Ievads - biss.soc.lv fileJåña Ikstena, Daniela Smilova un Marcina Valecka apjomîgajå publikåcijå ir apkopota daudzu Austrumeiropas valstu likumdoßana, kas regulé priekßvéléßanu

Jåña Ikstena, Daniela Smilova un Marcina Valecka apjomîgajå publikåcijå ir

apkopota daudzu Austrumeiropas valstu likumdoßana, kas regulé priekßvéléßanu

kampañu finanséßanu. Autori ne tikai apraksta attiecîgås juridiskås normas, bet,

balstoties uz katra konkrétå finanséßanas mode¬a mehåniku un ekspertu vértéju-

miem, iezîmé arî katra mode¬a problémjomas. Viñi secina, ka Austrumeiropå ne-

paståv vienots priekßvéléßanu kampañu finanséßanas modelis, kaut gan notiek

paståvîga likumdoßanas pilnveide. Lai arî biedru naudas un fizisko un juridisko

personu ziedojumi ir visizplatîtåkie kampañu un politisko organizåciju finansé-

ßanas avoti, daudzviet ieviesti asignéjumi no valsts budΩeta un aizliegti årvalstu

ziedojumi, bet daΩås valstîs partijåm ir liegts nodarboties ar uzñéméjdarbîbu. Visås

Austrumeiropas valstîs partijas un/vai kandidåti véléßanås sañem bezmaksas

raidlaiku sabiedriskajos plaßsaziñas lîdzek¬os savu ideju popularizéßanas nolükiem,

turklåt daΩås valstîs ieviests apmaksåtas politiskås reklåmas aizliegums.

Visvaldis Valtenbergs analizé, kå atseviß˚as partiju finanséßanas likumdoßanas

normas varétu büt ietekméjußas politisko sistému kopumå. Pétot valsts subsîdiju

politiskajåm partijåm ietekmi uz korupcijas lîmeni attiecîgajå zemé, autors secina,

ka nav novérojama saistîba starp zemåku korupcijas lîmeni valstî un valsts

finansiålo atbalstu politiskajåm partijåm. Noteikts pozitîvais valsts dotåciju efekts

ir novérojams tå sauktajås pårejas valstîs, tomér, kå atzîst autors, ir grüti noß˚irt

dotåciju ietekmi no citu faktoru lomas korupcijas (ne)zelßanå.

Iezîméjot divus izplatîtåkos partiju finanséßanas mode¬us demokråtiskajos

reΩîmos, Jånis Ikstens aplüko politisko organizåciju finanséßanu Latvijå. Viñß

konstaté paståvîgi pieaugoßus partiju ienåkumus un tériñus katrå véléßanu ciklå

un secina, ka partijas finansiåli atbalsta relatîvi ßaurs uzñémumu un privåtpersonu

loks, kas, iespéjams, izmanto likumå neat¬autus pañémienus lîdzek¬u izman-

toßanai priekßvéléßanu kampañu vajadzîbåm. Viñß arî uzsver, ka partiju budΩetu

dinamisko izaugsmi izß˚iroßi ietekmé såncensîba apmaksåtas politiskås reklåmas

izvietoßanas jomå. Tåpéc, formuléjot ieteikumus turpmåkajåm reformåm, Jånis

Ikstens iesaka noteikt krasus ierobeΩojumus apmaksåtai politiskajai reklåmai,

vienlaikus palielinot bezmaksas raidlaika apjomu, kas tiek pieß˚irts Saeimas vélé-

ßanåm re©istrétajiem kandidåtu sarakstiem.

Reflektéjot par 8. Saeimas véléßanu kampañas finanßu novéroßanas projektu,

Lolita Çigåne léß, ka ßî pagaidåm ir bijusi finansiåli visdårgåkå politiskå sacîkste

Latvijå, kurai izteréti ne mazåk kå 4 miljoni latu. Kampañas monitorings tomér

mudinåjis plaßsaziñas lîdzek¬us piemérot stingråkus kritérijus politiskås reklåmas

izvietoßanai, kå arî veicinåjis lielåku atklåtîbu partiju finanséßanas jomå, radot

plaßåku informatîvo båzi pilsoñiem, lemjot par savu politisko favorîtu. Monito-

rings arî ¬åvis autorei formulét vairåkus priekßlikumus tålåkai partiju finanséßanas

likumdoßanas pilnveidoßanai.

9

Partiju finanséßana: Latvijas pieredze pasaules kontekstå

Ievads

Viens no demokråtijas fundamentålåkajiem principiem skan – viens cilvéks,

viena balss. Lîdz ar vispåréjo véléßanu tiesîbu uzvaras gåjienu 20. gadsimtå radås

iespaids par politiskås lîdztiesîbas neatgriezenisku iesakñoßanos Rietumu civilizå-

cijas valstu ikdienå. To tikai stiprinåja atgrießanås pie politiskås demokråtijas

Austrumeiropå 20. gadsimta nogalé.

Taçu 20. gadsimta otrajå pusé iezîméjås arî citas, daudz problemåtiskåkas ten-

dences politiskås lîdztiesîbas sférå. Attîstoties tehnolo©ijåm un palielinoties to

izmantoßanai sabiedrîbas informéßanå, arvien lielåku nozîmi partiju savstarpéjås

cîñås ieguva elektronisko plaßsaziñas lîdzek¬u izmantoßana priekßvéléßanu kam-

pañå. Ar ßo komunikåcijas formu partijas centås pårvarét daudzås valstîs novéroto

politisko organizåciju biedru skaita mazinåßanos, kå arî piesaistît savåm idejåm

arvien jaunus sabiedrîbas segmentus. Elektronisko plaßsaziñas lîdzek¬u izman-

toßana neapßaubåmi izrådîjås iedarbîga, bet arî ¬oti dårga un izraisîja partiju

priekßvéléßanu izdevumu krasu pieaugumu. Naudas un tehnolo©iju apvienojums

k¬uva tik ietekmîgs, ka radås pamatotas ßaubas par principa «viens cilvéks, viena

balss» ievéroßanu müsdienu demokråtijås.

Lai mazinåtu naudas un tås devéju ietekmi uz politiku, darîtu pilsoñu politis-

kås iespéjas lîdzvértîgåkas un stiprinåtu demokråtiskos principus, péc Otrå pasau-

les kara tika intensîvi mekléti daΩådi risinåjumi. Viens no tiem izpaudås kå valsts

atbalsta paplaßinåßana politiskajåm partijåm un îpaßu dotåciju atvéléßana no

valsts budΩeta. Cits paredzéja plaßsaziñas lîdzek¬u izmantoßanas ierobeΩojumus

priekßvéléßanu kampañå, reguléjot apmaksåtas politiskås reklåmas pårraidîßanu.

Tomér ideåls risinåjums pagaidåm nav atrasts, jo katram risinåjumam piemît gan

trükumi, gan priekßrocîbas, un katrai sabiedrîbai ir savas îpatnîbas, kuru ignoré-

ßana naudas un varas attiecîbu risinåßanas proceså noved pie neveiksmîgiem

rezultåtiem.

Íajå publikåcijå ir apkopoti vairåki pétîjumi, kuros no daΩådiem aspektiem ap-

lükota partiju finanséßana un tås evolücija pédéjos gadu desmitos, îpaßu uzma-

nîbu pievérßot situåcijai Latvijå.

Domåjams, ka ßajå izdevumå apkopotie pétîjumi veicinås tålåkas diskusijas

par pilnvértîgai demokråtijai kritiski nozîmîgo politikas finanséßanas jautåjumu

nolükå precizét un padzi¬inåt Latvijå paståvoßo likumdoßanu, kas regulé minéto

jomu, kå arî uzlabot to institüciju darbîbu, kuråm uzticéta juridisko normu pie-

méroßana praksé.

Baltijas Sociålo zinåtñu institüts izsaka neviltotu pateicîbu ASV véstniecîbai

Latvijå, kuras izpratne un finansiålais atbalsts ¬åva apkopot kråjumå iek¬autos pétî-

jumus un darît tos pieejamus plaßåkam interesentu lokam.

Autoru secinåjumi vai spriedumi neatspogu¬o ne ASV véstniecîbas Latvijå, ne

Baltijas Sociålo zinåtñu institüta viedokli ßajos jautåjumos. Par jebkåda veida faktu

k¬üdåm atbildîgi ir tikai un vienîgi autori.

Jånis IkstensDaniels SmilovsMarcins Valeckis

Politisko partiju un kampañufinanséßana Austrumeiropå: pétîjums par ACEEEO1 18 dalîbvalstîm

Íî pétîjuma tapßanu finansiåli balstîja ASV Starptautiskås palîdzîbas a©entüras (USAID) grants Starptautiskajam véléßanu sistému fondam (IFES). Autori uzsver, ka ßajå pétî-jumå paustås atziñas ir tikai un vienîgi viñu paßu, tås, iespéjams, neatspogu¬o ACEEEO,Starptautiskå véléßanu sistému fonda (IFES) vai ASV Starptautiskås palîdzîbas a©entüras(US AID) viedokli. Par jebkåda veida faktu k¬üdåm atbildîgi ir tikai un vienîgi autori.

IevadsBrîvas un taisnîgas véléßanas tiek uzskatîtas par bütiski svarîgu un noteicoßu

rådîtåju jebkurå demokråtiskå valstî. Netraucéta ideju cîña un såncensîba starp

tåm politiskajåm partijåm, kuras ßîs idejas pårståv, – tas ir cilvéka pamattiesîbu

garants liberålå sabiedrîbå. Miermîlîga såncensîba, lai iegütu vélétåju atbalstu, kå

arî demokråtisku véléßanu rezultåtu atzîßana raksturo attîstîtu un konsolidétu

demokråtiju.

Priekßvéléßanu kampaña ir bütiska véléßanu procesa saståvda¬a. Kampañas laikå

vélétåji güst informåciju par politikas alternatîvåm, viñiem tiek dota iespéja komu-

nicét ar partijåm un kandidåtiem, kuri piedalås véléßanås. Priekßvéléßanu kampaña

ir jo nozîmîgåka tajås valstîs, kur demokråtija ir atjaunota (vai no jauna ieviesta)

tikai nesen. Vélétåjiem nav stabilu saißu ar partijåm, viñi neidentificéjas ar tåm,

tåpéc ir svårstîgi un kandidåtu solîjumi viñus var viegli ietekmét. Partijas un kan-

didåti uztver kampañu kå ¬oti svarîgu, un tajå tiek ieguldîti daΩådu veidu resursi.

Televîzijas iesaistîßanås priekßvéléßanu kampañås 20. gadsimta otrå pusé, ß˚iet,

ir ievérojami paaugstinåjusi demokråtijas izmaksas, un politiskås konkurences

1 ACEEEO (Association of Central and East European Election Officials) – Centråleiropas un Austrum-eiropas valstu véléßanu komisiju pårståvju asociåcija.

teikumiem; 3) paståvoßajåm problémåm. Pétîjuma mér˚is ir izskaidrot kampañu

finanséßanas reguléjuma tendences, kå arî konstatét trükumus finanséßanas pro-

cesos.

Autori ir izmantojußi vairåkus informåcijas avotus: 1) likumdoßanu par partiju

un kampañas finanséßanu attiecîgajås valstîs; 2) informåciju no centrålo véléßanu

komisiju pårståvjiem; 3) intervijas ar katras valsts ekspertiem partiju finanséßanas

jautåjumos; 4) Eiropas Droßîbas un sadarbîbas padomes ziñojumus; 5) publikåcijas

plaßsaziñas lîdzek¬os. Informåcija ßajå dokumentå bija precîza 2001. gada 1. ok-

tobrî. Informåcija par Latviju bija precîza 2003. gada 5. janvårî.

Daudzås Eiropas valstîs zinåßanas par kampañu finanséßanu joprojåm ir mini-

målas, lai gan likumdevéjs nereti ir centies nodroßinåt lielåku atklåtîbu ßajos pro-

cesos. Autoru rîcîbå nav pilnîgas informåcijas, tomér ir pamats uzskatît, ka to var

izmantot daΩu novérojumu un såkotnéju secinåjumu izstrådåßanai.

• Likumdoßana tiek arvien pilnveidota. Péc komunisma sabrukuma ACEEEO

dalîbvalstîs valdîbas åtri vien centås ieviest institucionålas struktüras atbilstoßi

demokråtisko valstu pieredzei, tai skaitå arî kampañu finanséßanå, kurå minétajåm

valstîm nebija nekådas pieredzes. Demokråtijas attîstîba mudinåja vairumu dalîb-

valstu labot un pilnveidot kampañu finanséßanas likumus un noteikumus.

raksturs rietumu pasaulé ir mainîjies. Pieejamîba finansiålajiem resursiem, lai

apmaksåtu arvien plaßåkas un plaßåkas priekßvéléßanu kampañas, ir veiksmes

atsléga tiem, kuri cenßas iegüt politisko varu. Íî tendence rada nopietnas baΩas par

konkurétspéjîgas politikas un demokråtijas nåkotni.

Tomér bütu k¬üda uzskatît, ka ßîs tendences ir tikai pasaules visattîstîtåkajås

demokråtijås. Tå sauktås treßå vi¬ña demokråtijas Austrumeiropå un bijußajå PSRS

¬oti åtri adapté finansiåli intensîvo kampañas stilu, kåds ir raksturîgs daudz bagå-

tåkås sabiedrîbås. Turklåt jåkonstaté, ka minétajås valstîs trükst vairåku ¬oti

bütisku institucionålo un kontroléjoßo instrumentu, kuri novérß naudas pårmé-

rîgo ietekmi politikå. Íie trükumi izraisa sabiedrîbå cinisku attieksmi pret daudz-

partiju politiku, rada lielåku plaisu starp tiem, kuri valda, un tiem, kuri tiek

valdîti, tådéjådi våjinot demokråtiska reΩîma le©itimitåti.

Pétîjumå autori aplüko bütiski svarîgus jautåjumus par partiju un kampañu

finanséjumu astoñpadsmit Centråleiropas un Austrumeiropas véléßanu amat-

personu asociåcijas dalîbvalstîs: Albånijå, Arménijå, Baltkrievijå, Bosnijå un Her-

cegovinå, Bulgårijå, Horvåtijå, Gruzijå, Krievijå, Latvijå, Lietuvå, Ma˚edonijå,

Moldovå, Polijå, Rumånijå, Slovåkijå, Turcijå, Ukrainå un Ungårijå. Autori pie-

dåvå informåciju par katras valsts: 1) institucionålo struktüru; 2) likumiem un no-

1312

Jånis Ikstens • Daniels Smilovs • Marcins Valeckis Partiju finanséßana: Latvijas pieredze pasaules kontekstå

Valsts

AlbånijaArménijaBaltkrievijaBosnijaBulgårijaHorvåtijaGruzija UngårijaLatvijaLietuvaMa˚edonijaMoldovaPolijaRumånijaKrievijaSlovåkijaTurcija Ukraina

Kopå

Publiskaisfinanséjums

jåjånéjåjåjåjåjånéjåjånéjåjåjåjåjåné

78%(N = 18)

Nodok¬u atlaides

nénénéjånénénéjånénéjånénénénénénéné

17%(N = 18)

Bezmaksasraidlaiks

jåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjå

100% (N = 18)

Subsîdijasgraudå

jåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjånénéjå

89% (N = 18)

Subsîdijas

Valsts

AlbånijaArménija

BaltkrievijaBosnija

BulgårijaHorvåtija

Gruzija Ungårija

LatvijaLietuva

Ma˚edonijaMoldova

PolijaRumånija

KrievijaSlovåkija

Turcija Ukraina

Kopå

Publiskiziñojumi

néjånéjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjåjånéjå

83%(N = 18)

ZiedojumuierobeΩojumi

néjånéjåjånénénéjånéjånéjåjåjånéjåjå

56% (N = 18)

IzdevumuierobeΩojumi

néjåjåjåjånénéjånéjåjånéjånéjåjånéjå

67%(N = 18)

Årvalstuziedojumuaizliegums

da¬éjijåjånéjåné

da¬éjida¬éji

jåda¬éji

jåjåjå

da¬éjijåjåjåjå

89% (N = 18)

Apmaksåtaspolitiskas reklåmas

aizliegumsnénénéjånénénénénénénénénénénéjånéné

11% (N = 18)

Noteikumi

Piezîme. Baltkrievijå finanséjums tiek sniegts bukletu, plakåtu u. c. tamlîdzîgu materiålu saga-tavoßanai. Íis finanséjums nozîmé, ka ailé «Subsîdijas graudå» ir vårds «jå», bet ailé «Publiskaisfinanséjums» – «né».

måcija ir lasåma sada¬ås par valstîm. Ja ailé «Izdevumu ierobeΩojumi» ir vårds «jå»,

tas nozîmé, ka ßajå valstî attiecîgie ierobeΩojumi ir attiecinåmi uz vismaz viena

veida véléßanåm. Ja ailé «Årvalstu ziedojumu aizliegums» ir vårds «da¬éji», tas

nozîmé, ka aizliegums attiecas uz daΩiem, bet ne uz visiem årvalstu ziedojumu

veidiem.

AlbånijaInstitucionålå struktüra

Albånija ir parlamentåra valsts, tås Asamblejå ir 140 deputåtu. No viñiem

40 tiek ievéléti péc proporcionålås sistémas, bet 100 – no maΩoritåriem vienman-

dåta apgabaliem. Partijåm un koalîcijåm attiecîgi ir jåsañem 2,5 un 4 procenti

balsu, lai piedalîtos 40 proporcionålo mandåtu sadalé. Konstitücijå ir noteikts, ka

valsts prezidentu ievél Asambleja. Prezidents ir ievéléts, ja viñß sañem trîs piekt-

da¬as (60 procenti) deputåtu balsu. Albånijas parlamentårås véléßanas 2001. gada

jünijå notika atbilstoßi 2000. gada maijå pieñemtajam un 2001. gada maijå labo-

tajam véléßanu kodeksam.2 Tas, kå arî 2000. gadå pieñemtais likums par partijåm

nosaka pamatnoteikumus attiecîbå uz partiju un kampañu finanséßanu.

IenåkumiLikumå par politiskåm partijåm ir aizliegti ziedojumi no årvalstîm, no årvalstu

juridiskåm vai privåtåm personåm, kå arî no valsts vai valsts iestådém piederoßåm

juridiskåm personåm. Albånijå nav ziedojumu ierobeΩojumu.

Valsts atbalstsPolitiskås partijas Albånijå sañem materiålu atbalstu no valsts, lîdzko tås tiek

re©istrétas. Katra partija sañem subsîdiju – 300 000 leku (2150 ASV dolåri).

Papildus finanséjumam, kuru partijas sañem atbilstoßi 2000. gadå pie-

ñemtajam likumam par politiskåm partijåm, tås partijas, kuras ir re©istrétas

Centrålås véléßanu komisijas dokumentos, var sañemt valsts naudu véléßanu vaja-

dzîbåm. Ío summu komisija nosaka 30 dienu laikå péc tam, kad izmaksas apstip-

rinåjusi Asambleja. Maksåjumus veic Finanßu ministrija péc tam, kad tå ir

sañémusi oficiålu apstiprinåjumu no Centrålås véléßanu komisijas par naudas

sadali.

Valsts finanséjums pirms véléßanåm partijåm tiek sadalîts ßådi:

• 10 procenti naudas tiek sadalîti vienådås da¬ås visåm tåm partijåm, kuras ir

re©istréjußås kå véléßanu dalîbnieces;

• Nav atrodams vienots kopsaucéjs. ACEEEO dalîbvalstîm ir lîdzîga vésture,

kådreiz tåm bija arî visai lîdzîga institucionålå uzbüve, tomér müsdienås tajås pa-

ståv ¬oti daΩådi kampañu finanséßanas noteikumi. DaΩviet tie ir visnota¬ liberåli

(Horvåtija), citur valsts îpaßi neiejaucas kampañu finanséßanå (Latvija). Vél citas

valstis ir izvéléjußås daudz detalizétåkus noteikumus (Polija). Citur ir nopietni

ierobeΩojumi attiecîbå uz årvalstîs dzîvojoßu personu ziedojumiem (Baltkrievija).

Turklåt noteikumi par politisko finanséjumu valstîs ne tikai atß˚iras, bet tie arî

bieΩi tiek mainîti. Bütu påragri runåt ar stabiliem kampañu finanséßanas noteiku-

miem minétajå re©ionå, jo daudzas valstis patlaban maina vai pårkårto likumus.

• Lîdzîgi (bet ne vienådi) ienåkumu avoti. Politisko ienåkumu avoti ACEEEO

dalîbvalstîs ß˚iet visai lîdzîgi – ziedojumi, biedru nauda un partiju pårskaitîjumi

îpaßos véléßanu fondos. DaΩas valstis ierobeΩo partiju uzñéméjdarbîbu, savukårt

citas aizliedz juridisko personu ziedojumus partijåm.

• Årvalstu finanséjuma aizliegums. Noteikumos ¬oti bieΩi tiek da¬éji vai pilnîgi

aizliegts finanséjums no årvalstîm (årvalstu pilsoñi, citu valstu valdîba, starp-

tautiski uzñémumi un organizåcijas).

• Tießas subsîdijas no valsts budΩeta. Vairums re©iona valstu partijåm un/vai

kandidåtiem sniedz tießas publiskas subsîdijas, bet tå nebüt nav universåla pieeja.

Çetras no 18 ACEEEO dalîbvalstîm nesniedz nekådas subsîdijas partijåm un

kandidåtiem. DaΩås valstîs, kur paståv publiskå finanséjuma princips, finanséjums

nav îpaßi dåsns (Krievija).

• Raidlaiks. Visås 18 valstîs partijåm ir tiesîbas izmantot bezmaksas raidlaiku

valsts televîzijå un radio, tomér daΩås valstîs partijas var arî izvietot bezmaksas

reklåmu valstij piederoßos laikrakstos.

• Ziedojumu un izdevumu ierobeΩojumi, politisko raidîjumu aizliegums.Ziedojumu ierobeΩojumi paståv 56 procentos ACEEEO valstu, par kuråm ir ievåkta

informåcija, izdevumu ierobeΩojumi – 67 procentos, bet pilnîgs politiskås

reklåmas aizliegums televîzijå un radio – 11 procentos valstu.

• Ziñoßana un tås pårbaude. Vairumå pårbaudîto valstu Centrålå véléßanu

komisija ir atbildîga par kampañu finanséßanas noteikumu ievéroßanas nodroßi-

nåßanu un par konkuréjoßo partiju finanßu dokumentu publicéßanu, taçu atklå-

tîbas lîmenis un attiecîgo ziñojumu iesniegßanas laiks ir daΩåds, tas pats ir sakåms

arî par noteikumu ievéroßanas nodroßinåßanas efektivitåti. 83 procentiem valstu

partiju ir jåpublicé finanßu dati, taçu tikai daΩås valstîs partijåm ir jåatklåj

ziedotåju saraksts. Vairåkas valstis izmanto internetu, lai partiju un kandidåtu

finanßu dokumenti bütu pieejami plaßåkai sabiedrîbai.

Tabulå ir apkopoti likumi un noteikumi ACEEEO 18 dalîbvalstîs. Ja kastîte ir

tukßa, tas nozîmé, ka autoru rîcîbå nav pietiekami daudz informåcijas par attiecîgo

jautåjumu. Tabulå ir aplükotas plaßas kategorijas, savukårt detalizétåka infor-

1514


2 Albånijas Republikas Véléßanu kodekss, pieñemts 2000. gada 8. maijå.

Deklaråcijas un to pårbaudePartijai ir jådeklaré un jåre©istré katrs ziedojums. Gada beigås ßå re©istra kopija

(tikai ieraksti) tiek iesniegta Valsts kontrolei un Albånijas Asamblejai. Re©istrå ir

jånoråda ziedojuma veids, tå summa un informåcija par ziedotåju, jåbüt arî zie-

dotåja parakstam.

Valsts kontrole pårrauga visas valsts subsîdijas, ziedojumus un citu veidu pa-

lîdzîbu. Ja valsts vai privåtås raidorganizåcijas pårkåpj minétos noteikumus, tas ir

uzskatåms par administratîvu pårkåpumu. Soda nauda ir 100 000 – 500 000 leku

(716 – 3580 ASV dolåri). Citi pårkåpumi, ja vien tie nav kriminåla rakstura, ir

sodåmi ar 1000 – 2500 leku (7 – 18 ASV dolåri).

Problémas2001. gada parlamenta véléßanu laikå tika ziñots, ka valdoßå partija kampañå

nelikumîgi izmantojusi valsts resursus. Bija vairåki ziñojumi par policijas iejauk-

ßanos kampañå un par valsts iejaukßanos véléßanu komisijas darbå. Starptautisks

novérotåjs ziñoja, ka ßie pårkåpumi nav bijußi pietiekami nopietni, lai rastos jau-

tåjums par véléßanu integritåti.

Lai gan daΩi privåtie informåcijas lîdzek¬i pieß˚îra raidlaiku galvenajåm par-

tijåm visnota¬ sabalansétå veidå, vairums plaßsaziñas lîdzek¬u atbalstîja vienu no

diviem galvenajiem såncenßiem. Nåkotné bütu jånodroßina brîva, vienåda un

godîga pieeja plaßsaziñas lîdzek¬iem. Bütu jåmaina kampañas finanséßanas notei-

kumi, lai samazinåtu milzîgås priekßrocîbas, kuras patlaban bauda lielåkås partijas.

Mazåkåm partijåm bütu jånodroßina iespéja iegådåties raidlaiku ar véléßanåm sais-

tîtiem raidîjumiem privåtajos medijos.3

Lielåkå probléma kampañu finanséßanas modelî Albånijå ir tåda, ka trükst ne-

atkarîgas pårraudzîbas a©entüras, nav visaptveroßu paziñojumu par finanséjumu.

Centrålås véléßanu komisijas loma bütu paplaßinåma, un atklåtîbas labå droßi vien

bütu jåievieß atseviß˚i véléßanu konti. Nepietiekami sodi par pårkåpumiem ir vél

viena nopietna probléma, kas kaité veiksmîgas véléßanu finanséßanas sistémas no-

droßinåßanai.

Arménija Institucionålå struktüra

Konstitücijå ir paredzétas parlamenta véléßanas ar jauktu véléßanu sistému.

Valsts prezidents tiek ievéléts tießi, izmantojot divu kårtu un maΩoritåro véléßanu

sistému.

• 30 procenti naudas tiek sadalîti vienådås da¬ås tåm partijåm, kuras ir pårstå-

vétas paßreizéjå Asamblejå, kå arî paßvaldîbu un komünu padomés;

• 60 procenti naudas tiek sadalîti proporcionåli katras partijas iegütajam balsu

skaitam iepriekßéjås Asamblejas vai paßvaldîbu véléßanås.

Péc véléßanåm tåm partijåm, kuras nav pårvaréjußas 2,5 procentu barjeru, ir

jåatmakså sañemtå summa. Nauda tiek pårdalîta péc véléßanåm, to pieß˚irot tåm

partijåm, kuras ir pårvaréjußas 2,5 procentu barjeru, proporcionåli katras partijas

iegütajam balsu skaitam.

Valsts subsîdijas partijåm tiek pieß˚irtas katru reizi, kad notiek valsts vai paß-

valdîbu véléßanas.

Albånijå Asamblejas véléßanu priekßvéléßanu kampaña såkas 30 dienas pirms

véléßanu dienas un beidzas 24 stundas pirms tås. Valsts radio un televîzija pieß˚ir

bezmaksas raidlaiku katrai re©istrétajai partijai, kå arî Centrålajai véléßanu

komisijai. To pieß˚ir ßådå kårtîbå:

• divas stundas raidlaika atbilstoßi tås prasîbåm sañem komisija, vismaz divåm

treßda¬åm raidlaika jåbüt laikå no pulksten 18.00 lîdz 22.00;

• katra Asamblejå pårståvétå partija, kura piedalås véléßanu pirmajå kårtå, no

Centrålås véléßanu komisijas sañem bezmaksas raidlaiku – ne mazåk par

15 minütém valsts radio un ne mazåk par 15 minütém valsts televîzijå;

• tås partijas, kuras nav pårståvétas Asamblejå, bet kuras piedalås véléßanu

pirmajå kårtå, sañem 10 minütes bezmaksas raidlaika valsts televîzijå un

10 minütes bezmaksas raidlaika valsts radio.

Kopéjais politiskajåm partijåm pieß˚irtais raidlaiks kampañas laikå nedrîkst

pårsniegt 10 stundas. Valsts radio un televîzijai ir aizliegts raidît apmaksåtu

politisku reklåmu.

Centrålå véléßanu komisija katru gadu sañem 60 minütes bezmaksas raidlaika

valsts radio un tikpat daudz no valsts televîzijas, lai izglîtotu vélétåjus.

Likumå par politiskåm partijåm ir noteikts arî tas, ka parlamentå pårståvétåm

partijåm tiek pieß˚irtas telpas gan centrålajam birojam, gan arî re©ionålajiem

birojiem. Ja tas nav iespéjams, valsts makså par îri.

Albånijå nav paredzétas nodok¬u atlaides par ziedojumiem.

IzdevumiAlbånijå nav ierobeΩoti kampañas izdevumi, nav aizliegta apmaksåta politiskå

reklåma. Privåtås radio un televîzijas stacijas katru dienu drîkst pårraidît reklåmas

par katru politisko partiju vai neatkarîgo kandidåtu ne ilgåk kå piecas minütes. Tas

attiecas gan uz valsts, gan uz paßvaldîbu véléßanåm. Komercreklåmas pårraidîßana

ar véléßanåm saistîtu raidîjumu laikå ir aizliegta gan valsts, gan arî privåtajåm

raidorganizåcijåm.

1716


3 Starptautiskå véléßanu novérotåju misija, 2001 – «Albånijas Republikas Asamblejas véléßanas»,www.osce.org.

Valstij piederoßajåm avîzém ir pienåkums visåm partijåm piedåvåt vienådu rek-

låmas laukumu. Valsts un paßvaldîbu pårståvjiem ir likumå noteikts pienåkums

piedåvåt kandidåtiem telpas pirmsvéléßanu sapulçu rîkoßanai.

Centrålå véléßanu komisija tiem prezidenta amata kandidåtiem, kuri sañem

ne mazåk kå 25 procentus balsu, atmakså pusi no tås naudas, kas izdota kampañas

laikå. Íos lîdzek¬us ñem no komisijas finanséjuma, kurß paredzéts véléßanu orga-

nizéßanai un sarîkoßanai.

Partijas un ziedotåji nesañem nekåda veida nodok¬u atlaides.

IzdevumiAr pirmsvéléßanu fonda lîdzek¬iem rîkojas kandidåta un partijas pilnvarotie

pårståvji. Ja kandidåts izmanto ne tikai fonda, bet arî citus lîdzek¬us, Centrålå

véléßanu komisija var lügt tiesu anulét viña re©istråciju.

Véléßanu kodekså ir noteikti izdevumu ierobeΩojumi – prezidenta véléßanåm

summa, kas nepårsniedz 60 000 minimålo algu; parlamenta véléßanåm – ne

vairåk kå 5000 minimålo algu katram kandidåtam un 60 000 minimålo algu par-

tijåm.

1999. gadå pieñemtajå Véléßanu kodekså nav aizliegta apmaksåta politiskå

reklåma.

Deklaråcijas un to pårbaudeAtbildîba par deklaråcijåm noteikta gan partijåm, gan kandidåtiem, gan arî

tåm bankåm, kurås tiek uzglabåti pirmsvéléßanu fondi. Bankas attiecîgajai vélé-

ßanu komisijai iesniedz paziñojumus par ziedojumiem, kurus sañem kandidåtu un

partiju priekßvéléßanu fondi, tas ir jådara reizi trîs dienås. Bankåm ir jåatdod zie-

dojumi, kuri pårsniedz noteiktos ierobeΩojumus. Kandidåti un partijas iesniedz

deklaråcijas tai véléßanu komisijai, kura tås ir re©istréjusi, paziñojot par atlikußo

summu pirmsvéléßanu fondå. Tas ir jåizdara ne vélåk kå vienu ménesi péc vélé-

ßanåm. Centrålå véléßanu komisija izstrådå paraugdeklaråciju un nosaka tås

iesniegßanas procedüru. Deklaråcijas tiek publiskotas, un tås pårbauda îpaßa komi-

sija, kuru dibina Centrålås véléßanu komisijas priekßsédétåjs. Partijåm ir jåiesniedz

arî ikgadéja finanßu deklaråcija, arî tå tiek publiskota.

ProblémasArménija ir izvéléjusies priekßvéléßanu fondus kå metodi, kas var veicinåt

kampañu finanséjuma atklåtîbu. Valstî nav noteikti ienåkumu ierobeΩojumi, taçu

juridiskas un fiziskas personas drîkst ziedot tikai noteiktu naudas summu. Ziedo-

jumi, kå arî jebkuri darîjumi, kas ir saistîti ar priekßvéléßanu fondiem, tiek dek-

laréti Centrålajai véléßanu komisijai, kura ßo informåciju publisko.

1999. gadå pieñemtais Véléßanu kodekss un likums par sabiedriskåm un poli-

tiskåm organizåcijåm nosaka noteikumus par politisko finanséjumu Arménijå.

IenåkumiArménijas Véléßanu kodekså ir noteikts, ka kampañas aktivitåßu finanséßanai

ir paredzami speciåli lîdzek¬i. Kandidåtiem prezidenta véléßanås, kå arî politis-

kajåm partijåm lîdzek¬i tiek glabåti Valsts bankå. Citu kandidåtu lîdzek¬us drîkst

uzkråt jebkurå Arménijas bankå, izmantojot îpaßu kontu. Lîdzek¬us pårvalda kan-

didåti un partijas. Bankas ßim nolükam atver pagaidu kontus, ja to rakstiski pie-

prasa re©istrétie kandidåti un partijas. Par ßo naudu netiek izmaksåti procenti.

Kandidåti pirmsvéléßanu kampañai var izmantot ßådus finanséjuma avotus:

• personîgos lîdzek¬us;

• kandidåtam pieß˚irtos partijas lîdzek¬us;

• partijas lîdzek¬us;

• fizisku un juridisku personu brîvpråtîgus ziedojumus.

Likumå ir noteikti ziedojumu ierobeΩojumi. Prezidenta véléßanu laikå fiziskas

personas ziedojums nedrîkst pårsniegt 200 minimålås algas. Juridiskas personas

drîkst ziedot summu, kas nav lielåka par 500 minimålajåm algåm, partijas –

summu, kura nepårsniedz 30 000 minimålo algu, bet paßi kandidåti – summu,

kura nepårsniedz 10 000 minimålo algu.

Parlamenta véléßanu laikå ziedojumu ierobeΩojumi ir vél lielåki. Fiziska per-

sona nedrîkst ziedot summu, kura pårsniedz 50 minimålås algas, juridiskas perso-

nas – 150 minimålås algas, partijas – 2000, bet paßi kandidåti – 1000 minimålås

algas.

Ziedot naudu aizliegts:

• valsts un paßvaldîbu iestådém;

• budΩeta iestådém un organizåcijåm;

• årvalstu fiziskåm un juridiskåm personåm;

• nepilsoñiem;

• uzñéméjsabiedrîbåm, kurås kapitåla da¬as pieder valstij vai paßvaldîbåm;

• organizåcijåm, kuru kapitålå vairåk nekå 30 procenti pieder årvalstu instancém;

• labdarîbas un reli©iskåm organizåcijåm, starptautiskåm organizåcijåm un

starptautiskåm nevalstiskåm organizåcijåm.

Ja kåds no minétajiem tomér ziedo naudu partijai vai kandidåtam, attiecîgå

summa ir pårskaitåma valsts budΩetå.

Valsts atbalstsValsts partijåm nesniedz tießas subsîdijas, taçu partijas var izmantot vienådu

daudzumu raidlaika valsts radio un televîzijå gan nacionålå, gan vietéjå lîmenî.

1918


Valsts atbalstsValsts partijåm nesniedz nekåda veida atbalstu, taçu ir vairåki netießi veidi, kå

tå palîdz kandidåtiem. Valstî ir astoñas nacionålås avîzes, kuråm likumå ir no-

teikts pienåkums publicét prezidenta amata tîkotåju un parlamentåro kandidåtu

politiskås programmas. Centrålå véléßanu komisija organizé bezmaksas raidlaiku

valsts televîzijå un radio. Likumå nav noteikts ßå raidlaika apjoms, tomér ir uz-

svérta nepiecießamîba visiem kandidåtiem dot vienådas iespéjas.

Valsts sniedz ierobeΩotu finanséjumu, lai partijas varétu segt kampañas mate-

riålu (plakåti, broßüras u. tml.) pavairoßanas izdevumus. Prezidenta amata kandi-

dåti var sañemt summu, kas atbilst 2300 minimålåm méneßalgåm, bet parlamenta

kandidåti – summu, kas atbilst 50 minimålåm algåm. Materiålu iespießanai nav

nepiecießama amatpersonu at¬auja. Centrålå véléßanu komisija sagatavo plakåtus

ar vispåréja rakstura informåciju par kandidåtiem, un ßie plakåti tiek izvietoti vélé-

ßanu iecirkños.

Paßvaldîbu amatpersonåm ir pienåkums nodroßinåt bez maksas telpas kandi-

dåtiem, lai viñi varétu tikties ar vélétåjiem.

Valstî nav paredzéti nodok¬u atvieglojumi politiskajåm partijåm, kandidåtiem

vai ziedotåjiem.

IzdevumiBaltkrievijas likumå nav noteikti izdevumu ierobeΩojumi, taçu oficiåli

re©istrétie izdevumi ir visai niecîgi, jo kampañas drîkst finansét tikai no valsts

kontrolétå fonda, kurå tiek ieskaitîti visi ziedojumi. Fiziskåm un juridiskåm per-

sonåm nav îpaßi lielas motivåcijas ziedot naudu ßim fondam. Pat Centrålå vélé-

ßanu komisija ir atzinusi, ka valstî paståv milzîgi daudz slépta finanséjuma kam-

pañås un tas ietekmé vispåréjo izdevumu ainu.

Veléßanu kodekså nav aizliegta apmaksåta politiska reklåma radio un televî-

zijå. Valsts finanséjums ir paredzéts tikai tipogråfijas izmaksåm.

Deklaråcijas un to pårbaudeValsts Véléßanu kodekså nav nekådu prasîbu par deklaråcijåm, jo visi ziedo-

jumi it kå tiek virzîti caur valsts véléßanu fondu. Véléßanu noteikumu ievéroßanu

pårrauga Centrålå véléßanu komisija. Ja komisija uzzina par iespéjamiem pårkåpu-

miem, tå var lügt citas valsts iestådes pårbaudît ßo informåciju. Ja pårkåpums tiek

apstiprinåts, Centrålå véléßanu komisija vainîgo var brîdinåt vai arî anulét kandi-

dåta re©istråciju.

Lai gan likumå ir pieprasîtas visdaΩådåkås deklaråcijas, tomér vairums ßîs

informåcijas netiek plaßi publiskots. Starpziñojumi no bankåm netiek oficiåli pub-

licéti, lai gan ir pieejami plaßsaziñas lîdzek¬iem. Tåpéc vélétåjiem ne vienmér ir

pieejama oficiåla informåcija par tiem, kuri ir ziedojußi, un par to, cik lielas sum-

mas ir ziedotas. Tießi ßî informåcija bütu lietderîga, lai izvélétos partiju un kandi-

dåtus, par kuriem balsot.

Eksperti uzskata, ka aizliegums izmantot finanßu resursus, kuri nav deponéti

attiecîgajos véléßanu kontos, îsti nedarbojas – lielåkås partijas izmanto daΩådas

metodes, lai sléptu kampañas finanséjumu. Tå ir visai raksturîga probléma tå sauk-

tajå skaidrås naudas ekonomikå, tåpéc ir nepiecießama stingråka kampañu izde-

vumu kontrole. Plaßåka pilsoniskås sabiedrîbas un NVO iesaistîßanås uzraudzîbas

proceså varétu veicinåt pårmaiñas lielo partiju rîcîbå.

Í˚iet, ka likumå nav skaidri noteiktas sankcijas par kampañas finanséjuma no-

teikumu pårkåpßanu. Likuma pårraudzîba ir uzticéta véléßanu komisijåm, un tås

var aicinåt tiesu atcelt kandidåta re©istråciju, bet likumå nav noteikti konkrétie

pårkåpumi, par kuriem kandidåts tådéjådi var tikt sodîts. Bütu jåievieß pilnîgåks

pårkåpumu un attiecîgo sankciju saraksts. Jåatzîmé arî tas, ka Centrålå véléßanu

komisija ir visnota¬ politizéts veidojums un, iespéjams, ne îpaßi aktîvi pårrauga

véléßanu likuma ievéroßanu.

BaltkrievijaInstitucionålå struktüra

Baltkrievijå ir divu palåtu parlaments, zemåkå palåta deputåtus ievél ar maΩo-

ritåro sistému, savukårt augståkajå palåtå ir 56 deputåti, kuri tiek ievéléti netießi.

Astoñus deputåtus iece¬ valsts prezidents. Prezidentu ievél tießås véléßanås.

Jautåjumu par kampañu finanséßanu regulé 1996. gadå pieñemtå valsts

konstitücija, kå arî 2000. gadå pieñemtais Véléßanu kodekss.

IenåkumiValsts pilnîgi kontrolé finanßu subsîdijas kandidåtiem, un visåm partijåm un

kandidåtiem tiek sniegts vienåds, bet ierobeΩots finanséjums. Cerot ierobeΩot nau-

das ietekmi uz véléßanu iznåkumu, valstij ir îpaßs fonds, kurå ir ieskaitåmi ziedo-

jumi no politiskåm partijåm, NVO, uzñémumiem un Baltkrievijas pilsoñiem. Citi

finanséjuma avoti ir aizliegti. Fonda resursi tiek sadalîti parlamenta vai prezidenta

amata kandidåtiem vienådås da¬ås. Likumå nav noteikti ziedojumu ierobeΩojumi.

Ziedojumi ir vienîgå nevalstiskå subsîdija, kådu kandidåti drîkst pieñemt atbilstoßi

Baltkrievijas likumam.

Tießs vai netießs finanséjums no årvalstu avotiem ir strikti aizliegts.

2120


Partijai vai kandidåtam nedrîkst ziedot summu, kura ir lielåka par astoñåm

minimålajåm méneßalgåm. 2000. gada novembrî notikußajås véléßanås tika no-

teikts limits – 3656 våcu markas (1742 ASV dolåri) gadå. Partijas un kandidåti ne-

drîkst pieñemt ziedojumus no valstij piederoßiem uzñémumiem, nedz arî no uz-

ñémumiem, kuros valstij pieder vairåk nekå 25 procenti kapitåla. Íie ierobeΩojumi

ieviesti 2000. gada vispåréjo véléßanu laikå.

Valsts atbalstsValsts finanséjums kampañas izdevumiem veido aptuveni 50 procentus ko-

péjo izdevumu limita. Partijas, kuras ir pårståvétas valdîbå, sañem subsîdijas no

atbilstoßajiem budΩetiem. No ßîs subsîdijas 30 procenti tiek sadalîti starp politis-

kajåm partijåm vienådås da¬ås, bet påréjå nauda – proporcionåli katras partijas

pårståvniecîbai attiecîgajå palåtå.

Valsts sniedz netießu atbalstu ar nodok¬u palîdzîbu. Uzñémumi partijai drîkst

ziedot noteiktu summu, par kuru nav jåmakså nodok¬i. Katrai partijai ir garantéts

vienåds bezmaksas raidlaiks radio un televîzijå. Raidlaika pieß˚irßanas formulu

pirms katråm véléßanåm nosaka Centrålå véléßanu komisija.

EDSO drîkst sniegt kampañu atbalstu graudå. Politiskås partijas, neatkarîgo

kandidåtu saraksti un neatkarîgie kandidåti ir pirmie, kuri sañem ßåda veida pa-

lîdzîbu. Íis noteikums ieviests 1998. gadå.

IzdevumiPolitiska partija vai kandidåts priekßvéléßanu laikå nedrîkst izdot vairåk kå

vienu bosnießu marku (0,488 ASV dolåri) par katru vélétåju attiecîgajå apgabalå.

Íie ierobeΩojumi tika paredzéti pirms 2000. gadå notikußajåm vispåréjåm vélé-

ßanåm, un péc tam tie tika noteikti arî valsts Véléßanu likumå. Centrålå véléßanu

komisija publisko vélétåju sarakstu, kurß tiek izmantots, lai noteiktu izdevumu

limitu.

Raidorganizåcijas un prese ir pak¬auta Neatkarîgås mediju komisijas kodek-

sam, kas satur noteiktas prasîbas plaßsaziñas lîdzek¬iem véléßanu laikå. Publiskajos

medijos ir aizliegta apmaksåta politiskå reklåma.

Deklaråcijas un to pårbaudeVéléßanu likumå ir noteikts, ka politiskåm partijåm ir jåiesniedz finanßu dekla-

råcija, kad tås piesakås véléßanåm. 30 dienu laikå péc véléßanu rezultåtu pub-

liskoßanas partijåm ir jåiesniedz deklaråcija, kurå ir uzskaitîts finanséjums no

re©istråcijas brîΩa lîdz pat dienai, kad tiek apstiprinåti véléßanu rezultåti. Dekla-

råcijås ir jåsniedz informåcija par visiem ienåkumiem un izdevumiem pirms un

péc véléßanåm, t. i., naudas plüsma, ienåkumi un izdevumi saistîbå ar biedru

ProblémasKampañu finanséßanu Baltkrievijå stingri regulé valsts – tik stingri, ka vairåkas

starpvalstu institücijas ir paudußas baΩas par izteiksmes brîvîbas ierobeΩojumiem.

Tas, ka valstî ir tikai viens valsts kontroléts fonds, kurå tiek ieskaitîti visi ziedo-

jumi, neveicina privåta rakstura ziedojumus. Íis process ir tikai teorétisks – fondå

lîdz ßim nav sañemts neviens ziedojums. Decentralizåcija kampañu finanséjumå

veicinåtu privåtpersonu piedalîßanos kampañu finanséßanå.

Centrålå véléßanu komisija atzîst, ka kampañås paståv arî netießs un slépts

finanséjums, taçu Baltkrievijå nav efektîvas institücijas, kura varétu pårraudzît ßo

procesu. Decentralizétåka finanséjuma sistéma, visticamåk, veicinåtu atklåtîbu.

Pirms Baltkrievija attîsta jaunu finanséßanas modeli, tai bütu ieteicams rüpîgi iz-

analizét citu pécpadomju valstu pieredzi, îpaßi aplükojot tås valstis, kurås ir mazåk

centralizéta finanséßanas sistéma.

Bosnija un Hercegovina Institucionålå struktüra

Bosnijå ir divu palåtu parlaments – Tautas vietnieku nams, kurå ir 42 deputåti,

tos ievél péc proporcionålås sistémas uz diviem gadiem. No ßiem deputåtiem 28

tiek ievéléti no Bosnijas un Hercegovinas Federåcijas, bet 14 – no Serbu Repub-

likas. Savukårt Tautas namå ir 15 deputåtu, 10 no Bosnijas un Hercegovinas un

pieci, kurus ievél Bosnijas serbu parlaments.

Véléßanu likumu parlaments pieñéma tikai 2001. gada augustå péc ilgstoßåm

politisko partiju diskusijåm. Likums aizvietoja iepriekßéjo kårtîbu, kuru bija notei-

kusi EDSO Pagaidu véléßanu komisija. Tå pårraudzîja visas véléßanas, såkot ar

1996. gadu, lai gan noteikumi tika sagatavoti tikai vienåm véléßanåm.

Kampañu finanséßanas noteikumi vispirms tika paredzéti EDSO komisijas no-

teikumos, un tie attiecås uz vispåréjåm véléßanåm 2000. gada 11. novembrî. Savu-

kårt 2000. gada jülijå tika pieñemts likums par partiju finanséßanu. Patlaban spékå

esoßie noteikumi ir paredzéti 2001. gadå pieñemtajå Véléßanu likumå.

IenåkumiBosnijå un Hercegovinå partija var sañemt lîdzek¬us no biedru naudas, juri-

disku un fizisku personu ziedojumiem partijåm, no partijai piederoßa îpaßuma

ienåkumiem, no valsts budΩetå paredzétajiem lîdzek¬iem parlamentåro grupu

finanséßanai, no partijai piederoßu uzñémumu (tikai tådu, kas nodarbojas ar

izdevéjdarbîbu vai kultüru) pe¬ñas. Ienåkumi no îpaßuma un uzñémumiem drîkst

veidot tikai 20 procentus partijas gada ienåkumu – påréjå nauda ir ziedojama lab-

darîbas mér˚iem.

2322


nåkums ielaist revidentus savås telpås. Véléßanu komisija var noteikt soda naudu

(par nelikumîgi sañemtiem lîdzek¬iem soda nauda nedrîkst pårsniegt summu, kas

ir trîs reizes lielåka par nelikumîgo ziedojumu). Partija, kura neiesniedz minétås

deklaråcijas, turpmåk nedrîkst piedalîties véléßanås.

ProblémasKampañu finanséßanas sistémå Bosnijå ir efektîvs deklaråciju mehånisms, ko

izveidoja ar ievérojamu palîdzîbu no årvalstîm. Taçu baΩas rada ßå mehånisma

ilgtspéja – vai tas turpinåtu paståvét arî tad, ja nebütu ßîs årvalstu palîdzîbas? Tas

ir teorétiski interesants jautåjums, jo varam spriest par to, cik makså ßåds mehå-

nisms valstî, kurå paståv visnota¬ sareΩ©îti politiskie apståk¬i.

Jautåjums k¬üst vél sareΩ©îtåks, ja ñem vérå to, ka ßis mehånisms tomér ir ¬oti

dårgs, jo ir runa par pårbaudes struktüråm ar spéju ierobeΩot ziedojumus un izde-

vumus, kå arî novérst iespéju ¬aunpråtîgi izmantot nodok¬u atlaiΩu sistému.

2000. gada novembra véléßanås deviñas partijas laikus neiesniedza finanßu

deklaråcijas. Tåm tika izteikts råjiens un brîdinåjums par to, ka papildu pårkåpumi

varétu ietekmét to tiesîbas kandidét citås véléßanås. Divpadsmit partijas neaiz-

pildîja deklaråcijas pareizi, citas nesniedza informåciju par izdevumiem, kas bija

saistîti ar publiskiem paziñojumiem, parådiem, aizdevumu sniedzéjiem, îres iz-

maksåm, plakåtu iespießanu, ziedojumiem graudå un reklåmu presé. Visåm ßîm

partijåm tika izteikts råjiens.

Vairåki speciålisti iebilst pret modeli kopumå, apgalvojot, ka noteikumi ir

veidoti tå, lai atbalstîtu konkrétus politiskos spékus. Íie autori uzskata, ka laikå

pirms paßreizéjås valdîbas ståßanås amatå noteikumi tika ievéroti daudz stingråk.

Íie apgalvojumi ir jåpårbauda, tomér tas vien, ka daΩi autori saskata ßåda veida

problémas, nozîmé, ka noteikumu kontroles mehånisms ir jåpårbauda ¬oti rüpîgi,

turklåt jåñem vérå arî starptautiskås sabiedrîbas viedoklis par minéto sistému.

BulgårijaInstitucionålå struktüra

Bulgårijas Nacionålajå Asamblejå darbojas 240 deputåtu, kurus ievél péc pro-

porcionålås sistémas, no katra valsts rajona tiek ievéléti vairåki deputåti. Valsts

prezidentu ievél tießås véléßanås.

Kampañas finanséßanu Bulgårijå regulé vairåki likumi par deputåtu, paßval-

dîbu un prezidenta véléßanåm. Tomér jåatzîst, ka finanßu reΩîms nav bijis stabils,

kopß 1990. gada tas ir mainîts vairåkas reizes.

naudu, ziedojumi no årvalstîm, ziedojumi no fiziskåm un juridiskåm personåm,

ienåkumi no precém, pakalpojumiem, îpaßumiem un uzñéméjdarbîbas, aizdevu-

miem, ziedojumiem, atmaksåtå nauda, citi izdevumi un resursi, pierådîjumi par

to cilvéku un instançu identitåti, no kuriem ir sañemta jebkåda palîdzîba naudå

vai graudå, kå arî par to cilvéku identitåti, kuri ir sañémußi ziedojumu, kas lielåks

par 100 Bosnijas markåm, kopå ar katra ziedojuma summu un datumu, infor-

måcija par jebkåda veida parådiem vai citåm saistîbåm, kas attiecas uz personu vai

organizåciju, kura iesniedz ßo deklaråciju.

Individuåliem kandidåtiem Véléßanu komisijai ir jåiesniedz finanßu deklarå-

cija, tajå ir jåiek¬auj informåcija par kandidåtu, kå arî par viña dzîvesbiedru, bér-

niem un kandidåta apgådîbå esoßåm personåm. Deklaråcijå ir jåbüt informåcijai

par ienåkumiem un to avotiem Bosnijå un Hercegovinå iepriekßéjå gada laikå, kå

arî par jebkura veida aktîviem, to skaitå banku kontiem, akcijåm, ˚îlåm, valsts

parådzîmém, nekustamo îpaßumu, personîgo îpaßumu, îres tiesîbåm un citiem,

kuri ir vérti vairåk par 5000 Bosnijas markåm. Jåziño arî par aizdevumiem un parå-

diem. Véléßanu komisijai ßîs deklaråcijas ir jåpublisko.

EDSO rîkotajås véléßanås organizåcijas Pagaidu véléßanu komisija 1996. gada

maijå izveidoja apakßkomisiju, kura uzklausîja ar véléßanåm saistîtu lémumu pår-

südzîbas. Komisija pårtrauca darbu 2001. gada aprîlî. Apakßkomisijas uzdevums

bija izskatît südzîbas, kuras bija saistîtas ar Pagaidu véléßanu komisijas un citiem

noteikumiem.

Apakßkomisija arî noteica sodu par to noteikumu pårkåpumiem, kas saistîti ar

finanßu deklaråcijåm. Apakßkomisija bija tiesîga piemérot disciplinårus sodus, to

skaitå noteikt soda naudu attiecîbå uz jebkuru personu, kandidåtu, partiju, koalî-

ciju, neatkarîgo kandidåtu sarakstu vai citu. Apakßkomisija varéja anulét partijas,

koalîcijas, kandidåtu saraksta vai kandidåta tiesîbas kandidét véléßanås; anulét

partijas, koalîcijas, kandidåtu saraksta vai kandidåta re©istråciju, svîtrot kandidåtu

no bi¬etena, ne¬aujot partijai, koalîcijai vai kandidåtu sarakstam ßo kandidåtu aiz-

vietot ar citu.

Apakßkomisija bija tiesîga izteikt råjienu vai noteikt citu sodu, bet Pagaidu

véléßanu komisija noteica finanßu atklåtîbas noteikumus, kå arî citu deklaråciju

saturu, formu un metodes. Komisija nodroßina, lai visas deklaråcijas tiktu publis-

kotas, turklåt tå, lai ßî informåcija bütu pieejama visiem pilsoñiem vienådi.

Atbilstoßi jaunajai struktürai Véléßanu komisija atbild par finanßu revîzijas

struktüras izveidi. Tå pårbaudîs partiju iesniegtås finanßu deklaråcijas. Ja konsta-

tés, ka deklaråcija atbilst noteikumiem, revidents izsniegs sertifikåtu, kurå büs

informåcija par to, kuri re©ionålie biroji ir pårbaudîti. Sertifikåts tiks pievienots

finanßu deklaråcijai, kura tiks publicéta oficiålajå laikrakstå. Ja finanßu revîzijas

struktüra uzskatîs, ka ir nepiecießama detalizétåka pårbaude, tad partijai büs pie-

2524


IzdevumiKopß 1990. gada véléßanåm valstî ir paståvéjußi daΩådi izdevumu ierobeΩo-

jumi. 2001. gada parlamentåro véléßanu laikå partijas drîkstéja izdot ne vairåk kå

miljonu levu (488 700 ASV dolåru), bet koalîcijas – ne vairåk kå divus miljonus

levu (977 400 ASV dolåru). Savukårt individuålo kandidåtu iniciatîvas komitejas

drîkstéja izdot ne vairåk kå 200 000 levu (97 740 ASV dolåru).

Bulgårijas likumå nav paredzéti politiskås reklåmas ierobeΩojumi, ja vien reklå-

ma iek¬aujas kopéjos izdevumos, kådi tiek attiecinåti uz partijåm un kandidåtiem.

Deklaråcijas un to pårbaude Pienåkums pårraudzît véléßanu likuma izpildi ir uzticéts Centrålajai véléßanu

komisijai. Lémumus attiecîbå uz parlamenta véléßanåm komisija pieñem ar divu

treßda¬u vairåkumu. Lémumi ir saistoßi partijåm un valsts plaßsaziñas lîdzek¬iem.

1991. gadå pieñemtajå véléßanu likumå (tå galvenie principi tika saglabåti arî

1994., 1997. un 2001. gadå) tika noteikts, ka Véléßanu komisijas locek¬us izvélas

valsts prezidents péc «konsultåcijåm par politisko partiju pårståvjiem». Tas nozî-

méja, ka lielås parlamentå pårståvétås partijas varéja ietekmét ßîs komisijas locek¬u

iecelßanas procesu.

Likumå nav noteikts, kå bütu jådeklaré izdevumi un ienåkumi. Atkarîbå no

parlamentå iegüto vietu skaita partijåm ir jåatmakså da¬a no sañemtås valsts nau-

das vai arî jåsañem papildu nauda. Tika konstatéts, ka daudzas partijas, kuras ne-

ieguva vietas parlamentå, naudu neatmaksåja. Valstî nebija mehånisma, ar kuru

piespiest partijas to darît. Likumå nav noteiktas sankcijas par izdevumu ierobeΩo-

jumu pårsniegßanu. ˆemot vérå to, ka nav konkrétu noteikumu par deklaråcijåm,

valsts pa¬aujas uz deklaréßanas mehånismu, kåds ir paredzéts likumå par partijåm.

No 1991. lîdz 2001. gadam vienîgå ar deklaråcijåm saistîtå prasîba bija at-

rodama likumå par partijåm: tur bija noteikts, ka partijåm ienåkumi un izdevumi

ir jådeklaré divu méneßu laikå péc véléßanåm. Savukårt 2001. gadå pieñemtajå

véléßanu likumå bija noteikts, ka partijåm, koalîcijåm un komitejåm deklaråcijas

ir jåiesniedz Valsts kontrolei viena méneßa laikå péc véléßanåm.

Tåpat 2001. gadå pieñemtais likums paredzéja soda naudu par véléßanu notei-

kumu pårkåpßanu. Sods pilsoñiem un valsts amatpersonåm atß˚iras, tomér tas ir

salîdzinoßi niecîgs – no 50 lîdz 50 000 levu (24 – 24 000 ASV dolåru).

ProblémasBulgårijå kampañas finanßu noteikumi ßobrîd atrodas pårejas periodå. Galvenå

pårmaiña ir tåda, ka tießs valsts finanséjums véléßanu laikå tiek aizvietots ar ik-

gadéjåm subsîdijåm partijåm. Teorétiski tas varétu stiprinåt partiju sistému un

pilnveidot ap partijåm centréto véléßanu procesu. Tomér paståv nopietns risks, ka

IenåkumiPolitiskajåm partijåm un kandidåtiem nav pienåkums izveidot îpaßus véléßanu

kontus priekßvéléßanu laikå. Tie var izmantot savus lîdzek¬us, ienåkumus no

aktîviem, biedru naudu, tießas subsîdijas no valsts, kå arî ziedojumus. Årvalstu

pilsoñi drîkst ziedot naudu, bet ne vairåk par 500 ASV dolåriem gada laikå no

fiziskas personas un 2500 ASV dolåriem gadå no jebkuras personu grupas.

Jautåjums par ziedojumiem ir bijis sareΩ©îts, jo daΩås véléßanås ziedojumi ne-

tika ierobeΩoti, bet citås tika. Pieméram, 2001. gadå notikußajås Asamblejas vélé-

ßanås fiziskas personas drîkstéja ziedot ne vairåk par 10 000 levu (4887 ASV dolå-

riem), bet juridiska persona – ne vairåk par 30 000 levu (14 661 ASV dolåru).

Citu valstu valdîbu un organizåciju ziedojumi ir aizliegti, kådreiz bija aizliegti

arî anonîmi ziedojumi. Partijas nedrîkst sañemt finanséjumu no valsts uzñému-

miem un organizåcijåm. 2001. gadå pieñemtais likums par partijåm savukårt no-

teic, ka partijas drîkst sañemt anonîmus ziedojumus, ja vien tie nepårsniedz

25 procentus valsts subsîdiju.

Valsts atbalsts2001. gadå pieñemtajå likumå par partijåm noteikts, ka valsts katru gadu par-

tijåm sniedz subsîdijas. To apjoms likumå nav noteikts, tas tiek paredzéts ikgadéjå

budΩeta likumå. Subsîdiju apré˚ina, ñemot vérå iepriekßéjås véléßanås iegüto balsu

skaitu, kå arî katras partijas mandåtu skaitu Asamblejå. Subsîdiju sañem visas tås

partijas, kuras véléßanås ir sañémußas vairåk par vienu procentu balsu. Sistéma vél

nedarbojas, un ir grüti paredzét tås nåkotni. Patlaban pie varas esoßå Simeona II

Valsts kustîba neatbalsta publisku finanséjumu partijåm, un ir iespéjams, ka

2002. gada budΩetå paredzétå subsîdija büs minimåla.

Valsts partijåm sniedz palîdzîbu graudå – partijåm un kandidåtiem (to skaitå

arî prezidenta amata kandidåtiem) tiek garantéts bezmaksas vai subsidéts raid-

laiks. Tå apjoms parasti ir atkarîgs no katras partijas vietu skaita parlamentå. Tikai

pirmajås pécsociålisma véléßanås 1990. gadå visåm partijåm bija vienåda pieeja

bezmaksas raidlaikam. Sistéma tika noteikta apa¬å galda sarunu laikå. Katra partija

drîkstéja uzståties vienu reizi kampañas såkumå un vienu reizi – tås beigås. Partijas

drîkstéja nopirkt papildu raidlaiku par pazeminåtu cenu. Turpmåko véléßanu laikå

sistéma attiecîbå uz bezmaksas raidlaiku bija dåsnåka. Tika radîtas «tematiskas

debates», kurås vienåm partijåm bija lielåkas kvotas nekå citåm partijåm. Valsts

radio un televîzijå ir aizliegti citi politiskie raidîjumi, izñemot minéto bezmaksas

vai subsidéto reklåmu. Lîdzîgi noteikumi bija spékå 1994., 1997. un 2001. gada

véléßanås. Prezidenta véléßanås katram kandidåtam ir tiesîbas teikt valstisku runu

kampañas såkumå un beigås, turklåt kandidåtiem ir tiesîbas uzståties raidoßajos

medijos arî kampañas laikå (katru dienu ßådå veidå uzståjas trîs kandidåti).

2726


juridiskåm struktüråm, kuras nenodarbojas ar uzñéméjdarbîbu, no reli©iskåm

organizåcijåm un no uzñémumiem, kuros valstij pieder kapitåla da¬as.

Valsts atbalstsPartijas Gruzijå sañem valsts subsîdiju, taçu tikai tås, kuras ir pårståvétas par-

lamentå. Valsts apmakså tipogråfijas izdevumus un izplata informåciju par kandi-

dåtiem un viñu politisko platformu. Valsts radio un televîzijai ir jådod trîs stundas

bezmaksas raidlaika (viena stunda prezidenta véléßanåm). Íis laiks tiek vienådi sa-

dalîts partijåm un véléßanu blokiem. Laikrakstiem ir pienåkums publicét politisko

partiju un kandidåtu priekßvéléßanu platformu tådå veidå, kådå tå tiek iesniegta.

Centrålå véléßanu komisija nosaka tås avîzes un Ωurnålus, kuriem ßie dokumenti

ir jåpublicé bez maksas.

Valsts partijåm nepiedåvå jebkåda veida nodok¬u atvieglojumus.

IzdevumiKådreiz valstî bija izdevumu ierobeΩojumi partijåm un kandidåtiem, tos no-

teica Centrålå véléßanu komisija. Taçu jaunajå véléßanu kodekså ßådu ierobeΩo-

jumu nav.

Véléßanu fondi ir jåslédz ne vélåk kå 20 dienas péc véléßanu rezultåtu paziño-

ßanas. Kontos atlikußie lîdzek¬i ir atdodami fiziskåm un juridiskåm personåm,

kuras naudu ziedojußas, proporcionåli katra ziedojuma apjomam.

Valstî netiek ierobeΩota politiskå reklåma. Apmaksåta reklåma valsts radio un

televîzijå nav aizliegta. Privåtie mediji drîkst pårdot raidlaiku politiskai reklåmai,

taçu par vienu un to paßu cenu visåm partijåm. Mediju uzñémumiem ir pienå-

kums véléßanu komisijåm sniegt informåciju par raidlaika pieß˚irßanu un sadalî-

ßanu.

Deklaråcijas un to pårbaudeCentrålå véléßanu komisija pårrauga, kå tiek ievéroti kampañu finanséßanas

noteikumi. Pieméram, komisijai ir jåpårrauga, kå ievéro noteikumus par raidlaika

pieß˚irßanu.

Parlamentå ievélétajåm partijåm un kandidåtiem astoñu dienu laikå péc vélé-

ßanåm ir jåiesniedz pirmå finanßu deklaråcija, to pårbauda Valsts kontrole. Pilnîga

deklaråcija ir jåiesniedz Centrålajai véléßanu komisijai divu méneßu laikå péc tam,

kad paziñoti oficiålie véléßanu rezultåti. Deklaråcijas pårbauda Valsts kontrole un

Centrålå véléßanu komisija. Deklaråcijas netiek oficiåli publicétas, taçu tajås

iek¬autå informåcija ir brîvi pieejama katram interesentam. Tiem, kuri neiesniedz

minétås deklaråcijas, ir aizliegts turpmåk piedalîties véléßanås.

2002. gada budΩeta likumå paredzétås subsîdijas varétu büt nepietiekamas un

simboliskas.

Jau kopß 1991. gada Bulgårijas kampañu finanséßanas sistéma ir pa¬åvusies

gandrîz tikai un vienîgi uz privåtiem ziedojumiem. Valsts atbalsts ir bijis otr-

ß˚irîgs, turklåt no 1997. lîdz 2001. gadam tas bija niecîgs. Iepriekßéjå Bulgårijas

valdîba véléjås palielinåt valsts atbalstu, lai stiprinåtu partijas un mazinåtu korup-

ciju. Ja jaunå valdîba nepalielinås valsts atbalstu un nepastiprinås noteikumu

ievéroßanas kårtîbu attiecîbå uz ziedojumiem un deklaråcijåm, ßis modelis jopro-

jåm lielå mérå büs pak¬auts korupcijas riskam.

Valsts kontroles iesaistîßana partiju deklaråciju pårbaudé nav bütisks progress,

kå daudzi speciålisti to ir apgalvojußi. Pieméram, Ungårijas pieredze råda, ka bez

stingriem politiskå finanséjuma noteikumiem Valsts kontrole partiju deklaråcijas

apstiprina bez îpaßåm pårdomåm, un kontrolieri ir svarîgi tikai tajå ziñå, ka tiek

pårraudzîta valsts subsîdijas izmantoßana. Tieslietu sistémas iesaistîßana ßajå pro-

ceså varétu büt efektîvåks veids, kå kontrolét partiju finanses.

GruzijaInstitucionålå struktüra

Gruzijå ir vienas palåtas parlaments, tå deputåtus ievél péc jauktås véléßanu

sistémas. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Kampañu finanséjums ir noteikts Gruzijas véléßanu kodekså, kurß tika apstip-

rinåts 2001. gada augustå. Likums par kampañu finanséßanu attiecas gan uz par-

lamentårajåm, gan uz prezidenta véléßanåm.

IenåkumiLikumå ir noteikts, ka partijas ir bezpe¬ñas organizåcijas, kuras güst ienåkumus

no biedru naudas, fizisku un juridisku personu ziedojumiem, valsts finanséjuma

un likumå noteiktiem partiju uzñémumiem. Partijåm ir aizliegts nodarboties ar

citu veidu uzñéméjdarbîbu.

Partijas nedrîkst finansét priekßvéléßanu kampañu. Kandidåtiem un partijåm

ir jåatver véléßanu konts kådå Gruzijas bankå, un no ßå konta tiek segti kampañas

izdevumi. Katram véléßanu subjektam drîkst büt tikai viens konts. Tajå ienåk

nauda no valsts subsîdijas, no paßa kandidåta, no Gruzijå re©istrétu privåtuzñé-

mumu, Gruzijas pilsoñu un politisko organizåciju ziedojumiem. Véléßanu fondu

administratori ir atbildîgi par ßîs naudas pareizu izmantoßanu. Véléßanu kodekså

nav noteikti ziedojumu ierobeΩojumi.

Ziedojumus nedrîkst pieñemt no årvalstîm, no fiziskåm vai juridiskåm per-

sonåm årvalstîs, no cilvékiem bez pilsonîbas, no starptautiskåm organizåcijåm, no

2928


IenåkumiPartijas Horvåtijå ir bezpe¬ñas organizåcijas, to dibinåßanai ir nepiecießams

100 pieaugußu valsts pilsoñu atbalsts. Likumå ir noteikts, ka partijas var güt ienå-

kumus no biedru naudas, ziedojumiem, no izdevéjdarbîbas, propagandas mate-

riålu pårdoßanas un valsts subsîdijas. Í˚iet, ka citu veidu ienåkumi likumå netiek

îpaßi atrunåti. Likumå nav noteikti atseviß˚u vai kopéjo ziedojumu ierobeΩojumi.

Ienåkumu avoti nav publiski deklaréjami. Tas attiecas gan uz parlamenta, gan arî

uz prezidenta véléßanåm.

Valsts atbalstsIkgadéjå valsts subsîdija tiek sadalîta starp tåm partijåm, kuras ir pårståvétas

parlamenta zemåkajå palåtå, ßå procesa formula ir visai sareΩ©îta. Piektå da¬a nau-

das tiek sadalîta vienådås da¬ås visåm palåtå pårståvétajåm frakcijåm. Atlikußie

80 procenti tiek sadalîti deputåtiem. Tåtad lielåkås frakcijas sañem vislielåko sub-

sîdiju.

Papildus subsîdijåm valsts atmakså kampañas izdevumus tåm partijåm, kuras

sañem vismaz trîs procentus balsu valstî, kå arî tiem kandidåtiem, kuri sañem vis-

maz seßus procentus balsu vienmandåta véléßanu apgabalos. Valdîba nosaka at-

maksåjamås naudas kopéjo summu vismaz 30 dienas pirms véléßanåm.

Véléßanu likumå ir noteikts, ka prezidenta amata kandidåti, kuri iegüst vismaz

10 procentus balsu, sañem vienådu véléßanu izdevumu kompensåciju. Lîdzek¬i

nåk no finanséjuma, kurß paredzéts véléßanu sarîkoßanai.

Priekßvéléßanu kampañas laikå partijåm ir vienlîdzîgas tiesîbas uz bezmaksas

raidlaiku valsts televîzijå un radio, lai tås varétu iepazîstinåt ar savu platformu un

diskutét par daΩådiem politikas jautåjumiem. Partijas un kandidåti drîkst izvietot

papildu reklåmu valsts televîzijå un radio, par to maksåjot tirgus cenu. Citiem

plaßsaziñas lîdzek¬iem ir pienåkums politiskajåm partijåm dot vienådu pieeju raid-

laikam, taçu tas nav bezmaksas.

Centrålå véléßanu komisija kandidåtu sarakstus publicé visås dienas avîzés,

kuras tiek izdotas Horvåtijå.

IzdevumiLikumå nav nekådu noteikumu par partiju un kandidåtu izdevumiem, nav

noteikti izdevumu ierobeΩojumi.

Deklaråcijas un to pårbaudeLikumå ir noteikts, ka partijåm pirms véléßanåm ir jådeklaré paredzétie izde-

vumi un ienåkumu avoti, taçu nav pieprasîta pilnîga finanßu deklaréßana péc

véléßanåm. Likumå par partijåm ir noteiktas finansiåla rakstura sankcijas, ja

ProblémasGruzijas noteikumi par kampañu finanséßanu da¬éji ir lîdzîgi tiem, kuri paståv

Arménijå. Tiek veidoti îpaßi priekßvéléßanu konti, un ziedojumi tajos tiek iero-

beΩoti. Taçu abås valstîs ir arî ievérojamas atß˚irîbas.

Patlaban spékå esoßais likums neparedz izdevumu ierobeΩojumus. Tajå ir no-

teikts, ka partijåm un kandidåtiem péc véléßanåm ir jåiesniedz divas deklaråcijas,

kurås ir parådîti ienåkumu avoti un izdevumi. Tomér ßie noteikumi garanté tikai

da¬éju atklåtîbu, jo Centrålå véléßanu komisija deklaråcijas pårbauda, bet nepub-

licé. Partijåm nav pienåkuma publicét finanßu deklaråcijas, un to dara tikai daΩas.

Tas nozîmé, ka vélétåjiem pirms véléßanåm nav pietiekami daudz informåcijas par

kampañu finanséjumu un pilsoniskå sabiedrîba Gruzijå nevar kontrolét lîdzek¬u

våkßanu un kampañas izdevumus.

Ir skaidrs, ka sistémai ir jåk¬üst atklåtåkai. Novérotåji Gruzijå ir konstatéjußi,

ka partijas nereti izdod lielas summas skaidrå naudå, apejot speciålos véléßanu

kontus. Í˚iet, ka nevalstisko organizåciju plaßåka iesaistîßanås kampañu novéro-

ßanå da¬éji varétu uzlabot situåciju.

Gruzijå politiskå reklåma tiek ierobeΩota, jo tå valsts radio un televîzijå ir aiz-

liegta. Ja valstî bütu pilnîgåki ierobeΩojumi attiecîbå uz politisko reklåmu, tas

varétu samazinåt kampañas izdevumus un Ωurnålistu profesionålå étika k¬ütu

krietni vien nozîmîgåka.

Gruzijas likumå ir paredzéta vienlîdzîga apmaksåtas reklåmas sadale. Ja viena

partija neizmanto tai paredzéto raidlaika da¬u, no tå cieß arî citas partijas, jo tåm

paredzétais raidlaiks tiek proporcionåli samazinåts. Nav skaidrs, vai ßî ¬oti egalitårå

norma patießåm tiek ievérota. Tas ir atkarîgs no tå, kå kontrolé noteikumu izpildi.

Kampañas finanséßanas noteikumus kopumå pårrauga Centrålå véléßanu ko-

misija, taçu tå ir politiska instance un nav skaidrs, vai tå patießåm spéj izturéties

bezpartijiski, ja runa ir par valsts spécîgåkajåm politiskajåm struktüråm.

HorvåtijaInstitucionålå struktüra

Horvåtijå ir divu palåtu parlaments, abu palåtu deputåtus pilsoñi ievél tießås

véléßanås ar proporcionålu sistému. Partijai ir jåpårsniedz piecu procentu balsu

barjera, lai iegütu vietas abås palåtås. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Horvåtijå ir vairåki likumi, kuru izpratne ir bütiska, ja vélamies izprast partiju

un kampañu finanséßanas sistému ßajå valstî. Tas ir likums par Horvåtijas parla-

menta deputåtu véléßanåm, likums par Horvåtijas prezidenta véléßanåm, likums

par partijåm un Horvåtijas radio un televîzijas likums.

3130


• naudu, kuru apgabala véléßanu komisija sadala vienådås da¬ås visiem attie-

cîgajå apgabalå re©istrétajiem kandidåtiem;

• fizisku vai juridisku personu ziedojumus, kuri nepårsniedz 100 minimålås

méneßalgas (fiziskåm personåm) vai 2000 minimålås méneßalgas (juridiskåm

personåm).

Parlamenta véléßanu laikå véléßanu asociåciju un bloku véléßanu fondos drîkst

iek¬aut ßådus lîdzek¬us:

• paßas asociåcijas vai bloka naudu, bet ne vairåk kå 100 000 minimålås méneß-

algas;

• naudu no Centrålås véléßanu komisijas, kas tiek pieß˚irta véléßanu asociåcijåm;


méneßalgas (fiziskåm personåm) vai 20 000 minimålås méneßalgas (juridiskåm

personåm).

Prezidenta amata kandidåtu véléßanu fondos drîkst iek¬aut ßådus lîdzek¬us:

• paßa kandidåta naudu, bet ne vairåk kå 2000 minimålås méneßalgas

(3000 méneßalgas atkårtotås véléßanås);

• naudu, ko kandidåtam pieß˚ir tå vélétåju asociåcija, kura viñu nominéjusi, vai

ko vélétåju asociåcijai pieß˚ir tas vélétåju bloks, kurß ir nominéjis kandidåtu,

bet ne vairåk kå 200 000 minimålås méneßalgas;


méneßalgas (fiziskåm personåm) vai 40 000 minimålås méneßalgas (juridiskåm

personåm);

• naudu, ko re©istrétam kandidåtam pieß˚ir Centrålå véléßanu komisija.

Noteikti ienåkumu avoti Krievijå ir aizliegti. Prezidenta amata kandidåti, par-

lamenta kandidåti, re©istréti kandidåti, véléßanu asociåcijas un véléßanu bloki ne-

drîkst pieñemt naudu no citåm valstîm, årvalstu fiziskåm un juridiskåm personåm

un starptautiskåm organizåcijåm; no bezpavalstniekiem; no Krievijas pilsoñiem,

kuri nav sasniegußi 18 gadu vecumu; no Krievijas juridiskåm personåm, kurås år-

valstu kapitåla da¬a pårsniedz 30 procentus attiecîgå uzñémuma statütkapitåla; no

valsts un paßvaldîbu iestådém; no valstij vai paßvaldîbåm piederoßiem uzñému-

miem, institücijåm un organizåcijåm; no juridiskåm personåm, kurås valsts vai

paßvaldîbas kapitåla da¬a pårsniedz 30 procentus attiecîgå uzñémuma statüt-

kapitåla; no labdarîbas un reli©iskåm asociåcijåm un to veidotajåm organizåcijåm;

no anonîmiem ziedotåjiem; no juridiskåm personåm, kuras ir re©istrétas mazåk

nekå vienu gadu pirms véléßanu dienas.

Valsts atbalstsKrievijas likumdoßanå ir paredzétas tießas valsts subsîdijas daΩådiem subjek-

tiem. 1999. gada Domes véléßanu laikå valsts partijåm sniedza tießas subsîdijas,

deklaréßanas prasîbas netiek ievérotas, taçu nav skaidrs, kura valsts institücija ir

atbildîga par ßo noteikumu izpildes kontroli.

ProblémasÍ˚iet, ka kampañu finanséßanå Horvåtijå nav daudz ierobeΩojumu. Tå ir stipri

liberåla pieeja, un ir iespéjams, ka priekßvéléßanu laikå notiek sacensîbas, lai no-

teiktu, kura partija finansiåli ir visstipråkå.

Partijåm un kandidåtiem nav jåiesniedz finanßu deklaråcijas péc véléßanåm.

Íådu deklaråciju ievießana varétu pilnveidot partiju finanséßanas atklåtîbu un sa-

mazinåt mediju un iedzîvotåju debates par ßiem jautåjumiem.

Likumå nav noteikts, kurai valsts iestådei bütu jåpårbauda partiju finanßu

ziñojumi, kå arî sankcijas par finanßu noteikumu pårkåpßanu. Tas nozîmé, ka nav

iespéjama nopietna kampañu finanßu kontrole, lai gan likumå ir noteiktas vai-

råkas finansiåla rakstura sankcijas par noteikumu neievéroßanu.

KrievijaInstitucionålå struktüra

Krievijas Federåcijas parlamentam ir divas palåtas – Federåcijas padome un

Valsts Dome. Federåcijas padomé ir pårståvéti Krievijas re©ioni, tajå ir 178 depu-

tåtu, pa diviem no katra re©iona. Viens no ßiem deputåtiem ir attiecîgå re©iona

ievélétais izpilddirektors, bet otrs ir attiecîgå re©iona parlamenta priekßsédétåjs.

Viñu ievél re©iona deputåti.

Domé ir 450 deputåti, kurus ievél péc jauktås sistémas. Valsts prezidentu ievél

tießås véléßanås.

Kampañas finanséjumu regulé 1999. gadå pieñemtie likumi par Domes un par

prezidenta véléßanåm.

IenåkumiKrievijas likumå ir noteikts, ka kandidåtiem un politiskajåm organizåcijåm ir

jåveido îpaßs véléßanu fonds, no kura tiek finanséta kampaña. Parlamenta kandi-

dåtu fondos drîkst iek¬aut naudu no ßådiem avotiem:

• paßa kandidåta lîdzek¬us, bet ne vairåk kå 1000 minimålås algas;

• naudu, kas tiek pieß˚irta kandidåtam, kådas véléßanu asociåcijas nominétam

kandidåtam (no citiem avotiem nekå attiecîgås asociåcijas véléßanu fonds) vai

véléßanu asociåcijai no vélétåju bloka, kurß ir nominéjis attiecîgo kandidåtu

(no citiem avotiem nekå attiecîgå bloka véléßanu fonds); ßî summa nedrîkst

pårsniegt 5000 minimålås méneßalgas, kura ir noteikta valsts likumå atbilstoßi

tam datumam, kurå publicéts paziñojums par véléßanåm;

3332


Prezidenta amata kandidåtiem, parlamenta kandidåtiem, véléßanu asociå-

cijåm un blokiem ir jåatver îpaßs véléßanu konts Krievijas Kråjbankå. Prezidenta

amata kandidåtiem, parlamenta kandidåtiem, véléßanu asociåcijåm un blokiem ir

jåre©istré visa ziedotå un no véléßanu fonda izdotå nauda. Visiem minétajiem ir

jåiesniedz finanßu deklaråcijas attiecîgajå véléßanu komisijå – pirmå tad, kad tiek

iesniegti re©istråcijai nepiecießamie dokumenti, otra ne agråk kå 20 dienas un ne

vélåk kå 10 dienas pirms véléßanåm, bet pédéjå deklaråcija ne vélåk kå 30 dienas

péc véléßanu rezultåtu oficiålås publicéßanas. Pédéjå deklaråcija ir jåiesniedz kopå

ar dokumentiem, kuri pieråda ziedojumus un izdevumus.

Re©istréto kandidåtu, véléßanu asociåciju un véléßanu bloku deklaråcijas tiek

piedåvåtas plaßsaziñas lîdzek¬iem, to dara visas véléßanu komisijas piecu dienu

laikå péc deklaråciju sañemßanas. Likumå nav iek¬auta prasîba par ziedotåju iden-

titåtes atklåßanu.

ProblémasSituåcija Krievijå pieråda, ka politiskås kampañas ir k¬uvußas daudzreiz dårgå-

kas, it îpaßi plaßsaziñas lîdzek¬os. Måkslîgi noteiktie izdevumu ierobeΩojumi no-

zîmé, ka partiju deklaråcijåm nav lielas nozîmes. 1999. gada parlamenta véléßanu

kampañas laikå individuålie kandidåti drîkstéja izdot 65 000 ASV dolåru, bet vélé-

ßanu bloki – 1,7 miljonus ASV dolåru. Tika maksåta arî véléßanu nodeva –

2000 minimålo méneßalgu (aptuveni 7000 ASV dolåru) individuåli kandidåti, bet

50 000 minimålo méneßalgu (aptuveni 170 000 ASV dolåru) kandidåtu saraksti.

Íîs summas atbilst apméram 10 procentiem noteikto izdevumu limitu, un nauda

bija jåmakså no véléßanu fondiem.

Ziñas presé par to, ka partijas izdeva daudz lielåkas summas, nepårsteidza.

Intervijas ar nozîmîgåkajiem politi˚iem labéjo spéku aliansé apstiprinåja to, ka

alianse kampañas laikå izdevusi vairåk nekå 30 miljonus dolåru. Krievijas pieredze

råda, ka izdevumu limiti ir fikcija, jo tie nav reåli. Turpinås politiskå «ieroçu cîña»,

un ir radußås nopietnas ßaubas par politisko finanßu reguléßanas iekårtu.

Cita veida probléma ir saistîta ar neatkarîgiem kampañas izdevumiem. Cen-

trålå véléßanu komisija nosprieda, ka gråmata «Pirmå persona: sarunas ar Vla-

dimiru Putinu»4 ir uzskatåma par prezidenta amata kandidåta kampañas mate-

riålu. Tas nozîméja, ka Putina véléßanu fondam bija jåmakså par ßîs gråmatas

izdoßanu un izplatîßanu.

Likumå noteiktås sankcijas par noteikumu neievéroßanu paredz re©istråcijas

anuléßanu vai mandåta atñemßanu. Tas rada baΩas, ka ßîs sankcijas var ieviest pat-

va¬îgi vai nekonsekventi.

kuru kopsumma bija 4,6 miljoni ASV dolåru (salîdzinåjumam – 1995. gada vélé-

ßanås subsîdijas bija tikai miljons dolåru). Arî individuålie kandidåti sañéma sub-

sîdijas no valsts – katrs 38,91 ASV dolåru (ßî summa veidoja 0,06 procentus kopéjå

izdevumu limita). Jaunås subsîdijas nespéja mainît struktüru, kurå kandidåti un

partijas lielåko da¬u ziedojumu sañem no privåtpersonåm un uzñémumiem.

1999. gadå pieñemtajå likumå par prezidenta véléßanåm ir noteikts, ka nauda

ir pieß˚irama visiem kandidåtiem, kurus Centrålå véléßanu komisija re©istréjusi ne

vélåk kå 40 dienas pirms véléßanåm. Íis noteikums attiecås arî uz 2000. gada vélé-

ßanåm.

Visiem prezidenta amata kandidåtiem tiek pieß˚irts vienåds bezmaksas raid-

laiks. Katrs kandidåts darba dienås sañem 80 minüßu ilgu raidlaiku gan valsts

radio, gan valsts televîzijå. Íî sistéma ¬auj katram kandidåtam ietaupît apméram

10 miljonus rub¬u (352 000 ASV dolåru). Re©istrétie kandidåti var izvéléties kam-

pañas veidu, taçu puse bezmaksas raidlaika ir jåveltî kandidåtu debatém televîzijå.

Debates pårraida arî re©ionålå televîzija. Kandidåti drîkst nopirkt papildu raidlaiku

gan privåtajås, gan arî valsts televîzijas programmås.

Krievijas valdîba pieß˚ir grantus tåm partijåm, kuras ir pårståvétas parlamentå.

Íî nauda ir bütiski svarîga partiju biroju darbå, to var izmantot arî kampañas vaja-

dzîbåm.

IzdevumiPolitisko izdevumu limiti Krievijå attiecas uz partijåm, véléßanu asociåcijåm

un individuåliem kandidåtiem (gan parlamenta, gan arî prezidenta véléßanås).

Kopéjie izdevumi no parlamenta kandidåta véléßanu fonda nedrîkst pårsniegt

10 000 minimålo méneßalgu. Kopéjie izdevumi no véléßanu asociåcijas vai vélé-

ßanu bloka fonda nedrîkst pårsniegt 250 000 minimålo méneßalgu, kura ir no-

teikta valsts likumå datumå, kad publicéts paziñojums par véléßanåm.

Prezidenta amata kandidåti no sava fonda drîkst izdot ne vairåk kå 300 000 mi-

nimålo méneßalgu (400 000 minimålo méneßalgu, ja notiek atkårtota balsoßana).

Apmaksåti partiju raidîjumi nav aizliegti.

Deklaråcijas un to pårbaudePolitiskås finanses Krievijå tiek kontrolétas ar deklaråciju un likumdoßanas pa-

lîdzîbu, reizém izmantojot abas metodes. Likumå ir paredzéta sistéma, ar kuras

palîdzîbu tiek kontroléta naudas plüsma politikå. Kopumå tå ir ierobeΩojoßa un

negatîva sistéma, ierobeΩojot ziedojumus gan kvantitatîvi, gan kvalitatîvi. Parti-

jåm un kandidåtiem ir jåiesniedz deklaråcijas, kurås ir uzrådîti ziedotåji un ziedo-

tås summas. Tas garanté nepiecießamo informåciju, lai sabiedrîba vismaz da¬éji

varétu kontrolét politisko finanséjumu.

3534


4 ÉÂ‚ÓÍflÌ ç., äÓÎÂÒÌËÍÓ‚ Ä., íËÏ‡ÍÓ‚‡ ç. éÚ ÔÂ‚Ó„Ó ÎËˆ‡. ê‡Á„Ó‚Ó˚ Ò ÇÎ‡‰ËÏËÓÏ èÛÚËÌ˚Ï.åÓÒÍ‚‡: ÇÄÉêàìë, 2000.

saistîbå ar nodok¬iem, lai gan tås (tåpat kå citas bezpe¬ñas organizåcijas) nemakså

ienåkuma nodokli. Arî ziedojumi partijåm nav atbrîvoti no nodok¬iem.

Likumå par pirmsvéléßanu a©itåciju pirms Saeimas véléßanåm ir izklåstîti

pamatnoteikumi par reklåmu sabiedriskajos medijos parlamenta véléßanu kam-

pañas laikå. Bütiskåkais noteikums ir tas, ka katram kandidåtu sarakstam pienåkas

bezmaksas raidlaiks valsts televîzijå (divas reizes pa 10 minütém). Ja vienam vai

vairåkiem sarakstiem tiek dots papildu bezmaksas raidlaiks, tad påréjiem sarak-

stiem tiek dota kompensåcija graudå.

Vél viens netießa atbalsta veids ir politisko programmu publicéßana bez maksas.

Programmas teksts nedrîkst pårsniegt 4000 zîmes. Íie dokumenti ir brîvi pieejami.

IzdevumiJåuzsver, ka Latvijå nav ierobeΩoti kampañas izdevumi vai ienåkumi, ja vien

partijas ievéro individuålo ziedojumu ierobeΩojumus. Partijåm nav pienåkums

iesniegt îpaßu finanßu deklaråciju pirms vai péc véléßanåm.

Reklåma principå ir neierobeΩota, likumå nav noteikts, ka valsts vai privåta-

jiem medijiem visåm partijåm ir jåpiedåvå vienåda reklåmas cena.

Deklaråcijas un to pårbaudeKopß 1995. gada visåm re©istrétajåm partijåm katru gadu ir jåiesniedz finanßu

deklaråcija Tieslietu ministrijå un Valsts ieñémumu dienestå. Deklaråcijås ir jåuz-

råda detalizéta informåcija par ienåkumiem un ienåkumu avotiem, kå arî par

kopéjiem izdevumiem. Deklaråcijas ir brîvi pieejamas péc tam, kad tås tiek publi-

cétas laikrakstå «Latvijas Véstnesis». Ja kåda partija neiesniedz deklaråciju laikus,

tiesa var lemt pat par partijas likvidéßanu. Partijåm ir pienåkums internetå uzrådît

visus ziedojumus, ziedojumu avotus un laiku, tas daråms 10 dienu laikå péc nau-

das sañemßanas.

Parlamenta un paßvaldîbu véléßanu gadå kandidéjoßåm partijåm ir jåiesniedz

arî citas deklaråcijas. Viena no tåm attiecas uz laiku no 270. lîdz 50. dienai pirms

véléßanåm. Íî deklaråcija jåiesniedz ne vélåk kå 30 dienas pirms véléßanåm. Parti-

jåm ir arî jåiesniedz deklaråcija par plånoto kampañas budΩetu.

Partiju finanßu noteikumu uzraudzîßana uzticéta jaunizveidotajam pretkorup-

cijas birojam. Nacionålå Radio un televîzijas padome pårrauga bezmaksas raid-

laika pieß˚irßanu valsts radio un televîzijå, kå arî to likumu ievéroßanu, kuri no-

saka pirmsvéléßanu kampañu plaßsaziñas lîdzek¬os.

ProblémasLatvija ir viena no retajåm Austrumeiropas valstîm, kurås politiskas organizå-

cijas nesañem tießas subsîdijas no valsts. Paßas partijas atbalsta subsîdiju ievießanu,

Vél jåpiebilst, ka Krievijå liela nozîme ir «neformålajiem» dalîbniekiem –

finanßu grupåm un tå dévétajiem politiskajiem oligarhiem, kuri dominé politis-

kajå proceså. Partijas ir ßîs oligarhijas saståvda¬a, ¬aujot oligarhiem piedalîties

valsts procesos un nodarboties ar lobéßanu. Oligarhi kontrolé plaßsaziñas lîdzek-

¬us un bütiskåkås valsts industrijas. Situåcija, kurå politiskå vara ir vienîgais veids,

kå cilvéks var k¬üt ståvus bagåts, ir årkårtîgi nopietna probléma bijußajås PSRS

republikås. Krievijå bütu jåsåk domåt par kampañas ienåkumu avotu struktüras

maiñu. Publiskais finanséjums parlamenta un prezidenta véléßanu laikå ir paaug-

stinåms.

LatvijaInstitucionålå struktüra

Latvija ir parlamentåra republika, vienas palåtas Saeimå deputåti tiek ievéléti

péc proporcionålas sistémas. Valsts prezidentu ievél parlaments.

1992. gada beigås pieñemtais likums par sabiedriskåm organizåcijåm un to ap-

vienîbåm noteica organizåciju struktüru un politisko organizåciju re©istråcijas

procedüru. Likumå nebija skaidru noteikumu par finanséjumu. Detalizétåki no-

teikumi ir mekléjami 1995. gadå pieñemtajå likumå par partiju finanséßanu un

tajå paßå gadå pieñemtajå likumå par parlamenta priekßvéléßanu kampañåm.

IenåkumiLikumå par partiju finanséßanu tika noteikti vairåki svarîgi ierobeΩojumi par-

tiju finanséßanå – jomå, kurå pirms tam nebija gandrîz nekådu noteikumu. Kam-

pañu izdevumus sedz no partiju konta. Likumå ir noteikts, ka ienåkumus partija

var sañemt no biedru naudas, no fizisku un juridisku personu ziedojumiem, no

uzñéméjdarbîbas pe¬ñas un no citiem ienåkumiem, kuri nav konkréti aizliegti

likumå. Fiziska vai juridiska persona drîkst ziedot ne vairåk kå 10 000 latu

(16 600 ASV dolåru) vienai partijai viena gada laikå.

Partijas nedrîkst sañemt ziedojumus no uzñémumiem, kuros valstij vai paßval-

dîbai pieder 50 procenti kapitåla vai vairåk, no valsts vai paßvaldîbu iestådém, no

reli©iskåm organizåcijåm, no bezpavalstniekiem un no årvalstniekiem. Tåpat nav

at¬auts pieñemt anonîmus ziedojumus. Anonîmi ziedojumi tiek ieskaitîti Tieslietu

ministrijas kontrolétå fondå, un nauda tad tiek pårdalîta visåm re©istrétajåm par-

tijåm. Likumå ir aizliegts dibinåt fondus partijas finanséßanai.

Valsts atbalstsIr svarîgi konstatét, ka Latvijas likumdoßanå nav paredzétas jebkåda veida

tießas subsîdijas politiskajåm partijåm. Turklåt partijåm nav nekådu privilé©iju

3736


Ja kampañas kontå ieskaitîtå summa ir lielåka par noteikto limitu, pårpalikums

pårskaitåms valsts budΩetå. Taçu ßåda veida pårkåpums nekad nav konstatéts.

Partijas un kandidåti nedrîkst pieñemt resursus (ne naudå, ne graudå) no

valsts un paßvaldîbu iestådém un organizåcijåm, kurås valstij vai paßvaldîbai pie-

der vairåk nekå 50 procenti kapitåla. Ziedojumi no årvalstu fiziskåm un juridis-

kåm personåm ir aizliegti, bet tas neattiecas uz Lietuvas pilsoñiem, lietuvießu péc-

nåcéjiem un Lietuvas partiju vai politisko organizåciju noda¬åm, kuras ir dibinåtas

tajås valstîs, kur dzîvo lietuvießi. Aizliegti ir arî anonîmie ziedojumi, ja to summa

pårsniedz 25 ASV dolårus.

Valsts atbalstsTießas subsîdijas partijåm valsts såka maksåt 2000. gadå. Tås ir tiesîgas sañemt

partijas, kuras parlamenta un paßvaldîbu véléßanås iegüst vismaz trîs procentus

balsu. Íådi pieß˚irtå kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 0,1 procentu valsts budΩeta.

Subsîdijas apjoms katrai partijai ir atkarîgs no sañemto balsu skaita. Prezidenta

amata kandidåti katrs sañem subsîdiju 2500 ASV dolåru apmérå.

Valsts naudu izmanto, lai apmaksåtu raidlaiku valsts radio un televîzijå, lai

iespiestu kandidåta plakåtus vienmandåta apgabalå un lai publicétu véléßanu pro-

grammas un kandidåtu sarakstus laikrakstos. 2000. gada Seima véléßanås ßådiem

izdevumiem tika izmantoti deviñi procenti kopéjås valsts pieß˚irtås naudas.

Partijas un kandidåti Seima véléßanås un prezidenta amata kandidåti sañem

ierobeΩotu bezmaksas raidlaiku valsts radio un televîzijå. Kandidåti to izmanto, lai

izklåstîtu savu politisko platformu.

Fiziskas un juridiskas personas, kuras ziedo naudu partijåm vai véléßanu kon-

tiem, nesañem nekådas nodok¬u privilé©ijas.

IzdevumiLai gan likumå nav noteikti izdevumu ierobeΩojumi, ßådi limiti tomér paståv –

kampañas drîkst finansét tikai un vienîgi no véléßanu kontiem un ir noteikta lie-

låkå summa, kåda var tikt savåkta ßådos kontos, tåpéc izdevumi nevar to pårsniegt.

Deklaråcijas un to pårbaudeVisi ziedojumi – gan naudå, gan graudå – ir re©istréjami, atzîméjot ziedotåja

uzvårdu un adresi. Desmit dienas pirms véléßanåm politiskås partijas Centrålajai

véléßanu komisijai iesniedz deklaråcijas par sañemtajiem lîdzek¬iem un to izman-

toßanu. Partijåm jåiesniedz arî visu ziedotåju saraksts.

Divdesmit piecas dienas péc véléßanu rezultåtu paziñoßanas partijåm ir jå-

iesniedz deklaråcija par visiem ienåkußajiem lîdzek¬iem un to izmantoßanu. Dekla-

råcijåm ir pievienojami ienåkumus un izdevumus apstiprinoßi dokumenti. Partija,

likums tiek izstrådåts. Nav skaidrs, vai likums tiks pieñemts, jo da¬a sabiedrîbas

tam pretojas. Vélétåji labpråt redzétu plaßåku atklåtîbu kampañu finanséßanå.

Ikgadéjås finanßu deklaråcijas netiek pårbaudîtas pietiekami nopietni, tur uzrå-

dîtie dati netiek pretstatîti citiem brîvi pieejamiem informåcijas avotiem. Tas no-

zîmé, ka partijas kampañas vajadzîbåm reizém izmanto naudu, kura nav dekla-

réta, tådéjådi krop¬ojot politisko procesu.

Politiskå reklåma ir vél viena joma, kurå nav pietiekamas finanßu kontroles.

Apmaksåta politiskå reklåma netiek ierobeΩota, taçu likumå ir noteikts, ka poli-

tiskå reklåma ir skaidri un nepårprotami atdalåma no citu veidu reklåmas. Íis no-

teikums ne vienmér tiek ievérots. Sléptå reklåma plaßsaziñas lîdzek¬os ir pama-

nåma bieΩi. Í˚iet, ka valstî ir nepiecießami striktåki un efektîvåki noteikumi par

politisko reklåmu.

LietuvaInstitucionålå struktüra

Lietuvå ir pusprezidentåla politiskå sistéma. Vienas palåtas Seims tiek ievéléts

ar jauktu véléßanu sistému, savukårt valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Kampañas finanséjums ir noteikts vairåkos likumos – likumå par prezidenta

véléßanåm, likumå par Seima véléßanåm, likumå par paßvaldîbu véléßanåm un

likumå par politisko kampañu finanséßanu. Tajos ir paredzéts visnota¬ strikts kam-

pañas finanséßanas reΩîms.

IenåkumiPirmsvéléßanu kampañu Lietuvå finansé no îpaßiem kontiem, kurus atver par-

tijas vai kandidåti. Likumå ir aizliegta kampañas finanséßana no citiem avotiem.

Ja valsts Nodok¬u inspekcija konstaté, ka partija vai kandidåts ir apmaksåjis izde-

vumus no citiem avotiem, tad izmaksåtå nauda ir konfiscéjama un pårskaitåma

valsts budΩetå.

Lîdzek¬us îpaßajos kontos var iegüt no politisko partiju finanßu resursiem, no

kandidåtu resursiem, no valsts subsîdijas partijåm un no fizisko un juridisko per-

sonu ziedojumiem.

Ziedojumu ierobeΩojumi nav noteikti, tomér kopéjå summa, kura tiek pårskai-

tîta kampañas kontos, ir ierobeΩota. Parlamenta véléßanu laikå izdevumi nedrîkst

pårsniegt 50 vidéjås méneßalgas vienam kandidåtam vienå véléßanu apgabalå, bet

kandidåtu sarakstam daudzmandåtu apgabalå – 1000 vidéjås méneßalgas.5

3938


5 2000. gadå vidéjå méneßalga bija 1100 litu (275 ASV dolåri). Tas nozîmé, ka vienmandåta apgabaloskandidåts drîkstéja izdot ne vairåk kå 13 750 dolåru, bet partiju saraksti daudzmandåtu apgabalos –275 000 dolåru.

Ma˚edonijaInstitucionålå struktüra

Ma˚edonijå ir vienas palåtas parlaments, deputåtus ievél péc jauktås véléßanu

sistémas. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Kampañas finanséßanas noteikumi Ma˚edonijå ir iek¬auti 1994. gadå pieñem-

tajå likumå par partijåm, tie attiecas gan uz parlamenta, gan arî uz prezidenta

véléßanåm. 1998. gadå pieñemtajå likumå par parlamenta véléßanåm ßie no-

teikumi tika mainîti.

IenåkumiZiedojumi priekßvéléßanu laikå ir ieskaitåmi îpaßos véléßanu kontos bankås.

1994. gadå pieñemtajå likumå par partijåm ir noteikts, ka partijas Ma˚edonijå

drîkst sañemt ienåkumus no biedru naudas, no privåtiem ziedojumiem un veltî-

jumiem, no ienåkumiem, kas ir saistîti ar partijas îpaßumu, un no valsts budΩeta.

Likumå ir noteikti ierobeΩojumi fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

Priekßvéléßanu kampañas laikå ziedojums nedrîkst pårsniegt summu, kas atbilst

200 vidéjåm méneßalgåm valstî (vidéjo méneßalgu nosaka valsts Statistikas insti-

tüts). Påréjå laikå ziedojums nedrîkst pårsniegt 100 vidéjås méneßalgas (patlaban

vidéjå méneßalga ir apméram 147 ASV dolåri).

Ziedojumi no årvalstu organizåcijåm un iedzîvotåjiem, no valsts un paßval-

dîbu iestådém un no valstij piederoßiem uzñémumiem ir aizliegti. 2001. gadå

Ma˚edonijas Konstitucionålå tiesa anuléja to likuma da¬u, kas at¬åva partijåm

turét îpaßumå uzñémumus. Partijåm tagad ßådu tiesîbu vairs nav.

1998. gadå pieñemtajå likumå par parlamenta véléßanåm ir paredzéti arî citi

ierobeΩojumi – kampañas finanséjumu partijas nedrîkst sañemt no pilsoñu apvie-

nîbåm un no etniskiem vai reli©iskiem fondiem.

Valsts atbalstsKatra partija, kura véléßanås ir sañémusi vairåk nekå trîs procentus balsu, bet

nav pårståvéta parlamentå, sañem vienådu da¬u no 30 procentiem kopéjås valsts

subsîdijas, kas tiek pieß˚irta partijåm. Tås partijas, kuras ir pårståvétas parlamentå,

atlikußos 70 procentus naudas sadala proporcionåli katras partijas vietu skaitam

parlamentå.

Tåm partijåm, kuras ir pårståvétas parlamentå, vél tiek atmaksåti kampañas iz-

devumi – 15 denari (23 ASV centi) par katru véléßanås sañemto balsi. Íis princips

tika izmantots arî 1999. gada prezidenta véléßanås. Tie prezidenta amata kandi-

dåti, kuri piedalås véléßanu otrajå kårtå, papildus sañem 15 denarus par katru balsi

otrajå kårtå.

kura neiesniedz deklaråciju, ir spiesta maksåt divreiz lielåku nodevu, lai re©istrétu

kandidåtus nåkamajås véléßanås.

Deklaråcijas pårbauda valsts Nodok¬u inspekcija, kas paziño savu slédzienu. Tad

Centrålå véléßanu komisija publisko deklaråcijas, sponsoru sarakstus un Nodok¬u

inspekcijas secinåjumus. Íie dokumenti tiek publicéti gan presé, gan internetå.

Likumå nav noteiktas îpaßi nopietnas sankcijas tiem, kuri pårkåpj kampañas

finanséßanas noteikumus. Vienîgais kriminålnoziegums ßajå jomå ir finanßu dek-

laråciju viltoßana.

ProblémasKampañu finanséßanas sistéma Lietuvå nesen tika mainîta, valstij ievießot

tießas subsîdijas partijåm. Vél nav pienåcis laiks spriest par to, kådå veidå tas ietek-

més politisko aktivitåßu kopéjo finanséßanu.

Kopß ståjies spékå likums par politisko kampañu finanséßanas kontroli, vélé-

tåji un valdîba spéj pårbaudît politisko kampañu finanséßanas procesu. Vélétåjiem

ir labåka izpratne par to, kur partijas un kandidåti sañem naudu. Tomér valstî nav

universålas ienåkumu deklaråcijas, un tas nozîmé, ka nav iespéjams pårbaudît to,

vai ziedotåjs ßos lîdzek¬us ir ieguvis likumîgi.

Jåatceras arî tas, ka îpaßie véléßanu konti paßi par sevi negaranté kampañas

finanséßanas atklåtîbu. Tå ir îpaßa probléma tajås valstîs, kur tautsaimniecîba lielå

mérå ir saistîta ar skaidrås naudas darîjumiem, jo daudzi finansiåli darîjumi netiek

atzîméti. Tomér ß˚iet, ka sléptå finanséjuma probléma Lietuvå nav îpaßi bütiska,

jo izdevumu limits ir pietiekami augsts.

2001. gada såkumå valsts Nodok¬u inspekcija publiskoja slédzienu par partiju

finanßu deklaråcijåm 2000. gada Seima véléßanåm. DaΩas partijas un kandidåti ne-

bija atvérußi îpaßos kontus, bet finanséjußi kampañu ar skaidru naudu. Izplatîta ir

prakse, ka ziedojumi netiek re©istréti dokumentos.6

Jåpadomå arî par anonîmajiem ziedojumiem. Likumå ir noteikts, ka summu,

kas mazåka par 25 ASV dolåriem, drîkst ziedot anonîmi, un tas ir lielisks veids, kå

pamazåm var sakråt nedeklarétus resursus. Tas, protams, neatbilst kampañu finan-

séßanas atklåtîbas principam.

Visbeidzot jåatzîmé, ka valstî nav noteiktas nopietnas sankcijas par finansé-

juma noteikumu pårkåpßanu, un tas nepalîdz pilnîgi atklåtas sistémas izveido-

ßanai. Lietuvas plaßsaziñas lîdzek¬i pievérß lielu uzmanîbu politisko kampañu

finansiålajiem aspektiem, un tas vismaz da¬éji kompensé juridisko instrumentu

nepietiekamîbu.

4140


6 Prekevicius Nerijus. Lietuvas politiskås partijas péc valsts subsîdijas ievießanas. Referåts konferencé«Partiju finanses un korupcija» Rîgå, 2000. gada novembrî.

tad valstij jådomå par Centrålås véléßanu komisijas un tås noda¬u lomas stipri-

nåßanu.

Valstij bütu jåpilnveido gan likumå paredzétås sankcijas, gan arî noteiktie iz-

devumu un ziedojumu ierobeΩojumi. Íie limiti nedrîkstétu büt påråk mazi, jo tas

var kaitét vårda brîvîbas principam. Limiti nedrîkst büt arî påråk augsti, jo tad tie

varétu k¬üt nenozîmîgi.

Pårejas posma valstî apmaksåtas politiskås reklåmas aizliegßana plaßsaziñas

lîdzek¬os ir efektîvåka nekå vispåréjie izdevumu ierobeΩojumi, jo reklåmas aizlie-

gums ir daudz vieglåk kontroléjams. Pieméram, ja Ma˚edonijå likuma ievießana

praksé sagådå problémas, tas noråda, ka nepiecießams ieviest reklåmas ierobeΩoju-

mus radio, televîzijå un presé. Tomér arî ßajå gadîjumå ir jådomå par vårda brîvîbu.

MoldovaInstitucionålå struktüra

Kampañas finanséßanas noteikumi Moldovå ir iek¬auti 1997. gada 21. no-

vembrî pieñemtajå véléßanu kodekså. Tomér tajå lielåkoties ir par runa Centrålås

véléßanu komisijas darba finanséßanu, bet nav atrodami detalizéti noteikumi par

kampañas finanséßanu. Savukårt likumå par partijåm ir noteikumi par kampañas

finanséßanu.

Likumå par partijåm un citåm publiskåm vai politiskåm organizåcijåm ir no-

teikts, ka partijas var sañemt lîdzek¬us no biedru naudas, no ienåkumiem, kas

saistîti ar izdevéjdarbîbu, no fizisku un juridisku personu ziedojumiem, no ienå-

kumiem par gråmatu pårdoßanu. Pirms katråm véléßanåm Centrålå véléßanu

komisija nosaka ziedojumu ierobeΩojumus.

Partijåm ir aizliegts pieñemt ziedojumus no årvalstu valdîbåm, pilsoñiem,

organizåcijåm un institücijåm, no bezpavalstniekiem, no labdarîbas un reli©iskåm

organizåcijåm. Aizliegta ziedojumu pieñemßana no Moldovas pilsoñiem, kuri nav

sasniegußi 18 gadu vecumu. Aizliegti arî anonîmi ziedojumi un ziedojumi no Mol-

dovas budΩeta struktüråm.

Valsts atbalstsMoldovå nav paredzéts tießs valsts finanséjums partijåm, bet valsts piedåvå

bezprocentu aizdevumus gan partijåm, gan kandidåtiem. Centrålå véléßanu komi-

sija nosaka ßo aizdevumu apméru. Kandidåti, kuri sañem mazåk par seßiem pro-

centiem balsu, ir spiesti atmaksåt aizdevumu divu méneßu laikå péc véléßanåm.

Påréjiem kandidåtiem nauda ir jåatmakså çetru méneßu laikå péc véléßanåm.

Netießs valsts finanséjuma veids ir bezmaksas pieeja medijiem. Valsts mediji –

gan elektroniskie, gan arî prese – piedåvå bezmaksas raidlaiku vai reklåmas

Likumå par parlamenta véléßanåm ir noteikts, ka divas treßda¬as budΩeta nau-

das, kura tiek pieß˚irta sakarå ar véléßanåm, ir izmantojama véléßanu administré-

ßanai un organizéßanai, bet viena treßå da¬a tiek izmantota, lai atmaksåtu partiju

un kandidåtu kampañas izdevumus.

Ma˚edonijå ir arî netießs valsts atbalsts. Paßvaldîbas nodroßina vietu, kur par-

tijas un kandidåti var izlikt plakåtus. Iespéjams, ka nåkotné pirms katråm vélé-

ßanåm parlaments ieviesîs brîvu raidlaiku valsts medijos.

Izdevumi 1998. gadå tika ieviesti izdevumu ierobeΩojumi kandidåtiem un partijåm.

Kandidåti drîkst izdot 15 denarus par katru re©istréto vélétåju attiecîgajå véléßanu

apgabalå, savukårt partijas drîkst izdot 15 denarus par katru re©istréto vélétåju viså

valstî. Íie noteikumi tika iek¬auti arî 1999. gadå pieñemtajå likumå par prezidenta

véléßanåm. Taçu ne likumå par parlamenta véléßanåm, ne arî likumå par prezi-

denta véléßanåm nav noteikti politiskås reklåmas ierobeΩojumi.

Deklaråcijas un to pårbaudeLikumå par partijåm ir noteikts, ka partijåm ir jåiegråmato visi ienåkumi un

izdevumi, turklåt ienåkumu avoti ir publiskojami. Partijåm ir publiski jåpaziño

par katra ziedojuma veidu, summu un avotu, un ßo procesu pårrauga valsts

finanßu kontroles iestådes.

Likumå par politiskajåm partijåm ir tikai viena sankcija par likuma pårkåp-

ßanu – soda nauda, kas atbilst divåm vidéjåm méneßalgåm. To makså atbildîga

persona tajå partijå, kura nav uzrådîjusi pierådîjumus par ziedojumu sañemßanu.

Savukårt likumå par parlamenta véléßanåm ir arî citas sankcijas. Partijas, kuras

pårkåpj noteikumus par véléßanu kontu izmantoßanu, ir spiestas maksåt soda

naudu – 200 000 vai 300 000 denaru (3000 vai 4500 ASV dolåru). Lîdzîgs sods tiek

attiecinåts uz partijåm, kuras nesagatavo nepiecießamås finanßu deklaråcijas, un

uz tåm partijåm, kuras pårsniedz izdevumu limitus. Arî ßajå gadîjumå sodu makså

atbildîgå persona. Ja kandidåti izmanto lîdzek¬us, kuru noziedzîgå izcelsme tiek

pierådîta tieså, véléßanu rezultåtus var anulét. Tas attiecas gan uz partijåm, gan arî

uz kandidåtiem.

ProblémasLielåkå probléma Ma˚edonijå izmantotajå modelî ir tå îstenoßana. Prezidenta

un parlamenta véléßanu laikå ir bijußi apgalvojumi par kråpßanu un par mani-

puléßanu ar véléßanu rezultåtiem. Kråpßana ir sareΩ©îtåks process nekå kampañas

finanséßanas noteikumu pårkåpumi. Ja valstî ir izplatîta kråpßana, tas liecina

par to, ka vél izplatîtåki ir kampañas finanséßanas noteikumu pårkåpumi. Ja tå,

4342


alianses vai arî individuålie kandidåti. Ja vajag stiprinåt partiju sistému, tad bütu

ieteicams samazinåt kandidåtu un alianßu priekßrocîbas, sniedzot papildu institu-

cionålos labumus tießi partijåm – bezmaksas raidlaiku, bezprocentu aizdevumus

un citu veidu valsts atbalstu graudå.

Jåkonstaté, ka patlaban spékå esoßie noteikumi labåk nodroßina individuålo

kandidåtu, nevis partiju un véléßanu bloku finanséßanas atklåtîbu. Tas ir tåpéc, ka

likumå paredzétås sankcijas noteic, ka deputåts, kurß ir pårkåpis likumu, var zau-

dét mandåtu. Lîdzîga veida sankcijas nav paredzétas partijåm. Lo©iski bütu ieviest

nopietnu soda naudu, ja partijas pårkåpj likumu. Tomér tas bütu efektîvi tikai

attiecîbå uz partijåm.

Véléßanu alianses péc véléßanåm var bankrotét, un to biedriem tas neuzliek

nekådas saistîbas. DaΩi alianses biedri, iespéjams, büs ievéléti parlamentå, kur

viñiem ir garantéta imunitåte. Arî tas ir célonis, kåpéc politiskajåm partijåm vaja-

dzétu ieñemt nopietnåku lomu véléßanu proceså.

Nåkamais jautåjums – véléßanu kontu administréßana. To izdarît ir seviß˚i

grüti valstîs, kur vairums darîjumu ir saistîti ar skaidru naudu, nevis ar pårskaitî-

jumiem. Véléßanu fonds var büt butaforisks elements partiju un kandidåtu finan-

séßanå – skaidrås naudas darîjumi ir daudz pieraståki. Lo©iski, ka ßådås valstîs bütu

jådomå nevis par ziedojumu un izdevumu ierobeΩoßanu, bet gan par daΩådu veidu

komercreklåmas ierobeΩoßanu elektroniskajos medijos un presé.

Vårda brîvîbas nodroßinåßanas labad vajadzétu noteikt, ka netießs valsts at-

balsts tiek sniegts, pieß˚irot bezmaksas raidlaiku un reklåmas laukumus.

Visbeidzot, runåjot par kampañas finanséßanu Moldovå, jåpatur pråtå plaßå

un pat valdîbas atzîtå probléma ar korupciju – «valsts sagråbßanu» un «administra-

tîvo korupciju».7 ˆemot to vérå, bütu ieteicams pilnveidot politiskå procesa dalîb-

nieku autonomiju, runåjot par ziedotåjiem no pilsoniskås sabiedrîbas. Tießs vai

netießs budΩeta finanséjums partijåm varétu palîdzét ßîs problémas risinåßanå. To

varétu apvienot ar daΩådu izdevumu veidu ierobeΩoßanu (it îpaßi dårgås reklåmas

presé un elektroniskajos medijos).

PolijaInstitucionålå struktüra

Polijå ir divu palåtu parlaments – Seims, kuru ievél ar proporcionålu sistému,

un Senåts, kura deputåtus ievél péc maΩoritårås sistémas. No katra apgabala tiek

ievéléti divi, trîs vai çetri senatori. Deputåti abås palåtås tiek ievéléti uz çetriem

gadiem. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås uz pieciem gadiem.

laukumu kandidåtiem un partijåm, lai tås varétu paziñot par savu politisko pro-

grammu un par citiem ar véléßanåm saistîtiem jautåjumiem. Plaßsaziñas lîdzek-

¬iem ir jådod bezmaksas raidlaiks arî kandidåtu debatém. Paßi kandidåti un par-

tijas sedz ar ßiem raidîjumiem saistîtås producéßanas izmaksas.

Kandidåti drîkst iet apmaksåtå atva¬inåjumå kampañas laikå, un viñi var sa-

ñemt ce¬oßanas izdevumu (neieskaitot maksu par taksometru pakalpojumiem)

kompensåciju attiecîgajå véléßanu apgabalå.

Paßvaldîbåm ir jånodroßina telpas, kurås kandidåti var tikties ar vélétåjiem.

Tåpat paßvaldîbas piedåvå vietu, kur kandidåti var izlikt savus plakåtus.

IzdevumiKampañas izdevumi ir ierobeΩoti – partijas un véléßanu bloki drîkst izdot ne

vairåk kå vienu miljonu leju (aptuveni 78 000 ASV dolåru), savukårt individuålie

kandidåti drîkst izdot ne vairåk kå 30 000 leju (aptuveni 2360 ASV dolåru). Ja tiek

ievéroti ßie limiti, nav nekådu politiskås reklåmas ierobeΩojumu.

Deklaråcijas un to pårbaudeNopietnåkås prasîbas deklaréßanå attiecas uz komercbankåm, kurås ir atvérti

véléßanu konti. Tießi bankåm ir pienåkums 24 stundu laikå ziñot Centrålajai vélé-

ßanu komisijai par katru summu, kas tiek ieskaitîta kåda kandidåta vai partijas

kontå. Par kandidåtu un partiju finanßu ståvokli informåciju nodroßinåßana ban-

kas un ir par to atbildîgas. Bankas ir tiesîgas kandidåtiem uzdot jautåjumus par

ienåkumu avotiem, ja tie nav skaidri no pårskaitîjuma dokumentiem.

Kandidåti katru nedé¬u iesniedz Centrålajai véléßanu komisijai ziñojumu par

finansém. Íajos dokumentos ir jåatklåj gan ienåkumi, gan izdevumi. Véléßanu

komisija periodiski paziño par ßîm deklaråcijåm.

Méneßa laikå péc véléßanåm kandidåtu un partiju finanßu deklaråcijas ir pub-

licéjamas presé. Ir aizliegts finanséjums, kurß netiek deklaréts saistîbå ar véléßanu

kontiem.

Valsts Augståkå tiesa var anulét kandidåta re©istråciju, ja tiek konstatéti no-

teikumu pårkåpumi sakarå ar nedeklarétu lîdzek¬u izmantoßanu vai ziedojumu sa-

ñemßanu no årvalstîm. Tiesa lémumu pieñem piecu dienu laikå, bet ne vélåk par

véléßanu dienu.

ProblémasLikums par kampañas finanséßanu Moldovå ir bieΩi mainîts, patlaban spékå

esoßie noteikumi tika apstiprinåti nesen. Tas sareΩ©î iespéju sniegt ieteikumus.

Moldovas sistéma nav skaidri virzîta uz partijåm vai kandidåtiem, tåpat nav

skaidrs, vai galvenie «spélétåji» véléßanu proceså ir partijas, véléßanåm izveidotas

4544


7 Sk. Pasaules Bankas 2000. gadå publicéto ziñojumu «Anticorrupion in Transition».

jektiem, uz kuriem attiecas likuma par vértspapîru darîjumiem 2. – 5. panta nosa-

cîjumi; no fiziskåm personåm (neieskaitot Polijas pilsoñus, kuri dzîvo årvalstîs),

kuri nav Polijas Republikas paståvîgie iedzîvotåji; no årvalstniekiem, kuri dzîvo

Polijå; no juridiskåm personåm, kuras atrodas årpus Polijas; no citiem subjektiem,

kuri atrodas årpus Polijas, bet kuriem ir juridiskas tiesîbas uzñemties saistîbas un

tiesîbas; no juridiskåm personåm, kurås da¬a pieder årvalstniekiem (neieskaitot

publiskus uzñémumus); no årvalstu diplomåtiskajåm iestådém, konsulåtiem, spe-

ciålåm misijåm un citåm årvalstu vai starptautiskåm organizåcijåm, kuråm ir imu-

nitåte vai diplomåtiskas vai konsulåras privilé©ijas saistîbå ar lîgumiem, likumu

un starptautiskåm tradîcijåm.

Valsts atbalsts 2001. gadå pieñemtajå véléßanu likumå ir noteikts, ka partijåm tiek atmaksåti

kampañas izdevumi, turklåt partijas sañem ikgadéju subsîdiju. Partija, kura ir pie-

dalîjusies véléßanås vai kura ir véléßanu koalîcijas dalîbniece, kå arî vélétåju vélé-

ßanu komiteja var sañemt subsîdiju no valsts budΩeta par katru iegüto deputåta

vai senatora mandåtu. Subsîdijas apjomu nosaka, dalot summu, kas ir uzrådîta to

komiteju deklaråcijås, kuras ir ieguvußas vismaz vienu mandåtu, ar skaitli 560.10

Íajå apré˚inå tiek izmantoti tikai tie deklaråcijås uzrådîtie izdevumi, kuri nav pår-

sniegußi kopéjos izdevumu ierobeΩojumus.

Ja partija ir veidojusi savu véléßanu komiteju Seima véléßanåm un ir sañémusi

vismaz trîs procentus balsu vai arî ja partija ir piedalîjusies véléßanu komitejå

Seima véléßanås un attiecîgå komiteja véléßanås ir sañémusi vismaz seßus procen-

tus balsu, tad ßî partija sañem kompensåciju attiecîgå Seima darbîbas laikå par

likumå paredzéto darbîbu.

Netießåm valsts subsîdijåm Polijå ir liela nozîme partiju finanséßanå. Èpaßi

svarîgs ir bezmaksas raidlaiks radio un televîzijå, kå arî subsîdijas parlamentåråm

grupåm. Raidlaiks valsts radio un televîzijå tiek sadalîts vienådås da¬ås starp

visiem prezidenta amata kandidåtiem. Véléßanu laikå partijas drîkst izmantot bez-

maksas raidlaiku valsts radio un televîzijå, lai izklåstîtu savu programmu. Katra

véléßanu komisija drîkst pårraidît ierobeΩotu daudzumu apmaksåtas reklåmas gan

valsts, gan arî privåtajå radio un televîzijå. Par raidlaiku pieprasîtå summa

nedrîkst pårsniegt 50 procentus no tås summas, kura tiek pieprasîta par komerc-

reklåmu.

Otrs nozîmîgs lîdzek¬u avots Polijas partijåm ir nauda, kas tiek izmaksåta par-

lamenta frakcijåm un individuåliem parlamenta locek¬iem (papildus viñu darba

algai). Par publiskå finanséjuma veidiem var büt daΩådi viedok¬i, taçu ßie lîdzek¬i

Polijå nesen tika apstiprinåtas ievérojamas reformas kampañas finanséßanå,

un patlaban spékå ir pavisam jauni noteikumi. Likumå par prezidenta véléßanåm8

un likumå par partijåm9 tika veiktas nozîmîgas reformas. Jauns likums par parla-

menta véléßanåm tika apstiprinåts 2001. gada maijå.

IenåkumiJuridiskåm personåm un citåm organizétåm struktüråm ir ¬auts ziedot naudu

prezidenta amata kandidåtiem. Kandidåta komitejas resursi ir ieskaitåmi bankas

kontå, un nauda no juridiskåm personåm (neieskaitot partijas) un no anonîmiem

ziedotåjiem publisku ziedojumu våkßanas laikå ir ieskaitåma atseviß˚os apakß-

kontos.

Parlamenta véléßanås tiek izmantota cita sistéma. Partijas véléßanu komitejas

finanséjums nåk tikai un vienîgi no Véléßanu fonda. Nauda tajå tiek sañemta no

partijas resursiem, no fizisku (bet ne juridisku) personu ziedojumiem, no veltîju-

miem un no banku aizdevumiem.

Polijå paståv privåto ziedojumu ierobeΩojumi. Prezidenta véléßanås fiziska per-

sona drîkst ziedot ne vairåk kå 15 minimålås méneßalgas. Méneßalgai jåbüt no-

teiktai vienu dienu pirms oficiålå priekßvéléßanu perioda såkuma. Kopéjå summa,

ko drîkst ziedot cits subjekts (neskaitot partijas), nedrîkst pårsniegt 100 minimålås

méneßalgas vienai véléßanu komitejai. Ziedojums, kas pårsniedz divas minimålås

méneßalgas (neskaitot lîdzek¬us, kas savåkti publiskås ziedojumu våkßanas kam-

pañås), ir veicams tikai ar çeku, bankas pårskaitîjumu vai bankas karti.

Polijas valdîba – reizém veiksmîgåk, reizém mazåk veiksmîgi – ir centusies aiz-

liegt noteiktus ienåkumu avotus un ierobeΩot at¬auto ziedojumu apjomu. Nopiet-

nåkie aizliegumi ir saistîti ar juridiskåm personåm un årvalstu ziedotåjiem. Juri-

diskas personas nedrîkst ziedot naudu partijåm vai parlamenta kandidåtiem.

Savukårt prezidenta véléßanås kopéjie ziedojumi no juridiskåm personåm (neie-

skaitot partijas) drîkst veidot ne vairåk kå 60 procentus no izdevumu limita. Juri-

disku personu ziedojumi kampañas laikå drîkst nåkt tikai un vienîgi no attiecîgås

juridiskås personas pe¬ñas. Ziedojumus nedrîkst pieñemt no årvalstîm.

Prezidenta kandidåti nedrîkst pieñemt naudu no valsts un paßvaldîbu institü-

cijåm; no valstij piederoßiem uzñémumiem un citiem ekonomiskiem subjektiem,

kuros Valsts kasei pieder kapitåls; no paßvaldîbas struktüråm un citåm paßvaldîbu

juridiskåm personåm; no citåm vietéjås administråcijas struktüråm (neieskaitot

publiskus uzñémumus); no juridiskåm personåm (neieskaitot partijas), kuras ir iz-

mantojußas valsts naudu divu gadu laikå pirms véléßanu izsludinåßanas; no sub-

4746


8 Likums par Polijas prezidenta ievéléßanu tika pieñemts 1990. gada 27. septembrî.9 Likums par politiskåm partijåm tika pieñemts 1990. gada 27. jünijå. 10 Skaitli 560 iegüst, ja saskaita kopå Seima locek¬u skaitu (460) un Senåta locek¬u skaitu (100).

Véléßanu komisija publicé komiteju deklaråcijas valsts oficiålajå laikrakstå méneßa

laikå péc to iesniegßanas.

Noteikumi par privåtu ziedojumu atklåtîbu attiecas uz parlamenta un prezi-

denta véléßanåm. Valsts véléßanu komisija publisko sarakstus, kuros ir uzrådîti

fizisko personu ziedojumi koalîcijas véléßanu komitejai vai vélétåju véléßanu

komitejai. Ziedotåjiem nav jåveic nekåda veida deklaréßana.

ProblémasPolija pieråda to, ka valstîs, kurås notiek politiska pårkårtoßanås, jåbüt skaid-

riem noteikumiem par politisko finanséjumu un jåievieß ßå procesa stingra kon-

trole. Partijas nav privåti uzñémumi, tås darbojas publiski, tåpéc par to finansé-

ßanu ir liela interese. DiemΩél Polijå netika pievérsta pietiekami liela uzmanîba

partiju darbîbai un ßîs darbîbas finanséßanai pårkårtoßanås procesa såkumå.

2000. gada prezidenta véléßanås bija uzskatåmi redzams, ka izdevumu iero-

beΩojumi ir fikcija, jo tie tika noteikti påråk zemi. Katra partija centås savåkt péc

iespéjas vairåk lîdzek¬u, un noteikumu neievéroßana ir radîjusi skepsi par visu

politiskå finanséjuma reguléßanas sistému.

Jådomå arî par neatkarîgiem kampañas izdevumiem. Pirms 2000. gada Polijas

valdîba nenoteica ierobeΩojumus neatkarîgåm grupåm, kuras izdod naudu kådas

partijas vai prezidenta amata kandidåta labå priekßvéléßanu kampañas laikå.

Pret véléßanu komitejåm tiek vérstas nopietnas sankcijas, ja kåds no 1020 kan-

didåtiem (kopéjais Seima un Senåta kandidåtu skaits) pårkåpj kampañas finansé-

ßanas noteikumus. Íie noteikumi tika ieviesti ar labiem nodomiem, taçu joprojåm

ir baΩas par to, ka tie reizém tiek izmantoti patva¬îgi vai ar pårmérîgu bardzîbu.

Jaunåkås reformas valstî ieviesa nozîmîgu publiskå finanséjuma struktüru, bet

tå ir jåatbalsta ar pilnîgu ienåkumu un izdevumu deklaréßanu, ir vajadzîga stipra

ieståde, kura var pårraudzît, izmeklét un apstiprinåt ßo procesu. Polijå ir liels pub-

liskais finanséjums. Tagad ir nepiecießama tikpat ievérojama publiskå kontrole.

RumånijaInstitucionålå struktüra

Rumånijas parlamentå ir divas palåtas, to locek¬i tiek ievéléti péc proporcio-

nålås sistémas. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Politisko partiju finanséßana ir noteikta 1996. gadå pieñemtå likumå par par-

tijåm. Likumå par parlamenta véléßanåm ir noteikumi par kampañu finanséßanu.

Uz parlamenta un uz prezidenta véléßanåm attiecas vienådi noteikumi, bet uz

pédéjåm attiecas arî vél citi noteikumi.

ir uzskatåmi par netießu subsîdiju partijåm no valsts budΩeta. Partijas bez ßiem

parlamentårajiem resursiem nevarétu efektîvi darboties.11 Valstî, kurå tießas sub-

sîdijas partijåm ir niecîgas, netießåm subsîdijåm ir svarîga loma årpusparlamentårå

darbîbå.

IzdevumiPolijå ir noteikti izdevumu ierobeΩojumi gan partijåm, gan kandidåtiem (gan

parlamenta, gan prezidenta véléßanås). Izdevumu ierobeΩojumi nav nekas jauns. Vai

nu tiek noteikts konkréts limits, vai arî tiek noteikts limits atbilstoßi noteiktam dau-

dzumam vidéjo méneßalgu.

Parlamenta véléßanås komitejåm ir noteikti ßådi izdevumu limiti:

• véléßanu apgabala limits, ko nosaka véléßanu komitejai, kura ir re©istréjusi

vienu vai vairåkus Seima vai Senåta kandidåtus vienå véléßanu apgabalå;

• vairåku véléßanu apgabalu limits, ko nosaka véléßanu komitejai, kura ir

re©istréjusi vienu vai vairåkus Seima vai Senåta kandidåtus vairåkos véléßanu

apgabalos.

Izdevumu limits ir viens zlots par katru valstî re©istréto vélétåju. 2001. gada

véléßanås tas nozîméja izdevumu limitu – 29 miljonus zlotu (7,01 miljonu ASV

dolåru). Izdevumi, kuri véléßanu komitejai rodas sakarå ar kampañu un reklåmu,

to skaitå ar reklåmu presé, nedrîkst pårsniegt 80 procentus kopéjå limita.

Prezidenta amata kandidåtu véléßanu komitejas nedrîkst izdot vairåk par

12 miljoniem zlotu (2,9 miljoniem ASV dolåru).

Deklaråcijas un to pårbaudeDemokråtisko pårmaiñu såkumå Polija ieviesa visai brîvu attieksmi pret poli-

tiskå finanséjuma kontroli. Noteikumiem bija simbolisks raksturs, un partijas

necieta no pårmérîgiem ierobeΩojumiem attiecîbå uz finanséjuma avotiem.

Likumå nebija paredzéta neatkarîga kontroles institücija.

Patlaban spékå esoßie noteikumi paredz, ka partijåm, neatkarîgiem parlamen-

tåriem kandidåtiem un prezidenta amata kandidåtiem ir jåsagatavo deklaråcijas

par saviem kontiem (partijåm – reizi gadå). Trîs méneßu laikå péc parlamenta vélé-

ßanåm katra komiteja véléßanu komisijai iesniedz véléßanu ziñojumu. Tajå ir

deklaréjami ienåkumi, izdevumi un finanßu saistîbas, to skaitå par banku aizdevu-

miem. Jåpaziño noteikumi, ar kådiem banka ir aizdevusi naudu. Pirms ziñojuma

iesniegßanas to pårbauda zvérinåts revidents. Valsts véléßanu komisija iece¬ revi-

dentu. Ar deklaråciju sagatavoßanu saistîtos izdevumus sedz no valsts budΩeta.

4948


11 Politiskås partijas, kuras ir pårståvétas parlamentå, sañem naudu ar parlamenta deputåtu un senatorustarpniecîbu, lai tås varétu atvért re©ionålus birojus un nopirkt tiem nepiecießamo tehniku. Turklåtpartijåm tiek pieß˚irts noteikts skaits apmaksåtu aplokßñu parlamentårajai sarakstei.

vîzijå. Paßvaldîbas nodroßina vietu, kur partijas, koalîcijas un neatkarîgie kandi-

dåti var izvietot plakåtus.

IzdevumiLikumå formåli aizliegta politiska korupcija, kas ir saistîta ar politiskiem zie-

dojumiem. Likumå ir teikts, ka naudas vai cita veida ziedojums, kurß ir acîm-

redzami saistîts ar cerîbu, ka no attiecîgås partijas tiks gütas ekonomiska vai

politiska rakstura priekßrocîbas, ir aizliegts.

Kampañas izdevumi nav ierobeΩoti likumå, taçu apmaksåta politiskå reklåma

presé, radio un televîzijå priekßvéléßanu kampañas laikå ir aizliegta.

Deklaråcijas un to pårbaudeSaraksts ar to personu uzvårdiem, kuras ziedojußas vairåk nekå 10 minimålås

méneßalgas, ir publicéjams valsts oficiålajå laikrakstå ne vélåk kå nåkamå gada

31. martå. Íis svarîgais noteikums nav pierådîjis sevi, jo valstî nav struktüras, kas

pårrauga ßo procesu. Pieméram, Rumånijas Sociåldemokråtu partija nav publicé-

jusi nevienu sarakstu kopß attiecîgå likuma pieñemßanas 1996. gadå. Tå neizdarîja

to arî 2000. gadå, lai gan iepriekßéjå gadå presé tika plaßi apspriesti skandåli sais-

tîbå ar nelikumîgiem ziedojumiem ßai partijai. Sarakstus nav publicéjusi arî Nacio-

nålå liberålå partija. Pat tås partijas, kuras ievéroja ßo prasîbu, nereti to izpildîja

tikai da¬éji. Turklåt partijai nav jåziño par ziedojumiem, ja kopéjå summa no

visiem avotiem nepårsniedz 20 procentus valsts subsîdijas attiecîgajå gadå.

1992. gadå tika pieñemts likums, kurß paredz, ka ikvienai partijai jåre©istré

pilnvarota persona, kurai ir tiesîbas rîkoties ar finanßu lîdzek¬iem. Re©istråciju pie-

ñem Ekonomikas un Finanßu ministrija. Partija drîkst pieñemt tikai tådu ziedo-

jumu, kuru ir apstiprinåjis ßis a©ents, bet ßå noteikuma neievéroßanas gadîjumå

sods ir tikai 15 000 – 45 000 leju (no viena lîdz trim ASV dolåriem).

ProblémasGalvenais trükums Rumånijas modelî ir nepietiekama atklåtîba, kå arî dekla-

råciju un ziedojumu ierobeΩojumu pårraudzîßanas mehånisma neefektivitåte.

Valstî ir pieredzéti ievérojami finanßu skandåli, kuri ir metußi énu pår Rumånijas

politisko procesu. Partiju finanséjumam katrå no ßiem skandåliem bijusi ¬oti ievé-

rojama loma. Tas, ka Sociåldemokråtu partija un Liberålå partija nekad nav ievé-

rojusi noteikumus par ziedotåju saraksta publicéßanu, ir seviß˚i liela probléma,

turklåt vairums speciålistu uzskata, ka påréjo partiju publicétie saraksti nav îpaßi

ticami.

Tomér pati lielåkå probléma ir tåda, ka noteikumu pårkåpéji netiek sodîti. Tas

veicina korupciju. A©entu sistéma nav attaisnojusi sevi, nav novérsti noteikumu

IenåkumiLikumå ir noteikts, ka partijas drîkst güt ienåkumus no biedru naudas, no zie-

dojumiem un veltîjumiem, no partijas privåta rakstura darbîbas un no valsts

budΩeta atbilstoßi likumam par valsts budΩetu. 1996. gadå pieñemtajå likumå ir

noteikti ierobeΩojumi årpusbudΩeta resursiem (ziedojumiem). Noteikumi ir

atß˚irîgi véléßanu gados un påréjå laikå, ir daΩådi noteikumi fiziskåm un juridis-

kåm personåm. Véléßanu gados resursu kopéjå summa nedrîkst büt lielåka par

0,01 procentu no valsts kopprodukta, bet citos gados summa nedrîkst pårsniegt

0,005 procentus kopprodukta.

Fiziska persona gada laikå drîkst ziedot ne vairåk kå 100 minimålås algas

(aptuveni 3600 ASV dolåru), bet juridiskas personas – ne vairåk kå 500 minimålås

algas (18 000 ASV dolåru). Partijas nedrîkst pieñemt lîdzek¬us no valsts institü-

cijåm, no valstij piederoßiem uzñémumiem, no kopuzñémumiem, kuros valstij ir

kontrolpakete, un no årvalstu avotiem, izñemot ar vietéjåm partijåm saistîtas

organizåcijas (îpaßi partiju fondi un institüti Eiropå un Amerikas Savienotajås

Valstîs).

Valsts atbalstsBudΩeta pieß˚îrumus partijåm apstiprina parlaments un izdala valdîbas

©enerålsekretårs.12 Kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 0,04 procentus valsts koppro-

dukta. Íîs subsîdijas ir nozîmîgs ienåkumu avots Rumånijas partijåm. 2000. gadå

summa bija 48 miljardi leju (aptuveni 2,4 miljoni ASV dolåru). Partijas sañem sub-

sîdiju, ja tås ir pårståvétas vienå vai otrå parlamenta palåtå (ar vismaz vienu frak-

ciju) vai arî ja tås ir sañémußas vairåk nekå divus procentus balsu, bet nav pårstå-

vétas parlamentå. Atbilstoßi ßiem kritérijiem ir trîs veidu subsîdijas:

• pamata subsîdija (treßå da¬a no kopéjås subsîdijas), kuru sañem tås partijas,

kam ir parlamentåra frakcija ar vismaz 10 locek¬iem vienå vai otrå parlamenta

palåtå;

• proporcionålå subsîdija – summa, kas ir proporcionåli atbilstoßa parlamenta

deputåtu skaitam;

• kopéjå subsîdija, kura drîkst büt ne vairåk kå piecas reizes lielåka par pamata

subsîdiju. Atlikusî nauda tiek sadalîta starp tåm partijåm, kuras véléßanås ir

ieguvußas vairåk nekå divus procentus balsu.

Valsts sniedz partijåm arî netießu atbalstu. Parlamentå pårståvétajåm partijåm

tiek pieß˚irts bezmaksas raidlaiks proporcionåli katras partijas deputåtu skaitam.

Citas politiskas struktüras makså subsidétu cenu par reklåmu valsts radio un tele-

5150


12 Sk. http://domino2.kappa.ro/mj/superlex.nsf/Emitent/C861457C667C104BC12564FB003A6E1A?OpenDocument (likuma teksts ir tikai rumåñu valodå).

televîzijå, jo privåtås stacijås politiskå reklåma ir aizliegta. Kampañas laikå kan-

didåti nedrîkst lietot ska¬ruñus, izñemot tajos gadîjumos, kad tiek paziñots par

mîtiña sarîkoßanu. Valsts radio un televîzija rezervé 21 stundu raidlaika véléßanu

kampañas laikå, tas tiek sadalîts vienådås da¬ås un pieß˚irts visåm partijåm, kuras

piedalås véléßanås.

IzdevumiLikumå par partiju izdevumu ierobeΩoßanu ir teikts, ka partija nedrîkst izdot

vairåk nekå 12 miljonus kronu (256 960 ASV dolåru) parlamenta véléßanu kam-

pañas laikå. Íî summa sedz visus partijas izdevumus, arî tos, kas rodas treßajåm

personåm, kuras veic darbu partijas labå. Likumå nav paredzéti ziedojumu ierobe-

Ωojumi partijåm un kandidåtiem.

Prezidenta amata kandidåts kampañas laikå var izdot ne vairåk kå çetrus mil-

jonus kronu (85 653 ASV dolåru), ieskaitot PVN. Íî summa nosedz visus kandidåta

izdevumus, arî tos, kas rodas treßajåm personåm, kuras veic darbu kandidåta labå.

Prezidenta amata kandidåtam ir jådeklaré fiziskas personas ziedojums, ja tas pår-

sniedz 10 000 kronu (214 ASV dolårus), un juridiskas personas, ja tas pårsniedz

100 000 kronu (2140 ASV dolårus).

Plaßsaziñas lîdzek¬iem, publisko reklåmas stendu îpaßniekiem un fiziskåm un

juridiskåm personåm, kuras producé plakåtu, broßüru vai cita veida reklåmas

materiålu par prezidenta amata kandidåtu, ir jåiesniedz rakstiska informåcija

Finanßu ministrijå par summu, kådu kandidåts izdevis par attiecîgo reklåmu.

Kandidåts un attiecîgå fiziskå vai juridiskå persona ßo deklaråciju iesniedz ne vélåk

kå 30 dienas péc prezidenta ievéléßanas. Deklaråcijå jåuzråda tås cenas, kuras

parasti bütu attiecinåtas uz reklåmu, sponsorétu raidîjumu vai cita veida reklåmas

materiålu, ja kandidåts ir maksåjis mazåku summu vai arî sañémis pakalpojumus

par velti.

Finanßu ministrija nosaka sodu lîdz pat diviem miljoniem kronu (42 800 ASV

dolåru), ja prezidenta amata kandidåts vai attiecîgå juridiskå persona neizpilda ßo

prasîbu.

ProblémasSlovåkijå pieeja politisko finanßu jautåjumiem kådreiz bija visnota¬ liberåla,

bet tagad tå ir mainîjusies. Tomér noteikumi par deklaråcijåm ir nepilnîgi un tos

ir grüti kontrolét. Centrålås véléßanu komisijas loma ßajos jautåjumos bütu piln-

veidojama. Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcija (EDSO) ir ieteikusi radît

paståvîgu Centrålo véléßanu komisiju, jo tå varétu labåk pårraudzît noteikumu

ievéroßanu.

Izdevumu limiti ir påråk zemi, tie rada sareΩ©îjumus kampañas veidoßanå.

pårkåpumi. Ja valstî bütu tådas sankcijas kå iespéja zaudét valsts subsîdiju vai no-

pietna soda nauda, tas bütu daudz iedarbîgåk, ja vien ßîs sankcijas tiktu noteiktas

piemérotå lîmenî.

Ir arî citas problémas, kuras nav atkarîgas tikai no kampañas finanséßanas no-

teikumiem. Pieméram, ir bijußi apgalvojumi, ka valdîba iejaukusies publisko

mediju darbå véléßanu laikå. Arî ßajå ziñå vajadzîgas sankcijas, bet pati bütiskåkå

nepiecießamîba ir cita – valstî ir vajadzîga uzticama un stingra kampañas pårrau-

dzîßanas struktüra, kuras lémumus izmantotu sankciju noteikßanai.

SlovåkijaInstitucionålå struktüra

Slovåkijas parlamentam ir viena palåta ar 150 deputåtiem, kuri tiek ievéléti

péc proporcionålås sistémas. Valsts prezidentu ievél tießås véléßanås.

Kampañas finanséßana ir noteikta 1998. gadå pieñemtajå likumå par parla-

menta véléßanåm, 1999. gadå pieñemtajå likumå par prezidenta véléßanåm un

1994. gadå pieñemtajå likumå par partiju izdevumu ierobeΩoßanu.

IenåkumiKandidåti drîkst pieñemt ziedojumus tikai un vienîgi no Slovåkijå paståvîgi

dzîvojoßåm personåm, no Slovåkijå re©istrétåm juridiskåm personåm, partijåm un

kustîbåm. Prezidenta amata kandidåti un partijas nedrîkst pieñemt ziedojumus no

valsts un no valsts un paßvaldîbu iestådém.

Valsts atbalstsValsts piedåvå tießas subsîdijas tåm partijåm, kuras ir ieguvußas noteiktu balsu

skaitu parlamenta véléßanas. Kad véléßanu rezultåti ir apstiprinåti, Slovåkijas par-

lamenta priekßsédétåjs sniedz informåciju Finanßu ministrijai par katras partijas

sañemto balsu skaitu. Partija, kura ir ieguvusi vairåk nekå trîs procentus balsu,

sañem 60 kronas (1,28 ASV dolårus) par katru balsi. Nauda tiek izmaksåta no

valsts budΩeta.

Valsts arî sniedz daΩådu veidu netießu atbalstu. Prezidenta véléßanu kampañas

laikå katram kandidåtam tiek nodroßinåta vienåda pieeja medijiem. Valsts radio

un televîzija katram kandidåtam pieß˚ir ne vairåk kå vienu stundu bezmaksas

raidlaika – kopå 10 stundas. Iesniegums par raidlaika sañemßanu ir jåiesniedz ne

vélåk kå piecas dienas pirms kampañas såkuma. Valsts radio un televîzija nodro-

ßina, lai ßie raidîjumi bütu uzskatåmi atdalîti no påréjås programmas.

Parlamenta véléßanu kampañas laikå katrai partijai tiek nodroßinåta vienota

pieeja medijiem. Partijas drîkst rådît kampañas raidîjumus tikai valsts radio un

5352


IzdevumiPartijas un kandidåti kampañas laikå drîkst izdot tik daudz naudas, cik vélas,

ja vien tiek ievéroti noteikumi par ziedojumiem. Tomér partijas un kandidåti ne-

drîkst vélétåjiem dot dåvanas vai censties viñus piekuku¬ot.

Apmaksåta politiskå reklåma televîzijå Turcijå ir aizliegta.

Deklaråcijas un to pårbaudeValsts departamenti un iestådes ziño Augståkajai véléßanu padomei par visiem

ar véléßanåm saistîtajiem izdevumiem. Izdevumus pårbauda Finanßu departa-

menta finanßu direktors. Viñß ir padomes loceklis. Pédéjais vårds par izdevumu

apstiprinåßanu pieder padomes direktora vietniekam.

Partiju ienåkumus un izdevumus kontrolé valsts juridiskå sistéma. Visi ienå-

kumi un izdevumi tiek re©istréti, un ßos dokumentus periodiski pårbauda ties-

nesis, kurß ir attiecîgå re©iona Véléßanu padomes priekßsédétåjs. Partiju galvenajå

birojå ir jåsavåc visu re©ionålo noda¬u un vietéjo organizåciju dokumenti. Biroji

sagatavo finanßu ziñojumu, kurå ir iek¬auta informåcija par partiju re©ionålajåm

noda¬åm. Ziñojumu iesniedz Augståkajå tieså ne vélåk kå katra gada jünija beigås.

Dokumenta kopijas tiek iesniegtas Augståkås apelåcijas tiesas galvenajam pro-

kuroram. Augståkå tiesa finanßu informåciju no partijåm var pieprasît jebkurå

brîdî.

Augståkå tiesa pårbauda dokumentus. Ja nepiecießams, tå var lügt palîdzîbu

Augståkajam revîzijas birojam. Vietéjos tiesneßus un tiesas var lügt veikt vietéja

rakstura pårbaudi. Nelikumîgi ienåkumi tiek konfiscéti. Augståkå tiesa lemj par

ienåkumu un izdevumu likumîbu, pårliecinås, ka deklaråcijas ir aizpildîtas pareizi.

Tiesa var lemt par nepareizi deklarétu ienåkumu konfiskåciju.

ProblémasTurcijas véléßanu sistémas lielåkå priekßrocîba ir juridiskås sistémas un Aug-

ståkås vai Konstitucionålås tiesas iesaistîßana ßajå proceså. Tiesa var uzdot veikt

vietéja rakstura inspekcijas, pårbaudît finanßu deklaråcijås iek¬auto informåciju.

Tas ir ¬oti bütiski. Tiesa nekad neapstiprina politi˚u iesniegto informåciju, to ne-

pårbaudîjusi. Sankcijas – galvenokårt nelikumîgu ienåkumu konfiskåcija – ß˚iet

nepietiekamas. Efektîvåka varétu büt valsts subsîdijas atñemßana vai atmaksåßana.

Bütu jådomå arî par nopietnu soda naudu, ja notiek finanßu manipulåcija.

Bütiska probléma ir tå, ka individuålo kandidåtu finanses netiek pårbaudîtas

tikpat rüpîgi. Tå kå nav radîta pienåcîga pårbaudes sistéma, Augståkå véléßanu

padome ir spiesta uzticéties tai informåcijai, kuru piedåvå paßi kandidåti. Íåda sis-

téma nav efektîva, ja nepaståv kontroles, pårbaudes un izmekléßanas mehånisms.

Efektîvåkå sankcija ir iespéja kandidåtam zaudét mandåtu parlamentå, ja tiek

Jåkonstaté arî tas, ka ar véléßanåm saistîtie noteikumi ir atrodami daΩådos

likumos, tåpéc varétu büt lietderîgi izstrådåt vienotu véléßanu kodeksu.

TurcijaInstitucionålå struktüra

Turcijå ir parlamentårs reΩîms, Valsts Asamblejå ir viena palåta ar 550 depu-

tåtiem. Viñus ievél ar proporcionålas sistémas palîdzîbu, partijåm ir jåpårvar

10 procentu barjera, lai gütu vietas parlamentå.

Kampañas finanséßanas noteikumus nosaka likums par partijåm (nr. 2820) un

likums par véléßanu noteikumiem (nr. 298), kå arî Turcijas konstitücijas 68. un

69. pants.

IenåkumiTurcijas likums nenoß˚ir kampañas finanses no partiju finansém. Likumå ir

noteikts, ka politiskås organizåcijas drîkst sañemt lîdzek¬us no biedru naudas, no

parlamenta deputåtiem, no aktîvu un partijas materiålu pårdoßanas, no ziedoju-

miem un valsts subsîdijåm (tås sañem tikai partijas, kuras pédéjås parlamenta

véléßanås ir ieguvußas vismaz septiñus procentus balsu). Partija var iekasét nodevu

no tiem kandidåtiem, kuri vélas tikt iek¬auti tås sarakstå.

Oficiålås iestådes un organizåcijas, kå arî fondi, kuriem ir saistîbas ar oficiå-

lajåm iestådém, nedrîkst ziedot naudu partijåm. Citas fiziskas personas un organi-

zåcijas drîkst ziedot ne vairåk kå divus miljardus liru (aptuveni 2000 ASV dolåru)

gada laikå, taçu ßî summa tiek pårskatîta saskañå ar nodok¬u likumdoßanu. Ziedo-

tåja pårståvis sañem kvîti, kurå ir uzrådîts ziedotåjs un ziedotå summa. Partijas

nedrîkst pieñemt naudu, îpaßumu vai jebkådus ziedojumus no citåm valstîm,

starptautiskåm organizåcijåm, citu valstu pilsoñiem, asociåcijåm, grupåm vai

institücijåm.

Valsts atbalstsKampañas laikå valsts sniedz partijåm ierobeΩotu atbalstu. Valsts finansé vélé-

ßanu administréßanu, taçu nepiedåvå kandidåtiem un partijåm kaut kådus no-

dok¬u atvieglojumus.

Valsts sniedz atbalstu partijåm un kandidåtiem graudå. Valsts piegådå papîru

un citus materiålus, kas tiek izmantoti kampañas vajadzîbåm. Valsts makså par

véléßanu bi¬eteniem un algas tiem, kuri ir nodarbinåti véléßanu sakarå.

Valsts nodroßina bezmaksas raidlaiku valsts radio un televîzijå. Tas tiek sa-

dalîts ar visai sareΩ©îtas formulas palîdzîbu, un lielåkås partijas, kuras ir pårståvé-

tas parlamentå, sañem visvairåk laika.

5554


Valsts atbalstsUkraina ir viena no tåm valstîm, kuras nepieß˚ir publisku finanséjumu, turklåt

netießas subsîdijas bütiski nav ietekméjußas kampañas finanséßanu. Valsts pieß˚ir

bezmaksas pieeju plaßsaziñas lîdzek¬iem, un Centrålå véléßanu komisija iespieΩ

véléßanu plakåtus tåm partijåm vai partiju blokiem, kuri ir pieteikußies véléßanåm.

Katram véléßanu iecirknim tiek piegådåti pieci plakåti. Partijas véléßanu platforma

tiek publicéta divos Ukrainas laikrakstos.

Véléßanu apgabalu véléßanu komisijas iespieΩ plakåtus tiem kandidåtiem, kuri

ir re©istréti attiecîgajå apgabalå – 2000 eksemplårus par katru. Pats kandidåts sa-

ñem trîs ceturtda¬as ßo plakåtu.

Nozîmîgs ienåkumu avots partijåm un kandidåtiem ir mér˚finanséjums, kas

tiek pieß˚irts parlamenta frakcijåm un neatkarîgajiem deputåtiem (papildus darba

algai). Íådas dotåcijas sañem arî Kijevas domes deputåti. Íie granti bütiski papil-

dina kampañas budΩetu.

Nozîmîgåkå netießå subsîdija Ukrainå ir bezmaksas raidlaiks, kas tiek sadalîts

tå, lai tiktu ievérots vienlîdzîbas princips attiecîbå uz prezidenta amata kandidå-

tiem un partijåm. Televîzijas raidîjumos ir aizliegta partiju, bloku un kandidåtu

propaganda vai reklaméßana. Politiskå reklåma ir uzskatåmi jåatdala no citas rek-

låmas, un tå ir jåidentificé.

Partijas, partiju bloki un kandidåtu saraksti, kas ir re©istréti apgabalos ar vai-

råkiem mandåtiem, drîkst publicét savas véléßanu programmas (ne vairåk kå

7800 zîmes) valstij piederoßos laikrakstos. Vienmandåta apgabalos kandidåtiem ir

tås paßas privilé©ijas, taçu programmai ir jåbüt uz pusi îsåkai.

Parlaments nav apstiprinåjis nodok¬u priekßrocîbas pilsoñiem un uzñému-

miem, kuri kampañas laikå ir ziedojußi naudu partijåm vai kandidåtiem.

IzdevumiUkraina ierobeΩo partiju un kandidåtu izdevumus (gan prezidenta, gan arî

parlamenta véléßanås). 1999. gadå notikußajås prezidenta véléßanås kandidåtu

fondos drîkstéja ieskaitît ne vairåk kå 10 000 minimålås algas.

Vienas fiziskas vai juridiskas personas ziedojums nedrîkstéja pårsniegt

100 minimålås algas (minimålå alga ir 17 grivnas vai 3,12 ASV dolåri). 1998. gadå

notikußajås parlamenta véléßanås netika ierobeΩoti kandidåtu, partiju un bloku

izdevumi. Individuålo kandidåtu fondos vienmandåta apgabalos bija ieskaitîti

lîdz pat 70 000 grivnu. Ukrainå netiek ierobeΩotas tås neatkarîgås grupas, kuras

kampañas laikå izdod naudu par labu kådai partijai vai prezidenta amata kandi-

dåtam. Prezidenta amata kandidåti, partijas un parlamenta kandidåti izmanto

fondus, asociåcijas un daΩådas nevalstiskås organizåcijas, kuras netießi vada kam-

pañu.

pårkåpti noteikumi. Íådu procedüru administré vai nu tiesa, vai péc véléßanåm sa-

sauktais parlaments.

Jånoråda arî uz atklåtîbas trükumu partiju un kandidåtu finansés. Noteikumos

tå nav paredzéta, un tas ne¬auj pilsoniskajai sabiedrîbai veikt kontroles funkcijas.

Í˚iet, ka kampañas finanséßanas noteikumi Turcijå ir izstrådåti tå, lai stipri-

nåtu lielåkås partijas un blo˚étu to partiju, kuras oponé paståvoßajai iekårtai,

iespéju piedalîties véléßanu proceså. Tas izskaidro, kåpéc tiesu sistémai ir tik

svarîga loma partiju darbîbå, kå arî to, kåpéc tik maz vérîbas tiek veltîts indivi-

duålo kandidåtu izdevumiem un ienåkumiem. No demokråtijas viedok¬a rau-

goties, ß˚iet skaidrs, ka véléßanu barjera bütu jåsamazina attiecîbå uz iespéju güt

valsts subsîdiju, bütu jåparedz stingråki noteikumi par atklåtîbu un sabiedriskajåm

organizåcijåm bütu jåiesaistås pårbaudes proceså. Turcijå paståvoßå «kareivîgås

demokråtijas» sistéma neveicina opozîcijas partiju iesaistîßanos politikå, ir bijußi

gadîjumi, kad Konstitucionålå tiesa ir likvidéjusi partijas. Tas nozîmé, ka partijas

un kampañu finanséßanas sistéma bütu jåpadara plurålistiskåka un atklåtåka jaun-

atnåcéjiem, nekå tå ir patlaban.

UkrainaInstitucionålå struktüra

Ukrainas Augståkajå Padomé ir 450 deputåti, viñus ievél ar jauktas véléßanu

sistémas palîdzîbu. Ukrainas prezidentu ievél tießås véléßanås.

Partiju finanséßanu un priekßvéléßanu kampañas Ukrainå regulé likums par

partijåm, par prezidenta véléßanåm, par parlamenta véléßanåm un citi likumi.

IenåkumiLikumå par prezidenta véléßanåm ir teikts, ka kandidåtam ir jåizveido perso-

nîgs véléßanu fonds, no kura tiek finansétas kampañas aktivitåtes. Lîdzek¬us var

iemaksåt pats kandidåts, partijas, Ukrainas pilsoñi un Ukrainå re©istréti uzñé-

mumi. Aizliegti valstij piederoßo uzñémumu, valdîbas struktüru, fondu un orga-

nizåciju, vietéjo paßpårvalΩu uzñémumu, årvalstnieku un bezpavalstnieku, år-

valstu uzñémumu, uzñémumu ar årvalstu investîcijåm, labdarîbas un reli©isku

organizåciju, organizåciju un uzñémumu, kuri ir parådå valsts budΩetam, zie-

dojumi.

Lîdzîgi fondi tiek veidoti arî parlamenta véléßanåm. Ziedojumus var pieñemt

no Ukrainas pilsoñiem un uzñémumiem, bet ne no valsts organizåcijåm un uzñé-

mumiem, vietéjiem paßpårvaldes uzñémumiem, årvalstu fiziskåm un juridiskåm

personåm, anonîmiem ziedojumu avotiem un starptautiskåm organizåcijåm.

5756


efektîvi piedalîties véléßanås. Ja finanßu noteikumi tiek ieviesti diskriminéjoßå

veidå, tas samazina konkurenci un ¬auj vienai partijai vai reΩîmam palikt pie

varas. DaΩkårt strikta politiskå finanséjuma kontrole un administratîvie ierobeΩo-

jumi var represét opozîciju. Demokratizåcijas process pieprasa noteiktu privåto

tiesîbu lîmeni, kå arî atbrîvot kandidåtus un partijas no reΩîma iejaukßanås, bet tas

diemΩél ir saistîts ar politisku korupciju. Represîva finanßu sistéma, kurai nav ne-

atkarîgas pårraudzîbas, kaité brîvu un godîgu véléßanu idejai, jo ßådå sistémå

reΩîma iejaukßanås proceså ir neizbégama. Pårejas periodå partija, kurai pieder

vara, nereti izmanto valsts aparåtu savå labå. Partiju finanséßanas sistéma ar stipru

reΩîmu nav ideåla forma pårejas posma valstîm.

Pédéjå politisko finanséjuma probléma Ukrainå saistås nevis ar to, cik daudz

naudas tiek izdots, bet gan ar to, kå ßî nauda tiek savåkta. Tå kå nav finanßu avotu

daudzveidîbas, ir iespéjama ziedotåju ietekme politiskajå proceså. Ukrainas par-

tijas ir spiestas piedalîties ¬oti dårgos véléßanu procesos, un tas nozîmé, ka tås

labpråt pieñem lielus ziedojumus no bagåtiem cilvékiem un uzñémumiem.

Neformåli politikas a©enti – finanßu grupas un «oligarhi» – ß˚iet dominéjam poli-

tiskajå proceså. Vairums valsts partiju iesaistås «oligarhijas» sistémå, lai piedalîtos

politiskajå proceså. Ukrainas partiju sistéma ir fragmentéta, tå nav institucionali-

zéta. Lieli uzñémumi veido savu klientu aprindas un vada savas partijas, lai tießå

veidå ietekmétu lémumu pieñemßanu.

UngårijaInstitucionålå struktüra

Ungårija ir parlamentåra republika, parlamentå ir viena palåta, kurå deputåti

tiek ievéléti péc jauktås véléßanu sistémas. Kampañu finanséßana ir noteikta vai-

råkos likumos, to skaitå 1989. gadå pieñemtajå likumå par parlamenta deputåtu

véléßanåm (labots 1994. gadå) un arî 1990. gadå pieñemtajå likumå par partiju

darbîbu un finanséßanu.

IenåkumiLikumå par partiju darbîbu un finanséßanu14 ir noteikts, ka no valsts budΩeta

tiek sniegts ievérojams atbalsts tåm partijåm, kuras parlamenta véléßanås iegüst

vismaz vienu procentu balsu. Partija var iegüt lîdzek¬us no biedru naudas, valsts

atbalsta un îpaßuma, un lîdzek¬iem, kurus ziedo fiziskas personas un neatkarîgi uz-

ñémumi. Cilvéki partijåm drîkst atståt mantojumå naudu vai îpaßumu. Partijas

Ukrainå nav reklåmas ierobeΩojumu, 1996. gadå pieñemtais likums par rek-

låmu nenodala politisko reklåmu. 2001. gada jünijå parlaments pirmajå lasîjumå

pieñéma likumu par politisko reklåmu un kampañu.

Deklaråcijas un to pårbaudeCentrålajai véléßanu komisijai ir pienåkums pårraudzît, kå tiek ievéroti kam-

pañu finanséßanas noteikumi. Tå seko, vai tiek publicéta informåcija, kurå tiek no-

rådîti kampañas ienåkumu avoti. Komisija pårbauda prezidenta amata kandidåtu

personîgo lîdzek¬u izmantoßanu. Valsts ienåkumu dienests un bankas, kurås

atrodas véléßanu konti, veic pårbaudes ßajå jomå.

Informåciju par ziedojumu avotiem un apjomu, kå arî deklaråcijas par ßo

lîdzek¬u izmantoßanu Centrålå véléßanu komisija publicé laikrakstos Holos Ukrainyun Uriadovyi Kuryer septiñu dienu laikå pirms véléßanåm.

Ío deklaråciju mér˚is ir ¬aut sabiedrîbai iepazîties ar kandidåtu kontiem, lai

varétu izraisîties politiskas diskusijas. Tas ir ¬oti nepiecießams, jo eksperti uzskata,

ka Ukrainas véléßanås apméram 60 – 70 procenti izdevumu netiek deklaréti.13

Detalizétå deklaråciju procedüra ne vienmér ir neitråla. Reizém tå tiek trîs çetras

dienas novilcinåta, un opozîcijas kandidåtiem pietrükst naudas. Tas veicina ne-

deklarétas naudas izmantoßanu.

ProblémasUkrainas pieredze pieråda vairåkus faktus. Pirmåm kårtåm valstî nav îpaßi

plaßas pieejas medijiem, tå tiek ierobeΩota pat tåm partijåm un kandidåtiem, kuru

rîcîbå ir nepiecießamais kapitåls. Bezmaksas raidlaika pieß˚irßana notiek diskri-

minéjoßi, un tas samazina kampañas finanséjuma efektivitåti. Daudzås bijußajås

PSRS republikås ir redzams, ka ar naudu vien nevar nodroßinåt pienåcîgu politisko

komunikåciju. Ir nepiecießams arî «administratîvais kapitåls» – labåka kontrole

pår administratîvo un reguléßanas aparåtu. Tå dévétie administratîvie resursi

saistås ar paßvaldîbu, valstij piederoßo mediju, uzñémumu un valsts finanséto

organizåciju îpaßo pieeju kandidåtiem. Partija vai kandidåts, kurß bauda ßo

instançu uzticîbu, sañem nedokumentétus un «bezmaksas» pakalpojumus,

izmanto valsts telpas un apmeklé organizétas tikßanås ar «darbinieku kolektî-

viem».

Otra probléma ir tå, ka Ukrainå nav neatkarîga pårraudzîbas mehånisma, un

tas nopietni kavé ieviest veiksmîgu priekßvéléßanu kampañas finanßu sistému.

ReΩîma rîcîbå ir mehånismi, kurus var izmantot, lai opozîcijas partijåm ne¬autu

5958


13 Ir daudz iemeslu, kåpéc partijas un kandidåti lieto nedeklarétu naudu, un bailes no valsts iejaukßanåskatrå ziñå ir viens no tiem. Sk. 26 ekspertu intervijas pétîjumå, kuru 1999. gada janvårî veica a©entüra«Sociålo, ekonomisko un politisko procesu paredzéßanas centrs».

14 Sk. 1989. gada likumu XXXIII par politisko partiju darbîbu un finanséßanu, kå arî 1990. gada likumuLXII (1989. gada likuma XXXIII par politisko partiju darbîbu un finanséßanu modifikåcija).

Deklaråcijas un to pårbaudeLikumå par partijåm ir noteikts, ka tåm katru gadu lîdz 31. martam ir jåsaga-

tavo finanßu deklaråcija, kura tiek publicéta oficiålajå valsts laikrakstå. Ja ir sa-

ñemts par 500 000 forintu (1767 ASV dolåriem) lielåks ziedojums, tas jådeklaré

atseviß˚i kopå ar ziedotåja uzvårdu (ja ziedojums ir no årvalstîm, tas jådeklaré

atseviß˚i, ja pårsniedz 100 000 forintu – 353 ASV dolårus). Likumå ir noteikts, ka

partijåm un neatkarîgajiem kandidåtiem nacionålajås véléßanås jåiesniedz oficiå-

lajam valsts laikrakstam deklaråcijas par kampañu finanséjumu 60 dienu laikå péc

otrås véléßanu kårtas. Deklaråcijås ir jåsniedz informåcija par kampañas izdevu-

miem daΩådås kategorijås, turklåt – un tas ir svarîgåk – jådeklaré arî finanséjuma

avoti.

Valsts kontrolei ir uzdots pårbaudît partiju finanßu likumîbu. Katru gadu tiek

pårbaudîtas to partiju finanses, kuras sañem naudu no valsts budΩeta. Ja konstaté

likuma pårkåpumus, Valsts kontrole partijai sniedz norådîjumus, kå tos novérst.

Ja ir nopietns likuma pårkåpums un ja partija neievéro Valsts kontroles norådîju-

mus, valsts kontrolieris to var iesüdzét tieså. Pieméram, ja partija ir izdevusi vairåk

nekå miljonu forintu (3534 ASV dolåru), tai ir jåmakså sods – summa, kura ir divas

reizes lielåka par nelikumîgi izdoto summu. Soda nauda tiek pårskaitîta valsts

kasei.

ProblémasUngårijas demokråtijas attîstîbå valsts finanséjums partijåm ir bijis svarîgs fak-

tors. Jau 1990. gadå valsts finanséjums veidoja 93 procentus Neatkarîgo îpaßnieku

partijas budΩeta, 88 procentus Kristießu demokråtiskås tautas partijas budΩeta, bet

tikai 24 procentus Ungårijas Sociålistu partijas budΩeta. Speciålisti uzskata, ka

Ungårijai bütu jåatsakås no valsts finanséjuma, tå vietå ievießot nodok¬u atlaides

ziedojumiem. Tas varétu veicinåt maza un vidéja apjoma ziedojumus.

Ungårijå ir nepiecießams palielinåt arî kampañas izdevumu apméru, jo paß-

reizéjie ierobeΩojumi ir visai måkslîgi.

Likumå nav pietiekami skaidru noteikumu par ziedojumiem graudå. Turklåt

Valsts kontrolei nav tiesîbu veikt pårbaudi, ja tå uzskata, ka partijas gråmatvedîbå

ir kaut kas apßaubåms. 1993. gadå Valsts kontrole lüdza ieviest soda naudu –

15 procentus no tås subsîdijas, kuru attiecîgå partija ir sañémusi. Tas netika izda-

rîts. Rezultåtå Ungårijai ir publiskå finanséjuma sistéma bez pilnas atklåtîbas un

bez juridiska rakstura sankcijåm pårkåpumu gadîjumå, un tas nåkotné varétu radît

problémas. Ungårijai, ß˚iet, ir vajadzîga stipra institücija ar likumå noteiktåm tie-

sîbåm pårraudzît, pårbaudît un apliecinåt kampañas finanséjumu, ar tiesîbåm pie-

ñemt juridiskus lémumus, ja tas ir nepiecießams.

drîkst pelnît naudu no uzñéméjdarbîbas, tåm ir at¬auts paturét pe¬ñu no ßiem

uzñémumiem péc nodok¬u samaksåßanas. Partijåm nav jåveido îpaßi véléßanu

konti kampañas vajadzîbåm.

Årvalstnieku un bezpe¬ñas organizåciju ziedojumi nav ierobeΩoti.

Valsts uzñémumi un finanßu institücijas nedrîkst ziedot naudu vai îpaßumu,

un partijas nedrîkst pieñemt naudu vai îpaßumu no valsts finanßu institücijåm un

uzñémumiem. Partija nedrîkst pieñemt îpaßumu vai naudu no jebkuras citas

valsts valdîbas, aizliegti arî anonîmi ziedojumi.

Valsts atbalstsUngårijå partijas no valsts sañem ievérojamu atbalstu. Lai sañemtu tießo sub-

sîdiju, partijai parlamenta véléßanås ir jåiegüst vismaz viens procents balsu. No

summas, kura tiek izmaksåta partiju atbalstam no valsts budΩeta, 25 procenti tiek

sadalîti vienådås da¬ås tåm partijåm, kuras ir pårståvétas parlamentå. Atlikußie

75 procenti tiek sadalîti partijåm atbilstoßi parlamenta véléßanu pirmajå kårtå

iegütajam balsu skaitam. Kopéjå summa tiek noteikta katra gada valsts budΩeta

likumå. Finanséjums tiek pieß˚irts çetras reizes gadå.

Partijas, kuras kandidé parlamenta véléßanås, sañem papildu atbalstu no valsts

budΩeta atbilstoßi kandidåtu skaitam. Neatkarîgie kandidåti sañem tikpat daudz

naudas, cik ar partijåm saistîtie kandidåti. Arî ßajå gadîjumå kopéjå summa ir

noteikta likumå par valsts budΩetu.

Netießå atbalsta vissvarîgåkais elements ir pieeja bezmaksas raidlaikam valsts

radio un televîzijå. Politiskås reklåmas ßajos medijos raida bez maksas un vismaz

vienu reizi starp astoñpadsmito un treßo dienu pirms véléßanåm. Priekßvéléßanu

kampañas pédéjå dienå Ungårijas radio un televîzija pårraida partiju sagatavotos

véléßanu ziñojumus. Arî tas notiek bez maksas. Partijåm tiek piedåvåtas telpas un

tehnika kampañas vajadzîbåm.

IzdevumiUngårijå ir noteikti izdevumu ierobeΩojumi partijåm un neatkarîgajiem kan-

didåtiem. Partijas nedrîkst izdot vairåk par miljonu forintu (ßajå summå nav

ieskaitîta subsîdija, kuru valsts sniedz kandidåtiem).15 Saskañå ar ßiem notei-

kumiem kopéjå priekßvéléßanu laikå izdotå summa nav lielåka par 386 miljoniem

forintu (1 364 124 ASV dolåri).

Apmaksåta politiskå reklåma nav aizliegta.

6160


15 1998. gadå ßî summa bija 25 819 forintu (aptuveni 88 ASV dolåri) par katru kandidåtu.

3. Likums par paßvaldîbu véléßanåm Lietuvas Republikå (1994)

4. Likums par partijåm un politiskåm organizåcijåm (1999)

5. Likums par partiju un politisko organizåciju finanséßanu (1999)

6. Likums par politisko kampañu finanséßanas kontroli Lietuvas Republikå (1997)

Ma˚edonijå1. Likums par partijåm (1994)

2. Likums par Ma˚edonijas Republikas Asamblejas pårståvju véléßanåm (1998)

3. Likums par Ma˚edonijas Republikas prezidenta véléßanåm (1994)

Moldovå1. Moldovas Véléßanu kodekss (1997)

2. Likums par partijåm un citåm politiskåm organizåcijåm (1991)

Polijå1. Likums par Polijas Republikas Seima un Senåta véléßanåm (2001)

2. Likums par partijåm (1997)

3. Likums par Polijas Republikas prezidenta véléßanåm (1990)

4. Likums par komünu padomju, rajonu padomju un vojevodu padomju vélé-

ßanåm (1998)

Rumånijå1. Likums par partijåm (1996)

2. Likums par parlamenta véléßanåm (1992)

3. Likums par prezidenta véléßanåm (1992)

Slovåkijå1. Likums par partiju izdevumu ierobeΩoßanu (1994)


3. Likums par Slovåkijas Republikas prezidenta véléßanu procedüru (1999)

Turcijå1. Likums par galvenajiem véléßanu noteikumiem (Galvenais véléßanu likums)

(1983)


Ukrainå1. Likums par Ukrainas tautas deputåtu véléßanåm (1997)

2. Likums par Ukrainas prezidenta véléßanåm (1999)


4. Likums par Ukrainas Centrålo véléßanu komisiju (1997)

Ungårijå1. Likums par parlamenta locek¬u véléßanåm (1989)

2. Likums par partiju darbîbu un finansiålåm funkcijåm (1989)

3. Likums par radio un televîzijas pakalpojumiem (1996)

ACEEEO dalîbvalstîs spékå esoßie likumi, kuri regulé kampañas finanséjumu

Albånijå1. Albånijas Véléßanu kodekss (2000)


Arménijå1. Universålais véléßanu kodekss (1999)

Baltkrievijå1. Baltkrievijas Republikas Konstitücija (1996)

2. Baltkrievijas Republikas Véléßanu kodekss (2000)

Bosnijå un Hercegovinå1. Likums par partiju finanséßanu (2000)

2. Véléßanu likums (2001)

Bulgårijå1. Likums par partijåm (2001)


3. Likums par Bulgårijas Republikas prezidenta un viceprezidenta véléßanåm (1991)

Gruzijå1. Gruzijas Vienotais véléßanu kodekss (2001)

Horvåtijå1. Likums par Horvåtijas Republikas prezidenta véléßanåm (1992)

2. Likums par Horvåtijas parlamenta locek¬u véléßanåm (1999)


4. Horvåtijas radio un televîzijas likums (1992)

Krievijå1. Federålais véléßanu likums par Krievijas Federåcijas prezidenta véléßanåm (1999)

2. Federålais véléßanu likums par Valsts Domes deputåtu véléßanåm (1999)

3. Likums par véléßanu tiesîbu un par Krievijas Federåcijas pilsoñu tiesîbu pie-

dalîties referendumå garantéßanu (1999)

4. Likums par plaßsaziñas lîdzek¬iem (1991)

Latvijå1. Likums par Saeimas véléßanåm (1993)

2. Likums par publiskåm organizåcijåm un to apvienîbåm (1992)

3. Likums par politisko organizåciju (partiju) finanséßanu (1995)

4. Likums par priekßvéléßanu a©itåciju pirms Saeimas véléßanåm (1995)

Lietuvå1. Likums par prezidenta véléßanåm (1992)

2. Likums par Seima véléßanåm (1997)

6362


Documents

Ievads - biss.soc.lv fileJåña Ikstena, Daniela Smilova un Marcina Valecka apjomîgajå publikåcijå ir apkopota daudzu Austrumeiropas valstu likumdoßana, kas regulé priekßvéléßanu