159
ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universiteti istoria (kulturis mecnierebebi) malxaz Toria drois aRqma da istoriis koncefcia Sua saukuneebis qarTul kulturaSi ("qarTlis cxovrebis" istoriografiuli tradiciis mixedviT) ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universitetis filosofiis doqtoris (PhD) akademiuri xarisxis (istoriis mimarTulebiT) mosapoveblad warmodgenili d i s e r t a c i a mecnier-xelmZRvaneli: nino Ciqovani istoriis mecnierebaTa doqtori, profesori 2008 avtoris stili daculia

drois aRqma da istoriis koncefcia Sua saukuneebis qarTul … · 2014. 9. 8. · qarTuli kultura yalibdeboda iseT arealSi, sadac tradiciulad gadioda (da axlac gadis) sazRvari qristianul

  • Upload
    others

  • View
    4

  • Download
    0

Embed Size (px)

Citation preview

  • ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo

    universiteti

    istoria (kulturis mecnierebebi)

    malxaz Toria

    drois aRqma da istoriis koncefcia Sua saukuneebis

    qarTul kulturaSi ("qarTlis cxovrebis"

    istoriografiuli tradiciis mixedviT)

    ivane javaxiSvilis saxelobis Tbilisis saxelmwifo universitetis

    filosofiis doqtoris (PhD) akademiuri xarisxis (istoriis mimarTulebiT) mosapoveblad warmodgenili

    d i s e r t a c i a

    mecnier-xelmZRvaneli: nino Ciqovani

    istoriis mecnierebaTa doqtori, profesori

    2008

    avtoris stili daculia

  •   2

    Sinaarsi

    Sesavali . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3

    Tavi I

    Sua saukuneebis qarTuli kultura: drois aRqmisa da istoriis

    gaazrebis anTropologiuri kvlevis perspeqtivebi . . . . . . . . . . . . . . . . 25

    § 1. ZiriTadi cnebebi da terminebi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . ..30

    Tavi II

    droisadmi damokidebuleba da istoriis gaazreba antikur epoqaSi . . . .35

    Tavi III

    droisa da istoriis gageba Sua saukuneebSi: qarTuli kultura

    qristianuli samyaros konteqstSi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

    I. drois da istoriis gageba da Sua saukuneebis saistorio mwerlobis

    Janrobrivi Taviseburebebi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . ..50

    § 1. Sua saukuneebis evropa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50

    § 2. bizantia . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54

    § 3. Sua saukuneebis saqarTvelo . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

    II. warsulis aRqmis, mowesrigebis da reprezentaciis formebi

    istoriul teqstebSi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .. . . . . . . . 71

    § 1. qronologia da periodizacia . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71

    § 2. Sua saukuneebis qristianuli samyaros mnemoteqnika da

    istorikosis roli sazogadoebis koleqtiuri mexsierebis

    CamoyalibebaSi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 94

    III. momavlis aRqma da esqatologiuri gancda Sua saukuneebis

    qristianul samyaroSi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 122

    Tavi IV

    droTa mravalgvaroba Sua saukuneebSi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .129

    daskvna . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 143

    damowmebebi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 152

  •   3

     

    Sesavali  

    sakiTxis dasma, sakvlevi problemis aqtualoba. drois aRqma da,

    masTan erTad, istoriis gageba kulturis fundamenturi maxasiaTebelia.

    a. gureviCis (А. Гуревич) TqmiT, “naklebad moiZebneba kulturis iseTi

    maxasiaTebeli, romelic mis arss ise gamoxatavdes, rogorc es drois

    gagebaSi vlindeba (gureviCi 1972b: 19). o. Spengleri (O. Spengler) wignSi

    “evropis daisi” (1918 w.) xazgsmiT aRniSnavda, rom TiToeuli kultura,

    rogorc unikaluri da TviTkmari erToba, specifikurad aRiqvams drois

    mdinarebas da Taviseburad gaizrebs istoriul process. ufro metic, XX

    saukuneSi anTropologiuri kvlevebis farglebSi Camoyalibebuli

    diqotomiis “dasavleTi da aradasavleTi” erT-erT safuZvlad swored

    droisa aRqmisa da istoriis gaazrebis Tavisebureba igulisxmeba.

    am diqotomiis mixedviT, dasavleTi “drois kulturaa”. misi mTavari

    maxasiaTebelia sworxazovani dro da istorizmi, romelic gulisxmobs

    dinamikurobas, mudmiv cvalebadobas da winsvlas. aradasavleTi,

    umTavresad aRmosavleTi, “sivrcis kulturaa”. drois kategoria misTvis

    ucxo ar aris, magram igi pricipulad gansxvavebulad aRiqmeba. es aris

    cikluri, aistoriuli, dinamikurobisagan, cvlilebebsagan daclili,

    maradiulad ganmeorebadi dro.

    cikluri drois gagebas konkretuli epoqis msoflaRqmas

    ukavSireben, kerZod, im etaps, rodesac gabatonebuli iyo miTosuri

    cnobiereba. magaliTad, igive dasavleTisTvis, konkretul periodSi,

    kerZod, antikurobaSi da, zogadad, winaqristianul xanaSi

    damaxasiaTebeli iyo cikluri drois gageba da istoriuli procesic

    Sesabamisad gaizreboda. aRsaniSnavia isic, rom miRebuli, lamis

    stereotipuli SexedulebiT, dasavluri civilizaciis tipologiuri

    msazRvreli qristianobaa (da ara antikuri memkvidreoba). Sua

    saukuneebSi, rodesac qristianuli religia gansazRvravda maSindeli

    evropis msoflmxedvelobas da socialuri realobis yvela mxares,

    Seiqmna is ZiriTadi maxasiaTeblebi, romlebmac ganapirobes Tanamedrove

    dasavluri civilizaciis saxis Camoyalibeba.

  •   4

    amgvarad, erTi midgomis mixedviT, cikluri dro damaxasiaTebelia

    aradasavluri kulturebisaTvis, meoris Tanaxmad, is miTosur

    cnobierebas ukavSirdeba da, SesaZloa, es etapi yvela kulturam gaiara.

    magram, aRsaniSnavia is faqti, rom, orive SemTxvevaSi, cikluri drois

    Secvla, umTavresad, qristianobis gavrcelebasTan aris dakavSirebuli,

    romelmac sworxazovani droisa da istoriis koncefcia daakanona.

    qarTuli kultura yalibdeboda iseT arealSi, sadac tradiciulad

    gadioda (da axlac gadis) sazRvari qristianul da aRmosavlur

    muslimur samyaroebs Soris. es garemoeba misi tipologiuri raobis da

    civilizaciuri kuTvnilebis, dasavleTTan da aRmosavleTTan mimarTebis

    problemas aqtualurs xdis. erTi SexedviT, TiTqos, naTelia, rom

    saqarTvelo, rogorc mkafiod gamokveTili qristianuli qveyana, axlos

    unda iyos dasavleTTan – aseve qristianul samyarosTan. magram problema

    ase martivi ar aris. magaliTad, mxolod qristianobas ar hqonda

    ganmsazRvreli mniSvneloba dasavluri civilizaciis CamoyalibebaSi.

    amis dasturia is, rom qristianuli samyaros erT-erT mZlavr centrs,

    bizantiis imperias, xSir SemTxvevaSi, tipurad aradasavlur erTobad

    gaiazreben. irkveva, rom Sua saukuneebis evropas da bizantias Soris

    gansxvaveba iyo droisa da istoriis gaazrebaSic.

    warmodgenili naSromi Sua saukuneebis qarTul kulturaSi drois

    aRqmisa da istoriis koncefciis sakiTxs eZRvneba. vfiqrobT, rom

    qarTuli kulturis maxasiaTeblebis kvlevisaTvis Sua saukuneebi erT-

    erT yvelaze saintereso periodia. saqarTveloSic, dasavleTis msgavsad,

    am epoqaSi eyreba safuZveli im realobas, romelic didi xnis

    ganmavlobaSi gansazRvravda, da axlac ganxazRvravs, qarTuli kulturis

    Taviseburebebs.

    xazi unda gaesvas im garemoebas, rom naSromSi drois aRqmis

    problema istoriis gaazrebasTan kavSirSia ganxiluli. dro

    mravalaspeqtiania da, SesaZloa, misi aRqmis sakiTxi mravali

    TvalsazrisiT iyos dasmuli. magaliTad, drois gageba sabunebismetyvelo

    mecnierebebSi, filosofiaSi, mxatvrul literaturaSi, kinoSi da a.S. es

    sia SeiZleba kidev ufro gagrZeldes. Cvens mier drois aRqmisa da

    istoriis gagebis erTad moazreba, garkveulwilad, Semofarglavs

    kvlevis areals da Tavidan agvacilebs SesaZlo aRrevebs, romelic

  •   5

    ukavSirdeba iseTi rTuli da fundamenturi problemis kvlevas,

    rogoricaa drois aRqma. aqedan gamomdinare, kvlevis obieqtad aRebulia

    Sua saukuneebis qarTuli saistorio tradicia _ “qarTlis cxovreba”.

    saistorio tipis teqstebSi ki, rogorc cnobilia, movlenebis warmoCena

    swored warsulis perspeqtivaSi xdeba. garda amisa, da rac mTavaria,

    warsulis/istoriis gagebam SeiZleba ufro mkafiod gamoavlinos,

    zogadad, sazogadebaSi drois aRqmis specifika. iaponeli istorikosi

    masaiuki sato aRniSnavs, rom warsulze warmodgenis mixedviT

    SesaZlebelia vimsjeloT drois aRqmis Taviseburebazec. homo sapiens-i

    erTadeTi saxeobaa, romelsac warsulisaken gaxedvis unari aqvs. warsuli

    qaoturia, magram adamianis, rogorc homo historicus-is Taviseburi unaria,

    garkveulwilad moawesrigos es qaosi, gaxados is ufro gasagebi (sato

    2000: 1).

    Sua saukuneebis qristianul samyaroSi miRebuli droisa da

    istoriis iudeur-qristianuli koncefciis konteqstSi aseve Zalian

    mniSvnelovania momavlis gageba. momavlis aRqma dakavSirebuli iyo

    meored mosvlis, samyaros aRsasrulis esqatologiur molodinTan. Sua

    saukuneebis teqstebSi, apokalipsze saubari saerTod rom ar iyos, isini

    mainc gamsWvalulia im providencialuri rwmeniT, rom istoria RvTiuri

    Canafiqris droSi gaxnorcielebis procesia, romelic samyaros Seqmnidan

    daiwyo da gankiTxvis dRes dasruldeba.

    iudeur-qristianuli dro, misTvis damaxasiaTebeli gansakuTrebuli

    aqcentiT dasawyissa da dasasrulze, ra Tqma unda, gamjdari iyo Sua

    saukuneebis sazogadoebaSi. es vlindeboda, zogadad, warsulsa da

    momavalze arsebul koleqtiur SexdeulebebSi. Sua saukuneebSi

    specifikurad xdeboda warsulis aRqma da reprezentacia, Taviseburi iyo

    mnemoteqnika. garda amisa, Sua saukuneeebSi arsebobda drois mravali,

    “lokalur konteqstze” damokidebuli gageba, romlebic, aseve,

    qristianuli religiis konteqstSi Tavsdeboda. magram, xandaxan, drois

    es lokaluri gagebebi bolomde ar Seesabameboda “oficialuri” drois

    gagebas da ar akmayofilebda socialuri drois “meufis”, anu eklesiis

    interesebs.

    kvlevis mizani da mosalodneli Sedegebi. naSromis mizania drois

    aRqmisa da istoriis gaazrebis, rogorc kulturis tipologizaciis erT-

  •   6

    erTi mniSvnelovani kriteriumis safuZvlianobis dasabuTeba Sua

    saukuneeebis qarTuli kulturis magaliTze. ZiriTad amocanas

    warmoadgens Sua saukuneebis qarTul kulturaSi drois aRqmis da masze

    dafuZnebuli istoriis gagebis Taviseburebebis Cveneba qarTuli

    istoriografiuli tradiciis _ “qarTlis cxovrebis” teqstebis _

    analizis safuZvelze. am umniSvnelovanesi maxasiaTeblis kvlevam,

    SesaZloa, xeli Seuwyos zogadad qarTul kulturaSi drois gancdis

    Taviseburebebis gamovlenas. es ki wingadadgmuli nabiji iqneba qarTuli

    kulturis raobis, misi civilizaciuri mikuTvnebulobis dadgenis gzaze.

    dasaxuli miznis miRweva, winaswari varaudebis Sesabamisad,

    konkretuli mimarTulebiT muSaobas iTvaliswinebda. pirvel rigSi,

    aucilebili iyo qristianul samyaros _ rogorc bizantiis, aseve

    medievaluri evropis _ realobis gaTvaliswineba qarTuli kulturis

    kvlevis dros. Sua saukuneebis qarTuli kultura, tradiciulad,

    bizantiuri sivrcis Semadgenel nawilad moiazreba. aqedan gamomdinare,

    qarTuli saistorio mwerlobis bizantiur istoriografiul

    tradiciasTan SedarebiTi analizi Tavidanve garkveuli daskvnis

    gakeTebis perspeqtivas qmnida. Sua saukuneebis evropasTan qarTul

    kulturas uSualo Sexeba ar hqonda, Tumca masTan, rogorc qristianul

    sivrcesTan, SeiZleboda, bevri saerTo niSani hqonoda, maT Soris, drois

    aRqmisa da istoriis gaazrebis TvalsazrisiTac. Cvens mier arCeuli

    periodi (Sua saukuneebi XIV saukunemde) is epoqaa, roca dasavlur da

    aRmosavlur qristianul samyaros Soris gansxvavebebi, muxedavad XI

    saukuneSi momxdari sqizmisa, jer kidev Camoyalibebis stadiaSia. am dros

    jer kidev ar arsebobs dasavleTis is gageba, romelic reformaciis

    Semdgom Camoyalibda. aqamde qristianul samyaros kidev ramdenime

    saukune unda gaevlo. amitom Cvens mier sakvlev periodSi Sua saukuneebis

    evropa da bizantia, mTeli rig sferoebSi maT Soris arsebuli

    gansxvavebebis miuxedavad, jer kidev SeiZleba erT qristianul sivrced

    gaviazroT.

    rogorc aRvniSneT, Sua saukuneebis qarTul kulturaSi drois da

    istoriis aRqmis Taviseburebis kvlevisaTvis saWiroa am problemis

    ganxilva anTopologiur WrilSi, misi kulturuli/socialuri aspeqtis

  •   7

    warmoCena, kerZod, drosa da istoriul procesze koleqtiuri

    Sexedulebebis gamovlena saistorio mwerlobaze dayrdnobiT.

    gaweulma muSaobam aCvena, rom Cveni winaswari varaudebi, garkveuli

    TvalsazrisiT, dadasturda, zogierT konkretul SemTxvevaSi ki

    gansxavebuli suraTi miviReT. magaliTad, rogorc mosalodneli iyo,

    erTi mxriv, qarTuli teqstebi avlenen zogad qristianul maxasiaTeblebs

    droisa da istoriis gagebasTan mimarTebaSi. es Cans drois qrisitinuli

    koncefciis primatSi, istoriul narativTa tipebSi da sxv. magram, meore

    mxriv, kvlevis procesSi gamovlinda mTeli rigi gansxvavebebi qarTul

    saistorioo mwerlobasa da qristianuli samyaros sxva istoriografiul

    tradiciebs Soris. magaliTad, es exeba saistorio mwerlobis Janrobriv

    Taviseburebebs. am sakiTxebs warmodgenil naSromSi dawvrilebiT

    ganvixilavT da ZiriTad debulebebs mis dakvnaSi avsaxavT.

    mecnieruli siaxle. kulturaTa tipologiuri kvleva kulturis

    mecnierebebis, rogorc holisturi, integraluri da komparativistuli

    disciplinis, erT-erTi ZiriTadi da yvelaze aqtualuri problemaa.

    qarTul samecniero realobaSi msgavsi tipis kvlevebi didi xani ar aris,

    rac daiwyo da, amdenad, CvenTvis saintereso sakiTxisadmi sagangebod

    miZRvnili naSromi TiTo-orola Tu moiZebneba. es garemoeba arTulebs

    qarTuli kulturis raobis mkafiod gamovlenas. wamodgenili naSromi

    qarTuli kulturis tipologiuri raobis kvlevis axlad damkvidrebuli

    tradiciis gagrZelebaa. amasTan erTad, naSromi Sua saukuneebis qarTul

    kulturaSi drois aRqmisa da istoriis gaazrebis, rogorc tipologiuri

    maxasiaTeblis kvlevis pirveli cdaa. es ki saSualebas gvaZlevs, Sua

    saukuneebis qarTul kulturas gansxvavebuli rakursiT SevxedoT.

    kvlevis meTodologiuri da Teoriuli safuZvlebi. kulturis

    mecnierebebSi SemuSavebulia mravali Teoriuli modeli, romlebic

    kulturis rTuli da mravalmxrivi fenomenis asaxsnelad gamoiyeneba.

    naSromSi formulirebuli problemis kvleva adekvatur meTodologiur

    da Teoriul safuZvels unda emyarebodes. erT-erT aseT Teoriul

    modelad gvesaxeba lokalur-civilizaciuri koncefcia, ramdenadac misi

    mTavari Tavisebureba, swored, garkveuli maxasiaTeblebis safuZvelze

    kulturaTa tipologizaciaa. droisa da istoriis gaazrebis specifika

    mxolod erT-erTia im mraval maxasiaTebels Soris, romlebic avlenen

  •   8

    kulturis xasiaTs da misi tipologiuri raobis gansazRvris

    SesaZleblobas iZlevian.

    lokalur-civilizaciuri Teoriis Tanaxmad, kacobrioba mravali,

    erTmaneTisgan gansxvavebuli, kulturis erTobliobas warmoadgens.

    TiToeuli kultura unikaluri da TviTkmari (Tumca ara Caketili)

    erTobaa, romelic ganviTarebis sakuTar gzas gadis. es midgoma XIX

    saukuneSi Camoyalibebuli da dasavleTis samecniero wreebSi

    gabatonebuli evolucionisturi Teoriis alternatiul xedvad

    gvevlineba, romlis mixedviT, arsebobs erTiani kacobrioba, saerTo

    istoriiT da ganviTarebis erTgvarovani gziT. evolucionistebis azriT,

    msoflioSi arsebuli kulturuli mrvalferovneba im garemoebiT

    aixsneba, rom e.w. “civilizebuli” da “CamorCenili” xalxebi saerTo

    sakacobrio istoriis sxvadasxva safexurze dganan. magaliTad, isini

    miiCnevdnen, rom dasavleTma ukve miaRwia civilizaciis dones, sxva

    xalxebi ki am gzas mogvinebiT gaivlidnen. e.b. tailoris, (E.B. Tylor), j.

    frezeris (J. Frazer), l. h. morganis (L. H. Morgan) da sxva adreuli periodis

    anTropologebis mier Seqmnili es Teoriuli modeli Semdgomi periodis

    koncefciebzec axdenda gavlenas. magaliTad, es gavlena Cans XX saukunis

    ganmavlobaSi aradasavluri kulturebis mimarT arsebul SefasebiT

    damokidebulebaSi. msoflio istoriis evropocentristuli xedva arc

    TanamedroveobisTvis aris ucxo. dRes dasavleTs kvlav Riad

    adanaSauleben imaSi, rom is Zveleburad Tavisi Rirebulebebis

    ZaldatanebiT Tavsmoxvevas cdilobs aRmosavleTisa da, saerTod,

    aradasavleTisaTvis.

    kulturaTa tiplogizaciam konkretuli maxasiaTeblebis

    safuZvelze, xeli Seuwyo am maxasiaTebelTa diqotomiuri xedvis

    Camoyalibebas. xangrZlivi tradiciis mqone “dasavleT-aRmosavleTis”

    diqotomia kulturaTa da civilizciaTa tipologiuri maxasiaTeblebis

    safuZvelzea agebuli. dasavleTisa da aRmosavleTis maxasiTeblebad

    miCneuli niSan-Tvisebebis CamonaTvali jgufdeba socialur-ekonomikuri,

    politikuri, istoriuli, kulturul-istoriuli niSniT. “dasavleTi da

    aRmosavleTi erTmaneTisagan gansxvavdeba samyaros xedviTa da masSi

    adamianis adgilis gansazRvriT; bunebis aRqmiTa da masze zemoqmedebis

    (misi Semecnebis) xerxebiT _ magiuri, racionaluri, teqnikuri Tu sxv;

  •   9

    individisa da koleqtivis urTierTmimarTebiT; damokidebulebiT

    Sromisadmi; damokidebulebiT samarTlis, rogorc socialur

    urTierTobaTa regulatorisadmi; amqveyniuris da imqveyniuris

    urTierTmimarTebiT... (Ciqovani 2005: 84); dasavleTi ganixileba

    urbanistul, industriul, demokratiul, sekularul, pluralur,

    racionalur, dinamiur civilizaciad. aRmosavleTi ki, amis sapirispirod,

    miCneulia sasoflo, agrarul, avtoritarul, religiur, monistur,

    intuiciur, statikur erTobad.

    amgvari diqotomiebis arsebobas bevri mowinaaRmdege yavs. marTlac,

    tradiciuli gagebiT, dasavleTisa da aRmosavleTis diqotomias

    yovelTvis iyenebdnen xarisxobrivi da SefasebiTi mniSvnelobiT. xSirad,

    es modeli xels uSlis rigi msgavsi, saerTo Tu universaluri

    maxasiaTeblebis gamovlenas, TiTqos, radikalurad dapirispirebul

    dasavleTsa da aRmosavleTs Soris. Sesabamisad, bevrs miaCnia, rom es

    Zalian mkacri modelia dasavleTsa da aRmosavleTs Soris sxvaobis

    aRsaniSnavad. magram, amasTan erTad, Cven ver ugulebelvyofT realur,

    fundamentur da tipur gansxvavebebs maT Soris. es srulebiTac ar

    niSnavs, rom romelime sazogadoebis maxasiaTeblebi SevafasoT da maT

    “ganviTarebuli” an “primitiuli” kulturebi vuwodoT.

    zemoTac aRiniSna, rom qarTuli kulturis tipologiuri raobis

    problema gansakuTrebiT aqtualuria civlizaciaTa gzajvaredinze

    saqarTvelos arsebobis gamo. amitomac dasavleTisa da aRmosavleTis

    urTierTmimarTebis konteqstSi qarTuli kulturis ganxilva

    gansakuTrebul mniSvnelobas iZens da, SeiZleba, saintereso dakvnebamde

    migviyvanos. Tumca gasaTvaliswibebelia is garemoebac, rom garkveuli

    maxasiaTebeli, SeiZleba, erT civilizaciasTan _ magaliTad,

    dasavleTTan _ gvakavSirebdes,. sxva niSniT ki aRmosavlur sivrcesTan

    viyoT ufro axlos. amitom, romelime erTi maxasiaTeblis safuZvelze

    kulturuli da civilizaciuri raobis Sesaxeb daskvnis gakeTeba

    marTebuli ar iqneboda.

    Sua saukunebis qarTul kulturaSi drois aRqmisa da istoriis

    koncefciis kvleva, Cveni azriT, kulturuli anTropologiis

    perpeqtivaSi unda moxdes, radgan naSromSi sakvlevi problema dasmulia

    koleqtiur, sazogadoebriv aspeqtSi. aq yuradReba unda mieqces im

  •   10

    garemoebasac, rom kulturuli anTropologiis kvlevis arealSi,

    ZiriTadad, “cocxali sazogadoebebi” (living societies) Sedis. sakvlevi

    sakiTxi ki Sua saukuneebis qarTul sazogadoebas ukavSirdeba. am

    istoriuli perspeqtivis gaTvaliswinebiT, msgavsi tipis kvleva,

    garkveuli Tvalsazrisis Tanaxmad, SeiZleba istoriul anTropologiis

    sferosac mivakuTvnoT. Tumca, vfiqrobT, rom kulturul-

    anTropologiuri da istoriul-anTropologiuri midgomebi pricipulad

    ar gansxvavdeba erTmaneTisgan, radgan, orive SemTxvevaSi, kvlevis

    mTavari obieqti sazogadoebaa. Tumca, Tanamedrove anTropologebisagan

    gansxvavebiT, Cven ver SevZlebT sakvlev sazogadoebaSi cxovrebas da

    “CarTuli dakvirvebis” meTodiT mis “Signidan” Seswavlas. naSromSi

    “informantebis” rols asruleben Sua saukuneebis istoriuli teqstebi

    da ara cocxali adamianebi. es wyaroebi pirdapir ar gagvcemen pasuxs

    CvenTvis saintereso kiTxvebze, Tumca, rogorc “analebis” saistorio

    skolis warmomadgenlebi miiCnevdnen, mTavaria sworad davusvaT kiTxvebi

    wyaroebs da isini aucileblad gvipasuxeben.

    am Tvalsazrisidan gamomdinare, naSromSi qarTuli saistorio

    teqstebi danaxulia specifikuri rakursiT, romelic mimarTulia Sua

    saukuneebis qarTul sazogadoebaSi drois aRqmisa da istoriis gaazrebis

    Taviseburebebis gamovlenisaken. sakvlevi sakiTxebic am rakursis

    Sesabamisad aris formurilebuli. magaliTad, vlindeba Tu ara “qarTlis

    cxovrebis” teqstebSi Sua saukuneebis qarTul sazogadoebaSi arsebuli

    koleqtiuri warmodgenebi drosa da istoriaze? Tu vlindeba _ ra

    formiT? da a.S. msgavsi tipis kiTxvebze uSualo pasuxi, rogorc wesi, ar

    arsebobs, radgan avtori am sakiTxebze sagangebod ar msjelobs. Tumca

    misi teqsti SeiZleba Seicavdes cnobebs im “temporalur ritmebze”,

    romliTac cxovrobda es avtori da misi Tanamedrove sazogadoeba.

    kvlevis meTodebi. naSromSi dasaxuli miznis (Sua saukuneebis

    qarTul kulturaSi drois aRqmisa da istoriis gaazrebis maxasiaTeblis

    kvleva, masTan dakavSirebuli Teoriul-meTodologiuri midgomis

    realizacia) miRweva SesaZleblad gvesaxeba SedarebiTi meTodis

    gamoyenebiT. ra Tqma unda, Tu qarTul kulturas “Signidan” ar

    davinaxavT, ver gavigebT, romeli civilizaciis konteqstSi unda

    moviazrebdeT mas. magram, aseve SeiZleba iTqvas, rom Tu sxva

  •   11

    kulturebTan ar gavavlebT paralelebs, sakuTari kulturis Secnobis

    gzaze bevri dabrkoleba Segvxdeba. aRsaniSnavia, rom saqarTvelosa da

    qarTuli kulturis istoriis problemebis msgavsi meTodebiT kvlevis,

    tradiciis ararseboba, mniSvnelovanwilad, ganapirobebs imas, rom Zalian

    gviWirs saqarTvelos moazreba romelime didi erTobis konteqstSi,

    msjeloba Tanamedrove etapze Zalian aqtualur sakiTxze _ dasavleTTan

    Cveni mimarTebis Taobaze. ufro myari da racionaluri iqneboda, Tu

    Cvens samecniero wreebSi meti yuradReba mieqceoda kros-kulturul da

    SedarebiT kvlevebs. qarTuli kulturis konkretuli maxasiaTeblebis

    ganxilva komparativistul WrilSi ,misi ufro srulyofilad

    interpretaciis da tipologizaciis saSualebas mogvcems.

    kros-kulturuli SedarebiTi meTodi aseve iTvaliswinebs sakvlevi

    problemisTvis Sesabamisi sivrciTi da droiTi konteqstis moZebnas.

    sxvagvarad rom vTqvaT, problema unda ganixilebodes horizontalur da

    diaqronul WrilSi. warmodgenili naSromis farglebSi qarTuli

    kultura ganixileba medievaluri qristianuli samyaros konteqsti.

    Sua saukuneebi qarTuli kulturis SedarebiTi kvlevisaTvis erT-

    erTi mniSvnelovani periodia. gansakuTrebiT saintereso paralelebis

    moZebna SeiZleba maSindeli qristianuli samyaros sazogadoebebTan.

    zemoT ukve aRiniSna, rom am periodis evropaSic da saqarTveloSic

    qristianobis damkvidrebis Sedegad yalibdeba is kulturuli

    maxasiaTeblebi, romlebic SemdgomSic gansazRvrvdenen kulturul

    Taviseburebebs. Tumca saWiroa drois ufro dakonkreteba, radgan Sua

    saukuneebi sakmaod did periods moicavs. arsebobs misi periodizaciis

    gansxvavebuli sqemebi. magaliTad, erT SemTxvevaSi Sua saukuneebis

    dasasruls ukavSreben evropaSi momxdar samrewvelo revouluciebs, sxva

    SemTxvevaSi _ konstantinepolis dacemas. arsebobs sxva mosazrebebic.

    warmodgenil naSromSi, ZiriTadad, vexebiT XIV saukunemde periodis

    qarTvel avtorTa teqstebs. swored am periodamde TariRdeba “qarTlis

    cxovrebis” e.w. Zveli ciklis teqstebi. garda amisa, es periodi

    saqarTveloSic da evropaSic ueWvelad iTvleba Sua saukuneebad. am

    epoqaSi, saqarTveloSic da eropaSic, msoflmxedvelobas, ZiriTadad,

    qristianoba gansazRvravda. evropul cnobierebaSi momxdari didi

    cvlilebebi, romlebic renesanss da reformacias ukavSirdeba,

  •   12

    umTavresad, XIII saukunis Semdeg iwyeba. manamde ki, evropa gamsWvalulia

    qristianul-providencialuri SegnebiT. miuxedavad imisa, rom Cvens mier

    SerCeul periodSi (Sua saukuneebi XIV saukunemde) eqceva kaTolicizmisa

    da marTmadideblobis gayofa, dasavlur da aRmosavlur qristianul

    samyaros jer kidev ar mijnavs reformaciis mier mkafiod gavlebuli

    sazRvari. rac mTavaria, am periodSi bizantia isev arsebobs. saqarTvelos

    da maSindel evropas Soris jer kidev ar yofs absoluturad ucxo

    osmaleTis imperia, aramed maT Soris gamaSualebeli rgolia mZlavri

    qristianuli kultura (Tu civilizacia?) _ bizantia, romelic didi xnis

    ganmavlobaSi kulturuli nakadebiT asazrdoebda saqarTvelosac da

    evropasac. amitom vfiqrobT, rom Sua saukuneebis saqarTvelo da

    maSindeli qristianuli samyaro, evropis da bizantiis CaTvliT,

    tipologiuri TvalsazrisiT, Tanazomadi sidideebia. amis Tqma swored

    drois aRqmisa da istoriis gaazrebis magaliTze SeiZleba, radgan es

    kulturuli maxasiaTebeli am periodSi, ZiriTadad, qrisitianuli

    religiiT iyo gansazRvruli.

    rodesac konkretul maxasiaTebels vikvlevT, unda vecadoT, rom

    davadginoT msgavsebebi da gansxvavebebi Sedarebad nimuSebs Soris.

    magram aseve unda aRiniSnos isic, rom SedarebiTi meTodiT kvleva

    miznad ar isaxavs identuri da ganmeorebadi faqtebis, movlenebis da

    fenomenebis gamovlenas. am tipis kvleva, umTavresad, fokusirebuli unda

    iyos imaze, Tu ratom da rogor Cndeba es msgavsebebi da gansxvavebebi

    kulturaTa Soris. Cvenc am TvalsazrsiT mivudgebiT Sua saukuneebis

    saqarTvelosa da danarCeni qrisitanuli samyaros SedarebiT analizs

    CvenTvis saintereso sakiTxTan mimarTebaSi.

    sakvlevi sakiTxis Seswavlis mdgomareoba. didi xani ar aris, rac

    qarTul samecniero sivrceSi qarTuli kulturis raobis, misi

    civilizaciuri kuTvnilebis sakiTxi kvlevis sagani gaxda. konkretuli

    tipologiuri maxasiTeblebis kvlevis safuZvelze, qarTuli kulturis

    rig sakiTxebze ganmazogadebel daskvnebs, jerjerobiT, qarTvel

    mkvlevarTa mxolod mcire nawilTan vxdebiT. arsebobs ramdenime

    monografia da statia, romlebic msgavs problematikas eZRvneba.

    saqarTvelos kulturul-civilizaciuri ganviTarebis problemebs,

    maTi kvlevis meTodologiur safuZvlebs exeba nino Ciqovanis naSromi

  •   13

    “saqarTvelos kulturuli raoba da civilizaciuri kuTvnileba

    civilizaciaTa Teoriis konteqstSi”. avtori civilizaciaTa Teoriis

    Suqze pirvelad ganixilavs aqtualur problemebs, romlebic

    saqarTvelos civilizaciaTa gzajvarednze arsebobas, kavkasiis

    kulturul sivrces, kulturul da civilizaciur identobas exeba.

    konkretuli maxasiaTeblis safuZvelze qarTuli kulturis

    tipologizaciis cda ekuTvnis qeTevan kakitelaSvils. naSromSi

    “sivrciTi orientacia – kulturaTa tipologiis safuZveli” aseT

    maxasiaTeblad aRebulia adamianis mier sivrcis aRqma da sivrcisadmi

    damokidebuleba, romelic kulturuli Semoqmedebis sxvadasxva sferoSi

    vlindeba. igive avtori statiaSi “kulturuli procesebis marTva V-XI

    saukuneebSi qarTuli agiografiuli teqstebis mixedviT”, sxva

    sakiTxebTan erTad, exeba istoriuli mexsierebis problemas Sua

    saukuneebis agiografebsa da sasuliero moRvaweebTan.

    qarTuli mentalitetis Seswavlas eZRvneba rusudan labaZis

    monografia “codva da SiSi Sua saukuneebSi (qarTuli mentaluri

    modelis ori aspeqti)”, sadac, franguli “axali istoriuli mecnierebis”

    gamocdilebis gaTvaliswinebiT, Seswavlili da gaanalizebulia codvisa

    da esqatologiuri SiSis problema Sua saukuneebis qarTul

    sazogadoebaSi.

    garda am gamokvlevebisa, arsebobs kidev sxva naSromebic, magram

    umravleosoba Jurnal-gazeTebSi gamoqveynebuli statiebia, romlebic

    qarTuli kulturis ama Tu im aspeqtebs eZRvneba. maT Soris aRsaniSnavia

    g.niJaraZis, k. kacitaZis, e.jgerenaias da sxva qarTveli avtorebis

    publikaciebi.

    warmodgenili naSromi drois aRqmisa da istoriis gaazrebis

    kuTxiT Sua saukuneebis qarTuli saistorio teqstebis gaazrebis

    pirveli cdaa. manamde, qarTul kulturaSi droisa da istoriis gageba,

    rogorc kulturuli maxasiaTebeli, qarTveli (da ucxoeli) mkvlevrebis

    sagangebo Seswavlis sagani ar yofila.

    saerTod, Sua saukuneebis qarTuli saistorio mwerlobis,

    “qarTlis cxovrebis” krebulSi Semavali teqstebis wyaroTmcodneobiT

    Sewavlas CvenSi didi tradicia aqvs. magram sawyis stadiazea am Zeglebis

    Seswavla kvlevis axali meTodebis moSveliebiT. im mcirericxovan

  •   14

    mkvlevarTa Soris, romlebic cdiloben, gansxvavebulad Sexedon Sua

    saukuneebis qarTul istoriul teqstebs, pirvel rigSi davasaxelebdiT

    kaxa kacitaZes. statiaSi “snori sturlusonis “qveynierebis wre” da

    arqauli teqstebis tipologia” igi aRniSnavs, rom “qarTuli

    humanitaruli mecnierebebis erT-erT prioritetul mimarTulebas unda

    warmoadgendes dasavleTSi aprobirebuli meTodebis da nou-hauebis

    miyeneba qarTuli kulturis Zeglebisadmi... axali midgomebis Suqze

    Tvisebrivad ganaxlebuli wardgebian qarTuli teqstebi, maT Soris

    iseTebic, romlebSic Sesaswavli TiTqos aRarc araferi iyo” (kacitaZe

    2001: 64). am mosazrebas mTlianad veTanxmebiT. k. kacitaZis TqmiT,

    saintereso iqneboda skandinavistebis da keltologebis mier

    aprobirebuli paradigmebis gamoyeneba qarTuli teqstebis kvlevis dros.

    kerZod, axali tipologiuri meTodebis gamoyeneba gulisxmobs garkveuli

    parametrebis gamoyofas. magaliTad, aqtantebi, dro, sivrce, teqstis

    xasiaTi, teqstis gaerTianebis principi da a.S.

    “qarTlis cxovrebis” teqstebSi tipologiuri sakiTxebis garSemo

    saintereso kvlevebi aqvT sxva qarTvel mkvlevrebsac. magaliTad, mariam

    CxartiSvili exeba identobis problemebs Zvel qarTul teqstebSi; l.

    patariZes ekuTvnis mefobis ideis kvleva “vaxtang gorgaslis cxovrebaSi”

    da sxv.

    dasavleTSi drois aRqmisa da istoriis koncefciis Seswavlis

    mdidari gamocdileba dagrovda. naSromis sakvlevi sakiTxidan

    gamomdinare, ZiriTadad, ganvixilavT kulturuli anTropologiis da

    saistorio mecnierebis farglebSi SemuSavebul paradigmebs.

    anTropologiur kvlevebSi didi yuradReba eTmoboda ama Tu im

    sazogadoebaSi drosTan damoikdebulebis sakiTxs. am disciplinis

    farglebi Semqnili “modernuli” da “tradiciuli” sazogadoebebis

    diqotomiis erT-erT msazRvrelad swored droisa da istoriis aRqma

    gvevlineba. am diqotomiis Tanaxmad, “tradiciul” kulturebSi drois

    aRqma ganixileba, rogorc dasavluri drois opozicia. es dro ufro

    “cikluria, vidre xazovani, raodenobrivi, vidre xarisxobrivi, Seqcevadi,

    vidre Seuqcevadi, Semofarglulia tradiciiT da Tavad ar warmoadgens

    istoriis mamoZravebels; igi organizebulia ufro yoveldRiuri

    wesrigiT da praqtikuli amocanebiT, vidre saaTiT, orientirebulia

  •   15

    ufro stabilurobaze, vidre cvlilebebze, ufro bunebazea

    damokidebuli, vidre kalendris ritmze, aRiricxeba ufro bunebrivi

    ritmis, vidre abstraqtuli sqemebis safuZvelze. dasavluri drois

    gancda daxasiaTebulia rogorc erTmimarTulebiani, uwyveti mdinareba,

    movlenaTa rigi, romlebic warsulidan momavlisken mimarTul xazzea

    gamwkrivebuli. drois dasavluri gageba daxasiaTebulia rogorc

    abstraqtuli, sworxazovani da moZraobasTan dakavSirebuli” (adami 2005:

    99-101).

    es diqtomia wiTel zolad gasdevs e. evans-priCardis (E. Evans-

    Pritchard) b. uorfis ( B. Whorf), k. levi strosis (C.Levi-Strauss) da sxva

    cnobili anTropologebis Sromebs.

    zemoT aRniSnuli anTropologebi, ZiriTadad, maT Tanamedrove

    kulturebs ikvlevdnen. warsulis sazogadoebebis anTropologiuri

    kvleva ki dakaSvirebulia “analebis” saistorio skolis wamomadgenlebis

    m. blokis (M. Bloch), l. fevris (L. Febvre), f. brodelis (F. Braudel), J. le-

    gofis (J. Le Gof) da sxvebis saxelebTan. “analebis” skolam warsulis

    Sewavlis procesSi mTavar miznad daisaxa maSindeli adamianis da

    sazogadoebis mentalitetis kvleva.

    “analebis” skolis warmomadgenlebma araerTi mniSvnelovani da

    novatoruli kvleva miuZRvnes Sua saukuneebSi drois aRqmisa da

    istoriis gagebis problematikas. f. brodels ekuTvnis “didi

    xangrlivobis drois” anu istoriis sami ritmis koncefcia; m. bloki da J.

    le gofi sagangebod ikvlevdnen Sua saukunebis sazogadoebaSi droisa da

    istoriis aRqmis sxvadasxva aspeqts. J. le gofma Rrma kvlevebi miuZRvna

    Sua saukuneebis “droTa mravalgvarobis”, anu sxvadasxva socialuri

    jgufis drois gagebas, magaliTad, eklesiur, vaWrebis, glexebis,

    feodalebis da sxva droebs.

    droisa da istoriis aRqmis kvlevis dros gverds ver avuvliT

    koleqtiuri mexsierebis sakiTxs. dasavlur samecniero tradiciaSi am

    problemis Seswavlis mdidari tradicia Camoyalibda. am sakiTxs

    ikvlevdnen cnobili inteleqtualebi m. halbvaqsi (M. Halbwachs), p. nora (P.

    Nora), e. zerubaveli (E. Zerubavel) da sxv.

    rogorc am mokle ganxilvidan vxedavT, dasavleTSi kulturis

    tipologiuri maxasiaTeblebis kvlevasa da analizs araerTi

  •   16

    mniSvnelovani naSromi mieZRvna. es Cans, Tundac, drois aRqmisa da

    istoriis gaazrebis problemaze refleqsiis mdidari gamocdilebidan.

    amitom, dasavleTSi Seqmnili kvlevis Teoriuli da meTodologiuri

    modelebis qarTul samecniero sinamdvileSi gadmotana bevrad waswevda

    win qarTuli kulturis tipologiuri raobis kvlevis saqmes, romelic

    jer kidev sawyis stadiazea.

    sakiTxTan dakavSirebuli wyaroebisa da literaturis mimoxilva

    a) wyaroebi

    Sua saukuneebis qarTul kulturaSi drois aRqmisa da istoriis

    koncefciis sakiTxs imdroindeli qarTuli saistorio tradiciis,

    “qarTlis cxovrebis” mixedviT ganvixilavT. mkvlevarTa azriT, “qarTlis

    cxovreba” Sedgeba ori ciklis Txzulebebisgan. Zveli cikli moicavs XIV

    saukunemde periodis teqstebs, axali cikli ki XIV-XVII saukuneebis

    amsaxvel Txzulebebs. Cvens mier arCeuli teqstebi “qarTlis cxovrebis”

    e.w. Zvel ciklSi Sedis.

    kerZod, naSromSi gamoyenebulia krebulSi Sesuli Semdegi

    teqstebi:

    XI saukunis avtoris leonti mrovelis nawarmoebad miCneuli

    “cxovreba qarTvelTa mefeTa”, romliTac ixsneba “qarTlis cxovrebis”

    krebuli. misi ZiriTadi nawili saqarTvelos istoriis uZveles periods

    exeba, masSi Txroba V saukunemde modis.

    XI saukunis avtoris juanSeris saistorio Txzuleba “cxovreba

    vaxtang gorgasalisa”. igi agrZelebs leonti mrovelis “mefeTa

    cxovrebas” da mogviTxrobs saqarTvelos istorias V saukunis Sua

    wlebidan VIII saukunis 40-50-ian wlebamde. aq unda aRiniSnos, rom

    “qarTlis cxovrebis” am nawilis avtoris vinaobis da sakuTriv teqstis

    daTariRebis sakiTxebze qarTvel mecnierebs Soris erTgvarovani

    mosazreba ar arsebobs. Tumca, umTavresad, miRebulia Tvalsazrisi, rom

    juanSeris saxeliT cnobili avtori XI saukuneSi cxovrobda.

    ucnobi avtoris “matiane qarTlisa”, romelic juanSeris

    Txzulebis gagrZelebad gvevlineba. masSi moTxrobilia saqarTvelos

    istoriis ambebi VIII saukunis Sua wlebidan XI sukunis 70-ian wlebamde.

  •   17

    anonimi avtoris “cxovreba mefeT-mefisa daviTisi”. es teqsti

    “matiane qarTlisas” gagrelebaa. mkvlevarTa azriT, avtori daviT

    aRmaSeneblis Tanamedrove da masTan daaxloebuli piri iyo.

    XI saukunis istirikosis, bagrationebis sagvareulo mematianis

    sumbat daviTisZis Txzuleba “cxovreba da uwyeba bagratonianTa”. es

    teqsti calke Txzulebis saxiT “qarTlis cxovrebis” mxolod zog

    nusxaSia Sesuli (magaliTad, XVIII saukuniT daTariRebul mariamiseul

    nusxaSi). “qarTlis cxovrebis” danarCen redaqciebSi ki igi sxva

    teqstebTanaa Serwymuli,. sumbatis qronika bagrationebis sagvareulos

    genealogias exeba. teqstSi Txroba adamidan iwyeba da XI saukunis 30-ian

    wlebamde modis.

    laSa giorgis droindeli mematianis teqsti, romelic XII saukunisa

    da XIII saukunis pirvel meoTxedis movlenebs aRwers.

    ucnobi avtoris “istoriani da azmani SaravandedTani” da basili

    ezosmoZRvris Txzulebad miCneuli “cxovreba mefeT-mefisa Tamarisi”. 

    orive teqsti Tamar mefis Tanamedrove istorikosTa Txzulebebia.

    Cveni interesis sferoSi ar Sedis “qarTlis cxovrebis” krebulis

    Sedgenilobis, avtorTa vinaobis, teqstebis daTariRebis da sxva,

    wyaroTmcodneobisTvis tipuri sakiTxebis kvleva. Sua saukuneebis

    qarTuli istoriuli teqstebisgan gvinda gavigoT pasuxebi im kiTxvaze,

    romelic maTTvis jer aravis dausvmas. kiTxva mdgomareobs imaSi, Tu

    rogor aRiqvamda drosa da istorias Sua saukuneebis avtori da misi

    Tanamedrove sazogadoeba.

    b) literatura

    Tanamedrove etapze warsulis kvlevaSi, tradiciulTan erTad,

    axali paradigmebi gamoiyeneba. erT-erT aseT paradigmas warmoadgens

    istoriis kvlevis anTropologiuri perspeqtiva, romelic warsulSi

    adamianuri yofis da kulturuli realobis yvela aspeqtis

    rekonstruirebas gulisxmobs. anTropologiuri kvlevis midgomebis da

    xerxebis, maT safuZvelze drois aRqmisa da istoriis gaazrebis kvlevis

    principebis ganxilvis dros veyrdnobiT b. adamis (B. Adam), a. barnardis

    (A. Barnard), j. gudmenis ( J. Goodman), p. memotis (P. Memmott), p. berkis (P.

    Burke), a. gureviCisa da sxv. Sromebs.

  •   18

    istoriisa da anTropologiis urTierTmimarTebis, istoriul

    kvlevebSi kulturis cnebis mniSvnelobis zrdaze saubrobs p. berki

    Tavis wignSi “ra aris kulturis istoria?”. igi detalurad ganixilavs

    pozitivisturi istoriografiis kvlevis arealis siviwroves, romelic,

    ZiriTadad, politikis sferos moicavda. berki mniSvnelovan mijnad

    miiCnevs im faqts, rom tradiciuli istoriisaTvis damaxasiaTebeli

    xedva “zemodan” qvemoT Seicvla axali istoriuli paradigmebis

    danergviT. aq ukve “qvemodan”, masebis TvalebiT danaxul istorias

    eniWeba upiratesoba.

    sxva naSromSi “uvertiura: axali istoria, misi warsuli da

    momavali” berki exeba im faqts, rom XX saukunis istorikosebma

    kulturis cnebis farTo, anTropologiuri mniSvnelobiT gamoyeneba

    daiwyes. Tanamedrove mkvlevrebis mier istoriuli movlenebis axsnasa da

    gaazrebaSi sul ufro da ufro didi mniSvneloba eniWeba im

    faseulobaTa sistemas, romelic konkretuli jgufebis cxovrebas

    gansazRvravda konkretul drosa da adgilas.

    istoriuli anTropologiis ganviTarebaSi “analebis” franguli

    saistorio skolis mniSvnelobaze wers a. gureviCi Tavis naSromSi

    “istoriis rogorc adamianis Sesaxeb mecnierebis gageba. istoriuli

    mecniereba saukuneebis gasayarze”. swored am skolis warmomadgenlebi

    iyvnen pirvelebi, vinc anTropologiuri problematikiT dainteresda da

    saTave daudo warsulis kvlevis axal gzebs. yuradRebis centSi moeqca

    warsuli periodis adamiani da sazogadoeba, nacvlad mxolod

    politikuri faqtebisa da procesebisa.

    igive sakiTxebs exeba j. gudmeni wignSi “istoria da

    anTropologia”. avtori aRwers, Tu rogor gaxda “analebis” skolis

    pirveli warmomadgenlebis Semdeg “istoriuli mecniereba ufro

    istoriuli _ anTropologiad gardaqmnis procesSi, anTropologia ki

    ufro anTropologiuri _ istoriad garadqmnis dros”.

    b. adami Tavis “drois aRqmaSi” yuradRebas amaxvilebs drois

    gancdis mravlgvarobaze. dro adamianuri arsebobis ganuyofeli nawilia,

    romelic mocemulia fizikur procesebSi, socialur tradiciebSi,

    adamianur urTierTobebSi, maTematikis abstraqtul gaTvlebsa da,

  •   19

    saerTod, yvela aspeqtSi. dro aris CarCo, romlis farglebSi adamianebi

    aregulireben TavianT cxovrebas.

    p. memoti naSromSi “tangkikis drois wesrigi: drois Sewavlis

    anTropologiuri perspeqtiva” ganixilavs drois aRqmaze bunebrivi

    garemos gavlenas. magaliTad, zRvasTan mcxovrebi avstralieli

    aborigenebis drois gageba zRvis miqceviT da moqceviT da masTan

    dakavSirebuli sxva movlenebiT aris gansazRvruli. sazogadoebaSi

    drois gagebaze bunebis gavlena universaluri movlenaa da yvela

    kulturaSi, maT Soris dasavlurSic, vlindeba.

    antikuri periodis saistorio mwerlobaSi drois aRqmisa da

    istoriis gaazrebis sakiTxze msjelobisas veyrdnobodiT g. viTrous

    naSroms (G. Whitrow) “dro da istoria. drosTan damokidebuleba

    preistoriidan Tamedroveobamde”, .h. baterfildis (H.Butterfield) “istoriis

    warmoSobas”, m. komberis (M. Comber) “romaeli istorikosebis gadakiTxvas”

    da sxv.

    am avtorebis kvlevebSi antikuri xanis berZnebis mier drois aRqma

    daxasiaTebulia, rogorc cikluri wrebrunva. am dros ar aqvs

    Seuqcevadobis Tviseba. garkveuli gagebiT, arsebobs mxolod awmyo da

    swored am awmyoSi igulisxmeba warsulic da momavalic. antikuri

    gagebiT, samyaro iyo wesrigi, kosmosi, da droc ki sivrciT kategoriaSi

    moazreboda. es iyo materialuri ram, romelic SeiZleba gaizomos,

    daiWras, mowesrigdes da klasificirdes. drois amgvari gageba

    gansazRvravda warsulis perspeqtivis simokles da istoriuli

    mexsierebis deficits. Tanamedrove mkvlevrebis azriT, berZnebma ver

    miaRwies istoriuli cnobierebas, radgan mcdari Sexeduleba hqondaT

    droze da drois dinebaze.

    Sua saukuneebSi qristianobam droisa da istoriis axali, iudeur-

    qristianuli koncefcia daamkvidra. Sua saukuneebis qristiani avtorebis

    Semoqmedeba gansazRvruli iyo providencialisturi istoriisa da

    xazovani drois SegnebiT. maSindeli gagebiT, istoria RmerTisgan aris

    winaswargansazRruli. kacobriobis xsnis RvTaebrivi gegmis

    ganxorcielebis procesi macxovris movlinebiT daiwyo da am miznis

    miRwevis Semdeg istoria Tavis sasrul wertils miaRwevda. istoriis

  •   20

    providencialisturi idea miuTiTebs, rom drois perspeqtiva gaizarda da

    igi sworxazovani da Seuqcevadi gaxda.

    naSromSi Sua saukuneebis saistorio mwerlobis Janrobrivi

    klasifikaciis problemas vexebiT. Cveni azriT, droisa da istoriis

    aRqmasa da saistorio mwerlobis Janrobriv Taviseburebebs Soris

    mWidro kavSiria. Cven cal-calke vixilavT Sua saukuneebis evropuli,

    bizantiuri da qarTuli istoiografiis magaliTebs.

    Sua saukuneebis evropaSi saistorio mwerlobaze da, masTan erTad,

    mis Janrobriv Taviseburebebze Zalian saintereso gamokvlevebi aqvT b.

    genes (B. Guenèe), J. le gofs, m. bloks, f. brodels da sxva cnobil

    evropel medievistebs. b. genes wignSi “Sua saukuneebis dasavleTis

    istoria da istoriuli kultura” saubaria, rom Sua saukuneebis

    istorikosis ZiriTadi mizani movlenebis droSi warmoCena iyo. Sua

    saukuneebis istoriografia, antikurisgan gansxvavebiT, cudad axerxebda

    sivrceSi orientirebas. samagierod, is Tavis arss droSi xedavda da mas

    qronologiis “tiraniis” qveS uxdeboda arseboba. es vlindeba Sua

    saukuneebis evropaSi “qronikis” da “analebis” Janrebis popularobaSi,

    romlebSic Txrobis wamyvani faqtoria dro. magaliTad, qronikaSi

    Txroba adamis droidan iwyeboda da istorikosis Tanamedrove

    periodamde modioda.

    bizantiuri saistorio mwerlobis Janrebze da TiToeul maTganSi

    drosTan damokidebulebaze saintereso kvlevebi aqvT a. lebedevs (А.

    Лебедев.), b. dostalovas (Б. Досталова), z. udalcovas (З. Удальцова), i.

    lubarskis (Я..Любарский) da sxv. am avtorTa naSromebSi xazgasmulia

    Janrobrivi ganxvaveba “istoriebs”, “saeklesio istoriebsa” da

    “qronografiebs” Soris. es gansxvavebebi, xSir SemTxvevaSi, warmoSobs

    sxvaobas drosTan damokidebulebis TvalsazrisiTac. bizantiur

    “istoriebSi” sworxazovani drois gageba ar Cans. adreuli periodis

    saero istorikosebTan da aseve mogviano xanis avtorebTanac cikluri

    drois gavlena igrZnoba. bizantieli istorikosebic, antikuri epoqis

    avtorTa msgavsad, qronologiuri sakiTxebisadmi indiferentulad arian

    ganwyobili da maT teqstebSi win iwevs teritoriuli, Tematuri da

    problemuri faqtorebi. “qronografiebSi” da “saeklesio istoriebSi” ki

    drois qristianuli koncefciis primatia.

  •   21

    Sua saukuneebis qarTuli saistorio mwerlobis Janrobrivi

    kuTvnilebis sakiTxi jer kidev Sesaswavl problemebaTa rigs

    ganekuTvneba. am sakiTxisadmi miZRvnil mcirericxovan naSromTagan Cveni

    yuradReba miiqcia g. alasanias, g. axvledianis, l. patariZis, e.

    kvaWantiraZis da sxvebis gamoklvevebma.

    g. alasania naSromSi “qarTuli werilobiTi wyaroebis

    klasifikacia” sagangebod exeba Sua saukuneebis saqarTveloSi saistorio

    mwerlobis Janrobivi klasifikaciis problemebs. igi aCvenebs, Tu rogor

    gadafaraven erTmaneTs istoriuli, liturgiuli, agiografiuli Janrebi

    Sua saukuneebis qarTul mwerlobaSi, rac imaze miuTiTebs, rom

    Janrobrivi sazRvrebi mkafiod gamokveTili ar iyo. avtori ganixilavs

    terminebs, romlebic aRniSnavdnen mwerlobis ama Tu im saxes. magaliTad,

    “cxovreba”, “matiane”, “qebani” da a.S. g. alasania aseve sagangebo

    yuradRebas uTmobs folkloruli da epikuri motivebis gavlenas

    “qarTlis cxovrebis” teqstebze.

    saistorio mwerlobaSi arsebul folklorul maxasiaTeblebs

    eZRvneba g. axvledianis sadoqtoro disertacia “qarTuli saistorio

    mwerloba da folklori (XI-XIX ss)”. mkvlevari gamoyofs mTel rig

    momentebs, romlebic mkafiod akavSirebs “qarTlis cxovrebis” teqstebs

    folklorul da epikur tradiciebTan. es exeba uSualod fokloruli da

    epikuri siuJetebis (igavebi, orTabrZolebis scenebi da sxv.) CarTvas da

    specifikuri stiluri xerxebis arsebobas teqstebSi.

    l. patariZe da e. kvaWantiraZe statiaSi “qarTlis cxovrebis”

    SedarebiTi tipologia (sakiTxis dasmisaTvis)” cdiloben, Sua

    saukuneebis bizantiur da somxur istoriografiasTan SedarebiTi

    analizis safuZvelze, gamoyon “qarTlis cxovrebisTvis” damaxasiaTebeli

    tipuri niSnebi. magaliTad is, rom Zveli qarTuli saistorio tradicia

    ar miyveba maSindel qristianul samyaroSi arsebul Janrobriv

    parametrebs da garkveuli TaviseburebiT gamoirCeva. Cveni azriT,

    qarTuli saistorio mwerlobis Janrobrivi araerTgvarovnebidan

    gamomdinareobs is, rom teqstebis nawilSi Txrobis ZiriTadi

    maorganizebeli Zalaa dro. meore nawilSi ki drois faqtori SedarebiT

    neitralizebulia da teqstSi wina planze sxva faqtorebi gamodian.

  •   22

    Sua saukuneebSi gansakuTrebuli damokidebuleba hqondaT

    warsulTan. istoria, rogorc ukve aRiniSna, iudeur-qritianuli

    koncefciis konteqstSi giazreboda. am koncefcias Seesabameboda Sua

    saukuneebSi arsebuli sxvadasxva saxis periodizaciis sqemebi da

    qronologiiis wesi. drois mowesrigebis am xerxebs sagangebo yuradRebas

    uTmoben TavianT kvlevebSi J. le-gofi, b. gene, a. lebedevi da sxvebi. Sua

    saukuneebis saqarTveloSi qronologiis sakiTxebs exeba g. mWedliZis

    naSromi “qronologiis ZiriTadi sakiTxebi” da misive statia

    “qronologia Zvel qarTul saistorio mwerlobaSi”.

    Sua saukuneebSi gansakuTrebuli damokidebuleba hqondaT

    mexsierebis fenomenTanac. m. karutersi (M. Carruthers) Tavis Zalian

    saintereso naSromSi “mexsierebis wigni. mexsierebis kvleva medievalur

    kulturaSi” aRniSnavs, rom Sua saukuneebis adamianebisTvis mTavari

    avtoritetebi iyvnen gansakuTrebuli mexsierebiT gamorCeuli pirovnebebi.

    mexsiereba yvelaze maRali moraluri Tvisebebis, iseve rogorc

    inteleqtis, niSnad miaCndaT.

    am garemoebis gaTvaliswinebiT, sadisertacio naSromSi

    gansakuTrebuli yuradReba gavamaxvileT Sua saukuneebis qarTul

    kulturaSi koleqtiuri mexsierebis formirebisa da am procesSi

    istorikosis rolTan dakavSirebul problemebze. koleqtiuri

    mexsierebis Camoyalibebis, misi individualur mexsierebasTan mimarTebis,

    warsulidan informaciis SerCevis da damaxsovrebis, damaxsovrebis

    xerxebis/mnemoteqnikis, mexsierebis gadacemis formebisa da saSualebebis,

    koleqtiuri mexsierebis formirebaSi istorikosis wvlilis da sxva

    sakiTxebze dasavlur samecniero tradiciaSi kvlevis xangrZlivi da

    mdidari tradicia arsebobs. naSromSi gamoTqmuli mosazrebebi eyrdnoba

    am sferoSi iseTi aRiarebuli mkvlevrebis naSromebs, rogorebicaa m.

    halbvaqsi, p. nora, e. zerubaveli, k. uaikemi (C. Wickham), j. fentresi (J.

    Fentress), p. berki da sxv.

    Sua saukuneebis qarTul saistorio mwerlobaSi aisaxa maSindel

    qarTul sazogadoebaSi miRebuli istoriuli narativebis saxeebi. am

    narativebis dadgenis TvalsazrisiT, ZiriTadad, veyrdnobiT e.

    zerubavelis mier Tavis naSromSi “drois ruqebi: koleqtiuri mexsiereba

    da warsulis socialuri saxe” agebul modelebs.

  •   23

    zerubaveli gamoyofs istoriul narativebis ZiriTad saxeebs,

    romelTa saSualebiT mnemonikuri erToba axdens warsulis organizebas.

    “aRmasvlis/progresis”, “daRmasvlis” da “zigzagis” narativebi

    istoriuli procesis mimarTulebas gamoxataven. es narativebi aseve

    asaxavs imas, Tu rogor afasebs warsuls sazogadoeba _ dadebiTad Tu

    uaryofiTad. zerubaveli xazs usvams im garemoebasac, rom mnemonikuri

    erToba erTmaneTisagan ganarCevs movlenebiT datvirTul da movlenebiT

    Rarib istoriul periodebs. amiT, drois Tanabari monakveTebi,

    socialuri TvalsazrisiT, araTanabari xarisxiT aRiqmeba.

    istoria, xSir SemTxvevaSi, uwyvet an wyvetil procesad moiazreba.

    zerubaveli am or xedvas “legato” da “stakato” narativebs uwodebs.

    warsulTan awmyos dasakavSireblad da mis uwyvet procesad

    warmosadgenad sxvadasxva saSualebas iyeneben. magaliTad, teritorias.

    garda amisa, am mizniT, mnemonikuri erTobebi xazs usvamen warsulSi

    arsebul jgufTan pirdapiri genealogiuri kavSirebis arsebobas da a.S.

    iseve rogorc uwyveti istoriuli narativis, istoriuli

    wyvetilobis dasanaxadac xdeba sxvadasxva xerxebis gamoyeneba.

    magaliTad, sxvadasxva “periodebi” erTmaneTisagan gamijnulia

    wyalgamyofi, saetapo movlenebiT. es calke periodebi erTmaneTis

    sapirispirod aRiqmeba, radgan saetapo movlenidan iwyeba axali istoria.

    unda aRiniSnos, rom “qarTlis cxovrebis” teqstebis kvlevam am

    modelebis safuZvelze saintereso kuTxiT dagvanaxa Sua saukunebis

    qarTuli sazogadoeba.

    droisa da istoriis iudeur-qristianul koncefciaSi, warsulTan

    erTad, ZiriTadi iyo momavlis gageba. qristianuli istoria, warsulTan

    erTad, Tavis TavSi moiazrebda momavali gankiTxvis dRis molodins.

    yovelgvari istoriis saboloo mizani mainc es momavali iyo. Tumca

    mkvlevarTa nawili Sua saukuneebis evropasa da bizantias Soris

    momavlis gaazrebaSi tipologiur sxvaobas xedavs. s. averincevi Tavis

    wignSi “adrebizantiuri literaturis poetika” asabuTebs, rom evropisgan

    gansxvavebiT, bizantiaSi, garkveulwilad, moxsnili iyo eqsatologiuri

    momavlis molodini an, yovel SemTxvevaSi, imdenad mZafrad ar

    ganicdeboda, rogorc evropaSi. amis mizezad is asaxelebs im faqts, rom

    konstantines imperia, faqtobrivad, “ciuri ierusalimis” gansaxierebad

  •   24

    aRiqmeboda. sxvagvarad rom vTqvaT, bizantiaSi ukve awmyoSi hqondaT

    “aRTqmuli qveyana”.

    Sua saukuneebis saqarTveloSic, rogorc qristianul kulturaSi,

    ucxo ar iyo momavlis esqatologiuri molodini. qarTul sinamdvileSi

    momavlis esqtologiur gancdas eZRvneba r. labaZis naSromi “codva da

    SiSi Sua saukuneebSi (qarTuli mentaluri modelis ori aspeqti)”.

    Sua saukuneebSi qristianuli drois koncefcia erTaderTi da

    sayovelTao ar iyo. am periodisTvis damaxasiaTebelia sxvadasxva

    temporaluri modelis arseboba. naSromis farglebSi ganvixilavT Sua

    saukuneebis qarTul teqstebSi dafiqsirebul winareqristianul, miTosur

    plastebs; bunebis drois da sxva, konkretul, lokalur konteqstze

    damokidebuli drois gagebebebs; adamianis mier droze zemoqmedebis

    mcdelobebs. yvela es momenti Sua saukuneebis qarTul sazogadoebaSi

    arsebuli “droTa mravalgvarobaze” garkveul miniSnebebs gvaZlevs. am

    kuTxiT, saintereso mosazrebebs vxvdebiT m. xidaSelis naSromSi

    “samyaros suraTi arqaul saqarTveloSi”, sadac ganxilulia juanSeris

    teqstSi asaxul miTosuri siuJeti; J. le gofi wignSi “sxva Sua

    saukuneebi” saubrobs bunebis droze, agrarul da soflis droze,

    seniorul droze da sxva lokaluri mniSvnelobis drois gagebebze.

    adamianis mier droze zemoqmedebis mcdelobebze islandiuri sagebis

    magaliTze saintereso dakvirvebebi aqvs a. gureviCs wignSi “istoria da

    saga”.

    zemoT gaxiluli avtorebis kvlevebma mniSvnelovani gzamkvlevis

    roli Seasrules Cvens naSromze muSaobis procesSi. maT mier

    mowodebulma Teoriulma, meTodologiurma da praqtikulma informaciam

    didi daxmareba gagviwia imaSi, rom dagvenaxa saqarTvelos, rogorc le

    gofi uwodebs, “sxva Sua saukuneebi”.

  •   25

    Tavi I

    Sua saukuneebis qarTuli kultura: drois aRqmisa da

    istoriis gaazrebis anTropologiuri kvlevis perspeqtivebi

     

    Tanamedrove etapze saistorio mecnierebis kvlevis mizani

    warsulis suraTis rac SeiZleba sruli rekonstruirebaa, rac

    adamianuri yofis, sazogadoebrivi cxovrebisa da, saerTod, kulturuli

    realobis yvela mxares moicavs. es ki istorias, rogorc samecniero

    disciplinas, anTropologiur ganzomilebas sZens.

    tradiciuli, pozitivisturi paradigmis mixedviT, istoriis

    interesis umTavresi sagani politika iyo da amitom istorikosebi

    ZiriTadad warsulSi momxdar politikur movlenaTa Tanmidevrul

    gadmocemiT da maT Soris pirdapiri mizez-Sedegobrivi kavSiris ZiebiT

    iyvnen dakavebuli. p. berkis TqmiT, politika umTavresad saxelmwifosTan

    iyo asocirebuli, anu is ufro nacionaluri da internacionaluri iyo,

    vidre lokaluri. marTalia, tradiciuli istoria Seicavda eklesiis,

    aseve samxedro istorias, magram istoriis sxva mimarTulebebi,

    rogoricaa, magaliTad, xelovnebis an mecnierebis istoria,

    marginalizebuli iyvnen da “WeSmariti” istorikosis interesebis

    periferiaze moiazrebodnen (berki 2004: 2).

    pirvelebi, vinc dainteresdnen anTropologiuri problematikiT da

    saTave daudes istoriuli kvlevis axal gzebs, e.w. “axali saistorio

    mimdinareobis”, “analebis” franguli skolis warmomadgenlebi iyvnen. am

    skolis damaarseblebma, mark blokma da lusien fevrma pirvelebma

    scades gaerRviaT tradiciuli, pozitivisturi istoriografiis kvlevis

    mkacrad Semofargluli areali, romelic, rogorc aRiniSna, ZiriTadad,

    politikur istorias moicavda. magaliTad, blokma Sua saukuneebis

    safrangeTSi da inglisSi arsebuli crurwmenis kvlevis dros, romelic

    exeboda mefis unars, SexebiT ganekurna kanis zogierTi daavadeba,

    aRmoaCina kavSiri, erTi mxriv, primitiul rwmenebsa da magiur ritualebs

    da, meore mxriv, monarqiuli ideologiis ganviTarebas Soris (“mefe

    mkurnalebi”). im mizniT, rom ufro Rrmad Seeswavla feodaluri

    sazogadoebis funqciobis sistema, blokma aucileblad miiCnia, ganexila

  •   26

    Sua saukuneebis adamianis msoflmxedvelobis iseTi mxareebi, rogoricaa

    damokidebuleba drois mimarT, istoriis gaazreba, urTierToba

    bunebasTan da sxva sakiTxebi (gureviCi 2001: 171-72).

    blokis da fevris Semdeg istoriisa da anTropologiis

    urTerTmimarTebis sakiTxi kidev ufro aqtualuri gaxda. Bb. koenis (B.

    Cohn) TqmiT, istoriuli mecniereba ufro istoriuli xdeba

    anTropologiad gardaqmnis procesSi, anTropologia ki ufro

    anTropologiuri istoriad gardaqmnis dros (gudmeni 2006: 784).

    d. ruTmani (D. Rutman) istoriisa da anTropologiis

    urTierTmimarTebis Sesaxeb saintereso metaforas gvTavazobs: klio _ es

    aris sayvareli, romelic erTdroulad ajadoebs Tayvanismcemlebs _

    sxvadasxva disciplinas _ da TviTonac ixibleba maTiT. anTropologia ki

    yvelaze gvian gaxda misi siyvarulis sagani. es zusti metaforaa,

    romelsac sicxade Seaqvs sakiTxSi.

    am metaforis saSualebiT, rom klio qarafSuta figuraa, romelic

    flirtiT erToba, mkvlevarTa nawili mniSvnelovan daskvnamde midis. maTi

    azriT, istorikosebma, romelTac surT, gamijvnisa da dapirispirebis

    nacvlad, dakavdnen anTropologiiT, unda Seiswavlon am sferos

    safuZvlebi. es yvelaferi ki unda aisaxos istoriul kvlevaze (gudmeni

    2006: 787-88).

    XX saukunis 60-iani wlebidan humanitaruli da socialuri

    mecnierebebis, politikis mecnierebis, ekonomikis, geografiis,

    fsiqologiisa da sxva samecniero sferoebSi gaizarda interesi

    kulturis fenomenis da, Sesabamisad, kulturis anTropologiis mimarT.

    mkveTrad gamoxatuli interesi TvalsaCino gaxda saistorio mecnierebis

    sferoSic. istorikosebi kulturis cnebas farTo anTropologiuri

    mniSvnelobiT iyenebdnen, istoriuli movlenebis axsnasa da gaazrebaSi

    sul ufro da ufro didi mniSvneloba eniWeboda im faseulobaTa

    kompleqss, romelic konkretuli jgufebis cxovrebas gansazRvravda

    konkretul drosa da adgilas. istorikosTa nawili, gansakuTrebiT

    safrangeTSi, britaneTsa da amerikis SeerTebul StatebSi,

    kulturanTropologebisagan sesxulobda koncefciebsa da ideebs. maT

    SeimuSaves midgoma, romelic cnobili gaxda rogorc “istoriuli

    anTropologia”, Tumca, britaneli kulturis istorikosis piter berkis

  •   27

    azriT, “anTropologiuri istoria” ufro Sesabamisi saxelwodeba

    iqneboda (berki 1992: 30).

    kulturuli anTropologiis Teoriuli modelebi da kvlevis

    meTodebi, romlebic aradasavlur, e.w. primitiul sazogadoebebSi savele

    muSaobis dros iqmneboda, saintereso iyo sakuTriv dasavluri

    kulturebis kvlevaSi gamosayeneblad. rasakvirvelia, ar SeiZleboda am

    meTodebis meqanikurad gadmotana, magaliTad, Sua saukuneebis evropis

    istoriis SeswavlisTvis; saWiro iyo maTi axleburad gaazreba.

    analebis skoliT dawyebuli, gansakuTrebiT, ukanaskneli

    aTwleulebis manZilze aqtiurad daiwyo aratradiciuli meTodebis

    gamoyeneba saistorio mecnierebis iseTi axali, tradiciuli

    istoriografiisTvis ucxo problemebis da sakiTxebis kvlevaSi,

    romelTac, rogorc adre miiCneoda, ar hqonda istoria. axla ukve

    mtkiceba ar sWirdeba im faqts, rom “yvelafers aqvs istoria, yvelafers

    aqvs warsuli, romelic SeiZleba aRdges da daukavSirdes warsulis sxva

    sferoebs” (berki 2004: 2). istorikosebis kvlevis sferoSi moeqca iseTi

    sakiTxebi, rogorebicaa bunebasTan damokidebuleba; droisa da sivrcis

    gageba; saiqiosa da sikvdilis aRqma; bavSvoba da sibere; SeSliloba;

    adamianis sxeulis da misi funqciis, avadmyofobis mimarT

    damokidebuleba; yoveldRiuri yofis, sacxovrisisa da kvebis organizeba;

    xelisuflebis, samarTlis, Tavisuflebis da damokidebulebis Sefaseba;

    siRaribisa da simdidris gageba; klimati, sibinZure da sisufTave,

    Jestebi, sxeuli, kiTxva, laparaki, siCume da a.S.

    es da sxva sakiTxebi avlens adamianis Tu sazogadoebis

    mentalobas. saerTod, “mentalobis istoria istoriuli anTropologiis

    ganuyofeli nawilia da yuradRebas amaxvilebs afeqturi cxovrebis

    sferoze. is Seiswavlis grZnobebs _ SiSsa da iumors, simkacres da

    gulsxmierebas, siZunwes da siuxves, piradi Rirsebis, samarTlianobis

    gancdas da sxv. (gureviCi 2001: 174).

    berkis azriT, “rac adre ucvlelad miiCneoda, axali istoriis

    farglebSi ganixileba rogorc “kulturuli konstruqcia”, romelic

    drosa da sivrceSi ganicdis cvlilebas. aseTi midgomisaTvis

    damaxasiaTebelia kulturuli relativizmi. axali istoriis

    filosofiuri safuZvelia idea, rom realoba socialurad da

  •   28

    kulturulad aris gansazRvruli. istorikosebisa da kulturuli

    anTropologebis mier am ideis gaziarebam ganapiroba am ori disciplinis

    daaxloeba da maTi interesebis gadakveTa. relativisturma midgomam aseve

    gaafermkrTala tradiciulad arsebuli zRvari istoriis centralur da

    periferiul problemebs Soris.

    tradiciuli istoriisaTvis damaxasiaTebelia xedva “zemodan

    qvemoT”. is fokusirebulia didi adamianebis did saqmeebze. kacobriobis

    danarCen nawils gacilebiT umniSvnelo roli hqonda miniWebuli. axali

    istoriis warmomadgenlebi ki “qvemodan” danaxul istorias aniWeben

    upiratesobas. maTTvis sainteresoa Cveulebrivi, rigiTi adamianebi da

    maTi socialuri gamocdileba. popularuli kulturis istorias udidesi

    mniSvneloba mieniWa” (berki 2004: 2).

    istoriuli warsulis kvlevis am axal paradigmebze gadasvlas

    xSirad kopernikiseul gadatrialebas adareben. gaCnda axali kiTxvebi,

    romlebsac istorikosebi usvamdnen wyaroebs. daiwyo Zveli wyaroebis

    axleburad gaazreba. Seicvala sakuTriv istoriuli wyaros gageba.

    pozitivisturi istoriografiis erT-erTi didi miRweva iyo istoriis

    safuZvlad dokumentebis, werilobiTi wyaroebis gamocxadeba. magram am

    miRwevis safasuri aRmoCnda is, rom sxva saxis wyaroebi sruliad

    ignorirebuli iyo. SemdegSi istorikosis kvlevis sferos

    gamravalferovnebam wyaroebis gamravalferovnebis sakiTxic aqtualuri

    gaxada; werilobiTi wyaroebis gverdiT, didi mniSneloba mieniWa

    vizualur, zepir wyaroebs, statistikur monacemebs, yoveldRiuri

    moxmarebis sagnebs da a.S. sxvagvarad rom vTqvaT,, wyarod ganixileboda

    ara marto werilobiT dokumentebi, aramed yvelaferi is, rasac adamianis

    xeli etyoboda da, rasac, pirdapir Tu iribad, SeeZlo warsulis

    Sesaxeb informaciis mowodeba.

    drois gancda adamianuri arsebobis ganuyofeli nawilia. dro

    mravalaspeqtiania, mocemulia fizikur procesebsa da socialur

    tradiciebSi, maTematikis abstraqtul gaTvlebsa da adamianebs Soris

    urTierTobebSi. mas zomaven saaTis erTeulebis, ciuri sxeulebis

    moZraobis, ganmeorebadi movlenebis da sakuTari sxeulis cvlilebebis

    safuZvelze. dro gamoiyeneba rogorc saqonlis gacvlis da momsaxurebis

    saSualeba, an rogorc gadaxdis forma; dro aRiqmeba rogorc bunebis,

  •   29

    sazogadoebis, adamianebis da maTi institutebis organizebis resursi.

    wuTi, saaTi, kvira, dRe, mTvaris faza, weli, Sobisa da aRdgomis

    dResaswaulebi, sawarmoo cikli da zrdis periodi, Taobebi da

    adamianis sicocxlis xangrZlivoba _ yvelaferi es qmnis droiT CarCoebs.

    maT farglebSi adamianebi aregulireben yoveldRiur cxovrebas. drois

    standartizirebuli sistema ar gamoricxavs drois lokalur, konteqstze

    damokidebul gagebaTa arsebobas (adami 2006: 103-114).

    drois aRqmis calkeul gamovlinebas, zog SemTxvevaSi,

    universaluri faqtori udevs safuZvlad, sxva SemTxvevaSi _kulturuli

    TvalsazrisiT unikaluri piroba. SesaZloa, e.w. arqauli sazogadoebebis”

    droisadmi damokidebuleba universalur kulturul maxasiaTeblebs

    efuZnebodes. magaliTad, avstralieli aborigenebis rwmena-warmodgenebi

    ukavSirdeba zRvisa da masTan dakavSirebuli garemos codnas. es

    garemoeba, Tavis mxriv, drois gagebazec moqmedebs (memoti). magram mzis

    da mTvaris moZraobis, dRisa da Ramis, sezonuri ciklebis, klimatis,

    floris, faunis, zRvis miqcevisa da moqcevis da sxva garemo pirobebis

    cvlilebebis aRqmas mxolod avstraliel aborigenebis drois gageba ar

    ukavSirdeba. es e.w. “bunebrivi dro”, garemo pirobebTan damokidebuleba

    damaxasiaTebelia nebismieri sazogadoebisTvis. drois aRqmis aseTi

    mravalgvaroba yvela kulturaSi socialuri cxovrebis kategoriebs da

    ritmebs asaxavs.

    anTropologebi ama Tu im sazogadoebaSi drois aseT gagebaTa

    dafiqsirebas uSualo dakvirvebis saSualebiT axerxeben. “CarTuli

    dakvirvebis” meTodi kulturul anTropologiaSi “damyarebulia im

    martiv ideaze, rom ama Tu im xalxis gamosakvlevad, saukeTeso gzaa am

    xalxis warmomadgenlebze xangrZlivi periodis ganmavlobaSi dakvirveba,

    maTTan uSualo urTierTobis gziT” (monahani 2000: 13). CarTuli

    dakvirvebis meTodis gamoyeneba Sua saukuneebis sazogadoebis kvlevis

    dros SeuZlebelia, magram anTropologiuri perspeqtiva SeiZleba

    warsulis kvlevaSic gamoviyenoT. am naSromisTvis ZiriTadi wyaro

    “qarTlis cxovrebis” krebulSi Semavali teqstebia, romlebic,

    TavisTavad, gamoxataven maSindeli sazogadoebis msoflmxedvelobas.

    mTavaria, am wyaroebs garkveuli kuTxiT SevxedoT da kiTxvebi davusvaT.

  •   30

    am SemTxvevaSi, saubaria Sua saukuneebis qarTul kulturaSi drosTan

    damokidebulebis nebismier gamovlinebebze.

    warmodgenil naSromSi mTavar sakvlev problemasTan dakavSirebiT

    Cvens mier formulirebuli sxvadasxva sakiTxi, vfiqrobT, Sua

    saukuneebis qarTuli sazogadoebis anTopologiur WrilSi ganxilvis

    saSualebas mogvcems. es, pirvel rigSi, exeba koleqtiuri mexsierebis

    Camoyalibebis, warsulis damaxsovrebis xerxebis/mnemoteqnikis,

    istoriuli narativebis tipebis, droTa mravalgvarobis da sxv. sakiTxebs.

    Cveni azriT, es aris is sakiTxebi, romlebic SeiZleba socialur aspeqtSi

    ganvixiloT. sxva, ufro specifikuri problemebi, rogoricaa, magaliTad,

    Sua saukuneebis saistorio mwerlobis Janrobrivi Taviseburebebi da misi

    mimarTeba drois da istoriis gagebasTan, pirdapir ar gamoxatavs

    socialur tendenciebs, magram garkveul informacias iZleva amis Sesaxeb.

     

    § 1. ZiriTadi cnebebi da terminebi

     

    kulturis mecnierebebis sferoSi moRvawe mkvlevarTaTvis sakvlev

    sakiTxTan dakavSirebuli cnebebis da terminebis gansazRvra erT-erTi

    yvelaze rTuli problemaa. am disciplinis kvlevis arealSi Semavali

    uaRresad mravalferovani da kompleqsuri problematikis gamo, Znelia

    mis farglebSi cnebebis da terminebis amomwuravi da zusti

    gansazRvrebebis mocema. es, pirvel rigSi, exeba kulturis

    mecnierebebisTvis iseT fundamentur cnebebs, rogoricaa kultura da

    civilizacia. maTi mkafiod gansazRvris sirTule am fenomenebis

    kompleqsurobiT da mravlmxrivobiT aris gamowveuli. kulturac da

    civilizaciac mravali disciplinis interesis sferoSi Sedis da yvela

    maTgani sakuTari rakursiT udgeba am cnebebs.

    warmodgenili naSromic ar aris gamonaklisi; Cvenc aucileblad

    CavTvaleT kulturisa da civilizaciis, iseve rogorc sxva

    mniSvnelovani cnebebis samuSao definiciebis SemoTavazeba, romlebic

    orientiris rols Seasruleben naSromSi dasmuli sakvlevi problemis

    adekvaturad aRsaqmelad. es gansazRvrebebi Seesabameba im Teoriul-

    meTodologiur safuZvels, romelsac kvlevis procesSi veyrdnobodiT.

  •   31

    “kultura” erT-erT yvelaze gavrcelebuli sityvaa, romelic

    mravali mniSvnelobis matarebelia da uamravi interpretaciis

    SesaZleblobas gvaZlevs. misi “univerasluroba da yovlismomcveloba

    saSualebas iZleva, ganvixiloT igi mraval aspeqtSi: rogorc

    sazogadoebrivi cxovrebis sfero; socialuri instituti; pirovnebis

    ganviTarebis donis maxasiTebeli; sazogadoebis maregulirebeli

    normebis sistema; socialuri gamocdilebis gadacemis meqanizmi;

    TviTidentifikaciis fenomeni da a.S. (Ciqovani 2005: 23-24). farTo

    mniSvnelobiT, kulturis cneba aRniSnavs adamianis gansxvavebas yvela

    biologiuri arsebisgan, mis meore bunebas. sxvagvarad, rogorc

    britaneli samxedro moRvawe lord raglani (Lord Raglan) aRniSnavs,

    kultura aris yvelaferi is, rasac Cven vakeTebT, da rasac maimunebi ar

    akeTeben.

    TiToeuli samecniero disciplina Tavisi specifikidan udgeba am

    cnebas. Cvens SemTxvevaSi, kulturas lokalur-civilizaciuri midgomis

    farglebSi ganvixilavT. am gagebiT, msoflio Sedgeba mravali,

    erTmaneTisagan damoukidebeli kulturisgan/sazogadoebisgan, romlebsac

    aqvT warmoSobisa da ganviTarebis sakuTari, unikaluri gza. kultura _

    es aris TviTkmari erToba, mxolod misTvis damaxasiaTebeli

    faseulobebiT da tradiciebiT, TviTregulaciis da kvlavwarmoebis

    meqanizmebiT da sxva tipologiuri maxasiaTeblebiT, romlebic qmnian mis

    saxes. kultura ar aris marto is, rac ganarCevs adamians sxva

    biologiuri arsebebisgan, aramed is, rac ganarCevs adamianTa

    sazogadoebebs erTmaneTisgan. kulturaTa lokaluri xedva mas Semdeg

    gaCnda, rac dasavleli anTropologebis xelSi didZali informacia

    dagrovda sxvadaxva xalxebis Sesaxeb. aman ki kulturuli

    mravalferovnebis aRiarebamde miiyvana dasavleTis samecniero wreebi.

    realurad, kacobriobis istoriis erTian, evolucionistur xedvas

    seriozuli alternativa gamouCnda. amis Semdeg, saubari daiwyes ara

    erTian sakacobrio kulturaze, aramed kulturebze da sazogadoebebze.

    naSromSi “kulturas” da “sazogadoebas” sinonimuri mniSvnelobiT

    viyenebT. TavisTavad, es ori cneba identuri ar aris, magram, xSir

    SemTxvevaSi, gadafaravs erTmaneTs, radgan Znelia Tavis maxasiaTeblebiT

    kultura da sazogadoeba erTmaneTisgan gavmijnoT.

  •   32

    saerTod, unda aRiniSnos, rom kulturisa da sazogadoebis

    cnebebis Taviseburi interpretacia damaxasiaTebeli iyo

    anTropologiuri skolebisTvis. magaliTad, socialuri anTropologiis

    britanuli da kulturuli anTropologiis amerikuli skolebis

    warmomadgenlebi sxvadasxvagvarad gansazRvraven Tanafardobas terminebs

    kultura da sazogadoeba Soris. amerikeli kulturanTropologebi

    kulturas ufro farTo cnebad miiCneven, xolo sociums ganixilaven

    rogorc mis qvesistemas. britanuli skolisaTvis "sazogadoeba"

    yovlismomcveli terminia, kultura ki ganixileba rogorc sociumis erT-

    erTi funqcia.

    Cveni naSromis amocana ar aris britanuli da amerikuli

    anTropologiis farglebSi kulturisa da sazogadoebis cnebaTa Soris

    aqcentebis gadanawilebis mizezebis kvleva. is, rasac eyrdnoba Cveni

    xedva, am ori cnebis erTi mniSvnelobiT gamoyenebis SesaZleblobas

    iZleva. kulturisa da sazogadoebis cnebebi, xSir SemTxvevaSi, identur

    fenomenebs aRniSnaven. sazogadoeba, sociumi, romelic sociologiis

    ZiriTadi cnebaa, kulturis cnebis msgavsad, mravalgvari intepretaciis

    sagania. am cnebis qveS SeiZleba vigulisxmoT im adamianebis erToba,

    romlebic dakavSirebuli arian saerTo wamoSobiT, Tanaarsebobis

    gamocdilebiT, mdgomareobiT, interesebiT da miznebiT. sazogadoebis

    SigniT individebi Tu sxvadasxva tipis jgufebi erTmaneTTan arian

    dakavSirebuli, erTmaneTze damokidebuli da urTierTqmedeben

    socialuri realobis yvela aspeqtSi (ekonomikur, politikur,

    msoflmexedvelobriv da a.S.), rac sazogadoebas rTul sistemad aqcevs.

    sazogadoeba warmoudgenelia kulturuli maxasiaTeblebis gareSe,

    kultura ki ar arsebobs misi matarebeli sazogadoebis gareSe.

    naSromSi gamoyenebuli “civilizaciis” cnebis qveS igulisxmeba

    garkveuli niSniT erTmaneTis msgavs kulturaTa erToblioba. esaa

    kulturuli identobis yvelaze farTo done. civilizaciis amgvari

    intepretaciac, rogorc Tavidanve iTqva, lokalur-civilizaciuri

    midgomidan gamomdinareobs. am midgomis warmomadgenlebi (n.danilevski

    (Н. Данилевский), o. Spengleri, a.j. toinbi (A.J. Toynbee), s. hanTingtoni (S.

    Huntington) sxvadasxva raodenobisa da saxelwodebis civilizaciebs

  •   33

    asaxelebdnen da maT Soris urTierTobac gansxvavebulad warmoedgenaT,

    magram maT aerTianebT civilizaciis erTgvarovani gageba.

    drois aRqma da istoriis gageba, rogorc aRiniSna, kulturis

    fundamenturi maxasiaTebelia, romelic misi raobisa da civilizaciuri

    kuTvnilebis Sesaxeb msjelobis saSualebas iZleva. xazi unda gavusvaT

    im garemoebas, rom naSromis mizania drois rogorc ara damoukidebeli

    kategoriis, aramed rogorc adamianis da mTlianad sazogadoebis mier

    aRqmuli fenomenis kvleva. am SemTxvevaSi, dro arsebobs imdenad,

    ramdenadac mas ganicdis, saxels arqmevs da awesrigebs adamiani da

    sazogadoeba. Cveni mTavari mizani swored droisa da istoriis aRqmis

    anTropologiur aspeqtSi ganxilvaa.

    Sua saukuneebis qristianul samyaroSi droisa da istoriis

    gagebas iudeur-qristianuli, xazovani drois koncefcias ukavSireben. es

    koncefcia, ZiriTadad, winaqristnianuli cikluri drois alternativad

    ganixileba. ciklur da xazovan droze naSromis Sesaval nawilSi ukve

    iyo saubari da amitom masze sagangebod ar SevCerdebiT. Tumca drois da

    istoriis aRqmasTan dakavSrebuli iseTi termini, rogoricaa

    “koleqtiuri mexsiereba”, aucileblad moiTxovs ganmartebas.

    koleqtiuri mexsiereba uzarmazari problemaa, romelsac ikvlevs

    fsiqologia da sociologia. es problema aseve mniSvnelovania

    saistorio mecnierebis, kulturuli anTropologiis, da saerTod,

    kulturis mecnierebebisTvis, radgan igi ukavSirdeba kulturis erT-erT

    fundamentur maxasiaTebels _ droisa da istoriis/warsulis aRqmas.

    termini koleqtiuri mexsiereba, romelic frang sociolog moris

    halbvaqss ekuTvnis, aRniSnavs mexsierebas, romelic saerToa, gadaicema

    da yalibdeba konkretuli jgufis mier mikro Tu makro doneze

    (socialuri, jgufi, eTnosi, nacia, kultura). koleqtiuri mexsierebis

    matarebel jgufs Tu sazogadoebas “mnemonikur erTobasac” uwodeben.

    “mnemonika” warsulis damaxsovrebisa teqnikaa. mnemonikuri erToba ki _

    is erToba, romelic specifikuri, misTvis damaxasiTebeli xerxebiT

    imaxsovrebs da awesrigebs warsuls.

    kolqtiur mexsierebasTan da warsulis aRqmasTan aris

    dakavSirebuli termini narativic. arsebobs am terminis uamravi

    ganmarteba, magram Cven isev da isev anTropologiuri perspeqtiviT

  •   34

    vudgebiT mas. narativSi vgulisxmobT sazogadoebaSi warsulis Sesaxeb

    arsebul sqematur TxrobiT modelebs, romlebic garkveuli

    TanmimdevrobiT da kanonzomierebiT asaxaven warsuls. warsulis es

    modelebi yvelaze mkafiod vlindeba istoriul teqstebSi.

  •   35

    Tavi II

    droisadmi damokidebuleba da istoriis gaazreba antikur

    epoqaSi

     

    Sua saukuneebamdeli periodis saistorio mwerlobaSi drois

    aRqmaze saubari, umTavresad, antikuri avtorebis Semoqmedebis

    safuZvelze SegviZlia. swored Zveli berZeni da romaeli avtorebis mier

    SemuSavebuli xerxebi, Txrobis stili da sxva maxasiaTeblebi, bevr

    SemTvevaSi, saxelZRvanelo iyo Sua saukuneebis qristianuli samyaros

    avtorebisTvis.

    antikuri xanis berZnebis drois aRqma cikluri, miTosuri iyo.

    cikluri dro warmoidgineboda maradiuli wrebrunvis saxiT. ciklur da

    mudmivad ganmeorebad dros warTmeuli aqvs Seuqcevadobis Tviseba

    (Tanamedrove gagebiT), rac ganapirobebs imas, rom arsebobs mxolod

    awmyo da swored am awmyoSi igulisxmeba warsulic da momavalic.

    qristianuli, sworxazovani, istoriuli drois perspeqtiva warsulisaken

    da momavlisaken absoluturad gaugebari iyo Zveli berZenisaTvis.

    drois amgvari gageba Seesabameboda maSindel msoflaRqmas. samyaro

    iyo wesrigi, kosmosi, garkveuli simetriuli, sivrciTi struqtura,

    romelSic droc ki sivrciT modusSia mocemuli. rogorc g. viTrou

    aRniSnavs, homerosis eposSi, iliadas olimpiur Teologiasa da moralSi

    ganmsazRvreli iyo ufro sivrcesTan, vidre drosTan dakavSirebuli

    cnebebi. yvelaze did codvaSi _ “qedmaRlobaSi” _ igulisxmeboda

    dadgenili sivrcidan gasvla. yvelafers aqvs Tavisi sazRvrebi, romlebic

    ar unda dairRves. homeross ar ainteresebda sagnebis warmoSobis

    problema da araferi dauweria kosmogoniaze. masTan mxolod is idea

    Cans, rom wyali aris yvelafris sawyisi. es gamoxatulia miTologiurad,

    roca okeanusi, mdinare, romelic gars ertymis samyaros sferos da

    yvelafris sawyisad aris dasaxelebuli. rogorc aRniSnaven, yvelafris

    sawyisad wylis miCneva ionuri ideaa, radgan is Cans ionur filosofiaSi

    da, aseve, aRmosavleTis im xalxebSi, romelTa gavlena adreuli

    periodis ioniaze aSkaraa. Talesi, pirveli berZeni filofosi, ionieli

  •   36

    iyo, romelic miiCnevda, rom yvela sagnis pirveli principi (arqe) aris

    wyali (viTrou 1988: 37-38).

    drois sivrciT kategoriad gaazrebaze yuradRebas amaxvilebs h.

    baterfildic. mas mohyavs amonaridi T. draiveris (T. Driver) wignidan

    “istoriis gageba berZnul da Seqspiris dramaSi”, sadac saubaria

    drosTan da istoriasTan antikuri dramis rTul mimarTebaze. draiveris

    azriT, homerosTan dro, ubralod, literaturuli xerxia... aq movlenebi

    ar viTardeba warsulidan momavlisaken. esqiles istoriul dramaSi

    “sparselebi” dro gayinulia. aq ar aris gadmocemuli droSi cxovrebis

    gamocdileba. berZnuli tragediis mizania drois faqtoris minimizacia

    da kosmiuri kanonisa da Zalebis moqmedebis gamovlena. berZnebTan dro

    kosmosis nawilia da is ufro kosmiuri sivrcis funqciaa, vidre

    realobis gansxvavebuli wesrigi. sivrce elinuri azrovnebisTvis

    damaxasiaTebeli formaa, rogorc, magaliTad, dro ebraelebisTvis.

    berZnuli sintaqsi gamoxatavs mentalobas, romelic dros gaiazrebs ara

    rogorc gamocdilebis formas, aramed rogorc materialur mocemulobas,

    romelic SeiZleba gaizomos, daiWras, mowesrigdes, klasificirdes.

    platoni da aristotele droze amdens imitom fiqrobdnen, rom am

    problemisadmi interesi damaxasiaTebeli iyo sivrceze orienetirebuli

    cnobierebisTvis (baterfildi 1981: 119).

    antikuri xanis berZnebi warsulsac sxvanairad gaiazrebdnen, vidre

    es Tanamedrove gagebiT gvesmis. “warsuli iyo is momenti, rodesac

    ganxorcielda kosmogoniis aqti, roca uformo qaosisgan Seiqmna

    mowesrigebuli kosmosi, adamianebis samyaro. miTi yvelaze Zlier iyo

    dakavSirebuli swored am pirvelsagnebisa da pirvelqmnadobis epoqasTan.

    am dros aRsrulebuli movlenebi qmnidnen im mudmiv struqturebs,

    romlebic awmyoSic moqmedebdnen da momavalzec vrceldebodnen. amitom

    dro diaqronulicaa da sinqronulic, Seuqcevadic da Seqcevadic. es

    kargad Cans perioduli dResaswaulebis ritualebSi. maTSi monawileobiT

    adamians SeeZlo gadaelaxa profanuli dro da gadasuliyo sakralur

    droSi, im warsulSi, rodesac Seiqmna samyaro. ritualur procesSi

    adamiani periodulad acocxlebda sakralur dros da axerxebda

    kosmogoniuri aqtis ganxorcielebas, romlis uSualo monawile TviTon

    iyo. es maradiuli ganmeorebadoba, drois cikluroba gansazRvravda

  •   37

    adamianis Sexedulebas samyaroze. swored drois cikluroba udevs

    safuZvlad kalendarul dResaswaulebsa da miTebs, rwmenas mokvdavi da

    aRdgenadi RvTaebebis Sesaxeb” (xidaSeli 2001: 28-30).

    homerosis epoqis berZnebi adidebdnen da mokrZalebiT ekidebodnen

    maT RmerTebs, winaprebsa da warsuli droebis gmirebs, romlebic eposSi

    iyvnen aRwerili. baterfildis azriT, imis gamo, rom eposi istoriis

    funqcias asrulebda da, nawilobriv, imitom, rom adamianebi ase Zlier

    iyvnen masze damokidebuli, istoriis da istoriuli cnobierebis

    ganviTareba homerosis epoqis berZnebSi Seferxebuli iyo (baterfildi

    1981: 119-125).

    iliadasa da odiseas garda, arsebobda sxva eposebi, romlebic

    exeboda troas omTan dakavSirebul rig sakiTxebs. maTi Seqmnis procesi

    homerosis merec grZeldeboda, rac imaze miuTiTebs, rom troas omis

    mimarT interesi Zalian didi iyo. magaliTad, tragikosebi uxvad

    iyenebdnen Temebs am eposebidan. maTTan aris dakavSirebuli genealogiis

    sakiTxis aqtualizacia Zvel saberZneTSi. aristokratiuli ojaxebi

    cdilobdnen, TavinTi genealogiuri xazi daekavSirebinaT homerosis

    gmirebTan da RmerTebTan da qmnidnen sakuTar eposebs am kuTxiT. am

    survilSi, rogorc baterfildi aRniSnavs, SeiZleba davafiqsiroT

    legendisa da istoriis Tanxvedris momenti (baterfildi 1981: 128-129).

    hesiode Tavis “samuSaoni da dRenSi” saubrobs adamianebis

    degradirebaze oqros saukunis mere. misi poema impliciturad drois

    gagebazea dafuZnebuli, magram sityva dro iq ar moixsenieba. poemis

    mTavari mizania rCevebis micema wlis ganmavlobaSi Sesasrulebeli

    saqmianobis regulirebis kuTxiT, magaliTad, romeli dRea kargi Tu

    cudi, Sesabamisi Tu Seusabamo ama Tu im saqmianobisaTvis. mokled,

    hesiodesTan dro samyaros moraluri wesrigis aspeqtia (viTrou 1988: 37-

    38).

    mTeli misi arsebobis manZilze, Zveli berZnuli kulturisTvis,

    damaxasiaTebeli erT-erTi Zalze mniSvnelovani momentia warsulis

    perspeqtivis simokle da, xSir SemTxvevaSi, istoriuli mexsierebis

    deficiti. es, rogorc qvemoT vnaxavT, berZeni istorikosebis teqstebSic

    kargad vlindeba.

  •   38

    ax.w.aR. I saukuneSi, ebraeli istorikosi ioseb flaviusi mwvaved

    akritikebda berZnebs swored istoriisadmi maTi indiferentuli

    damokidebulebis gamo. misi azriT, Zveli drois istoriis momavali

    TaobisTvis gadacemis wesi ukeT iyo daculi im xalxebSi, romlebsac

    barbarosebs uwodebdnen, vidre sakuTriv berZnebSi. is aRwerda, Tu

    rogor inaxavdnen uZvelesi da xangrZlivi tradiciebis xsovnas

    egviptelebi, babilonelebi da finikielebi. rogorc igi aRniSnavs, es

    xalxebi cxovrobdnen teritoriaze, romelic araCveulebrivad iyo

    daculi damangreveli kataklizmebisagan. garda amisa, isini iwerdnen

    yvelafers. maTi istoria, rogorc sakraluri da yvelaze brZeni

    adamianebis mier dawerili, asaxuli iyo saxalxo adgilas dafebze.

    aseTi xalxebis rigSi ganixilavda igi ebraelebsac da werda: “Cven viciT

    Cveni didi mRvdelmsaxurebis saxelebi, romlebic ori aTasi wlis

    ganmavlobaSi mamidan Svilze TanmimdevrobiT gadadioda da iwereboda”.

    berZnebTan mimarTebaSi ki is aRniSnavda: “yvelaferi, rac Tavs

    gadaxdaT berZnebs, ar momxdara didi xnis winaT, ufro metic, es moxda

    guSin”. misi azriT, im adgilebSi, sadac berZnebi cxovroben, aTi aTasi

    katastrofa moxda, ramac waSala warsuli movlenebis maxsovroba;

    amgvarad, isini yovelTvis Tavidan iwyebdnen cxovrebas da egonaT, rom

    isini iyvnen axali saxelmwifos damaarseblebi (baterfildi 1981: 119).

    homerosamde, klasikur saberZneTamde am teritoriaze arsebobda

    sxva _ mikenis civilizacia, romlis Sesaxeb berZnebma, faqtobrivad,

    araferi icodnen. maT ar SeeZloT “b xazovani” teqstebis kiTxva,

    romliTac mofenili iyo es adgilebi. TiTqos rkinis farda iyo

    Camofarebuli klasikur saberZneTsa da mikenur civilizacias Soris.

    bnel saukuneebad wodebuli Sua saukuneebisgan gansxvavebiT, romelic,

    mniSvnelovanwilad, sazrdoobda antikuri tradiciiT, klasikur

    saberZneTs, praqtikulad, warmodgena ar hqonda rkinis fardis miRma

    arsebul civilizaciaze. es kargad miuTiTebs istoriuli mexsierebis

    arqonaze.

    am garemoebT aixsneba is araordinaruli situacia, romelic iyo

    Zv.w. me-5 saukunis saberZneTSi. am dros berZnebma mxolod SedarebiT

    mokle warsulis Sesaxeb icodnen. isini fiqrobdnen, rom istoriuli

    warsuli mxolod ramdenime saukunes moicavda, manamde ki iyo dro, roca

  •   39

    RmerTebi dadiodnen dedamiwaze. am saukunis dasawyisSi hekateos

    mileteli imyofeboda egvipteSi da mouyva egviptelebs, Tu rogor

    SeeZlo mas CamoeTvala winaprebis 16 Taoba, romlis saTaveSi romelime

    RmerTi idga. egviptelma ki mas miuTiTa im mRvdelmsaxurTa qandakebebze,

    romlebic erTmaneTs cvlidnen aTaswleulebis manZilze. es iyo drois

    Zalin didi monakveTi, romelic SeiZleba istoriul drod miCneuliyo.

    ufro mogvianebiT, herodotec saubrobda msgavs situaciaze,

    romelmac masze Zalian didi STabeWdileba moaxdina. yvelaferi amis

    Sedegi is iyo, rom berZnebs mowiwebisa da pativiscemis grZnoba

    CamouyalibdaT egviptelebisa da maTi mRvdelmsaxurebis naTqvamis

    mimarT. egvipte iyo is adgili, sadac berZnebi eZebdnen pasuxebs yvelaze

    rTuli istoriuli problemebis asaxsnelad. magaliTad, es sakiTxebi

    exeboda elenes, pariss, troas oms, herakles da adreul RmerTebs. Zveli

    berZnebi nel-nela acnobierebdnen, rom raRac katastrofulma movlenam

    isini ase Zlierad mokveTa sakuTar warsuls (baterfildi 1981: 120-123).

    ioseb flaviusis, hekateos miletelis da herodotes gamocdilebis

    gamoZaxilia platonis “timeosSi” moTxrobili ambavi, romelic egvipteSi

    solonis mogzaurobas exeba. soloni egviptel qurums istoriaze

    esaubreba da aRmoaCens, rom is da danarCeni berZnebi srulad uvicni

    arian am sakiTxebSi:

    “erTxelac solons ganuzraxavs Zvel Tqmulebebze Camoegdo sityva da

    ucdia maTTvis moeTxro is miTebi, romlebic uZvelesadaa miCneuli... Tanac

    mouwadinebia gamoeyvana maT STamomavalTa megvartomeobis nusxa da gardasul

    TaobaTa ricxvis mixedviT gamoeangariSebina maT Semdeg ganvlili dro. maSin

    erT mxcovan qurums wamouZaxia: “o, solon, solon, Tqven berZnebi, maradiuli

    bavSvebi xarT, da ar aris moxuci berZenTa Soris... Tqven yvelani yrmebi xarT

    suliT... vinaidan arc erTis suli ar imarxavs odiTganve momdinare ZvelisZvel

    gadmocemebs da arc droiT gaWaRaravebul raime swavlas”.

    egvipteli qurumic amis mizezad berZnebis Tavs mravaljer datexil

    bunebriv kataklizmebs asaxelebs (platoni 1994: 282).

    platoni sxva msgavs miniSnebebs akeTebs Tavis “kanonebSi”. is

    saubrobs Zvel Tqmulebaze, romlis mixedviT, adamianTa modgmas

    warRvnis, avadmyofobebis da sxva saxis bevri katastofa daatyda Tavs.

  •   40

    Sedegad, mxolod kacTa modgmis mciredi nawili gadarCa. eseni iyvnen

    mTian adgilebs Sefarebuli mwemsebi ramodenime Txisa da xaris amara,

    yovelgvari samuSao iaraRisa an saSualebebis gareSe. aristotele Tavis

    “metafizikaSi” acxadebs, rom, yvela SemTxvevaSi, sxvadasxva saxis

    xelovnebisa da filosofiis aRmoCena periodulad Tavidan xdeba, magram

    aseve periodulad qreba am ganmeorebadi katastrofebis gamo

    (baterfildi 1981: 125).

    droisa da istoriuli warsulisadmi aseTi damokidebuleba

    ganapirobebda Zveli berZnuli istoriografiis xasiaTs, romelic

    warmoiSva ioniaSi _- mcire aziis dasavleT sanapiroze da maxlobel

    kunZulebze, sadac berZeni kolonistebi damkvidrdnen. ioniaSi eposma

    ganviTarebis mwvervalebs miaRwia; aq gaCnda prozauli mwerloba; aqedan

    iyvnen pirveli filosofosebi da eladis am nawilSi gadaidga pirveli

    nabijebi mecnieruli kvlevis ganviTarebisaken. sayovelTao Sexedulebis

    Tanaxmad, “istoriis mamad” berZeni avtori herodotea miCneuli da

    berZnebi iyvnen pirvelebi, romlebic warsulis movlenebs mecnieruli

    meTodebiT miudgnen. miuxedavad amisa, arsebobs aseve myari mosazreba,

    rom berZnebma ver miaRwies istoriul cnobierebas da verc verasdros

    miaRwevdnen, radgan mcdari Sexeduleba hqondaT drosa da drois

    dinebaze. r. kolingvudi (R. Collingwood) saubrobda berZnuli azrovnebis

    antiistoriul tendenciaze. m. finli (M.Finley) werda, rom

    inteleqtualur doneze yvelaferi istoriis ideis winaaRmdeg iyo.

    saerTod, Tvlian, rom yvela im gamokvlevas Soris, romelic berZnebma

    daiwyes, istoria yvelaze warumatebeli iyo (baterfildi 1981: 118).

    SeiZleba iTqvas, rom Zvel berZnul “istorias” ganazRvravda ara

    istorizmis, drois pricipi, aramed sxvadasxva xalxis gamokvlevis,

    aRweris interesi. erT-erTi mosazrebis mixedviT, es interesi uZveles

    egviptur da Suamdinarul civilizaciebTan arsebulma kontaqtebma da

    sparselebis mier mcire aziis dapyrobam ganapiroba.

    Zvel berZnul istoriografiaSi, sivrcesTan SedarebiT, drois

    faqtoris minimalur mniSvnelobaze miuTiTebs is faqti, rom teqstebSi

    qronologiuri monacemebi da Soreul warsulTan dakavSirebuli faqtebi

    mwirad moipoveba. rac ufro Soria droiTi distancia, antikur

    avtorebTan miT ufro metad igrZnoba zepiri tradiciis gavlena. o.

  •   41

    Spengleris azriT, imis gamo, rom antikuri kultura ar flobda

    mexsierebas istoriuli gagebiT da samyaro moculi iyo ”wminda

    aqarsobiT”, romelic, faqtobrivad, drois uaryofas niSnavda, elinis

    cnobierebaSi yvelaferi, rac warsulTan iyo dakavSirebuli, maSinve

    drois gareSe, uZrav, miTiurad gaformebul sinamdviled iqceoda.

    amitomac dgas eWvqveS antikuri periodis avtorebis SemoqmedebaSi

    dasaxelebuli faqtebis, TariRebis, saxelebis realuroba. “antikuri

    istoria sparseTis omebamde da gacilebiT gviandeli periodebis

    tradiciuli konstruqciac ki, arsebiTad, miTosuri azrovnebis

    produqtia” (Spengleri 1993: 137).

    berZnebi, romlebmac totalurad ar axsovdaT araferi TavinT

    mikenel winamorbedebze, kidev ufro ususurebi iyvenen troas omis

    Semdgomi 4-5 saukunis sakuTariis damaxsovrebaSi. mkvelvrebs dResac

    uWirT monacemebis mopoveba am periodis Sesaxeb. ar aris cnobebi

    imisaTvi