûvçt jaunu ðíeldas katlu mâju. Vai, nesaòemot vajadzîgas kvalitâtes ðíeldu, spçsim nodroðinât Tukumâ apkuri?

– Bet mazuts jau paliks...– Tad kâda jçga no jaunâs

katlu mâjas, ja paliek mazuts. Jûs taèu teicât, ka jaunâs katlu mâjas dçï iedzîvotâjiem tarifs neaugs, jo bûvniecîbas izmak-sas aizstâs tarifâ iekïautâs mazuta izmaksas...

J. Kancâns:– Protams, ðíelda ir daudz

lçtâka nekâ mazuts. Patlaban ar ðíeldu nodroðinâm 10 megavatus, kopâ ar jauno katlu mâju jauda bûs 20. Lai saprastu – ðodien strâdâjam

ar vairâk nekâ 15 megavatu jaudu, taèu mums vajadzçtu – 18.

J. Ðulcs: – Jautâjums – vai vajag? Jau div-

reiz pirkâm mazutu – pâri 1000 t; ja netaupîsim, bûs jâpçrk vçl. Iedzîvotâjiem jâsaprot – neesam pieòçmuði lçmumu, ar kuru «Tuku-ma siltums» var nekurinât, bet gan – ka pieïaujam siltuma padeves grafi-ka neievçroðanu. Brîþiem starpîba ir septiòi grâdi, brîþiem – mazâk. Vai pârkurinât visu mâju, lai atseviðíus dzîvokïus ar siltumu nodroðinâtu? Varbût labâk pirmajos, piektajos stâvos un gala dzîvokïus iedzîvotâji ar elektrîbu var piesildît?

– Diez vai tarifa pieauguma apstâkïos ir pareizi mudinât cilvçkus sildîties ar elektrîbu...

– Es gribu teikt, ka mûsu dienes-ti pârbaudîs tos dzîvokïus, no ku-riem saòemtas sûdzîbas. Taèu ai-cinu cilvçkus saprast, ka pirkt vçl mazutu, kad parâdi ir pieauguði... Tas ir mîts, ka tie iedzîvotâji, kas par komunâlajiem pakalpoju-miem maksâ, nosedz pilnîgi vi-sas izmaksas, tai skaitâ maksâ par nemaksâtâjiem.

Maksâ labi, bet parâdi, vienalga, lieli

– Bet uzòçmçju sanâksmç jûs, Ðulca kungs, teicât, ka 95% februârî (par janvâri) izrakstîto rçíinu iedzîvotâji ir samaksâjuði.

– Tieðâm, februârî par janvâri samaksâts bija izcili, par to paldies iedzîvotâjiem. Bet ir vçl parâda daïa, ko nevar neòemt vçrâ.

Uldis Eglîtis, SIA «Tukuma na-mi» valdes priekðsçdçtâjs:

– Bija izrakstîti rçíini par Ls 133 000, bet samaksâti Ls 129 000.

– Bet kopçjais parâds ir kâds?

J. Ðulcs:– Mçs rçíinâm, ka parâds ir 36%

no vienas apkures sezonas izdevu-miem – pagâjuðâs sezonas izdevu-mi bija Ls 1 600 000. Tagad parâds par siltumu paðvaldîbas çkâs ir Ls 257 000.

J. Kancâns: – Un vçl Ls 50 000 ir parâds

par tiem, kuri nedzîvo paðvaldîbas apsaimniekotâs mâjas, vienai mâjai – nesaukðu vârdâ – parâds ir Ls 20 000.

Vçstules uz bçrza tâss – starptautiskâ izstâdç izstâde bûtu jâveido, lîdzekïu tam nebija. Tagad ar S. Kalnietes atbal-stu tas kïuvis iespçjams. Mçs vei-dosim 12 planðetes, no kurâm kat-ra stâstîs par konkrçtas vçstules rakstîtâju vai saòçmçju, papildus bûs pieliktas gan fotogrâfijas, kas ilustrçs ðos cilvçkus, gan bilde no pilsçtas, kur cilvçks atgriezâs no izsûtîjuma.” S. Kalniete stâstîja, ka par vçstulçm uz bçrza tâss uzzinâjusi pavisam nejauði un nolçmusi, ka tâs noteikti bûtu jârâda un par tâm jâstâsta daudz plaðâk, tâpçc sazinâjusies ar Tuku-ma muzeju, kas bijis gatavs rîkot ðâdu izstâdi. Tâ nu sanâcis, ka gaisâ virmojoðâs idejas satikuðâs.

S. Kalniete stâstîja, ka viòas mamma pçc izsûtîjuma atgriezusies

Par ðíeldas piegâdi un kvalitâti

– Jau pieminçjâm, ka ir problçmas ar ðíeldas piegâdi un kvalitâti.

Mâris Rudaus-Rudovskis:– Mums ir jâdomâ pilnîgi cits

ðíeldas iepirkuma mehânisms. Tik-ko uzbûvçja katlu mâju 2002. gadâ, bija viens piegâdâtâjs, bet cilvçki mûs çda nost, ka ierobeþojam kon-kurenci. Tagad aicinâm uzòçmçjus, piemçram, uz pagastiem vest kaut vai puskubikmetru, bet nav nevie-na. Kvalitâte ir otrs jautâjums – ie-pirkt pçc kaloritâtes.

J. Ðulcs:– Bija laiks, kad mazie uzòçmumi

pârdeva lçtâk, bet viens lielais uz-pirka un mums pârdeva dârgâk, tâpçc gâjâm uz demokrâtiju – iepirkumâ noteicâm, ka òemsim ðíeldu no visiem septiòiem vai astoòiem piegâdâtâjiem. Bet tagad, kad mums to vajag, piegâdâtâji sa-ka: “Meþâ netieku, ðíeldu atvest nevaru.” Mums jau labâk no tâ ne-paliek...

M. Rudaus-Rudovskis:– Konkursâ bijâm izvirzîjuði

prasîbu, ka piegâdâtâjam jâbût ðíeldas uzkrâjumam; visi teica, ka bûs, tagad izrâdâs – nav. Jau ta-gad jâdomâ par uzkrâjumu, taèu tas sadârdzinâs cenu. Jaunajâ kat-lu mâjâ liksim tâdas iekârtas, kas no viena un tâ paða kurinâmâ dau-dzuma dos par 20% vairâk siltu-ma.

– Bet, ja ðíelda bûs kvalitâtîva, atdeve no vienas kurinâmâ vienîbas bûs daudz lielâka nekâ tagad, kurinot ar sniegu...

J. Kancâns: – Ar sniegu jau nekurina... Ir

gan gatera ðíelda, meþa ðíelda...– Celmu ðíelda... – To mçs principâ neòemam,

jo tai klât zeme. Lielas iespçjas izvçlçties patiesîbâ jau nav. Ziniet, 2002. gadâ gateri bija pilni ar ðpriku kaudzçm, bet tagad – nekâ.

– Cik viena megavata saraþoðanai ðíeldas vajag?

– 1,7 m³ ðíeldas un 131 kg ma-zuta, kas ðobrîd maksâ Ls 390 tonnâ.

– Vai domâts par lielâku glabâtavu?

– Tad tikai atklâtâ laukumâ, jo uz vietas nav tâdu iespçju.

– Un kâ tad îsti ir ar to kvalitâtes laboratoriju.

– Ka tikai bûtu, kam to kvalitâti noteikt... Mitruma noteikðanai aparâts ir, bet ziemâ to neizmanto, jo mums jâpieòem tas, kas ir.

M. Rudaus-Rudovskis:– Kvalitâti kontrolç tâ: no kat-

ras kravas vairâkâs vietâs òem pa-raugus, ieber aparâtâ, kurð pasa-ka, kâda ir iespçjamâ siltumatde-ve, un atbilstoði tai arî maksâ. Un tâ – katrai kravai.

J. Kancâns:– Diennaktî ienâk reizçm – di-

vas, reizçm 15 kravas, katrâ – ap 90 m³... To nemaz nevar izdarît.

– Bet ja iedzîvotâjam no sava maciòa par siltumu jâmaksâ, viòð grib, lai siltuma raþotâjs bûtu padomâjis par kurinâmâ kvalitâti...

– Ja runâjam par maksu, neesam palielinâjuši tarifu, pieaudzis tikai patçriòð.

Par to, ka mâjas jâsiltina U. Eglîtis:– Gribu uzsvçrt, ka tieðâm ap-

kure netiek nodroðinâta atbilstoði temperatûras reþîmam un lîguma nosacîjumiem. Paldies «Tuku-ma siltuma» direktoram, ka viòð to atzîst. Taèu ne jau tâ var domât – ja daudzdzîvokïu mâjâs vidçjie dzîvokïi vçl nesalst, tad var atïauties nekurinât un temperatûras grafiku samazinât... Kâ saprotu, ðajâ brîdî «Tukuma siltums» vçlas ietaupît mazutu un ðíeldu un kurina ar pazeminâtu temperatûras grafiku. Tâpçc arî dotajâ mirklî regulçðanas iespçju nav – kâdu siltumu padod, ar to arî nodroðina siltuma padevi. Protams, çkâs ir dzîvokïi ar daþâdu tehnisko stâvokli; gala dzîvokïi, apakðçjo, augðçjo stâvu dzîvokïi

atðíiras no tiem, kas atrodas mâjas vidû, tâpçc komforta sajûta tajos bûs citâdâka, respektîvi – bûs aukstâks. Gaisa temperatûra dzîvoklî atkarîga arî no siltuma zudumiem.

– Ja nebûs siltuma, mâjas iz-sals...

J. Ðulcs:– Tâs izsals tik un tâ.M. Rudaus-Rudovskis:– Tâs neizsaltu, ja bûtu siltinâtas

no ârpuses. J. Ðulcs:– Te bûtu vietâ atgriezties pie

jautâjuma, kuru kurinâmais vien neatrisinâs, tâtad pie siltinâðanas. Internetâ raksta, ka pilsçta ne-ko nedomâ un nedara, bet mçs pieðíîrâm Ls 20 000, lai izstrâdâtu tehniskos projektus mâju silti-nâðanai. Tikai paðvaldîba nevar mâjas iedzîvotâju vietâ pieòemt lçmumu to darît.

– Kurâm mâjâm projektus izstrâdâja?

U. Eglîtis:– Kurzemes ielai 20, Kurzemes ie-

lai 22, Kurzemes ielai 4, Spartaka ie-lai 16, Spartaka ielai 16a. Ir parei-za atziòa, ka çkas ir jâsiltina. Mçs to darâm ikdienâ – ir nosiltinâti bçniòi mâjâm Spartaka ielâ 3, Kurzemes ielâ 16, Kurzemes ielâ 18, Kurzemes ielâ 14, Lauku ielâ 2, Strçlnieku ielâ 37, Kalçju ielâ 1, paðreiz strâdâjam Spartaka ielâ 11, Lauku ielâ 4. Visâs ðajâs çkâs augðçjos dzîvokïos pçc siltinâðanas par 4 grâdiem paaugstinâjâs istabas temperatûra. Lîdz ar to siltuma ietaupîjumi ir bûtiski, tikai ðî saruna nebija mûsu preses konferences mçríis. Mums ir svarîgi pateikt, ka mâjas nekurina pçc grafika, lai ietaupîtu, papildus nepirktu mazutu un lieki netçrçtu lîdzekïus...

LAPPuSI SAgATAVojA

AgitA Puíîte

1949. gadâ un vienîgâ vieta, kur drîkstçjusi apmesties, bijis Tukums, lai gan lîdz izsûtîjumam dzîvojusi Jûrmalâ. Tieði tâpçc saistîba ar Tu-kumu viòai ïoti nozîmîga.

Starptautiskâ izstâde 14. jûnijâ tiks atklâta Eiropas parlamenta çkâ Briselç, tâpçc planðetes tiks veidotas angïu un franèu valodâ, savukârt izstâdîðanai Latvijâ – latvieðu un angïu valodâ.

Tukuma muzeja direktore Agrita ozola

rāda planšetes paraugu Eiropas parlamenta

deputātei un izstādes idejas atbalstītājai Sandrai Kalnietei

4 Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Ðîs nedçïas nogales kultûras pasâkumi

25. februârî 19.00 Valdeíu kultûras namâ pirmoreiz kopîgâ saviesîgâ pasâkumâ pulcçsies novada mednieku kolektîvi.

26. februârî 12.00 Cçres amatierteâtra izrâdi A. Bankas «Sausâ lapa» varçs noskatîties Cçres pamatskolâ. 19.00 Kandavas kultûras namâ Rièi un Annas Dri­bas jaunâ kopîgi sagatavotâ prog­ramma «Mûzikas krâsas». Notiek biïeðu iepriekðpârdoðana. 22.00 Vânes kultûras namâ Mîlestîbas balle, kur pirmâs 50 biïetes bûs iespçja iegâdâties lçtâk!

27. februârî 12.00 multfilmu ciklu «Jautrie lâcîði» demonstrçs Zantes kultûras namâ. Ieeja – bez maksas. 14.00 – sporta spçïu pçcpusdiena bçrniem Valdeíu kultûras namâ.

Kandavas novada èempionâts basketbolâ

28. februârî 18.00 Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas sporta zâlç sacentîsies komandas «Kandava 86» un «Dzîvesprieks», bet 19.30 Valsts Kandavas lauksaimniecîbas tehnikuma sporta zâlç – «Baloni» un VKLT.

Dzimtsarakstu nodaïa ziòo

No 16. lîdz 22. februârim Kanda­vas novada dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçta viena jaundzimusî – Es­tere. Mûþîbâ aizgâjuði divi kandav­nieki – Arnolds Gailîtis (1927) un Pçteris Mâlnieks (1944).

Katram savs vaïasprieks, arî vîrieðiem

Vakar, 23. februârî, ko senâk bija pieòemts neformâli dçvçt par Vîrieðu dienu, Kandavas kultûras nama galerijâ «Vçjspârns» varçja aplûkot savdabîgu izstâdi, proti, «Vîrieðu vaïasprieki». Netradicionâlâs iz­stâdes idejas autore ir Kanda­vas novada amatnieku biedrîbas «Pûralâde» vadîtâja Aiva Valdma­ne. Un izstâde tapusi, uzrunâjot novada vîrieðus popularizçt sa­vus vaïaspriekus. Aicinâjumam atsaucâs 12 drosmîgi stiprâ dzi­muma pârstâvji. Visplaðâkajâ klâs tâ izstâdç apskatâmas medîbu trofejas, ar kurâm lepo­jas Zemîtes, Vânes un Kandavas medîbu kolektîvi. Turklât izstâdç aplûkojami kâda makðíernieka lomi, kas pârtapuði trofejâs, lie­liska ðíiltavu kolekcija, senu ro­tu komplekti un citas, ar vîrieðu vaïasprieku saistîtas lietas un lietiòas. Izstâde bûs apskatâma lîdz 9. martam, bet tâs noslçgumâ paredzçta kopîga izstâdes autoru tikðanâs.

Ziņas

Melnâs rokas nezinâmie darbi

Kâ vçsta sâkotnçjais sçdes dar­ba kârtîbas projekts, pavisam ðodienas sçdç paredzçts izskatît 31 jautâjumu, bet, sprieþot pçc deputâtiem atsûtîtâ sçdes proto­kola projekta, izskatîðanai izvirzîti vçl divi jautâjumi. Tâdi, kas komi­teju sçdçs noraidîti. Viens no tiem – novada apbalvojumu nolikums un ìçrboòa skice, ko komitejâ lçma tâlâk iesniegt izvçrtçðanai Valsts Heraldikas komisijai un ti­kai pçc atzinuma saòemðanas virzît apstiprinâðanai domes sçdç. Skandalozâks gan ir divu bçrnudârza «Zîïuks» audzinâtâju – Solvitas Vin­bergas­ Bambes un Daigas Auziòas – domç ”paceltais” jautâjums, raks­tiski domç iesniegtâs sûdzîbas par deputâti Solvitu Horsti. Tieðâm re­dakcijas kolektîva praksç ðis ir pir­mais gadîjums, kad divu cilvçku sadzîviska rakstura sûdzîbas, kas zinâmâ mçrâ uzskatâmas pat par denunciâcijâm, tiek izskatîtas ne tikai administratîvâ kârtâ, bet gan domes komitejâ, gan nu – arî do­mes sçdç. Jâteic, ka arî Izglîtîbas, kultûras un sporta komitejas sçdç deputâti bija neizpratnç – kâpçc gan ðâds jautâjums viòu izskatîðanai nodots? Varbût tomçr, ka tas skatâms Çtikas komisijâ, bet, tâ kâ trîs sievieðu bez lieciniekiem divatâ runâtais, tâ teikt, vârdi pret vârdiem, vispâr nav apsprieðanas vçrts? Sçdç tomçr nolçma – neçtisko (it kâ) S. Horstes rîcîbu nolemts virzît izskatîðanai Çtikas komisijâ. Un nu atklâjas, ka jautâjums tomçr kaut kâ grasâs iekïût domes dar­ba kârtîbâ. Kâ tad tâ?! Laikam jau nebûtu lieki piebilst, ka va­kar lîdz laikraksta nodoðanai tâ arî neizdevâs noskaidrot, kurð tad ir tâ îpaðâ melnâ roka, kas darbojas pretçji domes deputâtu gribai un balsojumam...

Vai paðvaldîbas uzòçmums nonâcis bankrota priekðâ?

Vçrtçjot komiteju sçdçs lemto, novada iedzîvotâjiem bûtiskâkais

domes sçdes jautâjums, iespçjams, ir paðvaldîbas uzòçmuma «Kanda­vas namsaimnieks» neapskauþamais finansiâlais stâvoklis. Kâ komite­jas sçdç ziòoja revidentu pârstâve, nodokïu parâdi vien uzòçmumâ pârsniedz 70 000 latu, trûkst arî malkas, ko uzòçmums aizòemoties no Kandavas internâtvidusskolas. Pârsteigumu radîja arî pats fakts, ka neliels, tikko strâdât sâcis uzòçmums algojis auditorfirmu sa­vas darbîbas izvçrtçjumam...

Izrâdâs, ar Kandavas novada domes izdotu rîkojumu 2011. ga­da 19. janvârî uzdots veikt auditu paðvaldîbas kapitâlsabiedrîbâs SIA «Kandavas komunâlie pakalpojumi» un SIA «Kandavas namsaimnieks». Lîdz domes sçdei bija paredzçts, ka auditu veiks SIA «Kandavas nam­saimnieks». Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas sçdç AS «BDO» pârstâve Romena Ðulca informçja deputâtus par pârbaudes gaitu, solot starpziòojumu par audita rezultâtiem iesniegt îsi pirms do­mes sçdes.

sâk darbu ar parâdu nastuSIA «Kandavas namsaim­

nieks» no kapitâlsabiedrîbas SIA KKP tika atdalîts pagâjuðâ ga­da aprîlî, pâròemot tolaik esoðâ Zemîtes komunâlâ uzòçmuma saistîbas un arî iekrâjuðos nodokïu parâdus (aptuveni Ls 30 000). Papildus ðim apgrûtinâjumam pârbaudes rezultâtâ konstanta virkne nepilnîbu grâmatvedîbas organizâcijâ, savstarpçjos norçíinos par malkas piegâdi, pamatlîdzekïu uzskaitîjumâ, lîgumu reìistrçðanâ un uzskaitç. Uzòçmuma nodokïu parâds pçc Valsts ieòçmumu die­nesta informâcijas, audita veikðanas laikâ – Ls 71 318.

– Vai uzòçmums nav tuvu ban­krotam? – komitejas sçdç reviden­tei vaicâja R. Bârenis.

– Saprotu, ka uzòçmums, uzòemdamies iepriekðçjâs parâd­saistîbas, nevar stâdât uzreiz pozitîvi. Saprotu, ka, uzsâkot darbîbu, parâdi uzreiz palielinâs,

bet, ka tie dubultojuðies – tas jau dara uzmanîgu…, komiteju sçdç teica deputâts I. Lasis. Savukârt komitejas priekðsçdçtâjs R. Bârenis jautâja, ko uzòçmums ir darîjis vi­sus ðos mçneðus, kopð apkures pa­kalpojuma pâròemðanas, ja Sabied­risko pakalpojumu regulatorâ ie­sniegtais tarifs vçl nav apstiprinâts? Uz ko saòçma grâmatvedes skaid­rojumu par neskaitâmajiem precizçjumiem un skaidrojumiem, ko nâcies gatavot atbilstoði regula­tora prasîbâm.

Pauþot neizpratni, kâdçï vispâr bija vajadzîga ðâda dîvaina steiga ar revîziju, ja tûlît pat, martâ, tiks veikts gada pârskats un grâmatvede jau tâ pârlieku noslogota, revi­dentes pieminçtâs nepilnîbas uzòçmuma darbîbâ centâs skaid­rot SIA «Kandavas namsaimnieks» vadîtâjs D. Rozenfelds, piebilstot, ka ar ðo gadu uzòçmums ievieð jau­nu grâmatvedîbas programmu un process ir uzsâkts, bet vçl nav galâ. Jaunâ grâmatvedîbas programma neapðaubâmi atvieglos uzòçmuma darbu – par to pârliecîbu pauda arî revidente.

Problçmas rada parâdi, lielâkais parâdnieks – paðvaldîba

Lai uzzinâtu, kâda ir ðî brîþa situâcija uzòçmumâ, vai un kas ir tâs galvenâs starprevîzijas ziòojumâ uzskaitîtâs nepilnîbas, kas jânovçrð, lai uzòçmums ar ievçrojamo nodokïu parâda nastu nenonâktu bankrota priekðâ, va­kar sazinâjâmies ar D. Rozenfeldu. Lûk, viòa komentârs

– Starpziòojumu paðlaik es­mu saòçmis tikai e­pastâ un varu teikt, ka par uzòçmuma bankro­tu tur nekas neliecina. Revidentu konstatçtâs nepilnîbas uzòçmuma iekðçjâs kontroles sistçmâ esam kopîgi pârrunâjuði un daïu no tâm jau novçrsuði pilnîbâ vai daïçji.

– Kuras tieði?– Tâ, piemçram, esam

sistematizçjuði visu lîgumu vienotâs reìistrâcijas kârtîbu, piestrâdâjuði pie darba lîgumu un ama­ta aprakstu lietâm, tajâs iekïaujot materiâlo atbildîbu cilvçkiem, ku­ri pagastos iekasç maksâjumus par apkuri un apsaimniekoðanu, precizçjuði krâjumu uzskaiti un dokumentâciju, kas saistîta ar mal­kas iegâdi un piegâdi.

– Bet kâ ar valstij nenomaksâto nodokïu parâdu?

– Ar VID esam noslçguði raks­tisku vienoðanos katru mçnesi maksât tekoðos nodokïus, plus 5000 latu no parâdsummas.

– Bet kâ to plânojat tagad izdarît, ja lîdz ðim tas nav iz-devies un iekrâts tik liels parâds?

– Manâ skatîjumâ lielâs problçmas taisa parâdu virkne, kas summçjas no nesamaksâtajiem pakalpojumiem par apkuri,

apsaimniekoðanu. Uzòçmumâ kopâ strâdâ 65 darbinieki.

– Kâdu summu tad aptuve-ni mçnesî sastâda parâdnieki? Cik iedzîvotâji, cik paðvaldîbas iestâdes?

– Mçnesî aptuveni iedzîvotâju parâds sastâda Ls 5000 lîdz 8000, bet no paðvaldîbas iestâdçm – vidçji ap Ls 25 000. Piemçram, kultûras nama parâds par apkuri paðlaik ir Ls 10 000.

– Summas ir ievçrojamas, ko esat darîjuði, lai parâdnieku skaitu samazinâtu?

– Apzinoties arî cilvçku maksâtspçju, darâm, ko varam, un strâdâjam pie tâ.

– Vçl komitejas sçdç reviden-te minçja par konstatçtajâm kïûdâm norçíinos. Ar ko tas skaidrojams?

– Grâmatvedîbas aprçíinu formulâ par siltumapgâdi bija ievie­susies kïûda, kâ rezultâtâ vienam no paðvaldîbas uzòçmumiem bija pârmaksa, bet citam – aprçíinâts mazâk par aptuveni 700 latiem. Lai situâciju atrisinâtu, veicâm abiem uzòçmumiem pârrçíinus.

– Kâ plânojat uzòçmuma finansiâlo situâciju uzlabot?

– Kâ jau teicu, lielâ mçrâ uzòçmumam problçmas sagâdâ parâdu virkne, kas nesamazinâs, bet aug augumâ. Jâstrâdâ, jâdomâ visiem kopâ. Rît lemsim.

Risinâjumu meklçs ðodienGuntis Gelpers, Kandavas

novada domes izpilddirektors, apliecinâja, ka audita starpziòojums ir tikko kâ domç saòemts un viòð ar to vçl pilnîbâ nav iepazinies.

Jautâts, kâpçc steidzamîbas kârtâ, bija nepiecieðams veikt uzòçmumâ revîziju, G. Gelpers skaidroja:

– Lîdz 1. aprîlim jâsagatavo uzòçmumu gada pârskati. «Kan­davas namsaimnieks» ir jauns uzòçmums, tâpçc, lai pârliecinâtos par uzòçmuma finansiâlo un saimniecisko darbîbu un nepiecieðamîbas gadîjumâ trûkumus lîdz gada pârskatam arî novçrstu, piesaistîjâm auditorfir­mu, kas pârbaudîtu un izvçrtçtu uzòçmuma darbîbu un sniegtu starpziòojumu.

– Vai pieïaujat iespçju, ka uzòçmums varçtu nonâkt lîdz bankrotam?

– Dome ir «Kandavas nam­saimnieka» kapitâldaïu turçtâja un esam ieinteresçti, lai uzòçmums pastâvçtu un veiksmîgi dar­botos, vçl jo vairâk tâpçc, ka uzòçmums sniedz apkures un apsaimniekoðanas pakalpojumus visâ novadâ. Lai arî cik finansiâli grûti mums katram – iedzîvotâjiem, paðvaldîbai, iestâdçm, neklâtos, ir jâdomâ un risinâjums jâatrod. Par to rît (Ðodien, 24. februârî. – Red.), lems deputâti.

Domes sçde vai teâtris parastais?inese Valtenberga

Tâdu jautâjumu bûtu jâuzdod, raugoties, kâ tiek izvçlçti jautâjumi, kas izskatâmi Kandavas domes sçdç, un arî tie, kas nav deputâtu uzmanîbas vçrti. Jau rakstîjâm, ka redakcijas sa-gatavotais iesniegums, kura pamatâ, protams, bija jautâjumi, ko uzdevât jûs – laikraksta lasîtâji, domç izskatîti netika, saòçmâm vien formâlas, turklât par daþâm jau tagad zinâms – nepatiesas atbildes (Par to kâdâ no nâkamajiem laikrakstiem. – Red.) Toties gan iepriekðçjâ domes sçdç, gan, kâ kïuvis zinâms, arî tajâ, kas notiek ðodien, 24. decembrî, tiek izskatîti iepriekð komiteju sçdçs neskatîti vai pat tajâs noraidîti jautâjumi. Tâtad, varam uzskatît, ka Kandavas novada domes sçdes zinâmâ mçrâ ir teâtris paras-tais – dziïi kariíçta demokrâtijas izrâde.

FO

TO -

no

Ger

das

Stū

res

pers

onīg

ā al

bum

a

2. lpp.

2011. gada 24. februāris

Ziņas

Ejot lîdzi notikumiem, esam atsaukuðies labâm ierosmçm, kas ceïoðanâ allaþ noderîgas.

Mâksliniecei Gerdai Stûrei aizrauðanos ar kuìu gleznoðanu izdevies apvienot ar iespaidiem bagâtu ceïojumu uz Grenlandi. Bet ðî gada lielâkais Latvijas tûrisma gadatirgus «Balttour 2011» apliecinâjis, ka varam lepoties – Tukuma rajona novadu tûrisma piedâvâjums ir viens no plaðâkajiem valstî.

Vents DubroVskis

Gerda Stûre ir mâksliniece ar neierastu aizrauðanos – lielâkoties viòa glezno kara kuìus. Kopð 2004. gada Latvijas Jûras spçkos viòa ir savçjâ, dokumentçjot un esot klât ikvienâ flotei nozîmîgâ pasâkumâ. Mûsu stâsts bûs par to, kâ neparastas aizrauðanâs sniedz neparastas iespçjas.

8. februârî Latvijas Kara muzejâ tika atklâta Gerdas un Jûras spçku virsnieka Gunta Skunstiòa izstâde «Zaïâ zeme» – vçstîjums par Gren-landes krastos pavadîtu laiku. Gun-tis Grenlandç bijis praksç pirms pieciem gadiem, Gerda – pçrn, pçc Dânijas militârâ ataðeja Latvijâ Ul-fa Mihaela Berthelsena ielûguma... Izstâdes anotâcijâ autore raksta: ”Ideja par ekspedîciju uz Grenlan-di uzvirmoja gaisâ kâdâ neformâlâ sarunâ ar Dânijas militâro ataðeju uz kuìa «Virsaitis» Latvijas Kara flotes 90 gadu jubilejas pasâkumu laikâ 2009. gada augustâ. Un 2010. gada maijâ es jau biju ceïâ uz Grenlandi uz Karalisko Dânijas Jûras spçku kuìa VÆDDEREN klâja. Vçlâk pârcçlos uz jaunâkajiem patruïkuìiem EJNAR MIKKELSEN un visbeidzot – KNUD RASMUSSEN. Kopumâ uz dâòu kuìiem pie Dien-vidgrenlandes krastiem pavadîju aptuveni trîs lieliskas nedçïas, glez-noju gandrîz katru dienu, pârçjos iespaidus centos paturçt prâtâ un uzgleznot mâjâs.”

Ðobrîd jaunâ mâksliniece vei-do publiski pieejamu Grenlandes ceïojuma dienasgrâmatu interneta vietnç: grenlande.wordpress.com, taèu, kamçr tâ vçl top, aicinâjâm Gerdu pastâstît par savu neparas-to pieredzi.

Dieniðíie brînumiG. Stûre: – Vairâkas reizes gadâ Latvijas

Jûras spçkos notiek daþâdi svinîgi pasâkumi, kuros piedalâs arî ârvalstu militârie ataðeji. Tâ kâda pasâkuma neformâlajâ daïâ iepa-zinos ar Dânijas militâro ataðeju. Viòð uzreiz ierosinâja: ”Jâbrauc uz Grenlandi!” Kâpçc uz Grenlandi? Izrâdâs – viòð agrâk komandçjis kuìi Ziemeïatlantikâ un, kâ vi-si cilvçki, kas bijuði Grenlandç, iemîlçjis ðo zemi. Grenlandes ûdeòos pavadîtais laiks joprojâm esot labâkâs dienesta atmiòas. Viòð apsolîja izkârtot braucienu, un tieðâm pçc kâda laika saòçmu e-pastu, ka viss ir sarunâts... Man apsolîja, ka apmçram mçnesi varçðu dzîvot uz kuìa un glez-not, un tâ tas arî notika... Lai gan

tajâ brîdî, kad ataðejs to ierosinâja, iespçja likâs pilnîgi nereâla...

Runâts bija, ka lîdz Dânijai tieku saviem spçkiem un man apmaksâs lidojumu vienâ virzienâ lîdz Îslandei, tomçr beigâs iznâca tâ, ka ar militâro reisu varçju at-lidot arî atpakaï... Tomçr lîdzekïu ceïoðanai man nebija, tâpçc pçdçjâ brîdî vçrsos pie Danskebankas ar domu – nu pamçìinâðu vienreiz mûþâ sponsoru dabût! Es biju ga-tava lîdz Dânijai kaut kâjâm iet, tomçr banka palîdzçja, un viss no-tika. Tâdi, lûk, dieniðíie brînumi – palûdz, un tev iedod...

– Ko òçmi lîdzi, zinot, ka mçnesis bûs jâpavada uz kuìa?

– Par laimi, Latvijas Jûras spçkos satiku vienu virsnieku, kurð pirms vairâkiem gadiem bija praksç uz dâòu kuìa un apmçram pastâstîja par dzîvi uz kuìa. Protams, arî dâòi neliegtu padomu, tomçr neapgrûtinâju viòus ar zvaniem, lai noskaidrotu, cik ðampûnu likt somâ... Tâ pârsvarâ centos pa-ti izdomât, ko man vajag. Òçmu lîdzi tik daudz, lai savu mantîbu pati varu pastiept. Diemþçl. Lîdzi bija jâòem arî krâsas, audekli un mape – kopumâ diezgan prâva nasta.

– Ar kâdu laiku Grenlandç rçíinâjies?

– Protams, arî par to domâju. Zinâju, ka uz kuìa ir silts un pat ziemâ stûres mâjâ var stâvçt kreklâ

îsâm rociòâm. Uz kuìa komforts nodroðinâts, bet ârâ... Bet bija pat normâlâk, nekâ biju gaidîjusi. Ne-ko smagu negribçju nest, tâpçc nekâdas ziemas drçbes neòçmu; âdas jaka bija mans vienîgais âra apìçrbs un vçl dþemperis, ja nu galîgi auksti paliek. Grenlandes va-sara ir apmçram tâda, kâ mums pa-vasaris maijâ. Gadâs arî pa vçsâkai dienai, tomçr es nebiju paðos ziemeïos – Dienvidgrenlande ir ta-jos paðos platuma grâdos kâ Zvied-rija un Norvçìija, tikai to apskalo aukstâ, nevis siltâ Golfa straume, tâpçc nav tik silti. Jûnijâ viòiem ir pavasaris – Latvijâ pienenes jau bi-ja noziedçjuðas, bet tur pilnos zie-dos. Vispâr Grenlandei raksturîgi ir ïoti mainîgi laika apstâkïi – vienu brîdi lîst, citu – spîd spoþa saule. Lielâkâ atðíirîba bija ziemeïu vide – tur vispâr nav koku, tikai klintis un zemi krûmiòi. Lielâkoties laiks bija apmâcies, bet vienu dienu atceros – bija riktîgi karsti. Nûkâ uzkâpu kalnâ gleznot un pat gribçju sauïoties, tomçr neizìçrbos, jo visâdu moðíu mâkonis tûlît metâs kost. Intere-santi, ka pat kalnâ ir daudz odu un muðiòu, taèu redzçju cilvçkus (arî bçrnus), kas staigâja, uzvilkuði pre-todu tîkliòus. Citâdi Grenlandes va-sarai nav ne vainas.

iesildîðanâs Lîbekâ izpaliek– Gribçju par praktisko pu-

si ievaicâties – vai lîdz Dânijai bez starpgadîjumiem aizkïuvi?

– Vispâr man interesanti iznâca – lai taupîtu naudu, biju izdomâjusi braukt ar prâmi no Latvijas lîdz Lîbekai (vasarâ ðis marðruts bija par ïoti izdevîgu akcijas cenu). Bet iznâca mazliet citâdi...

No ceïojuma dienasgrâmatas: ”Jauki svinot dârzâ zem âbelçm pie ugunskura [Vecmokâs], notiek ma-na izvadîðana lîdz ðim tâlâkajâ ceïojumâ. Apbrînojami skaists va-saras vakars un apbrînojami daudz odu. Ar pçdçjo iespçjamo transpor-tu steidzos uz Rîgu. Atâ, mâjas! «AveLine» prâmis no Rîgas uz Tra-vemindi paredzçts 5:00, maz-liet pasçdçt «Kebabos», un bûs jau laiks stiept smagâs somas uz taksi. Paredzçts… Steigâ kârtojot man-tas, protams, nepaspçju ðîs dienas laikâ apskatît e-pastu. Par laimi, vçl nebiju izdrukâjusi rezervâcijas apstiprinâjumu, tâdçï bija jâpiestâj interneta kafejnîcâ. E-pastâ sagaida pârsteigums – ”Atvainojiet, prâmis atcelts!” Nu kâpçc tieði ðoreiz!? Viss plûst, viss mainâs. Ir jau viens naktî, pasçdçðana «Kebabos» ieilgst lîdz slçgðanai; vçl pâris stundas pacies-ties, un ar pirmo autobusu atpakaï uz mâjâm. Tik drîz atgrieþamies, mani neviens nebija gaidîjis. Vçl nekas nav nokavçts – izbraukðana ar nolûku bija ieplânota laicîgi, pa-redzot pâris dienas mâkslinieciskas iesildîðanâs Lîbekâ, kas nu diemþçl iet secen.

ekskluzîvi: Grenlandes apceïoðana – ar dâòu karakuìiem

Grenlande – lielâkâ sala pasaulç*Platîba: 2 175 600 km², no kuriem 1 834 000 km² visu gadu klâj ledus un sniegs, vidçjais ledus segas biezums – 1524 m. *Iedzîvotâji: 56 000 (87% grenlandieðu, 13% dâòi un citi).*Valodas: grenlandieðu, dâòu.*Reliìija: luterânisms, ðamanisms.*Iekârta: paðpârvalde kopð 1979. gada, Dânijas Karalistes autonoma daïa.*Galvaspilsçta – Gothoba (Nûka), kurâ dzîvo 9% iedzîvotâju, ir vçl 16 mazpilsçtas un 66 citas apdzîvotas vietas.*Naudas vienîba – dâòu krona.

izdod «Militârâ mantojuma karti»

Asociâcija «Lauku ceïotâjs» ðodien Kara muzejâ prezentçs tikko kâ iz-doto «Militârâ mantojuma karti», kurâ iekïauti un aprakstîti 60 ob-jekti, tâpat atrodama informâcija par tuvumâ esoðajâm naktsmîtnçm. Kartç savâkta informâcija par tâdiem vçstures brîvdabas ob-jektiem, kâ, piemçram, skanstis, cietokðòi, krasta aizsardzîbas ba-terijas, bunkuri, zemnîcas, lid-lauki, poligoni, kâ arî muzeji ar atbilstoðâm kolekcijâm u.tml. “Par katru no kartç iekïautajâm vietâm ir konkrçts stâsts, aculiecinieku atmiòas, saglabâjuðies vçsturiski fotoattçli,” stâsta asociâcijas vadîtâja Asnâte Ziemele. Kartes bez maksas pieejamas «Lauku ceïotâju» birojâ vai pa pastu, ja tiek segti pasta iz-devumi. Tâpat arî kartes e-versija aplûkojama «Lauku ceïotâjs» mâjas lapâ: www.celotajs.lv.

notiks Pankûku karnevâls26. februârî 12.00 Eiropas

Savienîbas mâjâ (Rîgâ, Aspazijas bulvârî 28) notiks pasâkums visai ìimenei – «Eiropas gadalaiki bçrniem: ziema» jeb «Pankûku karnevâls». Pasâkumâ mâcîs priecâties un svinçt Meteòa svçtkus, kâ arî Masïeòicu! Nepratçjiem bûs iespçja iemâcîties dejot baèatu – Dominikanâ raduðos romantiski kaislîgo un dienvidu jûras apdvesto mîlas un sâpju deju. Ik-viens varçs izrotât masku brilles un, kâ jau pienâkas kârtîgâ karnevâlâ, kopâ izbaudît pankûku priekus. Visdaþâdâko tradîciju zinâðanâs ar klâtesoðajiem dalîsies Rçzeknes pilsçtas mazâkumtautîbu kultûras biedrîbu pârstâvji, bet karnevâla dejas mâcîs dejotâji no deju studijas «Evita». Pasâkums notiks latvieðu valodâ, bet tajâ varçs ieklausîties arî vairâkâs citâs valodâs. Pasâkuma mçríauditorija ir bçrni no 6 lîdz 12 gadu vecumam kopâ ar vecâkiem un vecvecâkiem. Pasâkumi Eiropas Savienîbas mâjâ pieejami bez maksas.

Çìipte – atkal tûristiem atvçrta

Çìipte pçc pçdçjo nedçïu ne-mieriem cer uz tûristu atgrieðanos, jo atkal ir pieejami populâri apska-tes objekti, tûristu atrakcijas. Tai skaitâ – Kairas muzejs, kas gan pçc vandâlisma aktiem zaudçjis daþus vçrtîgus eksponâtus, piemçram, divas apzeltîtas koka statujas, kas attçlo faraonu Tutanhamonu, kâ arî Nofretetes figûriòu. Savukârt septiòus centimetrus augstâ fara-ona Ehnatona statuja, kas darinâta 14. gadsimtâ pirms mûsu çras, jau atrasta kâdâ atkritumu tvertnç netâlu no muzeja un paðlaik tiek restaurçta, lai varçtu to atkal izstâdît apmeklçtâjiem. Jâpiebilst, ka èarterreisi no Latvijas uz Çìipti tiks atsâkti 5. martâ.

InTErnETa porTâLuS pârLapoJa

Liena trÇDe

Gerda stûre – Vecmoku iedzîvotâja, kas mâcîjusies gan par aviâcijas dzinçju mehâniíi, gan Kultûras akadçmijâ, tomçr atgriezusies pie J. rozentâla Mâkslas vidusskolâ apgûtâs gleznoðanas prasmes. pati atzîst – gleznoðana ir labs veids, kâ darît to, kas patîk

tis mâjâ nesçdçs pat sliktâ laikâ; viòam jâiet cilvçkos. Dzerðanu ïoti grûti ierobeþot, tâpçc valsts notei-kusi, ka bâri pusnaktî jâslçdz, tomçr lîksmotâji pârceïas uz dzîvokïiem. Tas ir pilnîgi normâli, ka vecâki sçþ bârâ, bet bçrni naktî spçlçjas uz ie-las... Un dzçrieni tur ir ârkârtîgi dârgi. Vispâr jebkas pasaulç ir lçtâks nekâ Grenlandç, kur visu ieved no Eiropas. Pat Ziemassvçtku eglîti atïauties var tikai ïoti turîgie...

No ceïojuma dienasgrâmatas:”9. jûnijsIerodamies Nûkâ. Izstaigâju

pilsçtas centru. Pirmais cilvçks, kas mani sveicina, ir nçìeris jeb – pareizi bûtu – afrogrenlandietis? Centrs ir mazs, un mâjas mazas, taèu Nûka kopumâ ir liela pilsçta un, zinot Grenlandes apdzîvotîbu, pat pârsteidzoða. Kâ visâs Gren-landes pilsçtâs, ceïi nekur tâlu ne-ved, bet maðînu un taksometru netrûkst, galvenajâ ielâ mçdzot bût

un beigâs franèu jûrnieks bi-ja pavisam vesels un varçja doties atpakaï uz savu kuìi. Tas viss iet ïoti ilgi, un «Malabar» tikai riòío mums apkârt, uzgleznoju pa vi-du tikai mazu skici ar priekðgalu un pelçko jûru, grûti iesâkt kaut ko nopietnâku, jo viss mainâs, bet jûra ðodien tikai vienmuïi pelçka. Kad «Malabar» ir ”izglâbts no liesmâm”, problçmas sâkas «Vaedderen» ”apstâjas dzinçjs”, un lûdzam mûs pavilkt tauvâ. «Malabar» to arî da-ra. Viïòos nav viegli noíert tauvas galu, bet pçc ilgiem mçìinâjumiem izdodas. Starp citu, «Malabar» ir speciâli bûvçts vilkðanai tauvâ; tâdu kuìu nav daudz, un arî ðis ir vecs un nâkamajâ gadâ dienestu pametîs, tâpçc ar interesi to vçroju, jo, visticamâk, ðo kuìi redzu pçdçjo reizi. Mâcîbas beidzas jau vakarâ, kuìi viens otru sveicina un ðíiras.

2. jûnijsVisu dienu esam ceïâ, diena ir

saulaina un jûra mierîga. Glezno-ju stûres mâjâ – skatu ar vienîgo, kuìa paða radîto vilni, kurâ redza-ma okeâna skaistâ, dzidrâ krâsa. Vçroju arî sava kuìa ðîsdienas uz-devumu – inspicçt zvejas kuìi. Ziemeïatlantijas bagâtîba ir zivis un garneles, taèu daudzas no sugâm ir aizsargâjamas. Regulâri pârbaudît zvejas kuìus, to aprîkojumu un lo-mu ðeit ir dâòu karakuìu viens no galvenajiem uzdevumiem.

5. jûnijsPirmie soïi uz zemes – 30 minûtes

Narsakâ. Kâ nokâpju no kuìa, ostâ kâds sniedz roku – laipni lûdzam! Pirmais iespaids ïoti draudzîgs un arî skaists, jo ir saulaina un silta diena, spoþi zied pienenes. Man bija laiks tikai âtri skriet un safotografçt, bet ðis pirmais iespaids bija tieðâm spilgts un kalpoja par ie-dvesmu arî izstâdes plakâtam – pie-nenes, zilganzaïais ûdens un maz-liet ledus. Gleznotajâ skicç redzams pietauvoðanâs brîdis.”

Grenlandes slavenâkais latvietis un ledus garða

– Viens latvietis – pats galve-nais grenlandietis – ir Ivars Sîlis. Ja kaut ko meklçjat par Grenlan-di, uzreiz atradîsiet arî viòa vârdu. Es izdomâju – aizrakstîðu viòam e-pastu, jo nav taèu tâ, ka katru die-nu latvieði ciemos brauc. Vienîgâ

problçma – nezinâju, kad kuìis piestâs viòa dzîves vietâ Kakartokâ, bet Sîlis savukârt gatavojâs doties kârtçjâ ceïojumâ. Kakartokâ kuìis piestâja tikai uz divâm stundâm, tâpçc uzreiz zvanîju Sîlim, un man paveicâs – viòð bija mâjâs. Nevie-na pilsçta Grenlandç nav liela – skrçju pa galveno ielu lîdz numu-ram, ko zinâju. Sîlis tieðâm ïoti laip-ni uzòçma – viòð ir Latvijas goda konsuls Grenlandç. Mani pacienâja ar grenlandieðu nacionâlo kârumu – jçlu vaïa âdu – mattak.

– Un kâ?– Pçc kâ var garðot jçla zivs?

Ne pçc kâ. Garða specifiska, bet nekas ârkârtçjs. Grieþ to ar nazi plânâs ðíçlçs un çd (man piedâvâja pamçrcçt sojas mçrcç, bet tas ir gaumes jautâjums). Jaunâka vaïa âdu sakoðïât var, bet, ja sliktâks ga-bals trâpîjies, tad paliek kâ koðïene. Man tika prieks, ka vispâr dabûju ko tâdu pagarðot, jo jâzina arî, kur nopirkt; Grenlandç nav kâ pie mums – «Rimi» uz katra stûra... Tâ pie tautieða mazliet sasteigti pavie-sojos un devos tâlâk.

– Ar ko Grenlandç cilvçki mai-zi pelna?

– Pamatâ ar zvejniecîbu, pârçjie no nelieliem darbiòiem valsts uzòçmumos – bibliotçkâ, veikalâ... Nekâda raþoðana jau nenotiek, varbût tâpçc dzerðanas apmçri vi-sai skarbi... Tieði tâpçc, ka ziema gara, cilvçkiem îsti nav ko darît un arî mentalitâte tâda – grenlandie-

2 Ceturtdiena, 2011. gada 24. februārisCeļojums

Alternatîvâ izvçle krita par la-bu «Ecolines» autobusam uz Ham-burgu, kurð izòçmuma kârtâ tâ arî netika atcelts, un 10:00 veiksmîgi atstâjâm Rîgas autoostu. Sen tas laiks, kad pçdçjo reizi ceïoju autobusâ ar nakts pârbraucienu, îsta nostaïìija. Neskatoties uz ek-selento vietu pirmajâ rindâ, diez-gan neçrta un nogurdinoða atrak-cija, taèu autobuss mani nogâdâja sveiku un veselu ar visâm mantâm paredzçtajâ vietâ un laikâ – gods un slava!”

Hamburgâ aizgâju lîdz hoste-lim, izgulçjos, un nebija nekâdas vainas. Parasti arî hosteïus izvçlos pirms ceïojuma, taèu ðoreiz viss bija jâizplâno vienâ vakarâ – vienkârði paskatîjos internetâ adreses un Hamburgâ aizgâju uz pirmo tuvâko. Bija brîva vieta un nedârga (13 ei-ro) – man paveicâs. Vâcieðiem gan patîk ceïot, un lielâkâ pilsçtâ atrast vietu hostelî nav problçmu. Ja ad-resi zini, orientçties var pçc pilsçtas kartçm autobusu pieturâs un met-ro stacijâs. Sveiki, es gribçtu lidot...!

Lîdz Kopenhâgenai brau-cu ar vilcienu. Vâcijâ, ja vilcie-na biïeti rezervç mçnesi iepriekð, tâ maksâ uz pusi lçtâk. Man tâdu iespçju nebija. Kopenhâgenâ pali-ku lidostâ, jo par reisu zinâju vien to, ka izlidoðana ir 8.00... Manam vârdam bija jâbût kâdâ sarakstâ, bet tâ tur nebija. Es vienkârði aizgâju pie iespçjami pareizâ geita (izeja uz lidmaðînu) un teicu: ”Sveiki, es gribçtu lidot!” Dânijas Jûras spçki bija rezervçjuði îpaðu militâro rei-su (reizi divos mçneðos kuìa ko-manda mainâs, un ðiem 60 lîdz 70 cilvçkiem tiek atvçlçts atseviðís reiss). Lai gan sarakstâ nebiju, ma-ni tomçr ielaida.

– Biïetes nebija, sarakstâ nebiji, tomçr laipni aicinâta militârâ reisâ!?

– Jâ, tâ sanâca, lai gan domâju, ka nebija tik vienkârði...

No ceïojuma dienasgrâmatas: ”Stâsts pa îstam sâkas no Kopenhâgenas lidostas. Man ne-bija biïetes, ne arî kaut kâda apstiprinâjuma koda. Jau no ïoti ag-ra rîta hipnotizçju lidostas monitorus, gaidot apsolîtâ reisa parâdîðanos. Un tikai, kad tas beidzot notiek, pa îstam noticu piedzîvojuma sâkumam. Kautrîgi tuvojos reìistrâcijai, pâris priekðâ stâvoðie ïaudis uz mani aizdomîgi paskatâs, bet tikai viens apjautâjas, vai neesmu kaut ko sa-jaukusi. Ar to ðaubas izzûd pavisam un nesamulsina pat mana vârda neesamîba aviokompânijas sistçmâ un reìistratora aizmârðîba, neie-dodot birku bagâþai. Nekad mûþâ neesmu tik laicîgi reìistrçjusies li-dojumam, un palikuðâs pâris stun-das pavadu, uzmanîgi klausoties paziòojumus skaïruòos, baidoties, ka droðîbas kontrole atradîs manâ nodotajâ bagâþâ eïïas krâsas un liks tâs izòemt. Viss ðíiet kârtîbâ, un, kopð esmu jau lidmaðînâ, vairs ne par ko nevajadzçtu uztraukties. Salonâ ir pacilâjoða atmosfçra, pasaþieri priecâjas par atkalsatikðanos pçc atvaïinâjuma; droði vien stâsta viens otram par piedzîvoto un plçð jokus. Uz mani tas neattiecas, nesaprotu ne vârda dâniski, taèu smiekli ir lipîgi.

Tâ nu sçþu savâ nodabâ, smaidu un neuzkrîtoði vçroju cilvçkus. Viòi vçro arî mani, bet neko nesaka, vienîgi ar kâdu simpâtisku kundzi pârmiju pâris vârdus un smaidus, tagad cenðos izdomât, kas viòa ir, jo vienîgâ ceïo ar ìimeni – vîru un diviem dçliem. Lidmaðîna piestâj Alborgâ, iekâpj vçl pasaþieri, tiek ielâdçta kra-va ar pârtikas precçm, un lidojums nekavçjoties turpinâs. Laiku kavç çdieni un dzçrieni, ikdieniðía, bet li-dojumos jau piemirsta çrtîba.

Un tad aiz loga ieraugu zemi, kas vairâk gan lîdzinâs mçness aina-vai. Pelçks, pelçks ar daþâdu toòu zilâm upçm un lagûnâm, gleznie-ciski, bet biedçjoði. Vajadzçtu bût Īslandei. Pçc brîþa nolaiþamies ne-kurienes lidostâ, mûs sagaida au-tobuss un ved uz Reikjavîku. Cik paspçju aiz loga savâdo ainavu aplûkot, tik arî redzçju. Beidzot! Viòas majestâtes kuìis «Vaedde-ren» ir sasniegts. Smaidîgâ kundze gan no mums ðeit atvadâs, izrâdâs – tâ bija Dânijas vçstnieka Īslandç ìimene. Bet es dodos uz savu pelçko mâju, iepazîstos ar komandieri un iekârtojos kajîtç. Vçl tik daudz kas jânoskaidro un jâiepazîst! Koman-das sapulce, pusdienas, vakariòas, ugunsgrçka mâcîbu trauksme, un... ïoti nâk miegs.

***– Kas man uz kuìa patika – ne-

viens nestâvçja uz dvçseles; tâpçc man nepatîk gleznot uz ielas – cilvçki stâv aiz muguras un skatâs. Kad strâdâju uz kuìa, neviens îpaði netraucçja – vçlâk, jâ, atnâca paskatîties un atklâti arî pateica, ko domâja; lielâkoties jau atsauksmes bija pozitîvas.

– Ar ko çdinâja?– Dâòiem tieðâm ïoti patîk labi

çst. Uz kuìa ir profesionâls pavârs un par çdienkarti nevar sûdzçties – augïi un salâti katru dienu; kârtîgi otrie çdieni – tieðâm kâ restorânâ. Prâtâ palikuðas dâòiem tipiskâs siïíu maizes – siïíes viòiem visdaþâdâkâs; ir pat saldas, bet tâs gan negarðoja. Lai arî krîze, tomçr kârtîgas maltîtes viòiem ir svçta lieta.

Viss sâkas ar militâriem manevriem

No ceïojuma dienasgrâmatas: ”Lai gan izgâjâm jûrâ jau iepriekðçjâ pçcpusdienâ, turpat pie Reikjavîkas vien esam. No rîta atgrieþamies pilsçtâ, tikai citâ ostâ, lai vairâkas reizes daþâdos virzienos pietauvo-tos un attauvotos. Ðî nebûs pçdçjâ reize ar lîdzîgâm atrakcijâm, un iemesls ir jaunais kuìa komandie-ris, kas pçc pâris nedçïâm pâròems kuìa vadîbu – viòam jâiepazîstas ar visâm svarîgajâm ostâm un pietauvoðanâs specifiku.

Kad tas beidzas, ejam tâlâk jûrâ, uzgleznoju skici ar Īslandes zaïo krastu, un tad jau esam atklâtâ okeânâ. Laikapstâkïi kïûst aizvien nejaukâki, lîst un ceïas vçjð, bet die-nas galvenâ “atrakcija” tikai sâkas. Ir sarunâtas kopçjas mâcîbas ar franèu Jûras spçku kuìi «Mala-bar». Pirmais uzdevums – uz «Ma-labar» ”izcçlies ugunsgrçks” un viòi lûdz palîdzîbu, no «Vaedderen» tiek aizsûtîta laiva ar ugunsdzçsçjiem, liesmas tiek ar grûtîbâm savaldîtas, uz «Vaedderen» tiek atvests viens ie-vainotais un medmâsiòa; mûsu ârsts sniedz palîdzîbu, reanimç,

Ekskluzîvi: Grenlandes apceïoðana – ar dâòu karakuìiem

Ivars Sîlis – rakstnieks, fotogrâfs, TV filmu producents un lek-tors; Grenlandes Preses savienîbas, Dânijas Þurnâlistu savienîbas un Dâòu Autorapvienîbas biedrs. I. Sîlis dzimis 1940. gadâ Rîgâ, bet izaudzis Dânijâ. 22 gadu vecumâ devies uz Grenlandi. Pçc triju gadu ìeofiziía darba viòð pa-meta klimatiskâs kartes un diagrammas, sçdâs savâs suòu pajûga kamanâs, lîdzi òemot medîbu karabîni un fotoaparâtu, un devâs pie Polareskimo lâèu medniekiem. Turpmâkajos gados viòð kïuva par polâro fotogrâfu un daudzu ekspedîciju dalîbnieku. I. Sîlis ir vadîjis un konsultçjis daudzas neskartâs dabas izpçtes ekspedîcijas Grenlandç, Arktiskajâ Kanâdâ un Norvçìijâ. No 1976. gada Dienvidgrenlande ir kïuvusi par I. Sîïa mâjâm, viòa sieva ir Grenlandes grafiti gleznotâja un tçlniece Aka Hçge. I. Sîlis ceïo pa Ar-ktiku un gatavo materiâlus tâdiem starptautiskiem izdevumiem kâ «Na-tional Geographic Magazine», «GEO» un «Stern», veido TV program-mas un raksta grâmatas.

1. lpp.

Skats uz vienu no dâòu karaliskâs flotes kuìiem

Viens no Grenlandç tapuðajiem darbiem, kas ðobrîd aplûkojams Kara muzejâ

pat sastrçgumi. Vakarâ uz kuìa spçlçjam interesantu erudîcijas galda spçli, es arî piedalos, kaut gan jautâjumi ir dâòu valodâ un daudzi par tikai dâòiem zinâmâm tçmâm.

20. jûnijsDiena paiet ceïâ uz Narsasu-

aku, laiks pelçks, bet gadâs redzçt îpaði skaistus un lielus aisbergus. Cenðos iztçloties, kâ kuìis starp tiem izskatâs no malas. Ierodamies vakarâ, pietauvojamies, un pret vakaru pat uzspîd saule. Narsasu-aka ir viena no galvenajâm Gren-landes lidostâm un atrodas pilnîgâ nekurienç. Cik tâlu pastaigâjos ar kâjâm no piestâtnes – neko vairâk par pâris laivâm un nolik-tavu neredzçju, pçc stâstîtâ tur ir arî neliels, bet tîri labs hotelis un bârs, bet tas arî viss. Mainîgo laika apstâkïu dçï Grenlandç lidojumi bieþi kavçjas, reizçm paredzçtais lidojums bijis jâgaida pat vairâkas dienas, kas varçtu bût diezgan garlaicîgas.

Ledu es redzçju daudz visa ceïojuma laikâ, bet lîdz ðim tas ne-bija rokas stiepiena attâlumâ. Ðeit beidzot piestâtnç atrodu izskalo-tus krastâ pâris ledus gabalus un, lai arî tie ir ïoti maziòi un ziemâ Latvijâ tâdus redzu katru gadu, mani pâròem îpaðs prieks. Galu galâ ir silts jûnija vakars, un bei-dzot varu piedurt roku un mçli Grenlandes slavenajam ledum, jâsaka – tieðâm garðîgs – salds.”

Karakuìis – labâkais glâbçjs un vienîgâ iespçja

Grenlande ir pasaules lielâkâ sa-la – tâs austrumu un ziemeïu krasts ir gandrîz pilnîbâ neapdzîvots. Dienvidos ir viena militârâ bâze, kur kuìi ik pa laikam pietur, bet

3CeļojumsCeturtdiena, 20101. gada 24. februāris

pârçjâ laikâ vienkârði kursç gar apdzîvotâm vietâm. Uz tâlajiem ziemeïiem dodas tikai reizi gadâ – vasarâ divi kuìi iet viens otram pretî; viens no austrumiem, otrs – no rietumiem. Tâ viòi pârskata te-ritoriju un vajadzîbas gadîjumâ palîdz vietçjiem cilvçkiem. Tur jau citas satiksmes nav – vai nu ar kuìi, vai lidmaðînu un helikop-teru, jo izbûvçt ceïus klintîs uz nomaïiem ciemiem neatmaksâjas... Galvaspilsçtâ ir 15 000 iedzîvotâju, un tur, protams, ir ceïi, bet starp pilsçtâm nav... Savâ ziòâ cilvçki zvejnieku ciemos dzîvo ïoti izolçti. Slimnîca ir tikai divâs lielâkajâs pilsçtâs. Mums bija reâls gadîjums, kad uz kâda zvejas kuìa kapteinim palika slikti ar sirdi, un tad nu mûsu kuìis pilnâ âtrumâ devâs palîgâ, jo citu iespçju nebija. Slimnîcâs ir he-likopteri, taèu to darbîbas râdiusu ierobeþo degvielas limits. Jûras spçku kuìi tâdâ ziòâ ir mobilâki – tie ârstu ar helikopteru pieved sasniedzamâ attâlumâ.

– Kâ veicâs ar Grenlandes iepazîðanu?

– Daudzâs vietâs piestâjâm ti-kai uz stundu – pusstundu, tad nu skrçju un fotografçju. Katru dienu jûrnieki rîkoja kâdas mâcîbas un glâbðanas operâcijas. Piemçram, ja cilvçks aiz borta, tas daþu minûðu laikâ ir jâizvelk. Glâbçjiem obligâti jâuzvelk izdzîvoðanas tçrps – tas ir ûdensnecaurlaidîgs un arî pietie-kami silts, jo ûdens Ziemeïatlantijâ ir tik auksts, ka cilvçks tajâ var izdzîvot, maksimums, 10 minûtes (arî vasarâs temperatûra nemainâs).

Tâtad no brîþa, kad uz kuìa izziòo trauksmi, glâbðanas laivai piecu minûðu laikâ jau jâbût ûdenî un pie cietuðâ. Lielos viïòos ne vienmçr tas arî izdodas.

– Kurð tad tçloja slîkstoðo?– Uz visiem apsardzes kuìiem

ir îpaða mâcîbu lelle – tâds izbâzts oranþs cilvçciòð, pat ar komandas dotu vârdu.

Pirmatnçjâ tukðuma ðarms– Grenlandi pirmie ieceïotâji no

Skandinâvijas nosauca par zaïo ze-mi, un tâ to sauc joprojâm. Pasau-les lielâkâ sala ir gana zaïa – pat, ja tâ ir viena no vismazâk zaïajâm zemçm, vârds ir atbilstoðs. ”Ka-laallit Nunaat” – ”Cilvçku zeme” – arî paði grenlandieði savas ze-mes vârdu nav sareþìîtu domâjuði. Zaïâ cilvçku zeme izklausâs un pa-tiesi ir “maza” paradîze, gandrîz “vientuïa” sala, tikai bez palmâm. Zaïas ir sûnas uz klintîm, zaïi pundurkrûmiòi un zaïð dzidrais, aukstais ûdens. Un uz pludmales skaistajiem akmeòiem neredzçt mei-tenes bikini, taèu uz ledus gabaliem sauïojas roòi un bçrni spçlçjas ielâs lîdz vçlai naktij. Atturîgais akmeòu zaïums ir salauzis neskaitâmi daudz sirþu, jo, kas reiz bijis Grenlandç, gribçtu tajâ atgriezties vçl un vçl... Dâòu karaliskie karakuìi pieska-ta paradîzes kârtîbu un par sa-vu darbu tieðâm var bût lepni. Neviens sajûsmas pilns vârds par Grenlandi nebija meli, skaistums nav pilnîbâ ne aprakstâms, ne nofotografçjams, ne – diemþçl tik skaisti uzgleznojams. Jo Grenlan-

Ekskluzîvi: Grenlandes apceïoðana – ar dâòu karakuìiem

des ðarms ir nenotverams, tas drîzâk slçpjas lietu neesamîbâ, pirmatnçjâ tukðumâ un klusumâ. Es to visu vçroju no kuìa, nemitîgi dûcoðas un rosîbas pilnas civilizâcijas saliòas, kas majestâtiski slîdçja vi-sam garâm, garâm un garâm... Un kâ tad lai guï, ja garâm slîd Gren-landes krasti? Ne tikai tas – visa kuìa dzîve kâ priekðnesums uz ïoti îpaðas skatuves. Dekorâcijas – jûra, klintis, aisbergi, pundurkrûmi, pavasara ziedi, muskusvçrði, polârlapsas un roòi. Tâ arî man pa-liek sajûta, ka Grenlandi redzçju no kuìa droðâ patvçruma; pieskâros, bet iepazît pa îstam ne tuvu neiepa-zinu... Vajag atgriezties, vajag! Tur ir kaut kas ïoti îpaðs, un vçl vairâk îpaðs ir tas, kâ tur nav – tâ brîva vie-ta jûsu domâm.

Informâcija tûrisma iespçjâm– Uz Grenlandi pasaþieri var tikt,

tikai lidojot, vietçjâ aviokompânija «Air Greenland» var lepoties ar apskauþamu monopolu, iekðçjos lidojumos – 100%, tâdçï cenas ir diezgan sâlîtas. Vasarâ uz Grenlan-di lido arî Īslandes aviokompânija, tas ir mazliet lçtâk, bet tikai mazliet. Savos meklçjumos internetâ gan at-radu, ka pastâv arî kravas kuìu sa-tiksme, bet neviens nav dzirdçjis, ka uz tiem bûtu izdevies tikt

kâdam pasaþierim. Starp pilsçtâm vienîgâ iespçjamâ satiksme ir ar kuìi vai lidmaðînu, kaut gan, pro-tams, pastâv iespçja pierâdît savu varçðanu dodoties kâjâm pa klintîm un ledâju.

Tûrisms Grenlandç ir augstâ lîmenî, bet par to es zinu tikai tik daudz, cik rakstîts internetâ. Informâcijas netrûkst, arî angïu valodâ.

Izdevâs atrast arî Hospitalityclub.org un Couchsurfing.org biedrus, tâ ka teorçtiski arî Grenlandç var atrast naktsmâjas un draugus par brîvu, taèu jârçíinâs ar ilgâku lai-ku atbildes gaidîðanai. Arî internets Grenlandç ir dârgs un lçns, tâpçc var gadîties, ka viesmîlîgie ïaudis pârbauda e-pastu tikai pâris reizes mçnesî...

Jâ, un vçl – uz Grenlandi vasarâs aizvien bieþâk dodas kruîza kuìi. Es gan nevienu neredzçju, bet arî tâ ir iespçja daþâdot ceïoðanas pie-redzi.

Uzmanîbu – muskusvçrði! No viòiem var aizbçgt vienîgi pa nogâzi lejup, jo íermeòa îpatnîbu dçï, skrienot lejup, ðie dzîvnieki klûp

Mattak – svaiga vaïa âda, ðis nu ir grenlandieðu nacionâlais gardums

Ceïâ uz pilsçtu, jâiet garâm grenlandieðu kapsçtai

Skats uz vienu no dâòu karaliskâs flotes kuìiem

Apbrînas vçrti dabas brînumi ik uz soïa

FO

TO -

Ingr

īda

Sm

uško

va

4 Ceturtdiena, 2011. gada 24. februārisCeļojums

Vents DubroVskis

13. februârî Íîpsalas izstâþu zalç noslçdzâs 18. starptau-tiskais tûrisma gadatirgus «Balttour 2011». Rîkotâji to nodçvçjuði par labâko pçdçjâ desmitgadç, un ðo notikumu noteikti nevar apiet, runâjot par sezonas jaunumiem tûrismâ. Tâpçc uz nelielu saru-nu aicinâjâm Tukuma tûrisma informâcijas centra (TIC) vadîtâju ingrîdu smuðkovu.

Atpakaï pagâtnç – 90. gadu lîmenî

I. Smuðkova: – Ðogad pçc ilgiem laikiem

atkal bija divas zâles – vienâ prezentçjâs ârzemju tûrfirmas, otrâ – Latvijas reìioni ar savu tûrisma piedâvâjumu. Otra tendence – pateicoties administratîvajai re­formai, reìioni startçja atðíirîgi: piemçram, Latgale kâ viens liels reìions, kur nevienam novadam nebija atseviðía stenda; Kurze­me un Zemgale lîdzîgi turçjâs, bet atseviðíi startçja Jelgavas pilsçta un ïoti sadalîts izskatîjâs Vidze­mes stends. Bija gan mazs kopîgs stendiòð, taèu katrs novads uzskatîja par savu godu prezentçties savos kvadrâtmetros.

– Un kâ bija labâk?– Paðvaldîbâm spalvu spodri­

nâðanai ðis variants ir labs, taèu tûrists jau neceïo pa nodalîtâm teritorijâm, bet noteiktu marðrutu. Sadalot marðrutu pa novadiem, ir sareþìîti tikt skaidrîbâ, ko labu ieraudzîðu, teiksim, ceïâ uz Pie­balgu. To, ka administratîvâ re­forma ir vâjinâjusi vietçjo tûrisma piedâvâjumu, atzina praktiski vi­si aptaujâtie nozares profesionâïi. Mçs esam atpakaï 90. gadu lîmenî, kad nebija sapraðanas, kâ tûrisma produktu piedâvât, un katra paðvaldîba domâja tikai par se­vi. Jâpiebilst, ka Tukuma rajonâ tâ nav. Jauno ceïvedi esam izdevuði par visiem èetriem novadiem un paðvaldîbâm esmu izstâstîjusi, kâpçc ir svarîgi bût Kurzemes asociâcijâ. Piemçram, ja viens tâds Engures novads startçtu tûrisma izstâdç Viïòâ vai Tallinâ, tad ne viens vien brînîtos: ”No kurienes jûs esat!?” Atdeve nebûtu tik lie­la, kâ startçjot ar Latvijas vai Kur­zemes atpazîstamîbu. Kad pasaki – novadâ ir 60 km gara pludmale un trîs slçpoðanas kalni, jautâjumu vairs nav – visi grib braukt ðurp!

Ceïojums, tâpat kâ teâtris, jâbauda klâtienç

– «Balttour» reizç ir darba un svçtku pasâkums. Apmçram treðâ daïa apmeklçtâju izstâdç ierodas ik gadu. Ðiem cilvçkiem optimisms arî krîzes laikâ nav mazinâjies, jo viòi ir no ceïoðanas atkarîgi labâ nozîmç. Bet izstâdes rîkotâjiem ðis ir saspringta darba laiks ar iespçju satikt sen neredzçtus kolçìus. Tâ ir laba iespçja apmainîties ar informâciju – kâ kârtîgâ tirgû.

Ja vçrtçjam ceïoðanu, Lat­vija mums sen par mazu – ir puslîdz vienalga, vai braucam uz attâlâku novadu vai aizrobeþu kaimiòiem...

– Kâ ar krîzes laika tenden-

ci – izvçlçties iespçjami lçtus vietçjos marðrutus?

– Vienmçr ir bijusi vçlme ceïot lçtâk un vçl lçtâk, bet servi­sa lîmenim, protams, jâaug... No ðâda viedokïa raugoties, vislçtâk ceïot, izmantojot internetu – tur taèu visu var redzçt un uzzinât... Tomçr ar ceïoðanu tâpat kâ ar teâtra skatîðanos – var noskatîties izrâdes ierakstu, bet var arî doties uz teâtri, kas ir vesels pasâkums... Ir skaidrs, ka ceïoðana nebûs lçtâka, jo augs elektrîbas tari­fi, tâpat PVN naktsmîtnçm ir paaugstinâts, tomçr tik un tâ cilvçki ceïos un domâs, kâ izgrozîties. Pçc uzòçmçju stâstîtâ, klienti ðobrîd atsakâs no papildu çrtîbâm – uz ballîtçm ved lîdzi savus trau­kus; neiznomâ visu viesu mâju, bet tikai daïu un uz noteiktâm stundâm... Cilvçki naudu skaita – îpaði tas bija redzams Igaunijas tûrisma gadatirgû, kur talsinieku medus ðíita par dârgu...

no igauòiem varam mâcîties– Par piedâvâjumu: Igaunija un

Lietuva ir tepat lîdzâs, bet sajûta kâ ârzemçs. Vçlme pabût ârzemçs nav mazinâjusies, un, kâpçc gan nedoties pie kaimiòiem? Ðogad Tallina ir kultûras galvaspilsçta, un jau februârî viòiem ir gata­va tûrisma karte ar lielâkajiem kultûras pasâkumiem gada garumâ (iespçjams saòemt Tukuma TIC). Ja mçs to spçtu panâkt vismaz novada ietvaros, tas jau bûtu ïoti daudz... No igauòiem varam tikai mâcîties.

Ðogad îpaði strâdâts, lai latvieðu valodâ izceltu piedâvâjumu ìimençm ar bçrniem. Intere­sants un daudzveidîgs izklaiþu piedâvâjums ir Tartu un Pçrnavai. Igauòiem ïoti populârs tçls tûrisma produktos ir Lotes tçls no igauòu­latvieðu multiplikâcijas filmas «Lote no Izgudrotâju ciema». Ir pat izdo­ta speciâla pasaku grâmatiòa «Lote iepazîst Igauniju». Tajâ stâstîts par daþâdâm Igaunijas vietâm. Ðonedçï Pçrnavâ notiek Ledus festivâls, kur tâpat ieradîsies Lote...

– Cik liela tûrisma auditorija ir ìimenes ar bçrniem?

– Lielâkâ daïa ceïotâju ir vai nu ìimenes ar bçrniem, vai nelielas draugu kompânijas. Un pat vei­kalnieki zina, ka naðíi jânovieto pie kases bçrnam aizsniedzamâ augstumâ... Vçl, kas iepriecinâja, – Tartu ir atvçrts Ceïu muzejs, kas pilns visâdiem pârsteigumiem un atrakcijâm gan bçrniem, gan jaunieðiem. Jûnijâ viòiem ir Ìimenes diena, bet septembrî – Vecvecâku diena. Atkal tçmçjums konkrçtai mçríauditorijai...

Lietuvieðiem galvenie tûrisma galamçríi ir jau zinâmie – Viïòa, Kurðu kâpa un Druskininki ar sa­viem kûrortiem, peldvietâm utt.

Par Latviju runâjot – Vidzemes novadâ ir izveidots

velomarðruts 1200 km garumâ; lîdz ar velokarti izdots detalizçts buk­lets atseviðíiem marðruta pos­miem.

Kas man patika kâ kurzemnie­cei – Cesvaines un Atzeles nova­di bija paíçruði mûsu akcijas ideju – apceïo konkrçtus objektus, pie­dalies loterijâ un iegûsti balvas.

Patîkami redzçt, ka tiek veicinâts vietçjais tûrisms. Aicinu ceïotâjus to atbalstît.

Par Zemgali: Jelgavâ ir rekonstruçts baznîcas tornis deviòos stâvos; nu Jelgavas TIC domâs, kâ atvilinât vietçjo novadu cilvçkus uz Jelgavu, kas lîdz ðim netika darîts. Baznîcas tornî ir gan vçstures ekspozîcija ar uzstâdîjumu «Jelgava – Latvijas preziden­tu ðûpulis», gan ekspozîcijas par pilsçtas agrâko vçsturi; par Zem­gales tautastçrpu. Ir izsmalcinâts restorâns...

Jauks ðogad ir dobelnieku piedâvâjums apmeklçt Ceriòu dârzu. Bûtîbâ ceriòu ziedçðanas prieks baudâms tikai divas nedçïas, tâpçc padomâts arî par citâm izklaidçm – bukletâ norâdîti arî citi dârzi un pasâkumi Dobelç; kur ko audzç un ko piedâvâ. Bet Ceriòu dârzâ vakaros tiek rîkoti koncer­ti... Visiem skaidrs, ka ziedu laikâ jâdodas uz Dobeli!

Vçl Zemgales tûrisma asociâcija ir izveidojusi karti ar nozîmîgâkajiem tûrisma objektiem Zemgalç. Daudz praktiskas informâcijas, kas apko­pota vienâ izdevumâ.

Latgale startçja kopâ ar Krievi­jas un Baltkrievijas kolçìiem pçrn uzsâktâ projekta «Bella Dvina» ie­tvaros. Viòu spçks ir sadarbîbâ, taèu par jaunumiem runât neva­ram.

Kurzemes tûrisma asociâcijas sauklis ðogad ir «Raþots Kurzemç» – lai pievçrstu uzmanîbu, ka te ir ne tikai ko skatît, bet arî no­pirkt. Tâpçc gadatirgû uztaisîjâm zemnieku un amatnieku tirgu un andele gâja uz nebçdu. Akciju ce­ram vçrst plaðumâ, uzrunâjot arî lielraþotâjus, izmantot ðo zîmolu.

Man, protams, patika, kâ diþojâs Talsi, jo viòiem 20. augustâ bûs Diþmâras gadatirgus. Ðogad tur galvenâ tçma ir visu veidu kâposts – gan naudas izteiksmç, gan kâ veselîgs produkts. Savai reklâmas lapai viòi bija piesprauduði paciòu ar desmit `Megaton` ðíirnes kâpostu sçklâm. Ceru, ka kâdreiz varçsim tâ reklamçt arî mûsu pasâkumus...

tûrisma gadatirgus atziòas

Ventspils startçja ar savu jauno mazbânîti – tâ tâda etnogrâfiska Disnejlenda un, kas svarîgi izman­tojama lieta vietçjiem iedzîvotâjiem. Interesanti, ka ðo projektu vir­za pilsçtas komunâlais dienests... Tûrisma plûsma uz Ventspili jau pçrn bija lielâka, nekâ plânots, bet ðogad ìimenei ar bçrniem Ventspils apmeklçjums jâieplâno obligâti.

Kopâ ar talsiniekiem ventspil­nieki ir uztaisîjuði Ziemeïkurzemes dabas un aktîvâ tûrisma karti – ïoti praktisku izdevumu aktîvas atpûtas piekritçjiem.

tukumnieki – ar lielâko piedâvâjumu

Tukuma rajona novadu piedâvâjums: ziemâ, protams, gan kalnu, gan distanèu slçpoðana; ar ðo piedâvâjumu braucâm uz Viïòas gadatirgu, jo, kâ zinâms, lietuvieði ir mûsu slçpoðanas kalnu labâkie klienti.

Esam aktualizçjuði arî lçtâs ceïoðanas iespçjas ar vilcie­nu, piedâvâjot daþâdas izklaides Tukumâ un tâ apkaimç. Dominan­tes – slidoðana, slçpoðana, muze­ji un skaistumkopðana. Norâdîtas arî izmaksas: vilciena biïetes cena,

taksometra maksa, slçpju nomas izcenojumi un pat tuvâko çstuvju adreses. Atliek tikai izvçlçties – par visu padomâts.

Esam sapratuði, ka Muzeju nakts ir laba lieta – sakurinâjâm viòus, lai arî ðogad neguï un apdomâ idejas tûristu izklaidei. Protams, ir atseviðís piedâvâjums ìimençm ar bçrniem, un tas ir gana plaðs.

Jâpiebilst, ka ðî gada tûrisma ceïvedis mums ir daudz biezâks nekâ kolçìiem citos novados un tam ir pamatots iemesls – ir trîs jauni marðruti jaunlaulâtajiem; papildinâjies lauku labumu klâsts, kur ir jaunas sadaïas par daiïdârziem un zivîm – zivju degustâciju un iegâdi. Ir cilvçki, kas gatavi demonstrçt zivju kûpinâðanu, kâ arî paòemt vienu, divus cilvçkus jûrâ, lai parâdîtu, kâ tâ zivs nâk... Tâ ir iespçja saprast reâlo zvej­nieku dzîvi. Papildus ”spiedâm” uz vîrieðiem svarîgâm lietâm – velotûrismu un makðíerçðanu; ðiem bukletiem ir piekriðana.

Komplektâ ar ceïvedi nâk smal­ka tûrisma karte ar visiem apskates objektiem un naktsmîtnçm; bûtîbâ ar ðo karti pietiek, lai mierîgi do­tos ceïojumâ...

Izstādē, pateicoties vietējiem amatniekiem un ražotājiem, pirmoreiz tika prezentēts zīmols „Ražots Kurzemē”, tādējādi turpinot dižošanās ideju un aicinot Kurzemi ne tikai skatīt, bet arī baudīt

Kurzemes stendā pie Tukuma galdiņa aktīvi strādāja jaunie lauku tūrisma speciālisti – praktikanti no Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikuma Evija Krūmiņa un Viesturs Ivans, kā arī Madara Vinslava

5Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Daiga OzOliòa

Jau aizritçjis treðais jahtkluba «En-gure» darbîbas gads, un 6. februârî notika gadskârtçjâ kluba biedru kopsapulce, lai atskatîtos uz pa-veikto, apstiprinâtu gada pârskatu, nospraustu jaunus mçríus un ap-spriestu nâkotnes plânus. Ar pa-veikto klâtesoðos iepazîstinâja valdes priekðsçdçtâjs, komodors Ìirts Fiðers-Blumbergs.

Kluba sezona iesâkâs ar pava-sara talku, kurâ jahtkluba biedri kopâ ar savâm ìimençm uzkopa ostas teritoriju, bet maijâ notika se-zonas atklâðanas regate.

Tomçr galvenais notikums bi-ja regate «Engures kauss 2010» – burâðanas svçtki lieliem un ma-ziem, kas norisinâjâs èetras dienas jûlijâ. Ðajâ pasâkumâ piedalîjâs pa-visam 21 jaunietis ar «Optimist» un «Laser» klases jahtâm un 14 jah-tas. Dalîbnieku vidû bija Latvijas labâkie burâtâji. Kopumâ varam teikt, ka, pateicoties visiem jaht-kluba dalîbniekiem, atbalstîtâjiem, palîgiem un regates dalîbniekiem – pirmie burâðanas svçtki Engurç bija izdevuðies!

Ne mazâk interesanta bija Roòu pirts regate augustâ, kurâ piedalîjâs 18 jahtas. Pagâjuðajâ gadâ laika apstâkïi atïâva pamaèoties arî ar igauòiem un ievçrota tika

arî pirts apmeklçðanas tradîcija Roòsalâ.

2010. gadâ jahtklubs ar ES Ei-ropas Lauksaimniecîbas fonda at-balstu ir realizçjis divus «Leader» projektus; viena projekta ietvaros iegâdâta cietkorpusa glâbðanas laiva burâðanas sacensîbu organizçðanai un glâbðanas operâciju veikðanai, otra projekta ietvaros iegâdâts motors ðai laivai un projektors ar ekrânu.

Ðovasar Engurç atkal bûs daudz jahtu, jo Jûras svçtku laikâ norisinâsies burâðanas svçtki visâm paaudzçm – «Engures kauss». Meklçjam sponsorus, aktîvus spor-

ta atbalstîtâjus un brîvprâtîgos in-teresentus, kuriem bûtu iespçjas kaut kâdâ veidâ atbalstît jahtklu-bu ðî pasâkuma organizçðanâ. Par atbalstîðanu un palîdzçðanu apsolâm jauku braucienu ar jahtu.

Jahtkluba dalîbnieku kopsa-pulce apstiprinâja biedrîbas ga-da pârskatu 2010. gadam, un noti-ka valdes vçlçðanas. Jaunajâ valdç ievçlçti: Ì. Fiðers-Blumbergs (val-des priekðsçdçtâjs, komodors), Mâris Kalns un Daiga Ozoliòa. Vi-si jahtkluba dalîbnieki saòçma ko-modora pateicîbu par atbalstu, lîdzdalîbu un aktivitâti jahtkluba darbâ.

Izvçrtç jahtkluba «Engure» paveikto, plâno nâkotni

Jahtkluba «Engure» dalîbnieki gada atskaiðu kopsapulcç

Rūta fjodoRova

Izpildvaras un likumdoðanas varas institûcijâm – Ls 258358, tostarp:

Domes administrâcijai – 122231 Engures pagasta pârvaldei – 69795 Lapmeþciema pagasta pârvaldei – 66332Kâ paskaidroja Lapmeþciema pagasta pârvaldes

grâmatvede Dace Bumbiere, Lapmeþciemâ pagasta pârvalde centîsies ðogad uz saimniecisko izdevumu rçíina ietaupît apmçram Ls 2000. Savukârt Engures pagastâ ðâds ietaupîjums plânots gandrîz Ls 5453 apmçrâ.

finanðu un fiskâlâ darbîba – Ls 53209Vispârçjas nozîmes dienestiem – Ls 24303, tostarp: Attîstîbas nodaïai – 20343 Dzimtsarakstu nodaïai – 3960

Parâda darîjumi, aizòçmumu procentu nomaksa – Ls 216 155

Transferti no paðvaldîbu budþeta – Ls 16 400

Transferti starp daþâdiem pârvaldes lîmeòiem – Ls 4000Salîdzinâjumâ ar 2010. gadu izpildvaras un likumdoðanas

varas institûcija tçrçs mazâk – pagâjuðajâ gadâ ðim mçríim bija atvçlçti Ls 303 713, jo pie ðīm izmaksâm bija pierçíinâts lîdzfinansçjums Eiropas Savienîbas atbalstîtajam projektam pagastmâjas siltinâðanai. Amatpersonu algas paliek lîdzðinçjâ apmçrâ.

Policijas dienesti – Ls 23 305, to starp: Smârdes pagastâ – Ls 10947 Engures pagasts – Ls 4 842 Lapmeþciema pagastâ – Ls 7 516Smârdes pagastam policijas dienestam iedalîtâ summa ir

lielâka tâpçc, ka ðeit ieplânoti lîdzekïi arî administratîvâs ko-misijas darbam, un ðî komisija ir kopîga visâm trim pagas-tu pârvaldçm.

Ugunsdroðîbai – Ls 18 540, tostarp: Smârdes pagastâ – Ls 9 906 Engures pagastâ – Ls 5 293 Lapmeþciema pagastâ – Ls 3 341Runâjot par izdevumiem ugunsdroðîbai, redzams, ka

visvairâk lîdzekïu ðim nolûkam paredzçts Smârdes pagastâ. Tas izskaidrojams ar to, ka tiek iegâdâta ugunsdzçsçju automaðîna.

Lauksaimniecîbai, meþkopîbai, zivsaimniecîbai – Ls 11 075, tostarp: Lauks. darba organizatoram – Ls 556 Engures pagastâ – Ls 5 967 Lapmeþciema pagastâ – Ls 4 552Salîdzinot ar 2010. gadu, izdevumi samazinâjuðies

par Smârdes pagasta lauksaimniecîbas darba organiza-tora amata algas apmçru, jo ðo naudu paðvaldîbai ie-skaita Zemkopîbas ministrija. Savukârt Lapmeþciemâ un Engurç ðie ir lîdzekïi, kas iegûti no zvejas licenèu pârdoðanas, un 70% no tiem tiek ieskaitîti valsts budþetâ.

Bûvniecîbai – Ls 61 891, tostarp: Bûvvaldei Smârdes pagastâ – Ls 53 050 Bûvvaldei Engures pagastâ – Ls 3 872 Bûvvaldei Lapmeþciema pagastâ – Ls 4 969

Autotransports – Ls 79 325, tostarp: Smârdes pagastâ – 51 100 Engures pagastâ – Ls 28 225Engurei un Smârdei lîdzekïi paredzçti ielu un ceïu

uzturçðanai, jo mçrídotâcija ðim mçríim ir maza. Savukârt Lapmeþciemâ lîdzekïi paredzçti mâju un teritorijas apsaimniekoðanai, un ðim mçríim atseviðíi izdalîtu lîdzekïu budþetâ nav.

Engures ciema Ostas ielas satiksmes droðîbas uzlaboðanai – Ls 7 352

Iecerçts par Eiropas Savienîbas lîdzekïiem asfaltçt Ostas

ielu, uzbûvçt ietvi, tâpçc budþetâ ðim nolûkam paredzçts lîdzfinansçjums.

Vides aizsardzîbai – Ls 42 870, tostarp: Atkritumu apsaimniekoðanai Engures pagastâ – 42 870

Notekûdeòu apsaimniekoðana – Ls 9 300, tostarp: Notekûdeòu apsaimniekoðanai Engures pagastâ – Ls 9 300

Pârejâ teritorijas un mâjokïu apsaimniekoðanai – Ls 11 568 Ûdens apgâdei Engures pagastâ – Ls 11 568

Ielu apgaismojumam – Ls 9 835 Smârdes pagastâ – Ls 7 285 Engures pagastâ – Ls 2 550Lapmeþciema pagastâ ielu apgaismojumam paredzçti

Ls 2 447, taèu tie paredzçti citâ budþeta sadaïâ.

Paðvaldîbu teritoriju un mâjokïu apsaimniekoðanai – Ls 425 360, tostarp: Smârdes pagasts – Ls 107 836 Engures pagasts – Ls 11 414 Lapmeþciema pagasts – Ls 77 256 Smârdes pagasts – Ls 228 854 Smârdes pagastâ, salîdzinot ar 2010. gadu, lîdzekïi teri-

toriju un mâjokïu apsaimniekoðanai ir uz pusi mazâki, jo pagâjuðâ gadâ bija paredzçts lîdzfinansçjums Smârdes cie-mata ûdenssaimniecîbas sakârtoðanai.

Ârstniecîbas iestâþu darbîbai – Ls 7 825, tostarp: Smârdes pagastâ – Ls 20 Apðuciema Feldðeru punktam – Ls 5 670 Ambulat. ârstn. iest. Lapmeþciemâ – Ls 2 135 Lapmeþciemâ paðvaldîba apmaksâ darbu sanitâram,

kas uzkopj doktorâta telpas, savukârt Apðuciemâ (En-gures pagastâ) tiek uzturçts iedzîvotâjiem visnotaï ïoti nepiecieðamais feldðerpunkts.

Turpmâk vçl.

Pētām budžetu

budþeta izdevumi 2011. gadâ

Engurē

mâcîbu olimpiâdçsEngures vidusskolas skolçni gu-

vuði labus rezultâtus starpnovadu mâcîbu olimpiâdçs. Latvieðu valo-das olimpiâdç 9. klaðu grupâ Kris-ta Íîse izcînîjusi 1., Vita Rozçna – 3.vietu, 11. un 12. klaðu grupâ Kris-ta Kaziòa – 3., Liene Veinberga – 4., Madara Miíelsone – 6. vietu. Fi-zikas olimpiâdç 9. klaðu grupâ Ed-gars Zçbergs izcînîja 1. vietu, 10. klaðu grupâ Reinis Rorbahs – 2. vietu. 11. klaðu grupâ Reinis Kalnozols izcînîjis 1. vietu, Daniels Otmanis – atzinîbu, 12. klaðu grupâ Aiga-ram Antiòam 3. vieta. Matemâtikas olimpiâdç 12. klases skolniecei Lie-nei Veinbergai – 2. vieta, 9. klaðu grupâ Edgaram Zçbergam 3. vieta, bet 10. klaðu grupâ Reinim Rorba-ham 6. vieta.

Konferencç piedalîsies 16 darbi

Februâra vidû Engures vidus-skolâ notika zinâtniski pçtniecisko darbu konference. Uz starpnova-du konferenci, kas notiks 2. martâ, izvirzîti 16 darbi.

LapmEžciEmā

bûs dzintara izstâdeLapmeþciema muzejā maijâ no­

tiks dzintara rotu un suvenîru izstâde «Dzintara gaisma». Maijâ arî paredzçta fotogrâfiju izstâde «Mans novads». Tie, kuri vçlas piedalîties ðajâ izstâdç, aicinâti izgatavot divas lîdz èetras fotogrâfijas 21x30 (A-4) formâtâ.

mâcâs pçrïotJanvârī biedrîbas «Labklâjîba»

mîtnç «Zaíîðu pirtiòa» notikuðas divas nodarbîbas pçrïu vçrðanas apmâcîbâ. Iesâkumâ interesenti mâcîjâs salabot un atjaunot sa plîsuðâs krelles, otrâ nodarbîbâ jau íçrâs pie smalkâkiem darbiòiem. Nodarbîbas vadîja Ilze Vanaga, kura pçrïoðanu apguvusi paðmâcîbas ceïâ.

Sasniegumi olimpiâdçsStarpnovadu latvieðu valodas un

literatûras olimpiâdç Lapmeþciema pamatskolas 8. klases skolnie-ce Dagnija Bçrziòa ieguva 3., bet MaijaTerçze Viïumsone – 4. vietu (skolotâja Ilze Tomele). Krievu va-lodas olimpiâdç 8. klases skolnie-ce Arina Bièkova ieguva 2., Dagni-ja Bçrziòa – 3. vietu (skolotâja La-risa Volodjkova).

Matemâtikas olimpiâdç 9. klaðu konkurencç Raivis Kalçjs ieguva 6. vietu (Lolita Jansone).

Pieteikums starptautiskam konkursam

Noslçgusies konkursa «Lidice 2011» 1. kârta. Uz 2. kârtu izvirzîti Lapmeþciema pamatskolas 3. kla-ses skolçna Mârtiòa Eniòa, 6. kla-ses skolnieku Emîla Jansona un Rûdolfa Bçrziòa darbi. Konkur-santus sagatavoja Iveta Meijere un Zanda Jansone. Rîgas domç 4. martâ notiks konkursa noslçguma pasâkums. Tad kïûs zinâms, ku-ri darbi no Latvijas tiks izvirzîti izstâdei Èehijâ.Rûta fjodoRova

ziòas

6 Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Rûta FjodoRova

Kârtçjâ Engures novada domes sçde notika 15. februârî. Die-nas kârtîbâ bija 29 jautâjumi, bet deputâti nolçma die-nas kârtîbu papildinât vçl ar diviem jautâjumiem par adreses pieðíirðanu un ze-mes pievienoðanu îpaðumam «Valsts meþi Smârdç». Uz no-vada domes sçdi neatliekamu iemeslu dçï nebija ieraduðies Mârcis Gulbis, Olita Ulmane un Gatis Buraks.

Domes sçdes norises atspo­guïojumu sâksim ar jautâjumiem, kas izraisîja vislielâko diskusi­ju, un jâteic, ka vienâ gadîjumâ deputâtu lçmums uzskatâms par Konkurences likuma pârkâpumu. No diskusijas bija noprotams, ka daïa deputâtu ir gatavi ðo likumu pârkâpt.

Grib ierobeþot brîvo tirguPie deputâtiem bija vçrsies uzòç­

muma SIA «NamejsD» ar lûgumu atïaut tirgot gaïas izstrâdâjumus vienu reizi nedçïâ – ceturtdienâs – Engurç, laukumâ pie kultûras na­ma, pie autoceïa P­128 Sloka – Tal­si, îpaðumâ «Irbes», un stâvlaukumâ, Selgas ielâ 1a, kas ir a/s «Latvijas valsts ceïi» îpaðums.

Deputâti uzòçmçjam atïâva tirdzniecîbu tikai Engurç, pie kultûras nama, bet tirdzniecîba Lapmeþciema teritorijâ tika liegta. Formâlais iemesls bija tas, ka SIA «NamejsD» paðvaldîbâ nav iesnie­dzis saskaòojumu ar tirdzniecîbas vietu îpaðniekiem. Bet saskaòā ar Konkurences likumu deputâti drîkst liegt gaïas produktu tirdzniecîbu vien tajâ gadîjumâ, ja ðî tirdzniecîba apdraud plaðâkas sabiedrîbas inte­reses, piemçram, veselîbu. Taèu deputâti gan minēja citu iemeslu, kâpçc neïaut uzòçmçjam tirgoties Lapmeþciema teritorijâ. Lûk, kâ sa­vus argumentus izteica deputâts Normunds Velps: ”Dodot atïaujas vienas dienas tirgotâjiem, mçs sa­vus tirgotâjus – veikalu îpaðniekus – noliekam uz ceïiem, bet viòi maksâ nodokïus un dod vietçjiem dar­bu. Iebraucçji atbrauc izdevîgâkâ laikâ – sestdienā vai svçtdienâ –, vienu dienu patirgo un aizbrauc. Kâ lai vietçjais uzòçmçjs izdzîvo?”

Savukârt Andris Kalnozols bilda, ka ðîs lietas vajadzçtu sakârtot, lai autoveikals brauc sestdienâs, svçtdienâs, kad ir tirgus. Citâdi autoveikali braukðot katru die­nu, un tad vietçjie veikali bûs tu­vu tam, ka tiem bûs jâizput. Kas apgâdâs iedzîvotâjus ikdienâ? Do­mes priekðsçdçtâjs Gundars Vaþa gan piebilda, ka cilvçkiem tomçr ðâdu izbraukuma tirdzniecîbu va­jagot, jo, kad atbraucot autoveikals – skârnis, pie tâ stâvot 20 cilvçku gara rinda. Arî deputâts Jânis Pûce teica, ka cilvçkam tomçr ir svarîgi, vai nopirkt svaigu desu, vai veikalâ labi nostâvçjuðos. Pretçju viedok­li pârstâvçja deputâts Edmunds Pçtersons: ”Kas notiks, ja iznîcinâs esoðos veikaliòus? Kur vietçjais tan­tuks, kas nebrauc uz Jûrmalu vai Tukumu, nopirks baltmaizi un pie­nu? Autoveikali arî bûs pazuduði, un ko tad?” Uz to gan deputâts Oskars Kambala iebilda, ka kapitâlistiskâ sabiedrîbâ ðâdâ jomâ tukðums ne­kad nepaliekot. Runa ir par to, vai kâdu lietu veicinât vai neveicinât. Neizturçja un debatçs iesaistîjâs arî Jolanta Kraukle, kura gan nav deputâte, bet viòa aizstâvçja pa­gasta iedzîvotâju pircçju viedokli, ka deputâtiem vajadzçtu rûpçties par pagasta cilvçkiem, kuri iepçrkas autoveikalos, nevis lobçt daþu cilvçku intereses. Viòa bilda, ka arî pensionâriem ir izdevîgi, ja uz Enguri atbrauc zemnieki un ir iespçjams iegâdâties, piemçram, kartupeïus. A. Kalnozolam gan bija pretjautâjums: ”Kas pensionâriem maksâ pensijas? Vai tad ne uzòçmçji – nodokïu maksâtâji?” (Jâatgâdina, ka pensionâri savas pensijas dar­ba dzîves laikâ ir nopelnîjuði un nodokïus tam maksâjusi paði. Cits jautâjums, cik godprâtîgi viòiem tas tiek atmaksâts, cik godprâtîgi izmantoti, apsaimniekoti sociâlajâ fondâ iemaksâtie lîdzekïi. – Red.)

Nobeidzot diskusiju, domes priekð sçdçtâjs Gundars Vaþa se­cinâja, ka turpmâk vajadzçs domât par tirgoðanas vietu ierâdîðanu paðvaldîbas teritorijâ. Ja SIA «Namej­sD» iesniegs prasîtos saskaòojumus un deputâti joprojâm liegs iespçju tirgoties, bûs tiesas darbi...

Liedz iespçju bçrniemTukuma izglîtîbas pârvalde

vçrsusies Engures novada domç ar priekðlikumu slçgt lîgumu par

savstarpçjiem norçíiniem. Tiek piedâvâts, ka par vienu izglîtojamo Tukuma mâkslas skolâ jâmaksâ Ls 17,76 mçnesî, Tukuma mûzikas skolâ – Ls 20,05, bet Tukuma spor­ta skolâ – Ls 19,54. No Engures no­vada Tukuma mâkslas skolâ mâcâs 13, Tukuma mûzikas skolâ – 11, Tukuma sporta skolâ – 8 bçrni.

Engures novada deputâti nolçma, ka lîgumu neslçgs. Ðâdu lçmumu pieòçma visi deputâti, izòemot Smârdes pamatskolas di­rektori Guntu Lâci, kura balsojumâ atturçjâs.

argumenti nepârliecinaVispirms jautâjumu skatîja so­

ciâlo lietu komiteja un nolçma, ka ârpusskolas nodarbîbas apmak­sâjamas, un novirzîja jautâjumu tâlâk finanðu komitejai. Savukârt finanðu komiteja sagatavoja priekðlikumu lîgumu neslçgt, pa­matojot to ðâdi:

”1) likums nenosaka, ka jâapmaksâ profesionâlâs izglîtîbas iestâdes sniegtie pakalpojumi; 2) minçto bçrnu mâcîðanâs ðajâs iestâdçs palielina ðo skolu peda­gogu atalgojumu; 3) neatkarîgi no maksâjuma, vecâkiem tâpat ir jâmaksâ skolâ savs lîdzfinansç­jums; 4) nav skaidrs, vai Tukuma izglîtîbas pârvalde slçgs lîgumu ar Engures novadu par to, ka Tuku­ma novada bçrni mâcîsies Engu­res Mûzikas un mâkslas skolâ.”

Lieki teikt, ka, vismaz no ma­las raugoties, ðie argumenti neiztur kritiku. It îpaði Engures deputâtu baþas par to, lai mâkslas un mûzikas skolotâji bagâtîbâ nenoslîktu, kâ arî neziòa par to, vai varçtu slçgt lîgumu par citu paðvaldîbu bçrnu skoloðanu Engures novadâ, it kâ ðâda lîguma slçgðana nebûtu paðu kompetence.

daþâda lidoðana, daþâda attieksme

Domes priekšsēdētājs G. Vaþa norâdîja, ka vairâkums no bçrniem, kas mâcâs Tukuma izglîtîbas iestâdçs, ir Smârdes pagasta bçrni, Lapmeþciema bçrniem Jûrmalas profesionâlâs ievirzes skolas vçl ne­prasa slçgt ðâdus lîgumus. Tâpçc, viòaprât, nebûs korekti, ka vie­niem maksâs, bet citam ne. Bet tad jau jâjautâ – kâpçc nepiecieðama îpaða budþeta pârdale trim pagas­ta pârvaldçm, kâpçc tad tâ nav

vienota un vienâdota visiem? Bet, ja runâjam par lîdzekïu trûkumu, tad atkal jâatgâdina – 2010. gadâ deputâti pieòçma lçmumu, ka atlaiþ nodokïu samaksu SIA «Tu­kums airport», kur viens lido­jums vien izmaksâ pietiekami ievçrojamu summu...

Deputâts Jânis Reíis ieminçjâs, ka vajadzçtu pieòemt blakus lçmumu un organizçt, lai uz En­gures mûzikas un mâkslas skolu varçtu vadât skolçnus no Smârdes pagasta, tâpat kâ tas jau tiek darîts no Lapmeþciema. Uz iebildumu, ka, piemçram, puikas aizrautîgi darbojas Tukuma Mâkslas sko­las lidmodelistu pulciòâ, kâda Engurç nemaz nav, deputâts Jânis Pûce atbildçja, ka nav jânodroðina profesionâlâ joma katram bçrnam, un pat salîdzinâja ðo vçlmi ar vçlmi nodarboties ar izpletòu lçkðanu.

Pçc ðîs jautrâs izrunâðanâs sausais atlikums vien tâds, ka, iespçjams, Smârdes pagasta bçrnu vecâki meklçs iespçjas deklarçt sa­vas atvases pie radiem vai drau­giem Tukumâ. Ðâdi precedenti ir jau bijuði. Ja tas nebûs iespçjams, bçrniem nâksies ârpusskolas nodarbîbas pârtraukt. Vai deputâti domâ, ka ðâdâ veidâ viòi iegûs En­gures novadam lojâlus nâkamos 32 iedzîvotâjus – nodokïu maksâ­tâjus? Un vçl gribas piebilst par ïoti specifisko lidmodelistu pulciòu. Ir ïoti maz tâdu ârpusklases pulciòu, kuros vçlas nodarboties pui­kas. Turklât pieredze liecina, ka lidmodelistu pulciòâ iemâcîtais profesionâlâ skolâ vai koledþâ tiek augstu novçrtçts. Ðíiet gan – kaut arî deputâti it kâ balso novada mçrogâ un primârajâm vajadzçtu bût no­vada iedzîvotâju interesçm, tâ vien izskatâs, ka daþkârt tiek lobçtas ïoti ðauras – labâkajâ gadîjumâ atseviðíu pagasta iestâþu intereses.

Likums pârkâpts nav...Ðajâ jautâjumâ uzklausîjâm arî

vairâku amatpersonu viedokïus. Lûk, kâ novada deputâtu lçmumu komentçja Izglîtîbas ministrijas Finanðu departamenta direktore Inga Ðtâle: ”Diemþçl likums pa­redz, ka par profesionâlâs ievir­zes izglîtîbu un intereðu izglîtîbu paðvaldîbai obligâti nav jâmaksâ. Tâpçc arî vairâk nekâdu komentâru es nevaru sniegt.”

Latvijas Paðvaldîbu savienîbas izglîtîbas un kultûras komitejas vadîtâja, Jaunpils novada domes priekðsçdçtâja Ligita Gintere: ”Ne­varu deputâtiem neko pârmest, jo diemþçl likums paredz, ka par profesionâlo intereðu izglîtîbu paðvaldîba var arî nemaksât. Tâ ir paðvaldîbu savstarpçjâ vienoðanâs. Ja paðvaldîbâ nav pieejama intereðu izglîtîba, tad vajadzçtu par to maksât paðvaldîbai, kura ðo intereðu izglîtîbu uztur. Arî mums Jaunpils novadâ ir jâmaksâ par seðiem izglîtojamiem, un, kaut arî budþets ir ievçrojami knapâks nekâ pagâjuðajâ gadâ, mçs tomçr nolçmâm maksât. Vecâkiem jau tâpat ir lîdzmaksâjums un arî bçrna aizveðana, piemçram, uz mûzikas skolu rada papildu izdevu­mus. Un, kaut gan tâ tagad izklausâs kâ tâda filozofija, tomçr jâapzinâs, ka izglîtoti bçrni ir mûsu ieguldîjums nâkotnç.”

Tukuma izglîtîbas pârvaldes vadîtâja Velta Lekse: ”Ðis jautâjums nav Izglîtîbas pârvaldes, bet gan paðvaldîbas vadîtâju lîmenî kârtojams jautâjums, tâpçc nevaru to komentçt. Varu tikai teikt to, ka arî Tukuma novads gatavs maksât par savu skolçnu profesionâlâs ie­virzes izglîtîbu. No Pûres vairâki skolçni dodas uz profesionâlâs ie­virzes izglîtîbas nodarbîbâm Kan­davas novadâ, protams, Tukuma novads par to maksâs. Tukuma novads gatavs maksât arî par tiem novada bçrniem, kuri mâcâs En­gures Mûzikas un mâkslas skolâ, nepiecieðams vien paðvaldîbas aprçíins, cik tas maksâ. Manuprât, paðvaldîbu vadîtâjiem vajadzçtu sçsties pie sarunu galda un par ðo kârtîbu vienoties. Milzkal­nes sâkumskolâ mâcās ïoti daudz Tukuma bçrnu, un ðeit skolçna izglîtoðana izmaksâ Ls 70 lîdz 80, kamçr tajâ pat laikâ Tukuma 2. vidusskolâ – tikai Ls 20... Kâ amatpersona ðajâ situâcija es va­ru teikt, ka deputâti rîkojas liku­ma ietvaros, bet kâ pedagogam, protams, bûtu gribçjies, lai no­vads savus skolçnus, kuri cenðas apgût profesionâlas ievirzes zinâðanas, atbalstîtu, seviðíi tajâs jomâs, kurâs paðu novadâ pras­mes nav iespçjams iegût. Jaunat­nes audzinâðanâ ir ïoti svarîgi, cik lietderîgas un saturîgas ir brîvâ lai­ka pavadîðanas iespçjas.

(Turpmâk vçl.)

Novada domes sçdç

tîkami un mazâk tîkami lçmumi

7Reklāma un sludinājumiCeturtdiena, 2011. gada 24. februāris

Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris8 Ziņas

aptauja

Vai ðajâ aukstajâ laikâ spçjat piekurinât mâju, vai tâ ir pietiekami silta?

23. diena (pilns/dilstoðs (1.27) mçness Strçlnieka zîmç) – krokodils, Cerbers, hi-mera; smagu enerìiju diena; jâizsargâjas no alkatîbas un pârmçrîbâm; jâizvairâs no daþâdâm provokatîvâm darbîbâm, no grauðanas tieksmes; pamostas liela apetîte, jaunas lietas labâk nesâkt– jâpabeidz vecâs;

ieteicams iztîrît mâju; seksuâlâ enerìija jâievirza pozitîvâ gultnç; jâcenðas se-vi iedomâties otra cilvçka vietâ; nedrîkst pârçsties; ieteicami piena produkti; jâatturas no alkohola un gaïas; jâierobeþo ðíidruma daudzums; ðajâ dienâ dzimuðie ir ïoti uzòçmîgi; sapòi jâsaprot pretçji tam, ko

redz – no 25. februâra 3.13 lîdz 26. februâra 4.14.

24. diena (dilstoðs mçness Strçlnieka/Meþâþa (21.33) zîmç) – lâcis; ðajâ dienâ pa-mostas slçptie dabas spçki; labi uzsâkt visu jauno un lielas lietas; var piedzîvot atklâsmes; var mainît darbu vai dzîvesvietu; diena sola

veiksmi un ienâkumus; jânostiprina veselîba; Auglîbas Dieva kulta diena; diena apsûdz un soda varmâkas; ðajâ dienâ dzimuðie ir la-bi un kârtîgi, taèu pakïauti gastronomiskâm izvirtîbâm; sapòi norâda, vai viss kârtîbâ ar seksuâlo enerìiju – no 26. februâra 4.14 lîdz 27. februâra 4.58.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs

Diâna (audzina dçliòu Kristapu):

– Patlaban mçs ar Kristapu dzîvojam misijâ «Pakâpieni». Mâju apsil-da ar centrâlapkuri. Paði nesam malku no ðíûnîða. Paði kurinâm. Varçja bût siltâks. Malkas netrûkst. No rîta sakurinâm, pa dienu mazliet paslin-kojam. Vakarâ atkal kurinâm. Ja vçl lielâks

sals bûs, nâksies kurinât nepârtraukti.

andris (mazs uzòçmçjs):

– Ir silti. Dzîvoju pilsçtâ, Meþa ielâ. Tâ saucamajâ hruðèovkâ, no silikâtu íieìeïiem mûrçtā. Tâs ir la-bas mâjas. Pçc nopirkðanas dzîvoklim uztaisîjâm re-montu. Nosiltinâjâm ârsienu, griestus, logus apmainîjâm. Mums pilnîgi

pietiek ar siltumu, kas ir radiatoros.

Natâlija (strâdâ):

– Man – jâ. Dzîvoju Celtnieku ielâ. Jaunajâ daudzdzîvokïu mâjâ. Ne-varu þçloties. Draudze-ne dzîvo Durbç, savâ privâtmâjâ, viòai gan ta-gad ir grûti. Kurina i die-nu, i nakti un tad vçl kreòíçjas, ka tikai kas ne-aizsalst. Vairâk jâmaksâ,

bet man tomçr silti.

edþus Goldmanis (pensionârs):

– Dzîvoju pansionâtâ, tepat Raudâ. Mana istaba, kurâ es dzîvoju, ir silta. Esmu apmierinâts. Runâ, ka ður tur augðstâvos esot pavçsâks. Nu ja, bet mçs esam pieraduði viegli ìçrbties, bet ziema tomçr ir ziema.Jânis vîtols

ieviòa vîtiòa

Otrdienas rîtâ Pûres pamat-skolas Jaunsâtu filiâlç gai-sotne kâ biðu stropâ. Ðurpu, turpu uztraukti un saposti skraida bçrni, veicot pçdçjos sagatavoðanâs darbiòus pirms lielajiem notikumiem.

Un darbiòu vçl daudz, jo skoliòâ divi pasâkumi vienlaikus – pirmsskolnieki uz stâsies dzejoïu deklamçðanas kon kursâ «Ma-zais zvirbulçns-2011», kas skoliòâ tradicionâli notiek jau vairâkus gadus, bet sâkumskolnieki èakli strâdâjuði, lai Tautas namâ uz lielâs skatuves varçtu padiþoties ar pirmizrâdi – skolotâjas Ivetas Bau-

manes vadîbâ iestudçto stâstu par mazo raganiòu.

Mazie zvirbulçni pulcçjas bçrnu-dârza telpâs, kur audzinâtâjas iekâr tojuðas îstu skatuvi. Lai viss notiktu„pa îstam”, uzaicinâta arî nopietna þûrija – bibliotçkas dar-binieces Aija un Linda, Jaunsâtu skoliòas galvenâ skolotâja Ina un Ieviòa no Tautas nama. Kopskaitâ

Radoða diena Jaunsâtu skoliòâ

èetrdesmit mazâki un lielâki îsâku un garâku dzejoïu deklamçtâji kâpa uz skatuvîtes, lai râdîtu, ko sagatavojuði kopâ ar vecâkiem. Jât eic, veikums raibu raibais. Noslçgumâ katram bçrniòam pa saldai balviòai un pârsteigumam no bibliotçkas darbiniecçm pað-gatavotas, oriìinâlas tortes vei-dâ. Bet ðî gada centîgâkajiem «zvirbulçniem» – Elzai Vjaterei, Paulai Rîbenai, Reinim Otto Janso-nam, kâ arî þûrijas simpâtijâm Ra-monai Irmejai, Renâram Vîtolam

un Elîzei Rozei-Vîtolai – un di-viem labâkajiem ”zvirbulçniem” no sâkumskolas – Aijai Sprûdei un Raivim Neilandam – tiks îpaðais pârsteigums – brauciens ciemos pie Pasaku raganas.

Ieturçjuði pusdienas pauzi, lielie un mazie kopîgi devâs uz Tautas nama zâli, lai sagaidîtu ciemiòus no lielâs skolas un noskatîtos teâtra pulciòa jauno iestudçjumu «Mazâ raganiòa». Pçc padarîta darba visi kopîgi dienas noslçgumâ jautrojâs disenîtç.

Izrādes «Stāsts par mazo raganiņu» pirmizrāde Jaunsātu skoliņā. Režisore skolotāja Iveta Baumane

Katrs «Mazais zvirbulēns» saņēma diplomu vai atzinības rakstu, kā arī saldumus