El.masinasPiedzinaVadiba

RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS

ELEKTRISKĀS MAŠĪNAS, PIEDZIŅA, VADĪBA

PROGRAMMA UN METODISKIE NORĀDĪJUMI

Rīga 2008

2

PPIEKŠVĀRDS

Mācību līdzeklis „Elektriskās mašīnas, piedziņa, vadība. Programma un metodiskie

norādījumi” paredzēts Rīgas Valsts tehnikuma Enerģētikas specialitātes izglītojamiem. Mācī-

bu līdzekļa saturs atbilst disciplīnu mācību programmai „Enerģētika”.

Mācību līdzeklī ietverti visi svarīgākie programmas jautājumi, aplūkotas metodes

elektropiedziņas uzdevumu risināšanai.

Nepārtraukti aug vajadzība pēc kvalificētu elektrotehniķu kadriem. Lai apgūtu tehni-

ku, kļūtu par radošu darbinieku, jāiemācās zinātņu pamati, tajā skaitā, - elektriskās mašīnas,

elektropiedziņas un vadības pamati.

Mācību līdzekļi sastādīja Dr.Ph. V. Meļņikovs.

195 lapaspuses, 89 ilustrācijas, 32 tabulas, 47 bibliogrāfiskie nosaukumi.

3

SATURS

Priekšvārds 2 Saturs 3 Ievads 5 Programma 8 Ieteicamā literatūra 9

1. Līdzstrāvas mašīnas 12 1.1. Līdzstrāvas mašīnas EDS un elektromagnētiskais moments 12 1.2. Līdzstrāvas ģenerators 12 1.2.1. Līdzstrāvas neatkarīgas ierosmes (svešierosmes) ģenerators 12 1.2.2. Līdzstrāvas paralēlās ierosmes (pašierosmes) ģenerators 14 1.2.3. Līdzstrāvas jauktas ierosmes ģenerators 15 1.3. Līdzstrāvas dzinējs 16 1.3.1. Paralēlas ierosmes dzinējs 16 1.3.2. Virknes ierosmes dzinējs 19

2. Transformatori 22 2.1. Transformatora nomināllielumi 22 2.2. Vienfāzes transformatori 23 2.3. Trīsfāžu transformators 27 2.4. Transformatoru paralēlā darbība 32 2.5. Autotransformators 35

3. Asinhronās mašīnas 38 3.1. Rotējošais magnētiskais lauks 38 3.2. Asinhronā dzinēja uzbūve un darbības princips 40 3.3. Rotora slīde 41 3.4. Asinhronā dzinēja enerģētiskā bilance un lietderības koeficients 42 3.5. Asinhrono dzinēju EDS 43 3.6. Asinhronā dzinēja griezes moments 45 3.7. Īsslēgto asinhrono dzinēju palaišana, reversēšana un regulēšana 48 3.8. Asinhrono dzinēju darbība no vienfāzes tīkla 52 4 Sinhronās mašīnas 57 4.1. Sinhronās mašīnas uzbūve 57 4.2. Sinhrono mašīnu ierosmes tinuma barošana 60 4.3. Sinhrona dzinēja darbības princips 60 4.4. Sinhrono dzinēju palaišana 62

4

4.5. Sinhrono dzinēju īpatnības 64 4.6. Sinhronais kompensators 65

5. Elektropiedziņa un vadības aparatūra 66 5.1. Elektropiedziņa pamatjēdzieni 66 5.2. Elektropiedziņas vadības un aizsardzības aparatūra 75 5.3. Svirslēdži un pārslēdži 75 5.4. Paketslēdži 78 5.5. Komandaparāti 80 5.5.1. Spiedpogas, spiedpogu stacijas, vadības paneli 81 5.5.2. Komandkontrolleri 81 5.6. Ceļa un gala slēdži 88 5.7. Drošinātāji 89 5.8. Automātslēdži 93 5.9. Aizsardzības un vadības releji 96 5.9.1. Aizsardzības releji 97 5.9.2. Vadības releji 101 5.9.3. Releju izvēle 103 5.10. Kontaktori 105 5.11. Regulējama elektriskā piedziņa 110 5.11.1. Elektropiedziņas vadības shēmās 110 5.11.2. Magnētiskie palaidēji 112 5.11.3. Magnētisko palaidēju izvēle 118 5.12. Elektriskās piedziņas griešanās frekvences regulēšana 122 5.12.1. Rotācijas frekvences regulēšana 122 5.12.2. Elektriskās piedziņas griešanās frekvences regulēšanas rā-

dītāji 123

5.12.3. Frekvences pārveidotāji 124 5.13. Sinhrono dzinēju griešanas frekvences regulēšana, ventiļu dzinēji 129 5.13.1. Sinhrono dzinēju sinhronizēšana 130 5.13.2. Sinhrono dzinēju aizsardzība pret "izkrišanu" no sinhro-

nisma 131

Kontroles jautājumi 133 Pielikumi 154 Izmantotā literatūra 192

5

IEVADS.

Metodiskais materiāls izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas Valsts tehnikuma apstip-

rināto mācību programmu „Enerģētika” un programmu mācību priekšmeta „Elektro-

apgāde”.

Elektriskās tehnoloģijas ir saistītas ar elektroenerģijas izmantošanu tautsaimnie-

cības dažādās sfērās un aptver industriālās, lauksaimniecības, komunālās, transporta,

sadzīves u.c. sfēras. Elektriskās tehnoloģijas operē ar zemiem spriegumiem, kas pār-

svarā nepārsniedz 1000 V. Elektriskajās tehnoloģijās ietilpst elektromotoru sistēmas,

sekundārie barošanas avoti, elektrotehnoloģiskās iekārtas, apgaismošanas sistēmas, kā

arī mājsaimniecības elektroiekārtas. Visas šīs sistēmas un iekārtas šodien ir apgādātas

ar efektīgām automatizācijas iekārtām, kuru labākais realizācijas veids ir ar datorteh-

nikas pielietojumu.

Mūsdienu sarežģītā tehnika un darba nemitīgā saspringtība prasa no katra saga-

tavota vidējā posma speciālista ne tikai noteiktas vispārīgas teorētiskās zināšanas, bet

galvenokārt, prasmi tās radoši izmantot un pastāvīgi pilnveidot praksē.

Tas nozīmē, ka izglītojamiem studiju laikā jāiegūst dziļas un noturīgas zināša-

nas, jāattīsta izziņas spējas, jāformē tehniskā domāšana, jāiegūst specialitātē nepiecie-

šamā darba prasme un praktiskās iemaņas.

Izglītojamiem jāapgūst zināšanas :

Par jaudas zudumiem un lietderības koeficientu, elektrisko mašīnu silšanu

par elektrisko līdzstrāvas mašīnu uzbūvi un darbības principiem.

par transformatora uzbūvi un darbības principu.

par asinhronās mašīnas uzbūvi un darbības principu.

par piedziņas mehāniku un momentu reducēšanu.

par dzinēja regulēšanas iespējām.

par pārejas procesiem dzinējos;

par asinhronā dzinēja regulēšanas iespējam;

par rotora papildus pretestību aprēķinu un nozīmi;

par sinhronā dzinēja leņķa raksturlīkni un palaišanu;

par vienfāzes asinhronā dzinēja palaišanu;

par elektropiedziņas vadības funkcijām;

par dzinēja palaišanas un bremzēšanas spēka ķēdēm;

6

par asinhronā dzinēja tipveida vadības shēmām;

par sinhronā dzinēja automātisku regulēšanu;

par frekvences pārveidotāju darbības principu;

Izglītojamiem jāiegūst šādas iemaņas un prasmes:

pielietot elektrisko mašīnu nominālos lielumus aprēķinos;

izvēlēt elektrisko mašīnu;

saslēgt transformatorus paralēlā darbā;

lietot speciālos transformatorus;

dzinēju bremzēšanas režīmu iegūšanu;

par līdzstrāvas dzinēja ar virknes ierosmi izmantošanu un īpašībām;

aprēķināt palaišanas pretestību;

palaist vienfāzes asinhrono dzinēju;

aprēķināt iestatījumus aizsardzības aparātu izvēlei;

sinhronā dzinēja tiešās ieslēgšanas shēmu

izvēlēties drošinātājus dzinēja un līnijas aizsardzībai;

izvēlēties automātus pārslodzes un īsslēguma aizsardzībai;

aprēķināt dzinēja slodzes;

izvēlēt transformatoru ar apskatītajām metodēm;

izvēlēties dzinēja palaišanas un bremzēšanās shēmu;

noteikt sprieguma pazemināšanu dzinēja palaišanas momentā;

aprēķināt jaudas un enerģijas zudumus transformatoros;

aprēķināt aizsardzības aparatūru.

Kā norāda mūsdienu pedagoģiskā teorija un prakse, kā arī zinātniski - eksperi-

mentālo pētījumu rezultāti, tad stabilu un apzinātu zināšanu apgūšanas, izziņas aktivi-

zēšanas un tehniskās domāšanas attīstības procesu pamatā ir tikai katra izglītojama pa-

stāvīga un sistemātiska, bet noteikti – pedagoga vadībā aktīvi organizēta mācību dar-

bība.

Šajā nolūkā daļējai mērķa sasniegšanai tika sagatavots metodiskais materiāls,

kas ir izveidots kā mācību palīglīdzeklis priekšmetā „Elektriskās mašīnas, piedziņa un

vadība” un paredzēts patstāvīgai vielas apgūšanai.

7

ELEKTRISKĀS MAŠĪNAS, PIEDZIŅA UN VADĪBA

Apjoms stundās:

teorija 122 stundas

praktiskie darbi 60 stundas

patstāvīgais darbs 70 stundas

Mērķis un uzdevumi: Dot audzēkņiem zināšanas par elektrisko mašīnu klasifikāciju,

uzbūvi, darbības pielietojumu, dzinēju īpašībām un regulēšanas principiem, lai būtu zināšanas

un prasme elektrisko mašīnu montāžā un ekspluatācijā. Apgūt piedziņas vadības shēmas,

vienkāršāko vadības shēmu praktisko izveidi, kā arī maiņstrāvas dzinēja frekveņčvadības

principus uz frekvences pārveidotāja bāzes un piedziņas vadības izveidi uz loģisko kontrolieru

bāzes.

PROGRAMMA

1. Elektrisko mašīnu vispārīgie jautājumi. 4 stundas teorija

Elektrisko mašīnu klasifikācija. Jaudas zudumi un lietderības koeficients. Elektrisko

mašīnu silšana. Elektrisko mašīnu nomināllielumi. Elektrisko mašīnu darba režīmi. Elektrisko

mašīnu aizsardzība no apkārtējās vides iedarbības.

2. Līdzstrāvas kolektoru mašīnas. 8 stundas teorija, 4 stundas praktiskās mācības, 6 stundas patstāvīgais darbs

Līdzstrāvas mašīnu uzbūve un darbības principi. Enkura reakcija līdzstrāvas mašīnās.

Komutācija līdzstrāvas mašīnās. Līdzstrāvas ģeneratori. Līdzstrāvas dzinēji. Speciālās līdz-

strāvas mašīnas.

3. Transformatori. 6 stundas teorija, 2 stundas praktiskās

mācības, 6 stundas patstāvīgais darbs

Transformatoru uzbūve, darbības princips. Transformatoru tehniskie dati. Transformato-

ru paralēlā darbība. Speciālie transformatori.

4. Asinhronās mašīnas. 8 stundas teorija, 2 stundas praktiskās mācības, 6 stundas patstāvīgais darbs

Asinhronās mašīnas uzbūve un darbības princips. Asinhronā elektrodzinēja tehniskie

dati. Asinhronā dzinēja darba režīmi. Vienfāzes asinhronie dzinēji. Speciālās asinhronās ma-

šīnas.

8

5. Sinhronās mašīnas. 4 stundas teorija, 2 stundas praktiskās

mācības, 2 stundas patstāvīgais darbs

Sinhrono mašīnu uzbūve un darbības principi. Sinhronie ģeneratori. Sinhronie dzinēji.

Sinhronie kompensatori. Speciālās sinhronās mašīnas.

6. Elektropiedziņas mehānika. 4 stundas teorija, 2 stundas patstāvīgais darbs

Jēdziens par slodzes momentiem, to reducēšanu, mehāniskā raksturlīkne, tās raksturo-

jumi.

7. Dzinēju darbības režīmi. 2 stundas teorija.

Dzinēju darbības režīmi, to īss raksturojums

8. Līdzstrāvas dzinējs ar paralēlo ierosmi. 6 stundas teorija, 2 stundas

praktiskās mācības, 4 stundas patstāvīgais darbs

Galvenās sakarības un dabiskās raksturlīknes. Mākslīgās raksturlīknes, regulēšanas ie-

spējas, regulēšanas veidu raksturojums. Bremzēšanas raksturlīknes, bremzēšanas veidu reali-

zācija, raksturojums.

9. Līdzstrāvas dzinējs ar virknes ierosmi. 2 stundas teorija,

Līdzstrāvas dzinējs ar virknes ierosmi raksturlīknes, līdzstrāvas dzinēja ar virknes ie-

rosmi pielietošana, līdzstrāvas dzinēja ar virknes ierosmi bremzēšana.

10. Pārejas procesi elektrodzinējos. 4 stundas teorija, 4 stundas


Pārejos procesu raksturlīknes lineāras un nelineāras mehāniskās raksturlīknes gadījumā.

Līdzstrāvas dzinēju palaišanas diagramma un palaišanas pretestību aprēķins.

11. Trīsfāžu asinhronais dzinējs. 10 stundas teorija, 4 stundas

praktiskās mācības

Galvenās sakarības un elektromehāniskā raksturlīkne. Mehāniskā raksturlīkne. Klosa

formula. Regulēšanas iespējas, mākslīgās raksturlīknes. Asinhronā dzinēja ar īsslēgtu un fāzu

rotoru palaišanas pretestību aprēķins.

12. Sinhronai dzinējs. 4 stundas teorija,

9

Sinhronā dzinēja leņķa raksturlīkne un palaišana. Sinhronā dzinēja „U” veida rakstur-

līkne.

13. Vienfāzes asinhronais dzinējs. 2 stundas teorija

Vienfāzes asinhronajā dzinēja darbības princips. Vienfāzes asinhronajā dzinēja palaiša-

na.

14. Elektropiedziņas vadības mehāniskie un elektromehāniskie aparāti.

6 stundas teorija, 2 stundas praktiskās mācības, 2 stundas patstāvīgais darbs

Slēdžu raksturojums un izmantošana. Līdzstrāvas un maiņstrāvas kontaktori, to īpašības.

Speciālie releji.

15. Elektropiedziņā lietojamie devēji. 2 stundas teorija,

2 stundas praktiskās mācības

Kontaktdevēji. Bezkontakta devēji.

16. Elektropiedziņas vadības funkcijas. 2 stundas teorija

Elektropiedziņas vadības funkcijas, to raksturojums.

17. Piedziņas shēmu releju-kontaktu vadība. 10 stundas teorija, 4 stundas


Tipveida shēmu daļas dzinēju ieslēgšanai un papildus pretestību ieslēgšanai. Tipveida

shēmu daļas vadībai dažādās funkcijas. Īsslēguma un pārslodzes aizsardzība, iestatījumu izvē-

le. Fāžu nesimetrijas aizsardzība. Nulles, ierosmes, ķēdes, pārrāvuma, izkrišanas no sinhro-

nisma, pārsprieguma aizsardzība. Asinhronā dzinēja tipveida vadības shēmas. Līdzstrāvas

dzinēja tipveida vadības shēmas. Sinhronā dzinēja tiešās ieslēgšanas shēma.

18. Piedziņas bezkontaktu vadība. 6 stundas teorija, 4 stundas


Loģikas algebras pamati un loģisko shēmu sintēzē. Palaišanas kontaktshēmu bezkontak-

tu ekvivalents. Dzinēju tiristoru komutācijas shēmas.

19. Slēgto sistēmu uzbūves principi. 6 stundas teorija, 2 stundas

praktiskās mācības

10

Kibernētikas aksiomas. Slēgto sistēmu struktūrshēmas. Pozitīvā un negatīvā atgrieze-

niskā saite. Slēgto sistēmu funkcionālās shēmas.

20. Slēgto sistēmu realizācijas tehniskie līdzekļi. 6 stundas teorija, 4 stundas


Regulatori, funkcionālie pārveidotāji, trigeri, skaitītāji, sadalītāji. Ciparu ātruma un leņ-

ķa devēji.

21. Dzinēju slēgto vadības sistēmu piemēri. 6 stundas teorija, 4 stundas


Slēgtās piedziņas sistēmas ar līdzstrāvas dzinējiem.

Sinhronā elektropiedziņa ar automātisku ierosmes regulēšanu. Sekošanas sistēmas ar

līdzstrāvas un asinhrono dzinēju uz selsīnu bāzes.

22. Dzinēju frekvenčvadības principi un problēmas. 6 stundas teorija, 4 stundas


Dzinēju frekvenčvadības principi un problēmas. Frekvenčpārveidotāju tehniskās reali-

zācijas principi.

23. Frekvečpārveidotāji VAT sērijas. 4 stundas praktiskās mācības,

10 stundas patstāvīgais darbs

VAT pieslēgšanas shēma. VAT parametru plūsma, izmantojot vadības displeju.

Vadības shēmu komplekta spaiļu nozīme dažādās konfigurācijās. Vadības shēmu kom-

plekta realizētie parametri. VAT sajūgšana ar PC, iespējas.

24. Programmu veidošanas etapi, to raksturojums. 2 stundas teorija, 4 stundas


Programmu veidošanas etapi, to raksturojums

25. Programmējamo kontroleru programmēšana valodas. 4 stundas teorija, 4 stundas


Programmas funkcionālo shēmu veidojošie simboli. Funkcionālās shēmas veidošanas

gaita (piemēra kontrolera un magnētiskā palaidēja analīze). Kontrolera vadības komandas

27. Praktiska vadības procesu realizācija. 4 stundas teorija, 4 stundas

11


Programmējamo kontroleru un magnētiskā palaidēja sajūgšana. Programmējamo kon-

troleru un frekvenčpārveidotāja sajūgšana. Programmējamo kontroleru un frekvenčpārveido-

tāja sajūgšanas programma izmantojot soļu skaitītāju. Apakštēmas 15.3 papildināšana ar rokas

vadības režīmu.

IETEICAMĀ LITERATŪRA:

1. J.Dirba, K.Ketners, N.Levins, V.Pugačovs. Transporta elektriskās mašīnas. – R.: Juma-

va, 2002.

2. G.Ranka. Elektriskās mašīnas. - R.: Latvijas dzelzceļš, 1996.

3. I.Danilovs, K.Lotockis. Elektriskās mašīnas. – R.: Zvaigzne, 1975.

4. Putniņš J. Metālgriešanas mašīnu elektroiekārta. – R.: Zvaigzne, 1979.

5. Dirba J., Ketnere E., Ketners K. Enerģētisko sistēmu transformatori. R.: RTU, 2004.

6. H.Teteris H. Celšanas un transporta mašīnas. – R.: Zvaigzne, 1973

7. Zolbergs J. Vispārīgā elektrotehnika. - R.: Zvaigzne, 1968. - 580 lpp.

12

1. LĪDZSTRĀVAS MAŠĪNAS

1.1. LĪDZSTRĀVAS MAŠĪNAS EDS UN ELEKTROMAGNĒTISKAIS MOMENTS

Enkura tinuma EDS kā ģeneratora, tā arī dzinēja režīmā aprēķina pēc formulas:

E = cE∙n∙Ф,

kur n - enkura rotācijas frekvence, min-1;

Ф - pola magnētiskā plūsma, Wb;

apNcE 60

- EDS konstante;

p - polu pāru skaits;

N - enkura tinuma aktīvo vadu skaits;

a - enkura tinuma paralēlo zaru pāru skaits.

Secinājums. Dotajā līdzstrāvas mašīnā EDS vērtība ir atkarīga tikai no enkura rotācijas

frekvences un magnētiskās plūsmas (ierosmes strāvas).

Līdzstrāvas mašīnas elektromagnētisko momentu ka dzinēja, tā arī ģeneratora režīmā aprē-

ķina pēc formulas:

Mcm = cM∙Ia∙Ф,

kur Ia - enkura strāva, A;

apNcM 2

— momenta konstante.

Secinājums. Dotajā līdzstrāvas mašīnā elektromagnētiskā momenta vērtība ir atkarīga

tikai no enkura strāvas un magnētiskās plūsmas.

1.2. LĪDZSTRĀVAS ĢENERATORS

1.2.1. LĪDZSTRĀVAS NEATKARĪGAS IEROSMES (SVEŠIEROSMES)

ĢENERATORS

Neatkarīgas ierosmes (svešierosmes) ģeneratora vienādojumi

1. EDS vienādojums

E = cE·Ф·n.

Parasti ģeneratora enkuru griež ar konstantu ātrumu n. Magnētisko plūsmu Ф vajadzības

gadījumā regulē ar reostatu ierosmes ķēdē.

2. Momenta vienādojums

13

.eM IcM

Momenta vienādojums rāda, ka enkura vārpstai pievadāmais moments M (ja magnētisko

lauku nemaina Ф = const) atkarīgs no strāvas Ie, ar kādu ģeneratoru slogo.

3. Sprieguma vienādojums

.IREU e

Sprieguma vienādojums rāda, ka slodzes strāvu palielinot spriegums uz ģeneratora spailēm

samazinās.

4. Strāvu vienādojums

I = Ie.

No shēmas (1.1. att.) redzams, ka ierosmes strāva neatkarīga no enkura strāvas, bet enkura

ķēdē un ārējā ķēdē plūst viena un tā pati strāva I.

1.1. piemērs. Aprēķināt neatkarīgas

ierosmes līdzstrāvas mašīnas, kurā dar-

bojas ģeneratora režīmā, enkura EDS

un elektromagnētisko bremzējošo mo-

mentu, ja mašīnas polu skaits 2p = 6,

enkura rotācijas frekvence n = 750 min-

1, enkura tinuma aktīvo vadu skaits N =

500 un paralēlo zaru skaits 2a = 6, bet

polu magnētiskā plūsma Ф = 0,05 Wb,

strāva enkura ķēdē Ie = 16 A. 1.1. att. Neatkarīgas ierosmes ģeneratora shēma

Atrisinājums.

1. Enkura EDS

V.31205,0750360

500360

na

NpncE E

2. Elektromagnētiskais bremzējošais moments

m.N6405,016314,32

50032

eemem I

aNpIcM

1.2. piemērs. Aprēķināt līdzstrāvas ģeneratora EDS pie nemainīgas magnētiskas plūs-

mas (Ф = const), ja palielinot enkura rotācijas frekvenci 1,5 reizes, tā EDS palielinājās par

110 V.

Atrisinājums.

1. Sākotnējais enkura EDS

14

. ncE E

2. Enkura EDS, palielinot rotācijas frekvenci 1,5 reizes

(E + 110) = cE·1,5·n·Ф.

3. Izdalot 2. vienādojumu ar 1. vienādojumu, iegūst

,5,1110

E

E

no kurienes

V.2205,0

110E

1.2.2. LĪDZSTRĀVAS PARALĒLĀS IEROSMES (PASIEROSMES)

ĢENERATORS

EDS, momenta un enkura ķēdes sprieguma vienādojumi ir tādi paši, kā svešierosmes

ģeneratoram

E = cE·Ф·n.

.eM IcM

.ee IREU

Strāvu vienādojums. No shēmas (1.2. att.) redzams, kā vislielākā ir enkura strāva Ie: tā

sadalās divas nevienādās strāvas

.iee III

Pie pietiekami lielas slodzes strāvas ierosmes strāvas vērtība ir tikai daži procenti no

enkura strāvas.

1.3. piemērs. Paralēlās ierosmes ģeneratora nominālais spriegums UN = 220 V, nominā-

lā slodzes pretestība RN = 5,5 Ω, enkura tinuma pretestība Re = 0,5 Ω, paralēlās ierosmes ti-

numa pretestība Rie = 110 Ω, enkura nomināla rotācijas frekvence nN = 1460 min-1.

Aprēķināt ģeneratora EDS, primārā dzinēja griezes momentu, ģeneratora jaudas zudu-

mus enkurā un ierosmes tinumos, ģeneratora lietderības koeficientu, ja tā summārie jaudas

zudumi sastāda ΔP = 2,2 kW.

Atrisinājums.

1. Slodzes nominālā strāva

A.40

5,5220

N

NN R

UI

15

1.2. att. Paralēlas ierosmes ģeneratora shēma

2. Strāva ierosmes tinumā

A.2110220

ie

Nie R

UI

3. Strāva enkura ķēdē

A.42240 ieNe III

4. Ģeneratora EDS

V.2415,042220 eeN RIUE

5. Ģeneratora elektromagnētiskā jauda

kW.64,9W964040241 Nem IEP

6. Ģeneratora atdota (lietderīgā) jauda

kW.8,8W8800402202 NN IUP

7. Primārā dzinēja jauda, kas nepieciešama

ģeneratora enkura griešanai

kW.112,28,821 PPP

8. Primārā dzinēja nepieciešamais griezes moments

m.N721460

1195509550 11

NnPM

9. Ģeneratora lietderības koeficients

%.8010011

8,81001

2 PP

10. Jaudas zudumi enkurā Pe un ierosmes tinumā Pie

kW.88,0W8825,04222 eee RIP

kW.44,0W440110222 ieieie RIP

1.2.3. LĪDZSTRĀVAS JAUKTĀS IEROSMES ĢENERATORS

EDS, momenta un enkura ķēdes sprieguma vienādojumi ir tādi paši, kā svešierosmes

ģeneratoram

E = cE·Ф·n.

.eM IcM

.ieveee RIIREU

Strāvu vienādojums. No shēmas (1.2. att.) redzams, kā vislielākā ir enkura strāva Ie: tā

sadalās divas nevienādās strāvas

16

.iee III

1.4. piemērs. Aprēķināt jauktas ierosmes

ģeneratora EDS, ja ģeneratora nominālais sprie-

gums UN = 110 V, ierosmes strāva Iie = 2 A, en-

kura tinuma pretestība Re = 0,25 Ω, virknes ie-

rosmes tinuma pretestība Riev = 0,15 Ω un nomi-

nālā slodzes strāva IN = 30 A.

Atrisinājums.

1. Strāva enkura ķēdē

A.32230 ieNe III

2. Ģeneratora EDS

V.5,12215,03025,032110 ieNeeN RIRIUE

1.3. att. Jauktas ierosmes ģeneratora shēma

1.3. LĪDZSTRĀVAS DZINĒJS

Līdzstrāvas dzinēja darbības laikā tā enkurs griežas magnētiskā laukā. Tāpēc tā tinumā

inducējas EDS Ee, kura virzienu nosaka pēc labās rokas likuma. Dzinējā šis EDS vērsts pretī

enkura strāvas Ie virzienam, un tāpēc bieži to sauc arī par pret-EDS (1.4. att.).

1.3.1. PARALĒLAS IEROSMES DZINĒJS

Paralēlas ierosmes dzinēja shēma parādīta 1.93. attēlā. Reostats Rreg ierosmes ķēdē kal-

po dzinēja rotācijas frekvences regulēšanai. Tā, samazinot reostata Rreg pretestību, ierosmes

strāva un plūsma Φ pieaug, bet enkura rotācijas frekvence samazinās (sk. izteiksmi (1.64.)).

Palielinot Rreg pretestību, rotācijas frekvence palielinās.

17

1.4. att. Elektrodzinēja EDS darbības virziens

1.5. att. Paralēlas ierosmes dzinēja shēma

Paralēlas ierosmes dzinēja vienādojumi

1. EDS vienādojums

E = cE·Ф·n.

Dzinēja EDS proporcionāls griešanās ātrumam n. Palaišanas režīmā (kamēr n = 0) E = 0.

2. Momenta vienādojums

.eM IcM

Normālos apstākļos ierosmes strāvu nemaina, tāpēc magnētiskā plūsma Ф = const. No vie-

nādojuma tad seko, ka dzinēja strāvu nosaka slodzes moments M (un nevis palaišanas pretestība

enkura ķēdē, kā varētu domāt). No vienādojuma redzams arī, ka līdzstrāvas dzinēja griešanās

virzienu iespējams mainīt, izmainot strāvas virzienu enkura ķēdē Ie vai ierosmes ķēdē Iie (bet ne

abās vienlaicīgi !).

3. Enkura ķēdes sprieguma vienādojums

.)( epe IRREU

Dzinējam spriegums, protams, ir lielāks ar tā darbības rezultātu – EDS.

4. Strāvu vienādojums

18

I = Ie +Iie.

No shēmas (1.5. att.) redzams, ka ierosmes strāva nav atkarīga no enkura strāvas. Enkura

strāva proporcionāla slodzes momentam. Pie pietiekami lielas slodzes enkura strāva ir daudz

lielāka par ierosmes strāvu I.

1.5. Piemērs. Četrpolīgai 2p = 4 līdzstrāvas mašīnai, kura darbojas dzinēja režīmā, ap-

rēķināt elektromagnētisko griezes momentu un enkura pret-EDS, ja enkura tinuma aktīvo va-

du skaits N = 360 un paralēlo zaru skaits 2a = 2, enkura rotācijas frekvence n = 1300 min-1,

bet polu magnētiskā plūsma Φ = 0,013 Wb un strāva enkura tinumā Ie = 90 A.

Atrisinājums.

1. Elektromagnētiskais griezes moments

m.N134101390114,32

36022

3

eem Ia

pNM

2. Inducētais pret-EDS

V.20310131300160

360260

3

n

apNEi

1.6. Piemērs. Četrpolīgs 2p = 4 līdzstrāvas paralēlas ierosmes dzinējs, kura ierosmes ti-

numa pretestība Rie = 200 Ω, pieslēgts pie līdzstrāvas tīkla ar spriegumu UN = 220 V. Dzinēja

enkura rotācijas frekvence nN = 1300 min-1, enkura tinuma pretestība Re = 0,17 Ω, nomināla

strāva IN = 90 A, enkura tinuma vijumu skaits N = 360, paralēlo zaru skaits 2a = 2 un tukšgai-

tas jaudas zudumi, kas sastāv no zudumiem tērauda un mehāniskiem zudumiem ir P0 = Pt +

Pmeh = 1040 W.

Aprēķināt inducēto pret-EDS, polu magnētisko plūsmu, elektromagnētisko griezes mo-

mentu un griezes momentu uz enkura vārpstas, kā arī dzinēja lietderības koeficientu un tukš-

gaitas momentu.

Atrisinājums.

1. Strāva ierosmes tinuma

.A1,1200220

ie

Nie R

UI

2. Strāva enkura tinumā

Ie = IN – Iie = 90 – 1,1 = 88,9 A.

3. Enkura tinuma inducētais pret-EDS

Ei = UN – IeRe = 220 – 88,9∙0,17 = 204, 9 V.

19

4. Galveno polu magnētiskā plūsma. Pēc formulas ,60

na

NpEi atrod ka

Wb.013,09,20436013002

16060

iN

ENnp

a

5. Dzinēja elektromagnētiskais griezes moments

m.N5,132013,09,88114,32

36022

eem Ia

NpM

6. Dzinēja elektriskie jaudas zudumi (kas sastāv no jaudas zudumiem enkura tinumā, ie-

rosmes tinumā un divas vara-grafīta kolektora – suku pārejas pretestības)

.W16929,886,022201,117,09,882 22

eSNieeesieeel IUUIRIPPPP

7. Papildu jaudas zudumi dzinējā

Pp = (0,01…0,005)∙UN∙IN = 0,01∙220∙90 = 198 W.

8. Summārie jaudas zudumi dzinējā

ΔP = P0 + Pel + Pp = 1040 + 1692 + 198 = 2930 W.

9. Dzinēja jauda uz enkura vārpstas

P2 = P1 – ΔP = UN∙IN – ΔP = 220∙90 – 2930 = 16870 W = 16,87 kW.

10. Dzinēja lietderības koeficients

%.2,8510090220

16870100100 2

1

2

NN IU

PPP

11. Dzinēja griezes moments uz enkura vārpstas

m.N9,1231300

87,1695509550 22

NnPM

12. Dzinēja tukšgaitas režīms

M0 = Mem – M2 = 132,5 – 123,9 = 8,6 N∙m.

1.3.2. VIRKNES IEROSMES DZINĒJS

Šajā dzinējā ierosmes tinums ieslēgts virknē ar enkura tinumu (1.6. att. a), un tāpēc

magnētiskā plūsma ir atkarīga no slodzes strāvas.

Ja slodze ir neliela, mašīnas magnētiskā sistēma nav piesātināta un plūsma ir proporci-

onāla enkura strāvai

Ф = k∙Ia,

kur k — proporcionalitātes koeficients.

20

1.6. att. Virknes ierosmes dzinēja shēma

Ja slodze ir neliela, mašīnas magnētiskā sistēma nav piesātināta un plūsma ir proporci-

onāla enkura strāvai

Ф = k∙Ia,

kur k — proporcionalitātes koeficients.

Tādā gadījumā izteiksmi (1.45) var pārrakstīt forma

M = cM∙k∙Ia∙Ia = c'MFa.

Rotācijas frekvenci šajā gadījumā var noteikt kā

.ae

a

kIcRIU

n

Tādējādi nepiesātināta dzinēja moments proporcionāls strāvas kvadrātam, bet rotācijas

frekvence — apgriezti proporcionāla slodzes strāvai.

1.7. Piemērs. Virknes ierosmes dzinējs pieslēgts tīklam ar spriegumu UN = 220 V. Dzinē-

ja enkura rotācijas frekvence nN = 2040 min-1, griezes moments uz vārpstas MN = 147,2 Nm,

lietderības koeficients ηN = 88 %, enkura tinuma pretestība Re = 0,08 Ω, ierosmes tinuma pre-

testība Rie = 0,7 Ω.

21

Aprēķināt dzinēja nominālo jaudu, patērēto jaudu, patērēto strāvu no tīkla, jaudu zudumus

enkurā un ierosmes tinumā, palaišanas reostata pretestību, ar kuru palaišanas strāvu samazina

līdz 2,5∙IeN un palaišanas strāvu.

Atrisinājums.

1. Dzinēja nominālais moments

kW.4,319550

20402,1479550

NNN

nMP

2. Dzinēja no tīkla patērētā jauda

.kW7,3588,04,31

1

NN

PP

3. No tīkla patērētā strāva (virknes ierosmes dzinējā: Ie = Iie = I)

A.3,162220

107,35 31

N

NeN U

PI

4. Jaudas zudumi enkurā un ierosmes tinumā

kW.1,2210008,03,162 22 eeNe RIP

kW.8,1180007,03,162 22 ieeNie RIP

5. Nepieciešamā palaišanas reostata pretestība

,4,0)07,008,0(3,1625,2

220)(5,2

ieeeN

Np RR

IUR

kur Re = Re + Rie – virknes ierosmes dzinēja enkura ķēdes pretestība, Ω.

6. Enkura palaišanas strāva

Iep = 2,5∙IeN = 2,5∙IeN = 2,5∙162,3 = 405,75 A

22

2. TRANSFORMATORI

Par transformatoru sauc statisku elektromagnētisku ierīci, kuras uzdevums ir pār-

veidot maiņstrāvas spriegumu.

Transformatorus lieto ļoti plaši, galvenokārt tur, kur nepieciešams pārvadīt elek-

trisko enerģiju lielos attālumos. Mūsu zemē izstrādāta un īstenota 500 un 750 kV sprie-

guma maiņstrāvas enerģijas pārvades sistēma attālumiem, kas sasniedz pat vairāk nekā

1000 km.

2.1. TRANSFORMATORA NOMINĀLLIELUMI

To tinumu, kuram pievada maiņstrāvas enerģiju no tīkla, sauc par primāro, bet

to, no kura enerģiju aizvada, — par sekundāro. Atkarībā no tā, kādam spriegumam

tinumi aprēķināti, izšķir augstākā un zemākā sprieguma tinumus. Visus lielumus,

kas attiecas uz primāro vai sekundāro tinumu, sauc par primārajiem vai sekundārajiem

un apzīmē ar indeksu 1 vai 2.

Transformatoru raksturo nominālie dati, kurus uzrāda pie tā piestiprinātajā plāksnītē

— tehniskajā pasē.

Par transformatora nominālo jaudu SN sauc jaudu, ko transformators atdod no sekun-

dārā tinuma spailēm. To izsaka voltampēros (V∙A) vai kilovoltampēros (kV∙A).

Par primāro nominālo spriegumu UIN sauc tīkla spriegumu, kuram transformators ap-

rēķināts (paredzēts).

Par sekundāro nominālo spriegumu U2N sauc spriegumu starp transformatora se-

kundārā tinuma spailēm tukšgaitas režīmā pie nominālā primārā sprieguma UIN.

Par nominālajām strāvām — primāro I1N un sekundāro I2N — sauc strāvas, kas

atbilst sprieguma un jaudas nominālajām vērtībām.

Trīsfāžu transformatora nominālās strāvas

N

NN

N

NN U

SIU

SI2

21

1 3;

3

.

Vienfāzes transformatora nominālās strāvas

N

NN

N

NN U

SIUSI

22

11 ; .

Pie tam, tā kā transformatora lietderības koeficients ir pietiekami liels, pieņem, ka

primārā un sekundārā tinuma jaudas ir vienādas. Jāpiezīmē, ka tehniskajā pasē ar-

vien uzrāda līnijas strāvas un līnijas sprieguma vērtības.

23

2.1. Piemērs. Noteikt vienfāzu transformatora nominālās strāvas, ja tā pilnā jauda

SN = 250 V∙A, primārais nominālais spriegums U1N = 220 V un sekundārais nominālais

spriegums U2N = 12 V.

A t r i s i n ā j u m s . Primārā nominālā strāva

13,1220250

11

N

NN U

SI A;

Sekundārā nominālā strāva

83,2012250

22

N

NN U

SI A.

2.2. Piemērs. Noteikt trīsfāzu transformatora nominālās strāvas, ja tā jauda 180

kV∙A un spriegums 10 /0,4 kV.

A t r i s i n ā j u m s . Primārā nominālā strāva

4,101000073,11000180

310

1

3

1

N

NN U

SI A.

Sekundārā nominālā strāva

26040073,1

10001803

10

2

3

2

N

NN U

SI A.

Tehniskajā pasē bez tam uzrāda šādus galvenos datus: nominālo frekvenci, fāzu

skaitu, tinumu savienojumu grupu un slēguma shēmu, īsslēguma spriegumu uk (%), ti-

numu savienojuma grupa, darba režīmu, izgatavotājas rūpnīcas nosaukumu, izgatavo-

šanas gadu, transformatora masu un dažus citus datus.

2.2. VIENFĀZES TRANSFORMATORI

Transformatora darbības princips pamatojas uz elektromagnētiskās indukcijas pa-

rādību.

Ja uz noslēgtas tērauda serdes novieto divus savstarpēji elektriski nesaistītus

tinumus (2.1. att.) un vienu no tiem pieslēdz maiņstrāvas tīklam, tad, maiņstrāvai

plūstot primārajā tinumā, tērauda serdē rodas mainīga magnētiskā plūsma Ф.

Atbilstoši elektromagnētiskās indukcijas likumam viena un tā pati magnētiskā

plūsma Ф šķeļot primārā un sekundārā tinuma vijumus, inducē ikvienā vijumā vienādus

EDS — primārajā tinumā pašindukcijas EDS, sekundārajā tinumā savstarpējās indukcijas

EDS.

,44,4 11 mfE

24

,44,4 22 mfE

kur E1 – primārā tinuma pašindukcijas EDS,

E2 – sekundārā tinuma inducētais savstarpējas indukcijas EDS,

f – maiņstrāvas tīkla frekvence.

2.1. att. 67. zīm. Transformatora principiāla shēma tukšgaitas režīmā.

Summārie EDS tinumos ir proporcionāli vijumu skaitam tajos, tātad tinumos inducēto

EDS attiecība ir vienāda ar tinumu vijumu skaita attiecību:

2

1

2

1

EE

kur E1 un E2 — primārā un sekundārā tinuma EDS (V);

w1 un w2 — primārā un sekundārā tinuma vijumu skaits.

Transformatora transformācijas koeficientu neievērojot jaudas zudumus transformatorā

aprēķina pēc formulas

,1

2

2

1

2

1

2

1

II

UU

EEk

t.i., transformatorā ar slodzi, kas tuva nominālajai, strāvas tinumos ir apgriezti proporcionālas

spriegumam.

Transformatora lietderīgo jaudu, kas atdota pie jebkuras noslodzes nosaka pēc formulas

,coscoscos 2222222 IUSSkP nn

kur kn – transformatora noslodzes koeficients;

S2 – transformatora sekundārā tinuma pilnā jauda;

φ2 – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu un strāvu sekundārajā tinumā.

Transformatora noslodzes koeficientu aprēķina pēc izteiksmes

,2

22

22

2

2

NNNNn S

SIUIU

IIk

kur I2 – sekundārā tinuma strāva pie dotās slodzes.

25

Transformatora lietderības koeficientu vispārīgā gadījuma pie dažādām slodzēm aprēķina

šādi

,cos

cos2

02

2

2

2

2

2

1

2

KnNn

Nn

em PkPSkSk

PPPP

PPP

PP

kur P1 – transformatoram pievadītā (uzņemtā) aktīvā jauda;

P2 – transformatora atdotā aktīvā jauda;

ΔP = ΔPm + ΔPe – summārie zudumi transformatorā;

ΔPm ≈ P0 – magnētiskie zudumi transformatora serdē tukšgaitas mēģinājumā;

ΔPe = kn2·Pk – elektriskie zudumi transformatora tinumos īsslēguma mēģinājumā;

SN – transformatora nominālā (sekundārā) pilnā jauda;

cosφ2 – slodzes jaudas koeficients, kas atkarīgs no slodzes rakstura.

Transformatora maksimālais lietderības koeficients atbilst optimālajam slodzes (noslo-

dzes) koeficientam

,0

Kopt P

Pk

kur P0 un PK – tukšgaitas un īsslēguma zudumi.

2.3. piemērs. Transformatoram ar jaudu SN = 560 kVA, spriegumiem 35/10,5 kV, strādā-

jot ar nominālo spriegumu, tukšgaitas zudumi ir 3350 W, bet īsslēguma mēģinājumā, ja strā-

vas ir nominālas, zudumi ir 9400 W. Aprēķināt maksimālajam lietderības koeficientam atbil-

stošo noslodzes koeficientu.

.6,0597,03564,0940033500

Koptn P

Pkk

2.4. piemērs. Aprēķināt inducēto EDS transformatora primārajā un sekundārajā tinumā, ja

primārā tinuma vijumu skaits ω1 = 1000 un sekundārā - ω2 = 55. Transformators pieslēgts tīk-

lam ar frekvenci f = 400 Hz un magnētiskā plūsma serdē ir Фm = 1,25·10-4 Wb.

Atrisinājums.

.2221025,1100040044,444,4 411 VfE m

.2,121025,15540044,444,4 422 VfE m

2.5. piemērs. Vienfāzes sausā apgaismošanas transformatora jauda SN = 250 VA, nomi-

nālais primārais spriegums U1N = 220 V, primārā tinuma vijumu skaits ω1 = 843, bet sekundā-

rā ω2 = 46. Aprēķināt transformatora transformācijas koeficientu, sekundāro spriegumu, no-

minālo primāro un sekundāro strāvu.

Atrisinājums.

1. Transformatora transformācijas koeficients

26

.3,1846

8432

1 k

2. Sekundāro spriegumu izsaka no formulas

.2

1

2

1

UUk

Atrod, ka

.123,18

22012 V

kUU N

N

3. Transformatora nominālā primārā strāva

.13,1220250

11 A

USI

N

NN

4. Transformatora nominālā sekundārā strāva

.83,2012250

22 A

USI

N

NN

2.6. piemērs. Vienfāzes eļļas transformatora pases dati: SN = 6667 kVA, U1N = 35 kV,

U2N = 10 kV, P0 = 17 kW, PK = 53,5 kW, I0 = 3 % un UK = 8 %.

Aprēķināt transformatora transformācijas koeficientu, lietderības koeficientu pie noslo-

dzes kn = 50 % un cosφ2 = 0,8, tukšgaitas strāvu un īsslēguma spriegumu.

Atrisinājums.

1. Transformatora transformācijas koeficients

.5,31000035000

2

1 N

N

UUk

2. Transformatora nominālā primārā strāva

.5,1901035

1066673

3

11 A

USI

N

NN

3. Transformatora nominālā sekundārā strāva

.7,6661010

1066673

3

22 A

USI

N

NN

4. Transformatora primārā un sekundārā strāva pie kn = 50 %

.25,95103510010666750

3

3

11 A

USkIN

Nn

.35,333101010010666750

3

3

22 A

USkIN

Nn

5. Transformatora lietderīga jauda

27

kW.8,2666W108,2666100

8,010666750cos 33

22

Nn SkP

6. Transformatora lietderības koeficients

.989,0105,535,01017108,2666

108,26663233

3

202

2

Kn PkPPP

7. Tukšgaitas strāvu izsaka no formulas

.1001

0%0

NIII

Atrod, ka

.715,55,190100

3100 1

%00 AIII N

8. Īsslēguma spriegumu izsaka no formulas

.1001

% N

KK U

UU

Atrod, ka

.8,2280035000100

8100 1

% kVVUUU NK

K

2.3. TRĪSFĀŽU TRANSFORMATORS

Trīsfāžu transformatoru sekundārā sprieguma vērtība ir atkarīga ne tikai no primārā un

sekundārā tinuma vijumu skaita attiecības k, bet arī no tinuma slēguma shēmas un savienoju-

mu grupas: ja līniju spriegumu transformācijas koeficients (augstākā sprieguma attiecība pret

zemāko)

2

1

l

l

UUk

un fāzu spriegumu transformācijas koeficients

,2

1

2

1

f

ff U

Uk

tad transformācijas koeficientus transformatoru standarta savienojumu grupām aprēķina pēc

šādām izteiksmēm:

Υ/Ұ – 0: ,33

2

1f

f

f kUU

k

Υ/Δ – 11: ,33

2

1f

f

f kU

Uk

28

Δ/Ұ – 11: ,33 2

1 f

f

f kU

Uk

kur ω1 un ω2 – augstākā un zemākā sprieguma tinumu vijumu skaits;

Uf1 un Uf2 - augstākais un zemākais fāžu spriegums;

Ul1 un Ul2 - augstākais un zemākais līnijas spriegums.

2.7. piemērs. Trīsfāžu transformatoru raksturo sekojošie dati: nomināla jauda SN = 63

kVA, augstākais nominālais līnijas spriegums U1Nl = 20 kV, zemākais nominālais līnijas

spriegums U2Nl = 400 V, primārais un sekundārais tinums saslēgti zvaigznē, serdes šķērsgrie-

zums SS = 100 cm2, magnētiskas indukcijas maksimālā vērtība Bm = 1,5 T.

Aprēķināt tinumu nominālas strāvas, katras fāzes tinumu vijumu skaitu, ja maiņstrāvas

frekvence f = 50 Hz.

Atrisinājums.

1. Augstāka un zemākā sprieguma tinumu nominālās līnijas strāvas

A.82,1102073,1

10633 3

3

11

Nl

NNl U

SI

A.04,9140073,1

10633

3

22

Nl

NNl U

SI

2. Augstākā un zemākā sprieguma tinumos inducēto EDS lielumi neievērojot augstākā

sprieguma tinumu zudumus tukšgaitā

kV.56,1173,11020

3

31

1

NUE

V.21,23173,1

4003

22 NUE

3. Augstākā un zemākā sprieguma tinumu katras fāzes vijumu skaitu izsaka no formulas

mfE 44,4 .

Atrod, ka

.3471101005,15044,4

1056,1144,444,4 4

311

1

Smm SBfE

fE

.69347111560

21,2311

1

22

EE

2.8. piemērs. Trīsfāžu transformatora katras fāzes augstākā sprieguma tinuma (primāro)

vijumu skaits ω1 = 1000, bet zemākā (sekundārā) - ω2 = 200 un augstākā sprieguma (primāro)

tinumu fāzes spriegums Uf1 = 1000 V. Aprēķināt zemākā sprieguma (sekundārā) tinumu fāzes

spriegumu, fāžu un līnijas spriegumu transformācijas koeficientus, ja transformatora tinumus

29

saslēdz šādās slēgumu shēmas: zvaigzne-zvaigzne ar neitrālo izvadu (Y/Ұ), zvaigzne-

trīsstūris (Y/Δ) un trīsstūris-zvaigzne ar neitrālo izvadu (Δ/Ұ).

Atrisinājums.

1. Sekundāro tinumu fāžu spriegumi

V.20010001000200

11

22 ff UU

2. Fāžu spriegumu transformācijas koeficients

.5200

10002

1 f

ff U

Uk

3. Līnijas spriegumu transformācijas koeficients, ja slēgumu shēma zvaigzne-zvaigzne ar

neitrālo izvadu (Y/Ұ)

.52003

1000333

2

1

2

1

f

f

l

l

UU

UUk

Tātad .5Y/ fY kk

4. Līnijas spriegumu transformācijas koeficients, ja slēgumu shēma zvaigzne-trīsstūris

(Y/Δ)

.35200

100033

2

1

2

1

f

f

l

l

UU

UUk

Tātad .353/ fY kk

5. Līnijas spriegumu transformācijas koeficients, ja slēgumu shēma trīsstūris-zvaigzne ar

neitrālo izvadu (Δ /Ұ)

.3

52003

10003 2

1

2

1

f

f

l

l

UU

UUk

Tātad .3

53Y/ fk

k

2.9. piemērs. Trīsfāžu transformatora nominālie dati: SN = 100 kVA, U1N = 20 kV, U2N =

400 V, P0 = 900 W, PK = 6 kW. Primārais tinums savienots trīsstūrī, sekundārais - zvaigznē.

Aprēķināt tinumos inducētos fāžu EDS, tinumu nominālas strāvas un slodžu strāvas, trans-

formatoru lietderības koeficientu pie dažādām slodzēm, ja transformatoram pieslēgta slodze

P2 = 63 kW un cosφ2 = 0,9.

Atrisinājums.

1. Tinumos inducētie fāžu EDS, ja Δ/Y

Ef1 ≈ U1N = 20 kV.

30

V.23173,1

4003

22 N

fUE

2. Nominālās strāvas līnijā

A.89,2102073,1

101003 3

3

11

N

NNl U

SI

A.5,14440073,110100

3

3

22

N

NNl U

SI

3. Tinumu nominālās (fāzes) strāvas, ja Δ/Y

A.67,173,189,2

31

1 NlNf

II

I2Nf = I2Nl = 144,5 A.

4. Nominālais lietderības koeficients, ja kn = 1

%.9,92100106109,09,010100

9,010100100cos

cos333

3

202

2

KnNn

NnN PkPSk

Sk

5. Transformatora noslodzes koeficients

.7,0101009,0

1063cos 3

3

2

22

NNn S

PSSk

6. Līnijas strāvas pie kn = 0,7

A.2102073,1101007,0

3 3

3

11

N

Nnl U

SkI

A.10140073,1

101007,03

3

22

N

Nnl U

SkI

7. Strāvas tinumos, ja kn = 0,7 un Δ/Y

A.16,173,12

31

1 lf

II

I2f = I2l = 101 A.

8. Lietderības koeficients pie dotas slodzes (kn = 0,7)

%.3,94

1001067,0109,09,0101007,0

9,0101007,0100cos

cos3233

3

202

2

KnNn

Nn

PkPSkSk

9. Optimālais noslodzes koeficients

.39,060009000

Kopt P

Pk

10. Maksimālais lietderības koeficients

31

%.9510010639,0109,09,01010039,0

9,01010039,0

100cos

cos

3233

3

202

2max

KoptNopt

Nopt

PkPSkSk

2.10. piemērs. Trīsfāžu transformatoru TCM raksturo sekojošie dati: SN = 60 kVA, U1N =

35 kV, U2N = 400 V, I0% = 11,1 %, UK% = 4,55 %, P0 = 501 W, PK = 1208 W, tinuma slēguma

grupa Y/Δ – 11. Atrast nominālo strāvu, tukšgaitas strāvu, fāzes spriegumus un fāzes strāvas.

Atrisinājums.

1. Transformatora nominālās strāvas līnijā

A.99,0103573,1

10603 3

3

11

N

NNl U

SI

A.5,8740073,1

10603

3

22

N

NNl U

SI

2. Tukšgaitas strāva (primārajā pusē)

A.1,099,0100

1,11100 1

%010 NIII

3. Transformatora primārais tinums saslēgts zvaigznē, bet sekundārais - trīsstūrī, tāpēc fā-

zu spriegumi

kV.2,2073,1

353

11 Nl

NfUU

V.40022 NlNf UU

4. Transformatora fāzes strāvas

A.99,011 NlNf II

A.5,5073,1

5,873

22 Nl

NfII

2.11. piemērs. Atrast trīsfāzu transformatoram TCM-320/35 slodzes koeficientu kn, kurš

atbilst maksimālajam lietderības koeficientam un maksimālo lietderības koeficienta vērtību, ja

cosφsl = 0,7.

Transformatora tehniskie dati: SN = 320 kVA, U1N = 35 kV, U2N = 6,3 kV, UK% = 4,8 %,

P0 = 1,75 kW, PK = 4,793 kW.

Atrisinājums.

Lietderības koeficients

.100cos

cos2

02

2

KnNn

NnN PkPSk

Sk

32

sasniedz maksimālo vērtību, ja

.605,0793,475,10

Koptn P

Pkk

Tad

%.5,9710010793,4605,01075,17,010320605,0

7,010320605,0

100cos

cos

3233

3

202

2max

KoptNopt

Nopt

PkPSkSk

2.4. TRANSFOTMATORU PARALĒLĀ DARBĪBA

Divi vai vairāki transformatori darbojas paralēli, ja to primārie tinumi pieslēgti

kopējam primārajam tīklam, bet sekundārie tinumi — kopējam sekundārajam tīklam.

Trīsfāzu transformatorus var saslēgt paralēlai darbībai, ja ievēroti šādi noteiku-

mi:

a) līniju spriegumu transformācijas koeficienti tukšgaitas režīmā ir vienādi:

kI = kII = kIII = ∙∙∙ = kn;

b) transformatoru īsslēguma spriegumi ir vienādi:

UkI = UkII = UkIII = ∙∙∙ = Ukn;

c) transformatoru tinumu savienojumu grupas ir vienādas.

Vēlams, lai transformatoru nominālo jaudu attiecība nepārsniegtu 3:1.

Ja paralēli darbojas transformatori ar dažādiem īsslēguma spriegumiem, tad

transformators ar mazāko īsslēguma sprieguma vērtību tiek pārslogots.

Slodzes sadalījumu starp paralēli strādājošiem transformatoriem nosaka pēc

formulas

,KX

NX

K

NX U

S

US

SS

kur SX – dotā transformatora slodze, kVA;

S – visas paralēlās grupas kopēja slodze, kVA;

UKX – dotā transformatora īsslēguma spriegums, %;

SNX - dotā transformatora nominālā jauda, kVA.

Ja transformatoru transformācijas koeficienti ir dažādi, tad transformatoru tinu-

mos plūst izlīdzinošā strāva, kas pārslogo to transformatoru, kuram mazāks trans-

formācijas koeficients. Izlīdzinošo strāvu var aprēķināt, lietojot formulu

33

,2

1

1

K

K

Nizl UU

IaI

kur a – sekundāro spriegumu starpība, %;

2

1

N

N

II

- otrā transformatora (ar lielāko jaudu) nominālās strāvas IN2 attiecība

pret pirmā transformatora (ar mazāko jaudu) nominālo strāvu IN1;

UK1 un UK2 – transformatoru īsslēguma spriegumi.

Pirms transformatoru saslēgšanas paralēlai darbībai tie jāfāzē, t. i., jāpārbauda,

vai transformatoriem, kas primārajā pusē pieslēgti pie viena tīkla, sekundāro tinumu

spriegumi sakrīt fāzē. Fāzēšanu vienmēr izdara pie zema sprieguma, lietojot vol-

tmetru. Augsta sprieguma gadījumā voltmetru ieslēdz caur spriegummaini.

Ja fāzē transformatorus ar izolētu neitrāli, ar palīgvadu savieno divus vienāda

nosaukuma izvadus, piemēram, a1 un a2 (3.2. att. a). Pievienojot voltmetru jebku-

riem diviem abu transformatoru vienāda nosaukuma izvadiem, izveidojas noslēgta

elektriskā ķēde, kurā plūst voltmetra strāva. Transformatoriem ar sazemētu neitrāli

tādu savienojumu izdarīt nedrīkst, jo, savienojot divas dažāda nosaukuma fāzes, no-

tiks īssavienojums.

Fāzējot mēra spriegumu starp transformatora tinumu fāzēm. Ja spriegumi starp

vienāda nosaukuma fāzēm b1 un b2, c1 un c2 vienādi ar nulli, bet starp dažāda nosau-

kuma fāzēm vienādi ar līniju spriegumiem (Ub1c2 = Ul un UClb2 = Ul), tad transfor-

matoru var ieslēgt paralēlai darbībai.

a

b 3.2. att. 1. zīm. Transformatoru fāzēšana:

a — transformatoriem ar izolētu neitrāli; b — transformatoriem ar sazemētu neitrāli.

34

Ja fāzē transformatorus ar sazemētu neitrāli, spriegumiem starp fāzēm a1 un a2,

b1 un b2, c1 un c2 jābūt vienādiem ar nulli, bet starp dažāda nosaukuma fāzēm —

vienādiem ar līnijas spriegumu (3.2. att. b).

2.12. piemērs. Pārbaudīt, vai var saslēgt paralēlai darbībai divus transformato-

rus, kuriem ir šādi pases dati:

1. SN1 = 400 kVA, UN1 = 10,5/0,4 kV, UK1 = 4,5 %, Y/Ұ – 0;

2. SN2 = 630 kVA, UN1 = 10/0,38 kV, UK1 = 5,5 %, Y/Ұ – 0.

Kā kopēja slodze 1000 kVA sadalās starp transformatoriem ?

Atrisinājums.

1. Transformatoru transformācijas koeficienti

.32,26380

10000;25,26400

1050021 kk

Koeficientu vidējā ģeometriskā vērtība

.29,2632,2625,2621 kkk

Koeficientu starpība

%,27,010029,26

25,2632,2610021%

kkkk

t.i., %.5,0%27,0% k

Saskaņā ar pirmo noteikumu paralēlā darbība ir pieļaujama.

2. Īsslēguma spriegumu vidējā aritmētiskā vērtība

%.52

5,45,52

21.

KK

vidKUUU

Īsslēguma spriegumu starpība (novirze)

%.201005

5,45,5100.

21%

vidK

KKK U

UUU

Saskaņā ar otro noteikumu paralēlā darbība nav pieļaujama, jo sprieguma novirze ΔUK% >

10 %.

3. Saskaņā ar trešo noteikumu paralēlā darbība ir pieļaujama, jo tinumu savienojumu gru-

pas ir vienādas.

4. Aprēķināsim, kā sadalās kopēja slodze 1000 kVA starp abiem transformatoriem,

ja tos saslēdz paralēlai darbībai.

Pirmā transformatora slodze

35

.4365,4

400

5,5630

5,4400

10001

1

2

2

1

11 kVA

US

US

US

SSK

N

K

N

K

NX

Otrā transformatora slodze

.5655,5

6300

5,5630

5,4400

10002

2

2

2

1

11 kVA

US

US

US

SSK

N

K

N

K

NX

Kā redzams, pirmais transformators tiek pārslogots, bet otrais – nepietiekami noslogots.

2.13. piemērs. Aprēķināt izlīdzinošo strāvu nominālās strāvas daļās, ja paralēli saslēgti

divi vienādas jaudas transformatori (IN1 = IN2) – viens ar tinumu savienojumu grupu Y/Ұ – 0,

otrs – ar grupu Y/Δ – 11. UK1 = UK2 = 5,5 %. Līniju vektoru leņķiskā nobīde α = 300.

Atrisinājums.

Ja transformācijas koeficienti un īsslēguma spriegumi vienādi, izlīdzinošo strāvu var ap-

rēķināt pēc formulas

,2sin200

2

2

1

1.

N

K

N

Kizl

IU

IUI

kur α – leņķis starp transformatoru līniju spriegumu vektoriem;

UK1 un UK2 – transformatoru īsslēguma spriegumi, %;

IN1 un IN2 – transformatoru nominālās strāvas, A.

Izlīdzinoša strāva

.5,52259,0200

22

30sin2002

sin2000

2

2

1

1. N

N

K

N

K

N

Kizl I

IU

IU

IUI

Izlīdzinoša strāva ir 4,7 reizes lielāka par nominālo strāvu.

2.5. AUTOTRANSFORMATORS

Autotransformators atšķiras no parasta divtinumu transformatora ar to, ka tam ir tikai

viens tinums, t.i., primārais un sekundārais tinums veido vienu kopīgu elektrisko ķēdi, un

zemākā sprieguma tinums ir daļa no augstākā sprieguma tinuma (3.3. att.). Tādējādi auto-

transformatora primārā un sekundārā ķēde ir saistītas ne tikai magnētiski, bet arī elektriski.

36

3.3. att. Vienfāzes pazeminošā autotransformatora shēma.

Transformācijas koeficientu autotransformatoram nosaka, tāpat ka divtinumu transforma-

toram

,1

2

2

1

2

1

2

1

II

UU

EEka

Tinumu kopīgā daļā plūstošā strāva I12 pazeminoša autotransformatorā ir vienāda ar slo-

dzes strāvas I2 un primārās strāvas I1 starpību

I12 = I2 – I1.

Sekundārā tinuma jaudu aprēķina

,)( 121221122222 em SSIUIUIIUIUS

kur Sm – jauda, kuru sekundārajai ķēdei no primārās ķēdes nodod ar elektromagnētisko lauku

(elektromagnētiskā jauda);

Se – jauda, kuru sekundārais tinums saņem tieši no tīkla (bez magnētiskā lauka līdzdalī-

bas).

2.14. piemērs. Vienfāzes pazeminošā autotransformatora nomināla jauda SN = 1760 VA,

primārā strāva I1 = 8 A un sekundārais spriegums U2 = 100 V. Aprēķināt autotransformatora

primāro spriegumu, transformācijas koeficientu, slodzes strāvu, strāvu kopējā tinumu daļā un

sekundāro tinumu jaudu.

Atrisinājums.

1. Primārais spriegums

V.2208

17601

1 ISU N

2. Transformācijas koeficients

.2,2100220

2

1 UUka

3. Slodzes strāva

37

A.6,1782,212 IkI a

4. Strāva kopēja tinumu daļā

A.6,986,171212 III

5. Sekundāra tinuma jauda

VA.176081006,9100121222 IUIUSSS em

38

3. ASINHRONĀS MAŠĪNAS

Visu daudzfāžu mašīnu darbības pamatā ir rotējošs magnētiskais lauks, ko rada nekustī-

gos tinumos plūstoša vairākfāžu (trīsfāžu vai divfāžu) vai vienfāzes maiņstrāva.

3.1. ROTĒJOŠAIS MAGNĒTISKAIS LAUKS

Trīsfāzu strāvas visvērtīgākā īpašība izpaužas relatīvi vienkāršā iespējā radīt telpā rotējo-

šu magnētisko lauku. To izmanto maiņstrāvas mašīnās, mēraparātos u.c. aparātos. Priekšstatu

par šo īpatnējo fizikālo parādību – rotējošo (skrejošo) magnētisko lauku – var iegūt izmanto-

jot grafisko iztirzājumu.

Trīs vienādas taisnstūrveida spoles telpā novieto tā, ka to plaknes viena ar otru veido

1200. Spoļu beigas X, Y un Z savieno kopā, t.i., saslēdz zvaigznē. Spoļu sākumus A, B un C

pievienojot simetriskai trīsfāzu spriegumu sistēmai, spolēs plūdīs simetriskas sinusoidālas

strāvas iA, iB un iC un, kas katra rada pulsējošu magnētisko plūsmu ФA, ФB un ФC.

3.1. att.

Katras spoles magnētiskās plūsmas ass ir perpendikulāra attiecīgās spoles plaknei un sa-

krīt ar šīs spoles ģeometrisko asi.

Spoļu strāvu maksimālās vērtības ir vienādas, t.i., IAm=IBm=ICm=Im, tāpēc vienādas ir arī

spoļu plūsmu maksimālās vērtības: ФAm= ФBm= ФCm=Фm.

Spoļu ietvertajā telpā katrā mirklī pastāv noteikta virziena un lieluma rezultējošā magnē-

tiskā plūsma kā triju spoļu plūsmu momentāno vērtību ģeometriskā summa:

.CBA ΦΦΦΦ

39

Izrādās, ka jebkurā mirklī rezultējošās plūsmas skaitliskā vērtība ir viena un tā pati (Ф =

const), bet rezultējošās plūsmas virziens telpā nepārtraukti mainās.

Noteiksim grafiski rezultējošās magnētiskās plūsmas skaitlisko vērtību un virzienu patva-

ļīgi izvēlētos laika momentos t1, t2 un t3.

Laika momentā t1 strāva iA ir pozitīva iA=Im, tāpēc ФA= Фm, strāvas iB un iC ir negatīvas un

skaitliski vienādas iB=iC= - Im/2 un ФB= ФC= Фm/2.

Iezīmējot attēlā mērogā visu triju plūsmu vektorus un tos ģeometriski summējot, dabū re-

zultējošo plūsmas vektoru Ф laika momentam t1. Rezultējošā plūsma skaitliski vienāda ar 3/2

no vienas spoles plūsmas maksimālās vērtības Фm.

Ф = 3 Фm /2.

3.2. att.

Laika momentā t2 = t1+T/6 strāva iC ir negatīva iC= - Im un ФC = Фm, strāvas iA un iB ir

pozitīvas un skaitliski vienādas iA = iB = Im/2, tādēļ ФA = ФB = Фm/2. Rezultējošās magnētis-

kās plūsmas skaitliskā vērtība Ф = 3·Фm/2, bet šīs plūsmas vektors laika sprīdī t2-t1 = T/6 ir

pagriezies telpā par 600 fāzu secības virzienā.

Laika momentā t3 = t1 + T/3 strāva iB ir pozitīva iB = Im un ФB = Фm, strāvas iA un iC ir

negatīvas un skaitliski vienādas:

iA = iC = - Im/2 un ФA= ФBc= Фm/2.

Rezultējošās magnētiskās plūsmas skaitliskā vērtība ir 3·Фm/2, bet plūsmas vektors Ф lai-

ka sprīdī t3 - t1 = T/3 pagriezies par 1200.

No iztirzātā secinām, ka rezultējošās magnētiskās plūsmas Ф skaitliskā vērtība nemainās:

Ф = 3·Фm/2 = const, bet nepārtraukti mainās tās stāvoklis telpā, t.i., rezultējošās plūsmas vek-

tors Ф telpā rotē ar nemainīgu rotācijas frekvenci fāzu secības virzienā: A-B-C-A....

Tā kā laika sprīdī T/3 plūsmas vektors Ф pagriežas par 1200, tad viena perioda laikā re-

zultējošā plūsma Ф izdara vienu pilnu apgriezienu.

Tātad ar trīsfāzu strāvu barotu triju spoļu ietvertajā telpā iegūstam rotējošu magnētisko

lauku, kas šajā gadījumā ir divpolīgs.

40

Plūsmas Ф griešanās virzienu var mainīt, izmainot strāvu pozitīvo maksimumu Im secību

spolēs. To realizē, apmainot vietām divus spoļu sākumiem pievienotos tīkla vadus.

Maiņstrāvas ar frekvenci f1=50 Hz radītā rotējošā magnētiskā plūsma Ф izdara 50 apgrie-

zienus sekundē, bet vienā minūtē n1 = 60·f1 = 60·50 = 3000 apgr./min.

Rotējošā magnētiskā lauka rotācijas frekvenci, kas ar doto maiņstrāvas frekvenci f1 ir ne-

mainīga, sauc par sinhrono rotācijas frekvenci un apzīmē ar n1.

Triju spoļu trīsfāzu strāvu radītajam rotējošam magnētiskajam laukam ir divi poli (2p = 2)

jeb viens polu pāris (p = 1), un lauka sinhronā rotācijas frekvence n1 = 3000 apgr./min, ja

maiņstrāvas frekvence f1 = 50 Hz. Lai ar to pašu maiņstrāvas frekvenci iegūtu rotējošo magnē-

tisko lauku ar mazāku rotācijas frekvenci n1, tad 3 spoļu vietā jāizmanto 6 vai 9, vai 12 utt.

spoles; tas nozīmē, ka katrā fāzē jāieslēdz 2, 3 vai vairākas virknē savienotas spoles. Četrpolu

(2p = 4) rotējošo magnētisko lauku iegūst ar 6 spolēm, katrā fāzē ieslēdzot 2 virknē savieno-

tas spoles. Veidojas divas spoļu grupas pa trīs spolēm katrā. Katra grupa aizņem sektoru, at-

bilstošu 1800 leņķim

Tas nozīmē, ka viena maiņstrāvas perioda T laikā magnētiskās plūsmas Ф vektors izdarīs

pusapgriezienu, t.i., divas reizes mazāk nekā 3 spoļu gadījumā (2p = 2).

Vispārīgā gadījumā rotējošā magnētiskā lauka ar p polu pāriem rotācijas frekvence

n1=60·f1/p.

Rotējošā magnētiskā lauka sinhronās rotācijas frekvences n1 dažiem polu pāru skaitiem p,

ja f1=50 Hz, ir šādi:

3.2. ASINHRONĀ DZINĒJA UZBŪVE UN DARBĪBAS PRINCIPS

Asinhronā dzinēja galvenās sastāvdaļas ir stators un rotors. Stators – dzinēja nekustīgā da-

ļa – ir no 0,5 mm bieziem elektrotehniskā tērauda skārdiem salikts dobs cilindrisks ķermenis

1. Gar cilindra iekšējo aploci izštancētas rievas 2, kurās ievietots statora trīsfāzu tinums 3. To

pieslēdzot trīsfāzu strāvai, iegūst rotējošo magnētisko lauku. Stators nekustīgi nostiprināts ķe-

ta , tērauda vai alumīnija apvalkā. Rotors 4 – dzinēja rotējošā daļa – ir no 0,5 mm bieza elek-

trotehniskā tērauda skārda salikts cilindrisks ķermenis, kas nekustīgi nostiprināts uz dzinēja

vārpstas 6 un centriski ievietots statora cilindriskajā dobumā.

41

Mašīnas vārpsta balstās divos gultņu vairogos iestiprinātos gultņos. Rotora rievās ievie-

toti vara vai alumīnija stieņi 7, kuri abos galos savienoti ar gredzeniem 6. Stieņi un gredzeni

veido īsi slēgtu rotora tinumu. Rotora tinumam nav nekādas saites ar ārējo elektrisko tīklu.

Statora tinumu pieslēdzot trīsfāzu strāvas tīklam (rotors nekustīgs), rotējošās magnētiskās

plūsmas līnijas šķeļ rotora īsi slēgtā kontūra stieņus un inducē tajos elektrodzinējspēku E2, kas

uztur indukcijas strāvu I2. Inducētā E2 resp. I2 virzienu rotora kontūrā nosaka pēc labās rokas

likuma, pieņemot, ka plūsma ir nekustīga, bet rotors rotē pretī plūsmas griešanās virzienam ar

kādu relatīvo ātrumu, jo EDS indukciju izraisa magnētiskās plūsmas un vadītāja relatīvā kus-

tība. Starp magnētisko lauku un rotora strāvu pastāv savstarpēja mijiedarbība: magnētiskais

lauks darbojas ar elektromagnētisku spēku uz katru rotora stieni ar strāvu, radot elektromag-

nētisko griezes momentu. Rotors sāk paātrināti griezties rotējošā magnētiskā lauka griešanās

virzienā.

3.3. att.

Kad iestājas līdzsvars starp dzinēja elektromagnētisko spēku radīto griezes momentu un

bremzējošo momentu, ko rada piedzenamā darba mašīna un berzes spēki dzinējā, rotora āt-

rums vairs nemainās.

Tātad, asinhronā dzinēja rotējošais magnētiskais lauks un rotors rotē vienā virzienā ar da-

žādiem ātrumiem, turklāt rotora ātrums vienmēr mazāks par magnētiskā lauka sinhrono grie-

šanās ātrumu, jo EDS rotora kontūrā inducējas tikai tad, kad ir relatīva kustība starp rotējošo

magnētisko plūsmu un rotoru.

3.3. ROTORA SLĪDE

Asinhronās mašīnas rotējošā magnētiskā lauka relatīvās rotācijas frekvences pret rotoru ns

= n1 - n2 attiecību pret rotējošā lauka sinhrono frekvenci n1 sauc par rotora slīdi

42

.1

21

1 nnn

nns s

Dzinēja režīmā slīde vienmēr ir pozitīva (s > 0), jo n2 < n1. Ģeneratora režīmā rotors, ko

griež kāds primārs dzinējs, griežas ātrāk nekā rotējošais magnētiskais lauks, t.i., n2 > n1, un

tādēļ slīde negatīva (s < 0). Asinhronā dzinēja palaišanas momentā n2 = 0 un slīde s = 1. Ro-

toram iegriežoties, slīde samazinās. Slīde s = 0 tad, kad n2 = n1, ko asinhronā mašīna dzinēja

režīmā nevar sasniegt.

Rotora rotācijas frekvence

).1(601 112 s

pfsnn

Normāli slogotu asinhrono dzinēju nominālā slīde s = 2…6 %.

Rotora inducēta EDS un strāvas frekvence

.12 sff

3.4. ASINHRONĀ DZINĒJA ENERĢĒTISKĀ BILANCE UN

LIETDERĪBAS KOEFICIENTS

Asinhronajā dzinējā elektriskā enerģija pārveidojas mehāniskajā enerģijā. Šis process dzi-

nējā saistīts ar enerģijas zudumiem, kuri sastāv no elektriskajiem, magnētiskajiem un mehā-

niskajiem zudumiem. Elektriskie zudumi ir atkarīgi no statora un rotora aktīvajām pretestībām

r1 un r2 un no strāvām I1 un I2. Trīs fāžu asinhronajā dzinējā elektriskie jaudas zudumi statora

un rotora tinumos

ir atkarīgi no dzinēja slodzes.

Magnētiskie zudumi ΔPm saistīti ar nepārtrauktu statora un rotora tēraudu pārmagnetizē-

šanu un sastāv no histerēzes un virpuļstrāvu zudumiem. Ja U1= const un f1 = const, tad mag-

nētiskie zudumi praktiski ir nemainīgi. Tā kā rotora frekvence f2 ir niecīga (1-3 Hz), tad mag-

nētiskie zudumi rotorā ir neievērojami mazi.

Mehāniskos zudumus ΔPmeh mašīnā rada berze gultņos, berze starp sukām un kontaktgre-

dzeniem, rotora berze pret gaisu un ventilācija.

Saskaņā ar enerģijas nezūdamības likumu dzinēja aktīvo jaudu bilances vienādojums ir

P1=P2+ΔPe1+Δ Pm1+Δ Pe2+Δ Pmeh,

kur P1 - dzinēja statora no tīkla uzņemtā jauda,

P2 - ar dzinēja vārpstu nodotā lietderīgā mehāniskā jauda.

Dzinēja lietderības koeficients

43

%,,1001001

1

1

2

P

PPPP

kur ΔP – dzinēja summārie jaudas zudumi.

3.5. ASINHRONO DZINĒJU EDS

Elektromagnētiskie procesi asinhronā dzinēja ir līdzīgi procesiem transformatorā: statora

(primārais) tinums rada magnētisko lauku, kas pārvada enerģiju rotora (sekundārajā) tinumā.

Atšķirības ir saistītas ar magnētiska lauka, rotora griešanas un elektroenerģijas pārvērša-

nas mehāniskajā darbība.

Ja dzinēja rotora tinums ir nesaslēgts (I2 = 0) un nekustīgs (n2 = 0), bet statora tinums pie-

slēgts pie trīsfāžu maiņstrāvas tīkla ar frekvenci f1, tad statora rotējošais magnētiskais lauks

šķeļ nekustīgos statora un rotora tinumos un inducē to fāzes EDS, kuru efektīvās vērtības ir

;44,4 1111 kfE m

,44,4 2212 kfE m

kur E1 – statora tinuma vienā fāzē inducētā EDS (pret-elektrodzinējspēks), V;

E2 – rotora tinuma viena fāzē inducētā EDS efektīvā vērtība pie nekustīga rotora, V;

ω1 un ω2 – statora un rotora tinuma vienas fāzes vijumu skaits;

k1 un k2 - statora un rotora tinuma vienas fāzes koeficients (k = 0,92…0,96);

Фm – dzinēja galvenās magnētiskās plūsmas amplitūdas vērtība, Wb;

f1 – tīkla strāvas frekvence, Hz.

Par asinhronā dzinēja EDS transformācijas koeficientu (vienai fāzei) ar nesaslēgtu fāžu

rotoru, sauc statora un rotora EDS attiecību

.22

11

2

1

kk

EEne

Tādējādi asinhronais dzinējs ar nesaslēgtu fāžu rotoru darbojas kā transformators tukšgai-

tā.

Asinhronā dzinēja fāžu rotora tinumus saslēdz īsi vai īsi slēgta rotorā inducētais EDS E2

rotora fāzēs uztur strāvu I2 un tādēļ rotors sāk griezties.

Rotējoša rotora vienā fāzē inducētais EDS

,)(44,444,4 22212222 EskfskfE mms

t.i., rotoram griežoties, tā EDS E2s ir vienāds ar nekustīga rotora EDS E2 u slīdes s reizināju-

mu.

44

Tādējādi asinhronā dzinēja rotora EDS ir proporcionāls slīdei un palaišanas momentā (s =

1) tam ir maksimālā vērtība (E2).

Normāli slogotam dzinējam E2s = (2-6)% no E2.

Rotējoša īsi saslēgta fāžu rotora fāzes strāva

,)(

2

22

22

222

222

22

22

Xs

R

EXsR

EsXR

EIs

s

kur R2 – rotora tinuma aktīvā pretestība, Ω;

X2 – nekustīga rotora tinuma induktīvā pretestība, Ω;

X2s – rotējoša rotora tinuma induktīvā pretestība, Ω.

Tādējādi, jo lielāka slīde s (lielāka dzinēja slodze), jo lielākā ir rotora strāva I2.

3.1. piemērs. Aprēķināt slīdi sešpolu 2p = 6 trīsfāžu asinhronajam dzinējam, ja tā rotācijas

frekvence n2 = 960 min-1 un maiņstrāvas tīkla frekvence f1 = 50 Hz.

Atrisinājums.

1. Sinhronā rotācijas frekvence

.min10003506060 11

1

pfn

2. Slīde

%.41001000

96010001002

21

n

nns

3.2. piemērs. Trīsfāžu asinhronā dzinēja ar fāžu rotoru, rotora fāzes tinuma aktīvā pretes-

tība R2 = 0,2 Ω, bet nekustīga rotora indukltīvā pretestība X2 = 1 Ω. Aprēķināt rotora fāzes

strāvu un inducēto EDS, un strāvas frekvenci dzinēja palaišanas un darba laikā, ja pie slīdes s

= 0,03 rotora tinumā inducējas E2s = 4,5 V.

Atrisinājums.

1. Rotējoša rotora induktīvā pretestība

.03,0103,022 XsX s

2. Rotējoša fāžu rotora fāzes strāvas

A.3,2203,02,0

5,4222

222

22

s

s

XREI

3. Nekustīga rotora fāzē inducētais EDS ( palaišanas laikā)

V.15003,05,42

sEE s

45

4. Rotora fāzes strāva palaišanas laikā

A.147

112,0

150

22

22

22

22

Xs

R

EI

5. Rotora tinuma inducētā EDS un strāvas frekvence darba laikā

Hz.5,103,05012 fsf

3.6. ASINHRONĀ DZINĒJA GRIEZES MOMENTS

Elektromagnētiskais griezes moments, kas rodas rotējošā magnētiskā lauka mijiedarbībā

ar rotora strāvu I2 un kas ar rotācijas frekvenci n2 griež rotoru magnētiskā lauka rotācijas vir-

zienā, nosaka dzinēja spēju pārvarēt pretestības momentu uz tā vārpstas, kas rodas, veicot

mehānisku darbu (piemēram, paceļot krāvu), un, sekojoši, dzinēja spēju strādāt ar slodzi.

Vispārīgā gadījumā, ievērojot elektromagnētiskā spēka sakarību F = B·i·l, griezes mo-

mentu aprēķina pēc formulas

,cos 22 IcM m

kur cm – dzinēja konstruktīvais koeficients;

φ2 – fāžu nobīdes leņķis starp rotora strāvu un EDS.

Tā kā magnētiskā plūsma Ф proporcionāla spriegumam uz statora spailēm, bet strāva I2 –

rotora EDS, tad var uzskatīt, ka griezes moments ir proporcionāls statora fāzei pievadītā

sprieguma kvadrātam

.21UM

Asinhronā dzinēja nominālais griezes moments

m,N,95502

60103

N

N

N

N

N

NN n

Pn

PPM

kur PN – dzinēja nominālā jauda uz vārpstas, kW;

602 N

Nn

- rotora nominālais leņķiskais ātrums, rad/s;

nN – rotora (vārpstas) nominālā rotācijas frekvence, min-1.

Asinhronā dzinēja maksimālais griezes moments

Mmax = km·MN,

kur km – koeficients, kas raksturo dzinēja pārslodzes spēju.

Asinhronā dzinēja palaišanas moments

Mp = kp·MN,

kur kp – koeficients, kas raksturo dzinēja palaišanas spēju.

46

Asinhronā dzinēja nominālā strāva

,cos3103

NNN

NN U

PI

kur UN – nominālais līnijas spriegums, V;

cosφN – nominālais jaudas koeficients;

ηN – nominālais lietderības koeficients.

Asinhronā dzinēja palaišanas strāva

Ip = kI·IN,

kur kI – koeficients, kas raksturo dzinēja palaišanas apstākļus.

Asinhrono dzinēju raksturo mehāniskā raksturlīkne (3.4. att.), kas attēlo rotora rotācijas

frekvences n2 atkarību no griezes momenta M

n2 = f(M), ja U1 = U1N = const un f1 = const.

3.4. att. Asinhronā dzinēja mehāniska raksturlīkne: 1 – tukšgaitas režīms; 2 – nominālais

režīms; 3 – kritiskais režīms; 4 – palaišanas režīms

Momenta atkarību no slīdes jebkura mehāniskas raksturlīknes punktā izsaka vienkāršota

Klosa formula

,2 max

ss

ss

MMkr

kr

kur 12 mmNkr kkss - kritiskā slīde.

Magnētiskā lauka rotācijas ātrumu n1 var atrast, zinot dzinēja polu pāru skaitu p un maiņ-

strāvas tīkla frekvenci f1 (parasti f1 = 50 Hz)

.60 11 p

fn

47

Ja polu pāru skaits nebūtu zināms, n1 varētu ņemt no sinhrono ātrumu rindas: 3000, 1500,

1000, 750, 600, 500 utt. Izvēlēties to ātrumu, kas ir vistuvāk nominālā ātruma nN vērtībai un

nedaudz lielāks par to. Piemēram, ja nN = 1425 apgr./min, tad n1 = 1500 apgr./min.

Zinot n1 un nN var atrast nominālo slīdi

.1

1

nnns N

N

3.3. piemērs. Trīsfāžu asinhronā dzinēja rotora rotācijas frekvence n2 = 2940 min-1, dzinē-

jam pievadīta jauda P1 = 20 kW, bet summārie jaudas zudumi dzinējā ΔP = 3 kW. Aprēķināt

dzinēja slīdi un lietderības koeficientu, ja tas ir divpolu dzinējs.

Atrisinājums.

1. Magnētiska lauka sinhrona rotācijas frekvence

.min30001

506060 111

p

fn

2. Asinhronā dzinēja slīde

.02,03000

294030001

21

n

nns

3. Dzinēja lietderības koeficients

%.8510020

3201001

1

P

PP

3.4. piemērs. Trīsfāžu īsslēgtā asinhronā dzinēja tehniskie dati: PN = 16 kW, UN = 380

V, nN = 1440 min-1, ηN = 86 %, cosφN = 0,85, polu pāru skaits 2p = 4, km = 2, kp = 1,4, kI

= 7. Aprēķināt summāros jaudas zudumos dzinējā, maksimālo un palaišanas momentu, slīdi,

inducētā EDS un strāvas frekvenci, palaišanas strāvu un spēku, ar kādu dzinējs notur uz tā

vārpstas nostiprinātu skriemeli ar diametru d = 0,4 m.

Atrisinājums.

1. Dzinējam pievadītā jauda

kW.6,1886,0

161

N

NPP

2. Summārie jaudas zudumi dzinējā

kW.6,2166,181 NPPP

3. Dzinēja nominālais griezes moments

m.N10614401695509550

N

Nn n

PM

48

4. Dzinēja maksimālais (kritiskais) griezes moments

Mmax = km·MN = 2·106 = 212 Nm.

5. Dzinēja palaišanas moments

Mp = kp·MN = 1,4·106 = 148,4 Nm.

6. Spēks uz skriemeli

N.530

24,0

106

2

dMF N

7. Dzinēja nominālā strāva

A.2,3386,085,038073,1

1016cos310 33

NNN

NN U

PI

8. Palaišanas strāva

Ip = kI·IN = 7·33,2 = 232,4 A.

9. Sinhronā rotācijas frekvence

.min15002506060 11

1

pfn

10. Nominālā slīde

.04,01500

144015001

1

n

nns NN

11. Indicētā EDS un strāvas frekvence

f2 = s·f1 = 0,04·50 = 2 Hz.

3.7. ĪSSLĒGTO ASINHRONO DZINĒJU PALAIŠANA, REVERSĒŠANA UN

REGULĒŠANA

Palaišanas procesam asinhrono dzinēju ekspluatācijā ir liela nozīme, jo no šī procesa nori-

ses atkarīga ne tikai paša dzinēja, bet arī darbināmā mehānisma un barošanas tīkla darbības

apstākļi.

Par asinhronā dzinēja palaišanu sauc statora tinuma pieslēgšanu barošanas tīklam ar no-

minālo spriegumu UN un rotora iegriešanos no n2 = 0 līdz rotācijas frekvencei, kas atbilst dzi-

nēja slodzei.

Statora strāvu Ip un dzinēja griezes momentu Mp palaišanas sākuma momentā (n2 = 0),

sauc par palaišanas strāvu un palaišanas momentu.

Asinhronā dzinēja palaišanas procesa novērtēšanai svarīgi ir šādi rādītāji:

49

1. palaišanas momenta attiecība pret nominālo momentu

;N

pp M

Mk

2. palaišanas strāvas attiecība pret nominālo strāvu

;N

pI I

Ik

3. palaišanas ilgums;

4. enerģijas zudumi palaišanas laikā;

5. palaišanas vienkāršība;

6. palaišanas iekārtas izmaksas.

Īsslēgtos asinhronos dzinējus palaiž galvenokārt tieši, retāk – ar pazeminātu spriegumu.

Tiešā palaišana. Īsslēgtos asinhronos dzinējus parasti palaiž, statora tinumu ar slēdzi S

(paketslēdzi, svirslēdzi, kontaktoru u.c.) tieši pieslēdzot pilnam tīkla spriegumam.

3.5. Īsslēgtā asinhronā dzinēja tiešās palaišanas shēma

Asinhronā dzinēja tiešā palaišana ir visvienkāršākais, ekonomiskākais un tādēļ izplatītākais

šo dzinēju palaišanas paņēmiens, pie tam šādu palaišanu var viegli automatizēt.

Tiešās palaišanas trūkums ir dzinēja liela palaišanas strāva. Palaišanas strāva nav bīstama

pašam dzinējam, jo palaišana noris ļoti ātri, tā tikai ierobežo dzinēja palaišanas biežumu un tā

tīklā rada sprieguma kritumu, un tāpēc visi tīklam pievienotie patērētāji īslaicīgi saņem paze-

minātu spriegumu.

Tādējādi nominālā jauda īsslēgtam asinhronam dzinējam, kuru var pieslēgt tīklam, ir atka-

rīga no tīkla, proti, transformatoru apakšstacijas jaudas: jo tā ir lielāka, jo lielākas jaudas

drīkst pieslēgt tīklam tieši, neizraisot tajā lielu sprieguma pazemināšanas.

Tiešo palaišanas paņēmienu izmanto mazas jaudas dzinējiem (līdz 20…30 kW).

Palaišana ar pazeminātu spriegumu. Vidējas un lielas jaudas dzinējiem, kurus nevar pie-

slēgt tieši tīklam, ir jāsamazina palaišanas strāvas, ko panāk ar dažādām statora tinuma ķēdē

ieslēgtām strāvu ierobežojošām ierīcēm: reaktoru (spoli ar tērauda serdi), autotransformatoru,

kā arī ar zvaigznes trīsstūra pārslēgu.

50

Reaktora induktīvo pretestību, asinhronā motora palaišanai, aprēķina

,

1

pr

rfr Ik

kUX

kur Uf – statora tinuma fāzes spriegums, V;

kr – koeficients, kas raksturo palaišanas strāvu attiecību ar un bez reaktora (parasti pieņem

kr = 0,65).

Autotransformatora jaudu, palaižot trīsfāžu asinhrono dzinēju, aprēķina

,3

2a

pfa n

IUS

kur na – autotransformatora transformācijas koeficients.

3.5. piemērs. Aprēķināt reaktora induktīvo pretestību asinhronā dzinēja palaišanai, ja tā

dati ir: PN = 60 kW, kI = 6, cosφN = 0,85, ηN = 0,86. Dzinējam ir īsslēgts rotors, tā statora ti-

nums saslēgts zvaigznē un tīkla nominālais līnijas spriegums UN = 380 V.

Atrisinājums.

1. Dzinēja nominālā strāva

A.4,12486,085,038073,1

1060cos310 33

NNN

NN U

PI

2. Palaišanas strāva

Ip = kI·IN = 6·124,4 = 764,4 A.

3. Fāžu spriegums

V.22073,1

3803

Nf

UU

4. Reaktora induktīvā pretestība

.16,04,74665,0

)65,01(220)1(

pr

rfr Ik

kUX

3.6. piemērs. Aprēķināt autotransformatora jaudu trīsfāžu īsslēgtā asinhronā dzinēja pa-

laišanai, ja tā dati: PN = 40 kW, IN = 75 A, nN = 2940 min-1, kI = 7, cosφN = 0,91, ηN = 0,89,

samazinot tīkla spriegumu no 380 V līdz 220 V.

Atrisinājums.

1. Dzinēja palaišanas strāva

Ip = kI·IN = 7·75 = 525 A.

2. Nominālais griezes moments

m.N13029404095509550

N

Nn n

PM

51

3. Dzinēja palaišanas moments

Mp = kp·MN = 1·130 = 130 Nm.

4. Autotransformatora transformācijas koeficients

.73,1220380

2

1 N

Na U

Un

5. Palaišanas strāva, palaižot dzinēju ar autotransformatoru

A.17573,1

52522

' a

pp n

II

6. Palaišanas moments, palaižot dzinēju ar autotransformatoru

m.N3,4373,1

13022

' a

pp n

MM

7. Autotransformatora nepieciešamā jauda

kVA.116VA11600073,1

5252203322

a

pfa n

IUS

3.7. piemērs. Aprēķināt, kā izmainās asinhronā dzinēja maksimālais griezes moments un

pārslodzes spēja, tīkla spriegumam U1 samazinoties par 30% salīdzinājumā ar tā nominālo

spriegumu U1N, ja dzinēja pārslodzes spēja kp = 2.

Atrisinājums.

1. Dzinējam pievadītais tīkla spriegums

.7,03,01 111 NN UUU

2. Maksimālais moments sprieguma samazināšanās gadījumā

.49,07,0maxmax

2

1

1'max MM

UUMN

N

3. Pārslodzes spēja sprieguma samazināšanās gadījumā

,98,0249,049,049,0 max'max' p

NNp k

MM

MMk

t.i., šajā gadījumā dzinējs pat nespēs darboties ar nominālo slodzi.

Kontroles jautājumi

1. Par cik procentiem samazinās maksimālais moments, ja dzinējam pievadītais sprie-

gums samazinās par 30 %?

52

2. Kādus asinhronos dzinējus lieto tādu mehānismu piedziņai, kurus var palaist mazslo-

gotus vai pat tukšgaitā?

3. Kā izmainās rotora griešanās virziens, apmainot vietām jebkurus trīs vadus, kas savie-

no asinhronā dzinēja statora tinumu ar barošanas tīklu (piemēram, fāžu secību ABC

mainot uz CAB)?

4. Ko nosaka barošanas trīsfāžu maiņstrāvas tīkla fāžu secība asinhronajam dzinējam?

5. Kuri asinhronie dzinēji praktiski nodrošina vienu pastāvīgu rotācijas frekvenci, t.i.,

izmainoties to slodzei no nulles līdz nominālai, rotora rotācijas frekvence samazinās

tikai par 1 līdz 6 %?

6. Ar kādu rotoru izgatavo daudzātrumu dzinējus?

7. Kādi asinhronie dzinēji ir dārgāki, tiem ir komplicētāka vadības aparatūra un lielāki

izmēri nekā parastajiem īsslēgtajiem asinhroniem dzinējiem, pie tam rotācijas frek-

venci var regulēt tikai lēcienveidā?

3.8. Asinhrono dzinēju darbība no vienfāzes tīkla

Vienfāzes asinhrono dzinēju galvenā priekšrocība ir iespēja tos darbināt (barot) no vien-

fāzes maiņstrāvas tīkla un tāpēc tos plaši izmanto mazjaudas mehānismu elektropiedziņai sa-

dzīvē, medicīnā, automātikā (piem., ventilatoros, ūdens sūkņos, urbjmašīnās u.c.) u.tml.

Vienfāzes asinhronā dzinēja statorā ir ievietots vienfāzes tinums (C1-C2), bet rotorā - īs-

slēgts tinums (tāds pats kā trīsfāžu dzinējiem) (3.6. att.).

3.6. att. Vienkārša vienfāzes asinhronā dzinēja slēguma shēma bez palaišanas momenta.

Tā kā vienfāzes maiņstrāva nerada rotējošu magnētisko lauku, tad šāds dzinējs neattīsta

palaišanas momentu. Tomēr pēc ārējās mehāniskas iegriešanas vienā vai otrā virziena, rotors

turpina griezties pastāvīgi un dzinēju var slogot.

Lai šāds dzinējs bez ārējās mehāniskās iegriešanas pats varētu griezties, tad palaišanas

laika dzinēja statora pulsējoša magnētiska lauka vietā jārada rotējošs lauks (tāpat kā trīsfāžu

dzinējiem), t.i., jāattīsta palaišanas moments.

53

Atkarība no tā, kāda veida iegūst palaišanas momentu, izšķir divus vienfāzes asinhrono

dzinēju pamattipus, t.i., vienfāzes asinhronie dzinēji ar palaišanas tinumu un asinhronie kon-

densatoru dzinēji.

Vienfāzes asinhronais dzinējs ar palaišanas tinumu.

Lai iegūtu palaišanas momentu, statorā bez darba tinuma (C1-C2) novieto palaišanas (pa-

līgtinumu) tinumu (Π1- Π2), kura ass no darba tinuma ass telpā nobīdīta par 90 elektriskajiem

grādiem (3.7. att.). Lai izmainītu rotora griešanās virzienu, ir jāsamaina vietām palaišanas vai

darba tinuma izvadi.

3.7. att. Vienfāzes asinhronā dzinēja ar palaišanas tinumu slēguma shēma.

Palaišanas laikā dzinēja abus tinumus pieslēdz pilnam tikla spriegumam. Pēc tam, kad ro-

tora rotācijas frekvence ir tuvu nominālajai (apmēram pēc 3 sekundēm), palaišanas tinumu ar

slēdzi Sl atslēdz (parasti automātiski) no tikla, jo šis tinums paredzēts tikai īslaicīgam darba

režīmam: tas izgatavots no tieva vada ar daudziem vijumiem.

Dzinējiem ar palaišanas tinumu ir samērs neliels palaišanas moments, maza pārslodzes

spēja, zems lietderības koeficients un mazs jaudas koeficients.

Asinhronais kondensatoru dzinējs.

Šajā dzinējā statora rievās ievietoti divi darba tinumi, kuru asis telpā nobīdītas par 90

elektriskajiem grādiem, turklāt katrs tinums aizņem pusi no statora rievām un viena tinuma

ķēdē ir ieslēgts kondensators C (3.8. att.).

Atšķirībā no vienfāzes asinhronā dzinēja ar palaišanas tinumu kondensatoru dzinējā pēc

palaišanas un darba laikā abi statora tinumi ir pieslēgti vienfāzes maiņstrāvas tiklam.

Kondensatoru dzinējiem ir augstāks lietderības koeficients un cosφ nekā vienfāzes dzinē-

jiem, turpretī tiem ir maza palaišanas moments: MP = (0,4…0,5)·MN.

lai palielinātu palaišanas momentu, paralēli darba kondensatoram uz palaišanas laiku pie-

slēdz palaišanas kondensatora CP. Šādu elektrodzinēju sauc par kondensatoru dzinēju ar palai-

šanas kondensatoru.

54

3.8. att. Kondensatoru dzinēja slēguma shēma.

Ja nav pieejams trīsfāžu tīkls, tad trīsfāžu asinhrono dzinēju var pieslēgt arī vienfāzes

maiņstrāvas tīklam un darbināt kā kondensatoru, dzinēju ar palaišanas kondensatoru, pie tam,

darba kondensators ir ieslēgts pastāvīgi visu dzinēja darbības laiku, bet palaišanas kondensa-

tora - tikai dzinēja palaišanas laikā.

Ja vienfāzes maiņstrāvas tīkla spriegums ir 220 V un izmanto trīsfāžu īsslēgto asinhrono

dzinēju (220/380 V un Δ/Y), tad tā statora tinums jāsaslēdz tā, ka paradīts 3.9. attēlā.

3.9. att. Trīsfāzu asinhrona dzinēja pieslēgšana vienfāzes tiklam, ja statora tinumi savienoti trīsstūri.

Darba kondensatora kapacitāti aprēķina pēc formulas

μF,4800

1UIC N

kur IN - dzinēja nominālā fāzes strāva, A;

U1 — tikla spriegums, V.

Palaišanas kondensatora kapacitāte: CP = (2 ... 3)·C.

Darba un palaišanas kondensatora darba spriegums: UC = 1,5·U1.

55

Ja dzinēju iespējams palaist tukšgaitā vai nedaudz slogotu, tad palaišanas kondensators

nav vajadzīgs.

Jāatceras, ka, trīsfāžu dzinējam darbojoties vienfāzes režīmā ar atvienotu vienas fāzes ti-

numu, tas var attīstīt tikai 40...60 % no tā nominālās jaudas, bet vienfāzes kondensatoru režī-

mā (3.9. att.) līdz 70...80 %.

Piemēri

3.8. piemērs. Aprēķināt darba kondensatora un palaišanas kondensatora kapacitāti un dzi-

nēja attīstīto jaudu vienfāzes kondensatora režīmā, ja tiek izmantots trīsfāžu īsslēgtais asin-

hronais dzinējs, kura dati: PN = 3,0 kW; ηN = 0,82; cosφN = 0,85; 220/380 V; Δ/Y. Vienfāzes

maiņstrāvas tīkla sprieguma U1 = 220 V.

1. Dzinēja nominālā strāva trīsstūra slēgumā

A.3,1185,082,022073,1

103cos3

10 33

NNN

NN U

PI

2. Darba kondensatora kapacitāte

μF.247220

3,1148004800

1

U

IC N

3. Palaišanas kondensatora kapacitāte (palaižot ar slodzi)

CP = 3·C = 3·247 = 741 μF.

4. Jauda, ko attīsta trīsfāžu dzinējs kondensatoru režīmā

P2 = 0,75·PN = 0,75·3,0 = 2,25 kW.


1. Kāda asinhronā dzinēja darbības īpatnība ir tā, ka, pieslēdzot statora tinumu vienfāzes

barošanas tīklam, rodas nevis rotējošs, bet gan pulsējošs magnētiskais lauks?

2. Kāda ir palaišanas momenta vērtība vienfāzes asinhronajam dzinējam, kuru var iedo-

māties kā trīsfāžu dzinēju ar vienu pārtrauktu fāzi?

3. Kāds magnētiskais lauks ir jārada, lai vienfāzes asinhronā dzinēja rotors varētu pats

sākt griezties?

4. Kā sauc vienfāzes asinhrono dzinēju, kura statorā bez darba (galvenā) tinuma ievietots

vēl palaišanas tinums (palīgtinums), kas parasti aizņem 1/3 no statora rievām?

5. Pēc kāda tipa dzinēja shēmas darbojas vienfāzes asinhronais dzinējs ar palaišanas ti-

numu palaišanas brīdī?

56

6. Kā rīkojas ar palaišanas tinumu, ja vienfāzes asinhronā dzinēja ar palaišanas tinumu ro-

tora rotācijas frekvence ir sasniegusi 70...80 % no nominālās?

7. Kurš no vienfāzes asinhronajiem dzinējiem gan palaišanas bridi, gan normālā darba re-

žīmā darbojas ar rotējošu magnētisko lauku un tie pēc savām īpašībām ir tuvi trīsfāžu asin-

hronajiem dzinējiem?

8. Kā izmainās kondensatoru dzinēja palaišanas moments, ja palaišanas momentā paralēli

darba kondensatoram pieslēdz palaišanas kondensatoru?

9. Kādu palaišanas apstākļu gadījumā izmanto kondensatoru dzinējus ar palaišanas kon-

densatoru dažādu mehānismu elektropiedziņai?

10. Kā var regulēt kondensatoru dzinēju rotācijas frekvenci?

11. Kas ir jārada trīsfāžu asinhronajā dzinējā starp statora tinumos plūstošam strāvām, lai

kondensatoru varētu palaist no vienfāzes maiņstrāvas tīkla?

12. Vai drīkst atļaut trīsfāžu asinhroniem dzinējiem darboties vienfāzes režīmā, ja slodze

uz to vārpstas pārsniedz 60 % no nominālās un dzinēja darba laikā rodas pārtraukums vienā

no trim līnijas vadiem (piemēram, pārdeg drošinātājs)?

13. Kuru kondensatoru neizmanto, ja trīsfāžu asinhrono dzinēju darbina no vienfāzes tīkla

un ja to ir iespējams palaist tukšgaitā?

14. Cik lielu jaudu var attīstīt trīsfāžu asinhronais dzinējs, kura jauda PN = 1 kW, ja tas

darbojas vienfāzes kondensatoru režīmā?

15. Kurš fāžu nobīdes elements darbojas vislabāk, t.i., nodrošina optimālos apstākļus pa-

laišanas laikā, tomēr to lietošana ir ierobežota, jo tiem ir lieli gabarīti un uz katriem dzinēja

jaudas 100 W vajadzīga apmēram 10 μF liela kapacitāte?

57

4. SINHRONĀS MAŠĪNAS

4.1. SINHRONĀS MAŠĪNAS UZBŪVE

Par sinhrono mašīnu sauc tādu maiņstrāvas mašīnu, kuras rotors darba režīmā griežas vie-

nādā ātrumā, t.i., sinhroni ar statora tinumā plūstošo strāvu radīto rotējošo magnētisko plūs-

mu.

Tātad sinhronās mašīnas rotora griešanās ātrums n atkarīgs tikai no mašīnas polu pāru

skaitu p un tīkla maiņstrāvas frekvences f:

.60p

fn

Ar frekvenci f = 50 Hz = const arī rotora griešanās ātrums n = const, kas ir šo mašīnu rak-

sturīgākā iezīme: 1

41

31

21

1 min750;min1000;min1500;min3000

pppp nnnn utt.

Sinhronajai mašīnai, tāpat ka citām elektriskām mašīnām, piemīt apgriežamība, t. i., to

var darbināt gan kā ģeneratoru, gan ka dzinēju.

Sinhronās mašīnas izmanto visai plaši:

1. galvenokārt kā trīsfāzu sinhronos ģeneratorus (ar nominālajam jaudām no dažiem des-

mitiem tūkstošu līdz vairākiem simtiem tūkstošu kVA) termiskajās un hidroelektrostacijas

elektriskās enerģijas ražošanai;

2. kā sinhronos dzinējus ar visai dažādām jaudām tādu mehānismu elektropiedziņai, kuru,

griešanās ātrumu neregulē (n = const);

3. kā sinhronos kompensatorus energosistēmās reaktīvas jaudas ģenerēšanai, t. i., elektris-

ko tiklu jaudas koeficienta paaugstināšanai.

Praksē izmanto gandrīz tikai trīsfāzu sinhronās mašīnas, jo vienfāzes sinhronajām mašī-

nām ir daudz trūkumu — lielāki izmēri, dārgākas vienai un tai pašai jaudai u. c.

Sinhronajā mašīnā atšķirībā no asinhronās mašīnas ierosmes plūsmu, kas inducē EDS, ra-

da mašīnas ierosmes tinumā plūstošā līdzstrāva, ko pievada no atsevišķa avota. Vienīgi maz-

jaudas sinhronajās mašīnas ierosmes plūsmu rada pastāvīgie magnēti.

Sinhronas mašīnas galvenās sastāvdaļas ir stators un rotors (4.1. un 4.2. att.).

Stators 1 ir dobs cilindrisks ķermenis, kas salikts no 0,5 vai 0,35 mm bieza elektrotehnis-

kā skārda gredzeniem. Statora iekšēja cilindriskajā virsmā izveidotajās aksiāla virziena vaļējās

vai pusslēgtas taisnstūrveida rievās ievietots trīsfāzu tinums 2, kuru pievieno trīsfāzu strāvas

58

tīklam. Sinhronās mašīnas stators nostiprināts čuguna vai tērauda apvalkā (4.1. un 4.2. attēlā

nav parādīts) un būtība neatšķiras no asinhronās mašīnas statora.

Sinhrono mašīnu rotoru konstruktīvais izveidojums ir divējāds: ar izvirzītajiem poliem un

ar neizvirzītajiem poliem.

Rotors ar izvirzītajiem poliem (4.1. att.) sastāv no dažiem vai daudziem elektromagnētiem

— ierosmes poliem 5, kuru serdes ar «bezdelīgas astes» veidojumu piestiprinātas uz mašīnas

vārpstas 6 cieši nostiprinātam masīvam tērauda ķermenim 3. Šis ķermenis nav jāsaliek no

elektrotehniska skārda, jo rotors griežas sinhroni ar statora rotējošo magnētisko lauku.

4.1. att. Sinhronās mašīnas ar izvirzīto po-lu rotoru izveidojuma shēma. 1 – stators; 2 – tinums; 3 - tērauda ķermenis; 4 -

ierosmes spole; 5 - ierosmes poli; 6 - vārpsta

4.2. att. Izvirzīto polu sinhronās mašīnas rotors: a — kopskats; b — pola serde; 1 — vārpsta;

2 — rotora spieķi; 3 — pola jūgs; 4 — ierosmes tinumi; 5 — pola uzgalis

Katrs rotora pols ir salikts no 1—1,5 mm bieza elektrotehniskā tērauda skārda (izgatavo

arī masīvas polu serdes), pie tam pola serde statora puse nobeidzas ar paplašinātu uzgali —

pola kurpi.

Uz katra pola serdes ir novietota ierosmes spole 4. Uz polu serdēm novietotās, virknē sa-

slēgtās ierosmes spoles veido sinhronās mašīnas ierosmes tinumu. Šī tinuma abi brīvie gali

pievienoti diviem uz mašīnas vārpstas cieši nostiprinātiem izolētiem vara kontaktgredzēniem

7, kuru cilindriskajai virsmai īpaši nekustīgi suku turētāji piespiež sukas.

Ar šo slīdošo kontaktu — suku un kontaktgredzenu — starpniecību mašīnas ierosmes ti-

numam no atsevišķa avota pievada līdzstrāvu, ko sauc par ierosmes strāvu un apzīmē ar h. Lai

ar nelielu ierosmes strāvu iegūtu pietiekami lielu magnetizējošo spēku, tad no izolēta vara va-

da izgatavotajām polu ierosmes spolēm ir daudz vijumu.

Ierosmes tinuma plūstoša ierosmes strāva I rada rotora jeb ierosmes plūsmu Фi (viena po-

la plūsma).

59

Rotori ar izvirzītajiem poliem ir tikai lēni rotējošam sinhronajām mašīnām, kuru griešanās

ātrums n < 1500 apgr./min: hidroģeneratoriem (tos darbina hidroturbīnas), dīzelģeneratoriem

un sinhronajiem dzinējiem.

Lai ar nelielu griešanas ātrumu (sakot pat ar 60 apgr./min) iegūtu 50 Hz maiņstrāvu, hid-

roģeneratoriem nepieciešami vairāki desmiti polu. Reizē ar to ievērojami palielinās rotora ār-

ējais diametrs, sasniedzot pat 10 m un vairāk. Hidroģeneratoru rotori ir samērā īsi (to garums

nepārsniedz 3,5 m), ar lielu diametru (līdz 15 m).

Ātri rotējošām sinhronajam mašīnām izvirzīto polu konstrukcija nenodrošina pietiekamu

rotora mehānisko izturību. Tāpēc griešanās ātrumiem n>1500 apgr./min izmanto rotorus ar

neizvirzītajiem poliem.

Rotors ar neizvirzītajiem poliem (4.3. att.) ir masīvs tērauda cilindrs, kura virsma izfrēzē-

tajās aksiāla virziena rievās ievietots ierosmes tinums. Pēdējo parasti veido no izolētas vara

lentas, kuru rotora vaļējās rievas nostiprina ar neferomagnētiska metāla ķīļiem. Rotora tinuma

frontālos savienojumus sastiprina ar neferomagnētiska tērauda stieples bandāžu. Tādai rotora

konstrukcijai ir liela mehāniskā izturība. Ierosmes tinuma abus galus pievieno diviem uz ma-

šīnas vārpstas nostiprinātiem kontaktgredzeniem.

a

b

4.3. att. Sinhronās mašīnas rotora ar neizvirzītiem poliem uzbūve (a) un izveidojuma shēma (b): 1 — stators, 2 — statora tinums, 3 — tērauda cilindrs ar rievām, 4 — ierosmes tinums,

5 — rotora v ārpsta, 6 — kontaktgredzeni.

Rotori ar neizvirzītajiem poliem ir sinhronajām mašīnām ar sinhrono ātrumu n = 3000

apgr./min. Ātri rotējošos sinhronos ģeneratorus (ar p = l) termoelektrostacijās darbina tvaika

turbīnas, un tos sauc par turboģeneratoriem. Turboģeneratoru rotori ir samērā gari (līdz 6 m),

ar mazu diametru (ap 1 m).

Sinhronajiem dzinējiem pa lielākai daļai ir izvirzīto polu rotori.

Sinhronās mašīnas statora tinuma polu skaits vienmēr vienāds ar rotora polu skaitu.

60

Sinhronā ģeneratora darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija. Ja ģeneratora vārp-

stu griež kāds primārais dzinējs (parasti turbīna) un ja ierosmes (rotora) tinumā plūst ierosmes

strāva /j, tad, ģeneratora rotoram rotējot, rotora ierosmes plūsma šķeļ statora tinuma vadus, un

tādēļ katrā statora fāzē inducējas periodiski mainīgs EDS: EA = EB = EC = EN. Šie EDS nobī-

dīti fāzē viens pret otru par 120°, tātad veido simetrisku trīsfāzu EDS sistēmu.

Ģeneratora slodzes režīmā statora tinumā inducētie EDS uztur strāvu statoram pievienoto

patērētāju trīsfāzu ķēdē.

Sinhronās mašīnas statoru sauc arī par enkuru, jo, mašīnai darbojoties ģeneratora vai dzi-

nēja režīmā, statora tinumā inducējas EDS.

Iztirzāto konstrukciju ar rotējošiem poliem galvenās priekšrocības: statora ievietotā maiņ-

strāvas tinuma izolācija ir droša pret mehāniskiem bojājumiem; šī tinuma savienojums ar

maiņstrāvas tīklu ir vienkāršs, bez slīdošajiem kontaktiem. Šie faktori sevišķi nozīmīgi lielas

jaudas un augsta sprieguma ģeneratoriem. Mazas jaudas (līdz 15 kVA) un zema sprieguma

(līdz 380 V) ģeneratoriem dažreiz polus novieto statora, bet maiņstrāvas tinumu — rotorā.

4.2. SINHRONO MAŠĪNU IEROSMES TINUMA BAROŠANA

Sinhronās mašīnas ierosmes tinumu parasti baro neliels līdzstrāvas ģenerators (ierosinā-

tājs), kas novietots uz sinhronās mašīnas vārpstas (svešierosme). Mazas jaudas lēni rotējošiem

ģeneratoriem izmanto atsevišķu ierosinātāju, ko pārvads sajūdz ar ģeneratora vārpstu (lai kā

ierosinātāju varētu lietot līdzstrāvas ģeneratoru ar normālu ātrumu). Ierosinātāja jauda ir 0,3—

3% no sinhronās mašīnas nominālās jaudas, spriegums līdz 450 V.

Kā ierosinātāju lieto līdzstrāvas paralēlās ierosmes ģeneratoru. Sinhronā ģeneratora ie-

rosmes strāvu Ii var mainīt ar ierosinātāja ierosmes ķēdē ieslēgtu regulēšanas reostatu rr (4.4.

att.). Ierosinātāja enkura spailes ar nekustīgu suku un divu kontaktgredzenu palīdzību savieno-

tas ar sinhronās mašīnas ierosmes tinumu.

Mazas un vidējas jaudas sinhronajiem ģeneratoriem izveido pašierosmi, t. i., ierosmes ti-

numu baro pusvadītāju taisngriezis Tg (4.5. att.), kas maiņstrāvu saņem caur vienfāzes trans-

formatoru Tr no sinhronā ģeneratora statora.

4.3. SINHRONA DZINĒJA DARBĪBAS PRINCIPS

Tā kā sinhronā mašīna ir apgriezeniska, tad sinhronā dzinēja konstruktīvais izveidojums

tāds pats kā sinhronajam ģeneratoram.

61

Sinhronā dzinēja statora tinumu pieslēdzot trīsfāzu strāvas tīklam, statora tinuma plūstošā

trīsfāzu strāva rada statora magnētisko lauku, kas rotē ar sinhrono ātrumu n = 60·f/p. Rotora

ierosmes tinumu pievienojot līdzstrāvas avotam, izveidojas rotora magnētiskais lauks. Bet,

kaut arī mijiedarbība starp statora rotējošo magnētisko lauku un rotora magnētisko lauku rada

elektromagnētisko griezes momentu M, kas iedarbojas uz rotoru, dzinēja rotors tomēr nesāk

griezties. Kādēļ?

4.4. att. Sinhronas mašīnas ar svešierosmi elektriskā shēma.

4.5. att. Sinhronā ģeneratora ar pašierosmi elektriskā shēma.

Pieņemsim, ka statora tinuma pieslēgšanas momentā rotora polu un statora rotējošā mag-

nētiskā lauka savstarpējais stāvoklis atbilst 4.6. attēlā a parādītajam; statora lauks te aizstāts ar

izvirzītajiem poliem.

Tā kā pretēja nosaukuma magnēta poli pievelkas un tiecas nostāties viens pret otru, tad uz

rotoru darbojas griezes moments M (pulksteņa rādītāju kustības virzienā).

Pusperioda laikā statora magnētiskais lauks pagriežas par t. s. polu dalījumu τ, t. i., statora

poli apmainās vietām, un uz rotoru darbojas pretēja virziena griezes moments (4.6. att. b).

Vēl pēc pusperioda iestājas iepriekšējā situācija. Tādējādi uz rotoru darbojošais elektro-

magnētiskais griezes moments savu virzienu maina 2·50 =100 reizes sekundē, ja f = 50 Hz, un

tādēļ rotors, kura inerces moments visai liels, nevar sākt griezties un paliek nekustīgs (palai-

šanas moments MP = 0).

Statora rotējošais lauks var «vilkt līdz» rotoru tikai tad, kad rotora slīde nepārsniedz 5%.

Tādēļ pirms ierosmes strāvas pieslēgšanas sinhronā dzinēja rotors tā vai citādi jāiegriež līdz

ātrumam, kas tuvs sinhronajam griešanās ātrumam n.

62

4.6. att. Sinhronā dzinēja polu savstarpējā darbība.

Sinhronajā dzinējā rezultējošās plūsmas ass vienmēr, apsteidz rotora plūsmas Фi asi par

leņķi θ < 0.

Ja sinhronais dzinējs pieslēgts lielas jaudas tīklam (Ut = const, ft = const), tad magnētiskā

saite starp statoru un rotoru nodrošina konstantu, no slodzes neatkarīgu rotora griešanās ātru-

mu (n = const), kas ir šo dzinēju raksturīgākā īpatnība.

Ja dzinēja slodze ir nemainīga, tad dzinēja griezes moments līdzsvaro dzinēja vārpstu

bremzējošo momentu un leņķis θ = const. Slodzi palielinot, leņķa θ skaitliskā vērtība pieaug,

un dzinējs attīsta lielāku griezes momentu.

Vislielāko griezes momentu Mmax sinhronais dzinējs attīsta, ja |θ|=90°.

Ja dzinēja slodze pārsniedz Mmax, tad dzinējs «izkrīt» no sinhronisma un rotors apstājas.

Sinhronā dzinēja maksimālo momentu Mmax var palielināt, samazinot tā sinhrono pretestī-

bu X; to realizē, palielinot gaisa spraugu starp statoru un rotoru.

4.4. SINHRONO DZINĒJU PALAIŠANA

Pazīstami divi sinhrono dzinēju palaišanas (rotora iegriešanas) paņēmieni: palaišana ar

palīgdzinēju un asinhrona palaišana.

Palaišana ar palīgdzinēju ir vecākais paņēmiens: ar sinhronā dzinēja vārpstu sajūgts pa-

līgdzinējs iegriež sinhrona dzinēja rotoru gandrīz līdz sinhronajam griešanas ātrumam. Pēc

tam sinhrono dzinēju pieslēdz tīklam, pievieno ierosmes strāvu un atslēdz palīgdzinēju.

Kā palīgdzinēju izmanto asinhrono dzinēju, kura polu skaits vienāds ar sinhronā dzinēja

polu skaitu un jauda nepārsniedz 10% sinhronā dzinēja jaudas.

Ar šo paņēmienu sinhronos dzinējus var palaist tikai tukšgaita, jo ekonomiski un tehniski

nav izdevīgi izmantot relatīvi lielas jaudas palīgdzinēju. Tāpēc šo metodi lieto tikai lieljaudas

sinhrono kompensatoru palaišanai.

Asinhrono palaišanu izmanto praktiski visiem sinhronajiem dzinējiem, t. i., tos palaiž kā

īsi slēgtos asinhronos dzinējus.

Tā realizēšanai sinhrono dzinēju rotoriem ar izvirzītajiem poliem 1 polu kurpēs 2 ievietots

«vāveres ratam» līdzīgs palaišanas tinums — neizolēti aksiāla virziena misiņa vai bronzas

stieņi 3, kuru gali abpus rotoram savienoti īsi ar vara lentu, kas izveido noslēgtus gredzenus 4

(4.7. att. b).

63

Tāda sinhronā dzinēja statoru pieslēdzot trīsfāzu tīklam, statora rotējošā plūsma šķeļ pa-

laišanas tinuma stieņus un inducē tajos EDS. Tā kā stieņi saslēgti īsi, tad inducētie EDS uztur

stieņos strāvas, kuru mijiedarbē ar rotējošo statora plūsmu rodas vienvirziena (palaišanas)

griezes moments, kas rotoru iegriež līdz sinhronajam ātrumam n tuvai vērtībai.

Sinhronā dzinēja asinhronās palaišanas shēma dota 4.7. attēla a. Pirms statora tinuma pie-

slēgšanas tīklam rotora ierosmes tinumu ar pārslēdzi P atslēdz no līdzstrāvas avota un noslēdz

ar aktīvu izlādes pretestību r, kura 10—12 reizes lielāka par ierosmes tinuma pretestību n. Tad

statoru pieslēdz tīklam un, kad rotora ātrums vairs nepieaug, ierosmes tinumu ar pārslēdzi at-

vieno no izlādes pretestības r un pievieno līdzstrāvas avotam (parasti — maiņstrāvas taisn-

griezim). Reizē ar to rodas ierosmes plūsma un sinhronais elektromagnētiskais griezes mo-

ments, kas palielina rotora ātrumu līdz sinhronajam, t. i., «ievelk» rotoru sinhronismā. Palai-

šana parasti automatizēta.

4.7. att. Shēma sinhronā dzinēja asinhronajai palaišanai (a) un palaišanas tinuma izvietojums sinhronā

dzinēja rotorā (b): 1 – polu kurpes; 2 - palaišanas tinums; 3 – stieņi; 4 - noslēgtie gredzeni

Dzinēja palaišanas laikā tā Ierosmes tinumu, kam ir liels vijumu skaits, nedrīkst atstāt ne-

saslēgtu, tādēļ ka palaišanas sākumā statora rotējošā plūsma inducē ierosmes tinumā lielu

EDS, kas 20—30 reizes pārsniedz tinuma normālo spriegumu un tādēļ ir bīstams ierosmes ti-

numa izolācijai un apkalpes personālam. Tāpat, dzinēju palaižot, nav lietderīgi ierosmes ti-

numu saslēgt īsi, jo tinumā plūstošā vienfāzes strāva radītu ievērojamu bremzējošo momentu,

kas sevišķi nevēlams, dzinēju palaižot ar slodzi. Izlādes pretestība r ievērojami samazina ķē-

des strāvu un Ierosmes tinuma spriegumu.

Svarīgi, ka palaišanas tinums (stieņi) dzinēja darbā nepiedalās, jo rotē sinhroni ar statora

plūsmu, un tādēļ stieņos neinducējas EDS. Vienīgi, ja dzinēja slodze strauji mainās, palaiša-

64

nas tinums rada papildu griezes momentu, kas tiecas rotoru uzturēt sinhronismā, un tādēļ šo

tinumu sauc arī par slāpējošo. To izveido, vadoties no dzinēja palaišanas prasību viedokļa,

piem., lai iegūtu lielu palaišanas momentu, palielina palaišanas tinuma aktīvo pretestību, t. i.,

palaišanas tinuma stieņus izgatavo no materiāla ar lielāku īpatnējo pretestību (misiņš, bronza),

neietekmējot mašīnas lietderības koeficientu.

Tādējādi ar asinhrono palaišanu var laist darbā slogotus (pat nomināli slogotus) sinhronos

dzinējus, turklāt pati palaišana vienkārša un lēta.

Sinhronajiem dzinējiem ar masīviem izvirzītajiem poliem nav vajadzīgs īpašs palaišanas

tinums, tikai polu kurpju pieres daļas savstarpēji jāsavieno ar vara lentu.

Sinhronos dzinējus ar neizvirzītajiem poliem (n = 3000 apgr./min) izmanto samērā reti.

Palaišanas tinumu tiem aizstāj masīvais rotora ķermenis un neferomagnētiska tērauda ķīļi, ar

kuriem tinumu nostiprina rotora rievās.

Mazākas jaudas (līdz dažiem simtiem kilovatu) sinhronos dzinējus ar izvirzītajiem poliem

palaiž, statora tinumu tieši pieslēdzot tīkla pilnajam spriegumam, ja vien to pieļauj tīkla jauda,

jo šo dzinēju palaišanas strāva IP = (4—5)·IN. Dzinējiem ar n = 3000 apgr./min palaišanas

strāva IP = (5—7) ·IN.

Lai ierobežotu palaišanas strāvas lieljaudas dzinējiem, tos palaiž ar pazeminātu spriegu-

mu, izmantojot autotransformatorus vai reaktorus.

4.5. SINHRONO DZINĒJU ĪPATNĪBAS

Sinhronajiem dzinējiem ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājuma ar asinhronajiem.

Visvērtīgākā sinhrono dzinēju īpašība ir tā, ka pārierosināts sinhronais dzinējs atdod tik-

lam reaktīvo jaudu un uzlabo elektriskās ietaises jaudas koeficientu. Tādēļ elektropiedziņai,

kur vien to atļauj piedziņas režīms un pieprasītā jauda, iespējami jāizmanto sinhronie dzinēji.

Sinhronie dzinēji ir mazāk jutīgi pret tikla sprieguma svārstībām, jo to griezes moments

M proporcionāls sprieguma pirmajai pakāpei, turpretim asinhronajiem dzinējiem M ~ U2.

Bez tam sinhronā dzinēja griešanās ātrums nav atkarīgs no slodzes (n = const). Sinhronā

dzinēja mehāniskā raksturlīkne n = f(M), kura parādīta 4.8. attēla, pēc sava rakstura ir «abso-

lūti cieta». Lietderības koeficients sinhronajiem dzinējiem ir par 1—3% lielāks nekā tās pašas

jaudas asinhronajiem dzinējiem.

65

4.8. att. Sinhronā dzinēja mehāniskā raksturlīkne n = f(M).

Tomēr sinhrono dzinēju rotoru konstrukcija ir komplicētāka nekā īsi slēgtajiem rotoriem,

tādēļ sinhronie dzinēji dārgāki nekā asinhronie (cenu starpība relatīvi vislielākā ir mazas jau-

das dzinējiem). Bez tam sinhronajam dzinējam nepieciešama līdzstrāva, tā palaišana kompli-

cētāka.

Tā kā n = const, tad sinhronie dzinēji izmantojami tikai neregulējamai elektropiedziņai,

piem., sūkņiem, ventilatoriem, velmēšanas stāviem, kompresoriem, akmens drupinātajiem u.

tml.

Ja nemaina sinhronā dzinēja ierosmi (Ii = const), tad dzinēja cosφ vērtība atkarīga no slo-

dzes lieluma.

Ražoto sinhrono dzinēju nominālās jaudas ir no 40 līdz 10 000 kW un vairāk, bet nominā-

lais griešanās ātrums n = nN = 125—3000 apgr./min.

Dzinējus ar jaudām 40—500 kW izgatavo standartspriegumiem 220; 380 un 500 V, bet ar

jaudām virs 500 kW — tikai spriegumiem 3; 6 un 10 kV.

Sinhrono dzinēju nominālais lietderības koeficients ir 85— 97%.

4.6. SINHRONAIS KOMPENSATORS

Par sinhrono kompensatoru sauc sinhrono dzinēju, kuru, ievērojami pārierosinātu, darbina

tukšgaitā tikai reaktīvās jaudas ražošanai, t. i., sistēmas jaudas koeficienta uzlabošanai.

Tā kā sinhronais kompensators nepārtraukti darbojas bez slodzes, tad tā mehāniskā kon-

strukcija ir atvieglota. Lai samazinātu ierosmes magnetizējošo spēku un ietaupītu krāsaino

metālu, gaisa sprauga starp statoru un rotoru mazāka nekā parastajiem sinhronajiem dzinē-

jiem.

Sinhronā kompensatora strāva apsteidz tīkla spriegumu par leņķi cp, kas tuvs 90°, jo aktī-

vās jaudas zudumi mašīna ir nelieli — tikai 2—3% no mašīnas nominālās jaudas.

Sinhronos kompensatorus novieto lielas rajonu transformatoru apakšstacijās enerģijas

pārvades līniju beigas, lai garās līnijas daļēji atbrīvotu no reaktīvās strāvas pārvadīšanas, reizē

ar to radot iespēju pilnīgāk izmantot ģeneratorus un transformatorus.

66

Ražo sinhronos kompensatorus nominālajiem spriegumiem 6 un 11 kV ar nominālajām

jaudām no 10 000 līdz 100 000 kVA. Tās ir izvirzīto polu mašīnas ar 750 vai 1000 apgr./min.

67

5. ELEKTROPIEDZIŅA UN VADĪBAS APARATŪRA

5.1. ELEKTROPIEDZIŅA PAMATJĒDZIENI

Par elektropiedziņu sauc elektromehānisku iekārtu, kas paredzēta darba mašīnas vai kāda

izpildmehānisma uzturēšanai kustībā, kā arī tā vadīšanai vai regulēšanai.

Elektropiedziņa sastāv no

1. Elektriskās daļas, kurā ietilpst: elektrodzinējs, vadības un aizsardzības aparatūra;

2. Mehāniskās daļas, kurā ietilpst mehānisks pārvads starp elektrodzinēju un darba ma-

šīnas vārpstām (sajūgs, reduktori, ķēžu vai siksnu pārvadi).

Elektropiedziņai piemīt šādas priekšrocības:

1. ērta un ekonomiska elektroenerģijas piegāde;

2. vienkārša un ērta apkalpošana un vadība;

3. iespēja izveidot tālvadību un automatizāciju;

4. augsts darba drošums un ekonomiskums.

Pēc elektrodzinēju skaita, kas aizņemti vienā ražošanas agregātā, izšķir: grupu elektropie-

dziņu, individuālo elektropiedziņu un vairākdzinēju elektropiedziņu.

Grupu elektropiedziņā. Šajā gadījumā no viena kopīga elektrodzinēja ar transmisijas

vārpstas un siksnas pārvadu piedzen vairākas darba mašīnas (izmanto graudu tīrāmās mašīnās,

dzirnavās u.c.).

Individuālā elektropiedziņā. Šajā gadījumā katru darba mašīnu vai mehānismu piedzen at-

sevišķs elektrodzinējs (izmanto sūkņos, ventilatoros, slīpripās u.c.).

Vairākdzinēju elektropiedziņā. Šajā gadījumā darba mašīnas vai agregāta katru mehānis-

mu piedzen atsevišķs elektrodzinējs (izmanto zāles miltu kaltēs, graudu kaltēs, celtņos u.c.).

Šo piedziņas veidu izmanto visplašāk un tā ir visekonomiskākā.

Atkarība no vadības sistēmas izšķir rokas vadības elektropiedziņu un automātisko elek-

tropiedziņu.

Elektropiedziņas rokas vadību veic ar rokas vadības aparātiem.

Automātiskā elektropiedziņā visu pārejas režīmu (palaišanu, apstādināšanu, reversēšanu,

regulēšanu) vadība notiek automātiski, t.i., pēc komandas signāla (impulsa) padošanas.

Automātiskā elektropiedziņā palielina darba mašīnu ražīgumu, uzlabo produkcijas kvali-

tāti, ievērojami ietaupa elektroenerģiju, ievērojami uzlabo ražošanas darba apstākļus un at-

vieglo apkalpojošā personāla darbu.

Elektropiedziņas darbības ekonomiskums un darba drošība lielā mērā ir atkarīga no me-

hānisma piedziņai paredzētā elektrodzinēja pareizas izvēles. Sērijā ražotās lauksaimniecības

68

mašīnas parasti piegādā ar uz tām jau uzmontētiem elektrodzinējiem. Tomēr vēl bieži jāizvē-

las elektrodzinējs kādai mašīnai.

Pareizi izvēlētam elektrodzinējam jāatbilst virknei prasību. Nepieciešams, lai elektrodzi-

nēja spriegums atbilstu tikla spriegumam, bet tā jauda būtu tuva darbināmās mašīnas jaudai

(parasti 1/s mašīnu pasē norādīta to piedziņai nepieciešamā jauda).

Ja elektropiedziņai izvēlēts nepietiekamas jaudas dzinējs, tad darba laikā tas pārkarst un

strauji bojājas dzinēja tinumu izolācija, tādēļ dzinējs priekšlaicīgi kļūst nederīgs ekspluatāci-

jai.

Visus elektriskajās mašīnās lietotos elektroizolācijas materiālus pēc to siltumiz-turības ie-

dala septiņās klasēs: Y; A; E; B; F; H; C, kuru maksimāli pieļaujamā temperatūra attiecīgi ir

90; 105; 120; 130; 155; 180 un virs 180 °C.

Jo biežāk un ilgāk darba laikā dzinējs pārkarst, jo ātrāk tas kļūst nederīgs ekspluatācijai

bojātas izolācijas dēļ (īsslēgums). Tā, piemēram, A klases (maksimāli pieļaujamā temperatū-

ra: 105°C) izolācijas materiāliem:

Slodzes atrāva IN 1,25·IN 1,5·IN Ilgstoša temperatūra 105 °C 150 °C 200 °C Izolācijas kalpošanas ilgums 15...20 gadi 1,5 mēneši 3 stundas

Izraugoties elektrodzinēju kādas darbmašīnas vai mehānisma darbināšanai, nepieciešams,

lai tā pases(nominālie) dati atbilstu faktiskajiem dzinēja darba apstākļiem.

Lai izraudzītos elektrodzinēja jaudu un tipu, jāzina:

jauda, ko patērē darbmašīna;

moments, kas vajadzīgs darbmašīnas iegriešanai ;

darbmašīnas darba režīms;

ražošanas telpu raksturojums;

elektriskā tikla spriegums u.c.

Elektrodzinēju vispārīgā pārbaude un izvēle ir sekojoša:

1) silšanas pārbaude;

2) pārslodzes spējas pārbaude;

3) palaišanas spējas pārbaude;

4) izvēle pēc sprieguma;

5) izvēle pēc rotācijas frekvences;

6) izvēle atbilstoši darbmašīnas pievienojuma veidam;

7) izvēle, atbilstoši aizsargātībai no apkārtējās vides ietekmes.

Saskaņā ar standartu elektrodzinēja jaudu pēc silšanas noteic tā darba režīms.

69

Atkarībā no slodzes ilguma un rakstura elektrodzinēji, kas darbina darbmašīnas, var strā-

dāt:

1) ilgstošā darba režīmā (nosacītais apzīmējums - Sl) ar pastāvīgu vai mainīgu slodzi, kas

ilgst vairākas stundas vai diennaktis (5.1. att.);

2) īslaicīgā darba režīmā (S2), kas ilgst 6; 10; 15; 30; 90 un 120 minūtes;

3) atkārtoti - īslaicīgā darba režīmā (S3), kura dzinēja relatīvais ieslēgšanas ilgums ε %

sastāda 15; 25; 40; 60 %, bet nepārsniedzot darba cikla ilgumu vairāk par 10 minūtēm:

,1001000

c

d

d

d

tt

ttt

kur td - dzinēja darbības ilgums;

t0 - dzinēja dīkstāves (pauzes) ilgums;

tc = td + t0 - dzinēja darba cikla ilgums.

Ilgstošā darba režīmā dzinējs strādā ar pastāvīgu vai mainīgu slodzi laika posmā, kas ir

pietiekams, lai dzinēja temperatūra sasniegtu tā pieļaujamo temperatūru.

Ilgstošu režīmu ar pastāvīgu slodzi raksturo tas, ka elektrodzinējs ir ieslēgts uz ilgu laiku

un strādā ar nemainīga lieluma slodzi.

5.1. att. Dzinēja ilgstoša darba režīma grafiks ar pastāvīgu slodzi.

Elektrodzinēja jaudas izvēle ilgstošas pastāvīgas slodzes gadījumā. Nosaka piedzenamās

mašīnas vai mehānisma jaudu uz vārpstas (kas ņemta no darbmašīnas tehniskās pasēs, rokas-

grāmatas vai ir aprēķināta) un, ievērojot pārvada lietderības koeficientu, pēc kataloga izveļas

elektrodzinēju, kura nominālā jauda ir vienāda vai nedaudz lielāka par aprēķināto darbmašī-

nas vai mehānisma jaudu

.pāār

mN

PP

Piemēram, centrbēdzes un virzuļsūkņu darbināšanai nepieciešamo dzinēja jaudu aprēķina

pēc formulas

kW,,2PB

kHQP

70

kur Q - sūkņa ražīgums, m3/s;

γ - ūdens īpatnējais svars (γ = 9,81 kN/m3);

H - sūkņa spiediens, m;

ηB - sūkņa lietderības koeficients (virzļsūkniem: 0,8...0,9; centrbēdzes sūkņiem: 0,5...0,8);

ηp - pārvada lietderības koeficients (zobratu pārvadam: 0,93...0,89; ķēžu pārvadam:

0,98...0,94; siksnas pārvadam: 0,96...0,92);

k - rezerves koeficients (ja sūkņa jauda ir līdz 2 kW, tad k = 1,7; ja Ps = 2...5 kW, tad k =

1,5... 1,3; ja Ps = 5...50 kW, tad k = 1,15...1,1).

Pēc kataloga izvēlas dzinēja nominālo jaudu tā, lai PN ≥ P2.

Ilgstošu režīmu ar mainīgu slodzi raksturo tas, ka elektrodzinējs ir ieslēgts ilgu laiku un

strādā ar mainīgu slodzi (5.2. att.).

5.2. att. Dzinēja ilgstoša darba režīma grafiks ar mainīgu slodzi.

Lai izraudzītos jaudu dzinējam, kas atrada ilgstoša režīmā ar mainīgu slodzi, izmanto ek-

vivalento jaudas (strāvās stipruma vai momenta) metodi.

Pēc slodzes grafika atsevišķiem posmiem atbilstošam jaudas vērtībām nosaka ekvivalento

jaudu (kas ir tāda nemainīga ilgstoša jauda, kura izraisa tādu pašu silšanu, cik patiesi mainīgā

slodzes

c

nnekv t

tPtPtPP

22

221

21 ...

kur P1, P2, ... , Pn - jaudas atsevišķos cikla posmos, kW;

t1, t2, … , tn - atsevišķo cikla posmu ilgumi;

tc = t1 + t2 + … + tn – cikla kopilgums.

Slodzes grafiku var konstruēt arī attiecībā pret strāvu vai momentu. Tad cikla ekvivalento

strāvu nosaka analoģiski.

71

Pēc tam, kad aprēķināta ekvivalentā jauda (strāva vai moments), pēc kataloga izvēlas

elektrodzinēju, kura nominālā jauda (strāva vai moments) nav mazāka par aprēķināto ekviva-

lento jaudu (strāvu vai momentu):

PN >Pekv.

Elektrodzinēju pārbaude. Elektrodzinēju pārbaude pēc pārslodzes un palaišanas spējas.

Izraudzītajam elektrodzinējam jāpārvar momentānās pārslodzes. Elektrodzinēja kritiska-

jam momentam jāatbilst nosacījumam

Mkr ≥ α·Mmax,

kur Mkr = km·MN - dzinēja kritiskais moments;

Mmax - maksimālais slodzes moments;

α - rezerves koeficients, kas ievēro iespējamo sprieguma kritumu tīklā (asinhronajiem

dzinējiem α = 1,2 …1,3).

Ja dzinēja pārslodzes spēja ir nepietiekama, tad jāizvēlas lielākas jaudas dzinējs.

Izraudzītā elektrodzinēja pārbaudi pēc palaišanas spējas izdara, salīdzinot darba mašīnas

pretestības momentu sākuma (iekustināšanas) brīdī ar dzinēja palaišanas momentu.

Elektrodzinēja palaišanas momentam jāatbilst nosacījumam

Mp ≥ α·Ms,

kur Mp - dzinēja palaišanas moments;

MS - darba mašīnas vai mehānisma pretestības moments sākuma (iekustināšanas) brīdī;

α - rezerves koeficients, kas ievēro iespējamo spriegumu kritumu tīklā (asinhronajiem

dzinējiem: α = 1,2...1,3

Ja dzinēja palaišanas spēja ir nepietiekama, tad no kataloga ir jāizvēlas lielākas jaudas

dzinējs.

Elektrodzinēju izvēle. Elektrodzinēju izvēlē atbilstoši elektriska tikla spriegumam.

Tīkla spriegumam jāatbilst elektrodzinēja nominālam spriegumam (UN), kas uzrādīts uz tā

uzrakstu plāksnītes. Uz asinhronā elektrodzinēja uzrādīti divi spriegumi, kas atbilst divām da-

žādām statora tinuma slēguma shēmām: mazākai nominālajai sprieguma vērtībai atbilst stato-

ra tinumu savienojums trīsstūra shēmā, bet lielākai nominālā sprieguma vērtībai - statora ti-

numu savienojums zvaigznes shēmā.

Elektrodzinēju izvelē atbilstoši rotācijas frekvencei un darbmašīnas vai mehānisma pie-

vienojuma veidam.

72

Izraugoties elektrodzinēju, tā rotācijas frekvencei jābūt iespējami tuvai darbināmas mašī-

nas vai mehānisma rotācijas frekvencei. Tas ļauj elektrodzinēju tieši savienot ar darbmašīnu,

izmantojot sajūgu, un tādējādi izvairīties no papildu zudumiem pārvados.

Pēc elektrodzinēja nominālās jaunas PN noteikšanas vēl jāizvēlas dzinēja strāvas veids,

sprieguma nominālā vērtība UN, nominālais griešanās ātrums nN un konstruktīvais izveido-

jums.

Neregulējamai elektropiedziņai jāizmanto trīsfāzu asinhronie un sinhronie dzinēji. Mazām

un vidējām jaudām, kur vien iespējams, jālieto asinhronie dzinēji ar īsi slēgto rotoru, jo tie ir

visvienkāršākie, lētākie un darbā drošākie. Kaut gan šiem dzinējiem ir lielas palaišanas strā-

vas, ierobežots palaišanas moments un ierobežots atkārtotu palaišanu skaits stundā, tomēr tie

ir visizplatītākie dzinēji jaudām līdz 100 kW.

Asinhronie dzinēji ar fāzu rotoru ir dārgāki, ar lielākiem gabarītiem, to ekspluatācija

komplicētāka, cosφ zemāks. Tos izmanto tādu mehānismu piedziņai, kuriem ir smagi palaiša-

nas apstākļi (ja tīkla jauda neatļauj lietot dubultrievu vai dzilrievu asinhronos dzinējus), atkār-

toti īslaicīgai darbībai ar biežu palaišanu, kā ari mehānismiem, kuri jāpalaiž pakāpeniski vai

kuriem jāregulē griešanās ātrums.

Sinhronie dzinēji ir lietderīgi vidējām un lielām jaudām ilgstošā darba režīmā, jo, kaut

gan šie dzinēji ir dārgāki, darbojoties tie uzlabo tīkla cosφ, ir mazāk jutīgi pret sprieguma

svārstībām, tiem augstāks lietderības koeficients.

Regulējamai elektropiedziņai var izmantot arī īsi slēgtos asinhronos dzinējus, ja griešanās

ātrumu regulē ar frekvences izmaiņu, kā arī vairākātrumu dzinējus.

Līdzstrāvas dzinēji jāizmanto tikai tur, kur piedziņas īpatnību dēļ (piemēram, griešanās āt-

rums jāregulē vienmērīgi plašās robežās) nav iespējams izmantot maiņstrāvas dzinējus, jo

līdzstrāvas dzinēju ekspluatācija ir komplicētāka un dārgāka, tie prasa rūpīgu kopšanu, ātrāk

nolietojas un barošanai nepieciešams maiņstrāvas taisngriezis; tādēļ elektropiedziņas lietderī-

bas koeficients zemāks.

Maiņstrāvas dzinēju nominālie spriegumi ir 127; 220; 380; 660; 3000; 6000 un 10 000 V.

Rūpniecības uzņēmumos parasti izmanto 380/220 V spriegumu sistēmu. Spriegumu 127 V

lieto tikai tad, ja to prasa drošības apsvērumi (piemēram, šahtās u. tml.). Izmantojot 660 V

spriegumu, kas ir nākošā pakāpe pēc 380 V sprieguma (380·√3 = 660), tiek ievērojami ietau-

pīts krāsainais metāls. 3, 6 un 10 kV spriegumi ir ekonomiski izdevīgi vidējas un lielas jaudas

dzinējiem; rūpniecības uzņēmumos izmanto to augstā sprieguma vērtību, kādu pievada uzņē-

muma transformatoru apakšstacijai.

Līdzstrāvas dzinējiem parasti izmanto 220 V spriegumu, retāk 110 V vai 440 V spriegu-

mu.

73

Elektropiedziņai ekonomiski izdevīgi izmantot ātri rotējošus dzinējus (n ≈ 3000

apgr./min), jo tiem ir mazāki izmēri un tie lētāki nekā lēni rotējošie (tai pašai nominālajai jau-

dai PN). Tomēr daudzu mehānismu vārpstām nepieciešams neliels griešanās ātrums nm, tādēļ

jālieto pārvads. Bet, jo lielāks pārvada pārnesuma skaitlis i = nN/nm, jo zemāks pārvada lietde-

rības koeficients.

Tāpēc, salīdzinot vairākus variantus, izvēlas ekonomiski izdevīgāko dzinēja nominālo

griešanās ātrumu nN.

Dzinēja konstruktīvais izveidojums jāizvēlas atbilstoši vides īpatnībām. Apkārtējā vidē

var būt daudz putekļu, dūmu, kodīgu tvaiku vai gāzu, ievērojams mitrums vai citi faktori, kas

vai nu graujoši iedarbojas uz tinumu izolāciju, vai ari, nosēžoties uz tinumiem, pasliktina dzi-

nēja dzesēšanu (putekļi).

Pēc tā, kā elektrodzinēji aizsargāti no apkārtējās vides iedarbības, izšķir vaļējos, aizsargā-

tos, slēgtos un eksplozijas drošos dzinējus.

Vaļējiem dzinējiem nav nekādu speciālu aizsardzības ierīču, lai novērstu pieskaršanās ie-

spēju rotējošām un strāvu vadošajām daļām. Pa lielajiem ventilācijas caurumiem gultņu vai-

rogos dzinējā var iekļūt ne tikai putekļi, mitrums vai gāzes, bet arī sīkāki priekšmeti (skaidas

u. c). Vaļējos dzinējus uzstāda kā sausās, bezputeklainās, tā arī mitrās telpās (dzinējus ar mit-

rum-izturīgu tinumu izolāciju). Lai nodrošinātos pret pieskaršanās iespēju rotējošām un strāvu

vadošām daļām, vaļējie dzinēji jānovieto pietiekami augstu vai jāiebūvē darba mašīnās, izņe-

mot telpās, kas pieejamas tikai kvalificētam apkalpes personālam.

Aizsargātajiem dzinējiem ventilācijas caurumi apvalkā nosegti ar speciālām aizsardzības

ierīcēm — režģiem, jumtiņiem u. tml., kuras aiztur sīkākus priekšmetus un novērš iespēju pie-

skarties rotējošajām un strāvu vadošajām daļām. Šī tipa no lietus un šķidruma šļakatām aiz-

sargātos dzinējus, kuriem apvalka sānos izveidotos ventilācijas caurumus aizsedz pielējumi —

jumtiņi, var novietot ne tikai slapjās telpās, bet ari ārpus telpām, ja dzinējiem ir mitrumizturī-

ga tinumu izolācija.

Aizsargātajos dzinējos brīvi iekļūst putekļi, mitrums un gāzes. Tādēļ šos dzinējus nevar

uzstādīt putekļainās telpās, kā ari telpās ar kodīgām gāzēm vai tvaikiem.

Slēgto dzinēju apvalks ir pilnīgi slēgts, bez jebkādām ventilācijas spraugām. Tāpēc šajos

dzinējos nevar iekļūt putekļi, bet tikai mitrums un gāzes.

Pie slēgto dzinēju grupas pieder arī hermētiski slēgtie dzinēji, kuru korpusiem ir speciāls

noblīvējums. Šos dzinējus izmanto putekļainās un slapjās telpās vai telpās ar kodīgiem tvai-

kiem.

Eksploziju drošiem dzinējiem ir pastiprināts korpuss un gultņu vairogi, tādēļ šie dzinēji

var izturēt eksploziju korpusa iekšienē (ja tāda notiktu), neļaujot eksplozijas liesmai skart ap-

74

kārtējo eksplozīvo vidi. Šos dzinējus izmanto eksploziju apdraudētās telpās (lakotavās, ķīmis-

kajos cehos, miltu dzirnavās u. c.)

Kur vien iespējams, jāizmanto vaļējie un aizsargātie dzinēji, jo dzinēja ārējā aizsardzība

pasliktina dzesēšanas apstākļus un tādēļ ievērojami samazina dzinēja jaudu. Tā, piemēram,

slēgtā dzinēja jauda ilgstošā darbā ir tikai 30—50% no vaļējā dzinēja jaudas (ar tiem pašiem

izmēriem).

Ja nav iespējams tieši savienot elektrodzinēju ar darbmašīnu, lieto siksnas pārvadus, ķīļ-

siksnu pārvadus, zobratu pārvadus u.c.

Elektrodzinēju izvelē atbilstoši aizsargātībai no apkārtējas vides ietekmes.

Lauksaimniecībā galvenokārt izmanto aizsargāta vai slēgta izveidojuma asinhronos elek-

trodzinējus. Aizsargātus asinhronos elektrodzinējus uzstāda sausās telpās, kur nav putekļu un

kas ir ugunsdrošas. Telpās ar paaugstinātu mitrumu jālieto aizsargāti elektrodzinēji ar mitru-

ma drošu izolāciju.

Slēgta izveidojuma asinhronos elektrodzinējus uzstāda putekļainās, ugunsnedrošās telpās

un telpās ar ķīmiski aktīvu vidi (lopu kūtis u.c.). Šajā gadījumā lieto slēgta izveidojuma elek-

trodzinējus ar ķīmiski noturīgu izolāciju.

Piemēri

5.1. piemērs. Izvēlēties elektrodzinēju centrbēdzes sūkņa elektropiedziņai. Sūkņa tehnis-

kie dati: ražīgums Q = 0,0028 m3/s, spiediens H = 34,5 m, rotācijas frekvence n = 2900 min-1,

lietderības koeficients ηs = 0,5. Sūknis ar elektrodzinēju savienots tieši un novietots slēgtā tel-

pā. Tīkla līnijas spriegums UN = 380 V.

1. Sūkņa jauda

kW.9,15,0

81,95,340028,0

SS

HQP

2. Elektrodzinēja nepieciešamā aprēķinātā jauda sūkņa darbināšanai

kW.23,31

7,19,12

P

S kPP

3. Pēc kataloga izvēlas trīsfāžu slēgta izpildījuma asinhrono dzinēju RAM112M2, kura

nominālā jauda PN = 4 kW (PN > P2); n = 2880 min-1; ηN = 87 %, ja slodze 100 %; cosφN =

0,9 (P.4.11. tab).

5.2. piemērs. Izvēlēties elektrodzinēju lauksaimniecības tehnoloģiskā mehānisma elektro-

piedziņai, ja tas darbojas ilgstošā režīmā ar mainīgu slodzi: P1 = 2,9 kW, t1 = 2 s, P2 = 2 kW,

t2 = 3 s, P3 = 2,8 kW; t3 = 1 s; P4 =1,5 kW, t4 = 2 s. Rotācijas frekvence nedrīkst pārsniegt n =

75

1500 min-1 un nepieciešamais sākuma (iekustināšanas) moments MS = 20 Nm. Aprēķināt elek-

trodzinēja jaudu.

1. Ekvivalentā jauda

kW.27,22132

25,118,23229,2 2222

4321

42

432

322

212

1

tttttPtPtPtPPekv

2. Pēc kataloga izvēlas RAM100LB4 tipa trīsfāžu asinhrono elektrodzinēju, kura PN =

3,0 kW; nN = 1430 min-1, ηN = 0,84; cosφN = 0,82; km = 2,8; kp = 2,2.

3. Izvēlētā elektrodzinēja pārbaude.

3.1. Maksimālais slodzes moments (Pmax = Pn1 = 2,9 kW)

.4,191425

9,295509550 maxmax Nm

nPM

N

3.2. Elektrodzinēja nominālais moments

.1,201425

395509550 NmnPM

N

NN

3.3. Elektrodzinēja kritiskais moments

Mkr = km· MN = 2,8·20,1 = 56,28 Nm. 3.4. Elektrodzinēja palaišanas moments

Mp = kp·MN = 2,2·20,1 = 44,2 Nm.

3.5. Tā kā pēc pārslodzes spējas: Mkr > α·Mmax (56,28 > 1,3·19,4) un pēc palaišanas spējas

MP > α·MS (44,2 > 1,3·20), tad izvēlētais elektrodzinējs RAM100LB4 atbilst prasībām.

Kontroles jautājumi.

Kāda veida elektгорiedzina aizņem daudz vietas, tā ir neērta ekspluatācijā, pie tam nepa-

stāv iespēja to pilnīgi automatizēt un tagad to gandrīz vairs neizmanto?

Kāda veida elektropiedziņu izmanto sarežģītos metālapstrādes darbgaldos, graudu kaltēs,

zāles miltu sagatavošanas agregātos u.c.?

Kāda veida elektropiedziņu izmanto sūkņu, ventilatoru, slaukšanas agregātu vakuumsūk-

ņu u.c. elektropiedziņai?

Kāda veida elektropiedziņai raksturīga vienkārša pārvada konstrukcija, augsts lietderības

koeficients, elektroenerģijas ekonomija (jo dzinēja darba ilgums atbilst mehānisma darbināša-

nas laikam) un ekonomiskums (jo dzinēja jaudu izvēlas atbilstoši piedziņas īpatnībām un pie-

dzenamā mehānisma nepieciešamajai jaudai)?

76

Kāda ir izraudzītā elektrodzinēja jauda, ja dzinējs nav pilnīgi noslogots, kā rezultātā pa-

zeminās dzinēja lietderības koeficients un jaudas koeficients, kā arī palielinās visas elektro-

piedziņas kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izdevumi?

Kā sauc tādu dzinēja darba režīmu, kad dzinējam strādājot, netiek sasniegta tā pieļaujamā

temperatūra, bet pauzes laikā tas nepagūst atdzist līdz apkārtējās vides temperatūrai?

5.2. ELEKTROPIEDZIŅAS VADĪBAS UN AIZSARDZĪBAS APARATŪRA

Vadības un aizsardzības aparatūru, kas ir elektropiedziņas otra galvenā sastāvdaļa, izman-

to elektropiedziņas vadībai (palaišanai, apstādināšanai, bremzēšanai, reversēšanai), elektro-

dzinēja aizsardzībai avārijas režīmos (pārslodzes, īsslēgums) un elektrodzinēja darba režīma

uzturēšanai atbilstoši tehnoloģiskā procesa prasībām.

Atkarībā no izpildāmās funkcijas aparatūru iedala:

1. vadības aparatūra (slēdži, kontaktori, magnētiskie palaidēji u.c.);

2. komandaparatūra (vadības atslēgas un pogas);

3. aizsardzības aparatūra (drošinātāji, releji u.c.).

Pēc vadības veida vadības aparatūru iedala manuālas (neautomātiskā) un automātiskās

vadības aparatūrā.

Rokas vadības aparatūru lieto sagatavošanas operācijām, t.i., līdzstrāvas (spriegums līdz

440 V) un maiņstrāvas (spriegums līdz 500 V) elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.

Aparatūru darbina vai nu tieši ar roku, vai ar mehānisko sviru. Pie šīs grupas pieder: slēdži;

kontrolieri u.c.

5.3. SVIRSLĒDŽI UN PĀRSLĒDŽI.

Svirslēdžus un pārslēdžus lieto elektrisko ķēžu saslēgšanai un atslēgšanai. Svirslēdzis ir

vienkāršākais manuālais komutācijas aparāts. Svirslēdži tiek izmantoti elektrisko sadales elek-

trotīklu vadībai un kontrolei.

Industriālie funkcionēšanas parametru līmeni saskaņa ar IEC60947-1 un IEC60947-3:

nominālais darba spriegums no 500 līdz 690 V;

nominālā darba strāva AC-21 A, AC-22 A, AC-23 A un B, DC-21 A, DC-22 A, DC-

23 A un B;

nominālā impulsa sprieguma izturība 8 kV;

bez parametru samazināšanas līdz 60 °C apkārtējai temperatūrai.

77

Svirslēdzis sastāv no nekustīgā kontakta jeb kontaktligzdas un kustīgā, kuram ir nažvei-

da forma (5.3. att.).

a b

c

5.3. att. Svirslēdzis

a — atslēgšanas momentā; b — apzīmējums shēmās; c - firmas Filnor svirslēdzis; 1 — izolācijas materi-āla pamatne; 2 — kontaktligzda jeb nekustīgais kontakts; 3 — sprieguma pievads; 4 — kustīgais kontakts jeb nazis; 5 — izolācijas materiāla nažus savienojošā traversa; 6 — rokturis; 7 — elektriskais loks;

8 — elektroenerģijas lietotāja pievienotājvads

Svirslēdzi parasti uzstāda redzama pārtraukuma radīšanai elektriskā ķēdē un izmanto ka

slēdžu atvienotāju, tātad slodzes atvienotājiem ir divas pozīcijas „Ieslēgts - Atslēgts”. Rak-

sturlielumi doti standartā IEC 60947-3. Atvienotājs nav domāts slodzes (strāvas) atslēgšanai

un standartos nav reglamentēti funkcijas nominālie lielumi. Atvienotāja galvenā funkcija –

bojātas ķēdes daļas ātra manuāla vai automātiska atslēgšana, kad ķēde neplūst strāva.

Ja svirslēdzis paredzēts arī elektriskās slodzes atslēgšanai, tam uzstāda lokdzēses kon-

taktus. Lokdzēses kontakti un galvenie naži ir savstarpēji saistīti ar atsperi.

Atslēdzot ķēdi, vispirms atslēdzas galvenais kontakts, lokdzēses kontakti paliek ieslēgti,

bet atspere izstiepjas. Kad galvenā naža attālums no nekustīgā kontakta palielinās, palielinās

arī atsperes stiepes spēks. Kad galvenais nazis ir atslēgtā galējā stāvoklī, atsperes spēks ir

pietiekami liels, lai momentāni atslēgtu lokdzēses kontaktus un ātri nodzēstu elektrisko lo-

ku.

Slodzes slēdži neaizsarga elektrisko ķēdi. Standarts IEC 60947-3 uzstāda slodzes slē-

džiem:

komutācijas biežums ne vairāk par 600 cikliem ieslēgts/atslēgts stundā;

mehānisko un komutācijas dilumizturību;

nominālas ieslēgšanas un atslēgšanas strāvas (5.1. tabula);

78

5.1. tabula

Zemsprieguma komutācijas aparātu izmantošanas kategorijas maiņsprieguma ķēdē

(standarts IEC 60947-3)

Izmantošanas kategorijas

Komutācija bieža

Komutācija nav biežā

Tipiskais pielietojums cosφ Ieslēgšanas

strāva х In

Atslēgšanas strāva х In

АС-20А АС-20В Ķēdes komutācija bez slo-dzes

- - -

АС-21А АС-21В Aktīvas slodzes komutāci-ja ar mērenām pārslodzēm

0.95 1.5 1.5

АС-22А АС-22В Aktīvas un induktīvas slo-dzes komutācija ar mēre-nām pārslodzēm

0.65 3 3

АС-23А АС-23В Elektrodzinēju komutācija un citas slodzes ar lielu induktivitāti

0.45 ja I≤100 А 0.35 ja I>100 А

10 8

Svirslēdžus izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Svirslēdža nominālam spriegumam UN jābūt vienādam vai lielākam par tīkla nominālo

spriegumu UN.t., kurā svirslēdzis uzstādīts

UN > UN.t..

2. Svirslēdža nominālai strāvai IN jābūt vienādai vai lielākai par aprēķina strāvu Iapr

IN ≥ Iapr,

kur Iapr — aizsargājamā objekta nominālā strāva.

Vienfāzes maiņstrāvas ķēdēs divpolīgs svirslēdzis dzēš elektrisko loku, tāpēc var at-

slēgt elektrisko ķēdi, ja spriegums nav lielāks par 380 V, bet vienpolīgs svirslēdzis droši

dzēš elektrisko loku, ja spriegums nav lielāks par 220 V.

Ja svirslēdzim ir centrālais rokturis, elektriskais loks var iedarboties uz apkalpes perso-

nāla roku atslēgšanas brīdī, tāpēc ar šādu svirslēdzi drīkst atslēgt elektrisko ķēdi, ja tajā

neplūst strāva.

Ja svirslēdzim atslēgšanas rokturis ir sānos vai izveidota sviras piedziņa un tas ir uzstā-

dīts līdzstrāvas ķēdē, kuras nominālais spriegums ir 220 V, ar to var atslēgt strāvu, ne lielā-

ku par 0,2∙IN. Ja svirslēdzis ir uzstādīts maiņstrāvas ķēdē, kuras nominālais spriegums ir 380

V, ar to var atslēgt strāvu ne lielāku par 0,3∙IN.

Līdzstrāvas 440 V ķēdes un 500 V vai 660 V maiņstrāvas ķēdēs ar svirslēdzi var pār-

traukt elektrisko ķēdi, ja slodze atslēgta ar elektrisko aparātu, kas paredzēts slodzes at-

slēgšanai.

79

Ja svirslēdzim uzstādīta lokdzēses kamera, ar svirslēdzi var atslēgt līdzstrāvas ķēdi ar

440 V vai maiņstrāvas ķēdi līdz 500 V, ja strāva nepārsniedz 0,5IN. Ar svirslēdzi var atslēgt

220 V līdzstrāvas ķēdes un 380 V maiņstrāvas ķēdes, ja svirslēdzim ir lokdzēses kamera un

strāva ķēdē nepārsniedz IN (5.2. tab.).

Ja U = 380 V un cos φ = 0,8 , ar svirslēdzi var atslēgt nominālo strāvu IN , bet, ja cos φ =

0,4, var atslēgt strāvu ne lielāku par 0,5IN.

3. Svirslēdža normētai caurplūdes strāvas momentānai vērtībai idyn jābūt lielākai vai vie-

nādai ar triecienstrāvu īsslēguma vietā (pārbaudi izdara, ja IN > 100A).

idyn. ≥ iu,

kur idyn = 2,55∙Idyn; Idyn — normēta pieļaujamās periodiskās caurplūdes strāvas efektīvā vērtī-

ba (dod izgatavotājrūpnīca).

5.2. tabula

Svirslēdžu atslēgšanas strāvas

Līdzstrāva, aktīva slodze, T = 0,0025 s Maiņstrāva, mazinduktīva slodze, cos φ = 0,8 UN =220V UN = 400V UN = 380V UN = 500V

Bez lokdzēses kameras

Ar lokdzēses kameru







0,2IN IN Iatsl. =0 0,5IN 0,3IN IN Iatsl. = 0 0,5IN

4. Pārbaudi pēc termiskās izturības izdara, ja IN >100 A, pārbaudot vai

I2th∙tth = Bk,

kur I2th∙tth — izgatavotājrūpnīcas garantētais siltuma impulss, ko svirslēdzis spēj izturēt;

Bk — siltuma impulss, kas aprēķināts svirslēdža uzstādīšanas vietā.

5.4. Paketslēdži.

Paketslēdzis ir komutācijas aparāts, kas paredzēts pārslēgumu veikšanai elektriskās ķē-

dēs. Tāpat kā svirslēdži, arī paketslēdži var atslēgt un ieslēgt elektrisko ķēdi.

Nekustīgie kontakti 3 novietoti izolācijas materiāla paketēs 5, kuras viena virs otras no-

stiprinātas uz kopējas vārpstas 7 (5.4. att.). Katra pakete veido vienu atsevišķu slēdzi, ku-

ram ir nekustīgie kontakti 3, nostiprināti uz izolācijas materiāla, un kustīgie kontakti 8. Kus-

tīgā kontakta naži piestiprināti kvadrātveida vārpstai. Vārpstas augšējā daļā nostiprināts rok-

turis 1. Vākā 6 atrodas kontaktu atsperes mehānisms, kurš fiksē ieslēgto un atslēgto stāvokli.

Kustīgam kontaktam piestiprinātas divas fibras plāksnītes, kas dzēš elektrisko loku atslēgša-

80

nas brīdī, tāpēc ar paketslēdžiem var komutēt lielākas strāvas nekā ar svirslēdžiem. Paket-

slēdzi var savākt un nostiprināt pie vāka 6 ar skavu 4 un tapām 2.

5.4. att. Paketslēdzis 1 — rokturis; 2 – tapa; 3 - nekustīgie kontakti; 4 – skava; 5 - izolācijas materiāla paketēs; 6 –

vāks; 7 – vārpsta; 8 - kustīgie kontakti

Paketslēdži paredzēti līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēžu (no 10 A līdz 100 A, ja spriegums ir

220 V, un no 6 A līdz 60 A, ja spriegums ir 380 V) ieslēgšanai un atslēgšanai. Paketslēdžus

(5.4. att.) lieto nelielas jaudas dzinēju palaišanai, pārslēgšanai no zvaigznes trīsstūrī un daž-

reiz vadības un signalizācijas ķēdēs. Ražo vienpolīgus, divpolīgus un trīspolīgus paketslēdžus,

kas sastāv no izolācijas materiāla paketēm, kuru iekšpusē iemontē kustīgus un nekustīgus pla-

kanus slīdkontaktus ar momentānās pārtraukšanas mehānismu. Elektriskā loka dzēšanai slēdzī

ir dzirksteles slāpējoša fibras paplāksne.

Salīdzinot ar svirslēdžiem, paketslēdžiem ir mazāki izmēri, tāpēc tos var novietot elek-

troietaisēs un tie jūtami nepalielina elektroietaises izmērus. Pateicoties atslēdzējatsperei, tie

ir ātrdarbīgi. Paketslēdžu trūkumi: atslēgtā stāvoklī nerada redzamu elektriskās ķēdes pār-

traukumu, ātri apdeg kontakti un tāpēc īsāks darbmūžs, bieži bojājas.

Paketslēdžus izvēlas, ievērojot tīkla nominālo spriegumu un strāvu paketslēdža uzstādī-

šanas vietā

UN ≥ UtN;

IN ≥ Iapr.,

kā arī tā komutācijas spēju. Paketslēdžu komutācijas spēju raksturo iespēja pie UN un cosφ =

=0,35 ± 0,5 (maiņstrāvai) un T = 0,01 s (līdzstrāvai) 50 reizes ieslēgt strāvu Iiesl = 7IN un 5

reizes atslēgt strāvu Iatsl = 3IN. Resurss pie UN un IN atkarīgs no cosφ vai T un paketslēdža gabarīta

(sk. 5.3. tab.). Ja pārslēdžus izmanto elektrodzinēju palaišanai, tinumu pārslēgšanai no zvaig-

znes slēguma trīsstūra slēgumā, uz paketslēdža vāka ir atzīmēti trīs stāvokļi, kas ir savstar-

pēji nobīdīti par 120°.

81

5.3. tabula

Paketslēdžu resurss

Shēmas parametri Gabarīts IN, A Resurss cos φ = 0,8 T = 0,0025s

l; 3 5

6; 8; 9

15000 10000 5000

cos φ = 0,3 T= 0,01s

1;3 5

6; 8; 9

7500 5000 2500

Ja pārslēdžus izmanto elektrodzinēju palaišanai, tinumu pārslēgšanai no zvaigznes slēgu-

ma trīsstūra slēgumā, uz paketslēdža vāka ir atzīmēti trīs stāvokļi, kas ir savstarpēji nobīdīti

par 120°.

5.5. KOMANDAPARĀTI.

Komandaparātus var iedalīt atbilstoši darbināšanas veidam:

manuāli darbināmie komandaparāti: spiedpogas, drošības trošu slēdži, komandkon-

trolleri, pozīcijas pārslēdzi;

automātiski darbināmie komandaparāti: ar spiediena, līmeņa, temperatūras iedarbī-

bu;

ar darbmašīnu kustīgajām detaļām darbināmie komandaparāti: gala un ceļa slēdži;

elektromagnētiski vai magnētiski darbināmie komandaparāti: palīgkontaktori, her-

konslēdži.

Atbilstoši kontaktu uzbūves un darbības principam komandaparātus var iedalīt:

o ar sviras kontaktu;

o ar tiltiņkontaktu;

o ar laideni ieslēdzošos un atslēdzošos kontaktu;

o ar lēcienveidīgi ieslēdzošos un atslēdzošos kontaktu (lēcējkontaktu).

Atbilstoši darbības fizikālajam principam komandaparātus var iedalīt:

• kontakta;

• bezkontakta.

Parasti komandaparātu tiltiņa vai sviras veida kontaktu pāri nodrošina vienu vai divus

ķēdes pārtraukumus atvērtā stāvokli, kas ļauj atslēgt vadības ķēdi pie tipiskiem parametriem

— IN = 6 A, UN = 220 V, kategorija AC11 bez speciālu lokdzēses iekārtu — dejonizācijas

režģu u.c. palīdzības.

82

5.5.1. SPIEDPOGAS, SPIEDPOGU STACIJAS, VADĪBAS PANELI

Spiedpogas ir komandaparāti, ar kuru palīdzību komandas manuāli (ar roku) ievada vadī-

bas ķēdē. Spiedpogas konstruktīvā uzbūve redzama 5.5. attēlā. Informācijai par izpildīto

komandu var izmantot signālspuldzes, kuras iebūvē pašā spiedpogā (sk. 5.5. att. b)

5.5. att. Firmas "Siemens" SIGNUM tipa spiedpogas (a) un signalizējošās spiedpogas (b) pamatdetaļas frontālam novietojumam: A — darbinātāj elements; B — panelis; C — turētājs;

D — komutējošais elements; E — spuldzes armatūra ar spuldzi; F — sastiprinātājdetaļa

Spiedpogu stacijas veido, vienā korpusā ievietojot vairākas spiedpogas (sk. 5.6. att.).

Spiedpogu stacijas izgatavo no metāla vai plastmasas no 1, 2, 3, 4 vai 6 elementiem. Spied-

pogu stacijas var būt piestiprinātas iekārtu konstrukcijām vai telpu sienām stacionāri vai arī

iekārtas lokanā trosē, piemēram, telferu vadībai. Šo aparātu plastmasas korpusi nodrošina aiz-

sardzības pakāpi IP 65, metāla — IP 67. Speciālām vajadzībām izveido eksploziju drošas

spiedpogas vai to stacijas.

Spiedpogu stacijas izgatavo elektriskās vadības ķēdēs komutācijai ar spriegumu līdz

690 V AC un 440 V DC.

Vadības paneli (5.7. att.). Vadības paneli ir interfeisi, kas nodrošina dialogu starp cilvēku

un mašīnu.

5.5.2. KOMANDKONTROLLERI.

Komandkontrolleri ir daudzkontaktu daudzpozīciju komandaparāti ar rokas (manuālo),

kājas vai servodzinēja darbinātāju. To kontakti ieslēdzas un izslēdzas noteiktā secībā, pa-

griežot darbinātāja asi. Komutācijas programma var būt fiksēta vai maināma. Komandkon-

trollerus izmanto vidējas un lielas jaudas elektrodzinēju spēka ķēžu komutācijas aparātu va-

dībai tilta un torņa celtņu, pilsētu elektrotransporta, dzelzceļa un kuģu elektropiedziņas sis-

83

tēmās. Ir, izveidoti plaknes, veltņa un izciļņu komandkontrolleri. Visplašāk izmanto neregu-

lējamos un regulējamos izciļņu komandkontrollerus.

5.6. att. Firmas " Siemens" pogu stacijas kopskats. А – vāks; В – marķējuma tabulas; C – vadības elements ar turētāju; D – funkcijas kods; E –

blokkontakti; F – pogu stacijas pamats; G – aparāta burtu kods; H – kārta numurs

5.7. att. Vadības panelis SIGNUM 3SB4: 1 – virsas panelis; 2 – pogas; 3 – indikācija; 4 – plēvīšu klaviatūra; 5 – marķējums; 6 - pieslēgšanas ierīce pie AS – interfeisam, kopnēm PROFIBUS-DP u.c.

84

5.8. att. Veltņkontrollera uzbūves shēma: 1 — stūres rats, 2 — veltnis, 3 — kontaktsegmen-ti, 4 — nekustīgie kontakti, 5 — nekustīga lata.

5.9. att. Izciļņkontrollera uzbūves shēma: 1 — vārpsta, 2 — izcilņpaplāksne, 3 — rullītis,

4 un 5 — atsperes, 6 un 7 — kontakti.

5.8. attēlā parādīta veltņkontrollera uzbūve. Ar izolācijas materiālu appresētu veltni 2

griež ap asi ar stūres ratu 1. Veltņa virsmai piestiprināti vara vai bronzas kontaktsegmenti 3.

Uz nekustīgas latas 5 uzstādīti atsperīgi kontakti 4, pie kuriem pievieno elektriskās ķēdes va-

dus. Lai dzēstu loku, kas rodas, pārtraucoties kontaktiem, veltņkontrolleros ir loka dzēšanas

rezis-tori un izolējošas starpsienas. Veltņkontrollerus lieto līdz 75 kW jaudas elektrodzinēju

vadīšanai, ja ieslēgšanu skaits ir līdz 240 reižu stundā.

Veltņkontrolleru trūkums ir berzes kontakts starp nekustīgo kontaktu un kontaktsegmen-

tu, kas salīdzinoši ātri nodilst. Bez tam, kontaktiem pārtraucoties, loks nepārtraucas momen-

tāni un kontakti apdeg. Šo trūkumu dēļ veltņkontrolleru ražošana ir sašaurināta un to vietā iz-

manto plašāk lietojamos izciļņkontrollerus.

Izciļņkontrolleriem (5.9. att.) ir kontakti, uz kuriem iedarbojas fasona izciļņpaplāksnes.

Pagriežot vārpstu 1, pagriežas izciļņpaplāksne 2, pa kuru slīd rullītis 3, kas kontaktus 6 (kus-

tīgs) un 7 (nekustīgs) notur pārtrauktus. Kad rullītis 3 nokļūst izciļņpaplāksnes 2 izgriezumā,

atsperu 4 un 5 iedarbībā kontakti 6 un 7 saslēdzas. Izciļņpaplāksnes 2 izgriezuma galā rullītis

3 tiek pacelts, un kontakti 6 un 7 atkal pārtraucas.

Izciļņkontrollerus lieto lieljaudas elektrodzinēju ķēdēs, ja ieslēgšanu skaits ir līdz 600 rei-

žu stundā. Katram kontaktu elementam ir loka dzēšanas rezistors.

5.10. attēlā parādītas shēmas, kas paskaidro asinhrono dzinēju ar fāzu rotoru vadību, iz-

mantojot veltņkontrolleru un izciļņkontrolleru. Abos gadījumos ar kontrolieriem var iegūt

elektrodzinēju rotācijas virziena maiņu.

85

a

b 5.10. att. Asinhronā dzinēja reversīvās vadības shēmas ar kontrolieriem:

a — ar veltņkontrolleru, b — ar izciļņkontrolleru.

5.10. attēlā a kontroliera veltnis parādīts izklājumā. Kontakti, kas shēmā atrodas uz vidus-

līnijas (nulles līnijas) atbilst nekustīgajiem kontaktiem. Lasot shēmu, izklātie kontaktsegmenti

(attēlā iekrāsoti) domās jāsavieto ar nekustīgajiem kontaktiem (parādīti kā aplīši uz nulles lī-

nijas). Tā, piemēram, ja kontroliera stūres rats atrodas stāvoklī Uz priekšu 4, ir saslēgti šādi

kontakti: C1—L1, C3—L3 (C2 un L2 savienoti pastāvīgi), P3—P4—P5—P6.

5.10. attēlā b parādīta elektrodzinēja vadības shēma ar izciļņkontrolleru. Tā ir analoga

5.10. attēlā a dotajai shēmai. Uz viduslīnijas (nulles līnijas) attēloti izciļņkontrollera kontakti:

stāvokļos Atpakaļ un Uz priekšu melnie punkti apzīmē attiecīgo kustīgo un nekustīgo kontak-

tu saslēgšanos.

Komandkontrolleri ir nelieli izciļņkontrolleri, kas paredzēti nelielu strāvu pārslēgšanai

vadības ķēdēs. Izciļņu kontrolleri (5.11. att.) konstruktīvi vienkāršāki un drošāki ekspluatāci-

jā salīdzinājumā ar veltkontrolleriem. Viņiem ir liela atslēgtspēja (līdz 600 operācijām stun-

dā). Katram kontaktam ir lokdzēses pretestība. Komandkontrolleri aizvieto, kontaktoru vai pa-

laidēju (kas tieši saslēdz elektrodzinēju spēka ķēdes) ieslēgšanas pogas.

Izmantojot izciļņkontrollerus, ar vienu rokturi var veikt operācijas, ko realizē ar trīs po-

gām (Starts — Uz priekšu, Starts — Atpakaļ un Stop). Komandkontrollerus ražo ar dažādu

kontaktu un rokturu skaitu. Vadības shēmām ar komandkontrolleriem pievieno kontaktu ie-

slēgšanas tabulu dažādiem rokturu stāvokļiem. 5.12. attēlā parādīta shēma ar dzinēja reversīvo

palaišanu. Izciļņu kontrollera 4G tehniskie dati doti 5.4. tabulā.

86

5.11. att. Izcilņu komandkontrolers 4G: 1 – nekustīgais kontakts ar pievienošanas spaili; 2 – izcilnis; 3 – kontaktu tiltiņš; 4 – kāta vadoša rieva; 5 – kāts; 6 – kontaktu uzliktnis no materiāla ar lielu vadītspē-ju; 7 – komutācijas elements (pakete); 8 – vītņu nagla; 9 – pārslēdža rotors; 10 – atspere; 11- vārpsta

no tērauda; 12 - skrūvspaile

Komandkontrolleru raksturojušie parametri un izvēle. Katalogos komandkontrollerus

raksturo šādi parametri: nominālais spriegums UN, V, ilgstošā strāva IN, A, komutācijas spēja

attiecīgai lietošanas kategorijai AC vai DC (komutējamā strāva atbilstošam spriegumam), ķē-

dē ieslēdzamā kūstošā drošinātāja dati, kontaktu pārejas pretestība RK, mΩ, aizsardzības pakā-

pe IP, pievienojamo vadu šķērsgriezums mm2, spiediena spēks kontaktas iedarbināšanai N,

mehāniskais, elektriskais resurss miljonos ciklu, maksimālā komutācijas frekvence (ciklu

skaits stundā), apkārtējās vides temperatūras robežas, standarti un sertifikāti, kuriem atbilst

konrtolleris, kvalitātes standarts, izmēri, svars.

5.12. 8.25. att. Pozīciju pārslēdžu slēgšanas diagrammas a - divu stāvokļu četru kontaktu; b — trīs stāvokļu divu kontaktu pārslēdžu rokturu stāvokļi,

slēgšanas diagrammas un kontaktu shēmas

87

5.4. tabula

Izciļņu komandkontroleri 4 G serijas

Komankontrolera tips Parametri 4G10 4G16 4G25 4G40 4G63 4G80 4G100

Nominālais izolācijas spriegums, Ui V 660 660 660 660 660 660 660 Nominālā strāva Ith A 16 20 25 50 63 80 125 Izturība (komutāciju skaits) 3х106 3х106 3х106 1х106 1х106 1х106 2х106 Pārslodze:

1 s 10 s 30 s 60 s

А А А А

220 70 40 30

430 145 90 75

690 240 160 125

920 290 200 155

1600 600 375 285

1600 650 400 300

2600 850 500 360

Maksimāla atslēgtspēja 660 V, cosφ = 0,65

660 V, cosφ = 0,35 600 V, cos φ = 0,35

500 V, cos φ = 0,35 500 V, cos φ = 0,75

A A A A A

- - -

1001/ -

190 -

200 - -

- 250 260

- -

- 490 500

- -

- 500 610

- -

- 500 610

- -

- 650

- 900

- Lietošanas kategorija АС2: Trīsfāžu patērētāja nomināla jauda

3х220 V ~ 3х380 V ~

3х500 V ~ 3х660 V ~

kW kW kW kW

5,2 9

11,8 15,5

7 12,5 17 22

9 15,5 20 27

14 24 33 43

23 39 52 69

29 50 66 86

37 63 84

110 Lietošanas kategorija АС3, АС23: Trīsfāžu dzinēja nomināla jauda

3х220 V ~ 3х380 V ~

3х500 V ~ 3х660 V ~

kW kW kW kW

3 5 6 6

4,5 8 11 11

7,5 13 17 17

12,5 21 27 27

18,5 32 42 55

21 37 48 60

- - - -

Lietošanas kategorija АС23: Trīsfāžu dzinēja nomināla jauda

3х220 V ~ 3х380 V ~

3х500 V ~ 3х660 V ~

kW kW kW kW

- - - -

- - - -

- - - -

- - - -

- - - -

- - - -

27,5 47 62 80

Lietošanas kategorija АС3, АС23: Vienfāzes dzinēja nomināla jauda

110 V ~ 220 V ~

380 V ~

kW kW kW

0,8 1,7 2,8

1,3 2,6 4,6

2,1 4,3 7,5

3,6 7,2 12

5,3 10,6 18,5

6 12,1 21,1

- - -

Lietošanas kategorija АС14: Nominālā komutācijas strāva Ie

110 V ~ 220 V ~

380 V ~ 660 V ~

A A A A

11 8

3,5 2,5

20 20 16 8

25 25 20 8,5

50 40 40 10

63 50 45 10

72 50 45 10

- - - -

1. Ekspluatācijas kategorija АС 4

Komandkontrolleru izvēle balstās uz tās parametru salīdzināšanu ar elektroiekārtas pa-

rametriem, kurā kontrolleris tiks uzstādīts un ekspluatēts. Komandkontrolleru izvēlei var

izmantot speciālās tabulās no izgatavotājfirmas katalogiem (sk. 5.13. att.).

88

Piemērs. Izvelēt izciļņu kontrolleru asinhronā dzinēja ar īsi slēgto rotoru palaišanai un

bremzēšanai. Dzinēja jauda 7 kW, nepieciešama komutācija 30 operācijas stundā, dzinēja

ekspluatācijas kategorija AC 4.

Atrodam diagrammā komutāciju stundā – 30 komutācijas stundā. Velkot abscisu asij pa-

ralēlu taisni, līdz tā krustojas ar līnijas ekspluatācijas kategorijas AC 4 punktā k. Pēc tam atro-

dam diagrammā dzinēja jaudu (7 kW, 380 V) un velkam horizontālu līniju 7 kW - s. Krust-

punkts s ar vertikālo līniju no punktā k atrodas kontrollera 4G 40 darba diapazonā.

5.13. att. Izciļņu kontrolleru izvēles tabula atkarība no komutācijas skaitu un dzinēja vai patērētāja jaudas

k

89

5.6. CEĻA UN GALA SLĒDZI

Ceļa slēdži ir mehāniski iedarbināmi aparāti, kurus lieto automatizētas elektropiedziņas

vadības ķēdes posmu ieslēgšanai un pārtraukšanai atkarībā no vadāma kustīga mehānisma vai

tā elementa noietā ceļa.

Slēdžus, kuri pārslēdz vadības ķēdi, mehānismam vai tā elementam nonākot kustības ceļa

galējā stāvokli, sauc par gala slēdžiem. Ceļa un gala slēdžiem nav principiālu konstruktīvu at-

šķirību.

Gala slēdži ir nepieciešama sastāvdaļa celtņu elektropiedziņas vadības shēmās (automā-

tiski aptur tilta, tilta ratiņu vai ceļamās kravas kustību, ja objekts tuvojas kustības ceļa galējai

robežai), kā arī liftu un dažādu darba mašīnu piedziņas vadības shēmās, piemēram, ēvelmašī-

nu piedziņā u.c.

5.14. attēlā parādītajā gala slēdzī uz pārvietojama stieņa 1 atrodas divi kontakta tiltiņi 2

(NO un NC). Virzes kustībā esošajam mehānismam piestiprinātais izcilnis 3, virzoties gar ga-

la slēdzi, pagriež tā sviru 4, kura pārvietojot stieni 1, pārslēdz vadības ķēdē ieslēgtos kontak-

tus: atslēdz kontaktus kreisajā pusē un noslēdz kontaktus labajā pusē.

Ceļa slēdži izveidoti ne tikai mehānismu virzes kustības uztveršanai, bet ari rotācijas kus-

tībai. Šo t. s. rotācijas tipa ceļa slēdžu kontaktu sistēma pārslēdzas, pagriežoties slēdža vārp-

stai.

Ceļa un gala slēdžus izmanto 220 un 440 V līdzstrāvas un 220—500 V maiņstrāvas ķēdēs

un to kontakti ilgstoši iztur 6—20 A strāvas. Minētie slēdži slēdz vienu vai divas ķēdes.

5.14. att. Gala slēdzis.

90

5.7. DROŠINĀTĀJI.

Drošinātājs var aizsargāt elektrisko ķēdi pret īsslēgumu un pārslodzi (gG tipa droši-

nātāji) vai tikai no īsslēguma (aM tipa drošinātāji).

Visvairāk drošinātājus izmanto elektroiekārtās ar spriegumu līdz 1000 V, bet izmanto arī 6, 10,

20 kV elektroiekārtās, ļoti reti — 110 kV iekārtās.

Praksē sastopami dažādas konstrukcijas drošinātāji, bet tie visi sastāv no divām daļām: drošinā-

tāja izņemamās daļas un drošinātāja pamatnes (5.15. att.).

a

b

5.15. att. NH tipa drošinātāja konstrukcija (a) un grafiskais apzīmējums (b) 1 — drošinātāja ieliktņa kontaktdetaļa (kontaktnazis); 2 — drošinātāja ieliktnis; 3- indikators;

4 - kvarca smiltis; 5 - korpuss no porcelāna; 6 — drošinātāja pamatne ar skrūvēm

Drošinātāja izņemamā daļa sastāv no drošinātāja ieliktņa 2 un drošinātāja ieliktņa turētāja 6.

Drošinātāja ieliktnis ir drošinātāja daļa, kam ir viens vai vairāki kūstošie elementi, kas izkūst, ja

strāva aizsargājamā ķēdē zināmu laiku pārsniedz noteiktu vērtību un kas pēc drošinātāja no-

strādes paredzēts nomaiņai.

Drošinātāja ieliktņa turētājs ir drošinātāja noņemama daļa, kas paredzēta drošinātāja ieliktņa sa-

turēšanai. Parasti to izveido kā izolācijas materiāla cauruli vai citas formas detaļu. Tai pievieno droši-

nātāja ieliktņa kontaktdetaļas 1.

Drošinātāja pamatne 6 ir drošinātāja balsta daļa, kura nostiprināti kontakti 1.

Drošinātāja kūstošam elementam jābūt no metāla, kam ir zema kušanas temperatūra, la-

ba siltumvadāmība, nemainīga struktūra pie augstas temperatūras, lēts. Praksē kūstošā

elementa izgatavošanai izmanto varu vai sudrabu. Sudrabam salīdzinājumā ar varu ir labāka

siltumvadāmība un elektrovadāmība, augstas temperatūras apstākļos tam nemainās struktū-

91

ra. Tomēr sudrabs ir dārgs metāls, tāpēc parasti kūstošo elementu izgatavo no vara vai no

apsudrabota vara. Sudraba kušanas temperatūra ir 960 0C, varam — 1083 0C. Varam mainīgas

augstas temperatūras ietekmē mainās materiāla struktūra, kā arī kūstošā ieliktņa pārdegša-

nas laiks, tātad samazinās drošinātāja darbības efektivitāte. Drošinātāja kūstošo elementu iz-

gatavo stieples vai metāla sloksnes veidā.

DROŠINĀTĀJU IZVĒLE. Drošinātāju uzdevums ir pasargāt elektroenerģijas patērētā-

jus, vadus un kabeļus no īsslēguma strāvu un pārslodzes strāvu iedarbības. Asinhroniem

elektrodzinējiem ar īsslēgtu rotoru palaišanas brīdī strāvas ir 3,5-7,5 reizes lielākas par elek-

trodzinēju nominālām strāvām, tāpēc drošinātāju ieliktņu nominālās strāvas jāizvēlas, ievēro-

jot elektrodzinēju palaides strāvas. Līdz ar to drošinātājs var aizsargāt elektrodzinējus ar īs-

slēgtu rotoru tikai no īsslēguma strāvām un nevar aizsargāt pārslodzes gadījumā. Asinhro-

nam dzinējam ar fāžu rotoru palaišanas brīdī strāvas ir ievērojami mazākas un kūstošo ielik-

tņu nominālo strāvu nosaka šādi:

IN.iel. ≥ (1,0-1,25) IN.dz. ,

kur IN.iel. — elektrodzinēja ar fāžu rotoru nominālā strāva.

Ja pārslodze ir neliela, drošinātājs neaizsargā arī asinhrono elektrodzinēju ar fāžu roto-

ru no pārslodzes, bet tikai no īsslēguma.

Drošinātāja kūstošā ieliktņa pārdegšanas laiks var atšķirties pat par 50 % no tā pārdeg-

šanas laika, kas dots rokasgrāmatās vai katalogos, jo drošinātāja kvalitāte un apkārtējās vi-

des temperatūra ekspluatācijas laikā mainās. Tāpēc praksē lieto jutīgākas aizsardzības ierī-

ces, bet drošinātājus izmanto tikai mazāk atbildīgu elektroenerģijas patērētāju aizsardzībai.

Drošinātājus izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Drošinātāja nominālam spriegumam UN.dr. jābūt lielākam vai vienādam ar tīkla nominālo

spriegumu UN.t.

UN.dr. ≥ UN.t. .

2. Apgaismes tīklā kūstošā ieliktņa nomināli strāvai IN.iel. jābūt lielākai vai vienādai ar aplē-

ses strāvu Iapr., ievērojot drošuma koeficientu Kdr.

IN.iel. ≥ Kdr Iapr. ,

kur Kdr. = 1, ja drošinātājs aizsargā apgaismes elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekļus ar

kvēlspuldzēm vai sildierīces;

Kdr. = 1,25, ja drošinātājs aizsargā elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekļus ar lu-

miniscences spuldzēm;

Kdr = 1,1, ja drošinātājs aizsargā elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekļus ar dzīvsudra-

ba loka spuldzēm.

3. Asinhrona elektrodzinēja ar īsslēgtu rotoru aizsardzībai drošinātāja kūstoša ieliktņa

92

nominālai strāvai IN.iel. jābūt lielākai vai vienādai ar tā palaišanas strāvu Ipal, dalītai ar empīrisku

koeficientu (pārslodzes) Kpārsl.

,II

Iparsl.

pal.N.iel.

kur Kpārsl. = 1,6-2,5 (ja elektrodzinējs iegriežas ātrāk par 4 s, tad Kpārsl. = 2,5, ja iegriežas 5-10

s, tad Kpārsl. = 1,6-2).

Precīzāku rezultātu iegūst, izmantojot drošinātāja laikstrāvas raksturlīkni (sk. izvēles

piemēru).

4. Ja drošinātājs aizsargā elektrisko tīklu, elektriskā tīkla vadu vai kabeļu pieļaujamai

strāvai Ip jābūt lielākai vai vienādai ar IN.iel., dalītai ar koeficientu Kaiz

.KI

Iaiz

N.iel.p

5. Drošinātāju maksimālai atslēgtspējai jābūt lielākai vai vienādai ar maksimālo trīsfāžu

īsslēguma strāvu

.II (3)katsl.

6. Ja drošinātājs aizsargā maģistrāllīniju, kas baro vairākus elektrodzinējus, drošinātāja

kūstošā ieliktņa nominālai strāvai IN.iel jābūt lielākai vai vienādai ar aprēķina strāvu

1ni

1i maxparsl.

pald.i.0N.iel. ,

KI

IKI

kur K0 — vienlaicības koeficients, kas norāda, kāda daļa no visiem elektrodzinējiem strādā; (ja

visi elektrodzinēji strādā, K0 = 1, bet pārējos gadījumos K0 var noteikt aptuveni atkarībā no

elektrodzinēju skaita, izmantojot 5.5. tabulas datus vai 5.16 attēlu);

5.5. tabula

Vienlaicības koeficients K0 atkarībā no elektrodzinēju skaita

Elektrodzinēju skaits 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 15 20

K0 1,0 1,0 0,9 0,8 0,7 0,61 0,55 0,5 0,47 0,44 0,35 0,31

5.16. att. Koeficienta K0 atkarība no dzinēju skaita.

93

1ni

1id.i.0 IK — darbojošos elektrodzinēju darba strāvu summa, kad palaiž to elektrodzi-

nēju, kuram attiecība Ipal. /Kpārsl. ir vislielākā.

7. Lai drošinātāju aizsardzība būtu selektīva, virkne slēgtus drošinātājus izvēlas šādi:

skaitot no elektroenerģijas patērētāja puses, katra nākamā drošinātāja kūstošā elementa no-

minālai strāvai jābūt par vienu pakāpi augstākai. Drošinātāja darbības selektivitāte jāpār-

bauda arī trīsfāžu īsslēgumā (kad īsslēguma strāvai ir maksimālā vērtība). Jo var būt tādi

gadījumi, kad pie lielām īsslēguma strāvām pārdeg vairāki virknē slēgtie drošinātāji.

Drošinātāju kūstošos ieliktņus izvēlas selektīvi, ja aprēķina trīsfāžu īsslēguma strāvu un

pārbauda, vai katras nākamās pakāpes drošinātāju kūstošā ieliktņa nominālā strāva ir vie-

nāda vai lielāka, izmantojot konkrēta drošinātāja kataloga datus.

Piemēram, ja trīsfāžu īsslēguma strāva Ik(3) ir 50 reizes lielāka par drošinātāja kūstošā

elementa nominālo strāvu IN.iel. un elektroenerģijas patērētāja aizsardzībai uzstādīts 30 A kūs-

tošais elements, nākamajam drošinātāja kūstošam elementam, kas slēgts virknē, jābūt vismaz

120 A.

8. Pārbaude: fāzes vada un nullvada šķērsgriezumam jābūt tādam, lai pieļaujamā vienfā-

zes īsslēguma strāva būtu vismaz trīs reizes lielāka par drošinātāja kūstoša ieliktņa nomi-

nālo strāvu

Ik(1) ≥ 3 IN.iel..

bet sprādziennedrošās zonās

Ik(1) ≥ 4 IN.iel..

Šo nosacījumu var neievērot, ja tīkli jāaizsargā tikai no īsslēguma, izņemot lauku elektris-

kos tīklus un komunālos tīklus, kuriem ir ievērojams garums, kā arī gadījumos, kad īsslē-

guma strāva ir vismaz trīs reizes lielāka par vada vai kabeļa pieļaujamo strāvu no silšanas

viedokļa

Ik(1) ≥ 3 Ipieļ..

No pārslodzes jāaizsargā vadi vai kabeļi ar degošu ārējo apvalku vai izolāciju, ja tie novie-

toti atklāti, kā arī vadi un kabeļi apgaismošanas tīklos tirdzniecības telpās, rūpniecības uz-

ņēmumu administratīvās un sadzīves telpās (ieskaitot gludekļu, šujmašīnu, elektrisko plītiņu,

ledusskapju, pārnesamo elektroenerģijas lietotāju pieslēgšanai paredzētos elektriskos tīk-

lus), dzīvojamās un sabiedriskās ēkās.

Spēka tīklos uzstādītie vadi un kabeļi jāaizsargā no pārslodzes, ja tie uzstādīti rūpniecī-

bas uzņēmumos, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, tirdzniecības telpās, tikai tādos gadīju-

mos, ja ir tāds tehnoloģiskais process vai darba režīms, kad var rasties pārslodze.

94

No pārslodzes un īsslēguma jāaizsargā vadi un kabeļi spēka, apgaismošanas, sekundāro

ķēžu elektriskos tīklos, kuri uzstādīti V-I, V-Ia, V-II, V-IIa klases sprādziennedrošās zonās,

bet V-Ib un V-Ig klases sprādziennedrošās zonās vadu un kabeļu aizsardzība jāveido kā

sprādziennedrošās ietaisēs.

Piemērs

Aprēķināt kūstošā ieliktņa strāvu un izvēlēties drošinātāju 4 kW asinhronam elektrodzi-

nējam ar īsslēgtu rotoru, ja elektrodzinēja rotācijas frekvence n = 1420 min-1, lietderības koefi-

cients η = 0,84, cos φ = 0,84, palaides strāva 6 reizes lielāka par nominālo strāvu.

Atrisinājums

1. Nominālā strāva A.8,70,840,843803

4000ηcosU3

PI

N

2NN

Palaides strāva Ipal. = 6∙IN = 6∙8,7 = 52,2 A

Drošinātāja kūstošā ieliktņa nominālā strāva A.20,92,5

52,22,5I

I palN.iel.

Izvēlas NH-gl tipa drošinātāju ar kustoša ieliktņa nominālo strāvu IN.iel. = 20 A (sk. P.1.5.

tab.).

Pārbauda, vai izvēlētais drošinātājs nodrošina reālu dzinēja palaides laiku (tpaI = l-4 s).

No drošinātāju Ferraz NH-gG laikstrāvas raksturlīknēm P.1.2. attēlā atrod, ka pie Ipal = 52,2

A drošinātāja minimālais nostrādes laiks tno ≈ 3 s (P.2.2. att. a). No drošinātāju HRC NH-gG

laikstrāvas raksturlīknēm, piemēram OFAF000H20 gabarīts 000 (P.1.6. tab.), 1.3. attēlā at-

rod, ka pie Ipal = 52,2 A drošinātāja minimālais nostrādes laiks tno = 40 s. No drošinātāju

Weber NH-gG/gL laikstrāvas raksturlīknēm, piemēram NH00LP 20MR gabarīts 00, 1.4. attē-

lā atrod, ka pie Ipal = 52,2 A drošinātāja minimālais nostrādes laiks tno = 60-70 s. Tātad dzinē-

ja palaides laikam jābūt mazākam par 4 s, kas atbilst reālām iespējām.

Piezīme: ja iegūtais palaides laiks ir nepietiekams, jāizvēlas nākamā lielākā IN.iel. vēr-

tība.

5.8. AUTOMĀTSLĒDŽI

Automātslēdži ir elektriski aparāti, kas paredzēti līdzstrāvas vai maiņstrāvas ķēžu aizsar-

dzībai nenormālos darba režīmos (nepieļaujami liela pārslodze, īsslēgums, sprieguma paze-

mināšanās), retai (līdz 30 reizēm diennaktī) elektrisko ķēžu atslēgšanai un ieslēgšanai nor-

mālos darba režīmos. Automātslēdžos elektriskā loka dzēšanas vide ir gaiss, tāpēc literatūrā

ir sastopams arī nosaukums automātiskie gaisa slēdži.

95

Automātslēdzis ir vienīgais komutācijas aparāts, kas spējīgs vienlaicīgi izpildīt visās

galvenās funkcijās elektroiekārtā (5.6. tabula).

AUTOMĀTSLĒDŽU IZVĒLE. Automātslēdžus izvēlas atbilstoši uzstādīšanas vietai

shēmā, saskaņojot to ar lietotāja parametriem.

1. Automātslēdža nominālam spriegumam UN.a. jābūt lielākam vai vienādam ar elektro-

iekārtas nominālo spriegumu UN.iek., kuras komutācijai un aizsardzībai automātslēdzis uzstā-

dīts UN.a. ≥ UN.iek..

2. Automātslēdžu nominālai strāvai IN.a. jābūt vienādai vai lielākai par elektroiekārtas

nominālo strāvu IN.iek., kuras komutācijai un aizsardzībai automātslēdzis uzstādīts IN.a. ≥ IN.iek.

5.6. tabula

Automātslēdža/atvienotāja funkcijas

Funkcijās Iespējami nosacījumi Izolēšana (atvienošana)

funkcionāla avārijas atslēgšana

Vadība

atslēgšana mehāniskās iekārtās tehniskajai apkalpei

pārslodze īsslēgums izolācijas caursišana (kopā ar noplūdes automātu)

Aizsardzība

minimālais spriegums (ar minimālo sprieguma spole) Distanču vadība (iebūvēta vai papildu funkcija) Indikācija un mērījumi (parasti elektroniskā atkabņa papildu opcija)

3. Automātslēdža termoatkabņa nominālai strāvai IN.T. jābūt vienādai vai lielākai par elek-

troiekārtas darba strāvu Id vai aplēses strāvu Ia, ievērojot drošības koeficientu kdr., kuru no-

saka katram automātslēdzim pēc tā termoatslēdzes laikstrāvas raksturlīknes IN.T. ≥ kdr.∙Id

Asinhroniem elektrodzinējiem ar īsslēgtu rotoru jāpārbauda, vai palaides laiks nav tik

liels, ka palaides strāva paspēj sakarsēt termoreleja sildelementu un termoatkabnis atslēdz

elektrodzinēju palaides laikā. Automātslēdža termoatkabņa iestatījuma strāvai pie minimālā

laika ieturējuma, kas atbilst elektrodzinēja palaides laikam, Iiest.a., jābūt lielākai par elektro-

dzinēja palaides strāvu Ipal., ievērojot koeficientu 0,85, kas raksturo palaides strāvas samazi-

nāšanos elektrodzinēja palaides laikā kt·Iiest.a. > 0,85·Ipal., kur kt = 1,5-2 — termoatkabņa laika

ieturējuma koeficients.

Ja automātslēdža termoatkabņa laikstrāvas raksturlīknei nav uzrādītas nostrādes robe-

žas, kt = 1,6-2,5.

4. Automātslēdža elektromagnētiskā atkabņa nominālai strāvai IN.EM. jābūt lielākai vai

vienādai ar maksimāli īslaicīgi pieļaujamo strāvu Imax.īsl., ievērojot drošuma koeficientu kdr.EM.

96

I N.EM. ≥ kdr.EM. Imax.īsl., kur kdr.EM. = 1,25 — drošuma koeficients automātslēdžu AP-50, AE-2000,

A3700 elektromagnētiskai atslēdzei, kdr.EM. = 1,5 — automātslēdzim A3100. Pārējiem automāt-

slēdžiem drošuma koeficientu nosaka no raksturlīknēm.

Automātslēdža elektromagnētiskais atkabnis nedrīkst atslēgties elektrodzinēja palai-

des brīdī, tātad jāizvēlas, lai I N.EM. > Ipal.. Jāpārbauda, vai vienfāzes īsslēguma strāva ir pietie-

kami liela un elektromagnētiskais atkabnis atslēgsies vienfāzes īsslēgumā Ik(1) > IN.EM..

5. Automātslēdža maksimālai atslēgtspējai (atslēgšanās robežstrāvai) Iatsl.rob. jābūt lielākai

vai vienādai par maksimālo īsslēguma strāvu Imax.īssl.., ja īsslēgums ir automātslēdža uzstādīša-

nas vietā. Tātad Imax.īssl. = √2 Ik, Iatsl.rob. ≥ √2 Ik(3).

No pārslodzes jāaizsargā vadi vai kabeļi ar degošu ārējo apvalku vai izolāciju, ja tie novie-

toti atklāti, kā arī vadi un kabeļi apgaismošanas tīklos tirdzniecības telpās, rūpniecības uz-

ņēmumu administratīvās un sadzīves telpās (ieskaitot gludekļu, šujmašīnu, elektrisko plī-

tiņu, ledusskapju, pārnesamo elektroenerģijas lietotāju pieslēgšanai paredzētos elektriskos

tīklus), dzīvojamās un sabiedriskās ēkās.

Spēka tīklos uzstādīto iekārtu vadi un kabeļi jāaizsargā no pārslodzes, ja tie uzstādīti

rūpniecības uzņēmumos, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, tirdzniecības telpās, tikai tādos

gadījumos, ja ir tāds tehnoloģiskais process vai darba režīms, kad var rasties ilgstoša vadu

pārslodze.

Ja vadi un kabeļi uzstādīti apgaismošanas, sekundāro ķēžu elektriskos tīklos V-l, V-1a,

V-2, V-2a klases sprādziennedrošās zonās, tie jāaizsargā no īsslēguma un pārslodzes, bet V-

1b, V-1g klases sprādziennedrošās zonās vadu un kabeļu aizsardzība jāizveido tāpat kā

sprādziennedrošās elektroietaisēs. Zemsprieguma elektrisko tīklu aizsardzībai no īsslēguma

un pārslodzes uzstāda automātslēdžus ar elektromagnētisko atkabni, kas nostrādā bez laika

ieturējuma, kā arī automātslēdžus ar termoatkabni vai automātslēdžus, kuriem ir termoat-

kabnis un elektromagnētiskais atkabnis, tātad automātslēdžus ar kombinēto atkabni. Termo-

atkabnim ir laika ieturējums, un tas ir apgriezti proporcionāls caur termoatkabni plūstošās

strāvas stiprumam. Izgatavo automātslēdžus ar regulējamu atkabni un neregulējamu at-

kabni. Vadiem un kabeļiem uzrāda ilgstoši pieļaujamo strāvu Ip. Automātslēdžu termoatkabņa

un elektromagnētiskā atkabņa iestatījumu strāvas jāizvēlas atkarībā no vadu un kabeļu pie-

ļaujamām strāvām un īsslēguma strāvām Ik.

Automātslēdža izvēles piemērs. Izvēlēties automātslēdzi asinhronā elektrodzinēja ar īs-

slēgtu rotoru komutācijai un aizsardzībai. Elektrodzinēja nominālā jauda PN = 4 kW, nomi-

nālais spriegums UN = 380 V, nominālā strāva IN = 8,62 A, palaides strāva 6 reizes lielāka par

elektrodzinēja nominālo strāvu I = 6∙IN = 51,7 A. Elektrodzinēja uzstādīšanas vietā maksi-

mālā īsslēguma strāva Iīssl.max = 400 A.

97

1. Izvēlamies automātslēdzi MMS 32 S 10A (P.2.1. tab.). Tehniskie dati:

• termoatkabņa regulēšanas strāva IN.T. = 6-10 A,

• elektromagnētiskā atkabņa nostrādes strāva IN.EM. = 13∙IN = 112,1 A,

• atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība Icu = 50 kA.

2. Automātslēdža nominālais spriegums UN = 400 V, tātad lielāks par tīkla spriegumu au-

tomātslēdža uzstādīšanas vietā

UN.a. = 400 V > UN.t = 380 V.

3. Automātslēdža termoatkabņa nominālo strāvu izvēlas, ievērojot nosacījumu, ka ter-

moatkabņa nominālā strāva INT 1,1 reizi lielāka par elektrodzinēja nominālo strāvu, lai īslai-

cīgas pārslodzes gadījumā automātslēdzis neatslēgtos

INT = 1,1∙IN.dz. = 1,1∙8,62 = 9,48 A.

Izvēlamies INT = 10 A.

4. Automātslēdža elektromagnētiskā atkabņa nominālā strāva

IN.EM = 112,1 A > Ip = 51,7 A.

5. Atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība automātslēdzim Icu = 20 kA ievēroja-

mi lielāka par maksimālo īsslēguma strāvu Iīssl.max. = 400 A

Icu = 50 kA > Iīssl.max. = 400A

6. Pēc laikstrāvas raksturlīknes P.2.1. attēlā pārbauda pieļaujamo dzinēja palaides laiku.

Pie Ip = 6∙IN automātslēdzis atslēdzas vidēji pēc tno = 8 s, tātad pieļaujamais palaides laiks

tp = 6 s, kas nodrošina slogota dzinēja palaišanu.

5.9. AIZSARDZĪBAS UN VADĪBAS RELEJI

Elektropiedziņas automātiskās un distancvadības shēmās plaši lieto dažāda veida relejus,

kas ir nozīmīgākie vadības shēmu elementi.

Releji ir aparāti, kas automātiski ieslēdz, pārtrauc vai pārslēdz līdzstrāvas un maiņstrāvas

vadības, regulēšanas, aizsardzības un signalizācijas ķēdes, ja uz tiem iedarbojas ar mazu jaudu

(elektriski, mehāniski vai citādi).

Relejs sastāv no darbīgā elementa, kas saņem ierosinošo impulsu, kontaktu sistēmas, kas

realizē relejam pakļauto elektrisko ķēžu pārslēgšanu, un palīgelementiem, kas saista darbīgo

elementu ar kontaktu sistēmu.

Minimālo vai maksimālo (atkarībā no releja konstrukcijas) vērtību impulsam, kas iedarbi-

na releju (noslēdz vai atslēdz tā kontaktu sistēmu), sauc par iedarbes vērtību (iedarbes strāva,

spriegums, jauda, temperatūra u.c.).

98

Impulsa maksimālo vai minimālo vērtību, kuru sasniedzot releja visas kustīgās daļas at-

griežas izejas stāvoklī, sauc par atkrišanas vērtību.

Releja atkrišanas vērtības attiecību pret iedarbes vērtību sauc par releja atgriezes koefi-

cientu. Piemēram, atgriezes koeficients elektromagnētiskajam relejam

,ied

atkratgr I

Ik

kur Iied un Iatkr — releja iedarbes un atkrišanas strāvas. Dažādu tipu relejiem katgr =

0,4—0,95.

Releja kontaktiem pievienotās vadības ķēdes strāvas vai vadības jaudas Pv atkarība no re-

lejam pievadītās jaudas Pr parādīta 5.17. attēlā.

Ja relejam pievadāmo jaudu, sākot ar Pr = 0, pakāpeniski palielina, tad, kamēr Pr < Pied

(iedarbes jauda), relejs neiedarbojas un Pv = 0, jo releja kontakti nav noslēgti.

Tikko Pr = Pied, relejs iedarbojas, t. i., tā kontakti noslēdzas, un vadības ķēdes jauda Pv

momentāni pieaug līdz savai nominālajai vērtībai PVn, kura saglabājas arī tad, ja Pr < Pied.

Ja Pr samazina līdz atkrišanas vērtībai Patkr, tad relejs atkrīt, pārtraucot vadības ķēdi, un

tādēļ Pv = 0.

Katram relejam ir raksturīgs tā iedarbes laiks tied, t. i., laika posms no impulsa saņemša-

nas momenta līdz kontaktu pārslēgšanās mirklim.

Atkarībā no releja iedarbes laika izšķir bezinerces relejus (piem., elektronu releji), mo-

mentānas darbības relejus (kuru iedarbes laiks nepārsniedz 0,1 s) un laika relejus, kuri savu

kontaktu sistēmu pārslēdz nevis tūliņ pēc impulsa saņemšanas, bet tikai pēc īsāka vai garāka

laika sprīža, t. i., ar noteiktu laika aizturi (no 0,3 s līdz 40 min).

Pēc darbības principa izšķir elektromagnētiskos, siltuma, mehāniskos, elektronu, indukci-

jas u. c. relejus.

Pēc veicamā uzdevuma relejus iedala aizsardzības relejos un vadības relejos.

5.9.1. AIZSARDZĪBAS RELEJI

Aizsardzības releji. Aizsardzības releji nepieļauj elektropiedziņas dzinēju darbību nenor-

mālā režīmā (pārslodze, pazemināts spriegums, pārtraukums trīsfāzu ķēdes vienā vadā u.

tml.); tam iestājoties, dzinējus automātiski atslēdz no tīkla. Aizsardzības releji reaģē uz strā-

vas, sprieguma, jaudas, temperatūras u. c. izmaiņām (strāvas, sprieguma u. c. releji).

Elektropiedziņas sistēmās lieto siltuma, elektromagnētiskos un indukcijas tipa aizsardzī-

bas relejus.

99

Siltuma releji (termoreleji) aizsargā dzinējus pret nelielām, bet ilgstošām pārslodzēm

(10—20% un lielākām), kā arī nodrošina trīsfāzu strāvas dzinēju atslēgšanu no tīkla, ja vienā

barojošajā vadā pārdeg kūstošais drošinātājs.

Siltuma releja (5.18. att.) darbīgais elements ir bimetāla plāksnīte 1, kuras viens gals ne-

kustīgi piestiprināts releja korpusam, bet otram — brīvajam galam atspere 2 piespiež sviru 3,

kura var griezties ap asīti 4. Bimetāla plāksnīte sastāv no divām mehāniski saistītām dažādu

metālu plāksnītēm ar dažādiem lineārās izplešanās koeficientiem α: augšējai plāksnītei (in-

vars) temperatūras intervālā 0—350 °C praktiski α = 0, bet apakšējai (tērauds vai misiņš) —

liels α.

5.17. att. Slēdzamās vadības ķēdes jaudas Pr atka-rība no relejam pievadītās jaudas PT.

5.18. att. Siltuma relejs.

Bimetāla plāksnīti netieši silda tai tuvu novietotais sildelements 5 (fehrala vai nihroma

spirāle), kas ieslēgts virknē darba strāvas I ķēdē.

Siltuma releja normāli noslēgtie kontakti 7 ieslēgti vadības ķēdē; kustīgais kontakts 7 ar

izolācijas materiāla plāksnīti 6 mehāniski saistīts ar sviru 3.

Normālā darba režīmā (I < In) sildelementa izdalītais siltums nav pietiekošs, lai bimetāla

plāksnīte manāmi izliektos. Bet, ja darba strāva I > In, tad sildelementa izdalītais siltums pa-

stiprināti karsē bimetāla plāksnīti, kamēr, tai izliecoties uz augšu, atbrīvojas svira 3 un, tai pa-

griežoties, atslēdzas releja n. n. kontakti 7, pārtraucot vadības ķēdi. Reizē ar to kontaktora

kustīgā sistēma atkrīt un atslēdz dzinēju no tīkla.

Pēc 2—3 minūtēm bimetāla plāksnīte ir atdzisusi, un releju var atkal ieslēgt darbam, no-

spiežot pogu 8.

Siltuma relejs iedarbojas jo ātrāk, jo relatīvi lielāka pārstrāva I > In ir aizsargājamā ķēdē.

Piemēram, relejs iedarbojas pēc 20 minūtēm, ja I = 1,2·In, bet pēc 2 minūtēm, ja I = l,5·In, utt.

Tā kā siltuma relejam ir liela siltuma inerce, tad tas nereaģē uz īslaicīgu strāvas triecienu.

Tādēļ siltuma relejus nedrīkst izmantot kūstošo drošinātāju vietā, t. i., aizsardzībai pret īsslē-

100

guma strāvām, jo tās nevar momentāni iedarbināt siltuma releju, un sildelements var arī pār-

degt.

Siltuma releja sildelementu izvēlas pēc aizsargājamā dzinēja nominālās strāvas In. Izgata-

vo sildelementus 65 dažādām strāvām (no 0,64 līdz 150 A).

Līdzstrāvas un vienfāzes maiņstrāvas ķēdēs ieslēdz tikai vienu siltuma releju (sildele-

ments tikai vienā vadā), bet trīsfāzu strāvas ķēdēs — divus siltuma relejus, t. i., sildelementus

ieslēdz tikai divos trīsfāzu ķēdes vados.

Termoreleju darbību raksturo tā laikstrāvas jeb aizsardzības raksturlīkne tno = f(I). Tā kā

relejus ražo sērijās dažādām nominālām strāvām, parasti raksturlīknes dotas attiecinātās vie-

nībās t = f(I/IN) (5.19. att.).

a

Nos

trādās

laik

s, t n

o

s

ekun

des

min

b

5.19. att. Termoreleja GTH aizsardzības raksturlīkne a — aukstai bimetāla plāksnītei; b — ar IN sasildītai bimetāla plāksnītei

Tā kā plāksnītes siltuma procesus ietekmē apkārtējās vides temperatūra un dzesēšanas ap-

stākļi, tno var svārstīties diezgan plašās robežās (5.19. att.).

Maksimālās strāvas releji. Elektromagnētiskos maksimālās strāvas relejus ar momentānu

darbību lieto kūstošo drošinātāju vietā dzinēju aizsardzībai pret īsslēguma strāvām un pret lie-

lam īslaicīgam pārslodzēm (I > 2,5In) līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs.

Maksimālās strāvas releja (5.20. att.) serde 1 salikta no elektrotehniska tērauda skārda

plāksnītēm. Uz tās novietoto releja spoli 2 ieslēdz virkne darba strāvas (aizsargājamā) ķēdē.

101

5.20. att. Elektromagnētiskais maksimālās strāvas relejs

Starp elektromagnēta poliem atrodas uz releja vārpstas cieši nostiprināta Z-veida tērauda

plāksnīte 3, kuru izejas (slīpā) stāvokli notur spiralatspere 4. Atsperes viens gals cieši piestip-

rināts releja vārpstai, bet otrs — iedarbes strāvas regulēšanas svirai 7. Darba strāvas radītā

magnētiskā plūsma tiecas plāksnīti 3 pagriezt vertikāli, bet spirālatspere 4 to notur izejas stā-

voklī.

Bet, tikko darba strāva sasniedz releja iedarbes strāvas vērtību, kas ieregulēta ar sviru 7 uz

skalas 8, šīs strāvas radītais griezes moments pagriež plāksnīti 3 vertikāla stāvoklī. Vienlaicīgi

ar releja vārpstu cieši saistītais kustīgais kontakts 5 saslēdz īsi nekustīgos kontaktus 6, t. i.,

noslēdz starprelejam pievienoto ķēdi. Starprelejam iedarbojoties, atslēdzas tā n. n. kontakti

kontaktora spoles ķēde, un kontaktora kustīga sistēma atkrīt, pārtraucot aizsargājamo ķēdi.

Starprelejs nepieciešams tādēļ, ka releja kontakti 5—6 var saslēgt tikai ļoti mazas jaudas

ķēdi.

Parasti releja iedarbes strāvu ieregulē uz 200-250% no aizsargājamā dzinēja nominālās

strāvas resp. apmēram 25% virs dzinēja palaišanas strāvas maksimālās vērtības, lai, dzinēju

palaižot, releji neiedarbotos un neatslēgtu to no tīkla. Palaižot īsi slēgtos asinhronos dzinējus,

releju spoles palaišanas laikā šuntē.

Maksimālās strāvas releju nominālās strāvas In = 1—100 A. Relejus izvēlas pēc aizsargā-

jamā dzinēja vai ķēdes nominālās strāvas.

Elektromagnētiskie minimālās strāvas releji. Elektromagnētiskie minimālās strāvas releji

iedarbojas, t. i., atlaiž enkuru un pārslēdz kontaktus, tikko ķēdes strāva samazinās līdz ie-

priekš ieregulētajai vērtībai. Šos relejus lieto, piemēram, lai nodrošinātos pret nepieļaujamu

ierosmes strāvas samazināšanos līdzstrāvas dzinējos.

Elektromagnētiskie sprieguma releji kontrolē spriegumu elektropiedziņas sistēmā. Pēc

uzbūves un darbības principa tie līdzīgi strāvas relejam, tikai reaģē uz sprieguma izmaiņu.

102

Sprieguma releja spolei ir daudz vijumu ar mazu vada šķērsgriezumu, un to pieslēdz ķēdes

pilnajam spriegumam. Izgatavo maksimālā un minimālā sprieguma relejus.

Maksimālā sprieguma relejs iedarbojas, t. i., pievelk enkuru un pārslēdz kontaktus, tikko

ķēdes spriegums sasniedz relejam ieregulēto vērtību.

Minimālā sprieguma releji iedarbojas, t. i., atlaiž enkuru un pārslēdz kontaktus, tikko ķē-

des spriegums samazinās līdz relejam iepriekš ieregulētajai vērtībai vai arī, ja ķēde pazūd

spriegums.

Strāvas un sprieguma releju kontakti ieslēgti atslēdzošo aparātu vadības ķēdēs. Sprieguma

relejus lieto arī kā vadības relejus.

Indukcijas tipa relejus izmanto elektropiedziņas sistēmās elektrodzinēju griešanās ātruma

kontrolei (t. s. ātruma releji). Releja rotējošā dala tieši vai ar mehānisku pārvadu saistīta ar

dzinēja vai cita rotējoša mehānisma vārpstu. Releja iedarbes griešanās ātrumu var mainīt pla-

šās robežās ar releja regulēšanas skrūvi.

5.9.2. VADĪBAS RELEJI.

Šie releji automātiski vada elektropiedziņas sistēmu, nodrošinot sistēmas elektrisko ķēžu

dažādu elementu savlaicīgu ieslēgšanu un izslēgšanu. Vadības releju spoles un kontaktu sis-

tēmas ieslēdz vadības, regulēšanas vai signalizācijas ķēdēs.

Visizplatītākie vadības releji ir laika releji. To darbības princips resp. konstruktīvais iz-

veidojums ir dažāds.

Līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēdēs visbiežāk lieto elektromagnētiskos laika relejus, kuru

elektromagnētu serdes enkurus pievelk (vai spole ievelk) vai kuru enkuri no serdes atkrīt ar

laika aizturi.

Līdzstrāvas elektromagnētiska laika releja (ja enkurs atkrīt ar laika aizturi) konstruktīvā

shēma parādīta 5.21. attēlā a.

Relejs sastāv no spoles 1, cilindriskas serdes 2, enkura 3 un kontaktu ierīces 4. Magnētis-

kā ķēde noslēdzas pa enkuru un leņķveida elektromagnēta turētāju 5. Spoles serdi apņem izo-

lācijas materiāla cilindrs 6, virs kura atrodas masīva vara čaula 7, kas nodrošina enkura atkri-

šanu ar laika aizturi. Enkuram piestiprināta 0,15—0,25 mm biezā neferomagnētiskā materiāla

plāksnīte 8 novērš enkura «pielipšanu» serdei.

Releja spoli pieslēdzot nominālajam spriegumam, releja enkurs praktiski momentāni

(0,05—0,2 s) pievelkas un atslēdz (vai noslēdz) kontaktus 4. Spoles strāva magnētiskajā ķēdē

uztur magnētisko plūsmu Фmax (5.21. att. b).

103

5.21. att. Elektromagnētiskais laika relejs (a) un magnētiskā plūsma releja serdē Ф = f(t) (b).

Ja laika momentā t2 pārtrauc spoles 1 strāvas ķēdi, tad, spoles magnētiskajam laukam

strauji sabrūkot, čaulā 7 inducējas EDS, kas čaulā uztur indukcijas strāvu, kuras radītais mag-

nētiskais lauks saskaņā ar Lenca likumu darbojas pamatlauka virzienā. Tādēļ serdes magnē-

tiskā plūsma Ф un reizē elektromagnēta pievilkšanas spēks samazinās lēni. Ja enkura atkriša-

nas plūsma ir Фatkr, tad enkurs atkrīt tikai laika momentā t3, t. i., ar laika aizturi h — t2. Šī

tipa relejiem aiztures laiks ir 0,3—0,5 s.

Aiztures laiku regulē ar atsperes 9, kura atrauj enkuru, sastiepumu, ka arī ar dažāda bie-

zuma paliktņiem 8.

Elektromagnētiskos relejus bez vara čaulas lieto kā sprieguma relejus.

Maiņstrāvas elektromagnētiskie laika releji enkuru pievelk (vai ievelk) ar laika aizturi.

Atspere un svira saista releja enkuru ar pulksteņa mehānismu ar svārstu. Mehāniskā ierīce at-

ļauj ieslēgtā releja enkuram pārvietoties tikai vienmērīgā lēnā kustībā. Aiztures laiku regulē

robežās 7—17 s, mainot sazobes ceļa garumu pulksteņa mehānismā vai mainot svārsta garu-

mu. Šos relejus plaši lieto asinhrono un sinhrono dzinēju vadības shēmās.

Elektronu laika releju darbības pamatā ir kondensatora uzlādēšanas vai izlādēšanās proce-

si, t. i., pārejas procesi RC ķēdē.

Polarizētie releji reaģē uz strāvas virziena izmaiņu aizsargājamā ķēdē.

Elektromagnētiskā polarizētā releja izveidojuma shēma parādīta 5.22. attēlā. Uz serdes ir

novietota releja strāvas spole 1, ko ieslēdz virknē aizsargājamā strāvas ķēdē. Starp magnētis-

kās ķēdes poliem atrodas uz ass 2 nostiprināts enkurs 3 ar tinumu 4, ko ieslēdz līdzstrāvas ķē-

dē. Atkarībā no magnētiskās plūsmas virziena magnētiskajā ķēdē enkurs 3 pagriežas vienā vai

otrā virzienā, noslēdzot kontaktus 5 pa labi vai pa kreisi. Polarizētā releja kontakti parasti ie-

slēgti atslēdzošā kontaktora spoles ķēdē.

104

5.22. att. Polarizētā releja izveidojuma shēma.

Magnētelektrisko polarizēto releju enkurs ir pastāvīgais magnēts.

Starprelejus elektropiedziņas vadības shēmās izmanto tad, ja impulss vienlaicīgi jāpadod

vairākām vadības shēmas ķēdēm. Starprelejiem ir līdz 6 kontaktu pāri. Pēc izveidojuma starp-

relejs ir momentānās darbības elektromagnētiskais relejs ar pievelkamu enkuru. Lieto līdz-

strāvas un maiņstrāvas ķēdēs. Starpreleja elektromagnēta spole dimensionēta visai vājai strā-

vai. Starpreleja kontakti parasti slēdz kontaktoru spoļu ķēdes un var ilgstoši caurlaist strāvas

līdz 20 A. Tātad starprelejs arī pastiprina saņemto impulsu.

Signālreleji apkalpo skaņas un gaismas signalizācijas ķēdes.

5.9.3. RELEJU IZVĒLE.

Firmu katalogos uzrādīti šādi dati:

1) releja šifrs;

2) ekspluatācijas noteikumi — apkārtējās vides temperatūras, maksimālais aug stums virs

jūras līmeņa, uzstādīšanas stāvoklis, stiprinājuma veids, atbilstība normām un standartiem;

3) kontaktu skaits un funkcijas, nominālais izolācijas spriegums, nominālā strāva;

4) darbinātāja elektromagnēta ķēdes parametri — spoļu nominālais spriegums, nostrādes

un atgriezes sprieguma vai strāvas vērtības, spoļu jauda;

5) dinamiskie parametri: nostrādes un atgriezes laiki;

6) garantētais ciklu skaits (resurss — mehāniskais un elektriskais);

7) maksimālais komutāciju skaits stundā;

8) gabarīti, svars;

9) aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību — IP.

105

Releja izvēle pamatojas uz konkrēta objekta vadībai nepieciešamo funkciju veikšanu un pa-

rametru un apstākļu salīdzināšanu ar katalogos doto releju atbilstošajiem datiem. Izvēlētā rele-

ja parametriem jāatbilst objekta prasībām vai arī neatbilstības gadījumā tam ir jābūt ne-

daudz lielākam. Jāņem vērā, ka pārāk liela parametru rezerve gan nodrošina garāku kalpo-

šanas laiku un lielāku resursu, bet palielina aparāta gabarītus un cenu.

Strāvas un sprieguma relejiem jābūt spēkā nevienībām

INR ≥ IN V,

UNR ≥ UNV,

kur INV, UNV — vadības ķēdes nominālā strāva un spriegums; INR, UNR — releja spoles nominā-

lā strāva un spriegums.

INK ≥ INS,

UNK ≥ UNS,

kur INK, UNK — releja kontaktu nominālā strāva un spriegums;

INS, UNS — komutējamā slodzes ķēdes nominālā strāva un spriegums.

Ar vienu releju komutējamo ķēžu skaitam jāatbilst releja kontaktu skaitam (attiecīgi ie-

slēdzošie un izslēdzošie kontakti).

Laika relejiem jāsaskaņo arī nostrādes laiks ar nepieciešamo aizturi.

Termorelejiem ļoti svarīga ir pareiza nominālās strāvas saskaņošana. Lielākajai daļai

termoreleju nominālo strāvu var regulēt robežās (0,75 -1,25)∙INB, kur INB — bimetāla plāksnītes

vai sildelementa nominālā strāva, kurai ilgstoši plūstot relejs nenostrādā. Izvēloties termore-

leju kāda patērētāja ar strāvu INP aizsardzībai, INB = INP. Ja izvēlas termoreleju elektrodzinēja

aizsardzībai, kam ir liela palaides strāva, pēc laikstrāvas raksturlīknes (dota katalogā) jāpār-

bauda, vai relejs dotajos darba apstākļos neatslēgs palaides strāvu paredzētajā palaides laikā.

Tā kā termoreleja nostrādes strāva ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras Ө0, rele-

jam bez temperatūras kompensācijas jāveic nominālās strāvas pārrēķins pēc formulas:

,10100

1 00

NBNB II

kur δ — koeficients, kas ievēro apkārtējās vides temperatūras izmaiņu par katriem 100°C

(dots katalogā);

Ө0 — nominālā apkārtējās vides temperatūra.

P i e m ē r s . Izvēlēties termoreleju elektrodzinēja aizsardzībai. Dzinēja dati: PN = 75 kW,

UN = 380V, ηN = 93%, cos φ = 0,9, Ip/IN = 7.

Atrisinājums

Vispirms aprēķina dzinēja nominālo strāvu:

106

7,138cos3

NNN

NN U

PI

A

No tabulas P.6.5. izvēlas termoreleju GTH(K)-150 ar strāvas regulēšanas diapazonu 100-

150A, kas saskaņots ar gG tipa kūstošo drošinātāju INdr = 250 A vai no tabulas P.6.1. termore-

leju 11RF180.200 ar strāvas regulēšanas diapazonu 120-200A, kas paredzēts elektrodzinēju

ar jaudu 75-100 kW aizsardzībai un saskaņots ar kūstošo drošinātāju: ja ir ar aM tipa rakstur-

līkni, IN dr = 200 A; ja ir gG tipa raksturlīkne, IN dr = 315 A.

5.10. KONTAKTORI

Kontaktori ir elektromagnētiski slēdži līdzstrāvas un maiņstrāvas ķēžu ar slodzi ieslēgša-

nai un pārtraukšanai, un tos lieto elektropiedziņas automātiskās un distancvadības shēmās ar

spriegumu līdz 500—660 V. Tā kā kontaktoriem ir izturīga mehāniskā konstrukcija un elek-

triskā loka dzēšanai tiem iekārtotas speciālas ierīces, tad tos var izmantot smagiem darba ap-

stākļiem un lielām nominālajām strāvām: maiņstrāvai līdz 660 A un līdzstrāvai līdz 2500 A.

Maiņstrāvas kontaktoriem pieļaujamas līdz 600 ieslēgšanas, reizes stundā, bet līdzstrāvas

kontaktoriem — līdz 1500.

Elektrodzinēju vadībai izmantojot kontaktorus, izveidojas divas atšķirīgas elektriskās ķē-

des: darba strāvas ķēde, pa kuru plūst dzinēja slodzes (darba) strāva (relatīvi liela), un vadības

ķēde, kurā ieslēgta dzinēja vadības aparatūra (kontaktoru elektromagnētu spoles, releji, vadī-

bas pogas u. c.) un kurā plūst vāja strāva.

Kontaktori darbojas ļoti ātri: atkarībā no gabarīta un strāvas veida to kontakti saslēdzas

0,06—0,35 sekundēs un atslēdzas 0,04—0,15 sekundēs pēc elektriskā signāla saņemšanas.

Kontaktoru kontakti tikai saduras.

Kontaktorus izgatavo vaļējus jeb slēgtus, to konstruktīvais izveidojums ir dažāds.

Kontaktoriem ir divas kontaktu sistēmas: galvenie kontakti, kas slēdz darba strāvas ķēdi,

un vadības ķēdē ieslēdzami blokkontakti.

Kontaktora (arī releja u. c. aparātu) kontaktus, kuri ir atslēgtā stāvoklī tad, kad kontaktora

elektromagnēta spolē neplūst strāva, sauc par normāli atslēgtiem (NO), bet tos, kuri tad ir no-

slēgti, — par normāli noslēgtiem (NC) kontaktiem.

Līdzstrāvas kontaktori. Parasti līdzstrāvas kontaktorus izgatavo vienpolīgus (ar vienu dar-

ba kontaktu pāri), jo divpolīgiem ir komplicēts konstruktīvais izveidojums.

Līdzstrāvas kontaktora shematisks izveidojums parādīts 5.23. attēlā a. Kontaktora ele-

menti piemontēti izolācijas materiāla panelim. Kontaktora galvenās sastāvdaļas ir magnētiskā

sistēma, kas sastāv no elektromagnēta spoles 1, masīvas serdes 2 un enkura 3, kurš var griez-

ties ap nekustīgu asīti 4, un kontaktu sistēma. Enkura augšgalam pievienotā kustīgā kontakta 5

107

elastīgu sadūri ar nekustīgo kontaktu 6 nodrošina atspere 7, kura darba laikā rada vajadzīgo

spiedienu starp galvenajiem kontaktiem 5 un 6 (5.23. att. b).

5.23. att. Līdzstrāvas kontaktora shematisks izveidojums (a) un galvenie kontakti (b):

1 - elektromagnēta spoles; 2 - serde; 3 – enkurs; 4 – enkura ass; 5 un 6 - galvenie kontakti; 7 – atspere; 8 - lokans vara vads; 9 - loka dzēšanas spole; 10 – blokkontakti.

Darba strāvu I pievada nekustīgajam kontaktam 6. Kustīgo kontaktu ar kontaktora spaili

savieno lokans vara vads 8.

Loka dzēšanas spole 9 ieslēgta virknē darba strāvas ķēdē.

5.23. attēlā a parādītajam kontaktoram ir viens normāli atslēgts blokkontaktu pāris 10, ko

ieslēdz vadības ķēdē. Līdzstrāvas kontaktoriem vispār ir 1—5 normāli noslēgti un 1—5 nor-

māli atslēgti blokkontakti. Visvairāk izmanto tiltiņa tipa blokkontaktus (5.24. att.).

Lai kontaktora ieslēgtu, t. i., lai noslēgtu darba strāvas ķēdi, kontaktora spole 1 jāieslēdz

vadības strāvas ķēdē: spolē plūstošās vadības strāvas magnētiskais lauks tad magnetizē serdi

2, un tā pievelk enkuru, kas pagriežoties noslēdz galvenos kontaktus 5 un 6. Kontaktors paliek

ieslēgts tik ilgi, kamēr tā spolē plūst strāva. Tikko strāvu pārtrauc, īpaša atspere atrauj kustīgo

kontaktu no nekustīgā.

Noslēdzoties galvenajiem kontaktiem, vienlaicīgi noslēdzas (NO) vai atslēdzas (NC)

viens vai vairāki blokkontaktu pāri, kas, ieslēgti vadības ķēdē, veic elektropiedziņas vadības

operācijas.

Loka dzēšanas spole (5.25. att. a) dzēš elektrisko loku, kas rodas starp galvenajiem kon-

taktiem, tiem pārtraucot darba strāvas ķēdi. Loka dzēšanas spole 1 izveidota no resna vara va-

da ar nedaudziem vijumiem un ir ieslēgta darba strāvas ķēdē virknē ar galvenajiem kontak-

tiem 5 un 6. Virs spoles tērauda serdes 2 atrodas elektrotehniskā kartona cilindriska čaula 3;

serdes galos piestiprinātas divas tērauda plāksnes 4, kas spoles magnētisko plūsmu novirza

galveno kontaktu rajonā. Galvenie kontakti atrodas noņemamā azbestcementa loka dzēšanas

kamerā.

108

5.24. att. Kontaktora blokkontakti

Loka magnētiskās dzēšanas pamatā ir magnētiskā lauka un loka strāvas mijiedarbes spēks

F, kas stiepj loku uz augšu un tiecas to pārraut.

Loka dzēšanas spoles lieto arī maiņstrāvas kontaktoros, jo, mainoties strāvas virzienam

loka dzēšanas spolē, vienlaicīgi mainās arī strāvas magnētiskā lauka virziens.

Loka dzēšanai izmanto arī loka dzesējsietu (5.25. att. b), kas izveidots galvenos kontaktus

aptverošās kameras augšējā stūri.

5.25. att. Loka dzēšanas ierīces: ar loka dzēšanas spoli (a) un ar dzesējsietu (b).

Tas sastāv no loka dzēšanas kameras 1 sānsienās iestiprinātām, savstarpēji paralēlām tē-

rauda plāksnītēm 2 ar ķīļveida izgriezumu apakšmalā. Loka strāvas plāksnītēs rada magnētis-

ko lauku, kura mijiedarbībā ar loka strāvu rodas elektromagnētisks spēks F, kas loku ievelk

starp plāksnītēm. Šīs plāksnītes loku sadala, dzesē un, dejonizējot loka starptelpu, loku strauji

dzēš.

Līdzstrāvas kolektoru magnētisko sistēmu īpatnība ir samērā maza gaisa sprauga (4—10

mm) starp spoles serdi un nepievilkto enkuru (palielinot gaisa spraugu, enkuru pievelkošais

spēks samazinās).

Līdzstrāvas kontaktorus izgatavo 110, 220, 440 un 600 V spriegumiem un 20—2500 A

nominālajām strāvām.

Maiņstrāvas kontaktori. Tiem ir vairākas īpatnības: magnētiskā sistēma izveidota no

elektrotehniskā tērauda skārda, enkuru pievelkošais spēks maz atkarīgs no attāluma starp en-

kuru un serdi, strāva elektromagnēta spolē tās pieslēgšanas momentā 10—15 reizes lielāka

109

nekā strāva spolē ar pievilktu enkuru, enkuru pievelkošais spēks mainās periodiski ar maiņ-

strāvas frekvenci, tādēļ kontaktora kustīgā sistēma darba laikā nepārtraukti vibrē, trokšņo.

Maiņstrāvas kontaktoru ieslēdzot, kustīgā sistēma spēcīgi triecas pret nekustīgo. Tādēļ

bez detaļu nomaiņas šie kontaktori iztur ievērojami mazāk ieslēgšanu nekā līdzstrāvas kontak-

tori.

Vidējas un lielas jaudas maiņstrāvas kontaktoriem (5.26. att. a) E-veida enkurs 1 un gal-

venie kustīgie kontakti 2 cieši piestiprināti horizontālai vārpstai 3, bet elektromagnēta spole 4

novietota uz E-veida nekustīgas serdes 5. Spoli pieslēdzot maiņspriegumam, tās serde pievelk

enkuru 1, kas pārvietojoties pagriež vārpstu 3 un piespiež galvenos kustīgos kontaktus 2 ne-

kustīgajiem kontaktiem 6. Vienlaicīgi pagriežas ar blokkontaktu traversa 7, noslēdzot normāli

atslēgtos NO blokkontaktus 8 un atslēdzot normāli noslēgtos NC blokkontaktus 9.

Darba strāvu pievada nekustīgajiem kontaktiem. Kustīgos kontaktus ar kontaktora spai-

lēm savieno plānas vara sloksnes 10. Loka dzēšanu nodrošina azbestcementa loka dzēšanas

kamerās 11 izveidotie dzēsējsieti vai loka dzēšanas spoles (5.26. attēlā a parādīta tikai viena

loka dzēšanas kamera). Vibrācijas ierobežo īsi slēgtais kontūrs 12, kas aptver 1/3 līdz 2/3 no

enkura šķērsgriezuma laukuma. Kontaktora paneli 13 izgatavo no izolācijas materiāla un

montē vertikāli.

Mazas jaudas kontaktoru magnētiskajai sistēmai ir 5.26. attēlā b parādītais veids: ar enku-

ru 1 saistītā kustīgā sistēma, vertikāli pārvietojoties, slēdz galvenos un blokkontaktus. Siem

kontaktoriem parasti nav loka dzēšanas ierīču.

Tikko pārtrauc strāvu maiņstrāvas kontaktora spolē, enkurs kopā ar visu kustīgo sistēmu

pašsvara ietekmē atkrīt, pārtraucot darba strāvas ķēdi.

5.26. att. Trīspolīgi maiņstrāvas kontaktora vienkāršotā konstrukcija: a - ar horizontālu vārpstu;

b - ar vertikālu kustību

110

Lielām strāvām izmanto kontaktorus ar sviras kinemātisko shēmu (5.27. b, c att.). Maiņ-

strāvas kontaktora darbināšanai var izmantot gan maiņstrāvas, gan līdzstrāvas elektro-

magnētus. Maiņstrāvas elektromagnēta nekustīgais un kustīgais magnētvads veidots kā sak-

niedētas elektrotehniskā tērauda plāksnīšu paketes. Uz nekustīgā magnētvada šķeltā pola

vienas daļas novietots īsslēgts gredzens (vijums, ekrāns) elektromagnētiskā vilces spēka

pulsāciju un trokšņu samazināšanai ieslēgtā stāvoklī (5.27. b att.).

5.27. att. Trīspolu maiņstrāvas kontaktors ar sviras kontaktiem (IN = 630 A): a — pamatbloku izvietojums; b — darbinātāja elektromagnēts; c — kontaktu un lokdzēses

sistēma; d — kontaktora variants bezloka komutācijai ar tiristoru bloku; 1 — palīgkontaktu bloks; 2 — galveno kontaktu un lokdzēses bloki; 3 — darbinātāja elektromagnēts;

4 — nekustīgo detaļu pamatne; 5 — izolēta vārpsta, uz kuras nostiprinātas kustīgās detaļas; 6 — triecienu slāpēšanas atsperes; 7 —īsslēgtais gredzens; 8 — pamatne; 9 — spole;

10 — enkurs; 11 — lokdzēses šaurspraugas kamera; 12 — lokdzēses spole; 13 — nekustīgais kontakts; 14 — kustīgais kontakts; 15 — lokdzēses rags; 16 — tiristoru bloks

Maiņstrāvas elektromagnētu spoļu barošanas spriegums UNsp = (24-220-600) V, frekvence

fN = 50, 60 vai 50/60 Hz. Ņemot vērā spoles induktīvās pretestības atkarību no magnētvada

darba gaisa spraugas, spoles ieslēgšanas sākumstrāva var sasniegt 10∙Insp (INsp — strāva spo-

lē enkura pievilktā stāvoklī). Tas jāievēro, izvēloties spoles ķēdes vadības aparātus.

Standarti noteica, ka kontaktora spolei, kuras silšanas režīms nostabilizējies, strādājot pie

1,05·UN un maksimāli pieļaujamās apkārtējās vides temperatūras, jānodrošina šādas prasī-

bas:

111

a) droši jāieslēdz kontaktors, pieslēdzot spolei spriegumu 0,8·UN, turklāt kustīgā sistēma

nedrīkst ilgstoši vai īslaicīgi apstāties starpstāvokļos;

b) ieslēgtā stāvoklī, samazinot spoļu pieslēgumspriegumu līdz 0,7·UN, jānotur elektro-

magnēta enkurs pievilktā stāvoklī (pieļaujama elektromagnēta ievērojama dūkšana), bet,

spriegumu atslēdzot, enkurs jāatlaiž. Ja spoles pieslēgumspriegums Usp > 0,85·UN, pieļau-

jama maiņstrāvas elektromagnētiem raksturīgā nelielā dūkšana. Ja spolei pieslēdz spriegu-

mu Usp < 0,6·UN, kontaktors nedrīkst ieslēgties.

5.11. REGULĒJAMA ELEKTRISKĀ PIEDZIŅA.

Automātiskās vadības aparatūru lieto elektropiedziņas palaišanai, bremzēšanai un regulē-

šanai, tas aizsardzībai pret avārijas režīmiem, distancvadībai, kā arī, lai izveidotu bloķējošās

saites.

5.11.1. ELEKTROPIEDZIŅAS VADĪBAS SHĒMĀS

Elektropiedziņas vadības shēmās galvenās strāvas ķēdes (dzinēju un ģeneratoru darba

strāvas ķēdes) zīmē ar biezākām līnijām, bet palīgķedes — vadības ķēdes, kurās ieslēgtas kon-

taktoru spoles un blokkontakti, releju spoles un kontakti u. c. aparātu elementi, aizsardzības,

bloķēšanas un signalizācijas ķēdes, — ar tievām līnijām.

Atkarībā no elektrodzinēja tipa saskaņā ar drošības tehnikas prasībām galvenās strāvas

ķēdes un palīgķēdes pieslēdz vai nu vienam un tam pašam spriegumam, vai arī palīgķedes

pieslēdz pazeminātam spriegumam.

Automātiskās vadības shēmas var attēlot trejādi: kā principiālas, ka izvērstas vai kā mon-

tāžas shēmas.

Principiālā shēmā parādīti tikai elektriskās ietaises darbības principa izpratnei nepiecie-

šamie savienojumi. Principiālā shēma parasti parāda tikai galvenās strāvas ķēdi. īsi slēgtā

asinhrona dzinēja vadības vienlīnijas principiālā shēma parādīta 5.28. attēlā.

Izvērstajā (elementu) shēmā parāda visu shēmā ieslēgto aparātu un mašīnu elementus.

Zīmējot izvērstās shēmas, cenšas pēc iespējas uzskatāmāks attēlot strāvu ķēdes. Tāpēc iz-

vērstajā shēmā ietilpstošo aparātu un mašīnu atsevišķos elementus izvieto un attēlo tieši tur,

kur tie izpilda savu funkciju. Tādējādi izvērstā shēma ir ļoti pārskatāma un derīga shēmas

darbības izsekošanai.

112

Izvērstajās shēmās visus elementus apzīmē ar burtiem un cipariem, tā ievērojami atvieglo-

jot shēmas lasīšanu.

Lai norādītu, ka izvērstās shēmas atsevišķi elementi pieder vienam aparātam, tos visus

apzīmē ar vienu un to pašu burtu, nosaukuma pirmo burtu, piemēram, ar K — kontaktora un

releja elementus.

a

b

c

d

5.28. att. Īsi slēgtā asinhronā dzinēja vadības principiālā elektriskā shēma

a – aizsardzība ar automātslēdzi; b - aizsardzība ar termoreleju un automātslēdzi ar elektromagnētisko atkabni; c – aizsardzība ar drošinātāju un termoreleju; d – kompleksā aizsardzība un vadība ar elektro-

nisko automātslēdzi (mikroprocesoru sistēma); 1 - automātslēdzis ar elektromagnētisko un termoat-kabni; 2 - automātslēdzis ar elektromagnētisko atkabni; 3 – kontaktors; 4 – drošinātājs; 5 – termore-

lejs; 6 – elektrodzinējs; 7 – automātslēdzis ar elektronisko atkabni (PR222MP)

Lai norādītu aparāta nozīmi vai uzdevumu shēmā, pirmajam burtam pievieno otru burtu,

kas apzīmē aparāta veicamo operāciju. Tā, piemēram, ar KM apzīmē līnijas kontaktora ele-

mentus, ar KK – siltuma (termiskā) releja elementus utt.

Ja shēmā vienādu operāciju veikšanai ir vairāki vienādi aparāti, tad aiz burtu apzīmējuma

pievieno aparāta kārtas skaitli, piemēram, KM1 — pirmais palaišanas kontaktors, KM2 — ot-

rais palaišanas kontaktors utt.

Īsi slēgtā asinhronā dzinēja vadības izvērstā shēma paradīta 5.29. attēlā.

Montāžas shēma saglabā ietilpstošo elementu faktisko izvietojumu, t. i., montāžas shēmā

parāda visus shēmas elementus un to savienojumus (vadiem uzrāda markas, šķērsgriezumu un

novietošanas veidu) tā, kā tie izvietoti uz vadības paneļa. Paneli parāda ar nepārtrauktas tievas

līnijas veidotu taisnstūri. Viena aparāta elementus montāžas shēmā novieto vienkopus un ie-

žogo ar pārtrauktas līnijas taisnstūri, ja aparātam nav vāka, vai ar nepārtrauktu līniju, ja vāks

ir.

Tā kā montāžas shēmās ir loti daudz krustojošos vadu, tad tās nav izdevīgas shēmas dar-

bības izsekošanai, bet ir loti pārskatāmas un noderīgas shēmas montēšanai, ekspluatācijai un

remontam.

113

Vienā virzienā ejošu vadu kūli montāžas shēmās attēlo tikai ar vienu līniju.

Montāžas shēmu sastāda pēc izvērstas shēmas, kura iepriekš jāsanumurē visi vadi, kas sa-

vieno aparātu elementus. Montāža shēmā katram elementam parāda spailes mazu, neaizpildītu

aplīšu veidā. Šīs spailes sanumurē atbilstoši izvērstās shēmas vadu numerācijai. Shēmu mon-

tējot, ar vienu un to pašu skaitli apzīmēto elementu spailes jāsavieno. Montāžas shēmas pie-

mērs parādīts 5.30. attēlā.

5.11.2. MAGNĒTISKIE PALAIDĒJI.

Par magnētiskajiem palaidējiem sauc ierīces, kuras lieto īsi slēgto asinhrono dzinēju pa-

laišanai ar pilnu tīkla spriegumu. Tie aizsargā dzinējus pārslodzes un sprieguma pazemināša-

nās gadījumā. Aizsardzībai pret īsslēgumiem lieto drošinātājus vai spēka automātslēdžus.

Magnētiskie palaidēji ir kompleksas iekārtas, kas paredzētas manuālai vai automātiskai

asinhrondzinēju tiešai palaidei, reversēšanai, apturēšanai un aizsardzībai. Magnētiskie palai-

dēji satur vienu (nereversīvs palaidējs), divus (reversīvs palaidējs), trīs (zvaigznes-trīsstūra

palaidējs) kontaktorus, specializētas dzinēja aizsardzības iekārtas un dažādus papildelementus

(aksesuārus). Komplektējošie kontaktori parasti paredzēti darbam AC2 un AC3 kategori-

jām, bet dzinēju aizsardzībai pret pārslodzi visplašāk izmanto termorelejus. Īsslēguma strāvu

atslēgšanai dzinēja barošanas ķēdē jāparedz īsslēguma aizsargaparāts (kūstošais drošinātājs

vai automātslēdzis).

Asinhronā dzinēja tiešā palaišana. Asinhronā dzinēja tiešā palaišana ir visvienkāršākais,

ekonomiskākais un tādēļ izplatītākais šo dzinēju palaišanas paņēmiens.

Tradicionālā shēma paredz trīs dažādas ierīces dzinēja palaišanai un aizsardzībai: auto-

mātslēdzis vai drošinātājs aizsardzībai pret īsslēguma, siltuma relejs aizsardzībai pret pārslo-

dzi, fāzes pārtraukuma vai fāzes asimetrijas un kontaktors dzinēja komutācijai.

Nereversīvā magnētiskā palaidējā pieslēguma shēma dzinēju aizsardzībai ar drošinātāju

un termoreleju dota 5.29. attēlā, bet nereversīvā magnētiskā palaidējā pieslēguma shēma dzi-

nēju aizsardzībai ar automātslēdzi dota 5.30. attēlā.

Magnētiskā palaidējā pieslēguma shēma dzinēju kompleksai aizsardzībai ar daudzfunkci-

ju automātslēdzi PR222MP dota 5.31. attēlā.

114

5.29. att. Nereversīva magnētiskā palaidēja pieslē-gumshēma asinhrondzinēja manuālai distancvadī-bai. Aizsardzība ar kūstošo drošinātāju un termore-

leju. Poga SB1 — "STOP"; SB2 — "START"

5.30. att. Firmas "ABB" magnētiskā palaidēja DLA (elektromagnētiskā startera) pieslēgša-

nas shēma.

5.31. att. Magnētiskais palaidējs kompleksai elektrodzinēja vadībai un aizsardzībai (PR222MP - automātslēdzis ar elektronisko atkabni, PR020/K - signalizācijas ierīce, PR212/CI - kontaktora vadības modulis, kontaktors AF

tipa)

Automātslēdžus ar elektronisko atkabni izmanto mikroprocesoru relejus, kas savukārt ie-

darbojas uz distancvadības atkabni ar neatkarīgiem laika iestatījumiem. Izmantojot tādus au-

tomātslēdžus var regulēt laikstrāvas raksturlīknes atbilstoši asinhronā dzinēja palaišanas rak-

sturlīknēm. Šādas regulējamas aizsardzības ir izstrādājušas vairākas firmas. Ir pazīstams ABB

SACE PR 212/MP aparāts dzinējiem ar strāvām virs 100 A, kuram var ieregulēt laikstrāvas

raksturlīkni, kas sastāv no 5 posmiem (5.32. att.).

115

5.32. att. Elektroniskās aizsardzības posmu laikstrāvas raksturlīkne. L - aizsardzība no pārslodzes strāvām; R - dzinēja aizsardzība rotora nosprūšanas gadījumā; I - dzinēja aizsar-dzība no īsslēguma strāvām; U - dzinēja aizsardzība no fāzes pazušanas (nesimetrijas); I1 - nostrādes strāva (L funkcija); I3 - nostrādes strāva (I funkcija); I5 - nostrādes strāva (R funkcija); t5 - nostrādes laiks (R funkcija); t6 - nostrādes laiks (U funkcija); Ie - dzinēja nominālā strāva; Ia – dzinēja palaišanas strāva; Ip – maksimālā strāva palaišana brīdī; ta – dzinēja palaišanas laiks; tp – maksimālas strāvas palielināšanas laiks; m – dzinēja

palaišanas raksturlīkne; с - elektroniskā atkabņa nostrādes raksturlīkne dzinēja aizsardzībai.

Ar reversiju saprot asinhronā dzinēja rotora griešanās virziena maiņa.

Rotora griešanās virziena mainīt (reversēt), apmainot vietām jebkurus divus līnijas vadus,

kas savieno asinhronā dzinēja statora tinumu ar maiņstrāvas tīklu (piemēram, fāžu secību

ABC mainot uz BAC), līdz ar to mainās statora rotējošā magnētiskā lauka griešanās virziens

un rotors griežas uz pretējo pusi.

Dzinēju reversiju realizē ar trīspolu pārslēgu, reversīvo magnētisko palaidēju u.c.

Reversīvā magnētiskā palaidēja principiāla pieslēgumshēma dota 5.33. attēlā. No shē-

mas redzams, ka reversīvais magnētiskais palaidējs sastāv no diviem kontaktoriem, kas ieslē-

dzas pēc kārtas atkarība no nepieciešama dzinēja rotora griešanas virziena. Kontaktori pār-

slēdz divas fāzes uz dzinēja spailēm un ar to var sasniegt vai tiešo palaišanu, vai reversīvo pa-

laišanu.

Vadības ķēdē ieslēdz apturēšanas pogu SB3, pogas palaišanai uz priekšu SB1 un atpakaļ

SB2, kontaktoru elektromagnētu tinumus KM1, KM2 palaišanai uz priekšu un atpakaļ un sil-

tuma releju miera kontaktus KK, kas parādīti saslēgtā stāvoklī (sk. 5.33. att.). Pogas SB1 un

SB2 attiecīgi bloķē ar kontaktoru KM1 un KM2 blokkontaktiem.

Palaišanu «uz priekšu» izdara šādi. Nospiežot pogu SB1, atslēdzas tās augšējie un saslē-

dzas apakšējie kontakti. Strāva no fāzes L3 plūst pa pogu SB3, pogas SB1 apakšējiem saslēgta-

jiem kontaktiem, pogas SB2 augšējiem saslēgtajiem kontaktiem, kontaktora KM1 elektromag-

nēta spoli, siltuma releju saslēgtajiem vadības kontaktiem KK uz fāzi L1. Galvenie kontakti

KM1 un blokkontakti KM1 saslēdzas, un pogu SB1 var atlaist. Elektromagnēta spoles KKM2

116

ķēde ir atslēgta. Tādā pašā veidā dzinēju palaiž pretējā virzienā ar pogu SB2. Dzinēju aptur,

nospiežot pogu SB3. Sprieguma pazemināšanās vai pārslodzes gadījumos dzinējs automātiski

atslēdzas, jo tad elektromagnēta KM1, KM2 spolē samazinās strāva vai arī siltuma relejs KK

atslēdz vadības kontaktus. Shēmā redzams, ka dzinējs neieslēdzas, ja vienlaikus nospiež po-

gas SB1 un SB2, jo tad abas vadības ķēdes tiek pārtrauktas.

Palīgķēdes elementiem 5.33. attēlā ir tas pats apzīmējums, ka galvenās ķēdes elementiem,

piemēram, blokkontakts kontaktora KM1 „Uz priekšu” un kontaktora galvenie kontakti apzī-

mēti ar simbolu KM1.

Reversīvā magnētiskā palaidēja principiāla pieslēgumshēma ar palaišanu no divām vietām

dota 5.34. attēlā. Viena no vietām var būt netālu no palaidēja, bet otra cita vietā, piemēram

transportiera galā ar otro posteni palīdzību. Pie tam notiek bloķēšana pret vienlaicīgo palaidē-

ju ieslēgšanu, ka no viena vieta, tā arī no divām vietām.

L1 L2 L3

5.33. att. Principiāla elektriskā shēma reversīva asinhrona elektrodzinēja palaišanai

L1 L2 L3

5.34. att. Principiāla elektriskā shēma reversīva asinhrona elektrodzinēja palaišanai no divām vietām

117

Reversīvā magnētiskā palaidēja pieslēgumshēma dzinēju aizsardzībai ar drošinātāju un

termoreleju dota 5.35. attēlā, bet reversīvā magnētiskā palaidējā pieslēguma shēma dzinēju

aizsardzībai ar automātslēdzi dota 5.36. attēlā. Asinhrondzinēju automātiskai vadībai var iz-

mantot dažādus relejus.

a b c

5.35. att. Firmas "Siemens" reversīva magnētiskā palaidēja ar kontaktoru 3RT1 pieslēgšanas

shēma: a - principiālā elektriskā shēma; b – vadības shēma īslaicīgi-atkārtotajam režīmam; c - vadības shēma ilgstošam režīmam; Poga S0— "STOP"; poga S1 — "Uz priekšu"; poga S2 — "Atpa-kaļ"; S – pārslēdzis „Uz priekšu-Stop-Atpakaļ”; К1 – labas griešanas virziena kontaktors; К2 - kreisas griešanas virziena kontaktors; F1 – spēka tīkla drošinātāji; F3 – vadības ķēdes drošinātāji; F2 – pārslo-

dzes relejs.

a

b 5.36. att. Firmas "ABB" reversīva magnētiskā palaidēja WLA ar automātslēdzi MS 325 pieslēg-

šanas shēma: a – elektriskā shēma; b – vadības shēma

Asinhronā dzinēja dinamiskā bremzēšana. Dinamisko bremzēšanu realizē ar dzinēja

atslēgšanu no trīsfāžu tīkla un statora tinumu pievienošanu līdzstrāvai. Magnētiskā plūsma

statora tinumos iedarbojas ar rotora strāvu un rada bremzējošo momentu.

118

Asinhronā dzinēja tiešā palaišana ar dinamisko bremzēšanu ka laika funkciju paradīta

5.37. attēlā. Dzinēja palaišana notiek ar kontaktora KM1 palīdzību. Vienlaikus saslēdzas laika

releja KT barošanas posms (ja ieslēgts automātslēdzis QF), jo saslēdzas kontaktora KM1

blokkontakts. Laika releja kontakts ir ieslēgts, bet uz kontaktoru KM2 spriegums nav padots,

jo atslēdzas kontaktora KM1 blokkontakts kontaktora KM2 ķēdē.

5.37. att. Asinhronā dzinēja ar īsi slēgto rotoru dinamiskās bremzēšana shēma kā laika funkcija

Dzinēja apstāšanai jānospiež pogu SB2 «Stop». Kontaktora KM1 strāva pārtraukta un

dzinēja spēka ķēdē kontaktora galvenie kontakti atrodas atslēgta stāvoklī. Bet uzreiz saslēdzas

kontakts KM1 kontaktora KM2 ķēdē un kontaktora KM2 galvenie kontakti līdzstrāvas ķēdē.

Dzinēja statora tinumi atslēdzas no trīsfāžu tīkla un savienojas ar līdzstrāvas tīklu. Dzinējs

pāriet dinamiskā bremzēšanas režīmā. Shēmā lieto laika releju ar laika ieturi atslēgšanas brīdī.

Kad dzinēja rotora griešanas ātrums tuvojas nullei, kontakts KT atslēdzas, strāva kontaktorā

KM2 pazuda un dzinējs atslēdzas no tīkla.

Bremzēšanas intensitāte var regulēt ar rezistoru R. Lai nebūtu iespējas vienlaicīgi ieslēgt

statora tinumos līdzstrāvas un maiņstrāvas tīklā, shēmā pielietota bloķēšana ar atslēdzošiem

kontaktiem KM1 un KM2.

Asinhronā dzinēja tiešā palaišana ar dinamisko bremzēšanu ka ātruma funkciju paradīta

5.38. attēlā. Dinamisko bremzēšanu šajā gadījumā realizē ar ātruma releju SR. Kad ieslēgts

automātslēdzis QF, tad dzinēju palaišana notiek ar kontaktora KM1 palīdzību. Ātruma releja

kontakts atrodas ieslēgta stāvoklī. Dzinēja bremzēšanai jānospiež pogu SB2 „Stop”. Kontak-

torā KM1 strāva neplūst, ātruma releja atslēdzošais kontakts ieslēdzas un spriegums tiek pa-

dots uz kontaktoru KM2. Kad kontaktora KM2 galvenie kontakti saslēdzas, tad statora tinumi

pārslēdzas uz līdzstrāvu. Kad dzinēja rotora griešanas ātrums tuvojas nullei, kontakts SR at-

slēdzas un dzinējs atslēdzas no tīkla.

119

5.38. att. Asinhronā dzinēja ar īsi slēgto rotoru dinamiskās bremzēšana shēma kā ātruma funkcija

5.11.3. MAGNĒTISKO PALAIDĒJU IZVĒLE.

Galvenā prasība pret magnētisko palaidēju izvēle ir komutējamo strāvu lielums. Pēc strā-

vas lieluma visi palaidēji var sadalīt šādas grupās:

magnētiskie palaidēji ar strāvu līdz 100 A, piemēram, ПМЛ uz strāvām 10-80 А vai

ПМУ uz strāvām 9-95 А;

magnētiskie palaidēji ar strāvu līdz 400 А, piemēram, palaidēji Chint Group Co sērijas

NC1 un NC3 uz strāvām 9-370 А;

magnētiskie palaidēji ar strāvu līdz 1000 А, piemēram, firmas Moeller palaidēji DIL

sērijas uz strāvām 20-855 А;

magnētiskie palaidēji ar strāvu virs 1000 А, piemēram, firmas GE Power Controls pa-

laidēji sērijas CL un CK uz strāvām 25-1250 А.

Lai pareizi izvēlēt magnētisko palaidēju jāzina sekojošos datus.

I. Izejas dati.

1. Vadāmā asinhrondzinēja nominālie parametri: PN, kW; UN, V; IN, A; cos φN, ηN, palaides

strāvas attiecība Ipal/IN, slodzes koeficients β = Ifakt/IN. Ja nav dota IN vērtība, to aprēķina šādi:

A.,cosηU3

1000PINNN

NN

Faktiskā slodzes strāva: Ifakt = IN∙β, A.

2. Prognozējamais darba režīms, ciklu intensitāte, nepieciešamais resurss, drošums, iz-

maksu robeža.

3. Vadības shēma, kas nosaka vadības aparātu nomenklatūru, aparātu lietošanas kategoriju

120

un novietojumu.

4. Dzinēja nomaiņas vai remonta problēmas un izmaksas (ar to saistīta aizsargaparātu iz-

vēle).

II. Izvēles nosacījumi. Aizsardzības aparāti, kuru parametri apmierina izejas datu prasī-

bas, jāizvēlas atbilstoši standartam EN 60-204-1, IEC 947-4-1 un koordinācijas tipam.

Koordinācija I tips – visvairāk izmantojams risinājums, optimālā vērtība, pirms palaišanas

jāpārbauda palaidējus, nav nepieciešams paaugstināts iedarbes drošums. Īpatnības – palielinā-

ta aparātu dīkstāve, paaugstinātas prasībās tehniskajam personālām: remonts, apkalpe, eksplu-

atācija. Piemērs: kondicionēšanas sistēmās.

Koordinācija II tips – risinājums nodrošina iedarbes drošumu. Īpatnības – samazinātā apa-

rātu dīkstāve, pareiza funkcionēšana. Piemērs: eskalators.

5.39. att. Aizsargaparātu raksturlīkņu novietojums 1 – termorelejs; 2 – drošinātājs; 3 – iedarbošanās drošums; 4 – automātslēdža termoatkabņa iedarbes slieksnis; 5 – termoreleja iedarbes slieksnis; 6 – automātslēdža garantētas iedarbes robežās; 7 – elek-tromagnētiskais atkabnis; In – nominālā strāva; Ic – pārslodzes strāva; Ir – zemā līmeņa īsslēguma

strāva (10∙In ≤ Ir ≤ 50∙In); Iq – īsslēguma strāva (Iq > 50∙In)

Pilnā koordinācija – aizsardzības un komutācijas aparātus var izvēlēties ar nelielu rezervi,

kas savukārt noved pie izmaksas un gabarītu, kā arī resursa un drošuma pieauguma, turpretī

aizsardzības aparātu parametriem jābūt precīzi saskaņotiem ar aizsargājamā objekta prasībām

(sk. 5.39. att.). Tāpat jābūt izpildītam noteikumam, ka spēka ķēdē ieslēgtiem īsslēguma aiz-

Zema līmeņa īsslēguma strāvas diapazons

Pārslodzes diapazons

121

sardzības aparātiem jāpārtrauc īsslēgums, pirms sprieguma samazināšanās dēļ sāk atkrist pa-

laidēja kontaktora darbinātāja elektromagnēta enkurs, t.i.,

tīssl. < tat.pal,

kur tat.pal, — palaidēja atgriezes laiks, jo kontaktora galvenie kontakti nedrīkst atvērties īsslē-

guma procesa laikā tīssl.. Pilnās koordinācijas īpatnības – ātrā atgriešana darba stāvoklī, parei-

za funkcionēšana, vienkāršotā apkalpe. Piemērs: ugunsdzēšanas sistēmās.

III. Vadu, kabeļu izvēle. Magnētisko palaidēju un asinhrondzinēju savienojošo vadu vai

kabeļu marku nosaka elektroiekārtu uzstādīšanas un lietošanas nosacījumi (atklāta vai slēgta,

stacionāra vai daudzkārt pārvietojama iekārta, telpu kategorija u.c.), bet šķērsgriezumu — aiz-

sargājošā kūstošā drošinātāja nominālā strāva vai automātslēdža iestatījuma strāva.

Vadības ķēdēs, kas satur kontaktoru un releju spoles, signālspuldzes, salāgojošos mazjau-

das transformatorus u.c., paredzēta strāva līdz 10 A, tāpēc parasti jāizvēlas minimāli pieļau-

jamais savienojošo vadu šķērsgriezums no mehāniskās izturības viedokļa.

Magnētiskā palaidēja izvēles piemērs. Ventilatoru darbina asinhrondzinējs, kura nominālie

dati: PN = 4 kW, UN = 350 V, ηN = 84%, cos φN = 0,84, Ip / IN = 6, β = 0,8. Vadības shēma parādīta

7.5. attēlā. Vadības un aizsargaparāti novietoti pie ēkas ārējās sienas. Režīms S1, lietošanas ka-

tegorija AC3, vadības ķēdes spriegums 380 V

Izvēle.

1. Variants: Magnētiskos palaidējus ar nepieciešamo kontaktoru skaitu, papildkontak-

tiem, mehāniskās bloķēšanas svirām, termorelejiem un kārbām komplektē izgatavotājfirma

slēgtā vai atklātā izpildījumā.

Aprēķina strāva

A;6288408403803

10004cos3

1000 ,,,ηU

PINNN

NN

Ifakt = β∙IN = 0,8∙8,62 = 6,9 A

Ip = 6∙IN = 6 ∙8,62 = 51,72 A

Salīdzinot dzinēja datus ar firmas „National Electric” kataloga datiem P.7.1. tabulā, tuvā-

kais piemērotais ir palaidējs ar kontaktoru GMC-18 un spēka automātslēdzi MMS-32S 10А.

Automātslēdža siltuma atkabņa iestatījuma strāvu var regulēt diapazonā no 6 līdz 10 A, elek-

tromagnētiskā atkabņa nominālā strāva INE = 13∙IN (INE = 78-130 A) ir lielāka par palaišanas

strāvu Ip. Kontaktora GMC-18 strāva ir lielāka par aprēķina strāvu (18 A > 8,62 A).

Pēc tam atbilstoši standarta IEC 947-4-1 prasībām var pārbaudīt vai nav vajadzīgi rezerves

drošinātāji. Salīdzinot spēka automātslēdža MMS-32S datus ar IEC 947-4-1 prasībām (P.7.2.

tabula) varam redzēt kā mūsu gadījumā vēlams izmantot dzinēja aizsardzībai rezerves droši-

nātājus ar nominālo strāvu INdr = 80 A.

122

No firmas „Siemens” kataloga datiem P.7.3. tabulā, tuvākais piemērotais ir palaidējs

3RA11 20-1J_26-0AP0 ar kontaktoru 3RT10 26-1AP008 un spēka automātslēdzi 3RV10 21-

1JA10. Automātslēdža siltuma atkabņa iestatījuma strāva INT = (7 – 10) A, elektromagnētiskā

atkabņa nominālā strāva INE = 13∙IN .

No firmas „Schneider Electric” kataloga datiem P.7.4. tabulā var izvelēt reversīvo palai-

dēju GV2-DP214 slēgtā vai atklātā izpildījuma. Kontaktors LC2-D09, spēka automātslēdzis

GV2-P14. Automātslēdža siltuma atkabņa iestatījuma strāva INT = (6 – 10) A, elektromagnē-

tiskā atkabņa nominālā strāva INE = 13∙IN .

2. Variants: vadības un aizsargaparāti ievietoti slēgtā skapī (IP65) pie ēkas ārsienas, tātad

aparāti var būt atklāta izpildījuma (IP00), aizsardzība ar automātslēdzi.

Automātslēdža vai atdalošā slēdža izvēles piemērs dots 3. nodaļas, bet drošinātāju — 2.

nodaļas noslēgumā.

Kontaktora izvēle. Salīdzinot dzinēja datus ar firmas "Lovato Electric" kataloga datiem

P.7.5. tabulā, tuvākais piemērotais ir MC9 tipa kontaktors (pasūtījuma šifrs 11MC9.10)

Parametrs Kontaktors Asinhrondzinējs IN,A 9 > 8,62 (6,9) PN, kW 4 = 4 UN, V ≤ 690 > 380 Uvad, V ≤ 4 15 > 380

Kontaktora iebūvēts 1 ieslēdzošs palīgkontakts, spoles spriegums 380 V un jauda 35/4

VA (no P.7.5. tabulas).

Izmēri: 44•48•56 mm, svars — 0,14 kg. Vadu pievienojums — ar skrūvspailēm, elektriskais

resurss — N = 100 000 komutācijas ciklu. Tieši pievienojams RF9 tipa termorelejs.

Termoreleja izvēle. P.6.1. tabulā doti termoreleja dati. Izvēlas 11RF9.10 termoreleju ar

sildelementa regulējuma diapazonu 6-10 A. Termorelejs izveidots ar diferenciālo sistēmu un

manuālo atgriezi. Kontaktora termoreleja kopējā bloka izmēri ir 44•87•48 mm, svars — 0,250

kg.

Vadības pogu izvēle. Firmas „Lovato Electric” kataloga doti slēgta izpildījuma (IP65)

LP2T tipa vadības pogu komplekti. Izvēlas komplektu ar 2 elementiem ("START", "STOP").

Izmēri ir 71•117•65 mm. Kontaktu komutācijas spēja — kategorijai AC15 (maiņstrāvas elek-

tromagnēta vadība) un 400 V spriegumam — 1,9 A. Izvēlētā 11MC9.10 tipa kontaktora spo-

les ieslēgšanas strāva

A.9,1092,038035

.

..

iesl

iesliesl U

SI

Resurss — 1 000 000 komutācijas ciklu, nepieciešamais spiediens uz pogu — 8N.

123

Piezīme: izmaksu salīdzināšanai jāizmanto attiecīgajā periodā spēkā esošie firmu cenrāži.

Drošuma parametri firmu katalogos atrodami samērā reti.

5.12. ELEKTRISKĀS PIEDZIŅAS GRIEŠANĀS FREKVENCES REGULĒŠANA

5.12.1. ROTĀCIJAS FREKVENCES REGULĒŠANA.

Asinhronajiem dzinējiem bez daudzām priekšrocībām piemīt arī ļoti būtisks trūkums - ie-

robežotas rotācijas frekvences regulēšanas iespējas salīdzinājumā ar līdzstrāvas dzinējiem.

No asinhronā dzinēja rotora griešanās izteiksmes:

)1(60)1( 112 s

pfsnn

Secinām, ka asinhronajiem dzinējiem griešanās ātrumu vispār var regulēt trejādi:

mainot rotora slīdi s (ieslēdzot aktīvo pretestību rotora ķēdē),

mainot statoram pievadāmās maiņstrāvas frekvenci f1,

mainot statora polu pāru skaitu p.

Griešanās ātrumu regulēšana, mainot statora polu pāru skaitu p, iespējama asinhronajiem

dzinējiem ar sekcionētu statora tinumu. Šī tipa dzinējiem statora tinums izveidots no atseviš-

ķām sastāvdaļām, kurus ar apvalkam piemontētu pārslēdzi saslēdzot virknē vai paralēli. Polu

pārslēgšana dod iespēju mainīt asinhrono dzinēju apgriezienus pakāpieniem 1:1,5 vai 1:2,

piemēram, 1000 apgr./min. uz 1500. Tāda samērā rupja regulēšana var apmierināt dažas vaja-

dzības. Retāk lieto trīs regulēšanas pakāpes. Dzinēji ar pārslēdzamiem poliem ir pusotras rei-

zes dārgāki, un tiem ir par 6% zemāks lietderības koeficients. Tas mazina enerģijas ekonomi-

ju, ko iegūst, regulējot apgriezienus.

Asinhronos dzinējus ar pārslēdzamu polu pāru skaitu sauc par vairākātrumu dzinējiem, un

tos izgatavo 2 vai 3, vai 4 dažādiem ātrumiem. Divu ātrumu asinhronā dzinēja statora tinuma

polu pāru skaita izmainīšanas princips vienai fāzei parādīts 5.40. attēlā. Tāda statora fāzes ti-

nums sastāv no diviem pilnīgi vienādām daļām, kurus saslēdzot virknē (5.40. att. a), izveido-

jas 4 polu (p = 2) un rotējošā lauka sinhronais ātrums ir n1. Abas tinumu sastāvdaļas saslēdzot

paralēli (5.40. att. b), vienā no tām mainās strāvas virziens, un tāpēc iegūstam divas reizes

mazāku polu skaitu, t. i., 2 polus (p = 1), bet dzinēja sinhronais ātrums tagad divas reizes lie-

lāks, t. i., 2n1 (sinhrono ātrumu attiecība ir 1:2).

124

5.40. att. Statora tinuma pārslēgšana no p = 2 uz p = 1.

5.12.2. ELEKTRISKĀS PIEDZIŅSA GRIEŠANĀS FREKVENCES

REGULĒŠANAS RĀDĪTĀJI

Dažādās rūpniecības nozarēs ražošanas mehānismiem ir nepieciešama vienmērīga plūsto-

ša griešanās frekvences regulēšana, piemēram, metālgriešanas mašīnām, sūkņiem, celtņiem u.

c. mehānismiem.

Dzinēja griešanās frekvenci iespaido slodze. Tā mainās atbilstoši mehāniskajai raksturlīk-

nei, bet šāda griešanās frekvences maiņa nav griešanās frekvences regulēšana.

Par piedziņas griešanās frekvences regulēšanu sauc piedziņas griešanās frekvences pie-

spiedu maiņu, salāgotu ar tehnoloģiskām prasībām. Griešanās frekvences regulēšanu raksturo

rādītāji:

1. Regulēšanas diapazons ir maksimālās un minimālās griešanās frekvences vai leņķiskā

ātruma attiecība pie noteiktas slodzes:

.min

max

min

max

nnD

Parasti regulēšanas diapazonu izsaka kā skaitļu attiecību relatīvās mērvienībās, piemēram,

2:1, 10:1, 100:1 utt.

2. Regulēšanas vienmērīgumu raksturo griešanās frekvences "lēciens" no esošā ātruma

uz nākošo tuvāko. To var novērtēt ar plūstamības koeficientu

,1

i

ipl n

n

kur ni un ni-1 - griešanās frekvences attiecīgi uz i - tās un (i -1) - tās pakāpes.

Piedziņas griešanās frekvences regulēšanas vienmērīgumu nosaka ātruma regulēšanas pa-

ņēmiens. Ja regulēšana vienmērīga, tad φpl → 1.

3.Regulēšanas ekonomiskumu raksturo regulējamās piedziņas uzstādīšanas un ekspluatā-

cijas izdevumi. Nozīmīgu vietu ieņem piedziņas enerģijas zudumi, kas ir atkarīgi no ātruma

125

regulēšanas paņēmiena. Maiņstrāvas regulējamas piedziņas jaudas koeficients cosφN ir nozī-

mīgs ekonomisks rādītājs. Tas norāda uz iekārtas reaktīvās enerģijas patēriņu. Vairumam

maiņstrāvas dzinēju cosφN = 0,8...0,9. Jo lielāka piedziņas jaudas koeficienta vērtība, jo labāks

ekonomiskais izvērtējums.

4. Griešanās frekvences stabilitāti raksturo griešanās frekvences izmaiņas noteiktas slo-

dzes momenta robežas . Stabilāks piedziņas darbs irtajā gadījuma , ja griešanās frekvences

izmaiņas ir mazākas. Jo cietāka jeb lēzenāka mehāniskā raksturlīkne , jo stabilitāte lielāka.

Skaitliski šo raksturojumu var noteikt izvēloties dažādam raksturlīknēm vienu un to pašu

momenta palielinājumu ΔM, kuram nosaka atbilstošu Δn. Jo lielāka ΔM/ Δn attiecība, jo ir la-

bāks stabilitātes nodrošinājums.

Regulēšanas virziens nosaka spēju mainīt piedziņas griešanās frekvenci -virs vai zem tās

nominālās vērtības. Izšķir: vienas zonas regulēšanu zem nominālās griešanās frekvences, vie-

nas zonas regulēšanu virs nominālas griešanās frekvences un divzonu regulēšanu, kad iespē-

jams iegūt regulēšanas raksturlīknes zem un virs nominālās griešanās frekvences.

Pieļaujamo dzinēja slodzi raksturo maksimālais dzinēja attīstītais moments uz dotās regu-

lēšanas raksturlīknes. Mainoties griešanās frekvencei, mainās dzinēja dzesēšanas apstākli. Lai

dzinēja temperatūra nepārsniegtu pieļaujamo, tad nepieciešami dažādi slodzes ierobežojumi

pie mazākām griešanās frekvencēm.

Šādos gadījumos maziem ātrumiem bieži praksē izvēlas lielākas jaudas dzinējus. Šo jau-

tājumu plašāk izskata nodaļā par dzinēju izvēli.

5.12.3. FREKVENCES PĀRVEIDOTĀJI

Mainīgu sprieguma frekvenci var iegūt ar elektrisko mašīnu vai pusvadītāju frekvenču

pārveidotāju. Labākus tehniski ekonomiskos rādītājus nodrošina pusvadītāju frekvenču pār-

veidotāji.

Apskatīsim dažus sprieguma frekvenču pārveidošanas paņēmienus. Plaši lietota tiek tiris-

toru frekvenču pārveidotāja shēma ar izteiktu līdzstrāvas posmu (5.41. att. a).

Tāds pārveidotājs sastāv no vadāma taisngrieža T, līdzstrāvas filtra F un invertora ar im-

pulsu platuma modulāciju INV.

Shematiski katras pārveidotāja daļas darbība parādīta diagrammā 5.41. att. b. Uzturot

frekvenču pārveidotāja izejā U2/ f2 = const, iegūst dzinēja mehāniskās raksturlīknes, kuru li-

neārā daļa ir paralēla dabiskai raksturlīknei, kuras atbilst divu zonu griešanās frekvences regu-

lēšanai (5.41. att. c).

126

Frekvenču pārveidotāja ar izteiktu līdzstrāvas posmu slēguma shēma parādīta 5.42. att.

5.41. att. Asinhronā dzinēja griešanās frekvences regulēšana ar tiristoru frekvences regulatoru:

a - piedziņas shēma; b - elementu izejas lielumu diagrammas; c - mehāniskās raksturlīknes ar impulsu platuma modulāciju INN.

Vispirms barošanas tīkla maiņsprieguma U1 ar vadāmo taisngriezi pārveido līdzspriegu-

mā. Līdzsprieguma lielumu regulē ar tiristoru V13...V18 atvēršanās leņķa maiņu. Līdzsprie-

gumu filtrē un pievada invertoram, kurš līdzspriegumu pārveido vajadzīgajā sprieguma un

frekvences maiņstrāvā. Invertora izejas frekvenci maina plašās robežās, regulējot tiristoru

V1...V6 komutācijas frekvenci.

5.42. att. paradītam frekvences pārveidotājam ir izveidota sprieguma un frekvences neat-

karīga regulēšana, nodrošinot vajadzīgās sakarības starp U un f.

Invertors satur vēl 6 diodes V19...V24,6 svārstību kontūrus ar Lk Ck elementiem un diožu

trīsfāžu tiltiņu V7...V12.

5.42. att. Sprieguma frekvences pārveidotajā ar izteiktu līdzstrāvas posmu speķa elementu slēguma shēma

Tiristoru darbības secība atbilst to pozīcijas norādes numuram. Katrs invertora tiristors ir

atvērts 120° attiecībā pret izejas frekvenci. Atvēršanās notiek ik pēc 60°. Vispirms ieslēdz V1,

127

tad pēc 60° - V2 un pēc 120° - V3, Šajā brīdī tiek aizvērts V1jo pēc V3 atvēršanās komutāci-

jas kondensators Ck pārlādējas un strāva tiristorā V1 samazinās līdz nulles vērtībai.

Invertora izejas spriegums ir ar pakāpjveida raksturu. Pie tam katras pakāpes ilgums at-

bilst 60°.

Invertora diodes V19...V24 atdala komutējošos kondensatorus CK no patērētāja, dodot ie-

spēju samazināt to kapacitāti. Trīsfāžu diožu tiltiņš V7...V12 vajadzīgs, lai nodotu asinhronā

dzinēja reaktīvo enerģiju ieejas kondensatoram C0.

Šādi frekvenču pārveidotāji, ja izejas spriegumu regulē ar taisngriezi, bet frekvenci ar in-

vertora vadību, var strādāt gan ar f2 > F1, gan ar f2< fr

Regulēšanas paņēmiena priekšrocības:

ekonomiska asinhronā dzinēja griešanās frekvences regulēšana;

var regulēt griešanās frekvenci gan virs, gan zem nominālai frekvencei atbilstošā sin-

hronā ātruma;

vienmērīga regulēšana;

piedziņu var lietot uguns un sprādziena bīstamās telpās.

5.43. att. parādīta tiešo frekvences pārveidotāja spēka elementu slēguma shēma. Frekven-

ces pārveidotāja darbības pamata ir trīsfāžu viena pusperioda taisngrieža shēma. Katrā fāzē

frekvenču pārveidotājs sastāv no divām pretēji slēgtām taisngrieža grupām. Grupas ar kopēju

katodu (+A ,+B , +C ) sauc par katodu grupu vai pozitīvo grupu. Grupas ar kopēju anodu (-A,

-B, -C) - par anodgrupu vai negatīvo grupu.

Dzinēja barošanas strāvas frekvence veidojas no atsevišķiem ieejas frekvences pusperi-

odiem. Viena izejas frekvences pusperioda laikā strāvu vada tikai vienas grupas pusvadītāji.

5.44. att. parādīts izejas frekvences veidošanās princips.

5.43. att. Sprieguma frekvences pārveidotajā ar neizteiktu līdzstrāvas posmu spēka elementu slēguma

shēma

128

5.44. att. Frekvenču pārveidotajā izejas frekvences veidošanas princips f2 maina ar atsevišķu grupu

tiristoru darbības ilgumu .

Kā redzams 5.44. att., tad izejas spriegums nav sinusoidāls, bet ir ar pulsējošu raksturu.

Fāžu spriegumi ir nobīdīti par 120° attiecībā pret izejas frekvences spriegumu. Vienas grupas

tiristoru atvēršanās un aizvēršanās notiek tāpat kā trīsfāžu pusperioda taisngriešanas shēmā

bez speciālu komutējošo kondensatoru lietošanas. Katras fāzes tiristora dabiskais atvēršanās

leņķis ir 30° atbilstoši ieejas frekvences spriegumam.

Mainoties tiristoru strāvas vadāmībai grupās, vienlaikus iespējami atvērti katrā grupā pa

tiristoram dažādās fāzēs. Lai novērstu īsslēgumu, tad shēmā (5.43. att.) paredzētas droseles,

kuras kalpo arī par frekvenču filtriem izejas sprieguma formas uzlabošanai.

Ar šādu pārveidotāju izejas frekvenci var tikai regulēt pēc likumības f2 < f 1. Pārveidotā

sprieguma vidējo vērtību regulē ar tiristoru atvēršanās leņķa maiņu.

,cos dovid UU

kur α - tiristora atvēršanās leņķis, skaitot no dabiskas komutācijas punkta;

Udo - vidējais iztaisnotais spriegums, ja tiristora atvēršanas notiek dabiskā komutācijas

punkta.

Regulēšanas paņēmiena priekšrocības:

1) satur tikai vienu enerģijas pārveidošanu, nodrošinot augstāku lietderības koeficientu;

2) dzinēja reaktīva jauda var plūst starp pārveidotāja ieeju un izeju.

Regulēšanas paņēmiena trūkumi:

liels skaits pārveidotāja elementu un sarežģīta vadības shēma;

izejas spriegums satur augstākas harmoniskas.

Tomēr asinhronā elektrodzinēja sprieguma regulēšana nav nemaz tik vienkārša, jo faktiski

modulējamo sprieguma vērtību ir jāaprēķina, izejot no motora slodzes režīma un motora aiz-

vietošanas shēmas parametriem. Pie tam aprēķini nav viss algebriski, bet vektoriāli, t.i., fak-

tiski ģeometriski. Šādus aprēķinus var veikt tikai dators, un tāpēc moderno asinhrono elektro-

dzinēju vadības sistēmas ir datorizētas, ar diezgan sarežģītu aprēķinu algoritmu.

Elektromotoru modernās piedziņas parasti ir automatizētas. Vienkāršākais automatizācijas

uzdevums ir stabilizēt motora uzdoto rotācijas ātrumu. To realizē, aprēķinot starpību starp uz-

129

doto motora ātrumu un reālo, un attiecīgi iedarbojoties uz pārveidotāju. Tā līdzstrāvas piedzi-

ņā, ja motora ātrums ir mazāks par uzdoto, palielina pārveidotāja izejas spriegumu. Asinhro-

najā piedziņā šai gadījumā dažos gadījumos, ja motora magnētiskā lauka rotācijas frekvence

atbilst uzdotajai, cenšas palielināt motora spriegumu. Ja magnētiskā lauka rotācijas frekvence

ir zemāka par uzdoto – tad palielina gan frekvenci, gan arī spriegumu. Pie tam informāciju par

rotācijas ātrumu aizvien biežāk nosaka pastarpināti, veicot datorizētus aprēķinus par darba re-

žīmu.

Bieži jānodrošina motora rotācijas ātruma un virziena izmaiņu noteiktos laika brīžos, pie

tam nodrošinot nepieciešamo paātrinājumu (palēninājumu). Tā 5.45. att. paradītajā ciklā mo-

tora ātrums ir gan jāpalielina, gan jāsamazina, gan jāmaina rotācijas virziens, un viss tas jā-

veic pēc uzdotiem laika intervāliem ar uzdoto paātrinājumu. Šāds darba cikls tiek plaši pielie-

tots dažādos ražošanas mehānismos.

Šādu vadību veic ar programmējamu mikroprocesoru kontrolleru palīdzību, ar kuriem var

ieprogrammēt nepieciešamos rotācijas momenta izmaiņas laikus, uzdotos ātrumu līmeņus at-

tiecīgajos laika intervālos un kustības virziena izmaiņas komandas.

5.45. att. Cikliska piedziņas rotācijas kustības izmaiņa

Vēl sarežģītāki piedziņas automatizācijas uzdevumi ir saistīti ar ražošanas mehānismu

kustības trajektorijas vadību, ko jāveic, piemēram, robotu sistēmās un darbgaldos. Šādu kustī-

bas trajektoriju izmaiņu telpā panāk ar triju elektromotoru vienlaicīgu vadību, plaknē – ar di-

vu elektromotoru vadību, katrs no kuriem pārvieto mehānismu pa divām savstarpēji perpendi-

kulārām koordinātēm. Kustība var būt lineāra, apļveida un nelineāra. Parasti nelineāro kustību

sadala lineāros mikroposmos, t.i., veic tā saucamo interpolāciju. Pielieto gan sensoru atgrie-

zeniskās saites signālus, gan bezsensoru trajektorijas aprēķina sistēmas. Šādas automatizāci-

jas sistēmas ir visai sarežģītas, un parasti ir apgādātas ar datoriem.

Palaišana ar zvaigznes-trīsstūra pārslēgu var izmantot tikai tādu dzinēju palaišanai, ku-

riem normālā darba režīmā statora tinums slēgts trīsstūrī, piemēram, ja 220/380 V dzinējs ar

tinuma slēguma shēmu Δ/Y darbojas no 220 V sprieguma tīkla.

130

5.13. SINHRONO DZINĒJU GRIEŠANAS FREKVENCES REGULĒŠANA,

VENTIĻU DZINĒJI

Līdz ar tiristoru frekvences regulatoru pilnveidošanu, plaši sāka lietot arī regulējamu pie-

dziņu ar sinhroniem dzinējiem. Sinhronā regulējamā piedziņa atšķiras no asinhronās ar abso-

lūti cietu mehānisko raksturlīkni pieļaujamās momenta izmaiņas robežās, kā arī ar lieliem pie-

ļaujamiem momentiem pie maziem ātrumiem.

Sinhronais dzinējs, tiristoru frekvenču pārveidotājs un tiristoru ierosinātājs kopā veido ie-

kārtu, ko sauc par ventiļu dzinēju. Būtiska ventiļu dzinēja atšķirības pazīme ir ventiļu komuta-

tors, kas aizvieto kolektoru sinhronā dzinējā. Ventiļu komutators pievienots dzinēja statora ti-

numam un realizē statora strāvas vadības algoritmu. Ventiļu dzinējus iedala pēc-frekvenču

pārveidotāja tipa, pēc konstrukcijas un pēc vadības shēmas izveidojuma. 5.46. att. a dota shē-

ma ventiļu dzinējam ar frekvenču pārveidotāju un invertora piespiedu komutāciju. Sinhronā

dzinēja ierosmes ķēdē līdzstrāvu iegūst no vadāmā tiristoru taisngrieža. Ventiļu dzinēja me-

hāniskās raksturlīknes ir cietas (5.46. att. b) un līdzīgas neatkarīgās ierosmes līdzstrāvas dzi-

nēja raksturlīknēm. Ja ventiļu dzinējs barojas no līdzstrāvas avota ,tad to pieņemts saukt par

līdzstrāvas bezkontaktu dzinēju.

a

b

5.46. att. Ventiļu dzinējs: a- slēguma shēma; b- mehāniskās raksturlīknes

131

5.13.1. Sinhrono dzinēju sinhronizēšana

Palaižot sinhrono dzinēju ar reaktoru vai autotransformatoru, ievērojot slodzes momenta

raksturu, ierosmes tinumu pieslēdz spriegumam pirms (vieglā palaišana) vai pēc (smagā pa-

laišana) statora pieslēgšanas pilnam spriegumam. Smagās palaišanas gadījumā rodas liels sin-

hronizācijas moments un šo palaišanu lieto tajā gadījumā, kad ir liels statiskais moments uz

dzinēja vārpstas. Šī palaišanas paņēmiena trūkums - rodas lielas strāvas grūdieni dzinējam ie-

ejot sinhronismā.

Vieglās palaišanas gadījumā ievērojami samazinās strāvas grūdieni, kā arī sinhronizējo-

šais moments.

Sinhronā dzinēja sinhronizēšanas shēmas posms parādīts 5.47. att. a.

Sinhronā dzinēja ierosmes tinumu pieslēgt pie sprieguma ieteicams ievērojot rotora slīdi,

t.i., pie noteikta rotora un statora stāvokļa, kad rotora ziemeļpola ass aizsteidzas statora dien-

vidpola asij priekšā par θ = (15°...30° ) el.

5.47. att. Sinhronā dzinēja sinhronizēšanas shēma: a - statora un rotora stāvoklis sinhronizēšanai; b - spēka shēma; c - vadības shēmas posms.

Šādam rotora un statora stāvoklim dzinēja rotācijas frekvencei jābūt tuvu sinhronai. Lai

izpildītu šos noteikumus var lietot 5.47 att. b, c shēmu.

Releja K1 spole pieslēgta daļai no izlādes rezistora K1. Pie lielas rotora sprieguma frek-

vences palaišanas sākumā releja K1 magnētiskā plūsma ir maksimāla un praktiski nemainīga

pēc lieluma (relejs satur slāpētāja vara gredzenu), bet relejs K1 ir nostrādājis. Palielinoties

dzinēja griešanās frekvencei slīde samazinās, samazinās ari rotora sprieguma frekvence un

amplitūda. Seko plūsmas samazināšanās. Pie mazām plūsmas un slīdes vērtībām relejs K1 at-

slēdzas. 5.48. att. parādītas releja K1 strāvas ik1 un plūsmas Фk1 līknes.

132

5.48. att. Releja K1 strāvas un magnētiskās plūsmas līknes

Redzams, ka plūsmai Фk1 sasniedzot atkrišanas vērtību Фk1atkr., releja enkurs atkrīt un sa-

slēdzas tā atslēdzošie kontakti vadības ķēdē. Seko kontaktora K2 nostrāde, kurš ar galveniem

kontaktiem atslēdz izlādes rezistoru R1 un pieslēdz dzinēja ierosmes tinumu spriegumam U-.

Ievērojot to, ka rotora ziemeļpols atrodoties zem statora dienvidpola izsauc noteiktu strā-

vas virzienu releja K1 spolē, bet zem statora ziemeļpola releja K1 spolē ir pretējs strāvas vir-

ziens, shēma satur diodi V1 .Regulējot releja K1 atkrišanas plūsmas lielumu var panākt vaja-

dzīgo sinhronizācijas noteikumu izpildi.

5.13.2. Sinhrono dzinēju aizsardzība pret "izkrišanu" no sinhronisma.

Viens no aizsardzības shēmas variantiem parādīts 5.48. att. Galvenie elementi ir sekojoši:

minimālā sprieguma relejs K1 un sinhronā dzinēja M1 ierosmes forsēšanas kontaktors K2 un

pretestība R1.

Releja K1 spole pieslēgta tīkla līnijas spriegumam un ar savu atslēdzošo kontaktu K1 ne-

ļauj ieslēgt forsēšanas kontaktoru K2. Pie straujam slodzes izmaiņām uz sinhronā dzinēja M1

vārpstas tikla spriegums var samazināties līdz nepieļaujamam līmenim. Lai nesamazinātos

sinhronā dzinēja moments, tad jāpalielina tā ierosmes strāva. Šo uzdevumu izpilda forsēšanas

kontaktors K2.

5.49. att. Sinhronā dzinēja aizsardzības shēma "izkrišana" no sinhronisma

133

Atslēdzoties minimālā sprieguma relejam K1, tā atslēdzošais kontakts K1 ieslēdz forsēša-

nas kontaktora spoli K2. Forsēšanas kontaktora K2 saslēdzošie kontakti K2 šuntē ierosmes

ķēdes pretestību R1. Sinhronā dzinēja M1 ierosmes strāva palielinās, izsaucot dzinēja momen-

ta pieaugumu.

Shēma nodrošina sinhronā dzinēja darbu ar stabilu sinhrono ātrumu.

134


Nr. p.k.

Jautājums Atbildes

1. Noteikt transformatora transformācijas koeficientu "k". Vai tas ir paaugstino-šais vai pazeminošais transformators?

1. k = 20, pazeminošais. 2. k = 0,05, pazeminošais. 3. k = 0,05, paaugstinošais. 4. k = 20, paaugstinošais.

2. Cik vijumu, pēc shēmā dotajiem lielu-miem, ir transformatora sekundārajā ti-numā?

1. 20 2. 35 3. 900 4. 270

3. Kā sauc attiecību - w1/w2, kur w - viju-mu skaits transformatora tinumā?

1. Jaudas koeficients. 2. Slodzes koeficients. 3. Transformācijas koeficients. 4. Lietderības koeficients.

4. Kā enerģija pārveidojas līdzstrāvas ģe-neratorā?

1. Siltumenerģija pārveidojas elektris-kajā enerģijā.

2. Elektriskā enerģija pārveidojas siltu-ma enerģijā.

3. Mehāniskā enerģija pārveidojas līdz-strāvas elektriskajā enerģijā.

4. Elektriskā enerģija pārveidojas me-hāniskajā enerģijā.

5. Kam kalpo transformators?

1. Elektriskās enerģijas pārveidošanai mehāniskajā.

2. Frekvences mainīšanai. 3. Jaudas palielināšanai. 4. Maiņsprieguma lieluma mainīšanai.

6. Kāpēc maiņstrāvas taisngrieža shēmā izmanto filtrus?

1. Lai pastiprinātu signālu. 2. Lai palielinātu lietderības koeficien-

tu. 3. Lai palielinātu cos . 4. Lai samazinātu strāvas un sprieguma

pulsācijas. 7.

Kāpēc transformatora magnētvadu vei-do no atsevišķām elektrotehniskā tērau-da loksnēm?

1. Lai samazinātu tinumu silšanu. 2. Lai būtu iespēja grozīt magnētvada

šķērsgriezumu, mainot lokšņu skaitu. 3. Lai samazinātu virpuļstrāvas zudu-

mus. 4. Lai būtu iespēja salikt transformato-

ru, pārsedzot vienu loksni ar citu.

135

8. Norādiet formulu, kura nosaka sakarību starp transformatora vijumu skaitu w, spriegumu U un strāvu I?

1. w1/ w2 = U1/ U 2= I1/I 2 2. w1/ w2 = U1/ U 2= I2 /I 1 3. w1/ w2 = U2/ U1= I2 /I 1 4. w2/ w1 = U1/ U 2= I2 /I 1

9. Norādiet transformatora lietderības ko-eficienta formulu.

1. η= P2/P1 2. η = P1/ P2 3. η = P2/( P2 - ΔPzudumu) 4. η = P2/( P2 + 2ΔPzudumu)

Norādīt formulu, pēc kuras aprēķina elektriskās enerģijas paveikto darbu līdzstrāvas tīklā.

1. A= FS 2. A= IUt 3. A= mg 4. P=A/t

Noteikt transformatora lietderības ko-eficientu šajā shēmā:

1. 10% 2. 80% 3. 90% 4. 96%

Noteikt patērētāja jaudu pēc shēmā do-tajiem lielumiem.

1. P2=10W 2. P2=10VA 3. Р2=100VA 4. P2=1000W

Noteikt transformatora transformācijas koeficientu "k". Vai tas ir paaugstino-šais vai pazeminošais transformators?

1. k = 20000, paaugstinošais. 2. k = 20, paaugstinošais. 3. k = 0,5, pazeminošais. 4. k = 20, pazeminošais.

Transformatora lietderīgās jaudas for-mula ir (neņemot vērā lietderības ko-eficientu):

1. P2 = F S 2. P2 = I2 U2 cos 3. P2 = I2 U2 t cos 4. A = I U t cos

136

Transformatora primārais tinums pie-slēgts tīklam. Sekundārais tinums at-slēgts no patērētāja. Kāda ir strāva pri-mārajā tinumā?

1. Slodzes strāva. 2. Tukšgaitas strāva. 3. Nominālā strāva. 4. Īsslēguma strāva.

Transformatora sekundārais tinums at-slēgts no slodzes. Spriegums primārajā tinumā 100V un transformācijas koefi-cients 20. Kāds spriegums ir sekundāra-jā tinumā?

1. 2000V 2. 80V 3. 5V 4. 0,2V

Transformatora sekundārajā tinumā ir 46 vijumi, primārajā - 920. Noteikt transformācijas koeficientu.

1. 0,05 2. 0,5 3. 1,5 4. 20

Kādi dzinēji var tikt izmantoti rūpniecī-bā jaudas koeficienta paaugstināšanai (ka kompensatori)?

1. Asinhronie; 2. Sinhronie; 3. Līdzstrāvas dzinēji; 4. Kolektoru dzinēji.

No ģeneratora, kuram spriegums uz

spailēm ir 115V, elektroenerģiju pa va-diem ar pretestību 0,1Ω, pievada līdz-strāvas elektrodzinējam. Kāds ir sprie-gums uz dzinēja spailēm, ja dzinējā plūst 50 A stipra strāva?

1. 110V; 2. 120V; 3. 105,75V; 4. 95V.

Ģeneratoru, kas ražo 900A līdzstrāvu ar 6V spriegumu, darbina benzīna motors. Cik liela ir šī motora jauda zirgspēkos, ja pārvada lietderības koeficients ir 95%? (1Zs=736W)

1. 6,97Zs; 2. 7,73Zs; 3. 773Zs; 4. 158Zs.

Cik liela ir trīsfāzu ģeneratora visu spriegumu vektoriāla summa?

1. 0V; 2. 3Uf; 3. 2Uf; 4. Uf.

Kāds ir asinhronā elektrodzinēja ar fā-zes rotoru vara pievadkabeļa šķērsgrie-zums, ja dzinēja darba spriegums ir 380V, nominālā strāva zvaigznes slē-gumā 11,1A, rotora spriegums 117V, rotora strāva 26A, jaudas koeficients 0,76, lietderības koeficients 81,0%, at-tālums līdz pieslēguma vietai 250m, ka-belis guldīts zemē. Vara īpatnējā pretes-tība ir 0,0175Ω*m/mm2.

1. 1,5mm2; 2. 2,5mm2; 3. 4mm2; 4. 6mm2;

Kāds būs asinhronā elektrodzinēja ar fāzes rotoru vara pievadkabeļa ar poli-etilēna izolāciju šķērsgriezums no eso-šiem rīcībā, ja dzinēja darba spriegums ir 380V, nominālā mehāniskā jauda uz

1. 1,5mm2; 2. 2,5mm2; 3. 4mm2; 4. 6mm2; 5. ;

137

vārpsta 4kW, rotora spriegums 117V, rotora strāva 26A, jaudas koeficients 0,76, lietderības koeficients 81,0%, at-tālums līdz pieslēguma vietas 250m, kabelis guldīts zemē. Īpatnējā vara pre-testība ir 0,0175Ω*m/mm2.

Kāda ir elektrodzinēja tinuma tempera-tūra, ja tinums izgatavots no vara vada un pirms mašīnas ieslēgšanas tinuma pretestība bija 1,60Ω pie 15°C, bet dar-bības laikā pretestība palielinās līdz 2,05Ω? Vara pretestības temperatūras koeficients ir 0,0045Ω/°K.

1. 30,3 °C; 2. 54,75 °C; 3. 62,5 °C; 4. 77,5 °C.

Norādiet aktīvas jaudas formulu vienfā-žu maiņstrāvas tīklā?

1. A= IUt 2. P = IU 3. P = IUcos 4. A = Pt

Norādiet aktīvas jaudas formulu trīsfāzu maiņstrāvas tīklā?

1. P = IU 2. P = IUcos 3. P = 1,41UIcosφ 4. P = 3 UIcosφ

Norādiet pilnas jaudas formulu trīsfāzu maiņstrāvas tīklā?

1. S = IU 2. S = IUcos 3. S = 1,41UI 4. S= 3 UI

Norādiet pilnas jaudas formulu vienfāžu maiņstrāvas tīklā?

1. S = IU 2. S = IUcos 3. S = 1,41UI 4. S = 3 UI

Norādiet reaktīvas jaudas formulu vien-fāžu maiņstrāvas tīklā?

1. Q = IU 2. Q = IUsin 3. Q = 1,41UI 4. Q = 3 UI cos

Norādiet reaktīvas jaudas formulu trīs-fāzu maiņstrāvas tīklā?

1. Q = IU 2. Q = IUsin 3. Q = 3 UI sin Q = 3 UI cos

Kā sauc jutīgo elementu, kas pārveido neelektriskos lielumus elektriskajos?

1. Devējs. 2. Vatmetrs. 3. Voltmetrs. 4. Ampērmetrs.

138

Ar ko sinhronais dzinējs atšķiras no asinhronā dzinēja?

1. Atšķirībā no asinhronā dzinēja, sin-hronā dzinēja rotora griešanās ātrums atpaliek no statora magnētiskā lauka griešanās ātruma.

2. Atšķirībā no sinhronā dzinēja, asin-hronais dzinējs ir ar īsslēgtu statoru.

3. Atšķirībā no asinhronā dzinēja, sin-hronā dzinēja rotora griešanās ātrums sakrīt ar statora magnētiskā lauka griešanās ātrumu.

4. Atšķirībā no asinhronā dzinēja, sin-hronais dzinējs ir ar īsslēgtu rotoru.

Cik liela ir asinhronā dzinēja slīde pa-

laišanas brīdī? 1. S=0 2. S0 3. S=1 4. S1

Cik liela ir asinhronā dzinēja slīde tukš-gaitā?

1. S0 2. S=0 3. 0S1 4. S1

Cik liela ir sinhronā dzinēja slīde ''S''? 1. S=1 2. S1 3. 1>S>0 4. S=0

Līdzstrāvas elektrodzinējs ar darba spriegumu 200V un mehāniskās jaudas atdevi no vārpstas 6,4kW patērē strāvu 40A. Kāds ir šī dzinējā lietderības ko-eficients?

1. 50% 2. 60% 3. 70% 4. 80%

Kā elektriski izpaužas nepieļaujama ģe-neratora ieslēgšana tīklā?

1. Mašīna vibrē. 2. Liels troksnis. 3. Stipra dzirksteļošana zem oglītēm. 4. Ārēji nemanāmi.

Kā ieslēdz trīsfāzu maiņstrāvas asinhro-no dzinēju ar īsi slēgtu rotoru?

1. Ieslēdz vienlaicīgi 3 fāzēs. 2. Ieslēdz pēc kārtas pa vienai fāzei. 3. Sākumā ieslēdz divas fāzes, pēc tam

trešo. 4. Sākumā ieslēdz vienu fāzi, pēc tam

divas.

Kā mainīsies asinhronā dzinēja ar īsi slēgtu rotoru apgriezienu skaits, palieli-not strāvas frekvenci?

1. Apgriezienu skaits palielināsies. 2. Apgriezienu skaits nemainīsies. 3. Apgriezienu skaits samazināsies. 4. Apgriezienu skaits strauji samazinā-sies.

139

Kā var izmainīt polaritāti uz izvadiem ģeneratoram ar neatkarīgu ierosmi?

1. Izmainot neatkarīga avota spriegumu. 2. Samainot oglītes ar vietām. 3. Mainot ģeneratora griešanās ātrumu. 4. Mainot ģeneratora griešanās virzienu,

vai ierosmes tinuma polaritāti.

Kā var mainīt trīsfāzu asinhronā dzinēja griešanās virzienu?

1. Mainot strāvas frekvenci. 2. Mainot vietām visu 3 fāžu galus. 3. Mainot vietām 2 fāžu galus. 4. Izslēdzot un ieslēdzot dzinēju.

Kā var regulēt līdzstrāvas ģeneratora enkura strāvu un spriegumu?

1. Mainot primāra dzinēja jaudu. 2. Mainot ierosmes strāvu. 3. Mainot papildus polu strāvu. 4. Ar ierosmes tinuma slēgumu.

Kāda ir ierosmes strāva ģeneratoram ar paralēlo ierosmi?

1. Iier = Inom 2. Iier = 0,5 Inom 3. Iier = 0,025 Inom 4. Iier > Inom

Kāda ir trīsfāzu maiņstrāvas asinhronā dzinēja rotora un statora magnētiskā lauka rotācijas ātruma sakarība?

1. Rotors un statora magnētiskais lauks griežas sinhroni.

2. Rotora griešanās ātrums atpaliek no statora magnētiskā lauka griešanās ātru-ma.

3. Statora magnētiskā lauka griešanās ātrums atpaliek no rotora griešanās āt-ruma.

4. Rotora un statora magnētiskā lauka griešanās ātrumi nav salīdzināmi lielumi.

Kādas ierosmes līdzstrāvas dzinējs

tukšgaitā strauji palielina apgriezienus? 1. Virknes ierosme. 2. Paralēlā ierosme. 3. Neatkarīgā ierosme. 4. Jauktā ierosme.

Kāda ir asinhronā dzinēja galvenā priekšrocība, salīdzinot ar līdzstrāvas dzinēju ar vienādām jaudām?

1. Mazs svars. 2. Vienkārša konstrukcija. 3. Kalpošanas ilgums. 4. Liels apgriezienu diapazons.

Kāda būs statora magnētiskā lauka rotā-cijas frekvence, ja dzinējam ir 6 poli un tīkla frekvence ir 50Hz?

1. 500min-1 2. 1000min-1 3. 1500min-1 4. 3000min-1

Kāds ir spēka transformatora optimālais darba režīms?

1. Ar induktīvo slodzi. 2. Ar kapacitatīvo slodzi. 3. Ar nominālo aktīvo slodzi. 4. Ar 50% no nominālās aktīvās slo-

dzes.

140

Kāda ir trīsfāzu asinhronā dzinēja ar īsi

slēgtu rotoru magnētiskā lauka rotācijas frekvence, ja tīkla frekvence ir 50Hz un statorā ir viens polu pāris katrā fāzē?

1. 750min-1 2. 3000min-1 3. 1500min-1 4. 1000min-1

Kam kalpo drosele vai kondensators vienfāzes asinhronā dzinēja ieslēgšanas shēmā?

1. Radiotraucējumu dzēšanai. 2. Griezes momenta izveidei un palieli-

nāšanai. 3. Lai regulētu dzinēja ātrumu. 4. Jaudas palielināšanai.

Kāpēc izmanto asinhronā dzinēja ar īsi slēgtu rotoru palaišanu ar pazeminātu spriegumu?

1. Lai laideni palaistu dzinēju. 2. Lai samazinātu komutāciju. 3. Lai samazinātu dzinēja vibrāciju. 1. Lai samazinātu palaišanas strāvu.

Kāpēc asinhronā dzinēja ar fāzes rotoru palaišanai lieto palaišanas reostatu?

1. Lai palielinātu palaišanas strāvu. 2. Lai samazinātu palaišanas strāvu. 3. Lai paātrinātu palaišanu. 4. Lai samazinātu radiotraucējumus pa-

laišanā.

Kas notiek ar asinhronā dzinēja īsi slēg-to rotoru tā palaišanas laikā zem nomi-nālās slodzes, ja ir vienas fāzes pārrā-vums?

1. Palaišana notiek ar lielu strāvas patē-riņu.

2. Rotors negriežas, patērējot lielu strā-vu.

3. Palaišana notiek lēni. 4. Normāli ieslēdzas, bet tinumi silst.

Kā iespaidā līdzstrāvas dzinējs iegūst griezes momentu?

1. Rotējošs magnētiskais lauks. 2. Polu un enkura magnētiskā lauka

mijiedarbībā. 3. Pievadītā mehāniskā enerģija. 4. Enerģijas pārvēršana.

Ko raksturo dzinēja slīde? 1. Dzinēja slīdi uz stiprinājumu bultskrūvēm.

2. Statora magnētiskā lauka griešanās ātruma atpalikšanu no rotora grieša-nās ātruma.

3. Rotora griešanās ātruma atpalikšanu no statora magnētiskā lauka griešanās ātruma.

1. Dzinēja izgatavošanas kvalitāti.

Kurā brīdī tramvaja dzinējs strādā kā ģenerators?

1. Tramvajam saglabājot nemainīgu kustības ātrumu.

2. Tramvajam stāvot. 3. Tramvajam uzsākot kustību. 4. Tramvajam bremzējot.

141

Kura no dotām iekārtām pilda ierosmes tinumu funkcijas līdzstrāvas dzinējam, kuram nav šī ierosmes tinuma?

1. Drosele; 2. Kondensators; 3. Pastāvīgais magnēts. 4. Reostats.

No kā ir atkarīgs asinhronā dzinēja grie-zes moments, ja barošanas spriegums ir nemainīgs?

1. No statora magnētiskās plūsmas. 2. No strāvas stipruma rotora tinumā un

slodzes. 3. No sprieguma. 4. No statora magnētiskas plūsmas un

strāvas stipruma rotora tinumā.

Norādiet asinhronā dzinēja patērētās ak-tīvās jaudas formulu trīsstūra slēgumā.

1. Р = 3 UlIl cos 2. P = U I cos 3. P = 3 U I 4. P = 3 Uf If cos

Norādiet asinhronā dzinēja aktīvās jau-das formulu zvaigznes slēgumā.

1. Р = 3 UlIl cos 2. P = Uf If cos 3. P = 3 Uf If 4. P = 3 Uf If cos

Norādiet asinhronā dzinēja ar īsi slēgto rotoru palaišanas strāvas formulu.

1. I pal I nom 2. I pal (5 7) I nom 3. I pal = I nom 4. I pal 10I nom

Norādiet asinhronā dzinēja slīdes for-mulu.

1. S = n – n0 2. S = (n – n0)/ n0 3. S = (n – n0)/ n 4. S = (n0 - n)/ n0

Norādiet ģeneratora sprieguma formulu. 1. U = E – IR0 2. U = IR0 3. U = E + Ir 4. U= P / I

Vai līdzstrāvas ģeneratoru var lietot kā dzinēju un otrādi?

1. Nevar lietot. 2. Var lietot, ja pārbūvē. 3. Var lietot bez pārbūves. 4. Dzinēju var lietot kā ģeneratoru, bet

ģeneratoru tikai kā ģeneratoru.

Divi dzinēji - asinhronais un sinhronais pieslēgti tīklam ar f=50Hz. Asinhrona-jam dzinējam nominālais spriegums 660V, sinhronajam – 380V. Kuram dzinējam ir lielāka maksimālā vārpstas griešanās frekvence?

1. Abiem vienāda; 2. Asinhronajam; 3. Sinhronajam; 4. Tas atkarīgs no pieslēgšanas shēmas.

142

Pēc kādas formulas var noteikt trīsfāzes maiņstrāvas asinhronā dzinēja griezes momentu?

1. M = IU; 2. M = IUCosφ; 3. M = CmФmI2Cosφ2 ; M = nФI2Cosφ2.

Kā sauc sinhrono dzinēju, kurš kalpo cosφ palielināšanai tīklā?

1. Stabilizators; 2. Pastiprinātājs; 3. Sinhronais kompensators; 4. Pārveidotājs.

Ar kādu slodzi strādā sinhronais kom-pensators?

1. Ar nominālo slodzi; 2. Ar pusi no nominālās slodzes; 3. Ar nominālas slodzes ceturto daļu; 4. Bez slodzes.

Kādā režīmā strādā sinhronais dzinējs kā sinhronais kompensators?

1. Ar nominālo slodzi; 2. Ar pusi no nominālās slodzes; 3. Nekompensētā; 4. Pārkompensētā.

Kurš līdzstrāvas dzinēja mezgls maina enkura tinumu pieslēguma polaritāti?

1. Enkura tinums; 2. Kolektors; 3. Gultņi; 4. Papildpoli.

Cik liels ir transformatora primārais spriegums, ja w1=1200, w2=300? Se-kundārais spriegums ir 230V.

1. 230V; 2. 57,5V; 3. 1500V; 4. 920V.

Kāpēc, iedarbinot elektrodzinēju, daž-reiz lieto Y/∆ slēdzi?

1. Lai mainītu dzinēja ātrumu; 2. Lai samazinātu palaišanas strāvu; 3. Lai palielinātu dzinēja momentu

palaišanās brīdī; 4. Lai samazinātu dzinēja slīdi.

Elektrodzinējam ir atzīmes U=400V, I=2,2A, f=50Hz, cosφ=0,9. η=0,8. Cik liela ir dzinēja patērētā jauda?

1. 1370W; 2. 2376W; 3. 792W; 4. 365,4W.

Elektrodzinējam ir atzīmes U=400V, I=2,2A, f=50Hz, cosφ=0,9. η=0,8. Cik liela ir dzinēja mehāniskā jauda?

1. 1096W; 2. 2376W; 3. 792W; 4. 365,4W.

Cik daudz vijumu ir vienfāžu transfor-matora sekundārajā pusē, ja U2=38V,U1=230V un w1= 2000 viju-mu?

1. 2000; 2. 230; 3. 53; 4. 330.

Vienfāžu transformatora sekundārajā pusē U2=38V, primārais spriegums U1=230V un w1= 2000 vijumu. Kāds ir transformatora lietderības koeficients, ja I1=2,1A un I2=11,6A?

1. 0,91; 2. 80%; 3. 109,6%; 4. 0,71.

143

Kurā brīdī asinhronais dzinējs patērē lielāko strāvu?

1. Reversējot; 2. Tukšgaitā; 3. Izslēgšanas brīdī; 4. Strādājot ar pilnu slodzi.

Kādēļ elektrostacijās uz vienas ass ar trīsfāzu ģeneratoru vēl ir līdzstrāvas ģe-nerators?

2. Lai barotu trīsfāzu ģeneratora roto-ra tinumu;

3. Lai papildus maiņstrāvai ražotu līdzstrāvu;

4. Lai barotu avārijas apgaismojumu; 5. Lai barotu signalizāciju.

Kā mainīsies ampērmetra rādījums, pa-lielinot slodzi, ja tas ieslēgts asinhronā elektrodzinēja statora ķēdē?

1. Rādījumi samazināsies; 2. Rādījumi paliks bez izmaiņām; 3. Rādījumi palielināsies; 4. Rādījumi samazināsies līdz 0.

Kā elektriski izpaužas nepieļaujama līdzstrāvas ģeneratora ieslēgšana tīklā?

1. Mašīna vibrē; 2. Liels troksnis; 3. Stipra dzirksteļošana zem sukām; 4. Ārēji nemanāmi.

Kā sauc maiņstrāvas elektroenerģijas avotu spēkratos?

1. Akumulators; 2. Starteris; 3. Taisngriezis; 4. Ģenerators.

Ko sauc par elektrodzinēja nominālo strāvu?

2. Dzinēja palaišanas periodā plūstošo strāvu;

3. Strāvu, ko patērē dzinējs pie nomi-nālās slodzes;

4. Dzinēja vārpstas lietderīgo mehā-nisko jaudu;

5. Īssavienojuma strāva.

No kā atkarīgs asinhronā dzinēja grie-šanās ātrums?

1. No sprieguma; 2. No statora tinuma pretestības; 3. No polu pāru skaita; 4. No vijumu skaita statora tinumā.

Kas ir elektromotora slīde? 1. Rotora griešanās ātruma atpalikša-na no rotējošā magnētiska lauka;

2. Rotora griešanas ātruma magnētis-ka lauka apsteigšana;

3. Vienlaicīga rotora un statora mag-nētiskā lauka griešanās;

4. Rotora apstāšanās. Kurā brīdī asinhronais dzinējs patērē

lielāko strāvu?

1. Izslēgšanas brīdī; 2. Brīvgaitā; 3. Palaišanas brīdī; 4. Strādājot ar pilnu slodzi.

144

Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi?

1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru un statoru slēgtu trīsstūra slē-gumā.

2. Reaktors. 3. Induktivitātes spole ar feromagnētis-

ko serdeni. 4. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar īsslēg-

to rotoru un statora tinumu trīsstūra slēgumā.


1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs. 2. Reaktors. 3. Trīsfāzu maiņstrāvas ģenerators. 4. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar īsslēg-

tu rotoru un statora tinumu trīsstūra slēgumā.


1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar īsslēg-to rotoru, statora tinumu zvaigznes slēgumā.

2. Reaktors. 3. Trīsfāzu maiņstrāvas ģenerators. 4. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar īsslēg-



1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru ieslēgto zvaigznē, bet statora tinumu zvaigznes slēgumā ar neitrā-lo vadu.




1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru un statoru slēgtu zvaigznes slēgumā.


tu rotoru un statora tinumu trīsstūra slēgumā


1. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru ieslēgtu zvaigznē, bet statora tinumu zvaigznes slēgumā ar neitrā-lo vadu.

2. Reaktors. 3. Trīsfāzu maiņstrāvas ģenerators. 4. trīsfāzu asinhrono dzinēju ar īsslēgtu

145

rotoru un statora tinumu trīsstūra slēgumā.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs. 2. Divfāzes asinhronais dzinējs. 3. Trīsfāzu sinhronā elektromašīna ar

rotora izteikto polu ierosmes tinumu un statora tinumu ieslēgtu zvaigznē.

4. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru un statoru slēgtu zvaigznes slēgumā.


1. Trīsfāzu divtinumu transformators. 2. Sinhronais kompensators. 3. Trīsfāzu grozāmais transformators

(fāzes regulators) slēgtais zvaigznē. 4. Trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu

rotoru un statoru slēgtu zvaigznes slēgumā.


1. Trīsfāzu divtinumu transformators. 2. Trīsfāzu divtinumu autotransforma-

tors. 3. Trīsfāzu grozāmais transformators




1. Vienfāzes divtinumu transformators. 2. Trīsfāzu divtinumu autotransforma-







(fāzes regulators) slēgtais zvaigznē.

146

4. Trīsfāzu divtinumu transformators, kura augstsprieguma tinums slēgts zvaigznes slēgumā ar nulles vadu un zemsprieguma tinums trīsstūra slē-gumā.




(fāzes regulators) slēgtais zvaigznē. 4. Trīsfāzu divtinumu transformators,

kura augstsprieguma tinums slēgts zvaigznes slēgumā ar nulles vadu un zemsprieguma tinums trīsstūra slē-gumā.


1. Trīsfāzu divtinumu transformators. 2. Trīsfāzu divtinumu autotransforma-

tors slēgtais zvaigznē. 3. Trīsfāzu grozāmais transformators

(fāzes regulators) slēgtais zvaigznē. 4. trīsfāzu asinhronais dzinējs ar fāžu



1. Trīsfāzu trīstinumu transformators ar ierīci, kura atļauj regulēt spriegumu zem slodzes.

2. Strāvmainis ar vienu sekundāro ti-numu.

3. Trīsfāzu grozāmais transformators (fāzes regulators) ieslēgtais zvaigznē.

4. Strāvmainis ar diviem sekundāriem tinumiem.


1. Caursišanas drošinātājs. 2. Kūstošais drošinātājs. 3. Izlādnis. 4. Lineārā pretestība.


1. Elektroenerģijas skaitītājs. 2. Vatmetrs. 3. Hercmetrs. 4. Ommetrs.

Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi? 1. Elektroenerģijas skaitītājs

147

2. Vatmetrs. 3. Hercmetrs. 4. Ommetrs.

Kā sauc šādu ģeneratora ierosmes shē-

mu?

1. Neatkarīgā ierosme. 2. Jauktā ierosme. 3. Paralēlā ierosme. 4. Virknes ierosme.

Kādam elektroaparātam elektroshēmās ir burtu apzīmējums XS?

1. Slēdzim. 2. Rezistoram. 3. Rozetei. 4. Drošinātājam.

Kurš attēls atbilst trīsfāzu asinhronajam dzinējam ar fāžu rotoru, ja rotors slēgts zvaigznē, bet stators – zvaigznes slēgu-mā ar neitrālo vadu?

1. 2. 3. 4.

Kurš attēls atbilst trīsfāzu asinhronajam dzinējam ar fāžu rotoru, ja rotors slēgts zvaigznes, bet stators – trīsstūra slēgu-mā?

1. 2. 3. 4.

Kāds elektroaparāts elektroshēmās tiek apzīmēts ar burtiem KK?

1. Ar burtiem “KK” tiek apzīmēts slē-dzis.

2. Ar burtiem “KK” tiek apzīmēts rezis-tors.

3. Ar burtiem “KK” tiek apzīmēta roze-te.

4. Ar burtiem “KK” tiek apzīmēts sil-tuma relejs.

Kāds elektroaparāts elektroshēmās tiek

apzīmēts ar burtiem KM? 1. Ar burtiem “KM” tiek apzīmēts slē-

dzis. 2. Ar burtiem “KM” tiek apzīmēts re-

zistors. 3. Ar burtiem “KM” tiek apzīmēts kon-

taktors, magnēta palaidējs. 4. Ar burtiem “KM” tiek apzīmēts dro-

šinātājs.

148

Kāds elements elektroshēmās tiek ap-

zīmēts ar burtiem PV? 1. Ar burtiem “PV” tiek apzīmēts slē-

dzis. 2. Ar burtiem “PV” tiek apzīmēts rezis-

tors. 3. Ar burtiem “PV” tiek apzīmēta roze-

te. 4 Voltmetrs.

Kāds elements elektroshēmās tiek ap-zīmēts ar burtiem SA?

1. Ar burtiem “SA” tiek apzīmēts slē-dzis vai pārslēdzis.

2. Ar burtiem “SA” tiek apzīmēts rezis-tors.

3. Ar burtiem “SA” tiek apzīmēta roze-te.

4. Ar burtiem “SA” tiek apzīmēts droši-nātājs.

Kāds elements elektroshēmās tiek ap-

zīmēts ar burtiem XT? 1. Ar burtiem “XT” tiek apzīmēts izjau-

camais savienojums. 2. Ar burtiem “XT” tiek apzīmēts rezis-

tors. 3. Ar burtiem “XT” tiek apzīmēta roze-

te. 4. Ar burtiem “XT” tiek apzīmēts dro-

šinātājs.

Kurā zīmējumā attēlots līdzstrāvas dzi-nējs ar virknes ierosmi?

1. 2. 3. 4.

Kā sauc šādu ģeneratora ierosmes shē-mu?

1. Neatkarīgā ierosme; 2. Jauktā ierosme; 3. Paralēlā ierosme; 4. Virknes ierosme.


1. Induktivitātes spole; 2. Reaktors; 3. Induktivitātes spole ar feromagnēto-

dielektrisko serdeni; 4. Elektriskas plīts spirāle.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Līdzstrāvas elektromašīna ar virknes

ierosmi;

149

4. Līdzstrāvas elektromašīna ar virknes ierosmi.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Līdzstrāvas elektromašīna ar jaukto

ierosmi; 4. Līdzstrāvas elektromašīna ar paralē-

lo ierosmi.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Līdzstrāvas elektromašīna ar jaukto

ierosmi; 4. Līdzstrāvas elektromašīna ar paralē-

lo ierosmi.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes sinhronā elektromašīna ar

rotora izteikto polu ierosmes tinumu un statora tinumu ieslēgtu zvaigznē;

Trīsfāzes asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru un statoru ieslēgtu zvaigznes slēgumā.


1. Vienfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes sinhronā elektromašīna ar

rotora pastāvīgo magnetu ierosmi un statora tinumu ieslēgtu zvaigznē;

4. Trīsfāzes asinhronais dzinējs ar fāžu rotoru un statoru ieslēgtu zvaigznes slēgumā.


1. Trīsfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes grozāms autotransforma-

tors (potencial-regulators) ieslēgts zvaigznē;



1. Trīsfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes grozāms autotransforma-

150

tors (potencial-regulators) ieslēgts zvaigznē;



1. Trīsfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes grozāms transformators

(fāzesregulators) ieslēgts zvaigznē; Trīsfāzes asinhronais dzinējs ar fāžu

rotoru un statoru ieslēgtu zvaigznes slēgumā.


1. Trīsfāzes asinhronais dzinējs; 2. Sinhronais kompensators; 3. Trīsfāzes grozāms transformators

(fāzesregulators) ieslēgts zvaigznē; 4. Trīsfāzes asinhronais dzinējs ar fāžu



1. Vienfāzes divtinumu transformators; 2. Trīsfāzes divtinumu transformators; 3. Trīsfāzes grozāms transformators




1. Trīsfāzes divtinumu transformators; 2. Trīsfāzes divtinumu autotransforma-

tors ieslēgtais zvaigznē; 3. Trīsfāzes grozāms transformators




1. Trīsfāzes trīstinumu transformators ar ierīci, kura atļauj regulēt sprie-gumu zem slodzes;

2. Trīsfāzes trīstinumu autotransforma-

151

tors ieslēgtais zvaigznē; 3. Trīsfāzes grozāms transformators

(fāzesregulators) ieslēgts zvaigznē; Trīsfāzes asinhronais dzinējs ar fāžu




2. Trīsfāzes trīstinumu autotransforma-tors ieslēgtais zvaigznē;

3. Trīsfāzes grozāms transformators (fāzesregulators) ieslēgts zvaigznē;




2. Strāvmainis ar vienu sekundāru ti-numu;







Strāvmainis ar diviem sekundāriem tinumiem.







1. Ātri piesātināms strāvmainis ar vie-nu sekundāru tinumu;

2. Strāvmainis ar vienu sekundāru ti-

152

numu; 3. Trīsfāzes grozāms transformators

(fāzesregulators) ieslēgts zvaigznē; 4. Strāvmainis ar diviem sekundāriem

tinumiem.


1. Ātri piesātināms strāvmainis ar vie-nu sekundāru tinumu;




Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi

izvietošanas plānos?

1. Elektrotehniska iekārta ar vienu dzinēju;

2. Elektrotehniska iekārta ar daudziem dzinējiem;

3. Elektrotehniska iekārta ar dzinēju - ģeneratoru;

4. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto transformatoru.



















Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi 1. Elektrotehniska iekārta ar vienu

153


dzinēju; 2. Elektrotehniska iekārta ar daudziem

dzinējiem; 3. Elektrotehniska iekārta ar dzinēju -

ģeneratoru; 4. Elektrotehniska iekārta ar vienu

komplekto kondensatoru staciju.

Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi izvietošanas plānos?


2. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto pārveidotāju;


4. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto kondensatoru staciju.




2. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto pārveidotāju;

3. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto akumulatoru bateriju;

4. Elektrotehniska iekārta ar vienu komplekto kondensatoru staciju.

No kā aizsargā siltuma relejs? 1. No ilgstošas pārslodzes;

2. No sprieguma impulsa tīklā; 3. No viena fāzes vada pārraušanas; 4. No iekārtu pārkarsēšanas.

Kādu ķēdi pārtrauc siltuma releja kon-takti dzinēja palaišanas shēmā?

1. Dzinēja spēka ķēdi; 2. Nulles vadu; 3. Kontaktora vai magnētiskā palaidēja

spoles ķēdi; 4. Nulles vadu un dzinēja spēka ķēdi.

Vai drīkst aizvietot līdzstrāvas relejus un kontaktorus ar maiņstrāvas līdzī-giem aparātiem?

1. Drīkst visos gadījumos; 2. Nedrīkst; 3. Drīkst, tikai mazjaudīgās ķēdēs; 4. Drīkst, tikai ja ir aktīvā slodze.

Vai drīkst aizvietot maiņstrāvas relejus un kontaktorus ar līdzstrāvas līdzīgiem aparātiem?

1. Drīkst visos gadījumos; 2. Nedrīkst; 3. Drīkst, tikai mazjaudīgās ķēdēs; 4. Drīkst, tikai ja ir aktīvā slodze.

Kāpēc atslēdzojošos aparātos ir elek-triskā loka dzēšanas ierīcēs?

1. Tāpēc ka loka plazmai ir liela elek-triskā caurvādītspēja;

2. Lai aizsargāt aparātu no ugunsgrēka; 3. Lai aizsargāt kontaktus no kušanas; 4. Lai samazinātu loka ietekmi uz apa-

154

rāta spoles magnētisko lauku.

Kāpēc virknē ar vienfāzes asinhronā dzinēja palaišanas tinumu tiek pieslēgts papildus elements, kas nobīda fāzi pa-laišanas tinumā?

1. Lai samazinātu palaišanas strāvu; 2. Lai radītu palaišanas momentu; 3. Lai samazinātu palaišanas laiku; 4. Lai palielinātu palaišanas momen-

tu. Kā izmainās asinhronā dzinēja palaiša-

nas strāva un moments, palaižot ar zvaigznes-trīsstūra slēdzi?

1. Strāva samazinās, moments palieli-nās;

2. Strāva palielinās, moments samazi-nās;

3. Strāva samazinās, moments samazi-nās;

4. Strāva nemainās, moments samazi-nās.

Kas ir elektromašīnu pārveidotāji? 1. Vairākas savstarpēji saistītas elek-triskās mašīnas, kuras pārveido vienu enerģijas veidu citā;

2. Vairākas savstarpēji saistītas elek-triskās mašīnas, kuras pārveido elek-triskās enerģijas parametrus;

3. Elektriskās mašīnas, kuras pārveido ķīmisko enerģiju mehāniskajā;

4. Elektriskās mašīnas, kuras pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā.

Kas ir elektromašīnu pastiprinātāji? 1. Vairākas savstarpēji saistītas elek-triskās mašīnas, kuras pārveido vienu enerģijas veidu citā ar pastiprināju-mu;

2. Elektriskās mašīnas ar lietderības ko-eficientu lielāku par 100%;

3. Elektriskās mašīnas, kuras pastiprina cilvēka iespējas (roboti);

4. Elektriskās mašīnas, kuras pastiprina signāla (komandas) elektrisko jaudu.

Kāda elektrodzinēja tinumu izolācijas pretestība neatbilst normai?

1. 50М Ω; 2. 0,5М Ω; 3. 0,2М Ω; 4. 500М Ω.

155

PIELIKUMI

156

P.1.1. tabula Drošinātāju PN-22 tehniskie dati

Drošinātāju tips

Nominālās strāvas, A

Kūstošā ieliktņa nominālā strāva , A

Jaudas zudumi,

W

Kūstošā ieliktņa aktī-vā pretestība∙10-3, Ω

Atslēgtspēja, kA

31,5 7,0 4,4 40 7,5 2,6 50 8,5 2,0 63 11,5 1,65 80 12,5 1,3

PN22-100 100

100 16,0 0,9

80

80 12,5 1,3 100 16,0 0,83 125 21,0 0,62 160 28,0 0,50 200 30,0 0,42

PN22-250 250

250 34,0 0,27

80

200 30,0 0,42 250 34,0 0,34 315 49,0 0,22

PN22-400 400

400 56,0 0,15

40

315 49,0 0,22 400 56,0 0,14 500 60,0 0,14

PN22-630 630

630 85,0 0,09

25

Atslēgtspēja, kA

P.1.1. att. Drošinātāja PN-22 laikstrāvas raksturlīkne

P.1.2. tabula DIAZED tipa drošinātāju kūstošā elementa nominālās strāvas

Cokola vītne Ieliktņu nominālās vērtības (A) E-16 2, 4, 6, 10, 16, 20, 25, E-27 2, 4, 6, 10, 16, 20, 25, E-33 35, 50, 63, 80, 100

t, s

157

P.1.3. tabula

Firmas „Bussmann” drošinātāju „D” tipa tehniskie dati (gL, 500 V, 2-100 A, atslēgtspēja 100 kA)

Cokola vītne Kataloga Nr. Nominālās

strāvas, A Izmērs "D",

mm Krāsa

E-16 2D16 2 6 Rozā/Pink 4D16 4 6 Brūns/Brown 6D16 6 6 Zaļš/Green 10D16 10 7 Sarkans/Red 16D16 16 10 Pelēks/Grey 20D16 20 12 Zils/Blue 25D16 25 14 Dzeltens/Yellow

E-27 2D27 2 6 Rozā/Pink 4D27 4 6 Brūns/Brown 6D27 6 6 Zaļš/Green 10D27 10 8 Sarkans/Red 16D27 16 10 Pelēks/Grey 20D27 20 12 Zils/Blue 25D27 25 14 Dzeltens/Yellow

E-33 35D33 35 16 Melns/Black 50D33 50 18 Balts/White 63D33 63 20 Vara/Copper

E-125 80D125 80 5 Sudraba/Silver 100D125 100 7 Sarkans/Red

P.1.4 tabula

FERRAZ tipa drošinātāju tehniskie dati

Nominālais spriegums

Atslēgt-spēja, kA

Nominālās strāvas, A

125 20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8, 10, 12,5, 14, 16, 20, 25, 30

20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250,0,315,0,400,0,500, 0,630, 0,800 50 1, 1,25,1,60,2,2,5 3,15, 4, 5, 6,3

250 20 10, 12,5,14,16,20

380 30 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8, 10, 12,5, 14, 16

440 30 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8

500 20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4

200 60, 90 100 100, 140

250 200 225

500 150 700, 800, 1000,1100, 1400, 1500, 2000, 2200, 2800, 3000 600 100 6, 8,10,12,16, 20, 25, 32, 40, 50, 63 1000 150 250, 315, 350, 375, 400, 425, 450, 500, 525, 550, 630, 700, 725, 800,

900, 1000, 1250, 1400,1450, 1600,1800 3000 70 80,100,125, 150,175, 200, 250, 275, 315, 350, 400, 500, 550, 630, 700

158

a

t, s

strāva, A

b

t, s

strāva, A

P.1.2. att. Ferraz tipa drošinātāju laikstrāvas raksturlīknes (415 V AC, 80 kA): a - gG tipa drošinātāji; b - gM tipa drošinātāji

159

P.1.5. tabula

NH drošinātāju kūstošā ieliktņa izvēle atbilstoši elektrodzinēja nominālai jaudai un

spriegumam

Elektrodzinējs Drošinātāja kūstošā ieliktņa IN, A

220 V 380 V AC-00 AC-0 AC-1 AC-2 AC-3 AC-4 P,

kW CV IN, A

P, kW CV IN,

A gl aM gl aM gl aM gl aM gl aM gl aM 0,18 0,25 0,94 0,37 0,50 1,1 4 4 0,37 0,50 1,9 0,75 1 2 6 6 0,55 0,75 2,8 1,1 1,5 2,6 6 6 0,75 1 3,5 1,5 2 3,5 10 10 1,1 1,5 4,4 2,2 3 5 16 16 1,5 2 6 3 4 6,6 16 16 16 2,2 3 8,7 4 5,5 8,5 20 10 20 20 3 4 11,5 5,5 7,5 11,5 25 25 25 4 5,5 14,5 7,5 10 15,5 32 16 32 32

5,5 7,5 20 10 13,5 20 50 25 50 50 50 7,5 10 27 15 20 30 50 32 50 50 50 10 18,5 35 18,5 25 37 63 40 63 40 63 63 11 15 39 22 30 44 80 50 80 50 80 80 15 20 52 25 34 51 100 63 100 63 100 100

18,5 25 64 30 40 60 125 80 125 80 125 80 125 22 30 75 37 50 73 125 80 125 80 125 80 125 25 34 85 45 60 85 160 100 160 100 160 100 160 100 30 40 103 55 75 105 125 200 125 200 125 200 125 45 60 147 75 100 138 160 160 250 160 250 160 250 55 75 182 90 125 170 200 200 315 200 315 75 100 239 110 150 205 250 400 250 400

132 175 245 315 500 500 90 125 295 160 220 300 315 500 500

110 150 366 200 270 370 400 630 400 630 132 175 425 250 350 475 500 800 500 160 220 520 300 400 560 630 100

0 630

220 300 705 400 550 750 125 800 aM — lietošanas klase elektrodzinēju aizsardzībai gl — lietošanas klase vadu un kabeļu līniju aizsardzībai

160

P.1.6. tabula

HRC tipa drošinātāju kūstošā elementa nominālās strāvas (UN līdz 500 V)

gG modelis aM modelis Gabarīts

IN, A Pdr, W Drošinātāja tips

Svars, kg

Gabarīts

IN, A Pdr, W Drošinātāja tips

Svars, kg

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 2 3,9 OFAF000H2 0,12 2 0,08 OFAF000AM2 0.12 4 1,5 OFAF000H4 0,12 4 0,18 OFAF000AM4 0.12 6 1,6 OFAF000H6 0,12 6 0,26 OFAF000AM6 0.12

10 1,1 OFAF000H10 0,12 10 0,46 OFAF000AM10 0.12 16 1,8 OFAF000H16 0,12 16 0,72 OFAF000AM16 0.12 20 2,4 OFAF000H20 0,12 20 0,92 OFAF000AM20 0.12 25 2,4 OFAF000H25 0,12 25 1,2 OFAF000AM25 0.12 32 2,7 OFAF000H32 0,12 32 1,5 OFAF000AM32 0.12 35 3,0 OFAF000H35 0,12 35 1,6 OFAF000AM35 0.12 40 3,4 OFAF000H40 0,12 40 1,8 OFAF000AM40 0.12 50 3,9 OFAF000H50 0,12 50 2,3 OFAF000AM50 0.12 63 4,7 OFAF000H63 0,12 63 2,9 OFAF000AM63 0.12 80 5,7 OFAF000H80 0,12 80 3,6 OFAF000AM80 0.12

000

100 6,7 OFAF000H100 0,12

000

100 5,2 OFAF000AM100 0.12 — — — — 80 3,6 OFAF00AM80 0.18 — — — — 100 5,2 OFAF00AM100 0.18 125 8,4 OFAF00H125 0,18 125 6,4 OFAF00AM125 0.18

00

160 10,6 OFAF00H160 0,18

00

160 7,9 OFAF00AM160 0.18 6 1,8 OFAF0H6 0.21 6 0,31 OFAF0AM6 0.21

10 1,5 OFAF0H10 0.21 10 0,5 OFAF0AM10 0.21 16 2,5 OFAF0H16 0.21 16 0,34 OFAF0AM16 0.21 20 3,5 OFAF0H20 0.21 20 1 OFAF0AM20 0.21 25 3,5 OFAF0H25 0.21 25 1,3 OFAF0AM25 0.21 32 3,2 OFAF0H32 0.21 32 1,6 OFAF0AM32 0.21 35 3,5 OFAF0H35 0.21 35 1,7 OFAF0AM35 0.21 40 4,2 OFAF0H40 0.21 40 2 OFAF0AM40 0.21 50 5,1 OFAF0H50 0.21 50 2,8 OFAF0AM50 0.21 63 6,2 OFAF0H63 0.21 63 3,4 OFAF0AM63 0.21 80 7,1 OFAF0H80 0.21 80 4,9 OFAF0AM80 0.21 100 8,7 OFAF0H100 0.21 100 6 OFAF0AM100 0.21 125 11,0 OFAF0H125 0.21 125 7,9 OFAF0AM125 0.21 160 11,7 OFAF0H160 0.21 160 10,5 OFAF0AM160 0.21 200 15,0 OFAF0H200 0.30 200 11,8 OFAF0AM200 0.21 224 16,2 OFAF0H224 0.30 — — — —

0

250 17,8 OFAF0H250 0.30

0

— — — — 16 2,5 OFAF1H16 0,28 16 0,97 0FAF1AM16 0.28 20 3,5 OFAF1H20 0,28 20 1,2 OFAF1AM20 0.28 25 3,3 OFAF1H25 0,28 25 1,4 OFAF1AM25 0.28 32 3,2 OFAF1H32 0,28 32 1,9 OFAF1AM32 0.28 35 3,5 OFAF1H35 0,28 35 2 OFAF1AM35 0.28 40 4,2 OFAF1H40 0,28 40 2,3 OFAF1AM40 0.28 50 5,1 OFAF1H50 0,28 50 2,9 OFAF1AM50 0.28 63 6,2 OFAF1H63 0,28 63 3,6 OFAF1AM63 0.28 80 7,1 OFAF1H30 0,28 80 4,6 OFAF1AM80 0.28

1

100 8,7 OFAF1H100 0,28

1

100 5,8 OFAF1AM100 0.28

161

P.2.6. tabulas turpinājums 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

125 11,0 OFAF1H125 0,40 160 10,4 OFAF1AM160 0.30 160 11,7 OFAF1H160 0,40 200 14,2 OFAF1AM200 0.30 200 14,5 OFAF1H200 0,40 224 16,0 OFAF1AM224 0.30 224 15,9 OFAF1H224 0,40 250 17,5 OFAF1AM250 0.30 250 19,7 OFAF1H250 0,40 315 22,1 0FAF1AM315 0.30 315 26,0 OFAF1H315 0,40 — — — —

1

355 26,4 0FAF1H355 0,40

1

— — — — 35 3,5 OFAF2H35 0.42 35 1,8 0FAF2AM35 0.32 40 5,1 OFAF2H40 0.42 40 2,1 OFAF2AM40 0.32 50 6,0 OFAF2H50 0.42 50 2,7 OFAF2AM50 0.32 63 7,1 OFAF2H63 0.42 63 3,4 OFAF2AM63 0.32 80 8,6 OFAF2H80 0.42 80 4,4 OFAF2AM80 0.32 100 10,6 OFAF2H100 0.42 100 5,5 OFAF2AM100 0.32 125 11,9 OFAF2H125 0.42 125 6,4 OFAF2AM125 0.32 160 14,0 OFAF2H160 0.42 160 9,3 OFAF2AM160 0.32 200 15,4 OFAF2H200 0.42 200 11,3 OFAF2AM200 0.32 224 19,1 OFAF2H224 0.42 224 16,0 OFAF2AM224 0.32 250 22,5 OFAF2H250 0.42 250 16,3 OFAF2AM250 0.32 300 24,0 OFAF2H300 0.63 300 21,0 OFAF2AM300 0.40 315 26,2 OFAF2H315 0.63 315 23,1 0FAF2AM315 0.40 355 27,5 OFAF2H355 0.63 355 26,0 OFAF2AM355 0.40 400 30,2 OFAF2H400 0.63 400 29,7 OFAF2AM400 0.40 425 33,0 OFAF2H425 0.63 500 34,4 OFAF2AM500 0.40

2

500 44,0 OFAF2H500 0.63

2

— — — — 250 17,9 OFAF3H250 0.63 250 16 OFAF3AM250 0.45 300 20 OFAF3H300 0.63 300 21 OFAF3AM300 0.45 315 22,4 OFAF3H315 0.63 315 21 OFAF3AM315 0.45 355 23,5 OFAF3H355 0.63 355 26.5 OFAF3AM355 0.45 400 30,1 OFAF3H400 0.63 400 29,1 OFAF3AM400 0.45 425 33,0 OFAF3H425 1.00 425 33 OFAF3AM425 0.60 450 36 OFAF3H450 1.00 450 37 OFAF3AN450 0.60 500 44,0 OFAF3H500 1.00 500 42 OFAF3AM500 0.60 630 47,5 OFAF3H630 1.00 630 42 OFAF3AM630 0.60

3

800 56,9 OFAF3H800 0.90

3

800 55 OFAF3AM800 0.60 500 33 OFAF4AH500 2.0 630 43 OFAF4AH630 2.0 800 58 OFAF4AH800 2.0

1000 71 OFAF4AH1000 2.0

4a

1250 85 OFAF4AH1250 2.0

162

Īsslēguma strāva, A

a t, s

Īsslēguma strāva, A

b P.1.3. att. Drošinātāju HRC gG tipa (a) un aM tipa (b) laikstrāvas raksturlīknes dažādām IN.dr.

(t – laiks līdz loka izveidošanai)

t, s

163

P.1.7. tabula

Firmas Weber drošinātāji NH DIN 400 V, nerūsējošie

le, A Gabarīts Tips Svars, kg le, A Gaba-rīts

Tips Svars, kg 6 00 NH00LP6MR 0.17 63 2 NH2 LP 63MR 0,60 10 NH00LP 10MR 0.17 80 NH2 LP 80MR 0,60 16 NH00LP 16MR 0.17 100 NH2LP100MR 0,60 20 NH00LP 20MR 0.17 125 NH2LP125MR 0,60 25 NH00LP 25MR 0,17 160 NH2 LP 160MR 0,60 32 NH00LP 32MR 0.17 200 NH2 LP 200MR 0,60 40 NH00LP40MR 0.17 224 NH2 LP 224MR 0,60 50 NH00 LP 50MR 0.17 250 NH1 LP250MR 0,43 63 NH00 LP 63MR 0.17 63 2 NH2 LP 63MR 0,60 80 NH00 LP 80MR 0.17 80 NH2 LP 80MR 0,60

100 NH00LP100MR 0.17 100 NH2LP100MR 0,60 125 NH00LP125MR 0.17 125 NH2LP125MR 0,60 160 NH00LP160MR 0.17 160 NH2LP160MR 0,60 25 1 NH1LP25MR 0,43 200 NH2 LP 200MR 0,60 32 NH1 LP32MR 0,43 224 NH2 LP 224MR 0,60 40 NH1 LP40MR 0,43 250 NH2 LP 250MR 0,60 63 NH1 LP63MR 0,43 315 NH2LP315MR 0,60 80 NH1LP80MR 0,43 355 NH2 LP 335MR 0,60

100 NH1 LP 100MR 0,43 400 NH2LP400MR 0,60 125 NH1 LP 125MR 0,43 315 3 NH3LP315MR 0,83 160 NH1 LP 160MR 0,43 355 NH3 LP 355MR 0,83 200 NH1 LP 200MR 0,43 400 NH3LP400MR 0,83 224 NH1 LP 224MR 0,43 500 NH3 LP 500MR 0,83 250 NH1 LP250MR 0,43 630 NH3 LP 630MR 0,83

164

tv, s

Ip, A (eff.)

P.1.4. att. Drošinātāju Weber gG/gL tipa laikstrāvas raksturlīknes dažādām IN.dr. (tv – laiks līdz loka izveidošanai)

164

P.2.1. tabula Firmas “National Electric” automātslēdžu tehniskie dati

Nominālā

strāva, IN

Siltuma at-kabņa nomi-nālā strāva,

INT

Elektromag-nētiskā at-

kabņa nomi-nālā strāva,

INE

Trīsfāzu dzinēja jauda P, AC-2, AC-3, ja nominā-

lais spriegums UN ir

Nominālā atslēdzamā īsslēguma

strāva, Icu

Atslēdzamās īsslēguma strāvas ro-bežvērtība,

Ics A A A 230 V 400 V 690 V kA kA

Spēka automātslēdzis MMS-32S (Standarts) 0.16 0.1...0.16 1,3-2.1 - 0.02 - 100 100

0.25 0.16...0.25 2,1-3,3 0.03 0.06 - 100 100 0.4 0.25...0.4 3,3-5.2 0.06 0.09 - 100 100

0.63 0.4...0.63 5,2-8,2 0.09 0.12 0.25 100 100 1 0.63...1.0 8,2-13 0.12 0.25 0.55 100 100

1.6 1.0…1.6 13-20.8 0.25 0.55 1.1 100 100 2.5 1.6...2.5 20,8-32.5 0.37 0.75 1.5 100 100 4 2.5...4.0 32,5-52 0.75 1.5 3 100 100 6 4…6 52-78 1.5 2.2 4 100 100 8 5…8 65-104 1.5 3 5.5 100 100 10 6...10 78-130 3 4 7.5 50 38 13 9...13 117-169 5.5 11 50 38 17 11…17 143-221 7.5 11 20 15 22 14...22 182-286 4 7.5 15 15 11 26 18...26 234-338 5.5 11 18.5 15 11 32 22...32 286-416 7.5 15 22 15 11

Spēka automātslēdzis MMS-32H (Spēka atvienotājs) 0.16 0.1...0.16 2.1 - 0.02 - 100 100

0.25 0.16...0.25 3.3 0.03 0.06 - 100 100 0.4 0.25...0.4 5.2 0.06 0.09 - 100 100

0.63 0.4...0.63 8.2 0.09 0.12 025 100 100 1 0.63...1.0 13 0.12 0.25 0.55 100 100

1.6 1.0…1.6 20.8 0.25 0.55 1.1 100 100 2.5 1.6...2.5 32.5 0.37 0.75 1.5 100 100 4 2.5...4.0 52 0.75 1.5 3 100 100 6 4...6 78 1.5 2.2 4 100 100 8 5…8 104 1.5 3 5.5 100 100 10 6...10 130 3 4 7-5 100 100 13 9...13 169 5.5 11 100 100 17 11…17 221 7.5 11 50 38 22 14...22 286 4 7.5 15 50 38 26 18...26 338 5.5 11 18.5 50 38 32 22…32 416 7.5 15 22 50 38

165

h

min

s

laiks

k∙IN

P.2.1. att. Firmas “National Electric” automātslēdžu MMS-32 S, H laikstrāvas raksturlīkne

Atslēgšanas laiks ≈ 5 ms

166

P.2.2. tabula

Firmas „Siemens” spēka automātslēdzis 3RV10 dzinēja aizsardzībai ar pārslodzes

releja funkcijai.

Nominā-lā strāva

IN

Trīsfāzu dzinēja jauda,

P

Siltuma atkabņa iestatījuma strā-

va, INT

Elektromagnētis-kā atkabņa mak-

simālā strāva, INEM

Atslēgtspē-ja Icu, AC, UN = 400 V

Automātslēdzis 3RV10 11 kods

A kW A A kA Spēka automātslēdzis 3RV10 21. Klase 10. Standartizmērs SO. Svars 0,32 kg

0,16 0,11 -0,16 2,1 100 3RV10 21-0AA1. 0,2 0,14 -0,2 2,6 100 3RV10 21-0BA1. 0,25 0,06 0,18-0,25 3,3 100 3RV10 21-0cA1 0,32 0,09 0,22 -0,32 4,2 100 3RV10 21-0DA1. 0,4 0,28 -0,4 5,2 100 3RV10 21-0EA1. 0,5 0,12 0,35 -0,5 6,5 100 3RV10 21-0FA1. 0,63 0,18 0,45 -0,63 8,2 100 3RV10 21-0GA1. 0,8 0,55 -0,8 10 100 3RV10 21-0HA1. 1 0,25 0,7-1 13 100 3RV10 21-0JA1.

1,25 0,37 0,9-1,25 16 100 3RV10 21-0KA1. 1,6 0,55 1,1-1,6 21 100 3RV10 21-1AA1. 2 0,75 1,4-2 26 100 3RV10 21-1BA1.

2,5 1,8-2,5 33 100 3RV10 21-1CA1. 3,2 1,1 2,2-3,2 42 100 3RV10 21-1DA1. 4 1,5 2,8-4 52 100 3RV10 21-1EA1. 5 3,5-5 65 100 3RV10 21-1FA1.

6,3 2,2 4,5-6,3 82 100 3RV10 21-1GA1. 8 3 5,5-8 104 100 3RV10 21-1HA1. 10 4 7-10 130 100 3RV10 21-1JA1.

12,5 5,5 9-12,5 163 100 3RV10 21-1KA1. 16 7,5 11-16 208 50 3RV10 21-4AA1. 20 14-20 260 50 3RV10 21-4BA1. 22 17-22 286 50 3RV10 21-4CA1. 25 11 20-25 325 50 3RV10 21-4DA1.

Spēka automātslēdzis 3RV11 Klase 10. Standartizmērs S3. Svars 2,2 kg 16 7,5 11 -16 208 100 3RV11 42-4АА10 20 14 -20 260 100 3RV11 42-4ВА10 25 11 18 -25 325 100 3RV11 42-4DA10 32 15 22 -32 416 100 3RV11 42-4ЕА10 40 18,5 28 -40 520 100 3RV11 42-4FA10 50 22 36 -50 650 100 3RV11 42-4НА10 63 30 45 -63 819 100 3RV11 42-4JA10 75 37 57 -75 975 100 3RV11 42-4КА10 90 70 -90 1170 100 3RV11 42-4LA10

100 45 80 -100 1235 100 3RV11 42-4МА10 Piezīme: elektromagnētiskā atkabņa nominālā strāva, INEM = 13∙IN.

167

P.2.2. att. Firmas “Siemens” automātslēdžu 3RV10 11, 3RV10 21 laikstrāvas raksturlīkne

168

P.3.1. tabula

11 RF tipa termoreleji un ar tiem saskaņoto kūstošo drošinātāju strāvu diapazoni

Drošinātājs Drošinātājs aM gG aM gG A A

IN, A

Tips

A A

IN, A

Tips

0,25 — 0,09-0,15 11RF9.015 4 10 2-3,3 11RF25.33 0,5 — 0,14-0,23 11RF9.023 6 16 3-5 11RF25.5 0,5 1 0,2-0,33 11RF9.033 8 20 4,5-7,5 11RF25.75 1 2 0,3-0,5 11RF9.05 10 32 6-10 11RF25.10 1 2 0,45-0,75 11 RF9.075 16 40 9-15 11 RF25.15 2 4 0,6-1 11RF9.1 25 50 14-23 11RF25.23 2 4 0,9-1,5 11 RF9.1V5 32 50 17-26 11RF25.26 4 6 1,4-2,3 11RF9.2V3 25 50 14-23 11 RF95.23 4 10 2-3,3 11RF9.33 40 63 20-33 11RF95.33 6 16 3-5 11RF9.5 45 80 28-42 11RF95.42 8 20 4,5-7,5 11 RF9.75 50 100 35-50 11RF95.50

10 32 6-10 11RF9.10 80 125 46-65 11 RF95.65 16 40 9-15 11 RF9.15 100 200 60-82 11 RF95.82 0,25 — 0,09-0,15 11RF25.015 100 200 70-95 11RF95.95 0,5 — 0,14-0,23 11RF25.023 100 160 60-100 11RF180.100 0,5 1 0,2-0,33 11RF25.033 125 200 75-125 11RF180.125 1 2 0,3-0,5 11RF25.05 160 250 90-150 11RF180.150 1 2 0,45-0,75 11 RF25.075 200 315 120-200 11 RF180.200 2 4 0,6-1 11RF25.1 250 400 150-250 11 RF400.250 2 4 0,9-1,5 11RF25.1V5 315 500 180-300 11 RF400.300 4 6 1,4-2,3 11RF25.2V3 400 630 250420 11 RF400.420

169

RF9 RFA9 RFN9

RFNA9

RF25 RFA25

RFNA25

RF95 RFA95 RFN95

RFNA95

Trīsfāžu režīms t, s

x IN

R F9

RFA9

RF25 RFA25

RF95

RFA95

Divfāžu režīms t, s

x IN

170

RF180 RFA180 RFN180

RFNA180

RF400 RFA400 RFN400

RFNA400

Trīsfāžu režīms t, s

x IN

RF180 RFA180

RF400

RFA400

Divfāžu režīms t, s

x IN

P.3.1. attēls. RF tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

171

P.3.2. tabula EP tipa termoreleju parametri

Releja kods Iestatījuma strāva, A Barošanas spriegums* 11 EPR20.220 8-20,7 220/240V 50/60 Hz 11 EPR31.220 16-31,9 220/240V 50/60 Hz 11 EPR46.220 30,6-46,5 220/240V 50/60 Hz 11 EPS17.220 5-17,7(< 5 A un > 90A)** 220/240V 50/60 Hz 11 EPS40.220 15-40,5 220/240V 50/60 Hz 11 EPS90.220 40-90,8 220/240V 50/60 Hz 11 EPT19.220 7-19,7 220/240V 50/60 Hz 11 EPT45.220 19,5-45 220/240V 50/60 Hz

* Vajadzības gadījuma barošanas spriegums var būt 48V 50/60 Hz; 110/120 V 50/60 Hz; 12 V un

24 V līdzstrāvai. ** Pieslēgumu un iestatījuma aprēķinu sk. 8. nodaļā.

P.3.3. tabula Firmas „National Electric” GTH(K) tipa termoreleji dzinēju aizsardzībai

Trīsfāzu dzinēja maksimālā jauda (4 poli)

220 V kW

380 V kW

415 V kW

440 V kW

550 V kW

660 V kW

GTH(K)-22

GTH(K)-40

GTH(K)-85

GTH(K)-100

GTH(K)-150

GTH(K)-220

GTH(K)-400

GTH(K)-600

• • • • • •

• • • • • • 0.16-0.25

• • • • • 0,37 0,55 0.25-0.4

• • • • 0.37 05

0,55 0,75 0.4-0.63

• 0.37 05 • 0,55

0,75 0.75

1 1.1 1.5 0.63-1

0.37 0.5

0.75 1

1.1 15

1.1 1,5

1,1 15

1.5 2 1-1.6

0.75 1

15 2

1,5 2

15 2

22 3

3 4 1.6-2.5

1,1 1,5

2,2 3

2,2 3

2,2 3

3 4

4 5.5 2.5-4 4-6

1,5 2

3 4

3.7 5

3.7 5

4 5,5

5.5 7.5 4-6 5-8

• • 4 5,5

4 5,5 • • 5-8 6-9

2.2 3

4 5,5

4 5,5

4 5,5

5,5 7,5

7.5 10 6-9 7-10 7-10

3 4

5,5 7,5

5,5 7,5

5,5 7,5

7,5 10

10 13.5 7-10 9-13 9-13

4 5,5

7,5 10

9 12

9 12

10 135

15 20 9-13 12-18 12-18

5,5 7,5

11 15

11 15

11 15 • • 12-18 16-22 16-22

172

P.3.3. tabulas turpinājums

5,5 7,5

11 15

11 15

11 15

15 20

18,5 25 16-22 18-26 18-26

7,5 10

15 20

15 20

15 20

18,5 25 22 30 24-36 24-36

• 15 20 • • 18,5

25 • 28-40 28-40

11 15

22 30

25 35

25 35

30 40

37 50 34-50 34-50 34-50

15 20

25 35

30 40

30 40

37 50

45 60 45-65 39-57 39-57

18,5 25

30 40

37 50

37 50

45 60

55 75 54-75 43-65 43-65

22 30

37 50

45 60

45 60

55 75

63 85 63-85 54-80 54-80

25 35

51 70

55 75

59 80

63 85

90 125 65-100 65-100 70-100

30 40

59 80

59 80

63 85

80 110

110 150 85-125 85-125 85-125 85-125

45 60

80 110

80 110

90 125

100 135

129 175 100-150 100-160 100-160

55 75

90 125

100 135

110 150

110 150

160 220 120-180 120-180

63 85

110 150

129 175

140 190

160 220

200 270 160-240 160-240

80 110

150 205

160 220

160 220

200 270

257 350 200-300 200-300

P.6.3. tabulas turpinājums

110 150

185 250

200 270

220 300

257 350

335 455 260-400 260-400

180 245

315 430

355 480

375 510

425 580

500 680 400-600

220 З00

400 545

425 580

450 610

500 680 • 520-800

Kontaktori

GMC(D)-9

GMC(D)-12

GMC(D)-18

GMC(D)-22

GMC(D)-32

GMC(D)-40

GMC(D)-50

GMC(D)-65

GMC(D)-75

GMC(D)-85

GMC-100

GMC-125

GMC-150

GMC-180

GMC-220

GMC-300

GMC-400

GMC-600

GMC-800

173

P.3.4. tabula GTH(K) tipa termoreleji un ar tiem saskaņoto kūstošo drošinātāju strāvu diapazoni Termoreleja

tips AC1,

A

690 V AC3 Ie, A

Drošinātāja laikstrāvas rak-

sturlīkne un kūs-toša ieliktņa IN,

A

Ue/Ik

GTH(K)-22 1.6 gL/gG 4A 690 V/ 1KA GTH(K)-22 2.5 gL/gG 6A 690 V/ 1KA GTH(K)-22 4 gL/gG l0A 690 V/ 1KA GTH(K)-22

32

22 gL/gG 50A 690 V/ 3KA GTH(K)-40 6 gL/gG 16A 690 V/ 1KA GTH(KHO 8 gL/gG 20A 690 V/ 1KA GTH(K)-40 9 gL/gG 20A 690 V/ 1KA GTH(K)-40

60

40 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 18 gL/gG 35A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 22 gL/gG 50A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 26 gL/gG 63A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 36 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 40 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 50 gL/gG I00A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 65 gL/gG 160A 690 V/ 5KA GTH(K)-85 75 gL/gG 160A 690 V/ 5KA GTH(K)-85

135

85 gL/gG 200A 690 V/ 5KA GTH(K)-100 65 gL/gG 150A 690 V/ 5KA GTH(K)-100

150 125 gL/gG 225A 690 V/ 5KA

GTH(K)-150 100 gL/gG 200A 690 V/ 5KA GTH(K)-150

200 150 gL/gG 250A 690 V/ 10KA


260 240 gL/gG 355A 690 V/ 10KA


420 400 gL/gG 630A 690 V/ 18KA

GTH(K)-600 400 gL/gG 630A 690 V/ 18KA GTH(K)-600 630 gL/gG 800A 690 V/ 18KA GTH(K)-600

800

800 gL/gG 1400A 690 V/ 30KA

174

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min

GTH(K)-22 aukstais stāvoklis

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min

GTH(K)-22 karstais stāvoklis

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min


Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min


≤6-9 A, ≥ 18-26 A

≤6-9A, ≥ 18-26 A

Fāzes pazušana

175

≥ 18-26 A

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min


Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min


Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min

GTH(K)-100, 150 aukstais stāvoklis

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min

GTH(K)-100, 150 karstais stāvoklis

≤ 18-26 A ≤ 18-26 A

≥ 18-26 A

≥ 18-26 A

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

176

Nos

trād

es la

iks

seku

ndes

m

in

GTH(K)-220, 400 aukstais stāvoklis

x IN

Nos

trād

es la

iks

se

kund

es

min

GTH(K)-220, 400 karstais stāvoklis

x IN

P.3.2. att. GTH(K) tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

P.3.5. tabula

Firmas „ABB” TA tipa termoreleju parametri

Palaidējs Termoreleja ie-statījuma strā-

va, A

Releja tips Palaidējs Termoreleja iestatījuma strāva, A

Releja tips

0,1 – 0,16 TA25DU0.16 YRA 40-30 18 - 25 TA 42 DU 25 0,16 – 0,25 TA 25 DU 0.25 22 - 32 TA 42 DU 32 0,25- 0,4 TA 25 DU 0.4 29 - 42 TA 42 DU 42 0,4 – 0,63 TA 25 DU 0.63 YEA 50-30

līdz YEA 75-30

18 - 25 TA 75 DU 25 0,63 – 1,0 TA 25 DU 1.0 22 - 32 TA 75 DU 32 1,0 – 1,4 TA 25 DU 1.4 29 - 42 TA 75 DU 42 1,3 – 1,8 TA 25 DU 1.8 36 - 52 TA 75 DU 52 1,7 – 2,4 TA 25 DU 2.4 45 - 63 TA 75 DU 63 2,2 – 3,1 TA25DU3.1 60 - 80 TA 75 DU 80 2,8 – 4,0 TA 25 DU 4.0 YEA -95-30

līdz YEA 110-30

29 - 42 TA 80 DU 42 3,5 – 5,0 TA 25 DU 5.0 36 - 52 TA 80 DU 52 4,5 – 6,5 TA 25 DU 6.5 45 - 63 TA 80 DU 63 6,0 – 8,5 TA 25 DU 8.5 60 - 80 TA 80 DU 80 7,5 - 11 TA 25 DU 11 65 - 90 TA110DU90

10 - 14 TA25DU 14 13 - 19 TA25DU 19

YEA 95-30 un YEA 110-30 80 - 110 TA110DU

110 18 - 25 TA 25 DU 25

YRA 9-30 līdz

YRA 30-30

24 - 32 TA 25 DU 32

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

177

a

b

P.3.3. att. Firmas „ABB” TA tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes: a - termorelejs ТА 25 DU; b - termoreleji ТА 42 DU / ТА 75 DU / ТА 80 DU

178

P.3.6. tabula Firmas „Schneider Electric” siltuma releji TeSys, serija D, 0,1-140 A

INdr, A Iiest. A Klase 10 A aM gG BS88

Kontaktors Kataloga Nr.

0.16...0,25А 0,5 А 2А - LC1-D09...D38 LRD-02 0.25...0,40А 1А 2А - LC1-D09...D38 LRD-03 0,40...0,63 А 1 А 1.6А - LC1-D09...D38 LRD-04

0.63...1А 2А 4А - LC1-D09...D38 LRD-05 1...1,7А 2А 4А 6 A LC1-D09...D38 LRD-06

1.6...2.5А 4А 6А 10А LC1-D09...D38 LRD-07 2.5...4А 6А 10А 16А LC1-D09...D38 LRD-08 4...6А 8А 16А 16А LC1-D09...D38 LRD-10

5.5...8А 12А 20А 20 А LC1-D09...D38 LRD-12 7...10А 12А 20 А 20 А LC1-D09...D38 LRD-14 9...13А 16А 25 А 25 А LC1-D12...D38 LRD-16 12...18А 20 А 35 А 32 А LC1-D18...D38 LRD-21

16-24 25 А 50А 50А LC1-D25...D38 LRD-22 23...32А 40 А 63 А 63 А LC1-D25...D38 LRD-32 30...38А 50 А 80 А 80 А LC1-D32MD38 LRD-35 17...25А 25 А 50 А 50 А LC1-D40...D95 LRD-3322 23...32А 40А 63А 63 А LC1-D40...D95 LRD-3353 30...40А 40 А 100 А 80 А LC1-D40...D95 LRD-3355 37...50А 63 А 100 А 100 А LC1-D40...D95 LRD-3357 48...65А 63А 100А 100 А LC1-D50...D95 LRD-3359 55...70А 80 А 125А 125 А LC1-D50...D95 LRD-3361 63...80А 80 А 125А 125 А LC1-D65HD95 LRD-3363

80...104А 100 А 160А 160А LC1-D80M D95 LRD-3365 80...104А 125А 200 А 160 А LC1-D115M D150 LRD-4365

95-120 125 200 А 200А LC1-D115M D150 LRD-4367 110...140А 160 А 250 А 200 А LC1-D150 LRD-4369 80...104А 100 А 160А 160А (1) LRD-33656 95...120А 125 А 200 А 200 А (1) LRD-33676 110...140А 160 А 250 А 200 А (1) LRD-33696

6А 10А 16А LC1-D09...D32 LRD-1508 Klase 20 (smagai palaišanai)

4...6А 8 A 16А 16А LC1-D09...D32 LRD-1510 5,5...8А 12А 20А 20 А LC1-D09...D32 LRD-1512 7...10А 16А 20А 25 А LC1-D09...D32 LRD-1514 9...13А 16А 25 А 25 А LC1-D12...D32 LRD-1516 12...18А 25 А 35 А 40А LC1-D18...D32 LRD-1521 17...25А 32 А 50А 50 А LC1-D25 UN D32 LRD-1522 23...28А 40 А 63А 63 А LC1-D25UN D32 LRD-1530 25...32А 40 А 63А 63 А IЈ1-D25UND32 LRD-1532 17...25А 32 А 50А 50 А LC1-D40...D95 LR2-D3522 23...32А 40 А 63А 63 А LC1-D40...D95 LR2-D3553 30...40А 50 А 100А 80 А LC1-D40...D95 LR2-D3555 37...50А 63 А 100 А 100 А LC1-D50...D95 LR2-D3557 48...65А 80 А 125А 100 А LC1-D50...D95 LR2-D3559 55...70А 100А 125А 125А LC1-D65...D95 LR2-D3561 63...80А 100А 160 А 125А LЈ1-D80 UN D95 LR2-D3563

179

P.3.4. att. Firmas „Schneider Electric” siltuma releji TeSys, sērijās D laikstrāvas raksturlīknes :

1 – simetriskā trīsfāžu slodze no auksta stāvoklī; 2 - simetriskā divfāžu slodze no auksta stāvoklī; 3 - simetriskā ilgstoša trīsfāžu slodze no karsta stāvoklī (Ir – termoatkabņa iestatījuma strāva)

180

P.4.1. tabula

Firmas “National Electric” magnētisko palaidēju tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MMS

Trīsfāzu dzinējs, P IN

Automātslēdzis INT INE Kontaktora tips un maksimālā strāva

kW A Tips A A Tips A - - MMS-32S 0.16A 0.1-0.16 1,3-2.08 GMC-6M / GMC-9 6/9

0.06 0.2 MMS-32S 0.25А 0.16-0.25 2,08-3.25 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.09 0.3 MMS-32S 0.4А 0.25-0.4 3,25-5.2 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.12 0.4 MMS-32S 0.63А 0.4-0.63 5,2-8.19 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.18 0.6 MMS-32S 0.63А 0.4-0.63 5,2-8.19 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.25 0.8 MMS-32S1A 0.63-1 8,19-13 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.37 1.1 MMS-32S 1.6А 1-1.6 13-20.8 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.55 1.5 MMS-32S 1.6А 1-1.6 13-20.8 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.75 1.9 MMS-32S 2.5А 1.6-2.5 20,8-32.5 GMC-12 12 1.1 2.7 MMS-32S 4А 2.5-4 32,5-52 GMC-18 18 1.5 3.6 MMS-32S 4А 2.5-4 32,5-52 GMC-18 18 2.2 5.2 MMS-32S 6А 4-6 52-78 GMC-18 18 3 6.8 MMS-32S 8А 5-8 65-104 GMC-18 18 4 9 MMS-32S 10А 6-10 78-130 GMC-18 18

5.5 11.5 MMS-32H 13А 9-13 117-169 GMC-22 22 7.5 15.5 MMS-32H 17А 11-17 143-221 GMC-22 22 10 20 MMS-32H 22А 14-22 182-286 GMC-32 32 11 22 MMS-32H 26А 18-26 234-338 GMC-32 32 15 29 MMS-32H 32А 22-32 286-416 GMC-32 32

18.5 35 MMS-63H 40А 28-40 364-520 GMC-50 50 22 41 MMS-63H 50А 34-50 442-650 GMC-50 50 30 55 MMS-63H 63А 45-63 585-819 GMC-65 65 37 67 MMS-100S 75A 55-75 715-975 GMC-75 75 - - MMS-100S 90A 70-90 910-1170 GMC-85 85

45 80 MMS-100S 100А 80-100 1040-1300 GMC-85 85 Trīsfāzu asinhrondzinējs, AC-3, 400/415 V, 1500 apgr/min IN - nominālā strāva; INT - siltuma atkabņa nominālā strāva; INE - elektromagnētiskā atkabņa nominālā strāva; Icu - nominālā atslēdzamā īsslēguma strāva, Ics - atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība

181

P.4.2. tabula

Automātslēdža MMS 32S tehniskie dati atbilstoši IEC 947-4-1 prasībām

(dzinēja aizsardzība)

IN, A 0.16 0,25 0,4 0,63 1 1,6 2,5 4 6 8 10 13 17 22 26 32 Dzinēju jau-da, AC-2, AC-3

230/240 V - 0.03 0.06 0.09 0.12 0.18/ 0.25 0.37 0.55/

0.75 1.1/ 1.5 1.5 2.2/

3 3 3.7/ 4 4 5.5 7.5

400/415 V 0.02 0.06 0.09 0.12 0.18/0.25

0.37/0.55 0.75 1.1/

1.5 2.2 3 3.7/ 4 5.5 7.5 7.5 11 15

500 V - - - 0.25 0.37 0.55/0.75 1.1 1.5/

2.2 3 3.7 4/ 5.5 7.5 11 11 15 18.5

690 V - - - 0.25 0.37/0.55

0.75/1.1 1.5 2.2/

3 3.7/

4 5.5 7.5 11 11 15 18.5 22

INdr , A 230/240 V * * * * * * * * * * * * 125 125 125 400/415 V * * * * * * * * * 80 80 100 100 100 100 440/460 V * * * * * * 50 50 63 63 80 80 100 100 100 500 V * * * * * 50 40 50 63 63 80 80 80 80 80 690 V * * * * 20 35 40 50 63 63 63 63 63 63 63 Icu, kA 230/240 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 50 40 40 30 400/415 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 50 50 20 15 15 15 440/460 V 100 100 100 100 100 100 100 50 15 15 15 10 10 8 8 6 500 V 100 100 100 100 100 100 50 15 10 10 6 6 6 6 6 5 690 V 100 100 100 100 100 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 Ics, kA 230/240 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 38 30 30 22 400/415 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 38 38 15 11 11 11 440/460 V 100 100 100 100 100 100 100 38 11 11 11 8 8 6 6 4 500 V 100 100 100 100 100 100 38 11 8 8 5 5 5 5 5 4 690 V 100 100 100 100 100 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 Icu - nominālā atslēdzamā īsslēguma strāva; Ics - atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība; Rezerves drošinātāji gG, gL jāizmanto tikai gadījumā, ja Ics ≥ Icu; *-rezerves drošinātāji nav vajadzīgi

182

P.4.3. tabula

Firmas “Siemens” magnētisko palaidēju 3RA1 (3RA11 10 un 3RA11 20)

tehniskie dati. Aizsardzība ar automātslēdzi 3RV. Tiešā palaišana

P, kW IN, A INT, A Palaidēja kods Svars

kg Ga-

barīts Automātslēdzis Kontaktors Savienoša-nas bloks +adapters

Kategorija 2, ja Iq = 50 kA un spriegums 400 V 0,14-0,2 3RA11 10-0В_15-1АР0 0,65 S00 3RV1011-ОВА10

0,06 0,2 0,18-0,25 3RA11 10-0С_15-1АР0 0,65 3RV10 11-ОСА10 0,09 0,3 0,22-0,32 3RA11 10-0D_15-1AP0 0,65 3RV10 11-0DA10

0,28-0,4 3RA11 10-0Е_15-1АР0 0,65 3RV10 11-ОЕА10 0,12 0,4 0,35-0,5 3RA11 10-0F_15-1AP0 0,65 3RV10 11-0FA10 0,18 0,6 0,45-0,63 3RA11 10-0G_15-1AP0 0,65 3RV10 11-0GA10 0,25 0,8 0,55-0,8 3RA11 10-0Н_15-1АР0 0,65 3RV10 11-ОНА10

0,7-1 3RA11 10-0J_15-1AP0 0,65 3RV10 11-0JA10 0,37 1,1 0,9-1,25 3RA11 10-0К_15-1АР0 0,65 3RV10 11-ОКА10 0.55 1,5 1,1-1,6 3RA11 10-1А_15-1АР0 0,65 3RV10 11-1АА10 0,75 1,9 1,4-2 3RA11 10-1В_15-1АР0 0,65 3RV10 11-1ВА10

3RT10 15-1АР01

3RA19 11-1АА00 + 40 mm 8US10 51-5DM07 vai 60 mm 8US12 51-5DM07

1,8-2,5 3RA11 20-1С_24-0АР0 0,93 S0 3RV10 21-1СА10 1,1 2,7 2,2-3,2 3RA11 20-1D_24-0AP0 0,93 3RV10 21-1DA10 1,5 3,6 2,8-4 3RA11 20-1Е_24-0АР0 0,93 3RV10 21-1ЕА10

3,5-5 3RA11 20-1F_24-0AP0 0,93 3RV10 21-1FA10 2,2 5,2 4,5-6,3 3RA11 20-1G_24-0AP0 0,93 3RV10 21-1GA10 3 6,8 5,5-8 3RA11 20-1Н_24-0АР0 0,93 3RV10 21-1НА10

3RT10 24-1AP00

4 9,0 7-10 3RA11 20-1J_26-0AP0 0,93 3RV10 21-1JA10 5,5 11,5 9-12,5 3RA11 20-1К_26-0АР0 0,93 3RV10 21-1 КА10 7,5 15,5 11-16 3RA11 20-4А_26-0АР0 0,93 3RV10 21-4АА10

14-20 3RA11 20-4В_26-0АР0 0,93 3RV10 21-4ВА10 17-22 3RA11 20-4С-26-0АР0 0,93 3RV10 214CA10

3RT10 26-1AP00

3RA19 21-1АА00 + 40 mm 8US10 51-5DM07 vai 60 mm 8US12 51-5DM07

11 22 18-25 S2 3RV10 314DA10 15 29 22-32 3RV10 314EA10

18,5 35 28-40 3RV10 314FA10 22 41 36-45 3RV10 314GA10 40-50

Piegādā tikai patērētāju montāžai

3RV10 314HA10

3RT10 34-1AP00 3RT10 35-1AP00 3RT10 36-1AP00

3RA19 31-1АА00 + 40 mm 8US10 61-5FP08 vai 60 mm 8US12 61-5FP08 30 55 45-63 S3 3RV10 414JA10

37 67 57-75 3RV10 414KA10 70-90 3RV10 414LA10

45 80 80-100

Bez montāžas kopnes adaptera

3RV10 41-4MA10

3RT10 44-1AP00 3RT10 45-1AP00 3RT10 46-1AP00

3RA19 41-1АА00 + nav kom-plektā

183

P.4.4. tabula

Firmas „Schneider Electric” slēgtā un atklātā izpildījuma reversīvie palaidēji

Aizsardzība ar automātslēdzi GV2

Trīsfāzu dzinēja jau-da,

AC-3, 50/60 Hz Patērētāju montāžai

400 V 440 V 500 V

Siltuma atkabņa iestatī-juma strāva

El.-magn.

atkabņa nominā-lā strāva

kW kW kW A A

Automāt-slēdzis

Kontak-tors

Samontēts palaidējs

Svars kg

— 0,06 — 0,16...0,25 2,4 GV2-P02 LC2-D09.. 0,06 — — GV2-DP202M 1,053 —

0,09 0,09 0,12

— 0,25... 0,40

5 GV2-P03 LC2-D09.. GV2-DP203M 1,053

0,12 0,18 — 0,40...0,63 8 GV2-P04 LC2-D09.. 0,18 — GV2-DP204M 1,053 0,25 0,37

0,25 0,37

— 0,63...1 13 GV2-P05 LC2-D09.. GV2-DP205M 1,053

— 0,55 —

— 0,55 —

0,37 0,55 0,75

1-1,6 22,5 GV2-P06 LC2-D09.. GV2-DP206M 1,053

0,75 0,75 — 1,6...2,5 33,5 GV2-P07 LC2-D09.. — 1,1 1,1 GV2-DP207M 1,053 1,1 1,5

1,5 —

1,5 2,2

2,5...4 51 GV2-P08 LC2-D09.. GV2-DP208M 1,073

2,2 —

2,2 3

3 —

4…6,3 78 GV2-P10 LC2-D09.. GV2-DP210 1,153

3 4

4 —

4 5,5

6...10 138 GV2-P14 LC2-D09.. GV2-DP214 1,153

5,5 —

5,5 7,5

7,5 9

9...14 170 GV2-P16 LC2-D25.. GV2-DP216M 1,163

7,5 9 — 13...18 223 GV2-P20 LC2-D25.. GV2-DP220M 1,153 9 11 11 17...23 327 GV2-P21 LC2-D25.. GV2-DP221 1,163 11 — 15 20...25 327 GV2-P22 LC2-D25.. GV2-DP222M 1,163 15 15 18,5 24...32 416 GV2-P32 LC2-D32.. GV2-DP232 1,163

184

P.4.5. tabula

„Lovato Electric” firmas magnētisko palaidēju dati

Kategorija AC3. Vadāmo asin-hrondzinēju

Vadības spoles jauda Kontaktora

Kon

takt

ora

pam

atšif

rs

nom

inālā

strā

va I N

, A

Mak

simālā

jaud

a P m

ax,

kW (3

80 V

)

AC

iesl/

ilgs

t, V

A

DC

, W v

ai

iesi/

ilgst

, VA

Piev

ieno

jamā

term

o-re

leja

pam

atšif

rs

izmēr

i, m

m

(4-p

olu

ar A

C

spol

i)

svar

s, kg

(4

-pol

u ar

AC

sp

oli)

MC6 6 2,2 35/4 4 RF9 44x48x56 0,142 MC9 9 4 35/4 4 RF9 44x48x56 0,142 BF9 9 4,2 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36 BF12 12 5,7 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36 BF16 16 7,7 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36 BF20 20 9,7 65/9 9 RF25 53,9x78,5x85,6 0,405 BF25 25 12,5 65/9 9 RF25 53,9x78,5x85,6 0,405 BF32 32 16 65/9 9 RF25 74x92x107,2 0,96 BF38 38 18,5 65/9 9 RF25 74x92x107,2 0,96 BF50 50 25 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,41 BF65 65 33 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,41 BF80 80 41 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,43 BF95 95 50 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,43 B115 110 61 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,8 B145 150 80 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,95 B180 180 96 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,95 B250 250 132 300/10 300/10 RF400 192,5x204x220 10,7 B400 400 215 300/10 300/10 RF400 192,5x204x220 10,9 B500 500 280 400/18 400/18 RF25+TA 260x270x256 21,1 B630 630 335 400/18 400/18 RF25+TA 21,5

185

P.4.6. tabula

Firmas “ABB” nereversīvo magnētisko palaidēju DLA tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MS 325

Trīsfāzu dzinējs, AC-3

Jauda kW

Nominālā strāva, A

Siltuma atkabņa nominālā strāva

A

Automātslē-dža tips

DLA kon-taktora

tips

Kabeļa dzīs-las šķērsgrie-zums, mm2

Palaidēja maksimālā strāva, A

Koordinācija 1, 400 V, 50 Hz, 50 kA 0.37 1.2 1.0... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6 0.55 1.5 1.0 ... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6 0.75 2 1.6 ...2.5 MS 325-2.5 DLA 9-30 1.5 2.5 1.1 2.6 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 9-30 1.5 4 1.5 3.5 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 9-30 1.5 4 2.2 5 4.0 ...6.3 MS 325-6.3 DLA 9-30 1.5 6.3 3 6.6 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 9-30 1.5 9 4 8.5 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 9-30 1.5 9

5.5 11.5 9.0 ...12.5 MS 325-12.5 DLA 12-30 1.5 12 7.5 15.2 12.5... 16.0 MS 325-16 DLA 16-30 2.5 16 11 22 16.0...25.0 MS 325-25 DLA 26-30 4 25

Koordinācija 2, 400 V, 50 Hz, 25 kA 0.37 1.2 1.0... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6 0.55 1.5 1.0 ... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6 0.75 2 1.6 ...2.5 MS 325-2.5 DLA 9-30 1.5 2.5 1.1 2.6 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 12-30 1.5 4 1.5 3.5 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 12-30 1.5 4 2.2 5 4.0 ...6.3 MS 325-6.3 DLA 26-30 1.5 6.3 3 6.6 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 26-30 1.5 9 4 8.5 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 26-30 1.5 9

5.5 11.5 9.0 ...12.5 MS 325-12.5 DLA 26-30 1.5 12,5 7.5 15.2 12.5... 16.0 MS 325-16 DLA 26-30 2.5 16 11 22 16.0...25.0 MS 325-25 DLA 26-30 4 25

186

P.4.7. tabula

Firmas “ABB” reversīvo magnētisko palaidēju WLA tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MS 325

Trīsfāzu dzinējs, 380/400 V, AC-3

Jauda kW

Nominālā strāva, A

Iestatījuma strāvu diapazons,

A

Automātslē-dža tips

WLA palaidējs

Kabeļa dzīslas

šķērsgrie-zums, mm2

Palaidēja maksi-mālā

strāva, A

Kategorija 1, 400 V - 50 Hz, 50 kA, tiešā palaišana 0,37 1,2 1,0... 1,6 MS 325-1.6 WLA 9-30 1,5 1,6

0,55 1,5 1,0 ... 1,6 MS 325-1.6 WLA 9-30 1,5 1,6 0,75 2 1,6 ...2,5 MS 325-2.5 WLA 9-30 1,5 2,5 1,1 2,6 2,5...4,0 MS 325- 4 WLA 9-30 1,5 4 1,5 3,5 2,5...4,0 MS 325- 4 WLA 9-30 1,5 4 2,2 5 4,0 ...6,3 MS 325 - 6.3 WLA 9-30 1,5 6,3 3 6,6 6,3...9,0 MS 325 - 9 WLA 9-30 1,5 9 4 8,5 6,3...9,0 MS 325 - 9 WLA 9-30 1,5 9

5,5 11,5 9,0...12,5 MS 325-12.5 WLA 12-30 1,5 12 7,5 15,2 12,5... 16,0 MS 325- 16 WLA 16-30 2,5 16 11 22 16,0...25,0 MS 325 - 25 WLA 26-30 4 25

Kategorija 2, 400 V - 50 Hz, 25 kA, tiešā palaišana 0,37 1,2 1,0... 1,6 MS 325-1.6 WLA 9-30 1,5 1,6 0,55 1,5 1,0 ... 1,6 MS 325-1.6 WLA 9-30 1,5 1,6 0,75 2 1,6 ...2,5 MS 325 - 2.5 WLA 9-30 1,5 2,5 1,1 2,6 2,5...4,0 MS 325 - 4 WLA 12-30 1,5 4 1,5 3,5 2,5...4,0 MS 325 - 4 WLA 12-30 1,5 4 2,2 5 4,0 ...6,3 MS 325 - 6.3 WLA 26-30 1,5 6,3 3 6,6 6,3...9,0 MS 325 - 9 WLA 26-30 1,5 9 4 8,5 6,3...9,0 MS 325 - 9 WLA 26-30 1,5 9

5,5 11,5 9,0...12,5 MS 325-12.5 WLA 26-30 1,5 12 7,5 15,2 12,5...16,0 MS 325- 16 WLA 26-30 2,5 16 11 22 16,0...25,0 MS 325 - 25 WLA 26-30 4 25

187

P.4.8. tabula

Firmas “Siemens” magnētisko palaidēju tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi

Magnētiskais palaidējs 3A5, 10 klase Magnētiskais palaidējs 3RT1, 10 klase Dzinēja jauda P, kW

Dzinēja strāva IN, A

Siltuma atkabņa iestatījuma strāva

IT, A

Dzinēja jauda P, kW

Dzinēja strāva IN, A

Siltuma atkabņa iestatījuma strāva

INT, A 0,14 - 0,2 0,06 0,16 0,14 - 0,2

0,06 0,2 0,18 - 0,25 0,09 0,24 0,18 - 0,25

0,09 0,3 0,22 - 0,32 0,28 - 0,4 0,12 0,32 0,22 - 0,32

0,28 - 0,4 0,12 0,4 0,35 - 0,5 0,18 0,6 0,45 - 0,63

0,18 0,48 0,35 - 0,5 0,45 - 0,63

0,25 0,8 0,55 - 0,8 0,25 0,68 0,55 - 0,8 0,7 – 1,0 0,37 0,88 0,7 – 1

0,37 1.1 0,9 - 1,25 0,55 1.2 0,9 – 1,25 0,55 1.5 1,1 - 1.6 0,75 1.9 1,4 – 2,0

0,75 1.5 1,1 - 1,6 1.4 – 2

1.8 - 2.5 1,1 2,2 1.8 - 2,5 1.1 2,7 2,2 - 3.2 1,5 3,6 2,8 – 4,0

1,5 2,9 2.2 - 3,2 2,8 – 4

3,5 – 5,0 2,2 3,9 3,5 – 5 2,2 5,2 4,5 - 6,3 3 5,2 4,5 - 6,3 3 6,8 5,5 – 8 4 6,8 5,5 – 8 4 9,0 7 – 10 5,5 9,2 7 – 10

5,5 11,5 9 – 12 7,5 12,4 9 - 12,5 7,5 15,5 11 – 16 11 – 16

11 17,6 14 – 20 15 23 18 – 25 18,5 28 22 – 32

Piezīme: Trīsfāzu asinhronais dzinējs, 4 poli, AC-3, 380/400 V; 1 kategorija – Iq = 50 kA, 500 V; 2 kategorija – Iq = 35 kA, 400 V

188

P.4.9. tabula Firmas “National Electric” magnētisko palaidēju tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MCCB tikai ar elektromagnētisko atkabni un termoreleju Trīsfāzu dzinējs,

Umax = 440 V Automātslēdzis МССВ

ar el.-magn. atkabņi Kontaktors Termorelejs

Jauda, kW

Slodzes strāva, А

Tips Nominālā strāva, A

Tips Tips Iestatījuma strāva (А)

5,5 11 GBH(L)53 16 GMC-32 GTH(K)-40 9-13 7,5 15 GBH(L)53 16 GMC-32 GTH(K)-40 12-18 10 19 GBH(L)53 25 GMC-32 GTH(K)-40 18-26 11 21 GBH(L)53 25 GMC-32 GTH(K)-40 18-26 15 28 GBH(L)53 32 GMC-32 GTH(K)-40 24-36

18,5 34 GBH(L)53 40 GMC-75 GTH(K)-85 28-40 22 39 GBH(L)53 50 GMC-75 GTH(K)-85 34-50 30 54 GBH(L)103 63 GMC-75 GTH(K)-85 45-65 37 66 GBH(L)103 80 GMC-75 GTH(K)-85 54-75 45 80 GBH(L)103 100 GMC-100 GTH(K)-100 65-100 55 99 GBH(L)103 100 GMC-100 GTH(K)-100 85-125 75 135 GBH(L)203 160 GMC-150 GTH(K)-150 100-150 90 160 GBH(L)203 200 GMC-180 GTH(K)-220 120-180

110 192 GBH(L)203 200 GMC-180 GTH(K)-220 160-240 132 226 GBH(L)203 250 GMC-220 GTH(K)-220 160-240 160 265 ABH(L)403

b 300 GMC-400 GTH(K)-400 200-300

200 330 ABH(L)403b

350 GMC-400 GTH(K)-400 260-400 220 353 ABH(L)403

b 400 GMC-400 GTH(K)-400 260-400

250 400 ABS(L)603b

500 GMC-600 GTH(K)-600 260-400 300 480 ABS(L)603

b 500 GMC-600 GTH(K)-600 400-600

Piezīme: Iq = 50 kA, 415 V

P.4.10. tabula Firmas “ABB” nereversīvā magnētisko palaidēju DWA, DRA, DEA un reversīvā

magnētisko palaidēju WRA tehniskie dati. Aizsardzība ar termoreleju O/L un drošinātāju

Trīsfāzu dzinēja jauda, (4 poli, AC-3, 50/60 Hz)

Drošinātāji strāva INdr, A (380/400 V)

Darba strāva, AC-3, 400 V

A 380/400 V kW

415 V kW

690 V kW

aM

gG

Nereversīvā palaidēja

tips

Reversīvā palaidēja

tips

9 4 4 5.5 10 25 DWA 9-30 WRA 9-30 12 5.5 5.5 7.5 16 32 DWA 12-30 WRA 12-30 17 7.5 9 9 20 32 DWA 16-30 WRA 16-30 26 11 11 15 25 50 DRA 26-30 WRA 26-30 32 15 15 18.5 32 63 DRA 30-30 WRA 30-30 37 18.5 18.5 22 40 80 DRA 40-30 WRA 40-30 50 22 25 30 50 100 DEA 50-30 WEA 50-30 65 30 37 37 63 125 DEA 63-30 WEA 63-30 75 37 40 40 100 160 DEA 75-30 WEA 75-30 96 45 55 55 125 200 DEA 95-30 WEA 95-30

110 55 59 75 160 200 DEA 110-30 WEA 110-30

189

4.11. tabula Trīsfāzu asinhronie dzinēji ar īsslēgto rotoru. Standarts DIN EN 50347, IP55 IС411

220-240 /380-420 V, 50 Hz, ja P < 3 kW. 380-420/655-725 V, 50 Hz, ja P > 3 kW. Izolāci-jas klase F

η, %, ja slodze

cosφ, ja slodze P,

kW Dzinēja tips n, min-1

100 75 100 75

Ipal, A Ip/IN Mp/MN Mmax/MN

Inercijas Moments,

kGm2 Sinhronais ātrums 3000 min-1, 2 poli 0.37 RAM71A2 2820 72.0 72.0 0.81 0.73 0.9 5.0 2.7 2.7 0.00041 0.55 RAM71B2 2820 74.0 74.0 0.82 0.73 1.3 5.0 2.8 2.8 0.00053 0.75 RAM80A2 2810 76.0 75.7 0.83 0.74 1.8 5.2 2.7 2.8 0.00069 1.1 RAM80B2 2800 77.0 77.5 0.86 0.78 2.4 5.2 2.8 2.8 0.00082 1.5 RAM90S2 2820 79.0 80.2 0.87 0.82 3.2 6.5 2.7 3.0 0.00152 2.2 RAM90L2 2820 82.0 82.8 0.87 0.82 4.5 6.5 3.0 3.0 0.0021 3.0 RAM100L2 2840 83.0 83.6 0.87 0.80 6.0 7.0 4.0 4.2 0.0026 4.0 RAM112M2 2880 87.0 87.2 0.90 0.88 7.4 6.0 2.0 4.8 0.0126 5.5 RAM132SA2 2895 89.0 89.3 0.89 0.88 10.0 6.5 2.4 3.0 0.0145 7.5 RAM132SB2 2895 89.5 89.6 0.89 0.88 13.6 7.5 2.5 3.5 0.0173

11.0 RAM160MA2 2940 90.5 90.5 0.88 0.84 20.0 7.5 2.0 3.3 0.041 15.0 RAM160MB2 2940 89.5 89.4 0.86 0.82 28.0 7.5 2.0 3.2 0.044 18.5 RAM160L2 2940 91.8 92.0 0.87 0.85 33.5 7.5 2.0 3.2 0.050 22.0 RAM180M2 2940 91.0 90.7 0.89 0.86 39.0 7.5 2.1 3.5 0.072 30.0 RAM200LA2 2940 91.8 91.6 0.92 0.89 51.0 7.5 2.3 4.0 0.106 37.0 RAM200LB2 2950 94.0 94.0 0.90 0.87 66.0 8.0 2.5 3.1 0.140 1500 min-1, 4 poli 0.25 RAM71A4 1440 71.0 70.9 0.70 0.58 0.7 5.0 2.5 3.3 0.0010 0.37 RAM71B4 1415 73.0 72.9 0.80 0.73 0.9 4.5 2.0 2.4 0.0012 0.55 RAM80A4 1410 74.0 73.1 0.80 0.63 1.3 4.5 1.8 2.3 0.0014 0.75 RAM80B4 1410 76.0 75.1 0.78 0.66 1.8 5.0 2.2 2.6 0.0019 1.1 RAM90S4 1420 77.0 76.6 0.80 0.71 2.6 5.0 2.3 2.6 0.0034 1.5 RAM90L4 1420 78.5 79.1 0.80 0.71 3.5 5.5 2.3 2.8 0.0042 2.2 RAM100LA4 1390 81.0 82.8 0.83 0.74 4.7 5.0 2.5 2.8 0.0059 3.0 RAM100LB4 1430 84.0 84.6 0.82 0.72 6.4 5.7 2.2 2.8 0.0082 4.0 RAM112M4 1420 84.2 85.0 0.84 0.79 8.2 6.0 2.2 2.8 0.0102 5.5 RAM132S4 1450 87.0 87.8 0.85 0.80 10.8 7.0 2.4 3.0 0.0214 7.5 RAM132M4 1455 88.0 88.9 0.83 0.77 14.8 7.0 2.8 3.2 0.0260

11.0 RAM160M4 1460 88.5 89.4 0.84 0.80 21.0 6.5 1.8 2.8 0.058 15.0 RAM160L4 1460 90.0 90.8 0.86 0.83 28.0 7.0 1.9 2.9 0.075

190

18.5 RAM180M4 1460 91.0 91.7 0.86 0.82 34.0 7.0 1.9 2.9 0.093 22.0 RAM180L4 1460 91.0 91.9 0.88 0.86 40.0 7.0 2.1 2.8 0.111 30.0 RAM200L4 1470 92.5 92.5 0.90 0.88 52.0 7.5 2.2 3.5 0.169 1000 min-1, 6 poli 0.75 RA90S6 930 71.0 71.9 0.70 0.61 2.3 4.0 2.0 2.4 0.0040 1.1 RA90L6 930 73.5 75.7 0.72 0.65 3.2 4.0 2.0 2.4 0.0049 1.5 RA100L6 920 75.0 78.0 0.73 0.66 4.2 4.5 2.4 2.5 0.0058 2.2 RA112M6 960 80.0 79.9 0.75 0.65 5.6 5.0 1.8 2.3 0.0230 3 RA132S6 960 83.0 82.3 0.79 0.70 7 5.9 2 2 2.6 0.0309 4 RA132MA6 960 84.0 85.0 0.80 0.74 9 6.0 2.2 2.6 0.0415

5.5 RA132MB6 950 84.0 85.0 0.82 0.74 12.2 5.5 2.2 2.5 0.0482 7.5 RA160M6 970 87.0 87.7 0.80 0.73 16 6.0 2.0 2.8 0.091 11 RA160L6 970 88.5 89.3 0.82 0.75 23 6.5 2.2 2.9 0.123 15 RA180L6 970 89.0 89.5 0.82 0.74 31 7.0 2.3 3.0 0.151

18.5 RA200LA6 970 87.0 86.8 0.82 0.75 39 5.5 1.8 2.7 0.204 22 RA200LB6 975 90.0 90.1 0.84 0.79 44 7.0 2.4 3.3 0.210 30 RA225M6 975 90.0 90.2 0.84 0.79 60 6.5 2.1 3.0 0.350 37 RA250M6 980 92.2 92.6 0.87 0.84 70 6.5 2.0 3.0 0.516 45 RA280S6 986 93.0 93.0 0.86 0.82 85 7.0 1.8 3.0 1.005 55 RA280M6 986 93.0 92.8 0.87 0.83 103 7.5 1.9 3.4 1.19 75 RA315S6 985 93,2 93.3 0.87 0.84 140 7.5 2.0 3.2 1.5 90 RA315M6 985 93.8 94.0 0.89 0.87 163 7.5 2.0 3.2 1.9 110 RA315LA6 987 94.6 94.6 0.90 0.88 195 7.5 1.7 2.7 2.8 132 RA315LB6 989 95.0 94.9 0.90 0.87 234 8.0 1.7 2.9 3.0 160 RA355S6 990 95.5 - 0.84 - 302 7.1 1.7 2.7 7,7 200 RA355MA6 990 95.7 - 0.84 - 377 6.4 2.0 3.0 8,7

750 min-1, 8 poli 4 RA160MA8 730 84.0 84.4 0.71 0.64 10 4.8 1.8 2.2 0.1031

5.5 RA160MB8 730 84.0 84.5 0.71 0.64 14 4.8 1.8 2.2 0.1156 7.5 RA160L8 730 85.0 85.4 0.73 0.66 18 5.5 1.8 2.4 0.1443 11 RA180L8 730 87.0 87.5 0.75 0.68 26 5.5 1.8 2.4 0.1897 15 RA200L8 730 88.0 88.5 0.80 0.74 32 5.7 2.0 2.5 0.231

18.5 RA225S8 728 89.0 89.6 0.80 0.74 40 5.8 2.1 2.5 0.280 22 RA225M8 725 89.5 90.1 0.77 0.70 48 6.0 2.0 2.5 0.307 30 RA250M8 730 90.0 89.8 0.79 0.73 64 6,0 2.0 3.0 0.553 37 RA280S8 738 92.0 92.2 0.80 0.76 76 6.0 1.8 2.5 1.005 45 RA280M8 735 92.0 92.5 0.80 0.76 93 6.0 1.8 2.6 1.19

191

55 RA315S8 735 93,0 93.2 0.80 0.76 113 6.5 1.9 3.0 1.49 75 RA315M8 735 93.0 93.5 0.80 0.75 153 6.3 1.8 2.8 1.94 90 RA315LA8 740 94.3 94.3 0.81 0.76 179 6.0 1.3 2.3 3.0 110 RA315LB8 742 94.4 94.3 0.80 0.74 220 7.0 1.6 2.8 3.4

192

Izmantotā literatūra

1. Arājs R., Staltmanis I. Elektroiekārtas un to ekspluatācija. – R.: Liesma, 1977.

2. Atabekovs. Rūpniecības uzņēmumu elektroiekārtu remonts. – R.: Zvaigzne. 1982.

3. Baltiņš A., Kanbergs A., Miesniece S. Zemsprieguma elektriskie aparāti. - R.: Jumava.

2003.

4. Timmermanis K., Rozenkrons J. Elektrisko staciju un apakšstaciju elektriskā daļa. – R.:

Zvaigzne, 1988.

5. Putniņš J. Elektroapgādes sistēmas relejaizsardzība un automātika. – R.: Zvaigzne,

1993.

6. Trunkovskis L. Rūpniecības uzņēmumu elektroietaišu apkalpošana. – R.: Zvaigzne.

1981.

7. Zolbergs J. Vispārīgā elektrotehnika. – R.: Zvaigzne, 1974.

8. Greivulis J., Raņķis I. Iekārtu vadības elektroniskie elementi un mezgli. – R.: Avots,

1997. 288 lpp.

9. Raņķis I. Energoelektronika. - Rīga: RTU, 2002.

10. Danilovs I., Lotockis K. Elektriskās mašīnas. R.: Zvaigzne, 1975.

11. Grantmanis A. Automatizētā elektropiedziņa. - Rīga: Zvaigzne, 1973, 224 lpp.

12. Greivulis J., Raņķis I. Modernās elektronikas pamati. - Rīga: Avots, 1992, 165 lpp.

13. Ozoliņš J. Vispārīgā elektrotehnika ar elektronikas pamatiem. 1 daļa. Vispārīgā elek-

trotehnika. – R.: IZM, 1989. 163 lpp.

14. Meļņikovs V. Elektroiekārtas. 1 daļa. Elektriskie aparāti. – Rīga: RVT, 2007, 273 lpp.

15. Cūbergs. I. Regulējama automātiskā elektriskā piedziņa. – R.:RTU, 1998, 67 lpp.

16. Hager. Modulārās ierīces. Komutācijas un vadības ierīces. www.hager.lv.

17. Latvijas energostandarts, LEK 025, Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs,

2001.

18. Latvijas energostandarts, LEK 002, Elektrostaciju, tīklu un lietotāju elektroietaišu teh-

niskā ekspluatācija, 2000.

19. Hager. Modulārās ierīces. Automātiskie slēdži un noplūdes strāvas automāti.

www.hager.lv.

20. Automatizācija & kontrole. Telemecanique. Produkcijas pārskata katalogs 2005.

www.schneider-electric.lv.

21. Schneider Electric produkcijas katalogs. Zemsprieguma iekārtas. R.: 2004.

193

22. Unica. Produktu katalogs. "Schneider Electric Latvija", SIA. www.schneider-

electric.lv.

23. Schneider Electric. Electrical installation guide. 2007. www.schneider-electric.com.

24. ABB main katalogue. Starting Combinations. 2000. www.abb.com.

25. ABB. Control Gear. www.abb.com.

26. ABB molded case circuit breakers. Technical catalog. 2005. www.abb.com.

27. Catalog Legrand 2006-2007. www.legrand.com.

28. Siemens catalogue Beta ET B1, ET B1 T, ETG1 – 2005, ET D1 – 2006.

http://www.siemens.de/automation/support.

29. LG Industrial Systems. Low voltage circuit breakers. www.lgis.com.

30. Bussmann Low Voltage, Branch Circuit Rated Fuses. www.cooperbussmann.com

/products /datasheet.asp

31. Ferraz Shawmut Fuse Links Catalog 2006. www.ferrazshawmut.com.

32. Mitsubishi Electric. General catalogue 2004.

33. Lovato Electric. General catalogue 2003-2004. Control solutions for industry.

wwwLovatoElectric.com.

34. Kraus & Naimer. Blue Line Switchgear. Catalog 100. www.krausnaimer.com.

35. Power Factor Correction. Product Profile. Catalog Epcos AG. Ordering No EPC:

26004-7600. Germany, 2001.

36. NH-HRS fuses. Catalog WEBER. Issue 2004.

37. Каталог Апатор. Низковольтная коммутационная аппаратура. www.apator.ru.

38. Родштейн Л.А. Электрические аппараты. – Л.: Энергоатомиздат, 1989.

39. Чунихин А.А. Электрические аппараты. – М.: Энергоатомиздат, 1988.

40. Основы промышленной электроники. Под ред. В.Г.Герасимова. М.: Высшая школа.

1986.

41. Правила устройства электроустановок. 7-е изд. М.: Изд-во НЦ ЭНАС, 2002.

42. Филиппов Б.А., Ильинский Н.Ф. Основы электропривода. М.: МЭИ, 1977.

43. Ильинский Н.Ф., Козаченко В.Ф. Общий курс электропривода: Учебник для ву-

зов. М.: Энергоатомиздат, 1992.

44. Токарев Б.Ф. Электрические машины: Учебник для вузов. М.: Энергоатомиздат,

1990.

45. Попов Е.П. Теория линейных систем автоматического регулирования и управ-

ления: Учеб. пособие для вузов. – 2-е изд., перераб. и доп. М.: Наука, 1989.

http://www.siemens.de/automation/support

194

46. Москаленко В.В. Автоматизированный электропривод: Учебник для вузов. М.:

Энергоатомиздат, 1986.

47. Москаленко В.В. Электрический привод. М.: Высшая школа, 1991.

Documents

El.masinasPiedzinaVadiba