Upload
finansu-ministrija
View
284
Download
0
Embed Size (px)
DESCRIPTION
2013. gada 6. jūnijā Rīgā norisinājās Finanšu ministrijas organizēta starptautiska konference „Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un Eiropas Savienībā”. Konferencē diskutēja par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm.
Citation preview
1
Fiskālās politikas prioritātes Latvijā
Finanšu ministrs A. Vilks
Konference
“Fiskālās politikas perspektīvas Latvijā un
Eiropas Savienībā”
06.06.2013
Fiskālās politikas mērķis
2
Latvijas fiskālās politikas mērķis ir labklājības paaugstināšana, sekmējot tādas
strukturālās politikas, kas veicina ilgtspējīgu un stabilu attīstību, nodarbinātību
un sociālo taisnīgumu.
Latvijas pieredze rāda, ka fiskālā konsolidācija var būt efektīva valsts
politika krīzes pārvarēšanai un izaugsmes atjaunošanai
Turpmākie fiskālās politikas pasākumi ir vērsti uz ilgtspējīgas izaugsmes
nodrošināšanu, respektējot fiskālo disciplīnu
Eiro ieviešana ir noteikusi krīzes pārvarēšanas
stratēģiju
3
Eiro mērķis- krīzes pārvarēšanas stratēģija
2008 Vienošanās par
starptautisko
palīdzības
programmu
2011 Starptautiskās
palīdzības
programmas
pabeigšana
Iekšējās
nesabalanstīb
as korekcija
Pašmāju un
starptautiskās
sabiedrības
atbalsts
Ārējā
patēriņa
kritums
Mērķēta
konsolidācija
uzlabo fiskālo
pozīciju
Atgriešanās
pie
izaugsmes
2010.gadā
Kredītreitingu
uzlabošanās
Darba tirgus
korekcija
Fiskālā
konsolidācija un
strukturālās
reformas atjauno
konkurētspēju
21% IKP kritums,
nekavējoša fiskālā
korekcija
17% no IKP
Krīzes ietekme
Iekšējā
devalvācija
Krīzes iznākumi
Zūd pieeja finanšu
tirgiem
Atgriešanās
finanšu tirgos
Eiro ieviešana bija būtisks faktors, lemjot par krīzes pārvarēšanas mehānismiem
Latvijā izaugsme atkal ir strauja
4
IKP pieaugums 2012.gadā (% gads pret gadu) Preču eksporta ieņēmumu pieaugums (2012.gads pret 2009.gadu, %)
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat, CSP, NVA
10.4
12.8
10
12
14
16
18
20
22
20
10 I II III
IV V VI
VII
VII
IIX X X
IX
II20
11 I II III
IV V VI
VII
VII
IIX X X
IX
II20
12 I II III
IV V VI
VII
VII
IIX X X
IX
II20
13 I II III
IV
Reģistrētais bezdarba līmenis Darba meklētāji
98 95 93
8278
57 5551 50 50
46 43 43 43 43 40 36 36 33 33 32 31 27 2622
9
-2
-20
0
20
40
60
80
100
120
Latv
ija
Lie
tuva
Igau
nija
Gri
eķi
ja
Bu
lgār
ija
Slo
vāki
ja
Ru
mān
ija
Kip
ra
Če
hija
Mal
ta
Po
lija
Ap
vie
no
tā k
aral
iste
Zvie
dri
ja
Po
rtu
gāle
Nīd
erl
and
e
Spān
ija
Vāc
ija
Un
gāri
ja
Itāl
ija
Slo
vēn
ija
Au
stri
ja
Be
ļģij
a
Fran
cija
Som
ija
Dān
ija
Īrija
Luks
em
bu
rga
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
+69%
100
110
120
130
140
150
160
170
2010 Q1 Q2 Q3 Q4 2011 Q1 Q2 Q3 Q4 2012 Q1 Q2 Q3 Q4
Bruto pamatkapitāla veidošana (Q1 2010=100)
5
Atalgojums un produktivitāte(2005 1.cet. = 100, sezonāli izlīdzināts) Tekošais konts(% no IKP)
Pārtikas un enerģijas cenu ietekme uz kopējo inflāciju (%-punkti) un gada inflācija (%)
Privātā sektora kredīti (gads pret gadu, %)
... bet šoreiz izaugsme notiek
sabalansēti
Avots: CSP, LB aprēķini
70
90
110
130
150
20
00 Q
1
Q3
20
01 Q
1
Q3
20
02 Q
1
Q3
20
03 Q
1
Q3
20
04 Q
1
Q3
20
05 Q
1
Q3
20
06 Q
1
Q3
20
07 Q
1
Q3
20
08 Q
1
Q3
20
09 Q
1
Q3
20
10 Q
1
Q3
20
11 Q
1
Q3
20
12 Q
1
Q3
Darbaspēka produktivitāte Reālā alga
-0.4
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
I
2010
III V VII IX XI I
2011
III V VII IX XI I
2012
III V VII IX XI I
2013
III
Pārtika Enerģija Inflācija (g-p-g) Inflācija izņemot pārtiku un enerģiju (g-p-g)
-22,6 -22,4
-13,1
8,6
2,9
-2,2 -1,7 -2,3 -2,5
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 F 2014 F
Preces un pakalpojumi Ienākumi Kārtējie pārvedumi Tekošais konts
Fiskālā politika izaugsmes
potenciāla kāpināšanā - darbaspēks
6
Ņemot vērā iedzīvotāju skaita dinamiku un strukturālā bezdarba
prognozes, 2014-2020 gadā darbaspēka ietekme uz izaugsmes
potenciālu būs niecīga
Dabiskā bezdarba samazināšana
Ilgstošā bezdarba
samazināšana Pilnveidot nodokļu un
pabalstu sistēmu, lai
motivētu atgriezties
darba tirgū
Re-emigrācijas politika
Fiskālā politika izaugsmes
potenciāla kāpināšanā – kapitāls un
produktivitāte
7
Būtiskākie virzieni:
1. Darbaspēka nodokļa samazināšana;
2. Inovāciju un zinātnes attīstība;
3. Izglītības kvalitātes kāpināšana;
4. Ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana.
PALDIES!
8