PREZENTĀCIJAS NOSAUKUMSKādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?

Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Galvenais ekonomists, Monetārās Politikas pārvalde, Latvijas Banka

Pētījuma rezultāti prezentēti: • ECB Task Force on Structural Reforms (2017. gads) • 2nd Lisbon Conference on Structural Reforms (06.07.2017) Pētījuma rezultāti publicēti: • ECB (2018) - Structural Policies in the Euro Area. Occassional Paper #210 pp. 76-77.

PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN METODES • Strukturālās reformas kādās jomās spēj paātrināt ekonomikas izaugsmi un par cik?

• IKP uz iedzīvotāju izaugsme = f (Globālās konkurētspējas indeksa apakš komponentes)

• Kāpēc klasiskā ekonometrija (viena vienādojuma novērtējums) nav pietiekama?

2

Modeļu nenoteiktības problēma:

• Risinājums: Bejiesa modeļu svēršana (BMA).

Rezultāti balstās nevis uz vienu modeli, bet uz visām iespējamām faktoru kombinācijām

(simti un tūkstoši modeļu)

DATI UN METODES

3

• 191 valstu dati. Neiekļauj:

o pundurvalstis (< 250 tūkst. iedzīvotāju); valstis ar trūkstošiem datiem;

o dabas resursu eksportētājus (dabas resursu tīrā rente pārsniedz 20% no nacionālā ienākuma);

• => 106 valstis.

• Teorētiskais pamatojums: nosacītās beta-konverģences modelis (jo nabadzīgāka ir valsts, jo ātrāk tā

attīstīsies pie citiem nemainīgiem faktoriem).

• Endogenitātes novēršana:

Šķērsgriezuma dati (1 valsts = 1 novērojums):

Globālās Konkurētspējas Indeksa (GKI) indikatori 2005. gadā => Reālā IKP uz iedzīvotāju pieaugums 2006. –

2015. gadā.

• Ekonomikas cikla ietekmes novēršana:

1) atkarīgais mainīgais ir 10 gadu vidējais IKP uz iedzīvotāju pieauguma temps;

2) turklāt izlīdzināts ar Hodrika-Preskota filtru

4Avots: autora aprēķins

Investīciju apjoms (% no IKP)

Izglītības sistēmas kvalitāte (t.sk. matemātikas jomā)

Efektīva talantu (darbinieku) izmantošana

Investoru aizsardzība

eksports (% no IKP); atspoguļo tirdzniecības atvērtību

Kopējie nodokļi, % no peļņas

Investīciju kvalitāte (ĀTI spēja ienest jaunās tehnoloģijas)

GKI 3. sadaļa "Makroekonomiskā stabilitāte"

Algas elastība; atspoguļo arī darba tirgus elastību kopumā

(Zems) noziedzības un vardarbības līmenis

Zils: ↑ ekonomikas izaugsmi; Sarkans: ↓ ekonomikas izaugsmi;Treknrakstā: minimums, ko var mainīt ar strukturālām reformām

sākotnējais ienākumu līmenis

veselības sistēmas kvalitātes rādītājs

ĀTI ierobežojumi

106 valstu dati: IKP uz iedzīvotāju izaugsme 2006.-2015. gadā = f (GKI apakš komponentes)

KĀPĒC GRIEĶIJĀ UN ITĀLIJĀ NAV EKONOMISKĀS IZAUGSMES? INSTITUCIONĀLĀ VĀJUMA DĒĻ – UN TO VARĒJA PAREDZĒT VĒL AR 2005. GADA DATIEM

Lielāko daļu no ekonomikas izaugsmes

tempa atšķirībām ES var aprakstīt ar

sākotnējo ienākumu līmeni un padsmit GKI

apakš indeksiem.

Tas nenozīmē, ka nepastāv valsts-specifiski

faktori (kas iespējams nav pienācīgi iekļauti

GKI).

5

Globālā institūciju kvalitātes modeļa pielietojums ES valstīm

Avots: autora aprēķins

IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPU NOVĒRTĒJUMS: (PIEMĒRS: ↑ INVESTORU AIZSARDZĪBA)

• Top-3 ES valstis ar lielāko investoru aizsardzību (pēc GKI):

• Īrija (8.3); Lielbritānija (8.0); Beļģija (7.0).

=> Top-3 vidēji: 7.77;

• BMA koeficients (vidējais no visiem modeļiem kurās šīs faktors ir vai nav ietverts): 0.035

Latvija: 5.7 (nepietiekama investoru aizsardzība palēnina ekonomikas izaugsmi par 0.07 pp. gadā);

Grieķija: 3.0 (par: 0.17 pp. gadā).

6

INSTITUCIONĀLIE VĀJUMI BREMZĒ ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 1 PROCENTA PUNKTU GADĀ

Darba tirgus elastība un efektivitāte

Izglītības kvalitāte

Veselības aprūpes kvalitāte

Noziedzība Investoru aizsardzība

ĀTI ierobežojumi un spēja ienest jaunās tehnoloģijas

KOPĀ

Baltijas valstis: Igaunija 0.02 0.03 0.08 0.04 0.06 0.13 0.36Latvija 0.06 0.05 0.16 0.06 0.07 0.41 0.82Lietuva 0.05 0.03 0.13 0.09 0.09 0.55 0.94

Zemās izaugsmes ES valstis: Grieķija 0.59 0.05 0.02 0.03 0.17 0.59 1.44Itālija 0.60 0.07 0.02 0.17 0.10 0.66 1.61

ES vidēji: ES vidēji 0.37 0.05 0.04 0.06 0.08 0.38 0.97

7Avots: autora aprēķins

Institucionālo vājumu negatīva ietekme uz 2006. – 2015. gada ekonomikas izaugsmi (pp.)

JA LABĀKĀ INSTITUCIONĀLĀ PRAKSE TIKTU IEVIESTA PIRMS 10 GADIEM, EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPS BŪTU PAR 1.0 PP GADĀ AUGSTĀKS

1.6

1

1.4

4

1.3

2

1.3

0

1.2

9

1.2

4

1.2

3

1.1

8

1.1

2

1.1

1

1.0

7

1.0

5

1.0

5

1.0

0

0.9

7

0.9

4

0.8

7

0.8

6

0.8

2

0.8

2

0.8

0

0.7

5

0.6

8

0.6

3

0.6

1

0.4

7

0.4

6

0.3

6

0.3

4

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

1.6

1.8

Itāl

ija

Gri

eķija

Bu

lgār

ija

Ho

rvāt

ija

Kip

ra

Slo

vēn

ija

Au

stri

ja

Vāc

ija

Po

lija

Som

ija

Zvie

dri

ja

Ru

mān

ija

Nīd

erla

nd

e

Beļ

ģija

ES-2

8

Liet

uva

Spān

ija

Mal

ta

Latv

ija

Luks

em

bu

rga

Fran

cija

Po

rtu

gāle

Dān

ija

Un

gāri

ja

Īrija

Če

hija

s R

ep.

Slo

vāki

jas

Re

p.

Igau

nija

Liel

bri

tān

ija

8

Institucionālā vājuma negatīva ietekme uz izaugsmi 2006.-2015. gadā

(reālā IKP uz iedzīvotāju gada pieauguma temps; pp.)

Avots: autora aprēķins

PAŠREIZĒJAIS INSTITUCIONĀLAIS VĀJUMS BREMZĒS TURPMĀKO 10 GADU ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 0.8 PP. GADĀ

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

1.4

1.6

1.8

Itāl

ija

Gri

eķija

Bu

lgār

ija

Au

stri

ja

Ho

rvāt

ija

Slo

vēn

ija

Un

gāri

ja

Som

ija

Kip

ra

Ru

mān

ija

Vāc

ija

Po

lija

ES-2

8 k

op

ā

Slo

vāki

jas

Re

p.

Spān

ija

Latv

ija

Beļ

ģija

Zvie

dri

ja

Nīd

erla

nd

e

Fran

cija

Dān

ija

Po

rtu

gāle

Mal

ta

Liet

uva

Če

hija

s R

ep.

Luks

em

bu

rga

Igau

nija

Liel

bri

tān

ija

Īrija

ĀTI ierobežojumi un spējaienest jaunās tehnoloģijas

Investoru aizsardzība

Noziedzība

Veselības aprūpes kvalitāte

Izglītības kvalitāte

Darba tirgus elastība unefektivitāte

Negatīva ietekme uz 2006. -2015. gada izaugsmi

9

Institucionālā vājuma negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2017.-2026. gadā (pp.)

Avots: autora aprēķins

STRUKTURĀLO REFORMU PROGRESS NAV PIETIEKAMS

ES-28 vidēji:

Institucionālā bremze uz

2006.-15. gada ekonomikas

izaugsmi: 0.97 pp. gadā.

uz 2017.-26. gada ekonomikas

izaugsmi: 0.83 pp.

=> strukturālo reformu

progress 0.14 pp.

10

Institūciju kvalitāte 2005. gadā un strukturālo reformu progress 2006. – 2015. gadā

Avots: autora aprēķins

SECINĀJUMI

• Ekonomikas izaugsmes temps (2005. - 2016.g.):

• Strukturālās reformas spēj paātrināt eiro zonas ekonomikas izaugsmi par 1

procentpunktu.

• Ar reformām visa eiro zona pēc 10 gadiem būs par gandrīz 10% bagātāka nekā bez

reformām (t.sk. Itālija un Grieķija – par 15% bagātākas).

• Ja reformas tiktu veiktas pirms desmit gadiem, eiro zonas ekonomikas izaugsme nevis

atpaliktu no ASV, bet būtu priekšā! 11

1.0% 1.6%

2.0%