5 l 2017. gada 27. septembris

Zini, sargā, copē!

SenākarsvaigāmkarpāmLimbažutir-guuzgadumijugalvenokārtnodrošinājavietējie zivsaimniekiAldis Vendeliņš noKatvarupagastaunJurisGraudiņšnoPā-les. Abiem nebija iemesla sūdzēties, kaprece nebūtu pieprasīta. Tomēr pēdējosgados Pāles pagastā audzēto zivju tirgūvairsnav.Taskalpojapar impulsu lūkot,kasnotieksaimniecībāarskanīgonosau-kumuStraumēni. Uzreizgan jāteic,kanekassliktsnavatgadījies.Drīzāk otrādi. Pastāvīgie pir-cēji paši atrod ceļu uz Graudiņu saim-niecību, un vairs nav nepieciešamībaskarpas un līņus piegādāt tirgum. Juris joprojāmnodarbojasarīarzivjumazuļuaudzēšanu,laipastāvīgiatjaunotuabusa-vudīķuresursus.Jatoirvairāknekāpa-vasarospašamnepieciešams,tadarīpār-dod,jotasirpatienesīgākparpieaugušuzivjutirdzniecību.StraumēnikļuvušiparLauku atbalsta dienesta klientu, jo parakvakultūras uzturēšanu, kas nodrošinavidespasākumus,saņemhektārmaksāju-mus.Līdzartosaimnieksuzņēmiespiecugadusaistībasuzkatrudīķuhektārugadānodrošināt300—500kgzivjuprodukci-jas.Kopāpadiviemvasarasuntrimzie-masdīķiemviņšapsaimniekovairāknekā 11ha.Zivjuaudzēšanaundīķusaimnie-cībasuzturēšanavienlaikus ir saimniekasirdslieta,hobijsunarīpiešprice pie pen-sijas. Par zivīm tiek gādāts gan ziemu,ganvasaru.Turklātkopštīņugadiemšajānodarbē iesaistījušies arī Jura trīs dēli:Ventis, Jurģis un Jānis. Tagad viņi kļu-vušipatstāvīgi.DēlistrādāNacionālajosBruņotajos spēkos, visiem ir ģimenes,arībērni, tomērbrīvajā laikāviņiarvienbraucuzlaukiemunpalīdztēvam.Irarīpēctecība, jo Jurģis nesen izveidojis sa-vuz.s.Graudiņi.Viņšiznomājisunsācisapsaimniekot trīs dīķusViļķenes un Pā-les pagastā, kur 12 ha kopplatībā audzēkarpas. Topastāstījis,Jurisganteic,kavizīteStraumēnos ir vismaz mēnesi par agru.Kad laikskļūsvēsāksunziviskūtrākas,viņš atkal rīkos ikgadējo lielo nozvejastalku.Līdzarūdensnolaišanukādsdes-mitsvīrutadšķiroszivjumazuļus,atlasīspusaugukarpasun līnēnus, tāpat tirgumaudzētāslielāsunvaislaszivis.Daļabūsjāizvietoziemasturēšanaiizbūvētajosdī-ķos, citas baseinos.Tikai tad skaidri zi-nās,arkādiemrezultātiemšogadstrādāts.TomērnopieredzesJurimjausaprotams,kasvarapieaugumaziņāšisnoteiktine-būslabākaisgads.Pārākmazvasarābijissaulītes.Viņaprāt, siltumumīlošās zivisšovasar sliktākuzņēmušasbarībuun lē-nāk augušas. Pērn zivju mazuļi vidējipieņēmāssvarālīdzpat50gkatrs.Jurisdomā,ka šovasarvarētubūtpuseno tā.Pagājušajārudenīviņšieguva3tzivjuunuzskata,katādanozvejabijalaba.

Pāles Graudiņi turpina investēt dīķsaimniecībās

Atskatoties vēsturē, saimnieks atgādi-na,kalielākoStraumēnudīķiieguvareizēarmantotozemi.Otruuzpludinājauniz-veidojapaši.Tiklīdzsākanopietninodar-botiesarzivjuaudzēšanu,radāsvajadzībapēc ziemas dīķiem, lai būtu drošība, kadarbsun ieguldījuminebūsveltiunauk-stā ziemā zivis nenosmaks. Būvniecībanotikusi arī šogad. Visi trīs ziemas dīķiir savienoti kaskādē, bet par jaunāko vēlīsti nevar zināt, vai to jau šoziem varēsizmantot. Pagaidām Juris ar skatu kritis-ki nomērī krastos iesēto zālīti un spriež,ka tā vēl nav pietiekami kupla. Šis dīķisfaktiskibūvētstiešiJurģazivīm,laiziemāpiemājas tās arī būtu pastāvīgi pieskatī-tas.Pašimetinājaunieguldījazemēcau-rulesūdensnotecei,būvējaslūžas, tomērarvisutojaunaisdīķisizmaksājavairākustūkstošuseiro.Par laimi,dabapieStrau-mēniem radījusiapstākļus, laidīķu izvei-debūtu iespējama. Irdabīganogāze,kurvēl pamatīgi pastrādāts ar ekskavatoralāpstu. Tur izlokās arī maza, caurtekošaurdziņa, kas ļauj uzkrāties ūdenim. Ļotisvarīgi arī tas, ka no mājas dīķiem pie-ejamaelektrība.Jaziemāuznākpamatīgssals, tad skābekļa pavairošanai liek lietāaeratorus.–Katram jaunam dīķu īpašnie-kam iesaku ar tiem apgādāties. Pats esmu pārliecinājies, cik tie noderīgi un tagad ir pieejami pēc katra vajadzībām, turklāt tādi, kas tērē maz elektrības, –Jurisreko-mendē.SarunaipiebiedrojasarīJurģisunkopāarviņuskatāmpieslūžāmizveidotozivjušķirošanasbaseinuarkokabalstiemtīkluiekāršanai,kurnākotnēvēltapsvirs- būve– t.s. zivjumāja.Vēlviensmazāksbaseins izbūvētspārdošanaidomāto lielozivjuuzglabāšanai. Tam ir interesants ri-

sinājums. Zemē ieguldīta gareniski pār-grieztavecaamonjakamuca.Tajāganziv-juuzturēšanāslaiksbūsīss. Nevarnepamanīt,kalielākaisStraumē-nudīķisir tiešāmgleznainsunlabiuztu-rēts. Tas nav ar ūdensaugiem aizaudzis,unklusāvietā irkāmazaparadīzeūdenimīlošajai dzīvajai radībai. Diemžēl tāsskaitā gadās arī zivju rīmas: ūdri, gārņi,manītspāris jūraskraukļu.Apjautājos,arko zivis tiek barotas. Juris iepērk kviešugraudus,maļtos,pievienomelasi,kaļķiunpatstovisugranulē.Tāduierīcipēcviņapasūtījumaradījiskādsvietējaismeistars.Jurģisnosmej,ka tēvagatavotāzivjuba-rībaizskatāskāmakaroni.Viņššopavasartādamnolūkam3,6haplatībāiesējiskvie-šus, taču, tā kā zemniekiemvēl ir daudznenovāktu platību un jāsteidz kult savusgraudus, pagaidām nav brīvas tehnikas,ar ko tos novākt. Ieprasos arī par izaici-nājumiem audzēt kādas citas zivis. Tādsmēģinājums reiz bijis. Juris mazā skaitāielaidisdīķīforelītes.Itinlabiganzinājis,katāmvajadzīgsvēssūdens.Tiklīdzuznā-kusitveice,zivtiņastomēraizgājušasbojā. – Neesmu profesionāls zivkopis, bet uz-skatu, ka vislabākais skolotājs ir maks. Piedzīvotus zaudējumus nevar aizmirst. Manuprāt, karpa tirgum ir laba zivs. Cil-vēkiem tā garšo un gadu mijā visiem vajag zvīņas. Nav pārliecības, ka viņi tikpat la-bi pirks to, ko īsti nepazīst, –spriežJuris.IzvaicātsparlīdzekļupiesaistinoEiropasfondiem,viņš atrunājas, kavairs nevēlassavu dīķu saimniecību īpaši paplašināt.Pietiekdarba ar to, kas jau radīts. Iespē-jamsgan,katādiplāniunvajadzībaarlai-kuvarēturastiesJurģim.Šorudenbūsarīpirmānozvejaviņadīķos.

Juris Graudiņš (no labās) ar dēlu Jurģi spriež, ka dīķī ievērojami paaugstinājies ūdens līmenis. Drīz viņi rīkos lielo nozvejas talku

Septembra vidū noslēgusies oficiālāpeldsezonaLatvijā, tostarpLimbažuLiel-ezerapludmalē.Novadapašvaldībasaģen-tūras ALDA direktors Jānis Remess irgandarīts,kašogadaugstaisnovērtējums– starptautiskais tūrisma ekosertifikāts jebZilais karogs –, uzvilktsmastā pludmalē,plīvojajautrešogadu.Veselībasinspekcijaspārstāvju veiktais peldūdens monitoringsapliecināja–LimbažuLielezerapludmalētākvalitātebijusiideāla.Biežolietavudēļganūdensnebijatikdzidrskācitusgadus.

Par spīti lietainajai vasarai, sezona plud-malēaizritējusilabi.Siltajāsunsaulainajāsdienās īpašspieprasījumsbijapēcšīgadajaunuma–abiemSUPdēļiem,pēckuriemveidojušāspatrindas.Tāpatejošasbijaairulaivas,katamarāniunūdensbumba.Pakā-damatpūtniekamnomājaarīvelosipēdus. Pludmalēbērnuatpūtas laukumāšogadpapildus tika uzstādīta arī tīkla piramīdajebzirneklis,kasguvusiļotilieluatsaucībujaunākoapmeklētājuvidū.Tāpatatpūtnie-kiempatikabiedrībasSaulesritsizveidotie

soli,kassakārtotilatvjuzīmesveidolā.Pro-tams,cilvēkuspiesaistījaarī jaunaisplud-malesobjekts–nouzgriežņiemgatavotaisveiksmeszandartsarsudrabazvīņu. Makšķerniekiem gan Lielezerā ar lo-maiegūšanuneklājāsviegli.Ja jūnijsbijazivīgs, tad jūlijs un augusts – ne. Kādamcopes veiksme uzsmaidīja, bet lielākoties(tāpatkācitāsūdenstilpēs)zivisķērāsmaz. Lai arī oficiāli peldsezona noslēgusies,interesenti tāpat var doties peldēt, nomātpludmalesinventāru.Tiesa,dežurantsvairs

pludmalē neatrodas pastāvīgi. Ja ir vēlmekaut konomāt, iepriekš jāsazināspa tele-fonu (numurs norādīts uz glābēju namiņapludmalē). Atgādinājumam–jakādsvēlnavpagu-visizmantotsavupludmalesdāvanukarti,navjāsatraucas.Totermiņšpagarinātslīdznākamāgada31.maijam.

Peldsezonā Limbažu Lielezera pludmalē īpaši pieprasīti SUP dēļi

Latvijas lašupēs, arīmūspusesūdens-tecēs,noslēgusiesPārtikasdrošības,dzīv-niekuveselībasunvideszinātniskāinsti-tūtaBIORpētniekuveiktāsaldūdensziv-jumazuļuuzskaitedažādosbiotopos.Tāveikta ar elektrozvejasmetodi. Uzskaiteierastinotiekvasarasbeigās. Elektrozvejas metode tiek izman-tota 250 līdz 500 m2 lielos laukumos.Mūspusē šādu uzskaiti organizē Salacā (5parauglaukumi),Jaunupē(3),Svētupē(2),arīKorģē,Pēterupē,AģēunVitrupē(katrā pāris parauglaukumu). Kopumāvalstslašupēsiraptuveni50šādulauku-mu.Tiekuzskaitītasvisu suguzivis,betpētniekiem,protams, interesantāki ir tie-šilaši.Korģegannavlašupe,tajāvairākpatīknārstottaimiņiem,bettajā,kābiežimazajāsupītēs,mēdziemaldītiesarīlasē-ni.–Jo mazāka upīte, jo mazāk iespēju, ka tur atradīsim laša mazuļus. Svarīgākais ir tieši tas, cik no tiem pārdzīvos ziemu un sagaidīs laiku, kad jāmigrē uz jūru,– uzskata BIOR zivju resursu pētniecībasdepartamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas va-dītājs JānisBirzaks.Monitoringā iegūtiedatipagaidāmnavaprēķināti,tādēļzivjumazuļu (īpaši lašu) uzskaites rezultātusšobrīdvarvērtētaptuveni.Aplēses lieci-na,kapagājušāgadalašunārstsbijislabs,tāpatvisskārtībāarīarcitāmzivjusugām. Starpcitu,šādiuzskaiteslaukumizivjumazuļupopulācijasaprēķināšanaiLatvijātiekveidotikopš1992.gada.Šisbijajau25.uzskaitesgads.Gadugaitāiegūtsapjo-mīgsdatukopums,kastagadjāliekkopā,laiizvērtētu,kādaszivjusugaspopulācijasarukusivaipieaugusi.Iecerētstopaveiktgadalaikā.–Kamēr ar kolēģiem neesam precīzi izanalizējuši matemātiskos datus un izveidojuši statistiku, neko konkrētu apgalvot nevaru. Ar lašiem un taimiņiem nekas slikts nav noticis. To mazuļu dau-dzums variē, bet dabā jau nekas nestāv uz vietas. Globāli skatoties, Salacā pieaug siltummīlošo zivju sugu daudzums, tāpat palielinās sugu daudzveidība vispār. Tas saistīts ar klimata pārmaiņām. Nešķiet, ka kādas zivju sugas populācija būtu kritiskā situācijā. Tiesa, izņemot vienu – „uz aci” izskatās, ka platgalves izplatība kā tāda nesamazinās, taču sarūk šīs sugas īpat-ņu skaits uz parauglaukuma vienību. Bet arī šo novērojumu droši varēšu komentēt tikai pēc visu datu apstrādes,–stāstasa-runbiedrs. Runājot par Vidzemes upēmkopumā, viņš mierina, ka neviena zivjusugatajāsnavpazudusi. Šī sezona BIOR speciālistiem laukadarbuveikšanainebijatāvieglākā.Tomērviņi paguvuši pabeigt monitoringu jaupirms lielajiem rudens paliem. – Tagad upēs nebūtu iespējams strādāt. Redzēju, kā Zemgales upēs ūdens līmenis krietni audzis, pa straumi tiek nestas zāļu kau-dzes, krūmi… –stāstaJ.Birzaks.

Zivju daudzveidība nav samazinājusies

Turpinājums – 6. lpp.

2017. gada 27. septembris l 6

Salacgrīvānorisinājāsstarptautiskano-metne jeb2.Vasarasskola.Tajāpulcējāsdažādās Eiropas augstskolās studējošieaudzēkņi,kurināknetikainoBaltijasunEiropasvalstīm,betarīBrazīlijas,Ganas,Kamerūnas,tāpatAzorusalām.Dalībniekispriedaparpiekrastesintegrētuapsaimnie-košanu,ilgtspējīgutāsresursupārvaldību,dalījāspieredzē,izvērtējaunapguvajaunuvidesnovērtēšanasmetodi,kopielietotsa-režģītāspiekrastesproblēmsituācijās. Kāvienanoaktuālajāmproblēmāmtikaskatītainvazīvāszivjusugas–apaļājūras-

grunduļa–izplatība,kasLatvijāarvienpie-aug.Tāmasveidaattīstībavarbūtiskiietek-mētBaltijasjūrasunRīgaslīčaekosistēmu,tostarpīpašiaizsargājamāsjūrasteritorijas.Konkrētirisinājuminetikaieteikti,betVa-sarasskolasdalībniekibijavienisprātisparnepieciešamībuaktīvisāktmeklētrisināju-musšīsinvāzijasierobežošanai. Pasākumu organizējaLatvijasUniver-sitātesĢeogrāfijas un Zemes zinātņu fa-kultāte, bet mācības nodrošināja EiropasSavienībasBONUSprogrammasprojektsBaltCoast.

Sākums – 5. lpp.

Lapu sagatavoja Līga LIEPIŅA un Gunita OZOLIŅA

Tematisko lapu atbalsta:

Salacgrīvā sprieda par piekrastes integrētu apsaimniekošanu

15. oktobrī Augstrozes LielezerāSudraba ceļojošā ALDA KAUSA 2017spiningošanānoslēgums(5. posms)

Reģistrēšanās – pl. 7.00, starts – pl. 8.00. Sīkāka informācija,

zvanot pa tālr. 26142812.

Ne asakas!

Notiek klimata pārmaiņas, gaisa tem-peratūra kļūst augstāka, tādēļ arī Latvijāuntāsekosistēmāienāklīdzšimneierastasdzīvnieku un augu sugas. Reizēm pie toparādīšanāsmūsu valstī vainojams varētubūt arī cilvēka faktors. Protams, ne vien-mērparšīmsugāmjābažījas,betdaudzasieceļojošāsmēdzbūtagresīvas,izturīgākasparvietējām,kotāsizspiež,tāpatvarsagā-dātneērtībasmumspašiem.ArīVidzemespiekrastēmūspusē tīklosvarnoķertĶīnascimdiņkrabiunapaļojūrasgrundulivaipa-manītcitusbrīnumus.LatvijasHidroekolo-ģijasinstitūta(LHEI)vadošāpētnieceSol-vitaStrāķeteic,kaBaltijasjūrānuiraptu-veni120svešzemjusugu,betpieLatvijaskrastiem–apmēram40.Jaunākieienācējiirdubļukrabisunt.s.nogalinātājgarnele. LHEIinvazīvosugupētīšanaiveicmo-nitoringuBaltijas jūrā pie lielākajāmLat-vijasostām.ŠogadbijaiecerētstoveiktarīSalacgrīvasostā,betpietrūkafinansējuma.PētnieceS.Strāķeganskaidro,kasituāci-jajūraspiekrastēvalstīirlīdzīga–jakautkas konstatēts Rīgas līcī, tas novērojamsarī Vidzemes piekrastē, tātad mūspusē.Pērn vēlā rudenī LHEI pirmoreiz saņēmaziņojumus par dubļu krabjiem AinažosunTūjā.Līdzšimšisdzīvniekstikakonsta-tētsLiepājāunVentspilī.S.Strāķeteic,kadubļukrabismūspusespiekrastēienācisnoIgaunijas,kur tasarī ir invazīvsunsavai-rojiesievērojamosapjomos.–Kaimiņvalstī ir daudz mazu saliņu, krastu ieloku, kur tie var paslēpties. Mums ir atklāti krasti, kur tiem patverties grūtāk. Dubļu krabji, veido-jot alas, izrakā krastus, izjauc to nostipri-nājumus. Tāpat daļēji apēd mūsu vietējās sugas, lielākoties bezmugurkaulniekus, – stāsta LHEI vadošā pētniece. Senāks ie-nācējs piemums irĶīnas cimdiņkrabis. Atsevišķosgadostieknoķertimaksimumslīdz 50 īpatņiem. Ir ziņas, ka tas iekļuvisarīSalacgrīvaszvejnieku tīklos.Tasbojā-jot tīklus, tāpatizēdotvaiapgraužotzivis.Savādzimtenē–Austrumāzijasjūrās–šiskrabisbieživienpārnēsācilvēkuveselībaikaitīguparazītu–plaušu trematodi (sasli-mušietodabū,ēdotsušivaicitusjēlusvaipusjēluskrabjuproduktus).Baltijasjūrāšisparazītsvēlnavkonstatēts,jošeitkrabisēdgliemežu sugas, kas nav tā pārnēsātājas.BūtībāĶīnaskrabisirvisēdājs–tāēdien-kartēirdažādiaugi,aļģes,bezmugurkaul-nieki,nelielaszivis.Patstasnoderparbarī-buplēsīgāmzivīm,bridējputniemuncitiemdzīvniekiem. Nesenaieceļotājamūsujūrāirarīt.s.no-galinātājgarnele(īstalatviskojumašaisu-gaivēlnav).2015.gadātāatrastaRīgaslīcīpie galvaspilsētas ostas, pērn – Pāvilostā.DaudzšīssugaseksemplāruirLietuvā,Po-lijā,Kaļiņingradā.Igaunijālīdzšimtānavkonstatēta. Domājams, nogalinātājgarneleBaltijas jūrā, sākotnēji pie Vācijas kras-tiem,ievestaarkuģubalastūdeņiem,betnoturienes ar aļģu sanesumiem izplatījusiestālāk. Piemums šīs agresīvās un plēsīgāssugas īpatņu vēl nav daudz. Sarunbiedreskaidro, ka šī sugapieradusi pieūdeņiemar lielāku sāls koncentrāciju, taču Latvi-jas piekrastē, pateicoties jūrā ietekošajāmGaujai,Daugavai,Lielupei, arīSalacai, irlielāks saldūdens pieplūdums. Iespējams,tamdēļšīgarnelepiemumsnavsavairoju-sies.JauvairākusgaduspiemumsmājoarīEiropas akmeņu garnele. Tā sastopamavisāRīgaslīcī.Tāpatkānogalinātājgarne-le,arīšīmītaļģuizskalojumosunartiemtiekaizskalotapaBaltijaspiekrasti arvienuzjaunāmteritorijām.Arītāiragresīvaunplēsīga,īpaši,jakādāvietāsavairojaslielāskaitā. Apaļais jūrasgrundulis mūsu ūdeņosdzīvojau10gadu(Baltijas jūrā–aptuve-ni 25 gadus). Rīgas līcī, arī mūspusē tasnovērots pirms trim gadiem, bet šogadlīcī tas konstatēts iepriekš nebijušā apjo-mā.Tasnomācisvietējāszivjusugas,izēdgliemenesunpatērēcitusvietējozivjusu-gubarības resursus.Šī sugapasliktinaundegradēvidesstāvokli.Bet,nootraspuses,

LimbažuDūņezerāmakšķerniekiaizva-dījaSudrabaceļojošāALDAkausaizcīņasspiningošanā4.posmu.Zivjupievilināša-nasprasmēs spēkiemmērojās19koman-du.TodienDūņezers copmaņiematvēlējakopumā 47,025 kg zivju. Tas bija pār-steidzošilabsloms.–Bija, ko svērt!–prie-cājas sacensību rīkotājs,LimbažunovadapašvaldībasaģentūrasALDAdirektorsJā-nisRemess.Viņšatzīst,kacopmaņibažī-jušies,laitikaineizlozētuDūņezerukāie-priekšējoposmunorisesvietu.Satraukumsbijis ne jau par zivju (toDūnītī pietiek),betganparūdens trūkumu.Pēdējonedē-ļu lietavas ezera ūdens līmeni pacēlušas,tādējādi arī zivis bija aktīvākas un labākķērās.–Varbūt, ja noslēdzošais posms ok-tobrī notiktu Dūņezerā, būtu vēl labāk, jo tad te ir vairāk tieši lielo līdaku. Iespējams, tā ir sakritība, bet esam novērojuši – tiklīdz Svētupē nāk nārstot laši, tā Dūņezerā pa-rādās lielās līdakas,–stāstaJ.Remess. Sacensībudalībniekulomābijadažādaszivis, tostarparī lieliasari,kasezerāšajāsezonānavraksturīgi.BiežākDūņezerātā-diķerastiešiziemā.Lielspārsteigumsbijaprāva–6,275kgsmaga–karpa.–Rinal-dam Bērziņam tā pieķērās turpat pie laivas jau otrajā iemetienā. Citi makšķernieki re-dzēja tikai cīņu, domāja, ka viņam pieco-pējusi liela līdaka. Karpu viņš dabūja uz „mikrodžigu”, turklāt bez aizķeksēšanas,– stāsta organizators. Par šo karpu Rinaldsvēlāk saņēma veicināšanas balvu. Daudzķērāsarīlīdakas,betnebijanevienaslielās.Ievērojamākā bija trijniece. Lai saņemtuspecbalvu, copmaņiem vajadzēja izvilkt1,1 kg smagu līdaku. – Līdakas gandrīz visiem bija jānosver, tik daudz bija līdzī-ga smaguma zivju. Kādam 1,095 kg, vēl citam tikpat tuvu, bet precīzi vajadzīgajā svarā zivs bija Vladimiram Komarovam,– teic J. Remess. Savukārt veicināšanasbalvupargarākosacensībāsizvilktoasari

Nelūgtie viesi Baltijas jūrā un mūsu piekrastē

topašuiemanījušāsēstmencas,ūdensput-ni.Makšķerniekinovērtējuši,ka tāgaļa irbalta un maiga, labi garšo cepta, bet vēllabāk – kūpināta. 2006. gadā nozvejotaisšīs sugas grunduļu kopsvars visāLatvijaspiekrastēbijatikai6,3kg.Šogadapaļājū-rasgrunduļa nozvejas prognoze ir līdz pat1000 t.Šīgrunduļadabiskādzīvesvieta irAzovas,MelnāunKaspijasjūra.Šīssugaszvejošanaiatļaujasnavnepieciešamas,betzvejniekitodarakūtri,jonavatrastasnoie-taiespējas. Arī marendzelērija jeb sarkanais daudzsartārps, kas ir diezgan sens ie-nācējs (pie Latvijas krastiem tā fiksētaap 1989. gadu, pirmoreiz Baltijas jūrā – 1985.gadā),irtejuvēsturiskasuga.Kādēļ?Tasirorganisms,pēckuraienākšanaspēt-niekipirmoreizsākapievērstuzmanībuie-ceļojušāmvaiievestāmsvešzemjusugām.Turklāt tārps izplatījās ļoti ātri un plašāsteritorijās.–Baltijas jūrā mums ir vietējās daudzsartārpu sugas, bet sarkanais ir iz-turīgāks un no piekrastes izstūma vietējos uz dziļāko jūras daļu, – stāsta S. Strāķe.Domājams,šīsugaBaltijasjūrānokļuvaarkuģu balasta ūdeņiemnoZiemeļamerikaspiekrastes.Šobrīdvisaugstākaisīpatņublī-vumskonstatēts tiešiRīgas līcī – līdzpat5000 indivīdiem uz kvadrātmetru. Irdinotgrunts virskārtu, sarkanais daudzsartārpsapgrūtinavietējo sugueksistenci.Vienlai-kus tas ir labs barības avots bentiskajāmzivīm,kasbarojasardažādiemgruntīsdzī-vojošiemorganismiem. Te minētas tikai dažas no mūsu fau-nāienākušajāmsugām.–Nav tā, ka kāda vietējā suga būtu pavisam pazudusi. Vēl ir platības, kurās tām dzīvot. Tāpat tās pie-lāgojas apstākļiem. Cilvēka veselībai pa-manāmu kaitējumu svešzemju „ieceļotāji” nav radījuši, bet svarīgākais ir saglabāt sugu daudzveidību, – teicLHEI pārstāve.Viņa skaidro – problēmas sākas tad, kadsvešzemjusugassavairojaslielosapjomos.Tādēļieteicamipreventīviepasākumi(pie-mēram,attīrītkuģubalastaūdeņus),laine-būtusituācijakāarapaļojūrasgrunduli,kasnetraucēti varēja te vairoties ilgus gadus,unnutiekdomāts,koartodarīt.Pagaidāmvienīgaisrisinājums–šogrunduliintensīvizvejot.Parmanītāmsvešzemju sugām ie-dzīvotājivarziņotLHEIspeciālistiem,betdažādusugukrabjugadījumosnoķertoek-semplārusasaldētvaiiekonservētalkoholā,katrāziņādzīvuatpakaļūdenīnelaist.

Apaļais jūrasgrundulis ir svešzemju veterāns, kas mūsu piekrastē dzīvo jau apmēram 25 gadus

Dubļu krabis ir jaunākais svešzemnieks mū-su jūrā. Šīs sugas īpatņi atrasti arī Salacgrī-vas novada piekrastē

Dūņezers makšķerniekiem ļoti dāsns

(34cm)saņēmaKasparsOzoliņš. ALDA kausa izcīņas 4. posmā uzva-rēja komanda Lauztie airi (V. Komarovsun Imants Grabovskis), kam Dūņezerssagādājaiespaidīgulomu–8,31kgzivju.Otrās vietas ieguvēji no posma uzvarē-tājiem, sarunbiedra vārdiem raksturojot,atpalika tikaiparvienuasarīti–Laimīgie (K. Ozoliņš un Uldis Kleinhofs) izvilka 7,98kg.TrešiebijakomandaJG(JānisBi-tenieksunGunārsGrinbergs)arnoķertiem6,59kg.Otrajā trijniekā ierindojāsKaula Ģīmji (Māris Kārkliņš un Kristīne Ābol-tiņa) ar 5,01 kg, Zelta vizulis (Kristaps KuziņšunJānisBerezņiks)ar4,28kgunBērzi(ZigmārsunR.Bērziņi)ar4kgsma-gu lomu. JāņaLietiņa dāvināto kartupeļumaisuparpēdējoieskaitespunktusaņēmaLauztie airi. Pēcjauaizvadītajiemčetriemposmiemlīderu sešniekā izvirzījušās komandas JG(11punktu),Lauztie airi(12p.),Laimī-gie(18p.),Derīgie izrakteņi(24p.),Divi dvīņi(34p.)unLiektie āķi(35p.). NoslēdzošaisALDAkausašīgadaizcī-ņasposms–15.oktobrīAugstrozesLiel-ezerā.

Guntras REMESES foto

Limbažu novada pašvaldības aģentūras ALDA direktors Jānis Remess (no kreisās) vīru ielokā sver sacensībās negaidīti noķerto karpu