Embed Size (px)
Citation preview
Saturs:
• RAPLM prioritātes 2010.gadam
• Jāveido vienots valsts pakalpojumu saņemšanas tīkls
• Atbalsts pašvaldībām 2009.gadā
• Stipra, lepna, dižena Latvija 2030.gadā
• Pabeigta administratīvi teritoriālā
reforma
•
Atsakoties no dažādām birokrātiskām procedūrām, atvieglos pašvaldību darbu
•
Sabiedriskā
transporta organizēšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos uzsāk plānošanas reģioni
•
Stājusies spēkā
jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība
•
Valdība konceptuāli atbalsta elektroniskās identifikācija kartes ieviešanu
•
Uzņēmējiem radīta iespēja elektroniski pieteikties
pakalpojumiem
• RAPLM sekmē
izpratni par piekrasti
• Jaunumi likumdošanā
Sveicināti, lasītāji!Atskatoties uz pagājušo gadu, jāatzīst, ka tas bijis gan izaicinājumiem bagāts, gan nozīmīgiem faktiem un darbiem piesātināts.
2009.gadā
ministrija veiksmīgi realizēja administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, gan finansiāli atbalstot jaunizveidotās novadu pašvaldības, gan metodiski vadot jauno pašvaldību darba uzsākšanu.
Vienlaikus tika pabeigta vairāku nozīmīgu uzdevumu izpilde, tai skaitā, izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, izstrādāti priekšlikumi un uzsākta diskusija par valsts pārvaldes optimizāciju, piedāvājot vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā
iedzīvotājiem, kā
arī
izstrādāts Latvijas stratēģiskais attīstības plāns 2010.-2013.gadam, elektronisko
identifikācijas karšu koncepcija un telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija.
Savukārt 2010.gadam Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izvirzījusi vairākas darba prioritātes –
labas pārvaldības principa ieviešana valsts un pašvaldību darbā, e-pārvaldes
attīstība un
vienošanās par Latvijas mērķiem ilgtermiņā.
Labas pārvaldības principa ieviešana valsts un pašvaldību darbā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns uzsver, ka
šajā
gadā, īstenojot reformas valsts pārvaldes iestādēs, jānodrošina mūsdienīgu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtu piekļuvi valsts
pakalpojumiem.
Darbs pie vienas pieturas aģentūru izveides ir uzsācies,
E –
R A P L MNr. 4 / 2009
ceturkšņa elektronisks informatīvs izdevums
apkopojot informāciju par valsts iestāžu sniegtajiem
pakalpojumiem un izvērtējot citu valstu pieredzi.
Sadarbībā
ar sociālajiem partneriem –
Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvija
s Universitāti –
šā
gada laikā
plānots izveidot vairākus pilotprojektus pašvaldībās, lai pēc tam vienas pieturas
aģentūras principu varētu ieviest citās pilsētās un novados.
E-pārvaldes attīstība
Papildinot vienas pieturas aģentūras funkcijas, visās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs paredzēts nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju bez maksas lietot bezvadu internetu. Bezvadu interneta nodrošināšanai tiktu izmantoti jau esošie iestāžu interneta pieslēgumi, atvēlot noteiktu fiksētu jau šobrīd ierīkotā
pieslēguma ietvaros pieejamās datu plūsmas apjomu.
Izmantojot bezmaksas bezvadu interneta pieeju iedzīvotāji un uzņēmēji varēs piekļūt arī
virtuālajai valsts un
pašvaldību pakalpojumu vienas pieturas aģentūrai -
www.latvija.lv, tajā
izvietotājam publisko pakalpojumu
meklētājam un elektroniskajiem valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumiem.
Izmantojot minēto interneta pieeju varēs piekļūt arī
valsts un pašvaldību iestāžu mājas lapām, tajā
skaitā
valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas pašapkalpošanās interneta vietnēm (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, Lauku atbalsta
dienesta Elektroniskai pieteikšanās sistēmai, Ceļu satiksmes drošības direkcijas elektroniskajiem
pakalpojumiem, Izglītības ministrijas Skolu portālam, Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālam, u.t.t.).
Piemērojot labākos risinājumus elektroniskās identifikācijas karšu (eID) koncepcijas ieviešanai, RAPLM 2010.gadā
plāno uzsākt eID
karšu ieviešanu.
2009.gadā
RAPLM izstrādāja eID
karšu koncepciju, kurā
ietverti vairāki tās ieviešanas varianti. Ministrija
īstenošanai virza risinājumu, kas paredz partnerības modeļa īstenošanu eID
karšu ieviešanā, tādējādi maksimāli samazinot projekta realizācijas finansiālos un tehnoloģiskos riskus.
Plānots, ka eID karšu koncepcija 2010.gadā
tiks īstenota par ES fondu līdzekļiem pieejamā
atbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai ietvaros.
Latvija 2030 īstenošana kā
nākamo 20 gadu izaicinājumsLatvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Latvija2030) ir ambiciozs izaicinājums, jo tā
jāīsteno apstākļos, kad jāpārvar globālās ekonomiskās krīzes ietekme, fiskālā
spriedze, IKP kritums, valsts, uzņēmumu un mājsaimniecību ilgtermiņa parādsaistību pieaugums, kas, savukārt, rada objektīvu un plaši atzītu vajadzību pēc ilgtermiņa perspektīvas un nepieciešamību izvērtēt pieņemamo lēmumu, rīcībpolitiku
un pasākumu ilgtspēju. Stratēģijas mērķu, principu un uzstādījumu kopums
jāizmanto kā
atskaites sistēma šādam izvērtējumam.
„Latvija2030”
ir izaicinājums ne tikai politiķiem, publiskajai pārvaldei, ekonomiski aktīvajai un organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, bet uzrunā
ikvienu mājsaimniecību, ikvienu cilvēku, kas būs galvenie
ieguvēji no stratēģijas sekmīgas īstenošanas.
Attīstības plānošanas sistēmai būtu jābūt pietiekami
elastīgai un, pamatojoties uz regulāru valsts attīstības tendenču un prognožu analīzi vai atbilstoši valsts
ilgtspējīgas attīstības vajadzībām, paredzētu iespējas nepieciešamības gadījumā
veikt korekcijas visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentos.
Atbilstoši valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem un telpiskās attīstības perspektīvai būs nepieciešams
izstrādāt no jauna vai izvērtēt un aktualizēt jau esošos nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa teritorijas attīstības, kā
arī
nozaru politiku plānošanas dokumentus, kas vienlaikus būs arī
„Latvija2030”
īstenošanas instrumenti, jo paredzēs konkrētus pasākumus un rīcības, kā
arī
sasaisti ar finansējumu un kalpos kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanai. Attīstības prioritāšu un budžeta plānošanas sasaiste ir būtisks priekšnosacījums, jo prioritātēm publisko finanšu plānošanā
un izlietošanā
kopumā
ir jāatbilst izvēlētajiem un apstiprinātajiem valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem un prioritātēm. Raugoties no
ilgtspējīgas attīstības viedokļa, vienlaikus būs nepieciešams ievērot arī
stingru ilgtermiņa fiskālo disciplīnu. Savukārt saprātīga fiskālā
politika iet kopsolī
ar inovatīvu un efektīvu risinājumu nepieciešamību.
Lai noteiktu prioritātes un galvenos uzdevumus tuvākai nākotnei, 2010.gadā
plānots noslēgt darbu pie Latvijas
Stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gada
m, sadarbībā
ar Reformu vadības grupu papildinot plānu ar būtiskākajiem uzdevumiem 2010.gadam. Vienlaikus plānā
paredzēts noteikt kvantitatīvus sasniedzamos mērķus līdz 2013.gadam, tādējādi sasaistot budžeta un politikas plānošanu.
2010.gada laikā
plānots arī
definēt NAP 2014.-
2020.gadam galvenos stratēģiskos uzstādījumus, kas noteikts vienotu stratēģiju valsts attīstībai LIAS definēto attīstības prioritāšu un rīcības virzienu īstenošanai vidējā
termiņā. NAP 2014.-2020.gadam stratēģiskie uzstādījumi radīs priekšnosacījumus savstarpēji koordinētai pakārtoto nozaru un teritoriju attīstības stratēģiju un programmu
plānošanai, tādējādi nodrošinot investīciju virzību uz
vienotas valsts attīstības stratēģijas īstenošanu.
Vienlaikus ar noteiktajām prioritātēm RAPLM veiks
plānotās aktivitātes reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, kā
arī
pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas un ES fondu vadības jomās.
2010.gada laikā
tiek plānots izstrādāt priekšlikumus
jauniem pašvaldību atbalsta pasākumiem, kā
arī
esošo atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumu pārskatīšanai, lai palīdzētu pašvaldībām sekmīgi apgūt ES fondu finansējumu.
Tāpat 2010.gadā
ministrija sadarbībā
ar plānošanas reģioniem uzsāks darbu pie reģionālo stratēģiju pārskatīšanas, lai formulētu reģionu prioritātes un intereses, kuru īstenošanu varētu nodrošināt nākamā
programmēšanas perioda Latvijas Nacionālā
attīstības plāna un ES fondu programmu ietvaros.
2010.gadā
ministrija plāno sakārtot teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, pabeidzot darbu pie Teritorijas
attīstības plānošanas likumprojekta un pavadošajiem
valdības noteikumiem, kas vienkāršos procedūras pašvaldībām teritorijas plānojumu sagatavošanā, kā
arī
definēs kopējus apbūves nosacījumus visa veida teritorijām valstī.
Šogad ministrija aicina ikvienu interesentu piedalītiespiekrastes telpiskās attīstības plānošanā. 2010.gada
laikā
plānots pabeigt Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes, kas kalpos par pamatu daudzveidīgas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai.
Pieteikties līdzdalībai pamatnostādņu izstrādē
ministrijas speciālisti aicina
līdz 2010.gada 15.janvārim.
RAPLM: jāveido vienots valsts pakalpojumu saņemšanas tīkls
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir uzsākusi darbu pie valsts sniegto
pakalpojumu koncentrēšanas reģionos, lai, radot ātru, efektīvu un saskaņotu iestāžu darbību, nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtu un mūsdienīgu valsts sniegto pakalpojumu pieejamību.
RAPLM, apkopojot datus par esošo situāciju, secināja, ka līdz šim veiktās strukturālās reformas ministrijās un atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs neuzlabo
pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Tieši pretēji –
samazinoties valsts budžeta finansējumam, no valsts iestāžu reģionālās struktūrvienības tiek
reorganizētas vai likvidētas.
Patlaban dažādu valsts iestāžu struktūrvienības Latvijas teritorijā
ir izvietotas atšķirīgi. Turklāt šīm struktūrvienībām ir noteiktas arī
atšķirīgas apkalpes
teritorijas –
dažām iestādēm tās atbilst bijušajām rajonu teritorijām, dažām –
plānošanas reģionu teritorijām. Līdz ar to viena noteikta pakalpojuma saņemšanai iedzīvotāji ir spiesti pārvietoties plānošanas reģiona teritorijas
robežās, apmeklējot vairākas iestādes. Tāpat, lai
saņemtu pašvaldību pakalpojumus, nereti ir
nepieciešamas valsts institūciju izsniegtas izziņas, kā
rezultātā
iedzīvotāji un uzņēmēji ir spiesti apmeklēt dažādas iestādes.
RAPLM uzskata, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt vienota pakalpojumu saņemšanas tīkla izveidi visā
valsts teritorijā, veidojot vienas pieturas aģentūras. Tā
rezultātā
iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs iespējams saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus vienuviet.
Jau patlaban vairākas pašvaldības savā
teritorijā
ir izveidojušas vienas pieturas aģentūras, samazinot nepieciešamo izziņu un saskaņojumu skaitu, kā
arī
maksimāli ievietojot iestāžu rīcībā
esošo informāciju vienotā
datu tīklā, tādējādi nodrošinot uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētus kvalitatīvus pakalpojumus. Piemēram, jau patlaban vienas pieturas aģentūrās pašvaldību iedzīvotājiem ir iespēja iesniegt
iesniegumus dzīvokļu piešķiršanai, pieteikt būvatļaujas, pieteikumus par nekustamo īpašumu vai arī
pieteikties pie attiecīgās amatpersonas uz konsultatīvu vizīti.
Tāpat vairākas pašvaldības, piemēram, Jēkabpils, Valmiera, Liepāja, Rīga un Ventspils pašvaldības, daudzus pamatpakalpojumus nodrošina arī
e-vidē.
RAPLM vienas pieturas aģentūras principu sākotnēji piedāvā
ieviest 29 nacionālas nozīmes attīstības centros –
astoņās republikas pilsētās un reģionālas nozīmes attīstības centros –
21 novada pilsētā.
Lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus vienas pieturas
aģentūras principa ieviešanai un nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un
uzņēmējiem reģionos, visām nozaru ministrijām RAPLM līdz 2010.gada 15.janvārim jāiesniedz informācija par
ministriju padotības iestāžu reģionālām struktūrvienībām un to sniegtajiem pakalpojumiem.
Tāpat tiek apkopoti dati par nozaru ministriju un to
pakļautībā
esošo iestāžu pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami un tādēļ
būtu izslēdzami no normatīvajiem aktiem, tādējādi atsakoties no pakalpojumu sniegšanas. Vienlaikus tiek izvērtēti iespējamie riski, gadījumā, ja pakalpojumu sniegšana tiku pārtraukta. Paralēli tam tiek izvērtēti pakalpojumi, kuru sniegšana ir deleģējama nevalstiskajam vai privātajam sektoram, nosakot
pakalpojumu sniegšanas kvalitātes un pieejamības nosacījumus, kā
arī
pakalpojumus, kuru sniegšanā
nepieciešams saglabāt valsts iestāžu teritoriālas struktūrvienības.
Vienas pieturas aģentūras priekšlikumu izstrādē
ir iesaistījušies arī
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji un Latvijas Universitātes eksperti, kuri jau līdz šim ir pauduši atbalstu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai un iesaistīsies valsts pakalpojumu
vērtēšanā.
attīstībai paredzēti 1,575 miljoni latu, tādējādi visām pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, likumā
noteiktās dotācijas būs izmaksātas.
Pašvaldību investīciju projektu īstenošanai piešķirti 14 miljoni latu
Pašvaldību infrastruktūras attīstībai, pabeidzot iepriekšējos gados iesāktos projektus, 2009.gadā
no valsts investīciju programmas piešķirtas mērķdotācijas 12,17 miljonu latu apmērā. Tās saņēma 27 pašvaldības.
Papildus šīm dotācijām Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Cēsu, Jēkabpils, Talsu, Balvu, Alūksnes un Cesvaines
pašvaldībām tika piešķirti kopumā
1,67 miljoni latu no
līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo pēc šā
gada valsts budžeta grozījumiem sākotnēji paredzētais atbalsts investīciju projektiem tika samazināts vai arī
finansējums tika atteikts. Galvenais nosacījums mērķdotāciju piešķiršanai bija uzsākto pašvaldību investīciju projektu
aktivitāšu pabeigšana.
Izglītības reformas seku novēršanai RAPLM pašvaldībām piešķir 1,23 miljonus latu
Lai izmaksātu atlaišanas pabalstus pedagogiem, kuru
darbu zaudējuši izglītības iestāžu reorganizācijas va
i slēgšanas rezultātā, kā
arī
lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus, pašvaldībām pēc RAPLM iniciatīvas šogad piešķirti 1,23 miljoni latu.
RAPLM apkopotā
informācija liecināja, ka 25 pašvaldībās tika slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi. 749
pedagogi atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam un vienu pedagoģisko likmi, bet 25 pašvaldībās tika reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi
. Saskaņā
ar Darba likumā
noteikto, uzteicot darba līgumu gadījumos, ja tiek samazināts darbinieku skaits vai tiek likvidēts darba devējs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Kopumā
pašvaldībām atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem piešķirti 987
864 lati.
Lai nodrošinātu transporta izdevumu kompensāciju pašvaldībām par skolēnu pārvadājumiem, RAPLM novadu
Pašvaldībām infrastruktūras attīstībai un citiem pasākumiem 2009.gadā
piešķirti vairāk nekā
19 miljoni latuViena no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministra Edgara Zalāna prioritātēm 2009.gadā
bija nodrošināt valsts atbalstu pašvaldībām infrastruktūras sakārtošanai un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Kopumā
šogad pašvaldībām piešķirti vairāk nekā
19 miljoni latu.
„Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un valsts budžeta izdevumu vairākkārtēju samazināšanu, ir izdevies
pašvaldībām nodrošināt pietiekami nozīmīgu atbalstu.
Ieguldījumi infrastruktūrā
ir pareizais veids, kā
sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darba vietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību”, akcentē
ministrs.
Novadu infrastruktūras attīstībai piešķirti 4,11 miljoni latu
2009.gadā, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas, noslēdzās vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā
reforma. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem
novadiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija (RAPLM) dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra 4,11 miljonus latu.
Vienreizējās dotācijas apmērs vienam novada pagastam vai pilsētai ir 200
000 latu.
Dotācijas 3,15 miljonu latu apmērā
tika izmaksātas no šim mērķi paredzētās RAPLM budžeta programmas, papildus 1 miljonu latu Babītes, Pāvilostas, Raunas, Nīcas, Olaines, Ozolnieku, Mālpils, Durbes un Beverīnas novadiem piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpat, ņemot vērā
valsts budžetā
veiktos izdevumu samazinājumus, RAPLM piedāvāja pašvaldībām, kurām ir Valsts kasē ņemts aizņēmums, to dzēst. Kopumā
šogad dzēsti 13 pašvaldību aizņēmumi 1,94 miljonu latu apmērā. Izstrādājot valsts budžetu 2010.gadam, iekļauta norma dzēst sešu pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto dalu 965
885 latu apmērā.
No 2005.gada līdz šā
gada beigām novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 miljoni latu. Nākamā
gada valsts budžetā
novadu infrastruktūras
Foto: R.Oliņš
pašvaldībām šogad izmaksāja 239
501 latus. Finansējums tika nodrošināts tām pašvaldībām skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas vai reorganizētas izglītības reformas rezultātā.
Dabas stihiju seku novēršanai un citu pašvaldībām nepieciešamu pasākumu īstenošanai piešķir 210
942 latus
Pašvaldībām no valsts budžeta pēc RAPLM iniciatīvas šogad piešķirti vēl 210
942 lati gan dabas stihiju seku novēršanai, gan citu pasākumu īstenošanai.
Vētru un dabas stihiju radīto postījumu novēršanai RAPLM pašvaldībām kopumā
piešķīra 147
325 latus
Piešķirtie līdzekļi bija nepieciešami Līvānu, Gulbenes,
Saldus un Bauskas novada pašvaldībām, lai novērstu
lietus un vētras laikā
radītos postījumus, nopostot jumtu
segumus pašvaldību ēkām un objektiem, Mēmeles
stāvkrastu
pie Bauskas pils, kā
arī
sporta stadionus un ielu segumu. Savukārt ugunsgrēka radīto postījumu novēršanai līdzekļus saņēma Lauces
pagasta, Kuldīgas un Lubānas novada pašvaldības.
Līdzekļi tāpat tika piešķirti arī
Rīgas pašvaldībai, lai
novērstu šā
gada janvāra sākumā
masu nekārtību laikā
Vecrīgā
nodarīto zaudējumu kompensēšanai.
Zilākalna
pagasta padomei RAPLM piešķīra 41 495 latus, lai pašvaldība nodrošinātu pašvaldības vērtēto ieņēmumu koriģēšanas rezultātā
nepieciešamo dotāciju no
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Tāpat pašvaldībām 22 122 latu apmērā
segti izdevumi, kas saistīti ar 2008.gadā
mirušo cilvēku apbedīšanu, kuru personas nav noskaidrotas.
2009.gadā
apstiprinātie ES fondu projekti 197 miljonu latu apmērā
ir labs pamats reģionu attīstībai nākotnē
2009.gadā
noslēgtie līgumi
197,16 miljonu latu apmērā
par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pašvaldībās, ir labs pamats reģionu attīstībai un
konkurētspējas veicināšanai nākotnē, -
tā, izvērtējot šogad paveikto, akcentē
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Ministrs uzskata, ka investīcijas reģionos ir reāls tautsaimniecības atveseļošanu veicinošs pasākums. „Eiropas fondu līdzekļi infrastruktūras attīstībai sekmēs ekonomisko aktivitāti, saglabājot darba vietas un vairojot ieņēmumus pašvaldību budžetos. Ieguvēji būs gan
iedzīvotāji, kuriem būs pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi, gan reģionos strādājošie uzņēmēji,”
norāda E.Zalāns.
Sekmējot pilsētu infrastruktūras attīstību, atbilstoši to attīstības prioritātēm, RAPLM šogad noslēgusi 43 līgumus ar 16 pilsētām 105,08 miljonu latu apmērā. Kopumā
šajā
aktivitātē
ir pieejami 209 miljoni latu.
Pilsētu projekti ir vērsti uz dažāda veida –
satiksmes, uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras un cita veida infrastruktūras attīstību, kas sniedz pozitīvu efektu ne tikai konkrētās pilsētas, bet arī
apkārtējo teritoriju izaugsmei.
Nākamā
gada pirmajā
ceturksnī
novadu pašvaldībām
būs pieejami papildus 9,5 miljoni latu publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. RAPLM priekšlikumu izveidot jaunu ES fondu aktivitāti „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”
šogad oktobrī
atbalstījusi uzraudzības komiteja.
Lai veicinātu vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru, RAPLM parakstījusi ar pašvaldībām 26 līgumus 17,99 miljonu latu apmērā.
Aktivitātē
„Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros”
pašvaldības finansējumu izmantos izglītības iestāžu renovācijai, būvniecībai, infrastruktūras attīstībai, kā
arī
energoefektivitātes paaugstināšanai.
Savukārt, lai nodrošinātu bērnu, invalīdu un pensijas
vecuma personu sociālās aprūpes un sociālo prasmju
attīstību, kā
arī
izglītošanas un brīvā
laika pavadīšanas iespējas, RAPLM ar 16 pašvaldībām, to iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem noslēgusi līgumus 1,89
miljonu latu apmērā.
Aktivitātes „Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”
ietvaros pašvaldības izveidos,
piemēram, brīvā
laika pavadīšanas centrus bērniem, alternatīvās aprūpes pakalpojumu centru, sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centru, kā
arī
dienas centrus bērniem.
2009.gadā
RAPLM nodrošināja līdzdalību piecu ES teritoriālās sadarbību programmu konkursos pieteiktu
projektu novērtēšanā. Sadarbībā
ar citu dalībvalstu atbildīgajām institūcijām apstiprināti 75 projekti ar Latvijas partneru dalību par kopēju summu 72,22 miljoni latu.
Apstiprinātie projekti veicinās Eiropas teritoriju dinamisku un ilgtspējīgu attīstību, starpreģionu
pieredzes apmaiņu, tādējādi sniedzot praktisku ieguldījumu ES reģionālās politikas īstenošanā.
Lai veicinātu vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas
pierobežas reģionu sociāli ekonomisko attīstību, RAPLM Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrument
a programmas ”Pārrobežu sadarbība”
ietvaros pašvaldībām apakšprojektu īstenošanai piešķīra 1,08 miljonus latu.
Īstenojot pašvaldību iecerētos projektus, tiks pozitīvi ietekmēta sadarbības tīkla izveidošana un attīstība starp Latvijas un kaimiņvalstu pierobežu reģioniem. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu turpmākai reģionu ekonomiskā
potenciāla izmantošanai Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.
Stipra, lepna, dižena Latvija 2030.gadā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā
ar ekspertu grupu asoc. prof. Roberta Ķīļa vadībā
ir pabeigusi darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030)
projekta izstrādes.
Šā
gada 21.janvārī
plānots sasaukt Nacionālās Attīstības padomi, kura lems par „Latvija 2030”
projekta
iesniegšanu Ministru kabinetā
un Saeimā. Savukārt pēc apstiprināšanas Saeimā, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūs par valsts galveno plānošanas instrumentu. Visi tuvākas un tālākas nākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiks veidoti saskaņā
ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.
Kā
uzsver stratēģijas autori, „Latvija 2030”
īstenošanas priekšnoteikums būs ne tikai apņemšanās, bet arī
pacietība un neatlaidība, jo lielākā
daļa nepieciešamo
ieguldījumu un rīcību dos jūtamu sabiedrisku un
ekonomisku atdevi tikai ilgtermiņā. Tāpat arī
vairums stratēģijas uzstādījumu prasa attieksmes un paradumu maiņu, kā
arī
augstu izpratnes līmeni un atbalstu sabiedrībā.
Stratēģijā
ir definēta valsts attīstības vīzija, mērķi un
uzdevumi ilgtermiņā, paredzot, ka Latvija 2030.gadā
būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts.
Kultūras telpas attīstība
Stratēģija paredz saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā
balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā
kvalitatīvu kultūrvidi.
Plānots, ka 2030.gadā
radošo industriju eksporta īpatsvars no visa valsts eksporta sastādīs 5 %, savukārt Latvijā
producēto filmu skaits gadā
sasniegs 100. Tāpat arī
plānots, ka latviešu oriģinālliteratūras izdevumu skaits gadā
sasniegs 2500 izdevumus. Šie skaitļi uzrādīti kā
indikatori noteikto mērķu sasniegšanai, veicinot kultūras eksportu, izmantojot kultūras mantojuma potenciālu, sekmējot digitālās kultūras telpas paplašināšanos, rūpējoties par nācijas identitātes veidošanu, latviešu
valodas saglabāšanu un valodu daudzveidības potenciāla izmantošanu, kā
arī
radot kvalitatīvu kultūrvidi un radošu sabiedrību reģionos.
Ieguldījumi cilvēkkapitālā
Visticamāk, ka 2030.gadā
Latvijā
dzīvos aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju, vairums būs vecāki par 45 gadiem, bet jau 2020.gadā
pensijas vecuma cilvēku būs vairāk nekā
bērnu un jauniešu vecumā
līdz 18 gadiem.
Lai mazinātu novecošanās tendences ietekmi, stratēģija paredz veidot, piemēram, vecuma diskriminācijas novēršanas programmu, aktīvu darba tirgus politiku, veidojot mūsdienīgu darba likumdošanu, kā
arī
veidot sociālos uzņēmumus, kas nodrošinātu iespējami plašu
pakalpojumu klāstu gados vecāku cilvēku mājsaimniecībām. Tāpat daudz lielāks uzsvars jāliek uz izglītību visa mūža garumā.
Savukārt, lai mazinātu depopulācijas
risku, būtu nepieciešama mērķtiecīgas migrācijas politikas īstenošana, piemēram, ieviešot atbalsta programmas, lai veicinātu emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, kā
arī
mērķtiecīgi regulēta, noteiktos apjomos ierobežota
imigrācijas politika, ņemot vērā
darba tirgus vajadzības.
Tāpat, paredzot, ka ilgstoši nebūs iespējams uzturēt sociālo līdzekļu pārdali par labu dzimstības veicināšanai, nākotnē
jāmeklē
efektīvāki un lētāki risinājumi, piemēram, atbalstot bērnu vecākiem „draudzīgus”
uzņēmējus, un popularizējot mūsdienīgas un elastīgas darba formas, palielinot iespējas atgriezties darbā
un saskaņot darba un ģimenes dzīvi (e-darbs,
attālinātais darbs, nepilna laika darbs u.c.).
Paradigmas maiņa izglītībā
Latvijas mērķis ir izveidot vienu no labākajām izglītības sistēmām ES un kļūt par vienu no līderēm pieaugušo izglītības pieejamības un izmantošanas ziņā.
Ņemot vērā
Pasaules Bankas prognozes –
līdz 2025.gadam skolēnu skaits pamatskolās samazināsies par aptuveni 25%, vidusskolās –
par 20%, bet studentu skaits par 40%, un citus paredzamos nākotnes scenārijus, stratēģijas izaicinājums izglītības jomā
ir finanšu un cilvēkresursu efektīva izmantošana izglītības sistēmā, līdzsvarojot ekonomikas prasības un demogrāfisko tendenču spiedienu, vienlaikus attīstot cilvēkresursus, kompetences, jaunradi, kā
arī
sociālo un emocionālo inteliģenci.
Uzskatot sabiedrības vispārējās izglītības līmeņa celšanu par būtisku priekšnoteikumu Latvijas pārejai uz inovatīvu un radošu ekonomiku, stratēģija kā
vienu no risinājumiem nosaka līdz 2014.gadam pilnībā
ieviest obligātu vidējo izglītību.
Savukārt mūžizglītības jautājuma risinājumu vidū
tiek piedāvāts izveidot atvērto universitāti, kā
paraugu minot
vienu no veiksmīgākajiem pasaules tālākizglītības piemēriem –
Lielbritānijas Atvērto universitāti ar ikvienam pieejamu e-bibliotēku
un reģionāliem centriem, kur studenti paši izvēlas mācību kursus, un katrā
kursā
ikvienam studentam ir piesaistīts mentors, kurš
palīdz studentam mācībās.
Inovatīva un ekoefektīva
ekonomika
Inovācijas un pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, atjaunojamo energoresursu izmantošana un tehnoloģiju attīstība, kā
arī
veselīga pārtika ir tikai daži no virzieniem, kuros attīstīt „zaļu ekonomiku”, sniedzot ieguldījumu gan planētas klimata pārmaiņu mazināšanā, gan Latvijas
dabas daudzveidības saglabāšanā.
Latvijas mērķis ir kļūt par vienu no ES līderēm inovatīvu un eksportējošu uzņēmumu ziņā, kā
arī
nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu
pašnodrošinājumu
un integrējoties ES enerģijas tīklos.
Tā
kā
pasaules pieredze rāda, ka aptuveni 73% industriālo inovāciju nepārtop veiksmīgos industriālos produktos nevis tādēļ, ka tie nav tehnoloģiski izcili, bet gan tādēļ, ka tie neatbilst lietotāja vajadzībām, Latvijā
jāattīsta uzņēmumu spējas ieviest tirgū
pakalpojumus un produktus, kas
apmierina klientu un patērētāju vajadzības.
Savukārt, lai nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību, ņemot vērā
prognozes, ka, neveicot nekādus pasākumus, līdz 2050.gadam enerģijas patēriņš
pasaulē
varētu pieaugt pat 3,5 reizes, sekmīgi īstenojot enerģētikas politiku, 2030.gadā
pusi no kopējā
enerģijas patēriņa valstī
varētu nodrošināt atjaunojamie energoresursi, pie tam, vienlaikus ar enerģētisko drošību tiktu iegūtas papildus iespējas reģionālās attīstības un vietēja mēroga uzņēmējdarbības un nodarbinātības izaugsmei.
Daba kā
nākotnes kapitāls
Eiropā
izzušana draud 42% zīdītāju, 43% putnu, 45%
tauriņu, 30% abinieku, 45% rāpuļu un 52% saldūdens zivju sugām. Tāpat arī
aptuveni 800 augu sugām Eiropā
draud izzušana. ES kontekstā
Latviju var uzskatīt par dabas
kapitāla lielvalsti, jo pateicoties Latvijas apdzīvojuma izkliedētībai, Latvija ir viena no „zaļākajām”
un vismazāk urbanizētajām ES teritorijām.
Esošā
dabas resursu un dabiskās vides daudzveidība ir Latvijas iespēja ne tikai „zaļas”
ekonomikas attīstībai, bet arī
„zaļas”
valsts tēla kā
starptautiskās atpazīstamības zīmola veidošanai un saglabāšanai. Tādēļ
ir jāsaglabā
dabas daudzveidība, kultūras mantojums un ainava kā
nacionālās identitātes un starptautiskās atpazīstamības sastāvdaļa, bioloģiskā
daudzveidība un vides kvalitāte.
Telpiskās attīstības perspektīva
Latvijas izdevīgā
atrašanās Baltijas jūras reģionā
ir svarīga valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocība. Nosakot politikas virzienus ilgtspējīgai un līdzsvarotai valsts teritorijas attīstībai, telpiskās attīstības perspektīva paredz panākt reģionu ekonomiskā
potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanos, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, kā
arī
to prasmīgu izmantošanu.
Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība
Latvijā
mazinoties ne tikai balsstiesīgo iedzīvotāju dalībai Saeimas vēlēšanās, bet arī
iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldes institūcijām un politiskajām partijām, un atbilstoši aptauju datiem, kas parāda, ka 3/4 Latvijas
iedzīvotāju neuzticas ne Saeimai, ne Ministru kabinetam, ne politiskajām partijām, tik zems uzticēšanās kredīts liek apšaubīt pieņemto lēmumu leģitimitāti un ievērojami apgrūtina valsts politikas īstenošanu pat tad, ja lēmumi ir racionāli, izsvērti un objektīvi.
Tādēļ
viens no stratēģijā
noteiktajiem mērķiem ir izveidot valsts pārvaldi, kura spēj ne tikai ātri reaģēt uz
pārmaiņām, bet arī
tās paredzēt, radot sabiedrībai nepieciešamus pakalpojumus, un kurā
aktīvi līdzdarbojas lielākā
daļa Latvijas sabiedrības.
Lai politikas veidošanā
iesaistītu sabiedrību, jārada reālas līdzdalības iespējas, kā
arī
jāparedz motivācijas mehānismi, kas mudinātu šīs iespējas izmantot, piemēram, administratīvi atvieglojumi vai gluži vienkārši uzskatāmi pierādījumi, ka līdzdalības rezultāti tiek īstenoti.
Savukārt, lai veicinātu jaunrades ideju rašanos valsts
pārvaldē, kā
arī
sekmētu ārpus pārvaldes radušos ideju īstenošanu, stratēģija piedāvā, piemēram, izveidot masveida jaunrades portālu, kurā
iedzīvotāji varētu iesniegt savas idejas, novērtēt, komentēt un papildināt citu iesniegtās idejas, kā
arī, lai motivētu cilvēkus apmainīties idejām, tiktu veidots fonds veiksmīgāko ideju testēšanai un realizācijai.
„Latvija 2030”
definē
mērķus un piedāvā
risinājumus, reaģējot uz izaicinājumiem ar kuriem Latvija saskarsies tuvākajās desmitgadēs. Turpmāka sabiedrības līdzdalība un „Latvija 2030”
apstiprināšana ir viens no ceļiem uz
sabiedrības vienošanos kopēju mērķu vārdā.
Sabiedrības vienošanās par risinājumiem šo mērķu vārdā
un stingra apņemšanās tos īstenot ir lielākais izaicinājums rīcībpolitiku
veidotājiem.
novadu vadītājiem un darbiniekiem, lai palīdzētu un izskaidrotu svarīgākos veicamos darbus, uzsākot novada pašvaldības darbību.
Noslēdzoties Administratīvi teritoriālajai reformai, kuras
rezultātā
tika izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava, novadu
pašvaldībām līdz 2009.gada beigām bija jāpārņem rajonu pašvaldību funkcijas, institūcijas, manta un finanšu līdzekļi, kā
arī
tiesības un saistības.
Rajona padomju pilnvaras izbeidzās 2009.gada 1.jūlijā. Rajonu reorganizācijas process 2009.gada 30.decembrī
noslēdzās 24 no 26 rajonu pašvaldībām saskaņā
ar rajonu padomju izstrādātajiem rajonu reorganizācijas plāniem, kuru izpildi uzrauga RAPLM. Savukārt Ventspils un
Gulbenes rajonu teritorijās novads tika izveidots bijušās rajona pašvaldības robežās, un šīs rajonu pašvaldības savu darbību beidza līdz ar novada darbības uzsākšanos šā
gada 1.jūlijā.
Ņemot vērā, ka daļa pašvaldību, sastādot reorganizācijas plānus, nespēja vienoties par atsevišķu funkciju un tiesību sadali starp novadu pašvaldībām, par sešu rajonu -
Limbažu, Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Cēsu –
reorganizāciju lēma Ministra kabinets.
Lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un
pēctecību, reorganizācijas gaitā
vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni pārņēma attiecīgā
rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības.
Pabeigta administratīvi teritoriālā
reforma
Pašvaldību darbības jomā
2009.gads iezīmēja jaunu posmu –
mainījās līdz šim pastāvējusī
pašvaldību sistēma Latvijā. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ir ne tikai samazinājies vietējo pašvaldību skaits no 522 vietējām pašvaldībām, kuras darbojās līdz 2009.gada 1.jūlijam, uz 118 vietējām pašvaldībām pēc 1.jūlija, bet arī
reorganizētas jeb beigušas pastāvēt 26 rajonu padomes, kas līdzšinējā
pašvaldību sistēmā
bija otrā
līmeņa pašvaldības.
Sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai gan Ministru kabinets, gan Saeima ir pieņēmusi virkni normatīvo aktu, kas regulē
novadu pašvaldību darbību pēc administratīvi teritoriālās reformas un nosaka to kompetenci. Intensīvs darbs noritēja un norit arī
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā
(RAPLM), izstrādājot dažādus metodiskos materiālus un ieteikumus, atbildot uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem, kā
arī
dodoties uz reģioniem pie jauno
drošības likumā, noteikumos par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un
bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un
apmācības kārtību, Audžuģimenes noteikumos, kā
arī
noteikumos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš
ir ārpusģimenes aprūpē, kā
arī
pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.
Tāpat precizējami Meliorācijas kadastra noteikumi, kārtība, kādā
atļauts veikt pasažieru un kravas
komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā
esošiem autotransporta līdzekļiem, Slīteres Nacionālā
parka likums, dabas parka "Pape" individuālie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi, Gaujas Nacionālā
parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
, noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā
dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē
vai dzīvnieku viesnīcā, kā
arī
dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību, kā
arī
kārtība, kādā
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā
akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela.
2010.gadā
RAPLM turpinās normatīvo aktu pārskatīšanu, lai pēc iespējas mazinātu dažādu birokrātisku procedūru nepieciešamību.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina veikt grozījumus virknē
normatīvo aktu, lai, atsakoties no dažādām birokrātiskām procedūrām, atvieglotu pašvaldību darbu.
Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā
pašvaldību budžeta
ieņēmumi ir samazinājušies un tas ne tikai ierobežo
ieguldījumus attīstībā, bet arī
skar pašvaldību iespējas pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.
Lai samērotu pašvaldību rīcībā
esošos finanšu resursus ar veicamajiem uzdevumiem, RAPLM, izvērtējot ministriju sniegto informāciju par normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, konstatēja, ka izstrādājami grozījumi Epidemioloģiskās
Atsakoties no dažādām birokrātiskām procedūrām, atvieglos pašvaldību darbu
maršrutos ir samazināta par 28% un
veido 12,08 miljonus latu.
Pamatojoties uz to, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aicināja plānošanas reģionus organizēt sabiedriskā
transporta maršrutus tā, lai iekļautos pieejamā
finansējuma apjomā. Vienlaikus pašvaldības pēc savas
iniciatīvas par saviem līdzekļiem nepieciešamības gadījumā
var veidot papildus maršrutus.
Plānošanas reģioni 2010.gadā
ir uzsākuši sabiedriskā
transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos. Līdz šim šīs funkcijas veica rajonu padomes, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās ir reorganizētas un 2009.gada beigās beigušas pastāvēt.
Plānošanas reģioni no 2010.gada pašvaldību interesēs organizē
sabiedriskā
transporta pakalpojum
us reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kas nodrošina pārvietošanos viena novada administratīvajā
teritorijā, kā
arī
no novada uz tuvākajām apkārtējām teritorijām vai uz citu novadu plānošanas reģiona robežās.
Sabiedriskā
transporta organizēšanai plānošanas reģioniem 2010.gada budžetā
paredzēti 200 000 latu jeb 40
000 latu katram plānošanas reģionam.
Tāpat ir iespēja piesaistīt Eiropas Sociālā
fonda līdzekļus papildus speciālistu darba nodrošināšanai, nodrošinot
plānošanas reģionu
kapacitātes uzlabošanos.
Saskaņā
ar likumu par valsts budžetu 2010.gadam
dotācija zaudējumu segšanai
sabiedriskā
transporta pakalpojumu sniedzējiem
reģionālajos vietējās nozīmes
Sabiedriskā
transporta organizēšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos uzsāk plānošanas reģioni
Kopējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
2010.gadā
ir 67,23 miljoni latu. Valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā
būs 7,15 miljoni latu, bet pašvaldību iemaksas sastāda
60,08 miljonus latu.
Likums definē
kritēriju īpatsvarus, kas noteikti, balstoties uz 2007.gada pašvaldību budžetu datiem, un abām pašvaldību grupām noteikti vienādi kritēriju īpatsvari.
Likums izslēdz arī
divus daļēji subjektīvos kritērijus „bērnu skaits bērnunamos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”, un
„iemītnieku skaits pansionātos, kas ievietoti līdz 1998.gadam”. Šo iemītnieku finansēšanai ir noteikta īpaša mērķdotācija, kuras apjomu katru gadu pēc likumā
noteiktās kārtības nosaka Ministru kabinets. 2010.gadā
mērķodācijas
kopējais apjoms sastāda 2,56 miljonus latu.
Ar likumu visām pašvaldībām noteikta vienāda neizlīdzināmā
apakšējā
robeža (95 % no finanšu
nepieciešamības), pēc kuras aprēķina nepieciešamās dotācijas no izlīdzināšanas fonda apjomu katrai
pašvaldībai.
Šogad no 118 pašvaldībām 21 pašvaldības veiks iemaksas fondā, 87 saņems dotācijas no fonda, bet 10 pašvaldības ne iemaksās, ne saņems līdzekļus no fonda.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana tiek veikta, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas noteikto funkciju izpildei,
ņemot vērā
pašvaldību sociāli ekonomiskās atšķirības.
Lai pielāgotu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību situācijai pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) 2009.gadā
izstrādāja un Saeima pieņēma grozījumus likumā
par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
Likums paredz grozīt esošo pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas sistēmu, piemērojot to vietējām pašvaldībām –
republikas pilsētām un novadiem.
Nosakot divas pašvaldību grupas
–
republikas pilsētu pašvaldību un novadu pašvaldību, mainīts finanšu
nepieciešamības sadalījumu starp tām, paredzot, ka
republikas pilsētu grupas daļa kopējā
pašvaldību finanšu nepieciešamībā
ir 47%, bet novadu grupas daļa –
53%.
Stājusies spēkā
jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība
kalpos par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu Eiropas Savienības teritorijā.
Koncepcija paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) būs jāizsniedz eID
ar iekļautiem līdzekļiem autentifikācijas un e-paraksta
lietošanai. Savukārt uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas veiks konkursa kārtībā
izvēlēts pakalpojuma
sniedzējs.
Ministru kabineta komiteja 2009.gada 28.decembrī
atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas (RAPLM) izstrādāto elektronisko identifikācijas karšu koncepciju, kura paredz ieviest jaunu personu
apliecinošu dokumentu –
elektronisko identifikācijas karti (eID).
„Elektroniskās identifikācijas kartes nodrošinās ne tikai iedzīvotāju identifikāciju, dodoties uz ārvalstīm vai klātienē
saņemot valsts un pašvaldību pakalpojumus, bet arī
autentifikāciju elektroniskajā
vidē. Šī
jauno karšu funkcija kļūs arvien nozīmīgāka, attīstot e-pārvaldi
un lielu daļu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošinot elektroniskajā
vidē,”
akcentē
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
RAPLM izstrādātā
koncepcija paredz ieviest
identifikācijas kartes, kuras atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem. Vienlaikus eID
karti varēs izmantot
elektroniskajā
vidē, lai saņemtu elektronisko
s pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē
ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpat eID
karte
Valdība konceptuāli atbalsta elektroniskās identifikācijas kartes ieviešanu
personas autentifikāciju un droša elektroniskā
paraksta radīšanu ir vieni no visbūtiskākajiem jautājumiem efektīvas un resursus ekonomējošas pārvaldes, tajā
skaitā
e-
pārvaldes,
ieviešanai Latvijā.
„Tieši šajā
laikā, kad resursu, procesu un izmaksu
ekonomija ir izvirzīta kā
valsts galvenā
prioritāte ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams
nekavējošs darbs pie koncepcijas projektā
izvirzītās eID
funkcionalitātes turpmākas izstrādes un ieviešanas," uzsver LIKTA pārstāvji.
LIKTA tāpat atzina, ka eID
kartes nodrošinās daudz
plašāku un inovācijām bagātāku eID
sniegto iespēju izmantošanu, kā
arī
to izplatību komercsektorā
un turpmāko attīstību. „Personas autentifikācija, saņemot elektroniskos pakalpojumus, vai droša elektroniskā
paraksta radīto iespēju uzturēšana nav raksturīga tiešajām valsts pārvaldes funkcijām un tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. It īpaši laikā, kad nav pietiekošu resursu valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, nav lietderīgi uzņemties jaunu, valstij neraksturīgu pakalpojumu
sniegšanu,”
pauda LIKTA.
Tāpat paredzēts, ka privātais partneris nodrošinātu nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu
uzturēšanu, laika zīmogošanu, kā
arī
veiks ar eID
ieviešanu saistīto pakalpojumu attīstību, popularizēšanu, integrāciju un uzturēšanu, un uzturētu lietotāju atbalsta centru.
Plānots, ka ieviešot koncepcijas variantu, kurā
PLMP nodrošinās eID
karšu izsniegšanu, tiks nodrošināts lielāks e-paraksta
un autentifikācijas lietotāju skaits, tādējādi sekmējot e-pakalpojumu
attīstību.
RAPLM piedāvātais risinājums paredz, ka eID
karšu
koncepcija tiktu īstenota 2010.gadā
no Eiropa
s Savienības līdzfinansētas programmas „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" līdzekļiem.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau paudusi atbalstu RAPLM
izstrādātajai koncepcijai par jauna personu apliecinoša dokumenta ieviešanu, kā
arī
akcentējusi, ka identifikācijas kartē
iekļauto papildus funkcionalitāti –
Uzņēmējiem radīta iespēja elektroniski pieteikties pakalpojumiem
Lai atvieglotu iespēju uzsākt uzņēmējdarbību un
pakalpojumu sniegšanu, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi tehnoloģisko risinājumu virtuālās vienas pieturas
aģentūras darbības uzsākšanai. No 2009.gada
28.decembra uzņēmējiem ir iespēja 78 valsts iestāžu sniegto pakalpojumu saņemšanai pieteikties elektroniski. Informāciju par pietikšanās kārtību un iespējām ir
pieejama portālā
www.latvija.lv.
RAPLM nodrošina tehnoloģisko risinājumu, uzturot pakalpojumu portālu, bet iestādēm, kuras sniedz pakalpojumus, ir jānodrošina, ka visa informācija, kas nepieciešama komercdarbības uzsākšanai, ir pieejama
portāla Publisko pakalpojumu katalogā, un, ka tā
ir patiesa un aktuāla.
Portāla Publisko pakalpojumu katalogā
tiek publicēta informācija par veicamajām darbībām pakalpojumu
saņemšanai attālināti. Iestādēm ir jānodrošina elektronisko dokumentu pieņemšana un aprite.
Lai nodrošinātu informācijas apriti, kas jau ir citas iestādes rīcībā, ievērojot labas pārvaldības principu, iestādes to
pārbauda vai pieprasa pašas, izmantojot elektroniskos
līdzekļus —
e-parakstītus
dokumentus, reģistru pārlūkus, informāciju sistēmu sasaistes, izmantojot esošos datu
apmaiņas risinājumus vai Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā
esošo Valsts informācijas sistēmu savietotāju.
Plānots, ka arī
turpmāk atbildīgajām ministrijām un iestādēm būs jānodrošina, ka informācija par pakalpojumu direktīvas regulējuma jomā
ietilpstošajiem pakalpojumiem portālā
www.latvija.lv
atbilst faktiskajai situācijai, nodrošinot pakalpojumu aprakstu aktualizēšanu, jaunu
pievienošanu vai dzēšanu publisko pakalpojumu katalogā, atbilstoši pakalpojumu direktīvas prasībām.
Virtuālās vienas pieturas aģentūras ieviešana nozīmē
tādu pārvaldes iestāžu darba organizāciju, kas uzņēmējam ļauj saņemt attiecīgajā
kompetentajā
iestādē
pieprasītos gala dokumentus, fiziski nekontaktējoties ar kompetentās iestādes amatpersonu vai darbinieku. Lēmuma pieņemšanai par pakalpojuma sniegšanu nepieciešamo
informāciju vai citas iestādes lēmumu/rīcību, atbilstoši
labas pārvaldības principam, iegūst lēmuma sniedzējs.
Eiropas Savienības pakalpojumu direktīva pieprasīja, ka līdz 2009.gada beigām ES dalībvalstīm jānodrošina vienas pieturas aģentūras principa ieviešana, lai visu dalībvalstu komersantiem nodrošinātu iespēju uzsākt noteiktu jomu pakalpojumu sniegšanu citā
ES dalībvalstī, nodrošinot
iespēju nepieciešamās atļaujas pieteikt vai saņemt attālināti. Latvijā
tika identificēti 78 dažādu valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi, kas ietilpst direktīvas regulējuma jomā.
RAPLM sekmē
izpratni par piekrasti
Lai vienoti risinātu piekrastei raksturīgās problēmas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šobrīd izstrādā
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam.
Pamatnostādņu projekts sniedz pārskatu par esošo situāciju un problēmām piekrastē, definē
piekrastes vērtību nacionālā
līmenī, izvirza vienotu piekrastes
aizsardzības un attīstības mērķi, kā
arī
nosaka politikas principus, rīcību virzienus un konkrētas rīcības, kas veicamas laika posmā
no 2011. līdz 2017. gadam.
Piekraste ir sauszemes un jūras mijiedarbes telpa ar
specifisku ekonomisku, sociālu un vides iezīmju kopumu, kas veido unikālu Latvijas attīstības resursu.
Specifiskās piekrastes iezīmes ir jūras un sauszemes saskares josla, krasta procesi, piemēram, erozija un
akumulācija, jūras un krasta ainava, pludmale, kāpas, savdabīgie biotopi, lagūnu ezeri, upju grīvas –
vēsturisko ostu vietas, kā
arī
ostu pilsētas un citas apdzīvotas vietas, kur dzīvesveids atšķiras no iekšzemes.
Tāpat piekrasti raksturo arī
saimnieciskās darbības veidi, kas nav iespējami iekšzemē, piemēram, zveja jūrā, zvejas rīku gatavošana, zivju apstrāde, jūraszāļu vākšana un savdabīgais kultūras mantojums.
Piekrastes platums, kurā
koncentrējas nosauktās iezīmes, katrā
vietā
var būt atšķirīgs. Atšķiras arī
telpa, kuras sociālie, ekonomiskie vai vides procesi ir vai var tikt saistīti ar piekrasti.
Lai līdzsvarotu piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu ar tā
efektīvu izmantošanu, kā
arī
koncentrētu atbalsta piesaisti, pamatnostādņu projekts
nosaka piekrastes ilgtspējīgas attīstības telpu. Tā
ietver Latvijas teritoriālos ūdeņus, sauszemi līdz piecu kilometru
attālumam no jūras krasta līnijas, kur teritorijas sociālie, ekonomiskie vai vides procesi ir saistīti ar piekrasti. Ezeri, pilsētas, ciemi, ostas un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas piekrastes attīstības telpā
tiek iekļauti nedalīti.
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes nosaka arī
izņēmumus, piemēram, Rīgas pilsēta. No tās administratīvās teritorijas piekrastes attīstības telpā
tiek iekļauta daļa, kura ir saistīta ar piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu.
Tāpat izņēmumi ir Slīteres un Ķemeru nacionālie parki un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kuri piekrastes
ilgtspējīgas attīstības telpā
tiek iekļauti daļēji, saskaņojot robežas ar Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres, Ķemeru nacionālā
parka un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijām.
Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes paredz, ka ilgtspējīgas attīstības telpas robežas nosaka katra pašvaldība sadarbībā
ar attiecīgo plānošanas reģionu. Noteiktajā
telpā
pašvaldība nosaka piekrastes vērtību areālus, attīstības pretrunu teritorijas, kā
arī
kompleksi attīstāmās vietas, akcentējot prioritāri atbalstāmās vietas.
Baltijas jūras piekraste kā
nacionālo interešu telpa ir
definēta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā
līdz 2030.gadam (Latvija 2030). Atzīstot, ka piekraste ir viena no nozīmīgākajām Latvijas vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu, stratēģijas autori piedāvā
piekrasti veidot kā
daudzveidīgu un daudzfunkcionālu telpu. Tai
jābūt gan kvalitatīvai dzīves videi, gan vietai, kur sabiedrība gūst labumu no tīra ūdens un gaisa, pludmales, veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām, un vienlaikus tai jābūt ekonomiski aktīvai telpai ar daudzveidīgām nodarbinātības iespējām, pie tam visa gada garumā. Tādēļ
piekrastē
nepieciešams veicināt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, uzlabot satiksmes un tūrisma infrastruktūru, kā
arī
nodrošināt piekrastes teritoriju
racionālu izmantošanu, bet noteikti saglabājot īpašās dabas un kultūras vērtības un daudzveidīgo ainavu.
RAPLM aicina ikvienu interesentu līdzdarboties Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu izstrādē, izsakot
priekšlikumus diskusiju vietnē
RAPLM mājas lapas sadaļā
„
Sabiedrības līdzdalība”.www.liepajniekiem.lv
www.liepajniekiem.lv
Būtiskākie jaunumi likumdošanā
kopš
1.janvāraŠajā
sadaļā
apkopota informācija par būtiskākajiem normatīvajiem aktiem un to prasībām, kas stājušies spēkā
2010.gada 1.janvārī.
•
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā
tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
Papildus valsts iestāžu amatpersonām likums attiecas uz pašvaldību un plānošanas reģionu amatpersonām, kā
arī
ārstniecības personām, kuras nodarbinātas pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātās kapitālsabiedrībās, kas noslēgušas līgumu par sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu, un kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, vai ārstniecības personas, kuras sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs. Šīm ārstniecības personām zemākās mēnešalgas nosaka Ministru kabinets.
Likums nosaka pašvaldības amatpersonu mēnešalgas aprēķināšanas kārtību, kā
arī
paredz, ka pašvaldības dome var reglamentēt mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot likumā
norādītos ierobežojumus.
•
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Grozījumi nosaka, ka uz laiku, kad deputāts nolicis pilnvaras, lai izmantotu grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai
personai, kura faktiski kopj bērnu, bet ne ilgāk kā
uz attiecīgās domes
darbības laiku šim deputātam saglabājams darba ņēmēja statuss.
Tāpat izslēgtas vairākas normas, kuras attiecās uz deputātu un amatpersonu atalgojumu, kompensācijām un pabalstiem.
• Grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumos.
Vairāki grozījumi Izglītības un Vispārējās izglītības likumos, kas stājās spēkā
1.janvārī, precizē
pašvaldību kompetenci pirmsskolas
izglītības jomā.
Tā
pašvaldībām savā
administratīvajā
teritorijā
būs obligāti jānodrošina bērnu no piecu gadu vecuma
sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
Tāpat līdz 2011.gada 1.janvārim izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, jānodrošina pirmsskolas izglītības programmu atbilstība valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un to iesniegšana
licencēšanai.
Grozījumi paredz arī, ka 2010. un 2011.gadā
valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem
nemaksā
prēmijas un naudas balvas, neveic viņu materiālo stimulēšanu, savukārt pabalstus izmaksā
saskaņā
ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
•
Stājas spēkā
kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzības prasības.
Ministru kabineta noteikumi nosaka
pamatprasības,
kuras jāievēro, lai nodrošinātu kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzību.
Noteikumos ietvertās normas attiecas uz kritisko valsts informācijas sistēmu pārziņiem un institūcijām, kuras
nodrošina valsts informācijas sistēmu savietotāju darbību.
Noteikumos prasības sadalītas pēc kritērijiem, piemēram, elektroenerģijas piegāde un nodrošinājums, interneta
pieslēgums, fiziskā
aizsardzība, loģiskā
aizsardzība, monitorings, rezerves kopiju veidošana un glabāšana, kā
arī
programmatūras atjaunošana un apkalpojošais
personāls.
•
Instrukcija valsts pārvaldes funkciju izpild
i apdraudošu kiberuzbrukumu
noteikšanai.
Valsts pārvaldes funkciju izpildi
apdraudošu kiberuzberukumu
noteikšanas instrukcijas
mērķis ir
novērst valsts pārvaldes funkciju izpildes apdraudējumu kiberuzbrukuma
gadījumā
un nodrošināt savlaicīgus drošības pasākumus.
Valsts pārvaldes funkciju izpildi apdraudoš
u kiberuzbrukumu
novēršanu nodrošinās Satiksmes
ministrija, kas, atbilstoši elektronisko sakaru nozari
reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, izveido un uztur nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienību.
Turpmāk, lai nodrošinātu informācijas iegūšanu par
kiberuzbrukumiem, līgumā
starp datu pakalpojumu
sniedzēju un sistēmas pārzini jānosaka pakalpojuma
sniedzēja pienākums informēt vienību un attiecīgās sistēmas pārzini par katru fiksēto kiberuzbrukumu
sistēmu serveriem, publiskiem serveriem vai pamattīkla iekārtām.
Jaunumi likumdošanā
2009.gada pēdējā
ceturksnī
Šajā
sadaļā
apkopota informācija par svarīgākajiem normatīvajiem aktiem, kuri attiecas uz pašvaldību un
plānošanas reģionu darbu, kā
arī
citām RAPLM kompetences jomām un kuri izstrādāti 2009.gada pēdējā
ceturkšņa laikā.
Likumprojekti
Par izstrādātajiem likumprojektiem vēl jālemj Saeimai.
•
2009.gada 6.oktobrī
Ministru kabinets atbalstīja RAPLM izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”.
Grozījumi likumā
paredz novērst tiesiskā
regulējuma pretrunu starp Teritorijas plānošanas likumu un Attīstības plānošanas sistēmas likumu. Teritorijas plānošanas likums paredz izstrādāt valsts telpiskās attīstības perspektīvu kā
nacionālā
plānojuma sastāvdaļu, savukārt Attīstības plānošanas sistēmas likums nosaka, ka valsts telpiskās attīstības perspektīvu nosaka Latvijas
ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Par likuma grozījumiem vēl lems Saeima.
•
2009.gada 20.oktobrī
Ministru kabinets atbalstīja RAPLM izstrādātos grozījumus likumā
„Par pašvaldībām”, kas paredz vienkāršot administratīvās procedūras pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanā.
Likuma grozījumi nosaka, ka pašvaldībai pirmpirkuma
tiesības būs jāpiedāvā
tikai tām privātpersonām, kurām zemesgrāmatā
būs reģistrēts attiecīgs apgrūtinājums. Līdz ar to pašvaldība varēs izmantot pirmpirkuma
tiesības, ja tās tiks atsavināts nekustamais īpašums, kas atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam nepieciešams pašvaldības funkciju pildīšanai. Par
izstrādātajiem grozījumiem likumā
vēl lems Saeima.
•
2009.gada 15.decembrī
Ministru kabinets atbalstīja RAPLM izstrādātos grozījumus „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.
Likums paredz, ka novadu teritorijas iedala novadu
pilsētās un novadu pagastos, savukārt patlaban vairākos novados ir iekļautas pilsētas ar lauku teritorijām. Grozījumi likumā
paredz 23 esošās pilsētas ar lauku
teritorijām sadalīt novada pilsētās un novada pagastos.
• 2009.gada 24.novembrī
Ministru kabinets atbalstīja
RAPLM izstrādātos grozījumus likumā
„Par dzīvojamo telpu īri”.
Grozījumi likumā
paredz tiesības par dzīvojamo telpu īri izīrētājam pieprasīt no īrnieka izdevumu atlīdzību, kas tam radušies sakarā
ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu par īres tiesisko attiecību izbeigšanu un īrnieka uzturēšanos attiecīgajā
dzīvojamā
telpā, izņemot gadījumu, kad
izīrētājs ir pašvaldība vai valsts.
Ministru kabineta noteikumi
•
2009.gada 6.oktobrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu „Valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība un valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas kārtība integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros".
Noteikumi nosaka sistēmu savietotāju izveidošanas
, uzturēšanas un darbības kārtību, kā
arī
kārtību, kādā
ir nodrošināma sistēmas funkcionalitāte integrētas valsts
informācijas sistēmas ietvaros, izmantojot sistēmu savietotāju.
•
2009.gada 6.oktobrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.
Grozījumi vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos paredz samazināt administratīvo slogu vietējām pašvaldībām, izstrādājot teritorijas plānojumu, to grozījumus un detālplānojumus.
•
2009.gada 13.oktobrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par trūkumu novēršanu Cēsu rajona pašvaldības reorganizācijas plānā".
Noteikumi paredz Cēsu pašvaldības aģentūras „Vidzemes Vēstures un Tūrisma centrs”
nodošanu Cēsu novada pašvaldībai, savukārt PHARE Pārejas programma
s Sabiedrības integrācijas fonda projektu „Pedagogs –
daudzveidīgas pilsoniski humānas sabiedrības veidotājs”
nodot Priekuļu novada pašvaldībai.
•
2009.gada 20.oktobrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM noteikumu projektu "Kārtība, kādā
piešķir un
izlieto vienreizēju dotāciju pašvaldību infrastruktūras attīstībai".
Noteikumi nosaka dotācijas piešķiršanas kārtību no valsts budžeta finanšu līdzekļiem maksājuma veidā
pašvaldību infrastruktūras attīstībai, kas paredzēta pašvaldības īpašumā
esoša infrastruktūras objekta projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai, kā
arī
līdzfinansējumam Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu pašvaldības infrastruktūras objek
tu projektēšanai, būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai.
Noteikumi paredz, ka dotāciju pašvaldības varēs izlietot arī
nekustamā īpašuma iegādei, ja tas nepieciešams
pašvaldības darbības nodrošināšanai un funkciju izpildei, kā
arī
autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai.
•
2009.gada 27.oktobrī
Ministru kabinets apstiprināja noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumos Nr.355 "Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi"".
Noteikumi paredz pašvaldību bibliotēkas vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbību piemērot atbilstoši pašvaldību budžetos paredzētajiem finanšu līdzekļiem līdz 2012.gada 31.decembrim.
Noteikumi paredz, ka vietējas nozīmes bibliotēkas nodrošina pašvaldības bibliotēku ar atbilstošu izdevumu krājumu —
ar nepieciešamo ikgadējo jaunieguvumu, pasūtāmo avīžu un žurnālu, audiovizuālo un elektronisko izdevumu skaitu, bibliotēkas informācijas un uzziņu darbam nepieciešamo enciklopēdiju, rokasgrāmatu, vārdnīcu un citu uzziņu un bibliogrāfisko izdevumu skaitu.
•
2009.gada 3.novembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumos Nr.326
"Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes nolikums"".
Padomes uzdevums ir koordinēt un organizēt ar elektronisko pārvaldi saistīto jautājumu risināšanu, kā
arī
informēt valsts un pašvaldību institūcijas par darbībām elektroniskās pārvaldes jomā. Padomi turpmāk vadīs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un tajā
darbosies nozaru ministriju pārstāvji, kā
arī
nevalstiskās organizācijas.
•
2009.gada 3.novembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 12.februāra noteikumos
Nr.101 "Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta prioritātes "Reģionālā
politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" otrā
individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums""
.
Noslēdzoties otrajam atklātajam konkursam prioritātes ietvaros, Finanšu instrumenta birojs pieņēma lēmumu par individuālo projektu apstiprināšanu un līdzfinansējuma piešķiršanu.
Ņemot vērā, ka apstiprināto individuālo projektu
līdzfinansējuma apjoms pārsniedz noteikumos otrā
atklāta konkursa ietvaros pieejamā
līdzfinansējuma apjomu par 161
746 latiem, noteikumi paredz pārdalīt līdzfinansējumu, kas netika apgūts citu Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta prioritāšu ietvaros.
Prioritātes "Reģionālā
politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko
nevienlīdzību, kā
arī
atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis un to centienus pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā
tirgū.
• 2009.gada 10.novembrī
Ministru kabinets apstiprināja
RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā
valsts budžetā
plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā
sadarbība" programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu īstenošanai un veic
maksājumus".
Noteikumi nosaka to, ka valsts budžetā
līdzekļus plāno programmu finansējuma saņēmējiem: pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem, biedrībām vai nodibinājumiem, pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrībām, ja plānotā
valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu
īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē, kā
arī
nozaru ministrijām un to padotības iestādēm un pārējām programmas partnervalstīm.
•
2009.gada 17.novembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā
sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā
iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa
noteikšanas jautājumu izlemšanai".
Kārtības projekts nosaka arī
dokumentus, kuri
iesniedzami, lai ierosinātu veikt administratīvi teritoriālā
iedalījuma un apdzīvoto vietu statusa jautājuma izlemšanu. Kārtībā
paredzēts tiesiskais regulējums administratīvi teritoriālo izmaiņu veikšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, ņemot vērā
valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu pēc šā
gada 1.jūlija: republikas pilsētas, novadus un novadu teritoriālās vienības (novada pagastus un novada pilsētas).
•
2009.gada 30.novembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 27.maija noteikumos Nr.377
„Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.1.1.aktivitāti "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes
veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai"".
Grozījumi noteikumos paredz palielināt finansējuma saņēmējam maksimālā
avansa maksājuma robežu līdz 30 procentiem no projektam noteiktā
finansējuma. Līdz ar to tiek atcelta norma, kas paredz iepirkuma veikšanu pirms avansa pieprasīšanas.
Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā
arī
nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.
•
2009.gada 15.decembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.684
"Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu"".
Grozījumi noteikumos nepieciešami, lai Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisija pēc elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma piešķirtu starptautiskās signalizācijas punktu kodus komersantu tīkla identifikācijai.
Nacionālais numerācijas plāns nosaka numura struktūru un formātu tā
identifikācijai un maršrutēšanai, numura
Kontaktinformācija:
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijaLāčplēša iela 27, Rīga, LV 1011
Tālrunis: +371 67770484
Fakss: +371 67770479 E-pasts: [email protected]
E-RAPLM ceturkšņa informatīvo izdevumu izstrādāRAPLM Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67770397
www.raplm.gov.lv
sastādīšanas procedūras, kā
arī
numerācijas lietošanas mērķus un veidus.
•
2009.gada 15.decembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Kritisku valsts
informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzības prasības".
Noteikumos prasības sadalītas pēc kritērijiem, piemēram, elektroenerģijas piegāde un nodrošinājums, interneta pieslēgums, fiziskā
aizsardzība, loģiskā
aizsardzība, monitorings, rezerves kopiju veidošana un glabāšana, kā
arī
programmatūras atjaunošana un apkalpojošais
personāls.
Noteikumi izstrādāti, jo Valsts informācijas sistēmu likums regulē
tikai valsts informācijas sistēmas pazīmes, savukārt prasības kritiskajām valsts informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzībai nav noteiktas.
•
2009.gada 15.decembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 21.augusta noteikumos Nr.566
"Kārtība, kādā
piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un
attīstībai 2008.-2010.gadā"".
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz šā
gada 1.decembrī
pieņemto valsts budžetu, kas, ņemot vērā
šā
brīža ekonomisko situāciju, neparedz finansējumu pašvaldību investīcijas projektiem nākamgad.
•
2009.gada 15.decembrī
Ministru kabinets apstiprināja RAPLM izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.840 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta
dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai"".
Noteikumu grozījumi paredz valsts budžeta dotāciju samazinātā
apmērā
piešķirt tiem projektiem, kas ir iesniegti attiecīgajā
ES fondu vadībā
iesaistītajā
institūcijā
pēc šā
gada 30.septembra. Savukārt, projektiem, kas iesniegti laika periodā
no šā
gada 1.jūlija līdz 30.septembrim valsts budžeta dotācija nav paredzēta –
valsts budžeta līdzekļu trūkuma dēļ.
Noteikumos veiktie grozījumi tāpat precizē
valsts budžeta dotācijas un novadu pašvaldību, republikas pilsētu pašvaldību un plānošanas reģionu finansējuma procentuālo sadalījumu, samazinot uz pusi valsts budžeta dotācijas procentuālo apmēru.
