Pārliecinoša izaugsme īstermiņā, bet ko tālāk? · Šogad tā domā 37% no visiem aptaujātajiem, pērn tādi bija 44%. Jāatzīst, ka Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona

www.pwc.lv

Pārliecinoša izaugsme īstermiņā, bet ko tālāk?Aptaujas rezultāti un secinājumi

PwC 18. gadskārtējā vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujaLatvijas rezultāti

34Latvijas uzņēmumu vadītāji piedalījās aptaujā par nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem, attīstot biznesu savā valstī.

50%Latvijas uzņēmēju uzskata, ka globālās ekonomikas izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī.

77%ir pārliecināti par sava uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos tuvāko trīs gadu laikā.

Ik gadu pasaulē PwC rīko aptauju uzņēmumu vadītājiem, lai izzinātu viņu viedokli un redzējumu par nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem, attīstot biznesu savā valstī, reģionā un pasaulē kopumā. Pateicoties mūsu uzņēmēju atsaucībai, šogad esam spējuši izveidot arī Latvijas ziņojumu. Jāatzīst, ka Latvijas uzņēmējiem šis gads nebija no vieglajiem, sevišķi ģeopolitisko notikumu kontekstā. Bažas un piesardzība ir jūtama arī iegūtajos aptaujas rezultātos, jo teju puse uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme šogad samazināsies, taču prognozes par pašu biznesa izaugsmi ir piesardzīgi optimis-tiskas – 77% ir pārliecināti par sava apgrozījuma palielināšanos tuvāko trīs gadu laikā. Mūsu uzņēmējus satrauc kvalificēta darbaspēka pieejamība, kā arī viņu veselība un labklājība, turklāt mūsu uzņēmēji ir gatavi strādāt ar valsti plecu pie pleca, lai radītu inovācijām labvēlīgu vidi, kā arī sasniegtu citus mērķus, kuri ir svarīgi gan pašu biznesam, gan tautsaimniecībai kopumā.Mūsu šī brīža lielākais izaicinājums ir būt gataviem riskēt un sadarboties, lai kopā īstenotu idejas, kas radītu vērtību cilvēkiem, savam biznesam un valstij kopumā.

PwC vārdā pateicamies visiem, kuri piedalījās šajā aptaujā.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska PwC valdes priekšsēdētāja Latvijā

Izaicinājums jaunai sadarbībai

Ievads

PwC 18. gadskārtējā vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja

4

50%

71% 77%

41%

53% 53%

aptaujāto uzskata, ka globālās ekonomikas attīstība saglabāsies līdzšinējā apmērā

Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti par sava apgrozījuma palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā

Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti par sava apgrozījuma palielināšanos tuvākotrīs gadu laikā

uzņēmēju plāno palielināt darbinieku skaitu

1 gads 1.

gads2.

gads3.

gads

plāno veikt izmaksu samazināšanu

uzņēmēju Krievija ir biznesa izaugsmei vissvarīgākais noieta tirgus

Latvijas rezultāti un secinājumi

Rezultāti skaitļos

94%

91%

71%

4

47%

?

82%

65%

Latvijas uzņēmēju par lielāko draudu šobrīd atzīst ģeopolitisko nenoteiktību

uzskata, ka lielāko apdraudējumu biznesam rada kvalificēta darbaspēka un atbilstošu prasmju trūkums

?

Latvijas uzņēmēju uzskata, ka kvalificētam un pielāgoties spējīgam darbaspēkam ir jābūt valsts prioritātei

aptaujāto sadarbojas ar klientiem stratēģiskas partnerības vai citā veidā

uzskata, ka kiberdrošība ir stratēģiski svarīga digitālo tehnoloģiju kategorija

nav izstrādājuši talantu dažādības stratēģiju un neplāno tādu ieviest

32%

21%Latvijas uzņēmumu plāno sadarboties ar akadēmiķiem

piekļuve jauniem klientiem ir savstarpējas sadarbības vai stratēģiskas partnerības galvenais iemesls

Tikai

26%

plâno izvçlçties ârpakalpojumu kâdam no esoðajiem biznesa procesiem

uzskata, ka šobrīd uzņēmumam ir lielākas izaugsmes iespējas nekā pirms trim gadiem

59%

29%aptaujāto tuvāko trīs gadu laikā plāno sadarboties ar valsti, lai Latvijā radītu inovācijām piemērotu vidi

5PwC 18. gadskārtējā vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja

1. tabula. Puse no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumu vadītājiem tic, ka globālās ekonomikas izaugsme saglabāsies līdzšinējā līmenī.

Q: Vai uzskatāt, ka globālā ekonomikas izaugsme uzlabosies, saglabāsies līdzšinējā apmērā, vai mazināsies nākamo 12 mēnešu laikā?

26 %plāno izvēlēties ārpakalpojumu kādam no esošajiem biznesa procesiem

53 %

plāno veikt izmaksu samazināšanu

41% 9%

50 %

0%

MazināsiesSaglabāsies līdzšinējā apmērāPalielināsies Nezinu / atsakos atbildēt

17 % 37 %

44 %

2%

Latvijā Pasaulē

91 %Latvijas uzņēmēju par lielāko draudu šobrīd atzīst ģeopolitisko nenoteiktību

?

21 %Latvijas uzņēmumu sadarbojas ar akadēmiķiem

Tikai

29 %aptaujāto tuvāko trīs gadu laikā plāno sadarboties ar valsti, lai Latvijā radītu inovācijām piemērotu vidi

Uzņēmumu vadītāji pasaulē nav sevišķi optimistiski par ekonomikas izaugsmi 2015. gadā. Vispasaules aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits nekā pērn uzskata, ka ekonomikas izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā turpināsies. Šogad tā domā 37% no visiem aptaujātajiem, pērn tādi bija 44%.

Jāatzīst, ka Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona uzņēmēji ir vispesimistiskākie – vien 16% uzskata, ka ekonomika turpinās augt. Latvijas uzņēmēji ir vēl piesardzīgāki – pusei šķiet, ka ekonomika saglabās līdzšinējo attīstību, bet 41% aptaujāto šķiet, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad samazināsies. Tā kā Latvijas ekonomikas izaugsme kopš 2011. gada ir bijusi viena no straujākajām ES, taču pēdējos ceturkšņos novērojams palēninājums (saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību ), uzņēmumu vadītāju prognoze par globālo ekonomiku ir tikpat piesardzīga.

Pasaulē optimistiskākie uzņēmēji ir no Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī no Tuvajiem Austrumiem – tur attiecīgi 45% un 44% uzņēmēju uzskata, ka ekonomikas attīstība pieaugs. Visskeptiskākie par ekonomikas izaugsmi šogad ir CAE (16%), tostarp Latvijas uzņēmēji (9%).

Piesardzība un optimisms

50%Latvijas uzņēmēju uzskata, ka globālās ekonomikas izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā saglabās līdzšinējo tempu.

41%Latvijas uzņēmēju uzskata, ka globālās ekonomikas izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā samazināsies.

1 (Avots: LR Ekonomikas ministrija, Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2014.gada jūnijā https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/zinojums_par_latvijas_tautsaimniecibas_attistibu/).

Izaugsme


2. tabula Pārliecība par ieņēmumu pieaugumu Latvijā

Q: Cik pārliecināts (-a) jūs esat par sava uzņēmuma perspektīvām attiecībā uz ieņēmumu pieaugumu nākamo 12 mēnešu un 3 gadu laikā?

0

3

21

15

0

9

21

4762

24

Nezinu / Atsakos atbildēt

Ļoti nepārliecināts

Nepārliecināts

Nedaudz pārliecināts

Ļoti pārliecināts

Nākamos 12 mēnešus

3 gadu laikā

%

Pārliecība par apgrozījuma palielināšanos tuvākajos 12 mēnešos ir spēcīgāka nekā par tuvākajiem gadiem.Jautājumā par izredzēm palielināt apgrozījumu tuvākā viena un trīs gadu laikā Latvijas uzņēmumu vadītāji izsakās ļoti piesardzīgi – „ļoti pārliecināti” par sava apgrozījuma palielināšanos ir tikai 24% un 15% aptaujāto.

Taču bažas par pesimismu tā tradicionālajā izpratnē ir nevietā, jo vairāk nekā divas trešdaļas jeb 62% Latvijas respondentu ir „nedaudz pārliecināti” par sava apgrozījuma palielināšanos tuvāko trīs gadu laikā. Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmēji ir piesardzīgi optimisti, kuri pret panākumiem izturas ar krietni lielāku piesardzību nekā citās valstīs.

Interesanti, ka kopumā esam optimistiskāk noskaņoti nekā Igaunijā, kur 63% uzņēmēju ir pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā. Latvijā tie ir 71%.

77%Latvijas uzņēmēju kopumā ir pārliecināti par apgrozījuma palielināšanos tuvāko 3 gadu laikā.

71%Latvijas uzņēmēju kopumā ir pārliecināti par apgrozījuma palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā.

3. tabula. Pārliecība par izaugsmi globāli

Q: Vai uzskatāt, ka globālā ekonomikas izaugsme uzlabosies, saglabāsies, kāda bijusi, vai mazināsies nākamo 12 mēnešu laikā?

4. tabula. Vispārliecinātākie par sava apgrozījuma palielināšanos ir Indijas uzņēmēji (62%), visskeptiskākie – Krievijas uzņēmēji (16%)

0

16

45

39

2

18

36

44

4

30

50

16

0

41

50

9

3

14

38

45

1

19

46

34

1

12

50

37


Samazināsies

Saglabāsies līdzšinējāapmērā

Uzlabosies

Ziemeļamerika

Rietumeiropa

Āzijas un Klusāokeāna reģions

Latvija

Centrālās unAustrumeiropasreģions

Tuvie Austrumi

Āfrika

Pasaulē vispārliecinātākie par sava apgrozījuma palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā ir Ziemeļamerikas, kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģiona uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītāji Rietumeiropā (31%) un CAE (30%) ir vismazāk pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmes perspektīvām šogad. Latvijā tādu ir vēl mazāk – tikai 24%.

Skatoties uz rezultātiem valstu griezumā, visoptimistiskāk noskaņoti ir Indijas uzņēmumu vadītāji – tur 62% ir „ļoti pārliecināti” par īstermiņa izaugsmes perspektīvām. Tiem seko Meksikas (50%), ASV (46%), Austrālijas (43%), Lielbritānijas un Dienvidāfrikas (39%), Ķīnas (36%), Vācijas (35%) un Brazīlijas (30%) uzņēmēji. Vismazākā pārliecība par sava apgrozījuma palielināšanos ir Francijas (23%), Venecuēlas (22%), Itālijas (20%), Argentīnas (17%) un jo īpaši Krievijas uzņēmējiem. Mūsu kaimiņvalsts vadītāju vidū tikai 16% bija „ļoti pārliecināti” par sava apgrozījuma palielināšanos 2015. gadā salīdzinājumā ar 53% pērn, kad šīs valsts uzņēmēji bija visoptimistiskākie pasaulē.

0

10

20

30

40

50

60

70

80 62%Indijas uzņēmēju

16%Krievijas uzņēmēju

Izaugsme

5. tabula. Pārliecība par izaugsmi globāli

Q: Vai prognozējat, ka darbinieku skaits jūsu uzņēmumā turpmāko 12 mēnešu laikā palielināsies, samazināsies vai saglabāsies šo 12 mēnešu laikā?

Darbinieku skaits saglabāsies līdzšinējā apmērāLīdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbinieku skaitu. Par spīti piesardzībai un viedoklim par globālās ekonomikas izaugsmes samazinājumu liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā kolēģi CAE reģionā, ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Vien 15% vadītāju Latvijā plāno samazināt darbinieku skaitu, to plāno veikt 22% aptaujāto CAE reģionā un 21% visā pasaulē.

Tuvāko 12 mēnešu laikā darbinieku skaits

Latvija Igaunija CAE Pasaulē

Palielināsies 41% 49% 42% 50%

Samazināsies 15% 23% 22% 21%

Saglabāsies 44% 29% 37% 28%

Latvijā

Pasaulē

15% 44%

21% 28%

41%

50%

Samazinās Saglabās līdzšinējā apmērā

Palielinās

Lielākie riski izaugsmei – ģeopolitiskie notikumi, prasmju pieejamība un kiberdrošībaUzņēmēji pasaulē un Latvijā tika aicināti novērtēt, viņuprāt, lielākos sociālos, ekonomiskos un politiskos riskus viņu biznesa izaugsmei. Jāatzīmē, ka šogad pasaulē risku intensitāte ir palielinājusies līdz vēl nepieredzētam līmenim. Šobrīd uzņēmēji pasaulē visvairāk raizējas par pārmērīga regulējuma postošo ietekmi, prasmju pieejamību un valdības reakciju uz fiskālo deficītu. Taču CAE reģionā uzņēmējus vairāk nekā citur satrauc ģeopolitiskā nenoteiktība, pārmērīga regulējuma un nodokļu sloga palielināšanās. Latvijas uzņēmēji līdztekus ģeopolitiskajai nenoteiktībai un pārmērīgam regulējumam trešajā vietā pie nozīmīgākajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem riskiem ir ierindojuši prasmju (ne-)pieejamību, nodokļu slogu atstājot tikai ceturtajā vietā.

Igaunijā uzņēmējus nodokļu slogs satrauc ievērojami vairāk nekā Latvijā. Mūsu ziemeļu kaimiņiem arī valsts rīcība attiecībā uz fiskālo deficītu un ārējo parādu ir krietni svarīgāka nekā mūsu uzņēmumu vadītājiem.

6. tabula. Šogad vadītāji jūtas vairāk apdraudēti nekā citus gadus, sevišķi kiberdrošības, tehnoloģisko izmaiņu un prasmju pieejamības dēļ.

Q: Cik lielas bažas jums sagādā (ja vispār sagādā) katrs no šiem apdraudējumiem?

72 72

58

61

55

46

50

60

51

48

53

59

56

61

56

48

40

56

53

66

55

50

46

69

58

71

62

49

52

72

63

71 70

48

52

56

78

73 72 72

70

61 60 60 59

Pārmērīgsregulējums

Prasmju pieejamība Valdības reakcija uzfiskālo deficītu un

parādu slogu

Ģeopolitiskānenoteiktība*

Nodokļu slogapalielināšanās

Kiberuzbrukumuapdraudējums un

datu drošībastrūkums

Izmaiņas klientuuzvedībā

Sociālā nestabilitāte Lielas vainepastāvīgas

enerģijas izmaksas

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015* ģeopolitiskās nenoteiktības un sociālās nestabilitātes riski šogad aptaujā tika pievienoti pirmo reizi.

Respondenti, kuri apgalvoja: zināmā mērā sagādā bažas un sagādā milzīgas bažas (%)

7. tabula. Šogad vadītāji jūtas vairāk apdraudēti nekā citus gadus, sevišķi kiberdrošības, tehnoloģisko izmaiņu un prasmju pieejamības dēļ

Q: Cik lielas bažas jums sagādā (ja vispār sagādā) katrs no šiem apdraudējumiem? (visi sociālie, ekonomiskie, politiskie un biznesa riski)

Vieta Pasaulē CAE Latvija Igaunija

1. Pārmērīgs regulējums

Ģeopolitiskā nenoteiktība



2. Prasmju pieejamība

Pārmērīgs regulējums


Pieaugošā nodokļu nasta

3. Valsts rīcība saistībā ar fiskālo deficītu un ārējo parādu


Prasmju pieejamība

Prasmju pieejamība

4. Ģeopolitiskā nenoteiktība

Valsts rīcība saistībā ar fiskālo deficītu un ārējo parādu



5. Pieaugošā nodokļu nasta

Sociālā nestabilitāte

Nacionāli noskaņotu valstuprotekcionisma tendences


Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā sagādā bažas un sagādā ļoti lielas bažas.

Izaugsme

Jautājumā par biznesa riskiem uzņēmēji visā pasaulē, CAE reģionā un Latvijā ir vienisprātis – pirmajā vietā ir darbaspēka un prasmju pieejamība. Atšķirībā no reģiona un mūsu tuvākajiem kaimiņiem igauņiem Latvijas vadītājus satrauc kiberapdraudējums un datu drošības trūkums, kā arī kukuļošana un korupcija. Interesanti ir tas, ka atšķirībā no igauņu kolēģiem mūsu uzņēmumu vadītājus nebaida tehnoloģisko pārmaiņu ātrums un jauni ienācēji tirgū.

8. tabula. Latvijā lielākie draudi biznesa izaugsmei ir ģeopolitiskā nenoteiktība, pārmērīgs regulējums un prasmju (ne-) pieejamība

Q: Cik lielas bažas jums sagādā (ja vispār sagādā) katrs no šiem apdraudējumiem?

9. tabula. Ģeopolitiskā nenoteiktība, prasmju pieejamība un kiberdrošība ir lielākie riski biznesa attīstībai Latvijā

Q: Cik lielas bažas jums sagādā katrs no šiem apdraudējumiem?

-53

-53

-24

-50

-29

-41

-35

-41

-41

-50

-41

-26

-26

-26

-26

-29

-24

-26

-6

-29

-3

-15

-24

-12

-21

-24

-3

-6

-15

-3

-12

-15

-3

-9

0

-6

-3

0

18

41

59

15

53

29

29

44

41

24

41

47

44

56

44

50

47

41

35

0

3

3

6

6

9

12

12

12

12

12

15

15

15

18

21

24

29

56

Epidēmijas

Jauni ienācēji tirgū

Sociālā nestabilitāte

Neatbilstīga pamata infrastruktūra

Izmaiņas patērētāju līdzekļu tērēšanas ieradumos un uzvedībā

Piekļuve pieejamiem līdzekļiem

Piegādes ķēdes pārrāvums

Augsts bezdarba/nepietiekamas nodarbinātības līmenis

Uzticības trūkums uzņēmumam

Tehnoloģisko pārmaiņu ātrums

Valdības reakcija uz fiskālo deficītu un parādu slogu

Kukuļošana un korupcija

Lielas vai nepastāvīgas enerģijas izmaksas

Kiberuzbrukumu apdraudējums, tostarp datu drošības trūkums

Valstu valdību protekcionisma tendences

Nodokļu sloga palielināšana

Pamatprasmju pieejamība



Nesagādā īpašas bažasNemaz nesagādā bažas Sagādā milzīgas bažasZināmā mērā sagādānelielas bažas

Latvijas vadītāju augstākie biznesa riski šķiet prasmju pieejamība un kiberapdraudējums.

mūsu uzņēmēju salīdzinoši maz satrauc jauni ienācēji tirgū.

71% 44%

Top 5 biznesa riski Latvijā:Prasmju pieejamība 71%Kiberuzbrukumu apdraudējums, tostarp datu drošības trūkums 71%

Kukuļošana un korupcija 62%Izmaiņas patērētāju līdzekļu tērēšanas ieradumos un uzvedībā 59%

Lielas vai nepastāvīgas enerģijas izmaksas 59%

Top 5 sociālie, politiskie un ekonomiskie riski Latvijā:Ģeopolitiskie riski 91%

Pārmērīgs regulējums 71%

Nodokļu sloga palielināšanās 71%

Protekcionisma tendences citās valstīs 62%

Sociālā nestabilitāte 62%


10. tabula. Latvijā lielākie biznesa riski un draudi izaugsmei ir prasmju pieejamība, kiberapdraudējums un korupcija

Q: Cik lielas bažas jums sagādā (ja vispār sagādā) katrs no šiem biznesa apdraudējumiem?

11. tabula. Nozīmīgākie tirgi, kas ietekmēs biznesu šogad: kaimiņvalstis, ASV un Ķīna

VietaNr. Pasaulē CAE Latvijā Igaunijā

1. Prasmju pieejamība Prasmju pieejamība Prasmju pieejamība Prasmju pieejamība

2. Kiberapdraudējums, datu drošības trūkums

Pārmērīgs regulējums Kiberapdraudējums, datu drošības trūkums

Jauni ienācēji tirgū

3. Izmaiņas patērētāju līdzekļu tērēšanas ieradumos un uzvedībā

Pieaugošā nodokļu nasta Kukuļošana un korupcija Izmaiņas patērētāju līdzekļu tērēšanas ieradumos un uzvedībā

4. Lielas vai nepastāvīgas enerģijas izmaksas


Izmaiņas patērētāju līdzekļu tērēšanas ieradumos un uzvedībā

Tehnoloģisko pārmaiņu ātrums

5. Tehnoloģisko pārmaiņu ātrums Sociālā nestabilitāte Lielas vai nepastāvīgas enerģijas izmaksas

Lielas vai nepastāvīgas enerģijas izmaksas

Vieta Pasaulē CAE Latvijā Igaunijā

Nr. Pasaulē CAE Latvijā Igaunijā

1. ASV - 38% Vācija - 36% Krievija - 53% Latvija - 41%

2. Ķīna - 34% Krievija - 22% Igaunija - 24% Somija - 38%

3. Vācija - 19% Ķīna/ASV - 18% Vācija - 21% Zviedrija - 28%

Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā sagādā bažas un sagādā ļoti lielas bažas.

Pēc aptaujāto domām par valstīm, kuras ir stratēģiski nozīmīgas izaugsmei, ASV šogad pirmo reizi ir apsteigusi Ķīnu un šobrīd ir vissvarīgākais tirgus uzņēmējiem visā pasaulē. Starp jaunattīstības valstu ekonomikām liels pārsteigums ir Polija, ierindojoties salīdzinoši augstajā 9. vietā (pērn 23.).

Tuvākajos 12 mēnešos Latvijas uzņēmējiem stratēģiski nozīmīgākais tirgus būs Krievija, jo tās tuvums un apmēri saglabās savu ietekmi uz mūsu valsts uzņēmumu izaugsmi.

Stratēģiski svarīgo valstu pirmais trijnieks pasaulē un CAE reģionā ir ASV, Ķīna un Vācija.

Interesanti, ka igauņu uzņēmējiem tuvāko 12 mēnešu laikā Latvija ir stratēģiski nozīmīgākais tirgus, bet Krievija ir nozīmīga tikai 20% aptaujāto.

59%redz vairāk iespēju.

Izaugsme

21%Vācija

53%Krievija

12%ASV 15%

Ķīna

6%Baltkrievija

24%Igaunija

15%Ukraina

12%Somija

Stratēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015.g.

Krievija – 53%Igaunija – 24%Vācija – 21%

12. tabula. Latvijā šobrīd tiek vairāk saskatītas izaugsmes iespējas nekā draudi

Q: Kādā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat turpmākajiem apgalvojumiem par apdraudējumiem un iespējām, kas rodas jūsu uzņēmumam?

50%redz vairāk draudu nekā pirms trīs gadiem.

Runājot par izaugsmi un noskaņojumu kopumā, Latvijas uzņēmumu vadītāji vairāk nekā citās valstīs saredz izaugsmes iespējas (59%). Nedaudz mazāk (50%) Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka šobrīd vairāk ir draudu. Globāli šī proporcija ir 59% pret 61%, bet CAE reģionā – 50% pret 52%.


50% 59%

Latvijā Pasaulē

59% 61%Vairāk draudu salīdzinājumā ar periodu pirms trīs gadiem

Vairāk iespēju salīdzinājumā ar periodu pirms trīs gadiem

Vairāk draudu salīdzinājumā ar periodu pirms trīs gadiem

Vairāk iespēju salīdzinājumā ar periodu pirms trīs gadiem

Izaugsme

14. tabula.

Q: Kuru no šīm restrukturēšanas aktivitātēm jūs plānojat (ja vispār tādas ir plānotas) uzsākt turpmākajos 12 mēnešos?

Vieta Nr. Pasaulē % CAE % Latvijā %

1. Ieviest izmaksu samazināšanas iniciatīvu

71 Ieviest izmaksu samazināšanas iniciatīvu

76 Ieviest izmaksu samazināšanas iniciatīvu

53

2. Iestāties jaunā stratēģiskā aliansē vai izveidot kopuzņēmumu

51 Iestāties jaunā stratēģiskā aliansē vai izveidot kopuzņēmumu

37 Piesaistīt uzņēmējdarbības procesa vai funkcijas ārpakalpojumu

26

3. Piesaistīt uzņēmējdarbības procesa vai funkcijas ārpakalpojumu

31 Piesaistīt uzņēmējdarbības procesa vai funkcijas ārpakalpojumu

26 Iestāties jaunā stratēģiskā aliansē vai izveidot kopuzņēmumu

15

4. Pabeigt iekšzemes uzņēmumu apvienošanu un iegādi

29 Pabeigt iekšzemes uzņēmumu apvienošanu un iegādi

16 Pabeigt iekšzemes uzņēmumu apvienošanu un iegādi

15

5. Pabeigt pārrobežu uzņēmumu apvienošanu un iegādi

27 Pabeigt pārrobežu uzņēmumu apvienošanu un iegādi

13 Pabeigt pārrobežu uzņēmumu apvienošanu un iegādi

12

53%plāno izmaksu samazināšanu.

37%plāno uzticēt kādu biznesa procesu vai funkciju ārpakalpojuma sniedzējam.

Šogad plānotāko restrukturēšanas pasākumu augšgalā ir izmaksu samazināšana. Tā ir sevišķi raksturīga CAE uzņēmējiem. Tur šādas izmaksu samazināšanas iniciatīvas plāno gandrīz 80% aptaujāto. Latvijā tādu ir tikai nedaudz vairāk par pusi – 53%.

Latvijas uzņēmumu vadītājiem otrā populārākā aktivitāte ir uzņēmējdarbības procesa vai funkcijas ārpakalpojuma piesaiste, ko ir plānojusi teju trešdaļa aptaujāto. Atšķirībā no citu valstu uzņēmējiem pasaulē un CAE reģionā salīdzinoši maz Latvijas vadītāju plāno veidot kopuzņēmumu vai veidot stratēģiskas alianses – tikai 15%.


13. tabula.

Q: Cik postošas, jūsuprāt, jūsu nozarei būs turpmākās tendences nākamo piecu gadu laikā?

Vieta Nr. Tendences Globāli

(%)CAE (%)

Latvija (%)

1. Izmaiņas nozaru regulējumā 66 62 71

2. Tiešo un netiešo konkurentu pieaugums 61 57 44

3. Izmaiņas klientu uzvedībā 61 54 29

4. Izmaiņas izplatīšanas kanālos 50 46 26

5. Izmaiņas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas pamata tehnoloģijās (piem., 3-D drukāšana, mobila klientu apkalpošana)

46 38 18

Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā postošas un sagādā ļoti postošas.

Kas apdraud nozaru attīstību?Aicinājumā novērtēt tendences, kas varētu traucēt nozaru attīstībai tuvāko piecu gadu laikā, Latvijas uzņēmēju domas pilnībā sakrīt ar respondentiem citās valstīs. Lielāks ir to respondentu skaits, kuri par lielāko apdraudējumu uzskata pārmērīgu regulējumu un konkurences pieaugumu.

Kas tiek plānots 2015. gadā?

Konkurētspēja

Aptaujātie tika aicināti nosaukt nozares, no kurām, viņuprāt, šobrīd parādās vai drīzumā varētu parādīties jauns konkurents. Gluži tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā visbiežāk tika minēta tehnoloģiju nozare (24%), taču trešdaļa Latvijas vadītāju apgalvoja, ka nav pārliecināti par šāda konkurenta ienākšanu tirgū. Taču uz jautājumu, vai paši uzņēmēji neplāno konkurēt ārpus esošā sektora, 59% atbildēja pozitīvi, kas

Konkurence un sadarbība

35%plāno paplašināt uzņēmējdarbību tehnoloģiju nozarē.

nozīmē, ka konkurence iziet ārpus ierastajām robežām arī Latvijā.

No tiem, kas raugās uz biznesa attīstīšanu citās nozarēs, 35% aptaujāto jau ir uzsākuši vai plāno uzsākt konkurēt tehnoloģiju jomā un finanšu pakalpojumu sektorā, kā arī nekustamā īpašuma nozarē.

15. tabula. Vai jūsu organizācija ir iesaistījusies jaunā nozarē vai nozarēs un vai ir apsvērusi šādu iespēju pēdējo trīs gadu laikā?

6

35

35

24


Nē, mēs neesam iesaistījušiesjaunā nozarē, taču esam domājušipar šādu iespēju

Nē, mēs neesam iesaistījušies jaunā nozarē un neesam domājušipar šādu iespēju

Jā, mēs esam iesaistījušiesjaunā nozarē

16. tabula. Kurās nozarēs jūsu organizācija ir iesaistījusies pēdējo trīs gadu laikā vai apsvērusi šādas iesaistīšanās iespēju?


1. Tehnoloģijas 15 Tehnoloģijas 34 Tehnoloģijas 35

2. Veselības aprūpe, farmācijas un dabaszinātnes

15 Sakari, izklaide un plašsaziņas līdzekļi

18 Finanšu pakalpojumi, tostarp nekustamais īpašums

20

3. Profesionālie un biznesa pakalpojumi

14 Enerģētika, iekārtas un kalnrūpniecība

18 Sakari, izklaide un plašsaziņas līdzekļi

15

PwC Konsultāciju nodaļas vecākā projektu vadītāja Dr.dat. Baiba Apine secina: „Uzņēmēji Latvijā ir krietni optimistiskāki par iespēju paplašināt uzņēmējdarbību tehnoloģiju nozarē (35%) nekā pasaulē (15%). Latvijas uzņēmumu radītie savai nozarei specifiskie informācijas tehnoloģiju risinājumi tiek augsti novērtēti gan kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē. Tomēr, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurētspēju informācijas tehnoloģiju nozarē, jānodrošina arī tehnoloģiju nozarei atbilstoši procesi, kontroles un vadības uzmanība jaunajiem produktiem.”

21%plāno sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem.

17. tabula. Vai jūs šobrīd sadarbojaties vai apsverat sadarbības iespēju ar kādu no nosaukto veidu partneriem, izmantojot kopuzņēmumus, stratēģiskas alianses vai neoficiālu sadarbību?


1. Piegādātāji 41 Piegādātāji 44 Klienti 47

2. Klienti 41 Klienti 42 Piegādātāji 41

3. Akadēmiskie spēki 32 Biznesa tīkli, klasteri vai tirdzniecības organizācijas

28 Nevalstiskās organizācijas 29

4. Biznesa tīkli, klasteri vai tirdzniecības organizācijas

29 Akadēmiskie spēki 25 Valsts 26

5. Konkurenti 27 Konkurenti 24 Jaunie uzņēmumi jeb start-ups 24

„Uzņēmēji, iespējams, neredz tiešu un tūlītēju labumu no sadarbības ar akadēmiskajiem spēkiem vai biznesa asociācijām – iespējams tāpēc, ka nav pozitīvas pieredzes pētījumu veikšanā vai kopīgu projektu īstenošanā. Taču uzņēmējiem ir jāmeklē visas iespējas, lai strādātu kopā ar zinātni, jo tas palīdzēs radīt inovācijas,” skaidro PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Vai vispār sadarboties un ar ko?Uzņēmumu vadītāji pasaulē visvairāk izvēlas veidot kopuzņēmumus vai stratēģisko partnerību ar piegādātājiem, klientiem un akadēmiskajiem spēkiem. Latvijas uzņēmumi labprātāk sadarbojas ar klientiem, piegādātājiem un nevalstiskām organizācijām. Maz Latvijas uzņēmēju plāno sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem, klasteriem, asociācijām un biznesa tīkliem, kā arī konkurentiem. Raksturīgi, ka Latvijas uzņēmēji vairāk nekā CAE reģionā vai pasaulē plāno

sadarboties ar valsti, jauniem uzņēmumiem un nevalstiskām organizācijām. Slavējama ir mūsu uzņēmēju labvēlīgā attieksme pret sadarbību ar valsti. Šāda izvēle un respondentu izvēles īpatsvars varētu būt skaidrojams arī ar nelielo attālumu starp valdību un sabiedrību, kas raksturīgs mazām teritorijām. Latvijā varas pārstāvji ir sasniedzamāki nekā lielākās valstīs, piemēram, Polijā, Vācijā vai ASV. Šī sasniedzamība pati par sevi ir teicama platforma dialoga veidošanai un nozares problēmu risināšanai.

Vienlaikus aptaujas rezultātos ir redzamas arī daudzas neizmantotas iespējas, sadarbojoties ar akadēmiskajiem spēkiem, nozaru klasteriem un konkurentu uzņēmumiem.

Taujāti par sadarbības iemesliem, Latvijas respondenti visbiežāk min iespēju iegūt jaunus klientus un apgūt jaunus ģeogrāfiskos tirgus, bet pasaulē šie iemesli visbiežāk ir vispirms iespēja piekļūt jaunām tehnoloģijām un tikai tad jauniem klientiem.


18. tabula. Lūdzu, sarindojiet savus galvenos trīs iemeslus, ja tādi ir, sadarbībai kopuzņēmumos, stratēģiskās aliansēs vai neoficiālā sadarbībā.


1. Piekļuve jaunām tehnoloģijām 41 Piekļuve jauniem klientiem 57 Piekļuve jauniem klientiem 65

2. Piekļuve jauniem klientiem 41 Piekļuve jaunām tehnoloģijām 46 Piekļuve jauniem tirgiem 50

3. Piekļuve jauniem tirgiem 42 Piekļuve jauniem tirgiem 38 Piekļuve jaunām tehnoloģijām 35

4. Sekmētu inovācijas 40 Sekmētu inovācijas 34 Sekmētu inovācijas 29

5. Spēcinātu reputāciju 28 Spēcinātu reputāciju 27 Piekļuve talantiem 26

Interesanti, ka Latvijas uzņēmumu vadītāji ir visskeptiskāk noskaņoti un nevēlas sadarboties ar biznesa tīkliem, klasteriem un tirdzniecības organizācijām, kā arī akadēmiskajiem spēkiem (53%).

68%neplāno sadarboties ar biznesa tīkliem, klasteriem un tirdzniecības organizācijām.

19. tabula. Kuriem trim no turpmākajiem risinājumiem, jūsuprāt, jābūt valsts prioritātēm jūsu pamatdarbības valstī?

20. tabula. Cik efektīva ir bijusi valsts rīcība šādu risinājumu sasniegšanā jūsu pamatdarbības valstī?


1. Starptautiski konkurētspējīga un efektīva nodokļu sistēma

67 Starptautiski konkurētspējīga un efektīva nodokļu sistēma

74 Kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks

82

2. Kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks



68

3. Atbilstoša pamata infrastruktūra 49 Atbilstoša pamata infrastruktūra

47 Darbaspēka veselība un labklājība

35





62

2. Inovācijām labvēlīga vide 60 Kapitāla pieejamība 58 Darbaspēka veselība un labklājība

56



57 Inovācijām labvēlīgas vides radīšana

41

4. Klimata izmaiņu radītie izaicinājumi 29 Inovācijām labvēlīgas vides radīšana

56 Atbilstoša pamata infrastruktūra

38

5. Atbilstoša pamata infrastruktūra 28 Darbaspēka veselība un labklājība


36

82%uzskata, ka valsts prioritātei jābūt kvalificētam un pielāgoties spējīgam darbaspēkam.

Uzņēmēji vērtē valsts pārvaldes sniegumuLūgti definēt trīs galvenās jomas, kam jābūt valsts prioritātēm, uzņēmēji pasaulē visbiežāk minēja starptautiski konkurētspējīgas un efektīvas nodokļu sistēmas izveidi, kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamību, kā arī atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu. CAE reģionā uzņēmēji domā ļoti līdzīgi, atšķiras tikai viedokļu īpatsvars.

Latvijas uzņēmējiem tā pirmkārt ir kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka pieejamība, tad seko starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide, kā arī darbaspēka veselības un labklājības nodrošināšana.

Salīdzinot ar CAE reģionu, Latvijas uzņēmējiem būtisks centienu rezultāts ir kvalificēts darbaspēks, kā arī tā veselība un labklājība. Vismazāk mūsu uzņēmēji satraucas par atbilstošas digitālās infrastruktūras pieejamību (12%) un klimata izmaiņu radītajiem izaicinājumiem (3%).

Aicināti nosaukt jomas, kurās valsts līmenī netiek strādāts pietiekoši efektīvi, uzņēmēji pasaulē viennozīmīgi nosauc starptautiski konkurētspējīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, bet Latvijas uzņēmējiem tas šķiet kvalificēts un pielāgoties spējīgs darbaspēks.

Vislabāk Latvijas valsts tiek galā ar digitālās infrastruktūras nodrošināšanu un klimata izmaiņu radīto risku mazināšanu.

Respondenti, kuri atbildēja samērā neefektīva vai ļoti neefektīva.


Uzņēmēji tika aicināti arī minēt jomu, kuras sakārtošanā plāno tuvākajā laikā sadarboties ar valsti. Pasaulē visbiežāk tika minēta kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka izveide un uzturēšana (44%) un konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide (27%). CAE reģionā uzņēmējiem aktuālāka šķita efektīvas nodokļu sistēmas izveide (48%) un prasmīga darbaspēka izveide (42%). Teju trešdaļa Latvijas uzņēmēju plāno tuvākajos gados sadarboties ar valsti, lai kopīgiem spēkiem attīstītu inovācijām labvēlīgu vidi (29%). Savukārt 26% piedalīsies kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka nodrošināšanā, kā arī viņu labklājības un veselības veicināšanā (24%).

„Latvijas uzņēmēju viedoklis par gatavību kopīgi strādāt, lai veidotu labāku vidi biznesa attīstībai, inovācijām, kā arī veicinātu kvalificēta un pielāgoties spējīga darbaspēka izveidi un nodrošinātu tā veselību un labklājību, ir pozitīvs signāls mūsu biznesa videi kopumā un jo sevišķi pašiem darba ņēmējiem,” uzskata PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

22. tabula. Kurā no šiem risinājumiem jūsu organizācija ir nolēmusi sadarboties ar valdību nākamo trīs gadu laikā?

21. tabula. Kurā no šiem risinājumiem, ja tādi ir, jūsu organizācija ir nolēmusi sadarboties ar valdību nākamo trīs gadu laikā?




48 Inovācijām labvēlīgas vides attīstīšana

29




26

3. Inovācijām labvēlīgas vides radīšana 26 Inovācijām labvēlīgas vides radīšana

30 Darbaspēka veselība un labklājība

24

6

12

12

18

21

24

26

29

Samazināti klimata pārmaiņu riski

Atbilstīga fiziskā infrastruktūra

Starptautiski konkurētspējīga un efektīva nodokļu sistēma

Kapitāla pieejamība

Atbilstīga digitālā infrastruktūra

Darbaspēka laba veselība un labklājība

Prasmīgs un pielāgojams darbaspēks

Inovāciju ekosistēmas attīstīšana

Konkurētspēja

23. tabula. Cik stratēģiski svarīgas jūsu organizācijai ir šādas digitālās tehnoloģijas?


1. Mobilās tehnoloģijas klientu iesaistei 81 Datu ieguve un analīze 86 Kiberdrošība 94

2. Datu ieguve un analīze 80 Mobilās tehnoloģijas klientu iesaistei

74 Mobilās tehnoloģijas klientu iesaistei

79

3. Kiberdrošība 78 Kiberdrošība 72 Datu ieguve un analīze 76

Jautājumā par tehnoloģiju nozīmi un izmantošanu uzņēmēji pasaulē un Latvijā nosauca sev stratēģiski svarīgākās digitālo tehnoloģiju jomas. Pasaulē tās ir mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (81%), kā arī datu ieguve un analīze (80%). CAE reģionā tā ir datu ieguve un analīze (86%), kā arī mobilās tehnoloģijas (74%). Latvijas uzņēmējiem galvenais ir kiberdrošība (94%) un mobilo tehnoloģiju izmantošana klientu iesaistei (79%). Būtiska ir arī datu ieguve un analīze (76%).

Latvijas uzņēmēju raizes par kiberdrošību Dr.dat. Baiba Apine skaidro šādi: „Uzņēmēji Latvijā

Digitālo tehnoloģiju izmantošana

krietni vairāk uztraucas par kiberdrošību (94%) nekā vidēji pasaulē (78%). Latvijas uzņēmēju uztraukums pieaudzis kopš pagājušā gada, galvenokārt, aktivizējoties diskusijai par kiberdrošības jautājumiem medijos, kā arī sadarbībai ar klientiem un piegādātājiem arvien vairāk pārceļoties kibertelpā. Datu analīzes salīdzinoši lielā ietekme uz uzņēmējdarbību īstermiņā (76% – Latvijā, 80% – pasaulē) ir atkarīga no pašu uzņēmēju spējas identificēt jomas, kurās datu analīzei būtu pievienotā vērtība. Pašlaik šī tehnoloģija izskatās daudzsološāka informācijas tehnoloģiju profesionāļiem nekā pašiem uzņēmējiem.”

Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā svarīgi un ļoti svarīgi.

Tehnoloģijas

Aicināti novērtēt tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un vērtību, ko tās sniedz uzņēmumam, respondenti pasaulē un Latvijā visbiežāk minēja darba efektivitātes uzlabošanos (88% pasaulē un 100% aptaujāto Latvijā). Dati

24. tabula. Kādā mērā digitālās tehnoloģijas veido vērtību jūsu organizācijai šādās jomās?

25. tabula. Cik svarīgi ir šie faktori, palīdzot jūsu organizācijai maksimāli izmantot savas digitālās investīcijas?


1. Darba efektivitāte 88 Darba efektivitāte 90 Darba efektivitāte 100

2. Datu ieguve un analīze 85 Datu ieguve un analīze 90 Klientu pieredze 88

3. Klientu pieredze 77 Iekšējā/ārējā sadarbība 86 Datu ieguve un analīze 85

4. Iekšējā/ārējā sadarbība 77 Klientu pieredze 76 Iekšējā/ārējā sadarbība 85

5. Digitāla uzticamība, ieskaitot kiberdrošību

72 Digitāla uzticamība, ieskaitot kiberdrošību

74 Digitāla uzticamība, ieskaitot kiberdrošību

82


1. Jūs kā vadītājs sekmējat digitālo tehnoloģiju lietojumu

86 Jūs kā vadītājs sekmējat digitālo tehnoloģiju lietojumu

87 Skaidra vīzija, kā digitālās tehnoloģijas spēj palīdzēt konkurences priekšrocību gūšanā

88

2. Skaidra vīzija, kā digitālās tehnoloģijas spēj palīdzēt konkurences priekšrocību gūšanā

86 Skaidra vīzija, kā digitālās tehnoloģijas spēj palīdzēt konkurences priekšrocību gūšanā

82 Jūs kā vadītājs sekmējat digitālo tehnoloģiju lietojumu

85

3. Labi pārdomāts digitālo investīciju plāns, ietverot panākumu izvērtēšanas noteikšanu

83 Labi pārdomāts digitālo investīciju plāns, ietverot panākumu izvērtēšanas noteikšanu

81 Labi pārdomāts digitālo investīciju plāns, ietverot panākumu izvērtēšanas noteikšanu

79



Jautājumā par faktoriem, kuri palīdz organizācijai maksimāli izmantot savas digitālās investīcijas, 9 no 10 uzņēmumu vadītājiem uzskata, ka liela nozīme ir viņiem pašiem. Būdami prasmīgi digitālo tehnoloģiju lietotāji, vadītāji veicina to izmantošanas atdevi arī pārējā uzņēmumā.

Latvijas uzņēmumu vadītāji uzskata, ka par paša prasmēm vēl svarīgāka ir skaidra vīzija, kā šo tehnoloģiju izmantošana var radīt konkurences priekšrocību biznesā.

Dr.dat. Baiba Apine uzskata, ka veiksmīgs dialogs starp informācijas tehnoloģiju profesionāļiem un uzņēmumu vadītājiem ir svarīgākais faktors veiksmīgai tehnoloģiju izmantošanai uzņēmumā. Aptaujas dati parāda iepriecinošu tendenci – uzņēmumu vadītāji gan Latvijā, gan pasaulē sevi uzskata par būtisku tehnoloģiju ieviešanas dzinējspēku.

un datu analītika pasaulē ir otrajā vietā (85%), bet Latvijā tā ir klientu pieredze (88%). CAE reģionā pirmo vietu dala darbības efektivitāte un datu analīze (90%).


Talanti

Pasaulē puse aptaujāto uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu, bet Latvijā tādu ir tikai 41%. Samazinājumu pasaulē prognozē 21%, Latvijā tikai 15%. Vislielāko darbinieku skaita samazinājumu pasaulē prognozē Rietumvalstis un Āfrikas reģions. Turpretī pieaugumu prognozē Tuvie Austrumi un Ziemeļamerika, kā arī Āzijas un Klusā okeāna reģions.

Uz jautājumu par talantu dažādības stratēģijas esību vai plāniem to ieviest uzņēmumā pozitīvi atbildēja 64% respondentu pasaulē un 51%

Talantu dažādība un spēja pielāgoties

reģionā. Latvijā tādu bija tikai 32% un tikpat daudziem (32%) Latvijā talantu dažādības stratēģijas nav un nav plānots tādu ieviest.

Uzņēmumos Latvijā, kuriem ir talantu dažādības stratēģija (32%), kā vislielākie ieguvumi tika nosaukti talantu piesaiste, biznesa efektivitātes veicināšana, iekšējā un ārējā sadarbība, klientu apmierinātības palielināšana, kā arī fakts, ka tā palīdz apmierināt jaunas un vēl nebijušas klientu vēlmes (visi 91%).

26. tabula. Kādas no šīm priekšrocībām, ja tādas ir, jūsu organizācija ir guvusi no savas talantu daudzveidības un iekļaušanas sekmēšanas stratēģijas?


1. Piesaistīt talantīgus resursus 90 Veicināt biznesa efektivitāti 94 Piesaistīt talantīgus resursus 91

2. Veicināt biznesa efektivitāti 85 Piesaistīt talantīgus resursus 92 Veicināt biznesa efektivitāti 91

3. Stiprināt savu zīmolu un reputāciju 83 Sadarboties kā iekšēji, tā ārēji 88 Sadarboties kā iekšēji, tā ārēji 91

4. Izstrādāt inovācijas 78 Stiprināt savu zīmolu un reputāciju

84 Uzlabot klientu apmierinātības līmeni

91

5. Sadarboties kā iekšēji, tā ārēji 78 Apmierināt jaunas un turpmākās klientu vajadzības

83 Apmierināt jaunas un turpmākās klientu vajadzības

91

Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā piekrītu un pilnīgi piekrītu..

Kādi ir Latvijas uzņēmēju uzskati par talantu attīstību un veicināšanu uzņēmumā? Gluži tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā uzņēmēji cenšas apmācīt savus darbiniekus, izmantojot nemitīgu un pastāvīgu izglītošanos vai mobilitāti, kā arī aktīvi izmanto sociālās un tiešsaistes platformas, meklējot darbiniekus.

27. tabula. Kādā mērā jūs piekrītat vai nepiekrītat šiem apgalvojumiem par savas organizācijas talantu aktivitātēm?


1. Mēs vienmēr nodrošinām darbiniekiem jaunu prasmju apguvi, izmantojot pastāvīgas apmācības vai mobilitātes programmas

81 Pieņemot darbā, mēs meklējam universālākus resursus nekā līdz šim

81 Mēs vienmēr nodrošinām darbiniekiem jaunu prasmju apguvi, izmantojot pastāvīgas apmācības vai mobilitātes programmas

76

2. Pieņemot darbā, mēs meklējam universālākus resursus nekā līdz šim

81 Mēs vienmēr nodrošinām darbiniekiem jaunu prasmju apguvi, izmantojot pastāvīgas apmācības vai mobilitātes programmas

78 Mēs vienmēr izmantojam daudzus kanālus, lai atrastu talantīgus resursus, tostarp tiešsaistes platformas un sociālos tīklus

74

3. Mēs vienmēr izmantojam daudzus kanālus, lai atrastu talantīgus resursus, tostarp tiešsaistes platformas un sociālos tīklus

78 Mēs vienmēr izmantojam daudzus kanālus, lai atrastu talantīgus resursus, tostarp tiešsaistes platformas un sociālos tīklus

77 Pieņemot darbā, mēs meklējam universālākus resursus nekā līdz šim

65

Respondenti, kuri atbildēja zināmā mērā piekrītu un pilnīgi piekrītu..

Metodoloģija

PwC 18. gadskārtējā uzņēmumu vadītāju aptaujā 2014. gada nogalē piedalījās 1 322 dalībnieki 77 pasaules valstīs. Reģionālajā griezumā 459 intervijas notika Āzijas un Klusā okeāna reģionā, 455 – Eiropā, 147 – Ziemeļamerikā, 167 – Latīņamerikā, 49 – Āfrikā un 45 – Tuvajos Austrumos. No Latvijas aptaujā piedalījās 34 uzņēmumu vadītāji. Aptaujas globālo rezultātu ziņojums un tiem piesaistītie grafiki ir pieejami www.pwc.com/ceosurvey.

Latvijas aptaujā piedalījās uzņēmumu vadītāji valdes priekšsēdētāja un direktora līmenī kopumā no 18 nozarēm: apdrošināšanas, auto tirdzniecības, būvniecības, banku un finanšu, farmācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, nekustamā īpašuma, naftas un dabasgāzes, kokrūpniecības un mežistrādes, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, kā arī mediju, naftas, transporta un loģistikas.

Ražošana – autobūve

Ražošana – rūpnieciskie produkti

Ražošana – patēriņa produkti

Profesionālie un biznesa pakalpojumi

Būvniecība

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un medības

Veselības aprūpe, farmācijas un dzīvības zinātnes

Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība

Transports un loģistika

Enerģētika, iekārtas un kalnrūpniecība

Sakari, izklaide un plašsaziņas līdzekļi

Viesmīlība un atpūta

Tehnoloģija

Finanšu pakalpojumi, tostarp nekustamais īpašums

Valsts un sabiedriskie pakalpojumi

Metodoloģija

27PwC 18th Annual Global CEO Survey

www.pwc.lv

Adrese: PricewaterhouseCoopers SIAKr. Valdemāra iela 21, Rīga, LV-1010, LatvijaTel.: +371 67094400 Šī publikācija ir sagatavota kā materiāls par vispārējiem jautājumiem un nav uzskatāma par specifisku profesionālu konsultāciju. Jums nevajadzētu pieņemt jebkādus lēmumus, paļaujoties uz šajā publikācijā iekļauto informāciju, bez iepriekšējas profesionālas konsultācijas saņemšanas. PricewaterhouseCoopers SIA nedod nekādas tiešas vai netiešas garantijas par publikācijā iekļautās informācijas precizitāti vai pilnību, un normatīvajos aktos pieļautajās robežās ne PricewaterhouseCoopers SIA, ne tās dalībnieki, darbinieki vai pārstāvji neuzņemas atbildību par sekām, kas radušās jums vai jebkurai trešajai personai, kas rīkojusies vai atturējusies no kādas darbības saskaņā ar šajā publikācijā iekļauto informāciju, kā arī par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz šo publikāciju.

©2015 PricewaterhouseCoopers SIA. Visas tiesības aizsargātas. Šajā dokumentā “PwC” nozīmē PricewaterhouseCoopers SIA, kas ir starptautiskā firmu tīkla PricewaterhouseCoopers International Limited dalībnieks, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas un neatkarīgas juridiskās personas statuss.

Sazinieties ar mums:

Zlata Elksniņa-ZaščirinskaPwC valdes priekšsēdētā[email protected]

Ilandra LejiņaPwC partnereRevīzijas un komercdarbības apliecinājumu nodaļ[email protected]

Baiba ApinePwC Konsultāciju nodaļas vecākā projektu vadītā[email protected]

Ilze RauzaPwC Nodokļu nodaļas [email protected]

Evija BaulaPwC Mārketinga un komunikācijas vadītā[email protected]

Documents

Pārliecinoša izaugsme īstermiņā, bet ko tālāk? · Šogad tā domā 37% no visiem aptaujātajiem, pērn tādi bija 44%. Jāatzīst, ka Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona