n Dipitrēna slimības ārstēšanan Ergoterapijan Grozītājmuskuļa sindroma

(pronatorsindroma) ārstēšanan Higromu (gangliju) ārstēšanan Iedzimtu rokas deformāciju ārstēšanan Karpālā kanāla sindroma ārstēšanan Kaulu lūzumu ārstēšanan Kubitālā tuneļa sindroma ārstēšana n Medikamentozās blokādesn Osteoartrīta (osteoartrozes) ārstēšanan Pirkstu, plaukstas un to daļu replantēšanan Plaukstas locītavu artroskopijan Reimatoīdā artrīta ārstēšana n Stenozējošā ligamentīta ārstēšana

n Galvas un kakla rekonstruktīvās operācijasn Kaula iekaisuma (osteomielīta) un kaula

defektu ārstēšanan Krūts atjaunošana pēc onkoloģiskas

operācijasn Labdabīgu un ļaundabīgu ādas,

muskuļu un kaulu veidojumu ārstēšana n Nedzīstošu brūču ārstēšanan Nervu bojājumu ārstēšanan Rētu un apdegumu ārstēšana

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums Nr. 3 (33) Septembris, 2013

Jaunumi

N o šī gada jūnija Mikroķirurģijas centrs pieņem pacientus jaunajā klīnikā Rīgā, Brīvības ielā 410.

Jaunajā ambulatori konsultatīvajā klīnikā tiks sniegtas konsultācijas un pakalpojumi rokas ķirurģijā, rekonstruktīvajā mikroķirurģijā, kā arī plastiskajā ķirurģijā.

Mūsu Centram jauna klīnika

REKONSTRUKTĪVĀ MIKROĶIRURĢIJA

PLASTISKĀ ĶIRURĢIJAn Augšdelma ādas nostiepšanan Ausu plastikan Deguna plastikan Deguna rekonstruktīvā ķirurģijan Sejas ādas nostiepšanan Krūšu korekcijan Krūšu pacelšana, formas maiņan Krūšu palielināšanan Krūšu samazināšanan Mazo kaunuma lūpu korekcija (labioplastika)n Ķermeņa un sejas konturēšana ar taukaudu

injekcijām n Pieres ādas nostiepšanan Plakstiņu korekcijan Skaistuma injekcijasn Tauku atsūkšana (liposkulptūra)n Vēdera ādas nostiepšanas operācijas (abdo-

minoplastika)n Citu ķermeņa daļu uzlabošana

ROKAS ĶIRURĢIJA

ERASMUS pieredze AnglijāPirmkārt, vēlos pateikt lielu paldies Rīgas Stra-

diņa universitātes ERASMUS komandai, jo tieši viņu aktīvā ierosme un nodrošinātais finansējums deva man iespēju doties darba un mācību braucienā uz Koventri un Vorikšīras Universitātes klīniku (www.uhcw.nhs.uk). Šī klīnika tika atklāta 2006. gadā, un tajā ir 1250 gultasvietu un 27 operāciju zāles. Tā ir Vorikšīras Universitātes medicīnas studentu mācī-bu bāze un viens no lielākajiem traumas centriem Anglijas vidienē. Klīnikā atrodas viens no četriem Anglijas ķirurģiskās tehnikas apguves treniņa centriem, kurā ir astoņi operāciju galdi, datorto-mogrāfs un rentgens, svaigu un plastificētu līķu glabātuve, kā arī iespēja organizēt nacionālas un internacionālas konferences (www.wmstc.co.uk).

Nodaļā strādā deviņi plastiskās ķirurģijas kon-sultanti, kam palīdz rotācijā esošie jaunie ķirurgi, kā arī ārzemju kolēģi. Tajā pašā nodaļā darbojas galvas un kakla ķirurgi un otorinolaringologi. Tā kā mani pievienoties savai komandai uzaicināja Dr. Rana Das-Gupta (www.ranadasgupta.co.uk), ik-dienas darbs galvenokārt tika plānots viņa vadībā.

Dr. Das-Gupta ir Vorikšīras Universitātes (www.warwick.ac.uk) profesors, kas vada līdz šim sekmī-gāko sejas estētiskās ķirurģijas kursu Eiropā. Viņš ir viens no Anglijas atzītākajiem estētiskās ķirurģijas ekspertiem, kā arī pionieris krūts rekonstruēšanā ar brīviem mikrovaskulāriem lēveriem. Tā kā esmu iekļauts Lielbritānijas ārstu reģistrā (www.gmc-uk.org), biju tiesīgs konsultēt, asistēt, operēt un dežurēt, proti, pilnvērtīgi darboties klīnikā, kā arī Dr. Das-Guptas vadībā strādāt privātā slimnīcā: bla-kus Universitātes klīnikai atrodas BMI grupai (www.bmihealthcare.co.uk) piederoša slimnīca, kurā ope-rē daļa Universitātes klīnikas konsultantu.

Sešu mēnešu laikā es piedalījos plānveida mul-tiplās krūts rekonstrukcijās, operācijās sejas zonā, kā arī akūtās operācijās. Piedalījos iknedēļas noda-ļas pacientu apskatēs, apmeklēju vairākus semi-nārus un lekcijas, kā arī izgāju vairākus ķirurģiskās tehnikas treniņu kursus. Dr. Das-Guptas vadībā es ieguvu neatsveramu pieredzi estētiskās ķirurģijas jomā, kā arī jaunus kolēģus, draugus un sadarbības iespējas nākotnē. Pateicoties MC apmācības laikā iegūtajām teorētiskajām un praktiskajām zināša-nām, darbodamies plastiskās ķirurģijas komandā Anglijā, es varēju justies patīkami un komfortabli.

Arguts Keirāns

Koventri un Vorikšīras Universitātes klīnika

Plastikos

Vēsturiski kinezioloģiskās lentes jeb kinezioloģis-

kā teipa pirmsākumi meklējami pirms ap-

tuveni 30  gadiem, kad japāņu izcel-

smes hiropraktiķim Dr.  Kenzo Kaze radās nerem-dināma doma radīt ko līdzīgu mākslīgajai ādai. Šai “ādai” 24  stundas diennaktī vairākas dienas nedēļā bija jāpilda speciālista delnu funkcija, pārbīdot pa-cienta ādu un ietekmējot dziļāk esošās struktūras. Kāpēc vajadzēja radīt ko līdzīgu mākslīgajai ādai? Tikai tāpēc, ka mūsu lielākais izziņas orgāns – āda – ir ar nervgaļiem, sīkiem dziedzeriem, dažādiem recep-toriem un apmatojumu pārbagāta struktūra, kam neizbēgami jāpilda savas funkcijas visu diennakti.

Kinezioloģisko teipu Dr. Kaze kopā ar fiziķiem biomehāniķiem izstrādāja 7  gadus. Pasaule to pirmoreiz iepazina 1988. gada Olimpiskajās spē-lēs Seulā. Bet kāpēc pie mums kinezioloģiskā teipa vēsture ilgst tikai 4–5 gadus? Jo naudas apgrozījuma ziņā pirmās vietas pasaulē ieņem ieroču un farmācijas bizness. Ienesīgāk, protams, ir izgudrot un ES akceptēt neskaitāmus pretie-kaisuma medikamentus, turklāt ar vienu un to pašu aktīvo vielu, nekā ražot salīdzinoši lētu, vi-siem pieejamu kokvilnas lenti.

Kinezioloģiskās lentes raksturīgās iezīmesn Lentes biezums atbilst epidermas vidējam

biezumam cilvēka ķermenī.n Tā stiepjas tikai garenvirzienā 55–60 % no sā-

kotnējā garuma.n Lipīgo virsmu klāj akrila līme, kas ir hipoaler-

ģiska un siltumaktivējoša. Teorētiski, noņemot teipu, līmei uz ādas nevajadzētu palikt, bet praktiski tā tomēr notiek, jo gaisā virmo pu-tekļi, epitēlijšūnu raga slānis nolobās un pa-cients veic aktīvu rehabilitāciju.

n Lente ir dažādās krāsās – krāsu terapija.n To var slapināt, respektīvi, var mazgāties van-

nā, dušā vai pat pirtī, tikai saudzīgi!n Teorētiski kinezioloģiskais teips savas funkcijas

veic 3–5 dienas, bet 3 gadus ilga prakse pie-rāda, ka saite savas funkcijas veic 1–2 nedēļas, atsevišķos gadījumos pat līdz 3 nedēļām.

Zangus PīlapsMC ārsts, teipošanas speciālists

Kinezioloģiskā teipošana

n Pamatatslēga ir precīzi izvietotas elastīgās šķiedras, kuru unikālā struktūra atgādina pirk-stu nospiedumu. Jāņem vērā, ka šķiedras ir ju-tīgas pret karsēšanu ar matu fēnu vai citu jau-dīgu “karsētāju”. Pēc lentes karsēšanas pacients izjūt iepriekšējo simptomu atjaunošanos.

n Diskomforta neesamības dēļ uzlabojas pa-cientu līdzestība.

n Mazas izmaksas salīdzinājumā ar sasniedzamo efektu.

Kinezioloģiskās lentes funkcijasn Mikrocirkulācijas uzlabošana – gan kapilārās

asinsrites, gan limfas rites uzlabošana, tūskas noņemšana.

n Sāpju kupēšana.n Muskulatūras darbības uzlabošana hiper/

hipotonusa, muskulatūras šķiedru ruptūras, muskulatūras saīsināšanās vai hipotrofiskas/atrofiskas muskulatūras gadījumā.

n Locītavu palīgaparāta spēcināšana.

Mikrocirkulācijas uzlabošana notiek, teipam paceļot epidermu nost no virspusējās zemādas fascijas, tā paplašinot zemādā esošos mikrokapi-lārus un limfvadus. Uz problēmvietas (tūska, mus-kulis ar tieksmi uz krampjiem, locītavas iekaisums, pēcoperācijas periods u.  c.) tiek uzlikts “tūskas sūknis”, ko, aktīvi kustēdamies, darbina pacients (sk.  att.). Tā rezultātā pacientam aplikācijas vietā rodas siltuma sajūta, jo vienlaikus uzlabojas arī kapilārā asinsrite. Praksē pacientiem ar hroniskām trofiskām čūlām un cukura diabētu ir pierādījusies pozitīva ietekme uz dzīšanas procesiem.

Sāpju sajūtu organismā nodrošina nociceptī-vie receptori – brīvie nervgaļi, kas atrodas der-mā, daļēji arī epidermā. Nociceptīvie receptori vienmērīgi “pārklāj” mūsu organismu un nodro-šina ādas aizsargfunkciju: tas ir kā jutīgs recepto-ru aizsargslānis, kas pasargā no ilglaicīgas kaitīgo faktoru iedarbības. Šie receptori organismā loka-lizēti arī muskulatūrā un iekšējos orgānos, bet to nav locītavu skrimšļa ārējos slāņos, mugurkaula starpskriemeļu disku nucleus pulposus, smadze-nēs un aknās. Tos var stimulēt termāli, mehāniski un ķīmiski stimulatori. Impulsu pārvade notiek pa divu veidu nervšķiedrām:

n Ay – mielinizētās nervšķiedras, kas nodrošina ātru impulsu pārvadi (šīs sāpes parasti ir spilgtas, asas, piem., incīzijas sāpes, pīrsings);n C – nemielinizētās nervšķiedras, kas impulsus var pārnest tikai lēnām (piem., dedzināšanas sāpes).

Audu deģenerācija, piemēram, artrozes ga-dījumā, tendinopātija vai lokāls audu sasitums caur mugurējiem ragiem dod pastāvīgus no-ciceptīvus signālus uz muguras smadzenēm. Tie iradiē un izraisa pseidoradikulāru iradiāciju attiecīgajās “muskulatūras ķēdēs”, pseidoradiku-lāras sāpes, quadrant sindromu un, visbeidzot, ģeneralizāciju.

Ja teips tiek aplicēts tam paredzētajā tehnikā un pacients problēmvietu aktīvi kustina, aplikāci-jas vietā kustības laikā tiek panākta ādas mehano-receptoru stimulācija. Interesanti, ka mehanore-ceptoru impulss muguras smadzenēs nonāk caur tiem pašiem mugurējiem ragiem, un šis signāls ir intensīvāks par nociceptīvo receptoru signālu, līdz ar to tas inhibē impulsu pārvadi nociceptīvo receptoru sinapsēs. Tā tiek krietni atvieglota pa-cienta sāpīgās struktūras rehabilitācija, jo sāpes traucē mums kustināt locītavas pilnā kustību ap-jomā. Rehabilitācijas laikā sāpes persistē, bet līdz smadzeņu garozai šis impulss vai nu nenonāk, vai arī nonāk salīdzinoši niecīgs, līdz ar to cilvēks sāpes vai nu nejūt, vai tās kļūst krietni mazākas – tas sa-vukārt ir atkarīgs no bojāto struktūru daudzuma.

Cilvēka šķērssvītrotais, ar prātu kontrahē-jamais muskulis atrodas fascijas maisā, kas ir blīvas saistaudu plēves, kuras apklāj atsevišķus muskuļus, to grupas un veselas ķermeņa daļas. Fascija palielina sānu pretestību muskuļa darbī-bas laikā un neļauj muskulim novirzīties sānis, nodrošina tā nosacīto mobilitāti, kā arī veido vizuālo izskatu. Intensīvas darbības laikā mus-kulis kā orgāns ar savu asinsriti tiecas vairākkārt palielināties, turpretim fascija padodas maz, līdz ar to muskulis tiek spiests fasciālajā telpā, un tas izraisa sāpes. Tā kā kontrahējoties muskulis saīsinās, traumēta muskuļa gadījumā būtu liet-derīgi kaut mazliet paplašināt fasciālo telpu, lai tievās protofibrillas vieglāk slīdētu pa resnajām protofibrillām. To var izdarīt tikai tad, ja ir zināma konkrētā muskuļa anatomija un topogrāfija, ne-aizmirstot to, ka katram muskulim viens tā pie-stiprināšanās punkts savu stāvokli nemaina – to parasti sauc par sākumpunktu (origo) jeb fiksēto punktu –, bet otrs piestiprināšanās punkts pār-vietojas – to sauc par beigu punktu (insertio) jeb mobilo punktu.

“Ar kādiem medikamentiem šīs lentes ir piesūcinātas?” “Cik ilgi “zālītes” no lentes uzsūksies?” “Vai krāsām ir kāda iedarbība?” Šādu un citu jautājumu jūra pārpludina ārsta pieņemšanas telpu ikreiz, kad atnācis jauns pacients.

Mikroķirurģijas centra informatīvi izglītojošs izdevums

Nr. 3 (33) Septembris, 2013

Parasti katrā mūsu kustībā piedalās vairāki muskuļi vai muskuļu grupas. To aktīvās mus-kuļu grupas muskuli, kuram ir noteicošā loma kustības radīšanā, sauc par agonistu, bet tos muskuļus, kuri agonistam palīdz, radot to pašu kustību vai samazinot nevēlamo vai nevajadzī-go kustību, sauc par sinerģistiem. Muskuļus, kuri veic pretējas kustības, sauc par antagonistiem. Ja cilvēkam ir konkrēta muskuļa bojājums, pie-mēram, m.  supraspinatus tendinīts, tad, veicot pareizu kinezioloģisko aplikāciju tikai virs bojātā muskuļa, pacientam tiks sniegta simptomātiska terapija, bet tas nav pareizi, jo, zinot kaites pa-toloģisko fizioloģiju, anatomiju un topogrāfiju, mēs vienlaikus varam aplicēt teipus uz visas rotatoru manžetes grupas muskuļiem, tā panā-kot, ka aplikācija ir terapeitiskāka un pacientam līdzestīgāka.

No muskulatūras izejošas sāpes pacientam var noņemt, stimulējot ādas mehanoreceptorus kustības laikā virs bojātā muskuļa, bet, noņemot teipus vai pat vienu no tiem, sāpes atjaunojas, un sabiedrība tiek nepareizi iepazīstināta ar fantastisku metodi. Uzlabojot pacienta biome-hāniku un dodot laiku pierast (parasti līdz trīs aplikācijas seansiem), pēc saišu noņemšanas viņš jūtas tikpat lieliski kā ar saitēm. Dažkārt ir dzirdētas frāzes: “Metode jau laba un izskatās arī pievilcīgi, tikai kā lentītes noņem, tā sāpes atjau-nojas!” Saņemot atbildes par to, kur ir sāpējis un kā aplikācija izskatījusies, šķiet, ka meistari bijuši Dr. Google un Dr. Youtube. Nav jau nepareizi, taču nav terapeitiski.

Pacienta līdzestību veicina arī krāsu terapija. Katra krāsa dabā rada magnētisko lauku un sava veida vibrācijas jeb skaņu; svārstības iesvārsta šū-nas šķidro vidi un izmaina tās vielmaiņas proce-sus. To, kā tieši šie vielmaiņas procesi tiek ietekmē-ti, kāds ir bioķīmiskais skaidrojums saistībā ar katru krāsas toni, literatūra nemin. Šī iemesla dēļ, veicot aplikācijas, vienmēr ir pieejami visdažādāko krāsu teipi, lai pacients varētu izvēlēties sev tīkamāko. Neticu, ka krāsas tonis, kas pacientos rada pozitī-vas emocijas, varētu kaitēt. Skeptiskāk noskaņotie pacienti krāsu terapijai netic; arī daļa teipu ražotā-ju apgalvo, ka krāsas ir vajadzīgas tikai, lai atšķirtu, kurš gabals kādai struktūrai ticis izgriezts. Tomēr iesaku sev pajautāt, kāpēc gandrīz visu ražotāju teipi ir vienādos toņos, arī to ražotāju, kuri krāsu terapiju neatzīst? Divu ražotāju rozā krāsas rullīši neatšķiras pat par pustoni!

Kinezioloģiskās teipošanas pamatā ir katras kaites patfizioloģiskās būtības izprašana. Spe-

ciālistam ir jāsaprot un jāizskaidro pacientam tas, ka smagas organiskas kaites gadījumā ki-nezioloģiskās teipošanas metode sniegs tikai simptomātisku terapiju, bet, aktivizējot dabiskos kompensatoros mehānismus, krietni atvieglos klīnisko stāvokli arī dinamikā. Nobeigumā vēlos minēt populārākās klīniskās diagnozes, kuru ga-dījumā ir lietderīgi izmantot šo metodi.

Ķermeņa daļas Galva un kaklsn muskuļu kontrakcijas galvassāpesn art. temporomandibulare nestabilitāten trigeminālā neiralģijan cervikālais spondilītsn “pātagas cirtiena” sindroms

Plecsn rotatoru manžetes tendinītsn pleca locītavas nestabilitāten pleca locītavas bursītsn akromioklavikulārās saites sastiepumsn adhezīvais kapsulītsn bicepsa garās galvas tenosinovīts

Rumpis un muguran thoracic outlet syndrome (TOS)n sternoklavikulārās saites sastiepumsn skoliozen ribu lūzumin ribstarpu nervu neiralģijan muguras ekstensoru pārslodzen miofasciāla tipa muguras sāpes

Rokan elkoņa locītavas bursītsn hiperekstensija elkoņa locītavān laterālais vai mediālais elkoņa locītavas epikon-

dilītsn karpālā kanāla sindromsn dažādas tūskasn reimatoīdais artrītsn I pirksta ulnārās kolaterālās saites bojājumsn dažādi sasitumi, sastiepumi

Gūža, augšstilbsn gūžas locītavas osteoartrītsn m. quadriceps sasitumsn hronisks vai akūts aduktoru sastiepumsn apakšstilba fleksormuskuļu plīsums vai sastie-

pumsn iliotibiālā trakta sindromsn m. iliopsoas

Celisn patellārās saites tendinītsn patellas hipermobilitāten patellas subluksācijan patellas hondromalācijan Osguda-Šlatera sindromsn priekšējās krusteniskās saites bojājumsn mediālās kolaterālās saites bojājumsn hiperekstensijan meniska plīsuma atsāpināšanan osteoartrīts, bursīts

Potīte, pēdan plantārais fascītsn Ahileja cīpslas tendinīts vai tenosinovītsn potītes laterālo vai mediālo saišu sastiepumsn Mortona neiroman m. tibialis anterior sasitumsn “krītošā pēda”

Uldis KrustiņšMC traumatologs ortopēds,

rokas ķirurgs

➥

Skafolunātās (S-L) saites rekonstrukcija, izmantojot FCR cīpslas transplantātu

Pēdējos 2–3 gados MC ārsti ir daudz ceļojuši, mā-cījušies un uzstājušies Eiro-pas un pasaules mēroga kongresos, nodibinājuši draudzīgas attiecības ar ārvalstu kolē-ģiem, kā arī ieguvu-ši jaunas zināšanas un pieredzi. Šis būs stāsts par vienu no mūsu ieguvumiem. 2012. gada rudenī Āzijas un Klusā okeāna val-stu rokas ķirurgu kongresā noklausījāmies Sin-gapūras kolēģa Benhaja Lima (Beng-Hai Lim) referātu, pēc tam privātā diskusijā pārrunājām viņa prezentētās metodes nianses un „knifus” un, atbraukuši mājās, nolēmām šo metodi ie-viest arī MC pacientu ārstēšanā.

Bieži jauniem, fiziski aktīviem cilvēkiem kombinācijā ar plaukstas locītavu veidojošo kaulu traumām tiek diagnosticēts skafolunātās jeb S-L saites bojājums. Nepareizi ārstēts, tas izraisa karpālo kaulu deformāciju (Scapholuna-te advanced collapse, SLAC). Īsi paskaidrojot, tā ir karpālo kaulu savstarpējo attiecību izmaiņa telpā saišu aparāta vājuma dēļ. Klasiskie sim-ptomi ir sāpes satvēriena laikā un atsevišķu plaukstas locītavas kustību ierobežojums, kā arī raksturīgas izmaiņas Rtg.  izmeklējumos – sprauga starp os scaphoideum un os lunatum (1.  att.) un/vai karpālo kaulu patoloģiska sav-starpēja rotācija.

Ārstēšanā līdz šim biežāk lietotās metodes bija artrodēze vai dažādu cīpslu transplantātu sarežģītas un grūti realizējamas kombinācijas. Šīm metodēm tomēr bija diezgan augsts ne-izdošanās risks (līdz 20 % vai pat vairāk). Jaunā metode balstās uz m. flexor carpi radialis (FCR) cīpslas daļas izmantošanu, lai rekonstruētu bo-jātās saites un nostabilizētu proksimālo karpā-lo kaulu rindu.

Operācija tiek veikta caur 3–4 nelieliem griezieniem, no kuriem 2 tiek veidoti, lai pie-kļūtu S-L locītavai un redzes kontrolē atjauno-tu anatomiski pareizu karpālo kaulu stāvokli. Vēl 1–2 griezienus veido, lai paņemtu FCR

1. att.

Šā gada kongresa mērķis bija best „normal” reconstruction, t. i., labākā „normālā” rekonstruk-cija. Vārds „normālā” liekams pēdiņās, jo absolūti normālu rekonstrukciju nav, ir tikai mēģināju-mi panākt rezultātu, kas būtu maksimāli tuvs ideālam. Gan ASV, gan citur pasaulē viena no aktuālākajām tēmām pašlaik ir sejas un ekstre-mitāšu transplantācija. Kongresā tai tika veltītas vairākas sēdes un tika demonstrēti labi rezultāti. Lai gan sejas un roku transplantācijai ir daudz pretinieku, jo mirstība no operāciju izraisītajām komplikācijām ir 25 %, turklāt pacientiem visu mūžu jālieto imūnsupresīvas zāles, tas tomēr ir uzskatāms par pēdējās desmitgades medicīnas sasniegumu.

Kongresa otrā daļa bija veltīta dažādu sarež-ģītu ārstēšanas metožu izmantošanai. Tajā tika nolasīts arī referāts „Spare Parts Surgery” jeb „Re-zerves daļu izmantošana rekonstruktīvajā ķirur-ģijā”, kurā tika prezentēta Latvijas Mikroķirurģijas centra pieredze, ārstējot komplicētus pacientus. Sasniegtie rezultāti tika atzinīgi novērtēti, jo paš-reizējās rekonstruktīvās ķirurģijas tendences slie-cas uz mazāku pacientu traumatizāciju un lēveru iegūšana no amputētajiem segmentiem defek-tu slēgšanai ir visā pasaulē pieņemts standarts.

Viena no daudzajām interesantajām tēmām bija urīnpūšļa funkcijas atjaunošana spināla-jiem pacientiem, jo recurentas urīnceļu infekci-jas un intermitējošā vai patstāvīgā kateterizācija šiem pacientiem ir nopietna problēma. Vācijā ir izstrādāta metode urīnpūšļa funkcijas atjauno-šanai ar latissimus dorsi muskuli.

Viena nedēļa Čikāgā aizritēja ļoti ātri: daudz jaunas informācijas, ne-daudz pilsētas iespaidu, un tu esi ieguvis jaunas idejas, ko īstenot Latvijā. Nākamais WSRM kongress notiks 2015. gadā Indijā.

Paldies uzņēmumiem „AB Medical Group Riga” un „Novikontas” un, protams, Mikroķirurģi-jas centram par iespēju piedalīties šajā kongresā!

Plastikos

Mikroķirurģijas centrsRīgas Austrumu slimnīca

Klīnika „Gaiļezers” Hipokrāta iela 2, Rīga

Tālr. 67042642, mob. tālr. 26177339

Mikroķirurģijas centra ambulatori konsultatīvā klīnika

Brīvības iela 410, 2. stāvsTālr. 67969830, mob. tālr. 20284685

E-pasts: centrs@plastic-surgery.lv

www.mikrokirurgija.lvwww.plastic-surgery.lv

cīpslas daļu (apmēram 2  mm diametrā) (2., 3.  att.), ko izmanto saites rekonstruēšanai. No cīpslas transplantāta tiek izveidota cilpa, kuru caur abos kaulos sagatavotiem kanāliem izvelk un nospriego dorsālajā pusē ar šuvi pie kapsu-las vai ar enkuru (4. att.). Stabilitātei S-L locītavu uz 6  nedēļām papildus fiksē ar transartikulāru stiepli. Imobilizācija ģipša longetē ar fiksētu I pirkststarpu – kustības ir pieļaujamas tikai īk-šķa metakarpofalangeālajā (MP) un interfalan-geālajā (IP) locītavā.

Pēcoperācijas periods ir iedalāms 2 posmos – imobilizācija un adekvāta rehabilitācija, ko reko-mendēju veikt tāda speciālista uzraudzībā, kurš orientējas plaukstas rehabilitācijas specifikā.

Raksta tapšanas brīdī mūsu Centrā ir veiktas 8  šādas operācijas. Agrīnie pēcoperācijas rezul-tāti šķiet līdzvērtīgi citu valstu kolēģu sasniegu-miem. Jāpiemin, ka jebkurā gadījumā pacientam saglabājas lielāks vai mazāks aktīvo kustību iero-bežojums, jo rētu elastība ir mazāka nekā dabis-ko saišu un locītavas kapsulas elastība. Ņemot vērā to, ka šāda veida bojājumus primāri konsta-tēt ir grūti, kā arī to, ka diagnostikas process prasa specifiskas zināšanas, pieņemu, ka mūsu valstī ir ne mazums pacientu ar nediagnosticētu un/vai neārstētu S-L saišu bojājumu.

Uz ambulatoru konsultāciju pie MC speciā-listiem (Rīgā, Brīvības ielā 410) var pieteikties pa tel. 20284685.

VēresChabas JF, Gay A, Valenti D, et al. Results of the modified Brunelli tenodesis for treatment of scapholunate insta-bility: a retrospective study of 19 patients. J Hand Surg [Am]. 2008;33:1469–1477.Van den Abbeele KLS, Loh YC, Stanley JK, Trail IA. Early results of a modified Brunelli procedure for scapholunate instability. J Hand Surg [Br]. 1998;23:258–261.Beng Hai Lim FRCS (Edin.) FAMS (Hand surg.) Singapore, Volar and Dorsal Ligaments Reconstruction for Scapho-Lunate Instability, Bali 2012.

2. att.

3. att.

4. att.

Dzintars OzolsMC bērnu ķirurgs, plastikas ķirurgs

Rekonstruktīvās ķirurģijas un mikroķirurģijas nozare ir

plaši attīstīta visā pasaulē. Šo specialitāšu pārstāvji

vienmēr meklē jau-nas rekonstrukcijas iespējas. Pasaules

Rekonstruktīvās ķirurģijas un mik-roķirurģijas aso-ciācijas kongress

(WSRM) notiek reizi divos gados, un 2013. gadā tas norisinājās Čikāgā, ASV.

Čikāga ir liela pilsēta ASV austrumu krastā pie Mičiganas ezera. Tās iedzīvotāju skaits ir 8 miljoni

Downtown. Agrā rītā pilsēta ir klusa

Čikāgas simbols Millenium parkā. Fotografēts ap 4 no rīta

➥ Veiksmīga dalība pasaules rekonstruktīvās ķirurģijas un mikroķirurģijas kongresā