2012. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS2012. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS Rīga – 2013 Materiāls sagatavots Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā 2 Veselības un darbspēju

Latvijas Republikas Labklājības ministrija

VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA

2012. GADA

PUBLISKAIS PĀRSKATS

Rīga – 2013

Materiāls sagatavots Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā

2

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002 www.vdeavk.gov.lv

Informācijas pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz Veselības un

darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju obligāta.

http://www.vdeavk.gov.lv/


3

Godāto lasītāj!

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir sagatavojusi pārskatu par

iestādes darbību 2012.gadā. Pārskats sagatavots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu

prasībām un satur informāciju par iestādes darbībām atskaites periodā. Saglabāta iestādes

tradīcija šo pārskatu sagatavot ļoti detalizēti, lai ikvienam lasītājam, kurš nav saistīts ar šo

nozari, būtu saprotami un skaidri.

Pārskata periodā iestādes lielākās aktivitātes bija saistītas ar Eiropas struktūrfondu

realizēto projektu noslēgumu. Iestāde ir ieguvusi teicamas, labi aprīkotas telpas ar labu

tehnoloģisko nodrošinājumu personālam un klientiem. Darbinieki pēc ilgu gadu gaidīšanas

ir ieguvuši labus darba apstākļus. Mūsu klientiem ir iespēja veikt pieteikšanos uz invaliditāti

un apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, neizejot no mājas. Mūsu sadarbības partneriem -

ārstējošiem ārstiem ir radīta iespēja uzzināt praksē reģistrētā pacienta invaliditātes rezultātus

un iespēja nosūtīt sagatavoto nosūtījumu uz Valsts komisiju elektroniskā formātā. Ļoti

ceram, ka ārsti to novērtēs un izmantos šo vienreizējo iespēju. Projektā ir realizēts arī

universālais pakalpojums, kas dod iespēju izmantot mūsu datu bāzes informāciju

juridiskajām personām, kurām likums ir devis tiesības šo datu apstrādei.

Analizējot pagājušā gada invaliditātes rezultātus, turpinās iepriekšējos gados

iezīmējusies tendence, ka iestādes klienti ir gados veci cilvēki un nestrādājoši. Minētais

kontingents sastāda iestādes lielāko personu grupu. No atsevišķām slimību grupām vadošās

ir sirds asinsvadu un onkoloģiskās saslimšanas. Nostabilizējies pirmreizējo bērnu invalīdu

skaits.

Detalizēti izanalizēta statistika par invaliditātes kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem

rādītājiem, izmantojot Datu bāzu vadības sistēmas Oracle Biznesa inteliģences rīkus. Ar

gandarījumu varu atzīmēt, ka pieprasījums pēc mūsu iestādes analītiskajiem datiem aug ar

katru gadu. Tātad, esam uz pareizā ceļa un mūsu darbs tiek novērtēts.

Tāpēc ar īpašu gandarījumu pateicos visiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti pārskata

sagatavošanā un darba rezultātu kaldināšanā.

Veselības un darbspēju ekspertīzes

ārstu valsts komisijas vadītājs A. Zīverts


4


5

SATURS

Pārskatā lietotie saīsinājumi ...................................................................................................... 6

1. Pamatinformācija par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju................ 7

1.1. Valsts komisijas juridiskais statuss, funkcijas un uzdevumi………………………………….. 7

1.2. Iestādes darbības virzieni un to mērķi…………………………….…………........................... 8

1.2.1. Valsts komisijas īstenotās budžeta apakšprogrammas 2012.gadā .......................................... 8

1.2.2. Valsts komisijas galvenie darbības virzieni un mērķi ............................................................ 9

1.3. Pārskata gadā galvenie veiktie uzdevumi ………….................................................................. 13

1.4. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas struktūra ………………………..... 14

2. Finanšu resursi un iestādes darbības rezultāti ………………………………........................ 14

2.1. Apakšprogrammas 05.62.00 „Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana” izpilde …………........ 15

2.2. Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2007.-2013.)” ...................................................................................................

16

2.2.1. Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2007.-2013.)” projekta „Arhīva datu digitalizācija un e- pakalpojumu ieviešana”

īstenošana ........................................................................................................................................

16

2.2. 2.Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2007.-2013.)” projekta „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski

tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” finansējums un tā

izlietojums ........................................................................................................................................

16

2.3. Apakšprogrammas 63.06.00 „Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti labklājības nozarē

(2007.-2013.)” projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” finansējums un tā

izlietojums..........................................................................................................................................

18

2.4. 2012.gadā plānotie politikas un darbības rezultāti un rezultatīvo rādītāju izpilde..................... 19

2.4.1. Plānotie politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji............................................................... 19

2.4.2. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji............................................................................ 21

2.5. Starpiestāžu pakalpojumi .……………...................................................................................... 35

2.6. Mērķu sasniegšanas kavējošie un veicinošie faktori ................................................................. 36

2.7. Vadības un darbības uzlabošanas sistēmas Valsts komisijas efektīvas darbības nodrošināšanai 37

3.Personāls.………………………………………………............................................................... 40

4. Komunikācija ar sabiedrību ………………………………………………………….............. 43

4.1. Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītībai . ……………………………………………. 43

4.2. Pasākumi sabiedrības viedokļa izzināšanai par apmierinātību ar Valsts komisijas darba

kvalitāti..............................................................................................................................................

44

4. 3. Sadarbība ar nevalstisko sektoru.………………………………............................................... 49

5. Nākamajā gadā plānotie pasākumi............................................................................................ 49

1.pielikums Pirmreizējo un atkārtoto invalīdu kopējais skaits un invaliditātes intensitātes rādītājs

uz 1000 iedzīvotājiem pilsētās un novados ...........................................................................................

50


6

Pārskatā lietotie saīsinājumi

CFLA Centrālā finanšu un līguma aģentūra

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

FM Finanšu ministrija

IIS Invaliditātes informatīvā sistēma

IRP Individuālais rehabilitācijas plāns

IS Informatīvā sistēma

IT Informācijas tehnoloģijas

IUB Iepirkumu uzraudzības birojs

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

LM Labklājības ministrija

LM AD Labklājības ministrijas Administratīvais departaments

LM SISDPD Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā

darba politikas departaments

LM SPD Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu

departaments

LPSAC Latvijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta centrs

MK Ministru kabinets

Nosūtījums Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu

komisiju (veidlapa 088/u)

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

RAN Rīgas apvienotā nodaļa

Rīcības plāns Rīcības plāns invaliditātes un tās izraisīto seku

mazināšanas politikas pamatnostādņu īstenošanai

2005.-2015.gadam

RSU Rīgas Stradiņa universitāte

SFK Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības

klasifikācija

SIVA Sociālās integrācijas valsts aģentūra

Valsts komisija vai

VDEĀVK Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VSIA Paula Stradiņa

KUS

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Paula

Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”


7

1. Pamatinformācija par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju

1.1. Valsts komisijas juridiskais statuss, funkcijas un uzdevumi

Valsts komisijas juridisko statusu, funkcijas, uzdevumus un struktūru 2012.gadā

noteica Latvijas Republikas 2010.gada speciālais “Invaliditātes likums” un saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likumu 2011.gada 26.aprīlī izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.315

“Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums”.

Valsts komisija ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Iestādes nosaukums: Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija

Dibināšanas gads: 1950.gads

Nodokļu maksātāju reģistra kods: 90000151859

Juridiskā adrese: Ventspils iela 53, Rīga, LV – 1002

Bankas nosaukums: Valsts kase, kods TRELLV22

Bankas konts: LV81TREL2180399004000

Vadītājs: Andris Zīverts

Vadītāja vietnieks: Māris Andersons

Valsts komisijas funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi

Invaliditātes likumā noteiktajām personām.

Valsts komisija veic šādus uzdevumus:

▪ izvērtē dokumentus- personas funkcionālo izmeklējumu un analīžu rezultātus, klīniskās

anamnēzes datus, Individuālo rehabilitācijas plānu (ja tas attiecināms), sociālās

funkcionēšanas aprakstu, E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums", kas

izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK)

Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un saskaņā ar divpusējiem

starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā no VSAA vai no otras valsts

kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus;

▪ izvērtē personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem

nosaka prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma

pakāpe atbilst prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes noteikšanas kritērijiem un

darbspēju zaudējumu;

▪ sniedz personai ar invaliditāti atzinumus:

- par medicīniskām indikācijām īpašas kopšanas nepieciešamībai bērniem invalīdiem līdz 18

gadu vecumam un I grupas invalīdiem;

- par medicīniskām indikācijām invalīdiem speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un

pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai;

- par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par

26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām;

- par personas veselības stāvokļa atbilstību bērna invalīda statusam līdz 2004.gadam

(saskaņā ar VSAA vai tiesas norādīto vecumu);

- par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

▪ sniedz personai ar invaliditāti ieteikumus:

- profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, pārkvalifikācijai vai citas profesijas

apguvei;

- psihologa pakalpojuma saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31971R1408:LV:HTML


8

pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim;

▪ sagatavo VSAA dokumentus par personām, kurām noteikta invaliditāte Latvijā, saskaņā

ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par

sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu;

▪ sagatavo VSAA vai otras valsts kompetentajai institūcijai dokumentus par personām,

kurām noteikta invaliditāte Latvijā, saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem par

sadarbību sociālās drošības jomā;

▪ izsniedz invaliditātes apliecības;

▪ konsultē personas Valsts komisijas kompetences jautājumos;

▪ sadarbojas ar ārstējošiem ārstiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem invaliditātes riska

novēršanā personām ar prognozējamu invaliditāti un invaliditātes seku mazināšanā

personām ar invaliditāti;

▪ organizē un vada valsts informācijas sistēmas "Invaliditātes informatīvā sistēma" darbību;

▪ apkopo un analizē prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīžu datus un sniedz

LM priekšlikumus par politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādi attiecīgajā

jomā;

▪ informē sabiedrību par Valsts komisijas darbību.

Saskaņā ar MK apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem, Valsts komisijas

galvenais mērķis 2012.gadā bija nodrošināt efektīvu un klientorientētu Valsts komisijas

darbību.

Kārtību, kādā Valsts komisija veic invaliditātes ekspertīzi, reglamentē saskaņā ar

Invaliditātes likumu izdotie MK 28.12.2010. noteikumi nr.1209 “Noteikumi par

prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem,

termiņiem un kārtību” un citi spēkā esošie normatīvie akti.

1.2. Iestādes darbības virzieni un to mērķi

1.2.1. Valsts komisijas īstenotās budžeta apakšprogrammas 2012.gadā:

● 05.62.00 Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana;

● Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)

īstenotie projekti labklājības nozarē (2007-2013)”, projekti:

▪ Arhīva datu digitalizācija un e -pakalpojumu ieviešana;

▪VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes

nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai:

● Apakšprogrammas 63.06.00 „Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2007-2013)”, projekts „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”.

Apakšprogrammu mērķis ir īstenot invaliditātes politiku, sniedzot kvalitatīvus

pakalpojumus, lai mazinātu invaliditātes riska iestāšanās iespējas un invaliditātes radītās

sekas.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2004R0883:20100501:LV:HTML


9

1.2.2. Valsts komisijas galvenie darbības virzieni un mērķi

● Pirmais darbības virziens: Nodrošināt Valsts komisijas pakalpojumu sniegšanu

un attīstību atbilstīgi valsts politikai invaliditātes ekspertīzes jomā.

Valsts komisija, saskaņā ar Rīcības plānu un Valsts komisijas 2012.gada darba

plānu, iesniedza LM priekšlikumus politikas pilnveidošanai:

▪ Lai novērstu spēkā esošās pretrunas MK 21.06.2010. noteikumos nr. 565 „Noteikumi par

valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” un MK

25.08.2009. noteikumos nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites

kārtība”, 31.01.2012.atkārtoti aktualizēts jautājums par pretrunām šajos normatīvos aktos.

24.09.2012. ar Finanšu ministriju saskaņota galīgā redakcija grozījumu projektam MK

noteikumos Nr. 565; 16.11.2012. atbalstīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais variants par

vienotas gradācijas un kritēriju izstrādi veselības traucējumu (bojājumu) noteikšanai;

06.12.2012. ar FM saskaņota projekta aktualizētā redakcija pirms izsludināšanas VSS.

▪ 09.03.2012. - MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1209 „Noteikumi par prognozējamas

invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un

kārtību” grozījumu projektam.

▪ 26.03.2012.-MK noteikumu projektam „Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta

paraugu, tā izsniegšanas un uzskaites kārtību” (MK noteikumi Nr.450 pieņemti

26.06.2012.).

▪ 29.06.2012.- MK 23.04.2002. noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas,

aprēķināšanas un uzskaites kārtība” un MK 26.04.2011. noteikumu Nr.315 „Veselības un

darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums” grozījumu projektiem. Sniegti

priekšlikumi par bērna invalīda statusa juridiskā fakta konstatēšanas tiesisko regulējumu un

uzdevuma deleģējumu Valsts komisijai.

▪ 04.07.2012. LM Juridiskā nodaļā aktualizēts jautājums par grozījumiem likuma „Par

valsts pensijām” izpildes procedūrā Valsts komisijas kompetences jautājumā administratīvā

sloga mazināšanai.

▪ 01.08.2012. iesniegti priekšlikumi LM un IZM grozījumiem Invaliditātes likuma 12.panta

piektā un septītā daļā par asistenta pakalpojumu personai ar invaliditāti izglītības iestādē

ar mērķi mazināt Valsts komisijas administratīvo slogu, novērst birokrātiju dokumentu

apritē. 07.08.2012. saskaņota kārtība ar LM SISDPD, kādā Valsts komisija sniegs

ieteikumus asistenta pakalpojuma saņemšanai izglītības iestādēs. 17.09.2012. saskaņots

IZM izstrādātais MK noteikumu projekts „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta

pakalpojumu izglītības iestādē” (MK 09.10.2012. noteikumi Nr.695 stājās spēkā

18.10.2012.).

▪ Saistībā ar MK noteikumu projekta izstrādi par asistenta pakalpojuma saņemšanu

pašvaldībās: 13.09.2012. sanāksmē LM SISDPD izteikti priekšlikumi asistenta

pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās. 11.10.2012. LM SPD iesniegti izstrādātie kritēriji

ieteikuma sniegšanai personas Individuālam rehabilitācijas plānam.

▪ 27.11.2012. sniegts atzinums par LM sagatavoto grozījumu projektu MK 28.12.2010.

noteikumiem Nr.1209. Grozījumu projekts noraidīts ar iebildumiem un ar priekšlikumiem

ieteikts turpināt konceptuālu procesuālu risinājumu iespējamā bērna invalīda statusa

noteikšanai likumā „Par valsts pensijām” paredzētajā regulējumā.


10

Valsts komisijā izstrādāti vai aktualizēti 9 Valsts komisijas iekšējie normatīvie

akti, kas nostiprina finanšu uzskaites ticamību, darba organizācijas un ekspertīzes

procedūras uzlabošanu: Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas

reglaments, Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļas reglaments, Personas ekspertīzes

lietas aprites kārtība, Saimniecisko līgumu aprites un līgumsaistību izpildes, un kontroles

kārtība, Ētikas kodekss, Iesniegumu izskatīšanas kārtība, Rīgas specializētās nodaļas

reglaments, Rīgas apvienotās nodaļas reglaments, Inventarizācijas veikšanas kārtība.

Rīcības plānā paredzēts izstrādāt, aprobēt un piemērot Latvijas vajadzībām SFK

noteiktos principus invaliditātes ekspertīzē, ko Valsts komisija īsteno, realizējot ESF

līdzfinansētās darbības programmas projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

(skatīt 12.-13.lpp un 18.-19.lpp.).

Īstenojot Rīcības plānu, veikta Valsts komisijas infrastruktūras pilnveidošana un

zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai,

realizējot ERAF projektu „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās

bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” (skatīt 11.-12.lpp.

un 16.-18.lpp.).

● Otrais darbības virziens: Attīstīt un pilnveidot informācijas tehnoloģiju

infrastruktūru.

2012.gadā ERAF projekta „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana”

ietvaros turpināti 2010. un 2011.gadā uzsāktie IIS pilnveidojumi:

▪ Portālā www.latvija.lv ieviesti visi seši Valsts komisijas plānotie e-pakalpojumi un tie

pilnā apjomā klientiem pieejami no 2012.gada oktobra:

„Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu”,

„Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”,

„Mani dati VDEĀVK” (e-pakalpojums dod invalīdiem iespēju aplūkot savus datus

IIS),

„Universālais pakalpojums personas invaliditātes statusa noteikšanai”

(e-pakalpojums ļauj līgumu noslēgušajām organizācijām tiešsaistes pieeju IIS,

parādot vai ļaujot pārbaudīt tiem ar līgumu noteiktos datus par invalīdiem),

„Ģimenes ārsta pacienta nosūtījums uz VDEĀVK”,

„Ģimenes ārsta pacientu lietas VDEĀVK”.

Piezīme: Pirmie četri pakalpojumi klientiem bija pieejami no 2012.gada jūnija, bet

pēdējie divi- no oktobra.

▪ Lai nodrošinātu visaptverošus statistikas datus par personām ar invaliditāti valstī,

izveidota un ieviesta IIS iekļauto invaliditātes datu apstrādes un analīzes sistēma, kas

izmanto Datu bāzu vadības sistēmas Oracle Biznesa inteliģences rīkus. Šādi rīki ļauj

lietotājam draudzīgā veidā iegūt un vizualizēt dažādu diagrammu veidā sarežģītus

kopsavilkumus par invaliditāti valstī (pēc dzimuma, vecuma, reģioniem/novadiem, pēc

diagnozēm, pakalpojumu nepieciešamības u.c. griezumos).

IIS izveidots jauns atzinuma veids par asistenta pakalpojumiem pašvaldībās,

atbilstoši MK 18.12.2012. noteikumu Nr.942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta

pakalpojumu pašvaldībā” prasībām.

IIS ievadīti dati par 3000 personām ar invaliditāti (2011.-2012.gadā kopā par

21 000 personām, ja invaliditāte noteikta līdz 1997.gadam ieskaitot).


11

● Trešais darbības virziens: Efektīva ERAF un ESF līdzekļu administrēšana un

plānoto rezultātu sasniegšana.

1. IIS tālākai pilnveidošanai 2012.gadā turpināta 2009.gadā uzsāktā ERAF projekta

„Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana” īstenošana.

Projekta galvenie mērķi:

- nodrošināt precīzu uzskaiti par personām, kurām noteikta invaliditāte un detalizētu

invaliditātes situācijas analīzi- digitalizējot arhīvu datus, uzlabojot datu kvalitāti, izmantojot

automatizētas datu apmaiņas procesus, pilnveidojot atskaišu veidošanas mehānismus;

- nodrošināt Valsts komisijas pakalpojumus pieejamākus tiešajiem klientiem-

cilvēkiem ar dažādas smaguma pakāpes invaliditāti, tajā skaitā, cilvēkiem ar ierobežotām

kustību spējām tos ieviešot kā e-pakalpojumus;

- uzlabot Valsts komisijas darbinieku darba efektivitāti un darbalaika izmantojumu,

pilnveidot regulāros biznesa procesus, izmantojot IT sistēmu piedāvātās iespējas;

- nodrošināt e-pakalpojumus, darbu plānošanu sistēmā, sasaisti ar rindu sistēmu.

Projektu sākotnēji tika plānots īstenot no 2009.gada oktobra līdz 2011.gada

decembrim. Projekta plānotās kopējās izmaksas Ls 545 995. Projektu 100% apmērā

finansēja ERAF. Līdzekļi apgūti 99,9% apmērā (Ls 545 837), jo projekta ietvaros pēdējā

noslēgtā līguma summa bija par Ls 158 mazāka nekā tika plānots sākotnēji.

Projekta finansējums izbeidzās jau 2011.gadā, taču 2012.gadā turpinājās aizkavējušās

aktivitātes „E-pakalpojumu izstrāde” īstenošana.

Projekta īstenošana ieilga, jo aizkavējās starpresoru (Valsts komisijas, Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Nacionālā veselības

dienesta) vienošanās par diviem ģimenes ārstiem paredzētajiem e-pakalpojumiem:

„Ģimenes ārsta pacienta nosūtījums uz VDEĀVK” (EP Nr.65) un „Ģimenes ārsta pacientu

lietas VDEĀVK” (EP Nr.66), kas saistīta ar Nacionālā veselības dienesta izveidi ar

01.11.2011., apvienojot Veselības norēķinu centru un Veselības ekonomikas centru, tādēļ

bija jāveic izmaiņas jau sagatavotajos un savstarpējai saskaņošanai nodotajos starpresoru

vienošanās projektos.

Lai nodrošinātu šo e-pakalpojumu ieviešanu valsts portālā www.latvija.lv, projekta

sadarbības iestādē- Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā- vairākkārt tika iesniegti projekta

grozījumi, paredzot projekta īstenošanas termiņu pagarināt līdz 26.10.2012.

E-pakalpojumu ieviešana pabeigta un projekts noslēgts 2012.gada oktobrī. Pārējās

projekta aktivitātes tika pabeigtas laicīgi-līdz 2011.gada decembrim.

Piezīme: Projektam paredzētā finansējuma apguvi šī aizkavēšanās neiespaidoja, jo

EP Nr.65 un EP Nr.66 programmatūra tika izstrādāta un notestēta VRAA e-pakalpojumu

izstrādes vidē.

2. Invaliditātes ekspertīzes institūcijas infrastruktūras pilnveidošanai 2010.gada

oktobrī uzsākta ERAF projekta „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski

tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” īstenošana.

Projekta mērķis: pilnveidot invaliditātes ekspertīzes institūcijas infrastruktūru,

nodrošinot darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanas pakalpojumu pieejamību

personām ar funkcionēšanas traucējumiem.

Projekta galvenās aktivitātes:

- Valsts komisijas telpu rekonstrukcija, renovācija un citi remontdarbi;

http://www.latvija.lv/


12

- telpu labiekārtošana;

- ekspertīzes veikšanai nepieciešamo iekārtu un aprīkojuma nodrošināšana.

Projekta plānotās kopējās izmaksas Ls 526 200. Plānotais projekta īstenošanas

termiņš no 2010.gada oktobra līdz 2012.gada decembrim. Projekts noslēgts plānotajā

termiņā - 2012.gada 11.decembrī.

3. Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanai 2010.gada janvārī uzsākta ESF

projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” īstenošana.

Projekta mērķis - pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas būtu balstīta uz

darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, tādējādi mazinot

risku kļūt par invalīdiem personām ar prognozējamu invaliditāti.

Projekta mērķa grupa - personas ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti,

invaliditātes ekspertīzes institūcijas un to darbinieki.

Projekta galvenās aktivitātes:

- invaliditātes un prognozējamas invaliditātes noteikšanas metodikas, kas balstīta uz

funkcionēšanas un rehabilitācijas pasākumu efektivitātes novērtēšanu, izstrāde;

- metodisko palīgmateriālu, rokasgrāmatas izstrāde ģimenes ārstiem un speciālistiem

pacientu nosūtīšanai uz medicīnisko ekspertīzi;

- speciālas apmācību programmas invaliditātes noteikšanā iesaistītajiem speciālistiem

izstrāde un nodrošināšana;

- invaliditātes ekspertīzes institūciju darbinieku kvalifikācijas celšana, starptautiskie

pieredzes apmaiņas pasākumi un supervīzijas pakalpojums.

Pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešana plānota pakāpeniski,

īstenojot četrus tās ieviešanas etapus: 1) Sistēmas izstrāde un aprobēšana – 2010.-

2012.gads; 2) diskusijas ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām

organizācijām, sabiedrības informēšana, izmaksu analīzes veikšana – 2013.gads, 3)

Likumdošanas bāzes pilnveidošana – 2013.gads; 4) Pilnveidotās sistēmas pakāpeniska

praktiskā ieviešana – sākot ar 2015. gadu (3-5 gadu laikā). Balstoties uz iepriekš minēto,

Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kritērijus un termiņus prognozējamas

invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai dažādām personu grupām,

plānots izstrādāt 2013.gadā.

Projekta kopējās izmaksas plānotas Ls 1 507 535,12 apmērā, no tām 85% lielu

līdzfinansējumu nodrošina ESF. Projektu tika plānots īstenot no 2010.gada janvāra līdz

2012.gada decembrim, taču 2011.gadā aizkavējās plānotās aktivitātes „Jaunas invaliditātes

sistēmas izstrāde” īstenošana sakarā ar nekvalitatīvu nodevumu, bet, tā kā nodevums ir

pamats nākamās projekta aktivitātes īstenošanai, sadarbības iestādei tika iesniegti projekta

grozījumi ar lūgumu pagarināt projekta īstenošanas termiņu līdz 2013.gada decembrim, ko

sadarbības iestāde akceptēja.

2012.gadā tika pabeigts darbs pie pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas

projekta, kas nodots aprobēšanai jaunās sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta ietvaros.

Izmēģinājumprojekta mērķis - aprobēt pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas

projektu, identificēt sistēmas darbības trūkumus, piesaistot sistēmā iesaistītos profesionāļus

un personas, kas pretendē uz invaliditātes statusa noteikšanu, kā arī nodrošināt sistēmas

darbības trūkumu novēršanas uzraudzību. Kopumā izmēģinājumprojekta ietvaros jauno

sistēmu aprobēja 400 personas ar invaliditāti un vairāk nekā 150 dažādu jomu speciālisti no


13

visas valsts (ģimenes ārsti, psihiatri, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, okulisti,

sociālie darbinieki, klīniskie psihologi), Valsts komisijas ārsti eksperti un amatpersonas.

Balstoties uz izmēģinājumprojekta rezultātā izstrādātajām rekomendācijām, tika

pilnveidots jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmas projekts un nodots personu ar

invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju apspriešanai.

2013.gadā plānots veikt pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas izmaksu

analīzi un vismaz 1500 invaliditātes noteikšanas procesā iesaistīto speciālistu, galvenokārt

Valsts komisijas ārstu ekspertu, ģimenes ārstu un sociālo darbinieku apmācību par

pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas pamatprincipiem.

Vispusīgāku 2012.gadā veikto aktivitāšu, ERAF un ESF līdzekļu administrēšanu trīs

iepriekš minētajos projektos skatīt 16.-19.lpp.

● Ceturtais darbības virziens: Izveidot efektīvu komunikāciju ar klientiem un

sabiedrību.

Veikta regulāra tiešo klientu un sabiedrības informēšana par Valsts komisijas

sniegtajiem pakalpojumiem prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes jomā,

nodrošināts atklātums par iestādes administratīvo procesu, sabiedrība informēta par iestādes

darbību, tās sniegtajiem pakalpojumiem un darba rezultātiem kalendārajā gadā, kā arī veikta

klientu viedokļa apzināšana par Valsts komisijas sniegto pakalpojumu kvalitāti (vispusīgāku

informāciju skatīt 4.sadaļā „Komunikācija ar sabiedrību”).

1.3. Pārskata gadā galvenie veiktie uzdevumi

1.3.1. Invaliditātes politikas pilnveidošanai LM iesniegti seši priekšlikumi.

1.3.2. Izstrādāti vai aktualizēti deviņi Valsts komisijas iekšējie normatīvie akti.

1.3.3. Pabeigta abu ERAF projektu īstenošana:

▪ projekta „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana” – 2012. gada

oktobrī;

▪ projekta „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes

nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai īstenošana”- 2012.gada

decembrī.

1.3.4. Turpināta ESF projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

īstenošana.

1.3.5. Turpinātas strukturālās izmaiņas Valsts komisijā (veiktas iekšējās strukturālās

izmaiņas Tiesiskā un saimnieciskā nodrošinājuma nodaļā, izveidota Rīgas specializētā

nodaļa, likvidētas Rīgas 4.specializētā, Rīgas 9.specializētā nodaļa un Jelgavas specializētā

nodaļa).

1.3.6. Nodrošināta iekšējās kontroles sistēma.

1.3.7. Nodrošināts atklātums par iestādes administratīvo procesu un sabiedrības

informēšana par iestādes darbību un tās sniegtajiem pakalpojumiem.

1.3.8. Apzināts klientu viedoklis par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti:

▪ Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Gulbenes, Kuldīgas, Liepājas, Valmieras, Jēkabpils

nodaļā, Daugavpils un Rīgas specializētā nodaļā- novembrī/decembrī;

▪ Rīgas apvienotā nodaļā- decembrī.

1.3.9. Pilnveidota Invaliditātes informatīvā sistēma, kas nodrošina visu Valsts

komisijas veikto organizatorisko un Invaliditātes likumā noteikto izmaiņu informatīvu

atbalstu, arhīva lietu digitalizāciju.


14

1.3.10. Nodrošināta darbinieku kvalifikācijas celšana.

1.3.11. Nodrošināta izskaidrojoša un konsultatīva sadarbība ar ģimenes ārstiem un

speciālistiem.

1.3.12. Turpināta Valsts komisijas arhīva centralizācija.

1.4. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas struktūra uz 31.12.2012.

2. Finanšu resursi un iestādes darbības rezultāti

2012.gadā Valsts komisijas valsts budžeta finansējums plānots Ls 1 884 964, kopējā

budžeta izpilde Ls 1 853 908,

tajā skaitā:

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

Ls

1882032

Transferti

Ls 2526

Izdevumi kopā, Ls 1853908

tajā skaitā:

- ierēdņu un darbinieku atalgojumam Ls 745485

- komandējuma izdevumi Ls 11225

- pārējie uzturēšanas izdevumi Ls 863941

- kapitālie izdevumi Ls 233257


15

2.1.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums (latos)

Nr.

p.k.

Finansiālie rādītāji

2011.gadā

(faktiskā izpilde)

2012. gadā

apstiprināts

likumā faktiskā

izpilde

1. Finanšu resursi izdevumu segšanai

(kopā): 2 109 422 1 884 964 1 884 558 1.1. dotācijas 2 109 422 1 882 032 1 882 032 1.2. transferti - 2 932 2 526 2. Izdevumi (kopā): 1 791 477 1 884 964 1 853 908 2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā): 1 225 270 1 651 202 1 620 651 2.1.1. kārtējie izdevumi 1 225 270 1 651 202 1 620 651 2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 566 207 233 762 233 257

2.1. Apakšprogrammas 05.62.00 „Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana” izpilde

2.2.tabula

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums (latos)

Nr.p.k. Finansiālie rādītāji

Iepriekšējā

2011.gadā

(faktiskā

izpilde)

Pārskata 2012.gadā

apstiprināts

likumā faktiskā

izpilde 1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā) 1 131 075 1 166 989 1 166 583

1.1. dotācijas 1 131 075 1 164 057 1 164 057

1.2. transferti 2 932 2 526

2. Izdevumi (kopā) 1 131 075 1 166 989 1 166 583

2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 1 111 945 1 109 536 1 109 130

2.1.1. kārtējie izdevumi 1 111 945 1 109 536 1 109 130

2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 19 130 57 453 57 453

Apakšprogramma 05.62.00 ”Invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana” tiek finansēta

no valsts pamatbudžeta. Apakšprogrammas 05.62.00 „Invaliditātes ekspertīžu

nodrošināšana” 2012.gada izpilde ir Ls 1 166 583. Salīdzinot 2012.gada finansēšanas plānu

ar faktisko izpildi, plāns izpildīts par 100%. Izdevumu posteņos un valsts budžeta dotācijas

līdzekļi izlietoti paredzētajiem mērķiem.

Vienas apsekojamās personas izmaksa 2012.gadā, rēķinot pēc apsekoto personu

skaita, ir Ls 21,34, viena pakalpojuma izmaksa - Ls 15,43, rēķinot pēc kopējā sniegto

pakalpojumu skaita. Vienas apsekojamās personas izmaksas no 2007.gada līdz 2012.gadam

ir samazinājušās no Ls 49,69 līdz Ls 21,34, bet viena pakalpojuma izmaksa šajā periodā- no

Ls 44,43 līdz Ls 15,43 sakarā ar pēdējo 6 gadu laikā pieaugušo apsekoto personu skaitu

(43 866 → 54 681) un ievērojami pieaugušo sniegto pakalpojumu skaitu (49 058 →

75 608).

Tai pat laikā finansējums invaliditātes ekspertīžu nodrošināšanai ir samazinājies no

Ls 2 179 541 - 2007.gadā līdz Ls 1 166 583 - 2012.gadā un tas rada vērā ņemamus riskus

Valsts komisijas veicamās funkcijas - kvalitatīvas prognozējamas invaliditātes un

invaliditātes ekspertīzes nodrošināšanai sakarā ar grūtībām piesaistīt kvalificētus


16

speciālistus (pēdējo 5 gadu laikā Valsts komisija bija spiesta samazināt apmēram 18 ārstu

ekspertu slodzes).

Lai piešķirtā finansējuma ietvaros realizētu tiešās un atbalsta funkcijas, Valsts

komisija savā darbībā ir stingri ievērojusi taupības principu:

● Izdevumi transporttlīdzekļu uzturēšanai un nomai 2012.gadā- Ls 10 082,96 jeb par

7,37% mazāki nekā 2011.gadā, jo Valsts komisija ir nodrošinājusi tiešajiem klientiem

iespēju izvēlēties jebkuru, dzīves vietai tuvāko vai ērtāk pieejamo Valsts komisijas nodaļu

vai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, invaliditātes ekspertīze klientam veikta pēc

dokumentiem (bez personas klātbūtnes).

● Valsts komisija un tās nodaļas kopā uz gada sākumu īrēja telpas ar kopējo platību

3049,34 m². Pēc Rīgas 4.specializētās, Rīgas 9.specializētās un Jelgavas specializētās

nodaļas likvidēšanas ar 06.08.2012. telpu platība ir 2576,12 m². Par telpu nomu izlietots

Ls 47645,45. Veikto taupības pasākumu rezultātā kopējās telpu nomas izmaksas 2012.gadā

samazinātas par Ls 8191,55 jeb 14,67% pret 2011.gadu.

● Sakaru pakalpojumi un pasta sūtījumu izdevumi 2012.gadā, salīdzinot ar

2011.gadu, samazinājušies par Ls 2 387,06 jeb 13,66% (no Ls 17 470,66 līdz Ls 15 083,60).

Ik mēnesi veikta stingra finanšu līdzekļu izlietošanas kontrole, sagatavojot kopsavilkumu

par iestādes katra telefona sarunu un abonēšanas faktiskām izmaksām, izmaksas salīdzinot

ar noteiktajiem limitiem.

● Toties sakarā ar elektrības, apkures un ūdens tarifu pieaugumu, ir palielinājušies

telpu uzturēšanas pakalpojumu izdevumi no Ls 45 640,23- 2011.gadā līdz Ls 57 281, 92-

2012.gadā (par Ls 11 641, 69 jeb 25,50%).

● 2012.gadā Valsts komisija veica sekojošus iepirkumus: Lietotu pasažieru

mikroautobusu noma uz 12 mēnešiem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijai (līgums slēgts ar SIA „Adri”- martā), Printeru un kopētāju toneru, un kārtridžu

atjaunošana un uzpilde (līgums slēgts ar SIA „BTSC”- maijā), Invaliditātes apliecību

sagatavju iepirkšana (līgums slēgts ar SIA „ADI KARTES”- septembrī), Stacionāro datoru

komplektu iepirkums (līgums slēgts ar SIA „Rolling”- decembrī).

2.2. Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie

projekti labklājības nozarē (2007-2013)” 2012.gada izpilde ir Ls 177661, slēgtie asignējumi

Ls 506. 2.2.1. Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)

īstenotie projekti labklājības nozarē (2007.-2013.)” projekta „Arhīva datu digitalizācija un

e-pakalpojumu ieviešana” īstenošana

Projekta finansējums izbeidzās jau 2011.gadā, taču turpinājās projekta aktivitāte “E-

pakalpojumu izstrāde” (skat. 11.lpp.).

Projekta rezultātā: digitalizēti arhīvu dati, attīstīta informācijas sistēma un

elektroniskie pakalpojumi. Nodrošināta droša, precīza, un aktuāla datu ieguve, uzglabāšana

un apmaiņa ar valsts institūcijām un ārstējošiem ārstiem par invaliditāti ieguvušajām

personām un iedibināta iestādes labas pārvaldības prakse klientiem. Samazināts

administratīvais slogs. Dota iespēja invalīdiem aktīvāk iesaistīties komunikācijā ar valsts

iestādēm un līdz ar to atvieglota informācijas apmaiņa vai pakalpojumu saņemšana. 2.2.2. Apakšprogrammas 62.06.00 „Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)

īstenotie projekti labklājības nozarē (2007. - 2013.)” projekta „VDEĀVK infrastruktūras

pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo

traucējumu izvērtēšanai” finansējums un tā izlietojums


17

2010.gada 12.oktobrī tika parakstīta vienošanās par projekta „VDEĀVK

infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšana darbspēju un

funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” Nr.3DP/3.1.4.1.1/10/IPIA/CFLA/001 ieviešanu un

ERAF līdzfinansējuma piešķiršanu. 2.3.tabula

Projekta finansējums un tā izlietojums

Nr.

p.k. Finansiālie rādītāji

Iepriekšējā

2011.gadā

(faktiskā

izpilde)

Pārskata 2012.gadā

apstiprināts

likumā faktiskā izpilde

1. Finanšu resursi izdevumu segšanai

(kopā): 359 600 178 167 178 167

1.1. dotācijas 359 600 178 167 178 167

2. Izdevumi (kopā): 327 340 178 167 177 661 2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā): 600 1 858 1 857 2.1.1. kārtējie izdevumi 600 1 858 1 857 2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 326 740 176 309 175 804

Projekta ietvaros saskaņā ar projekta aktivitāšu plānu 2012.gadā veikti un apmaksāti

darbi Ls 177 661 apmērā sekojošām aktivitātēm:

- aktivitāte "Projekta publicitātes nodrošināšana" - ievietota informācija par projektu Valsts

komisijas mājas lapā, kā arī uzstādīta informatīvā plāksne par projekta realizāciju;

- aktivitāte "Projekta administrēšana"-veikta projekta aktivitāšu ieviešanas koordinācija,

nodrošināta projekta publicitāte, organizēta un uzraudzīta iepirkumu veikšana, sagatavotas

projekta progresa atskaites un maksājuma pieprasījumi, nodrošināta dalība projektu

uzraudzības un renovācijas darbu veikšanas sanāksmēs;

- aktivitāte "Rindu vadības sistēmas iegāde un uzstādīšana" - veikta programmatūras

integrācija IIS, sistēmas iekārtu un programmatūras uzstādīšana, lietotāju apmācība;

- aktivitāte "Rekonstrukcijas, renovācijas, labiekārtošanas un citi remontdarbi" - pabeigti

renovācijas darbi, kā arī veikti divi iepirkumi par papildus darbu veikšanu, kas arī pabeigti

2012.gadā;

- aktivitāte „Invaliditātes apliecību izgatavošanas iekārtu un programmatūras iegāde un

uzstādīšana”-veikta programmatūras integrācija IIS, iekārtu un programmatūras uzstādīšana,

lietotāju apmācība;

- aktivitāte „Mēbeļu iegāde” - veikti iepirkumi apakšaktivitātei “Reģistratūras un apliecību

izsniegšanas lešu izgatavošana un uzstādīšana”, „ Apmeklētāju krēslu - speciāli pielāgotu

sēdvietu iegāde”, “Apmeklētēju krēslu iegāde” un “Darba vietu mēbeles”, noslēgti līgumi

par minēto darbu veikšanu, veikta arhīva plauktu piegāde un uzstādīšana, kā arī esošo

plauktu pārcelšana;

Projektā paredzētā finansējuma izlietojums ir 99,7% apmērā no gadā plānotā.

Izdevumi nav apgūti Ls 506 apmērā, jo aktivitāšu "Rekonstrukcijas, renovācijas,

labiekārtošanas un citi remontdarbi", „Mēbeļu iegāde” apakšaktivitātēs un aktivitātē

“Publicitātes nodrošināšana” rīkoto iepirkumu rezultātā izveidojās ietaupījumus.

Projekta aktivitāšu ieviešana pabeigta 2012.gada 11.decembrī.

CFLA tika iesniegti grozījumi par projekta kopējās summas samazinājumu sakarā ar

ieturētajiem līgumsodiem vairākos iepirkuma līgumos, jo piegādātāji neievēroja līgumā


18

noteikto darbu izpildes termiņu. Kopējā ieturētā un valsts budžetam atskaitītā līgumsodu

summa-Ls 793,49.

Attiecīgi projekta kopējās attiecināmās izmaksas sastādīja Ls 525 406,51.

Projekta rezultātā veikta RAN un arhīva telpu rekonstrukcija, Valsts komisijas un

Rīgas specializētās nodaļas telpu renovācija. RAN un daļēji Valsts komisijas telpas

aprīkotas ar jaunām mēbelēm, arhīvs- ar jauniem arhīva plauktiem. Uzstādīts riteņkrēslu

pacēlājs tiešajiem klientiem vides pieejamības nodrošināšanai starp ēkas pusstāviem, kuros

nav pieeja liftam. RAN ieviesta rindu vadības sistēma. Uzstādītas jauno invaliditātes

apliecību izgatavošanas iekārtas, veikta programmatūras integrācija IIS un plānotajā

termiņā- 01.11.2012.- invalīdiem uzsākta jauno invaliditātes apliecību izsniegšana.

2.3. Apakšprogrammas 63.06.00 „Eiropas Sociālā fonda (ESF) īstenotie projekti

labklājības nozarē (2007.-2013.)” projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

finansējums un tā izlietojums:

Projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” realizācija uzsākta 2010.gada

janvārī. Projekta kopējās izmaksas plānotas Ls 1 507 535,12 apmērā, no kurām 85% lielu

līdzfinansējumu nodrošina ESF. 2.4.tabula

Projekta finansējums un tā izlietojums

Nr.

p.k. Finansiālie rādītāji

Iepriekšējā

2011.gadā (faktiskā

izpilde)

Pārskata 2012.gadā apstiprināts

likumā faktiskā izpilde

1. Finanšu resursi izdevumu

segšanai (kopā): 350 294 539808 539808

1.1. dotācijas 350 294 539808 539808

2. Izdevumi (kopā): 350 294 539808 509664 2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā): 350 294 539808 509664 2.1.1. kārtējie izdevumi 350 294 539808 509664 2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 0 0 0

Projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” Nr.1DP/1.4.1.2.1./08/

IPIA/NVA/001 ietvaros saskaņā ar projekta aktivitāšu plānu 2012.gadā realizētas sekojošas

aktivitātes:

Aktivitātes „Jaunas invaliditātes sistēmas izstrāde” ietvaros veiktās darbības:

▪ starptautiski atzītu ekspertu konsultācijas, kas sniegtas saskaņā ar Latvijas

pilsoniskās sabiedrības atbalsta centru noslēgto līgumu. 2012.gadā veikta „Ģimenes

ārstiem, speciālistiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem paredzētā

rokasgrāmata par darbspēju un funkcionālo ierobežojumu izvērtēšanu un

rehabilitāciju” izvērtēšana, kā arī organizētas tikšanās, semināri un lekcijas;

▪ tulkošanas pakalpojumi sniegti saskaņā ar SIA „Linearis” noslēgto līgumu.

2012.gadā veikta dažādu materiālu un sanāksmju tulkošana rokasgrāmatas par

darbspēju un funkcionālo ierobežojumu izvērtēšanu un rehabilitāciju izstrādes

vajadzībām;

▪ invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta ieviešana,

ieskaitot sistēmas darbības trūkumu identificēšanu un novēršanu, kas veikta saskaņā

ar noslēgto līgumu ar SIA „Projektu un kvalitātes vadība”.

Aktivitātes „Jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešana” ietvaros veiktās

darbības:


19

▪ speciālistiem paredzētās rokasgrāmatas par darbspēju un funkcionālo ierobežojumu

izvērtēšanu un rehabilitāciju izstrāde, kas nodrošināta saskaņā ar noslēgto līgumu ar

LPSAC;

▪ metodikas izstrāde un 10 lektoru – multiplikatoru apmācība jaunās invaliditātes

noteikšanas sistēmas lietošanā, kas nodrošināta saskaņā ar noslēgto līgumu ar

LPSAC.

Aktivitātes „Invaliditātes ekspertīzes institūciju kapacitātes stiprināšana” ietvaros

nodrošinātas šādas darbības:

▪ organizēts pieredzes apmaiņas pasākums uz Itāliju, Eiropas invaliditātes

novērtēšanā iesaistīto darbinieku 19.kongresu (8 darbinieki);

▪ supervīzijas pakalpojumu nodrošināšana, kas sniegti saskaņā ar noslēgto līgumu ar

Sociālā atbalsta, apmācības un informācijas centru „AD OPUS”. Valsts komisijas

138 darbiniekiem sniegtas gan grupu, gan individuālās supervīzijas;

▪ noslēgusies 20 Valsts komisijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana

tālākizglītības programmas ietvaros funkcionēšanas un darbspēju vērtēšanas jomā

saskaņā ar noslēgto līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti.

Aktivitātes „Projekta vadība” ietvaros veiktās darbības:

▪ projekta vadības pakalpojuma sniegšana saskaņā ar SIA „Corporate Solutions”

noslēgto līgumu;

▪ projekta grāmatveža pakalpojumu sniegšana, kas nodrošināta saskaņā ar uzņēmuma

līgumu ar grāmatvedi.

Aktivitātes „Informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu” ietvaros

nodrošināti publicitātes pasākumi saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar SIA "Mediju

tilts". Pakalpojuma sniedzējs izstrādājis 6 preses relīzes par projekta īstenošanas

gaitu, nodrošinājis komunikāciju ar medijiem, izstrādājis 5 informatīvos biļetenus par

projekta īstenošanas gaitu, sagatavojis 4 preses relīzes videoformātā, iepazīstinājis

sabiedrību un mediju pārstāvjus ar projektu u.c.

Aktivitātes „Iepirkumu procedūras īstenošana” ietvaros nodrošināti iepirkumu

speciālista pakalpojumi saskaņā ar līgumu ar iepirkuma speciālistu. 2012.gadā

nodrošinātas četras cenu aptaujas un trīs iepirkumu procedūras.

Finansējuma izlietojums ir 94,42% no gadā plānotā (Ls 539 808). Izdevumi nav apgūti

Ls 30 144,00 apmērā, jo projekta ietvaros starptautisko ekspertu vajadzībām tika pasūtīti

mazāk tulkojumi, Valsts komisijas darbinieku supervīziju nodrošināšanai bija nepieciešami

mazāki izdevumi transporta pakalpojumiem nekā tika plānots sākotnēji, kā arī PVN izmaiņas

no 22% uz 21%, kas kopā radīja līdzekļu pārpalikumu.

2.4. 2012.gadā plānotie politikas un darbības rezultāti un rezultatīvo rādītāju izpilde

2.4.1. Plānotie politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji:

Izstrādāti un ieviesti jauni, starptautiskai praksei atbilstoši, precīzi definēti

invaliditātes kritēriji. Piesaistīti jauni speciālisti invaliditātes ekspertīzes veikšanai,

pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

▪ Rīcības plānā paredzēts izstrādāt, aprobēt un piemērot Latvijas vajadzībām SFK

noteiktos principus invaliditātes ekspertīzē, ko 2012.gadā Valsts komisija veica, turpinot

īstenot ESF līdzfinansēto projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”.

2012.gadā personām, atbilstoši Invaliditātes likumam, invaliditātes un darbspēju

zaudējuma noteikšanas kritērijus, termiņus un kārtību reglamentēja Invaliditātes likumam


20

pakārtotie Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1209 „Noteikumi par

prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem,

termiņiem un kārtību”.

Jaunu, uz Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā

noteiktajiem principiem balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu paredzēts izstrādāt ESF

līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” ietvaros laikā no

2010. līdz 2013.gadam.

2012.gadā pabeigts darbs pie pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas projekta,

kas nodots aprobēšanai jaunās sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta ietvaros.

Izmēģinājumprojekta mērķis bija aprobēt pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas

projektu, identificēt sistēmas darbības trūkumus, piesaistot sistēmā iesaistītos profesionāļus

un personas, kas pretendē uz invaliditātes statusa noteikšanu, kā arī nodrošināt sistēmas

darbības trūkumu novēršanas uzraudzību. Kopumā izmēģinājumprojekta ietvaros jauno

sistēmu aprobēja 400 personas ar invaliditāti un vairāk nekā 150 dažādu jomu speciālisti no

visas valsts (ģimenes ārsti, psihiatri, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, okulisti,

sociālie darbinieki, klīniskie psihologi), Valsts komisijas ārsti eksperti un amatpersonas.

Balstoties uz izmēģinājumprojekta rezultātā izstrādātajām rekomendācijām, tika

pilnveidots jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmas projekts un nodots personu ar

invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju apspriešanai. 2013.gadā plānots

veikt pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas izmaksu analīzi.

Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kritērijus un termiņus prognozējamas

invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai dažādām personu grupām,

plānots izstrādāt 2013.gadā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanu,

2013.gada 4.ceturksnī, saskaņā ar projektā plānoto, paredzētas apmācības 1500 invaliditātes

noteikšanā iesaistītiem speciālistiem, no tiem: 100 ārstiem ekspertiem un 1400 invaliditātes

noteikšanā iesaistītiem speciālistiem (ģimenes ārstiem, psihiatriem, sociāliem darbiniekiem,

fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem u.c.).

▪ Valsts komisija ir iesaistīta divu doktora promocijas darbu izstrādē par tēmām:

„Korupcijas risku novēršanas kompetences veidošana ārstu ekspertu tālākizglītībā” un

„Starptautiskā arbitrāža”.

Paaugstināta ārstu ekspertu kvalifikācija.

Veiktos pasākumus ārstu ekspertu kvalifikācijas paaugstināšanā skatīt 3.sadaļā

„Personāls”.

Nodrošināta vides pieejamība Valsts komisijā.

Jautājums par vides pieejamību tiešajiem klientiem Valsts komisijā un tās nodaļās ir

atrisināts jau 2010.gada februārī, izveidojot Rīgas apvienoto nodaļu un to izvietojot

Ventspils ielā 53, Rīgā. 2012.gadā veikta Ventspils ielas 53 ēkai pieguļošās apkārtnes

labiekārtošanā (noasfaltēta autostāvvieta), bet joprojām aktuāls ir jautājums par gājēju

drošību, lai nokļūtu līdz autobusu pieturām pretējā ielas pusē (virzienā uz un no centra), jo

Rīgas domes Satiksmes departaments solīto regulējamo gājēju pāreju vai „guļošo policistu”

nav ierīkojis, vienīgi uzliekot ātrumu ierobežojošo ceļazīmi.


21

2.4.2. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

2.5.tabula

Valsts komisijas plānotie darbības rezultāti un to rezultatīvo rādītāju izpilde 2012.gadā:

Plānotais

2012.gadā

Faktiskais uz 31.12.2012.

Apsekotas personas kopā, tai skaitā: 53 000 54 681 jeb 3,2% vairāk nekā plānots

klienta dzīvesvietā/ atrašanās vietā 320 333 jeb par 4,1% vairāk nekā plānots

Apsekotām personām sniegtie pakalpojumi,

tai skaitā:

60 000 75 608 jeb par 26,0% vairāk nekā plānots

izvērtētas un sagatavotas E-veidlapas

saskaņā ar Regulu (EK) Nr.883/2004 par

sociālā nodrošinājuma sistēmu

koordinēšanu

800 881 jeb par 10,1% vairāk nekā plānots

Personu skaits, kurām pirmreizēji noteikta

invaliditāte

15 000 15 955 jeb par 6,4% vairāk nekā plānots

tai skaitā bērniem līdz 18 gadu vecumam 1000 938 jeb 93,8% pret plānoto

Valsts komisijā un tās nodaļās 2012.gadā kopā apsekota 54 681 persona jeb par

3,2% vairāk nekā plānots (2011. gadā: 54 065-98,3%), kurām sniegti 75 608 pakalpojumi

jeb par 26,0% vairāk nekā plānots 2012.gadā (2011.gadā-72 909 pakalpojumi): veiktas

ekspertīzes prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai,

izvērtētas medicīniskās indikācijas atzinumu sniegšanai: pārejošas darbnespējas turpināšanai

pēc 26 nedēļām, speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta

izdevumu kompensēšanai saņemšanai, īpašas kopšanas nepieciešamībai pirmās grupas

invalīdiem un bērniem invalīdiem, atvieglojumiem naturalizācijas procedūras veikšanai, pie

tam, daļā gadījumu personai vienlaicīgi sniegti vairāki iepriekš minētie pakalpojumi, sniegti

atzinumi par nelaimes gadījumā gūtā veselības smaguma pakāpi, izvērtētas un sagatavotas

E-veidlapas saskaņā ar Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu

koordinēšanu, kā arī sagatavoti dokumenti saistībā ar divpusējo starpvalstu (Latvijas

Republika-Baltkrievijas Republika, Latvijas Republika-Krievijas Federācija) līgumu izpildi.

2.1.diagramma

Lielo apsekoto personu un tiem sniegto pakalpojumu skaitu ietekmē nelabvēlīgā

ekonomiskā situācija valstī, medicīniskās aprūpes pakalpojumu nepieejamība (galvenokārt,


22

līdzekļu trūkums, mēnešiem garās rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem kvotu

trūkuma dēļ, nesavlaicīgi vai neveikti nepieciešamie rehabilitācijas pasākumi), līdz ar to

slimnieki netiek savlaicīgi izmeklēti diagnozes un funkcionēšanas traucējumu smaguma

pakāpes precizēšanai un racionāli ārstēti, slimības ieilgst, veidojas komplikācijas un

funkcionēšanas ierobežojumi, kas ir par iemeslu personas nosūtīšanai prognozējamas

invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai. Jāatzīmē, ka ar katru gadu

invaliditāte tiek noteikta smagāka, īpaši invaliditātes struktūrā palielinās I grupas īpatsvars.

Daļā gadījumu personas ekspertīzes laikā atklāti pauž vēlmi iegūt invaliditāti un

pretendēt uz sociālās drošības sistēmas maksājumiem un citu atvieglojumu saņemšanu.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu personas prognozējamas invaliditātes, invaliditātes

un darbspēju zaudējuma noteikšanai nosūta ārstējošais ārsts, līdz ar to nosūtīto personu

skaitu Valsts komisija ietekmēt nevar.

Valsts komisijas nodaļas 2012.gadā personas dzīves vietā, ilgstošas sociālās

aprūpes institūcijās, stacionārās ārstniecības iestādēs ekspertīzi veica 281 personai, bet 52

ieslodzītajiem ekspertīze veikta, ja tie tikuši konvojēti uz nodaļas darba telpām vai

ekspertīze veikta pēc dokumentiem bez ieslodzītā klātbūtnes – kopā 333 personām

(2011.gadā kopā-472 personām) jeb par 4,1% vairāk nekā plānots.

Valsts komisija un tās nodaļas invaliditātes ekspertīzes jautājumos sniegušas

konsultācijas 1343 personām (2011.gadā-1420).

2012.gadā Valsts komisija pildīja jaunu uzdevumu- sniedza eksperta atzinumu par

personas veselības stāvokļa atbilstību bērna invalīda statusam līdz 2004.gadam (saskaņā ar

VSAA un tiesu norādīto vecumu). Sniegti 250 atzinumi.

Vienas amatpersonas dienā vidēji pieņemto lēmumu un atzinumu skaits -15,8

(2011.gadā-15,0).

2012.gadā ģimenes/ārstējošie ārsti 429 personām-0,8% no kopējā invaliditātes

ekspertīzei nosūtīto personu skaita izsnieguši nekvalitatīvus Nosūtījumus (2011.gadā-495-

1,0%). Izsniegtajos nosūtījumos nav ievērotas MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumu nr.265

„Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” prasības un, pamatojoties uz tiem,

amatpersonas nav bijušas tiesīgas izdot administratīvo aktu, tādēļ tie nosūtīti sagatavotājiem

pārstrādāšanai. Minētais rada nevajadzīgas konfliktsituācijas ar klientiem un būtiski

apgrūtina ekspertīzes procesu, prasot papildus Valsts komisijas resursu ieguldījumu

administratīvā akta izdošanā (papildus informācijas, dokumentu pieprasīšana, dokumenta

nosūtīšana pārstrādāšanai ģimenes/ārstējošam ārstam).

Problēmas ekspertīzes procesā saistībā ar personām izsniegtajiem nekvalitatīvajiem

Nosūtījumiem pārrunātas ar ģimenes ārstiem un speciālistiem viņiem rīkoto semināru,

konferences un sanāksmju laikā, analizējot dažādas situācijas ar konkrētiem piemēriem un

sniedzot konsultācijas.

Decembrī invaliditātes ekspertīzes procesa optimizācijas rezultātā Valsts komisijā

izveidots jauns amats – ārsts eksperts darbam ar ģimenes ārstiem un speciālistiem.

2012.gadā pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei ārstējošie ārsti nepamatoti

nosūtījuši 1205 personas (2011.gadā- 1050), tai skaitā:

- 41 bērnu līdz 18 gadu vecumam-4,2% no kopējā pirmreizēji invaliditātes

ekspertīzei nosūtīto bērnu skaita (979) invaliditātes noteikšanai,

- 1164 personas no 18 gadu vecuma-7,2% no kopējā pirmreizēji invaliditātes

ekspertīzei nosūtīto personu skaita (16 181) invaliditātes noteikšanai, no tām 536


23

strādājošas-46,0% un 628 nestrādājošas-54,0%. Kritēriju trūkuma dēļ šīm personām

invaliditāte netika noteikta.

2012.gadā darbspēju zaudējums procentos izvērtēts 3524 personām no 18 gadu

vecuma, tai skaitā, pirmreizēji 944 personām-26,8% un atkārtoti 2580 personām-73,2% no

kopējā nosūtīto personu skaita darbspēju zaudējuma procentos izvērtēšanai. Darbspēju

zaudējums dažādā apmērā noteikts visām personām, kuras nosūtītas darbspēju zaudējuma

izvērtēšanai.

Izvērtētas medicīniskās indikācijas speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un

pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai (turpmāk- transporta pabalsts)

6151 invalīdam, tai skaitā, pozitīvs atzinums izsniegts 5818 invalīdiem-94,6%, no tiem:

- 231 bērnam invalīdam līdz 18 gadu vecumam jeb 93,1% no kopējā bērnu invalīdu

skaita (248), kuriem izvērtētas medicīniskās indikācijas transporta pabalstam;

- 5587 invalīdiem no 18 gadu vecuma jeb 94,6% no kopējā invalīdu skaita (5903),

kuriem izvērtētas medicīniskās indikācijas transporta pabalstam (2011.gadā atbilstoši: 5477,

tai skaitā, 5183: 242; 4941).

Izvērtētas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai 6864

invalīdiem, tai skaitā, pozitīvs atzinums izsniegts 6209 invalīdiem, no tiem:

- 794 bērniem invalīdiem-93,9% no kopējā bērnu invalīdu skaita (846), kuriem

izvērtētas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai;

- 5415 pirmās grupas invalīdiem-90,0% no kopējā pirmās grupas invalīdu skaita

(6018), kuriem izvērtētas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai

(2011.gadā atbilstoši: 6149, tai skaitā, 5562: 758; 4804).

Informācijai: Bērniem invalīdiem un pirmās grupas invalīdiem medicīniskās

indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un pabalsta transporta izdevumu

kompensēšanai saņemšanai vienlaicīgi noteiktas 2235 gadījumos jeb 18,6% (2011.gadā-

2591-24,0%).

Sagatavota un izvērtēta 881 E- veidlapa saskaņā ar Regulu (EK) Nr.883/2004 par

sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļai

(2011.gadā-935), tai skaitā:

▪ sagatavotas 233 E213 LV veidlapas „EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums” par

personām Latvijā noteikto invaliditāti; 4 E116 LV veidlapas „EEZ medicīniskais ziņojums

par darba nespēju (slimība, maternitāte, negadījums darbā, arodslimība)”; 1 E407 LV

veidlapa „Medicīniskais sertifikāts speciālā ģimenes pabalsta vai paaugstinātu ģimenes

pabalstu piešķiršanai bērniem invalīdiem”;

▪ izvērtētas 643 E213 veidlapas „EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums” un pieņemti

lēmumi par invaliditātes noteikšanu/nenoteikšanu (2011.gadā atbilstoši: 229, 1, 1, 704).

Saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem (Latvijas Republika- Baltkrievijas

Republika, Latvijas Republika – Krievijas Federācija) par sadarbību sociālās drošības jomā

VSAA vai otras valsts kompetentajai institūcijai sagatavoti 216 dokumenti, tai skaitā:

▪ Baltkrievijas Republikas kompetentajai institūcijai 36 Izraksti no ekspertīzes akta

par personām Latvijā noteikto invaliditāti (2011.gadā-36);

▪ 52 pieprasījumi Baltkrievijas Republikas kompetentajai institūcijai par Baltkrievijas

Republikā dzīvojošām personām noteikto invaliditāti (2011.gadā- 0);

▪ VSAA iesniegti 92 lēmumi par personām noteikto invaliditāti, pamatojoties uz

medicīniski sociālās ekspertīzes dokumentiem, kas saņemti no Baltkrievijas Republikas

kompetentās institūcijas (2011.gadā-0);


24

▪ VSAA iesniegtas 36 veidlapas „Medicīniskās pārbaudes detalizētie dati”

(8.pielikums) saskaņā ar Latvijas Republikas- Krievijas Federācijas starpvalstu līgumu par

personām Latvijā noteikto invaliditāti (2011.gadā-41).

Pārkvalifikācija vai citas profesijas apgūšana, ņemot vērā personas atlikušās

darbspējas un motivāciju darbam, ieteikta 5620 pirmreizējiem, atkārtotiem un

rehabilitētajiem invalīdiem (2011. gadā- 5930).

Nosakot invaliditāti, Valsts komisija personai izsniedz invaliditāti apliecinošu

dokumentu - invaliditātes apliecību. 2012.gadā izsniegtas 49 786 invaliditātes apliecības -

76,6% no atskaites gadā plānotā izsniedzamo invaliditātes apliecību skaita, jo saskaņā ar

MK 26.06.2012. noteikumiem Nr. 450 „Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta

paraugu, dokumentu izsniegšanas un uzskaites kārtība” Valsts komisija jaunā parauga

invaliditātes apliecības uzsāka izsniegt tikai no 1.novembra, nevis no 1.aprīļa, kā tika

plānots sākotnēji.

Joprojām liels ir atkārtoti izsniegto invalīda apliecību skaits nozaudēto, nozagto vai

sabojāto vietā. 2012.gadā invalīda apliecības atkārtoti izsniegtas 2387 invalīdiem-4,8% no

kopējā invalīda apliecību saņēmēju skaita (2011.gadā- 2311-4,8%), tai skaitā Rīgā atkārtoti

izsniegtas invalīda apliecības 1272 invalīdiem-53,3% no atkārtoto invalīda apliecību

saņēmēju skaita (2011.gadā- 1327-57,4%).

Saskaņā ar IIS datiem, valstī kopā uz 01.01.2013. ir 151 641 invalīds, kuru

iedalījums pēc funkcionālajiem traucējumiem ir sekojošs: 2.6.tabula

Funkcijas

traucējumi

1.grupa 2.grupa 3.grupa Bērni invalīdi Kopā

Psihiski un

uzvedības

2148 13 829 1095 2006 19 078

Dzirdes 1 34 1401 475 1911

Kustību 1732 8088 11 302 412 21 534

Redzes 1693 2090 3323 481 7587

Pārējie 12 229 47 137 37 714 4451 101 531

Kopā 17 803 71 178 54 835 7825 151 641

Saskaņā ar IIS datiem 6,9% valsts iedzīvotāju ir noteikta invaliditāte.

Pirmreizējo un atkārtoto invalīdu kopējo skaitu un invaliditātes intensitātes rādītāju

uz 1000 (!) iedzīvotājiem reģionos un novados 2012.gadā skatīt 1.pielikumā.

Prognozējamās invaliditātes rādītāji

Saskaņā ar Invaliditātes likumu no 2011.gada 1.janvāra Valsts komisija personām

nosaka arī prognozējamu invaliditāti- slimības vai traumas radītus funkcionēšanas

ierobežojumus, kas gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas

pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.

Prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai ārstējošie ārsti nosūtījuši tikai 121

personu, no tām: 83 strādājošas-68,6% un 38 nestrādājošas-31,4% (2011.gadā atbilstoši:

186, 148-79,6% un 38-20,4%).

Prognozējama invaliditāte noteikta 105 personām- 86,8%, bet prognozējama

invaliditāte netika noteikta 16 personām-13,2% (2011.gadā atbilstoši: 137-73,7% un 49-

26,3%). Prognozējama invaliditāte noteikta 3,5% personu no plānotā prognozējamo invalīdu

skaita- 3000 (Valsts komisija, plānojot prognozējamo invalīdu ekspertīžu skaitu 2012.gadā,

par pamatu ņēma personu skaitu, kuras atzītas par pārejoši darbnespējīgām pēc 26 nedēļām:

2010.gadā-3040 un 2011.gadā-2864). Jāatzīmē, ka 2012.gadā par pārejoši darbnespējīgām


25

pēc 26 nedēļām atzītas 3012 personas. Daļa no pārejoši darbnespējīgām personām pēc 26

nedēļām būtu jāuzskata par invaliditātes riska gadījumiem.

Individuālie rehabilitācijas plāni:

▪ apstiprināti- 99 personām- 81,8%;

▪ apstiprināti ar iebildumiem – 6 personām- 5,0%;

▪ netika apstiprināti- 16personām-13,2%

(2011.gadā atbilstoši: 116-62,3%, 20-10,8%, 50-26,9%).

Iespējams, mazais nosūtīto personu skaits izskaidrojams ar to, ka prognozējamās

invaliditātes ietvaros personai pieejamais valsts atbalsts un priekšrocības ir vienīgi

medicīnisko pakalpojumu saņemšana „ārpus rindas”, kas neapmierina lielāko daļu personu.

Bez tam, nosūtot slimnieku uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi ģimenes ārstam ir

jāsagatavo IRP, taču šo veicamo pienākumu (bez atlīdzības) ģimenes ārsti uzskata par

papildus slogu, kā viņi atkārtoti ir norādījuši Valsts komisijas darbiniekiem tikšanās laikā

semināros/sanāksmēs. Ģimenes ārsti ir arī norādījuši, ka IRP sastādīšanai būtu jābūt

rehabilitologu kompetencē, bet, tā kā par IRP sastādīšanu atsevišķa samaksa nav paredzēta,

ģimenes ārstam lūgt rehabilitologa iesaistīšanos IRP sastādīšanā konkrētai personai ir

iespējams tikai gadījumā, ja persona pati sedz šī pakalpojuma izmaksas.

Iespējams, arī pašas personas nav ieinteresētas iegūt prognozējamas invaliditātes

statusu, bet drīzāk turpināt darbnespējas lapu. Ja darbnespējas lapa tiek noslēgta, bet persona

tomēr nevar atgriezties darbā, tā pretendē uz invaliditāti.

Informācija par atkārtotas invaliditātes ekspertīzes rezultātiem personām, kurām

ticis noteikts prognozējamas invaliditātes statuss laikā no 01.07.2011. līdz 28.12.2012.:

● prognozējamas invaliditātes statuss noteikts 154 personām, tai skaitā, pēc

prognozējamās invaliditātes termiņa beigām invaliditāte noteikta 16 personām- 10,4%, no

tām:

- 1 personai- 0,6% noteikta I invaliditātes grupa, jo pievienojās smagas slimības

komplikācijas,

- 4 personām- 2,6% noteikta II invaliditātes grupa,

- 11 personām- 7,2% noteikta III invaliditātes grupa,

- 138 personas- 89,6% ģimenes/ārstējošie ārsti atkārtotai ekspertīzei uz Valsts

komisiju nav nosūtījuši kritēriju trūkuma dēļ.

Valsts komisija savas kompetences ietvaros ir veikusi izskaidrojošus un konsultatīvus

pasākumus prognozējamas invaliditātes noteikšanas procedūras uzlabošanai: 8 semināros,

konferencē un 10 sanāksmēs 386 ģimenes ārsti un speciālisti iepazīstināti ar normatīvo aktu

bāzi dokumentu noformēšanai prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai un IRP

izstrādāšanai. Bez tam par šiem jautājumiem ģimenes ārsti un speciālisti individuāli regulāri

konsultēti arī klātienē un telefoniski.

Pirmreizējo un atkārtoto ekspertīžu rezultāti

Bērna invalīda un invalīda statusa noteikšanai ārstējošie ārsti nosūtījuši 54 560

personas (2011.gadā – 49 127).

Pirmreizējās ekspertīzes rezultāti 2012.gadā

2012.gadā pirmreizēji invaliditātes noteikšanai ekspertīze veikta:

979 bērniem līdz 18 gadu vecumam;

17246 personām no 18 gadu vecuma

(2011.gadā atbilstoši: 1074, 15570)


26

2012.gadā pirmreizēji invaliditāte noteikta 15 955 personām1 (2011.gadā- 15 594),

tai skaitā:

bērna invalīda statuss pirmreizēji noteikts 938 bērniem-95,8% no kopējā

pirmreizēji invaliditātes ekspertīzei nosūtīto bērnu skaita bērna invalīda statusa noteikšanai

(979)- 2011.gadā atbilstoši: 1005-93,6%, 1074;

invaliditātes grupa noteikta 15 017 personām no 18 gadu vecuma-92,8% no kopējā

pirmreizēji ekspertēto personu skaita no 18 gadu vecuma, kuras nosūtītas invaliditātes

noteikšanai (16 181), tai skaitā: 4813 strādājošām no 18 gadu vecuma2 -32,1% un 10 204

nestrādājošām no 18 gadu vecuma3-67,9% (2011.gadā atbilstoši: 14 589-93,7% no 15570,

tai skaitā: 4781-32,8%, 9808-67,2%).

2.2.diagramma

Kopējais pirmreizējo invalīdu skaits valstī

2009.-2012.gadā

Kopējais pirmreizējo invalīdu skaits valstī pieaudzis par 361: no 15594-2011.gadā

līdz 15955-2012.gadā jeb par 2,3% uz pieaugušo rēķina.

● 2012.gadā pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs uz 10000 bērniem līdz 18

gadu vecumam ir 25,7, uz 10000 personām no 18 gadu vecuma – 81,5, bet uz 10000 valsts

iedzīvotājiem-72,3 (2011.gadā atbilstoši: 26,8; 78,7; 69,9).

Pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs uz 10000 iedzīvotājiem pieaudzis par

2,4- no 69,9-2011.gadā līdz 72,3-2012.gadā.

1 Turpmāk tekstā- iedzīvotāji

2 Turpmāk tekstā- strādājošie

3 Turpmāk tekstā- nestrādājošie

1548916578

15594 15955

0

5000

10000

15000

20000

2009 2010 2011 2012

kopējais invalīdu skaits


27

2.3.diagramma

Pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs

uz 10000 iedzīvotājiem 2009.-2012.gadā

Pirmreizējās invaliditātes ekspertīze bērniem līdz 18 gadu vecumam

● Pirmreizēji bērna invalīda statuss noteikts 938 bērniem (2011.gadā- 1005), tai

skaitā:

540 zēniem -57,6% un 398 meitenēm -42,4% (2011.gadā atbilstoši: 542-53,9%,

463-46,1%);

vecumā: no 0-6 gadiem-517 bērniem- 55,1%, no 7-18 gadiem-421 bērnam- 44,9%

(2011.gadā atbilstoši: 559-55,6%, 446-44,4%)- 2.7.tabula;

bērna invalīda statuss noteikts 370 bērniem-39,4%, kuri mācās un 568 bērniem-

60,6%, kuri nemācās (2011.gadā atbilstoši: 412-41,0%, 593-59,0%).

● Pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs4 uz 10000 bērniem līdz 18 gadu

vecumam ir 25,7 (2011.gadā- 26,8).

● 2012.gadā bērna invalīda statuss noteikts 938 bērniem jeb par 6,2% mazāk nekā

plānots 2012.gadā, kas, iespējams, saistīts ar pēdējos gados būtisku demogrāfisko rādītāju

lejupslīdi valstī (dzimstības līmeņa samazināšanās un apjomīga emigrācija), ārstu ekspertu

veikto darbu bērnu invaliditātes ekspertīzes principu un kritēriju izskaidrošanā ārstējošiem

ārstiem un speciālistiem (pediatriem). Bez tam jāatzīmē, ka ekspertējamo bērnu skaits (tāpat

pieaugušo personu skaits) ir atkarīgs tikai no ģimenes/ārstējošo ārstu invaliditātes

ekspertīzei nosūtīto bērnu skaita, nevis no Valsts komisijas darbības.

● Bērna invalīda statuss netika noteikts (bērni invaliditātes ekspertīzei nosūtīti

nepamatoti) 41 bērnam-4,2% (2011.gadā- 69-6,4%).

● Kopējā pirmreizējās invaliditātes struktūra pēc vadošām slimībām 2012. gadā:

Intensitātes rādītājs

Abs.sk. % uz 10000 bērniem

1.vietā - psihiski un uzvedības traucējumi 201- 21,4% 5,5

2.vietā - iedzimtās kroplības, deformācijas

un hromosomu anomālijas 179- 19,1% 4,9

3.vietā – nervu sistēmas slimības 136- 14,5% 3,7

4.vietā - muskuļu, skeleta un saistaudu slimības 122- 13,0% 3,3

4 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati: uz 01.07.2012. valstī uzskaitē bija 364 705 bērni līdz 18 gadu vecumam

68,5

73,7

69,9

72,3

60

70

80

2009 2010 2011 2012

intensitātes rādītājs uz 10000 iedzīvotājiem


28

Pēdējos 3 gadus kopējā pirmreizējā invaliditātes struktūrā pēc slimībām pirmā vietā

ir invaliditāte psihisko un uzvedības traucējumu dēļ, otrā vietā- invaliditāte iedzimtas

patoloģijas dēļ. Bērniem, kuri mācās, 1.vietā ir invaliditāte muskuļu, skeleta un saistaudu

slimību dēļ (26,2%), bet bērniem, kuri nemācās- invaliditāte iedzimtu kroplību, deformāciju

un hromosomu anomāliju dēļ (27,5%). 2.7. tabula

Pirmreizējās invaliditātes struktūra pēc slimībām bērniem 2012.gadā

Slimības nosaukums

Bērnu

invalīdu

skaits

Īpatsvars

kopējā

invalidi-

tātes

struktūrā

pēc

slimībām

(%)

Invaliditātes

intensitātes

rādītājs uz

10000 bērniem

līdz 18 gadu

vecumam

Zēni

(%)

Meitenes

(%)

Vecums

0-6

gadi

(%)

7-18

gadi

(%)

Psihiski un uzvedības traucējumi 201 21,4 5,5 76,1 23,9 44,8 55,2

t.sk. Garīga atpalicība 111 11,8 3,0 73,9 26,1 36,0 64,0

Iedzimtās kroplības un deformācijas 179 19,1 4,9 46,4 53,6 86,0 14,0

Nervu sistēmas slimības 136 14,5 3,7 55,9 44,1 74,3 25,7

Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības 122 13,0 3,3 41,0 59,0 13,1 86,9

Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 69 7,4 1,9 49,3 50,7 39,1 60,9

t.sk. Cukura diabēts 52 5,5 1,4 48,1 51,9 30,8 69,2

Acu un to palīgorgānu slimības 41 4,4 1,1 53,7 46,3 56,1 43,9

Elpošanas sistēmas slimības 33 3,5 0,9 69,7 30,3 72,7 27,3

t.sk. Bronhiālā astma 30 3,2 0,8 70,0 30,0 73,3 26,7

Auss un aizauss paugura slimības 31 3,3 0,9 54,8 45,2 83,9 16,1

Ļaundabīgie audzēji 30 3,2 0,8 63,3 36,7 40,0 60,0

Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās

iedarbes sekas

20 2,1 0,5 85,0 15,0 20,0 80,0

Asins un asinsrades orgānu slimības un

noteikti imūnsistēmas traucējumi

14 1,5 0,4 64,3 35,7 71,4 28,6

Gremošanas sistēmas slimības 13 1,4 0,4 69,2 30,8 30,8 69,2

t.sk. Celiakija 0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0

Urogenitālās sistēmas slimības 11 1,2 0,3 54,5 45,5 36,4 63,6

Ādas slimības 11 1,2 0,3 45,5 54,5 72,7 27,3

Tuberkuloze 6 0,6 0,2 33,3 66,7 66,7 33,3

Asinsrites sistēmas slimības 4 0,4 0,1 50,0 50,0 50,0 50,0

Pārējās slimības 17 1,8 0,5 76,5 23,5 47,1 52,9

KOPĀ 938 100,0 25,7 57,6 42,4 55,1 44,9


29

Pirmreizējā ekspertīze personām no 18 gadu vecuma

Pirmreizēji invaliditātes noteikšanai ekspertīze veikta 16 181 personai, tai skaitā,

pirmreizēji invaliditāte noteikta 15 017 personām- 92,8%, no tām: 4813 strādājošām-32,1%

un 10204 nestrādājošām-67,9%, kas liecina, ka invaliditātes ekspertīzei, tāpat kā

iepriekšējos gados, ievērojami vairāk tiek nosūtītas nestrādājošas personas: 2.8.tabula

absol. sk. % absol. sk. % absol. sk. %

Strādājošie 5311 33,4 4781 32,8 4813 32,1

Nestrādājošie 10583 66,6 9808 67,2 10204 67,9

Kopā: 15894 100,0 14589 100,0 15017 100,0

Invalīdu no 18

gadu vecuma skaits

2012.gadā

Invalīdi

Invalīdu no 16 gadu

vecuma skaits

2010.gadā

Invalīdu no 18

gadu vecuma skaits

2011.gadā

2012.gadā, tāpat kā iepriekšējā, pirmreizējās invaliditātes struktūrā saglabājas augsts

nestrādājošo īpatsvars – 67,9% (2011.gadā- 67,2%), kas, iespējams, saistāms ar joprojām

medicīniskās aprūpes pakalpojumu nepieejamību finanšu līdzekļu trūkuma dēļ, nelabvēlīgo

ekonomisko situāciju valstī, kā arī Valsts komisijai uzlikto uzdevumu- veikt ekspertīzi un

izvērtēt medicīniskās indikācijas sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu

atvieglojumu saņemšanai.

Kopējās pirmreizējās invaliditātes intensitātes rādītājs uz 10000 personām no 18

gadu vecuma pieaudzis par 2,8: no 78,7- 2011.gadā līdz 81,5-2012.gadā.

2012.gadā no kopējā pirmreizēji invaliditātes noteikšanai nosūtīto personu skaita no

18 gadu vecuma invaliditāte noteikta 92,8% personu, pie tam: no pirmreizēji nosūtītiem

strādājošiem invaliditātes noteikšanai invaliditāte noteikta 90,0% strādājošo; no pirmreizēji

nosūtītiem nestrādājošiem invaliditātes noteikšanai invaliditāte noteikta 94,2% nestrādājošo.

Par pārejoši darbnespējīgām pēc 26 darbnespējas nedēļām atzītas 3012 personas

(2011.gadā-2864).

No kopējā pirmreizējo invalīdu skaita pirmreizēji invaliditāte noteikta:

- 46,6% vīriešu un 53,4% sieviešu.

Sieviešu īpatsvars pirmreizējās invaliditātes struktūrā pēdējo 10 gadu laikā turpina

sistemātiski palielināties: ja 2003.gadā sieviešu īpatsvars kopējā pirmreizējās invaliditātes

struktūrā bija 44,0%, tad 2012.gadā- 53,4%, bet vīriešu īpatsvars ir samazinājies no 56,0%-

2003.gadā līdz 46,6%-2012.gadā.

Pirmreizēji invaliditāte kopumā, tāpat kā iepriekšējos gados, pārsvarā noteikta

personām 40-59 gadu vecumā – 47,3%, taču vērojamas atšķirības pirmreizējās invaliditātes

iedalījumā strādājošiem un nestrādājošiem: ja strādājošiem invaliditāte pārsvarā noteikta 40-

59 gadu vecumā - 73,4%, tad nestrādājošiem- 60 gadu un vecākiem- 53,7%. Pie tam,

salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 60 gadu un vecāku invalīdu īpatsvars pieaudzis no 49,9% līdz

53,7%, bet pēdējo 10 gadu laikā (no 2003.gada-2012.gadam) no 19,2% līdz 53,7%.

Pirmreizējās invaliditātes grupu struktūra: I invaliditātes grupa strādājošiem

noteikta 7,1% invalīdu, nestrādājošiem ievērojami vairāk- 35,8% invalīdu, pie tam to

īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis. Nestrādājošiem ļoti smagas

pirmreizējās invaliditātes īpatsvars (lielā daļā gadījumu invalīdiem nepieciešama īpaša

kopšana) ir augstāks kā mērenas invaliditātes īpatsvars un šāda aina vērojama jau no


30

2008.gada. III invaliditātes grupa jeb mērena invaliditāte noteikta 47,2% strādājošo un

23,6% nestrādājošo: 2.9.tabula


Strādājošie 4813 340 7,1 2199 45,7 2274 47,2

Nestrādājošie 10204 3655 35,8 4144 40,6 2405 23,6

Kopā: 15017 3995 26,6 6343 42,2 4679 31,2

III grupa

Invalīdi2012

I grupa II grupa

Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā kopējā pirmreizējās invaliditātes struktūrā I grupas

īpatsvars ir pieaudzis no 9,4%-2003.gadā līdz 26,6%-2012.gadā, bet nestrādājošiem

atbilstoši: no 10,7% līdz 35,8%.

2012. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, pirmreizējiem invalīdiem pārsvarā noteikta

smaga invaliditāte- 68,8% (2011.gadā-66,7%).

Ļoti smaga pirmreizējā invaliditāte (I invaliditātes grupa) noteikta personām ar:

asinsrites sistēmas slimībām-45,0% (2011.gadā- 42,6%), pie tam asinsrites sistēmas slimību

grupā, tāpat kā iepriekšējos gados, vissmagākā invaliditāte noteikta personām

cerebrovaskulāro slimību dēļ- I invaliditātes grupa noteikta 1226 personām-68,6% no

kopējo pirmreizējo invalīdu skaita cerebrovaskulāro slimību dēļ-1788 (2011.gadā-1151-

68,9% no 1670). Tāpat kā iepriekšējā gadā, cerebrovaskulāro slimību dēļ pirmreizēji

invaliditāte ievērojamā pārsvarā noteikta 60 gadu un vecākām personām-77,0% (2011.gadā-

74,9%) - 2.10.tabula.

Ļoti smaga invaliditāte noteikta arī slimniekiem ar uroģenitālās sistēmas slimībām-

66,5%, ļaundabīgiem audzējiem - 31,1%, nervu sistēmas slimībām - 27,5%. Acu un to

palīgorgānu slimību dēļ I invaliditātes grupa noteikta 38,7% invalīdu, galvenokārt

glaukomas dēļ (glaukoma ir slimība ar ļoti nelabvēlīgu prognozi, jo redzes funkcijas

pakāpeniski pasliktinās līdz pilnīgam neatgriezeniskam aklumam, tāpēc ir svarīgi to

savlaicīgi diagnosticēt un adekvāti ārstēt).

2012.gadā turpināja samazināties pirmreizējo arodinvalīdu skaits- par 154 jeb 18,8%

(no 821-2011.gadā līdz 667-2012.gadā).

● Kopējā pirmreizējās invaliditātes struktūra pēc slimībām 2012. gadā: Intensitātes rādītājs

Abs.sk. % uz 10000 personām

no 18 gadiem 1.vietā- ļaundabīgie audzēji 3478-23,2% 15,8

2.vietā- asinsrites sistēmas slimības 3266-21,7% 14,8

3.vietā- muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības 2380-15,8% 10,8

4.vietā- psihiski un uzvedības traucējumi 1224- 8,2% 5,5

● Pirmreizēji invaliditāte bez atkārtota izmeklēšanas termiņa noteikta 464

invalīdiem-3,1% no kopējā pirmreizējo invalīdu skaita, tai skaitā, 105 strādājošiem-2,2% no

pirmreizējo strādājošo invalīdu skaita un 359 nestrādājošiem-3,5% no pirmreizējo

nestrādājošo invalīdu skaita.


31

2.10.tabula

Pirmreizējās ekspertīzes rezultāti strādājošiem un nestrādājošiem kopā

Pirmreizēji par invalīdiem atzīti: pēc slimības formām, dzimuma un vecuma

Invalīdu t.sk.: t.sk. vecumā:

Slimības nosaukums skaits

Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. % Abs.sk. %

A 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17

KOPĀ 15017 6997 46,6 8020 53,4 1703 11,3 7092 47,3 6222 41,4 3995 26,6 6343 42,2 4679 31,2

t.sk.:

1.Tuberkuloze:

t.sk.elpošanas orgānu tuberkuloze 199 151 75,9 48 24,1 71 35,7 115 57,8 13 6,5 4 2,0 187 94,0 8 4,0

2.Ļaundabīgie audzēji 3478 1529 44,0 1949 56,0 186 5,3 1450 41,7 1842 53,0 1083 31,1 2256 64,9 139 4,0

t.sk. limfoīdo,asinsrades un radniecīgu

audu ļaundabīgie audzēji 286 144 50,3 142 49,7 48 16,8 82 28,7 156 54,5 48 16,8 228 79,7 10 3,5

3.Asins un asinsrades orgānu slimības 32 8 25,0 24 75,0 7 21,9 18 56,2 7 21,9 2 6,3 24 74,9 6 18,8

4.Endokrīnās un vielmaiņas slimības: 311 139 44,7 172 55,3 42 13,5 177 56,9 92 29,6 50 16,1 111 35,7 150 48,2

t.sk.cukura diabēts 253 121 47,8 132 52,2 33 13,0 136 53,8 84 33,2 45 17,8 85 33,6 123 48,6

5.Psihiski un uzvedības traucējumi: 1224 516 42,2 708 57,8 380 31,0 385 31,5 459 37,5 416 33,9 658 53,8 150 12,3

t.sk.šizofrēnija 396 197 49,7 199 50,3 215 54,3 156 39,4 25 6,3 8 2,0 353 89,1 35 8,9

6.Nervu sistēmas slimības: 855 416 48,7 439 51,3 136 15,9 430 50,3 289 33,8 235 27,5 269 31,5 351 41,0

t.sk. CNS vīrusinfekcijas; 14 7 50,0 7 50,0 4 28,6 6 42,8 4 28,6 3 21,4 3 21,4 8 57,2

demielinizējošas CNS slimības; 72 22 30,6 50 69,4 23 31,9 44 61,1 5 7,0 7 9,7 32 44,4 33 45,9

polineiropātijas un perifērās nervu

sistēmas bojājumi 77 45 58,4 32 41,6 9 11,7 49 63,6 19 24,7 13 16,9 31 40,3 33 42,8

7.Acu un to palīgorgānu slimības 537 250 46,6 287 53,4 77 14,3 136 25,3 324 60,4 208 38,7 132 24,6 197 36,7

8.Auss un aizauss paugura slimības: 51 19 37,3 32 62,7 19 37,3 26 50,9 6 11,8 0 0,0 1 2,0 50 98,0

t.sk. kurlmēmums; 1 1 100,0 0 0,0 0 0,0 1 100,0 0 0,0 0 0,0 0 0,0 1 100,0

kurlums 1 1 100,0 0 0,0 1 100,0 0 0,0 0 0,0 0 0,0 0 0,0 1 100,0

9.Asinsrites sistēmas slimības: 3266 1686 51,6 1580 48,4 75 2,3 1135 34,8 2056 62,9 1471 45,0 1193 36,5 602 18,5

t.sk. reimatiskas sirds slimības; 51 13 25,5 38 74,5 4 7,8 32 62,7 15 29,5 4 7,8 30 58,8 17 33,2

hipertensīvas slimības; 173 65 37,6 108 62,4 2 1,1 105 60,7 66 38,2 29 16,8 59 34,1 85 49,1

sirds išēmiskās slimības; 614 463 75,4 151 24,6 7 1,1 342 55,7 265 43,2 36 5,9 347 56,5 231 37,6

cerebrovaskulāras slimības; 1788 738 41,3 1050 58,7 28 1,6 382 21,4 1378 77,0 1226 68,6 420 23,5 142 7,9

ekstremitāšu artēriju ateroskleroze; 205 156 76,1 49 23,9 0 0,0 67 32,7 138 67,3 66 32,2 110 53,7 29 14,1

vēnu, limfvadu slimības 36 11 30,6 25 69,4 1 2,8 27 75,0 8 22,2 4 11,1 9 25,0 23 63,9

10.Elpošanas sistēmas slimības: 205 121 59,0 84 41,0 17 8,3 135 65,9 53 25,8 19 9,3 70 34,1 116 56,6

t.sk. bronhiālā astma 99 39 39,4 60 60,6 10 10,1 71 71,7 18 18,2 4 4,0 22 22,2 73 73,8

11.Gremošanas sistēmas slimības: 194 108 55,7 86 44,3 37 19,1 131 67,5 26 13,4 22 11,3 118 60,8 54 27,9

t.sk. aknu, žultspūšļa un žultsceļu slimības 99 50 50,5 49 49,5 13 13,1 70 70,7 16 16,2 18 18,2 62 62,6 19 19,2

12.Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības: 2380 812 34,1 1568 65,9 257 10,8 1579 66,3 544 22,9 174 7,3 599 25,2 1607 67,5

t.sk. iekaisīgās poliartropātijas; 220 65 29,5 155 70,5 32 14,5 123 56,0 65 29,5 17 7,7 88 40,0 115 52,3

artrozes; 538 173 32,2 365 67,8 12 2,2 292 54,3 234 43,5 96 17,8 179 33,3 263 48,9

dorsopātijas, spondilopātijas 1462 518 35,4 944 64,6 185 12,7 1081 73,9 196 13,4 35 2,4 269 18,4 1158 79,2

13.Urogenitālās sistēmas slimības: 164 77 47,0 87 53,0 14 8,5 51 31,1 99 60,4 109 66,5 39 23,8 16 9,7

t.sk. glomerulāras slimības 13 5 38,5 8 61,5 1 7,7 9 69,2 3 23,1 2 15,4 9 69,2 2 15,4

14.Ievainojumi, saindēšanās

un citas ārējās iedarbes sekas: 908 631 69,5 277 30,5 209 23,0 523 57,6 176 19,4 135 14,9 411 45,3 362 39,8

t.sk. nelaimes gadījumi darbā; 62 53 85,5 9 14,5 23 37,1 36 58,1 3 4,8 3 4,8 27 43,5 32 51,7

acu traumas 66 54 81,8 12 18,2 21 31,8 37 56,1 8 12,1 2 3,0 1 1,5 63 95,5

15.Arodslimības 667 255 38,2 412 61,8 15 2,2 527 79,0 125 18,8 0 0,0 11 1,6 656 98,4

16.Citas slimības: 529 265 50,1 264 49,9 155 29,3 266 50,3 108 20,4 67 12,7 253 47,8 209 39,5

t.sk. saslimšana saistīta ar ČAES 62 62 100,0 0 0,0 0 0,0 48 77,4 14 22,6 0 0,0 8 12,9 54 87,1

avārijas seku likvidēšanu

vīrieši sievietes 60g.un vecāki 1.grupa40-59 gadi18-39 gadi

4 198

Invaliditātes grupa

2.grupa 3.grupa

76,4 23,6 14123 16216 165 51 77 91,7 6,435,6 57,0 7,4 1,9


32

Atkārtotās ekspertīzes rezultāti

2012.gadā atkārtoti invaliditātes noteikšanai ekspertīze veikta:

2247 bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam;

30 993 invalīdiem no 18 gadu vecuma

(2011.gadā atbilstoši: 2674, 29 995).

Atkārtoti invaliditāte noteikta 32 656 invalīdiem, tai skaitā, 2210 bērniem-6,8% un

30 446 personām no 18 gadu vecuma- 93,2% (2011.gadā atbilstoši: 31 863, 2612-8,2%,

29 251-91,8%). Kopā pilnīgi rehabilitēti 584 invalīdi-1,8% no atkārtoti invaliditātes

noteikšanai nosūtīto invalīdu skaita (2011.gadā- 806-2,5%).

Atkārtotā ekspertīze bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam

Atkārtoti invaliditātes ekspertīze bērna invalīda statusa noteikšanai veikta 2247

bērniem invalīdiem, tai skaitā:

- bērna invalīda statuss atkārtoti noteikts 2210 bērniem invalīdiem-98,4%,

- pilnīgi rehabilitēti (invaliditāte atkārtoti nav noteikta) 37 bērni invalīdi– 1,6%

(2011.gadā atbilstoši: 2674, 2612-97,7%, 62-2,3%).

Atkārtoti bērna invalīda statuss noteikts:

- 1341 bērnam, kuri mācās-60,7% un 869 bērniem, kuri nemācās-39,3%

(2011.gadā atbilstoši: 1613-61,8% un 999-38,2%);

- 1332 zēniem-60,3% un 878 meitenēm-39,7% (2011.gadā atbilstoši: 1512-57,9%

un 1100-42,1%);

- vecumā no: 0-6 gadiem- 633 bērniem invalīdiem-28,6% un vecumā no 7-18

gadiem- 1577 bērniem invalīdiem-71,4% (2011.gadā atbilstoši: 695-26,6% un 1917-

73,4%).

Kopējā atkārtotās invaliditātes struktūra pēc slimībām: 2012.gadā

Abs.sk. %

1.vietā- psihiski un uzvedības traucējumi 697- 31,5%

2.vietā- iedzimtās kroplības, deformācijas

un hromosomu anomālijas 359- 16,2%

3. vietā- nervu sistēmas slimības 272- 12,3%

4.vietā- elpošanas sistēmas slimības 181- 8,2%

Bērniem, kuri mācās, 1.vietā pēc īpatsvara ir invaliditāte psihisku un uzvedības

traucējumu dēļ-36,3%, bet bērniem, kuri nemācās, 1.vietā ir invaliditāte iedzimtu kroplību,

deformāciju un hromosomu anomāliju dēļ-25,0%.

Bērniem, kuri slimo ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, iedzimtām kroplībām

un deformācijām invalidizācija ir smaga un ilgstoša, bieži visa mūža garumā.

Atkārtotā ekspertīze invalīdiem no 18 gadu vecuma

● 2012.gadā invaliditāte atkārtoti noteikta 30 446 invalīdiem-98,2% no atkārtoti

ekspertētiem invaliditātes noteikšanai (2011.gadā- 29 251-97,5%).

● No kopējā atkārtoto invalīdu skaita atkārtoti invaliditāte noteikta 8357 strādājošiem

invalīdiem- 27,4% un 22 089 nestrādājošiem invalīdiem- 72,6%:


33

2.11.tabula


Strādājošie 7668 27,5 8055 27,5 8357 27,4

Nestrādājošie 20213 72,5 21196 72,5 22 089 72,6

Kopā: 27881 100,0 29251 100,0 30446 100,0

Invalīdu no 18

gadu vecuma skaits

2012.gadā

Invalīdi

Invalīdu no 16 gadu

vecuma skaits

2010.gadā

Invalīdu no 18

gadu vecuma skaits

2011.gadā

● Strādājošiem un nestrādājošiem invaliditāte pārsvarā atkārtoti noteikta 18-59 gadu

vecumā: 2.12.tabula


Strādājošie 8357 1096 13,1 5854 70,0 1407 16,9

Nestrādājošie 22089 4081 18,5 10691 48,4 7317 33,1

Kopā: 30446 5177 17,0 16545 54,3 8724 28,7

60 gadi un vecāki

Invalīdi2012

18-39 gadu vecumā 40-59 gadu vecumā

● Atkārtoti veicot ekspertīzi, strādājošiem un nestrādājošiem kopā I invaliditātes

grupa noteikta 12,8% invalīdu, II invaliditātes grupa-49,1% invalīdu, III invaliditātes grupa-

38,1% invalīdu. Tāpat kā pirmreizējiem invalīdiem, vērojamas būtiskas atšķirības noteiktās

invaliditātes smaguma pakāpē strādājošiem un nestrādājošiem: 2.13.tabula


Strādājošie 8357 297 3,6 3339 39,9 4721 56,5

Nestrādājošie 22089 3614 16,4 11595 52,5 6880 31,1

Kopā: 30446 3911 12,8 14934 49,1 11601 38,1

III grupa

Invalīdi2012

I grupa II grupa

Atkārtoti veicot ekspertīzi, smagāka invaliditāte noteikta nestrādājošiem invalīdiem

kā strādājošiem.

● No kopējā invalīdu skaita atkārtoti invaliditāte noteikta 48,7% vīriešu un 51,3%

sieviešu.

● Kopējā atkārtotās invaliditātes struktūra pēc slimībām 2012.gadā:

Abs.sk. %

1.vietā- muskuļu, skeleta un saistaudu slimības 5357 -17,6%

2.vietā- asinsrites sistēmas slimības 5326 -17,5%

3.vietā- ļaundabīgie audzēji 5081 -16,7%

4.vietā- psihiski un uzvedības traucējumi 4017 -13,2%

Atkārtotās invaliditātes struktūra pēc slimībām ir atšķirīga strādājošiem un

nestrādājošiem: strādājošiem 1.vietā invaliditāte ir muskuļu, skeleta un saistaudu slimību dēļ

(22,8%), bet nestrādājošiem- invaliditāte asinsrites sistēmas slimību dēļ (18,2%).

● 2012.gadā, veicot atkārtotu invaliditātes ekspertīzi:

- veikta I grupas invalīdu daļēja rehabilitācija (I→ II grupa): 145 invalīdiem-6,0%

no kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto I grupas

invalīdu skaita-2413;


34

- veikta II grupas invalīdu daļēja rehabilitācija (II→III grupa): 1769 invalīdiem-

10,9% no kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto II

grupas invalīdu skaita-16242;

- veikta III grupas invalīdu pilna rehabilitācija (III grupa→ 0): 391 invalīdam- 3,4%

no kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto III grupas


- noteikta smagāka invaliditātes pakāpe (II → I grupa): 1423 invalīdiem-8,8% no

kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto II grupas


- noteikta smagāka invaliditātes pakāpe (III → II grupa): 1568 invalīdiem-13,6% no

kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto III grupas


- noteikta smagāka invaliditātes pakāpe (III → I grupa): 170 invalīdiem-1,5% no

kopējā strādājošo un nestrādājošo atkārtotai invaliditātes ekspertīzei nosūtīto III grupas

invalīdu skaita-11495.

Secinājums: veicot atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, vieglākas pakāpes invaliditāte

noteikta 2305 invalīdiem, bet smagākas pakāpes invaliditāte- 3161 invalīdam, kas norāda ne

vien par slimību norises smagumu, bet arī par nesavlaicīgi veiktajiem vai neveiktajiem

ārstniecības un rehabilitācijas pasākumiem (2011.gadā atbilstoši: 2044, 3082).

● Pilnīgi rehabilitēti 584 invalīdi-1,8% no atkārtoti invaliditātes noteikšanai nosūtīto

invalīdu skaita, tajā skaitā:

- 37 bērni invalīdi līdz 18 gadu vecumam– 1,6% no atkārtoti invaliditātes noteikšanai

nosūtīto bērnu invalīdu skaita;

- 547 invalīdi no 18 gadu vecuma-1,8% no atkārtoti invaliditātes noteikšanai nosūtīto

invalīdu skaita.

Strādājošo invalīdu pilnīga rehabilitācija ir ievērojami augstāka kā nestrādājošo:

pilnīgi rehabilitēti 270 strādājošie invalīdi-3,1% no kopējā atkārtoti ekspertēto strādājošo

invalīdu skaita un 277 nestrādājošie invalīdi-1,2% no kopējā atkārtotai invaliditātes

ekspertīzei nosūtīto nestrādājošo invalīdu skaita.

● Invaliditāte bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes noteikta 3304 invalīdiem,

tai skaitā, 617 strādājošiem- 18,7% un 2687 nestrādājošiem-81,3%.

2.4.diagramma

Kopējā atkārtoto invalīdu pilnīga rehabilitācija 2009.-2012.gadā

2,22,3

2,5

1,8

0,0

0,5

1,0

1,5

2,0

2,5

3,0

2009 2010 2011 2012

kopējā atkārtoto invalīdu pilnīga rehabilitācija


35

2.5. Starpiestāžu pakalpojumi

● Īstenojot ERAF projektu „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana”:

▪ Valsts komisija no 2012.gada jūnija nodrošina līgumu noslēgušām institūcijām

tiešsaistes pieeju IIS, izmantojot Universālo pakalpojumu. Šis e-pakalpojums ļauj līgumu

noslēgušajām organizācijām tiešsaistē pieeju IIS ar līgumu noteiktajiem datiem;

▪ no 2012.gada oktobra medicīniskās aprūpes iestādēm tiek nodrošināti divi

e-pakalpojumi: „Ģimenes ārsta pacienta nosūtījums uz VDEĀVK” un „Ģimenes ārsta

pacientu lietas VDEĀVK”.

● Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai:

▪ regulāri eksportēti dati no IIS par personām noteikto invaliditāti un/vai darbspēju

zaudējumu procentos, kā arī izsniegtajiem atzinumiem par: medicīnisko indikāciju

noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu

kompensēšanai saņemšanai, medicīniskām indikācijām īpašas kopšanas nepieciešamībai

bērniem invalīdiem un I grupas invalīdiem, darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas

darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām un personas veselības stāvokļa

atbilstību bērna invalīda statusam līdz 2004.gadam;

▪ pēc VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļas pieprasījuma Valsts komisija

atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulai (EK) Nr.883/2004

par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu izvērtēja EEZ valstu kompetento

institūciju sagatavotās E213 veidlapas „EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums” un

iesniedza atbilstošus lēmumus, kā arī sagatavoja E213 LV, E407 LV un E116 LV veidlapas

„EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums” par personām Latvijā noteikto invaliditāti un/vai

darbspēju zaudējumu procentos (skat. 23.lpp.);

▪ saskaņā ar divpusējiem starpvalstu līgumiem (Latvijas Republika-Baltkrievijas

Republika, Latvijas Republika- Krievijas Federācija) par sadarbību sociālās drošības jomā

VSAA vai otras valsts kompetentajai institūcijai sagatavoti dokumenti par personām, kurām

noteikta invaliditāte Latvijā vai izvērtēti no VSAA vai otras valsts kompetentās institūcijas

saņemtie dokumenti (skat. 23.lpp.-24.lpp.).

● Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam, sakarā ar ierosināto pārbaudes lietu

izskatāmajā jautājumā par invaliditātes pensijas piešķiršanu un pārrēķināšanu, janvārī

iesniegta informācija par invalīdu skaitu valstī, to iedalījumu grupās, invaliditātes

noteikšanas termiņiem u.c. jautājumiem.

● Veselības ministrijai veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projekta

izstrādei martā sagatavota informācija par rehabilitēto invalīdu skaitu 2002.-2011.gadā.

● Kurzemes plānošanas reģionam novadu attīstības programmu izstrādei invalīdu

dzīves kvalitātes uzlabošanai un attīstības programmu uzraudzības procesa nodrošināšanai

aprīlī sagatavoti statistikas dati par invaliditātes rādītājiem reģionā 2011.gadā.

● Rīgas domes Labklājības departamentam oktobrī sagatavota informācija:

▪ par Rīgā deklarētām personām ar invaliditāti dzirdes traucējumu dēļ jautājuma

risināšanai par dienas aprūpes centra izveidošanu dzirdes invalīdiem;

▪ par bērniem invalīdiem bērnu cerebrālās triekas dēļ Rīgā 2005.-2012.gada 9 mēn.

IRP izstrādei un plānā paredzēto pasākumu novērtēšanai.

● Nodrošināta izskaidrojoša un konsultatīva sadarbība ar ģimenes ārstiem un

speciālistiem: 8 semināros, konferencē un 10 sanāksmēs 386 ģimenes ārsti un speciālisti

iepazīstināti ar normatīvo aktu bāzi dokumentu noformēšanai prognozējamas invaliditātes

un invaliditātes ekspertīzes veikšanai un IRP izstrādāšanai.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31971R1408:LV:HTML


36

● Liepājas nodaļas vadītāja jūlijā Liepājas domei sniedza informāciju par Valsts

komisijā personām sniegtajiem pakalpojumiem, bet septembrī Liepājas domes Sociālās

palīdzības dienesta darbiniekiem par atzinumu sniegšanu invalīdiem īpašas kopšanas

nepieciešamībai.

● Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam jūlijā iesniegti priekšlikumi par

ekspertīzes veikšanu ieslodzītajiem bez viņu klātbūtnes, pamatojoties uz medicīniskās

dokumentācijas datiem, lai novērstu darbavietas un darba vides riskus un nodrošinātu ārstu

ekspertu un amatpersonu drošību, veicot amata pienākumus ieslodzījuma vietās

(Ieslodzījuma vietu pārvalde savā 30.07.2012. vēstulē ir piekritusi Valsts komisijas

priekšlikumam organizēt ekspertīzi bez ieslodzītā klātbūtnes).

● Saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā reizi

mēnesī tiek sinhronizēti dati ar Valsts komisiju par personām, kurām ieteikta sociālā

rehabilitācija.

2.6. Mērķu sasniegšanas kavējošie un veicinošie faktori

● Mērķu sasniegšanas kavējošie faktori

Finanšu deficīts Valsts komisijas darbības nodrošināšanai.

Pastāvīgi klientiem pieaugošais sniegto pakalpojumu skaits bez papildus speciālistu

piesaistes. 2.5.diagramma

Kopējie budžeta izdevumi 2012.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājušies par

Ls 1 159 559 jeb 49,8%, tai skaitā, izdevumi darbinieku atalgojumam par Ls 809 620 jeb

52,3%, tajā pat laikā palielinoties sniegto pakalpojumu skaitam no 2007.gada līdz

2012.gadam par 26 550 jeb 54,1%.

Iepriekš minētais rada riskus Valsts komisijas veicamās funkcijas nodrošināšanai:

- iespēju pārslodzes dēļ rasties neprecizitātēm vai pat kļūdām pieņemtajos

ekspertlēmumos vai izsniegtajos atzinumos;

- grūtības īstenot personāla politiku speciālistu nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ;

- iespēju ekspertīzes procesā veidoties klientu neapmierinātībai ar Valsts komisijas

sniegto pakalpojumu kvalitāti.


37

IIS darbības bieži, neplānoti pārtraukumi.

Valsts komisijā 2012.gadā ieviestie IIS pilnveidojumi, kas nodrošina invalīda

apliecību automatizētu izdruku un rindu pārvaldību darba telpās Rīgā, Ventspils ielā 53,

ievērojami palielināja Valsts komisijas IIS darbības nodrošināšanā iesaistīto serveru

noslodzi, līdz ar to pašreizējie serveri vairs nespēj nodrošināt IIS darbības nepārtrauktību

un veidojas bieži, neplānoti to darbības pārtraukumi (pat līdz pāris reizēm nedēļā), būtiski

ietekmējot ekspertīzes veikšanas procedūru.

Joprojām ārstējošo/ģimenes ārstu lielais personām nekvalitatīvi sagatavoto

Nosūtījumu skaits invaliditātes ekspertīzei (2012.gadā-429), pamatojoties uz kuriem, Valsts

komisijas amatpersonas nebija tiesīgas izdot administratīvo aktu, kā arī ievērojamais

nepamatoti nosūtīto personu skaits pirmreizējai ekspertīzei (1205). ● Mērķu sasniegšanas veicinošie faktori

Abu ERAF projektu: „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu ieviešana” un

„VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās bāzes nodrošināšana

darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” īstenošana un projekta īstenošanas gaitā

sasniegtie rezultāti.

ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

īstenošanas gaitā veiktās aktivitātes un sasniegtie rezultāti.

Komunikācijas uzlabošanās ar ģimenes/ārstējošiem ārstiem un speciālistiem.

Klientu viedokļa apzināšana Valsts komisijas sniegto pakalpojumu kvalitātes

uzlabošanai.

Regulāri veiktā sabiedrības informēšana par prognozējamas invaliditātes un

invaliditātes jautājumiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļus (radio, TV, presi), Valsts

komisijas interneta mājas lapu, portālu www.latvija.lv, kā arī nodrošinot sadarbību ar

invalīdu sabiedriskajām organizācijām (2012.gadā-24).

2.7. Vadības un darbības uzlabošanas sistēmas Valsts komisijas efektīvas darbības

nodrošināšanai

Valsts komisijas administratīvās kapacitātes stiprināšana, infrastruktūras, darba

organizācijas un invaliditātes procedūras uzlabošana 2012.gadā īstenota, galvenokārt

realizējot trīs ES struktūrfondu projektus.

● Klientorientētas darbības nodrošināšana.

Klientu apmierinātību ar Valsts komisijas pakalpojuma sniegšanas kvalitāti

nodrošina iespējas klientiem elektroniskā veidā iegūt sev vēlamo informāciju:

Izmantojot ERAF projekta ietvaros „Arhīva datu digitalizācija un e-pakalpojumu

ieviešana” valsts portālā www.latvija.lv ieviestos Valsts komisijas e-pakalpojumus:

▪ „Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu”. Šis pakalpojums sakarā ar

ieilgušo starpresoru vienošanos, portālā www.latvija.lv atvērts tikai jūnija beigās. Līdz gada

beigām saņemti 99 iesniegumi - 0,2% no kopējā saņemto iesniegumu skaita ekspertīzes

veikšanai (55 201).

▪ „Iesniegums invaliditātes ekspertīzes lēmuma apstrīdēšanai”. Arī šis pakalpojums, sakarā

ar ieilgušo starpresoru vienošanos, portālā www.latvija.lv atvērts tikai jūnija beigās. Līdz

gada beigām saņemti 20 iesniegumi jeb 2,7% no kopējā saņemto iesniegumu skaita lēmuma

apstrīdēšanai.

▪ „Mani dati VDEĀVK”. No jūnija beigām klientiem radīta iespēja apskatīt savus datus

portālā www.latvija.lv, izmantojot šo pakalpojumu. Līdz gada beigām pakalpojumu







38

izmantojušas 504 personas, tai skaitā, lēmumu par invaliditāti aplūkojušas 403 personas,

apliecības aplūkojušas 497 personas, lēmumu par darbspēju zaudējumu procentos- 34

personas u.c.

Tā kā e- pakalpojuma „Ģimenes ārsta pacienta nosūtījums uz VDEĀVK” testēšana

pabeigta 20.10. 2012., līdz gada beigām no ģimenes ārstiem saņemts tikai viens „Ģimenes

ārsta pacienta nosūtījums uz VDEĀVK”.

Minētie portālā www. latvija.lv ieviestie e-pakalpojumi nodrošina klientiem iespēju

aktīvāk iesaistīties komunikācijā ar valsts iestādēm, iedibina iestādes labas pārvaldības

praksi klientiem, samazina iestādes administratīvo slogu, nodrošina precīzu un aktuālu datu

ieguvi, uzglabāšanu, apmaiņu ar valsts institūcijām un ārstējošiem ārstiem par invalīdiem;

Izmantojot Valsts komisijas interneta mājas lapu.

Valsts komisijas interneta mājas lapā „Jūsu jautājums” saņemti 702 jautājumi, uz

kuriem elektroniskā veidā sniegtas atbildes (2011.gadā-503). Mājas lapas apmeklētāju

interesējošie jautājumi: jaunā parauga invaliditātes apliecības saņemšanas iespējas (īpaši

oktobrī, novembrī)- 34,5%, kritēriji un nosūtīšanas termiņi invaliditātes ekspertīzei

(galvenokārt insulta slimniekiem)- 22,8%, asistenta pakalpojuma saņemšanas kārtība

izglītības iestādēs un pašvaldībās no 2013.gada- 15,3%, vecāku rīcība, bērnam invalīdam

sasniedzot 18 gadu vecumu- 4,9%, darbnespējas lapas pagarināšanas iespējas pēc 26

nedēļām–4,7% u.c. jautājumi.

● ERAF projekta „VDEĀVK infrastruktūras pilnveidošana un zinātniski tehniskās

bāzes nodrošināšana darbspēju un funkcionālo traucējumu izvērtēšanai” aktivitāšu

īstenošanas rezultātā ievērojami uzlabota Valsts komisijas infrastruktūra, nodrošinot

optimālus apstākļus funkcijas veikšanai (skat.17.-18.lpp.)

● Atskaites gadā darba optimizācijai Valsts komisijā veiktas sekojošas strukturālas

izmaiņas:

▪ pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikumu,

janvāra sākumā veiktas iekšējās strukturālās izmaiņas Tiesiskā un saimnieciskā

nodrošinājuma nodaļā, nodalot juridisko darbību no saimnieciskās darbības veikšanas;

▪ Rīgas 7.specializētā nodaļa maija sākumā pārcelta uz ERAF projekta ietvaros

renovētām bijušām Valsts komisijas telpām Ventspils ielā 53, nodrošinot optimālus

apstākļus klientiem un darbiniekiem ekspertīzes veikšanai, kā arī iespēju RAN vadošiem

ārstiem ekspertiem sarežģītos ekspertīzes gadījumos (tā saucamos „robežgadījumos”)

lēmumu pieņemšanā konsultēties ar psihiatru un psihologu;

▪ ar 06.08.2012. likvidētas Rīgas 4.specializētā, Rīgas 9.specializētā un Jelgavas

specializētā nodaļa, uzdodot veikt ekspertīzi personām līdz 18 gadu vecumam un personām

ar acu un to palīgorgānu slimībām Rīgas apvienotai nodaļai, bet Jelgavas spec. nodaļas

apkalpes zonā dzīvojošo personu ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem ekspertīzi- Rīgas

specializētai nodaļai;

▪ gada beigās uzsākti organizatori pasākumi Daugavpils specializētās nodaļas

likvidēšanai, tās uzdevumus deleģējot Daugavpils nodaļai, 2013.gada sākumā to paplašinot

un pārceļot uz jaunām telpām.

Darba optimizēšanas pasākumu rezultātā personām nodrošināta iespēja ekspertīzes

veikšanai griezties ērtāk pieejamā nodaļā.

● Izstrādāti vai aktualizēti deviņi Valsts komisijas iekšējie normatīvie akti, kas

nostiprina finanšu uzskaites ticamību, darba organizācijas un ekspertīzes procedūras

uzlabošanu (skat. 10.lpp.).


39

● Sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai Dokumentu un arhīva pārvaldības

nodaļa 2012.gadā turpināja sakārtot dokumentu un pierakstu vadības procesus atbilstoši

spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, veicot dokumentu aprites sistēmas ePortfelis

uzlabošanu. Labklājības ministrijas Iekšējā audita departamentam martā veicot auditu

„Dokumentu vadība Labklājības ministrijā un tās padotības iestādēs”, audita ieteikumu

izpildes grafikā Valsts komisijai ieteikumi netika doti.

Veikts lietvedības un arhīva pārvaldības audits: Rīgas 7.specializētā nodaļā,

Daugavpils specializētā nodaļā un Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas nodaļā.

Pabeigta pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamo dokumentu arhivēšana un informācija

iesniegta Personāla dokumentu valsts arhīvam.

Lai novērstu vienas personas informācijas sadali, veikta IIS esošo personu, kurām

izvērtēta E 213, E 116, E 407 veidlapa saskaņā ar Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālā

nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, inventarizācija.

● Valsts komisijā iedibināta un tiek uzturēta iekšējās kontroles sistēma - izstrādāti

vai aktualizēti: nodaļu reglamenti, auditēti darbinieku amatu apraksti, pilnveidotas esošās

iekšējās kārtības un izstrādātas jaunas.

Izstrādāta Korupcijas novēršanas un apkarošanas programma 2009.-2013.gadam, kā

arī Valsts komisijas korupcijas novēršanas pasākumu plāns 2012.gadam.

Informācija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmas uzdevumu

izpildi 2011.gadā 26.01.2012. iesniegta LM vecākam nozares ekspertam ES tiesību

jautājumos M.Badovskim.

28.02.2012. LM AD Personāla nodaļā aktualizēts jautājums, vērsts uz korupcijas

risku novēršanu par amatpersonas blakusdarbiem un pieņemtajiem lēmumiem (atbilde no

LM saņemta 07.03.2012.).

Akcentējot uzmanību ar interešu konflikta risku novēršanu saistītiem jautājumiem,

aprīlī izstrādāts jauns iekšējais normatīvais akts „Ētikas kodekss”, kā arī Apliecinājuma

paraugs par darbinieka iepazīšanos ar Ētikas kodeksa normām.

Valsts komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas ārsti eksperti izlases

veidā dokumentāli pārbaudīja pieņemtā lēmuma un/vai atzinuma pamatotību 116 personām.

Rezultātā: atkārtoti ekspertīze veikta 10 personām- 8,6% no kopējā kontroles kārtībā

pārbaudīto personu skaita, tai skaitā: 1 personai līdz 18 gadu vecumam un 9 personām no

18 gadu vecuma. Pieņemtais lēmums atstāts spēkā 3 gadījumos, bet lēmums/atzinums

atcelts 7 gadījumos.

Vadītāja vietnieks dokumentāli veica pārbaudi par 971 pieņemtā lēmuma pamatotību,

tai skaitā: izvērtējot E213 veidlapu “EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums”- 603

gadījumos, sagatavojot veidlapu E213LV - 204 gadījumos, kā arī 164 lēmumu pamatotību

saskaņā ar starpvalstu līgumu (Baltkrievijas Republika - Latvijas Republika, Krievijas

Federācija - Latvijas Republika) izpildi.

Valsts komisijas juristi nodrošināja normatīvo aktu prasību ievērošanu Valsts

komisijas uzdevumu izpildē, konsultēja iestādes ierēdņus un darbiniekus Valsts pārvaldes

jautājumos un gadījumos, kuros skarts juridiskais pamatojums.

● LM Iekšējā audita departamenta 2011./2012.gadā Valsts komisijā veikto auditu

ieteikumu izpilde:

Valsts komisija trīs ārējo auditu ieteikumus izpildījusi noteiktajos termiņos, veicinot

Valsts komisijas darbības efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu:


40

1) Horizontālais sistēmas audits „Iepirkums, līgumu izpildes uzraudzība” (S-10-05-

2010), izpildes termiņš 2012.gada 1.ceturksnis. Izstrādāts iekšējais normatīvais akts

„Saimniecisko līgumu aprites, slēgšanas un līgumsaistību izpildes un kontroles kārtība”

(22.03.2012. Nr.114NOR/1-3/2012);

2) Audits „Sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršana, pārrēķināšana un

atteikšana. Atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību piešķiršana,

pārrēķināšana, atteikšana. Arodsaslimšanas gadījumu izmeklēšana un uzskaite” (S-11-02-

2011), izpildes termiņš 2012. I ceturksnis. Valsts komisijai tika ieteikts nodrošināt lēmumu

izsekojamību un datu migrāciju gadījumos, kad personai vienlaikus piekritīgas vairākas

invaliditātes vai darbspēju zaudējuma saistības. Ieteikuma ieviešana pabeigta 2012.gada

I ceturksnī. Gadījumos, kad personai ir vienlaikus vairāk par vienu aktīvu lēmumu, pirms

pēdējā lēmuma pieņemšanas IIS paredz iepriekšējā lēmuma atcelšanu, ja invaliditātei ir

viena cēloņsakarība. Iepriekšējā lēmuma atcelšanas fakts un tā datums tiek automātiski

nosūtīts uz VSAA;

3) Audits „Invaliditātes ekspertīzes noteikšana” (S-11-04-2011), izpildes termiņš

2012.gada II ceturksnis. Valsts komisijai tika ieteikts veikt pasākumus, lai stiprinātu

izskaidrojošu un konsultatīvu sadarbību ar ģimenes ārstiem attiecībā uz prognozējamu

invaliditāti, IRP izstrādi un invaliditātes riska mazināšanai vai novēršanai nepieciešamajiem

atbalsta pasākumiem. Nodrošināta izskaidrojoša un konsultatīva sadarbība ar ģimenes

ārstiem un speciālistiem: 8 semināros, konferencē un 10 sanāksmēs 386 ģimenes ārsti un

speciālisti iepazīstināti ar normatīvo aktu bāzi dokumentu noformēšanai prognozējamas

invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai un IRP izstrādāšanai. Bez tam, Valsts

komisijas darbinieki savas kompetences ietvaros klātienē un telefoniski sniedza

konsultācijas ģimenes/ārstējošiem ārstiem saistībā ar prognozējamas invaliditātes

noteikšanu un IRP izstrādāšanu.

4) Audits „Dokumentu vadība Labklājības ministrijā un tās padotības iestādēs” (S-

12-03). Audits veikts Labklājības ministrijā un sešās padotības iestādēs. Valsts komisijai

audita ieteikumu izpildes grafikā ieteikumi netika doti.

5) Audits „Klientu apkalpošanas process un pakalpojuma saņemšanas kārtība

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā” (S-12-06). Audita ieteikumu

izpildes grafika projektā doti seši ieteikumi, to izpildes termiņš 31.12.2012.

19.12.2012. LM Iekšējā audita departamentam sniegta informācija par ieteikumu

izpildes gaitu: izpildīti četri, daļēji izpildīts viens ieteikums, paredzētajā termiņā neizpildīts

viens ieteikums ierobežotā finansējuma dēļ.

3. Personāls

● 2012.gadā īstenotas strukturālās reformas, kuru rezultātā pēc Valsts komisijas štatu

saraksta uz 2013.gada 1.janvāri, iestādē ir 118,05 amatu slodzes, no kurām 100,55 ir

medicīnas personāls (41,85 ārsti eksperti, 8,8 vadošie ārsti eksperti, 11,8 nodaļu vadītāji,

1,75 psihologi, 35,35 pārvaldes referenti, 1 pārvaldes vecākais referents), kas tieši saistīts ar

prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes procedūru un 17,5 amatu slodzes,

kas saistītas ar iestādes darbības administrēšanu.

● 2012.gadā Valsts komisijas personāla mainība bija 28%. Darbinieku mainība

saistīta galvenokārt ar strukturālajām reformām un to, ka darba tiesiskās attiecības un

civildienesta attiecības izbeigtas sakarā ar termiņa izbeigšanos. Daļa darbinieku izbeiguši

darba tiesiskās vai civildienesta attiecības pēc paša vēlēšanās.


41

● Atskaites gadā veikta 127 ierēdņu un darbinieku darbības un tās rezultātu

novērtēšana. Novērtēšanas rezultāti izmantoti, veicot strukturālas izmaiņas un uzlabojumus

ikdienas darba kvalitātē, papildinot amatu aprakstus, nosakot mācību vajadzības un plānojot

karjeras izaugsmi.

● 84% darbinieku Valsts komisijā strādā ilgāk par trīs gadiem, 11% - no viena līdz

trīs gadiem, bet 6% - mazāk par vienu gadu. 3.1.diagramma

Darbinieku sadalījums pa vecuma grupām (procentuāli)

līdz 30

gadiem

2%

no 31-45

gadiem

23%

no 46-56

gadiem

29%

no 57-61

gadam

15%

no 62-70

gadiem

17%

virs 70

gadiem

14%

līdz 30 gadiem no 31-45 gadiem no 46-56 gadiem

no 57-61 gadam no 62-70 gadiem virs 70 gadiem

3.2.diagramma

Darbinieku sadalījums pa dzimumiem

15%

85%

vīrieši sievietes

3.3.diagramma

Personāla izglītība

72%28%

augstākā vidējā un vidējā speciālā


42

Pēdējo divu gadu laikā Valsts komisijai ir grūtības ārstu piesaistē ārsta eksperta

amatam (gada beigās Valsts komisijā vakantas bija 6,5 ārsta eksperta amata slodzes), jo

patreizējā ārsta eksperta vidējā mēneša amatalga ir zemāka (Ls 491) nekā veselības aprūpes

sistēmā strādājoša ārsta vidējā mēneša amatalga (Ls 526 pēc Nacionālā Veselības centra

2012.gada pirmā pusgada datiem), pie tam ārsti eksperti 2012.gadā saņēma 75% no

maksimāli iespējamā atalgojuma savā kvalifikācijas kategorijā, kaut arī tajā pat laikā citās

valsts pārvaldes institūcijās darbinieku atalgojums sastādīja 85%.

● Būtiska problēma joprojām ir ārstu ekspertu kvalifikācijas celšana un apmācība

invaliditātes ekspertīzes veikšanā šīs procedūras specifikas dēļ.

Ārstu ekspertu kvalifikācijas celšanas jautājumus Valsts komisija 2012.gadā risināja,

īstenojot ESF līdzfinansētās darbības programmas projektu „Darbspēju vērtēšanas sistēmas

pilnveidošana”:

▪ Īstenotās projekta aktivitātes „Tālākizglītības nodrošināšana Veselības un darbspēju

ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbiniekiem funkcionēšanas un darbspēju vērtēšanas

jomā” ietvaros 20 Valsts komisijas darbinieki jūlijā sekmīgi pabeidza apmācību programmu

funkcionēšanas un darbspēju vērtēšanas jomā.

▪ Projekta ietvaros nodrošināti grupu un individuālie supervīzijas pakalpojumi 138

Valsts komisijas darbiniekiem, kā arī organizēts pieredzes apmaiņas pasākums uz Itāliju,

19.Eiropas invaliditātes novērtēšanā iesaistīto darbinieku kongresu.

▪ 2012.gadā tika pabeigts darbs pie pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas

projekta, to nododot aprobēšanai jaunās sistēmas ieviešanas izmēģinājumprojekta ietvaros.

Izmēģinājumprojekta ietvaros jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmas aprobēšanā 400

invalīdiem piedalījās arī Valsts komisijas ārsti eksperti un amatpersonas, sniedzot

atsauksmes par jaunās sistēmas priekšrocībām un trūkumiem.

ESF projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” ietvaros organizēti:

▪ seminārs par projekta aktivitāti „Supervīzijas pakalpojuma nodrošināšana”(jūnijā),

▪ Latvijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta centra organizētie semināri par tēmām:

- Jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmas projekts un VDEĀVK kompetences jomas tajā

(martā);

- Invaliditātes noteikšanas sistēmas pielietošana un ekspertīzes procedūras (novembrī);

- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pilnveidotās invaliditātes

noteikšanas sistēmas izvērtējums: Starptautisko ekspertu viedoklis un komentāri (decembrī).

No septembra Valsts komisijas ārsts eksperts uzsāka studijas RSU Tālākizglītības

fakultātē studiju programmas “Rezidentūra medicīnā” Eksperta specialitātē.

Valsts komisijā ir nodrošināta iekšējās apmācības sistēma, organizējot seminārus un

konferences, kā arī jauniem ārstiem ekspertiem rasta iespēja veikt invaliditātes ekspertīzi

pieredzējušu, augsti kvalificētu ārstu ekspertu vadībā. Valsts komisija organizēja 2

seminārus par sekojošām tēmām: Nefroloģijas aktuālie jautājumi (februārī), Aktuālie

jautājumi arodmedicīnā un izmaiņas VSIA Paula Stradiņa KUS Aroda un radiācijas centra

darbībā. Atsevišķu administratīvā procesa likuma normu un citu ārējo normatīvo aktu

piemērošana administratīvā akta izdošanā (aprīlī).

Kopā ar Latvijas Ārstu ekspertu asociāciju oktobrī organizēta konference: HIV/AIDS

diagnostika, ārstēšana, kritēriji invaliditātes un tās smaguma pakāpes noteikšanai. Jaunākais

pensiju un pabalstu likumdošanā.


43

Maijā organizēta starptautiska konference: Medicīniski sociālās ekspertīzes pamati

Baltkrievijas Republikā. Medicīniski sociālā ekspertīze personām ar cerebrovaskulārām

slimībām.

Mācības Valsts Administrācijas skolā (1 darbinieks 2 reizes): Diskusija par

administratīvās tiesas jēgu (10.februārī); Diskusija par patstāvīgām iestādēm (17.februārī).

Semināri/konferences Labklājības ministrijā: Sabiedrības novecošana – izaicinājumi

un iespējas. Iesniegums pēc Administratīvā procesa un Iesniegumu likuma (martā), Iekšējās

kontroles sistēmas pamatprasības (maijā).

Dažādi semināri/konferences: Saslimstība ar muskuloskeletālām slimībām un ar tām

saistītā darbnespēja (martā), Par Oracle attīstības iespējām (maijā), Darba devēju

konfederācijas rīkotais seminārs par darba aizsardzības jautājumiem (jūnijā), RSU

4.starptautiskā starpdisciplinārā konference: „Sabiedrība.Veselība.Labklājība” (novembrī).

Ārsti eksperti turpināja kvalifikācijas paaugstināšanu savā specialitātē, regulāri

apmeklējot Latvijas Ārstu biedrības dažādu specialitāšu asociāciju organizētos seminārus,

konferences, starptautiskus kongresus, kā arī papildināja zināšanas, izmantojot interneta

resursus.

Latvijas Ārstu ekspertu asociācijā sertificēti 3 un resertificēti 15 Valsts komisijā

strādājošie ārsti eksperti.

Kopā Valsts komisijas darbinieki atskaites gadā saņēma 597 sertifikātus un 74

apliecības par kursu beigšanu.

Informācija par Valsts komisijas darbinieku saņemtajiem sertifikātiem 2012.gada

pusgadā iesniegta LM 20.07.2012.

4. Komunikācija ar sabiedrību

4.1. Pasākumi sabiedrības informēšanai un izglītībai

● Sabiedrības informēšana par Valsts komisijas darbību un tās sniegtajiem

pakalpojumiem veikta, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Sniegtas intervijas:

▪ LNT raidījumam „Tautas Balss”:

- par Valsts komisijas lomu Invalīdu stāvvietu karšu saņemšanas un lietošanas sakarā-jūlijā;

- par atzinuma sniegšanu VSAA par personām, kuras vēlas priekšlaicīgi pensionēties,

atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” 11.panta nosacījumiem (augustā).

▪ TV-3 raidījumam „Bez Tabu” - par darbnespējas lapu izsniegšanu, pagarināšanu un

nosacījumiem slimības pabalsta saņemšanai (oktobrī).

▪ Latvijas Radio-1:

- par invaliditātes ekspertīzi personām ar cerebrovaskulārām slimībām, galvenokārt, insulta

slimniekiem (maijā);

- atbildes uz klausītāju dažādiem, ar invaliditātes ekspertīzi saistītiem jautājumiem (jūlijā);

▪ Latvijas Radio-4:

- par asistenta pakalpojuma saņemšanas iespējām personām ar invaliditāti pašvaldībās no

2013.gada (septembrī);

-par jauno invaliditātes noteikšanas sistēmu, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu

„Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” (decembrī).

● Valsts komisijas organizētās preses konferences:

▪ oktobrī - par abu ERAF projektu realizāciju iestādē. Piedalījās 5 Latvijas Radio un

TV žurnālisti. Sagatavota preses relīze;


44

▪ decembrī - par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas

pilnveidošana” īstenošanas gaitu. Prezentēta pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma.

Piedalījās LR, LTV, LETA, Vesti Segodņa žurnālisti.

● Valsts komisijas 2011.gada publiskais pārskats (papildināts ar vadošo slimību,

kuras 2011.gadā pārsvarā invalidizējušas valsts iedzīvotājus, analīzi) iesniegts: LM,

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Nacionālās bibliotēkas Obligātā eksemplāra

nodaļai un ievietots Valsts komisijas interneta mājas lapā.

● Sniedzot ieteikumus pārkvalifikācijai vai citas profesijas apguvei, personai ar

invaliditāti tiek izsniegti SIVA sagatavotie bukleti „Jūrmalas profesionālā vidusskola” un

„Rehabilitācijas pakalpojumi Sociālās integrācijas valsts aģentūrā”, informācija

„Profesionālās piemērotības noteikšana”, kā arī ieteikts izmantot Nodarbinātības valsts

aģentūras sniegtos pakalpojumus profesionālajā apmācībā un pārkvalifikācijā.

● Aktualizēta informācija par Valsts komisijas darbību:

- interneta mājas lapā www.vdeavk.gov.lv;

- portālā www.latvija.lv ieviesti 6 Valsts komisijas plānotie e-pakalpojumi (skat.

10.lpp.);

● Sniegtas rakstiskas atbildes uz visiem Valsts komisijai iesniegtajiem iesniegumiem

(1328), kā arī rakstiskas atbildes pēc 924 personu pieprasījuma sakarā ar Valsts komisijas

nodaļu apstrīdētajiem lēmumiem/atzinumiem un citiem ar invaliditātes ekspertīzi saistītiem

jautājumiem (izņemot uz personu iesniegumiem sakarā ar ekspertīzes veikšanu un

invaliditāti apliecinošu dokumentu saņemšanu).

● Valsts komisijas amatpersonas prognozējamas invaliditātes un invaliditātes

jautājumos sniegušas konsultācijas 1343 personām.

● Valsts komisijas un tās nodaļu darba telpās izvietota vizuālā informācija par

dažādiem ar Valsts komisijas darbību saistītiem jautājumiem.

4.2. Pasākumi sabiedrības viedokļa izzināšanai par apmierinātību ar Valsts komisijas

darba kvalitāti

Klientu viedoklis par Valsts komisijas sniegto pakalpojumu kvalitāti mērķtiecīgi

apzināts, veicot aptauju:

▪ no 01.11.- 14.12.2012. Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Gulbenes, Kuldīgas, Liepājas,

Valmieras, Jēkabpils nodaļā. Klientiem izdalītas 380 aptaujas anketas, no tām derīgas

analīzei 342;

▪ no 01.12.- 28.12.2012. Rīgas apvienotajā nodaļā. Klientiem izdalītas 149 anketas, no tām

derīgas analīzei 106 anketas.

Klientu aptauja veikta personām no 18 gadu vecuma un bērnu vecākiem. 4.1.tabula

Aptaujas rezultāti Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Gulbenes, Kuldīgas,

Liepājas, Valmieras, Jēkabpils nodaļā

Vērtējamais objekts

Vērtējums (% no respondentiem)

Ļoti labi/

labi

Vidēji labi/

apmierinoši

Slikti/

neapmie-

rinoši

1. Darbinieku atbildes pa tālruni:

iespējas pieteikties invaliditātes ekspertīzei pa tālruni 97 % 3 % 0 %

sazvanīšanas iespējas 90 % 10 % 0 %

darbinieku skaidrojums klientam par rīcības secību

pakalpojuma saņemšanai

93 % 7 % 0 %

klientam ērtākā laika piedāvājums pakalpojuma saņemšanai 86 % 14 % 0%

http://www.vdeavk.gov.lv/



45

darbinieku zināšanas par pakalpojumu 92 % 8 % 0 %

darbinieku sniegtās informācijas apjoms 94% 6% 0%

2. Reģistratūras darbinieki:

attieksme 96 % 4 % 0 %

dokumentu reģistrēšanas process 95 % 5 % 0 %

sniegtās informācijas apjoms par ekspertīzi 93 % 7 % 0 %

3. Telpas:

pieejamība 79% 20 % 1%

ērtības 73% 27% 0 %

izvietotā informācija 82% 18% 0%

4. Ekspertīze:

pieejamība klientam noteiktajā laikā 88% 12% 0%

ārsta eksperta attieksme 91% 9% 0%

informācijas apmaiņa ar ārstu ekspertu 94% 6% 0%

lietas izskatīšanas norise kopumā 91% 8% 1%

Uz aptaujas jautājumu, vai nodaļas personālam ir identifikācijas kartes, pozitīvu

atbildi snieguši 86% klientu, 14%- negatīvu.

Vidējo gaidīšanas ilgumu no pieraksta brīža līdz ekspertīzei klienti norādījuši

sekojošu: līdz 3 dienām- Liepājas nodaļā, līdz 7 dienām- Daugavpils un Rēzeknes nodaļā,

līdz 9 dienām- Kuldīgas nodaļā, 13-15 dienas- Gulbenes un Valmieras nodaļā, līdz 17

dienām- Jēkabpils nodaļā un līdz 27 dienām- Jelgavas nodaļā.

Komentārus klienti nav snieguši, izteikts 1 priekšlikums - klients Gulbenes nodaļai

ieteicis iegādāties lielāku galdu klientu vajadzībām. 4.2.tabula

Aptaujas rezultāti Rīgas apvienotajā nodaļā

Vērtējamais objekts

Vērtējums (% no respondentiem) Komentāri un priekšlikumi

Jā Drīzāk

jā, nekā

nē

Drīzāk

nē, nekā

jā

Nē

1. Telpas:

klientu apmierinātība ar

kārtību telpās

97% 2% 1% 0%

klientu apmierinātība ar

telpu izkārtojumu, izvietoto

informāciju orientēšanās

nodrošināšanai

81% 14% 3% 2% Viens no bērnu vecākiem ir norādījis, ka ir

jānodala telpas bērnu ekspertīzes veikšanai no

telpām pieaugušo ekspertīzes veikšanai.

Informācijai: RAN bērniem un pieaugušajiem

kopējs ir tikai reģistratūras sniegtais

pakalpojums. Ekspertīze bērniem tiek veikta

atsevišķā blokā ar uzgaidāmo telpu, telpu

ekspertīzei un sanitāro mezglu

2. Reģistratūras

darbinieki:

klientu apmierinātība ar:

attieksmi 77% 14% 3% 6% 1 gadījumā klients norāda par nelaipnu

attieksmi, 4 klienti ar iepriekšēju pierakstu -

par nesavlaicīgu apkalpošanu

viņiem veltīto laiku 69% 19% 2% 10% Klienti norāda, ka reģistratūras darbinieki

sarunai ar viņiem veltījuši pārāk īsu laiku

sniegto informāciju par

ekspertīzes veikšanu, tās

norisi

65% 24% 8% 3% Konkrēti komentāri nav sniegti

skaidrojumu par

dokumentu saņemšanu

63% 24% 6% 7% Klienti norāda, ka plašāks skaidrojums būtu

jāsniedz personām, kuras pirmreizēji nosūtītas

ekspertīzei

3.Klientu apmierinātība ar

pieņemšanas laikiem

49% 33% 5% 13% 5 gadījumos klienti norāda, ka viņi nav tikuši

pieņemti pieraksta laikā. 1 gadījumā klients


46

norāda, ka būtu jāpagarina iestādes darba laiks.

1 gadījumā persona neapmierināta ar nokavētu

pieņemšanas laiku datorsistēmas bojājuma dēļ.

5 klienti norāda, ka ir jānodrošina savlaicīgāks

un ātrāks apkalpošanas process kopumā

4.Apmierinātība ar

gaidīšanas ilgumu

dokumentu iesniegšanai

24% 40% 14% 22% Analizējot anketas jāsecina, ka klientu

neapmierinātība pārsvarā ir saistīta nevis ar

dokumentu iesniegšanu, bet dokumentu

izsniegšanu, jo priekšlikumos ir norādes, ka

klienti vēlas dokumentus saņemt ekspertīzes

dienā

5. Apmierinātība ar VK

mājas lapā esošo

informāciju, tās atrašanu

51% 33% 11% 5% Konkrēti komentāri nav sniegti

▪ Klientu pierakstīšanās uz invaliditātes ekspertīzi: 69% gadījumu pa tālruni, 14%-

personīgi nodaļā, 3%- izmantojot e-pakalpojumu, bet 14% klientu pierakstījuši ģimenes

ārsti.

▪ Klienti ekspertīzes veikšanai nodaļā ieradušies: pieraksta laikā- 47%, krietni ātrāk-

31%, no rīta ap 9.oo- 21%, bet 1% - ar nokavēšanos.

Apkalpošanas process klientu vērtējumā:

a) ātrs- 14%, kvalitatīvs- 26%, skaidrs- 36% (kopā 76%)

b) lēns- 17%, apgrūtinošs – 6%, neskaidrs- 1% (kopā 24%).

Iespējas saņemt pakalpojumu kā ļoti labas un labas vērtē- 67% klientu, vidējas- 12%,

sliktas, neapmierinošas- 7%, ļoti sliktas- 2%, bet 12% klientu ir norādījuši, ka nepieciešami

uzlabojumi.

● Bez mērķtiecīgas klientu aptaujas, klientu viedoklis par pakalpojuma kvalitāti

apzināts, izskatot personu iesniegumus (1328), elektroniskā veidā uzdotos jautājumus Valsts

komisijas mājas lapā (702), kā arī apmeklētāju pieņemšanā pie vadītāja, vietnieka un nodaļu

amatpersonām (1343).

● Valsts komisija 2012.gadā kopā saņēma 1328 fizisko personu iesniegumus

(2011.gadā- 1039), tai skaitā:

▪ 582 iesniegumos (2011.gadā-363) personas lūgušas izskatīt dažādus ar invaliditātes

ekspertīzi saistītus jautājumus (par atkārtotas invalīda apliecības vai izraksta no ekspertīzes

akta izsniegšanu, darbspēju zaudējuma procentos noteikšanu, par priekšlaicīgas

pensionēšanās iespējām vecākiem, kuri kopuši bērnu invalīdu līdz 8 gadu vecumam,

nepieciešamiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzes veikšanai u.c. jautājumus);

▪ 746 iesniegumos personas apstrīdējušas Valsts komisijas nodaļu izdotos administratīvos

aktus (ekspertīzes lēmumus) un/vai izsniegtos atzinumus (2011.gadā-676).

Valsts komisijas nodaļu izsniegtos administratīvos aktus un atzinumus personas

apstrīdējušas 0,9% gadījumu no kopējā sniegto pakalpojumu skaita (2011.gadā-0,9%).

Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļā atkārtota ekspertīze apstrīdēšanas kārtībā

veikta 673 personām, tai skaitā, 19 bērniem līdz 18 gadu vecumam un 654 personām no 18

gadu vecuma (2011.gadā atbilstoši: 620, 22 un 598).

Pēc dokumentiem atbildes sniegtas uz 47 iesniegumiem (sakarā ar nokavētu

apstrīdēšanas termiņu, personu neierašanos atkārtotai ekspertīzei u.c.). Uz 01.01. 2013.gadu

neizskatīti 26 iesniegumi sakarā ar nodaļas darbinieku atvaļinājumu decembra beigās.

(2011.gadā atbilstoši: 30 un 26).


47

Apstrīdētais administratīvais akts jautājumā par invaliditātes statusu, invaliditātes

grupu vai tās paaugstināšanu un/vai darbspēju zaudējuma apmēru atkārtoti izskatīts 673

gadījumos (2011.gadā- 620), tai skaitā:

▪ 19 gadījumos- par bērna invalīda statusa noteikšanu. Visiem bērniem atstāts spēkā

Valsts komisijas nodaļas lēmums (2011. gadā -1, pieņemts pozitīvs lēmums);

▪ 654 gadījumos- par invaliditātes noteikšanu vai tās smaguma pakāpes

paaugstināšanu, vai darbspēju zaudējuma apmēra noteikšanu/paaugstināšanu personām no

18 gadu vecuma, no tiem:

- 575 gadījumos atstāts spēkā Valsts komisijas nodaļu izdotais administratīvais akts,

- 79 gadījumos – Valsts komisijas nodaļu izdotie administratīvie akti atcelti, no tiem:

68 gadījumos- paaugstināta vai noteikta invaliditātes grupa, 8 gadījumos-noteikta/

paaugstināta invaliditātes grupa un noteikts/paaugstināts darbspēju zaudējuma apmērs,

3 gadījumos- paaugstināts darbspēju zaudējuma apmērs (2011.gadā atbilstoši: 522, 461, 61:

46,11,4).

Nelabvēlīgāks administratīvais akts personām, tāpat kā 2011.gadā, netika izdots.

Secinājums: apstrīdēšanas kārtībā Valsts komisijas nodaļu lēmumi kopā atcelti 79

gadījumos- 10,7% gadījumu no kopējā apstrīdēto lēmumu skaita jeb 0,1% gadījumu no

kopējā pieņemto lēmumu skaita (55 538), izdodot labvēlīgāku administratīvo aktu

(2011.gadā-62-10,0% jeb 0,1% no 52 822). Visos gadījumos lēmumi atcelti personām no 18

gadu vecuma.

Valsts komisijas nodaļu izsniegto atzinumu personas apstrīdējušas 155 gadījumos

(2011.gadā- 97), tai skaitā:

▪ 64 gadījumos apstrīdēti negatīvie atzinumi par nenoteiktām medicīniskām

indikācijām speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu

kompensēšanai saņemšanai (2011.gadā-27), tai skaitā,

- 8 gadījumos apstrīdēts izsniegtais atzinums bērniem līdz 18 gadu vecumam, no

tiem: 6 gadījumos atstāts spēkā nodaļas izsniegtais atzinums (izsniegts negatīvs atzinums),

2 gadījumos - pozitīvs atzinums (2011.gadā-2, abi atzinumi negatīvi);

- 56 gadījumos apstrīdēts izsniegtais atzinums personām no 18 gadu vecuma, no

tiem: 28 gadījumos izsniegts negatīvs atzinums, 28 gadījumos - pozitīvs atzinums

(2011.gadā atbilstoši: 25, 5, 20);

▪ 84 gadījumos apstrīdēti negatīvie atzinumi par medicīnisko indikāciju nenoteikšanu

īpašas kopšanas nepieciešamībai (2011.gadā- 60), tai skaitā:

- 11 gadījumos apstrīdēts izsniegtais atzinums bērniem līdz 18 gadu vecumam, no

tiem: 8 gadījumos izsniegts negatīvs atzinums, 3 gadījumos - pozitīvs atzinums (2011.gadā

atbilstoši: 14, 8 un 6);

- 73 gadījumos apstrīdēts izsniegtais atzinums personām no 18 gadu vecuma, no

tiem: 37 gadījumos izsniegts negatīvs atzinums, 36 gadījumos - pozitīvs atzinums

(2011.gadā atbilstoši: 46, 29, 17);

▪ 6 gadījumos personas apstrīdējušas negatīvo atzinumu par pārejošo darbnespēju

pēc 26 nedēļām, tai skaitā: 2 gadījumos izsniegts negatīvs atzinums, 4 gadījumos- pozitīvs

atzinums (2011.gadā-9, visos izsniegts pozitīvs atzinums);

▪ 1 gadījumā apstrīdēts atzinums par negatīvu nodaļas atzinumu naturalizācijas

procedūras veikšanai - izsniegts negatīvs atzinums (2011.gadā- 1 gadījums ar pozitīvu

atzinumu).


48

Secinājums: nodaļu izsniegtie atzinumi atcelti 73 gadījumos jeb 0,6% gadījumu no

kopējo izsniegto atzinumu skaita (13 052) visa vecuma personām (2011.gadā- 53 jeb 0,3%).

Lēmumu un/vai atzinumu maiņas iemesli:

- nepietiekošs informācijas un faktu daudzums,

- nepietiekošs vai neadekvāts veselības un funkcionālā stāvokļa novērtējums,

- nepareizs darba spēju novērtējums, nepamatoti veikta daļēja vai pilnīga rehabilitācija,

- neievērotas MK 28.12.2010. noteikumu Nr.1209 prasības.

2012.gadā 16 iesniegumos (2011.gadā-11) personas izteikušas neapmierinātību ar

darbinieku attieksmi, pildot amata pienākumus (attieksme bijusi pavirša vai pieļauta

liekvārdība, personai intervijas laikā nav paticis darbinieka tonis vai sniegtie skaidrojumi

par ekspertīzes norisi, pieņemtiem lēmumiem un izsniegtiem atzinumiem).

Četros iesniegumos izteikts klienta viedoklis par labas pārvaldības principu

neievērošanu, darbiniekiem veicot amata pienākumus, tādēļ vadība šos iesniegumus uzdeva

izskatīt Ētikas komisijai un sniegt atzinumus. Vienā gadījumā vadībai sniegtajā atzinumā

Ētikas komisija norāda, ka no pārvaldes referenta puses klienta apkalpošanā netika ievērots

labas pārvaldības princips. Atbilstošam nodaļas vadītājam izteikts mutisks aizrādījums.

Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļas vadītājai ieteikts aktualizēt Iesniegumu likuma un

Administratīvā procesa likuma normu ievērošanu iestādē. Pārējos 3 izskatītos iesniegumos

profesionālās ētikas un ētikas valsts pārvaldē, kas attiecas uz iestādi, amatpersonām un

darbiniekiem, pārkāpumi netika konstatēti.

Visi gadījumi izskatīti ar nodaļu vadītājiem, motivējot personālu pozitīvākai

attieksmei pret klientiem un darīti zināmi darbiniekiem vadītāja organizētās sanāksmēs.

Darba rezultāti ar fizisko un juridisko personu iesniegumiem un sūdzībām ievietoti

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2011.gada publiskajā pārskatā un

interneta mājas lapā.

Informācija par 2012.gadā veikto darbu ar fizisko un juridisko personu iesniegumiem

un sūdzībām iesniegta SISDPD: 20.01.2012.- par 2011.gadā veikto darbu un

20.07.2012.- par 2012.gada pusgadā veikto darbu ar fizisko un juridisko personu

iesniegumiem.

Valsts komisijas darbinieki informēti elektroniski 20.01.,25.04.,20.07.,24.10. 2012.

Problēmas darbā ar iesniegumiem un sūdzībām analizētas ar nodaļu vadītājiem gada

darba atskaites nodošanas laikā pie vadītāja 31.01. un 03.02.2012.

Tiesvedībā par 39 personām notikušas 80 tiesu sēdes, tai skaitā:

Administratīvā rajona tiesā (ART) par 35 personām notikusi 71 tiesu sēde:

- 32 personu prasības noraidītas;

- 3 personu prasības apmierinātas.

Administratīvā apgabaltiesā (AAT) par 4 personām notikušas 9 sēdes:

- 1 personas prasība apmierināta daļā par medicīnisko indikāciju noteikšanu īpašas kopšanas

nepieciešamībai, bet prasība daļā par morālā kaitējuma atlīdzību- noraidīta;

- 3 personu prasība noraidīta.

44 gadījumos Valsts komisijas pārstāvji piedalījās tiesu sēdēs kā eksperti (liecinieki)

personu priekšlaicīgas pensionēšanās jautājumā.

2012.gadā sagatavoti paskaidrojumi: ART - par 41 personu, AAT -par 6 personām,

AT Senātam- par 1 personu.


49

4.3. Sadarbība ar nevalstisko sektoru

● Pilnveidojot saziņu ar nevalstisko sektoru, Valsts komisija sniedza informāciju

šādām nevalstiskām organizācijām:

▪ Rīgas apvienotās nodaļas vadītāja 13.06.2012. piedalījās Rīgas domes Labklājības

departamenta Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē,

kurā piedalījās 16 invalīdu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, sniedza ziņojumu par tēmu

„Invaliditātes politika Latvijā” un piedalījās diskusijā par personu ar invaliditāti aktuāliem

jautājumiem. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas, Satiksmes

departamenta, Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvji;

▪ Liepājas nodaļas vadītāja 27.06.2012. piedalījās Latvijas Invalīdu biedrības

Liepājas nodaļas organizētā izbraukuma seminārā uz Palangas Rehabilitācijas klīnikas bāzes

jautājumā par profesionālās rehabilitācijas un darbiekārtošanās iespējām invalīdiem

Lietuvas Republikā, kā arī 05.10.2012. tikās ar Latvijas Neredzīgo biedrības Liepājas

nodaļas vadību, pārrunājot jautājumus par Valsts komisijas sniegtajiem pakalpojumiem

redzes invalīdiem un invaliditātes noteikšanas kritērijiem;

▪ Vadītājs, vietnieks un ESF projekta „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

vadītāja 18.12.2012. tikās ar 6 invalīdu organizāciju pārstāvjiem (Invalīdu un viņu draugu

apvienība „Apeirons”, Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi, Latvijas Nedzirdīgo savienība,

„Aspazija”, „Sustento”, „Rūpju bērns”) par ESF līdzfinansētā projekta „Darbspēju

vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” īstenošanas gaitu. Prezentēta pilnveidotā invaliditātes

noteikšanas sistēma un uzsākta sistēmas sabiedriskā apspriešana ar invalīdu intereses

pārstāvošajām organizācijām.

Valsts komisijai izveidojusies laba sadarbība arī ar Latvijas Ārstu biedrības

arodslimību ārstu, neirologu, ķirurgu-onkologu, kardiologu, rehabilitologu u.c. asociācijām/

biedrībām, ar kurām risināti invaliditātes ekspertīzes jautājumi un kuru rīkotajos semināros,

konferencēs, kongresos ārsti eksperti paaugstina kvalifikāciju.

5. Nākamajā gadā plānotie pasākumi

Pabeigt ESF līdzfinansētā projekta “Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana”

īstenošanu.

Turpināt strukturālās izmaiņas Valsts komisijā (Daugavpils specializētās nodaļas

likvidācija, divu jaunu amata vienību izveide u.c. pasākumi).

Klientorientētas darbības nodrošināšana: Valsts komisijas vienota zvanu centra

izveide (visu zvanu pieņemšana ar to ierakstiem; vienmērīgi sadalīta klientu plūsma

nodaļās, operators klientam sniedz standarta informāciju par invaliditātes ekspertīzi) Rīgā,

Ventspils ielas 53 ēkā, veikta kvalitatīva un ātra ekspertīze u.c. pasākumi.

Plānot un organizēt amatpersonu un darbinieku apmācību.

Apzināto problēmjautājumu (īpaši personāla un pieaugošā darba apjoma)

risināšana.

Nodrošināt atklātumu par iestādes administratīvo procesu un informēt sabiedrību

par iestādes darbību un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī izzināt viedokli par Valsts

komisijas sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Pilnveidot Invaliditātes informatīvo sistēmu.

Veselības un darbspēju ekspertīzes

ārstu valsts komisijas vadītājs A.Zīverts


50

1.pielikums

Pirmreizējo un atkārtoto invalīdu kopējais skaits un invaliditātes intensitātes rādītājs

uz 1000 iedzīvotājiem pilsētās un novados 2012.gadā

Nosaukums 1.grupa 2.grupa 3.grupa

Invalīdi no 18 gadu

vecuma

Invalīdi līdz 18 gadu

vecumam Kopā

Iedzīvotāju skaits 2012.

Invaliditātes intensitātes rādītājs uz

1000 iedzīvotājiem

Rīga 5477 21450 15351 42278 2030 44308 650478 68,12

Daugavpils 795 3351 2221 6367 274 6641 91478 72,60

Jelgava 475 2234 1517 4226 188 4414 58280 75,74

Jēkabpils 160 861 783 1804 96 1900 24017 79,11

Jūrmala 421 1789 1202 3412 118 3530 50616 69,74

Liepāja 780 2772 1357 4909 362 5271 75372 69,93

Rēzekne 303 1335 1246 2884 144 3028 31559 95,95

Valmiera 183 853 901 1937 107 2044 24722 82,68

Ventspils 316 1612 912 2840 121 2961 38068 77,78

Aglonas novads 44 222 102 368 16 384 3856 99,59

Aizkraukles novads 71 276 255 602 30 632 8826 71,61

Aizputes novads 75 296 193 564 41 605 9137 66,21

Aknīstes novads 51 245 111 407 14 421 2909 144,72

Alojas novads 48 177 199 424 25 449 5228 85,88

Alsungas novads 17 47 38 102 6 108 1462 73,87

Alūksnes novads 120 536 469 1125 62 1187 16859 70,41

Amatas novads 43 159 192 394 39 433 5647 76,68

Apes novads 20 142 93 255 17 272 3775 72,05

Auces novads 77 259 229 565 25 590 7223 81,68

Ādažu novads 60 204 162 426 30 456 9972 45,73

Babītes novads 41 194 154 389 28 417 9402 44,35

Baldones novads 97 155 119 371 118 489 5429 90,07

Baltinavas novads 11 46 48 105 6 111 1148 96,69

Balvu novads 137 576 546 1259 139 1398 13868 100,81

Bauskas novads 263 901 667 1831 101 1932 25062 77,09

Beverīnas novads 16 113 93 222 19 241 3248 74,20

Brocēnu novads 54 192 119 365 27 392 6130 63,95

Burtnieku novads 62 265 264 591 22 613 8110 75,59

Carnikavas novads 53 199 114 366 12 378 6745 56,04

Cesvaines novads 20 101 120 241 12 253 2758 91,73

Cēsu novads 141 655 549 1345 82 1427 17937 79,56

Ciblas novads 31 100 115 246 14 260 2839 91,58

Dagdas novads 64 219 242 525 24 549 8134 67,49

Daugavpils novads 282 919 630 1831 156 1987 24701 80,44


51

Dobeles novads 221 810 660 1691 89 1780 21848 81,47

Dundagas novads 54 260 148 462 19 481 4195 114,66

Durbes novads 27 88 59 174 9 183 2998 61,04

Engures novads 72 244 164 480 21 501 7437 67,37

Ērgļu novads 35 118 141 294 6 300 3146 95,36

Garkalnes novads 36 132 92 260 24 284 7804 36,39

Grobiņas novads 108 452 149 709 27 736 9205 79,96

Gulbenes novads 225 834 605 1664 92 1756 22463 78,17

Iecavas novads 93 402 215 710 43 753 8947 84,16

Ikšķiles novads 47 171 117 335 20 355 8821 40,24

Ilūkstes novads 74 287 178 539 30 569 7877 72,24

Inčukalna novads 60 228 248 536 34 570 7832 72,78

Jaunjelgavas novads 66 175 201 442 22 464 5693 81,50

Jaunpiebalgas novads 16 74 82 172 6 178 2342 76,00

Jaunpils novads 15 71 53 139 10 149 2455 60,69

Jelgavas novads 244 966 639 1849 93 1942 24331 79,82

Jēkabpils novads 26 179 144 349 19 368 5024 73,25

Kandavas novads 54 219 240 513 42 555 8744 63,47

Kārsavas novads 76 255 247 578 28 606 6146 98,60

Kocēnu novads 62 229 239 530 34 564 6240 90,38

Kokneses novads 40 152 206 398 32 430 5390 79,78

Krāslavas novads 133 594 570 1297 73 1370 17175 79,77

Krimuldas novads 21 143 127 291 16 307 5218 58,83

Krustpils novads 49 280 226 555 16 571 6036 94,60

Kuldīgas novads 221 1023 824 2068 116 2184 24529 89,04

Ķeguma novads 38 154 156 348 18 366 5614 65,19

Ķekavas novads 98 467 446 1011 74 1085 21832 49,70

Lielvārdes novads 64 301 250 615 42 657 10212 64,34

Limbažu novads 151 610 787 1548 81 1629 17564 92,75

Līgatnes novads 31 105 172 308 20 328 3632 90,31

Līvānu novads 116 483 507 1106 71 1177 12306 95,64

Lubānas novads 19 130 131 280 6 286 2504 114,22

Ludzas novads 150 496 512 1158 43 1201 13948 86,11

Madonas novads 237 893 942 2072 88 2160 24843 86,95

Mazsalacas novads 32 130 105 267 14 281 3430 81,92

Mālpils novads 20 112 69 201 11 212 3546 59,79

Mārupes novads 86 265 255 606 46 652 16110 40,47

Mērsraga novads 0 0 0 0 0 0 1609 0,00

Naukšēnu novads 14 56 49 119 6 125 1940 64,43

Neretas novads 41 241 118 400 12 412 3815 107,99

Nīcas novads 19 93 77 189 7 196 3547 55,26

Ogres novads 263 1023 836 2122 120 2242 35712 62,78


52

Olaines novads 137 585 511 1233 79 1312 19839 66,13

Ozolnieku novads 91 290 213 594 35 629 9849 63,86

Pārgaujas novads 26 124 122 272 19 291 3893 74,75

Pāvilostas novads 61 82 33 176 8 184 2839 64,81

Pļaviņu novads 59 175 188 422 21 443 5585 79,32

Preiļu novads 123 404 354 881 29 910 10479 86,84

Priekules novads 67 257 152 476 33 509 5768 88,25

Priekuļu novads 51 283 251 585 43 628 8290 75,75

Raunas novads 32 155 93 280 19 299 3510 85,19

Rēzeknes novads 285 1011 1131 2427 123 2550 27952 91,23

Riebiņu novads 72 214 189 475 27 502 5445 92,19

Rojas novads 0 0 0 0 0 0 3936 0,00

Ropažu novads 81 427 175 683 27 710 6790 104,57

Rucavas novads 15 65 43 123 4 127 1765 71,95

Rugāju novads 25 73 109 207 24 231 2350 98,30

Rundāles novads 47 106 87 240 11 251 3646 68,84

Rūjienas novads 89 315 194 598 23 621 5479 113,34

Salacgrīvas novads 59 261 324 644 38 682 8188 83,29

Salas novads 29 127 125 281 15 296 3798 77,94

Salaspils novads 150 675 513 1338 85 1423 22179 64,16

Saldus novads 167 788 609 1564 122 1686 25232 66,82

Saulkrastu novads 55 170 136 361 15 376 5802 64,81

Sējas novads 17 67 46 130 11 141 2263 62,31

Siguldas novads 136 520 373 1029 59 1088 16718 65,08

Skrīveru novads 46 125 122 293 14 307 3619 84,83

Skrundas novads 49 225 132 406 16 422 5243 80,49

Smiltenes novads 86 330 383 799 59 858 12884 66,59

Stopiņu novads 72 240 204 516 41 557 10020 55,59

Strenču novads 47 148 121 316 21 337 3734 90,25

Talsu novads 414 1495 1068 2977 159 3136 30755 101,97

Tērvetes novads 25 119 96 240 12 252 3612 69,77

Tukuma novads 218 974 808 2000 137 2137 30087 71,03

Vaiņodes novads 46 99 91 236 9 245 2577 95,07

Valkas novads 75 351 266 692 30 722 9150 78,91

Varakļānu novads 57 165 187 409 24 433 3508 123,43

Vārkavas novads 29 81 73 183 8 191 2087 91,52

Vecpiebalgas novads 39 183 141 363 21 384 4085 94,00

Vecumnieku novads 80 214 202 496 41 537 8629 62,23

Ventspils novads 73 397 270 740 72 812 11946 67,97

Viesītes novads 34 145 151 330 24 354 4038 87,67

Viļakas novads 67 230 241 538 81 619 5557 111,39

Viļānu novads 44 232 299 575 20 595 6290 94,59


53

Zilupes novads 23 126 137 286 23 309 3292 93,86

Kopā: 17660 70453 54262 142375 7767 150142 2041763 Ārpus Latvijas/citi 81 456 337 874 31 905

Talsu rajons 62 269 236 567 27 594 17803 71178 54835 143816 7825 151641

Documents

2012. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS2012. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS Rīga – 2013 Materiāls sagatavots Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā 2 Veselības un darbspēju