Ārlietu ministrijas 2006. gada darba pārskats “Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam”4 tika pieņemts Ministru kabinetā 2007. gada 10. aprīlī

Ārlietu ministrijas

2006. gada darba pārskats

2

SATURS

I. PAMATINFORMĀCIJA.........................................................................3 II. DARBĪBAS REZULTĀTI .....................................................................4

1. Nacionālās drošības stiprināšana .....................................................4 2. Ekonomisko interešu īstenošana....................................................14 3. Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana............................25 4. ES vienotības stiprināšana un kokurētspējas palielināšana ................30 5. Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm...........................42 6. Latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs....................................................................................................53 7. Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē .............................54

III. Konsulārā palīdzība ......................................................................59 IV. Iekšējais audits............................................................................82 V. Budžeta informācija .......................................................................83 VI. Personāls ....................................................................................86

© Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 2007

3

I. PAMATINFORMĀCIJA Ārlietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē. Ministrija ir tieši pakļauta ārlietu ministram. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

Ministrijas funkcijas ir izstrādāt valsts ārpolitiku; ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku; veikt Valsts protokola funkcijas; veikt konsulārās funkcijas valstī un ārvalstīs; sagatavot un izsniegt stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licences; veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas1.

Ministrijas pārraudzībā ir valsts aģentūra "Latvijas institūts"2.

1 Ārlietu ministrijas nolikumu skat. http://tpi.mk.gov.lv/ui/documentcontent.aspx?Type=attach&ID=30 2 Skat. www.li.lv

4

II. DARBĪBAS REZULTĀTI

2006. gada 30. maijā Ministru kabinets apstiprināja dokumentu “Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. – 2010. gadam”3 (turpmāk – Pamatnostādnes), kurā formulēti septiņi gavenie rīcības virzieni ārpolitisko mērķu sasniegšanai:

1) nacionālās drošības stiprināšana;

2) ekonomisko interešu īstenošana;

3) Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana (reģionālā politika);

4) ES vienotības stiprināšana un kokurētspējas palielināšana;

5) Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm;

6) Latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs;

7) Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē.

Ārpolitiskie mērķi, kā tas definēts Pamatnostādnēs, ir šādi:

1. Valsts iedzīvotāju labklājības veicināšana; 2. Valstiskās un sabiedriskās drošības stiprināšana, kas ietver tiešu militāro draudu

samazināšanu, starptautiskās noziedzības apkarošanu, ekoloģiskās katastrofas cēloņu mazināšanu;

3. Demokrātijas stiprināšana, globālās nabadzības un slimību izplatības novēršana; 4. Ekonomiskā potenciāla palielināšana, kas ietver investīciju piesaisti, Latvijas

uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu un to interešu aizstāvību ārvalstīs; 5. Nacionālās identitātes stiprināšana, kas ietver valsts tēla popularizēšanu un latviešu

diasporas atbalstu ārvalstīs.

Dokuments “Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam”4 tika pieņemts Ministru kabinetā 2007. gada 10. aprīlī. 2006. gadā norisinājās intensīvs darbs pie stratēģijas sagatavošanas; šī pārskata kontekstā nevaram atsaukties uz šo dokumentu, tāpēc tiek saglabāts iepriekšējo gadu tradicionālais gada pārskata formāts.

1. Nacionālās drošības stiprināšana

Latvijas dalība NATO 2006. gada svarīgākais drošības politikas notikums Latvijai un Ziemeļatlantijas aliansei kopumā bija Rīgas NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme. Ņemot vērā šī samita apmērus, starptautisko nozīmi, kā arī daudzskaitlīgās NATO dalībvalstu un Latvijas augstāko amatpersonu tikšanās samita laikā, to var uzskatīt par vienu no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas notikumiem 2006. gadā5. Rīgas samita saturiskajiem un organizatoriskajiem jautājumiem galvenokārt tika veltītas arī NATO ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmes, kā arī NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shēfera vizīte Latvijā 14. jūlijā, kad viņš tikās ar augstākajām Latvijas amatpersonām. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks 27. - 28. aprīlī piedalījās neformālajā NATO ārlietu ministru sanāksmē Sofijā un 21. septembrī Ņujorkā.

3 Skat. http://www.am.gov.lv/lv/Arpolitika/pamatnostadnes/ 4 Skat. http://ppd.mk.gov.lv/ui/DocumentContent.aspx?ID=5289 5 Visi Rīgas samita dokumenti, runas utml. atrodami mājas lapā http://www.rigasummit.lv/lv/index.html

5

Galvenais Rīgas samita vēstījums - NATO ir vienota un stipra organizācija, kas spēj adekvāti atbildēt 21. gadsimta drošības izaicinājumiem. Alianse savās operācijās Afganistānā un citur turpinās veicināt drošību un ir atvērta ciešākai sadarbībai ar citām ieinteresētām valstīm. No Latvijas viedokļa raugoties, vitāla un vienota Alianse stiprina mūsu valsts drošību. 2006. gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē tika apstiprināti divi dokumenti – Rīgas deklarācija un Vispārīgās politiskās vadlīnijas, kurās noteiktas Alianses militāro spēju attīstības prioritātes nākamajiem 15 gadiem. Būtiskākie Rīgā pārrunātie un Rīgas deklarācijā iekļautie lēmumi ir:

NATO valstu vadītāji pauda stingru apņemšanos un savstarpēju solidaritāti turpināt un nepieciešamību sekmīgi īstenot līdz galam NATO operāciju Afganistānā. Ģenerālsekretāra vārdiem runājot, šis “mērķis ir sasniedzams, pašlaik tiek sasniegts, bet vēl nav sasniegts”. Tika pausts atbalsts visaptverošai pieejai, jo risinājums Afganistānā nevar būt tikai militārs – bez drošības nav iespējama valsts attīstība, bet bez attīstības – tās drošība. Tādēļ ir nepieciešama arī citu starptautisko organizāciju un institūciju kā ANO, ES, G8 un Pasaules Bankas līdzdalība Afganistānā. NATO dalībvalstis apņēmās ārkārtas nepieciešamības gadījumā neizmantot savu militāro kontingentu darbības ierobežojumus un atbalstīt krīzes situācijā nonākušos biedrus no citām ISAF operācijas dalībvalstīm. Tāpat valstu vadītāji apņēmās palielināt palīdzību Afganistānas armijas un policijas apgādē un apmācībā;

Pasludināt pilnu NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) operacionālo gatavību. Tas nozīmē, ka NATO būs pieejama līdz 25 000 karavīru lielas ātrās reaģēšanas vienība, kura pāris dienu laikā pēc NATO dalībvalstu vienprātīga lēmuma pieņemšanas var doties operācijā un ir spējīga tur darboties vismaz mēnesi;

Operāciju visaptverošas plānošanas iniciatīvas (comprehensive planning) attīstīšana. Tās pamatā ir NATO priekšlikums ciešāk sadarboties ar citām starptautiskajām organizācijām un NVO, lai sekmīgi plānotu un īstenotu operācijas. Sadarbība ietvertu gan militāros, gan civilos aspektus. Valstu un valdību vadītāji uzdeva NATO izstrādāt pirmos priekšlikumus līdz 2007. gada aprīļa ārlietu un jūnija aizsardzības ministru sanāksmēm.

Saglabāt NATO atvērto durvju politiku paplašināšanās jautājumos un 2008. gada NATO samitā uzaicināt dalībai Aliansē tās kandidātvalstis (pašlaik Albānija, Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija), kas spēj veicināt drošību eiroatlantiskajā telpā un pildīt NATO prasības;

Attīstīt NATO sadarbību ar partneriem ārpus eiroatlantiskās telpas, vienlaikus padarot elastīgāku praktisko sadarbību un politiskās konsultācijas ar visiem– esošajiem (Euro-Atlantic Partnership Council – EAPC – valstis) un perspektīvajiem jaunajiem partneriem;

Piešķirt Rietumbalkānu valstīm - Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai - NATO partnervalstu statusu, kas nozīmē to dalību EAPC sanāksmēs un PfP (Partnership for Peace) sadarbības programmās. Tomēr Serbijas, kā arī Bosnijas un Hercegovinas gadījumā tika uzsvērta nepieciešamība pilnībā sadarboties ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

Jau esošo Vidusjūras Dialoga un Stambulas Sadarbības Iniciatīvas formātu ietvaros attīstīt sadarbību ar Tuvo Austrumu valstīm, piešķirot tām PfP praktisko sadarbības programmu izmantošanas iespēju un uzsākot jaunu apmācības sadarbības iniciatīvu;

Enerģētikas drošības jautājumā NATO vēstniekiem dots uzdevums apzināt jomas, kurās Alianse vislabāk var darboties un aizstāvēt dalībvalstu intereses;

NATO dalībvalstu līderi atbalsta Gruzijas un Ukrainas reformas eiroatlantiskās integrācijas virzienā. Turklāt Alianse pauž atbalstu Kaukāza valstu un Moldovas teritoriālajai integritātei.

Rīgas deklarācijas noslēgumā īpaši izcelta ir Latvijas loma, stiprinot drošību eiroatlantiskajā telpā: “Šeit, Latvijā, kuras pievienošanās NATO ir stiprinājusi drošību eiroatlantiskajā telpā un tuvinājusi mūsu kopējo mērķi par brīvu un kopīgu vērtību izpratnē miermīlīgi vienotu Eiropu, mēs atkārtoti esam apstiprinājuši neatņemamo Eiropas un Ziemeļamerikas saikni, kā arī uzsvēruši mūsu apņemšanos turpināt Alianses transformāciju.”

6

Paralēli NATO samitam Rīgā 27. – 29. novembrī norisinājās konference “NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā” un Jauno līderu forums “Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm”, kuros jaunieši, akadēmiķi, politiķi un NVO pārstāvji diskutēja par starptautiskās drošības politikas aktualitātēm. Kopumā Rīgas samits sasniedza un pat pārsniedza uzstādītos mērķus gan saturiskā ziņā, gan no organizatoriskā viedokļa. Samitā dotie signāli Dienvidaustrumeiropas valstīm liecina arī par to, ka Latvijas centieni atbalstīt gan Adrijas valstis (Horvātiju, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju), gan Rietumbalkānu valstis (Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Serbiju) to eiroatlantiskās integrācijas procesā izrādījušies pareizi. Šādā nolūkā arī 2006. gadā būtiska nozīme tika piešķirta Baltijas un Dienvidaustrumeiropas valstu divpusējām, kā arī daudzpusējām konsultācijām un sadarbībai. Nozīmīgākais sadarbības formāts ir ikgadējā Baltijas-Adrijas-ASV ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās, kas notika 2006. gada 24.- 26. aprīlī Brijuni, Horvātijā. Nākamā šāda tikšanās, pieaicinot arī Melnkalni, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, ir paredzēta 2007. gada sākumā Tallinā.

Cīņa pret terorismu

Latvijai kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisku organizāciju - ANO, EDSO un Eiropas Padomes - dalībvalstij ir svarīgi iesaistīties un veicināt starptautisko sadarbību starptautiskā terorisma apkarošanā un tā draudu novēršanā, kā arī stiprināt nacionālās spējas šajā jomā. 2006. gada 28.-29.novembrī Rīgā notikusī NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme bija spēju pārbaudījums Latvijas atbildīgajām institūcijām un dienestiem, lai nodrošinātu visaugstākā līmeņa drošības pasākumus, kā arī iespēja gūt pieredzi preventīvu pretterorisma pasākumu veikšanā un civilmilitārās sadarbības veidošanā. Starptautiskajā līmenī nozīmīgs solis bija 2006. gada 19. septembrī ANO ģenerālajā asamblejā pieņemtā Globālā stratēģija cīņai pret terorismu un rīcības plāns, kas apliecināja visu dalībvalstu kopīgu izpratni par nepieciešamību novērst un cīnīties pret visa veida terorismu un tā atbalstīšanu. Latvija ir ratificējusi un ieviesusi visas 12 ANO konvencijas un protokolus, kas veido pamatu starptautiskajai likumdošanai pretterorisma jautājumos, un 2006. gada jūlijā ratificējusi 13. pretterorisma konvenciju – Konvenciju cīņai pret kodolterorismu -, tā paužot Latvijas apņemšanos cīnīties pret jebkura veida terorismu. Eiropas Savienības ietvaros ES institūcijas un dalībvalstis turpina stiprināt savas spējas un savstarpējo sadarbību ar mērķi novērst teroristu uzbrukumus Eiropā, kā arī sniedz tehnisko palīdzību pretterorisma spēju veidošanā valstīm ārpus ES. 2004. gada 17.-18. jūnija Eiropadomē pieņemtais pārskatītais ES terorisma apkarošanas Rīcības plāns tiek pārskatīts reizi pusgadā, un šajā ziņojumā tiek norādīti ES institūciju un dalībvalstu paveiktie un nākotnē veicamie pretterorisma pasākumi. Latvija regulāri seko līdzi Rīcības plāna cīņai pret terorismu izpildei, sniedzot aktuālāko informāciju par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu. Tiek ieviesta 2005. gada decembra Eiropadomē apstiprinātā ES Terorisma apkarošanas stratēģija, kurā noteikta darba sistēma, lai novērstu teroristu radikalizāciju un rekrutēšanu, pasargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru, sauktu pie atbildības teroristus, kā arī uzlabotu teroristu uzbrukumu seku likvidēšanas spējas. Viens no lielākajiem apdraudējumiem gan ES valstīs, gan ārpus ES ir teroristu radikalizācija un jaunu teroristu vervēšana. Latvijas atbildīgās institūcijas veic 2005. gada 15.-16. decembra Eiropadomē apstiprinātajā ES stratēģijā un Rīcības plānā cīņai pret teroristu radikalizāciju un rekrutēšanu ietvertos pasākumus un rekomendācijas.

7

2006. gada 19. maijā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks parakstīja trīs nozīmīgas Eiropas Padomes konvencijas - Konvenciju par terorisma novēršanu, Konvenciju par cilvēku tirdzniecību un Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, meklēšanu, apķīlāšanu, konfiskāciju un terorisma finansēšanas novēršanu. Ar Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu parakstīšanu Latvija pauž apņēmību kriminalizēt arī tādus noziedzīgus nodarījumus kā “aicinājums atbalstīt terorismu vai kūdīšana uz terora aktu” un “teroristu vervēšana”.

2006. gada 23. februārī Ārlietu ministrijā notika Latvijas un Ķīnas Ārlietu ministriju konsultācijas starptautiskās drošības politikas jautājumos, vislielāko uzmanību pievēršot terorisma un ekstrēmisma jautājumiem. Latvijas un Ķīnas pārstāvji bija vienisprātis, ka starptautiskajai sabiedrībai mērķtiecīgi jācīnās ne vien pret terorismu, bet arī pret terorisma cēloņiem un teroristu ideoloģiju izplatīšanos. Tikšanās laikā puses apsprieda ANO lomu terorisma apkarošanā un apmainījās ar savas valsts pieredzi pretterorisma pasākumu ieviešanā.

Saskaņā ar dažādiem starptautiskajiem tiesiskajiem instrumentiem un starptautisko organizāciju rekomendācijām, Latvijas likumdošanā arvien tiek ieviestas normas, lai stiprinātu nacionālo pretterorisma spēju tiesisko pamatu. Īpašu uzmanību Latvijas valdība un atbildīgās institūcijas pievērš banku sektora un ar finanšu darījumiem saistītu iestāžu drošības stiprināšanai, ar mērķi nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai to izmantošanu teroristu mērķu īstenošanai. No 2006. gada 1. jūlija spēkā stājās jauns likums - "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" -, kas nosaka, ka fiziskai personai, kas, šķērsojot Latvijas robežu (jeb Eiropas Savienības ārējo robežu), ieved vai izved no tās skaidru naudu 10 000 eiro vai vairāk apmērā, ir pienākums to deklarēt. Ārlietu ministrija pastāvīgi sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar centrālo pretterorisma institūciju Latvijā - Drošības policijas Pretterorisma centru. Pretterorisma centra uzdevums ir koordinēt terorismu apkarojošo iestāžu darbību, nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu, apkopot un analizēt ar pretterorisma aktivitātēm saistīto informāciju. 2006. gadā darbību uzsāka Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvā padome, kuras darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot Pretterorisma centra un valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī juridisku personu sadarbību pretterorisma jomā. Konsultatīvajā padomē ir pārstāvēta arī Ārlietu ministrija. Pretterorisma centrs 2006. gadā turpināja darbu pie nacionālās terorisma draudu brīdināšanas sistēmas izveides, kas paredz terorisma draudu līmeņu noteikšanu un izsludināšanu, kā arī draudu līmeņiem atbilstošu drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu. Latvijas dalība starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās

2006. gadā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) piedalījās NATO operācijās Afganistānā un Kosovā, kā arī daudznacionālo spēku vadītājā operācijā Irākā. Kopumā, 2006. gada laikā operācijās tika iesaistīti aptuveni 340 Latvijas karavīri, kas ir 5,6 % no kopējā NBS profesionālo karavīru skaita. NATO operācijā Afganistānā (International Security Assistance Force – ISAF) Latvija piedalās kopš 2003. gada februāra. 2006.gadā, ievērojot rotācijas principu, operācijā uz vietas atradās 36 Latvijas NBS karavīri, kuru sastāvā bija štāba karavīri un nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienība. Situācija Afganistānā šobrīd ir viens no svarīgākajiem NATO darba kārtības jautājumiem. Stabilitāte un attīstība Afganistānā ir visa reģiona drošības pamats, ko apzinās arī Latvija, un tādēļ savu ISAF kontingentu šogad ir trīskārtīgi palielinājusi un palielinās to arī 2007. gada sākumā.

8

2006. gadā Latvija ar 10 karavīru lielu militāro vienību turpināja piedalīties arī NATO operācijā Kosovā (Kosovo Force - KFOR). Latvijas militārās vienības sastāvā bija militārie policisti un štāba virsnieki. 2006. gada sākumā pēc 6 mēnešu ilgas misijas Latvijā atgriezās Baltic Squadron (BALTSQN) personālsastāvs - 95 karavīri, kuri Kosovā pildīja miera nodrošināšanas funkcijas. Kopš 2003. gada Latvija kopā ar citām NATO un ES dalībvalstīm piedalās daudznacionālo spēku operācijā Irākā (Operation Iraqi Freedom – OIF). 2006. gadā operācijā dislocēto Latvijas karavīru skaits bija 120, kuru sastāvā bija kājnieku rota, štāba virsnieki un nacionālā atbalsta vienība. Latvijas vienība tika izvietota Polijas sektorā Divānijā un Bagdādē. Savukārt NATO apmācību programmas (NTIM, NATO Training Implementation Mission) ietvaros Latvija ir paudusi atbalstu 2004. gada 28.-29.jūnijā Stambulas samitā pieņemtajam lēmumam par palīdzības sniegšanu Irākas valdībai, apmācot Irākas drošības spēkus. 2006. gadā Latvija ir veikusi iemaksu NATO Trasta fondā 60 000 EUR apmērā, no kura tika segti izdevumi Irākas drošības spēku apmācībām NATO mācību centros Eiropā un Irākā. 2006.gada vasarā NATO apmācību programmas ietvaros Latvijā Ādažos tika īstenota divu irākiešu speciālistu apmācība nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā. Eiropas drošības un aizsardzības politika 2006. gadā Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jautājumos Latvijai bija īpaši aktuālas iniciatīvas, kas saistītas ar ES krīzes vadības civilo un militāro spēju attīstību un to koordinētu izmantošanu, kā arī ar ES aktīvāku iesaisti operācijās, kurās piedalās Latvijas karavīri, piemēram, Kosovā un Afganistānā. Aizstāvot principu par racionālu dalībvalstu resursu izmantošanu, izdevās vienoties par vadlīnijām efektīvākai informācijas apritei starp ES misijās un operācijās iesaistīto civilo un militāro personālu, uzsverot, ka nav jāveido vairākas paralēlas informācijas aprites sistēmas, bet jāizstrādā kopīgas informācijas apmaiņas prasības.

2006. gadā tika paveikti vairāki nozīmīgi darbi ES militāro spēju attīstībā. Tika aktualizēts jautājums par stratēģiskā gaisa transporta attīstību, tika pabeigti pēdējie sagatavošanas darbi pirms ES ātrās reaģēšanas kaujas grupu pilnas kaujas gatavības sasniegšanas 2007. gada 1. janvārī. ES Kaujas grupa ir apmēram 1500 karavīru liela multinacionāla ātrās reaģēšanas vienība, kas ir gatava uzsākt militāro operāciju 5 –10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ātrās reaģēšanas spēju attīstības ietvaros turpinājās darbs arī pie jūras un gaisa spēku attīstības.

2006. gada 13. novembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks parakstīja Saprašanās memorandu (memorandum of uderstanding) par kopīgas ES Kaujas grupas izveidi kopā ar Vāciju, Lietuvu, Poliju un Slovākiju. Polija būs vadošā valsts šajā kaujas grupā, un tā būs gatava iesaistīties operācijās 2010.gada pirmajā pusē.

ES militāro spēju attīstības procesā vadošā loma bija Eiropas Aizsardzības aģentūrai. 2006. gada 1. jūlijā stājās spēkā Aizsardzības iepirkumu rīcības kodekss, kas turpmāk veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un dalībvalstu pieeju aizsardzības tirgiem.

2006. gada 3. oktobrī Eiropas Aizsardzības aģentūra apstiprināja Eiropas militāro spēju attīstības ilgtermiņa vīziju (Long term Vision). Tas ir dokuments, kas veidos konceptuālu pamatu EDAP 20-25 gadu perspektīvā. Ņemot vērā to, ka Latvija plāno savu bruņoto spēku attīstību, pamatojoties uz NATO prasībām, Latvijai bija svarīgi, lai vīzijas dokumentā tiktu skaidri norādīts, ka ES valstu spējām jābūt savietojamām ar NATO spējām.

Somijas prezidentūras laikā Latvijai svarīgākais notikums bija Atēnu mehānisma (Athena mechanism) pārskatīšana, lai uzlabotu ES operāciju finansēšanas procedūras. Atēnu mehānisms ir finanšu instruments, ar kura palīdzību tiek pārvaldītas ES militāro operāciju kopējās izmaksas. Šāda mehānisma izveidošana tika pamatota ar nepieciešamību

9

nodrošināt ES militārās iesaistes efektivitāti, uzlabojot dalībvalstu ieguldījumu operācijās un vienkāršojot operāciju izmaksu segšanu.

2006. gadā visus Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumos caurvija nepieciešamība pēc konstruktīvas sadarbības starp ES un NATO, jo gandrīz visu ES dalībvalstu krīzes vadības resursi ir dalīti starp abām organizācijām. Ņemot vērā to, ka ES dalībvalstu karavīri šobrīd atrodas Afganistānā un Kosovā NATO operāciju ietvaros, būtisks notikums bija ES konsultācijas ar NATO un citiem partneriem par iespējamo ES civilo misiju lomu un vietu Kosovā un Afganistānā. Arī 2007. gadā Latvija turpinās strādāt pie ES un NATO sadarbības uzlabošanas, veicinot aktīvāku ES lomu Kosovā un Afganistānā un militāro spēju attīstību, kas ir vērsta uz Eiropas valstu krīzes vadības spēju uzlabošu un to savstarpēju papildināšanu ar NATO. Eiropas Savienības operācijas un civilās spējas Misijas un operācijas

EDAP ietvaros 2006. gadā sekmīgi norisinājās viena militārā operācija un vairākas civilās misijas.

ES militārā operācija Bosnijā un Hercogovinā – ALTHEA. Kopš 1996. gada Latvija ir iesaistījusies miera un stabilitātes nodrošināšanas operācijā Bosnijā un Hercegovinā. 2004. gada 2. decembrī, ES spēkiem (EUFOR) pārņemot vadību no NATO Stabilisation Force (NATO SFOR), tika uzsākta ES militārā operācija ALTHEA. 2006. gadā tās ietvaros Eiropas Savienības spēki, tai skaitā Latvijas militārpersonas, turpināja darboties palīdzot uzturēt stabilu un drošu vidi Bosnijā un Hercegovinā, un papildus sniedzot atbalstu vietējām iestādēm un tiesībaizsardzības struktūrām cīņā pret organizēto noziedzību. 2006. gadā operācijā ALTHEA atradās divas Latvijas militārpersonas. Latvija sniedza finansiālu ieguldījumu operācijas nodrošināšanai, veicot iemaksas ATHENA instrumentā kopējo operācijas izmaksu segšanai 13 075 LVL apmērā.

ES Policijas misija Bosnijā un Hercogovinā (EUPM) turpināja īstenot tai dotās pilnvaras, uzlabojot Bosnijas un Hercogovinas policijas vadības sistēmu. EUPM prioritātes attiecās uz organizētās noziedzības apkarošanu, Valsts izmeklēšanas un policijas struktūru pārveides atbalstīšanu. Ņemot vērā situāciju policijas jomā, 2005. gada 21. novembrī ES pieņēma lēmumu par EUPM misijas turpināšanu. Šobrīd EUPM mandāts ir pagarināts līdz 2007. gada 31. decembrim, lai turpinātu nodrošināt konsultācijas, uzraudzību un pārbaudes Bonsijas un Hercogovinas policijai, lai izveidotu ilgtspējīgu, profesionālu un multietnisku policijas dienestu. Misijā piedalījās divi Latvijas policisti.

Padome 2006. gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu par ES Plānošanas grupas (EUPT Kosovo) izveidi. EUPT Kosovo darbību uzsāka 2006. gada 1.jūnijā. EUPT Kosovo uzdevums galvenokārt ir sagatavot ES iespējamo iesaisti Kosovā, uzsākt plānošanas darbus ES krīzes vadības misijai likuma varas jomā (iespējams arī citās jomās) un pienākumu pārņemšanai no ANO misijas UNMIK. Iespējamā EDAP misija varētu sākties tikai pēc statusu sarunu pabeigšanas, un tā varētu būt lielākā ES civilā misija.

ES Policijas misija Kinšasā (EUPOL Kinshasa), Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), turpināja uzraudzīt, konsultēt un sniegt padomus Kongo Policijai, ņemot vērā arī saikni ar tieslietu sektoru. 2005. gada beigās Padome nolēma pagarināt EUPOL Kinshasa misijas pilnvaras līdz 2006. gada 31. decembrim un paplašināt tās darbības. 2006. gada beigās tika nolemts pagarināt misiju vēl uz sešiem mēnešiem – 2007. gada 30. jūnijam. ES misija EUSEC RD Congo, lai sniegtu palīdzību un atbalstu drošības sektora reformai Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), palīdzēja turpināt īstenot Kongo armijas integrāciju. Novembrī tika panākta vienošanās, ka misija tiks pagarināta līdz 2007. gada 30. jūnijam, lai turpinātu veicināt Kongo drošības sektora reformu.

10

2005. gada 1.jūlijā tika uzsākta un 2006. gadā turpināta integrētā likuma varas misija Irākā EUJUST Lex. Misijas ietvaros līdz 2006. gada beigām tika apmācīti 800 augsta un vidēja ranga Irākas ierēdņi no policijas, tiesu varas un cietumu administrācijas. Misijā ir iesaistījušās 10 ES dalībvalstis. Misijas mandāts ir pagarināts līdz 2007. gada beigām. Šīs apmācības veicina ciešāku sadarbību starp dažādiem Irākas tiesu sektora dalībniekiem, stiprinot vadības spējas un uzlabojot prasmes un procedūras attiecībā uz kriminālizmeklēšanu, ņemot vērā tiesiskumu un cilvēktiesības. Latvija misijā piedalījās ar vienu ekspertu cilvēktiesību jautājumos, kas piedalījās divos Dānijas organizētos apmācību kursos. Pēc miera līguma noslēgšanas starp Indonēzijas valdību un Brīvās Ačes kustību (GAM) 2005. gada 15.augustā ES uzsāka uzraudzības misiju Ačē – Indonēzijas provincē, lai uzraudzītu to, kā puses saskaņā ar līgumu pilda savas saistības. Ačes Uzraudzības misija uzsāka darbu 2005. gada septembrī. 2006. gada 15. decembrī Ačes Uzraudzības misijas īstenošana tika veiksmīgi pabeigta. Tā bija pirmā EDAP misija Āzijā, turklāt misija tika īstenota sadarbībā ar ASEAN valstīm: Bruneju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi. Kā daļu no ES civilā un militārā atbalsta pasākumiem Āfrikas Savienības (ĀS) misijai (AMIS II) Sudānas Darfūras reģionā ES 2005. gada septembrī uzsāka civilo kārtības nodrošināšanas atbalstu AMIS II. ES arī atbalsta ĀS kārtības nodrošināšanas spēju attīstīšanu, palīdzot izveidot policijas vienību ĀS sekretariātā Adisabebā. ES arī nodrošināja pastiprinātu militāro atbalstu AMIS plānošanas un vadības atbalsta, finansēšanas un loģistikas ziņā. Paredzams, ka misijas mandāts tiks pagarināts līdz 2007. gada 30. jūnijam. 2005. gada 14. novembrī ES Padome pieņēma lēmumu īstenot ES policijas misiju Palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS), turpinot darbu, ko sācis Palestīniešu policijas atbalsta ES koordinācijas birojs (EU COPPS). Misijas mērķis ir atbalstīt palestīniešu pašpārvaldi, izveidojot stabilu un efektīvu policijas mehānismu. Misija tika uzsākta 2006. gada janvārī ar mandātu uz trim gadiem. 2005. gada 21. novembrī tika pieņemts lēmums uzsākt ES robežu atbalsta misiju Gazas joslā – Ēģiptes robežpārejas punkta EU BAM Rafah. Misijas operacionālā fāze sākās 2005. gada 30. novembrī ar mandātu uz 1 gadu. Misijas īstenošana ir balstīta uz vienošanos starp Izraēlu un Palestīnas Pašpārvaldi (PP), kā arī uz Izraēlas un PP aicinājumu ES būt par trešo pusi šajā jautājumā. Misijas mērķis ir palielināt uzticēšanos starp abām iesaistītajām pusēm un pārraudzītu robežkontroles darbību. 2006. gada 13. novembrī Padome nolēma pagarināt misijas mandātu vēl uz 6 mēnešiem – līdz 2007. gada 13. maijam. 2005. gada jūnijā ES vienojās par to, ka viens no palīdzības veidiem Moldovai tās centienos risināt problēmas separātiskajā Piedņestras reģionā, būs Komisijas finansēta un īstenota robežsardzes atbalsta misija uz Moldovas - Ukrainas robežas EUBAM Moldova-Ukraine. Misija tika uzsākta 2005. gada 30. novembrī ar sākotnējo mandātu uz 6 mēnešiem. Eiropas Komisija 2006. gada 1. jūnijā pieņēma lēmumu misiju pagarināt uz 18 mēnešiem, kā arī paplašināt. Galvenie misijas uzdevumi ir palīdzēt Moldovas un Ukrainas iestādēm centienos apkarot nelegālo tirdzniecību, novērst kontrabandu, organizēto noziedzību un korupciju, kā arī Moldovā un Ukrainā radīt attiecīgas operatīvas un iestāžu jaudas, lai nodrošinātu efektīvu robežkontroli un robežuzraudzību. Civilās spējas 2006. gada 13. novembrī ES dalībvalstu ārlietu ministri tikās ikgadējā Civilo spēju uzlabošanas konferencē, kuras ietvaros tika apstiprināta arī civilo spēju uzlabošanas deklarācija, kur apkopota informācija par 2006. gada laikā sasniegto, kā arī par turpmāk nepieciešamo rīcību. Civilo krīžu vadīšana ir visbiežāk lietotais instruments Eiropas Drošības un Aizsardzības politikas (EDAP) ietvaros. 2006. gada laikā ES civilo misiju skaits turpināja palielināties. Tādējādi ES ir jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, lai īstenotu esošās un plānotās misijas.

11

2006. gada laikā, tiecoties uz Civilā Virsuzdevuma mērķa 2008 (Civilian Headline Goal 2008 – CHG 2008), kura galvenais uzdevums ir celt ES spējas civilo krīžu vadības jomā, kas veidotu būtisku sastāvdaļu kopējās ES Drošības Stratēģijas ietvaros, sasniegšanu, vislielākā uzmanība tika pievērsta šādiem aspektiem:

1. Civilo spēju iztrūkumu saraksts – turpinājās darbs pie iztrūkumu apzināšanas prioritārajās jomās (policija, likuma vara, civilā administrācija, civilā aizsardzība, monitorings un atbalsts ES Speciālo pārstāvju birojiem), kā arī to aizpildīšanas. Noslēgti ietvarlīgumi ar vairākām trešajām valstīm par sadarbību krīžu vadības operācijās, kā arī tās tika lūgtas informēt par to iespējamo kontribūciju EDAP misijām.

2. Rekomendācijas un vadlīnijas civilo ekspertu kapacitātes palielināšanai – izstrādātas rekomendācijas un vadlīnijas pasākumiem ES un dalībvalstu līmenī. Dalībvalstis tiek aicinātas procesā iesaistīt līdzatbildīgās ministrijas/ iestādes, kamēr ES līmenī jādomā par savlaicīgu informācijas nodošanu dalībvalstīm par iespējamām misijām, apmācību, kā arī sekmēt pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā.

3. Civilās reaģēšanas vienības – apzināts un apmācīts ekspertu kopums (97 cilvēki), kas nepieciešamības gadījumā var tikt nosūtīti 5 dienu laikā.

4. Misijas nodrošinājums – izstrādāta sākotnējā koncepcija, kurā apskatīti misijas nodrošinājuma aspekti (loģistika, finanses utt.) , kā arī izstrādāts nepieciešamo spēju saraksts.

Bruņojuma kontrole 2006.gadā Latvija kā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) Austrumeiropas grupas dalībniece iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai IAEA valdē. 7. jūlijā tika apstiprināta Austrumeiropas grupas valstu rotācijas shēma organizācijas valdē no 2006. līdz 2015. gadam. Latvija IAEA valdē darbosies no 2015. līdz 2017.gadam. 2006. gada novembrī Ženēvā notika Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencijas (CCW) trešā pārskata konference, kuras laikā 17.novembrī Latvijas pastāvīgo pārstāvi Apvienoto Nāciju Organizācijā Ženēvā vēstnieku Jāni Kārkliņu ievēlēja par konvencijas dalībvalstu valdību ekspertu grupas priekšsēdētāju. Vēstnieks ieņems priekšsēdētāja amatu vienu gadu un pienākumus sāks pildīt 2007.gadā. Priekšsēdētāja kapacitātē vēstnieks Jānis Kārkliņš gatavos un 2007.gada jūnijā vadīs valdību ekspertu grupas sanāksmi, kas apspriedīs kasešu munīcijas tehniskās specifikācijas un šī munīcijas veida lietošanu, lai pēc konflikta beigām tā nekļūtu par nesprāgušo munīciju un iemeslu civiliedzīvotāju savainojumiem un ciešanām. Atsevišķu konvencionālo ieroču konvencija, kas tiek uzskatīta par konvencionālā bruņojuma kontroles konvenciju ar ievērojamu humanitāru nozīmi, stājās spēkā 1980.gadā. Konvencijai ir pieci protokoli, no kuriem pēdējais par nesprāgušo munīciju stājās spēkā šī gada 12.novembrī. Konvenciju ir ratificējušas 100 valstis, bet vēl sešas to ir parakstījušas. Latvija ir konvencijas dalībvalsts un ir ratificējusi četrus no tās pieciem papildprotokoliem. 2006.gada novembrī - decembra beigās Latvija piedalījās Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTWC) Pārskata konferencē, kas notiek reizi piecos gados. Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju Latvija uzskata par nozīmīgāko starptautisko instrumentu minēto ieroču ražošanas, uzkrāšanas, iegūšanas un izmantošanas aizliegšanas jomā. 2006.gads bija intensīvs, īstenojot Atvērto debesu līguma (Open Skies (OS)) izpildi un piedaloties Vīnes dokumenta (VD 99) pasākumos. 2006. gadā Latvijas pārstāvji Vīnes dokumenta ietvaros piedalījās vairākos Aviācijas bāzes un Militāro vienību apmeklējumos – Zviedrijā, Baltkrievijā, Vācijā, Norvēģijā, Šveicē, Slovākijā, Krievijā, Ukrainā, Ungārijā, Rumānijā, Francijā, Beļģijā un Bulgārijā. Kopā šajos pasākumos tika iesaistīti 10 NBS virsnieki no vienībām. Sekmīgi turpinājās Divpusējās vienošanās ar Baltkrieviju par papildus novērtējuma vizīšu apmaiņu. Novembrī Baltkrievijas inspekcijas grupa apmeklēja Liepāju, savukārt Latvijas pārstāvji bija vizītē Vitebskā.

12

2006. gadā turpinājās darbība Atvērto debesu līguma ietvaros. Augustā Latvija uzņēma Krievijas inspekcijas grupu 21 cilvēka sastāvā. Kvotas lidojumu Krievijā Latvija veica oktobrī kopā ar Vāciju un ASV. Otrs kvotas lidojums Somijā tika veikts septembrī. Abos lidojumos tika izmantota sertificētā Zviedrijas OS lidmašīna SAAB100. Viesinspektoru statusā Latvijas pārstāvjiem bija izdevība piedalīties vēl divos lidojumos Krievijā - kopā ar ASV un Lielbritānijas inspekcijas grupām. Gada laikā Latvijā tika nodrošināti arī vairāki Lielbritānijas un Norvēģijas OS inspekciju tranzītlidojumi. Lai sagatavotu un apmācītu personālu Atvērto debesu līguma inspekcijām, martā sadarbībā ar Lielbritānijas Bruņojuma kontroles vienību (JACIG) tika veikts mācību lidojums Lielbritānijā, kas ļāva teorētiski un praktiski apmācīt 7 virsniekus. Viedokļu un informācijas apmaiņa turpinās arī ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem, piemēram, jautājumos par gatavību CFE (Līgums par parasto bruņojumu Eiropā) līguma prasībām un Atvērto debesu līguma izpildes pieredzi. Veicot kvotas lidojumu Somijā, līdzdalībai inspekcijā viesinspektora statusā tika pieaicināts Igaunijas pārstāvis. 2006.gadā notikušas arī Baltijas valstu un ASV ārlietu ministriju pārstāvju konsultācijas par CFE jautājumiem. Publiskā diplomātija 2006. gadā Ārlietu ministrija turpināja informēt sabiedrību par Latvijas dalību NATO, par šīs dalības uzliktajiem pienākumiem un piešķirtajām tiesībām, par NATO uzdevumiem un plašākiem drošības politikas jautājumiem. Īpašs akcents 2006. gada informatīvajā kampaņā tika likts uz 28. – 29.novembrī Rīgā notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizatoriskajiem un saturiskajiem jautājumiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas savlaicīgu nodošanu sabiedrībai, tika turpināta un no jauna veidota aktīva sadarbība ar Latvijas, kā arī ar starptautisko masu mediju pārstāvjiem. 2006. gada 9. janvārī darbu kā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) uzsāka Jānis Eichmanis. 30. janvārī Briselē ārlietu ministrs Artis Pabriks un vēstnieks Jānis Eichmanis aicināja NATO vadošās amatpersonas un NATO valstu vēstniekus uz Amsterdamas Karaliskā orķestra koncertu latviešu diriģenta Marisa Jansona vadībā, tādējādi atzīmējot NATO samita gada uzsākšanu. 2.martā ārlietu ministrs Artis Pabriks Ārlietu ministrijā atklāja piecu semināru ciklu "Latvijas pieredze NATO", kas paredzēts Latvijas rajonu un reģionālo laikrakstu žurnālistiem. Semināru cikla galvenais mērķis bija sniegt žurnālistiem būtisku informāciju par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, sākot ar NATO vēsturi un beidzot ar mūsdienu aktualitātēm, kā arī par Latvijas kā pilntiesīgas šīs organizācijas dalībvalsts pieredzi. Semināru laikā žurnālistiem bija iespēja tikties ar dažādu valsts institūciju atbildīgajām amatpersonām un diplomātiskā dienesta pārstāvjiem, kā arī apmeklēt Nacionālo bruņoto spēku mācību centru Ādažos. Latvijas rajonu un reģionālo laikrakstu žurnālistiem semināros tika sniegta arī plaša informācija, kas palīdzēja atspoguļot 2006. gada 28. un 29. novembrī Rīgā notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes sagatavošanas gaitu un norisi. Šī semināru cikla ietvaros no 21.-26. septembrim Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Latvijas vēstniecību Turcijā rīkoja Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu informatīvo vizīti Turcijā, kur masu mediju pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar Turcijas jau salīdzinoši ilgo pieredzi NATO, ar tās pieredzi, rīkojot NATO samitu Stambulā 2004. gadā, kā arī par šīs valsts virzību uz Eiropas Savienību. 2006.gadā Ārlietu ministrija jau tradicionāli sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO organizēja informatīvās vizītes NATO galvenajā mītnē Briselē. Šādas informatīvās vizītes tiek organizētas regulāri, lai iepazīstinātu dažādas NATO dalībvalstu sabiedrības grupas ar Alianses darbību un prioritātēm. 23.- 24.martā uz Briseli devās Latvijas tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firmu pārstāvji, 27. - 28. jūnijā

13

- Latvijas politisko partiju jaunieši un Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) pārstāvji, 26.-27.oktobrī – Latvijas televīziju un analītisko laikrakstu pārstāvji. 2006. gadā Latvija iesaistījās arī NATO rīkotajā plašajā sabiedrības informēšanas pasākumā Krievijā. Latvijas un Igaunijas vēstniecības Krievijā, abu valstu konsulāti Pleskavā, kā arī NATO informācijas birojs Maskavā 24.maijā, organizēja NATO popularizācijas dienu Pleskavā “NATO Rally 2006” ietvaros, lai sekmētu pleskaviešu izpratni par NATO lomu mūsdienās un Krievijas – NATO sadarbību.

Pildot NATO kontaktvēstniecības pienākumus, Latvijas vēstniecība Zviedrijā, 1.jūnijā sadarbībā ar Zviedrijas Ārpolitikas institūtu un ar NATO atbalstu rīkoja starptautisku konferenci "NATO - Baltic, European and Global". Konferencē tika diskutēts par NATO attīstību un aktuālajiem jautājumiem, tajā skaitā gatavošanos NATO samitam Rīgā.

Gaidot rudenī Rīgā plānoto NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmi, ārlietu ministrs Artis Pabriks un Latvijas vēstnieks NATO Jānis Eichmanis saviem kolēģiem 20.jūnijā dāvināja grāmatas par Latvijas vēsturi. Lai veicinātu izpratni par Latvijas vēsturi, grāmatas "Latvijas vēsture XX gadsimtā" tika pasniegtas visu dalībvalstu vēstniekiem NATO, kā arī NATO ģenerālsekretāram un viņa biroja pārstāvjiem.

2006. gadā turpinājās ilggadējā Ārlietu ministrijas sadarbība ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO), kas ir devusi būtisku ieguldījumu sabiedrisko diskusiju veicināšanā vairāku gadu garumā. 2006. gada 9. jūnijā tika noslēgts līdzdarbības līgums Nr. ĀM 06/07. Atbilstoši plānotajam aktivitāšu laika grafikam LATO 2006. gada laikā koordinēja Čehijas asociācijas “Jagello 2000” rīkoto starptautisko konkursu vidusskolēniem “Aliante 2006”, rīkoja Starptautisko jauniešu vasaras semināru “Latvian Atlantic Youth Seminar 2006”, kā arī organizēja vairāku NATO partnervalstu masu mediju pārstāvju vizītes Latvijā, lai informētu viņus par Latviju kā NATO dalībvalsti, par tās tiesībām, pienākumiem un darbības prioritātēm.

NATO samita Rīgā kontekstā Ārlietu ministrija atbalstīja sabiedriskās organizācijas “Latvijas dialogi” rīkoto fotokonkursu Latvijas skolu audzēkņiem „Sveiciens NATO - esam droši!”. 29. septembrī konkursa apbalvošanas ceremoniju atklāja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

14. novembrī Prāgā, Čehijas Ārlietu ministrijā, notika konference "NATO samits Rīgā: ko mēs varam sagaidīt?". Konferences mērķis bija popularizēt NATO Rīgas samitu Čehijā un uzsvērt alianses aktualitāšu risināšanas pārmantojamību pēc NATO samitiem Prāgā 2002. gadā un Stambulā 2004. gadā. Konferenci organizēja Latvijas vēstniecība Čehijā sadarbībā ar Prāgas Drošības studiju institūtu, Čehijas Ārlietu ministriju, kā arī ar nevalstiskās organizācijas "Jagello 2000 Čehijas Eiroatlantiskā Padome" un Amerikas Informācijas centra atbalstu.

Sabiedrības informēšanas pasākumi atspoguļojās arī ikgadējā sabiedriskās domas aptaujā par Latvijas dalību NATO un starptautiskās drošības politiku. Latvijas sabiedrības atbalsts Latvijas dalībai NATO turpina augt un 2006. gadā sasniedza līdz šim visaugstāko līmeni. Pēdējā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firmas "Latvijas fakti" veiktā aptauja liecina, ka Latvijas dalību NATO atbalsta 78,8% Latvijas iedzīvotāju. Arī respondentu atbildes uz specifiskiem jautājumiem par NATO darbības principiem un veicamajiem uzdevumiem, kā arī par Latvijas kā NATO dalībvalsts ieguldījumu Alianses attīstībā atspoguļoja arvien pieaugošo Latvijas sabiedrības informētību par NATO, starptautisko drošības politiku un Latvijas lomu tajā.

14

2. Ekonomisko interešu īstenošana

Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) 2006.gada jūlija beigās, PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas (DDA) sarunu partneriem nespējot vienoties par savstarpējiem lauksaimniecības preču tirdzniecības un valsts atbalsta nosacījumiem, PTO ģenerāldirektors P.Lamī pieņēma lēmumu DDA sarunas pārtraukt uz nenoteiktu laiku, ko PTO dalībvalstis attiecīgi arī akceptēja PTO Vispārējā padomē 27.jūlijā. ES līmenī PTO DDA sarunu jautājums vairākkārt tika skatīts arī ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomēs. Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) 2006.gada 23.-24.maijā OECD Ministru padome atbalstīja OECD pārvaldes reformu un pieņēma lēmumu izstrādāt mehānismu potenciālo dalībvalstu un to valstu, ar kurām padziļināma sadarbība, noteikšanai. 2006.gada 14.septembrī OECD Padomē tika uzsāktas iekšējas sarunas par organizācijas paplašināšanos.

2006. gada 7.novembrī apstiprinātās Latvijas valdības deklarācijā kā viens no ārpolitikas uzdevumiem tika iekļauta dalība OECD. Tādēļ pārskata periodā galvenais uzsvars tika likts uz Latvijas interešu ievērošanas nodrošināšanu OECD Padomē notiekošo paplašināšanās sarunu procesā. Ārlietu ministrija un citas atbildīgās institūcijas nodrošināja regulāru OECD jautājuma uzrunāšanu kā ekspertu, tā politiskajā līmenī – gatavojot Valsts prezidentes, Ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ārlietu ministra un citu augstu amatpersonu tikšanās ar ārvalstu amatpersonām. OECD Padomes slēgto sanāksmju laikā Latvijas intereses pārstāvēja Eiropas Komisijas delegācija, balstoties uz 2006.g. 31.oktobrī ES COREPER II ietvaros panākto vienošanos, kas paredz ES dalībvalstu atbalstu ne-OECD ES dalībvalstu, t.sk. Latvijas, iekļaušanai OECD paplašināšanās procesā. Divpusējie investīciju līgumi 2006.gada 15.novembrī Maskavā tika atsāktas sarunas par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību noslēgšanu. Enerģētikas politika 2006.gada 8.martā Eiropas Komisija sagatavoja Zaļo grāmatu par drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētiku Eiropā. Tajā norādīts uz pašreizējām problēmām ES enerģētikas tirgū, apkopojot jau esošās likumdošanas normas un norādot uz nepieciešamajiem tālākajiem virzieniem. Latvijas interesēs ir Baltijas valstu enerģētikas tirgu izolācijas jautājuma risināšana.

2006.gada 24.martā ES Eiropadome pieņēma secinājumus, kura mērķis bija konkretizēt darbības, kuras būtu jāveic ES enerģētikas politikas pilnveidošanā, iedalot tās sešās prioritārās sfērās. Šīs sfēras ir kopējas balss veidošana sarunās ar trešajām valstīm, konkurētspējas celšana, ES energoapgādes dažādošana, enerģētikas patēriņa efektivitātes celšana, inovāciju veicināšana enerģētikas jomā un solidaritātes principu ieviešana. Viens no pasākumiem gāzes apgādes nodrošināšanā varētu būt Krīzes menedžmenta sistēmas izveide, kas balstītos uz liela apjoma pazemes gāzes krātuvēm, kādas varētu piedāvāt Latvija.

2006.gada 20.oktobrī neformālajā ES valstu vadītāju sanāksmē Lahti (Somija) notika pozitīvi vērtējama diskusija par enerģētikas drošības principu integrēšanu reālās saistībās ES attiecībās ar Krievijas Federāciju. Tāpat bija novērojama viedokļu konverģence ES dalībvalstu starpā attiecībā uz tālāko ES enerģētikas politikas attīstības virzienu.

15

2006.gada 20.-21. novembrī Briselē notika starptautiska konference “EU external energy policy to assure a high level of supply security”, kurā ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija, un citas ieinteresētās puses diskutēja par ES enerģētikas politikas ārējiem aspektiem. Galveno uzsvaru ES dalībvalstis lika uz nepieciešamību sarunās ar trešajām valstīm vienas balss pārstāvību. ĀM un LIAA kopīgie pasākumi 2006.gada 15.-20.jūnijā notika Latvijas Republikas ekonomisko diplomātu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomisko pārstāvju ārvalstīs kopējās ikgadējās mācības Rīgā. Pasākuma dienas kārtībā bija iekļauti tādi jautājumi, kā aktualitātes Latvijas tautsaimniecībā, uzņēmējdarbībā, jautājumi par investīciju klimatu un eksporta veicināšanu, atsevišķu nozaru attīstības perspektīvas un problemātika (enerģētika, tranzīts). Sanāksmes dalībniekus uzrunāja ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, kā arī Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministriju pārstāvji, nozaru asociāciju vadītāji u.c. 2 dienas tika veltītas kontaktbiržai ar Latvijas uzņēmējiem. Mācību ietvaros tika apmeklēts Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kokrūpniecības uzņēmumi Jelgavā, kā arī Jūrmala (Jūrmalas apmeklējumu organizēja Jūrmalas Dome kopīgi ar TAVA). 2006.gada 22.decembrī notika ekonomikas ministra un ĀM Valsts sekretāra tikšanās ar LIAA pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem, lai pārrunātu 2006.gadā paveikto un nākotnes plānus. Sadarbībā ar LIAA tika noorganizēta uzņēmēju delegāciju dalība valsts augstāko amatpersonu vizītēs ārvalstīs:

02.-04.04.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Moldovā;

18.-24.04.2006. – Ministru prezidenta darba vizīte Japānā;

24.-26.04.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Somijā;

06.-07.07.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Slovākijā;

09.-13.07.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Lielbritānijā;

23.-28.08.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Dānijā;

19.-27.09.2006. – Valsts prezidentes valsts vizīte Kanādā.

Vizīšu laikā Latvijas uzņēmēji piedalijās biznesa forumos, kā arī tika sarīkotas individuālas tikšanās ar biznesa partneriem.

Kopīgi ar EM un LIAA, kā arī ar Igaunijas un Lietuvas EM noorganizēta ASV Investīciju konference “US Business Investment and Trade Mission to the Baltic States” 2006.gada 22.-26.maijā (galvenā norises vieta bija Rīga, savukārt, Tallinā un Viļņā tika piedāvātas individuālās programmas interesentiem). Kopumā piedalījās ap 200 dalībniekiem no ASV un Baltijas valstīm. No lielākajām ASV kompānijām bija pārstāvētas Boeing, GE Money , Aģentūras Moody’s pārstāvis, u.c. Latvijas ārējo ekonomisko sakaru veicināšana 2006.gadā aprīlī atvērta LR vēstniecība Japānā.

Attīstības sadarbība

Ar Ministru kabineta 2005.gada 30.novembra rīkojumu Nr.771 apstiprināja Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam (turpmāk – Plāns 2006.gadam), kura īstenošanai 2006.gadā piešķīra 150 000 LVL.

16

Plāns 2006.gadam par prioritāti izvirzīja divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu īstenošanu par attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un Latvijas aktivitātēm iedzīvotāju pilsoniskās apziņas un atbalsta veidošanai attīstības sadarbības politikas veiksmīgai attīstībai un realizācijai. Divpusējās un trīspusējās sadarbības projektiem kā prioritārās jomas 2006.gadā noteica - atbalsts valsts pārvaldes, pašvaldību un aizsardzības sistēmas reformu procesā, atbalsts Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, izglītība, kultūra, sociālā attīstība, veselība un vides aizsardzība.

Plāns 2006.gadam kā prioritārās attīstības sadarbības valstis noteica Moldovu un Gruziju, kā arī atsevišķās sadarbības nozarēs Baltkrieviju, ņemot vērā šo valstu izteikto vēlmi sadarboties ar Latviju, teritoriālo samērojamību, šo valstu kā attīstības valstu statusu un citus aspektus.

Ar Ministru prezidenta 2006.gada 18.janvāra rīkojumu Nr. 23 „Par Attīstības sadarbības padomes personālsastāvu” apstiprināja Attīstības sadarbības padomes personālsastāvu, kurā ietilpst Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Attīstības sadarbības padome ir tiesīga lemt par attiecīgā gadā pieejamā finansējuma indikatīvo sadalījumu un tā izmaiņām noteiktiem attīstības sadarbības pasākumiem.

1. Divpusējā un trīspusējā sadarbība

1.1. Granta projektu konkurss “Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā”

Saskaņā ar Plānā 2006.gadam noteiktajām prioritātēm divpusējai un trīspusējai sadarbībai, 2006.gada sākumā Ārlietu ministrija izsludināja granta projektu konkursu „Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā”. Kopējais granta projektu konkursa finansējums bija 90 000 LVL. Granta projektu konkursā pieteikties varēja tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, kā arī komersanti. Granta projekta konkursa rezultātā finansēja desmit attīstības sadarbības projektus Moldovas Republikā un Gruzijā. Granta projektu konkursā atbalstīto projektu finansēšanai piesaistīja Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras (turpmāk – CIDA) līdzfinansējumu. CIDA līdzfinansēja deviņus konkursā atbalstītos projektus, piešķirot finansējumu 50% apmērā.

1.1.1. Konkursa prioritātē “Gruzijas vai Moldovas Republikas valsts pārvaldes, pašvaldību, aizsardzības reformu vai Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesa attīstības veicināšana” īstenoja četrus projektus:

“Gruzijas pašvaldību izpildvaras zināšanu un kapacitātes stiprināšana”, projekta īstenotājs – biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība” (Ārlietu ministrijas finansējums - 5 915.01 LVL);

“Atbalsts Moldovas ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības plānošanai”, projekta īstenotājs – SIA “Comperio” (Ārlietu ministrijas finansējums - 7 614.48 LVL);

“Ogres un Besarabeaskas pašvaldību attīstības veicināšana un administratīvās kapacitātes stiprināšana” , projekta īstenotājs – Ogres novada dome (Ārlietu ministrijas finansējums - 6 362.89 LVL);

“Sigulda – Čiature – elpo brīvi”, projekta īstenotājs – Siguldas novada dome (Ārlietu ministrijas finansējums - 5 268.83 LVL);

1.1.2. Konkursa prioritātē “Gruzijas vai Moldovas Republikas demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana” īstenoja trīs projektus:

“Mērķgrupu aktivizēšana administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas novērošanai priekšvēlēšanu laikā Gruzijā”, projekta īstenotājs – biedrība “Sabiedrība par atklātību - Delna” (Ārlietu ministrijas finansējums - 14 227 LVL);

17

“Atbalsts Moldovas Republikas pilsoniskas sabiedrības attīstībai un sabiedrības iesaistīšanai lēmumu pieņemšanas procesā”, projekta īstenotājs – SIA “Comperio” (Ārlietu ministrijas finansējums - 4 756.11 LVL);

“Moldovas – Latvijas pilsoniskās sabiedrības forums “Ceļā uz Eiropas Savienību””, projekta īstenotājs – biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”, tupmāk – LAPAS (Ārlietu ministrijas finansējums - 8 938.30 LVL);

1.1.3. Prioritātē “Gruzijas vai Moldovas Republikas izglītības, kultūras, sociālās attīstības, veselības vai vides aizsardzības attīstības veicināšana” īstenoja trīs projektus:

“Moldovas Republikas Ekoloģijas un dabas resursu ministrijas sistēmas kapacitātes stiprināšana būtiskos vides aizsardzības jautājumos”, projekta īstenotājs – Valsts SIA “Vides projekti” (Ārlietu ministrijas finansējums - 9 424.06 LVL);

“Moldovas Republikas izglītības attīstības veicināšana lauksaimniecības sektorā”, projekta īstenotājs – SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (Ārlietu ministrijas finansējums - 6 956.68 LVL);

“Audiovizuālā sektora attīstība Gruzijā: dokumentālās filmas”, projekta īstenotājs – Valsts aģentūra “Nacionālais Kino centrs” (Ārlietu ministrijas finansējums - 11022.00 LVL).

Projektu kopējais finansējums –161 820 LVL, no tiem Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļi – 80 485 LVL, CIDA līdzfinansējums – 81 335 LVL.

1.2. Divpusējās sadarbības projekti Pēc palīdzības saņēmējvalstu pieprasījuma, saskaņā ar Plāna 2006.gadam 5.punktu Ārlietu ministrija atbalstīja 2005.gadā uzsākto projektu turpinājumu, Latvijas Republikas valsts institūciju priekšizpētes vizītes uz Gruziju, kā arī citus divpusējās sadarbības projektus.

1.2.1. Valsts Probācijas dienesta priekšizpētes vizīte uz Gruziju

Projekta ilgums: 15.oktobris – 15.decembris.

Projekta īstenotājs: Latvijas Valsts probācijas dienests.

Projekta mērķis: valsts pārvaldes attīstības veicināšana, Gruzijas probācijas sistēmas attīstība un stiprināšana.

Projekta ietvaros Latvijas Valsts probācijas darbinieki uzturējās piecu dienu vizītē Gruzijas Tieslietu ministrijas probācijas departamentā, kur apzināja pašreizējo situāciju probācijas jomā un vienojās par iespējamiem turpmākās sadarbības projektiem.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem - 2 015 LVL.

1.2.2. Latvijas Pašvaldību savienības priekšizpētes vizīte uz Gruziju

Projekta ilgums: 23. – 28.oktobris.

Projekta īstenotājs: Latvijas Pašvaldību savienība.

Projekta mērķis: veicināt demokrātiskas un decentralizētas pašvaldību sistēmas attīstību Gruzijā.

Projekta laikā divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji uzturējās vizītē Gruzijā, kuras ietvaros notika tikšanās ar Gruzijas parlamenta Reģionālās politikas, pašvaldību un kalnu apgabalu komitejas pārstāvjiem, ministriju, kā arī ar Nacionālās Gruzijas pašvaldības asociācijas (turpmāk NALAG) un pašvaldību pārstāvjiem. Tika apzināta situācija Gruzijas pašvaldībās pēc 2006.gada 5.oktobra pašvaldību vēlēšanām, izvērtētas nepieciešamās apmācību un pieredzes apmaiņas tēmas Gruzijas pašvaldību un NALAG pārstāvjiem, kā arī sagatavoti priekšlikumi turpmākajiem sadarbības projektiem.


18

1.2.3. Valsts tiesu ekspertīžu biroja vizīte uz Gruzijas Nacionālo tiesu ekspertīžu biroju

Projekta ilgums: 9.-15.decembris.

Projekta īstenotājs :Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

Projekta mērķis: sniegt atbalstu Gruzijas Nacionālam tiesu ekspertīžu birojam kvalitātes sistēmas ieviešanai.

Projekta ietvaros notika Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbinieku vizīte Gruzijas Nacionālajā tiesu ekspertīžu birojā, kuras laikā apzināja pašreizējo situāciju institūcijā, sniedza informāciju par kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas gaitu Valsts tiesu ekspertīžu birojā un pārskatu par Eiropas tiesu ekspertiestāžu asociācijas darbību un iestāšanās prasībām organizācijā.


1.2.4. Tieslietu ministrijas priekšizpētes vizīte uz Gruziju

Projekta ilgums: 26.-29.marts.

Projekta īstenotājs : Tieslietu ministrija.

Projekta mērķis: jomu apzināšana tieslietu sistēmā Gruzijā, kurās Latvija varētu dalīties pieredzē un sniegt atbalstu.

Vizītes laikā četri Tieslietu ministrijas pārstāvji tikās ar Gruzijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un Gruzijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru N.Natbiladzi (N.Natbiladze), apmeklēja Gruzijas Augstāko Tiesu padomi, Augstāko tiesu, Konstitucionālo tiesu un Gruzijas publisko reģistru aģentūru. Vizītes ietvaros parakstīja Saprašanās memorandu starp Gruzijas un Latvijas Tieslietu ministriju, kas paredz abu valstu Tieslietu ministriju sadarbības izveidošanu un attīstību to kompetences jomās – pieredzes apmaiņu par Eiropas Kopienas tiesību ieviešanu nacionālajās tiesībās, sadarbību publisko reģistru, datu aizsardzības un citās jomās. Ārlietu ministrija no budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem sedza viena Tieslietu ministrijas pārstāvja komandējuma izmaksas.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem – 728 LVL.

1.2.5. Gruzijas un Moldovas Republikas pārstāvju piedalīšanās Baltijas jūras valstu reģiona un Austrumeiropas starptautiskā seminārā “Internets un vide pēc Pasaules informācijas sabiedrības samita: veicināsim visu dalībnieku dialogu”

Projekta ilgums: 3.-5.oktobris.

Projekta īstenotājs: Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

Projekta mērķis: attīstības sadarbības prioritāro valstu (Moldovas un Gruzijas) pārstāvju dalība seminārā “Internets un vide pēc Pasaules informācijas sabiedrības samita: veicināsim visu dalībnieku dialogu”, kas vecinās Latvijas Republikas, Neatkarīgo Valstu Savienības un Balkānu valstu starpvaldību sadarbību. Latvija ir iniciējusi sarunu uzsākšanu par starpvaldību sadarbības līgumu informācijas tehnoloģiju (turpmāk IT) jomā noslēgšanas iespējām ar Gruziju.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem – 4 358LVL.

1.2.6. Valsts kancelejas “2.Starptautiskais Sabiedrības vadības Vasaras institūts”

Projekta ilgums: 25.jūnijs – 1.jūlijs.

19

Projekta īstenotājs : Valsts kanceleja.

Projekta mērķis: stiprināt ierēdņu kapacitāti un netiešā veidā paaugstināt profesionālismu un zināšanas publiskās pārvaldes apmācības reģionā, veidojot speciālistu tīklu, kuri iegūtās zināšanas, pieredzu un informāciju būs gatavi nodot tālāk savā valstī.

2.Starptautiskā Sabiedrības vadības Vasaras institūta tēma – Cilvēkresursu attīstība kā būtisks veiksmīgas publiskās pārvaldes priekšnoteikums. Tās ietvaros aplūkoja tādus jautājumus kā cilvēkresursu attīstības tendences, to ietekmējošie faktori, inovatīvas cilvēkresursu vadības metodes, tai skaitā kompetenču pieeja, valstu labā prakse. Ārlietu ministrija no attīstības sadarbības budžeta līdzekļiem sedza viena Moldovas Republikas un viena Gruzijas pārstāvja dalību projektā.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem 3 000 LVL.

1.2.7. Attīstības izglītības organizācijas “GLEN Latvija” projekts “Muzejs atvērts sabiedrībai” Gruzijā

Projekta ilgums: janvāris – decembris.

Projekta īstenotājs: „GLEN Latvija”.

Projekta mērķis: stiprināt un atbalstīt pārmaiņu procesus Gruzijas muzeju sistēmā, izmantojot Latvijas speciālistu pieredzi.

Projekta laikā Gruzijai nodeva pieredzi par muzeju darbību Latvijā, papildināja teorētisko zināšanu bāzi mūsdienīgai un modernai muzeja vadībai Gruzijā, īpašu uzmanību pievēršot muzeju pedagoģijai – izglītības un sadarbības iespējām starp muzeju un tā apmeklētājiem.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem “GLEN Latvija” projektiem – 4 000 LVL.

1.2.8. Valsts Robežsardzes projekts “Atbalsta sniegšana Moldovas Republikai valsts pārvaldes sistēmas kapacitātes stiprināšanai valsts robežas, robežapsardzības un kontroles jomā, kā arī ārzemnieku uzraudzībā”

Projekta ilgums: 2005.gadā uzsāka Valsts Robežsardzes projektu Moldovā, ko turpināja arī 2006.gadā.

Projekta īstenotājs: Latvijas Valsts robežsardze.

Projekta mērķis: sniegt atbalstu Moldovas Republikas robežapsardzes kapacitātes stiprināšanai.

Projekta ietvaros 2006.gadā notika sešas misijas, tajā skaitā gan Moldovas amatpersonu vizītes Latvijā, gan Latvijas ekspertu vizītes Moldovā. Projekta ietvaros nodeva pieredzi dokumentu viltošanas atklāšanas, normatīvo aktu, informācijas tehnoloģiju, tehnisko un sakaru sistēmu izveidošanas, kinoloģijas un citos jautājumos. Projektu ir plānots turpināt arī 2007.gadā.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem – 15 819 LVL. Papildus līdzfinansējumu sniedza CIDA – 17 505 LVL.

1.2.9. U.Ķiņa darbības nodrošināšana Eiropas Savienības Speciālā pārstāvja Dienvidkaukāzā birojā Gruzijā

2005.gadā Latvijas tieslietu eksperts Uldis Ķinis uzsāka darbību ES Speciālā pārstāvja Dienvidkaukāzā birojā Gruzijā. Ārlietu ministrija noslēdza līgumu ar Tiesu administrāciju par U.Ķiņa izmitināšanas izdevumu Gruzijā apmaksāšanu.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem – 1 757 LVL.

1.2.10 Projekts “Muitas Brokeru Asociācijas izveide Moldovā”

Projekta ilgums: 15.februāris – 15.marts.

Projekta īstenotājs: Loģistikas un muitas brokeru asociācija.

20

Projekta mērķis: izveidot Loģistikas un Muitas brokeru asociāciju Moldovā.

Projekta ietvaros sniedza konsultācijas un rekomendācijas muitas brokeru institūcijas izveidošanā Moldovā.


1.2.11 Atbalsts trīs baltkrievu studentu studijām Latvijā – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Baltijas Starptautiskā akadēmijā

2006.gada martā pēc Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas varas iestādes ir aktīvi vērsušās pret to studējošo jaunatni (izslēdzot no augstākajām mācību iestādēm), kas atbalsta politisko opozīciju. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir nākusi klajā ar aicinājumu ES valstīm sniegt baltkrievu jauniešiem iespēju studēt kādā no ES valstu augstākajām mācību iestādēm.

Projekta ilgums: 2006.gada 1.septembris – 2007.gada 31.janvāris.

Projekta mērķis: sniegt Latvijas ieguldījumu Baltkrievijas pilsoniskas sabiedrības veidošanā un demokrātisko vērtību Baltkrievijas sabiedrībā attīstīšanā.

Projekta ietvaros nodrošināja iespēju trijiem baltkrievu studentiem, kuriem politiskās pārliecības dēļ ir liegtas studijas Baltkrievijā, turpināt izglītību izvēlētajā specialitātē Latvijā, kā arī iesaistīt baltkrievu studentus nevalstisko organizāciju darbā, (“Atvērtā Baltkrievija”, “LATO”, “Latvijas Jaunatnes Padome”) kuru darbība vērsta uz Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un demokratizācijas procesu veicināšanu.


2. Normatīvi tiesiskās bāzes stiprināšana un politikas dokumentu izstrāde

2.1. 2006.gada 29.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 700 “Noteikumi par nacionālo ekspertu un administrēšanai nepieciešamo maksimālo atlīdzības apmēru no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētajos starptautiskajos palīdzības projektos”

Ministru kabineta noteikumi nosaka nacionālo ekspertu un administrēšanai nepieciešamo maksimālo atlīdzības apmēru par darba dienu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansētajos starptautiskajos palīdzības projektos un starptautiskajās civilajās misijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

2.2. 2006.gada 19.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 769 “Par dienasnaudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru no Latvijas valsts vai pašvaldību budžeta finansētā starptautiskā projektā iesaistītam ārvalsts ekspertam, kurš uzturas Latvijas Republikā vai citā valstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts”

Noteikumi nosaka dienasnaudas un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu apmēru, kādu maksā no Latvijas valsts vai pašvaldību budžeta finansētā starptautiskā projektā iesaistītam ārvalsts ekspertam, kurš šī projekta ietvaros uzturas Latvijas Republikā vai citā valstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts.

2.3. 2006.gada 4.oktobra Ministru kabineta rīkojums Nr.769 “Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2007.gadam”

Ar Ministru kabineta 2006.gada 4.oktobra rīkojumu Nr.769 apstiprināja Attīstības sadarbības politikas plānu 2007.gadam (turpmāk – Plāns 2007.gadam), kura īstenošanai 2007.gadā piešķīra LVL 450 000. Turpinot 2005.gadā un 2006.gadā iesākto, Plāns 2007.gadam par prioritāti izvirza divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu īstenošanu par attīstības sadarbības politiku.

21

2.4. 2006.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 974 “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.991 “Attīstības sadarbības padomes nolikums””

Ministru kabineta noteikumi paredz rakstiskas lēmumu pieņemšanas procedūras piemērošanu Attīstības sadarbības padomes darbā. Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts paredz iespēju, ka padome var lemt par finansējuma piešķiršanu atbalstāmajiem projektiem tehniskās palīdzības programmu ietvaros un citiem plānā noteiktajiem attīstības sadarbības pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas pārsniedz 2 000 LVL. Par finansējuma piešķiršanu minētajiem projektiem un pasākumiem, kuru izmaksas nepārsniedz 2 000 LVL, lemj Ārlietu ministrija.

2.5. 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 191 “Granta projektu konkursa “Atbalsts projektiem attīstības sadarbības jomā Gruzijā un Moldovā” nolikums”

Ministru kabineta noteikumi nosaka granta projektu konkursa attīstības sadarbības projektiem Gruzijā un Moldovā norisi un projektu sagatavošanas kārtību. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums bija 90 000 LVL.

2.6. 2006.gada 28.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 174 “Granta projektu konkursa “Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai” nolikums”

Ministru kabineta noteikumi nosaka granta projektu konkursa norisi un projektu sagatavošanas kārtību. Konkursa mērķis – Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un Latvijas sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums bija 15 120 LVL.

2.7. 2006.gada 18.janvāra Ministru prezidenta rīkojums Nr. 23 “Par Attīstības sadarbības padomes personālsastāvu”

Ar Ministru prezidenta rīkojumu apstiprināja Attīstības sadarbības padomes personālsastāvu, kurā ietilpst Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Padomes funkcijas ir lemt par attiecīgajā gadā pieejamā finansējuma indikatīvo sadalījumu un tā izmaiņām noteiktiem attīstības sadarbības pasākumiem.

2.8. 2006.gada 4.oktobra Ministru kabineta rīkojums Nr.769 “Attīstības sadarbības politikas Plāns 2007.gadam”

Plāns 2007. par prioritāti nosaka divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu īstenošanu, kā arī publisko informācijas aktivitāšu īstenošanu par attīstības sadarbības jautājumiem. Latvija 2007.gadam izvirza par mērķi strādāt divos virzienos: uzlabot sniegtās palīdzības kvalitāti un efektivitāti, kā arī pakāpeniski palielināt finansējumu attīstības sadarbības mērķiem.

Lai sasniegtu definētos divpusējās un trīspusējās sadarbības mērķus, sniegs atbalstu nevalstisko organizāciju, pašvaldību, privātā sektora un valsts institūciju projektiem Attīstības sadarbības politikas Plānā 2007.gadam noteiktajās prioritārajās jomās. 2007.gadā kā prioritārās valstis noteiktas Gruzija un Moldovas Republika, kā arī uzsāks atbalstu Ukrainai. Noteiktās jomās īstenos sadarbību ar Baltkrievijas Republiku.

2.9. Attīstības sadarbības likums

2006.gada decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Attīstības sadarbības likums, kas būs galvenais tiesību akts, kas regulē Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas jomu. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu attīstības sadarbības plānošanu un īstenošanu. Likumprojekts nosaka attīstības sadarbības plānošanā

22

un īstenošanā iesaistītās atbildīgās institūcijas un to pamatfunkcijas. Saskaņā ar likumprojektu Attīstības sadarbības plānošanu veic Ārlietu ministrija, konsultējoties ar Konsultatīvo padomi attīstības sadarbības politikas jautājumos, bet attīstības sadarbības īstenošanu veic Attīstības sadarbības valsts aģentūra, kas ir jaunizveidojama ārlietu ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes institūcija. Tāpat likumprojektā ir noteikti instrumenti attīstības sadarbības projektu vai to īstenotāju izvēlei.

3. Pētniecības darbi, komunikācijas aktivitātes un informatīvais nodrošinājums

3.1. Granta projektu konkurss “Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai”

2006.gadā Ārlietu ministrija izsludināja granta projekta konkursu „Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai”, kura īstenošanai piešķīra 15 120 LVL.

Granta projektu konkursā atbalstīja 3 projektus ar mērķi informēt Latvijas sabiedrību par attīstības sadarbības jautājumiem:

• Attīstības izglītības biedrības "Glen Latvija" izglītojoši informējošs projekts "Un Ko Latvija?".

• Valsts SIA „Vides Projekti” – Attīstības sadarbības iespēju skaidrošana un popularizēšana dažādām mērķgrupām un Latvijas sabiedrībai.

• Latvijas platformas attīstības sadarbībai projekts „Latvijas sabiedrības informēšanas pasākumi par attīstības sadarbību”

Kopējais projektu finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem 12 263 LVL, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecības Latvijas Republikā līdzfinansējums 3 001 LVL.

3.2. atbalsta sniegšana nevalstiskā sektora aktivitāšu īstenošanai

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) dalība starptautiskajā organizāciju tīklā CONCORD

LAPAS, kas apvieno 23 Latvijas NVO un vēlas darboties attīstības sadarbības jomā, ir starptautiskās attīstības sadarbības NVO organizācijas “CONCORD” (European NGO Confederation for Relief and Development “CONCORD” - turpmāk CONCORD) biedrs. LAPAS nepieciešamais finansējums dalībai CONCORD 2006.gadā bija 880 LVL.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem 880 LVL.

3.3. atbalsts akadēmiskā sektora aktivitāšu īstenošanai

3.3.1. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas lekciju kurss “Attīstības un attīstības sadarbība”

Attīstības izglītība ir definēta kā viena no prioritātēm plānā 2006.gadam. Līdz šim attīstības sadarbības jautājumi Latvijas universitātēs tika integrēti starptautisko attiecību un citu kursu ietvaros. Šī ir pirmā iniciatīva izveidot atsevišķu kursu attīstības studijās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem - 1459 LVL.

23

3.3.2.Dublinas Universitātes vieslektores Helēnas O’Nīlas semināri attīstības studiju jomā Vidzemes augstskolā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un Rīgas Stradiņa universitātē

Projekta mērķis – akadēmiskā sektora un studentu izglītošana par attīstības sadarbības jautājumiem, attīstības izglītību. Projekta ietvaros notika sešas vieslekcijas par attīstības sadarbības jautājumiem trijās Latvijas augstākās izglītības iestādēs (Latvijas Universitātē, Vidzemes augstskolā un Rīgas Stradiņa universitātē). Tāpat notika tikšanās ar Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ar mērķi nodot Īrijā uzkrāto pieredzi attīstības izglītībā. Lekcijas augstskolās lasīja un ar Latvijas NVO pārstāvjiem tikās profesore no Dublinas universitātes Helen Oneill, kura ir vadījusi arī vienu no vadošajām starptautiskajām attīstības organizācijām – Eiropas attīstības sadarbības izpētes un apmācības asociāciju (EADI - European Association for Development Reserch and Training).

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem - 170 LVL

3.4. citas sabiedrību informējošas aktivitātes

3.4.1. Informatīvs seminārs par Ārlietu ministrijas izsludinātajiem granta projektu konkursiem attīstības sadarbības jomā.

2006.gada 20.aprīlī Ārlietu ministrija rīkoja informatīvu semināru par Ārlietu ministrijas izsludinātajiem granta projektu konkursiem attīstības sadarbības jomā. Informatīvajā seminārā piedalījās 54 valsts, pašvaldību, NVO un privātā sektora pārstāvji.

Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem - 219 LVL (no 2005.gada budžeta līdzekļiem)

3.4.2. Informatīvi semināri par Ārlietu ministrijas 2007.gadā izsludinātajiem granta projektu konkursiem attīstības sadarbības jomā.

Ārlietu ministrija 2007.gadā rīkos informatīvus seminārus valsts, pašvaldību, NVO un privātā sektora pārstāvjiem par Ārlietu ministrijas izsludinātajiem granta projektu konkursiem 2007.gadā.


3.4.3. Projektu novērtēšanas seminārs par 2005.gadā īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem.

2006.gada 20.aprīlī Ārlietu ministrija rīkoja semināru, kura laikā notika īstenoto attīstības sadarbības projektu izvērtēšana, kā arī informācijas apmaiņa starp Ārlietu ministriju un projektu īstenotājiem. Finansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem – 361 LVL (no 2005.gada budžeta līdzekļiem)

3.4.4. Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” projekts ”Sabiedrības sapratnes veicināšana par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām pasaules kontekstā”

2006. gada janvārī nevalstiskas organizācijas no Latvijas, Somijas, Gruzijas, Indijas uzsāka trīs gadu projektu. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un Somijas sabiedrības un lēmumu pieņēmēju izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību kā globālu attīstības jautājumu. Ārlietu ministrija finansē vienu projekta aktivitāti – Latvijas parlamentāriešu (2 pārstāvji), valdības pārstāvja un žurnālista mācību braucienu uz Gruziju, kuru paredzēts īstenot 2007.gada maijā – jūnijā.

Līdzfinansējums no Ārlietu ministrijas budžeta attīstības sadarbības līdzekļiem 1250 LVL.

24

3.4.5. Prezentācijas materiālu sagatavošana Eiropas Attīstības dienām Briselē

No 2006.gada 13.-17.novembrim Briselē notika Eiropas Attīstības dienas, lai veicinātu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju informētību un atbalstu attīstības sadarbības politikai un ar to saistītajiem jautājumiem. Eiropas Attīstības dienu ietvaros katra ES dalībvalsts izveidoja informatīvu prezentācijas stendu par nacionālo attīstības sadarbības politiku. Biedrība GLEN Latvija izveidoja prezentācijas materiālus Latvijas nacionālajam stendam.


4. Secinājumi un rezultāti

2006.gadā uzmanību pievērsa Attīstības sadarbības politikas mehānisma izstrādei, lai veicinātu Latvijas palīdzības sniegšanas procesa efektivitāti. Pirmo reizi izsludināja granta projektu konkursu attīstības sadarbības projektiem Latvijas noteiktajās prioritārajās valstīs – Gruzijā un Moldovā. Kopējais iesniegto projektu finansējums būtiski pārsniedza konkursam pieejamo budžetu, kas liecināja par iesaistīto pušu interesi attīstības sadarbības politikas īstenošanas procesā.

Viens no efektīvas palīdzības sniegšanas priekšnosacījumiem ir trīspusējas sadarbības veicināšana ar citām valstīm un organizācijām, kas aktīvi darbojās attīstības sadarbības jomā. 2006.gadā sadarbībā ar CIDA īstenoja vairākus trīspusējus projektus, kas veicināja to kvalitāti un ietekmi palīdzības saņēmējvalstī. Sadarbībā ar CIDA 2007.gadā notiks Valsts Robežsardzes īstenotā projekta “Atbalsta sniegšana Moldovas Republikai valsts pārvaldes sistēmas kapacitātes stiprināšanai valsts robežas, robežapsardzības un kontroles jomā, kā arī ārzemnieku uzraudzībā” ietekmes novērtēšana Moldovā.

Lai veicinātu attīstības sadarbības projektu ietekmi, nozīmīgi politikas plānošanas un projektu identificēšanas procesā ir iesaistīt palīdzības saņēmējvalstis. 2006.gadā īstenotos divpusējos attīstības sadarbības projektus realizēja, balstoties uz Moldovas un Gruzijas izteikto interesi par Latvijas pieredzi noteiktajos jautājumos. 2006.gadā kopā īstenoja 21 attīstības sadarbības projektu, kā arī priekšizpētes vizītes, lai apzinātu iespējamās sadarbības jomas, un nākotnē sagatavotu atbilstošus projektus.

Viens no Plāna 2006.gadam noteiktajiem darbības virzieniem bija Latvijas attīstības sadarbības normatīvi tiesiskās bāzes attīstība un administratīvās kapacitātes nostiprināšana Ārlietu ministrijā. 2006.gadā izstrādāja tiesisko bāzi granta projektu konkursu īstenošanai, Attīstības sadarbības padomes nolikumu, kā arī uzsāka darbu pie Attīstības sadarbības likuma izstrādes, kas noteiks sistēmu attīstības sadarbības politikas plānošanai un īstenošanai, kā arī iesaistīto institūciju funkciju sadali.

2005.gadā veiktais SIA “SKDS” sabiedriskās domas pētījums liecina, ka vairāk kā puse Latvijas sabiedrības uzskata, ka Latvijai nevajadzētu iesaistīties attīstības sadarbības politikas īstenošanā. Lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par attīstības jautājumiem, 2006.gadā izsludināja granta projektu konkursu komunikācijas projektiem. Atbalstīja trīs projektus, kuru ietvaros izstrādāja gan plašai auditorijai paredzētu video materiālu un publikācijas Latvijas lielākajos laikrakstos par attīstības sadarbības politiku un saistošajiem jautājumiem, gan organizēja izglītojošas aktivitātes Latvijas augstskolās.

Regulāri atjaunoja informāciju Ārlietu ministrijas mājas lapā, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju visiem interesentiem. Organizējot informatīvos seminārus par granta projektu konkursiem, Ārlietu ministrija sniedza iespēju visiem interesentiem iegūt papildu informāciju par organizēto konkursu.

Ir augusi ne tikai pilsoniskās sabiedrības interese par attīstības sadarbības politiku, bet arī akadēmiskā sektora. Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņu Universitātē un Vidzemes augstskolā aizvien biežāk attīstības jautājumi tiek integrēti mācību procesā. Latvijas Universitātē pašlaik veido atsevišķu mācību kursu par attīstības sadarbību un to saistītiem jautājumiem.

Īstenojot aktivitātes attīstības sadarbības politikas ietvaros, veicināja ciešākus sakarus starp Latvijas un sadarbības valstu attiecīgajām institūcijām, kā arī sniedza ieguldījumu Plāna 2006.gadam izvirzītajās prioritātēs divpusējai un trīspusējais sadarbībai.

25

Līdzdalība ES kopējās attīstības politikas īstenošanā Jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros 2006.gada 18.decembrī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Attīstības sadarbības finansēšanas instrumentu. Attīstības sadarbības politikas instrumenta ietvaros attīstības sadarbība tiek realizēta caur sekojošām ģeogrāfiskajām (Latīņamerika, Āzija, Centrālāzija, Tuvie Austrumi, Dienvidāfrika) un tematiskajām (ieguldījums sabiedrības attīstībā; vide un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana; NVO un pašvaldību attīstība; pārtikas drošība; migrācija; atbalsts ĀKK cukura protokola valstīm) programmām. Arī Latvijas NVO un privātais sektors var pretendēt uz finansējumu projektu realizēšanai jaunattīstības valstīs. 2006.gada 18.decembrī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. Jaunais instruments tika izveidots, lai papildinātu citus esošos instrumentus, kas paredzēti, lai ieviestu ES demokrātijas un cilvēktiesību politiku attiecībā uz 3.valstīm, kas ietver gan politiskus dialogus un diplomātiskus demaršus, gan dažādus instrumentus finanšu un tehniskai sadarbībai, tostarp ģeogrāfiskas un tematiskas programmas.

Latvija aktīvi piedalījās regulas izstrādē, un Latvijai būtisks ir panāktais kompromiss par nepieciešamību paredzēt projektu realizēšanas iespēju ES dalībvalstīs, kad tas ir tieši saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem trešajās valstīs, un to nav iespējams realizēt konkrētās valsts teritorijā. Šajā kontekstā Latvija īpaši akcentē nevalstisko organizāciju situāciju Baltkrievijā, kur to darbība cilvēktiesību jomā praktiski gandrīz nav iespējama valsts administrācijas represiju dēļ.

Jaunās Finanšu perspektīvas ietvaros laika periodam no 2007.-2013.gadam attīstības palīdzībai būs pieejami 16.897 miljardi eiro, kas būs papildus 10.Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem, kas laika periodā no 2008.-2010. gadam tiks novirzīti ĀKK valstīm.

Balstoties uz panākto vienošanos, kopējais finansējums 10. EAF sadarbībai ar ĀKK valstīm 2008.-2013. gadam tika paredzēts 22,682 miljardu eiro (15,941 miljardu latu) apmērā. Latvijas saistības 10. EAF minētajam laika posmam sastāda 0,07% no kopējā fonda apjoma jeb 15,8774 miljonus eiro (11,1587 miljoni latu). Iemaksu “atslēga” tika panākta zemāka nekā iemaksām ES budžetā, turklāt tika panākts izdevīgs “phase-in” periods ar pakāpenisku ikgadējo iemaksu pieaugumu.

3. Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana

Reģionālā sadarbība, Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, Trīspusējā Baltijas valstu sadarbība, Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Polijas Republika, Rumānija, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Šveices Konfederācija, Ungārijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Dialogs ar sabiedrību par Latvijas dalību ES. Reģionālā sadarbība

2006. gadā Baltijas jūras reģionā turpinājās aktīva sadarbība dažādu reģionālo organizāciju un institūciju ietvaros. 29.-31. oktobrī Helsinkos notika gadskārtējais Baltijas Attīstības forums. Tā ietvaros ietekmīgi reģiona politiķi, biznesa un publiskā sektora pārstāvji diskutēja par Baltijas jūras reģiona turpmākās attīstības un sadarbības pilnveidošanas iespējām, pieaugošās globalizācijas un starptautiskās konkurences apstākļos. 2006. gada laikā notika ES Ziemeļu Dimensijas politikas jauno vadlīniju saskaņošana starp ES dalībvalstīm un politikas partnervalstīm – Krieviju, Norvēģiju un Īslandi. 2006. gada 9. jūnijā ārlietu ministrs Artis Pabriks uzstājās Tallinā notiekošajā Ziemeļu Dimensijas

26

konferencē „Atjaunotā Ziemeļu Dimensija: līdzeklis reģionālās un pārrobežu sadarbības veicināšanai”. 11. septembrī Rīgā ārlietu ministrs Artis Pabriks uzstājās ar uzrunu Eiropas kustības Latvijā un Ārlietu ministrijas kopīgi organizētajā konferencē „ES Ziemeļu Dimensija – lēmumi un vīzijas pirms sanāksmes Imatrā, Somijā, 21.-23. septembrī”. Ārlietu ministrs akcentēja trīs galvenās Latvijas prioritātes Ziemeļu Dimensijas politikā – muitas procesu un robežšķērsošanas procedūru uzlabošanu, vides aizsardzību un sadarbību zinātnē un kultūrā. Vecāko amatpersonu sanāksmē Imatrā tika sagatavoti un ES – Krievijas samita ietvaros 24. novembrī apstiprināts Ziemeļu Dimensijas jaunais politiskais ietvara dokuments un deklarācija, kas nosaka politikas darbības pamatprincipus sākot ar 2007. gada 1. janvāri. 2006. gadā Latvija aktīvi piedalījās Eiropas Interreg programmas projektu īstenošanā, sekmējot pārrobežas sadarbību ar kaimiņvalstīm. Latvija pievērsa svarīgu uzmanību reģiona satiksmes infrastruktūras attīstības projektu attīstībai (dzelzceļa projekts Rail Baltica, autoceļu projekts Via Baltica). Baltijas valstis un Ziemeļvalstis - Latvijas attiecības ar Baltijas un Ziemeļvalstīm tradicionāli ir ļoti labas. 2006. gadā tika uzturēts regulārs divpusējais un daudzpusējais dialogs Baltijas un Ziemeļvalstu starpā. 2006. gadā Baltijas un Ziemeļvalstu praktiskās sadarbības ietvaros turpinājās aktīvas diskusijas par astoņu valstu līdzvērtīgu partnerību, kas paredzētu lielāku Baltijas valstu iesaisti sadarbības programmu sagatavošanā, kā arī lielāku līdzatbildību kopīgu projektu īstenošanā. Aktīva sadarbība notika neformālo konsultāciju formātos NB-8 (piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis), NB-6 (trīs Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis – ES dalībvalstis) un NB-6+ formātos. 24.-25. augustā Oslo notika NB-8 ārlietu ministru sanāksme. 28.-29. septembrī Oslo notika NB-8 Ārlietu ministriju valsts sekretāru tikšanās, kuras ietvaros tika panākta vienošanās par ciešāku sadarbību kopīgā vēstniecību telpu izmantošanā, kā arī tika nolemts veicināt Baltijas valstu diplomātu apmācību un stažēšanos Ziemeļvalstu Ārlietu ministrijās. 31. oktobrī Kopenhāgenā tikās NB-8 valstu Ministru prezidenti. Šāda formāta tikšanās ir būtiskas reģiona valstu sadarbības stiprināšanā, kā arī jaunu diskusiju un ideju rosināšanā par turpmāko astoņu valstu sadarbību. 28. martā vizītē Rīgā uzturējās Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) ģenerālsekretārs Pērs Unkels (Per Unckel), kas iepazīstināja ar jauno grantu programmu NVO atbalstam Baltijas jūras reģionā. 4. aprīlī ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās ZMP biroja Rīgā organizētajā konferencē „Labklājība un ekonomiskā izaugsme Ziemeļeiropā – pamats reģiona konkurētspējai pasaulē”. 9. maijā notika Ārlietu ministrijas un ZMP kopīga projekta „Rokasgrāmata praktiskam darbam ar ES jautājumiem” prezentācija, kurā piedalījās ārlietu ministrs Dr. Artis Pabriks un ZMP ģenerālsekretārs Pērs Unkels. Trīspusējā Baltijas valstu sadarbība - 2006. gadā tika atzīmēta 15. gadadiena kopš Baltijas valstis atjaunoja savu valstisko neatkarību, kā arī savstarpējās diplomātiskās attiecības. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējās attiecības bija daudzpusīgas un intensīvas gan politiskajā, gan praktiskajā līmenī, stiprinot reģiona sociālo un ekonomisko integrāciju. Cieša Baltijas valstu sadarbība kopēju pozīciju formulēšanā un pieredzes apmaiņa notika valstīm darbojoties ES un NATO ietvaros. Regulāras parlamentāriešu tikšanās nodrošināja viedokļu apmaiņu par likumdošanas un ārpolitikas jautājumiem. 2006. gadā Lietuva bija trīspusējo sadarbības institūciju – Baltijas Asamblejas (BA) un Baltijas Ministru padomes (BMP) prezidējošā valsts. Īpaši nozīmīga uzmanība šajās institūcijās tika veltīta sadarbībai enerģētikas, transporta un iekšlietu jomās.

27. februārī notika Baltijas valstu Ministru prezidentu tikšanās Traķos, Lietuvā, kuras ietvaros valdību vadītāji vienojās par atbalstu jaunas atomelektrostacijas būvniecībai Lietuvā, un parakstīja komunikē par kopējas Baltijas valstu stratēģijas izstrādi enerģētikas jomā. 6. novembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzturējās darba vizītē Viļņā, kur tikās ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem. Tikšanās laikā Baltijas un Polijas valstu vadītāji pārrunāja novembrī Rīgā gaidāmo NATO samitu un ES aktualitātes. 7.-8. decembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis apmeklēja Viļņu, kur notika BMP premjerministru sanāksme. Sanāksmes galvenā sarunu tēma bija reģiona energoapgāde, kopīgas enerģijas

27

politikas veidošana un enerģētikas projektu īstenošana. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī citas Baltijas valstu sadarbības aktualitātes, kā arī tika apstiprinātas 2007. gada Latvijas prezidentūras BMP izvirzītās prioritātes. 16.-17. decembrī Viļņā norisinājās 12. Baltijas padome un BA 25. sesija. Pasākuma ietvaros tika atzīmēta Baltijas Asamblejas 15 gadu jubileja.

Divpusējā sadarbība ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku Igaunijas Republika - Latvijas un Igaunijas sadarbība ir ļoti cieša gan divpusējo attiecību jomā, gan sadarbojoties ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Notiek regulāra viedokļu apmaiņa par abām pusēm būtiskiem ārpolitikas jautājumiem. Intensīva sadarbība starp abām valstīm izveidojusies nevalstiskā līmenī, sekmējot dažādu pārrobežu projektu īstenošanu, kā arī sadarbību kultūras, izglītības, transporta, tūrisma un citās jomās. 8. jūnijā Valkas un Valgas 720. gadskārtas svinību ietvaros notika ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu (Urmas Paet). Sarunu laikā tika pārrunāta nepieciešamība Baltijas valstīm ciešāk sadarboties starptautisko organizāciju ietvaros, kā arī citi aktuāli jautājumi. Ministri apmainījās ar viedokļiem par enerģētikas, Šengenas un Krievijas jautājumiem. 21. augustā oficiālā vizītē Latvijā ieradās Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs Tomass Vareks (Toomas Varek), kurš vizītes laikā piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanas 15. gadadienas svinīgajos pasākumos. 16. oktobrī darba vizītē Latvijā viesojās jaunievēlētais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves). Tā bija Igaunijas prezidenta pirmā divpusējā ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā. Vizītes laikā tika pārrunāta Baltijas valstu sadarbība un kopīgas Baltijas valstu pozīcijas paušana ES un NATO ietvaros. 9. novembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks devās darba vizītē uz Igauniju, kur tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu. Tā bija Arta Pabrika pirmā divpusējā ārvalstu vizīte pēc atkārtotas apstiprināšanas amatā. Sarunu laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar pievienošanos Šengenas zonai, vīzu paritātes jautājums ar ASV un citas starptautiskās aktualitātes. 16. decembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Igauniju privātā vizītē, kuras ietvaros notika tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu. Lietuvas Republika - Latvija sadarbībai ar Lietuvu piešķir īpašu nozīmi, jo mūs vieno ne vien kopīga robeža, vēsturiskā pieredze un kultūras saites, bet arī līdzīga izpratne par Baltijas jūras reģiona attīstību. Latvijas un Lietuvas starpā ir izveidojies aktīvs starpvalstu politiskais dialogs visos līmeņos, kas dod iespēju regulārai viedokļu apmaiņai par abām valstīm būtiskiem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. 4.-5. maijā Viļņā notika Baltijas un Melnās jūras valstu vadītāju forums, kura ietvaros Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bija divpusēja tikšanās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku (Valdas Adamkus). Abu prezidentu sarunā liela uzmanība tika veltīta kopējai Eiropas enerģētikas politikai. 31. jūlijā darba vizītē Rīgā viesojās Lietuvas Ministru prezidents Ģedimins Kirkils (Gediminas Kirkilas). Tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti tika pārrunātas abu valstu kopīgās intereses elektroenerģijas ražošanā un energoapgādē. Starp jautājumiem, kas jāatrisina, saglabājas nepieciešamība vienoties par jūras robežlīgumu. 21. augustā vizītē Latvijā ieradās Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Muntjans (Viktoras Muntianas), kurš piedalījās svinībās par godu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 15. gadskārtai. 21.-22. septembrī norisinājās Latvijas-Lietuvas forums. Foruma ietvaros notika diskusija par abu valstu atpazīstamību pasaulē, aktuāliem ārpolitikas un baltu identitātes jautājumiem. Atzīmējot Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gadadienu, 5. oktobrī Liepājā notika ārlietu ministra Arta Pabrika un Lietuvas ārlietu ministra Petra Vaitekūna (Petras Vaitiekūnas) tikšanās. Tās ietvaros ministri ar Latvijas un Lietuvas pašvaldību pārstāvjiem pārrunāja pārrobežu sadarbības pilnveidošanas iespējas. Diskusijas ietvaros Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri parakstīja kopēju oficiālu paziņojumu, kurš ietver abu valstu Ārlietu ministriju apņemšanos veicināt pārrobežu sadarbību un risināt ar to saistītus problēmjautājumus. 10. novembrī ārlietu ministrs Artis Pabriks darba vizītē apmeklēja Lietuvu.

28

Bulgārijas Republika - Latviju un Bulgāriju vieno draudzīgas attiecības. Sekmīgi norisinās abu valstu sadarbība NATO ietvaros, kā arī atbalstot Bulgārijas pievienošanos ES. Starp abām valstīm izveidojies labs politiskais dialogs.

8.-9. maijā Bulgārijas ārlietu ministrs un Ministru prezidenta vietnieks Ivailo Kalfins (Ivailo Georgiev Kalfin) uzturējās oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu tika pārrunāti drošības un stabilitātes jautājumi Balkānu reģionā un reformu gaita ceļā uz Bulgārijas dalību ES. Vizītes ietvaros tika atklāts Bulgārijas goda konsulāts Rīgā. Čehijas Republika - Latvijas un Čehijas attiecības ir labas un vispusīgi attīstītas. Divpusējie kontakti aptver daudzveidīgu nozaru spektru. Īpaši aktīva sadarbība izveidojusies kultūras un aizsardzības jomās. Partnerība ES un NATO ietvaros iezīmē jaunus akcentus abu valstu attiecībās. 5. maijā darba vizītē Latvijā uzturējās Čehijas Ministru prezidents Jirži Paroubeks (Jiří Paroubek). Vizītes ietvaros Jirži Paroubeks tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. Starp galvenajām sarunu tēmām bija ES aktualitātes un gatavošanās NATO samitam 2006. gada novembrī Rīgā. 8.-9. oktobrī darba vizītē Čehijā uzturējās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas piedalījās fonda „Forum 2000” rīkotajā konferencē “The Dilemmas of Global Co-Existence” un tikās ar Čehijas bijušo prezidentu Vaclavu Havelu (Vaclav Havel). Gaidāmā Rīgas NATO samita kontekstā puses pārrunāja NATO transformācijas jautājumus un mūsdienu draudu novēršanas aspektus. Dānijas Karaliste - Latvijas un Dānijas attiecības ir ļoti labas, un tās balstās uz kopīgām interesēm garantēt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un kopīgu mērķi veidot vienotu, politiski un ekonomiski stabilu Eiropu. Savstarpējo ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu dalība Eiropas Savienībā un NATO, kas paver iespējas plašākiem kontaktiem visdažādākajos sadarbības līmeņos. 23.-25. augustā notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Dānijā. Vizītes ietvaros Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Dānijas kroņprinci Frederiku, parlamenta priekšsēdētāju Kristianu Mejdālu (Christian Mejdahl), premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen) un Kopenhāgenas lordmēri Ritu Bjeregordi (Ritt Bjerregaard). Vizītes laikā Vaira Vīķe-Freiberga uzstājās Dānijas Ārpolitikas biedrībā ar lekciju „Latvija un Dānija – perspektīvas Eiropas partnerībai globalizētā vidē”, piedalījās Dānijas Rūpniecības konfederācijas biznesa foruma atklāšanā, atklāja Latvijas ordeņu un apbalvojumu izstādi Amalienborgas pils muzejā un fotogrāfiju izstādi „Rīga-Kopenhāgena-Rīga. Lidojums laikā un telpā” Kopenhāgenas pilsētas muzejā. Vizītes noslēgumā Vaira Vīķe-Freiberga viesojās Bornholmā, kur tika iepazīstināta ar Bornholmas projektu, kura ietvaros sadarbojas Baltijas jūras valstu, Norvēģijas, Lielbritānijas u.c. valstu robežsardzes un muitas dienesti, lai cīnītos pret kontrabandas pārvadājumiem Baltijas jūrā. Īslandes Republika - Latvijas un Īslandes divpusējās attiecības ir ļoti labas. Abu valstu sadarbība balstās uz reģionālo piederību, kopīgu vērtību izpratni un interesēm Eiropas ekonomiskās un politiskās integrācijas, kā arī drošības jautājumos.

8. jūnijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis piedalījās Baltijas jūras valstu padomes samitā Reikjavīkā. Samita ietvaros 11 Baltijas jūras valstu, Īslandes un Norvēģijas premjerministri pārrunāja Baltijas jūras reģiona attīstību, analizējot straujo ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, enerģētikas jautājumus un ar globalizāciju saistītos izaicinājumus. Norvēģijas Karaliste - Latvijas un Norvēģijas divpusējā sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā, kā arī nozīmīgs ir Norvēģijas atbalsts Latvijas reģionu harmoniskai attīstībai, kas ir veicinājis jaunu augstākās izglītības iespēju pieejamību Latvijas reģionos.

15.-17. maijā notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Norvēģijā. Vizītes ietvaros Ingrīda Ūdre tikās ar Norvēģijas karali Haraldu, parlamenta priekšsēdētāju Tūrbjornu Jāglandu (Thorbjorn Jagland) un ārlietu ministru Jūnasu Gāri Stēri (Jonas Gahr Støre), kā arī piedalījās Norvēģijas nacionālās dienas svinīgajos pasākumos. 5.decembrī LR Finanšu ministrija izsludināja pirmo Norvēģijas valdības un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumentu projektu konkursu.

29

Polijas Republika - Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Visaktīvākā sadarbība ir aizsardzības, iekšlietu, reģionālās attīstības, pašvaldību, kā arī izglītības un kultūras jomās.

29. martā Polijas Ministru prezidents Kazimežs Marcinkevičs (Kazimierz Marcinkiewicz) darba vizītē apmeklēja Latviju. Vizītes laikā Latvijas un Polijas premjerministri parakstīja divus starpvaldību līgumus – Par sadarbību kultūrā un izglītībā, kā arī Par tādu personu nodošanu un pieņemšanu, kas valstī uzturas nelikumīgi. 2. maijā darba vizītē Latvijā ieradās Polijas Senāta maršals Bogdans Borusevičs (Bogdan Borusewicz). Amatpersonas apsprieda Baltijas jūras reģiona enerģētiskās drošības jautājumus. 4.-5. maijā Viļņā notiekošā Baltijas un Melnās jūras valstu vadītāju foruma ietvaros Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Polijas prezidentu Lehu Kačiņski (Lech Kaczyński). 16. novembrī notika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Polijā. Rumānija - Latvijas un Rumānijas attiecības ir labas, un to attīstībā ir vērojama pozitīva dinamika. Latvijai un Rumānijai ir kopīgi ārpolitisko interešu saskares punkti Eiropas drošības un stabilitātes sekmēšanā. Sekmīgi norisinās abu valstu sadarbība NATO ietvaros, kā arī atbalstot Rumānijas pievienošanos ES.

4. maijā Viļņā notika Baltijas un Melnās jūras reģiona valstu līderu samits, kura ietvaros notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Rumānijas prezidentu Trajānu Basesku (Traian Basescu). 28. septembrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Rumānijas prezidentu Trajānu Basesku 11. Frankofonijas samita ietvaros Bukarestē. Puses pārrunāja abu valstu sadarbību militārajā jomā, Rīgā gaidāmo NATO samitu un ANO reformu jautājumus. Slovākijas Republika - Latvijas un Slovākijas attiecības ir labas. Partnerība ES un NATO veido abu valstu attiecībās jaunus aspektus, tajā pašā laikā abu valstu kontakti nezaudē divpusējām attiecībām raksturīgo intensitāti un nozīmību. Latvijai ar Slovākiju izveidojusies laba sadarbība aizsardzības, iekšlietu, kultūras un citās jomās. 18. maijā notika Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā, kuras ietvaros Ivans Gašparovičs tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. 6.-8. jūlijā valsts vizītē Slovākijā uzturējās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Slovākijas prezidentu Ivanu Gašparoviču un Ministru prezidentu Robertu Fico (Robert Fico). 29. novembrī NATO samita ietvaros Rīgā notika ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Slovākijas ārlietu ministru Jānu Kubišu (Ján Kubiš). Abi ministri vienojās par ciešu Baltijas un Višegrādas valstu sadarbību ceļā uz bezvīzu režīmu ar ASV.

Somijas Republika - Latvijas un Somijas sadarbība ir intensīva: notiek regulārs valsts augstāko amatpersonu dialogs un sekmīga praktiskā sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Somijas politiskais un praktiskais atbalsts demokratizācijas un ES paplašināšanās procesiem veicināja sadarbības ar Latviju izveidošanu un nostiprināšanu tādās jomās kā iekšlietas, tieslietas, aizsardzība, vides jautājumi, reģionālā attīstība, sabiedrības integrācija.

2006. gadā starp Latvijas un Somijas augstākajām valsts amatpersonām notika regulāra vizīšu apmaiņa. 16. janvārī darba vizītē Latvijā uzturējās Somijas ES lietu un ārējās tirdzniecības ministre Mari Kiviniemi (Mari Kiviniemi). Vizītes ietvaros notika tikšanās ar ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku. Puses pārrunāja Somijas ES prezidentūras aktualitātes un enerģētikas jautājumus. 11. aprīlī notika Somijas ārlietu ministra Erki Tuomioja (Erkki Tuomioja) darba vizīte Latvijā. 24.-26. aprīlī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devās valsts vizītē uz Somiju. Vizītes ietvaros Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu (Tarja Halonen) un nolasīja lekciju Helsinku universitātē. 9. jūnijā Valkā ārlietu ministrs Dr. Artis Pabriks tikās ar Somijas ārlietu ministru Erki Tuomioju. 7. augustā notika ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika neformālā vizīte Somijā. 29.-30. augustā oficiālā vizītē Latvijā uzturējās Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens (Paavo Lipponen). Šveices Konfederācija - Latvijas un Šveices attiecības ir ļoti labas. Abas valstis vieno kopēja ieinteresētība sekmēt drošību, stabilitāti un labklājību Eiropā, kā arī vēlme izvērst divpusējo

30

sadarbību plašākā jomu spektrā. Notiek aktīva sadarbība aizsardzības, ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Izveidojušies labi kontakti starp Latvijas pašvaldībām un Šveices kantoniem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

25.-27. janvārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, Šveicē. 12. jūnijā Rīgā notiekošās konferences „Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas – iekļaujošai sabiedrībai” ietvaros Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Leienbergeru (Moritz Leunberger).

Ungārijas Republika - Latvijas un Ungārijas attiecības ir labas. Izveidojies abpusēji ieinteresēts dialogs aizsardzības, iekšlietu, tieslietu, kultūras un izglītības jomās. Latvijas un Ungārijas sadarbības saturs pilnveidojas atbilstoši tām iespējām, ko paver dalība ES un NATO. 5.-6. septembrī valsts vizītē Latvijā uzturējās Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms (László Sólyom). 22.-23. oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Budapeštā piedalījās Ungārijas 1956. gada revolūcijas 50. gadadienas atceres pasākumos. Zviedrijas Karaliste - Latvijas un Zviedrijas sadarbība ir intensīva: regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, aktīva sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Ļoti plaši un daudzveidīgi ir Latvijas un Zviedrijas sakari kultūrā un izglītībā. 15. maijā VLĀAP ietvaros notika ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministru Janu Eliasonu (Jan Eliasson). 17. maijā vizītē Latvijā uzturējās Zviedrijas karaliene Silvija. Vizītes ietvaros karaliene Silvija tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un piedalījās izglītības centra „Dzīvotprieks” 10. gadskārtas svinībās. 21. augustā vizītē Latvijā ieradās Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Bjorns von Sidovs (Björn von Sydow). Zviedrijas delegācija piedalījās Saeimas organizētajās svinībās par godu Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 15. gadskārtai. 15. novembrī darba vizītē uz Zviedriju devās Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Vizītes ietvaros Aigars Kalvītis ieradās audiencē pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un tikās ar Zviedrijas Ministru prezidentu Fredriku Reinfeldu (Fredrik Reinfeldt). Tika pārrunāti divpusējie sadarbības projekti un ES paplašināšanās aktualitātes.

4. ES vienotības stiprināšana un kokurētspējas palielināšana

Sabiedrības informēšanas pasākumi 2006. gada laikā Ārlietu ministrija turpināja organizēt un dažādu amatpersonu līmenī iesaistīties sabiedrības informēšanas pasākumos par iespējām līdzdarboties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā.

Ārlietu ministrs piedalījās 2006. gada 9. maija Eiropas Nedēļas ietvaros notiekošajā konferencē “Piedalies lēmumu pieņemšanā no pašvaldības līdz Eiropai! Kā un kāpēc?”. Nevalstisko organizāciju iesaistes nepieciešamība tika uzsvērta arī vairākos semināros, lekcijās un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Kā nozīmīgākie pasākumi minama dalība 2006. gada 20. aprīļa konferencē “Latvijas NVO sadarbība – tilts uz Eiropas Savienību, dalība 2006. gada 12. jūlijā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētajā konferencē “ES pārredzamības iniciatīva” un 2006. gada 6. decembrī notikusī diskusijā par NVO iesaisti Latvijas nacionālo pozīciju veidošanā, kas publicēta portālā politika.lv. No 2006. gada janvāra plašākai sabiedrībai Ārlietu ministrijas mājas lapā ir pieejama informācija par visiem jaunajiem ES likumdošanas priekšlikumiem (http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3863/). Ar mājas lapas starpniecību ir iespējams piekļūt dokumentiem un noskaidrot par katru iniciatīvu atbildīgo iestādi un līdzatbildīgās institūcijas. Šis jaunievedums būtiski atvieglo NVO darbu, kas vēlas sekot līdzi ES aktualitātēm un iespējami agrīnā stadijā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.

31

2006. gadā tika turpināta prakse publicēt Ārlietu ministrijas mājas lapā Vecāko amatpersonu sanāksmes ES jautājumos (VAS) darba kārtības un protokolus (http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3863/sanaksme/protokoli-2006/). VAS iknedēļas sanāksmēs izskata visus aktuālos ES darba kārtības jautājumus, līdz ar to interesentiem ir nodrošināta iespēja sekot līdzi Latvijas viedokļa formulēšanai, kā arī intereses gadījumā iesaistīties un paust savu viedokli vai nu atbildīgajai iestādei, vai VAS sanāksmē. Par 2007. gada 1. pusgada galveno komunikācijas tēmu ES tika pasludināta Romas līgumu 50. gadadienas atzīmēšana, tāpēc 2006. gada otrajā pusē tika uzsākts darbs pie Latvijas dalības nodrošināšanas ES līmeņa pasākumos un uzsākta svinīgo pasākumu plānošana Latvijā.

2006. gada novembrī tika izstrādāts plāns Ārlietu ministrijas iesaistei Romas līgumu 50. gadadienas atzīmēšanā. Plānojot savu dalību dažādu aktivitāšu organizēšanā un atbalstīšanā, Ārlietu ministrija cieši sadarbojās ar ES informācijas aģentūru, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru “Eurodesk”, Eiropas Kustību Latvijā un Klubu “Māja”.

2006. gada pusē Ārlietu ministrija iesaistījās ES informācijas aģentūras veidotā Rīcības plāna “Pamatnostādņu komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2007. – 2011. gadam” sagatavošanā. Plāna tika iestrādātas Ārlietu ministrijas pārziņā esošās komunikatīvās tēmas par ES (ES aktualitātes, darbs ES institūcijās, ES paplašināšanās, ES budžeta reforma, Līgums par konstitūciju Eiropai, sociālo partneru un NVO iesaiste ES lēmumu pieņemšanas procesā). Plāns paredz konkrētus pasākumus un sasniedzamus rezultātus par katru no nosauktajām tēmām.

Ierēdņu kapacitātes celšana

2006. gada 9. maijā noslēdzas Ārlietu ministrijas un Ziemeļu Ministru padomes kopīgais projekts Rokasgrāmata par ES lēmumu pieņemšanas procedūrām un praktiskas vadlīnijas dalībai ES (2004. gada oktobris – 2006. gada maijs). Projekts bija vērsts uz ierēdņu administratīvās kapacitātes stiprināšanu ES jautājumos, ņemot vērā Somijas, Zviedrijas un Dānijas pieredzi, un tā rezultātā ir izdota Rokasgrāmata praktiskam darbam ar ES jautājumiem. Rokasgrāmata izdota papīra formātā 300 eksemplāros, kas nogādāti valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un ES informācijas punktiem visā Latvijā. Rokasgrāmata ir pieejama arī elektroniski Ārlietu ministrijas mājas lapā un tiek regulāri atjaunota5. Projekta īstenošanas gaitā ir izveidots ES lietu ekspertu kontaktu tīkls starp Latvijas un Ziemeļvalstu valsts pārvaldē strādājošajiem. Tas ir noderīgs instruments viedokļu apmaiņai par ES jautājumiem un tālākās sadarbības attīstīšanai. Ārlietu ministrija turpināja sadarbību ar Valsts administrācijas skolu, un tika turpināta lekciju kursa "Nacionālo interešu definēšana un pārstāvēšana ES institūcijās. Acquis piemērošana" lasīšana valsts pārvaldē strādājošajiem. Kursa ietvaros 2006. gada laikā savas zināšanas par ES lēmumu pieņemšanas procesu papildināja apmēram 70 valsts pārvaldē strādājošo. 2006. gada beigās tika uzsākta jauna kursa valsts pārvaldē strādājošajiem sagatavošana par sarunu vešanu procesu ES. Kurss domāts tiem, kas ikdienā pārstāv Latvijas intereses ES Padomes darba grupās u.c. ES sanāksmēs. Kursa pasniegšana tika uzsākta 2007. gadā. 2006. gada 21. – 22. jūnijā pirmo reizi tika organizētas mācības Latvijas vēstniecību diplomātiem, kas strādā ar ES jautājumiem. Mācību ietvaros tika sniegta informācija par Latvijas nostāju svarīgākajos ES dienaskārtības jautājumos, pārrunāta nākamās ES prezidentūras darba programma, kā arī sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošana starp Latvijas viedokļa sagatavošanā un paušanā iesaistītajām institūcijām.

5 Skat. http://www.am.gov.lv/data/file/l/ES/rokasgramata_final_2007.pdf

32

Latviešu valodas kā ES oficiālās valodas stiprināšana Ārlietu ministrija sadarbībā ar Tulkošanas un terminoloģijas centru 2006. gadā ir turpinājusi aktīvi strādāt pie ES dokumentu tulkojumu latviešu valodā kvalitātes uzlabošanas. Jautājums ir ticis uzturēts dienas kārtībā gan politiskajā, gan ekspertu līmenī. Ir nodibināti un tiek regulāri uzturēti kontakti ar atbildīgajām amatpersonām ES institūcijās. Šāda veida praktiska sadarbība veicina Latvijas un ES institūciju tulkošanas speciālistu savstarpējos kontaktus, paaugstinot latviešu valodā tulkoto dokumentu kvalitāti un mazinot paralēlās terminoloģijas veidošanās risku nacionālā un ES līmenī.

Latvijas integrācijas pieredzes ES nodošana

2006. gada otrajā pusē tika sagatavots Latvijas ES integrācijas pieredzes apkopojums. Tas ir pieejams Ārlietu ministrijā un ir noderīgs uzziņu avots gan valstīm, kas vēlas iestāties ES, gan ES integrācijas procesa pētniekiem. Līgums par Konstitūciju Eiropai /Eiropas nākotne 2006.gadā turpinājās 2005.gada 16.-17.jūnija Eiropadomes noteiktais “pārdomu periods”. Tā ietvaros notika diskusijas ar sabiedrību par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem, t.sk. par Eiropas nākotnes attīstību. Šo diskusiju mērķis bija uzklausīt iedzīvotāju bažas, kā arī skaidrot ES darbību, lai tādējādi tuvinātu ES iedzīvotājiem un sekmētu uzticēšanos ES. 2006. gada 27.-28. maijā notika neformāla ES ārlietu ministru tikšanās Austrijā par Eiropas nākotni. Tās laikā ministri vienojās, ka nepieciešamas ne tikai diskusijas, bet arī darbs pie konkrētu projektu īstenošanas, lai padarītu iedzīvotājiem redzamākus ES praktiskos sasniegumus. 2006. gada 15.–16. jūnija Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji vienojās par t.s. "two-track" pieeju. Tā paredzēja, ka, kamēr Līguma par Konstitūciju Eiropai (Konstitucionālā līguma) nākotne ir neskaidra, tiek turpināts darbs pie konkrētu, sabiedrībai svarīgu projektu īstenošanas, izmantojot esošo līgumu dotās iespējas. Vienlaicīgi nākamajām ES prezidentūrām tika uzdots veikt konsultācijas ar ES dalībvalstīm par Konstitucionālā līguma nākotni. Saistībā ar Romas līguma noslēgšanas 50. gadskārtu, ES dalībvalstis vienojās par politiskas deklarācijas pieņemšanu 2007.gadā, kurā būtu noteiktas Eiropas kopējās vērtības un mērķi, kā arī apņemšanās tos īstenot. Somijas ES prezidentūras laikā 2006.gada 2.pusē notika neformālas konsultācijas ar visām ES dalībvalstīm par Konstitucionālā līguma nākotni. 2006. gada 19. oktobrī notika prezidentūras un Latvijas konsultācijas. Latvija Konstitucionālo līgumu ir ratificējusi, līdz ar to uzsver, ka tas ir labākais iespējamais kompromiss un nebūtu pieļaujama atsevišķu tā elementu ieviešana, kamēr nav skaidrības par Konstitucionālā līguma nākotni. Tāpat Latvija atbalsta ideju par ES praktiskās darbības uzlabošanu, strādājot pie konkrētu projektu īstenošanas (piemēram, ciešāka dalībvalstu sadarbība konsulārajos jautājumos, ES enerģētikas politika, likumdošanas vienkāršošana) un tā veicinot iedzīvotāju uzticību ES. “Pārdomu perioda” ietvaros notiekošās diskusijas deva būtisku ieguldījumu Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma “Latvijas dalība ES – pamatprincipi, mērķi, prioritātes un darbība 2007.-2013.” sagatavošanā. LR Ministru kabinetā tas tika apstiprināts 2006. gada 6. novembrī.

Apvienotā Karaliste - Latvijas Republikas un Apvienotās Karalistes vēsturiski labās attiecības 2006. gadā bija īpaši intensīvas augsta līmeņa vizīšu apmaiņas ziņā, tādā veidā apliecinot divpusējo attiecību briedumu un abu valstu kopīgās intereses. 9.-13. jūlijs

33

Valsts prezidentes Vairas Vīķe-Freibergas vizīte Apvienotajā Karalistē valdības īpašā viesa statusā.

26.-27. oktobris Velsas Pirmā ministra Rodri Morgana (Rhodri Morgan) vizīte Latvijas Republikā. 18.-19. oktobris Karalienes Elizabetes II (Elizabeth II) valsts vizīte Latvijas Republikā. 18.-19. oktobris Apvienotās Karalistes ārlietu ministres Mārgaretas Beketas (Margaret Beckett) vizīte Latvijas Republikā. 28.-29. novembris Apvienotās Karalistes premjerministra Tonija Blēra (Tony Blair) un Eiropas lietu ministra Džefa Hūna (Geoff Hoon) vizīte Latvijas Republikā NATO galotņu sanāksmes ietvaros Rīgā. Austrijas Republika - Starp Latvijas Republiku un Austrijas Republiku pastāv tradicionāli laba sadarbība, izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Veiksmīga divpusējā sadarbība Latvijas Republikai un Austrijas Republikai ir ekonomikas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā. Esam ieinteresēti mērķtiecīgi turpināt un padziļināt divpusējo sadarbību ar Austrijas federālajām zemēm. 16.-17. janvāris LR ekonomikas ministra Artura Krišjāņa Kariņa darba vizīte Austrijas Republikā. 28. janvāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Austrijas Republikā. 26. maijs Priekšarlbergas (Vorarlberg) federālās zemes parlamenta priekšsēdētāja Gebharda Haldera (Gebhard Halder) vizīte Latvijas Republikā. 30.-31. maijs Augšaustrijas (Oberösterreich) federālās zemes Ministru prezidenta Dr. Jozefa Pīringera (Dr. Josef Pühringer) vizīte Latvijas Republikā. 21.-25. jūlijs Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā, saņemot Mazo valstu balvu (Kleinstaatenpreis) Herberta Batlinera Eiropas Institūtā. Beļģijas Karaliste - Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes divpusējās attiecības ir labas. Izveidojies aktīvs politiskais dialogs un abu valstu ekonomiskajām attiecībām ir pieaugoša tendence. Kopš 2006. gada 5. aprīļa Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijas Karalistē ir Raimonds Jansons. Īpaši aktīva sadarbība Latvijai izveidojusies ar Beļģijas reģioniem – Flandriju un Valoniju. 2006. gada 9. maijā Rīgā notika Kopīgā Flandrijas un Latvijas komisijas sēde, kuras laikā tika parakstīta Flandrijas valdības un Latvijas Republikas valdības sadarbības programma 2006. – 2008. gadam.

5. aprīlis

Jaunais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Beļģijas Karalistē Raimonds Jansons iesniedz akreditācijas vēstuli Beļģu karalim Albertam II (Albert II).

6. jūnijs

Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Ferhofstadta (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijas Republikā.

34

8. augusts

LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes konsultācijas ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas Direktoru padomes priekšsēdētājs Janu K.F. Graulsu (Jan K.F. Grauls) Rīgā.

2. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Beļģijas Karalistē, saņemot Ljēžas Universitātes Goda doktora titulu.

Francijas Republika - Latvijas Republikas un Francijas Republikas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan ES un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs, notiek tikšanās ārlietu ministru un Ārlietu ministriju ekspertu līmenī. Kopš 2006. gada 31. janvāra Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ir Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel). 2006. gadā norisinājās intensīva gatavošanās Latvijas festivāla “Pārsteidzošā Latvija” Francijā 2005. gadā atbildes festivālam "Francijas pavasaris" Latvijas Republikā 2007. gadā. Lēmums par tā organizēšanu tika pieņemts 2005. gada 7. novembrī Parīzē Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka (Jacques Chirac) tikšanās laikā. 12.-23. janvāris Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Mišela Fušē (Michel Foucher) atvadu vizīte. 22. janvāris-15. februāris Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Andrē Žana Liburela (André-Jean Libourel) akreditācijas vizīte. 29.-30. marts Francijas Republikas Eiropas lietu ministres Katrīnas Kolonā (Catherine Colonna) vizīte Latvijas Republikā. 19. aprīlis Parakstīts nodomu protokols par festivālu "Francijas pavasaris" Latvijā 2007. gadā, kas ir atbildes solis 2005. gadā Francijā notikušajam festivālam "Pārsteidzošā Latvija". No Latvijas puses to parakstīja ārlietu ministrs Dr. Artis Pabriks un kultūras ministre Helēna Demakova. 21. aprīlis Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Francijas Republikas Bordo pilsētas mēra Īga Martēna (Hugues Martin) tikšanās Rīgā. 11.-12. maijs LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes politiskās konsultācijas Francijas Republikā un dalība festivāla “Francijas pavasaris” pirmajā Latvijas-Francijas koordinācijas komitejas sēdē. 12. maijs Nodomu protokola pielikuma par festivāla “Francijas pavasaris” sagatavošanu un īstenošanu Latvijā 2007. gadā parakstīšana Parīzē. No Latvijas puses to paraksta Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, Latvijas Koncertdirekcijas direktors Guntars Ķirsis. 4. oktobris LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Normunda Popena dalība festivāla “Francijas pavasaris” otrajā Latvijas-Francijas koordinācijas komitejas sēdē Rīgā. 28.-29. novembris

35

Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka (Jacques Chirac), ārlietu ministra Filipa Dusta Blazī (Philippe Douste-Blazy), aizsardzības ministres Mišelas Allio Marī (Michèle Alliot-Marie) vizīte Latvijas Republikā NATO galotņu sanāksmes ietvaros Rīgā.

Grieķijas Republika - Latvijas Republikas un Grieķijas Republikas attiecības ir labas. Abpusēju ieinteresētību paplašināt divpusējo sadarbību ir veicinājusi Latvijas Republikas un Grieķijas Republikas dalība ES un NATO. Latvijas Republiku un Grieķijas Republiku vieno tradicionāla sadarbība kultūras jomā. Līdz ar Latvijas Republikas iestāšanos ES ir paplašinājusies sadarbība starp abu valstu mācību iestādēm. 10.-11. septembris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Grieķijas Republikas Ministru prezidentu Konstantinos Karamanlis ASEM 6 samita laikā Helsinkos. Itālijas Republika - Latvijas Republikas un Itālijas Republikas divpusējās attiecības ir labas, notiek aktīvs politiskais un kultūras dialogs. Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai nepieciešama Konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ratifikācija Itālijas Republikas parlamentā. 5.-6. aprīlis LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Astras Kurmes politiskās konsultācijas ar Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. 20. septembris Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Astras Kurmes akreditācija Itālijas Republikā. Īrijas Republika - Latvijas Republikas un Īrijas Republikas attiecības ir labas, izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs, kurš intensificējies pēc Īrijas Republikas vēstniecības atvēršanas Rīgā 2005. gadā. Aktīva sadarbība norisinās ekspertu līmenī. Dienaskārtībā lielu lomu ieņem ar latviešu kopienu Īrijas Republikā saistītie jautājumi - integrācija, bērnu izglītība, konsulārā sadarbība, u.c. 20. janvāris Īrijas Republikas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) darba vizīte Latvijas Republikā. 8. marts LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Astras Kurmes konsultācijas par ES jautājumiem Īrijas Republikas Ārlietu ministrijā un premjerministra birojā. 28. aprīlis Īrijas premjerministra biroja ģenerālsekretāra vietnieka Eiropas un starptautisko attiecību jautājumos Eoina Olīrija (Eoin O` Leary) darba vizīte Latvijas Republikā. Kipras Republika - Latvijas Republikas un Kipras Republikas attiecības ir labas. Līdz ar abu valstu iestāšanos Eiropas Savienībā vērojama ekonomiskās sadarbības aktivizēšanās. 27. jūnijs Kipras Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Pavlos Anastasiades akreditācija Latvijas Republikā ar rezidenci Stokholmā, Zviedrijā. 25. oktobris Kipras Republikas Ārlietu ministrijas Kipras jautājuma un Kipras ES lietu departamenta direktores Erato Kozakou-Marcoullis vizīte Rīgā. Luksemburgas Lielhercogiste - Starp Latvijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti izveidojušās labas attiecības. Savstarpējo ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības iespējas ES un NATO ietvaros. Šobrīd starp abām

36

valstīm notiek regulārs politiskais dialogs, vizīšu apmaiņas, kā arī politiskās konsultācijas. Kopš 2006. gada 12. oktobra Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luksemburgas Lielhercogistē ir Raimonds Jansons ar rezidenci Briselē, Beļģijā.

13. jūnijs LR Ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Luksemburgas Lielhercogistē. 12. oktobris Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Raimonds Jansons iesniedz akreditācijas vēstuli Luksemburgas lielhercogam Anrī (Henri), kļūstot par nerezidējošo vēstnieku Luksemburgas Lielhercogistē. 5.-7. decembris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Luksemburgas Lielhercogistē. Maltas Republika - Latvijas Republikas un Maltas Republikas attiecības ir labas. Latvijas Republika ir ieinteresēta intensificēt politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, kā arī veidot ciešākus tūrisma un kultūras kontaktus. 18.-20. jūnijs Maltas Valsts prezidenta Dr. Edvarda Feneha-Adami (Dr Edward Fenech-Adami) valsts vizīte Latvijas Republikā. 3.-4. septembris Maltas Republikas ārlietu ministra Dr. Maikla Frendo (Dr Michael Frendo) darba vizīte Latvijas Republikā. 23. novembris Latvijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Astras Kurmes akreditācija Maltas Republikā (rezidē Romā). 8.-9. decembris LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes dalība ES dalībvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru sanāksmē Maltas Republikā. 12.-13. decembris LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Maltas Republikā.

Nīderlandes Karaliste - Starp Latvijas Republiku un Nīderlandes Karalisti izveidojušās labas attiecības. Ieinteresētību attīstīt divpusējo sadarbību veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības iespējas ES un NATO ietvaros, Nīderlandes Karalistei esot abu šo organizāciju dibinātājvalstu vidū. Norisinās aktīvs politiskais un ekonomiskais dialogs. 2006. gada 22. - 24. maijā - Nīderlandes karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijas Republikā. Nodibināti plaši kontakti pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī. 16.-19. februāris LR Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Hāgā. 18. maijs LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Maijas Manikas vizīte Hāgā. 22.-24. maijs Nīderlandes karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijas Republikā. 22. maijs

37

LR Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārlietu ministru Dr. Bernardu (Benu) Rūdolfu Botu (Dr Bernard (Ben) Rudolf Bot) Rīgā Nīderlandes karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizītes ietvaros. 21. augusts Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa V. Veisglāsa (Frans W. Weisglas) vizīte Latvijas Republikā. 7. novembris LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes konsultācijas ar Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Dr. Filipu de Hīru (Dr Philip de Heer) Rīgā. Portugāles Republika - Latvijas Republikas un Portugāles Republikas attiecības ir labas. Politiskais dialogs starp abām valstīm ir ievērojami intensificējies Latvijas Republikas integrācijas Eiropas Savienības un NATO procesa kontekstā. Abu valstu sadarbība ES ietvaros turpinās attīstīties plānotās Portugāles prezidentūras ES laikā 2007. gada otrajā pusē. Labas sadarbības iespējas pastāv izglītībā un zinātnē, kultūrā un ekonomikā. 24. - 27. janvāris LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Portugāles Republikā. 19. - 20. aprīlis Politiskās konsultācijas Rīgā ar Portugāles Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eiropas lietās Fernando d’Oliveiru Nevešu (Fernando d’Oliveira Neves). 28. - 29. novembris Portugāles Republikas premjerministra Žozē Sokrateša (José Sócrates) tikšanās ar LR Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti NATO galotņu sanāksmes ietvaros Rīgā. Slovēnijas Republika - Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas, kā divu nelielu ES dalībvalstu, divpusējās attiecības ir labas. Norisinās aktīvs politiskais dialogs, intensificējas praktiskā sadarbība. Latvijas Republikai un Slovēnijas Republikai kā partneriem ir kopīgas intereses ES un NATO. 22.-25. jūlijs LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālā vizīte Slovēnijas Republikā. 22. marts Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Aivara Grozas akreditācija Slovēnijas Republikā (rezidē Vīnē). 31. oktobris Slovēnijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Vojislava Šuca (Vojislav Šuc) (rezidē Stokholmā) akreditācija. Spānijas Karaliste - Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes attiecības ir labas. Politiskais dialogs starp abām valstīm ir intensificējies Latvijas Republikas integrācijas Eiropas Savienībā un NATO kontekstā. Notiek aktīva sadarbība kultūras, izglītības un tūrisma jomās. Latvijas Republika ir ieinteresēta padziļināt ekonomisko sadarbību ar Spānijas Karalisti. Kopš Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pieaugusi spāņu interese par Latvijas Republiku kā potenciālo biznesa partneri. 22. - 25. jūlijs LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Spānijas Karalistē. 28.- 29. novembris Spānijas Karalistes Ministru prezidenta Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero (José Luis Rodríguez Zapatero) tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu NATO samita ietvaros Rīgā.

38

Vācijas Federatīvā Republika - Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība starp dažādām institūcijām. Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu. 28. marts LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Dr. Angelu Merkeli (Dr. Angela Merkel) Berlīnē. 11.-12. aprīlis Vācijas Federālās Ārlietu ministrijas Eiropas lietu valsts ministra Gintera Glozera (Günter Gloser) darba vizīte Latvijas Republikā. 9. jūnijs Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Vācijas federālās zemes Hesenes Ministru prezidentu Dr. Rolandu Kohu (Dr. Roland Koch) Frankfurtē pie Mainas. 1.– 3. septembris LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Hamburgā „Rīgas dienu“ ietvaros. 22.-23. septembris LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša dalība Starptautiskajā Bertelsmana (Bertelsmann) forumā Berlīnē. 2. novembris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Frankfurtē pie Mainas, saņemot Valtera Halšteina (Walter Hallstein) balvu. 28.-29. novembris Vācijas Federālās kancleres Dr. Angelas Merkeles, ārlietu ministra Dr. Franka-Valtera Šteinmeiera (Dr. Frank-Walter Steinmeier) un aizsardzības ministra Dr. Franca Jozefa Junga (Dr. Franz Josef Jung) vizīte Latvijas Republikā NATO galotņu sanāksmes ietvaros Rīgā. Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Dr. Angelu Merkeli NATO galotņu sanāksmes ietvaros Rīgā. Daudzpusējās tikšanās 3. februāris LR ārlietu ministra Arta Pabrika dalība 9. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru politiskajās konsultācijās (3+1) Berlīnē. 4.-5. februāris Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība neoficiālajā ES prezidentu sanāksmē Drēzdenē. 22. februāris Ārlietu ministrijas ES Departamenta direktora Normunda Popena dalība Baltijas valstu, Francijas un Polijas ES direktoru tikšanās Viļņā. 21. augusts Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Normunda Popena dalība Baltijas valstu un Vācijas ES direktoru konsultācijās (3+1) Berlīnē. Dialogs ar sabiedrību par Latvijas dalību ES

39

2006. gada aprīlī un maijā notika Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma „Latvijas dalība ES – pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013.” sabiedriskās apspriešanas process, kura ietvaros Ārlietu ministrija kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību organizēja vairākas reģionālās diskusijas – Rēzeknē (12. aprīlī), Talsos (19. aprīlī), Jelgavā (11. maijā). Atsevišķa diskusija tika organizēta ar NVO un sociāliem partneriem Rīgā (21. aprīlī). Sabiedriskās apspriešanas pasākumus noslēdza diskusija Valmierā 30. maijā. 6. novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Tajā ir noformulēti Latvijai veicamie uzdevumi Eiropas Savienības ietvaros, lai sekmētu nacionālā līmenī definēto prioritāšu īstenošanu. Dokumentā sniegts skaidrojums par Latvijai pieejamiem un izmantojamiem ES instrumentiem attiecīgajā jomā. Tas sniedz pārskatu par kompetenču sadalījumu, t.i., izskaidro, kuri jautājumi galvenokārt risināmi nacionālā līmenī un, kuri savukārt ES ietvaros. Izstrādātais dokuments paredzēts kā vadlīnijas visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem. Eiropas Savienības paplašināšanās

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2006.gada novembrī sagatavoto ziņojumu, 2006.gada decembrī ES dalībvalstis Eiropadomē vienojās par tālāku ES paplašināšanās stratēģiju, kas apstiprina nepieciešamību turpināt paplašināšanās procesu, vienlaicīgi nodrošinot valstu labāku gatavību dalībai ES un arī pašas ES gatavību jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Stratēģijā tiek uzsvērta individuālā pieeja un nepieciešamība nodrošināt potenciālās dalībvalsts pilnīgāku atbilstību ES kritērijiem, ieviešot kritēriju izpildes novērtēšanu visos pievienošanās ES sarunu posmos. Eiropas Komisija tiek aicināta izvērtēt katras paplašināšanās ietekmi uz galvenajām ES darbības jomām, lai ES varētu turpināt veiksmīgi attīstīties, lai būtu nodrošināts institucionālais un finansiālais ietvars. Latvija atbalsta tālāku Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos Dienvidaustrumu Eiropā un ir gatava šīm valstīm palīdzēt to ceļā uz dalību ES. Pievienošanās sarunās ar Horvātiju 2006.gadā tika atvērtas un provizoriski slēgtas divas sadaļas - 25.sadaļa Zinātne un pētniecība (12.jūnijā) un 26.sadaļa Izglītība un kultūra (11.decembrī). 2006.gada 21.decembrī sarunas tika uzsāktas vēl trijās sadaļās – 17.sadaļa Ekonomiskā un monetārā politika, 20.sadaļa Uzņēmumu un rūpniecības politika un 29.sadaļa Muitas savienība. 2006.gadā Ministru kabinetā apstiprinātas Latvijas nacionālās pozīcijas par Horvātijas likumdošanas caurskatīšanas rezultātiem 14 sarunu sadaļās. Sarunās ar Turciju 2006.gadā tika atvērta un provizoriski slēgta viena sarunu sadaļa - 25.sadaļa Zinātne un pētniecība (12.jūnijā). 2006.gada 11.decembrī Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome pieņēma lēmumu pievienošanās sarunās ar Turciju neatvērt astoņas sarunu sadaļas un neaizvērt nevienu sarunu sadaļu, kamēr Turcija nebūs īstenojusi savas saistības ieviest ES – Turcijas Asociācijas (Ankaras) līguma papildprotokolu, attiecinot līguma darbību uz 10 jaunajām ES dalībvalstīm. 2006.gadā Ministru kabinetā apstiprinātas Latvijas nacionālās pozīcijas par Turcijas likumdošanas caurskatīšanas rezultātiem 12 sarunu sadaļās.

2006.gada 12.jūnijā tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgums starp ES un Albāniju. 27.jūlijā to ratificēja Albānijas parlaments. Stabilizācijas un asociācijas līgums stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis. 2006.gada 26.oktobrī Latvijas Republikas Saeima apstiprināja likumprojektu par Stabilizācijas un asociācijas līguma ar Albāniju ratifikāciju. Tādējādi Latvija kļuva par pirmo ES dalībvalsti, kas ratificējusi šo līgumu.

2006.gadā Eiropas Komisija turpināja 2005.gada 25.novembrī oficiāli uzsāktās sarunas par Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanu ar Bosniju un Hercegovinu. 2006.gada 21.maijā notika referendums par Melnkalnes neatkarību, kurā 55,5% balsstiesīgo iedzīvotāju nobalsoja par neatkarības atjaunošanu. 23.maijā Eiropas Komisija nolēma sagatavot divus atsevišķus priekšlikumus – jaunu mandātu Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanai ar Melnkalni un priekšlikumu izmaiņām mandātā Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanai ar Serbiju kā Serbijas un Melnkalnes

40

savienības saistību pārņēmēju. 2006.gada 3.jūnijā Melnkalne pasludināja neatkarību, kam sekoja ES Padomes 12.jūnija paziņojums par to, ka ES un tās dalībvalstis turpinās attiecību veidošanu ar Melnkalnes Republiku kā ar suverēnu un neatkarīgu valsti. 2006.gada 24.jūlijā ES ministri Padomē pieņēma lēmumu pilnvarot Eiropas Komisiju vest sarunas par Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanu ar Melnkalni, un 2006.gada 26.septembrī sarunas tika atsāktas.

2006.gada 3.maijā tika apturētas 2005.gada 10.oktobrī sāktās sarunas ar Serbiju par Stabilizācijas un asociācijas līguma noslēgšanu, jo Serbija nesadarbojās ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (International Criminal Tribunal for the former Yugoslavia) kara noziedznieku arestēšanā.

Divpusējās attiecības Albānijas Republika - Latvijas un Albānijas divpusējās attiecības ir vērtējamas kā labas, taču saglabājas daudz iespēju tās padarīt intensīvākas. Latvija ir ieinteresēta aktivizēt gan politisko, gan tirdznieciski ekonomisko sadarbību. 27.–28.martā notika Albānijas ārlietu ministra Besnika Mustafaja (Besnik Mustafaj) oficiālā vizīte Latvijā.

24.–26.aprīlī notika Baltijas un Adrijas trio valstu (Albānijas, Horvātijas, Maķedonijas) ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās Brijuni salās Horvātijā.

20.novembrī spēkā stājās 28.martā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Horvātijas Republika - Latvijas un Horvātijas attiecības ir ļoti labas un dinamiskas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs, izveidojusies laba sadarbība starp parlamentiem un Ārlietu ministrijām Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls. Nozīmīgu lomu abu valstu attiecībās ieņem sadarbība kultūrā, kā arī aizsardzības jomā. 9.–12.aprīlī notika LR Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Horvātijā.

24.–26.aprīlī notika Baltijas un Adrijas trio valstu (Albānijas, Horvātijas, Maķedonijas) ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās Brijuni salās Horvātijā.

12.jūnijā notika Horvātijas Sabora (valsts parlaments) Eiropas lietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā.

9.–11.jūlijā notika LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Horvātijā.

11.–12.septembrī notika LR satiksmes ministra Aināra Šlesera darba vizīte Horvātijā. Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija - Latvijas un Maķedonijas attiecības ir labas. Latvija ir ieinteresēta intensificēt politisko dialogu un tirdznieciski ekonomiskās attiecības. 6.jūnijā Maķedonija ieviesa pastāvīgu bezvīzu režīmu Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Maķedonijā uz laiku līdz 30 dienām.

19.septembrī notika LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika un Maķedonijas ārlietu ministra Dr. Antonio Milošoski (Antonio Milošoski) tikšanās Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas laikā.

4.decembrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem.

8.-9.decembrī notika Maķedonijas ārlietu ministra Dr. Antonio Milošoski (Antonio Milošoski) oficiālā vizīte Latvijā. Vizītes laikā 8.decembrī tika noslēgts Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Melnkalnes Republika - Latvijas un Melnkalnes attiecības ir labas. Abu valstu attiecībām ir ievērojams nākotnes potenciāls gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā.

41

19.jūnijā tika nodibinātas Latvijas Republikas un Melnkalnes Republikas diplomātiskās attiecības. 12.jūnijā Latvija un Lietuva kā vienas no pirmajām ES dalībvalstīm atzina Melnkalnes neatkarību. Serbijas Republika - Latvijas un Serbijas divpusējās attiecības ir labas. Latvija ir ieinteresēta aktivizēt politisko, tirdznieciski ekonomisko un kultūras sadarbību un ir gatava dalīties savā eirointegrācijas un iekšējo reformu pieredzē. 19.maijā spēkā stājās Latvijas Republikas valdības un Serbijas un Melnkalnes Ministru Padomes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

19.septembrī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Serbijas Republikas prezidenta Borisa Tadiča (Boris Tadić) tikšanās Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros. Turcijas Republika - Latvijas un Turcijas attiecības ir labas, un to attīstībā ir vērojama pozitīva dinamika. Latvijai un Turcijai ir kopīgi ārpolitisko interešu saskares punkti Eiropas drošības un stabilitātes sekmēšanā. Sekmīgi norisinās abu valstu sadarbība NATO ietvaros. Latvija atbalsta Turcijas virzību uz Eiropas Savienību. Starp abām valstīm izveidojies labs politiskais dialogs un notiek intensīva vizīšu apmaiņa. 19.-22.februārī notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres oficiālā vizīte Turcijā.

26.jūnijā tika parakstīts un 13.decembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgums par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem.

29.novembrī notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Turcijas premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu (Recep Tayyip Erdogan) NATO Rīgas samita ietvaros. NATO samita ietvaros Rīgu apmeklēja arī Turcijas ārlietu ministrs Abdulla Guls (Abdullah Gül) un aizsardzības ministrs Vedždi Gonuls (Vecdi Gönül).

7.decembrī notika Turcijas Valsts ministra un pievienošanās ES sarunu vadītāja Ali Babadžana (Ali Babacan) vizīte Latvijā. Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome; Eiropadome

Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (VLĀAP) ir Eiropas Savienības Ministru padomes ārlietu ministru formāts, kas atsevišķos gadījumos tiek papildināts arī ar attīstības, tirdzniecības vai aizsardzības ministriem. VLĀAP sanāksmēs tiek veidotas ES ārpolitiskās nostādnes, kā arī diskutēti vispārējie - horizontālo politiku - jautājumi, piemēram, Lisabonas stratēģija, finanšu ietvars attiecīgajam periodam, ES līgumtiesiskās bāzes reforma, migrācija utml.

Eiropadomē ES dalībvalstis pārstāv valstu vai valdību vadītāji un diskusiju rezultātā tiek pieņemti prezidentūras valsts secinājumi, kas iezīmē vadlīnijas ES politiskajos procesos.

2006. gadā Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departaments koordinēja vienpadsmit plānoto un trīs ārkārtas VLĀAP, kā arī trīs Eiropadomes sanāksmju sagatavošanu.

Latvijas pārstāvība Eiropas Savienības institūcijās

Atlases konkursus darbam Eiropas Savienības institūcijās organizē Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Potenciālie kandidāti informāciju par vakancēm un pieteikšanās procedūru var iegūt EPSO mājas lapā http://www.europa.eu.int/epso/index_en.htm, arī laikrakstā “Diena” (EPSO publicētie sludinājumi), kā arī ES institūciju mājas lapās. 2007. gada 1. janvārī Eiropas Komisijā ierēdņa statusā strādāja 66 Latvijas pilsoņi.

Vakances ES aģentūrās, par kurām informācija tiek saņemta no LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES, atrodamas ĀM mājas lapā – http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/darbs/.

42

Informācija par vakantajām norīkoto nacionālo ekspertu vietām tiek saņemta no LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES un atrodama ĀM mājas lapā http://www.am.gov.lv/lv/eu/darbs/ieredni/. Nacionālo ekspertu amatu vakances tiek sludinātas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī publicētas attiecīgās nozaru ministrijas mājas lapā.

Latvijas dalība Eiropas Savienības aģentūrās

Lai Latvijas valsts pārvaldes iestādes varētu paust saskaņotu viedokli, atbalstot un izvirzot kandidatūras vēlētajiem Eiropas Kopienas aģentūru un citu Eiropas Savienības struktūru amatiem, kā arī Eiropas Kopienas aģentūru un citu Eiropas Savienības struktūru atrašanās vietām, starpministriju darba grupa Ārlietu ministrijas vadībā izstrādāja Ministru kabineta rīkojumu “Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības aģentūrās” un Ministru kabineta instrukciju “Kārtība, kādā tiek izstrādāta un saskaņota Latvijas Republikas nacionālā pozīcija un notiek informācijas aprite, izvirzot Latvijas Republikas kandidatūru vai atbalstot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidatūru vēlētam amatam Eiropas Savienības aģentūrā vai aģentūras atrašanās vietai”. Latvijas ekspertu kompetences celšana Eiropas Savienības jautājumos

Vēršot valsts pārvaldes iestāžu uzmanību uz to, ka aktīvai un kompetentai Latvijas interešu pārstāvībai Eiropas Savienības formātos ir nepieciešams kvalificēts un motivēts personāls, Ārlietu ministrija 2006. gada 2. maijā iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par Latvijas ekspertu kompetences celšanu Eiropas Savienības jautājumos”. Šajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi bija pamats starpinstitūciju darba grupas izveidošanai turpmākās rīcības precizēšanai. Darba grupas diskusiju rezultātā izkristalizējās četrām jomas, kurās nepieciešama rīcība:

o valsts pārvaldē nodarbināto zināšanu un prasmju nostiprināšana ES un saistītajos jautājumos;

o nacionālo ekspertu norīkošana un stažieru nosūtīšana darbā ES institūcijās; o Latvijas pārstāvības ES institūcijās veicināšana; o sākotnējā gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015. gadā.

Stažēšanās Eiropas Komisijā

Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departaments koordinē Latvijas līdzdalību Eiropas Komisijas strukturālajā stažieru programmā. Eiropas Komisijas divas reizes gadā rīkotajā konkursā uz stažieru vietām ģenerāldirektorātos var pretendēt valsts institūciju un pašvaldību eksperti. 2006. gadā programmā piedalījās 8 ierēdņi no Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes, Tieslietu un Zemkopības ministrijām.

Eiropas Komisijas vēlēšanu novērošanas misijas

Eiropas Komisija (EK) gada laikā organizē astoņas līdz desmit vēlēšanu novērošanas misijas. Latvijā atbildīgā un koordinējošā institūcija ir Ārlietu ministrija. EK vēlēšanu novērošanas datu bāzē ir reģistrējušies 69 Latvijas pilsoņi, salīdzinot ar 2005. gadu, to skaits ir palielinājies trīs reizes. 2006. gadā vēlēšanu novērošanas misijās ir piedalījušies 8 novērotāji no Latvijas.

5. Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm

Latvijas un ASV konteksts

31. janvāris - 1. februāris ASV Valsts sekretāres palīdzes konsulārajos jautājumos vēstnieces Moras Hartijas darba vizīte Rīgā un dalība piektajā Latvijas - ASV konsulārās darba grupas sanāksmē.

43

31. janvāris - 3. februāris Satiksmes ministra Aināra Šlesera vizīte Vašingtonā. Vizītes ietvaros A.Šlesers tikās ar ASV Valsts departamenta Ekonomisko un komerclietu biroja Speciālo pārstāvi F.Frank Mermoud, Transporta departamenta Sekretāra vietnieku Jeffrey Shane, ASV Tirdzniecības un attīstības aģentūras reģionālo direktoru Daniel Stein, kā arī apmeklēja Baltimoras ostu un tikās ar ostas administrāciju. A.Šlesera uzturēšanās mērķis ASV bija dalība National Breakfast Pray.

22. - 24. februāris ASV Kongresa zemkopības komisijas priekšsēdētāja Boba Gudleta vadītās kongresmeņu delegācijas vizīte Rīgā. Delegācijas sastāvā bija kongresmeņi Bobs Gudlets, Kolins Pītersons, Maikls Makintairs un Kenijs Mārčants. Vizītes ietvaros kongresmeņi tikās ar Valsts prezidenti, Ministri prezidentu, lauksaimniecības un ekonomikas ministriem un Saeimas pārstāvjiem.

28. februāris - 5. marts Ekonomikas ministra A.K.Kariņa darba vizīte Vašingtonā, ASV, kuras ietvaros ministrs tikās ar ASV Valsts departamenta, Komercdepartamenta, Enerģijas departamenta un Tirdzniecības pārstāvja (USTR) biroja pārstāvjiem un uzrunāja LR Goda Konsulus. Ekonomikas ministrs uzrunāja arī ASV banku sektora pārstāvjus seminārā "Latvia and the United States: Strengthening Financial Sector cooperation", pasniedza US -Baltic Foundation gada balvu firmai Jeld - Wen Inc, kā arī sniedza interviju Washington Times. Š.g. 1.martā ministrs atklāja LIAA pārstāvniecību ASV, Vašingtonā.

27. februāris - 10. marts Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas darba vizīte ASV. Vizītes ietvaros notika prezidentes tikšanās ar ASV viceprezidentu Ričardu Čeiniju, Kongresa spīkeru Denisu Hastertu, aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu, ārpolitikas ekspertu Zbigņevu Bržezinski un bijušo ASV Valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu un ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu. Vizītes laikā tika atklātas Latvijas vēstniecības Vašingtonā jaunās telpas un notika Latvijas valsts apbalvojumu piešķiršana. Valsts prezidente uzstājās ar runu Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) forumā un Ārlietu padomē Filadelfijā, piedalījās darba pusdienas ar CSIS, Aspena Institūta un Pasaules sieviešu līderu pārstāvjiem, kā arī pabija ASV-Baltijas fonda pasākumā. Vīķe - Freiberga tikās ar latviešu kopienu pārstāvjiem Vašingtonā un Bostonā. Notika tikšanās ar ārpolitikas ekspertiem, ko organizēja Ārpolitikas padome un Pasaules sieviešu līderu padome. Prezidente apmeklēja Kolumbijas, kā arī Hārvardas universitāti, kur piedalījās lekcijā ar studentiem Hārvardas Biznesa skolā un tikās ar profesoru Maiklu Porteru un sniedza intervijas "The Washington Post" un Fox News TV.

6.-7. mart Š.g. 6. un 7.martā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) Ārlietu komisiju vadītāju regulārajā sanāksmē, kura notika ASV, Vašingtonā D.C.

31. maijs - 8. jūnijs Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas darba vizīte ASV. Vizītes ietvaros Vašingtonā notika prezidentes tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, viceprezidentu Ričardu Čeiniju, Kongresa spīkeru Denisu Hastertu, ASV Valsts sekretāri Kodolīzu Raisu un Kongresa vairākuma līderi Senatoru Viljamu Firstu. 7. jūnija LR prezidente uzstajās ar runu ASV Kongresā. Vēl vizītes laikā Vīķe - Freiberga Losandželosā piedalījās Sasniegumu akadēmijas ikgadējās konferencē, tikās ar latviešu kopienu Losandželosas Latviešu centrā, piedalījās 7. Pītera Vaica Žurnālistikas balvas pasniegšanas ceremonijā Maršala fondā, Vašingtonā, kā arī tikas ar uzņēmējiem.

22. jūlijs -2. augusts LR Aizsardzības ministra Ata Slaktera vizīte ASV. Vizītes ietvaros A.Slakteris tikās ar ASV Aizsardzības ministru D. Ramsfeldu, ASV Prezidenta Nacionālās drošības padomnieka vietnieku Dž Krauču un ASV Valsts sekretāra palīgu Eirāzijas lietās D.Frīdu, kā arī tikās ar latviešu sabiedrības pārstāvjiem latviešu sabiedrības centrā Rokvilē, lai informētu par valsts aizsardzības politikas aktualitātēm.

18. - 19. septembris Valsts prezidentes Vairas vīķes piedalīšanās Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur 19. septembrī prezidente uzstājās ar runu, kā arī

44

piedalījās ASV prezidenta un L.Bušas kundzes rīkotā pieņemšanā valstu delegāciju vadītājiem.

16. - 22. septembris Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzturējās ASV, Ņujorkā, lai piedalītos ANO Ģenerālās asamblejas 61.sesijas atklāšanā. Tās ietvaros Artis Pabriks piedalījās ES ārlietu ministru sanāksmē, NATO ārlietu ministru sanāksmē, ES un Krievijas ārlietu ministru sanāksmē, kā arī ES un ASV ārlietu ministru sanāksmē, kā arī tikās ar Amerikas ebreju kopienu. Notika arī Baltijas valstu un Višegradas valstu ārlietu ministru tikšanās, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar vīzu režīma atcelšanu ar ASV.

26. - 29. septembris Ekonomikas ministra A.Štokenberga darba vizīte Vašingtonā, Detroitā un Ņujorkā, kuras ietvaros ministrs Vašingtonā tikās ar ASV Valsts departamenta, Komercdepartamenta un Tirdzniecības pārstāvja (USTR) biroja pārstāvjiem. Š.g. 28.septembrī ministrs atklāja LIAA pārstāvniecības ASV jaunās telpas. No Latvijas puses vizītē piedalījās: G.Ābele (EM), O.Balodis (EM), A.Ozols (LIAA), I.Liepiņa (LR vēstniecība) un U.Salenieks (LIAA).

10. - 13. oktobris Vizītē Rīgā ieradās ASV Darba lietu ministre Elaina Čao (EČ) un tikās ar Prezidenti V. Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju I. Ūdri, Premjeru A. Kalvīti, pusdienoja kopā ar aizsardzības ministru A.Slakteri, ekonomikas ministru A.Štokenbergu, kultūras ministri H.Demakovu.

19. - 21. oktobris ASV Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu biroja, ASV attīstības sadarbības palīdzības Eiropai un Eirāzijai koordinatora Tomasa Adamsa vizīte Rīgā

27. - 28. novembris ASV Senāta Ārlietu Komitejas vadītājs Senators Ričards Lugars 27.novembrī tikās ar ārlietu ministru Arti Pabriku un premjeru Aigaru Kalvīti, kā arī piedalījās diskusijā ar Aizsardzības ministru Ati Slakteri, Gruzijas Parlamenta spīkeri Nino Burdžanadzi un parlamentāriešiem Vairu Paegli un Andri Bērziņu.

28. - 29. novembris ASV Prezidenta Džordža Volkera Buša un Valsts sekretāres Kondolīzas Raisas vizīte Rīgā NATO sammita ietvaros. Paralēli samita programmai 28. novembrī notika divpusējā tikšanās ar Prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. 28. novembrī Džordžs Bušs arī uzstājās ar runu Latvijas Universitātē.

Kanāda

3. marts Ārlietu ministrijas VSV Edgara Skujas politiskās konsultācijas Kanādā.

12. jūnijs LR ārlietu ministrijas VSV Ilgvara Kļavas politiskās konsultācijas Otavā.

18. un 19. jūlijs Kanādas ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pītera Van Louna (Peter Van Loan) vizīte Latvijā.

20. – 26. septembris Valsts prezidentes valsts vizīte Kanādā. Vizītes laikā prezidente apmeklēja Kvebeku, Toronto, Monreālu un Otavu, un tikās ar Kanādas augstākajām amatpersonām, ieskaitot Ģenerālgurenatori Mišelu Žānu un premjeru Stīvenu Harperu, abu parlamentu palātu spīkeriem. Notika tikšanās ar vietējo valdību galvām un pilsētu mēriem – Kvebekas premjeru Šarē, Ontārio gubernatoru Bartelmanu, Monreālas mēru Trembliju. Prezidente uzrunāja Tornoto Empire Club un Baltiešu Federāciju. Vizītē piedalījās Latvijas ekonomiskas ministrs Aigars Štokenbergs un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Vizītes laikā tika parakstīts "Latvijas valdības un Kanādas valdības līgums par jauno pilsoņu apmaiņu" (vecums 18-35 gadi). Latvijas Valsts

45

prezidentei tika piešķirts Kvebekas Augstākā ordenis, Goda Doktora nosaukums Otavas universitātē.

28. novembris Kanādas ārlietu ministra Pītera Makkeja (Peter MacKay) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku NATO samita ietvaros Rīgā.

29. novembris Kanādas premjera Stīvena Harpera (Stephen Harper) tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķu-Freibergu un premjeru Aigaru Kalvīti NATO samita ietvaros Rīgā.

Latīņamerika

Argentīna 16. maijs Argentīnas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Lilas Subiranas de

Vianas (Lila Subirán de Viana) akreditācija Latvijā. 22. septembris ANO ĢA laikā Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs A.Pabriks tiekas ar

Argentīnas ārlietu ministru Horhi Tajanu (Jorge Taiana). Brazīlija 13.septembris Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Otu

Agripinu Maia (Oto Agripino Maia) atvadu vizīte Latvijā. Vizītes laikā ar vēstnieku tikās VP Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Artis Pabriks.

5. decembris Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Antoninu

Mena Gonsalveša (Antonino Mena Gonçalves) akreditācija Latvijā. Čīle 12. maijs IV ES- Latīņamerikas un Karību valstu samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Čīles Republikas prezidenti Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet).

Kolumbija 31. janvārī un 1. februārī oficiālā vizītē Latvijā ieradās Kolumbijas Republikas ārlietu ministre Korolina Barko (Carolina Barco). Oficiālajā delegācijā ministri pavadīja Kolumbijas Republikas vēstniece Latvijā Dorija Sančesa de Vetcela (Dory Sánchez de Wetzel), Kolumbijas ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktors Hose Renato Salasars (Jose Renato Salazar), kā arī Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde. Šī bija pirmā augsta līmeņa tikšanās ar Kolumbijas valdības amatpersonu Latvijas vēsturē. 1. februāris Vizītes laikā tika parakstīts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Kolumbijas Republikas Ārlietu ministrijas saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Meksika

6. marts Mehiko notiek Latvijas un Meksikas politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vada VSV Edgars Skuja.

12. maijs IV ES- Latīņamerikas samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox).

18. jūlijs Vizītē Latvijā uzturējās Meksikas veselības ministrs Dr. Hulio Frenks Mora (Julio Frenk Mora).

20. septembris ANO ĢA Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs A.Pabriks tiekās ar Meksikas ārlietu ministru Luisu Ernesto Derbesu Bautistu.

31. oktobris Meksikas Savienoto Valstu ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Normas Bertas Pensado Moreno (Norma Bertha Pensado Moreno) akreditācija Latvijā.

46

Urugvaja

14. novembris Urugvajas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Nestora Hulio Moreira Morana (Néstor Julio Moreira Morán) akreditācija Latvijā.

IV ES-Latīņamerikas un Karību valstu samits

12.-13. maijs Latvijas delegācija, kuru vada Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piedalās IV ES-Latīņamerikas un Karību valstu samitā Vīnē, Austrijā.

Jaunumi LAK reģionā 2006.gadā Pirmo reizi vēstnieku Latvijā 2006. gadā akreditēja Gvatemala, 2006.gadā nodibinātas diplomātiskās attiecības ar Sentlūsiju, Sentvinsentu un Grenadīnām, Haiti. Pirmo reizi Latvijas Goda konsuli nominēti Kolumbijā un Panamā. Āzija Afganistāna 25. - 27. maijs – aizsardzības ministra Ata Slaktera vizīte Afganistānā. 28. - 29.septembrī Rīgā notika Latvijas un Norvēģijas Aizsardzības un Ārlietu ministriju konsultācijas par Norvēģijas pieredzi attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Sagatavots vienošanās projekts starp Ārlietu un Aizsardzības ministrijām.

Austrālija 14.marts Latvijas Republikas goda konsulu Austrālijā Jāņa Roberta Dēliņa un Valda Tomaņa vizīte Rīgā. 17.marts Austrālijas vēstnieka Ričarda Rova darba vizīte Latvijā. 17.marts LR Goda konsula Sidnejā Jāņa Daliņa vizīte Rīgā, tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem. 28. augusts – 3. septembris VS Normana Penkes politiskās konsultācijas Austrālijā un Jaunzēlandē.

14. – 15. novembris Austrālijas vēstnieka Richard Antony Rowe darba vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros notika Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkots Austrālijas- Latvijas biznesa seminārs un tikšanās ar Ārlietu ministrijas amatpersonām, tostarp ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Normanu Penki.

Bangladeša 19. aprīlī- Bangladešas Tautas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Amira Huseina Sikdera (Amir Hussain Sikder) akreditācijas vizīte Rīgā.

Dienvidkoreja 19.-20.aprīlis Dienvidkorejas vēstnieka Joon-hee Lee akreditācijas vizīte. 12.oktobrī Dienvidkorejas vēstnieks Joon-hee Lee ieradās vizītē Latvijā, pavadot korejiešu tradicionālo deju ansambļa (“In-Young Sohn Now Dance Company”) tūri pa Baltijas valstīm Šīs vizītes mērķis tālāk attīstīt kultūras apmaiņu starp Latviju un Korejas Republiku sakarā ar mūsu valstu diplomātisko attiecību 15.gadskārtu. Filipīnas 8. – 9. oktobris Filipīnu Republikas vēstnieces Victoria S.Bataclan darba vizīte Latvijā.

Indija 20. - 24. marts ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Indijā. 27.maijs - 3. jūnijs kultūras ministres Helēnas Demakovas vizīte Indijā.

47

29. maijs - 2. jūnijs Indijas uzņēmēju delegācija, ieskaitot “Karnataka State Warehousing Corporation “ pārstāvji piedalījās Starptautiskajā noliktavu un loģistikas asociāciju federācijas ikgadējā kongresā Rīgā un Ventspils Brīvostas pārvaldes un Latvijas Biznesa skolas rīkotājā seminārā Ventspilī. 25.-27. jūlijs Indijas Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā Dīpas Gopalan Vadvas (Deepa Gopalan Wadhwa) darba vizīte Rīgā. 23. novembris Indijas Republikas vēstnieces Latvijas Republikā Dīpas Gopalan Vadvas darba vizīte Rīgā. Indonēzija 29.maijs VSV Edgara Skujas tikšanās ar Indonēzijas pilnvaroto lietvedi Latvijā Dr. Ben Perkasa Drajat. 13.– 14.jūnijs Indonēzijas prezidenta īpašā sūtņa Nugroho Wisnumurti vizīte Latvijā

Japāna 15. februāris Ārlietu ministra vizīte Rīgas Kultūru skolā un izstādes "Latvija – Japāna” atklāšana. 18. – 24. februāris ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika oficiālā vizīte Japānā. Vizītes laikā notika tikšanās Kioto, Nagojā, Tokijā, un noslēdzās Nahā (Okinavā) 22. februāris ārlietu ministrs Dr. Artis Pabriks Tokijā tiekas ar Japānas ārlietu ministru Taro Aso. 27.marts Japānas vēstnieka Latvijā Seiičiro Otsuka vizīte Latvijā, tikšanās ar premjerministru Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku un VSV Pēteri Vaivaru. 18. – 22. aprīlis pirmā LR ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Japānā. Vizītes laikā ministru prezidents tikās ar Japānas premjerministru Junichiro Koizumi, ārlietu ministru Taro Aso, Japānas biznesa pārstāvjiem no Hitachi un Mitsubishi Corpuration, kā arī lielāko industriālo uzņēmumu apvienību Keidanren. Vizītes laikā premjerministrs oficiāli atklāja pirmo LR vēstniecību Japānā. 2. – 4. maijs Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā. 20. -22. jūlijs Japānas premjerministra īpašā sūtņa Koki Chuma, ka ir Administratīvo reformu ministrs valdībā vizīte Latvijā. Vizītes laikā Koki Chuma tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku. 31. jūlijs Japānas Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Kyoko Nishikawa vizīte Latvijā. 16. augusts Japānas PVO ģenerāldirektora kandidāta, PVO reģionālā direktora Dr. Shigeru Omi vizīte Latvijā. 4. oktobris Mitshubishi Corporation vizīte un svinīgs pasākums sakarā ar Japānas valdības kultūras granta piešķiršanu Latvijas Vēstures muzejam audiovizuālās aparatūras uzstādīšanai, tikšanās ar ekonomikas ministru A. Štokenbergu un ārlietu ministru A. Pabriku. 26. – 28. oktobris Japānas ārlietu ministrijas viceministra Takeshi Iwaya vizīte Latvijā. 5. - 6. decembris Japānas Ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktorāta direktora vietnieka Džuna Imaniši un Japānas ām Protokola biroja pārstāves Kaores Fukazavas darba vizīte. 5. decembris Japānas vēstniecība rīkoja pieņemšanu par godu Imperatora dzimšanas dienai. Jaunzēlande 28. augusts – 3. septembris VS Normana Penkes politiskās konsultācijas Austrālijā un Jaunzēlandē. 20. novembris Jaunzēlandes vēstnieka Philip Wallace Griffiths darba vizīte Latvijā. 12. –22. decembrim notika LTRK tirgus izpētes brauciens uz Jaunzēlandi.

Ķīna

15. februāris Konfūcija centra atklāšanā Stradiņa Universitātes telpās. 23.-24.februāris Rīgā notika Ķīnas ĀM Ārējās drošības departamenta direktores

Gao Jian vizīte Latvijā. No Latvijas ĀM puses konsultācijas vadīja ĀM politiskais direktors I.Kļava.

48

15.-19.marts Ārlietu ministrijas valsts sekretāra N.Penkes vadītās Ārlietu ministrijas delegācijas vizīte Šanhajā un Pekinā (LR-ĶTR ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas).

21.-22.aprīlī ĶTR kultūras viceministres Meng Xiaosi vizīte Latvijā, kuras laikā tika apspriesta LR-ĶTR kultūras sadarbības programma.

11.-13.jūnijs ĶTR Atbrīvošanas armijas delegācijas darba vizīte. Delegācijai, ko vadīja ĶTR Nacionālās aizsardzības ministrijas Ārlietu biroja vad. vietnieks ģenerālmajors Qian Lihua, notika tikšanās ar LR AiM VS E.Rinkeviču un vairākas kopējas darba sesijas par aizsardzības, drošības politikas jautājumiem.

19.-22.jūnijs Šanhajas Komercpalātas pr-ja Cen Furong vadītās delegācijas vizīte, tikšanās ar ĀM VS N.Penki un LTRK ģenerāldirektoru J.Leju.

21.augusts ĶTR Valsts padomes Informācijas biroja viceministra Wang Guoqing un pavadošās biroja delegācijas vizīte Latvijā. Notika tikšanās ar ārlietu ministru A.Pabriku, LTV ģenerāldirektoru J.Holšteinu, Latvijas Institūta direktoru O.Kalniņu un laikraksta Diena redakcijā.

30.-31. augusts Latviju apmeklē Ķīnas kandidāte Pasaules Veselības (WHO) or-jas ģenerālsekretāra amatam Margaret Chan. Ķīnas pārstāve tikās ar veselības ministru G.Bērziņu, ārlietu ministru A.Pabriku un premjerministru A.Kalvīti.

19. septembris Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības veicināšanas padomes (China Council for the Promotion of International Trade) delegācija ar tās priekšsēdētāja Wan Jifei apmeklēja Latviju un tikās ar Ministru prezidentu A.Kalvīti.

Malaizija 15. novembris Malaizijas vēstnieka Jasmi bin Md. Yusoff darba vizīte Latvijā. Mongolija 10.maijs Mongolijas vēstnieka Tugalkhū Basansurena (Tugalkhuu Baasansuren) atvadu vizīte Latvijā. Pakistāna 30. marts Latvijas Republikas Goda konsula Pakistānas Islama Republikā Madžida Sultana Kvadžas (Majid Sultan Khwaja) vizīte Rīgā. 10.-13. septembris Pakistānas Islama Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Šahina A. Gilani (Shaheen A.Gilani) akreditācijas vizīte Šrilanka 18. maijs un 8. decembris Latvijas Republikas Goda konsula Šrilankas Sociālistiski Demokrātiskajā Republikā Tomasa F. Detvilera (Thomas F.Daetwyler) vizīte Rīgā. Valstis Tuvajos Austrumos Ēģiptes Arābu Republika 18.-19. aprīlī norisinās ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Ēģiptes Arābu Republikā. Vizītes laikā ārlietu ministrs tikās ar Ēģiptes premjerministru Ahmedu Nazifu (Ahmed Nazif), ārlietu ministru Ahmedu Abulu Geitu (Ahmed Aboul Gheit), Tautas asamblejas spīkeru Fatī Soruru (Fathi Sorrour) un Arābu līgas ģenerālsekretāru Amr Musu (Amr Moussa). 11. novembrī par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas un Ēģiptes attiecību stiprināšanā, goda konsuls Ēģiptes Arābu Republikā Saads El Agīzi (Saad El Aguizy) saņem Latvijas valsts apbalvojumu - Trešās šķiras Atzinības krustu. Izraēlas Valsts Latvijas un Izraēlas attiecības ir draudzīgas un aktīvas. Tās iezīmējas ar plašu politisko un ekonomisko sadarbību, kā arī aktīvu divpusējo vizīšu grafiku. No 19. līdz 22. februārim norisinājās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas valsts vizīte.

49

21. februārī Jeruzalemes Ebreju mantojuma centrā "Hechal Shlomo" tika atklāta izstāde "Latvijas bērni zīmē vecās sinagogas" ar papildinformāciju par Latvijas ebrejiem. Izstādi atklāja Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga un Izraēlas Valsts prezidents Moše Kacavs. 22. februārī Telavivā notika Biznesa forums Latvijas prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas valsts vizītes ietvaros. No 6. līdz 9. martam ilgst Satversmes aizsardzības biroja direktors Jāņa Kažociņa vizīte Izraēlā, kuras laikā tika parakstīts Latvijas un Izraēlas valdību līgums par sadarbību klasificētās informācijas aizsardzības jomā. 9. -11. maijā norisinās zemkopības ministra M.Rozes darba vizīte Izraēlā. Ministrs tikās ar Izraēlas lauksaimniecības ministru Šalomu Simhonu un apmeklēja starptautisko lauksaimniecības izstādi "Agritech". 9. maijā Rīgā norisinās Izraēlas Uzņēmējdarbības forums. Jūnijā tiek uzsākti tiešie lidojumi maršrutā Rīga-Telaviva-Rīga, lidojumus no Latvijas puses veic a/s "Air Baltic Corporation". No 4. līdz 5. jūlijam Rīgā notika konference The Holocaust: Remembrance and Lessons for the Future. 17. jūlijā savu darbu Latvijā beidz Izraēlas vēstnieks Latvijā- Garijs Korens (Gary Koren). 12. septembrī Latvijā akreditējas jaunais Izraēlas vēstnieks Latvijā- Hens Ivri (Chen Ivri). No 11. līdz 14. septembrim Rīgā notika sestā starptautiskā konference Jews in a Changing World. 16. novembrī Saeimā tiek nodibināta Deputātu grupa sadarbībai ar Izraēlas parlamentu. 2006. gadā tika noslēgti divi divpusējie līgumi: Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (spēkā esoša no 2006. gada 13. jūlija, tiks piemērota no 2007. gada 1. janvāra), kā arī Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgums par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību aizsardzības un militārās sadarbības jomā (spēkā no 2006. gada 6. marta). Libānas Republika 2006. gada aprīlī norisinās Latvijas un Libānas mākslas darbu izstāde Beirūtā, Libānā, ko organizēja tolaik Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs A. Renno (Gerard A. Renno). 28. jūlijā tiek izdots rīkojums Nr. 566, saskaņā ar kuru Latvija sniedz humāno palīdzību Libānai, no valsts materiālajām rezervēm nododot 2000 segas un medikamentus LVL 40 000 apmērā. 4. augustā tiek pabeigta Latvijas valsts piederīgo evakuēšana no Libānas saistībā ar notiekošo Izraēlas - Libānas krīzi. 31. augustā Stokholmā, Zviedrijā notiek starptautiskā donoru konference, kurā piedalās arī Latvija (kopā – 50 valstu un 22 starptautisko organizāciju pārstāvji). Konferences laikā donoru solījumi agrīnās atjaunošanas fāzei sasniedza 940 miljonus USD. Latvija finansiālu kontribūciju nesolīja, bet tika apsvērta iespēja iesaistīties kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī citās civilajās jomās. 25. oktobrī Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs A. Renno kļūst par ģenerālkonsulu Libānā. Marokas Karaliste 12. jūlijā Valsts sekretāra vietniece Astra Kurme, piedaloties ES un Āfrikas valstu ministru Konferencē par migrāciju un attīstību, kura notika Rabatā, tikās ar Marokas Karalistes Ārlietu ministrijas ģenerāldirektoru Eiropas jautājumos Mohamed Lofti Aouad. 23. novembrī Rīgā bija ieradies V.E. Menuārs Alems (Menouar Alem), Marokas vēstnieks pie ES un tikās ar valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju. 27. novembrī valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja, piedaloties Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru 8. konferencē Tamperē, Somijā, tikās ar Marokas Karaļa nozīmēto ministru ārlietās Taib Fassi Fihri. Tunisijas Republika 16. maijā akreditējās V. E. Beširs Šebane (Bechir Chebaane), Tunisijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā (ar rezidenci Varšavā).

50

Līča sadarbības padomes valstis (Saūda Arābijas Karaliste, Kuveitas Valsts, Omānas Sultanāts, Kataras Valsts, Bahreinas Karaliste, Apvienotie Arābu Emirāti un Jemenas Republika, Irānas Islāma Republika) Irāna 17. novembrī, lai apmeklētu valsts svētkiem veltītos pasākumus, Latvijā ierodas nerezidējošais Irānas Islāma Republikas vēstnieks Latvijā Hassan Ghashghavi. Kuveita 3. – 4. augusts Latvijā ar delegāciju uzturas Kuveitas premjera īpašais sūtnis Mohamad Dhaifallad Sharar. Saūda Arābija 1. – 10. decembrim LR vēstniece Nīderlandes Karalistē Baiba Braže neoficiālā vizītē apmeklē Bahreinu, Jemenu un Saūda Arābiju un tiekas ar Saūda Arābijas ES un dalībvalstu departamenta direktoru princi Mohammed Faisal Turki. ES- Vidusjūras dialogs 27.-28. novembrī Tamperē, Somijā notika Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona (EuroMed) valstu ārlietu ministru 8. konference. Ārlietu ministrijas delegāciju vadīja Valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja. Āfrikas valstis lejpus Sahāras 29. augustā notika Tanzānijas Apvienotās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā V.E. Bena Gvaja Moses (Ben Gwai Moses) akreditācijas vizīte. 9. - 12. oktobris Rīgā akreditācijas vizītē uzturējās Zambijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā V.E. Džosi Mvaka Čembe Musenge (Joyce Mwaka Chembe Musenge). Krievija Latvija, kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts turpināja veidot pragmātisku un uz labu kaimiņattiecību principiem balstītu sadarbību ar Krieviju. 2006. gadā bija vērojama attiecību intensifikācija - palielinājies vizīšu skaits, uzsākta tādu aktuālu jautājumu virzība, kā Latvijas un Krievijas līgums par valsts robežu un tika noslēgts līgums par starpvaldību komisiju, kas veido pamatu, starpvaldību komisijas darba atsākšanai. Ekonomiskajā jomā bija vērojams tirdznieciski ekonomiskās sadarbības pieaugums. 17.-18. janvārī notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs N.Penke. 16. februārī notika zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vizītē Krievijā. 9.-11. martā Vologdas apgabalu apmeklēja LR delegācija, kuru vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards. 13. martā tika parakstīta Vienošanās par sadarbību un partnerattiecību attīstību starp Pleskavas un Daugavpils pilsētām. 23.-26. martā Rīgā notika Sanktpēterburgas dienas, kuru ietvaros tika parakstītas Rīgas domes un Sanktpēterburgas valdības vienošanās par sadarbību tirdzniecībā, ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kā arī vienošanās par sadarbību starp Latvijas un Sanktpēterburgas tirdzniecības un rūpniecības kamerām. 27.aprīlī notika kārtējās Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ekspertu sarunas par Latvijas Republika valdības un Krievija Federācijas valdības Vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu KF teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu LR teritorijā projektu.

51

27.-28. aprīlī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (IU) piedalījās Krievijas Valsts domes 100 gadu jubilejas svinībās. Pasākuma ietvaros I. Ūdre tikās ar Krievijas Valsts Domes priekšsēdētāju Borisu Grizlovu. 27.-29. maijā Latvijā viesojās Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgais Patriarhs Aleksijs II. Vizītes laikā Patriarhs tikās ar Valsts prezidenti V.V.Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri, Ministru prezidentu A.Kalvīti. 6.jūnijā Rīgā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju konsultācijas par Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas sadarbības jautājumiem. 8.jūnijā Reikjavīkā BJVP samitā notika Latvijas Republikas Ministru prezidenta A.Kalvīša un Krievijas Federācijas premjerministra M.Fradkova tikšanās. No 12. līdz 16.junijam īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās K.Pētersone uzturējās vizītē KF, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem latviešiem, Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieku G.Karasinu un piedalītos represijās cietušo piemiņas pasākumos. Vizītes laikā ministre un sekretariāta pārstāvji viesojās Maskavā, Siktivkarā, Intā un Sanktpēterburgā. 13.jūnijā MP A.Kalvītis Sanktpēterburgas ekonomiskā foruma laikā tikās ar Krievijas Federācijas prezidentu V.Putinu, Vizītes laikā A.Kalvītis tikās arī ar Krievijas Federācijas ekonomikas ministru G.Grefu un Sanktpēterburgas gubernatori V.Matvijenko. 28.jūnijā Maskavā LR iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars piedaloties starptautiskajā konferencē “Par narkotiku piegādes ceļiem no Afganistānas” ar KF iekšlietu ministra vietnieku A.Novikovu parakstīja protokolu par vienotas darba grupas izveidošanu cīņai ar nelegālo migrāciju. Grupas darbības koordināciju veic LR Iekšlietu ministrija un KF migrācijas dienests. 19.augustā Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs M.Bičevskis Maskavas Kristus Glābēja katedrālē piedalījās dievkalpojumā, kura laikā Krievijas patriarhs Aleksijs II Daugavpils bīskapa kārtā iesvētīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieku Aleksandru Matreņinu, kurš saskaņā ar tradīciju būs arī nākamais Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts. Vizītes ietvaros tikās M.Bičevskis tikās ar Krievijas patriarhu Aleksiju II. 22. - 24. augustā Latvijā vizītē uzturējās pirmais Krievijas Federācijas prezidents B.Jeļcins, kuram vizītes laikā tika pasniegts Pirmās šķiras Triju zvaigžņu ordenis. Vizītes ietvaros B.Jeļcinam bija tikšanās ar Valsts prezidenti V. Vīķi – Freibergu un ministru prezidentu A.Kalvīti. No 30.augustā līdz 2.septembrim Maskavā vizītē bija LR Valsts kontroliere Inguna Sudraba, lai parakstītu ar KF Revīzijas palātu (RP) Saprašanās memorandu (MOU) par sadarbību starp KF Revīzijas palātu un LR Valsts kontroli. 13.oktobrī Maskavā LR ekonomikas ministrs A.Štokenbergs ar KF ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministru G.Grefu parakstīja LR un KF valdību vienošanos par ekonomisko sadarbību un vienošanos par LR un KF starpvaldību komisijas izveidošanu ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā. 31.oktobrī Ministru kabinets par LR un KF starpvaldību komisijas LR puses līdzpriekšsēdētāju iecēla finanšu ministru O.Spurdziņu. 30.oktobrī – 1.novembrī ar darba vizīti Maskavā atradās ekonomikas ministrs A.Štokenbergs, kur tikās ar uzņēmuma “Газпром” amatpersonām, KF rūpniecības un enerģētikas ministru V.Hristenko un piedalījās 6.KF naftas un gāzes nedēļas konferencē.

52

24.novembrī Krievijas Federācijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes - locekļi ratificēja Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības protokolu, ar kuru tiek pagarināta vienošanās par savstarpējo pārceļotāju tiesību aizsardzību. 1.-5.decembris. Kultūras ministres Helēnas Demakovas vizīte Maskavā. Tās laikā tiek parakstīta sadarbības programma nākamajiem diviem gadiem. 8.decembrī Maskavā notika kārtējās Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju konsultācijas ES – Krievijas sadarbības jautājumos. 12.-13.decembrī notika satiksmes ministra A. Šlesera vizīte Maskavā.

15. decembrī Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas Maskavā kanceleja Kaļiņingradā sāka izsniegt ieceļošanas vīzas.

Austrumeiropas valstis un Eiropas kaimiņattiecību politika Ukraina 13.-15. februārī notika Latvijas Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres oficiāla vizīte Ukrainā. 27.-28. aprīlī maijā notika Ukrainas prezidenta V.Juščenko valsts vizīte Latvijā. 14. septembrī Briselē notika ES-Ukrainas Sadarbības padome. 27. oktobrī norisinājās ES-Ukrainas samits. Samita laikā parafēti ES – Ukrainas līgumu par vīzu atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu teksti. Līdz gada beigām tika sagatavots un apstiprināts ES mandāts sarunām par jauno ES un Ukrainas padziļinātas sadarbības līgumu. Moldova 14.-15. martā notika ārlietu ministra A.Pabrika oficiālā vizīte Moldovā.

3.-4.aprīlī oficiālā vizītē Moldovu apmeklēja Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga. Vizītes laikā tika parakstīts starpvaldību līgums par attīstības sadarbību.

7.-9. septembrī Moldovā notika Latvijas premjerministra vizīte.

Sekmīgi darbu turpināja ES atbalsta misija uz Moldovas-Ukrainas robežas. No 2006. gada 1. jūlija misijā nodarbināti 7 Latvijas eksperti.

Baltkrievija 16. februārī Rīgā notika Latvijas un baltkrievijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja valsts sekretāra vietnieks E.Skuja.

Latvija piešķīra stipendijas 4 Baltkrievijas studentiem mācībām Latvijas augstskolās.

Armēnija

26. jūnijā tika akreditēts jauns Armēnijas vēstnieks A.Galojans. Vēstnieka rezidence ir Varšavā.

Azerbaidžana

16.-18.martā notika Latvijas Republikas Saeimas deputātu un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovska vizīte Azerbaidžānā.

29.-31. maijā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs K.Gerhards apmeklēja Azerbaidžānu.

2.-4. jūnijā Latvijā vizītē ieradās Azerbaidžānas Republikas Nacionālās Asamblejas p riekšsēdētājs O.Asadovs.

14.-15. septembrī notika Latvijas un Azerbaidžānas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.

53

3.-5.oktobrī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta I.Alijeva valsts vizīte Latvijā.

3. novembrī tika akreditēts Latvijas pirmais rezidējošais vēstnieks Azerbaidžnā M.Popkovs.

Gruzija No 29.maija līdz 2.jūnijam notika īpašu uzdevumu ministres sabiedrības integrācijas lietās K.Pētersones vizīte Gruzijā. 19.-22. jūnijā notika Gruzijas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas valsts ministra, premjerministra vietnieka G.Baramidzes vizīte Latvijā. 11.-12.oktobrī īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele ieradās vizītē Gruzijā. 27.-29. novembrī Gruzijas Parlamenta priekšsēdētāja N.Burdžanadze piedalījās Rīgā NATO samita laikā notiekošajā konferencē NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā. Vizītes laikā N.Burdžanadze tikās ar Saeimas priekšsēdētāju I.Emsi un aizsardzības ministru A.Slakteri. Centrālāzija 17.-18. jūlijā notika Kazahstānas prezidenta N.Nazarbajeva valsts vizīte Latvijā. Vizītes laikā Kazahstānas prezidents tikās ar valsts augtākajām amatpersonām un novērtēja līdzšinējo divpusējo sadarbību, nākotnes perspektīvas, lielāko uzsvaru liekot uz ekonomisko sadarbību. Tiekoties ar Valsts prezidenti tika pārrunātas politiskās un ekonomiskās aktualitātes, savukārt sarunā ar Ministru prezidentu liela uzmanība tika pievērsta ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Eiropas kaimiņattiecību politikas, kas ir viena no svarīgākajām ES ārējām politikām un Latvijas prioritāte, kontekstā atskaites periodā bija divi nozīmīgi rezultāti:

1) tika apstiprināta regula ar, kuru izveidots jaunais kaimiņattiecību politikas finanšu instruments (ENPI), kas darbosies jaunajā finanšu perspektīvas periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

2) 2006. gada 14. novembrī tika apstiprināti kaimiņattiecību politikas rīcības plāni Armēnijai, Azerbaidžanai un Gruzijai.

6. Latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs

Sekmīgi turpinās “Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004.-2009.gadam” īstenošana. SKDS aptaujas ietvaros iespējami precizēts ārzemēs atrodošos latviešu un Latvijai piederīgo personu skaits. Kopā tas sastāda vairāk nekā 280 000 cilvēku. Skaidri iezīmējies tā saucamās “ jaunās emigrācijas “ vilnis, kurš skāris ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu un valsts darbaspēka tirgū varētu radīt jūtamu deficītu. Latvieši darba meklējumos izbrauc uz Īriju, Angliju, citām valstīm un, legāli stājoties darbā un saņemot pienākošās sociālās garantijas, sāk arvien labāk iedzīvoties vietējā sabiedrībā, aicina pie sevis ģimenes locekļus, iegādājas mājokļus. Arvien aktuālāki kļūst izglītības jautājumi un nepieciešamība pēc pienācīgas latviešu valodas apguves iespējām ārzemēs. Ārlietu ministrijas galvenais sadarbības partneris joprojām ir Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA), kura apvieno latviešu ārzemju organizācijas un faktiski ir lielākā nevalstiskā organizācija, ar kuru sadarbojas Latvijas valsts, tomēr ņemot vērā faktu, ka latviešu organizācijas un biedrības ārzemēs apvieno ne vairāk kā 10% no ārzemēs atrodošos tautiešu skaita, tiek meklēti ceļi kā sadarbībā iesaistīt iespējami plašu latviešu un Latvijai piederīgo personu loku.

54

2006.gadā paveiktais: - Ārlietu ministrija sadarbojoties ar PBLA aktualizējusi ar izglītību kā Latvijā, tā

ārzemēs saistītās problēmas (Latvijas vēstures, latviešu valodas apguve), kā rezultātā: Latvijas skolās eksperimentālā kārtā uzsākta Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta apguve, izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies koordinēt un paturēt savā redzeslokā palīdzību latviešu valodas apguvei latviešu centros ārzemēs, svētdienas skolās, akadēmiskajās mācību iestādēs un izstrādāt attālinātas valodas apguves programmu,

- ASV un Kanādas tautieši aktīvi iesaistījušies Latvijas centienu atbalstam par bezvīzu režīma ieviešanu Latvijas pilsoņiem ieceļojot šajās valstīs

- Sekmēta ārzemēs atrodošos Latvijas pilsoņu dalība 9.Saeimas vēlēšanās (kopumā ārzemēs bija izveidoti 52 vēlēšanu iecirkņi)

- panākts, ka Rietumeiropas latviešu apvienība pārveidota par Eiropas latviešu apvienību, tādejādi aicinot savās rindās arī Centrāl un Austrumeiropas valstu latviešu organizācijas,

- veiksmīgi aizvadīts Tautiešu mēnesis (septembris) ārlietu ministram uzrunājot foruma dalībniekus un pasākumos piedaloties Latvijas vēstniekiem ASV, Krievijā, Dānijā, Baltkrievijā, Īrijā, Francijā. Pēc ārlietu ministrijas iniciatīvas Nacionālajā operā atzīmēta PBLA dibināšanas 50.gadadiena,

- izveidota cieša sadarbība starp ārlietu ministrijas mājaslapas veidotājiem un internetportāliem latviesi.com un latviansonline.com,

- sadarbojoties ar ĪUMSILS, SKDS un Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs, veikts “Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām” pirmais posms,

- atbalstīta ideja veidot laikrakstu latviešiem Īrijā, - padziļināta informācija par latviešu diasporu ietverta uz dienestu ārvalstīs izbraucošo

diplomātu apmācības ciklā.

7. Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē

Latvijas institūts Latvijas institūta konsultatīvā padome Valsts aģentūras „Latvijas institūts” (turpmāk – LI) Konsultatīvā padome (turpmāk – KP) tika izveidota, pamatojoties uz 2006.gada 2.maijā apstiprinātu nolikumu, un 2006.gada 5.maija rīkojumu, kuru izdeva ārlietu ministrs. KP, kas atrodas tiešā ministra pakļautībā, galvenās funkcijas ir:

a. sniegt ieteikumus ārlietu ministram un LI direktoram Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā,

b. sniegt vērtējumu par LI darbību, c. dot priekšlikumus par LI darbības pilnveidošanu, d. izskatīt stratēģiskus un konceptuālus dokumentus, kas prasa padziļinātu

izvērtējumu. KP sastāvā ir uz 2 gadiem iecelti 12 sabiedrībā atzīti dažādu nozaru profesionāļi, kuri tieši vai netieši saistīti ar Latvijas tēla un atpazīstamības jautājumiem, un to vada Padomes priekšsēdētāja - ārlietu ministra biroja vadītāja Elita Gavele. Pēc vajadzības Padomes sēdēs tiek pieaicināti arī citi eksperti un LI darbinieki. Padomes darbs galvenokārt notiek sasauktajās sanāksmēs. 2006.gadā kopā notikušas 5 sanāksmes, kas ir sasauktas pēc vajadzības, kad ir nepieciešamība konsultēties ar KP par kādiem LI aktuāliem jautājumiem. Būtiskākie Padomes lēmumi tās darbības laikā bijuši saistībā ar LI darba pārskatiem, Latvijas zīmolvedības programmas izstrādi, jaunās digitālās video vizītkartes izveidi, Latvijas tēla vadības grupas izveidi u.c. KP ir veids, kā nepastarpināti noskaidrot profesionāļu viedokli par LI kompetencē esošiem jautājumiem, aktivitātēm, konsultēties par jaunām iecerēm, veikt informācijas apmaiņu,

55

veidot ciešāku sadarbību pārstāvēto organizāciju starpā un izzināt vajadzības, kas attiecas uz LI kompetenci, tādejādi pilnveidojot tā darbību un sniegumu. Lai stiprinātu LI darbību, sniegumu un sekmētu tā attīstību, ir nepieciešama sistemātiska sadarbība ar profesionāļiem, LI ‘klientiem’, partneriem un sabiedrības pārstāvjiem, līdz ar to šāda Konsultatīvās padomes esamība ļauj LI regulāri saņemt viedokļus, priekšlikumus un vērtējumu. Komunikācija ar sabiedrību

Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta pasākumi 09.02.2006 Ārlietu ministrijā (ĀM) viesojās sešpadsmit Saldus 2. vidusskolas vecāko

klašu studenti. Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Atis Lots klātesošos informēja par Latvijas ārpolitikas galvenajiem virzieniem, ĀM struktūru, uzdevumiem un diplomātiskā dienesta īpatnībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta karjeras iespējām ĀM.

22.02.2006 2006. gada 22. februārī ĀM viesojās deviņi Latvijas skolēni, piedaloties biznesa izglītības organizācijas „Junior Achievement – Latvija” (JAL) projektā „Ēnu diena”. „Ēnu dienas” ietvaros skolēni no visiem Latvijas novadiem apmeklē valsts un pašvaldību iestādes, dažādu nozaru uzņēmumus, lai izzinātu nākotnē iecerēto profesiju specifiku. Skolēni četras līdz piecas stundas kļuva par darbinieku „ēnām” un, vērojot ikdienas darbu, guva praktisku pieredzi un zināšanas par konkrēto profesiju. ĀM apmeklēja pa vienam skolēnam no J.Čakstes Liepājas 10. vidusskolas, V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Rīgas 3. vidusskolas, Rīgas Juglas vidusskolas, divi skolēni no Bauskas rajona Iecavas vidusskolas un divi skolēni no Rīgas rajona Babītes vidusskolas. Skolēni kļuva par ēnām Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, Valsts protokola Ārvalstu vizīšu nodaļā, Eiropas Savienības departamentā, Ministra birojā un Ekonomisko attiecību departamenta Starptautiskās tirdzniecības un investīciju nodaļā.

14.06.2006 Informatīvs pasākums žurnālistiem, lai iepazīstinātu, kas jāzina, ceļojot uz ārvalstīm. Informāciju sniedza Latvijas vēstniecību Īrijā un Apvienotajā Karalistē konsulārās amatpersonas, daloties pieredzē par to, kas jāņem vērā ceļojot vai strādājot tieši šajās valstīs.

Savukārt ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvji informēja, kas jāņem vērā, plānojot braucienu uz ārvalstīm; kas jādara un kur jāvēršas, ja notikusi nelaime; kādos gadījumos Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs var un kādos nevar palīdzēt Latvijas valstspiederīgajiem.

Mediju pārstāvjus informēja par valstīm, uz kurām ceļojot Latvijas pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas; par bezvīzu režīmiem; iepazīstināja ar informāciju par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iespējām piedalīties 9.Saeimas vēlēšanās šī gada 7.oktobrī; spilgtākajiem konsulārās palīdzības gadījumiem; statistikas datiem.

13.06.2006. un 06.09.2006.

ĀM VS Normans Penke tikās ar žurnālistiem, lai informētu par ārpolitikas aktualitātēm.

07.12.2006. ĀM Arta Pabrika neformālā tikšanās ar žurnālistiem gadu noslēdzot, lai informētu par ārpolitikas aktualitātēm.

Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta/Drošības politikas departamenta pasākumi

Piecu semināru ciklu "Latvijas pieredze NATO", kas paredzēts Latvijas rajonu un reģionālo laikrakstu žurnālistiem. Šī semināru cikla ietvaros no 21.-26.septembrim LR Ārlietu ministrija sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un LR vēstniecību Turcijā rīkoja Latvijas reģionālo laikrakstu

56

žurnālistu informatīvo vizīti Turcijā. 2.-3.03.2006.

Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu seminārs “Latvijas pieredze NATO un aktualitātes ES”

20.-21.04.2006.

Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu seminārs “NATO-Krievija”

8.-9.06.2006.

Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu seminārs “Latvijas dalība NATO un aktualitātes ES”

9.-10.11.06 Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas organizētais Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu seminārs “Latvijas pieredze NATO”

Semināru cikla galvenais mērķis bija sniegt žurnālistiem būtisku informāciju par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, sākot no NATO vēstures līdz pat mūsdienu aktualitātēm, kā arī par Latvijas kā pilntiesīgas šīs organizācijas dalībvalsts pieredzi. Semināru laikā žurnālistiem bija iespēja tikties ar dažādu valsts institūciju atbildīgajām amatpersonām un diplomātiskā dienesta pārstāvjiem, kā arī apmeklēt Nacionālo bruņoto spēku mācību centru Ādažos. Latvijas rajonu un reģionālo laikrakstu žurnālistiem semināros tika sniegta arī plaša informācija, kas palīdzēja atspoguļot šī gada 28. un 29.novembrī Rīgā notikušās NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes sagatavošanas gaitu un norisi.

21.-26.09.06

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un LR vēstniecību Turcijā rīkoja Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālistu informatīvo vizīti Turcijā, kur masu mediju pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar Turcijas jau salīdzinoši ilgo pieredzi NATO, ar tās pieredzi, rīkojot NATO samitu Stambulā 2004.gadā, kā arī par šīs valsts virzību uz Eiropas Savienību.

Attīstības sadarbības politikas departaments 2006. gads Granta projektu konkurss “Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības

sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai”

2006.gadā Ārlietu ministrija izsludināja granta projekta konkursu „Latvijas sabiedrības izglītošana par attīstības sadarbību un sabiedrības atbalsta veicināšana Latvijas Republikas īstenotajai attīstības sadarbības politikai”, kura īstenošanai piešķīra 15 120 LVL.

Granta projektu konkursā atbalstīja 3 projektus ar mērķi informēt Latvijas sabiedrību par attīstības sadarbības jautājumiem:

• Attīstības izglītības biedrības "Glen Latvija" izglītojoši informējošs projekts "Un Ko Latvija?". (lekcijas augstskolās studentiem)

• Valsts SIA „Vides Projekti” – Attīstības sadarbības iespēju skaidrošana un popularizēšana dažādām mērķgrupām un Latvijas sabiedrībai.

• Latvijas platformas attīstības sadarbībai projekts „Latvijas sabiedrības informēšanas pasākumi par attīstības sadarbību” (lekcijas augstskolās studentiem un “Pasaules Dienas” organizēšana (debates, mūzika, izstādes)

06.03.2006. 2006.gada 6.martā Ārlietu ministrija organizēja sanāksmes ar ANO

Pasaules pārtikas programmas pārstāvjiem, lai veicinātu Latvijas institūciju, nevalstisko organizāciju, kā arī privātā un akadēmiskā sektora aktīvāku iesaisti programmas aktivitāšu īstenošanā.

20.04.2006. 2006.gada 20.aprīlī notika 2005.gadā īstenoto attīstības sadarbības aktivitāšu novērtēšanas seminārs, lai pārrunātu līdzšinējās, kā arī turpmākās sadarbības iespējas veiksmīgai politikas īstenošanai. Sanāksmes mērķis bija informēt attīstības sadarbības politikas īstenošanā iesaistītos par visu realizēto attīstības sadarbības projektu norises gaitu un rezultātiem.

57

20.04.06. 2006.gada 20.aprīlī Ārlietu ministrija organizēja semināru ieinteresētajām personām par izsludinātajiem granta projektu konkursiem attīstības sadarbības jomā.

21.05.06. 2006.gada 21.maijā notika gājiens “Walk the World” ar mērķi pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību nabadzības problēmām pasaulē. Pasākumu organizē kompānija “TNT Latvija” sadarbībā ar “LAPAS”. Ārlietu ministrija atbalstīja šo pasākumu informatīvi. Puse kopējo ziedojumu tika piešķirti Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas cīnās pret nabadzību, savukārt otra puse - Pasaules pārtikas programmas aktivitātēm.

Ārlietu ministrija iesaistījās Eiropas Komisijas organizētā konkursa „Attīstības Jaunatnes balva 2006 – Degpunktā Āfrika” komunikācijas procesā. Konkursa rezultātā tika noteikti uzvarētāji, viens no viņiem 2007.gadā dosies uz Āfriku, lai iepazītos praksē ar attīstības problēmu risināšanu.

ES koordinācijas departaments 20.04.2006. Dalība Latvijas Pilsoniskās Alianses konferencē Latvijas NVO sadarbība –

tilts uz Eiropas Savienību; 09.05.2006. Ārlietu ministra dalība konferencē “Piedalies lēmumu pieņemšanā no

pašvaldības līdz Eiropai: Kā un kāpēc?” 11.09.2006. Sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā tika organizēta diskusija par ES

Ziemeļu dimensijas jautājumiem.

58

2006. gadā Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments tradicionāli sagatavoja un izdeva ministrijas gadagrāmatu par 2006. gadu, kas atrodama ministrijas mājas lapā laviešu un angļu valodā http://www.am.gov.lv/data/file/l/mfa%20yearbook%202006.pdf .

Ārlietu ministra pasākumi 09.02.2006

2006. gada 9. februārī A.Pabriks tikās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem un Bauskas rajona Vecumnieku vidusskolas skolēniem un diskutēja par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm.

14.02.2006

A.Pabriks kopā ar Eiropas klubu jauniešiem un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Oskaru Kastēnu spēlēja interaktīvu spēli „40 minūtēs apkārt Eiropai”. Organizētājs Eiropas Savienības Informācijas aģentūra.

15.02.2006

A.Pabriks Rīgas Kultūras skolā atklāja skolēnu zīmējumu izstādi “Latvija un Japāna” un apbalvoja labāko darbu autorus. Pēc nedēļas kopā ar ārlietu ministru uz Japānu aizceļoja Dārtas Drabovičas, Paulas Veldres, Ketijas Siliņas darbi, kā arī divu dvīņu pāru Beatrises Vācietes un Sabīnes Vācietes un Elīnas Zeltiņas un Elvija Zeltiņa zīmējumi. Tie tika dāvināti Japānas amatpersonām un rotā Latvijas vēstniecības Japānā telpas.

16.02.2006

A.Pabriks kopā ar Somijas vēstnieku Latvijā Peku Vuoristo Vidzemes augstskolas telpās atklāja Eiropas Drošības un sadarbības konferences un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 30 gadu pastāvēšanai veltītu izstādi.

12.04.2006

A.Pabriks nolasīja lekciju Rēzeknes augstskolā “Latvijas ārpolitikas aktualitātes”.

03.05.2006

A.Pabriks Ogrē pasniedza biļeti uz Pasaules čempionāta hokejā atklāšanas spēli erudīcijas konkursa “Vai tu kaut ko zini?”, kuru organizēja Ogres Jauniešu klubs "Projektu darbnīca", uzvarētājam. Konkursa dalībniekiem bija jāatbild uz 25 jautājumiem par Ogres rajonu, Latviju un pasauli.

11.05.2006

Jelgavas zinātniskajā bibliotēkā A. Pabriks ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem un vidusskolu vecāko klašu skolēniem piedalījās diskusijā "ES esam iestājušies: ko tālāk?".

26.05.2006 Saldus 2. vidusskolā A.Pabriks nolasīja lekciju par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm.

59

III. Konsulārā palīdzība 2006.gadā Konsulārā departamenta darbs tradicionāli ir bijis ļoti dinamisks. Apkopotie statistikas dati liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk dodas studēt vai strādāt ārpus Latvijas, kā arī ceļošanai izvēlas arvien eksotiskākas valstis. Tas ir ietekmējis arī pieaugumu pēc konsulārās palīdzības sniegšanas. Par pozitīvu tendenci liecina konsulārās palīdzības saņemšanas iespēju atpazīstamības pieaugums, jo arvien vairāk ceļotāju ir informēti par iespējām saņemt konsulāro palīdzību, kā arī nevilcinās šo palīdzību lūgt, ja tā ir nepieciešama. Par to liecina gan mobilā dežūrtālruņa – 29287398, kas pieejams konsultāciju un palīdzības saņemšanai 24 stundas diennaktī, tai skaitā brīvdienās un svētku dienās, noslogojums, gan elektroniskā pasta veidā saņemto pieprasījumu apjoms, gan arī konsulārās palīdzības lietu skaits kopumā. Viena no svarīgākajām konsulārā darba sastāvdaļām ir informācijas sniegšana par to, kas personai būtu jādara pirms došanās uz ārvalstīm, lai mazinātu risku nokļūt ekstremālās situācijā, kā arī par to, kā rīkoties, ja persona ir nokļuvusi šādā situācijā. 2006.gada laikā Konsulārā departamenta darbinieki veiksmīgi izmantojoši iespējas informēt sabiedrību par jautājumiem, kas jāzina, dodoties ārpus Latvijas. Gada laikā, sadarbībā ar ministrijas Preses centra nodaļu, ir rīkoti semināri masu mediju pārstāvjiem, tai skaitā reģionālajiem, par konsulāro palīdzību LR valsts piederīgajiem ārvalstīs.

Kā katru gadu, arī 2006.gadā, vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir apmeklējuši dažādus liela mēroga pasākumus ārvalstīs, piemēram, 2006.gada jūnijā - futbola čempionātu Vācijā. Maijā (hokeja čempionāts Rīgā) un novembrī NATO samita laikā, Konsulārā departamenta darbinieki strādāja paaugstinātas darba intensitātes apstākļos un piedalījās samita organizēšanas un vadīšanas pasākumos. Konsulārās palīdzības nodaļa aktīvi iesaistījās arī Latvijas iedzīvotāju repatriācijas organizēšanā, kura bija nepieciešama Libānas krīzes laikā 2006.gada jūlijā. Tāpat, 2006.gadā, sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju, Konsulārās palīdzības nodaļa organizēja 9. Saeimas vēlēšanu sarīkošanu ārvalstīs.

2006.gadā Latvija turpināja dalību ES dalībvalstu sadarbībā arī konsulārajā jomā. Šīs sadarbības ietvaros 2006.gadā jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad konsulāro palīdzību LR pilsoņiem ir sniegušas citu ES dalībvalstu vēstniecības, spilgtākie piemēri ārkārtas ceļošanas dokumenta saņemšana valstīs, kur Latvijai nav pārstāvniecību.

Konsulārās palīdzības nodaļas pārstāvis apmeklējis arī ES Padomes konsulārās sadarbības (COCON) darba grupas sēdes, kurās tiek pārrunātas konsulārās sadarbības formas, iespējas, strādāts pie vairākiem sadarbību uzlabojošiem projektiem, īpaši, dalībvalstu sadarbības organizēšana krīzes situācijās.

Palīdzība ekstremālās situācijās nonākušajiem Latvijas valsts piederīgajiem Atgriešanās apliecību izsniegšana

2006.gadā LR pārstāvniecībās izsniegta 2302 atgriešanās apliecība.

60

11061329

14651647

19681791

2302

0

500

1000

1500

2000

2500

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs izsniegtās Atgriešanās apliecības

Atgriešanās apliecības tiek izsniegtas 35 diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī 26 Goda konsulātos (2006.gadā kopā izsniegtas 30 atgriešanās apliecības), ES dalībvalstu pārstāvniecībās (2006.g. – 6 apliecības), kā arī KD (2006.g. – 11 apliecības) valstīs, kur Latvijai nav pārstāvniecību.

Salīdzinot izsniegto apliecību skaitu ar iepriekšējiem gadiem, jāsecina, ka izsniegto apliecību skaits LR pārstāvniecībās ir ievērojami pieaudzis. Arī 2006. gadā turpināja pieaugt gadījumu skaits, kad Latvijas iedzīvotāji, kas ilgstoši uzturas ārvalstīs, kur nav Latvijas pārstāvniecību vēlas veikt pases apmaiņu, reģistrēt jaundzimušos bērnus, kā arī noformēt ceļošanas dokumentus, bez atgriešanās Latvijā. Tomēr saskaņā ar panākto vienošanos ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles departamentu visveiksmīgāk šādas situācijas ir risināmas, izsniedzot atgriešanās apliecību, lai persona varētu atgriezties Latvijā, kur kārtotu jebkuras formalitātes, kas saistītas ar personu apliecinošu dokumentu saņemšanu Personas palikušas bez finanšu līdzekļiem Gadījumos, kad Latvijas valsts piederīgie palikuši bez naudas līdzekļiem ārvalstīs, 2006.gadā KD ir pieņemts un nosūtīts pārstāvniecībām 52 naudas pārvedumi. (2005.gadā – 73, 2004.gadā – 81, 2003. gadā – 100, 2002. gadā – 112, 2001. gadā – 89, 2000.gadā – 160). Turklāt, Latvijas iedzīvotāji var izmantot arī “Western Union” un “MoneyGram” pakalpojumus, lai nosūtītu naudu saviem tuviniekiem ārvalstīs. Ar padomu un palīdzību ekstremālā situācijā nonākušie Latvijas pilsoņi un nepilsoņi joprojām var rēķināties arī ārpus darba laika, sestdienās, svētdienas un svētku dienās ieskaitot, zvanot pa KD mobilo dežūrtālruni 29287398.

Ārvalstīs aizturēto Latvijas Republikas valsts piederīgo skaits 2006.gadā Konsulārais departaments no LR diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī no ārvalstu vēstniecībām Rīgā saņēma informāciju par 188 (2005.gadā – 187, 2004.gadā – 182, 2003.gadā – 268) ārvalstīs aizturētām LR valsts piederīgām personām. Informācija par aizturēšanas faktu ar Valsts policijas starpniecību

61

tiek nodota aizturēto personu tuviniekiem. Par piespriesto sodu tiek informēts arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, kas apkopo informāciju par LR valsts piederīgo sodāmību Latvijā un ārvalstīs. Ar LR pārstāvniecību starpniecību no ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm tiek pieprasīta papildus informācija, jo samērā bieži netiek norādīts personu aizturēšanas iemesls, izvirzītā apsūdzība, soda izciešanas termiņš vai ieslodzījuma vietas adrese.

AIZTURĒTO PERSONU SKAITS

VALSTS 2004.gads 2005.gads 2006.gads

ASV 4 2 1 Austrālija - 1 - Austrija 3 6 2 Baltkrievija 2 2 8 Bulgārija - 1 1 Čehija 4 2 4 Dānija - 16 18 Ekvadora 2 - - Francija 9 19 22 Igaunija 1 - 6 Īrija 2 2 3 Itālija 5 3 4 Kazahstāna - 1 - Kipra - 12 20 Krievija 17 22 25 Lielbritānija 38 19 12 Lietuva 32 13 7 Norvēģija 1 1 1 Polija 25 26 21 Portugāle 3 - 1 Rumānija 1 - - Slovākija 1 - - Somija 1 8 - Spānija 11 7 4 Šveice - - 1 Taizeme - - 2 Turcija - 2 2 Ukraina 3 6 2 Ungārija - 1 1 Vācija 14 13 18 Zviedrija 3 2 1

KOPĀ: 182 187 188

LR valsts piederīgo aizturēšanas iemesli ir visdažādākie – pārsvarā laupīšanas vai zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, lielākoties alkohola reibumā izraisīti ceļu satiksmes negadījumi, naudas mahinācijas, attiecīgās valsts imigrācijas likuma pārkāpumi (viltotas pases, nelegāla robežas šķērsošana), sīks huligānisms, izvarošana. Taču lielākā daļa gadījumu aizturēšanas iemesls ir neskaidrs, jo tiek norādīti tikai attiecīgās valsts Krimināllikuma panti, uz kuru pamata attiecīgā persona ir aizturēta.

62

AIZTURĒŠANAS IEMESLS 2006.gads Laupīšana, zādzība 33

Ceļu satiksmes negadījumi, auto vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē

27

Kontrabanda, kukuļdošana, dokumentu viltošana 19

Nelegāla uzturēšanās, neatļauta robežas šķērsošana

13

Uzbrukums, fiziska vardarbība, slepkavība 10

Narkotisko vielu kontrabanda 9

Huligānisms 5

Nepilngadīgo seksuāla izmantošana, izvarošana 3

Neskaidrs, nezināms aizturēšanas iemesls 69

Jāņem vērā, ka 2006.gadā patiesais aizturēto personu skaits ir bijis lielāks nekā iepriekš norādīts, jo informāciju par aizturētajiem LR valsts piederīgajiem Konsulārais departaments pārsvarā saņem tikai tajos gadījumos, kad persona ir izteikusi vēlmi informēt savas valsts pārstāvniecību. Palīdzība smagas saslimšanas un nāves gadījumos Ar Konsulārā departamenta un LR pārstāvniecību ārvalstīs starpniecību 2006.gadā ir sniegta palīdzība 89 (2005.gadā – 72, 2004.gadā – 80, 2003.gadā – 70, 2002.gadā – 32, 2001.gadā – 89, 2000.gadā – 133, 1999.gadā – 167) gadījumos ārvalstīs mirušo Latvijas valstspiederīgo tuvinieku informēšanas, mirstīgo atlieku repatriācijas uz Latviju un ar to saistīto formalitāšu kārtošanas jautājumos. Mirstīgo atlieku repatriācija uz Latviju, formalitāšu kārtošana ārvalstīs ļoti bieži ir dārgi pakalpojumi, izmaksas bieži vien sasniedz vairākus tūkstošus EUR. Joprojām, sniedzot palīdzību ārvalstīs Latvijas valstpiederīgajiem, kas saslimuši, cietuši nelaimes gadījumos, kā arī mirušo Latvijas iedzīvotāju mirstīgo atlieku transportēšanā uz Latviju KD un konsulārajām amatpersonām ārvalstīs, nākas saskarties ar pietiekoši daudz gadījumiem, kad personas pirms došanās ārpus Latvijas nav apdrošinājušas veselību un dzīvību. Visvairāk nāves gadījumu ir valstīs, kur pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis Latvijas valsts piederīgo skaits, turklāt, tā kā personas izceļo uz ilgāku laiku, piemēram, darba meklējumos, tad nereti apdrošināšanas šīm personām nav. Īpaši jāatzīmē Lielbritānija ar 29 Latvijas iedzīvotāju nāves gadījumiem, Īrija (13), kā arī tādās tuvējās kaimiņvalstīs kā Lietuva (6) un Polija (5). Citās valstīs, uz kurām pēdējos gados Latvijas valstspiederīgie dodas mācību, darba un atpūtas braucienos, arī reģistrēti vairāki nāves gadījumi – Jaunzēlande (4), Spānija (3), Vācija (5). Atsevišķi gadījumi risināti arī ASV, Grieķijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Kiprā, Kirgizstānā, Norvēģijā un Zviedrijā. Katrs nāves iestāšanās gadījums ir individuāls, tomēr arī 2006.gadā nākas secināt, ka statistiski visvairāk bojā gājušo ir nelaimes gadījumu rezultātā (17) un ceļu satiksmes negadījumos (19). Lielbritānijā un Īrijā no kopējā nāves gadījumu skaita 6 personas izdarījušas pašnāvību. Kā nāves cēlonis ārvalstīs mirušajiem Latvijas valsts piederīgajiem bieži norādītas arī smagas saslimšanas (īpaši sirds asinsvadu nepietiekamība), alkohola vai narkotiku pārdozēšana, kā arī vardarbīga nāve. Dažos gadījumos ir izdevies panākt mirstīgo atlieku repatriācijas uz Latviju pilnīgu vai daļēju izmaksu segšanu no mirušo personu pēdējās reģistrētās dzīvesvietas pašvaldību līdzekļiem, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta 1.daļu.

63

Latvijas iedzīvotāju nokļūšana nelaimes gadījumos, kā arī nāves gadījumi piesaista plašu mediju uzmanību. Sniedzot informāciju žurnālistiem, Konsulārā departamenta darbinieki vienmēr vērš Latvijas iedzīvotāju uzmanību uz nepieciešamību apdrošināt veselību un dzīvību pirms došanās uz ārvalstīm.

89

32

7080

72

89

0102030405060708090

skai

ts

2001 2002 2003 2004 2005 2006

Palīdzības sniegšana Latvijas valsts piederīgo nāves gadījumos ārvalstīs

Latvijas Republikā aizturētie ārvalstnieki 2006.gadā par dažādu likumpārkāpumu izdarīšanu Konsulārais departaments no Valsts robežsardzes un Valsts policijas ir saņēmis informāciju par 242 aizturētiem ārvalstniekiem (2005.gadā – 279, 2004.gadā - 213, 2003.gadā - 237). Lielākā daļa aizturēto ir Krievijas, Moldovas, Lietuvas un Ukrainas pilsoņi. Par ārvalstnieku aizturēšanas gadījumiem nekavējoties tiek informētas pilsonības valstu vēstniecības.

AIZTURĒTO PERSONU SKAITS

VALSTS 2005.gads 2006.gads

Krievija 73 57 Lietuva 49 31 Ukraina 44 30 Moldova 29 37 Igaunija 17 14 Uzbekistāna 4 2 Izraēla 4 3 Gruzija 4 7 Baltkrievija 4 10 Azerbaidžāna 4 4 Vācija 3 7 Indija 3 - ASV 3 2 Armēnija 3 3 Šveice 2 - Portugāle 2 1 Lielbritānija 2 5

64

Itālija 2 2 Ēģipte 2 - Dānija 2 - Šrilanka 1 - Sudāna 1 - Spānija 1 - Somija 1 1 Slovākija 1 2 Sīrija 1 1 Norvēģija 1 2 Nigērija 1 - Meksika 1 - Libērija 1 - Kirgizstāna 1 1 Rumānija - 1 Peru - 1 Austrālija - 2 Kamerūna - 1 Turcija - 1 Kipra 1 - Kazahstāna 1 1 Īrija 1 3 Zviedrija - 1 Polija - 1 Irāka 1 - Pakistāna - 3 Albānija - 1 Afganistāna 1 - Personas arnenoskaidrotu valstiskopiederību

7 4

KOPĀ : 279 242 Kā liecina statistika, ārvalstnieku aizturēšanas iemesli mēdz būt visdažādākie: nelegāla robežas šķērsošana, viltotu ceļošanas dokumentu izmantošana, ieceļošanas lieguma neievērošana, nav personu apliecinošu dokumentu, kontrabanda.

65

AIZTURĒŠANAS IEMESLS SKAITS Nelegāla uzturēšanās LR teritorijā, nelegāla LR robežas šķērsošana

132

Viltotu dokumentu izmantošana, šķērsojot robežu 32

Ceļu satiksmes negadījumi, auto vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē

24

Narkotiku kontrabanda 11

Naudas mahinācijas, krāpšana, kukuļdošana 9

Zādzības 8

Izsludināti starptautiskajā meklēšanā 7

Personu nosūtīšana seksuālai izmantošanai uz ārvalstīm

5

Huligānisms 5

Miesas bojājumu nodarīšana, slepkavība 3

Tīša mantas bojāšana 3

Mazgadīgo seksuāla izmantošana 1

Personas nozagšana 1

Nezināms aizturēšanas iemesls 1

Viltotās LR pilsoņu pases Konsulārā departamenta rīcībā samērā bieži nonāk informācija par ārvalstīs aizturētiem LR valsts piederīgajiem, kā arī ārvalstniekiem, kuri izmantojuši Latvijas Republikas ceļošanas dokumentus ar viltojuma pazīmēm. Vairumā gadījumu aizturētās personas ir ārvalstnieki (Moldovas un Ukrainas pilsoņi). 2006.gadā ar LR vēstniecību starpniecību saņemta informācija par 52 gadījumiem, kad konstatēts dokumenta viltojums. Visvairāk pasu saņemtas no LR vēstniecības Lietuvā, Lielbritānijā un Īrijā. Salīdzinot ar 2005.gadu izņemto viltoto ceļošanas dokumentu skaits palicis nemainīgs un pasu viltojumi saistīti ar pases fotogrāfijas pārlīmēšanu kā iepriekš. Viltotie LR ceļošanas dokumenti tiek pārsūtīti Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Pasu centram. Atgriešanās dokumentu pieprasīšana ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijas Republikā bez derīga ceļošanas dokumenta

Pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes pieprasījuma, Konsulārais departaments vēršas ārvalstu pārstāvniecībās ar lūgumu izsniegt atgriešanās dokumentu no Latvijas Republikas izraidāmajiem ārvalstu pilsoņiem, kuru rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta. 2006.gadā Konsulārais departaments pieprasījis 32 atgriešanās dokumentus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem izprasīto dokumentu skaits ir samazinājies. Tas skaidrojams ar to, ka Valsts robežsardze sadarbojas ar attiecīgo valstu pārstāvniecību amatpersonām bez ministrijas starpniecības. Konsulārā departamenta palīdzība tiek lūgta, ja ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām nepieciešama papildus saskaņošana ar savas valsts kompetentajām institūcijām, lai pieņemtu lēmumu par atgriešanas dokumenta izsniegšanu.

Atgriešanās dokumenti tiek pieprasīti arī ārvalstniekiem, kam beidzies soda izciešanas termiņš ieslodzījuma vietās un kā papildsods piemērots – izraidīšana no LR.

66

Konsulārajā departamentā tiek saņemti arī atgriešanās dokumentu pieprasījumi, kuri ar LR vēstniecību starpniecību tiek pārsūtīti to valstu pārstāvniecībām, kuras neatrodas Latvijā.

Ārvalstu atgriešanās dokumentu noformēšana

Valsts 2004. gads 2005.gads 2006.gads

Krievija 29 10 19 Lietuva 12 1 1 Ukraina 21 9 1 Baltkrievija 4 9 3 Azerbaidžāna 10 3 1 Igaunija 1 2 - Kazahstāna 1 - 2 Gruzija 7 2 - Afganistāna - - 2 Uzbekistāna - - 2 Armēnija 1 1 1 Tadžikistāna 1 1 - Vācija 1 - - Polija 1 - - Ēģipte 1 - - Meksika - 1 - KOPĀ: 90 39 32

Ārvalstu ieceļošanas vīzu pieprasījumi 2006.gadā Konsulārajā departamentā tika sagatavotas un nosūtītas (vai iesniegtas Ārlietu ministrijas Personāla nodaļai, ja attiecīgās valsts vēstniecība atrodas Rīgā) 425 vīzu pieprasījuma notas ārvalstu pārstāvniecībām Latvijas valsts vai pašvaldības iestāžu komandētiem darbiniekiem. Šis skaitlis salīdzinoši ar 2005.gadu (447) ir nedaudz sarucis (2004.gadā – 429, 2003.gadā – 333, 2002.gadā – 392). Līdzīgi kā citos gados, visvairāk 2006.gadā KD tika sagatavotas notas šādu valstu vēstniecībām: Krievija – 181, ASV – 65 un Baltkrievija – 42. Citi biežākie ārvalstu vīzu pieprasījumi: Kanāda – 26, Ķīna – 17, Uzbekistāna – 16, Azerbaidžāna – 10, Moldova – 9, Indija – 9, Kazahstāna – 7.

392333

429 447425

0

100

200

300

400

500

2002.gads 2003.gads 2004.gads 2005.gads 2006.gads

Sagatavoto vīzu notu skaits

67

Konsulāro amatpersonu mācības 2006.gada 11.- 13. aprīlī notika ikgadējās konsulāro amatpersonu mācības. Mācību laikā īpaša uzmanība tiek veltīta jautājumiem, kas saistīti ar konsulārās palīdzības sniegšanu, personu nelegālu izceļošanu uz ārvalstīm, cilvēktirdzniecības apkarošanas problemātikai, cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācijai un finansējumam, tādēļ mācībās tika nodrošināta konsulāro amatpersonu tikšanās ar sekojošu iestāžu amatpersonām:

- Valsts Policija; - Labklājības ministrija; - Starptautiskā migrācijas organizācija; - Resursu centrs sievietēm “Marta”.

Turklāt mācību laikā tika pārrunāti aktuāli jautājumi par izmaiņām likumdošanā un konsulārā darba praksi, saistībā ar izmaiņām ko ieviesusi Latvijas iestāšanās ES:

- Izmaiņas imigrācijas likumdošanā, Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam. Aktuālo informāciju konsulārajām amatpersonām sniedza gan ĀM KD atbildīgās amatpersonas – (Šengenas nodaļas vadītāja V.Buša, nodaļas 3. sekretārs J.Legzdiņš un projektu administrators Uldis Spriņģis, kā arī Iekšlietu ministrijas PMLP amatpersonas); - Darba spēka kustība – aktualitātes, tendences, darbā iekārtošanās firmu licencēšana utt. (Nodarbinātības valsts aģentūra). - Ņemot vērā 2006. gada oktobrī notikušās 9.Saeimas vēlēšanas, mācībās tika aicināts piedalīties arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Tiesiskās palīdzības sniegšana 2006.gadā ar Konsulārās palīdzības nodaļas un pārstāvniecību starpniecību kopumā ir pārsūtīti 16 tiesiskās palīdzības lūgumi. Joprojām saglabājās tendence, ka visvairāk lūgumu ir tikuši nosūtīti un saņemti no Lietuvas Republikas institūcijām, kas ir saistīts ar to, ka Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, saskaņā ar kuru līgumslēdzējpušu iestādes savstarpēji sazinās, neietver tiesisko palīdzību administratīvajās lietās. Tādējādi tiesas dokumenti administratīvajās lietās tiek nodoti, izmantojot diplomātiskā un konsulārā dienesta starpniecību. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2006.gadā ir vērojams tiesiskās palīdzības lūgumu skaita samazinājums, tā, piemēram, 2005.gadā tika veikta 28 Latvijas un ārvalstu tiesību aizsardzības institūciju lūgumu pārsūtīšana, 2004.gadā – 51.

2005.gadā ar Konsulārās palīdzības nodaļas un pārstāvniecību starpniecību ārvalstīm tika nodoti 3 Latvijas Republikas Prokuratūras sagatavotie lūgumi par personu izdošanu. Salīdzinot ar 2004.gadu, šādu lūgumu skaits ir ļoti samazinājies (2004.gadā tika pārsūtīti 15 lūgumi par personu izdošanu). Bērnu tiesību aizsardzība 2006. gadā Konsulārais departaments un LR pārstāvniecības sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un bāriņtiesām ir iesaistījušies aptuveni 15 dažādu lietu risināšanā, kas saistītas ar nepilngadīgo LR valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzību. Vairumā gadījumu pēc pārstāvniecību un Konsulāra departamenta palīdzības ir vērsušās ārvalsts kopmetentās iestādes, ar lūgumu nodrošināt ārvalstīs esošo Latvijas bērnu atgriešanos Latvijā (Lielbritānija, Īrija, Turcija, Lietuva, Zviedrija, ASV, Čehija). Ir bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad Konsulārajā departamentā ir vērsušās bariņtiesas ar lūgumu noskaidrot Latvijā dzīvojošu bez vecāku aprūpes palikušu bērnu tuvinieku dzīvesvietas ārvalstīs, ģimenes sadzīves apstākļus, adopcijas jautājumus utt.

68

Konsulārajam departamentam minēto lietu risināšanā ir izveidojusies laba sadarbība ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Ņemot vērā esošo tendenci pieaugt šāda veida lietu skaitam, Konsulāro amatpersonu ikgadējās mācībās ir iekļauti jautājumi, kas saitīti ar Latvijas bērnu pārvešanu no ārvalstīm uz Latviju un bērnu tiesību un interešu aizsardzība ārvalstīs.

Cilvēku tirdzniecības novēršana Ārlietu ministrijas kompetence cilvēku tirdzniecības novēršanas jomā ir noteikta 2004. gada 3. martā pieņemtās Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008. gadam III rīcības virziena, t.i., Izglītības 20.,25. un 26.punktos. Saskaņā ar šo programmu galvenais ministrijai veicamais uzdevums ir sabiedrības izglītošana un informēšana par likumīgas migrācijas iespējām. Programmas īstenošanā iesaistīto institūciju darba grupā Ārlietu ministriju pārstāv KD pārstāvis, kā arī KD katru gadu sniedz informāciju par programmā paredzēto uzdevumu izpildi ministrijā. Programma ir pieejama apskatei Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). 2006. gadā Konsulārajā departamentā ir bijušas divas lietas, kurās sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un attiecīgo valstu tiesību aizsardzības iestādēm tika sniegta palīdzība personām, kuras tika atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem (Lielbritānijā un Spānijā). Pirmajā lietā 2006. gada vasarā Londonas policija Latvijas Republikas vēstniecībā Londonā nogādāja divas LR pilsones, kuras bija identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri. Minētajām personām apsolītā darba fabrikā vietā piespiedu kārtā lika nodarboties ar prostitūciju. LR vēstniecības Londonā darbinieki sniedza abām sievietēm materiālo palīdzību un Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas birojs palīdzēja sievietēm atgriezties Latvijā. Otrajā lietā 2006. gada pavasarī LR Valsts policija informēja LR vēstniecību Spānijā par kādas LR pilsones mātes iesniegumu saistībā ar iespējamo viņas meitas nodarbošanos ar prostitūciju un narkotisko vielu lietošanu piespiedu kārtā Spānijā. Minētajā lietā tika iesaistīta Spānijas policija, kā rezultātā tika noskaidrots, ka jaunā sieviete labprātīgi uzturas Spānijā un piespiedu kārtā nenodarbojas ar prostitūciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šādu lietu skaits ir samazinājies (2005.gadā -2 lietas, 2004.gadā - 5 lietas). Samazināšanās skaidrojama ar to, ka jautājumu risināšanā par cilvēku tirdzniecības novēršanu iesaistās un savstarpēji sadarbojas iesaistīto valstu tiesību aizsardzības iestādes un starptautiskās organizācijas, piemēram, Interpol un Europol, vairumā gadījumu neizmantojot diplomātiskā un konsulārā dienesta starpniecību. Kā jau katru gadu Konsulārais departaments Konsulāro amatpersonu mācībās un Cirkulāros turpinās aicināt konsulārās amatpersonas, neskatoties uz lielo noslogotību, pievērst pastiprinātu uzmanību (veicot papildus pārrunas) personām, īpaši jaunām sievietēm, kuras vēršas vēstniecībās, iespējams kādas personas pavadībā, lai noformētu atgriešanās apliecības.

2006. gada laikā Konsulārā departamenta pārstāvji ir uzstājušies Ārlietu ministrijas Preses centra organizētajos semināros un preses konferencēs masu mediju pārstāvjiem par jautājumiem, kas jāzina ceļojot uz ārvalstīm. Papildus 2006. gadā Konsulārā departamenta pārstāvis piedalījās Iekšlietu ministrijas organizētajā darba grupā par starpinstitucionālā sadarbības mehānisma veidošanu cilvēku tirdzniecības upuru identifikācijai un rehabilitācijai. Darbs minētajā darba grupā turpinās joprojām.

69

Konsulārais reģistrs Konsulārā reģistra mērķis ir apkopot informāciju par iedzīvotājiem, kuri īslaicīgi uzturas ārvalstīs. Reģistrācija tiek veikta Latvijas vēstniecībās, konsulātos un ĀM Konsulārajā departamentā. Latvijas vēstniecībās un konsulātos tiek reģistrētas personas, kuras uzturas attiecīgajā valstī. Valstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, konsulārā reģistrācija tiek veikta Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. Šāda reģistrācija ļauj nodrošināt šīm personām tiesību un interešu īstenošanu un aizsardzību, kā arī palīdzības sniegšanu ekstremālās situācijās. 2006.gadā LR iedzīvotāju aktivitāte reģistrējoties Konsulārajā reģistrā ir pieaugusi. Pērn Konsulārajā departamentā saņemtas 138 (2005.gadā - 48) LR valsts piederīgo Konsulārās reģistrācijas anketas. Pašlaik sadarbībā ar Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļu norit darbs pie MK noteikumu izstrādāšanas, kā arī tiek apzinātas iespējas izveidot elektronisko Konsulārā reģistra datu bāzi, kura tiešsasaistes režīmā būtu pieejama no ĀM interneta mājas lapas un būtiski atvieglotu reģistrēšanos. Latvijas valstspiederīgo evakuācija no Libānas

Sakarā ar militāro konfliktu starp Libānas Republiku un Izraēlas Valsti 2006. gada jūlijā palielinājās ārvalstnieku evakuācija no Libānas.

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments nekavējoties uzsāka Latvijas valsts piederīgo apzināšanu, kas varētu atrasties Libānā. Ar ministrijas Preces centra un LR Goda konsula Libānā starpniecību tika sniegta informācija presei gan Latvijā, gan Libānā, kurā tika norādīti kontakttālruņi, pa kuriem piederīgie, kā arī draugi var sniegt informāciju par personām, kuras varētu atrasties Libānā, tādējādi ļaujot iespējami ātrā laikā apkopot maksimāli precīzu informāciju par Latvijas valstspiederīgo skaitu, kas vēlētos izceļot no Libānas. Cilvēku skaita ziņā šī ir bijusi lielākā Latvijas valstspiederīgo evakuācijas operācija Latvijas konsulārā dienesta vēsturē. Kopumā Konsulārais departaments apzināja 55 Latvijas valstspiederīgos, no kuriem palīdzību evakuācijā lūdza 25 valstspiederīgie un seši viņu ģimenes locekļi, no kuriem 2 bija Libānas pilsoņi, bet 4 bija Latvijas nepilsones un Libānas pilsoņa nepilngadīgie bērni, kuri nebija reģistrēti nevienā pilsonībā. Lai Konsulārais departaments varētu nodrošināt minēto personu (kopumā 31 persona) evakuāciju no Libānas, bija nepieciešami finanšu līdzekļi lidmašīnas biļešu un viesnīcu apmaksai. Evakuācija no Libānas līdz Kiprai vai Damaskai (Sīrija) tika nodrošināta bez maksas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzību, taču personām nebija nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai nokļūtu tālāk līdz Latvijai. Ņemot vērā minēto, Latvijas valdība piešķīra 17 050 latu valstij piederīgo un viņu ģimenes locekļu evakuācijai. Veiksmīgu evakuācijas norisi nodrošināja operatīva un regulāra sadarbība ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši Franciju un Dāniju. Tāpat aktīvu atbalstu ES piederīgo evakuācijā sniedza Kipra. Tā kā Libānā nav Latvijas vēstniecības, ievērojamu palīdzību Latvijas valstspiederīgo evakuācijā sniedza Latvijas goda konsuls Beirutā – Žerārs Reno, savukārt Kiprā – Latvijas goda ģenerālkonsuls Adonis Papadopolus.

9 . Saeimas vēlēšanu norise ārvalstīs

2006.gada 7.oktobrī Latvijas pilsoņi 9. Saeimu vēlēja arī 53 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs. Kopā ārvalstīs balsoja 7490 jeb 23.18% Latvijas pilsoņu.

70

Lielbritānijā un Īrijā, kur mīt daudz Latvijas pilsoņu, vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši neliela. Lielbritānijas četros iecirkņos (Londonā, Bradfordā, “Straumēnos” un Gērnsijā) kopā nobalsoja 924 pilsoņi, bet Īrijā izveidotajos iecirkņos Dublinā un Korkā kopā - 537 pilsoņi. Kad Latvijā balsošana vēl nebija beigusies, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau saņēma pirmos balsu skaitīšanas rezultātus no vēlēšanu iecirkņiem Āzijā un Austrālijā. Latvijas vēstniecībā Ķīnā nobalsoja 23, bet Japānā – 20 pilsoņi. Austrālijas Savienības trijos iecirkņos (Adelaidē, Melburnā un Sidnejā) kopējais balsotāju skaits bija 609. CVK jau bija paziņojusi provizoriskos 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kad tika slēgti vēl deviņi vēlēšanu iecirkņi ASV, divi iecirkņi Kanādā un trīs – Latīņamerikā – Brazīlijā, Venecuēlā un Argentīnā. Vislielākā vēlētāju aktivitāte Ziemeļamerikā bija vēlēšanu iecirknī Toronto, kur nobalsoja 586 pilsoņi. Otrajā vietā pēc balsotāju skaita ierindojas Latvijas vēstniecība ASV Vašingtonā ar 402 vēlētājiem.

Līdz 2006.gada 15.septembrim tie Latvijas pilsoņi ārvalstīs, kuri vēlēšanu dienā nevarēja ierasties kādā no vēlēšanu iecirkņiem, varēja pieteikties balsošanai pa pastu 38 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs. Balsošanai pa pastu vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs pieteicās un nobalsoja 557 Latvijas pilsoņi.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju 9. Saeimas vēlēšanu iecirknī LR vēstniecībā Berlīnē pirmo reizi bija nodrošināta iespēja pa pastu balsot tiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus Irākā. Šī iespēja tika pilnvērtīgi izmantota.

Kopumā 9. Saeimas vēlēšanas ārvalstīs noritēja veiksmīgi un bez starpgadījumiem.

71

Šengenas nodaļa Vīzu izsniegšana

2006. gadā Konsulārajā departamentā tika izsniegtas 478 īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ar atzīmi “diplomātiskā vīza” un “dienesta vīza” (no tām īstermiņa vīzas bija 10, bet ilgtermiņa vīzas – 468), kas ir par 5 % vairāk salīdzinājumā ar 2005. gadu, kad tika izsniegtas 452 vīzas.

2006. gadā aptuveni 438 gadījumos ar Šengenas nodaļu tika veikta saskaņošana vīzu izsniegšanai, pamatojoties uz organizāciju un privātpersonu ielūgumiem, bet 795 gadījumos tika veikta saskaņošana vīzu ar atzīmi “diplomātiskā vīza” un “dienesta vīza” izsniegšanai (2005. gadā šāda saskaņošana tika veikta 1314 gadījumos). 2006. gadā Šengenas nodaļā bija 1423 gadījumi, kad tika saskaņota vīzu izsniegšana tā saucamo “riska valstu” pilsoņiem (2005. gadā šāda saskaņošana tika veikta 1402 gadījumos).

2006. gadā Šengenas nodaļa izstrādāja īpašus rīcības plānus, lai nodrošinātu operatīvu vīzu izsniegšanu saistībā ar tādiem liela mēroga Rīgā rīkotiem pasākumiem kā NATO galotņu tikšanās un Pasaules hokeja čempionāts.

Ārzemnieku ceļošanas dokumenti

2006.gadā Konsulārajā departamentā saskaņā ar Ministru Kabineta 29.04.2003. noteikumiem Nr.215 "Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība" tika pieņemti 36 lēmumi par ārzemnieka ceļošanas dokumentu atzīšanu /neatzīšanu Latvijas Republikā, kas ir salīdzinoši mazāk nekā iepriekšējos gados (2005.gadā 51 lēmums, 2004. gadā 124 lēmumi, 2003. gadā 87 lēmumi). Regulāri tika aktualizēts Latvijas Republikā atzīto ārzemnieku ceļošanas dokumentu saraksts, kā arī ES, EEZ un Šveices Konfederācijas izsniegto ceļošanas dokumentu saraksts. Tiek izprasīti to dokumentu paraugi, kuri nav Konsulārā departamenta rīcībā, kā arī papildus to dokumentu paraugi, kuri nav pietiekamā skaitā. Šengenas nodaļas pārstāvji turpināja piedalīties starpministriju darba grupas "FADO informācijas sistēmas izveidošana" sanāksmēs, kuru rezultātā tika izstrādāta un Ministru kabinetā iesniegta instrukcija "Kārtība kādā piešķir pieejas tiesības FADO (False and Authentic Documents) informācijas sistēmai un aktualizē tajā iekļauto informāciju”. Sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību konsulārajām amatpersonām tika nodrošināta pieeja informācijas sistēmām "Dokumentu paraugu reģistrs" un "Nederīgo dokumentu reģistrs".

Šengenas konvencijas finanšu programma Schengen Facility Pagājušajā gadā Šengenas nodaļa turpināja līdzdarboties Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) īstenošanā Latvijā. Konsulārais departaments šīs programmas ietvaros ir apguvis trīs no piecām ĀM pārziņā esošajām prioritātēm par kopējo summu 2 650 347 EUR, nodrošinot, ka:

1. LR pārstāvniecībās ārzemnieku ceļošanas dokumenti tiek kontrolēti atbilstoši pastāvošajām prasībām, un ceļošanas dokumentu viltojumi tiek atklāti efektīvi (pēc atklāta konkursa pērstāvniecībām tika iegādāts augsta līmeņa viltojumu atklāšanas aprīkojums, kā arī elektroniska vai papīra formāta pasu paraugu katalogi un rokasgrāmatas);

2. LR pārstāvniecību vīzu nodaļās ir nepieciešamie kvalificēta personāla resursi atbilstoši standartiem un prasībām, kas ir noteiktas ES;

72

3. konsulārajām amatpersonām LR pārstāvniecībās ir Šengenas vīzu izsniegšanai nepieciešamā kvalifikācija.

Šengenas nodaļas kompetencē tāpat ietilpa arī citu Ārlietu ministrijas pārziņā esošo prioritāšu koordinācijas jautājumi:

1. nodrošināt LR pārstāvniecības ar datu pārraides infrastruktūru (budžets 890 575 EUR);

2. rekonstruēt LR pārstāvniecību vīzu nodaļas atbilstoši noteiktajām drošības prasībām (budžets 4863 096 EUR).

Šengenas nodaļa 2006. gadā, izmantojot Schengen Facility līdzekļus, organizēja divas reģionālās mācības vīzu jautājumos (2006. gada 17.-20. oktobrī Lisabonā un 2006. gada 21.-24. novembrī – Sanktpēterburgā), pieaicinot arī ekspertus no Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī ekspertu no Nīderlandes Karalistes. Mācību laikā īpaša vērība tika pievērsta pārstāvniecību sagatavošanai Šengenas vīzu izsniegšanai.

Norvēģijas divpusējais finanšu instruments

Šengenas nodaļa pārskata periodā turpināja līdzdarboties projektā par Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta realizēšanu Latvijā, piedaloties normatīvo aktu, tajā skaitā Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Šengena” ierobežotā konkursa nolikuma, izstrādē. Konkursā bija plānots piedalīties ar projektu “Konsulārās rokasgrāmatas elektroniskās versijas izveide un uzturēšana”, to apvienojot ar IT departamenta projektu par informācijas tehnoloģiju uzlabošanu pārstāvniecībās. Tomēr patlaban ir plānots projektam saņemt finansējumu no Solidaritātes un migrācijas pārvaldīšanas pamatprogrammas ietvaros izveidotā fonda “Ārējo robežu fonds” un ir pieņemts lēmums ar minēto projektu Norvēģijas valdības finansētajā konkursā nepiedalīties. Līdz ar to Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Šengena” ierobežotajā konkursā piedalīsies IT departaments projekta aktivitātes “LR diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbības stiprināšana, uzlabojot SIS II ieviešanu” ietvaros, kura finansējums ir aptuveni 1,3 miljoni latu.

Šengenas novērtēšana

2006. gadā Latvijas Šengenas novērtēšanas ietvaros notika novērtēšanas vizītes Latvijas vēstniecībā Ukrainā un Latvijas Ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā. Šengenas nodaļa saskaņā ar savu izstrādāto rīcības plānu iesaistījās pārstāvniecību sagatavošanas procesā un, sadarbojoties ar pārstāvniecībām, nodrošināja ar novērtēšanu saistītās informācijas sniegšanu ES Padomes Šengenas novērtēšanas darba grupai (atbildes uz aptaujas anketām, informācija par novērtēšanas laikā konstatēto trūkumu novēršanu un rekomendāciju ieviešanu, atbildes uz Šengenas novērtēšanas darba grupas ekspertu papildjautājumiem). Pārskata periodā Šengenas nodaļas pārstāvji piedalījās arī Šengenas novērtēšanas darba grupas sanāksmēs.

Vīzu pārstāvība 2006. gadā Šengenas nodaļa uzsāka darbu pie pārstāvības projekta, lai Latvija spētu izmantot tās iespējas, ko dod Šengenas līguma dalībvalstu starpā pastāvošā prakse slēgt divpusējus līgumus, saskaņā ar kuriem viena dalībvalsts Šengenas vīzu izsniegšanā pārstāv otru valstī/reģionā, kurā tai nav savas pārstāvniecības. Šāda prakse pēc Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam palielinās to vietu skaitu, kur ārvalstnieki varēs saņemt vīzu, Latvijai tur neatverot pārstāvniecības. Šengenas nodaļa apkopoja informāciju par Šengenas līguma dalībvalstu pārstāvniecību tīklu un uzsāka vīzu statistikas analīzi. Tāpat tika lūgts ieinteresēto institūciju viedoklis par prioritārajām valstīm/reģioniem, kur būtu

73

vēlams īstenot pārstāvība, un iespējamajām Šengenas līguma esošajām un topošajām dalībvalstīm, kurām lūgt šo pārstāvību. Kopīgais vīzu pieteikumu centrs Kišiņevā 2006. gadā Šengenas nodaļa uzsāka sagatavošanās darbus iespējamai Latvijas dalībai Ungārijas vadītajā pilotprojektā par Kopīgā vīzu pieteikuma centra izveidošanu Kišiņevā – nodaļa sagatavoja atbildes Eiropas Komisijas anketai par kopīgo vīzu pieteikumu centru izveidošanu un piedalījās Briselē organizētajās sanāksmēs par šo jautājumu.

Piedalīšanās Eiropas Savienības un Latvijas darba grupās vīzu jautājumos

Pagājušajā gadā Šengenas nodaļa regulāri piedalījās ES Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs Briselē attiecībā uz vīzām, Vīzu informāciju sistēmu, VISION un Šengenas informācijas sistēmu, Šengenas novērtēšanu, kā arī Eiropas Komisijas 6. panta komiteja sanāksmēs par vienoto vīzu formu.

Šengenas nodaļa arī ir līdzdarbojusies jautājumos, kas saistīti ar vīzu paritātes nodrošināšanu. Attiecībā par šo jautājumu Šengenas nodaļa ir piedalījusies Eiropas Komisijas organizētajā sanāksmē par vīzu paritāti ar ASV, Kanādu un Austrāliju, kā arī veikusi sagatavošanas darbus Latvijas un ASV Konsulārās darba grupas sanāksmei 2006. gada sākumā un piedalījusies preses konferencē par Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmas kritērijiem.

Tāpat Šengenas nodaļa 2006. gadā turpināja regulāri piedalīties ar Ministru prezidenta 07.08.2002. rīkojumu Nr. 254 izveidotās Vīzu darba grupas sanāksmēs, kurās kopā ar PMLP un Valsts robežsardzes pārstāvjiem tika diskutēti aktuāli migrācijas jautājumi.

Nodaļa arī piedalījās starpministriju darba grupas darbā, kas izstrādāja koncepciju par fizisko personu biometrisko datu izmantošanu Latvijā.

Nacionālo pozīciju un instrukciju izstrāde

2006. gadā nodaļa piedalījās sanāksmēs, lai izstrādātu Latvijas nacionālo pozīciju par iespējām atvieglot pārvietošanos Baltkrievijas pilsoņiem. Šengenas nodaļa par šo jautājumu sagatavoja instrukcija, kā nacionālo pozīciju “Par Latvijas nostāju jautājumā par iespējām atvieglot people-to-people kontaktus ar Baltkrieviju”1. Saistībā ar Baltkrievijas problemātiku Šengenas nodaļa arī gatavoja atbildi Saeimas deputātiem par Latvijas vīzu maksu Baltkrievijas pilsoņiem.

Personāls

2006. gada nogalē Šengenas nodaļa veica pētījumu par personāla noslogojumu lielākajās Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs darbā ar vīzu jautājumiem.

Nodaļa arī turpināja piedalīties Ārlietu ministrijas kolēģu pirmsrotācijas apmācībā saistībā ar imigrācijas jautājumiem.

Informācijas apkopošana un sniegšana par ieceļošanas jautājumiem

1 Pozīcija gan netika valdībā apstiprināta, jo tās sagatavošanas gaitā izmainījās ES nostāja šajā jautājumā.

74

Šengenas nodaļa turpināja Latvijas institūcijām sniegt informāciju par dažādiem jautājumiem par ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, kā arī apkopot informāciju un sagatavot cirkulārus pārstāvniecību konsulārajām amatpersonām.

Vienlaicīgi nodaļa turpināja sekot, lai Ārlietu ministrijas Interneta mājas lapā būtu pieejama aktuālākā informācija par ārzemnieku ieceļošanu Latvijā.

Piedalīšanās konferencēs

2006. gada jūlijā Šengenas nodaļas pārstāvis piedalījās Eiropas un Āfrikas ministru konferencē par migrāciju un attīstību Marokā.

Funkcionālā nodaļa Salīdzinot ar iepriekšējiem atskaites gadiem, 2006.gadā Funkcionālās nodaļas kompetencē ietilpstošo darba pienākumu apjoms ir ievērojami audzis. Īpaši tas attiecas uz dokumentu īstuma apliecināšanu/legalizāciju. Funkcionālā nodaļa, ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, iespēju robežās cenšas dokumentu īstuma apliecināšanu veikt dokumentu saņemšanas dienā, kas ievērojami uzlabo apmeklētāju apkalpošanas efektivitāti, vienlaicīgi radot pozitīvu departamenta un Ārlietu ministrijas tēlu kopumā. Protams, tas no Funkcionālās nodaļas darbiniekiem prasa papildus atbildību un darba precizitāti, piemēram, ja 2004.gadā Funkcionālā nodaļa veica 7351 dokumenta īstuma apliecināšanu, tad 2006.gadā tas jau pieauga līdz 8720 dokumentiem, kas procentuāli sastāda pieaugumu par 18,62%. Attiecīgi, valsts nodeva par dokumentu īstuma apliecināšanu 2004.gadā sastāda 61 946.00 LVL, bet 2006.gadā – 80 147.50 LVL. 2007.gadā departamenta Funkcionālā nodaļa, atbilstoši ES direktīvu un regulu prasībām uzsāk pilotprojektu par ES paraugu pasu izsniegšanu. Funkcionālās nodaļas kompetencē ietilps pilotprojekta testēšana, izsniedzot jaunās diplomātiskās un dienesta pases.

Diplomātisko un dienesta pasu izsniegšana 2006. gadā izsniegtas 309 LR diplomātiskās pases. Izsniegto diplomātisko pasu skaita pieaugums skaidrojams ar 2006.gada ceturtajā ceturksnī notikušajām 9.Saeimas vēlēšanām.

Izsniegto diplomātisko pasu skaits

271

355

229

309

050

100150200250300350400

2003 2004 2005 2006

75

2006. gadā izsniegtas 106 LR dienesta pases. Izsniegto dienesta pasu skaits, salīdzinot laiku tūlīt pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, nedaudz samazinājies. Saskaņā ar 2002.gada 16.jūlija Ministru kabineta Noteikumiem Nr.307 par dienesta pasēm, Konsulārais departaments saņem iesniegumus par dienesta pasu izsniegšanu pārsvarā no Ārlietu ministrijas, Nacionālo Bruņoto spēku un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras amatpersonām, kā arī personām, kuras pilda citu Latvijas ministriju pārstāvju funkcijas ārvalstu vai starptautiskajās institūcijās. Dienesta pases tiek izsniegtas arī minēto personu dzīvesbiedriem un viņu apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem – Latvijas pilsoņiem -, ja viņi personai, kas saņēmusi dienesta pasi, dodas līdzi uz darba vai dienesta vietu ārvalstīs.

Izsniegto dienesta pasu skaits

99 100139

106

0

50

100

150

200

2003 2004 2005 2006

Laika periodā no 2003. gada 1.janvāra līdz 2006. gada 31.decembrim Konsulārajā departamentā izsniegtas 1168 diplomātiskās pases un 446 dienesta pases. 2006.gadā veikti papildinājuma ieraksti 106 diplomātiskajās un 10 dienesta pasēs (2005.gadā attiecīgi 90 un 8), pasu sistēmā deaktivētas 207 diplomātiskās un 54 dienesta pases (2005.gadā – 89 un 53). Problēmas tomēr rada tas, ka joprojām likumdošanā nav paredzēta pases turētāja atbildība par dienesta pasu nenodošanu gadījumos, kad zūd tiesiskais pamats to lietošanai.

Dokumentu īstuma apliecināšana 2006.gadā, pamatojoties uz Konsulārajā departamentā un Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs saņemtajiem fizisko un juridisko personu iesniegumiem, veikta 8720 dokumentu īstuma apliecināšana (2003. gadā – 7373, 2004. gadā – 7351, 2005. gadā – 8362). Kopumā legalizēti 1464 dokumenti (2003. gadā – 1237, 2004. gadā – 1120, 2005. gadā – 1301), ar Apostille apliecināti 7256 dokumenti ( 2003. gadā – 6136, 2004. gadā – 6231, 2005. gadā – 7061). 2006. gadā par dokumentu īstuma apliecināšanu iekasēta valsts nodeva 80 147, 50 LVL ( 2003. gadā 62 307 LVL, 2004. gadā 61 946 LVL, 2005. gadā 73 591 LVL). Fiziskās personas iesniedz dokumentus laulību reģistrēšanai, darba un uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstīs, iesniegšanai mācību iestādēs, ārvalstu vīzu saņemšanai. Juridisko personu iesniegto dokumentu īstums tiek apliecināts, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu komercdarbību ārvalstīs, PVN atmaksai. Ārvalstīs izsniegto dokumentu īstuma apliecināšana pārsvarā tiek veikta Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju, darba atļauju saņemšanai, laulību reģistrācijai un mantojuma lietu kārtošanai. Apliecināšanai tiek iesniegti dokumenti, lai tos izmantotu Vācijā (947), Itālijā (947), Lielbritānijā (644), ASV (505), Francijā (451), Šveicē (431), Spānijā (293), Īrijā (214). 2006.gadā ir pieaudzis to dokumentu skaits, kas tiek izmantoti arābu valstīs - Ēģiptē (82), Saūda Arābijā (62).

76

Regulāri tiek aktualizēta un papildināta Legalizējamo un apliecināmo dokumentu uzskaites datu bāze, kurā šobrīd glabājas aptuveni 4000 Latvijas Republikas un ārvalstu amatpersonu parakstu un spiedogu nospiedumu paraugi.

1. Fiziskās personas (atbrīvotas no samaksas) – 6 apliecināti dokumenti; 2. Fiziskās personas (uzrādot pensionāru vai invaliditātes apliecību) nesteidzami – 15

apliecināti dokumenti; 3. Fiziskās personas (uzrādot pensionāru vai invaliditātes apliecību) steidzami – 20

apliecināti dokumenti; 4. Fiziskās personas – nesteidzami – 2920 apliecināti dokumenti; 5. Fiziskās personas – steidzami – 3026 apliecināti dokumenti; 6. Fiziskas personas (iesniedzot uz pilnvaras pamata) – 246 apliecināti dokumenti; 7. Juridiskas personas (vēstniecības) – 558 apliecināti dokumenti; 8. Juridiskas personas – nesteidzami – 852 apliecināti dokumenti; 9. Juridiskas personas – steidzami – 1077 apliecināti dokumenti.

Izziņu izsniegšana Funkcionālā nodaļa 2006.gadā uzrādīšanai pēc pieprasījuma sagatavoja 48 izziņas (2005.gadā – 46). Tematiski – 8 izziņas par dokumentu legalizāciju, 10 izziņas par valsts nodevas pārmaksāšanu, 30 izziņas par dokumentu izprasīšanu.

Dokumentu izprasīšana 2006. gadā, pamatojoties uz Latvijas fizisko un juridisko personu iesniegumiem, Konsulārajā departamentā sagatavoti un pārsūtīti LR diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām dokumentu izprasīšanai no ārvalstu kompetentām iestādēm 724 pieprasījumi (2005. gadā - 678, 2004. gadā – 976, 2003. gadā – 777, 2002. gadā - 617). Biežāk izprasītie dokumenti – 270 par dienestu PSRS bruņotajos spēkos, 357 par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, 94 par darba stāžu un izglītību. No Latvijas Republikas kompetentām iestādēm ar Konsulārā departamenta starpniecību izprasīti 1483 dokumenti (salīdzinot ar 2005. gadu 1394, 2004. gadā – 1434, 2003. gadā – 1370, 2002. gadā – 1120).

123

4

5

67

8

9

77

Tajā skaitā no Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta - 640 (salīdzinot 2005. gadā 733, 2004. gadā – 561, 2003. gadā – 589, 2002. gadā – 531), Arhīvu ģenerāldirekcijas - 541 (salīdzinot 2005. gadā 661, 2004. gadā – 655, 2003. gadā – 555, 2002. gadā – 485), Iekšlietu ministrijas Informācijas centra - 302 (salīdzinot 2005. gadā 228, 2004. gadā – 218, 2003. gadā – 226, 2002. gadā – 104).

1 - civilstāvokļa aktu reģistrācija (357); 2 - dokumenti par izglītību, darba stāžu (49); 3 - dokumenti par karadienestu (270);

Ārvalstu pārstāvniecību informēšana par LR dzimtsarakstu nodaļās veiktajām ārvalstnieku civilstāvokļa aktu reģistrācijām Saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem un pamatojoties uz Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļu sniegto informāciju, Konsulārais departaments informē visas valstis, ar kurām Latvijai ir diplomātiskās attiecības, par Latvijas dzimtsarakstu nodaļās reģistrētajiem ārvalstu pilsoņu miršanas gadījumiem. Akreditētās ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Latvijā arī tiek informētas par ārvalstu pilsoņu dzimšanas un laulību reģistrāciju Latvijas dzimtsarakstu nodaļās. Informācijas sniegšana par šo valstu pilsoņu dzimšanas un laulību reģistrāciju notiek uz savstarpējības principa pamatiem.

Tab. Konsulārā departamenta nosūtītās notas ārvalstu diplomātiskajām

pārstāvniecībām par Latvijas dzimtsarakstu nodaļās reģistrētajiem ārvalstu pilsoņu dzimšanas, laulību un miršanas gadījumiem 2006.gadā salīdzinoši ar 2005.gadu:

Dzimtsarakstu reģistrs par/gads Dzimšanu Laulībām Miršanu

2005.gads 106 92 569

2006.gads 32 48 274

1

2

3

78

Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas darbs KTJN sniedza atzinumus par šādiem citu ministriju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem:

1) Iekšlietu ministrijas likumprojekti “Grozījums Imigrācijas likumā” un “Grozījumi Imigrācijas likumā”;

2) Iekšlietu ministrijas likumprojekts “Likums par patvērumu Latvijas Republikā”;

3) Iekšlietu ministrijas likumprojekts “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums”;

4) Iekšlietu ministrijas likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļu akta likumā”;

5) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta rīkojuma projekts MK 2005.gada 06.septembra instrukcijas Nr.12 grozījumu projektu “Instrukcija par Šengenas konvencijas finanšu programmas (Schengen Facility) īstenošanu, vadību un uzraudzību";

6) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Uzturēšanās atļauju noteikumi”;

7) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”;

8) Labklājības ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””;

9) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu”;

10) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.217 “Vīzu noteikumi””;

11) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumos Nr.378 “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem””;

12) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr.212 “Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtība, izceļošanas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība””

13) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Rīcības plānā Šengenas acquis likumdošanas prasību īstenošanai”;

14) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”;

15) Veselības ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Veselības traucējumi un slimības, kuru dēļ ārzemniekam atsaka uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu”;

16) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 15. aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība””;

79

17) Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums par “Koncepcijas par fizisko personu biometrijas datu izmantošanu Latvijā” īstenošanas gaitu;

18) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta noteikumu projekts “Ārzemnieku saraksta, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, uzturēšanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtība”;

19) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu robežkontroles punktā starptautiskajā lidostā “Rīga”;

20) Iekšlietu ministrijas Ministru kabineta rīkojuma projekts “Noteikumi par lēmuma par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību”.

KTJN sagatavoja šādus tiesību aktu projektus, kuri stājās spēkā 2006.gada laikā:

1) 30.03.2006. likums “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””; 2) 19.10.2006. likums “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”; 3) 02.11.2006. likums “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””; 4) Ministru kabineta 03.05.2006 rīkojums Nr.312 “Par Moldovas pilsoņu atbrīvošanu no

valsts nodevas samaksas par vienreizējās īstermiņa vīzas, vienreizējās, divreizējās un daudzkārtējās tranzītvīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu”;

5) Ministru kabineta 23.05.2006. noteikumi Nr.416 “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem”;

6) Ministru kabineta 26.06.2006 rīkojums Nr.476 “Par Baltkrievijas pilsoņu atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu”;

7) Ministru kabineta 26.07.2006. rīkojums Nr.563 “Par palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem evakuācijai no Libānas Republikas”.

2006.gadā tika uzsākts darbs pie šādiem tiesību aktu projektiem, kuri pieņemti 2007.gadā

1) Ministru kabineta 02.01.2007. noteikumi Nr.15 “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem”;

2) Ministru kabineta 30.01.2007. noteikumi Nr.85 “Noteikumi par Latvijas Republikas diplomātiskajām pasēm”.

2006.gadā tika uzsākts darbs pie šādiem tiesību aktu projektiem, kuru pieņemšana ir plānota 2007.gadā:

1) Likumprojekts “Dokumentu legalizācijas likums”; 2) Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada

27.decembra noteikumos Nr.1036 “Noteikumi par Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu cenrādi””;

3) Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevas par atgriešanās apliecības izsniegšanu apmēru un maksāšanas kārtību”;

4) Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksas par konsulārajiem pakalpojumiem latos noteiktajam apmēram atbilstošu apmēru ārvalstu valūtās";

5) Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā tiek kārtots Latvijas Republikas Konsulārais reģistrs”;

6) Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumos Nr.692 “valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un izmantošanas kārtība””.

80

2006.gada laikā tika organizētas šādas konsulārās konsultācijas:

1) Latvijas – Moldovas divpusējās konsulārās konsultācijas Rīgā 2006.gada 1. martā; 2) Latvijas – Baltkrievijas divpusējās konsulārās konsultācijas Rīgā 2006.gada 27. jūnijā.

KTJN darbinieki piedalījās sekojošās darba grupās:

1) Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu un to personalizācijas sistēmu iepirkuma darba grupa;

2) Eiropas Savienības Padomes vīzu darba grupa; 3) Likumprojekta par fizisko personu biometrijas datu izstrādāšanas darba grupa; 4) Likumprojekta “Šengenas informācijas sistēmas darbības likums” izstrādes darba

grupa; 5) Nacionālā vīzu darba grupa; 6) ES Padomes „Augsta līmeņa patvēruma un migrācijas darba grupa”; 7) ASV Bezvīzu programmas īstenošanas (Visa Waiver Program - VWP) darba grupa.

KTJN darbs saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem: 2006.gadā notika aktīvs darbs pie Latvijas pozīciju un instrukciju izstrādes pārstāvjiem Eiropas Savienības Padomes darba grupās par Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem. Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļa veica pozīciju un instrukciju izstrādi un saskaņošanu ar citām kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm par šādiem Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem: 1) Eiropas Kopienas un Krievijas Federācijas līguma projekts par vīzu procedūras

atvieglojumiem Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības pilsoņiem; 2) Komisijas ieteikums Padomei pilnvarot Komisiju uzsākt sarunas par nolīguma

noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu;

3) Komisijas ieteikums Padomei pilnvarot Komisiju uzsākt sarunas par nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Albānijas Republiku, Melnkalnes Republiku, Serbijas Republiku un Bosniju un Hercegovinu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu;

4) Komisijas ieteikums Padomei, lai pilnvarotu Komisiju uzsākt sarunas par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Moldovas Republiku par atvieglotu īstermiņa vīzu izsniegšanu;

KTJN 2006.gada laikā piedalījās šādu Iekšlietu ministrijas sagatavoto pozīciju un instrukciju saskaņošanā:

1. par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidošanu, darbību un lietošanu un Padomes lēmuma par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidošanu, darbību un lietošanu;

2. par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu, kas paredz nosacījumus

vietējo robežu satiksmei uz dalībvalstu ārējām robežām un groza Šengenas konvenciju un Kopējo Konsulāro instrukciju;

3. par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu par Vīzu informācijas

sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām- I-III nodaļas (1.-19.panti);

4. par Padomes lēmumu, kas groza Kopīgā Konsulārās instrukcijas 12.pielikumu un

Kopīgās Rokasgrāmatas 14.a pielikumu par vīzu nodevu apmēru;

5. par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektu par vienkāršotu personu kontroles ieviešanu uz ārējām robežām, pamatojoties uz vienpusēju Čehijas,

81

Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas atsevišķu dokumentu atzīšanu kā līdzvērtīgu to nacionālajām vīzām tranzītam caur to teritorijām;

6. par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektu, ar ko ievieš vienkāršotu

režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalsts tranzīta vajadzībām to teritorijā;

7. par labojumu Eiropas Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK)

Nr. 1932/2006, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas;

8. Padomes Regula (EK) Nr.851/2005 (2005.gada 2.jūnijs), ar kuru attiecībā uz

savstarpējības mehānismu groza Regulu (EK) Nr.539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas;

9. par Eiropas Padomes un Parlamenta regulas projektu, ar kuru izveido Kopienas

Vīzu kodeksu.

Kancelejas darbs

2006. gadā Kancelejas nodaļā saņemti un iereģistrēti 15 355 (2005.gadā -14 195) dokumenti un nosūtīti 9 490 (2005. gadā-9 471) dokumenti.

82

IV. Iekšējais audits Iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot Ārlietu ministrijas darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai. Iekšējais audits ir ministrijas struktūrvienība, kas ir tieši pakļauta valsts sekretāram. Iekšējais audits ir neatkarīga no pārējām ministrijas struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā. Iekšējā audita galvenās funkcijas un uzdevumi:

- sistemātiski pārbaudīt ministrijas iekšējās kontroles sistēmas darbību, sniegt valsts sekretāram tās novērtējumu un ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

- atbilstoši veiktajam riska novērtējumam izstrādāt un iesniegt valsts sekretāram apstiprināšanai iekšējā audita stratēģisko un gada plānu, kā arī izstrādāto ilgtermiņa attīstības plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

- par katru veikto auditu sagatavot rakstveida noslēguma ziņojuma projektu, kuru nosūta auditētās struktūrvienības vadītājam saskaņošanai;

- iesniegt valsts sekretāram iekšējā audita noslēguma ziņojumu lēmuma pieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu, par personām, kuras atbildīgas par šo ieteikumu īstenošanu, un īstenošanas termiņu.

Pamatojoties uz 2006.gada 5.janvārī apstiprināto LR Ārlietu ministrijas audita plānu 2006.gadam bija plānoti 7 auditi un 4 ieteikumu pēcpārbaudes. Sakarā ar paredzamajām personāla izmaiņām Iekšējā audita struktūrvienībā 2006.gada 18.jūlijā tika apstiprināts precizēts audita 2006.gada plāns. Faktiski 2006.gadā tika veikti 3 auditi. Padotības iestāžu darba koordinēšana un uzraudzība – Latvijas Institūts, Darbinieku mācības un kvalifikācijas celšanas plānošana, kontrole un Pavairošanas (pārrakstīšana, kopēšana). Personālsastāva mainība gada laikā bija par iemeslu, ka gada plāns netika izpildīts. Kopumā izstrādātās iekšējas kontroles sistēma, kas nodrošina ĀM darbību atbilstoši iestādes mērķiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir ieviesta, bet ir konstatēti atsevišķi trūkumi, kas ir jānovērš, lai pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošinātu sistēmas darbību.

83

V. Budžeta informācija Valsts budžeta līdzekļu izlietojums 2006.gadā

Aktīvi un pasīvi (latos)

1.tabula

Nr.p.k. Gada sākumā Gada beigās 1 Aktīvi: 54 652 352 51 191 065 1.1. ilgtermiņa ieguldījumi 47 963 758 44 077 423 1.2. apgrozāmie līdzekļi 6 688 594 7 113 642 2 Pasīvi: 54 652 352 51 191 065 2.1. pašu kapitāls 46 479 082 43 212 566 2.2. kreditori 8 173 270 7 978 499

2.tabula (pielikums MK 2006.gada 17.janvāra noteikumiem Nr.44) Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums 2006.gadā (latos)

Pārskata gadā

Nr.p.k. Finanšu līdzekļi Iepriekšējā gadā(faktiskā izpilde) apstiprināts

likumā faktiskā izpilde

1. Finanšu resursi izdevumusegšanai (kopā)

22 131 845 28 153 365 28 007 737

1.1. Dotācijas 20 507 644 26 918 833 26 761 142

1.2. Maksas pakalpojumi un citi pašuieņēmumi

416 267 443 631 409 564

1.3. Ārvalstu finanšu palīdzība 1 207 934 790 901 837 031

2. Izdevumi (kopā): 21 824 080 28 1583 365 26 213 548

2.1. Uzturēšanas izdevumi kopā 20 260 007 25 817 886 24 628 112

2.1.1. Subsīdijas un dotācijas, taiskaitā iemaksas starptautiskajāsorganizācijās

850 597 1 176 245 664 575

2.1.2. Pārējie uzturēšanas izdevumi 19 409 410 24 390 676 23 628 112

2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem) 1 564 073 2 335 479 1 585 436

2.2.1. Kapitālās iegādes 1 564 073 2 335 479 1 585 436

2.2.2. Kapitālais remonts --- --- ---

2.2.3. Investīcijas --- --- ---

84

Maksas pakalpojumi un to izcenojumi, citi pašu ieņēmumi

3.tabula

Nr.p.k.

Maksas pakalpojumi un citi pašuieņēmumi

Izcenojumi Faktiskie ieņēmumi

1 Maksa par konsulārajiem pakalpojumiem 12.12 272 433

2 Citi pašu ieņēmumi 137 131

3 Kopā 409 564

Iemaksas starptautiskajās organizācijās 2006.gadā (latos)

4.tabula Nr.p.k. Organizācijas nosaukums

Iepriekšējā gadā Pārskata gadā

1 ANO 142 272 152 058

2 UNESCO 29 742 23 756

3 Pasaules Tirdzniecības Organizācija 38 800 41 767

4 Baltijas jūras valstu padome 26 707 35 402

6 Eiropas padome 205 266 197 841

7 Eiropas padomes jaunatnes fonds 2339 2 391

8 EDSO 34 582 72 481

9 Kodolizmēģinājumu aizliegumu sagatavošanas komisija CTBTO 8 553 9 094

10 UNESCO WHF 247 271

11 OECD CIME 2108 2 108

12 ANO ēku rekonstrukcijas plāns 1583 9 013

13 Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) 4 433 6 978

14 Holokausta darba grupa 13500 14 703

15 Baltic 21 sekretariāts 2481 6 792

16 Hāgas privāttiesību konference HCCH 3 382 3 514

17 NATO civilais un pensiju budžets 165 615 215 162

18 EDSO Atvērto Debesu Konsultatīvā Padome 1 729 2 082

19 Otavas konvencijas Pārskata konference 1 20

20 Āzijas un Eiropas valstu fonds ASEF - 5 902

21 Wassenar Arrangement - 2 238

22 ES ISS pensiju un administratīvais budžets - 1 635

23 Eiropas Drošības studiju institūts - 1 245

24 ANO Augstā bēgļu komisāra biroja (UNCHR) budžets - 8 000

25 ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) budžets - 8 000

26 Annas Lindes fonds - 5 622

Kopā 683 340 828 075

85

Pārskats par budžeta programmas rezultatīvo rādītāju izpildiĀrlietu ministrijā (latos)

5.tabula

Rezultatīvie rādītāji 2006.gada plāns

Faktiski

Iestāžu skaits 45 47

Štatu vienību skaits 650 682

Izdoto vīzu skaits 135 200 161 368

Konsulāro pakalpojumu skaits 20 900 22 471 Izdotās stratēģiskās nozīmes prečueksporta, importa un tranzītalicences

900 974

2006.gadā netika izlietoti līdzekļi valsts investīciju programmām. 2006.gadā Ārlietu ministrija no valsts budžeta līdzekļiem dažādu pētījumu veikšanai iztērēja 12 748.20 latus. Ārlietu ministrijas ilgtermiņa finanšu saistības 2007.gadam: − Ārlietu ministrijas telpu īre Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 3, 755 000 latu apmērā (2008.-

2027.gads 14 345 000 latu apmērā; − iemaksas starptautiskajās organizācijās 886 085 latu apmērā; − LR vīzu ielīmju iegāde 86 030 latu apmērā; − par ēkas piebūvi LR vēstniecībā Dānijā 17 421 latu apmērā (2008.-2023.gads 273 611

lati); − LR vēstniecības ēkas Krievijas Federācijā, Maskavā, rekonstrukcija un renovācija

554 395 latu apmērā.

86

VI. Personāls

Mācību centra darbība

2006. gadā Ārlietu ministrijas Mācību centrs (MC) organizēja virkni apmācības kursu, to skaitā 2 Ievadkursus jaunajiem darbiniekiem (3. maijs – 2. jūnijs; 9. oktobris – 10 . novembris), tajos kopumā tika sagatavoti 46 darbinieki. Tāpat kā iepriekšējos gados, tika organizēts Pirmsrotācijas kurss no 3. aprīļa līdz 2. maijam, kurā piedalījās 23 darbinieki, kā arī Pēcrotācijas kurss no 25. līdz 29. septembrim, kurā piedalījās 26 darbinieki. Pirmo reizi tika piedāvātas mācības preses un kultūras atašejiem (19. aprīlis un 24.-26. aprīlis).

Mācību centrs organizēja apmācības arī atsevišķām darbinieku grupām – semināru “Emocionālā inteliģence” ministrijas augstākajai vadībai 2006. gada 27. un 28. martā, kā arī semināru nodaļu vadītājiem 2006. gada 2. un 3. februārī.

ĀM MC nodrošina darbiniekiem iespēju apgūt vai papildināt svešvalodu zināšanas, kas ir vēlams visiem darbiniekiem, bet ir obligātas pirms rotācijas. 2006. gadā ĀM darbinieki grupās apguva itāālu, spāņu, vācu, angļu, franču valodu, savukārt, rotējošiem diplomātiem tika piedāvātas individuālās nodarbības dāņu, somu un ķīniešu valodā.

ĀM darbinieki apmeklēja valsts Administrācijas skolas piedāvātos kursus, kā arī piedalījās profesionālās kvalifikācijas celšanas semināros, ko piedāvā dažādas komercapmācības kompānijas un augstskolas – Triviums, Rīgas Juridiskā Augstskola; Rīgas Ekonomikas augstskola, RAJOS, VSMP; Komercizglītības centrs; Komunikāciju akadēmija; Merkurijs u.c.

2006. gadā ĀM darbinieki piedalījās dažādos ārvalstu mācību kursos – Dž. Māršala drošības studiju centrā; Eiropas Diplomātu programmas ietvaros; Berlīnes jauno diplomātu skolā; Ženēvas drošības studiju centrā; Klingendāles starptautisko attiecību institūtā.

Pārskats par ĀM darbinieku skaitu un sastāvu dzimuma, vecuma un izglītības griezumā atrodams 2007. gadā sākumā sastādītajā ĀM gadagrāmatā http://www.am.gov.lv/data/file/l/mfa%20yearbook%202006.pdf .