Mūzika „Zvanniekiem“Koncerts mūzikai, draudzībai un palīdzīgai rokai

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

NR. 53 2009. gada 9. septembrī TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursAustrālijas ziņas ..............1, 2, 4, 5, 6, 7, 11, 12Latvijas ziņas ..........................7, 9Redakcijā ...................................3Latvieši Šanhajā .........................8Latvijas Valsts prezidents ............. ..................................1, 12, 13Kultūra ........................................3Okupācijas muzejs ...................10Sēru ziņas ............................8, 14Atceries ..............................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

Prezidents par stāvokli valstīPreses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta V. Zatlera tikšanās ar

Ministru prezidentu V. Dombrovski 2009. gada 2. septembrīValsts prezi-

dents: Labdien! Ir sācies septembra mēnesis, un tas nav tikai mācību gada sākums, tas reizē ir arī ražas novākša-nas sākums. Tas arī faktiski ir ļoti sva-

rīgs mēnesis, kad atsākas gan Saeimas darbība, gan valdība sāk strādāt daudz intensīvāk.

Šobrīd mums jāatzīst, ka stāvoklis valstī ir grūts. Visas šīs reformas, kas tiek veiktas gan medicīnā, gan izglī-tības sistēmā, gan arī valsts pārvaldē, iet grūti, ar dažādiem panākumiem un reizē ar dažādām kļūdām. Iedzīvotāji ļoti ieinteresēti šajos procesos, jo tie tieši skar viņu dzīves, skar viņu ģi-menes. Tāpat darbs pie nākamā gada budžeta, liekas, ieiet savā noslēguma

fāzē. Mēs atcerēsimies – pēc likuma valsts budžetam ir jābūt Saeimā 1. ok-tobrī. Tātad palicis mazāk nekā mēne-sis.

Visi šie procesi reizē ir grūti, bet tajā pašā laikā obligāti veicami tajā plānā, ko valdība ir sastādījusi, lai iz-vestu valsti no tās ekonomiskās krīzes, kādā šobrīd mēs esam. Arī sabiedrībā ir daudz jautājumu, kā to pierādīja Bauskas epizode. Tātad nebūt ne viss ir skaidrs. Nebūt ne visas darbības, ko dara konkrētas ministrijas vai kon-krēti ministri, vai konkrēti ierēdņi, ir saprotamas sabiedrībai. Es domāju, ka vienīgais veids, kā pārkļūt pāri grūtī-bām, ir pēc iespējas vairāk informā-cijas. Reizē ir jābūt arī tādiem noteik-tiem etapiem, kad darbs tiek vērtēts. Jūs paši ļoti bieži uzdodat man jautā-

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Stīgu trio „Orangensaft“– Daina Bogdanoviča (vijole), Vēsma Upeniece (vijole), Kaija Upeniece (čells). Ivars Štubis (ģitāra), Lūkass Strungs (ģitāra).

Siltā un saulainā, 29. augusta sest-dienas pēcpusdienā Sidnejas Latviešu nama lielajā zālē patīkamu pārsteigu-mu sagādāja Sidnejas latviešu biedrī-bas rīkotais jauniešu koncerts. Mēs, Juris un Lauma Reinfeldi, kā vēl ne-seni tālumnieki ar prieku konstatējām,

ka mūsu prombūtnē, kas ieilga turpat astoņpadsmit gadu, ir izaugusi jauna paaudze latviešu mūziķu. Apsveicami ir ne tikai šo jauniešu centieni mūzi-kā, bet šoreiz arī viņu vēlme un rosme piesaistīt savus cittautiešu draugus, ziedot laiku un talantu mūsu latviešu

labdarības mērķim – Zvannieku bēr-niem un Zvannieku namam Latvijā.

Koncertu noklausījās ap 90 mū-zikas draugu un jaunatnes centienu atbalstītāju. Iepriecinoši bija redzēt,

Turpinājums 11. lpp.

Turpinājums 12. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Dziesmu jaukumsAlda Sila panākumi, prieki un pasākumi

Tāpat kā pa-zīstamā dziesmā, Aldis ar mūziku ir dvēselē sieti. Daži pazīst Aldi kā 2002. gada Austrā-lijas latviešu Kul-tūras dienu vadī-tāju Adelaidē. Citi kā Annas Ziedares

Vasaras Vidusskolas skolotāju / kora diriģentu vai sabiedrisku darbinieku.

Kopš viņš pabeidza Elder Konser-vatoriju kā muzikologs un sāka strādāt Marijatviles (Marryatville) Speciālās vidusskolas mūzikas nozarē, Aldis ir palīdzējis veidot ne tikai mūzikas fakultāti, bet ietekmējis un sniedzis daudz no citu tautu kultūras mūzikas tās audzēkņiem. 2005. gadā vidus-skola saņēma akreditāciju kā pasaules mēroga starptautiskā skola, un Aldis pielika roku pie mūzikas zināšanām, atskaņojot dziesmas no mazāk dzirdē-tu tautu mūzikas.

Šogad Aldis uzsāka darbu kā Ma-rijatviles vidusskolas mūzikas centra vadītājs, automātiski nokļūstot pār-ziņa vietnieka amatā. Alda panāku-mi pēdējos gados ieskaita 2005. gadā saņemto atzinību par viņa izcilo mū-zikas izglītības veidošanu Austrāli-jā, un koris saņēma Flame godalgu. 2006. gadā koris vinnēja Eisteddfod mūzikas sacensības un tai pat gadā Sidnejā kā Dienvidaustrālijas uzvarē-tāji izcīnīja 2. vietu Austrālijas ABC Classic FM godalgās. Tur tika atska-ņotas tādas dziesmas kā Karlsona Ne-slēgtais gredzens un Mans Ezers. Dau-dziem zināms varbūt, ka 2007. gadā ar kori Aldis apceļoja Igauniju, Latviju un Lietuvu, koncertējot visās valstīs. Igaunijā koris izcīnīja pirmo vietu Tal-linas Starptautiskajā koru konkursā jauniešu grupā.

Aldis Latviešu mūziku popularizē lielākai auditorijai,un viņa kora ieska-ņojumus var redzēt un dzirdēt Marijat-viles skolas tīmekļu lapās (http://www.marryatvillehs.sa.edu.au/). Starp 9 ieskaņojumiem ir divas latviešu dzies-mas – Es gulu, gulu (t.dz) un Imanta Ramiņa Pūt Vējiņi. Tās parādās arī youtube.com , kur Pūt Vējiņi izpildī-jums pēdējos 3 mēnešus ir viens no populārākiem video kora atskaņojumu nodaļā, pēc http://www.youtube.com/wickedbrittany informācijas.

Aldis nesen diriģēja skolas korus, koncertējot Adelaides pilsētas nama zālē. Senioru koris atskaņoja G. Fau-re Rekviēmu Op 48 ar lieliskas skaņas ērģeļu pavadījumu, bet Koncerta koris atskaņoja Monteverdi Beatus Vir un Vitakra (Whitacre) Gulēt (Sleep). Al-dis spēj no jauniešiem veidot skaņas kopību, skaidru dikciju un izcilu elpo-šanu. Koristi toties atbild ar uzmanību

un prieku, sniedzot burvīgu izpildīju-mu. Aldis arī pie-lika roku pie or-ķestra diriģēšanas. Lai arī kora sastāvs mainās ar katru gadu, aukstais lī-menis nemainās.

Kopš 2007. gada Aldis pēc uzaicinājuma arī diriģē Adelaides Filharmonijas kori ( P h i l h a r m o n i a Chorus). Šī gada maijā koris pieda-lījās Kristofera Burela (Christopher Burrell) Korioles mūzikas festivālā (Coriole Music Festival). Koriole ir labi pazīstama vīnotava Maklarenvei-las (McLaren Vale) rajonā. Vīnotavas mucu zālē ir varena akustika, un tur ļaudis pie galdiem bauda gan ēdienus un vīnus, gan arī koncertus. Tur Aldis atskaņoja dziesmas plašā repertuārā, ieskaitot latviešu un igauņu. Nesen Adelaides Simfoniskā orķestra tel-pās korim bija pēcpusdienas koncerts Amerikāņu sapņi (American Dreams). Programmā Aldis starp tādiem po-pulāriem komponistiem kā Leonarda Bernsteinu (Bernstein) atskaņoja arī mazāk pazīstamā komponista Mortena Lauridsena darbus. Nākamgad koris piedalīsies 1 000 balsu apvienotā korī, atskaņojot Mālera 8. simfoniju Ade-laides 50. jubilejas Mākslas festivāla (Festival of arts) noslēguma koncertā.

Vai tās ir dziesmas no Baltijas val-stīm, Skandināvijas vai Amerikas, Al-dis savos mūzikas koncertos ietilpina mazāk zināmu komponistu darbus un aicina klausītājus ar tiem iepazīties. Viņš mūs izkrata no populārās zināša-nas sfēras un izvadā mūs pie dažiem nezināmiem dziesmu ceļiem. Aldis pieved pie ausu durvīm daudz citu kul-tūru dziesmas un tās ritmus, sniedzot tās oriģinālā valodā. Latviešu mūzikas ritmi un valoda izskan tālu tāli.

Dziesmu mīla viņam ir no agriem gadiem, un to viņš pats turpina pie-kopt, dziedot Dienvidaustrālijas operā atvieglot savus pienākumus un piepil-dot dvēseles rezervuārus. Nupat Aldis piedalījās operas korī, atskaņojot reti dzirdētu Pučīni Meitene no Rietumiem (La fanciulla del West).

Nav vēl dekorācijas noņemtas operas zālē, kad Aldis jau gatavojās uz nākamo koncertu. Ar viņa nemi-tīgo enerģiju un apņēmību viņš pie-dalās pie visādiem interesantiem pa-sākumiem. Dziesmas no tālas zemes (Songs from a Distant Land) savā pir-matskaņojumā Austrālijā, rādīs Alda sadarbību ar komponistu un mūziķi Timotiju Sekstonu (Timothy Sexton).

Šo dziesmu uzvedumu izpildīs Mari-jatviles vidusskolas koris ar viesiem un tas atspoguļos Austrālijas pionieru dzīvi. Svētdienas 30. augusta pēcpus-dienā televīzijas 9. raidītājs savā valsts Pastkartes (Postcards) programmā sniedza segmentu par šo dziesmas uz-vedumu, rādot Aldi apmācot kori, kā arī intervēja komponistu. Pirms dzies-mu uzveduma Marijatviles koris Alda vadībā iesildīs publiku, atskaņojot 20 minūtēs kora iemīļotās dziesmas.

Dziesmas no tālas zemes (Songs from a Distant Land) uzvedīs Adelai-des Konservatorijas zālē – Elder Hall – svētdien, 13. septembrī plkst. 14.30.

Marija Perejma

Aldis Sils ar Marijatviles vidusskolas kori Adelaides Latviešu biedrības 60 gadu jubilejas sarīkojumā.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Tieši šodien paiet apaļš gads, kopš

iznāca pats pirmais laikraksta Lat-vietis numurs. Ja sākumā cerējām, ka tiksim cauri ar 12 A4 lappušu lielu nedēļas izdevumu, tad tomēr ātri sa-pratām, ka pat ar 16 lappusēm mums trūkst vietas visiem materiāliem, ko vēlamies ievietot.

Pirmo izdevumu piedāvājām tī-meklī salīdzinoši neērtā vietā, jo adrese pati par sevi neko neizsaka – brīvā acrobat.com vietnē ( https://share .ac roba t .com /a dc /doc u me n t .do?docid=6a467dea-4042-43b4-8f06-ce6d347b9ee9), kur tas vēl šodien atro-das. Jau ar otro numuru laikraksts Lat-vietis ieguva pats savas mājas: vietni laikraksts.com. Ar trešo numuru pie-dāvājām abonēt izdrukātu laikrakstu.

Pakāpeniski paplašinājām tīmekļa vietni ar iespējām apskatīt laikraksta atsevišķas lapas, ievietojām bilžu gale-riju, sniedzām citu derīgu informāciju.

Laikraksta otrajā iznākšanas gadā ir sagaidāmi vēl daudzi jaunumi!

GN

Melburnas latviešu akadēmiskā saimeun

Melburnas latviešu biedrība rīko

LATVIJASUNIVERSITĀTES90 GADU ATCERI

Akadēmiskā runa:Zobārstniecība no

pirmsākumiem līdz mūsdienām

Dr. Alēna Butkēviča MD, DMD, CAGS (Prosthodontics), DSc.

Svētdien, 2009. gada, 13. septembrīplkst. 14.00

Melburnas latviešu namā

Ar mūzikāliem priekšnesumiem piedalīsies ansamblis LĀPA

Ieeja pret ziedojumiem, sākot ar $10

Lai nolasītu akadēmisko grādu ieguvē-ju vārdus lūdzam paziņot akadēmisko iestādi, iegūto grādu un graduācijas gadu pa pastu Mārai Lezdkalnai,

40 Mersey Street Box Hill North Vic. 3129, vai pa e-pastu Kārlim Kasparso-

nam kkaspars@bigpond.net.au

KKM un SKKM Prezidiji

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Astrīdes Ivaskas dzeju CDRīgā, Alberta un Strēlnieku ielu

krustojumā atrodas šogad atvērtā ka-fejnīca Pastnieks zvana divreiz. Ne tikai tās intriģējošais nosaukums bija šai saulainajā 20. augusta pievaka-rē aicinājis pie sevis tik daudz laužu, ka kafejnīcas telpa bija pārpildīta, un vēl gandrīz tik pat daudz ļaužu palika priekštelpā. Te bija pulcējušies litera-tūras draugi, bet konkrētāk, – Astrī-des Ivaskas dzejas cienītāji. Notika jaunā CD Ceļš atklāšana, kurā skan Astrīdes Ivaskas dzeja viņas pašas la-sījumā ar Laimas Jansones (kokle, sta-bule, perkusijas) un Kaspara Bārbala (dūdas, stabules) muzikālo pavadīju-mu. Šajos CD Ceļš atvēršanas svētkos bija ne tikai apsveikumi un runas, kā arī ziedu klēpji veltīti dzejniecei, bet lielākais ieguvums bija dzirdēt viņas dzeju viņas pašas priekšlasījumā un ar muzikālu pavadījumu.

Nezinu, kad radās šī ideja par dze-jas CD ierakstīšanu, bet 2009. gada martā ierakstu studijā Lauska tapa šis unikālais dzejas ieraksts. CD bukletā teksta autore Anita Rožkalne raksta: „...Mikrofoni ir uzstādīti, dzejoļu lapas noliktas pa tvērienam uz maza galdi-ņa, apgaismojums piemērots lasīšanai. Ir tas brīdi, kad varam atstāt dzejnieci Astrīdu Ivasku vienu– aci pret aci ar dzejas tekstu, savu balsi un mikrofonu. Turpmāko mēs redzēsim vien studijas monitorā, un skaņa, dzejas skaņa, taps par ierakstā saglabātu balsi. Pirms aiz-vērt durvis, vēl saskatāmies ar dzej-nieci, un viņa pasmaida – tā draiski un šķelmīgi, sak, – nu redzēs, nu, kas būs, ir gan piedzīvojums! Un nu mēs esam jau citā telpā, citā realitātē, jo dzeja caurskan visu. Kādu brīdi vēl galvenā uzmanība ir pievērsta skaņu ierakstu tehnikas rādītājiem, bet redzu, ka pa-mazām visi nokļūstam dzejas pasaulē. Skanējums, dzirdētās pasaules auten-tiskums, vien intonācijās saklausāmā

emocionalitāte, kas piesātina Astrīdes Ivaskas tekstuāli it kā vienkāršo dze-ju, ieskan dvēselē, atdzīvina tajā kādus klusākus avotus un strautus, un tad jau viss notiek vienā elpā – mēs kļūs-tam līdzdalīgi šajā dzīvē, kas nāk pie mums caur dzeju.“

Atgriežoties mājās, bet nu jau ar jauno CD, mums būs tā iespēja atkal un atkal viesoties Astrīdes dzejas pa-saulē, klausoties viņas balsī.

Paldies Latviešu fondam un Valsts Kultūrkapitāla fondam par materiālo atbalstu, palīdzot realizēties šim vēr-tīgajam projektam.

Vairāk par iegādes iespējām skatīt www.lauska.lv

I.N.

Negribat paši izdrukāt?Vai nav ātrā interneta pievienojuma?

Labprāt pilnā lielumā (katra lapa A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.

Dāviniet sev vai citam!Abonements

$35 par 10 numuriem vai$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

redakcija@laikraksts.comČeki rakstāmi: „Sterling Star“

Dzejniece Astrīde Ivaska jaunā kom-paktdiska „Ceļš“ atklāšanā.

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $24.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

Svinīgs notikums Pertas Daugavas Vanagu dzīvēAugusta beigās

Pertas Daugavas Vanagi atzīmēja sa-vas nodaļas dibinā-šanas 60. gadskārtu ar svinībām, kas ilga trīs dienas – gluži kā Latvijā lauku kāzās. Svi-nības atklāja slēgts

Atceres vakars, kur bija lūgti tikai DV organizācijas locekļi un viņu dzīves biedri gan vietējie, gan no citām pil-sētām un pat no ārzemēm. Vakars bija iecerēts formāls ar vanagu/vanadžu formām vai vakartērpiem, kas kāpinā-ja vakara svinīgumu.

Kad karogs bija ienests un novie-tots, mācītājs Gunis Balodis noturēja svētbrīdi, kam sekoja klusuma brīdis visiem 60 gados aizsaulē aizgājušiem Pertas nodaļas biedriem – 157 dvēseles. Nodaļas priekšnieks Ilmārs Rudaks sniedza īsu pārskatu par nodaļas darbī-bu 60 gados, kas beidzās ar Daugavas vanagu dziesmu Še kopā mēs biedri; tad sākās apsveikumi un pateicības.

LR goda konsuls Pertā Jānis Pur-vinskis pasniedza nodaļas priekšnie-kam Latvijas Ārlietu Ministrijas pa-

teicības rakstu Pertas DV nodaļai par latvietības saglabāšanu trimdā. No Amerikas atbraukušais DVCV priekš-nieks Juris Augusts apsveica Pertas nodaļu un pasniedza ļoti nozīmīgu dā-vanu – karogu, kurš vēl nesen plīvoja Lestenes kapos. Turpmāk šis karogs izvadīs katru mūžībā aizgājušo Pertas vanagu.

Savus apsveikumus pievienoja Helmuts Vabulis – DVAV priekš-nieks, DV Austrālijas Vanadžu priekš-niece Inta Skrīvere, DV Adelaides nodaļas priekšnieks Imants Kronītis, savus vārdus papildinādams ar burbu-ļojošu velti, kuru visi klātesošie vēlāk dabūja baudīt, DV Adelaides vanadžu priekšniece Regīna Berķe, Rietum-austrālijas Latviešu Biedrības priekš-nieks Nikolajs Džonsons un Pertas luterāņu draudzes priekšniece Ieva Vlahova. Rakstiskos apsveikumus no Sidnejas, Melburnas, Džilongas, Kan-beras un Latvijas nolasīja Pertas vana-džu priekšniece Rita Džonsone.

No Pertas nodaļas dibinātājiem vēl tikai trīs ir šai saulē, un diemžēl tikai viens no tiem bija spējīgs šo atceri apmeklēt,– pārējiem veselība to vairs neļāva. Kārlis Bērziņš pakavējās at-

miņās un īsi pastāstīja par nodaļas dibināšanu 1949. g. 22. augustā Point Walter imigrantu nometnē. Tad pa gal-diem izdalīja Imanta Kronīša atvesto Adelaides vanagu dāvanu, viesi uz-pildīja glāzes, un visi apsveica Pertas nodaļu. Tad nodziedāja Nevis slinkojot un pūstot.

Bijām visu laiku sēdējuši pie ele-ganti klātiem galdiem, un nu sākās vakariņas. Katram pienesa pirmo ēdienu, tad otro, beidzot saldo ēdienu. Viss bija ļoti garšīgs, un porcijas bija tik devīgas, ka ne katrs spēja to visu apēst. Vanadzes priecājās, ka viņām pašām nebija ne galdus jāklāj, ne jāvā-ra, ne traukus jāmazgā. Šoreiz viņas varēja sēdēt kā princeses. Nopelnīts jau ir, ko atzina pats nodaļas priekš-nieks Ilmārs, atklāti pateikdams, ka bez nodaļas vanadzēm, vanagi nekur nebūtu tikuši. Šādu publisku atzinību ir jauki dzirdēt.

Formālais vakars ievadīja svinī-bas, kas ilga trīs dienas un atjaunoja dažas draudzības, jo no Adelaides bija atbraukušas astoņas vanadzes, kas piedalījās svētdienas koncertā ar dziesmām un skeču. Vēlam Pertas no-daļai vēl ilgi pastāvēt.

Gunta R.

Pertieši svin DV 60 gadu jubilejuTā nu tas laiks ir

pienācis, kad visām latviešu organizāci-jām Austrālijā nāk 60 gadu pastāvēša-nas jubilejas. Pertas Daugavas Vanagi bija vieni no pir-majiem, kuri, apzi-noties savu Vācijā

atstāto kara biedru grūto likteni, ķērās pie organizēšanās, lai tiem varētu pa-

līdzēt izvilkt dzīvības. Tas taču bija galvenais iemesls DV organizācijas dzimšanai jau gūstekņu nometnē.

Pertas DV nodaļas biedri ar sa-viem lūgtiem viesiem svinīgi un jautri šo notikumu jau atzīmēja iepriekšējā vakarā, bet šodien bija aicināti visi, kam prasot: „vai viņš elpo? Tad taču ved viņu sev līdzi“. Tā nu mūsu Centra zālīte pildījās ar visiem Pertā vēl el-pojošiem tautiešiem. Sanācām visi, tā ka zāle jau bija pāri pusei pilna. Nu,

bet taču no kurienes viņi visi radušies? Viens otrs nebija redzēts gadiem. Do-māju, ka tie jau sen iesaukti zvaigžņu pulkos, bet nē – redz, kur sēž zālē.

Nebija arī ilgi jāgaida, kad zāles priekšā saradās ciemiņu meitenes, Adelaides Daugavas Vanadzes. Visas tādas smaidīgas un nemaz neizska-tījās, ka būtu vēl no vakardienas svi-nībām pagurušas. Laikam taisītas no

Trejas dienas, trejas naktisDaugavas Vanagu Pertas nodaļas 60 gadu atceres svinības

22.–24. augusta nedēļas nogale Pertā

FOTO

Indu

lis B

ernš

tein

s

DVCV priekšnieks Juris Augusts pasniedz Lestenes Brāļu kapu karogu Pertas vanagiem.

Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis pasniedz LR Ārlietu ministrijas Pateicības apliecību Pertas DV nodaļai.

FOTO

Indu

lis B

ernš

tein

s

Turpinājums 5. lpp.

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

stipra koka, izturīgas, un balsis tādas pašas – izturīgas un smaidīgas. Un vēl neredzēts mūsu zālē: dziedāja arī vijo-les pavadībā – āāā, klausies vien.

Bet, kad nu pienāca klāt mūsu pašu meitenes, tad jaunākām meitenēm ar dziesmu pamācīja, kā labāk, drošāk tikt pie puiša – vajagot tikai labi ba-rot, tad viss cits nāks līdzi. Kad nu abi meiteņu ansambļi bija atsevišķi un kopīgiem spēkiem balsis uzsildījušas, tikai tad varēja vīrus laist klāt. Arī Inesei Lainei pie diriģēšanas palīgā nāca mūsu pašu Vucēnu Jānis. Nu un tad nu laida vaļā ar lielu sparu gan vīri, gan sievas, gan visi kopā. Šad tad pamāja Lūks Silvijai pie klavierēm, lai padod toni, un lielais koris dzied ar visu pavadījumu.

Abiem diriģentiem laikam jau bija apnicis ar visu to diriģēšanu. Tad nu sauca klāt koros pavisam neredzētu spēku. Laikam ievests kaut kur no ār-zemēm, jo ar mūsu jau labi pieredzē-jušo Silviju pie klavierēm, viņam nu nepadevās, ne par ko. Tad Silvija ne-varēja padot īsto noti, tad viņš nevarē-ja saklausīt, un koris viņam neklausīja nemaz. Beidzot gandrīz saskaitās un nolika to zizli nost: sak’, ka nav, tad nav. Tā nu koru koncerts beidzās ar labu pasmiešanos.

Neesmu jau nekāds mūzikas pro-fesors, lai rakstītu kritiku, tad to arī nedarīšu. Teikšu tikai: kas mācījās un mēģināja, tam skanēja labi un citreiz arī skanēs.

Dziesmas nu izdziedātas, gaidām, kad vērsies aizkars tejāterim. Te iz-nāk smalka dāma. Rokas somiņa un cepurīte, nu viss, viss kā saka – štāte. Es domāju, ka viņa kaut ko ziņos par tejāteri, bet nekā. Deva mums paskai-

drojumus, pamācī-bas un stāstīja par piedzīvojumiem, kā atrast vīru. Citi cilvēki smējās tā, ka asaras tecēja. Un man arī tecēja, jo nabaga dāmiņu bija žēl. Nu viņai taču neveicās ar to vīru meklēšanu. Gribēju jau lekt uz skatuves un piedāvāties pa-mācīt. Es domāju, ka viņas pēdējais trumpis, ticis mājās, droši vien dabūja no sievas par aci, varbūt vēl kaut kur vairāk? Paldies par foršo stāstu!

Beidzot nu bija starpbrīdis, un pēc tā teātra izrādē. Arī šeit es neesmu nekāds speciālists. Un tikai atkārtot kaut ko, ko citi runājuši, jau nav nekā-da gudrība kā to kādreiz Pertā darīja. Teikšu tikai, ko es pats sapratu. Māras Zālītes: Zemes Nodoklis. Es biju sagai-dījis kādu mazu skeču, kādu humo-ru, bet dabūju varbūt īsu, bet labu un daudz dziļāku lugu nekā biju gaidījis. Aizkaram veroties, pavērās skats, kad gribējās smieties, bet kaut kas to ne-ļāva. Dekorācija jau pauda nabadzību, Zentas aptītās kājas taču pauda sāpes: „Kas viņai kaiš?“ Vai viņai tiešām ir kaķītis, vai nav? Vai Hermanis ir nego-dīgs vai tikai ķircinās? Kur tad Zenta varēja sakrāt visus tos latus un vai Her-manis ir tiešām tik izšķērdīgs, jeb nau-du ir kaut kur nolicis paša vajadzībām?

Tā visi šie jautājumi pamazām šķetinās līdz pat beigām, kad parādās viņu pagātne. Smaga tēma ar vieglumu stāstīta, lai nav sāpīga.

Daina Vārpiņa bija paņēmusi Per-tas spējīgākos aktierus Jūliju Bernš-teinu un Anitu Vaļikovu, jo tikai ar tādiem būtu bijis iespējams iestudēt

divu personu lugu. Visi bija daudz pie-strādājuši, lai luga būtu saliedēta. Man patika, bet beigās es jutos kā apmulsis, jo sagaidīju kaut ko, ko nebiju gaidījis: nācu smieties par humoru, bet dabūju dziļu pārdomu. Paldies! Prieks redzēt, ka Pertas Latviešu dramatiskā kopa vēl dzīvo un elpo. Ar nepacietību gai-dīsim nākošo lugu.

Beidzot man jāizsaka lielu lielais paldies vispirms mūsu viesiem, kuri bija atbraukuši mums palīgā un kup-lināja šo pēcpusdienu ar savu devumu. Paldies mūsu pašu ļaudīm, jo nebija jau lugas gatavošana vien, bet taču visas šīs jubilejas izdarības bija pašu rokās un gan uz skatuves, zem skatu-ves, virs skatuves, un visur bija mūsu pašu vanagi un vanadzes. Visvairāk paldies Gunāram Kaģim ar palīgiem, kuri bija visur, kur bija kaut kas jāceļ, vai jāstumj, vai kādam jāzvana. Darbs godam veikts! Paldies arī tautai! Tuk-šai zālei nav vērts spēlēt un negribas arī dziedāt un jokus stāstīt. Liekās, ka Pertas latviešu saime vēl nav aizgājusi sēdēt pie TV un krēslā šūpoties vien, bet vēl spēj kaut ko darīt. Visādi Ze-mes Nodokļi mums visiem ir jāmaksā, jo par brīvu nekas nenāk.

Jānis Purvinskis

Kopkoris. „Zemes Nodoklis“ (Jūlijs Bernšteins un Anita Vaļikova).

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

FOTO

Indu

lis B

ernš

tein

s

Pertā svin DV 60 gadu jubilejuTurpinājums no 4. lpp.

Dzied Adelaides vanadzes.

DV Pertā – Jubilejas svinības turpināsKad 24. augustā plkst. 9.30 ie-

braucu Latviešu Centra pagalmā, tur jau priekšā stāvēja liels autobuss un daudz automašīnu. Biju pārliecināts ka izbraukums paredzēts plkst. 10.00, un Pertas latvieši nemēdz uz aktivitātēm ierasties pirms laika. Tā nu, drusku nobažījos, bet tā kā autobuss vēl bija pagalmā, tad lieta nevarēja būt tik bē-dīga. Beidzot nolikām savu Kumeļu ar

auzu tarbu galvā, lai viņam neapnīkst stāvēt visu dienu, kamēr mēs braukā-jam apkārt un gājām DV klubā. Skat vien, tur jau mudž ļaužu pūlis. Nu sa-protams,– visi mūsu ārzemju ciemiņi un vēl pašu mājas ļaudis, un tad jau tāds paprāvs pūlītis arī sanāk.

Kaut gan drusku ar nokavēšanos (nevar taču ciemiņus dzīt ar dzīšanu prom no kluba) visi pamazām virzās

uz autobusa pusi.Izejot ārā pa pagalma vārtiņiem,

gandrīz pilnīgi apmulsu. Tādu skatu nebiju redzējis ļoti ilgi. Nemaz neat-ceros kad. Skaties vien: pie Latviešu Biedrības durvīm stāv rinda. Nu taču stāv un gaida, kad laidīs iekšā. Tas taču neredzēts, ka šeit pie grāmatu

Turpinājums 6. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

galda durvīm stāv cilvēki. To tūlīt bija, kā saka, jāiemūžina. Vienalga ko tās dāmas tur darīja, bet pie grāmatnīcas durvīm stāvēja gan, un pat mūsu pašu Rita slēdza durvis vaļā. Tātad stāvēja, lai tiktu iekšā. Tiešām neticams, bet apmierinošs skats.

Nu beidzot tad visi arī sakāpa au-tobusā un braucām prom. Ziniet, esmu Pertā bijis nezinu vairs cik daudz ga-dus, bet šādu Pertu redzēju pirmo reizi. Taču no autobusa viņa izskatās pavisam citādāka, nekā sēžot mašīnā pie stūres, kad nemaz nav laika tā īsti apskatīt tos namus un skatlogus un pat cilvēkus. Tiešām, tas viss izskatās ci-tādāk no autobusa tā, ka pats savu pil-sētu vairs nepazīsti.

Braucam cauri pilsētas centram un augšā uz Ķēniņa Parku, nu taču uz to Kings Parku. Nekur neredzēju, ka būtu rakstīts Ķēniņa Parks, bet Kings Park gan redzēju.

Mūsu šoferis ne tikai labs šoferis, bet pat latvietis. Nu tad nav brīnums, ka viņš labs šoferis, jo latvieši nemēdz lietas darīt tā pa pusei, bet, ja dara, tad dara kārtīgi. Nu tad šeit piestāja un piekodināja, lai pārāk tālu neizklīst, jo ilgi te nepaliksim, un vēl jo tāls ceļš esot mērojams.

Kad visi bija mūsu skaisto pilsētu apskatījuši un apbrīnojuši šeit no aug-stienes virs pilsētas, tad atkal kāpām autobusā ceļu turpināt. Pašam šai vietā jānāk vairākas reizes gadā dažādu iz-darību reizēs, kad jāpārstāv gan aus-trāliešu, gan kādreiz arī latviešu orga-nizācijas dažādos piemiņu brīžos.

Tagad braucam cauri vienai no ve-cākajām Pertas priekšpilsētām– Subi-jako (Subiaco) un, re, kur ir Džūlijas Bišopas (Julie Bishop) māja (tur jau tā ir rakstīts), viņa taču opozīcijas ārlietu ministre Kanberā. Nu jā, bet tagad uz Karakattas lielajiem kapiem, kur jau daudz, daudz mūsu nodaļas biedru gan sen, gan ne tik sen atdusas.

Nu ja es jums teicu, ka mūsu šofe-ris prot labi braukt, tad tas vēl nebija nekas. Viņš taču kapsētā iebrauca pa tādiem šauriem vārtiņiem, ka es at-ceros man bija grūti iebraukt ar manu mazo mašīnīti, bet viņš iebrauca ar visu lielo autobusu. Cepuri nost, cits to nevarētu, nav brīnums, ka viņš latvie-tis. Nu un tad vēl viņš bez kādām rū-pēm izbrauca pa visiem tiem šaurajiem celiņiem. Apstājāmies pie mūsu DV pieminekļa, apsveicinājāmies ar tiem, kuri vairs nevarēja būt mūsu pulkā un braucām tālāk.

Šoreiz mūsu brauciens turpinā-jās uz Fremantli. Te, šajā ostā tad nu mūsu Austrālijas dzīve bija sāku-sies, kad mēs izkāpām no kuģiem jau 1949. g. Pabraucot garām ostai, devā-mies Fremantles augstākā kalna ga-lotnē, no kurienes varējām skatīt gan tuvējās salas Gardenailendu (Garden Island) un Rotnestu (Rottnest), gan

ostu un pilsētu pašu.Laikam rīkotāji bija nolēmuši pār-

baudīt mūsu šofera spējas, jo kā no Latviešu centra tā līdz šejienei viņam bija jābrauc caur šaurajiem vārtiņiem kapsētā, šaurajām ieliņām Subijako, augstajā kalnā Fremantlē un tagad uz Pointvalteru (Pt. Walter). Un ziniet, mūsu šoferis izturēja visus pārbaudī-jumus ar uzslavu.

Atstājot Fremantles kalnu, Jūlijs Bernšteins, kurš bija viens no agrā-kajiem iebraucējiem, mums stāstīja par notikumiem un izdarīšanām, dzī-vojot šajā nometnē. Svarīgi bija zināt, kur atsvaidzināties no karstās sau-les – Leopold krodziņā. Bija intere-santi redzēt, ka nometne, kur pirms 60 gadiem novietoja dīpīšu iebraucējus, pastāv vēl šodien, bet nav gan neviena no tām barakām, kur toreiz puiši bija nometināti. Nav vairs tās bleķa bara-kas, bet tagad tur stāv skaistas ķieģeļu barakas ar īstiem logiem un droši vien sildītas un dzesinātas.

Brauciena turpinājums tagad bija daudz garāks un veda atpakaļ garām Latviešu centram; gandrīz vai iebrau-cām – atsvaidzināties, bet laiks neat-ļāva. Turpinājām cauri Gildfordai, kur toreiz arī daudzi mūsu dīpīši bija strā-dājuši armijas noliktavās un darbnī-cās, līdz tikām Pertas vīna dārzos aiz Midlandes, Apersvonā (Upper Swan).

Rietumaustrālijas agrā vēsturē Gilforda un Apersvona bija dažas no pirmajām lauku apdzīvotām pilsēti-ņām, jo tur kravas varēja pievest ar kuģīšiem pa Svona (Swan) upi. Gil-fordas hotelim pieveda alu pa upi un tad caur apakšzemes tuneli nogādāja hotelī. Diemžēl šis hotelis nesen cieta ugunsgrēkā un stipri izdega.

Beidzot iegriezāmies vīna dārzā un nu tūlīt obligāti bija jāiet garšot vie-tējos vīnus. Nu kad jau nogaršo, un to, kurš labāk smeķē, tūlīt arī jānopērk. Zinājām, ka drīz būs arī ēšana un pie laba vīna arī maltīte garšo labāk.

Ēdienkartēs izvēle nu liela. Tikai mēģini izgudrot, kas smeķēs labāk. Nu ar viena otra palīdzību beidzot visi iz-gudrojām ko ēdīsim un tad arī ko pie-dzersim klāt.

Kamēr gaidījām ēdienus, sadomā-jām, ja nu mēs saimniecei uzdziedam kādu labāk skanīgu dziesmu, varbūt dabūsim kādu atlaidi no cenas. Ne nu ka tā cena būtu bijusi pārāk augsta, bet atlaide vienmēr ir derīga. Saimniece teicās, ka dziedāšana tīri patikusi, bet lētāks nekas nebūs. Tik un tā dziedā-jām tālāk, un kad paēdām, dziedājām vēl. Bija iepaticies.

Drīz galdi klājās ar vilinošām smaržām un izskatīgiem ēdieniem. Runas apklusa un vēderi pildījās, un pēc vēl kādas glāzītes laba vīna un vēl kādas dziesmas, bija jātaisās uz māju pusi. Tomēr mūsu šoferim padomā vēl kas cits. Te apbraucam ap stūri un esam – šokolādes fabrikā. Te noteik-ti kāda ir jānogaršo, ciemiņiem kāda garšīgāka jānopērk aizvest mājinie-

kiem ārvalstīs, nu un pašam jau arī kāda garšo. Novēroju gan, ka dažām šokolādēm cauri vijās zelti diedziņi, tādēļ laikam bija tik dārgas.

Ceļš mājās veicās jau labāk. Vē-deri pilni, vīniņš arī labi garšojis, klāt piekosta vēl šokolāde – nu Lejputrija, kas Lejputrija. Iebraucot Latviešu cen-trā, klubs jau vaļā, un mūsu vanadzes tūlīt sāk rīkoties. Priekšnieks vēl drus-ku kaut ko stāstīšot par jaunākiem no-tikumiem.

Mērots tāls ceļš, bet visi tomēr moži un vēl jau kādu drapīti arī var ieņemt. Uz galda parādās ēdamais, kafija kūp katlā. Tā nu noklausāmies priekšnieka jaunākās ziņas, ieēdam, iedzeram un ceļš uz mājām vilina. Mēs abi ar sieviņu pilsētā esam pava-dījuši nu jau četras dienas, mājas gai-da. Atsveicināmies un riteņi griežas ceļā uz mājām. Paldies, čaklie rīkotāji, par neaizmirstamajām Jubilejas svinī-bām, bet par to vēlāk, tagad tikai liels paldies.

Jānis Purvinskis

Smaidīgi, vēl ceļa sākums.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Brīnumi pie Grāmatu galda durvīm.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Atkal rindiņā, bet virs Pertas.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Jāizgudro ko ēdīsim.FO

TO Jā

nis P

urvi

nski

s

DV Pertā – turpināsTurpinājums no 5. lpp.

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Sidnejietis palīdz JūrmalaiElmārs Zaļums – Jūrmalas aizsardzības biedrības Goda biedrs

Kulinārijas kursi Adelaidē!ALB Laima Adelaidē saprata, ka ir

svarīgi ne tikai saglabāt, bet arī nodot nākamajai paaudzei tautas kultūras bagātību, kurā ietilpst latviešu tradi-cionālo ēdienu sagatavošana. Sestdien, 22. augustā notika pirmā tikšanās ar mūsu seniorēm, pīrāgu speciālistēm, kuras rādija, kā cept pīrāgus.

Bija divas sesijas, jo tik daudz pie-teicās šim pasākumam. Brigita Ose vadīja pirmo sesiju, kurā piedalījās 17 mācekļi, un Rasma Lāce otro, kur piedalījās 9. Visiem bija iespēja ne ti-kai skatīties, bet arī pašiem aktīvi pie-dalīties, veidojot un garšojot izceptos pīrāgus.

Doma ir rīkot katru mēnesi šādas sesijas Tālavas virtuvē, un visas re-ceptes sakopos grāmatiņā ar tradicio­nāliem latviešu ēdieniem. Septembrī paredzēts cept kliņģeri un pirms Zie-massvētkiem piparkūkas.

Margota Puķīte

Brigita Ose ar pīrāgu paplāti stāv bildes centrā ar savām mā-ceklēm.

Rasma Lāce rāda jaunai paaudzei kā cept pīrā-gus.

FOTO

Ints

Puķ

ītis

FOTO

Ilze

Ost

rovs

ka

Bērnudārzs zvērudārzā

No kreisās: Ēvija Kolinsa (Collins) (dzim. Kalniņa) ar Patriku, Vizma Boag (dzim. Skā-be) ar Zintu, Reinis Dancis ar Elisu, Dāvids un Makss Vēdigs un Daila Mohr (dzim. Nītz) ar Līgu. FO

TO M

eg V

ēdig

a

Adelaides Latviešu bērnudārzs 5. sept. devās izbrau-kumā uz Adelaides Zooloģisko dārzu. Bērni redzēja ži-rafes, tīģerus, lauvas, tapīrus, nīlzirgus, volabijus, vomba-tus, pērtiķus un Malajas saules lāci. Diemžēl, Ķīnas milzu pandas lāči Vangvang (Wang Wang) un Funi vēl nav iera-dušies savā jaunajā iežogojumā, ko vēl patreiz būvē.

Reinis Dancis

Kopš 1991.gada Jūrmala, tāpat kā visa Latvija ir gājusi cauri ļoti nozīmī-gām pārmaiņām. No okupētas valsts atkal bija jākļūst par neatkarīgu, pie tam sociālistiskā plānveida ekonomika jāpārveido brīvā tirgus tautsaimniecī-bā.

Jūrmala šo gadu laikā nav spējusi izveidoties par iedzīvotājiem un videi draudzīgi vietu un atgūt savu labo sla-vu. Drīzāk otrādi, Jūrmalā, kur īpašu-mu cenas bija sasniegušas ievērojami augstāku līmeni, kā vidēji valstī, ma-nīgi cilvēki spējuši iedzīvoties vairāk kā vidēji Latvijā. Arī korupcijas līme-nis Jūrmalā ir augsts.

No šādas attieksmes cietuši gan iedzīvotāji, gan daba. Lai ierobežotu rīcību, kas kaitē cilvēkiem un dabai un pavirzītu pilsētas attīstību iedzī-votāju interesēs, pirms trim gadiem jūrmalnieki nodibināja Jūrmalas aiz-sardzības biedrību (JAB). Gadi pagā-juši ātri, cīņas bijušas grūtas, tomēr ir arī panākumi, no kuriem lielākais bija kāpu aizsargjoslas nosargāšana visas Latvijas krasta garumā. Šī uzvara bija kopīga – Latvijas Saeimas godprātīgie deputāti, kā arī citas jūras piekrastes sabiedriskās organizācijas no Bernā-tiem līdz Ainažiem.

Jūrmalas aizsardzības biedrība va-

rējusi veikt savu svētīgo darbu, patei-coties vietējo cilvēku entuziasmam un pēdējos divus gadus arī caur sabied-rības integrācijas fondu piešķirtiem Eiropas Ekonomiskās Zonas valstu lī-dzekļiem. JAB darbību cenšas pabalstīt arī tie cilvēki, kuriem tuvas biedrības vērtības, un viens no mūsu draugiem ir sidnejietis Elmārs Zaļums, kuram esam ļoti pateicīgi. Par ieguldījumu Jūrmalas aizsardzībā JAB ar biedru kopsapulces lēmumu ievēlēja Elmāru Zaļuma kungu par Jūrmalas aizsardzī-bas biedrības pirmo Goda biedru.

Anna Žīgure,JAB valdes locekle

FOTO

Meg

Vēd

iga

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

Pašlaik mēs te dzīvojam kādi 20 pieaugušie, 8 bērni un apmēram pusducis studentu. Man iznācis satikt apmēram pusi no tiem. Skaits tieši sa-dalās: 10 vīrieši un 10 sievietes. Starp tiem ir 3 latviski

runājoši pāri, un pārējie ir vieninieki vai jauktās laulībās un draudzībās, tā pievedot mūsu pulkam vēl arī austrā-lieti, vācieti, dāni, grieķi, ķīnieti un persieti! Mūsu vidū ir dažādas profesi-jas: vairāki modes dizaineri, arhitekts, iekštelpu arhitekte, kuģu inženieris, importa/eksporta aģents, māksliniece/fotogrāfe un novatori angļu valodas mācīšanas sistēmā, ko cer izplatīt visā Ķīnā.

Starp bērniem ir 2 latviešu/dāņu puikas ap 8­10 gadu vecumā, 1 meitene 4­5 gadu vecumā un pārējie 4 ir mūsu mazie puikas – Jānītis 13 mēneši, Pat-

riks 12 mēneši, Gustavs 10 mēneši un Kristoferos 8 mēneši. Pavisam nesen piedzima Melisa – jaunākā atvasīte arhitektam Pēterim ar ķīniešu sievu Jun. Skoli-ņai esam par maz, bet esam nodibi-nājušas neformālu Šanhajas latviešu māmiņu klubu.

Pa vasaru dau-dzi brauc atpakaļ uz Latviju, un tā-dēļ tāda lielāka sa-nākšana nav kādu laiku bijusi, bet gan jau kaut kad atkal būs labs iemesls sanākt kopā. Zinu, ka arī citās vietās Ķīnā: Pekinā un Guangdžou, ir daži latvieši.

Lielāko tiesu te latvieši viens otru atrod un sazinās caur draugi.lv. Mani nejauši atrada viens Šanhajas latvie-

tis, uzsākot sarunu ar manu argentī-niešu kaimiņu viesnīcā Šianā (Xi’an), kādus 1000 km no Šanhajas. Cik zinu, esmu vienīgā ne­Latvijas latviete mūsu pulkā. Ilma Siksna-Vilkinsone (Wilkinson)

Laikrakstam „Latvietis“

Nesen Šanhajas lielajā koncertzālē (Shanghai Oriental Arts Centre) uzstājās E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas koris Cantus, kurā dzied meitenes no 9 līdz 18 gadu vecu-mā. Šai lielpilsētā iebrauc mākslinieki no visas pasaules, bet latviešu kori mēs te dzirdējām pirmo reizi, kaut gan tas esot jau te bijis 2007. gadā.

Kora ceļojums nobeidzās Šanhajā 31. jūlijā un te, tāpat kā visās citās uzstāšanās vietās, meitenes dziedāja dažas dzies-mas ķīniešu valodā kopā ar vietējo jauniešu kori. Koncerta galvenā daļā skanēja latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu darbi, kā arī dziesmas vācu un angļu valodā.

Bija ap 900 apmeklētāju, starp kuriem bijām tikai 4 lat-vieši un viena lietuviete, bet pārējie lielāko tiesu ķīnieši.

Vadītājas un meitenes bija pārsteigtas, kad aizskatuvē uzrunājam viņas latviski, un mēs bijām lepni, ka mūsu jau-nietes tik skaisti dzied un tik uzņēmīgi ceļo un koncertē!

Ilma Siksna-Vilkinsone (Wilkinson)Laikrakstam „Latvietis“

Atkal viena sēru vēsts no Pertas.Šī gada 6. sep-

tembra naktī uz mūžu slēdza acis atkal viens no čaklākajiem Per-tas latviešiem, Jā-nis Pelšs. Liekās, ka Pertā laikam nav tāda latviešu pasākuma, kur

Jānis nebūtu pielicis savu roku. Pēc ierašanās Austrālijā 1951. g. un savu obligāto darba gadu pavadīšanas meža darbos, Jānis pārcēlās uz dzīvi Pertā un strādāja celtniecībā līdz pat aizie-šanai pelnītā pensijā.

Iestājies DV organizācijā jau 1946. g. Beļģijā un Pertas nodaļā 1951. g. Pertas latviešu sabiedrībā Jāni Pelšu var raksturot kā kluso dar-ba rūķīti: viņš ir visur, bet redz tikai viņa darbus un darba sekas. Nez cik stundas viņš ziedoja Pertas Latviešu centra būvēšanā. Jānis bija viens no ilggadīgajiem Pertas Dramatiskās ko-pas aktieriem un darbiniekiem, Pertas latviešu Jauktā kora koristiem un vēl tagad DV Kora koristiem. Viņš bija pie Latviešu katoļu biedrības Pertā šūpu-ļa, kur pildījis vairākus amatus valdē, bet kopš 1985. g. bija tās priekšsēdis līdz pat biedrības likvidēšanai 2005. g.

Jānis Pelšs ilgus gadus bija DV Pertas nodaļas valdē, kur pildīja vairākus amatus, un par darbu DV mērķu sek-mēšanā viņš tika apbalvots ar DV krū-šu nozīmi zeltā.

Pertas latviešu sabiedrībai Jānis bija vienmēr gatavs ziedot savu laiku un dotības, jo sevišķi dzejā un dziesmā un bija LAAJ Pertā kasieris līdz sava mūža beigām.

Viņa šķirstu pēdējā gaitā klāsim ar Lestenes Brāļu Kapu karogu 11. sep-tembrī. Paldies, Jāni, par Tavu uzticī-bu Latvijai un vēlam tev: Dusi Dieva mierā, latvieti!

Jānis Purvinskis

Latvijas meitenes dzied Ķīnā

FOTO

Ilm

a Si

ksna

­Vilk

inso

ne (W

ilkin

son)

E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas koris „Cantus“ dzied kopā ar Šanhajas jauniešu kori.

Kā latvieši dzīvo Šanhajā

Šanhajas laviešu māmiņu klubs ar bērniem: no kreisās Jānītis, Patriks un Kristoferos.

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Latvijas īsziņasPareizticīgo ZiemassvētkiTrešdien, 2. septembrī Saeimas

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu ko-misija vienojās par trešā lasījuma re-dakciju grozījumiem likumā Par svēt-ku, atceres un atzīmējamām dienām, iesakot nenoteikt Pareizticīgo Zie-massvētkus par svētku dienām, bet izveidot jaunas atzīmējamās dienas – Tēvu dienu un Veco ļaužu dienu.

Komisija piedāvās atteikties no idejas noteikt 6. un 7. janvāri par pa-reizticīgo un vecticībnieku Ziemas-svētkiem. Komisijas deputāte Ina Dru-viete (JL) sēdē atzina: „Nav pieļaujami kādas atsevišķas reliģiskās konfesijas svētkus noteikt par valsts svētku die-nu, norādot, ka Ziemassvētki, kas tiek svinēti 24., 25. un 26. decembrī, netiek asociēti ar kādu konkrētu kon-fesiju“. „Tas ir absolūti nepieļaujami no sabiedrības integrācijas viedokļa,“ teikusi Druviete, jo, neizdarot grozī-jumus likumprojekta otrā lasījuma re-dakcijā, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki būs ne tikai reliģiskas konfesijas svētki, bet kļūs par valsts svētku dienām.

* * *

Vienošanās ar SVFPirmdien, 7. septembrī publicēta

Latvijas nodoma vēstule Starptautis-kajam Valūtas fondam (SVF), kurā pausta stingra apņemšanās noturēt pa-stāvošo valūtas kursa piesaisti līdz tiks sasniegts mērķis – ieviests eiro līdz 2014. gadam. Vēstulē teikts, ka kopš decembra ir veikti vairāki uzlabojumu finanšu sistēmas nosargāšanai – grozī-ti likumi, kas ļauj stingrāk uzraudzīt finanšu iestādes, efektīvāk restruktu-rizēt parādus un atvieglot maksātnes-pējas procesu, Latvijas Banka spēja nostabilizēt ārvalstu valūtu rezerves. Tiek atzīts, ka krīze ir izrādījusies daudz dziļākā, nekā bija prognozēts decembrī, slēdzot vienošanos par aiz-devumu. Paredzēts, ka tirdzniecības apjomi ar galvenajiem partneriem sa-mazināsies par 5%, IKP kritums bija 18%, bet bezdarbnieku skaits pēc da-žiem novērtējumiem sasniedz pat 14%, tai pat laikā valdība norāda, ka inflā-cija un darba algas kāpums ir apstāju-šies. Ekonomikas atveseļošanu valdība prognozē 2010. gada beigās.

Valdība atzīst – lai samazinā-tu budžeta deficītu līdz 3% no IKP 2012. gadā būs nepieciešami papildus fiskāli pasākumi 12% ­ 15% apmērā no IKP, kas ir ļoti apjomīgas korekcijas, un par kurām būs jālemj atkarībā no situācijas.

Vēstulē paustais ir svarīgs, jo pa-redz vienošanos uz kādiem principiem tiek veidots 2010. gada budžets, uz kādiem noteikumiem Latvija turpina saņemt starptautisko aizdevumu un

kāda varētu būt Latvijas ekonomikas attīstība tuvāko gadu laikā.

* * *

Iesniegumi krievu valodāOgres domes Preses dienests in-

formējis, ka Ogres novada dome ne-pieņems iesniegumus krievu valodā. Partijas Visu Latvijai! līdzpriekšsē-dētājs Raivis Dzintars mēdijiem pa-stāstīja, ka šāds Ogres novada domes Preses dienesta paziņojums tapis pēc tam, kad pašvaldībā vērsušies Visu Latvijai! pārstāvji, norādot, ka netiek ievērotas Valsts valodas likuma prasī-bas un iesniegumi domē tiek pieņemti krievu valodā. Ogres domes vicemērs, partijas Visu Latvijai! biedrs Egils Helmanis sola, ka arī turpmāk cīnī-sies par pilsētas latviskošanu un viens no tuvākajiem uzdevumiem ir ieviest kārtību Ogres estrādes darbībā, kas pašlaik pilsētas iedzīvotājiem vairumā gadījumu saistās ar „zemas kvalitātes krievu mūzikas dārdēšanu vēlu naktīs, huligānu un narkomānu sirojumiem, kā arī ar piemēslotu pilsētu“.

* * *

Ar Ryanair bagāža dārgākaZemo izmaksu lidsabiedrība Īri-

jas Ryanair paziņojusi, ka ceļotāji var ņemt līdzi arī otru bagāžas koferi, bet no 1. oktobra šis pakalpojums būs par maksu. Līdz šim pasažieris drīkstēja ņemt līdzi tikai vienu 15 kg smagu ko-feri. Ar oktobri pirmais bagāžas kofe-ris maksās 15 eiro (Ls10,5), bet otrais 35 eiro (Ls24,6).

Tiem, kas savu bagāžu piesaka ti-kai lidostā, bet ne internetā, ir jāmaksā dubultā. Viens koferis drīkst būt līdz 15 kg smags, bet katrs liekais kg mak-sās papildu 20 eiro (Ls14). Pasažierim ar diviem bagāžas koferiem bez ie-priekšējas pieteikšanas internetā Ryan-air kasē nāksies atstās 100 eiro (Ls70).

70% Ryanair pasažieru lidojumos dodas tikai ar rokas bagāžu.

* * *

Taksometru kariSIA Baltic Taxi valdes loceklis Jā-

nis Naglis informējis, ka naktī no 2. uz 3. septembri noticis vēl viens uzbru-kums jaunās taksometru pakalpojumu kompānijas Baltic Taxi automašīnai, kura laikā neidentificēts ļaundaris šā-vis uz Baltic Taxi automašīnu. Takso-metra vadītāja nav cietusi, automašīnā incidenta brīdī pasažieru nebija. Iz-saukta policija. Baltic Taxi darbiniece pēc brauciena uz lidostu Rīga devusies uz pilsētas centru, un ceļā to strauji apdzina tumšas krāsas auto, no kura vēlāk tika raidīts šāviens Baltic Taxi automašīnas virzienā. Šāviena rezul-

tātā automašīnai bojāts stikls.Savukārt naktī no 1. uz 2. septem-

bri notika pirmais incidents, kura lai-kā SIA Rīgas Transporta Sabiedrība (baltās Toyota) taksometru vadītāji – trīs vīrieši – uzbruka vienai sievietei, Baltic Taxi taksometra vadītājai, ielen-cot automašīnu, pārdurot riepu, sabo-jājot durvis.

SIA Baltijas Aviācijas sistēmas īpašnieks un SIA Baltic Taxi līdz-īpašnieks Bertolts Fliks norādija: „Li-kumsargiem, ministrijām, iestādēm ir zināmi bandīti un to kriminālais darbības stils taksometru biznesā. Vai tiešām kādam cilvēkam ir jāiet bojā, līdz kāds sāks rīkoties? Lai arī tas nav mūsu primārais uzdevums, mēs netau-pīsim līdzekļus, lai šajā biznesā bandī-tismu izskaustu. Mēs arī bez iecietības vērsīsimies pret tiem, kuri pauž atbal-stu šādām 90. gadu stila kriminālām darbībām.“

Baltic Taxi savu darbību sāka šā gada augustā.

* * *

Bruņota banda aizturētaRīgas reģiona pārvaldes priekš-

nieks Ints Ķuzis iesaka nevienam nestāstīt par saviem ienākumiem, jo Krimuldas novada Lēdurgas pagastā aizturētā banda aplaupīja cilvēkus, par kuru mantisko stāvokli jau iepriekš bija ievākuši ziņas.

Otrdien, 1. septembrī Ķuzis žur-nālistiem pastāstīja, ka pirmdien no rīta Limbažu novada Lādezera mājā policija, iepriekš gatavotā operācijā, aizturēja privātmāju laupītājus. Piecu cilvēku grupa, iepriekš ievācot ziņas par cilvēku mantisko stāvokli, bija ap-laupījuši vairākus iedzīvotājus. Polici-ja, aplencot bandas slēpni, aizdomās turamajiem deva iespēju padoties, bet bandas vadonis, 1964. g. dzimušais, agrāk tiesāts vīrietis uz policistiem atklāja uguni. Apšaudē vīrietis sašauts un no gūtajiem ievainojumiem miris.

Ķuzis žurnālistus informēja, ka jau gada sākumā saņemtas ziņas, ka tiek laupītas privātmājas un viensētas. Laupītāji, iebrūkot mājā, sasēja mājas saimniekus, un draudot, izspieda infor-māciju par to, kur saimnieki glabā nau-du. Katrā no noziegumu epizodēm no-laupīti no 10 000 līdz 15 000 latu. Lai gan policija galvenos bandas darboņus aizturējusi, pastāv iespēja, ka tie, kuri nodarbojas ar informācijas ievākšanu, vēl ir uz brīvām kājām. Ķuzis norādīja, ka kopumā bandā, kura savus noziegu-mus veikusi no šī gada sākuma, dar-bojušies vismaz septiņi cilvēki. Aiz-turēšanas laikā pie bandas locekļiem izņemts revolveris, munīcija, rīki, ar kuriem mājas iemītnieki sasieti, kā arī maskas. Visi vīrieši ir iepriekš sodīti. Aizturētā banda darbojās organizēti. ∎

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

O k u p ā c i j a s muzeja darbinieki mierā nav nekad un vienmēr domā, kā vēl labāk un kā vairāk varētu parā-dīt Latvijas patieso vēsturi cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un cilvēkiem, kas

uz brīdi ierodas Rīgā no citām pa-saules malām. Lai gan ārzemju tūris-tu skaits šogad ir mazāks nekā citus gadus, tūristi vēl arvien Okupācijas muzeju atzīst par vienu no interesantā-kajiem visā Latvijā, apmeklētāju skaits tur ir augsts, un nav tādas dienas, kad tur neapstājas vairāki simti cilvēku. Jūlija mēnesī visvājāk apmeklētā die-nā skaits bija 262, bet vislabāk apmek-lētajā dienā skaits jau 730. Pirms pāris dienām man bija izdevība aprunāties ar vienu apmeklētāju no Berlīnes, kura man vispirms izteica komplimentu par Muzeja ekspozīciju vispār un tad vēl atsevišķi pieminēja Baltijas ceļa tema-tisko izstādi, kas ir ļoti informatīva, un ar piezīmi, ka teksti vācu valodā Mu-zeja ekspozīcijā ir ļoti labi.

Baltijas ceļa 20 gadu atcerei vel-tīto izstādi atklāja 20. augustā, un tās atklāšanā cilvēku atkal bija gandrīz par daudz, lai visiem būtu vietas. Tā aizņem visu ekspozīciju zāles priekš-telpu. Tās sākums ir visai raksturīgs – vispirms fotogrāfija, kurā redzams Staļins ar Molotovu, tai blakus Hitlers ar paceltu dūri un atņirgtiem zobiem. Tālāk redzami viens aiz otra nozie-dzīgā pakta parakstītāji – Molotovs un Ribentrops parakstīšanas brīdī, un karte ar tā rezultātā izvēlētām ietek-mes zonām. Turpat ir arī šī notikuma apraksti vācu avīzē Illustrierte Zei-tung un krievu avīzē Pravda.

Pa visu telpas vidējo sienu ir liela pasaules karte. Tai pa vidu ir uzņēmu-mos parādīti pasaules notikumi gadā, kad Baltijas valstu tautas sadevās ro-kās. Zem katra no attēliem ir aukliņā iesieta neliela plāksnīte ar datumu, kad noticis tur redzamais notikums. Kad to parauj uz leju, iedegas gaisma uz pa-saules kartes – vietā, kur tas ir noticis. Te es uzzinu, ka 1989. gada 3. februārī Paragvaja atbrīvojās no sava diktatora, 5. februārī Padomju karaspēks atstāja Afganistānu, 8. jūnijā notika Ķīnas studentu nemieri Tjanaņmeņa lauku-mā Beidžingā, 15. augustā izbeidza aparteidu Āfrikā, 19. augustā Polijā ievēlēja pirmo nekomunistisko valdī-bu, un starp citu arī to, ka 9. novembrī krita Berlīnes mūris.

Šī uzņēmumu rinda beidzas ar vienu no katras Baltijas valsts Baltijas ceļa uzņēmumiem no 1989. gada div-desmit trešā augusta. Te redzami lie-li un mazi šīs Baltijas valstīm tik ļoti svarīgās demonstrācijas dalībnieki ar nacionālajiem karogiem, kad viņi pie-

prasīja izbeigt savu valstu okupāciju. Nezinu, cik no viņiem tajā dienā ticē-ja, ka tas izdosies, bet zinu to, ka dau-dzi no viņiem tagad ir vīlušies par to, kas neatkarības atgūšanas rezultātā ir noticis – mazākais, kas noticis Latvijā. Diemžēl!

Izstādes beigu daļā vēl redzams, kā šo lielo notikumu atspoguļoja prese brīvajā pasaulē. Uz laminētām plāksnēm uzlīmēti rakstu oriģināli. Tur ir raksti no vairākām Anglijas avīzēm – Times, Evening Telegraph, Daily Express un Daily Mail. Tur ir Raksti no Īrijas, Amerikas, Jaunzē-landes, Vācijas un viens pat no Tur-cijas avīzēm, ar tādiem virsrakstiem kā: Set our people free (Atbrīvojiet mūsu tautas!), Hands of Hope (Cerī-bu rokas), Human Chain Links Baltic Protesters (Cilvēku ķēde sasaista Bal-tijas protestētājus) . Vairākus no šiem rakstiem Muzejs saņēma no attiecīgo valstu vēstniekiem, pie kam Turcijas vēstniecībā sekretāre bija tik izpalī-dzīga, ka atsūtīja arī šo rakstu tulko-jumus angļu valodā, un gala rezultātā Muzejā ir atkal viena ļoti interesanta tematiskā izstāde un simtiem cilvēku to skatās katru dienu. Simtiem cilvēku dienā iepazīstas ar Latvijas sarežģīto vēsturi.

Kas iz-stādi padara vēl interesan-tāku ir tas, ka netālu no muzeja dur-vīm pašlaik ir novietots a t d a r i n ā t s f r a g m e n t s no Berlīnes mūra, ko tur atvedis jau-ns cilvēks no Berlīnes vārdā Hans Martin Flai-šers (Fleisc-

her). Viņš stāsta, ka četras mūra daļas pa labi un pa kreisi no pirmās izņemtās daļas ir saglabātas, jo viņš tās ir nopir-cis 1990. gadā. Viņš tās grib nogādāt atpakaļ oriģinālajā atrašanās vietā kā pieminekli mūra krišanai un nevar-darbīgajam 1989. gada globālajam sa-brukumam. Lai šo ideju popularizētu viņš ir izveidojis vienu mūra segmenta kopiju no daudz vieglāka materiāla ar tiem cilvēku uzrakstītiem vārdiem un vēlējumiem, kas bijuši uz oriģinālā mūra gabala. Tagad viņš ar to uz lai-vas piekabes ir ceļā pa citām Eiropas valstīm vēstures meklējumos. Tagad tas uz laiciņu ir Rīgā pie Okupācijas muzeja. Uz tā starp citu redzams kāda igauņa sen rakstīta vēlēšanās Free the Baltic states (Atbrīvojiet Baltijas val-stis!), kāda latvieša rakstīts BRĪVĪBA un pieņemu, ka kāds poļu tautības

cilvēks uzrakstījis Solidarznosc (Solida-ritāte). Uz tā pa daļai redzams arī ar kāš-krustu sakrustots sir-pis un āmurs. Cik zī-mīgi – divu okupāciju simboli...

Muzejā par eks-pozīcijām atbildīgs ir kurators Ojārs Stepens, bet pie to plānošanas strādā visi Muzeja nozaru vadītāji kopā ar direktori Gundegu Micheli. Pēc tam, kad izstāde ir atklā-ta, atkal visi sanāk kopā un pārrunā, kas izdevies, kas ne tik labi kā iece-rēts, ko vēl var pamainīt vai uzlabot. Pa reizei cits citu pakritizē, pa reizei paliela, bet sadarbība kopā ir laba, jo šis nebija vienīgais lielais gada darbs. Martā tematiskā izstāde bija par četr-desmit devītā gada divdesmit piektā marta deportāciju, jūnijā atklāja in-teraktīvo Gulaga karti, kuras galve-nā darba veicēja ir jauna vēsturniece Ieva Gundare, kam viņa pati tai sa-gatavoja projektu un saņēma līdzekļus no Eiropas Savienības. Gulaga karte ir stends ar skaņu sistēmu un diviem ekrāniem – skārienekrānu un lielā-ku, vienkāršu ekrānu. Apmeklētājs vai gids var atrast vajadzīgo karti uz skārienekrāna, un tas pats attēls ir redzams uz lielākā ekrāna. Tur var apskatīt Latvijas pilsoņu deportāciju ceļus, dabas apstākļus nometinājumu rajonos, Gulaga nometnes, deportēto liecību fragmentus, muzeja krājumu priekšmetus un dažādus dokumentus. Kartē visa informācija ir pieejama četrās valodās – latviešu, angļu, vācu un krievu. Pie kartes gandrīz vienmēr manāmi kādi trīs vai vairāk apmeklē-tāji, kuri liekas tajā ļoti ieinteresēti.

Tagad jau nozaru vadītāji pārru-nā dažādas iespējas nākošai izstādei. Tam visam līdztekus rit nepārtraukts darbs pie jaunās vispārīgās Muzeja ekspozīcijas, kur iesaistīti gandrīz visi Muzeja darbinieki, ne tikai noza-ru vadītāji vien. Bez Gulaga kartes vēl ir iecerēti desmit citi digitālie projek-ti, bet ar tiem ir saistīti bezgala lieli finansiālie līdzekļi, pie kam gandrīz tikai pusei no tiem līdzekļi ir iegūti vai apsolīti. Starp tiem ir tādi projekti kā: Latvijas Republika pirms okupā-cijas; Hitlera­Staļina pakta sekas, Če-kas upuri, Kolonizācija un rusifikāci-ja, Trimda un vairāki citi. Pašlaik kā prioritāte ir izvirzīta interaktīva kar-te, kurā attēlotas Hitlera­Staļina pakta sekas – Otrā pasaules kara sākums, PSRS un Somijas karš, Baltijas valstu okupācija. Darbs notiek vienmēr un nepārtraukti.

Tagad tikai atliek cerēt, ka līdzekļi šiem plāniem ienāks, jo Muzeja darbi-nieki ir gatavi kādu no tiem sākt kaut vai rīt.

Astrīda

„Baltijas ceļa“ 20 gadu atceres izstāde un...

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

ka pirmo skatītāju rindu pildīja mūsu pamatskolas bērni, kas rīta cēlienu bija pavadījuši blakus telpās, latviešu sko-las mācībās.

Koncertu atklājot, pieteicējs Jānis Daniklifs klausītājiem apsolīja muzi-kālu ceļojumu no senatnes līdz šodie-nai. Tā arī bija. Jauniešu priekšnesumi klausītājus izvadāja krustu šķērsu pa mūzikas laikmetiem un žanriem no baroka paraugiem līdz 20. g.s. mūzi-kas daudzveidīgajiem variantiem.

Turpinot, Daniklifs norādīja uz koncerta mērķi – sniegt finansiālu palīdzību Zvannieku projektam Latvi-jā. Zinājām, ka koncertam ir arī otrs mērķis – morāli atbalstīt mūsu pašmā-ju jauniešus, kam, vairākiem, priekšā stāv 12. gada HSC eksāmeni mūzikā.

Īsā pārskatā Daniklifs pastāstī-ja par Zvanniekiem. Tā ir brīvprātī-gu darbinieku organizēta palīdzības organizācija, kuras mērķis ir sniegt palīdzību lauku bērniem, kam vecāki nonākuši krīzes stāvoklī. Krīzi sastā-da vai nu ģimenes galīga iziršana, vai vecāku nespēja par bērniem gādāt. Zvannieki kā alternatīvā ģimenes māja atrodas Cēsu rajonā. Līdz šim tā ir dar-bojusies un darbojas bez valsts finan-siālā atbalsta.

Daniklifs uzsvēra, ka Zvannieki ir vairāk nekā bāreņu nams. Brīvprātīgie darbinieki uzņemas mammītes un tēta lomas, dzīvojot līdzi bērnu ikdienas priekiem un bēdām. Ar sirsnīgu līdzda-lību bērnu dzīvēs, tie gādā par ģimenes siltumu un mīlestību, kur tās trūkst.

Šī mērķa atbalstam tad nu muzi-cēja Sidnejas latviešu jaunie mūziķi un viņu cittautiešu draugi. Iedomājos, cik jauki būtu, ja Zvannieku iemītnieki paši varētu noklausīties šo koncertu.

Ar šodienas tehniku, tas būtu iespē-jams. Viss koncerta atlikums ir veltīts Zvannieku atbalstam.

Koncertā piedalījās piecpadsmit dažāda vecuma un dažādu pakāp-ju mūziķi: Aija Dragūna, Bennijs Goldsmits (Ben Goldsmith), Daina Bogdanoviča, Ella Mačēna, Emīlija Joanīdisa (Emily Joannidis), Ivars Štu-bis, Kaija Upeniece, Lorena Vinnija (Lauren Winney), Lūkass Strungs, Medija Gīrsaida (Maddie Gearside), Nīls Šukla (Neel Shukla), Pauls Jangs (Paul Young), Saskija Tillere (Saskia Tillers), Stjuarts Rinns (Stuart Rynn) un Vēsma Upeniece. Programma bija sadalīta divās daļās ar moderno mūzi-ku galvenokārt otrā daļā.

Apsolītais ceļojums sākās ar Stjuar ta Rinna klaviersolo, atska-ņojot apbalvotās austrāliešu kompo-nistes Elēnas Kats­Černinas (1957) Aleksander Rag. Latvijā šo amerikāņu mūzikas žanru, kam saknes Amerikas afrikāņu ritmos, sauc par regtaimu. Stjuarts bija labi uztvēris Černinas tīšās atšķirības no šī žanra vēsturis-kās koncepcijas 20. g.s. sākumā. Zem Stjuarta izsvērtā pieskāriena Černinas rega izskanēja liegi, mazliet skumīgi, nezaudējot nekā no sinkopētā ritma un tempa ieturētajiem kāpinājumiem. Sava talanta un spēju plašumu Stjuarts parādīja vēlāk programmā, atskaņo-jot vienu pēc otras Debisī Prelūdi no Bergmaskas Svītas un Rahmaņinova Prelūdi No 5 sol-minorā. Ja pirmajā iepriecināja melodiskais plūdums un veseluma izjūta frazējumos, tad otra-jā tā bija spēles tehnika un muzikālais briedums, ar kuru Stjuarts veica šo tehniski un emocionāli prasīgo klavie-ru gabalu. Netrūka ne Rahmaņinovam raksturīgās smeldzes, ne ugunīgas brāzmainības. Klausītāju aplausi ap-stiprināja manu nojausmu.

Saskija Tillere (čells) un Pauls Jangs (klavieres) mūs iepriecināja ar trim dažādu noskaņu mūzikas ga-baliem no romantiskā laikmeta. Ar nedalītu uzmanību noklausījāmies Sen­Saen sa Allegro Appassionato, Čaikovska Noktirni Op. 19 No 4 un vēlāk programmā Dāvida Poppera Un-gāru rapsodiju. Ko teikt par šo jauno, plaukstošo mākslinieci? Saskijai pie-mīt viss: laba tehnika, tīrs tonis, tīri dubulttoņi, dziedoša melodiskā līnija, smalka iejūtība katrā atsevišķā mū-zikas gabalā un mūzikas laikmetā kā tādā, pārliecība par savu spēli un pār-steidzošs interpretatīvais briedums. Kaut neredzējām Saskiju izaugam, kas viņa ir un ko spēj, viņa mums atklāja Poppera rapsodijā. Publika atsaucās ar ilgstošiem aplausiem. Ar interesi sekosim Saskijas tālākām mūzikas gaitām. Ar prieku gaidīsim solo kon-certu. Pauls Jangs kā pavadītājs ir katra solista sapnis. Ne sacenšoties, ne solisti pārspējot, viņš visnotaļ ieturēja līdzsvarotu saskaņu ar solistes priekš-nesuma impulsu.

Gados jauniņā Aija Dragūna, kas rīta cēlienu bija pavadījusi latviešu skolā, mūs iepriecināja ar diviem rūpī-gi sagatavotiem klavieru gabaliņiem: Poldīnija Apburtā pils un Kabaļevska Rondo-Toccata. Pirmo iezīmēja Ai-jas noteiktā un stabilā ritma izjūta, otro – ritmiski dinamisko tokātu –iz-cili veiktā, līdzsvarotā saspēle starp rokām. Latviešu skolai nav jābēdā, kas nākotnē spēles klavieres sestdienas rī-tos. Mums aug Aija. Pirmajā daļā vēl uzstājās Lorena Vinnija (klavieres), atskaņojot Pulenka Noveleti mi-mino-rā un Rahmaņinova Prelūdi do-diēza minorā Op. 3 No 2. Kaut Novelete iz-skanēja pietiekami stāstoši, ievēroju,

Turpinājums 12. lpp.

Mūzika „Zvanniekiem“Turpinājums no 1. lpp.

FOTO

Ojā

rs G

rest

eFO

TO O

jārs

Gre

ste

FOTO

Ojā

rs G

rest

eFO

TO O

jārs

Gre

ste

Aija Dragūna (klavieres).

Stuarts Rinns (Stuart Rynn) (klavieres).

Ella Mačēna (klavieres).

Saskija Tillere (Saskia Tillers) (čells), pie klavierēm Pauls Jangs (Paul Young).

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

jumu, kā es vērtēju valdības darbību, kā es vērtēju kāda ministra darbu, kā es vērtēju Ministru prezidenta darbu. Šie jautājumi ir loģiski, bet, manuprāt, tie nav jāuzdod katru dienu, bet jābūt ir tādiem noteiktiem termiņiem, kad šis darbs tiek vērtēts.

Šodien šajā garajā sarunā ar Mi-nistru prezidentu pārrunājām visus

šos jautājumus – gan par esošām strukturālām reformām, gan par jaunā gada budžeta veidošanos, gan arī par to, cik radoša, konstruktīva gaisotne ir valdošajā koalīcijā.

Esmu pieņēmis lēmumu 15. sep-tembrī izmantot savas Satversmē no-teiktās tiesības un sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kurā tieši runāt par tiem pašiem jautājumiem, par ku-riem tika runāts aprīlī ārkārtas sēdē, kura notika pēc manas iniciatīvas. Tā-

tad, – kur šobrīd ir veselības aprūpe, padarītā vērtējums un turpmākā rīcība kontekstā ar nākamā gada budžetu. Tāpat, kur ir Izglītības un zinātnes mi-nistrija, kur ir valsts pārvalde šajā eta-pā. Novērtēt to, kas ir paveikts piecos mēnešos un viennozīmīgi iezīmēt tos pasākumus, kas veicami turpmāk un kā tas ietekmēs nākamā gada budžetu. Jo vēlreiz atkārtošu – 2010. gada bu-

Turpinājums 13. lpp.

ka tiklīdz Lorena novērsa acis no nošu raksta, iejūtība un izteiksme manāmi atraisījās. Neklausījāmies vairs bez-personisku atskaņojumu, bet Lorenu pašu. Ar labu tehniku Lorena atskaņo-ja Rahmaņinova prelūdi. Patikās mai-gais, iejūtīgais sākums. Vienīgi vēt-rainās pasāžas varēja atskanēt brīvāk. Koncertu klausoties, man neuzkrita, ka pirmajā daļā dominē klavieres. Katrs priekšnesums bija tik atšķi-rīgs no iepriekšējā kā gabala izvēlē tā priekšnesumā pašā, ka instrumentālā vienveidība nekad nekļuva vienmuļa. Tikai tagad, rakstot ievēroju, ka pia-nisti viens otram sekoja raitā rakstā.

Otro daļu ievadīja mūsu pašu māju vienīgais stīgu trio – Orangensaft – Dainas Bogdanovičas (vijole), Vēs-mas Upenieces (vijole) un Kaijas Upe-nieces (čells) sastāvā. Šīs meitenes, nu jau jaunietes, ir kopā augušas un kopā muzicējušas kopš bērnības. Kaut bieži dzirdētas, viņu priekšnesums ir allaž jauns, allaž svaigs. Veidojas māksli-nieciskā izaugsme, pieaug repertuārs. Šoreiz trio atskaņoja baroka laikmeta Salamones Rossi Sonata Terza.

Ar spēju 150 gadu lēcienu pār mū-zikas laikmetiem Emīlija Joanīdisa (klavieres) mūs droši nostatīja roman-tiskā laikmeta impresionismā, atska-ņojot Debisī Mēness gaisma (Claire de Lune). Katra muzikāla priekšnesuma pamatā ir trīs sastāvdaļas: nošu raksts, spēles tehnika un mākslinieka atstāstī-jums paša vārdos, paša jūtu valodā, ko komponista skicējums viņam izsaka. Apvienojot šos elementus, Debisī kļūst āķīgs. Viņa nolūks nebija mūzikā attē-lot konkrēto, bet pārdzīvojuma impre-sijas – nospiedumu dvēselē, – kas pa-liek pēc tam, kad iedvesmas objekts ir sen zudis. Šo vēlmi ar skaņām attēlot paliekošo iespaidu, saklausīju Emīlijas priekšnesumā. Taču attēlojums īsti iz-plauka tikai tad, kad Emīlija novērsās no nošu raksta. Tikai tad, pār tausti-ņiem sāka rotāties sudrabota mēness gaisma, un Emīlijas atstāstījums kļuva mans muzikāls pārdzīvojums.

Sekoja Ellas Mačēnas un Emīli-jas Joanīdisas klavieru duets, atska-ņojot Dvoržāka Slāvu deju Op.46 No 7. Pie duetiem, sevišķi tiem, kas noris spraigā tempā, es aizturu elpu. Vajag tikai vienu kļūmīti, lai nojuktu daudz. Šoreiz elpu nevajadzēja ilgi turēt. Ar

pirmajiem akordiem nojautu, ka mei-tenes stāv (sēž!) uz droša pamata. Jautrā, dinamiskā saspēlē, kas pašām sagādāja redzamu baudu, meitenes spēlēja kā no viena gara, trīs un čet-ru roku izpildījumā. Jauks un sirsnīgs priekšnesums.

Programmas beigu daļa bija vel-tīta jauno mūziķu meklējumiem, at-klājumiem, pat jaunradei šī laikmeta daudzveidīgajos mūzikas žanros. Es apsveicu viņu ielūkošanos mums pa-svešās kultūrās un mūzikas žanros. Šādi pārgājieni patiesāk atspoguļo šodienas daudzveidīgo, daudzkultūru pasauli. Mūzikas, tāpat kā citu mākslu, uzdevums vienmēr ir bijis atspoguļot laikmeta skatījumu, kulturālās izmai-ņas un, ja iespējams, pavērt skatu uz to, kas vēl varētu nākt. Arī Bēthovens savā laikā skatījās pāri sētai.

Kā pirmais šo jauno laiku pārstā-vis mūsu priekšā stājās Ivars Štubis (balss un ģitāra) un Lūkass Strungs (ģitāra). Viņu priekšnesums sastāvē-ja no Džimija Hendriksa dziesmas Mazais spārns (Little Wing) un Boba Dilana Nedomā divreiz (Don’t Think Twice). Šīs amerikāņu dziesmas no pagājušā gadsimta 60ajiem un 70ajiem civilnemieru gadiem ir jau ierindoju-šās amerikāņu mūzikas klasikā. To pašu var teikt par programmā sekojošo dziesmu, Džona Fogertija Aust nelab-vēlīgs mēness (Bad Moon Rising), ko Ivars nodziedāja pats savā pavadījumā.

Četros gados kopš sācis mācīties ģitārspēli, Ivars ir apguvis daudz: ģitāras pavadījuma tehniku un ne-pieciešamo virtuozitāti šī stila solo pasāžām. Kā dziedātājam Ivaram ir viss: pop zvaigznes izskats, balss, pa-tīkama skatuves stāja, priekšnesuma intensitāte un galvenais, sava personī-gā izteiksme un stils. Par pēdējo pār-liecinājos, noklausoties, ar interneta palīdzību, meistarus –Hendriksu un Dilanu – dziedam savas dziesmas. Iv-ars neatdarina, bet meklē un daļēji ir jau atradis savu balsi, savu stilu. Ap-sveicami. Ja gadījumā, klausās Renārs Kaupers, lai ņem vērā, ka vistālākajos austrumos aust jauna zvaigzne. Tur-pini, Ivar! Priekšnesumu saņēma ar jūsmīgiem aplausiem un nama grīdas rībināšanu.

Patīkamu pārsteigumu sagādāja Ellas Mačēnas Oriģinālā kompozīci-ja, kas bija šī darba pirmatskaņojums. Klausītājus pārsteigumam sagatavoja tukšā skatuve zilganzaļā apgaismoju-

mā ar mēmām klavierēm – bez spēlē-tāja – skatuves vidū. Tukšums un zilā gaisma radīja nereālu sajūtu, kas pieau-ga, Ellas kompozīcijai atskanot. Kom-pozīciju sastādīja iepriekš ieskaņotais māsas Annas vientuļais solo dziedā-jums, vietām pats savā sabalsojumā, tāpat iepriekš ieskaņotas klavieru pa-sāžas un man neizprotams visu sastāv-daļu tehnisks savijums. Kompozīcija izskanēja kā meditācija, kā sapnis, kā ilgas pēc blāvi nojaustiem tālumiem. Interesanta koncepcija, skaistā un inte-resantā izstrādājumā. Gaidīsim vēl.

Džesa dziedātāja Medija Gīrsaida dziedāja divas dziesmas: Antonija Ņu-lija/ Leslija Braikusa Jūtos labi (Fe-eling Good) un Ervinga Berlīna Zilās debesis (Blue Skies). Pirmajā Medija pati spēlēja klavierpavadījumu. Otrajā pavadīja Nīls Šukla ar bungām. Me-dijai piemīt skanīga džeza dziedātājas balss, kas kā labs vīns ar gadiem un briedumu kļūs tikai labāka – nokrāsā bagātāka. Medijai netrūka arī pārdzī-vojuma izteiksmes, ko prasa šis džeza (jazz/soul) paveids. Kopā ar Nīla at-raisīto bungu pavadījumu viņi veidoja pārliecinošu džeza vienību. Vislabāk šo pāri novērtēja jaunieši, kas tāpat kā pēc Ivara Štubja priekšnesuma lika rī-bēt nama grīdai.

Mūsu muzikālais ceļojums beidzās ar amerikāņu džeza komponista Čika Koreas spraigo kompozīciju Svētki (La Fiesta). Priekšnesumu izpildīja daudz-pusīgi talantīgā Ella Mačēna (klavie-res), Nils Šukla (bungas) un Benijs Goldsmits (Goldsmith) (basģitāra). Dzīvā saspēle, kur ansambļa dalībnie-ki uzstājās gan kā solisti, tā pavadītāji, deva piedienīgu nobeigumu šim jau-natnes priekam un mūzikai veltītajai pēcpusdienai.

Nobeigumā koncerta rīkotāja Viktorija Mačēna pateicās dalībnie-kiem ar ziediem un labas veiksmes vēlējumiem HSC mūzikas eksāmenu kandidātiem. Viktorija arī pateicās daudzajiem palīgiem, sākot ar laipno pieteicēju Jāni Daniklifu, skatuves meistariem/darbiniekiem un kafejnī-cas dāmām, kas visi kopā bija gādā-juši par koncerta veiksmīgo norisi un sirsnīgo gaisotni. Vēl izskanēja aici-nājums koncerta apkūlībām pie glāzes šampanieša. Mēs izpalikām. Diena krēslojas, un ceļš uz mājām bija tāls.

Lauma Reinfelde2009. g. 2. sept.

Laikrakstam „Latvietis“

Prezidents par stāvokli valstīTurpinājums no 1. lpp.

Mūzika „Zvanniekiem“Turpinājums no 11. lpp.

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

džeta pieņemšana ir pats svarīgākais uzdevums valdībai un arī mūsu valstij. No tā ir atkarīgs, cik veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi dzīvosim nākamajā gadā un kā mēs iziesim arī no krīzes. Šī sēde būs atklāta, jo atšķirībā no iepriekšējās aprīļa sēdes, kad tuvojās vēlēšanas, un es ļoti baidījos no priekš-vēlēšanu populisma, šobrīd nekas slēpjams diskusijās ne ministriem, ne arī atbildīgām amatpersonām nebūs. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ka sa-biedrība un arī jūs uzzināsiet, kur mēs šobrīd esam un kurp mēs šobrīd ejam. Ministru prezidents ir atbalstījis šo manu lēmumu, un mēs esam vienoju-šies par datumu. Tas ir 15. septembris plkst. 14.30.

Jautājums: Līdzīgi kā Jūs teicāt par vērtēšanu, kad 15. septembrī Jūs prasīsiet no valdības darbu, arī Valsts kontrole ir nesen norādījusi, ka atal-gojuma fondi nav samazināti, tikai uz papīra vai kā citādāk pārbīdīti skaitļi. Jūs šodien arī ar Zalāna kungu runājāt par kārtējiem plāniem, kas, man lie-kas, ir apritē vairākus mēnešus sabied-riskajā telpā. Vai ir kaut kādi konkrēti norādījumi, ko šo divu nedēļu laikā valdībai būtu konkrēti jāatbild – ka mums nākamajā gadā būs tik un tik ministriju, būs tik un tik darbinieku un būs noteikts budžets ar citām valsts funkcijām?

Valsts prezidents: Protams, visjū-tīgākais ir valsts atalgojuma jautā-jums, jo vēl šobrīd mūsu valstī valsts pārvaldē nav vienota, viegli saprotama un vienlīdzīga atalgojuma sistēma. Šis ir arī viens no punktiem, ko prasa Starptautiskais valūtas fonds un pra-sa, lai šāda sistēma valstī būtu un labi funkcionētu jau no 1. janvāra. Tātad – nav nemaz tik daudz laika palicis. Pro-tams, es domāju, ka tas ir tīrs valdības kompetences jautājums, bet mēs visi vēlamies redzēt, lai atalgojumu sistē-ma būtu hierarhiska – jums ir vairāk atbildības, jums ir vairāk pienākumu, jums ir lielāks atalgojums un lai tā būtu samērojama no vienas ministri-jas uz otru ministriju. Uz jautājuma otro pusi par strukturālām valdības un Ministru kabineta izmaiņām, tas, protams, pirmkārt ir valdības vadītāja kompetences un atbildības jautājums. To nevar izveidot ne no malas sabied-riskā organizācija, to nevar izveidot arī konkrēta partija, šajā brīdī prem-jera partija, to nevaru ietekmēt arī es. Manuprāt, tas ceļš, kas mums ir ejams, ir diskusija pašā valdošajā koalīcijā par to, kāda varētu būt Ministru kabineta reorganizācija. Jo tomēr saskaņā ar Latvijas Satversmi un arī saskaņā ar pieņemto tradīciju Ministru prezidents ir tas, kas izsaka savu viedokli, savu redzējumu un arī savu plānu par val-dības kabineta uzbūvi un struktūru. Es domāju, ka šobrīd tur ir, protams, daudz principu, nekādu konkrētu plā-

nu nav. Joprojām, tāpat kā janvārī, ir tikai principi. Par šiem principiem un dažiem priekšlikumiem katrā ziņā būtu noteikti intensīvi jādiskutē pašā valdošajā koalīcijā. Lēmumu pieņem, protams, Ministru prezidents.

Jautājums: Man bija jautājums par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivara Bičkoviča pilsonības lietu. Vai tā situācija, kas šobrīd ir izveidojusies, ka viena iestāde ir atzinusi, ka tur ir bi-jušas kaut kādas iespējamas pretliku-mīgas darbības pilsonības iegūšanas lietā un lieta ir jānosūta izskatīšanai tiesai. Un nākamajā mirklī Tieslietu ministrija paziņo, ka viņi pārņem šo lietu savā izskatīšanā un pēc tam at-dod atpakaļ Naturalizācijas pārvaldei, un tad tā lieta tiek vienkārši izslēgta. Vai šī lieta nerada kādas šaubas un nemet šaubu ēnu pār Augstākās tiesas priekšsēdētāju un tiesu varu kopumā?

Valsts prezidents: Jebkuru šādu situāciju, kur kādam ir šaubas, var kliedēt, vienīgi pilnībā publiskojot tos dokumentus, kas ir Tieslietu minis-trijas rīcībā un arī publiskojot savus slēdzienus. Tad mēs varēsim izdarīt arī kādus secinājumus. Katrā ziņā Bič­koviča kungs tika vētīts pirms viņa ievēlēšanas Saeimā pietiekami plaši arī plašsaziņas līdzekļos. Šobrīd, ja bijušas kādas šaubas, tās vienīgi var kliedēt ar pilnīgu atklātību.

Jautājums: Es gribēju jautāt par Rozentāles kundzi. Viņai rītdien ir plānota viesošanās Bauskā, bet viņa vēl aizvien neplāno tikties ar iedzīvo-tājiem. Kā Jūs to vērtējat?

Valsts prezidents: Bauskas no-tikums viennozīmīgi parādīja, ka in-formācijas trūkums un iedzīvotāju informēšana par to, kādi tad ir konkrē-tās Bauskas slimnīcas reorganizācijas būtība, kā tas ietekmēs medicīniskos pakalpojumus konkrēti Bauskas ie-dzīvotājiem novērtē tā, ka iedzīvotāji stihiski reaģē. Protams, kompetentā-kais cilvēks, kas var atbildēt uz šiem iedzīvotāju jautājumiem, ir veselības ministrs. Un, protams, neviena poli-cijas vienība nevar atbildēt uz šiem jautājumiem. Tāpēc, manuprāt, uz Bausku jābrauc steidzīgi, jātiekas ar visām ieinteresētām pusēm, jāskaidro, jāizprot arī, kāpēc šāds konflikts tur vispār radās. Bet, protams, tas viss ir pašas Rozentāles kundzes ziņā.

Jautājums: Bet ko darīt, ja viņa to nevēlas, ja viņa saka, ka netiksies ar iedzīvotājiem, ka darba kārtībā nav iekļauta šāda tikšanās?

Valsts prezidents: Atkārtošu, ka tā ir viņas izvēle, bet, manuprāt, ie-dzīvotāji ir tie, kas saņem medicīnisko aprūpi un ir ieinteresēti, kāda tā būs, un viņiem ir tiesības saņemt atbildes no tiem, kas organizē veselības aprūpi konkrēti Bauskā.

Jautājums: Man ir jautājums par Nila Ušakova vizīti Maskavā. Vai, Jū-suprāt, ir pareizi, ka tikšanās laikā ar Krievijas valsts amatpersonām viņš pārrunās arī jautājums, kas ir saistīti

ar abu valdību savstarpējiem līgu-miem. Viņš ir Rīgas mērs. Kāpēc vi-ņam jārunā par valdības jautājumiem?

Valsts prezidents: Katrā ziņā Ušakova kunga vizītes programmu sastāda pats Ušakova kungs, un tā ir Rīgas pilsētas mēra vizīte. Bet, ja mēs paskatīsimies uz starptautisko praksi, tad valsts amatpersonas, arī es, pie-ņem gan ministrus, gan sabiedriskās organizācijas, gan arī pilsētu mērus. Tas ir atkarīgs no amatpersonas, kas ir pieņemošajā pusē, un kādas pilnvaras vai deleģējumus šādām delegācijām parasti nedod ne Ārlietu ministrija, ne arī Valsts prezidents.

Jautājums: Bet vai viņam būtu jāpārrunā tās lietas, kas Latvijai un Krievijai tomēr ir tādi domstarpību jautājumi?

Valsts prezidents: Starptautiska-jās attiecībās svarīgi ir ievērot paritā-tes principu un arī skaidri ievērot to, ka katrs jautājums tiek pārrunāts un lemts atbilstošas kompetences līmenī. Pilsētas mēram nav atbilstoša kompe-tence, lai viņš varētu lemt vai runāt Latvijas vārdā par jautājumiem, kas nav viņa kompetencē.

Jautājums: Bijušie Valsts prezi-denti ir izplatījuši paziņojumu, ka vi-ņus satrauc situācija augstākās izglītī-bas jomā. Vakar arī LIZDA pārstāvji sacīja, ka skolotāji ir gatavi streikot arī ilgāku laiku. Kā Jūs vērtējat tās refor-mas, kas notiek izglītības nozarē, un vai Jūs saredzat kādus risinājumus?

Valsts prezidents: Šie jautājumi ir arī viens no iemesliem, kādēļ es vēlos redzēt šajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē jautājumu par izglītību, kādas strukturālās izmaiņas tiek plānotas un nepieciešams plānot gan augstā-kajā izglītībā, gan arī pamatizglītībā. Tas tiešām būs šīs Ministru kabineta sēdes jautājums, un, protams, ir divas nedēļas laika, lai ministrija varētu sa-gatavot šo jautājumu un arī izpētītu, kāpēc šāds aicinājums reformēt aug-stāko izglītību ir šobrīd tapis. Manu-prāt, ir skaidri jāzina, kuras ir prioritā-rās izglītības sfēras, kurās mēs vairāk ieguldīsim līdzekļus, nevis mazāk, jo tās ir svarīgas mūsu valsts attīstībai un tautsaimniecībai. Un jābūt skaidram, kuras nav prioritāras un kurās varam rīkoties taupīgāk. Tāpat jārunā par to, cik racionāla ir augstāko mācību iestā-žu struktūra un kā tā būtu strukturēja-ma, lai no tā iegūtu students – Latvijas pilsonis.

Jautājums: Atgriežoties pie Ro-zentāles kundzes, sakiet vai, Jūsu-prāt, ministre, kas nevēlas sabiedrībai skaidrot savas reformas, ir piemērota savam amatam?

Valsts prezidents: Tā noteikti ir viņas politiskā izvēle un politiskā platforma. Bet es vēlreiz uzsvēršu, ka ministram ir jāiet pie cilvēkiem un jā-skaidro, ja cilvēkiem ir jautājumi, un jāatbild, ja cilvēkiem ir jautājumi.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

Prezidents par stāvokli valstīTurpinājums no 12. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas LatvietisNr. 503, 1959. g. 12. septembrī

Latvijas karogs uz Austrālijas jumta

Godinājums latviešiem, kas piedalījušies grandioza pasākuma

veikšanā Latvijas karogs, kopā ar daudzu

citu pasaules nāciju karogiem, 17. ok-tobrī pacelsies uz Austrālijas jumta, jo plīvos vienā no šī kontinenta vis-augstākajām pilsētām virs jūras līme-ņa – Kūmā (Cooma, N.S.W.). Mūsu karogs godinās latviešus, kas ar savu darba spēku piedalījušies Austrālijas grandiozākā celtniecības pasākuma reālizēšanā – 500 miljonu mārciņu Snovijas upes elektrofikācijas projekta izbūvē.

* * *Saskarsme ar likumiem

Tiesībnieku I. Dižgalvja un A. Gāršas stāstījumi Melburnā

Īpašum tiesības, testamenti, nāves nodoklis, laulību šķiršanās, uzturnau-das, līgumi un atlīdzība par ievainoju-miem darbā – tie bija temati, kurus 2 referenti – zvērināts advokāts Imants Dižgalvis un tiesībnieks Aleksandrs Gārša jun. – stāstīja ducim klausītāju MLB piektdienas vakarā 4. septembrī Melburnā.

Zvēr. adv. I. Dižgalvja padomi„Mēs dažreiz ļoti pūlamies uzrādīt

ikvienu izdevumu ienākuma nodok-ļu iesniegumu sarakstos, lai atmaksā atgūtu tikai 1:0:0, bet tajā pašā laikā aizmirstam domāt par daudz nozīmī-gākām lietām, kas bieži vien var pazu-dināt visas dzīves ietaupījumus,“ – tei-ca zvēr. adv. I. Dižgalvis, runājot par īpašumiem, testamentiem un nāves nodokli. [...]

A. Gāršas padomiAustrālijas laulību šķiršanās liku-

mu pamatā ir sods vainīgajai pusei. Lai laulību varētu šķirt, tad principā vienam allaž jābūt vainīgam. Tāpēc nevar dabūt šķiršanos, ja vīrs un sie-va labprātīgi vēlas pārtraukt laulības dzīvi nesaderīgu raksturu dēļ, jo šā-das vienošanās gadījumā formēli ne-var saskatīt nevienu vainīgo. Laulību šķiršanu neuzskata tikai par privātu, bet arī valsts lietu. Drīz būs jauns lau-lību šķiršanas likums visas Austrālijas mērogā, lai izlīdzinātu starpību, kāda tagad pastāv atsevišķās pavalstīs. Ar jauno likumu radīsies daži atvieglo-jumi šķiroties, taču vecais princips paliks – jācieš vainīgajai pusei. Varēs gan šķirties arī savstarpēji vienojoties, bet tikai tad, ja 5 gadi aizvadīti nedzī-vojot kopā. Tāpat būs vēl daži citi sīkā-ki atvieglojumi.

Šķiršanās izdevumi vienmēr jā-maksā gandrīz vienīgi vīram un reti kad sievai.

* * *Modes, filmas, kursi un referati

Četri sarīkojumi trīs dienās MelburnāPagājušajā nedēļas nogalē Melbur-

nas latviešiem bija 4 dažādi sarīkojumi, taču ļaudis nekur nedrūzmējās un vie-nu iecerēto sarīkojum par nācās atlikt.

Melburnas latviešu nama koopera-tīva gadskārtējā modes skatē ieradās ap 50 apmeklētāju. Modelētājas bija Astrīda Ābelīte, Ruta Vasermane un Inese Malta. Par tērpiem paskaidro-jumus sniedza rež. L. Kalniņa un T. Kaizers spēlēja vijoles mūziku. Dau-dzi apmeklētāji nopirka A. Dreimanes darinātos audumus. Vakars M. Lan-genfeldes jaukajā viesību namā cie-miņiem ļoti patika. MLNK nepalika arī bez ienākumiem. No pārdotajiem audumiem vien namam tika 25 proc. – tuvu pie 10:0:0.

J. Zandmanis latviešu namā filmā rādīja skatus un Austrālijas latviešu 1953., 1956. un 1958.g. kultūras dienām un dažas Melburnas ainas. Nevarēja nepamanīt techniskās grūtības, kādas jāpārvar, lai kautko filmētu bez lielu lī-dzekļu ieguldījuma, taču daudzi skaisti skati pierādīja, ka attēlos saglabājušies tādi vēsturiski mirkļi mūsu kultūras dzīvē, kādi nekad neatkārtosies.

* * *Biedru skaits audzis par 10

procentiemSidnejas latviešu biedrības

gadskārtējā pilnsapulceSidnejas latviešu biedrības gads-

kārtējā pilnsapulcē 30. augustā lat-viešu namā plašu, pārskatāmu un sīku biedrības valdes darbības atskaiti snie-dza ilggadīgais pr­dis Mārtiņš Siliņš. Biedrībā apvienoti 329 biedri, no ku-riem 75 proc. nokārtojuši biedru nau-du. SLB centusies aktivizēt latviešu sabiedrisko dzīvi un apvienot sevī ro-sīgākos latviešus. Biedru skaits palie-

Atzerees?

Mīļā atmiņā turēšu

PAULU KRULLUMūžībā aizgājušu 2009.g. 3.septembrī

Vedat mani dziedādami,Nevedat raudādami,Lai iet mana dvēselīte,Pie Dieviņa dziedādama.

Draudzībā viņu piemin Roksija

Turpinājums 15. lpp.

Mūžībā aizgājis

VALDIS AUZIŅŠ

Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vicepriekšsēdis Rietumaustrālijā

Zeme deva, zeme ņēma,

Zeme visu nepaņēma,

Labie darbi, mīļie vārdi, Viņu piemiņā paturēs

Tie palika šai zemē. LAAJ prezidijs un Kultūras fonda valde

Trešdien, 2009. gada 9. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

linājies par 10 procentiem. Centrālajā vietā izvirzīta latviešu nama sarīkoju-mu zāles celšana. Kā biedrības darbā, tā zāles celšanā sabiedrības līdzdalība bijusi liela un līdzekļi iegūti labi.

* * *Teicami talcinieki izsisti no ierindasSatiksmes negadījumi paildzina LAA

un DV ziedojumu vākšanas akciju Adelaidē

LAA un DV kopējā ziedojumu vākšanas akcija Adelaidē šogad beig-sies dažas nedēļas vēlāk nekā sākumā bija paredzēts. Par daļēju iemeslu tam ir neparasta un nelaimīga sagadīšanās: 3 čaklākie ziedojumu vācēji cietuši sa-tiksmes negadījumos un uz laiku izsis-ti no ierindas.

Vispirms, braucot mājās no sek-mīgas makšķerēšanas, nelaime pie-meklēja DV Adelaides nod. pr–ku A. Skaldi. Viņš cieta auto katastrofā un rezultātā mašīna pārvērtās lūžņu kaudzē. Braucējs gan tika samērā lai-mīgi cauri – ar lauztām ribām un vai-

rākiem pamatīgiem zilumiem. Tagad A. Skalde palicis kājniekos, un, šķiet, nesasniegs iepriekšējo gadu rezultātus ziedojumu vākšanā. Daudz smagāks nelaimes gadījums piemeklēja sabied-riskā darbā vienmēr atsaucīgo tautieti V. Vītolu. Braucot ar motociklu rīta stundā uz darbu, viņš sadūrās ar auto un guva smagus miesas bojājumus. V. Vītols pašlaik ārstējas slimnīcā. Pilnī-ga atveseļošanās paredzama tikai pēc vairākiem mēnešiem. Auto sadursmē cieta arī E. Siliņš. Tā kā šādu atsaucī-gu darbinieku vienmēr ir trūkums, tad viņu neparedzētā izstāšanās no pirma-jām rindām atstās jūtamas sekas visā ziedojumu vākšanas akcijā Adelaidē.

* * *Atvieglots skolas darbs

Adelaides latviešu sabiedrība iekārto savu jauno īpašumu

Adelaides latviešu nama jaunajā īpašumā, kas atrodas blakus Tālavai, jau vairākas nedēļas norit sestdienas skolas darbs. Līdz ar to Tālavas pie-būves un „šķūnīši“ kļuvuši vientuļi, jo katrai klasei tagad ierādītas savas pastāvīgas telpas abās lielajās mājās.

Sēta starp jauno īpašumu jau sen no-jaukta un bērni starpbrīžos brīvi skrai-da pa diviem pagalmiem.

Sestdienas skolas vadītājs K. Na-badziņš ļoti apmierināts ar skolas darbu un jaunajām telpām. To pašu apliecina arī citi skolotāji. Skolas tel-pu prasības varētu uzskatīt par pilnīgi atrisinātām un reizē ar to atvieglināts skolotāju darbs.

* * *Jauna gaviļniece

Sidnejas Miera ev. lut. draudzes 5 gadi

Miera draudze Sidnejā ir viena no visjaunākajām latviešu luterāņu drau-dzēm Austrālijā. Tās gans māc. Pilma-nis saka: „ Mūsu draudze ir turpinājusi nepārtraukti augt, sevišķi pēdējos 2 gados. Draudzē ir pāri par 300 dvēseļu. Kristīti 18 bērniņi, iesvētīti 9 jaunieši, laulāti 6 pāri un apglabāti 2 aizgājēji.“

Māc J. Pilmanis vēl norāda: „Drau-dzes dievkalpojumi notiek Sidnejā 4 dievnamos un Volongongas luterāņu baznīcā. Sevišķi svinīgos gadījumos pieejama presbiterāņu greznā Sv. Ste-fana katedrāle Sidnejas centrā. ∎

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi8. septembrisIlga, Nelda1879. inženieris, pašvaldību darbi-nieks, Augusts Endzeliņš.1904. SLT, ALT, MLT aktieris, reži-sors Vilberts Štāls.1909. rakstniece, dzejniece, izglītības darbiniece Marija Andžāne (Strode).1919. dibināts Rēzeknes aizsargu pulks.1923. SLT aktieris un režisors Kārlis Gulbergs.1932. dzejnieks, aktieris Ivars Lind-bergs.1944. notiek Latvijas Centrālās Pado-mes (LCP) pēdējā sēde Latvijā.1944. Vācija pirmo reizi palaiž V­2 ra-

ķetes uz Angliju.

9. septembrisBruno, Telma1939. franču armija iebrūk Vācijā (okupē 3 kv. jūdzes).1944. dibināts Zuikas vīru koris Dun-dagā, Kurzemē (vēlāk Korbijā, Angli-jā).

10. septembrisJausma, Albertīne1944. Latvijas Centrālās padomes va-dītājus aizved no Salaspils koncentrā-cijas nometnes uz Štuthofas koncen-trācijas nometni. 11. septembrisSigne, Signija1949. Arnoldu Lūsi ieved amatā To-ronto ev. lut. Sv. Jāņa draudzes māc.1989. pavērās Dzelzs aizkars starp Ungāriju un Austriju; caur Ungāriju tūkstošiem austrumvāciešu nokļuva

Austrijā un Rietumvācijā.

12. septembrisErna, Evita, Eva1893. militārs darbinieks, uzņēmuma vadītājs, sabiedrisks darbinieks, MLB Daugavas skolas direktors, Lkok Jē-kabs Dzenis.1934. Latvija, Lietuva un Igaunija no-slēdz Baltijas antanti.1959. Rīgā notiek pirmās Dzejas dienas.

13. septembrisIza, Izabellla1939. Latvijas prezidents (1993.g. 7.jūl. – 1999.g. 7.jūl.) Guntis Ulmanis.

14. septembrisSanita, Santa, Sanda, Sanija, Sandija1859. Latvijas Valsts pirmais Prezi-dents Jānis Čakste.1884. izglītības darbinieks, ģimnāzijas direktors, ģeogrāfijas un ķīmijas mācī-bu grāmatu autors Augusts Balodis. ∎

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidē

Sestdien, 12. sept., plkst. 11.00 ALB Laima organizē latviešu pavārmākslas kursus. Austra Dukāta vadīs otros kur-sus – Kliņģeri Tālavas virtuvē. Visus ieinteresētos, gan latviski gan angliski runājošos, lūdz pieteikties līdz trešdie-nai, 9. sept. LAIMA birojā 8172 0820.Svētdien, 13. sept., plkst. 9.30 Novuss Tālavā.Svētdien, 13. sept., plkst. 14.00 Jauk-tā kora Kabarē pēcpusdiena Nāc, nāk-dama, vasariņa Tālavas mazajā zālē. Pusdienas, sākot no plkst. 13.00. Zālē

vieta ir ierobežota – biļetes būs TIKAI iepriekšpārdošanā pie kora priekšnie-ces Guntas 8271 2029. Cena $15; pusi atlikuma ziedos latviešu skolai.Svētdien, 13. sept., plkst. 14.30 Elder Hall Dziesmas no tālas zemes pir-matskaņojums. Dir. Aldis Sils. (Skat. rakstu 2.lpp).Ceturtdien, 17. sept., plkst. 9.00 – 17.00 LAIMA piedāvā visiem brīv-prātīgajiem darbiniekiem iziet pirmās palīdzības kursus. Pieteikties līdz 12. sept. LAMA birojā 8172 0820.Sestdien, 19. sept., plkst. 10.00 Dien-vidaustrālijas atklātās novusa meistar-

sacīkstes Tālavā. Vienspēles.Svētdien, 20. sept., plkst. 9.00 Dien-vidaustrālijas atklātās novusa meistar-sacīkstes Tālavā. Dubultspēles.Svētdien, 20. sept., plkst. 12.00 pēc dievkalpojuma Talāvas sabiedriskais klubs rīko pusdienas Tālavas kafejnī-cā. $15 no personas. Pieteikties I. Pu-ķītim 8261 9931 līdz 17. sept.Sestdien, 26. sept., plkst. 11.00 Ade-laides Latviešu skolas gadskārtējais sarīkojums Tālavas lielajā zālē. Bērni iepriecinās ar dziesmām, dejām un

Turpinājums 16. lpp.

Atceries?Turpinājums no 14. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 9. septembrī

Svētdien, 20. sept., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma prāvesta referāts. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 13. sept., plkst. 10.00 XV svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 20. sept., plkst. 10.00 XVI svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 XVII svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.

Zelta piekrastēTrešdien, 9. sept., plkst. 12.00 kopīgs pikniks Cascade Gardens ar lietuviešu grupu. Notiks arī lietuviešu gadskārtē-jā pilnsapulce. Ņemiet pusdienas līdz. Uz vietas būs tēja, kafija un vīns. In-formāciju sniedz Joan 55992581.

LatvijāPiektdien, 11. sept., plkst. 16.00 Rī-gas Brāļu kapos atklās Eiropas Kultū-ras mantojuma dienas ar tēmu Latvijas Brīvības cīņas un tām veltītie piemi-nekļi. Pēc svinīgā atklāšanas brīža notiks restaurējamo objektu apskate un tikšanās ar arhitektiem un darba veicējiem.Piektdien, 11. sept., plkst. 19.00 Ār-zemju latviešu kārtējais tikšanās va-kars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5.Sestdien, 12. sept., plkst. 13.00 Pēc restaurācijas tiks atklāts Autotanku pulka piemineklis Pārdaugavā (Slokas ielas un Pulka ielas stūrī, bij. pulka no-vietnē). Juka Rislaki teiks dažus pie-miņas vārdus par Rīgas aizstāvi pulk-vedi Berķi un savu grāmatu.Svētdien, 13. sept., plkst. 11.00 Eks-kursija pa Brīvības cīņu vietām Rīgā. Sākums pie Nacionālā teātra. Ekskur-siju vada Edgars Engīzers.Sestdien, 19. sept., LELBĀL gada grāmatas prezentācija. (Laiku un vietu paziņos).Svētdien, 20. sept., plkst. 15.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Piedalī-sies arh. E.E.Rozītis. Pēc dievkalpoju-ma draudzes pilnsapulce.Ceturtdien, 24. sept., plkst. 17.00 – 19.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzejā grāmatas Austrālijas latviešu mākslinieki atvēršana Latvijā. Grā-matu atvērs LNMM direktore Māra Lāce. ∎

lugu Zelta zirgs, kurā varēsit just līdzi Antiņam un Saulcerītei. Būs loterija, kūkas un kafija. Ieeja pret ziedoju-miem. Priecāsimies par visiem apmek-lētājiem!Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Bal-tiešu Mājas gadskārtējā pilnsapulce 58 Avenue Road, Paradise.Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Tāla-vas mazajā zālē Studenšu korporāciju kopas Adelaidē rīkotie Latvijas Uni-versitātes gada svētki (1919 – 2009). Akadēmisko runu Zobārstniecība no pirmsākumiem līdz mūsdienām teiks referente no Latvijas Dr. Alēna Butkē-viča. Visi laipni aicināti piedalīties.

Adelaides Sv. Pētera draudzeMācītājs Māris Lukaševics.Svētdien, 20. sept., plkst. 11.00 16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums bez dievgalda.

BrisbanēSvētdien, 13. sept., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam – Noklausīsimies un pārrunāsim prāv. Kolvina Makfer-sona DVD referātu par pravieti Jonasu pie A. un A. Bičevskiem, 1/12 Kin-naird St., Ashgrove 4060. Visi laipni aicināti.Sestdien, 19. sept., plkst. 14.00 DVD izrāde: U. Siliņa Zem Dienvidus krusta Saule Ltd sarīkojumā Latviešu namā. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $5.00.Sestdien, 26. sept., plkst. 13.00 Zolī-tes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.Svētdien, 27. sept., plkst. 14.00 Latvi-jas Universitātes 90 gadu atcere BLB literārās kopas sarīkojumā Latviešu namā. Valda Gertnera uzruna. Mel-burnas viesa Dr. Ulda Ozoliņa akadē-miskā runa: Latvijas ekonomiskā un politiskā krīze. Piedalās arī BLB koris Beverīna. Ieeja pret ziedojumiem.

Kvīnslandes latv. ev.lut.draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 20. sept., plkst. 11.30 Diev-kalpojums ar dievgaldu Nācaretes baz-nīcā. Diakona Brigita Saiva.

KanberāPiektdien, 25. sept., – 27. sept. LJAA Saules svētki ir ATCELTI.

MelburnāSvētdien, 13. sept., plkst. 14.00 Lat-viešu namā Melburnas latviešu akadē-miskās saimes un Melburnas Latviešu biedrības rīkotā Latvijas Universitā-tes 90 gadu atcere. Akadēmisko runu Zobārstniecība no pirmsākumiem līdz mūsdienām teiks Dr. Alēna Butkēviča. Ar muzikāliem priekšnesumiem pie-dalīsies ansamblis LĀPA. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $10.Trešdien, 16. sept., plkst. 17.00 – 20.00 izstādes atklāšana: Gundara Zigurta Lūša (1928–1996) keramikas meistar-

darbnīcas Gunda kolekcija galerijā twenty21, 160 Johnston Street Fitzroy. Izstāde skatāma līdz 27. sept., trešd. – sestd. no plkst. 12.00 līdz 17.00, bet svētd. no plkst. 12.00 līdz 16.00. Izstā-dītie darbi nebūs pārdošanā.Sestdien, 19. sept., plkst. 12.00 MLB Daugavas skolas un MLV sarīkojums Latviešu nama lielajā zālē. Ieeja $20, ieskaitot siltas pusdienas, kafijas gal-du un, protams, jaukus bērnu uzve-dumus. Visi laipni lūgti! Studentiem, pensionāriem un senioriem ieeja $15.

Melburnas 1.latv. ev.lut.draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 13. sept., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 13. sept., plkst. 14.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā.Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 27. sept., plkst. 16.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā (ievē-rot mainīto laiku!). Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 13. sept., plkst. 9.00 Lūgša-na baznīcā.Svētdien, 13. sept., plkst. 10.00 Drau-dzes gadskārtējā pilnsapulce ar svēt-brīdi baznīcas zālē.Svētdien, 20. sept., plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā.Svētdien, 20. sept., plkst. 11.00 Seš-padsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums ar dievgal-du.Svētdien, 20. sept., plkst. 14.00 Diev-kalpojums ar dievgaldu Latviešu cie-mā.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 Sep-tiņpadsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums ar dievgal-du un ar uzrunu bērniem. Svētdienas skola.

SidnejāPiektdien, 11. sept., plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latviešu namā.Trešdien, 16. sept., plkst. 12.00 Vana-džu pilnsapulce DV namā.Sestdien, 19. sept., plkst. 15.00 Lat-vijas Universitātes dibināšanas atcere Latviešu namā.Svētdien, 27. sept., plkst. 13.00 SLB Dāmu kopa Latviešu namā rīko Alidas Mednes priekšlasījumu Dienvidspāni-ja – opera, flamenko, tapas... un maz-liet par Maroku.... Pēc priekšlasījuma cienasts: sangria un tapas. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $7.00 – atbals-tam Zvannieku mājas – trūkuma cietē-jiem Latvijā.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 13. sept., plkst. 11.00 Pļau-jas svētku dievkalpojums ar Svēto Va-karēdienu. Dievkalpojumā piedalīsies draudzes ansamblis. Pēc dievkalpoju-ma pļaujas svētku sarīkojums.

Latvijas Bankas kurss 10. septembrī.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,41901 GBP = 0,8020

1 NZD = 0,33901 USD = 0,4900

Lata kurss

Sarīkojumi un ziņojumiTurpinājums no 15. lpp.