Laikraksts 'Latvietis' 627laikraksts.com/laikraksti/Latvietis627.pdf · 2020. 12. 9. · 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Published by Sterling

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 627 2020. gada 9. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..............2, 4, 5, 6, 7, 10, 12, 13Latvijas ziņas ..................................... 1, 2, 8, 11, 14Latvieši pasaulē ..............................................1, 3, 9Redakcijā ......................................................................3LV prezidents ..................................................... 1, 15LR Ārlietu ministrija ........................................ 1, 15Ieva Liepiņa .................................................................2Reneka Hart ................................................................2Arhibīskape Lauma Zušēvica ...........................3Eva Brennere ..............................................................4Debra Filipsa (Philips) ...........................................5Jānis Purvinskis .................................................6, 12Ingrīda Biezaite .........................................................7Māris Brancis ..............................................................8LaPa muzejs ................................................................9Ilze Nāgela ................................................................10Ivars Štubis ............................................................... 11Ingrīda un Andris Eimaņi ..........................12, 13Līga Dārziņa ............................................................. 13Guntis Vīksna ..........................................................14Datumi ........................................................................ 15Sarīkojumi, ziņojumi ...........................................16Eiro kurss ..................................................................16

Valsts prezidents ANOPar COVID-19 pandēmijas apkarošanuValsts prezidenta Egila Levita uzruna ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā sesijā par COVID-19 pandēmijas apkarošanu

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs!Ekselences!

Laikā, kad pasauli ir pārņēmusi pan-dēmija, man vispirms jāsaka sirsnīgs paldies visas pasaules mediķiem par neatlaidīgo un ārkārtīgi prasmīgi veikto darbu. Tāpat vēlos izteikt savu visdzi-ļāko pateicību citu sabiedrībai svarīgu funkciju nodrošināšanā būtisku jomu

speciālistiem un zinātniskajiem darbi-niekiem, kuri šobrīd strādā pie visiedar-bīgākās vakcīnas atrašanas.

Šobrīd vairāk par visu mums nepie-ciešams saliedēties, parādīt solidaritāti un kopīgiem spēkiem pārvarēt pandēmi-ju un tās graujošās sekas. Tas būs iespē-

Turpinājums 15. lpp.

„Atbilde infodēmijai“Latvijas organizēts ANO pasākums par dezinformācijas draudiem Covid-19 krīzes laikā

2020. gada 2. de-cembrī, ANO Ģenerālās asamblejas īpašās sesijas par Covid-19 priekšva-karā, Latvija sadarbībā ar Austrāliju, Franciju, Indiju un Indonēziju

tiešsaistē rīkoja tematisku pasākumu Atbilde infodēmijai. Diskusiju vadīja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pil-degovičs un tās mērķis bija dalīties ar labāko praksi infodēmijas apkarošanā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvi-čs, uzrunājot starptautisko auditoriju, aicināja stiprināt noturību pret dezin-formācijas izplatīšanos pandēmijas laikā: „Katru dienu vīruss prasa ar-vien jaunus upurus. Ievērojama vīrusa izplatība ir saistīta ar dezinformāciju, kas skar ikvienu cilvēku visā pasaulē.

Dezinformācija atvieglo vīrusa izpla-tību, kavējot vakcināciju un atveseļo-šanos. Šeit valdībām ir plašāka loma – līdzās Covid-19 ierobežošanas pūlēm ir jācīnās pret dezinformāciju, kas ar to saistīta,“ uzsvēra ministrs.

E. Rinkēvičs iepazīstināja ar Lat-vijas pieredzi cīņā pret dezinformāci-ju, sniedzot iedzīvotājiem pārbaudītu, faktos balstītu informāciju un sabied-rības informēšanā iesaistot jomas ek-spertus un profesionāļus. Vienlaikus E. Rinkēvičs norādīja, ka tādām starp-tautiskajām organizācijām kā ANO, Pasaules Veselības organizācija un UNESCO ir unikāla loma globālās de-zinformācijas apkarošanā, apvienojot visus iesaistītos un sasniedzot nozīmī-


Sidnejas Daugavas Vanagu nams 18. novembrī.

FOTO

Gun

dega

Zar

iņa

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9. decembrī

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Latvijas dzimšanas dienas svētkiLatvijā, Ērgļu novada aprūpes centrā

Pandēmija ir skārusi arī mazo ciematu Ērgļos, kur mūsu aprūpes cen-tram jādzīvo pēc noteikumiem, lai pasargātu mīļos, kas dzīvo pie mums.

Bet par spīti visam, ievērojot šos noteikumus, ir iespējams radīt un dot prieku mūsu klientiem. Tā jau 11. novembrī, godinot Lāčplē-ša dienu, nu jau kā tradīciju visi kopā skatījāmies filmu Rīgas sargi. 11. novembra vakarā dedzām sveces karoga krāsās pie aprūpes cen-tra fasādes un izgaismojām karogu.

12. novembrī čaklākie klienti pievienojās radošajās darbnīcās, lai kopā izveidotu dekorācijas svētkiem, kuras jau 13. novembrī visi kopā izvietojām, lai radītu svētku sajūtu.

16. novembrī kopā ar klientiem skatījāmies filmu Dvēseļu pute-nis, kas atstāja lielu emocionālu iespaidu. Lai arī filmā tiek ataino-ti 1. pasaules kara notikumi, daudzi no mūsu klientiem vēl atceras 2. pasaules karu. Lai arī tad vēl bijuši bērna gados, ir lietas, kas at-stāj neizdzēšamu iespaidu…

Svētku nedēļas noslēgumā 17. novembrī kopā skatījāmies skaistu koncertu Mūsu dziesmas Latvijai. Kopā ēdām svētku torti un seci-nājām, cik mūsu Latvija skaita un visi lepojamies, ka esam Latvieši.

Visbeidzot 18. novembra vakarā atkal dedzinājām sveces karoga krāsās pie aprūpes centra, lai godinātu Latviju.

Lai arī nedrīkstam aicināt viesus, kas mūs iepriecinātu svētku reizēs ar saviem priekšnesumiem, visi kopā tik un tā varam radīt svētku sajūtu. Latvija esam mēs, un, tikai esot kopā, šajā laikā gan ievērojot distanci, varam veidot svētku sajūtu.

Liels paldies visiem aprūpes centra darbiniekiem, kas katru svētku reizi padara iespējamu, paldies visiem aprūpes centru darbi-niekiem plašajā pasaulē, kas rūpējas par mūsu senjoriem un neska-toties ne uz ko dod un rada prieku.

Ieva LiepiņaĒrgļu novada aprūpes centra sociālā darbiniece Valsts svētku svinēšana Ērgļu novada aprūpes centrā.

FOTO

Ieva

Lie

piņa

Video stāstu „Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“ skatoties„Vārdu sakot, pirmklasīgs sarīkojums“

Šī gada Covid apstākļos, kad mums visiem pietrūkst tuvība un parastās kulturālās izpriecas, ar tehnoloģis-kiem līdzekļiem panākam pieņemamu alternatīvu. Satiekamies virtuāli Zoom un līdzīgos portālos. Skaidrs, ka ideāli tas nav, toties labāk nekā nesatikties.

Virtuāls liktenis bija šogad Valsts Svētkiem 2020. Ko no tādiem sagai-dīt?

Vārdu sakot, pirmklasīgs sarī-kojums. Raidījums bija interesants, skaisti filmēts dažādās pasaules malās un veikli salikts. Karogu ceļš par tuk-šo, kluso Latviešu namu un pazīstamo St. Kildas apkārtni aizkustinoši pa-svītroja mūsdienu Covid laika dzīves apstākļus.

Plašās virtuālās iespējas tika labi izmantotas – no amatpersonu apsveikumiem Latvijā, Japānā un Melburnā, līdz Pētera Saulīša tēloju-mam – kā Baumaņu Kārlis (Latvijas himnas autors), kas bija ierakstīts senlaiku sēpijas brūnos toņos. Vir-tuāli pat dziļāk varējam iepazīties ar balvu saņēmējiem nekā normālos apstākļos.

Solveiga Silkalna, stāvēdama zālā-jā pie Rīgas pils, teica skaistu, intere-

santu un aizkustinošu goda runu. At-ceroties skolas dienas Melburnā, viņa jautāja, kāpēc mums censties paturēt latvietību, ja australizēties būtu vieg-lākais ceļš.

Skatoties apsveikumus no šeit dzimušajiem un augušajiem skolas bērniem un vērojot to cīņu ar latviešu valodu, pierāda, cik grūti tas tiešām ir.

Vēl grūtāk ir tiem, kas ieprecē-jušies cittautās. Ar laiku tie, kas nav cieši piesaistīti mūsu sabiedrībai, at-tālinās un eventuēli pazūd. Kaut tiem latviskā sirds klusāk pukst, tā tomēr pukst. Diemžēl tā ir realitāte, un tādā ceļā mēs zaudējam daudzus, jo ceļš at-gūt to, kas tiem kādreiz pūrā bijis, nav viegli. Tāpēc liels prieks bija redzēt angļu valodā subtitrus 2020. sveicie-nam.

Uz karstām pēdām laidu to tālāk draugiem, kuru bērni atsvešinājušies, un arī austrāļu draugiem, kas izturēju-ši latvietības ātro kursu.

Liels paldies Anitai Andersonei un visiem, kas palīdzējuši filmas tap-šanā. Malači!

Reneka HartLaikrakstam „Latvietis“

Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

pilnīgi piepildījis savus apsolījumus!Pateicos Dievam par Viņa žēlastī-

bu un mūsu Baznīcu pasaulē! Pateicos Prezidijam, Virsvaldei, katrai drau-dzei, ka tik uzticīgi, atjautīgi un svē-tīgi kalpojat! Lai Dievs turpina dzie-dināt šo pasauli un svētī mūsu darbu! Tuvojoties Ziemsvētkiem – kā Latvijā, tā pasaulē – lai jūsu sirdis kļūtu gaišā-kas un cerībā atjaunotas! Novēlu Die-va mīlestības un Kristus gaismas ba-gātus Viņa dzimšanas svētkus!

Jūsu+ Lauma ZušēvicaLELBP arhibīskape

Adventa laika cerībā gaidot ZiemsvētkusArhibīskapes novēlējums

Adventa laiks ir gai-dīšanas laiks, kam pa-rastā iezīme ir cerība. Jo grūtāki un juceklīgāki, tumšāki laiki, jo spēcī-gāka cerība, ka patiesi Dieva apsolījumi vēl

spēkā. Tā Bībele definē cerību. Tā ir pārliecība, ka Dievs izpildīs savus ap-solījumus. Reiz Dievs bija solījis: „Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidī-šana tevi nevils.“ (Sak. 23:18) Pirmajā Ziemsvētku brīnumā Vārds tapa miesa un Dieva solījumi piepildījās. Piedzi-ma Jēzus Kristus, kurā bija dzīvība, un dzīvība bija pasaules gaisma!“ (Jņ 1:4)

Bija klusa nakts, gandrīz kā apburtā skaistumā. Dievs likās tik tuvu. Nekas 9. februārī neliecināja, cik drīz vīruss ielauzīsies pasaulē un to pārvērtīs. Ie-ejot Adventa laikā, ap mums pandēmija, konflikti, krīzes un asākas cilvēku dom-starpības vairo tumsu, maz dāvā cerību. Kristus to atjauno, mums atgādinot: „Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvī-bas gaisma.“ (Jņ 8:12) Un aug cerība pasaulē, kad dodamies no tumsa Viņa gaismā! Gadu simteņiem ilgi šī gaisma atspīdējusi ticīgo sirdīs un dvēselēs, pat ja nācies gaidīt, izturēt pārbaudījumus, pārvarēt ciešanas. Šogad mācītājam Paulim Urdzem būtu bijusi 100 gadu dzimšanas diena. Vācu bēgļu nometnē, 1948. gadā, kad latvieši dzīvoja lielā ne-drošībā un neziņā par savu nākotni, vēl būdams teoloģijas students, izdevumā Dzirkstele, viņš bēgļus iedrošināja, jo sevišķi šādā laikā neaizmirst, ka:

„Kristīgajai draudzei jāparāda pasaulei, kas ir patiesa kopība, ka mīlestība nav tikai tukšs vārds. Mēs tagad redzam, cik ļoti mums tomēr šīs mīlestības trūkst. Lūgsim, lai Dievs sūta savu Garu, lai dod mums patiesu draudzi, lai dod kopību, lai dara mūs par Kristus mācekļiem, kuru pazīša-nās zīme ir mīlestība. Virs zemes nav pilnības, šeit viss ir tikai pa pusei. Bet mums ir droša cerība, ka tas Kungs mūs ved pilnībai pretī…“

Šajā Adventā daudziem varētu lik-ties, ka viss ir tikai pa pusei. Neskaitā-miem cilvēkiem augušas rūpes par pa-saules, savu un bērnu fizisko, garīgo un finansiālo veselību. Aug bailes par to, kāds būs 2021. gads. Turēsimies drošā cerībā, nenomaldīsimies tumšo domu mežā, atcerēsimies, ka mēs piederam Tam, Kurā „mājo visa Dieva pilnība miesā, un jums ir dota pilnība viņā, kas ir galva ikvienai valdīšanai un varai“! (Kol.2:9) Ne pa pusei mums ir dota pilnība Viņā! Ja ne dievnamos, tad virtuālajā pasaulē, dalīsimies lūgšanās un dziļā pateicībā Dievam, ka Viņš tik

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Visi būs iepazinušies

ar vārdu „pandēmija“,bet tagad uz tā vārda pa-mata tiek izveidoti vēl citi līdzīgi vārdi. Pirms nedēļas Latvija sadarbī-

bā ar Austrāliju, Franciju, Indiju un In-donēziju tiešsaistē rīkoja tematisku pa-sākumu „Atbilde infodēmijai.“ Latvijas ārlietu ministrs deklarēja, ka: „Šeit valdībām ir plašāka loma – līdzās Co-vid-19 ierobežošanas pūlēm ir jācīnās pret dezinformāciju, kas ar to saistīta“.

Dezinformācija nāk no visām pu-sēm, bet vēl arvien ir skumji konstatēt, ka cilvēkiem, kuriem vajadzētu zināt labāk, palīdz izplatīt nepatiesas vai mal-dinošas ziņas. Rodas iespaids, ka pēdē-jos dažos gados vārds „patiesība“ ir kļuvis par apzīmējumu ļoti relatīvam jē-dzienam. Tas, kopā ar nespēju civilizēti pārrunāt jautājumus, norāda uz lieliem izglītības un audzināšanas trūkumiem.

Kādreiz skolās, vismaz Austrālijā, mācīja, kā kritiski vērtēt kādu „ziņo-jumu“, bet tagad viss, kas Feisbukā, Instagramā, Tviterī vai Jūtjūbā (You-Tube) sakrīt ar lasītāja/skatītāja pārlie-cību tiek pieņemts kā svētā patiesība, bet viss, kas nesakrīt, tiek noraidīts. Sociologu pētījumi sen jau atklājuši, ka pārliecināto cilvēku ir ārkārtīgi grūti novest uz citādu domāšanu, pat ar it kā neapstrīdamiem pierādījumiem.* Visi pierādījumi mēdz tikai pastiprināt jau izveidoto uzskatu, vienalga, vai pierā-dījumi atbalsta vai noliedz šo uzskatu.

Nevar šo norakstīt uz „padomju mantojumu“, jo tas ir izplatīts visā Rietu-mu pasaulē. Beidzot galvenie viltus ziņu izplatītāji (tie paši Feisbuks, Instagrams, Tviteris un Jūtjūbs) sākuši mēģināt kaut ko darīt – piemēram, pielikt brīdināju-mu pie melīgu vai maldinošu ierakstu, ka, iespējams, tas nav pareizs. Šāda rīcī-ba, protams, izraisa pretreakciju „ticīga-jos“, ka viņiem uzliek cenzūru.

ASV vēl ir tāda nianse, ka minētie sociālie mediji neskaitās izdevēji, un tāpēc nenes nekādu atbildību par to, ko viņi izplata. Juridiski tie ir tādi paši, kā telefona tīkli, kuri nenes atbildību par to, ka ir nodevuši tālāk to, ko kāds runā savā telefonā. Kad Tviteris sāka pievienot brīdinājumus prezidenta Trampa izteicieniem, tad viņš solījās atcelt sociāliem medijiem šo neaizska-ramības statusu.

Tas ir mūžīgais jautājums – kurš un kā noteiks, kas ir „patiesība“, un kā-das „nepatiesības“ drīkstēs pastāvēt. Cenzūra nav labākais atrisinājums, bet dezinformācija var kļūt bīstama. Labā-kais ir celt domātspēju un laipnību. Bet vai tas vispār ir iespējams?

GN* https://www.bbc.com/future/article/20170131-why-wont-some-people-listen-to-reason

Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām.

2021. GADA KALENDĀRS

ILZE ŠĒNBERGA NĀGELA

Ziedi,ziedi vēl...

Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un

atzīmējamām dienām

FOTO

Lau

ma

Zušē

vica


Valsts svētki Latviešu ciemāSvinības korona vīrusa aizliegumu ēnā

Šogad paiet 102 gadi kopš Latvijas valsts di-bināšanas 1918. gada 18. novembrī. Ir bijuši labi gadi, ir bijuši grūti laiki. Latvija labi attīstī-jās, var teikt – plauka un

ziedēja līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad Rīgas ielas bija pilnas ar sarkanarmijas tankiem un sākās Padomju Savienības okupācija, kas ilga līdz 1941. gada jūni-jam. Tad to nomainīja vācu okupācija, kas ilga līdz 1944. gada rudenim, kad to atkal pārņēma Padomju Savienības okupācija. Rezultātā – mūsu bēgļu lai-ki un izceļošana uz dažādām pasaules mālam, līdz beidzot 1991. gadā Latvija atguva savu neatkarību un varēja at-jaunot savu valsti, un šogad tai svinam 102. dzimšanas dienu. To dara latvieši ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, kur tagad dzīvo latvieši.

Kopš mūsu Latviešu Ciema pastā-vēšanas arī šeit to svinam. Mūsu karo-gu masti, kas agrāk atradās pie Ciema galvenās ieejas, pagājušā gadā tika pārcelti uz laukumu pie zāles durvīm. Iepriekšējos gados svinībās piedalījās ne tikai Ciema iedzīvotāji, bet bija arī labs skaits ciemiņu no ārpuses. Pēc akta visi Ciema zāle baudīja šampa-nieša brokastis.

Šogad, sakarā ar korona vīrusa aizliegumiem, lietas ir citādākas. Pie-dalīties 18. novembrī drīkstēja tikai Ciema iedzīvotāji. Ārpusē, netālu no karogu mastiem, bija salikti krēsli ar atstarpi, kur sēdēja ap 30 dalībnieku no mājiņām, otrā laukuma pusē ne-daudz no ārpuses nama, bet vairums no aprūpes nama iedzīvotājiem pieda-lījās no Ciema zāles.

Ciema mājiņu iedzīvotājiem iero-doties, bija jānodod iepriekš izpildīta anketa par savas veselības stāvokli, tika pārbaudīta temperatūra un tikai tad varēja apsēsties. Starp apmeklētā-jiem bija arī vairākas sievietes tautas tērpos, kas vairoja svētku sajūtu. Pal-dies viņām par to!

Bija skaists, saulains pavasara rīts.

Plkst. 8.30 no rīta. Ceremoniju iesāka mācītājs Aldis Elberts, sveicot visus dalībniekus un pieminot, ka esam pirmie pasaulē, kas šodien svin šos svētkus. Sekoja karogu uzvilkšana – Latvijas un Austrālijas. To veica mūsu Ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke) un Anita Elberte – abas tērpušās tautas tērpos. Tad visi kopā nodziedājām Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!

Mācītājs turpināja uzrunu, mi-not, ka Dievs mums ir palīdzējis tikt pie savas valsts, un turpināsim viņam pateikties par to un lūgt viņa svētību mūsu himnas vārdos Dievs, svētī Lat-vjiu un lūgt viņa palīdzību korona vī-rusa radītās grūtības pārvarēt.

Mūsu konsulārais pārstāvis un Latviešu Ciema valdes priekšsēdis Jānis Dēliņš mūs sveica svētkos un novēlēja Latvijai gaišu nākotni, Die-va svētību un visiem pārvarēt korona vīrusa grūtības. Mācītājs turpināja ar svētrunu Svētīga tā tauta, nobeidzot ar dziesmu Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. Pēc akta beigām aprūpes nama iedzīvotājiem sekoja svētku brokastis ēdamzālēs un mājiņu iedzīvotājiem bija sagatavotas brokastis līdzi ņemša-nai, arī ar pudelīti šampanieša!

Kā katru gadu 18. novembrī pie Ciema 57. mājiņas plīvoja Latvijas karogs.

Citu dienu bija iespēja noskatīties VIRTUĀLOS VALSTS SVĒTKUS MELBURNĀ 2020, pieslēdzoties ar saiti. Aprūpes nama iedzīvotāji to no-skatījās pirmie un mājiņu iedzīvotāji to varēja noskatīties sabiedriskajā na-miņā pirmdien, 23. novembrī, no rīta Ingrīdas Houkas vadībā.

Klausījāmies Latvijas Valsts pre-zidenta Egila Levita apsveikumu un vēl citus; noklausījāmies bijušās mel-burnietes Solveigas Silkalnes saistošo svētku runu (tagad, prezidenta ārlietu padomniece), tad paziņojumus par PBLA KF apbalvojumiem; ar prieku

Valsts svētku dalībnieki.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Mācītājs Aldis.

FOTO

Jāni

s Dēl

iņš

Karoga pacelšana. No kreisās: Anita Elberte, Ingrīda Houka (Hawke).

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Ingrīdas Houkas (Hawke) īpaši Ciema ļaudīm ceptais kliņģeris.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite



Sestdien, 21. novembrī, Sidnejas Latviešu namā mani sagaidīja Linda Ozere, Ilona Brūvere un Jānis Če-čiņš. Es sapratu, ka šī pieklājība ne ti-kai lika man justies laipni gaidītai, bet arī bija regulāra mana apmeklējuma Sidnejas latviešu sarīkojumu iezīme. Vispirms Jānis izdalīja visiem ar šam-panieti piepildītās glāzes un atklāja svētkus ar tostu par Latvijas brīvību.

Katrs galdiņš bija dekorēts ar baltu audumu un vāzi galda vidū, atspogu-ļojot sarkanbaltsarkano tēmu. Uz katra galda bija arī groziņš, kurā bija bagā-tīgs rupjmaizes un pīrāgu daudzums. Kamēr mana sirds ir pieķērusies ma-zajiem bekona rullīšiem, sēņu pīrādzi-ņi mani vilināja; pagaršoju – cik gardi! Tik gardi, ka apēdu trīs!

Pirmais ēdiens bija aukstā biešu zupa. Kefīrs bija iekrāsots ar sārtu rozā krāsu, un tajā bija smalki sagriezti kar-tupeļu, biešu gabaliņi, svaigi gurķīši un citi labumi, kopā ar dillēm, protams! Tas apstiprināja zupu kā būtisku, at-svaidzinojošu gardumu, bet ne smagu.

Latviešu aukstais galds bija ie-dvesmojis galvenu ēdienu. Katram gal-dam bija savs šķīvju komplekts, un, kā vienmēr, un, kā jau tradīcija nosaka, šķīvji tika dāsni piekrauti ar tradicio-nālo latviešu ēdienu sortimentu. Ga-lerts man kļuvis par atmiņu katalizato-ru, un man atgādināja par notikumiem manā bērnībā. Es biju pieradusi redzēt, kā mana māte vārīja cūku kājas, lai taisītu tēvam galertu jeb brawn, – kā austrālieši to sauca. Es biju pārsteigta, kad tēvs kādu vakaru pārnāca mājās ar cūkas galvu. Es atceros viņa lepnumu, ka viņš ir spējis sagādāt cūkas galvu, un es nezinu, no kurienes; atceros ma-nas mātes pārsteigto skatienu.

Bez tam uz aukstā galda paplātes

bija arī zivs tomātu mērcē, smalki sa-griezti kartupeļu salāti – daudz smalkāk nekā austrālieši taisa, mazsālītie gurķi, vista un lapu salāti ar riekstiem un žāvē-tiem augļiem. Atkal galvenā ēdiena sa-stāvdaļas – krāsas un garšas tika lieliski veidotas, lai papildinātu viena otru.

Saldā ēdienā bija debessmanā. Viegli saputots, taisīts no dzērvenēm un pasniegts, kā parasti, ar pienu. Tam bija ideāls līdzsvars starp skābumu un saldumu.

Bet ar to jau nebeidzās! Bija vēl medus kūka! Nu kā gan var atteikties? Un tā kā svinējām valsts svētkus, kūku rotāja trīs zvaigznes, atgādinot Brīvī-bas pieminekļa zvaigznes.

Svētku pusdienu noslēgumā mums tika pasniegta kafija un tēja ar divu veidu petit fours – ar Melnā balzāma bumbiņām šokolādē un piparkūkām ar latviešu rakstu formām. Šis pēdējais kurss deva lielisku iespēju, lai turpi-nātu sarunas ar tikko satiktiem cilvē-kiem, kā arī sarunāties ar tiem, kas sēdēja pie citiem galdiem.

Es biju priecīga, ka mani uzai-cināja uz Valsts svētku svinībām 2020. gadā. Lai gan mērogs šīs atšķī-rās no 2018. gada svētku svinībām, biedrības, koleģialitātes un sirsnības izjūta paliek nemainīga. Es vienmēr jutos pagodināta, kad esmu uzaicināta uz Sidnejas latviešu sarīkojumiem, un vēl jo vairāk, kad sarīkojums atzīmē Latvijas valstij nozīmīgu svētkus.

Debra Filipsa (Phillips)Laikrakstam „Latvietis“

Sarkanbaltsarkanās pusdienasSvētkus atklāja ar tostu par Latvijas brīvību

Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš uzsauc tostu Latvijai.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Debessmanā.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Saimnieces un palīdzes. No kreisās: Ilona Brūvere, Laura Strauta, Sandra Dragūna, Lolita Jurāne.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Torte par godu Latvijai.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

noskatījāmies Melburnas latviešu bēr-nu un jauniešu priekšnesumus.

Paldies Ciema vadībai par šo jauko

iespēju! Dievs, svētī Latviju!Eva,

Ciema mājiņas iedzīvotāja

P.S. Pieminot Latvijas vēsturi, vai kāds atceras, ka Latvijā dzīvoja pa-

reģotājs EIŽENS FINKS, kas jau agri Latvijas okupācijas laikā pareģoja, ka Latvija atgūs savu valsti gadā, kas la-sāms vienādi no abām pusēm – un tas notika 1991. gadā! Vai vēl kāds, ko at-ceras, vai zina par to?

Valsts svētki Latviešu ciemāTurpinājums no 4. lpp.


Kā jau Pertā ierasts, mēs mūsu Valsts Svēt-kus svinam vienmēr tie-ši 18. novembrī. Tā arī šogad jau plkst. 7.00 no rīta kopiņa Pertas latvie-šu bija pulcējusies Pertas Latviešu Centra priek-

šā pie augstajiem karogmastiem, lai svinīgi sveiktu mūsu dzimteni, viņas 102. dzimšanas dienā, karogmastos uz-velkot mūsu sarkanbaltsarkanos karo-gus, kuri visu dienu rādīs tuvākā apkār-tnē, ka šodien šeit ir kaut kas sevišķs. Jā gan, šeit Pertas latviešu kopiņa svin sa-vas dzimtenes Latvijas Valsts svētkus.

Pēc Uzmanību karogiem! Latvi-jas sarkanbaltsarkanie karogi lēni un svinīgi uzvijās mūsu abos augstajos mastos. Pēc Daugavas Vanagu Pertas nod. valdes priekšsēdis Ilmāra Ru-daka īsas uzrunas, sveicot klātesošos, Ilmārs aicināja visiem vienoties mūsu valsts himnā: Dievs, svētī Latviju! Ar to tad Pertas latvieši bija iesākuši svinēt Latvijas 102. dzimšanas dienu. Atkal nāksim šeit kopā ar saulrietu plkst. 18.00., Latvijas karogus svinīgi atkal noņemt no karogmastiem.

Sveiks Svētkos! mēs sveicām viens otru jau ar saulrietu, mūsu Valsts svēt-kos 18. novembrī. To tagad jau bie-ži dzirdējām, skanot Pertas Latviešu Centra pagalmā, otrdienas pievakarē, kad visi atkal salasījāmies ap mūsu augstu plīvojošo karogu mastiem, kad Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi šo-reiz lēni slīdēja zemē no Nama abiem karogmastiem. Vēl turpinot pēc mūsu pertiešu tradīcijas nodziedājām jau pie-rasto korāli: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils un ar to tad Pertas kopienas Valsts svētku svinības bija beigušās. Tas bija drusku neparasti, bet tikām aicināti uz Daugavas Vanagu klubu, kur tad nā-

kamajā svētdienā svētki turpināsies ar svētku aktu.

Saulrietā Lat-vijas karogu no-laišanu šogad mūs kuplināja pieaugu-šu latviešu valodas klases audzēkņi, kuri bija ieradu-šies druscīt agrāk nekā parastajos plkst. 18.30 uz savu valodas stun-du, bet bija aicināti ierasties agrāk, lai redzētu un piedalītos Latvijas valsts svētkos, jo arī viņi visi ir Latvijas pil-soņi. Ar to mums radās iespēja divām tautumeitām asistēt pie mūsu diviem karogiem. Šoreiz klātesošie nevis de-vās uz DV klubu, bet mājās, un valo-das klase devās mācīties par to, ko viņi nupat bija redzējuši un piedzīvojuši.

Arī Pertā notika 18. novembra Atceres akts

Svētdien, 22. novembrī, plkst. 13.00, DV kluba telpās notika 18. novembra veltītais Svinīgais akts, kurš iesākās, kad mācītājs Gunis Balodis ieveda DV Per-tas nod. priekšsēža Ilmāra Rudaka pa-vadībā un Jāņa Vucēna nesto Latvijas Valsts karogu.

Gandrīz visus mūsu sarīkojumus esam vienmēr iesākuši ar Svētbrīdi, kad pateicamies Dievam par to, ko Viņš mums ir devis un izlūdzamies Viņa palīdzīgo roku arī mūsu nākotnes darbos. Mācītājs Balodis iesāka Svēt-brīdi, uzaicinot mūs nodziedāt pirmo dziesmu: „Bez krāšņiem vainagiem un ziediem.“ Dziesmai sekoja mācī-tāja lasījums no Bībeles un lūgšana, kur viņš sevišķi uzsvēra pateicību par

Dieva svētību mums un mūsu tautai un izlūdzās, lai mūs visus vienu vie-notības spēks darbā mūsu tautas un valsts labklājībai. Svētbrīdi beidzām, nodziedot: Šī zeme Tava Dievs.

Svētbrīdim sekoja DV Pertas no-daļas priekšsēža Ilmāra Rudaka at-klāšanas runa, kurā Ilmārs apskatīja viedokli, ka Latvija nav maza, bet ir gan neliela. To viņš atspēkoja ar sta-tistiskajiem skaitļiem, kuri nekur nerā-dīja Latviju pēdējā vietā, bet gan kaut kur pa vidu vai vietām pat tuvāk aug-šai. Statistika rādīja gan zemes platību, ļaužu skaitu, produktu ienākumus uz cilvēku un jo daudz, daudz citu. Tātad, Latvija un latviešu tauta nemaz tik nie-cīga nav un jo sevišķi Eiropas mērogā dažreiz ar savu darbu pat pārsniedz lie-lākas tautas un izceļas vēl vairāk ar da-žādiem panākumiem – kā ekonomiku, datorzinībām u.c. Jā, Latvija tiešām nemaz nav tik maza citu tautu saimē.

Sekoja LAAJ vicepriekšsēža Rie-tumaustrālijā Jāņa Vucēna Svētku uz-runa, kurā viņš mums stāstīja par ASV diplomātijas lomu Latvijas liktenim mūsu 50 gadu Latvijas valsts okupācijas sākumā un okupācijas laikā. Savā runā viņš jo sevišķi uzsvēra lielo nozīmi Rie-tumvalstu, it sevišķi ASV, nostāju mūsu Latvijas de jure statusa uzturēšanā un atzīšanā, bez kura mums būtu bijis vi-sai grūti atgūt mūsu valsts statusu uz 1918. gada Valsts Statūtu pamatiem.

Pēc Jāņa Vucēna uzrunas dzirdē-jām Valsts Prezidenta Egila Levita uzrunu tautiešiem ārzemēs, kuras bei-gās vienojāmies, nodziedot Latvijas Valsts himnu Dievs, svētī Latviju!

Pēc himnas sekoja LAAJ vice-priekšsēža Pertā ziņojums par LAAJ Atzinības rakstiem, kuri bija piešķirti tautiešiem Austrālijā. Bijām saņēmuši apsveikumu arī no PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes. Tad Latvijas goda konsuls Jānis Purvinskis nodeva arī savu sveicienu un vēlējumu Latvijai un nolasīja Latvijas vēstnieces Austrālijā ar rezidenci Japānā Daces Treijas-Ma-sī apsveikumus un sveicienus Valsts

Sveiks Svētkos Pertā!Pulcējās divās dienās

Pertas Latviešu centrs 2020. g. 18. novembrī.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Latviešu valodas klase goda konsulāta telpās mācās par 18. novembra nozīmi.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis



Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlan-dē (LAAJ) piešķīra atzi-nības rakstu:

Latviešu Ciema Melburnā vadībai un darbiniekiem – par

pašaizliedzīgu un izcilu aprūpi Lat-viešu Ciema iedzīvotājiem, gādājot par vecākā gadagājuma un visneaiz-sargātajiem latviešiem koronavīrusa pandēmijas laikā.

Ingrīdai Houkai (Hawke) – par pašaizliedzīgu un ilggadīgu darbu Melburnas Latviešu Ciema un Dauga-vas Vanagu labā!

Anita Andersone Laikrakstā Lat-vietis raksta: „Latviešu Ciemam vislie-lākais izaicinājums ir bijis nodrošināt savu iedzīvotāju – un līdz ar to darbi-nieku – veselību un labklājību. Korona vīrusam izceļoties, Ciema vadība ātri noreaģēja, pieņemot grūto lēmumu, noslēgt Aprūpes namu, nepieļaujot viesošanos, pat pirms Valdības no-teikumi nāca spēkā. Ciema vadība ir strādājusi mērķtiecīgi un pašaizliedzī-gi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ne ti-kai veselību, bet arī ierastās ikdienas dzīves turpināšanu. Nodarbības un sarīkojumi ir turpinājušies, ievērojot veselības nodrošināšanas likumus. ...

...Mēs Melburnā varam būt lepni

un pateicīgi, ka par mūsu sabiedrības vecākajiem un vismazāk nodrošināta-jiem locekļiem gādā ar tik lielu sirsnī-bu, nesavtību un apzinību.“

* * *Pasaules brīvo latviešu apvienī-

ba – Kultūras fonds 2020. gadā pie-šķīra apbalvojumu:

Latviešu Ciema mājiņas iedzīvo-tājai Elvīrai Latišai par ilggadēju un izcilu darbu Austrālijas latviešu sa-biedrībā, it īpaši darbojoties Melbur-nas etniskās raidstacijas 3ZZZ radio

programmā.Atzinības rakstus Ingrīdai Hou-

kai (Hawke) un apbalvojumu Elvīrai Latišai pasniedza Anita Anderso-ne, LAAJ vicepriekšsēde (Viktorijā) MLOA valdes priekšsēde Melburnā piektdien, 20. novembrī, pēc tam, kad Aprūpes nama iedzīvotāji, kopā ar Ciema vadību noskatījās 18. novem-brim veltītu filmu Taisīšu tiltu pār pla-šu jūru... – MELBURNAS VALSTS SVĒTKU SVEICIENS 2020.

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Atzinības raksti Latviešu ciemāLAAJ un PBLA Kultūras fonds piešķīra

Lai arī šogad Kausa diena Melburnā bija citā-dāka, krietni klusāka, nekā visus citus gadus, Latviešu Ciemā tā tika svinēta skais-ti un pēc šodienas mērauk-las – pat ar vērienu. Rozes,

plūktas no Latviešu Ciema dārziem, tika skaisti kārtotas daudzās vāzēs, un ļaudis, skaisti saposušies, ieradās Lielajā zālē, lai kopīgi noskatītos zirgu skriešanas sacen-sības un pēc tam sadalītu godalgas.

Vispirms katrs varēja izvilkt lozi – vienu zirgu un tad atlika turēt īkšķus, lai tieši izlozētais zirgs atskrietu pirmais.

Pirmo godalgu saņēma Astra B.,

otro – Visvaldis S. un trešo – Velta H. Uzvarētāji saņēma kausiņus ar saldu-miem. Tad bija laiks vērtēt daudzās, skaistās cepures, kuras bija sagatavotas divas nedēļas pirms kausa dienas, kad iedzīvotāji kopā ar lifestyle darbiniekiem tās vairākas stundas dienā bija veidojuši.

Tā kā cepures bija krāsainas un ļoti elegantas, tad arī šajā gadā katrs iedzīvotājs tika pie godalgas – lielas piespraudes ar uzrakstu, raksturojot ne tikai cepuri, bet visu koptēlu. Daži no tiem bija – vasaras dārzs, jūras pla-šums, zelta rudens, saulriets, dārgak-mens un daudzi citi nosaukumi.

Viena no atnākušajām kundzēm nevēlējās platmali likt galvā, sēdēja, vēroja visu notiekošo un visu laiku smaidīja. Arī šī viešņa saņēma godal-gu ar nosaukumu SMAIDS.

Kad godalgas bija sadalītas, tad bija laiks dziesmām, uzkodām un at-spirdzinošiem dzērieniem.

Paldies visiem, kas piedalījās, lai šo dienu padarītu par svētku dienu – ar daudz un dažādiem ziediem, skaistām cepurēm, gardām uzkodām un mīļām godalgām katram!

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Tradicionālā Melburnas Kausa dienaLatviešu Ciemā svinēta ar vērienu

Melburnas Kausa diena Latviešu ciemā.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Anna Švalbe.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

No kreisās: Ingrīda Houka (Hawke) un Elvīra Latiša ar Atzinības rakstiem.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va


Divus mēnešus šī gada nogalē un nākošā gada sākumā Jelgavas Svētās Trīsvienības baz-nīcas tornī viesojas Mai-ja Nora Tabaka ar savu gleznu izstādi Dzimusi Jelgavā. Nosaukums

nav maldīgs – māksliniece patiesi ir dzimusi šajā pilsētā vēl pēdējā miera gadā pirms Otrā pasaules kara. Tēvs bija inženieris, pilsētā labi zināms cil-vēks, turīgs un izglītots, māte slavējās kā augstas klases modiste. Bet sākas karš, Tabaku ģimenei piespiedu kārtā nācās pamest Jelgavu. Tas noteica arī Tabakas tālāko dzīvi. Pēc daudziem gadiem māksliniece atzinās: „Daudz-kārt esmu domājusi, kāda būtu mana dzīve, ka Latvijā viss palicis, kā tolaik bija. Iespējams, ka es nebūtu māksli-niece, bet kā bagātnieku bērns aizietu pa citu līniju.“

Taču notika tā, kā tas notika, bet Maija Nora Tabaka kļuva daudzu iecienīta, atzīsim, arī apskausta un

pretrunīgi vērtēta gleznotāja. Dzīve viņai nav bijusi ziediem klāta, bet krietni vien vēju un negaisu svaidī-ta un pērta, tādēļ ir ar spēcīgu rakstu-ru un augstu pa-šapziņu. Galerijas Daugava vadītājas Andas Treijas ie-cerētais, pamatīgi uzrakstītais un ba-gātīgi iekārtotais albums, kas die-nasgaismu ierau-dzīja 2018. gadā, jaunākām paau-dzēm atgādina par viņas daiļrades posmu pirms gadiem četrdesmit piecdesmit, kad skatītājus apbūra Kāzas Rundālē, Tatjanas Bē-mas un Tatjanas Sutas portrets, maz-liet mistiskais Rīts mežā, tāpat Rietum-berlīnes cikls. Šīs lielās kompozīcijas

vēlāk nomainīja cita stila darbi, kuros māksliniece arvien vairāk ļāvās fantā-zijas ierosinātām tēmām un krāsu priekam.

Patlaban Jelgavā ska-tāmas 14 pēdējo gadu gleznas, kurās viņa mūs iztēlē aizved te pie Zvār-tes ieža, kuras krastos di-vas meitenītes sastapušas papagaiļus, te esam kādā senā pilsētā ar statujām centrā, kas mums atgādi-na par Eiropas pielūgsmi, vai ostā, kurā elegantas dāmas priekšā nometies senlaicīgā tērpā ģērbies pielūdzējs un senu dienu cepurē ar greznām spal-vām. Turpat kaut kur ek-sotiskos dārzos ar kaktu-siem un pēc franču modes apgrieztiem krūmājiem un kokiem pie eleganta galdi-

ņa malko kafiju divas lepnas daiļavas un izbauda sarunu gurdenumu. Kaut kur savu jubileju krāšņā lielveikala atmosfērā svin pavisam jauns puikiņš.

Pēdējā laikā Maija Nora Tabaka glezno darbus bez cilvēkiem. Jelgavā tāds ir šīgada Dārzs vai iekšpagalms, kas ir īpaši izceļams. Tajā lielu gleznas laukumu aizņem ģeometriskas sienas, kas veido koridoru un kas ved dziļu-mā, bet tur pašā galā rodams neliels dārza stūrītis. Nekas no bijušā greznu-ma, krāsu uguņošanas. It kā iestājies miers pēc dzīves ņirboņas.

Mākslinieces darbi jau no laika gala izceļas ar harmonijas izcēlumu, ar dzīvesprieku, plaši mutuļojošu fan-tāziju, kas skatītāju aicina ienirt viņas iedomu valstībā, kurā valda prieks, miers, garīgs līdzsvars un saule cauru diennakti. Tā ir sapņu zeme, kas var-būt šobrīd, kad pasaulē ir tik daudz dramatiskā, traģiskā, kad cilvēkiem pietrūkst dvēseliska līdzsvara un kad viņi neprot atrast sevī un apkārtnē spēku, lai pastāvētu, lai uzmundrinātu sevi, līdzsvarotu savu garīgo pasaule, ir nepieciešama Maijas Noras Tabakas skaistuma piesātināta māksla.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsSkaistuma un miera ilūziju zemē

Izstādes skats.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Maija Tabaka. „Meitenes ar papagaiļiem“. 2013.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Maija Tabaka. „Dārzs“. 2020.

FOTO

Mār

is B

ranc

is


Mīļie muzeja un pētniecības cen-tra „Latvieši pasaulē“ biedri, drau-gi un atbalstītāji!

Visiem 2020. gads ir bijis neie-rasts. Jums. Mums. Ceram, ka turaties veseli, vingri!

Šogad muzeja krājumu, kurā ir 18 000 vienību, papildināja

Indijas latvietes steigā sašūta aizsargmaska no lina; Igaunijas latvietes Lauras Šmidebergas trauslās stikla rotas COVID-19 vīrusa formā. Izveidojām Rīga 1944 orientēšanos pilsētvidē, ko var veikt svaigā gaisā vienatnē vai mazās grupās. Populārie Rudens LaPa pasākumi šogad noris nevis Vecrīgā, bet virtuālajā internacionāli pieejamā pasaulē, tāpat kā 8 stundu garais Valiant filmas atbalsta ZOOMatons. Atjaunotajā muzeja mājas lapā www.lapamuzejs.lv izceļam nodaļas Muzejs runā un Muzejs rāda. Nemainās tas, ka Latvieši Pasaulē ir nevalstiska organizācija, kuras darbību 13 gadu garumā uztur un atbalsta galvenokārt ZIEDOTĀJI!

Mums nepieciešami $40 000 nākamā gada sekmīgai darbībai, lai paturētu visus darbiniekus, kas īstenojuši tik veiksmīgās, ietekmīgās, pat inovatīvās muzeja un pētnie-cības centra programmas. Mums apsolīti divi ziedojumi, viens – $5 000, otrs – 5000 eiro, JA vien līdz šī gada bei-gām no sabiedrības saņemam $30 000!

LŪDZU, palīdziet mums sasniegt summu, kas pievie-nos šos papildus $10 000!

Ko paveicām 2020. gadā par pagājušā gada nogalē sa-ziedotajiem $48 000 un papildus piesaistītajiem grantiem projektu konkursos?1. Pieņēmām uz gadu vēl vienu krājuma glabātāju – Uldi

Dimiševski. Krājuma glabātāji un muzeja kuratori ne-mitīgi strādā pie dāvināto priekšmetu aprakstīšanas, dāvinātāju intervēšanas, fotogrāfiju atšifrēšanas, lai katra dāvinātā priekšmeta nozīme būtu skaidra un ska-tāma vēsturiskā kontekstā.

2. Sagatavojāmies muzeja valsts akreditēšanai un akredi-tācijas komisijas vizītei 2020. gada 28. oktobrī.

3. Uzņēmām 2400 skolēnu, ģimenes un draugu grupas iz-laušanās spēlē un izstādē Bēgļu gaitās. Spēle un izstāde Bēgļu gaitās ieguva 2. vietu Latvijas Muzeju biedrības konkursā Gada balva 2020!

4. Muzejs izveidoja un nu Vecrīgā piedāvā interaktīvu orientēšanos pilsētvidē Rīga 1944, kas palīdz iepazīt Latvijas iedzīvotāju dzīvi Otrā pasaules kara laikā.

5. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir pieejama datubāze Latvieši pasaulē – fotogrāfiju krājums (https://latviesipasaulefoto.lv). Katru mēnesi bibliotēkā no muzeja krājuma tiek izstādīts Mēneša priekšmets, kura stāstu publicē arī diasporas presē.

6. Kopā ar režisori Māru Pelēci turpinās darbs pie piln-metrāžas dokumentālās filmas Valiant!, kas rādīs ār-zemju jauniešu paņēmienus 20. gs. 80. gados uzturēt dzīvu ideju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Vē-rienīgā Nyet, Nyet, Soviet izstāde pandēmijas dēļ tika pārcelta un nu notiks 2021. gadā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā.

7. Ar 2020. gada rudeni ar nepilnu slodzi muzejā darbu sāka izpilddirektore Ieva Vītola, kuras iesaiste admi-nistratīvajā darbā, organizācijas reprezentācijā un inte-rešu lobēšanā vairos muzeja Latvieši pasaulē redzamī-bu un finansējuma piesaistes iespējas.

8. Šogad pandēmijas ierobežojumu dēļ pasākumu cikla Rudens LaPa vakarus rīko virtuāli: 12. novembrī – Rakstnieku cēlienu Sarmas Muižnieces Liepiņas vadī-bā, decembrī – Laumas Cennes un Mariannas Aulicie-mas stāstu par muzeja trimdas tautas tērpu kolekciju un tās aizraujošo izpēti.

9. Ir iegādātas profesionālas foto lampas ar statīviem krā-juma priekšmetu fotogrāfēšanai un digitalizēšanai.

10. 2019. gada nogalē muzejs Latvieši pasaulē saņēma ļoti dāsnu $100 000 mērķziedojumu no Maijas Hinkles, muzeja dibinātājas un ilggadējas valdes priekšsēdes. Ziedojums, veltīts Maijas dēla Kristapa Hinkles piemi-ņai, iecerēts kā sēklas nauda paliekošu muzeja telpu – īpašuma iegādei.Ar savu ziedojumu lūdzam Jums palīdzēt mums turpi-

nāt īstenot muzeja Latvieši pasaulē krājuma apstrādi, iz-stāžu, filmu, dažādu interaktīvu nodarbību un skolu prog-rammu attīstību!

Sirsnīgs paldies!Sarma Muižniece Liepiņa,

LaPa valdes priekšsēdeIeva Vītola,

LaPa izpilddirektore

Biedrībai „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs“ var ziedot vairākos veidos un valstīs:• Muzeja mājas lapā https://www.lapamuzejs.lv/iesaisties/

ziedot/, maksājot ar kredītkarti;• ASV var sūtīt čeku, adresētu LDMF (Latvian Diaspora

Museum Fund) c/o Marcis Voldiņš, 131 Langdon Street, Newton, MA 02458. (LDMF ir 501c3 bezpeļņas organi-zācijas statuss);

• Kanādā, lai saņemtu nodokļu atlaidi, čeku var rakstīt uz „Latvian Relief Society of Canada – Daugavas Vana-gi“ vārda, atzīmējot, ka ziedojums ir muzejam Latvieši pasaulē. Čeku lūgums sūtīt: Ms. Gunta Reynolds, Dau-gavas Vanagi Kanādā, 4 Credit Union Drive, Toronto, ON M4A 2N8

• Latvijā un citur pasaulē var veikt naudas pārskaitījumu uz biedrības kontu: „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecī-bas centrs“, AS Swedbank, LV15HABA0551018556914, SWIFT HABALV22, reģistrācijas numurs 40008119789

Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“Aicinājums atbalstīt

Tekstilmākslinieces Laumas Cennes kvadrātiņš, vei-dots muzeja „Latvieši pasaulē“ projektam „Stāstu sega“ 2018. gadā.

FOTO

muz

ejs „

Latv

ieši

pas

aulē

“


Svētdien, 29. novembrī, Mel-burnas Latviešu nama kooperatīva (MLNK) valde tika aicinājusi uz savu gadskārtējo pilnsapulci. Šogad, kā tas gadiem bija ierasts, nepulcējāmies Melburnas Latviešu nama Mazajā zālē, bet gan palikām katrs savās mā-jās pie datora un piedalījāmies pilnsa-pulcē, izmantojot ZOOM.

Sapulci atklāja un vadīja Ēriks Cī-rulis. Viņš iepazīstināja ar pilnsapul-ces dienas kārtību.

Pilnsapulces sākumā Jānis Dēliņš angļu valodā nolasīja pagājušā gada MLNK pilnsapuces protokolu, kas tika vienbalsīgi pieņemts.

Turpinājumā pilnsapulces valoda bija latviešu.

Bite Švolmane sniedza 2019./2020. gada darba pārskatu

„Kas par gadu! Došu pārskatu par 2019./2020. gadu dar-bību Melburnas Lat-viešu namā. Daudzi no klātesošajiem bija klāt 23. Jaunatnes dienu noslēguma Vecgada bal-

lē 2019. gada nogalē. Kas par sekmī-giem svētkiem, ko mūsu pašu jaunieši novadīja un kurā viņi piedalījās ar lie-lu prieku. Visi sarīkojumi notika Dic-kens ielā 3. Ne tikai šie sarīkojumi bija vērtīgi mūsu jauniešiem, bet arī plašā-kai latviešu sabiedrībai. Šajos svētkos kafejnīcas Rīga darbība palielinājās, un tādēļ arī ienākumi MLN kooperatī-vam. Priecājos redzot, ka mūsu jaunie-ši gandrīz uzskata Melburnas Latviešu Namu par savām otrajām mājām.

Noslēguma ballē ievadījām 2020. g. ar priecīgām sejām un cerī-bu uz sekmīgu Nama 2020. g.darbību. Nākamie mēneši tomēr neizveidojās tā, kā mēs bijam sagaidījuši. Iesākam darbību Namā, Daugavas skolā, MLV, Rīgas kafejnīcā.

Sakarā ar Covid-19 izplatīšanās Melburnā, darbība Namā strauji iz-beidzās marta beigās. Līdz ar to arī izbeidzās daudzi Nama ienākumi no telpu īrēm un kafejnīcas darbības. Bija jāatliek vairāki kapitālremon-ta projekti, par ko Henrijs pastāstīs. Tomēr izdevumi Namam ir turpināju-šies, par ko mūsu kasieris Juris Drē-ziņš pastāstīs.

Bet šim stāstam ir arī pozitīvas beigas. Ar prieku paziņoju, ka vakar atsākās Nama darbība pēc Covid-19 ierobežojumu atvieglināšanas.

MLV noturēja savu gadskārtējo noslēguma sarīkojumu nama priekš-dārzā, un Daugavas skola atgriezās Brighton ielas nama telpās. Pirms varējām atsākt darbību, bija cītīgi jā-

piestrādā pie Covid safe plāna, lai mūsu brīvprātīgajiem darbiniekiem, Nama pārvaldniekam un Nama ap-meklētājiem būtu droša vide, ko ap-meklēt. Pagaidām mums visiem būs jāpieņem un jāpierod pie Covid-cau-tious apstākļiem arī mūsu Namā, bet varam cerēt, ka nākotnē tie lēnam at-kritīs.

Ceram, ka varēsim atgriezties uz mūsu iepriekšējiem plāniem, piemēram, noturēt Nama Labad – 2021. gadā un turpināt ar kapitālre-monta darbus.

Ar to nobeigšu savu pārskatu, pa-teicoties visiem Nama labvēļiem un darbiniekiem. Liels paldies.“

Henrijs Pacers sniedza pārskatu par Nama projektiem 2019./2020. gados

„Patreiz galvenais uzdevums mums ir ie-kārtot Namu, lai to va-ram atvērt sabiedrības lietošanai un mums sāk-tu nākt ienākumi.

Labi, ka Viktorijas valdība sāka atcelt dau-

dzos Covid 19 vīrusa ierobežojumus. Nams ir tagad izstrādājis vīrusa Co-vid safe plānu, un varam sākt lēnām atvērt Namu.

Nams ir izdzīvojis gandrīz gadu, lietojot savu kapitālu. Esam apturēju-ši visus kapitālos Nama uzlabošanas darbus līdz laikam, kad Nams atkal sāks pelnīt naudu. Projektus plānojam atsākt pakāpeniski, cik atļaus Nama finanses. Turpināsim strādāt bez pa-rādiem.

Pagājušā finansiālajā gadā veicam tikai dažus uzlabošanas darbus; viss apstājās, kad sākās vīrusa ierobežoju-mi.

Daži darbi, ko varējām veikt, bija: 1. Uzlabot Nama drošības sistēmu, jo

nama Key safe tika nozagta un bija jāmaina atslēgas. Iekārtojām papla-šinātu CCTV sistēmu. Tagad namam ir divas kameras iekšā un četras ārā, kopā 6 aktīvas kameras, kuras strā-dā 24/7. Ir arī jauns Key safe drošā vietā.

2. Ūdens pievads Fire Hydrant, kurš atradās zem skatuves, saplīsa, un ūdens pludoja zem nama grīdas/pamatiem. Bija diezgan sarežģīts darbs, lai atrisinātu problēmu. Va-jadzēja iekārtot jaunu Fire Hydrant, lai ievērotu ugunsdrošības likumus. Tagad viss kārtībā.

3. Nams ir iegādājies jaunu High qu-ality portable skaņu sistēmu, piemē-rotu augsti kvalitatīviem muzikā-liem sarīkojumiem.

4. Iesākām projektu atjaunot veco fil-mu projektoru un ekrānu, kopā ar

skatuves apgaismošanu. Projekts apstājās Covid 19 vīrusa dēļ, bet ce-ram to drīzi atsākt.

5. Tāpat sākām kopā ar skolu uzlabot bērnudārza telpu un iekārtu. Šo pro-jektu arī drīz ceram atsākt.

Ir daži citi nākotnes projekti, veiksim tos, kad finanses to atļaus, tie ir: pievienot namu pie NBN un ie-kārtot liftam mobilo telefona sistēmu; uzlabot saimnieka ļoti veco virtuvi un vannas istabu; pārbūvēt Lielās zā-les virtuves skapīšus; nomainīt vecos sarūsējušos Coolroom plauktus ar s/s plauktiem; turpināsim uzlabot Nama dārzu; atvietosim vecos krēslus ar ērtākiem... utt. Projektu Namam ne-pietrūks.“

Nama finanses un budžetsJuris Drēziņš nolasīja Revīzijas

komisijas ziņojumu, detalizēti iepazīs-tināja ar MLNK pašreizējo finansiālo situāciju, kā arī ar nākamā gada bu-džetu. Nama ienākumi cieta Covid-19 dēļ, bet, pateicoties jaunatnes dienu ienākumiem, ziedojumiem un ieguldī-jumiem, varējām izdzīvot Nama dar-bības pārtraukumu.

Sekoja direktoru un revīzijas ko-misijas vēlēšanas. MLNK direktori ir: Beatrise Švolmane, Gita Pūpēde, Henrijs Pacers, Jānis Dēliņš, Juris Drēziņš, Ēriks Cīrulis un Ivars Ne-iburgs.

Revīzijas komisijā ir divi reviden-ti – Gunta Vagare un Gunta Delvere.

Pilnsapulces noslēgumā tika pār-runāti nākamā gada plāni, cerot, ka Covid–19 izraisītajai situācijai uzlabo-joties, Melburnas Latviešu nams varēs atsākt savu darbību.

Kafejnīcas Rīga vadītājai Linda Drēziņai bija ierosinājums atsākt jau tik populāras kļuvušās Pīrāgu cepša-nas klases, tiklīdz Nama darbība at-jaunosies, kā arī aicināja piebiedroties palīgus kafejnīcā. Linda piemetināja, ka viņas sagatavotais video par pīrāgu cepšanu internetā noskatīts ap 6000 reižu!

Henrijs Pacers izteica priekšli-kumu atsākt Svētdienas Kinoklubi-ņu, lai varētu atkal izrādīt latviešu filmas.

Anita Andersone pateicās Henri-jam Paceram un Nama direktoriem par nesavtīgo darbu un rūpēm par Nama uzturēšanu.

Noslēgumā Ēriks Cīrulis pateicās visiem direktoriem, kas šajā pandēmi-jas laiku regulāri sazinājušies un tirpi-nājuši darbu, tiekoties ZOOM.

Visi vienojās, ka būtu lieliski, ja nākamgad tautieši atkal varētu pulcē-ties arī uz tik populāro Nama Labad sarīkojumu!

Ilze NāgelaLaikrakstam „Latvietis“

MLNK gadskārtējā pilnsapulce – 2020Šogad – Zoom


Šomēnes es diezgan steidzīgi un pēdējā brīdī rakstu savu rakstu. Lat-vija ir atpakaļ uz lock-down un dzīvi koncerti ir atcelti. Bet tas neno-zīmē ka nav ko darīt – tagad ir laiks ierakstīt

jaunu mūziku! Es gribēju daudz ko jums stāstīt, un mēģināšu ātri to izda-rīt. Varbūt nākam mēness man sanāks laiku sīkāku rakstīt!

„Covid 19“Temats, kas ģimenei un draugiem

Austrālij ir svarīgs. Vārdu sakot, vī-russ ir diezgan nekontrolētā veidā uz-liesmojis visā Eiropā. Robežas starp valstīm ir lielākoties ciet un pilsētas uz lokdaunu. Latvijā pašreizējs lokdauns nozīmē, ka krodziņi ir ciet, publiski pasākumi ir atcelti, restorāni drīkst ti-kai pārdot ēdienu līdzņemšanai un ir jāvelk maskas iekštelpās un sabiedris-kā transportā. Skola vecākiem bērniem un studentiem ir pasniegta tālmācībā.

Diemžēl līdz šim drošības pasā-kumi īsti nav apturējuši Covid izplatī-bu. Skaitļi aug, un es ceru, ka Latvija nenokļūs līdzīgā situācijā kā Itālija vai Beļģija, kur ir bijis vietu trūkums slimnīcās. Šoreiz publika un valdībā neņem tik nopietni to vīrusu kā pava-sarī. Ārkārtējā situācija pašlaik paliks spēkā līdz 6. decembrim.* Redzēsim, kas notiks nākamajās nedēļās.

Svētku dienasNu protams, sakarā ar Covid uzlies-

mojumu, 11. un 18. novembra svētki bija daudz klusāki un rezervētāki nekā parasti. Salūts un parādes bija atceltas, kā arī dzīvie koncerti. Uz televīziju no-tiku dažas tiešraides koncerti bez ska-tītājiem, un cilvēki vēl arvien atnāca nolikt sveces un puķes gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie Rīgas mūra. Man ir

žēli, ka man nebija iespēja kārtīgi bau-dīt Latvijas valsts svētkus, bet no ot-rās puses, viss, kas pašlaik notiek pa-saulē, ir vēsturisks, un, kad es būs vecs onkulītis, es varē-šu stāstīt saviem mazbērniem par to reizi, kad valsts pa-sākumi bija atcelti pandēmijas dēļ.

Laika apstākļiDienas ir tagad

īsas. Saulriets jau sākās pirms plkst.16.00, un slapjdraņķis ir gandrīz neizbēgams. Sākumā es do-māju, ka es viegli tikšu galā, bet tagad man sāk trūkt saules staru. Nu labi, tad jāiedzer vitamīnu D un jādedzina sveces un gaismiņas kā vietējiem. Šogad ir bijis nenormāli silts novembris. 18. novem-brī bija apmēram 13°C pa dienu. Tas ir siltākais 18. novembris Latvijas vēsturē. Tas ar klimata lietām arī nav īsti jauks stāsts. Klimats mainās, un Latvijā tas ir manāms ar gadalaika maiņām – kaut kas nav, kā kādreiz bija. Es ļoti ceru, ka būs vismaz mazliet kārtīgs sniegs šogad, bet pašlaik izskatās, ka būs īsa, silta un slapja ziema kā 2019. gadā.

MūzikaNu šeit es varēšu jums beidzot stās-

tīt kaut ko pozitīvu. Ar mūzika esmu patreiz dikti aizņemts, un vairāki pro-jekti veicas. Reiņa Jauno albuma, kur es ierakstīju basģitāra partijas Zeme tika atklāta pāris nedēļas atpakaļ un dziesma Atceries ir pašlaik 1. vietā Radio NABA Top 10 Latvia izlasē! Man ir mazliet tāds iekšējais lepnums, ka dziesma, kur es piedalījos, ir sasniegusi tādu mērķi.

Var klausīties Zeme uz Spotify, Youtube, iTunes utt.

Es pašlaik rakstu jauno albumu ar Rāmi Riti. Man ir bijušas labas iespējas palielināt savu studiju ierakstu pieredzi un strādāt kopā ar feiniem mūziķiem un arī ar Aigaru Grāveri. Izskatās, ka albums būs gatavs 2021. gada sākumā. Man liekas ka Austrālijas latviešiem varētu patikt šī nomierinošā mūzika ar īpaši atlasītām latviešu dainām.

Rāmi Riti mūziku var noklausīties uz YouTube.

Šomēnes esmu arī piestrādājis pie Tautasdziesmas lietotni, ko ir vei-dojis austrāļu latvietis Arnis Gross. Esmu atradis un ar MIDI ierakstījis 101 jaunas melodijas un vārdus, tās ir pieejamas no 29. novembra. Tiem kas nezin, – Tautasdziesmas lietotni var lejuplādēt gan no AppStore, gan no Google Play. Šajā lietotnē varēs atrast vairāk nekā 200 tautas melodijas ar

vārdiem un īsu melodiju ierakstu. Ideja ir, ka cilvēki var jebkurā vietā un situa-cijā atrast dziesmu vārdus un melodi-jas. Pēc manām domām, šī lietotni va-rēs palīdzēt skolotājiem un mūziķiem gan Latvijā, gan latviešu diasporā!

Un tas vēl nav viss! Esmu ļoti prie-cīgs, ka varēju strādāt kopā ar TDA Ri-tenītis un Liju Andersoni un veikt jauno skaņu darbu un deju Melburnas 18. novembra video. Var atrast video linku TDA Ritenītis – Facebook lapā, un audio ir tagad pieejams Spotify, Youtube un Bandcamp – dziesmas no-saukums Voi, Dīveni, dai grūta dzeive.

Nāk spēkā arī vēl divi jauni pro-jekti. Man beidzot būs iespēja ierakstīt jaunu solo EP, un trešdien es atkal būšu studijā kopā ar jaunu grupu, lai rakstī-tu divas latviešu un divas skandināvu dziesmas ar ideju tās atklāt pirms Zie-massvētkiem. Bet par šiem projektiem es rakstīšu vairāk nākamreiz.

Var sekot man un atrast tuvāko in-formāciju Facebook un Instagram, ie-rakstot Ivars Stubis Music un nospiest like/follow.

Visu labu! Atsūtīšu arī bildes.Ivars Štubis

Laikrakstam „Latvietis“23.11.2020.

* Red. Ārkārtējā situācija Latvijā pa-garināta līdz 11. janvārim ar stingrā-kiem ierobežojumiem.

Ivars Štubis no RīgasNovembris – atpakaļ uz „lockdown“

Ivars un Laila Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūra.

FOTO

no

Ivar

a Št

ubja

per

sonī

gā a

rhīv

a

Helovīnu vakars.

FOTO

no

Ivar

a Št

ubja

per

sonī

gā a

rhīv

a

Svecīšu vakars Rīgas kapos.

FOTO

no

Ivar

a Št

ubja

per

sonī

gā a

rhīv

a


Cik jauki, ka pēc tik ilga laika un dau-dzām ZOOM stun-dām mēs varējām atkal visi kopā satik-

ties kā skolas saime un atzīmēt beidza-mo 2020. gada skolas dienu sestdien, 28. novembrī.

Kopš 1972. gada Melburnas Lat-viešu vidusskolā (MLV) ir daudziem latviešiem bijis sirds darbs, kurā viņi ir ieguldījuši ne tikai laiku, bet naudu un pūles, lai turpinātu audzināt mūsu Melburnas jauniešus latviskā vidē. Mudinām visiem skolēniem nākotnē izvēlēties turpināt aktīvi kopt mūsu lat-viešu valodu un kultūru. Mēs visi esam daļa no mazā ekskluzīvā kluba... tā ir latviešu tauta, kura ir izkaisīta plašā pasaulē jeb diasporā. Prezidents Levits šogadu atkal uzsvēra, ka Latvija 21. gs. intensīvi meklē, kā iesaistīt diasporu ar Latvijas nākotni. Meklēsim tās ie-spējas un veidus, kā turpināt mūsu lat-viešu sabiedrību šeit – Melburnā un arī kā sadarboties ar Latviju, lai mēs lepni varam teikt – Es arī esmu latvietis.

Izsakām liels paldies visiem mūsu burvīgajiem MLV skolotājiem par aktī-vo darbību, pavadot jūsu brīvās sestdie-nas rītus, audzinot Melburnas jauniešus latviskā vidē. Šogad mums MLV saimē bija skolotājas Līga Dārziņa, Ieva Kai-na un Karīna Jaunalksne. Atsevišķās valodas klases mācīja Kārlis Brēma-nis, Ieva Kaina un Edīte Atvara. Jau-niešu kori vadīja Jolanta Lārmane.

Jāpasakās arī MLV kasierim Kal-vim Jaunalksnim par ciešo naudas kontroli, kā arī latviešu nama koope-

ratīvam par ilggadīgo atbalstu ar tel-pu apgādi un kafejnīcas darbiniekiem (pirmajā ceturksnī), kuri sestdienas rītos cītīgi gādāja par mums visiem.

Šī gada beigās mūsu skolai būs lie-las pārmaiņas, jo no mūsu MLV vides mēs atvadīsimies no mūsu ilggadīga-jām trim skolotājām: Līgas, Ievas un Karīnas. Mīļi sakām viņām paldies par ilgi nostrādātajiem gadiem, kuros viņas visas ar tādu lielu sajūsmu devās vai nu uz Latviešu namu, vai šogad, kad mā-cīja stundas internetā – ZOOM video.

MLV ir pašreiz vienīgā latviešu vidusskola, kura vēl aktīvi darbojas Austrālijā. MLV varēs tikai turpināt, ja skolēni vēlas piedalīties mācībās, sko-

lotāji turpina ziedot savu laiku un ve-cāki atbalsta MLV skolas darbību. Nā-kotnē vajadzēs vēl aicināt klāt jaunus, papildus darbaspēkus. Tālāk par jauno skolas vadību un skolotājiem tiks izzi-ņots pirms nākamā – 2021. gada sko-las sākumam, jo turpmākie MLV plāni mums vēl veidojas, bet izskatās pozi-tīvi – MLV vēl spēs turpināt darbību.

Šogad vidusskolas klasēs sadalī-jums bija šāds:• pirmajā klasē ir 2 skolēni (iesākam

gadu ar 5 studentiem);• otrajā klasē ir 2 skolēni;• trešajā klasē ir 7 skolēni, kuri šodien

kā abiturienti atstās mūsu skolas sai-mi.

• Pieaugošo valodas klasēs mums šogad bija 15 audzēkņi, kurus arī attalināti mācīja Kārlis Brēmanis, Edīte Atvara un Ieva Kaina.

Šis bija trešais gads Ingrīdai un man – kā MLV skolas vadītājiem. COVID slimības dēļ mēs kopš marta mēneša esam visi bijuši attālināti no skolēniem un skolotājām. Pateicoties jaunai interneta tehnoloģijai ZOOM, MLV, vēl spējām aktīvi turpināt savu darbību katru sestdienas rītu.

Atskatoties uz šiem trim gadiem, mēs esam lepni uz to, ko MLV ir vei-kusi kā skolas saime. Šis arī būs mūsu

MLV gada noslēgumsMelburnas Latviešu vidusskola spēs turpināt darbību

No kreisas: Roberts Meiberlijs (Maberly), Oskars Eimanis, Andrejs Cīrulis, Jāna Rone, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa, Čarlija Veiklina (Wakelin).

FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

MLV skolotāji un kasieri. Pirmā rindā no kreisas: Karīna Jaunalksne, Ieva Kaina, Līga Dārziņa. Otrā rindā: Kārlis Brēmanis, Kalvis Jaunalksnis, Edīte Atvara. Aizmugurē Edmunds un Lija Roņi.

FOTO

Dāv

ids D

ārzi

ņš

svētkos. Goda konsuls arī nolasīja Spe-ciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Elitas Gaveles sveicienu tautiešiem plašajā pasaulē, kur vēstnie-ce sevišķi uzsver, un es citēju: „Šajā svētku laikā aicinu mūs visus – atbal-stīsim savu valsti, priecāsimies par

mūsu cilvēkiem, palīdzēsim cits citam saprast, ka tikai kopā esot un sadar-bojoties, mēs saglabāsim svarīgo, kas mums pieder, mūsu zemi – Latviju.“

Akts beidzās, kad mēs, kājās pie-cēlušies, pavadījām Latvijas karogu no telpas. Tad viesi tika aicināti noskatī-ties filmu par Latvijas Valsts himnas autoru Baumaņu Kārli un himnas gaitu caur tās vēsturiskiem posmiem, kura

tiešām bija mums vēl nezināma un ļoti interesanta. Pēc filmas tikām aicināti uz glāzi vīna un uzkodām, un vēl pasē-dējām, parunājāmies un tad uz mājām.

Paldies Daugavas Vanagiem par labi sarīkotajām 18. novembra atceres svinībām!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

2020. g. 22. novembrī

Sveiks Svētkos Pertā!Turpinājums no 6. lpp.



Katram 2020. gadā būs viens, ja ne vairāk, Kovida stāstu, un tāpat arī mums – Melburnas Lat-viešu vidusskolā (MLV). Gads sākās ar īpašu dedzī-bu, jo lielā skaitā gatavoja-

mies piedalīties Jauniešu dziesmu svēt-kiem Rīgā, jūlijā. Otrajā skolas dienā pie mums iegriezās ar mūsu kori strādāt labi pazīstamais diriģents Ints Teterovskis.

Bet drīz arvien vairāk sākām dzir-dēt par jauno, ļauno sērgu, kura ātri un efektīgi bija izplatījusies visā pasau-lē – tiešām, visā pasaulē! Dažās Eiro-pas zemēs Kovida saslimstība bija ļoti augsta, un sāka rasties jautājumi par šī gada sapņiem un plāniem.

Kad Kovids beidzot skāra Austrālijas skolas, parastajām skolas gaitām pienāca ass un ātrs gals. Pirmo skolas ceturksni nenobeidzām, un pēdējo stundu – Lieldie-nu stundu – noturējām neklātienē. Jaunie-ši savas Lieldienas ilustrēja ar pantiņiem un fotogrāfijām MLV Facebook lapā. Pa ceturkšņa brīvdienām kļuva skaidrs, ka tik drīz vairs nevarēsim atsākt kārtējās stundas skolā. Iesākam 2. ceturksni mā-cīties neklātienē ar ZOOM tehnoloģiju, dziļā ticībā, ka tas būs tikai īslaicīgs trau-cējums parastajai skolas darbībai.

Satikāmies ZOOM stundās katru sestdienu. Pieminējām Baltā galdauta dienu, apskatījām Latvijas pilis, mācī-jāmies par Tobago un Gambijas kolo-nijām, veicām Anzaku dienas, Ģime-nes dienas un Jāņu nodarbības.

Otrā ceturkšņa otrajā pusē angļu

skolās vecākās klases drīkstēja iet at-pakaļ savās skolās. Drīz jau mēs arī varēsim, vai ne? Nu 3. ceturksnī taču noteikti varēsim...

Nē, un nē. Viktorijas slavenais otrais vilnis mūs pārņēma, un tagad visiem, vi-siem bija jāsēž mā-jās. Drīkstējām iziet no savām mājām tikai labi pazīstamo 4 iemeslu dēļ...

ZOOM stundās apskatījām latviešu simboliku, runājām par latviešu māksli-niekiem, izpētījām Jurjāna mozaīku* un mācījāmies par visām trim Latvie-šu tautas atmodām.

Un tad atkal bija skolas brīvdienas, kurās nedrīkstējām atstāt savu māju tā-lāk par 5 km.

Lai gan pēdējā ceturksnī Kovids

Viktorijā beidzot tika pievarēts, mazās valodu skoliņas vēl nedrīkstēja atsākt parasto darbību. ZOOM stundās turpi-nājām pētīt savu skaisto valodu, iepa-zināmies ar Latvijas ziņām, ieskaitot ar Latvijas Kovida ziņām, ievērojām Lā-čplēša dienas nozīmi un Valsts svētkus.

Nu beidzot MLV noslēgumā mūsu pirmā satikšanās kopš marta, un mūsu pēdējā satikšanās šogad, un absolven-tiem – pēdējā latviešu skolas diena vispār! Gads, kā neviens cits, gads, ko nekad neaizmirsīsim.

Apsveicu visus mūsu skolas audzēk-ņus, kuri nepadevās nelabvēlīgajiem skolas apstākļiem un turpināja pieda-līties skolas piedāvātajās stundās. Īpaši apsveicu mūsu absolventus, kuri no-slēdz šodien 13 latviešu valodas mācī-bu gadus visinteresantākajos apstākļos. Saka, ka šis gads mums mācījis izturību un spējas pārvarēt visādus šķēršļus un grūtības. Tā patiesībā ir liela dāvana.

Līga Dārziņa

* Red. Mākslinieka Gunāra Jurjāna darinātā mozaīka, kas atrodas Mel-burnas Latviešu nama fuajē.

MLV 2020. gada darbības apskats„Gads, kā neviens cits, gads, ko nekad neaizmirsīsim“

Melburnas Latviešu vidusskolas izlaidums Latviešu nama pagalmā.

FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

Melburnas Latviešu vidusskolas izlaidums. Runā Andris Eimanis.

FOTO

Dāv

ids D

ārzi

ņš

Melburnas Latviešu vidusskolas skolēni. No kreisās: Toms Veiklins (Wakelin) (1. vidusskolas klase), Markus Rolavs (2. vi-dusskolas klase), Emīlija Cīrule (2. vidusskolas klase) un Zen-tis Mīens-Lauriņš (Meehan-Lauriņš) (1. vidusskolas klase).

FOTO

Ingr

īda

Eim

ane

beidzamais gads ar MLV, jo atkāpsi-mies no vadības amata.

Pateicamies šī gada skolēniem par

jūsu pacietību, sadarbību, humoru un laika ziedojumu sestdienās mācoties mūsu tautas un ģimenes valodu. Mēs šogad atvadāmies no septiņiem abitu-rientiem, kuri ir – Andrejs Cīrulis, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa,

Oskars Eimanis, Roberts Meiber-lijs (Maberly), Jāna Rone un Čarlija Veiklina (Wakelin). Novēlam viņiem visiem gaišu nākotni!

Andris un Ingrīda EimaņiMLV vadītāji

MLV gada noslēgumsTurpinājums no 12. lpp.


Piektdienas pēcpusdienā Valmie-ras integrētajā bibliotēkā pārdesmit ciemiņu un mediju klātbūtnē notika izcilā valmierieša Jāņa Daliņa pie-miņas pasākums, kura nagla bija Lat-vijas Pasta 100 tūkstošos eksemplāru nule izdotā viņam veltītā pastmarka, kas kopā ar tikai 1000 eksemplāros iz-doto īpašo aploksni gan ar pirmās die-nas zīmogiem, gan bez tiem jau drīz kļūs par sporta tēmu filatēlistu iekāres objektu visā plašajā pasaulē.

Pastmarkas vizuālajā noformēju-mā izmantots fotoattēls no Valmieras muzeja arhīva. To muzejs saņēmis no kādas valmieriešu ģimenes, savulaik dedzīgiem Jāņa Daliņa atbalstītājiem. Izcilais soļotājs uz pastmarkas redzams sacensībās Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, savas sportista karjeras pašā pilnbriedā. Savukārt uz aploksnes redzams soļotāja Jāņa Dali-ņa vārdā nosauktais stadions Valmierā divās versijās – krāsainā izpildījumā tā šodienas skats, bet viegli jaušamā pe-lēcīgā miglas fonā – tā iepriekšējās ap-rises. Filatēlijas jaunumu dizains tapis sadarbībā ar Valmieras pilsētas paš-valdību. Pastmarkas nominālvērtība ir 1 eiro, un tā atbilst vēstuļu korespon-dences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā.

Interesanti bija atgriezties Jāņa Da-liņa sporta slavas takās, kuras pasāku-mā atgādināja aktieris Januss Johan-sons, par jauku muzikālu noskaņu rūpējās ģitārists Mārtiņš Puncītis.

Ar uzrunām uzstājās Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks, Latvi-jas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Jāņa Daliņa mazdēls Pēte-ris Daliņš, kurš ar savu ģimeni nu jau apaļu gadu kopš atgriešanās vectēva dzimtenē nodzīvojis Latvijā.

Vēlreiz pieminēsim Jāņa Daliņa sasniegumus, galu galā viņš joprojām ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem. Olimpiskā sudra-ba – pirmās medaļas Latvijai olimpis-kajās spēlēs – ieguvējs 50 km soļoju-mā 1932. gadā Losandželosā, pirmais Eiropas čempions 50 km soļošanā Turīnā, trīskārtējs sacensību Šķērsām cauri Berlīnei uzvarētājs un ceļojošā kausa ieguvējs, trīsdesmitajos gados labojis 70 pasaules rekordus soļošanā dažādās distancēs, tai skaitā vairāk nekā 40 reizes arī Latvijas rekordus!

Kā pieminēja Januss Johansons, Jānis Daliņš neslimoja ar zvaigžņu slimību, viņš bija sportists, kas iedves-moja, kuram gribējās līdzināties, ku-ram gribējās just līdzi. Valsts novērtēja viņa ieguldījumu ar Triju Zvaigžņu or-deni, Jānis Daliņš kā vienīgais Latvi-jas sportists saņēmis arī augstāko Lat-vijas apbalvojumu – Tēvzemes balvu.

Pasākuma izzinošo daļu kuplināja valmierieša un filatēlijas entuziasta Jura Mūrnieka kompaktā ekspozīcija ar 18 speciālajiem Valmierai veltītajiem pir-mās dienas zīmogiem, viņa komentārs Liesmai varbūt rosinās atbildīgus ļaudis vēl uz pāris izcilu mūspuses sportis-

tu – olimpisko medaļnieku atzīmēšanu Daliņam līdzīgā veidā: „Priecājos, ka šāda marka tagad ir. Man jau šķiet, ka Daliņš sen to bija pelnījis, iespējams, uz 2004. gadu, kad bija viņa simtgade. Un ar ko Adalberts Bubenko sliktāks? Arī valmierietis, viņam bija bronza 50 km soļojumā Berlīnē 1936. gadā. Skatoties šo Daliņa vēsturi, atklāju vēl vienu ķe-cerību... Vispār pirms kara Latvijai bija trīs olimpiskie medaļnieki – Daliņš, Bubenko un Edvīns Bietags, dzimis rūjienietis, kurš arī Berlīnē 1936. gadā izcīnīja sudrabu grieķu – romiešu cīņā.

Es uzskatu, ka vajadzētu piespies-ties un vismaz Bubenko vēl marku iz-dot. Ar precīzi tādu pašu pamatni, kā tā tagad Jāņa Daliņa pastmarkai. Uz Valmieras simbola kombinējam iekšā Bubenko, malā liekam citu tekstiņu, un visa filatēlistu publika būs stāvā sajūs-mā! Un visi Valmieras kantori, kuri grib sevi popularizēt, lai lipina šo marku uz aploksnes un sūta. Tas ir tas, ko sen vajadzēja izdarīt! Kādreiz, deviņdesmi-to gadu sākumā, šādas pirmās dienas zīmogošanas par godu katram puslīdz ievērojamam pasākumam bija baigais modes kliedziens, tagad, ja pa visu Lat-viju ir kādas četras piecas zīmogošanas gadā, neskaitot tās ar markām, tas arī viss. Kaut kā tagad uzskata, ka tas vairs nav aktuāli. Kaut gan, no otras puses, pašvaldības un interesenti jau var pie-teikt, rakstīt iesniegumu un cerēt, ka varbūt šādu marku dabūs.“

Guntis VīksnaLaikrakstam „Latvietis“

Jānim Daliņam veltīta pastmarkaAr dāvinājumu no vectēva pilsētas

Pastmarka veltīta Jānim Daliņam.

Pēteris Daliņš tikko no Jāņa Baika saņēmis Valmieras domes dāvanu, viņam pienāksies arī Jānim Daliņam veltītās pastmarkas lielformāta fotogrāfija (fonā).

FOTO

Gun

tis V

īksn

a

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi10. decembrisGuna, Judīte1930. vēsturnieks Andrievs Ezergailis.1933. ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks, akadēmiķis Jānis Stradiņš.1974. sabiedrisks darbinieks Austrālijā Reinis Dancis.

11. decembrisValdemārs, Valdis, Voldemārs1910. aktrise, dziedātāja Anna Lauce.1930. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Arnolds Liniņš.1935. aktrise Māra Zemdega.

12. decembrisIveta, Otīlija

1850. latgaliešu dzejnieks Pīters Mig-linīks.1951. psihologs, sabiedrisks darbi-nieks Austrālijā Aldis Putniņš.

13. decembrisLūcija, Veldze1890. rakstniece, publiciste, Austra Ozoliņa-Krauze.1939. bibliotekāre Anda Purena.1980. latviešu futbolists Kristaps Gre-bis.

14. decembrisAuseklis, Gaisma1965. ekonomists, diplomāts Marģers Krams.

15. decembrisJohanna, Hanna, Jana1960. aktieris Ainars Krūms.2000. pilnībā izbeigta Černobiļas atomelektrostacijas darbība, apturot tās trešo energobloku.

16. decembrisAlvīne1860. pedagogs, vēsturnieks, literāts Pēteris Abuls.1940. dziedātāja Margarita Vilcāne.1945. Hanavā (Vācijā) dibināta Latvie-šu Preses Biedrība.1980. Rīgā, Lielvārdes ielā 24 atklāj Zinātņu akadēmijas Fundamentālas bibliotēkas jauno ēku. ■

jams tikai tad, ja darbs noritēs daudz-pusējās sadarbības formā. Tas, ka uz šo īpašo sesiju mūs ir pulcējusi Ap-vienoto Nāciju Organizācija (ANO), ir apliecinājums tam, ka tā ir gatava uz-ņemties vadošo lomu kopīgi nospraus-to mērķu sasniegšanā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir vadošā veselības organizāci-ja pasaulē, kuras pienākumos ir strā-dāt arī pie pasaules mēroga veselības problēmu risināšanas. Veicot attie-cīgas reformas, mums ir jāuzlabo tās darbs, lai PVO strādātu produktīvāk.

Atsaucoties uz ANO Ģenerālsekre-tāra aicinājumu pasaules valstīm apvie-not spēkus un parādīt solidaritāti, Latvi-ja ir veikusi iemaksu Pasaules Veselības organizācijas Globālā humānās palīdzī-bas plāna cīņai ar COVID-19 budžetā.

Latvijas zinātnieki līdztekus citu valstu speciālistiem aktīvi strādā pie vakcīnas.

Mūsu valdības operatīvie lēmumi un izlēmīgā rīcība ļauj mums izsekot kontaktēšanās gaitu, nodrošināt dis-tancēšanos citu klātbūtnē, pietiekamu

analīžu skaitu, kā arī digitālu risinā-jumu izstrādi. Tiek rūpīgi strādāts pie tā, lai sabiedrības veselības pasākumi minimāli kaitētu ekonomikai.

Kopā ar privātā sektora pārstāv-jiem valsts pārvaldes vadībā ir izstrā-dāti šādi trīs būtiski digitāli risinājumi:1. Platforma e-Saeima, kuras mērķis ir

nodrošināt nepārtrauktu Latvijas Re-publikas likumdevēja darbu ārkārtē-jās situācijas laikā (arī valdības sēdes šādos apstākļos notiek attālināti);

2. Kanāls Tava klase un citi attālinā-tajām mācībām paredzēti digitāli produkti;

3. Pirmā valsts mēroga kontaktper-sonu noteikšanas lietotne Apturi Covid, kas ir saslēdzama arī ar citu Eiropas valstu kontaktpersonu at-pazīšanas lietotnēm. Lietotni savos aparātos ir ielādējusi jau ceturtā daļa mobilo operatoru abonentu. Lietot-ne garantē konfidencialitāti un aiz-stāv inficēto personu privātās dzīves neaizskaramības tiesības.

Runājot par ekonomikas atgūša-nos, Latvija pilnībā iestājas par ANO Ģenerālsekretāra ieteiktā principa „strādāt pie tā, lai atkopšanās dotu stabilāku tautsaimniecību“ ievēroša-

nu. Nav nekādas nepieciešamības vai pat vajadzības censties atgriezties pie agrāk pastāvējušās struktūras. Pandē-mija ir neatgriezeniski mainījusi to, kā tiek organizēts ražošanas process un mēs patērējam preces. Vienlaikus ar kopīgiem centieniem glābt tautsaim-niecību un atjaunot tās darbību, mums ir iespēja padomāt arī par to, kā un ar kādām metodēm padarīt ekonomiku ilgtermiņā stabilāku.

Noslēgumā vēlos uzsvērt to, cik svarīgi pandēmijas laikā, kā arī pēc tam, ir aktīvi iestāties pret informācijas sagrozīšanu. Ir svarīgi panākt, ka uz zinātniskiem faktiem balstīta informā-cija nāk no neatkarīgiem, uzticamiem plašsaziņas avotiem. Šāda nepiecieša-mība ir jāsaredz, un šajā darbā aktīvi jāpiedalās kā atsevišķu valstu valdības struktūrām, tā arī starptautiskajām or-ganizācijām. Latvija nepagurstoši tur-pinās aicināt savus ANO partnerus no-pietnāk vērsties pret dezinformāciju.

Strādāsim kopā, lai pasargātu mūsu pilsoņu veselību un atgrieztu pa-sauli līdzsvarotas attīstības gultnē!

Paldies!Valsts prezidents Egils Levits

3.12.2020.

Valsts prezidents ANOTurpinājums no 1. lpp.

gu pasaules iedzīvotāju daļu.ANO Ģenerālās asamblejas pre-

zidents Volkans Bozkirs atklāšanas uzrunā uzsvēra uzticības nozīmību institūcijām, lai nodrošinātu pārbaudī-tas un korektas informācijas sniegša-nu. Tāpēc ir jāstiprina institucionālais ietvars nacionālā, reģionālā un starp-tautiskā līmenī. Ģenerālās Asamblejas

prezidents izteica pateicību Latvijai par tematiskā pasākuma organizēšanu.

Diskusijā piedalījās arī pārstāvji no ar Austrālijas, Francijas, Indijas un Indonēzijas, Pasaules Veselības orga-nizācijas, nevalstiskās organizācijas Reportieri bez robežām, kā arī ANO Globālās komunikācijas departamenta pārstāvis.

Diskusijas tiešraide tika pārraidīta ANO televīzijā. Ierakstu (angļu valo-dā) iespējams noskatīties Ārlietu mi-

nistrijas Youtube kontā: https://youtu.be/ot9OG44v-z0.

Termins infodēmija tiek lietots, runājot par dezinformācijas pandēmi-ju Covid-19 krīzes laikā. Lai iestātos pret dezinformācijas pavairošanu, 2020. gada jūnijā ANO sistēmā tika izplatīts Latvijas iniciēts Starpreģionu paziņojums par infodēmiju saistībā ar Covid-19, kuru parakstīja 130 ANO dalībvalstis un 2 ANO novērotāji.

LR Ārlietu ministrija

„Atbilde infodēmijai“Turpinājums no 1. lpp.

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $40.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 8. decembrī.€1 = 1,63340 AUD€1 = 0,91143 GBP

€1 = 1,72200 NZD€1 = 1,21140 USD

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiTiešsaistēPBLA un LNKC attālinātās sarunas cikls #Kultūranepadodas. Visi trīs semināri no-ritēs PBLA izkārtojumā Zoom platformā, un jauni interesenti katram no tiem vai vi-siem var pieteikties, rakstot e-pastu uz ad-resi [email protected], temata lodziņā ierakstot „Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas“.Ceturtdien, 17. dec., plkst. 14 (Lat-vijas laiks) Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Dainas Kraukles vadītais seminārs Latviskās zīmes, to veidi un attēlojums dažādos priekšmetos.

AdelaidēJA SITUĀCIJA AR COVID-19 NORMALIZĒSIS un SARĪKOJU-MI BŪS ATĻAUTI, TAD PROG-RAMMA BŪS SEKOJOŠA:Ceturtdien, 10. dec. plkst.10.00, ALB namā spēlēsim Scrabble un ēdī-sim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5. Ceturtdien, 10. dec., ALB namā Lai-ma kino rīts; skatīsimies filmu Mērijas ceļojums. Pēc filmas pasniegsim siltas pusdienas. Maksa LAIMAS klientiem $5. Pārējiem $7. Sestdien, 12. dec., plkst.11.00, Tālavas Lielajā zālē skolas Ziemassvētku eglī-te – liecību izsniegšana un koncerts. Šogad apvienosim liecību izsniegšanu, koncertu un Ziemassvētku vecīša gai-dīšanu. Līdzi ņemiet groziņus, būs lote-rija un varēsiet jautri pavadīt laiku svēt-ku noskaņās. Ieeja pret ziedojumiem! Pasākums nenotiks, ja būs ierobežoju-mi sakarā ar Covid-19 pandēmiju!Sestdien, 12. dec., plkst.15.30 ALB Namā LAAJ kopsanāksme. Lūgums visām organizācijām nokār-tot biedru maksas laicīgi. Delegātiem, kuri vēlas piedalīties, jāpiesakās līdz 4. decembrim, atsūtot savu vārdu un e-pasta adresi uz [email protected]ētdien, 13.dec., plkst. 9.30., Tālavā novuss treniņi.Otrdien, 17.dec., plkst.10.00 ALB namā spēlēsim Scrabble un ēdīsim sil-tas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā. Mēneša maksa $5. Sestdien, 19.dec., plkst.11.00 ALB namā Pavārmākas kursa eglīte. Visi čaklie cepēji un vārītāji ir aicināti uz eglīti. Lūdzam atnest groziņu ar savu mīļāko ēdienu, lai dalītos ar citiem, kā arī mazu dāvaniņu $10 vērtībā Laimī-gajam katlam. Pieteikšanās obligāta.Sestdien, 19. dec., plkst.16.00 DV namā DV eglīte.Svētdien, 20. dec., plkst. 9.30., Tālavā novusa treniņi. Pēc treniņa ASK Zie-massvētku eglīte.

Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Dievkalpojumos jāievēro COVID-19 noteikumi; jāsagatavo dalībnieku sa-

raksts ar adresēm.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus piedzimšanas svētvakara dievkalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudze

Kanberā Kanberas latv. ev. lut. draudzeTrešdien, 23. decembrī, plkst. 18.00 Sv. Pētera baznīcā Ziemsvētku diev-kalpojums ar dievgaldu. Reid. Dievkal-pojumā kalpos māc. Kolvins Makfer-sons (Colvin MacPherson) no Sidnejas draudzes. Līdz ar Covid 19 sērgu un vēl joprojām ierobežotiem pulcēšanās notei-kumiem, mūsu visu iecienītais Svētku saiets pēc dievkalpojuma šogad nenotiks.

MelburnāSestdien, 12.dec., SLĒGTS SARĪ-KOJUMS – Melburnas Latviešu namā MLB Daugavas skolas Ziemas-svētku eglītes sarīkojums.Piektdien, 18. dec., plkst. 19.00 JA IEROBEŽOJUMI TO ATĻAUS Krodziņa vakars DV mītnē.

Melburnas latv. ev. lut. draudzeCeturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Ziemas-svētku vakara dievkalpojums Sv.Krusta baznīcā. Kalpos māc. Aldis Elberts.Piektdien, 25. dec., Ziemassvētku dienas dievkalpojums Latviešu ciemā TIKAI APRŪPES NAMA IEDZĪVOTĀJIEM.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 20. dec., plkst. 10.30. diev-kalpojums. 4. Advente.Otrdien, 24. decembrī, plkst. 10.30 dievkalpojums. Ziemsvētki.

SidnejāOtrdien, 15. dec., plkst.13.00 Zolīte Latviešu namā.Piektdien, 18. dec., plkst.11.00 Senio-ru Ziemassvētki Latviešu namā.Sidnejas Latviešu teātris piedāvā SLT izrādi Makss un Morics SLB mājas lapā tīmeklī: http://slb.org.au/SLB_new/Pages_supplementary/SLT_MakssMorics_LV.htm

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc. Kolvins Makfersons.Gan baznīca, gan draudzes nams at-bilst valsts noteikumiem un ieteiku-miem sakarā ar Covid-19, ieskaitot elektronisko reģistrēšanos. Lūdzu uz-lieciet uz sava telefona Service NSW APP, lai vieglāk var reģistrēties, iero-doties Dievnamā, lietojot QR Code.No 1. decembra dziedāšana atkal at-ļauta dievkalpojumā, bet dalībniekiem, kas vēlās dziedāt, jāvalkā maskas.Svētdien, 13. dec., plkst. 10.00 diev-

kalpojums.Svētdien, 20. dec., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Ceturtdien, 24. dec., plkst.18.00 Kristus dzimšanas svētvakara dievkalpojums.Piektdien, 25. dec., plkst.10.00 Kristus dzimšanas svētku dienas dievkalpojums.2021. gadā dievkalpojumi atsāksies 31. janvārī.Svētrunas var noskatīties YouTube gan latviešu, gan angļu valodā. Saites var atrast draudzes mājas lapa tīmeklī: http://www.sydneylatvianchurch.org.au

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdienas dievkalpojumi notiks saskanī-gi ar sabiedriskajām regulām. Lūgums sa-zināties ar mācītāju R. Sokolovski, lai uz-zinātu par nākamajiem dievkalpojumiem.

Zelta piekrastēZoom tikšanās neklātienē notiek kat-ra mēneša pirmā un trešā ceturtdienā plkst. 15.00. Zoom saite tiek izsūtīta atsevišķi pirms katras tikšanā.

LatvijāĀrkārtējā situācija Latvijā pagari-nāta līdz 11. janvārim ar stingrā-kiem ierobežojumiem.

Sabiedriskajā transportā un ārpus mā-jām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecu-mam un cilvēki, kuri acīmredzamu funk-cionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot....Ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikša-nās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem....Līdz 11. janvārim ir pārtraukta visu kultūr-vietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Biblio-tēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai un, ievērojot epidemiolo-ģiskās drošības pasākumus, apmeklētā-jiem joprojām ir pieejami muzeji....Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņe-mot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievē-rojot 2+2 principu....https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu ■

Documents

Laikraksts 'Latvietis' 627laikraksts.com/laikraksti/Latvietis627.pdf · 2020. 12. 9. · 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Published by Sterling