Izglītība un atbildība

Prof. Maija Kūle

Referāts LU 64. zinātniskajā konferencē

Par LU simbolu - puķi

• Latvijas institūts par Latvijas valsts simbolu ir atzinis margrietiņu.

• Latvijas Universitātei arī varētu būt savs simbols – zieds. Tāpēc par pirmo attēlu es izvēlējos rododendra ziedu no LU Babītes rododendru audzētavas, bijušā prorektora Kondratoviča lolojumu.

Emanuels Levinass par atbildību

• Atbildība par otru ir cieši saistīta ar izglītību un izglītība ar atbildību. Atbildība nav tikai tas, kas saistīts ar kādas personas rīcību un pienākumiem (dekāna, profesora, studenta utt.), kā mēs esam paraduši domāt. Mēdz teikt, ka nevaru uzņemties atbildību, jo traucē apstākļi, tas nav mans pienākums, tas neatbilst manai iecerei utt. Taču šāda atbildības izpratne ir šaura un nav mūsdienīga.

• Mūsdienu filosofija franču domātāja Emanuela Levinasa personā izmaina priekšstatus par atbildību. Viņš saka: “Es saprotu atbildību kā atbildību par otru, tātad kā atbildību par to, kas nav mana rīcība, vai pat par to, kas uz mani neattiecas, vai - kas tieši uz mani attiecas, kam es tuvojos kā sejai”. Reducējot Levinasa izpratni uz situāciju Latvijas Universitātē, jāatzīst, ka visi tajā strādājošie un studējošie ir daudz vairāk atbildīgi par Universitātes attīstību, nekā liekas. Pēc Levinasa domām, es esmu atbildīgs pat par otra atbildību...

LU Senāta lēmums 2004.g. par LU stratēģiju

Kāda ir LU attīstības perspektīva?

LU Stratēģijā teikts, ka “unikāla LU iezīme ir nepieciešamība apvienot nacionālās, zinātnē sakņotās universitātes statusu ar darbību un spēju konkurēt maksas augstākās izglītības tirgū”. No vienas puses, zinātnē sakņota universitāte, no otras – tirgus universitāte. Stratēģija min arī jēdzienu “klasiskā universitāte”. Uzdodu jautājumu: vai šie modeļi ir apvienojami?

Tirgus universitāte???

Klasiskā universitāte???

Zinātnes universitāte???

Vai balstoties uz “tirgus universitātes” budžeta veidošanas un apmācības stila principiem ir iespējams izveidot “zinātnes universitāti”? Vai “klasiskās universitātes” principi LU ir spēkā?

LU Stratēģijā teikts:

• LU darbība tiek organizēta divos lokos:• 1) nacionālās, klasiskās universitātes profilam atbilstošais nozaru

minimums, • 2) brīvās konkurences izglītības tirgus, kuru veido:

– maksātspējīgais pieprasījums;– LU spēja un ieinteresētība sniegt kvalitatīvu pakalpojumu

izglītības un inovāciju jomās.

LU “iztausta” maksātspējīgā piedāvājuma griestus. To pašu, jāatzīst, dara arī citas augstskolas. Tas ir “tirgus universitātes” princips. Kad griesti tiks sasniegti, studentu skaits saruks. Kāds būs stimuls, lai LU tiktu mainīts masu apmācības sakarā iedibinātais stils?

LU Stratēģijā lasām:

• LU kā nacionālās un klasiskās universitātes “kritēriji ir tradīcijas, izcilība, starptautiskā atpazīstamība, augstākā kvalifikācija, nepieciešamība nodrošināt valsts suverenitātei vajadzīgā speciālistu spektra izglītību latviešu valodā. Nacionālai universitātei izvirzāmo prasību izpilde ir LU kopējās rūpes, un šajā jomā darbojas vienotas akadēmiskas prasības, kuras, protams, ietekmē, taču tieši neregulē tirgus.“

Vai tirgus ietekme LU jau nav pārāk liela? Latvijas Universitātei būtu nevis jāpakļaujas tirgum, bet jāaudzina tirgus. Klasiskās universitātes būtība ir saistīta ar cilvēka veidošanu un audzināšanu, ne tikai ar profesionālo zināšanu un prasmju veidošanu. Vērojama milzīga aizraušanās ar profesionālajām programmām, akadēmiskās programmas pazūd pat tur, kur tās ir ļoti nepieciešamas, piemēram, tiesību sfērā.

Klasiskā universitāte

• Kas ir izglītība? Ja Latvijas Universitāte pretendē uz klasiskās mācību iestādes statusu, tad atbilde ir, Helmholca un viņa laikabiedru vārdiem runājot: “Izglītība nozīmē cilvēkam izveidot sevi par vispārgarīgu būtni”.

Izglītība un atsevišķais

• Izglītībā atsevišķais vienmēr ir izglītības ceļā, vienlaikus atceļot savu dabiskumu atbilstoši tam, ciktāl pasaule, kurā viņš ieaug, valodas un tikumu ziņā veidota cilvēciski. Profesionālā sfēra nav tā, kas ļauj pacelties pāri atsevišķajam, jo tā patiesībā veido atsevišķas prasmes (profesiju) nevis izglītotu cilvēku klasiskajā nozīmē.

Secinājums

• Vēlmes ar LU darbību izglītības tirgū papildināt resursus nacionālās universitātes uzdevumu īstenošanai, manuprāt, ir guvušas virsroku par Universitātes klasisko, visai Latvijas attīstībai svarīgo veidolu. Tas var traucēt sasniegt izvirzīto uzdevumu – Zinātnes universitāti.

Vai tas tā notiek?

• LU Stratēģijā rakstīts: “Tirgus pieprasījuma atbilstību LU misijai nosaka LU administrācija, konsultējoties ar koleģiālajām lēmējinstitūcijām. Izglītības tirgus pieprasījumam atbilstošo resursu piesaiste lielākoties notiek LU struktūrvienībās”.

• Komentārs: par nostādnes otro daļu var piekrist, taču vai tiek analizēta tirgus pieprasījuma atbilstība LU misijai un Zinātnes universitātes veidošanai?

Stratēģijas teksts

• “LU darbība brīvās konkurences izglītības tirgū izmanto akadēmiskās izcilības veidoto un ap LU pulcināto intelektuālo potenciālu Latvijas un citu valstu sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja tas nav pretrunā ar LU misijas īstenošanu”.

Vai šī tēze nav pretrunā pati ar sevi?

• Stratēģijas teksts: “Jebkurai LU darbībai izglītības tirgū jānostiprina nacionālās universitātes statuss”.

• Komentārs: tirgus līdz šim nav devis Universitātei spēju sevi realizēt kā nacionālu un klasisku modeli, kurā notiek visu studiju programmu, zinātņu nozaru līdzsvarota attīstība.

• Vārds “līdzsvarota” LU attīstībā ir ļoti būtisks. Tas nozīmē sabalansētu attīstību starp zinātņu nozarēm, studiju programmām, fakultātēm, profesoru skaitu tajās, doktorantūras attīstību, LU resursu pieejamību utt. LU kā “tirgus universitātes” sadalīšanās “bagātajās” un ‘nabagajās” fakultātēs nav perspektīva no Zinātnes universitātes veidošanas viedokļa. Tā atgādina mūsu valsts modeli, kur līdzās bagātajai Ventspilij pastāv, piemēram, nabadzīgie Balvi vai Ludza. Tāpat kā LR attīstībā Eiropas Savienības ietvaros vairs nav pieļaujamas daudzkārtīgas reģionu atšķirības, tāpat arī LU pastāvošās diferences nesekmēs, bet traucēs LU pārveidi Zinātnes universitāti.

Zinātņu nozaru līdzsvarotības princips

• Uzskatu, ka LU vēl joprojām nav iedibināts līdzsvarotības princips, kaut arī ir bijuši daži reformu mēģinājumi. Izglītības un atbildības saistībā svarīgs ir taisnīguma princips.

• Atbildība nozīmē realizēt taisnīgumu. Mums katram ir atbildība par cita atbildību, lai šis taisnīgums tiktu panākts.

Ētiskā stāja

• Izglītības un atbildības saistība ir ētiskā stāja. • Taču ir zināmi piemēri, kad mācībspēku karjera LU ir tikai izvērsusies,

neskatoties ne uz kādiem ētiskiem pārkāpumiem, kas publiski ir tikuši par tādiem atzīti. Vai ētika LU neko nenozīmē atšķirībā no rietumvalstu universitātēm, kurās karjeras turpināšana šādos gadījumos būtu neiespējama?

• Pasniedzējs nozog savas katedras kolēģim rakstu un to publicē ar savu vārdu. Ētikas komisija to konstatē un izsaka publisku nosodījumu. Vai šī pasniedzēja karjera LU sabrūk? Nebūt ne, mācībspēks pēc kāda laika LTV cītīgi runā par politikas un morāles saistību, un karjera virzās tikai uz augšu.

• Pasniedzēja nozog studentam maģistra darbu un pārdod to kā savu, labi nopelnot. Šis gadījums gūst morālu nosodījumu, taču karjera LU vienalga iet uz augšu. Pasniedzēja komentē: tā pie mums dara visi!

• Studenti iesniedz darbus – plaģiātus. Cik apjomīga ir cīņa pret tiem?

Ētiskās stājas trūkums

• Domāju, ka plaģiātisms augstskolās ir izskaidrojams pirmām kārtām ar masu apmācību un no tās izrietošo studentu diferenciācijas trūkumu, morāles zudumu (morāles kā individuālas izjūtas, kuras vairs daudziem vispār nav). Vai ētiskās stājas un atbildības trūkums nav saistīts ar to, ka ir iedibinājusies “tirgus universitāte”?

Humanitārās zināšanas

• Izglītības un atbildības saikni domāšanā nostiprina humanitārās zināšanas.

• Modernajā sabiedrībā ekonomiskās darbības, ražošanas, politikas vajadzību uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet kultūras un humanitāro zinātņu vajadzību nereti nākas pierādīt..., meklējot tām tautsaimniecisku attaisnojumu, lai gan to nepieciešamais pamats ir citā līmenī...

• Patiesībā būtu jābūt otrādi – vissaprotamākā ir vajadzība pēc kultūras kā cilvēciskas dzīves pamata un apjēgums par kultūru kā tas veikums, ko spēj dot humanitārās zinātnes. Cilvēciskā darbība ir jēgveidojoša. Dzīvespasaulē veidojas jēgas, uz kurām dibinās dabaszinātnes, tautsaimniecība, politika. Šajā ziņā humanitārās zinātnes ir vistuvāk cilvēciskās pasaules avotiem. Izglītības un atbildības saikni pamato un ieaudzina tieši humanitārās zinātnes.

Izglītība un komerckultūra

• Pasaules mēroga kultūras industrijas monopolizē kultūras preču un pakalpojumu tirgu, nivelē nacionālās valodas. Kā redzam arī šeit - Latvijā, tiek ražota un tirgota lēta komerckultūra masu patēriņam. Humanitāro zinātņu, psihoanalīzes, vēstures, psiholoģijas un citu zinātņu atziņas tiek mēģināts izmantot, reklamējot patērētājsabiedrības vajadzības un vērtības.

• “Tirgus universitāte” nespēj pildīt klasiskās universitātes uzdevumus – vispusīgi izglītot un audzināt cilvēku. Tai pietrūkst uzmanības pret humanitārām zināšanām, kas veido vērtību sistēmu un taktu.

Audzināšana kā cilvēkveidošana arī augstākajos studiju līmeņos

• Jāatzīst, ka Latvijas valstī pēdējos piecpadsmit gados nav ticis uzdots stratēģisks jautājums par humanitāro zinātņu īpašo lomu cilvēku izglītībā un audzināšanā sākot no pamatizglītības līdz pat augstākā līmeņa izglītībai.

• Mūsdienās vārds “audzināšana” gūst jaunu saturu, taču, lai to

iemiesotu Universitātē, programmas nevar tikt pakļautas

komercializācijai un vienkāršošanai.

Jaunās kultūrpolitikas nostādnes

• Latvijas valsts jaunajās kultūrpolitikas nostādnēs tiek atzīts, ka kultūrā un mākslās izkoptā radošā darbība ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Izglītības ciešā saikne ar kultūru ir Latvijas nākotnes balsts.

• Izglītība, atbildība, humanitārās zinātnes un kultūrpolitikas ievirzes ir vienots veselums, kas nepieciešams LU kā Zinātnes universitātes tapšanai.

• Pilnīgs “tirgus universitātes” gars valda LU 2006.g. budžeta veidošanas principā: par zinātniskā darba rezultātu rādītāju uzskatīt piesaistītās naudas daudzumu.

• Nevis iegūto projektu skaits, nauda un izpildes ātrums, bet gan izglītības, izcilības un kultūras saikne ir tas pamats, kas paceļ Universitāti līdz patiesas Zinātnes universitātes līmenim. Piemēram, Kanta “Spriestspējas kritikas” tulkojums latviešu valodā nevairo naudu, bet neapšaubāmi paceļ latvisko racionalitāti un prāta spējas par vienu pakāpi augstāk. Zinātnei ir nepieciešama nauda, bet naudas gars nedrīkst sev pakļaut zinātni un humanitāro domu.

Aicinājums LU nākotnes stratēģijai

• Lai zinātnes izpratne nepārvērstos tikai par to, ko sauc par science, bet ietvertu humanities arī vārda visplašākajā un dziļākajā nozīmē kā izglītību – atbildības apziņu visiem un visur.