Augstākās izglītības un Augstākās izglītības un zinātnes sektora strukturālās zinātnes sektora strukturālās reformasreformas

Attīstības ceļš

Motivācija vērsties pie Ministru Motivācija vērsties pie Ministru prezidenta ar vēstuliprezidenta ar vēstuli

Daži augstākās izglītības un Daži augstākās izglītības un zinātnes sektora indikatorizinātnes sektora indikatori

Kopējais studentu skaits 125350Studentu skaits uz 10000 iedzīvotājiem - 545 (2

vieta pasaulē)Valsts augstskolas 19 (t.sk. 6 Universitātes ), valsts

koledžas 18Privātās augstskolas 15, privātās koledžas 8

◦KOPĀ 60Zinātniskās institūcijas – 133.Akadēmiskais personāls ar doktora grādu

augstskolās - ~2800, institūtos - ~1200.

Akadēmiskais personālsAkadēmiskais personāls ir pamatresurss augstākās

izglītības un zinātnes procesam.Kopumā augstākās izglītības un zinātnes sektoros

Latvijā strādā ~4000 zinātņu doktori.Salīdzinājumā reģiona vadošajās universitātēs:

◦ Helsinku universitāte (Somija) – 3800 ak.personāla;◦ Heidelbergas universitāte (Vācija) – 4200 ak.personāla;◦ Upsalas universitāte (Zviedrija) – 3700 ak.personāla;◦ Kārļa universitāte Prāgā (Čehija) – 4100 ak.personāla;◦ Sanktpēterburgas valsts universitāte (Krievija) – 5200

ak.personāla.

http://www.carnegiefoundation.org/classifications/index.asp

Kategorija skaits % studenti % Studenti vidēji

Ļoti augsta ZD aktivitāte 96 2.2 2,365,228 13.5 24,638

Augsta ZD aktivitāte 103 2.3 1,693,731 9.6 16,444

Mērena ZD aktivitāte, 83 1.9 848,318 4.8 10,221

Visas augstskolas 4,392 100.0 17,571,104 100.0 4,001

Trīs ASV zinātnes universitāšu kategorijas salīdzinājumā ar Latvijas

Universitāti

Studenta izmaksasStudenta izmaksas

SCI publikāciju dinamika pa SCI publikāciju dinamika pa gadiem Baltijas valstīsgadiem Baltijas valstīs

1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008

200

400

600

800

1000

1200

1400

Lietuva

Igaunija

SC

I p

ub

likā

ciju

ska

its

Gads

Latvija

Izmaiņas SCI publikācijās 2000-Izmaiņas SCI publikācijās 2000-20062006

Reitingi

Abos būtiskākajos starptautiskajos reitingos (Times un Šanhajas) neviena Latvijas augstskola nav atrodama.

Vienīgais starptautiskais reitings, kurā atrodama vairāk kā viena Latvijas augstskola –

www.webometrics.info

Reitingi (Central & Eastern Europe)

◦ Tartu universitāte – 8◦ Tallinas tehniskā universitāte 30◦ Tallinas universitāte 87

◦ Kauņas universitāte 42◦ Viļņas universitāte 43◦ Viļņas tehniskā universitāte 45

◦ Latvijas universitāte 56

◦Latvijas reitingā (gatavo Latvijas Avīze) – no 34 Latvijas augstskolām piecu gadu laikā nevienas SCI publikācijas nav 23 augstskolām (68%!!!).

Reitingi (webometrics)◦Latvijas Universitāte 1039◦Rīgas tehniskā universitāte 2301◦Turība 4656

◦Kārļa Universitāte 97◦Tartu Universitāte 282◦Viļņas Universitāte 853

Ko darīt?

Strukturālas reformas augstākajā Strukturālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnēizglītībā un zinātnē

Strukturālo reformu stratēģiskais mērķis:◦Izveidot starptautiski konkurētspējīgu,

institucionāli integrētu un kompetenču ziņā koncentrētu augstākās izglītības un zinātnes sektoru, kas caurskatāmā, finansiāli un akadēmiski efektīvā veidā nodrošina Latvijas tautsaimniecības vajadzībām atbilstošus, starptautiski atzīstamus rezultātus.

Strukturālo reformu ilgtermiņa mērķi

1. Kvalitatīva un starptautiski konkurētspējīga izglītība.

2. Starptautiski konkurētspējīgi zinātniskā darba rezultāti.

3. Atvērtība globālajam zināšanu un izglītības tirgum.

4. Ilgtermiņa finanšu stabilitāte, finansējumu avotu daudzveidība.

5. Latvijas valodas, kultūras, vēstures un tradīciju attīstība.

Strukturālo reformu virzieni

1. Institucionālās sistēmas reforma

2. Augstākās izglītības un zinātnes sistēmu vadības reforma

3. Institūciju pārvaldības reforma

4. Augstākās izglītības satura reforma

5. Zinātniskās darbības satura reforma

6. Finansēšanas sistēmas reforma

Institucionālās sistēmas reforma Uzdevumi:

◦ valsts resursu koncentrācija; ◦ augstākās izglītības un zinātnes institūciju

apvienošana. Modeļi (attiecas tikai uz valsts institūcijām):

1. viena, jauna, vairākapmetņu Universitāte;

2. koncentrācija pēc reģionālā principa piecās universitātēs/augstskolās;

3. koncentrācija pēc nozaru principa, veidojot 3-5 jaunas, iespējams, vairākapmetņu Universitātes.