Laikraksts 'Latvietis' 290laikraksts.com/laikraksti/Latvietis290.pdfpatur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. ... darba grupa vienojās

Ziemassvētku gaidī-šanas klusais laiks jeb Adventa laiks ir kluss un sirsnīgs, manuprāt, vairs tikai laukos. Par to es pārliecinājos un varu

jums pierādīt, aizbraucot uz Skulti, kur apbrīnu, sajūsmu un cieņu izraisīja pie luterāņu baznīcas pļavā izveidotais Adventa vainags. Par šo vainagu ir

īpašs stāsts – jau otro gadu pēc Skultes luterāņu baznīcas mācītāja Ivo Pavlo-viča iniciatīvas tiek veidots iespaidīgs, šogad – 21 m diametrā, egļu zaru vai-nags uz koka pamatnes, rotāts ar ap-gleznotiem finiera dekoriem. Vainaga centrā izveidots milzīgs Māras krusts jeb krustu krusts, kas ir pasaules evaņ-ģelizācijas simbols. Vainags nav tapis vienā dienā, to ir veidojuši draudzes

ļaudis un tiem pievienojušies daudzi Skultes iedzīvotāji, un tas būs apska-tāms līdz Zvaigznes dienai – 6. janvā-rim.

Vai zināt, ka Adventa vainaga ieviesējs bija Hamburgas mācītājs Johans Henrihs Viherns, 1839. gadā uz ratu riteņa izveidojot egļu zaru vaina-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

NR. 290 2013. gada 29. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ......2, 4, 5, 6, 7, 11, 14, 15Latvijas ziņas ................ 1, 3, 8, 9, 10, 13, 14Latvieši pasaulē ..............................................3Redakcijā .............................................................3Anna Žigure ...............................................1, 15Aina Gailīte ................................................... 1, 83x3 ........................................................................11Lasītājas vēstule ............................................11Intervija – Jānis Bārzdiņš .................. 12, 13Sēru vēsts .........................................................14Datumi ...............................................................16Sarīkojumi un ziņojumi ............................16Lata kurss ..........................................................16

Kas satur kopā tautu?Pieminot Edvartu Virzu

Savā runā Zigfrī-da Annas Meierovica piemiņas vakarā (1935) dzejnieks Edvarts Virza uzsvēra, ka nepiecie-šams uzturēt možu tau-tas atmiņu, pieminēt pie-

miņas cienīgos: „...jo ievērojami vārdi un kapi ir tie, kas satur tautu kopā un neļauj tai iznīkt un izkaisīties. Tā ne-viļus un gluži apzinīgi turas pie tiem, kā turas laivā tālu ūdeņu pārbraucējs. Jo, kad nav slavenu vārdu, tad nav ap-vienojošas saites, un, tos glabādama, tauta aizbēg projām no iznīcības.“

Neviens nezina, vai, šos vārdus sakot, Virza bija ieskaitījies nākot-nē – gluži tāpat, kā dažus gadus vēlāk turpmāko traģisko notikumu nojautās sacerēdams dzejoli Baiga vasara, kurā pareģoja neatkarīgās Latvijas iznīci-nāšanu. Edvarta Virzas vārds un darbi

ir piedzīvojuši gan visaugstākās slavas laikus, gan nicinājuma un totālas iz-dzēšanas gadus.

Diezin vai vēl kāds latviešu dzej-nieks ir dažādu varu tā mīlēts un nīsts kā Edvarts Virza. Jau viņa pirmais dzejas krājums Biķeris (1906) sabied-rībā modināja kvēlas diskusijas, un to kā nepiedienīgu pieprasīja aizliegt un pat sadedzināt.

Latvijai grūtos gados Virza pa-cēlās kā strēlnieku, neatkarības un Brīvības cīņu dokumentētājs dzejā un publicistikā, neatkarības un tautas svētāko vērtību atbalstītājs. Brīvības gados Edvarts Virza līdz ar Raini, As-paziju, Brigaderi, Skalbi, Akurateru, Plūdoni, Austriņu un daudziem citiem literatūras pārstāvjiem ieņēma nozī-mīgu vietu Latvijas gara telpā, bet pēc

...un atkal zaļi Ziemassvētki?!Lauku vienkāršībā un pilsētu spožumā

Adventes vainags – skats no Skultes luterāņu baznīcas torņa.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Turpinājums 8. lpp.


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Svētdien, 2013. gada 29. decembrī

Esam maz, bet esam čaklas un rosīgas. Knapi bijām beigušas piparkū-kas cept, kad mēs, Ade-laides Vanadzes, sākām plānot Ziemassvētku tir-dziņu. Tur jau var viņas pārdot, tās piparkūkas.

Arī DV nama bārā viņām tīri labs no-iets; taisni jābrīnās, kur tie pircēji liek tik daudz saldumus.

Tai pašā sestdienā, 7. decembrī

pusdienas arī jāgatavo; šoreiz gaļas pankūkas. Tas ir populārs ēdiens, un zinām, ka jāgatavo daudz. Regīna, Dzidra un Gunta var sagatavot jau mājās un namā tikai sasildīt, bet kad sāk nākt tie daudzie pusdienotāji, tad virtuvē sāk valdīt organizēts haoss! Ilze piepalīdz ar ēdienu izdalīšanu un trauku mazgāšanu. Visi grib uzreiz! Un kad vēl nāk tādi, kas nav iepriekš

atgriezties pēc bokseru porcijām pā-ris reizes. Viesmīlīgie Vanagi uz kat-ra galda uzlika vienu baltā un vienu sarkanvīna pudeli; tātad netrūka arī iepriecinoši un spēcinoši dzērieni.

Dzīvojam vienos priekos. Tiksi-mies atkal februāra sākumā, kad Ade-laides nodaļa atskatīsies uz 62 gadu darbību savās dzimšanas dienas svi-nībās.

PRIECĪGUS SVĒTKUS UN LAI-MES UN VESELĪBAS PILNU JAU-NO GADU!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

„Klusa nakts, svēta nakts...“DV eglīte Adelaidē

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2013.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Ar pasaules vispa-zīstamāko un iemīļotāko Ziemassvētku dziesmu Astras Kronītes pava-dījumā, sākās Vana-džu/Vanagu DV eglītes sarīkojums Adelaidē, 21. decembrī DV namā.

Rasa Feja savā svētbrīdī mudināja padomāt par Ziemassvētku dziesmu vārdiem, kurus mēs reizēm dziedam pilnīgi automātiski, bez sevišķas do-māšanas, tādēļ Vanadžu Ansamblis nodziedāja Svētā nakts, ak, izlej tu, de-bess mieru sirsniņā un Ak, tu priecīgā, ak, tu svētīgā, Ziemassvētku dieniņa, lai uzsvērtu Ziemassvētku miera, prie-ka un glābēja vēsti.

Kāpēc latvieši Ziemassvētku sarī-kojumus sauc par eglīti? Varbūt tādēļ, ka latviešiem ir sevišķa saistība ar egli kā Ziemassvētku simbolu? Stāsta, ka pirmā izgreznotā Ziemassvētku eglīti parādījās tieši Rīgā, publiskā laukumā, kaut kad 1600os gados, no kurienes tā drīz kļuva par tradīciju visā Eiropā, un, līdz ar jaunu koloniju dibināšanu jaunatklātajās zemeslodes daļās, visā pasaulē. Kopīgi nodziedājām Ak, eglī-te, tad Vanadzes nodziedāja ļoti skais-tu dziesmu par eglīti (Račs, Virga), un Gunta nolasīja divas īsas dzejas par eglīti. Apbrīnojami, cik latviešiem ir daudz dzejoļu par Ziemassvētkiem, sākot jau ar tautas dziesmām. Visi at-ceramies, ka bērnībā vajadzēja iemā-cīties kādu pantiņu, ko noskaitīt Zie-massvētku vecītim, citādi pie dāvanas netikām, un cik ilgi var skaitīt par to nabaga pīrāgu ar apdegušiem ga-liem?! Ātrāk vai vēlāk jāiemācās kār-tīgs dzejolis ar vairākiem pantiņiem.

Komerciālās intereses jau oktobrī sāk tirgoties ar Ziemassvētku mantām, un atgādināt, ka iepirkšanās iespējas līdz lielajai dienai sarūk arvien ma-zumā, bet latviešu mājā pirmā svētku izdarība notiek virtuvē: piparkūku cepšana. Rasa nolasīja dzejolīti par piparkūkām, sevišķi par piparkūku sirsniņām, kas tiks dāvātas ļoti speciā-

lai personai šais mīlestības svētkos.Daļa no svētku sezonas ir Jaunais

Gads; Māras Zālītes dzeju Pirmais janvāris lasīja Astra Kronīte. Jaunais Gads: pilnīgi jauna, tīra lapa, uz kuras solāmies rakstīt glītāk, nekā iepriek-šējā gadā. Kritīsimies svarā, lietosim mazāk reibinošus dzērienus, piekop-sim veselīgāku, taupīgāku dzīvesvei-du, ziedosim vairāk laika un naudas labdarības organizācijām (piem., Dau-gavas Vanagiem!), un biežāk apciemo-sim savus tuvākos un mīļākos. Tomēr bieži vien iznāk, ka vecā gada niķi drīzi vien iebrauc arī jaunajā gadā, un solījumi izrādās visai īslaicīgi. Cilvēka apņemšanās ir trausla.

Šogad Vanadžu ansamblis vairā-kas reizes dziedājis kopā ar DV Vīru kori Daugava, un arī šinī gadījumā noslēdzām gadu ar kopīgu uzstāšanos Astras Kronītes vadībā. Divas dzies-mas Naktī bira zelta rasa (Zeiferts/Ozoliņš) un Meži svinīgi klus Jūlija Rozīša sabalsojumā – nobeidza prog-rammas oficiālo daļu. Sekoja visai garš DV CV priekšnieka Andreja Mežmaļa svētku apsveikums un pateicības dā-vanas dažiem vietējiem Vanagiem un Vanadzēm.

Beidzot tikām pie mielasta galda, kas šogad bija sarūpēts groziņu vei-dā. Tur tiešām varēja jautāt Kālabad’i galdiņam līkas kājas nolīkušas? Tik daudz garšīgas un krāšņas ēdamvie-las padarīja izvēli ļoti grūtu un lika

Apvienotais koris, pie klavierēm Astra Kronīte.

FOTO

Ilga

Vēv

ere

Ziemassvētku tirdziņš DV namāPiparkūkas, rupjās maizes, pīrāgi, tortes


Svētdien, 2013. gada 29. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

18. decembrī Ārlietu ministri-jas parlamentāra sekretāra Viktora Makarova vadībā notika darba gru-pas diasporas po-litikas jautājumos otrā sēde. Tajā dar-ba grupa apsprieda pārresoru politi-kas dokumenta Par sadarbību ar Latvijas diasporu koncepcijas pamat-mērķus un virzienus, uzklausot Lat-vijas institūciju un Latvijas diasporas organizāciju priekšlikumus.

Koncepcijas pamatā būs četri rīcī-bas virzieni: veicināt diasporas politis-ko un pilsonisko līdzdalību; saglabāt diasporas saikni ar Latviju un latvisko identitāti; stiprināt sadarbību ar tau-tiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā; atbalstīt tos, kas vēlas atgriezties Latvijā.

Vienlaikus, papildus jau doku-mentā iekļautajām aktivitātēm, darba grupa vienojās 2014. gada sākumā rī-kot atsevišķu diskusiju gan par Latvi-jas pašvaldību lomu saiknes veidošanā ar tautiešiem ārzemēs, gan par Latvijas sa-biedriskā medija platformas nozīmi valsts komunikācijā un saiknes veidošanā ar Latvijas diasporu.

Tāpat darba grupas dalībnieki akcentēja, ka, iz-strādājot dokumenta rīcības virzienus, ak-tuāls ir jautājums par nometnēm Latvijas diasporas bērniem un jauniešiem.

Darba grupa di-asporas politikas jau-tājumos uzdevums ir koordinēt, stiprināt Latvijas institūciju un diasporas organi-zāciju sadarbību, kā arī izstrādāt saskaņo-tu diasporas politiku. Darba grupa izvērtē situāciju diasporas jautājumu attīstībā, analizē esošo aktivi-tāšu efektivitāti un sniedz ieteikumus iniciatīvām diaspo-ras atbalstam.

Tajā piedalās Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas,

Pasaules brīvo latviešu apvienības, Eiropas Latviešu apvienības, Ministru prezidenta biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentū-ras, Ekonomikas ministrijas un Sabied-rības integrācijas fonda pārstāvji, kā arī pētniece Aija Lulle eksperta statusā.

Darba grupa izveidota Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īs-tenošanas uzraudzības padomes ietva-ros. Darba grupu vada Ārlietu ministri-ja sadarbībā ar Kultūras ministriju, kas nodrošinās sekretariāta funkcijas.

LR Ārlietu ministrijaPreses un informācijas nodaļa

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Gada beigas pie-

nākušas, un visi ir apmierināti. Nacio-nālās elektronisko plaš-saziņas līdzekļu pado-mes (NEPLP) vadība jūsmojas par pozitīvu

pārmaiņu ieviešana Latvijas Televīzijā (LTV), kur jaunās valdes vadībā esot tikuši ieviesti būtiski saturiski uzla-bojumi. Ārlietu ministrijas un Kultū-ras ministrijas darba grupa diasporas politikas jautājumos savā otrā sēdē pārrunāja, starp citu „Latvijas sabied-riskā medija platformas nozīmi valsts komunikācijā un saiknes veidošanā ar Latvijas diasporu.“

Kāpēc šo tagad minu? Rodas ie-spaids, ka doma ir tikai par diasporas informēšanu par notikumiem Latvijā. Bet katra saikne ir divpusējā. Komuni-kācijai jānotiek abos virzienos.

Kāda daļa latviešu tautas tagad dzīvo ārpus mūsu zemes robežām? Ārlietu ministrijas 2013. gada februāra Informatīvais ziņojums Par Ārlietu mi-nistrijas sadarbību ar Latvijas diaspo-ru 2013.-2015. gadā min, ka 2011. gada 1. martā Latvijā bija 2,1 miljons iedzī-votāju, no tiem 1,3 miljons latviešu, bet ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo „vairāk nekā 370 000 Latvijas diaspo-ras pārstāvju“. Piekodinot, ka „dati ir aptuveni“, tiek minētas „lielākās lat-viešu kopienas“ ārzemēs, tādējādi jau-cot tautību, pilsonību un „iedzīvotāju“ statusus. Varētu lēst, ka kāda 20% lat-viešu tautas dzīvo diasporā.

Un kas Latvijā ir zināms par ār-zemju latviešu dzīves veidu? Vai tele-vīzijā, laikrakstos, ziņu portālos katrs piektais raksts ir par mūsu tautiešiem ārzemēs? Atbildi jūs jau skaidri zināt. Laikraksts Latvietis cenšas mūsu iero-bežoto iespēju rāmjos pildīt robus, un laikraksts varētu veikt vēl vairāk, ja būtu sabiedrības atbalsts.

Mēs esam sūtījuši video materiālus Latvijas Televīzijas Panorāmas raidī-jumam, ar kuru starpniecību skatītāji Latvijā varēja kaut vai minimāli uzzi-nāt par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām un par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās. Bet pēdējā gadā LTV nav pat atbildējusi uz tādiem piedāvājumiem, kā piemēram ziņas par latviešu diriģen-ta Aināra Rubiķa vadītajiem Melburnas Simfoniskā orķestra koncertiem brīv-dabas estrādē, kurus klātienē katru rei-zi noklausījās ap 10 000 liela publika.

LTV raidījums Pasaules telpa iz-rādīja lielāku interesi par notikumiem ārzemēs, un pārraidīja mūsu materiālus par filmas Sapņu komanda 1935 pirmiz-rādi Melburnā, kuru noskatījās arī Aus-trālijas valstsvienības galvenais treneris latvietis Andrejs Lēmanis. Bet šis raidī-jums līdz ar gada beigām tiek slēgts.

Un šie ir tie LTV saturiskie labo-jumi?

GN

Sadarbība ar Latvijas diasporuĀrlietu ministrijā vienojas par tālāku diasporas politikas dokumenta izstrādi

Darba grupas diasporas politikas jautājumos otrā sēde.

FOTO

LR

Ārli

etu

min

istr

ija


2013. gada 14. de-cembrī, SLB skola noslē-dza mācību gadu ar pa-matskolas izlaidumu un kopīgu spēļu grupas, pa-matskolas un vidusskolas eglītes sarīkojumu.

Šogad pamatskolu nobeidza čet-ras absolventes – Diminika Drēziņa, Laima Jurāne, Zinta Moore un Kārla Tuktēna. Viņas ienāca lielajā zālē aiz karoga, ko nesa skolas biedrs Mičels Audets) (Mitchell Audette. Visi klāt-esošie nodziedāja valsts himnu.

Svētbrīdi un lūgšanu vadīja mācī-tājs Raimonds Sokolovskis, uzstādot bērniem jautājumus par Ziemassvēt-kiem un atgādinot, ka Jēzus vada visus mūsu ceļus. Sarīkojuma turpinājums man lika domāt par to, kādus ceļus mana un jaunākās paaudzes ir gājušas un turpina iet, uzaugot latviešu vidē, bet ārpus Latvijas.

Absolventes ir jau nogājušas pirmo

ceļa posmu savā latviskajā izglītībā, un par to viņas apsveica skolas pārzine Māra Moore, dāvinot grāmatu no Lat-vijas. Vēl absolventes apsveica SLB, LAAJ, Studenšu Korporāciju Kopa Sidnejā un Daugavas Vanagi. Daugavas Vanadzes arī uzslavēja absolventu ģi-menes, it sevišķi – mātes, par to, ka vada savas atvases šajā latviskajā ceļā. Visi apsveicēji izteica cerību, ka absolven-tes turpinās sekot latviskajam ceļam un iesaistīsies latviešu vidusskolā, vasaras vidusskolā, teātrī un citur. Absolventes savā runā pašas atskatījās savā ceļojumā no spēļu grupas līdz izlaiduma dienai. Pēc absolventu apsveikšanas, liecības izsniedza arī visiem pārējiem skolas audzēkņiem, kas iet pa šo pašu ceļu, un Māra Moore pasniedza pateicības sko-lotājiem un skolas darbiniekiem par ceļa nospraušanu. Sevišķu balvu pasniedza Varim Hislopam (Hyslop) par visvairāk izlasītām latviešu grāmatām.

Pēc karoga iznešanas un īsa pār-

traukuma sākās eglītes svinēšana. Ie-radās viesis, kas bija mērojis ļoti tālu ceļu, lai noskatītos priekšnesumus – no ziemeļu pola Ziemassvētku vecītis.

Pirmo priekšnesumu sniedza spēļu grupa, noskaitot Sidraba mēnestiņu. Katram rokā bija liels papīra sidrabots mēness, rūpīgi gatavots iepriekšējās nedēļās spēļu grupas nodarbībās. Ne-trūka arī Rūķītis ar dāvanu maisu (Li-lita Goldsmita (Goldsmith)), Sētnieks (Oskars Ronis) un Suns ((Džeimss)Ja-mes Poulos). Pantiņa beigās patiešām iedegās guns! Tā kā mēnestiņi bija tik cītīgi gatavoti, bērni arī nodziedāja Aiz kalniņa mēnestiņis.

Sekoja otrās klases priekšnesums, kurā meitenes parādīja, kā budeļi ceļo no mājas uz māju. Lācis, Lāča dīdītājs, Kaza, Nāve un Sienu kaudze nodziedāja ķekatnieku dziesmas un noskaitīja tautas dziesmas, apciemojot

Ceturtdien, 26. decembrī, Mel-burnā iesākās apmācību kursi diriģē-šanā un dziedāšanā.

Diriģēšanas un dziedāšanas saietā ir iespēja papildināt zināšanas par di-riģēšanu, kā arī iespēja kopā mācīties par kora vokālām lietām. Tika aicināti piedalīties visi, kuriem interesē diri-ģēšana un kuri mīl dziedāt. Atsaucība ir liela; uz diriģēšanas meistaru kur-siem pieteikušies vairāk nekā desmit diriģentu no Adelaides, Melburnas un Sidnejas. Semināru vada Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģents, šī gada koru karos Latvijā pirmās vietas iegu-vēja – vīru kora Gaudeamus diriģents, kā arī šī gada Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss.

Svētdien, 29. decembrī notiek kon-certs, kurā diriģenti un dziedātāji liek lietā iegūto pieredzi. Koncertam seko

saviesīgs vakars ar sadziedāšanos un dančiem. Šajā saviesīgajā vakarā Ivars Cinkuss ar savu kundzi Loriju Vudu Cinkusu (no Čikāgas piecīšiem) dzie-dās un spēlēs kopā ar pazīstamajiem Austrālijas latviešu mūziķiem: Jāni

Lauru, Sandru Birzi un Ingu Purēnu.Diriģēšanas apmācību kursi turpi-

nāsies līdz 31. decembrim. Diriģēšanas/dziedāšanas saieta ko-

ordinatore ir Anita Andersone. IN

Diriģenti pulcējas MelburnāMeistarklasi vada Ivars Cinkuss

Diriģentu meistarklases pirmajā dienā. Centrā Ivars Cinkuss, diriģē Zane Ritere.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Izlaidums un Ziemassvētku svinēšanaSLB pamatskolu beidz četras meitenes

Skolas bērni dzied kopdziesmu „Vai Tu zini eglīti?“

FOTO

Und

is K

aņep

e

Zinta Moore, Laima Jurāne, Diminika Drēziņa, Kār-la Tuktēna.

FOTO

Und

is K

aņep

e



Katra mēneša pir-majā sestdienā čaklās Daugavas vanadzes mūs pamielo ar garšīgām pusdienām. No Latviešu ciema ar autobusu mūs turp aizvizināja, un tā atkrīt rūpes par brauk-

šanu un mašīnu novietošanu. Katru reizi minam un gaidām ēdienu karti, lai redzētu to dažādību, no kā var izvē-lēties pusdienas. Šoreiz mēs baudījām Ziemassvētku gardumus.

Diena sākās saulaina un patīkama, pēc vakardienas lietus un krusas brā-zieniem. Mūsu Latviešu ciemam pie-der divi autobusi, viens par otru maz-liet lielāks. Šodien pat lielākā autobusā bija grūtības visus braucējus dabūt iek-šā. Mūsu vienmēr smaidošais šoferītis jau gaidīja, un ikvienam sniedza palī-dzīgu roku iekāpšanā un arī izkāpšanā.

Pirms 7. decembrī devāmies ceļā uz Daugavas Vanagu namu, bija maza ceremonija – pateicība mūsu šoferim par lielo darbu, mūs vienmēr vedot. Tā kā Svētku vecītis vēl nekur nebija redzams, tad dāvanas pasniedza viena no mūsu braucējām, novēlot šoferītim priecīgus svētkus visu braucēju vārdā. Šoreiz viņš mūs veda pa dažādākām ielām, lai mēs varētu izbaudīt braucie-nu un apskatīt pilsētu. Paldies!

Jau ieejot Daugavas Vanagu zālē, mūs pārņēma svētku sajūta. Skaisti de-korētā eglītē spīd uguntiņas, kas atspīd krāsainajos rotājumos. Galdi svinīgi

klāti, rotāti ar svecīti uz katra galda ar svaigiem egļu zariņiem. Pat dziesmu lapiņas bija interesanti salocītas, kur ieskatīties, ja kāds vārdus nezina vai ir tos piemirsis. Par visu ir gādāts un visur ir piestrādāts.

Kopā saradušies turpat 100 viesu, un kur tad vēl visi darbinieki. Saimnie-ces virtuvē strādā nosvīdušas, lai visus pienācīgi pabarotu. Tautas deju kopas Ritenītis dalībnieki visus apkalpoja pie galdiem. Jauki redzēt, ka jaunieši pieliek palīdzīgu roku, tā iepriecinot vecākus un vecvecākus un arī citus viesus. Tā jau viņiem ir kā tradīcija – katru gadu Ziemassvētku pusdienās būt pie apkal-pes. Paldies jums visiem, un ceram jūs atkal redzēt nākošgad tikpat čaklus!

Dzērienu netrūka, varēja pasūtīt visu, ko tikai vēlas. Vīns bija Austrā-lijas, toties alus nāca no Latvijas; pat 3 dažādas šķirnes. Tā mēs visi ēdām, dzērām, un priecājāmies, pa starpām arī dziedājām.

Pirmais ēdiens (entree) – mazie vēzīši diļļu mērcē labi smaržoja un arī garšoja. Nākamais, kā jau svētku gal-dam pienākas, 3 dažādas gaļas ar skā-biem kāpostiem un dažādām saknēm un ceptiem kartupelīšiem. Labi, ka starp ēdieniem bija pietiekami garas atstarpes, jo citādi mēs nevarētu pie-veikt tos lielos, pilnos šķīvjus. Saldais ēdiens, kafija un tortes, viss vēl tagad stāv acu priekšā kā patīkama vīzija.

Tad vēl mūsu galvenā saimniece nāca apkārt ar milzīgu šķīvi pilnu ar

vanadžu ceptām piparkūkām, piedā-vādama visiem viesiem. To lielo dar-bu, ko viņas bija ielikušas, grūti stā-dīties priekšā. Piparkūkas varēja ņemt ne tikai pa vienai, bet arī pat pa saujai, kas kā nu kuram – dažam tā sauja bija maza, dažam lielāka. Visiem pietika un pat vēl palika pāri. Vēlam lai tās rokas nepagurtu ilgus gadus!

Visi priecīgi un apmierināti devā-mies mājā. Šoferītis gan noteica, ka tas autobuss ir palicis daudz smagāks. Tā nav mūsu vaina, bet vanadžu, kas mūs tik labi baroja. Tikai paliek vienīgā vē-lēšanās – kaut tādi svētki mums būtu vismaz divreiz gadā!

Priecīgus Ziemsvētkus!Betija

Laikrakstam „Latvietis“

Ziemassvētku pusdienas Daugavas Vanagu mītnēAr autobusu no Latviešu ciema

Virtuvē.

FOTO

Ilze

Ābe

le

Ziemassvētku pusdienas.

FOTO

Ilze

Ābe

le

Ziemassvētku pusdienas.

FOTO

Ilze

Ābe

le

Saimnieku – Valdi Krādziņu un saim-nieci – Viju Sieriņu.

Tad priekšā nostājās sagatavošanas klase – septiņi dūšīgi skolnieciņi, kas bez stostīšanās no galvas noskaitīja Plūdoņa Pirmo sniegu.

Kamēr skatuvi sagatavoja ludziņai, vidusskolnieki nodziedāja un nospēlēja tautas dziesmu Tālu, tālu aiz jūriņas – soliste Aija Dragūna, ģitāra – Kaspars Moore, basģitāra – Tālis Štubis un sita-mie – Mārtiņš Vokers (Walker). Esam

pieraduši, ka šie jaunieši mums uzved muzikālus priekšnesumus skolas sarī-kojumos, un vienmēr uz tiem gaidām ar lielu prieku, jo šie jaunieši tiešām ir talantīgi. Manuprāt, ja domā par lat-visko ceļu, ir svarīgi mācīties lasīšanu, rakstīšanu, vēsturi, ģeogrāfiju utt., bet Latvijas mīlestību daudzi ārzemēs dzi-mušie latvieši iegūst tieši cauri skaista-jām latviešu dziesmām. Ticu, ka tas va-rētu attiekties arī uz šiem jauniešiem.

Margaritas Stārastes pasakas Pi-parkūku sirds dramatizējumā trešā un ceturtā (absolventu) klase ar palīgiem parādīja vēl citādāku ceļojumu – Pi-

parkūku sirsniņas ceļojumu no maiz-nīcas līdz rūķu mājai, bēgot no cilvē-kiem, gaiļa un vistām un no pelēm, kas visi vēlējās Piparkūku sirsniņu apēst. Vai nav jauki, ka garš un grūts ceļš no-beidzās drošībā, ar jauniem draugiem?

Protams eglītē neiztrūka kopdzies-mu, dāvanu dalīšanas un svētku mielas-ta. Skolnieki un skolotāji tagad izbauda vasaras atvaļinājumu, bet ceram, ka visi atgriezīsies 2014. gadā turpināt ko-pīgi staigāt iesākto ceļu, turpināt uztu-rēt latviskumu arī šajā pasaules stūrītī.

Valda Teilora (Taylor)Laikrakstam „Latvietis“

Izlaidums un svinēšanaTurpinājums no 4. lpp.


Lai nedēļas nogalē pēc maizes darba atpūs-tos un izklaidētos, Pertas nodaļas biedri satiktos un pavadītu laiku ar drau-giem, valde rīkoja biedru vakaru. Šis nu gan gluži nebija vakars, bet gan

ko tanī laikā saucām par pikniku. Nu tas viss sākās tanīs vecos, labos laikos, kad mūsu nodaļā vēl neredzējām sirmās galvas. Kad mums visiem vēl bija jārū-pējas kā nopelnīt naudiņu, ar ko nomak-sāt māju, auto mašīnu, samaksāt bērnu skolas naudu utt. Tad braucām uz mežu,

tālāk no pilsētas, kur svaigā dabā varē-jām turpat uz vietas uzcept kādu desu un piedzert aliņu, un vēl bez bailēm braukt mājās. Reizēm arī noīrējām sev autobusu, un tad jau bija pavisam labi.

Vēlāk atradām labu vietiņu pilsē-tas nomalē, upes malā. Arī šeit bija omulīgi, un daudzus gadus šī vieta mums bija izdevīga. Tikai ar laiku ve-cums sāka nākt kaulos un vairs nebija tik viegli stiept tos galdus un krēslus no kalna un atkal uz kalnu. Bet mūsu draugu tikšanās tomēr turpinājās, nu jau kā gadskārtējais Pertas nodaļas sa-rīkojums, kaut saieta vietas mainījās,

tā nozīme tomēr vienmēr bija satikties un pabūt draugu pulkā.

Nu tā mēs, kaut gan jau stipri saru-kusi kopiņa, vēl katru gadu sanākam kopā mūsu nodaļas biedru saietā. Vien-mēr esam ņēmuši līdz savas otrās puses, un draugus, jo priekš tam jau tas viss ir domāts. Un tagad esam nonākuši pie slēdziena, kāpēc tur vandīties apkārt, kad varam tāpat savās mājās, zem kuplā ozola, ko paši kādreiz stādījām. Te arī ne lietus, ne pārāk silta saule nevar mūs ietekmēt: ieregulējam paši savu klimatu

DV Biedru vakars „Zem Ozola“Kāpēc tur vandīties apkārt, kad varam tāpat savās mājās

Svētdien, 1. decem-bris bija pirmā Adven-tes svētdiena. Advente ievada jaunu baznīcas gadu, un šogad drau-dze atzīmēja 1. Adven-tes svētdienu ar skaistu

Ziemsvētku koncertu. Vairāk nekā simts cilvēku pulcējās Svētā Jāņa baz-nīcā, lai svinētu šo jauno baznīcas gadu. Mums bija viesi no Latvijas, kā arī no Minesotas, ASV. Svecītes eglītē mirdzēja spoži, un altāris bija skaisti dekorēts ar Ziemsvētku krūma zariem un agapantha ziediem.

Koncertu ievadīja ar kopdziesmu Skan tūkstoš balsīm dziesmas: Gods Dievam augstībā. Koncerts bija rīkots, lai Dievu godinātu, un jau ar pirmo dziesmu Dievs tika slavēts. Savā uz-runā dalījos ar evaņģēlija vēsti, ka tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš de-vis mums Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai mūs atpestītu. Uzsvēru, ka nepie-tiek tikai šo vēsti dzirdēt, Dieva dā-vana katram ir personīgi jāsaņem no Dieva mīlestības rokas. Lai ilustrētu, aicināju vienu draudzes locekli atnākt priekšā un saņemt dāvanu no manis. Uzsvēru, ka ar to, ka viņš dzirdēja, ka viņam dāvana ir, nepietika, viņam bija jānāk un jāsaņem no manis, lai baudī-tu tās labumu. Mīlestībā Dievs aicina katru atsaukties un pie Viņa nākt, lai saņemtu visu, ko Viņš dod.

Pēc svētbrīža Sidnejas Latviešu vīra koris dziedāja divas dziesmas – Bēthovena Svētā Nakts un gregorie-šu dziesmu Ak, nāci, nāci, Dievs, pie mums. Šī otrā dziesma ir tradicionāla Adventes dziesma. Abas dziesmas skanēja spēcīgi un skaisti, un diriģēja Ivars Štubis.

Arnolds Gūtmanis mūs ieprie-cināja, deklamējot Leonīda Breikša Ziemsvētku nakts balādi. Šī skaistā dzeja atgādināja Ziemsvētku nozīmi un vēsti.

Vīru koris tad dziedāja vēl trīs ļoti skaistas un skanīgas dziesmas diri-ģentes Dainas Jaunbērziņas vadībā. Pēdējā dziesma – Dvēseles dziesma – visiem ļoti gāja pie sirds. Tenora solo dziedāja Ivars Štubis un basa solo Toms Mačēns. Baznīcas labā akustika izcēla abu jauno dziedātāju balsis. Jau-ki bija dzirdēt tik spēcīgas dziesmas no mūsu vīriem.

Sekoja Valda Moras Šai svētā nak-tī, ko deklamēja Arnolds Gūtmanis. Dievs viņam devis tiešam labas spējas deklamēt.

Latviešiem ir sakāmvārds Cilvēks doma, bet Dievs dara. Programmā pa-redzētais sniegums no soprāna Lilijas Sīles, Imanta Līča pavadījumā, neva-rēja notikt, jo diemžēl soliste smagi saaukstējusies.

Draudzes ansamblis nodziedāja sešas dziesmas, sākot ar Mums bēr-niņš šodien piedzimis. Ansamblim pievienojās viešņa no Latvijas. Īpaši jauka un skaista bija dziesma Nu dzie-dāsim, nu priecīgi. Dziesmas vārdi, kā arī melodijā bija viegla un priecīga.

Mūsu dūšīgais deklamētājs Arnol-ds piedāvāja vēl vienu dzeju Lūgšana, un ansamblis varēja atvilkt elpu pirms dziedāja Kāds brīnišķīgs un Dievam gods. Pēdējā dziesma skanēja tik spē-cīgi, radot sajūtu, ka ansamblī dzied daudz vairāk nekā septiņi dziedātāji.

Lai atgādinātu Ziemsvētku nozī-mi, nolasīju vēsti par Kristus dzimša-nu no Lukas evaņģēlija 2. nodaļas, un tad koncertu noslēdza ar kopdziesmu Klusa nakts.

Koncerta ieeja bija pret labprātī-giem ziedojumiem Valmieras bāreņu namam, un bija prieks, ka koncerta apmeklētāji bija labprātīgi devēji. Ie-ņemts tika $1050, kas tiks nosūtīts uz Latviju, kā skaista Ziemsvētku dāvana bērniem, kam dzīve ir trūkumu pilna.

Koncertam sekoja lauku pavārds, desiņas, salāti un bulkas. Kūku galds bija populārs, un visas piparkūkas tika pārdotas. Tiešam svētīgs un jauks sā-kums jaunam baznīcas gadam!

Kolvins Makfersons(Colvin MacPherson)

Laikrakstam „Latvietis“

Sidnejas Ev. lut. draudzes Ziemsvētku koncertsSkaists koncerts un atbalsts Valmieras bāreņu namam

Vīru koris dzied balkonā.

FOTO

Kol

vins

Mak

fers

ons



Pavasarī visa daba sakustas. Augi rotājās ar krāšņiem ziediem, kurus apdzied putniņi, un dzīvnieki dodas romantiskās pastaigās... Lai izbau-dītu dabas brīnumus, Adelaides lat-viešu grupiņa, Laimas organizācijas atbalstīta, devās oktobra beigās iz-braukumā vērot dabas skaistumus un pārliecināties, vai patiešām mūsu lielā Marija upe (Murray) plūst savā dižu-mā. Pazudušas ir izkaltušās pļavas un sausie dubļu klajumi, upe un ezeri at-spoguļo debesi savā plūsmā uz jūru.

Šai izbraukumā uz trīs dienām no 23. līdz 25. oktobrim piedalījās vienpadsmit cilvēku. Ints un Margota Puķīši bija mūsu vadoņi. Ints kā šo-feris nav atvietojams. Viņš neskrien, viņš ļauj laiku pārdomām un viņš vienmēr atrod kādu jaunu stūrīti, ko noteikti vajag apskatīt. Šos jaukos, no-

slēpumainos stūrī-šus atrod un inte-resanto maršrutu sastāda Margota. Arturs Berķis, kuru uzmundrinā-ja Regīna Berķe, iemūžināja noti-kumus fotogrāfi-jās, Anna Didrich-sone izteica savu sajūsmu dzejā un dziesmās, Lia un Zigurds Kapeļi klusībā un mierā izbaudīja daudzos notikumus, Jānis Grāvis, drošs pa-liek drošs, sēdēja Intam aiz muguras un vēroja ceļu. Aija Balode izmantoja izdevību un trešā dienā nepirka nekā-

das mākslas figūriņas slavenajā Stra-

Mūsu pusdienas izbraukums 16. oktobrī bija uz Ungā-ru klubu Norvudā, kur mūs sagaidīja Akos Nagijs (Nagy) – Dienvidaustrālijas Ungāru Garitas biedrības prezidents. Tā kā Brigitte, mūsu Laimas sabiedriskā koordinatore, patreiz atve-seļojās pēc operācijas, tad viņu atvietoja Valda Pedija (Peddie).

Katru trešdienu viņiem ir senioru pusdienas ne tikai pa-šiem ungāriem, bet katram, kas vēlas nākt. Pirmajā sestdie-nā ik katru mēnesi ir gulaša vakars, un zālē var uzņemt līdz 30 cilvēkiem. Pusdienas mums piedāvāja makaronu, sēņu un sakņu zupu, kur pasniedza uz galda lielās bļodās, lai paši uzliek, cik vēlas. Tad varēja izvēlēties gulašu ar rīsiem un skābiem gurķiem vai cūkas gaļu sagrieztu mazos ga-baliņos ar skābiem kāpostiem. Visi ēdieni bija loti garšīgi.

Labi paēduši, mēs braucām atpakaļ un ar interesi gai-dām nākošo braucienu.

ABLaikrakstam „Latvietis“

Trešdien, 25. septembrī mūsu iz-braukums bija uz Mt. Barker. Bija sa-kombinēta filma ar pusdienām. Filma bija Dirty Dancing ar Patriku Sveiziju (Patrick Swayze) galvenajā lomā.

Anna Vilsa (Anne Wills) (mums vi-siem ļoti pazīstama) iepriekš pastāstīja par filmas aktieriem, viņu dzīvi, kar-jeru. Diemžēl, kamēr mēs atbraucām, varējām tikai noķert beigas. Filma bija patīkama, un mūzika ar profesionālo dejošanu bija vienreizēja. Nākot ārā no kino, daudzi no mums sāka dziedāt un pat izmēģināt dažus dejas soļus, kā nu katrs mācēja. Vēl tagad pazīstamās melodijas griežas galvā.

Wallis kino ir savienots ar Wal-lis 7 Avenue – ļoti liels, skaists resto-rāns. Pusdienās varēja izvēlēties jēra

cepeti, zivis, liellopu šniceli vai dār-zeņu ēdienu, plus bufete ar daudziem un dažādiem salātiem un augļiem. Tā kā šoreiz Mārai bija dzimšanas diena, nodziedājām Daudz baltu dieniņu un nogaršojām Guntas garšīgo kliņģeri kopā ar kafiju.

Mūsu Laimas sabiedriskai koordi-natorei Brigittei nākošā dienā bija pa-redzēta operācija celī, un visi novēlēja viņai ātru atveseļošanos.

Mūsu šoferim Robam bija jāstei-dzas uz nākošo darbu, tad nu neva-rējām neko vairāk izbaudīt. Braucām atpakaļ un ar prieku gaidām, kad atkal varēsim satikties ar draugiem nākoša-jā izbraukumā.

Astrīda Būtija (Astrid Boothey)Laikrakstam „Latvietis“

„Laimas“ izbraukums uz Mt. BarkerFilma un pusdienas

No kreisās sēž dzimšanas dienu svi-nētājas Māra un Lolita. Stāv Brigitte, šoferis Robs, Astrīda.

ALB „Laimas“ izbraukums uz Ungāru klubuKatru mēnesi ir gulaša vakars

Ungāru klubā.

Izbraukums pavasarīVērot dabas skaistumus Dienvidaustrālijā

Draudzenes palīdz viena otrai uzkāpt kāpu galā. No krei-sās I. Puide, P. Vovere, A. Balode un R. Berķe.

FOTO

Mar

gota

Puķ

īte



Šodien, 8. decembrī daudzos e –medijos ziņas par sniega segas biezumu. Vietām pat 30 cm. Arī mēs izmērījām – 23 cm. Taču, vai kāds ģeogrāfs, meteorologs, vai cits logs var pateikt, kā pareizi jāmēra sniega segas biezums? Pietiek atrakt profilu vai zie-mas sākumā jāuzstāda stacionārs mē-rinstruments? Nākamais – kurā brīdī ir jāmēra sniega segas biezums? Kad beidz snigt? Kad sasēžas, vai vēl brīdī, kad vieglais pūdersniegs? Klajā lau-

kā un mežā tas atšķirsies. Atšķirsies pat nopļautā pļavā un nepļautā, kur ir kūla. Vietām vējš ir sapūtis. Atkarībā no šiem un citiem faktoriem sniega se-gas biezuma mērījumos var būt ievē-rojamas atšķirības. Padalieties ar ide-jām, lai visiem ir vienāda metodika.

Juris SmaļinskisLaikrakstam „Latvietis“

gu ar 19 sarkanām svecītēm un četrām lielām baltām sve-cēm, lai gaidīšanas laiku darītu priecīgāku?

Biju atbraukusi rīta pusē, pašā miglainākajā dienā, bet man ļoti palaimējās, jo baznīcas zvaniķis Laimnesis, pats laipnākais zvaniķis pasaulē, pa šaurām, šaurām kāpnēm uzveda mani tornī pie paša zvana, pa ceļam atverot visas lūkas, un es varēju fotografēt uz visām debess pusēm, cik vien tīk. No torņa skats uz apkārtni – kā kāda klasiķa glez-nā.

Nākamā pietura šajā rītā bija Saulkrasti – pilsēta Rīgas jūras līča krastā ar populāro saulrietu taku un Balto kāpu. Ziemassvētku egle uzstādīta laukumā pavisam netālu no jūras. Pēterupes (Saulkrastu) luterāņu baznīcas durvis ap-pušķotas. Mācītāju Ivo Pavloviču sastapu pie koka namiņa aiz dievnama, vadot Bībeles stundu.

Rīga ar savu steigu, pakusušo sniegu, mitro un smago gaisu jau laicīgi pirms Ziemassvētkiem sākusi greznoties. Jau tradicionāli ir izveidots Ziemassvētku egļu ceļš ar vairā-ku desmitu mākslinieku veidotiem savdabīgiem oriģināliem objektiem, vairums izvietoti Vecrīgā, Bastejkalnā, Vēr-maņdārzā, Esplanādē un pilsētas centrā. Lielākās, no meža vestās egles, krāšņi rotātas, priecē ļaudis Doma laukumā, Rātslaukumā, pie Bērnu slimnīcas un Daugavas krastmalā, kur arī notiks Jaungada sagaidīšana un uguņošana.

Ziemassvētku tirdziņi manuprāt šogad tādi knapāki, laikam liela īres maksa. Doma laukumā virmo karstvīna un desiņu smarža, bet Esplanādē objekts Nr. 1 atkal ir Tru-šu karaliste. Pie Laimas pulksteņa Brīvības pieminekļa laukumā izgaismotais namiņš tā vien aicina, bet nav tas saistīts ar šokolādi, tā interjers ir kā no glancēta žurnāla vāka un, lai cik tas kārdinoši neizskatītos, es tajā arī šogad neiegāju, tik pa logu skatījos. Veikalu skatlogi viens par otru greznāki. Laikam visvairāk egļu ir Bastejkalnā, un tā augstākajā terasē laistās kristāla egle.

Es piedzīvoju ļoti skaistu brīdi – biju pie Mākslas Akadēmijas tieši tad, kad iedegās pilsētas svētku apgais-mojums. Tas bija kā pasaku filmā! Arī Rīgas panorāma no Daugavas otra krasta izskatās spoža, spoža – vismaz kā pelnrušķītes balles pils. Bildēs var saglabāt vēsturisku ska-tu ar Rīgas pils pagaidu jumtu un izgaismoto torņa krānu virs tā. Pārdaugavas krastam spožu akcentu dod izgaismo-tā Gaismas pils. Ziemassvētku laika koncertu programmas ir krāšņas un daudzveidīgas, piemēram, Latvijas kontrte-nora Sergeja Jēgera solokoncerts.

Bet es esmu jūrmalniece, un manā dzimtajā pilsētā

skaistākā egle tiek pušķota Dubultu laukumā pie luterā-ņu baznīcas. Kādreiz šajā laukumā bija skola, bet nesenās vēstures periodā slējās milzīgs vadoņa Ļeņina piemineklis. Spožākās gaismas mirdz Majoros, pilsētas viducī, lepnāka-jā daļā – Jomas ielā un vienlaicīgi arī visnelatviskākajā, ar pāris latvisku suvenīru namiņiem tirdziņā.

Sniega nav un laikam šogad arī nebūs, bet Ziemassvēt-ki ir skaisti arī ar zaļu zāli, jo šie svētki tak ir dvēselei.

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno, 2014. gadu visiem, visiem latviešiem plašajā pasaulē!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

...un atkal zaļi Ziemassvētki?!Turpinājums no 1. lpp.

„Ziemassvētku egļu ceļš“ – Doma laukuma egle un Zie-massvētku tirdziņš.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

„Ziemassvētku egļu ceļš“ – Merķeļa iela pretim Rīgas Lat-viešu biedrības namam.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Latvijā uzsnidzis sniegsKā to mērīt?

Kā mērīt sniegu? FOTO

Juri

s Sm

aļin

skis

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem vai paziņojumiem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $35.


Šogad Lāčplēša dienas priekšva-karā speciāli tika godinātas pašas lie-lākās Ances un Jūrkalnes ģimenes. Uz Ventspils novadu bija uzlūgta jaunā gleznotāja Alise Mediņa, kura laip-ni piekrita gleznot pagastu kuplākās saimes. Kā tas notiks, precīzi nebija zināms, jo bērni ir kustīgi, bet glezno-šana nav fotografēšana. Katrā ziņā – mērķis bija skaists. (Vairāk par māks-linieci iesējams uzzināt http://vimeo.com/28612303)

Gleznošana notika Ances pamat-skolā, 10. novembrī, sākot no plkst. 11 līdz 17. Uz sesiju bija aicinātas 3 daudzbērnu ģimenes; divas daudz-bērnu ģimenes no Ances un viena no Jūrkalnes.

Šī ir viena no aktivitātēm, ko īste-no Ventspils novada pagastu pārvaldes pēc 2011. g. pavasarī veiktās sociolo-ģiskās aptaujas Ancē un Jūrkalnē dzī-vojošo sieviešu vidū. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, ko pagastu iedzīvotā-

jas uzskata par svarīgu, lai savās ģi-menēs laistu pasaulē vēl vienu bērnu. Aptaujas rezultāti ir publicēti 2013. g. Latvijas Universitātes rakstu krājumā, kas veltīts medicīnai. Gan aptauja, gan daudzbērnu ģimeņu iemūžināšana ta-pusi pēc Jūrkalnes draugu grupas ini-ciatīvas.

Uzmanības izrādīšana daudzbērnu ģimenēm par godu valsts svētkiem ir viena no daudzajām iecerēm, ar kuru palīdzību Ventspils novada domes de-putāti vēlas uzsvērt, ka atbalsts daudz-bērnu ģimenēm un dzimstības veici-nāšana ir viņu prioritāte. Pēc Aivara Mucenieka domām tieši Jūrkalnes un Ances aktivitātes bija vienas no pirma-jām, kas veicināja uzmanības pievēr-šanu demogrāfijas jautājumiem valstī.

Jau iepriekš Ventspils novada dome ir īstenojusi vairākas ieceres daudzbērnu ģimeņu atbalstam – tā ir palielinājusi vienreizēju bērna dzimša-nas pabalstu līdz 100 latiem un daudz-

bērnu ģimeņu bērniem ir piešķīrusi brīvpusdienas skolās, ieviesta sudraba

Ir pagājušas dažas dienas pēc sarīkojuma Valsts cita – Burtnieki tie paši Valmieras biblio-tēkā, kad pēc Valmieras muzeja pētnieces Ingrī-das Zīriņas priekšvārda:

„Tāds bija laiks. Latvijas Tautas frontes izveide un darbība Valmierā un Val-mieras rajonā,“ vārds tika dots māksli-niecei, grāmatu ilustratorei Anitai Jan-sonei Zirnītei un viņas stāstam par to, kā pirms 25 gadiem ritēja notikumi, par Atmodas sākuma notikumiem Burtnie-kos, kas pirms 5 gadiem tika iekļauti grāmatā Laikam klāt laiks, tādējādi sa-glabājot tos nākamajām paaudzēm.

Mākslinieces Anitas Jansones Zirnītes veidoto grāmatu Laikam klāt laiks pirmo reizi lasītāji ieraudzī-ja 2008. gada 20. jūnijā otro Lāčplēša svētku laikā, kas pārliecinoši papildi-nāja pārējos notikumus tai dienā: Ojā-ra Martinsona fotoizstādes 1988. gada 24. jūnijs – Burtnieki atklāšanu, Latvi-jas Universitātes filoloģijas fakultātes rīkoto zinātnisko konferenci Lāčplēša ceļš pasaulē. Andreja Pumpura eposam „Lāčplēsis – 120“, koncertu Burtnieku baznīcā un, saulei rietot, pie Burtnieku ezera atkal aptuveni 5000 klausītāju apmeklēto dienas kulmināciju – Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis koncertuzvedumu. Interesen-tiem piedāvāju ieskatu no 2008. gada rokoperas Lāčplēsis koncertuzvedu-ma Burtniekos internetā piedāvāta-jos resursos – fragmenta nosaukums Noslēgums (http://www.youtube.com/

watch?v=LxrjwYS06JY)Grāmata Laikam klāt laiks tika ra-

dīta 20 gadus pēc nozīmīgā notikuma Latvijas sabiedrības dzīvē Jāņu dienā 1988. gadā. Tas savukārt bija laiks, kad atkal parādījās cerība uz jaunu brīvas valsts radīšanu. Kā ieganstu izmantojot Andreja Pumpura epo-sa Lāčplēsis simtgadi, tika izveidoti grandiozi svētki Burtniekos – nelielā, bet latviešiem kultūrvēsturiski ļoti nozīmīgā novadā. Citējot grāmatas pēcvārdu: „Piesātinātās dienas pama-tā iegūla ilgstošs darbs vairāku gadu garumā. Diena kļuva par nozīmīgu notikumu gan pateicoties sabiedriskās domas briedumam, gan praktiskiem priekšnoteikumiem. Smeldama spēku iepriekšējo gadu pieredzes uzkrāju-mā, svētku diena izplatīja starojumu, veicinot tālāko attīstību, arī baznīcas atjaunošanu un draudzes atdzimša-

nu. Tāds liels notikums ir paliekošs ar savu garīgo uzjundījumu cilvēkos.“

1988. gads tiek raksturots kā atmo-das laika spožais uzliesmojums, kad notika daudzi it kā neticami, tomēr li-kumsakarīgi notikumi un procesi, kas veicināja brīvas valsts atdzimšanu.

Grāmata Laikam klāt laiks. Lā-čplēša svētki Burtniekos: atdzimšana Lāčplēsis 1888-1998-2008 ir sava laik-meta dokumentāla un kultūrvēsturiska liecība. Grāmatas autore un māksli-niece Anita Jansone-Zirnīte, redakto-re Ieva Janaite, kopsavilkums angļu valodā veidojusi tulkotāja Ilze Gulēna, fotogrāfiju autors Ojārs Martinsons.

Anita ApineValmieras bibliotēka,

2008. gada Lāčplēša svētku koordinatore

29.10.2013.Laikrakstam „Latvietis“

Atskats Atmodas notikumosGrāmata „Laikam klāt laiks“

Anita Jansone Zirnīte (ceturtā no labās puses), kopā ar sarīkojuma „Valsts cita – Burtnieki tie paši“ Valmieras bibliotēkā organizatoriem 16.10.2013.

FOTO

Sve

tlana

Spr

ūža

Māksliniece glezno daudzbērnu ģimenesVentspils novadā par godu valsts svētkiem


Leperu ģimene no Ances, kura nāka-mā gada sākumā gaida savu ceturto atvasi.

FOTO

Rau

ls V

ēliņ

š


Nu jau nedēļa pa-gājusi kopš piektdien, 6. decembrī Latvijas Kara muzejā svinējām 50. gadadienu Latvijas

karoga pacelšanai radiotornī. Labais tonis prasītu, lai neitrālu sarīkojuma atreferējumu un delikātu visa notikušā slavinājumu uzrakstītu kāds ar rīkoša-nu nesaistīts cilvēks. Taču rīkotāju, ru-nātāju un rakstītāju pulciņš ir pavisam neliels, savstarpēji pārklājas, un, kā jau tas mēdz būt, arī ļoti aizņemts, tādēļ jāraksta vien pašai un pirmajā personā.

Smīkņa Dzintars Sodums savā stāstā Lāčplēsis trimdā par kādu lat-viešu sarīkojumu uzrakstījis man īpaši mīļu rindu: „Runasvīru vecākais teica stundu garu, visu stundu izjustu runu.“ Nevarēju par to nedomāt, un no sirds centāmies, lai nekas tāds nenotiktu.

Sarīkojums ilga vien divas stun-das, tomēr paspējām pateikt, dzirdēt un redzēt galveno, lai mēs saprastu, ko nozīmēja pacelt Latvijas karogu pašā Rīgas centrā 1963. gada 5. decembrī.

Sarīkojuma sākumā karognesēja lomā iejutās Ēriks Ēriksons. Tērpies tieši tā, kā Bruno Javoišs tajā liktenī-gajā naktī – krievu armijas lauka for-mā, ar tenisa čībām kājās, viņš nolasīja Karoga stāsta stāsta fragmentus, un tad pāri dalībnieku rindām slīdēja tik-pat liels karogs, kādu 5. decembra rītā tauta redzēja radiotornī. Tikai Kara muzeja nebūt ne mazajā zālē varēja īsti saprast, ka „tas puisis ar to karogu tie-šām bija pārcenties“ – kā vēlāk Bruno Javoišu izzoboja čekisti. Karogs bija 5x3 metrus liels. Pēc tam, mūsu pacel-tām rokām noglāstīts un drosmīgajam karognesējam simboliski pasniegts, tas tika noklāts uz vairākiem kopā sas-tumtiem galdiem vestibilā, kur pēc sa-rīkojuma visi dalībnieki uz karoga bal-tās joslas uzrakstīja savus vēlējumus.

Vēl lielāku dāvanu visiem klāteso-šajiem šajā dienā bija sagādājis režisors un vēsturnieks, filmas Padomju stāsts autors Edvīns Šnore. Pirms diviem gadiem biju lieciniece viņa intervijai

ar Bruno Javoišu pie Rīgas radiotorņa pamatiem, taču necerēju, ka divu ne-dēļu laikā ir iespējams no tā izveidot tik iedvesmojošu filmu, kas nu jau uz-dāvināta tautai un ir visiem pieejama interneta vietnē Youtube.com. Atliek vien uzklikšķināt filmas nosaukumu Latvijas karogs virs okupētās Rīgas. Bruno Javoiša varoņdarbs.

Sekoja ar fotoattēliem ilustrēts Jāņa Rožkalna stāstījums par Latvijas karoga pacelšanas akcijām okupācijas laikā. Viņš uzsvēra, ka tāpat kā dažai ausij netīkami asā krievu okupācija tiek aizstāta ar patīkamākajiem pa-domju laikiem, tā Bruno Javoišs, Jānis Rožkalns un daudzi citi tiek saukti par disidentiem, lai gan būtu jāsauc par brīvības cīnītājiem, jo cīnījās pret sve-šas okupācijas varu, nevis netaisnīgu savas valsts varu. Pret sevis kristīša-nu disidenta vārdā īpaši asi savā laikā vērsies Gunārs Astra. Kad un vai vis-pār mediju pārstāvji ņems to vērā, nav zināms, jo TV3 ziņās pēc sarīkojuma (kaut liels paldies viņiem par klātbūtni un jauko sižetu!) Bruno Javoišs atkal tika pieteikts kā bijušais disidents.

Tad sekoja Aivara Lapšāna dzies-mas, mana dzeja no krājuma Lieta LR2 un sarīkojumu noslēdza mācītāja Gunta Kalmes uzruna, kas sasaucās ar Bruno Javoiša filmas sākumā sacīto: „Šī intervija ir domāta tiem cilvēkiem, tiem latviešiem, kas reizēm saka – neko nevar darīt: Šodien neko nevar darīt, vakar neko nevarēja darīt, ne-maz nerunājot par to laiku – 60. gadu sākumu, 50. gadu beigās, kad likās, ka vispār neko nevar darīt...“

Ko vēl atliek pieminēt? Man šķiet, ka gandrīz viss iecerētais izdevās, un laimīgs bija ne tikai Bruno Javoišs vien. Daudziem brīžam mirdzēja asa-ras acīs.

Tomēr nu jau nedēļu nespēju at-gūties no absurdas vainas sajūtas, jo būtībā tas, pret ko cīnījās Bruno Javo-išs nav īpaši mazinājies. Raudzīšanās pagātnē vienmēr liek saasināti pavērot šodienu, kurā Rīgas ielās, uzņēmu-

mos, valsts un pašvaldību iestādēs (un informatīvajos tālruņos) skan krievu valoda, latviešu jaunieši bijušās oku-pētājvalsts valodas nezināšanas dēļ tiek izstumti no darba tirgus, Latvijas zeme, iespēja dzīvot un pilsonība tiek lēti iztirgota krieviem, bet Bruno Javo-išs un daudzi citi trimdinieki ne tikai neatgriežas Latvijā, bet viņu pulkam pievienojušies ap 400 000 jaunu eko-nomisko emigrantu. Un tas viss notiek arī ar pašu trimdinieku iepriekšējās vēlēšanās atbalstītās Vienotības un Zatlera Reformu partijas mīļu gādību. Pārņem arī izmisums, redzot, ka atkal kā sēnes pēc lietus aug veco politisko Lācaru un Frankenšteinu pulciņi, kas pārkrievošanu un zemes iztirgošanu uzskata par labiem ekonomiskās iz-augsmes faktoriem, un saprotot, ka arī šoreiz no trimdinieku pulciņa uz-radīsies sabiedriski darboņi, kas par viņiem aģitēs, un muļķi, kas šo neliešu veidojumus finansēs.

Vēl pavisam nesen Bruno Javo-išam atteikts Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss. Jo tas pēc likuma pienākas tikai Latvijas iedzī-votājiem un ne Latvijas pilsonim, kas pēc septiņiem Mordovijas lēģeros pavadītiem gadiem ar mīļu LPRS un VDK orgānu gādību mērķtiecīgi tika izstumts no savas tautas un zemes.

Svētki un mieles Atzīmē Latvijas karoga pacelšanu radiotornī okupācijas laikā

Jaunais (Ēriks Ēriksons) un īstais Bruno Javoišs.

FOTO

Agn

ese

Gul

be

Veltījumi karognesējam.

FOTO

Agn

ese

Gul

be

Karogs.

FOTO

Agn

ese

Gul

be



Janvāris ir tas mēnesis Austrālijā, kad pēc Ziemassvētku priekiem, Jaunā gada sagaidīšanas un ikdienas darba gaitām cilvēki parasti atvelk elpu.

Tieši tad latvieši ar degsmi un ne-pacietību izmanto iespēju pabūt latvis-kā vidē, pavadīt kopā laiku ar citiem latviešiem, iegrimt savas izcelsmes un valodas baudīšanā un izzināšanā. Tā-pēc arī tika dibinātas un veidotas da-žādas nometnes un saieti tieši janvāra mēnesī, lai Austrālijas latvieši varētu turpināt no Latvijas atvesto dzimtenes mīlestības izjūtu izkopšanu un to varē-tu nodot no paaudzes uz paaudzi.

Arī nākamā gada janvāris būs tik pat latvisku izdarību piesātināts, kā tas ir bijis jau daudzus gadus. Viena šāda latviskas vides, valodas, kultūras un praktisku latviskuma zināšanu bau-dīšana notiks 3x3 saietā Melburnā – Tulangi, nu jau 31. reizi. Uz šo saietu aicinām visus ģimenes locekļus, drau-gus un radus pabūt kopā, uzzināt jau-numus Latvijas politikā un vispārējā Latvijas valsts attīstībā, baudīt latvis-ko dziesmu varu un iespaidu uz cilvē-ku, praktiski veidot latviskus mākslas darbus un vienkārši baudīt dabu un atslēgties no ikdienas rūpēm, jo visi apmeklētāji tiks aprūpēti.

Mūsu mērķis ir pievērst uzmanī-bu gan cilvēka fiziskajai, garīgajai – mākslinieciskai, gan arī praktiskajai – veselības un prāta attīstībai, izpratnei un izaugsmei. Tāpēc notiks gan refe-rāti par mākslu un tieši Latviešu tau-tastērpiem, ko sniegs Rasma Celma un Ārija Baumane, ko papildinās puduris, kurā varēs veidot latviskas prievītes vai draudzības jostiņas un Batikoša-nas ievirze Gundegas Druvas vadībā. Referāts būs arī par mūzikas un dzies-mas lielo spēku, ko sniegs Artūrs Uš-kāns – pazīstams mūziķis no Latvijas, un tad viņa vadītajā ievirzē varēsim

praktiski dziedāt un spēlēt.Runāsim par zāļu ietekmi uz cil-

vēku. Par to referātu nolasīs Linda un Andis Graudiņi, to papildinās ievir-ze par veselīgu dzīvesveidu, ko vadīs Rūta Šķoba ar saviem palīgiem. Viņa mēģinās iedziļināties gan cilvēka fi-ziskajā, gan garīgajā veselībā. No Lat-vijas mūs ar savām mākslinieciskajām teātra zināšanām iepriecinās gan ie-virzē, gan ar stāstījumu arī Inta Uš-kāne. Viņa ir pieredzējusi režisore un Daugavpils Kultūras centra vadītāja.

Nevarētu 3x3 notikt bez tik sva-rīgas ievirzes kā Politiskās ievirzes. To vadīs Uldis Ozoliņš. Uldis Ozoliņš ieguvis grādus politiskās zinātnēs un filozofijā Melburnas Universitātē, bet doktora grādu ieguva Monaša Univer-sitātē, rakstot tēzi par valodas politiku Austrālijā. Kopš 80iem gadiem ir arī nodevies pētniecībai par valodas poli-tiku Baltijas valstīs un plašāk pasaulē. Viņa raksti par šo tēmu publicēti vai-rākos starptautiskos zinātniskos izde-vumos. Pēdējos gados ir nodarbojies ar tulkošanu un pasniedzis lekcijas un seminārus par tulkošanu vairākās Austrālijas universitātēs, kā arī ārze-mēs. Ir sniedzis viesu lekcijas arī vai-rākās Latvijas universitātēs un iesais-tījies tur pētniecības darbos Zinātņu Akadēmijā. Seko Latvijas politikai un neregulāri raksta politiskos komentā-rus angļu valodā Latvians Online. Paš-reiz Uldis ir arī 3x3 Austrālijas valdes priekšsēdis.

Politisko ievirzi viņš jau ir vadījis vairākus gadus un dalījies ar savām dziļajām zināšanām par Latvijas poli-tiku. Šogad viņam palīgā nāks Latvijā pazīstamais žurnāla Ir politiskais ko-mentētājs, žurnālists Aivars Ozoliņš.

Visiem būs iespēja arī baudīt ap-kārtnes skaistumu, gan ejot pastaigās, Andra Ziedara vadībā, gan braucot ar

Aicina 3x3 Tulangi31. saiets Austrālijā

„Veselīga dzīvesvei-da“ ievir-zes vadī-tāja Rūta Šķoba. FO

TO n

o pe

rson

īgā

albu

ma

riteņiem, Valda Laiņa vadībā – riteņi gan jāņem līdzi pašiem. Būs arī dažā-das citas sportiskas izdarības Markusa Zvirbuļa vadībā. Arī bērniem būs sa-vas nodarbības Ingas Jakses vadībā. Inga ir pieredzējusi strādāt ar bērniem gan Latvijā, kur viņa vadīja bērnu mo-derno deju grupu un dažādus sarīko-jumus, gan tepat Austrālijā, kad pirms četriem gadiem viņa ar ģimeni pārnā-ca uz dzīvi Austrālijā un uzsāka darbu MLB Daugavas skolā kā skolotāja.

Vakaros dejosim, dziedāsim, būs viktorīna un baudīsim visādas citas jautras nodarbības.

Ar nepacietību gaidām visus uz krāšņo, cēlo un smaržīgo eikaliptos vīto Tulangi ar eiropisko bērzu, kļa-vu un ozolu koku pieskaņu, baudīt vēl vienu latvisku izdarību pildītu vasaras nedēļu.

Vēl varat pieteikties, rakstot Ivetai uz [email protected] vai zva-not uz 0421018063. Mūsu mājas lapā ir visa nepieciešamā informācija – www.3x3australija.com. Gaidīsim, kaut vai uz īsu laiciņu.

Jaukus Ziemassvētkus un veiksmī-gu Jauno gadu!

Iveta un Valdis LaiņiLaikrakstam „Latvietis“

Lasītājas vēstulePar godaprātu

Kas vienam par daudz, tas otram par maz (vai nav nemaz) un tas ir – GODAPRĀTS!

Žēl, ka Latvijas spējīgais prem-jerministrs V. Dombrovskis ir attei-

cies no sava posteņa, bet Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs, kura tiešā pārraudzībā ir pašvaldības būvvalde, kurai bija jāuzrauga, lai būvētās celt-nes būtu drošas, nemaz nedomā pat at-

kāpties no sava posteņa; tur lomu spēlē paša un Maskavas intereses, nevis mo-rālie principi. Šajā gadījumā līdzcilvē-ka dzīvībai nav nekādas vērtības...

N. Ritere

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Oktobra nogalē Zi-nātņu akadēmijā tika godināts latviešu zināt-nieks Alvis Brāzma, kurš strādā Eiropas Bioinformātikas institū-tā Kembridžā. Viņš sa-

ņēma LZA Lielo medaļu un diplomu, ziedus un suminājumus, kā arī nolasīja akadēmisko lekciju. Tēma – Bioloģija un medicīna kā informācijas zinātnes.

Tas arī izejas punkts mūsu sarunai par latviešiem zinātnē un pasaulē.

Voldemārs Hermanis: Brāzmas kungs Rīgā sacīja, ka uzskata sevi par profesora Jāņa Bārzdiņa skolnieku. Tas skan cildinoši. Neskumdināja, ka tik spējīgs pētnieks 90. gadu beigās pamet Latviju?

Jānis Bārzdiņš: Prom no Latvijas viņš devās jau krietni agrāk. Nostrādā-ja pusotru gadu Amerikā Ņūmeksikas Universitātē, devās tālākos koman-dējumos. Alvis meklēja pasaulē tādu tēmu un perspektīvu virzienu, kurā vēl varētu ielauzties. Tajos vecajos virzienos priekšā bija savi korifeji un ielauzties kādam no perifērijas – vairs praktiski neiespējami.

Tas perspektīvais virziens bija gēnu informātika. Bioinformātikas institūts, iecerēts kā kopīgs Eiropai, tikai dibinājās. Un tā Alvis 1997. gadā atrada šo ļoti labo vietu Kembridžā. Galvenā problēma ir īstajam cilvēkam nonākt īstajā laikā un vietā.

VH: Kā visur. Ja atceramies situā-ciju Latvijas zinātnē kopumā, tolaik valdīja neziņa un pesimisms.

JB: Jā, mūsu zinātnei tas bija grūts laiks. Bet šajā gadījumā nebija nekādu negatīvu emociju. Tieši otrādi – biju priecīgs, ka viens no maniem talantī-gākajiem doktorantiem laužas pasaulē tik svarīgās tēmās.

VH: Noprotu, ka jaunais pētnieks pasaulē devās ar gana solīdu zinību bagāžu; gan ar Latvijas Universitātē gūto, gan ar Maskavas Universitātē aizstāvēto disertāciju.

JB: Disertācija Alvim bija ļoti laba. Maskavā viņš to aizstāvēja tāpēc, ka mums šajā nozarē nebija zinātniskās padomes. 70.-80. gados tepat Rīgā bi-jām atraduši pietiekami veiksmīgu pē-tījumu virzienu. Proti, vispārīgu likum-sakarību sintēzi pēc piemēriem, jo tieši tā notiek cilvēka domāšana. Dators prot izpildīt tikai gatavas programmas. Mēs tajā laikā bijām līderi Padomju savienī-bā un ļoti ātri pamanīti arī Rietumos. Ar to pašu nodarbojās Berklija un Me-rilendas universitātēs. Vēl tajos laikos mums ar viņiem izveidojās labi kontak-ti. Alvis savā disertācijā pētīja induktī-vās sintēzes likumsakarības, reizē mē-

ģinot saprast, kā tas notiek mūsu galvā.VH: Gandrīz vai leģendāra perso-

nība pat ārpus Latvijas bija toreizējais Skaitļošanas centra direktors Eižens Āriņš. Atliek secināt, ka arī tajā sis-tēmā gana daudz kas bija atkarīgs no līdera uzņēmības un izveicības.

JB: Patiesībā Latvija pie pirmā da-tora tika, pateicoties vienai profesora Āriņa idejai un viņa izcilajām diplomā-ta spējām. Viņš kopā ar studentu Man-frēdu Šnepu, tagad profesoru, pētīja, kā cilvēks var uzminēt lineāro vienā-dojumu sistēmu risināšanas algoritmu. Šneps to darīja uz datora, kas vēl nebija Latvijā. Tāds eksperiments, proti, al-goritma atrašana uz datora, tajos laikos atstāja milzīgu iespaidu. Tā bija skaista ideja demonstrēšanai uz ārpusi.

VH: Domājot par aizbraucējiem no Latvijas zinātniskajiem institūtiem pēc 1991. gada, akadēmiķis Jānis Stradiņš pirms pāris gadiem uzdeva jautājumu: Vai trešā intelektuālā trim-da? Ir arī kāds cits piemērs. Jaunais zinātnieks Andris Ambainis devās prom, pastrādāja un atgriezās, saņēma LZA Lielo medaļu un tagad ir jūsu ko-lēģis Universitātē. Teiksi – izņēmums?

JB.: Šajā situācijā tas lielā mērā ir uzskatāms par izņēmumu. Plašākā laika periodā varbūt arī varētu kalpot kā parauggadījums: karjeru kādu laiku turpina ārzemēs, iegūst tur autoritāti un atrod sev atbilstīgu vietu dzimtenē.

Kā man stāstīja Taivānā, viņu iz-cilākie studenti devās studēt uz ār-zemēm. Kad uzlabojās ekonomiskā situācija, tos gaidīt gaidīja atpakaļ. Tai-vānieši lietussargu vietā radīja pasaulē modernāko mikroshēmu ražotnes.

VH: Mēs tiktāl neesam tikuši. Zi-nātne aizvien nav valsts augstākā prio-ritāte. Jaunais akadēmiķis Ambainis diemžēl nav atgriezies kaut kādā Aus-trumeiropas Taivānā.

JB: Kaut ko jau viņš būtu sasnie-dzis, visu laiku paliekot Latvijā. Bet nebūtu sevi parādījis pasaules zinātnes kontekstā. Viņš sevi no izcilākās puses apliecināja Berklija Universitātē, uz laiku strādājot kā pētnieks Prinstonā. Arī Andris paspēja ielēkt vienā no per-spektīvākajiem zinātnes virzieniem. Tagad par Eiropas naudu viņš pēta šo jauno virzienu – kvantu skaitļošanu, dzīvodams Rīgā.

VH: Kā zinātnes dzīves vērotājam mani intriģē vēl kāda lieta: studenti Latvijas Universitātē tajos pašos fizma-tos studē ne jau katrs savu priekšmetu. Pēc gadiem viņiem priekšā pavisam jaunas substances un rādītāji. Arī Brāz-ma savā lekcijā pievērsās genomiem, šūnu struktūrai, nieru vēža projektiem, kas vairāk būtu biologu un mediķu

zona. Izskatās kā lēciens citā pasaulē.JB: Jā, viņš un ne vienīgais it kā

aizgājis no sava sākotnējā pētījuma ob-jekta. Svarīgākais, ka ieguvis teorētis-ko kultūru, bijis labi sagatavojies tam visam, kas vajadzīgs gēnu informātikā. Izrādās, ka tie fundamentālākie pama-ti jebkurā pielietojamās zinātnes noza-rē ir matemātika un datorzinātnes. Ja Brāzma būtu sācis ar bioloģijas studi-jām, diezin vai nebūtu ilgāk un grūtāk.

Profesoram Āriņam bija iemīļots teiciens: „Ja tu māki labi spēlēt uz vie-na mūzikas instrumenta, tad ātri iemā-cīsies spēlēt arī uz cita.“

VH: Modernās zinātnes valoda nav iedomājama bez datu bāzes kā neaizstājamas krātuves pieminējuma. Nesen notikušajā piektajā Letonikas kongresā tika norādīts – šajās nozarēs tādu ir vismaz 15. Par datu bāzēm Al-vis Brāzma daudz runāja arī savā lekci-jā. Kā un kas tās veido bioinformātikā? Domājams, ne pēc Vikipēdijas princi-pa, kuru katrs var izlasīt un papildināt.

JB: Tu izvirzīji ļoti nopietnu jautā-jumu. Alvja gadījumā šī situācija ir īpaši interesanta. Brāzmas galvenais nopelns, ka viņa vadībā ir izstrādāta gēnu ekspre-siju ontoloģija. Tas ir, izstrādāta šīs datu bāzes struktūra un izskaidrots, kā jākrāj informācija par gēnu ekspresijām.

2001. gadā publicēts viņa raksts ar šo pamatideju, kurš saņēma vairāk nekā tūkstoš atsauksmes. Tiesa, toreiz vēl jēdzienu ontoloģija nelietoja, bet teica – datu shēma.

VH: Bijušais rīdzinieks – tāds kā celmlauzis?

JB: Jā, Alvis viens no pirmajiem gēnu zinātnes pasaulē rosināja un pa-rādīja, kā tos dažādās pasaules labora-torijās iegūtos datus un eksperimentu rezultātus savietot. Ja datu bāzi neuni-ficēsim, radīsies haoss, kad viens otru

Latvieši pie zinātnes olimpaIntervija ar prof. Jāni Bārzdiņu

Voldemāra Hermaņa saruna ar Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta vadošo pētnieku profesoru Jāni Bārzdiņu.

No kreisās: Prof. Jānis Bārzdiņš sa-ņem Triju Zvaigžņu ordeņa komandie-ra apbalvojumu no prezidenta Andra Bērziņa 2012. g. 18. novembrī.

FOTO

Tom

s Kal

niņš

, Lat

vija

s Val

sts p

rezi

dent

a kan

cele

ja



karotītes tradīcija. Šogad pašvaldība novada reproduktīvā vecumā esošām sievietēm uzdāvināja Daces Rezeber-gas rokasgrāmatu Gribu būt māmiņa, kas tapusi ar nolūku, lai bērni dzimtu ne tikai vairāk, bet arī veselāki.

2012. g. Ances un Jūrkalnes pa-gastu pārvaldes par godu mūsu valsts dzimšanas dienai iedibināja jaunu tradīciju daudzbērnu ģimeņu godi-nāšanai – tās dāvanā saņēma iespēju svinīgos apstākļos fotografēties kopā ģimenei ar valsts karogu fonā. Uz pa-sākumu ieradās arī omītes un opīši, gan arī bērnu mīļākās rotaļlietas. Zie-

massvētkos pagastu pārvaldes ģime-nēm uzdāvinātās foto sesijas rezultātā tapušās bildes glītā noformējumā. Šo-gad ir cerības, ka šo tradīciju turpinās Vārves pagastā.

Sesijā ieradās arī Kurzemes tele-vīzija un vietējā prese – Ventspilnieks Novadnieks.

Sastādījis J. Ziedars

nesapratīsim. Viņam, sadarbojoties ar biologiem, izdevās uzbūvēt to mi-nimālo datu shēmu, kurā uzkrājami tikai tie ar vissvarīgāko vērtību. Datu bāze tiek papildināta, atbilstoši Alvja izstrādātajai shēmai. Līdz ar to, tā nav nekāda Vikipēdija.

VH: Bet kā ar noslēpumu glabāša-nu? Neesam taču ne japāņi, ne ķīnieši, kas var aizslēpties aiz hieroglifiem.

JB: Tā atkal ir liela problēma. Tā-pēc biologi, sevišķi ģenētiķi, panākuši, ka šīs datu bāzes ir atklātas. To sauc par open access, protams, ir jāpiereģistrē-jas. Viņi pamatā arī publicējas tikai žur-nālos, kuriem ir šis open access. Šīs no-zares zinātnieki ir vieni no iniciatoriem šādai atklātības idejai arī citās zinātnēs. Nozarēs, kuras stāv tuvāk ražošanai, šis open access princips nav realizēts.

Arī bioinformātikā savas intereses ir farmaceitiskajām firmām, lai radītu jaunas paaudzes zāles. Tām laikam ne-kas cits neatliek, kā atbalstīt šo ideju un tai pieslēgties.

VH: Intensīvāka kļūst cilvēku, arī darbaspēka, plūsma dažādos virzie-nos. Vai ar zinātniekiem tomēr nav mazliet citādi? Pieņemsim variantu: pētnieks dzīvo vienā valstī, bet strādā pavisam citam institūtam un laborato-rijai. Sakaru sistēmas, Skype ieskaitot, taču to atļauj?

JB: Domāju, ka bieži vien tā arī notiek. Šajā gadījumā centrs ir Bioin-formātikas institūts un četrdesmit dar-binieku nodaļa, saukta par Brāzmas komandu (Brazma Team), kas atrodas Kembridžā. Tas ir kodols, kas uztur serverus un idejisko virzību, kurā darbiniekiem svarīgi būt pastāvīgā saskarsmē. Ir lietas, ko vieglāk tomēr paveikt blakus esot. Vienlaikus viņi

apkalpo visu pasauli. Datu bāzes aiz-pilda pētnieki no dažādām valstīm un arī patērē visā pasaulē. Patiesībā šajā pētījumu procesā piedalās tūkstošiem pētnieku, arī no farmaceitiskajām fir-mām, kas atrodas lielā tālumā.

VH: LZA ārzemju locekļu saraks-tā ir vesela rinda zinātnieku, ne tikai latvieši, kas uztur tādu vai citādu saik-ni ar Latviju. Vairāki no viņiem līdzīgi A. Brāzmam saņēmuši arī Lielo me-daļu. Kāds tavā skatījumā bijis viņu pienesums Latvijas zinātnei, mūsu in-telektuālajam potenciālam?

JB: Te mazliet jāatskatās uz lai-ku, kad emigrācijā devās prāva tautas izglītotākā daļa. Viņu bērni uzauga apstākļos, kas nebija viegli, un ne-viens nevarēja būt izlutināts. Tie bija viņi, kas ar lielu centību un milzīgiem panākumiem devās zinātnē tieši tajos virzienos, kas tajā laikā radās.

Tā radās arī pats, es teiktu, pats iz-cilākais latviešu zinātnieks Juris Hart-manis, kuram 1993. gadā piešķirta Tjuringa balva, kas līdzvērtīga Nobela prēmijai. Kāds amerikānis pirms ga-diem piecpadsmit man teica: „Vai jūs saprotat, kas ir Hartmanis Amerikā?“ Viņš Kornela Universitātē izveido-ja vienu no pirmajiem un labākajiem datorzinātņu departamentiem. Hart-manis savulaik mums daudz palīdzē-ja orientēties šīs dinamiskās nozares stratēģiskajās lietās.

VH: Pirms desmit gadiem inter-vēju vienu citu augstas klases latviešu datorzinātnieku no Amerikas – Andri Padegu.

JB: Šo uzskaitījumu varam turpi-nāt. Nevaru nepieminēt Alfu Bērztī-su no Pitsburgas Universitātes, kurš 1994. gadā Rīgā sarīkoja starptautisku konferenci Programmatūras un zinā-šanu inženierija. Toreiz vēl tas patiesi bija notikums.

VH: Sanāk, ka vairāk bijusi sadar-bība tieši ar tautiešiem aiz okeāna. Bet tepat pāri Baltijas jūrai? Atceros, ka astronoms Dainis Draviņš no Lundas Observatorijas bija klāt Latvijā ar savu pieredzi, kad atjaunoja Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē.

JB: 90. gadu sākumā ļoti lieli no-pelni bija Jānim Bubenko, kurš Stok-holmas Tehniskajā universitātē bija lie-la autoritāte. Viņš dabūja dažādu fondu naudu, šajā augstskolā stažējušies dau-dzi mūsu jaunie speciālisti. Tāpat Bu-benko noorganizējis konferenču sēriju Datu bāzes un informācijas sistēmas. Tās ik pa diviem gadiem notiek kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ar autoritatīvām programmām, ar Skan-dināvijas valstu līdzdalību. Šis viņa ie-dibinājums izrādījies itin dzīvotspējīgs.

VH: Vai varam sacīt, ka latvieši ārpus Latvijas kaut kādā veidā lobē arī mūsu zinātnieku intereses Eiropas Sa-vienības naudas dalīšanā?

JB: Tur gan, cik zinu, palīdzēt pratis vienīgi Alvis Brāzma. Institūts, kuru viņš pārstāv, ir viens no lielu pro-jektu koordinētājiem. LU Matemātikas un informātikas institūts ir viens no daudzajiem pasūtījumu izpildītājiem.

VH: Visbeidzot – kāds skats uz topošo speciālistu maiņu? Kam dod priekšroku jaunieši, stājoties LU fa-kultātēs?

JB: Datorikas fakultātē ir liels konkurss. Latvijā mums šajā jomā ir augsti standarti. Par to pateicība pie-nākas arī Jānim Gobiņam, kurš savu-laik veidoja firmu Software House un palīdzēja mums, pētniekiem, izcīnīt Eiropas projektus. Mūsu institūtā gūti izcili sasniegumi datorlingvistikā.

Studiju beidzējiem nav problēma atrast darbu tepat Latvijā. Piemēram, programmatūras inženierija nav nekā-da pārejoša parādība vai modes lieta. ■

Latvieši pie zinātnes olimpaTurpinājums no 12. lpp.

Glezno daudzbērnu ģimenesTurpinājums no 9. lpp.

Pērkonu ģimene no Ances.

FOTO

Rau

ls V

ēliņ

š

Putniņu ģimene no Jūrkalnes ar glezno-tāju Alisi Mediņu priekšplānā pa labi.

FOTO

Rau

ls V

ēliņ

š


Mūžībā aizgājusi mūsu mīļā māsa un tante

VELTA DZIDRA BALTPUTNE (dz. RONE)dzimusi 1925. g. 31. martā, Bauskāmirusi 2013. g. 14. decembrī, Rīgā

Piemiņā viņu paturēs brāļi ar ģimenēm,Imants, Ina, Andra un Iveta,Jānis, Inese, Edmunds, Lija, Jāna, Anika, Elsa, Normunds, Nicole, Oskars un Nina

Vedat mani dziedādami,Nevedat raudādami.Lai iet mana dvēselīte,Pie Dieviņa dziedādama.

✝

telbainā (Strathalbyn), bet iegādājas maisiem miltu piparkūku cepšanai, Paulīna Vovere ar smaidu, kas nekad nepazuda, stāstīja notikumus no sen-seniem laikiem un es, Ilga Puide, ko es? Klausījos un skatījos, lai spētu kaut vai ar daļiņu no visa notikušā ar jums dalīties.

Tātad, mūsu apmetnes vieta bija Gūlva (Goolwa) – ezera malā ar peli-kānu staba galā kā mājas sargu. Pir-mā dienā agri no rīta stiprinājāmies ar melnu, smaržīgu kafiju, pirms de-vāmies laivas izbraukumā ar mērķi, iepazīties un vērot ūdens līci, kuru atdala no atklātā Dienvidu okeāna kāpu kalni. Šo simtu kilometru garo ūdens joslu, kura ir bagāta ar zivīm un atpūtas vietām gājputniem – daži pat ierodas no Sibīrijas, dēvē par Kūrongu (Coorong). Pirmais lielais pārsteigums bija roņi. Pie dambja un slūžām, kur Marija upe ietek okeānā, roņu kolonija izmantoja skaisto laiku saules peldei. Atlaidušies uz baļķu barikādēm vai peldēdami uz muguras, roņi novēroju mūs bez nekādas lielas intereses. Viss, kas trūka, bija zīme – Lūdzu netrau-cēt! Pelikānu bari nopietnās pozās lī-dzinājās statujām, tik ar to starpību, ka šīs statujas acumirklī var pārvērs-ties baltā kustīga mākonī. Šai klusajā plašumā san smiltis un skan vientu-

ļu putnu klaigas, bet viss tas mainās, pārvarot augstās kāpas. Šeit vējš auro un viļņi rūkdami veļ ūdeni krastā, bet skats ir varens; ainava, kas ir mūžīgā kustībā, bet nekad nemainās. Visi, visi uzrāpāmies kāpu galotnēs ar Paulīni priekšgalā, ļāvāmies vēja brāzmām un jutāmies sīki un maziņi dabas varenī-bas priekšā.

Otrā dienā devāmies iekšzemē ap-ciemot slaveno Langhornkrīkā (Lan-ghorne Creek) vīna rajonu. Kur agrāk bija atklāti lauki un aitiņas ganījās, šodien vīnogu plantācijas aizstiepās kā zaļa jūra vai līdz pašam apvārsnim. Vecie šķūņi ir atjaunoti un uzņem vie-sus vīna garšošanai. Čāpstinājām lū-pas un valstījām vīna malkas no viena vaiga otrā, lai izgaršotu un sasmaržotu bijušās vasaras silto dvesmu. Tad de-vāmies uz vietu, kur goda vietā atra-dās simtgadīga vīnogu prese. Šī ierīcē veidota no sarkanā eikalipta, lietojot cirvi kā galveno amata rīku, pacēlās turpat divdesmit metru augstumā un tikai nesen atlaista atpūtā. Tālāk mūsu maršruts veda uz vietu, kura slavena mārrutku un sinepju ražošanā. Šeit notika svarīga un sirsnīga iepirkša-nās, pienācīgos daudzumos, lai ziemā nepietrūktu. Ap šo laiku sagaršotais sarkanvīns atgādināja teicienu: Dzer, dzer, bet atceries ieēst arī!

Atpakaļceļā iegriezāmies pilsētiņā Milang, un kā īsti Austrālijas pilsoņi devāmies pirkt pies and pasties. Ar to

vēl mūsu diena nebija cauri, apskatī-jām Kleitonā (Clayton) latviešu īpašu-mus, nopriecājamies, cik skaisti mazās pilsētiņas sakoptas un Karensikrīkā (Currency Creek) atradām noslēpu-mainu, aizaugušu dārzu, kas sagādāja lielu prieku puķu mīļotājām un tad vēl izgājām caur aizaugušai gravai, kur čaloja strautiņš, un līkumota taka veda zem dzelzceļa viadukta. Atpakaļ vies-nīcā mūs gaidīja pelikāns; īsa atpūta, vakariņas ezera malā un vakars, veltīts Minhausenam un viņa stāstiem.

Trešā dienā bija laiks meklēt ceļu atpakaļ uz Adelaidi un iegriezties se-najā rajona pilsētā Stratelbainā. Grau-du krātuves liecina par apkārtnes ražī-gumu, bet šodien pilsēta ir slavena ar senlietu veikaliem. Tomēr mūsu pirmā pietura bija dzirnavas. Tika pirkti vi-sādi milti un citi graudu produkti, un tad tikai devāmies meklēt izmīlētus lācīšus un aizmirstus dārgumus. Visi vienojāmies par vācu, Pirmā pasaules kara laika ķiveri, bet tā kā naudiņa bija aizgājusi miltos, atstājām to pirkumu nākamai reizei. Vēl pusdienojam un pakavējāmies skaistajā parkā pašā pil-sētiņas vidū.

Izbraukums bija patiešām skaists. Braucēji priecīgi un draudzīgi. Liels paldies Pūķīšu pārim par tik labi iz-domātu un novadītu, piedzīvojumiem pilnu ekskursiju.

Ilga PuideLaikrakstam „Latvietis“

Izbraukums pavasarīTurpinājums no 7. lpp.

Latvijas pilsoņa statuss tiek diskredi-tēts un devalvēts arī šādā veidā, bet uzruna Latvijas iedzīvotājs ir ļoti mīļa daudziem iedzīvotājiem – gan Valdim Dombrovskim, gan diviem Niliem –

Ušakovam un Muižniekam, gan arī Aleksandram Vešņakovam.

Šo netaisnību novērst un likuma labojumus Saeimā iesniegt uzņēmu-sies deputāte Vineta Poriņa, savukārt, Nacionālajai apvienībai līdz ar Latvi-jas Kara muzeju un Okupācijas muze-ju pienākas vislielākā pateicība par to,

ka pasākums varēja notikt.Pateicos arī žurnālam Jaunā Gaita

un avīzei Latvija Amerikā par necen-zētu Bruno Javoiša Karoga stāsta pub-licēšanu. Latvijā līdz tam vēl jāaug.

Ieva DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“

13.12.2013.

Svētki un mieles Turpinājums no 10. lpp.

Vieta Jūsu reklāmai.Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $30.


ar tehnoloģijas palīdzību un varam rīko-ties, kad un cik ilgi mēs vēlamies.

Esam arī izlutināti. Nu vairs nav ne jānes galdi, ne krēsli. Viktors Ma-zalevskis uzcep tādu cepeti, kādu nevienā restorānā nenopirksi. Mūsu vanadzes nu jau praktizējušās gatavot vislielāko salātu izvēli, un tad vēl vien-mēr ir kafijas galds ar visgaršīgākajām kūkām un maizītēm. Zāmuru Veltiņa jau arī vienmēr gādā par slāpju dzesi-nāšanu ar alutiņu vai vīnu. Nu kas tad nu šis par pikniku, tās jau viesības.

Un runājot par viesībām, šoreiz pie mums bija arī viešņa, svaigi kā no Lat-vijas atbraukusi skaista latviešu meite-ne. Pertā tikai pāris nedēļas kā padzī-vojusi un grib vēl apskatīt apkārtni. Tā kā gribēja satikt vēl kādus latviešus,

tika aicināta, lai atnāk uz Latviešu Centru, tad kādus jau satikšot. Bija jau labi, bet neparasti visu sirmo galvu pūlī redzēt vienu pavisam melnu galvi-ņu, nu taču bez neviena sirma matiņa galvā. Paldies, Maija Krasna, par ap-ciemojumu un mēs Jums novēlam jau-ki pavadīt un izpētīt Pertas apkārtni! Ceram Jūs vēl kādreiz redzēt Latviešu Centrā. Šodien jau 20. oktobris un pēc mēneša jau Valsts Svētki – 18. novem-bris. Tad nu atkal visi būsim šeit tos pienācīgi nosvinēt.

Tad jau turpat mūsu vanagu klubi-ņā vēl noskatījāmies filmiņu Latvija, Tūrisma Atzīme. Labākā filma par Lat-viju, kādu esmu jebkad vēl redzējis. Filma, kuru katram, kurš domā braukt ciemos uz Latviju, un arī tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ tur paši nevar aizbraukt, tad šo filmu tiem ir jāredz. Nu tad tā – filmiņu noskatījāmies, bi-

jām paēduši un ar draugiem pasēdē-juši un papļāpājuši, un tagad varējām braukt mājās, lai jau 18. novembrī va-ram atkal ierasties svinēt Valsts Svēt-kus. Paldies par skaistu pēcpusdienu!

Jānis Purvinskis Laikrakstam „Latvietis“

valsts apvērsuma viņš kļuva par kvēlu vienvaldības aizstāvi. Virza nebija vie-nīgais, kurš ticēja, ka Kārlis Ulmanis spēs izglābt Latviju no draudošajām briesmām, tomēr, pēc padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas varu pārliecības, viens no bīstamākajiem – kaut bija jau miris.

Tikai trīs mēnešus pēc dzejnieka nāves 1940. gada 1. martā Strēlnieku iela starp Elizabetes un Dzirnavu ielām Rīgā nesa Edvarta Virzas vārdu. To at-ņēma padomju vara jau 1940. gada sep-tembrī, un nekas nemainījās sekojošo vācu un padomju okupāciju laikā. Arī atjaunotās Latvijas galvaspilsēta līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu ko mainīt. Iecavā Edvarta Virzas ielas no-saukumu atjaunoja jau 1989. gadā, un tur darbojas Edvarta Virzas bibliotēka.

Pēckara gadu desmitos pret Virzas vārdu un literāro mantojumu cīnīju-šies daudzi, un vienīgi ārpus Latvijas, mūsu bēgļu kultūras telpā Rietumos, dzejnieka grāmatas dzīvoja kultūras tautām cienīgu dzīvi. Virzas vispa-zīstamākais darbs Straumēni (1933) pirmskara Latvijā izdots vairākos me-tienos, tas tulkots krievu, vācu, fran-ču, igauņu, horvātu un čehu valodā. Kara laikā apgāds Zelta ābele laida

klajā savu mazo grāmatiņu, ko deva līdzi leģionāriem uz fronti, bet vēlāk Straumēni izdoti bēgļu nometnēs, kā arī latviešu apgādos Vācijā, Zviedrijā un ASV.

Okupētajā dzimtenē vēl 1987. gadā Latviešu Padomju enciklopēdijas 10. sējumā skaidrots, ka Straumēnos „himniski cildināta dzīve Zemgales budža sētā četru gadalaiku ritumā.“ Un tālāk teikts, ka daiļdarbos un pub-licistikā Virza „atbalstījis fašistisko diktatūru, paudis buržuāziskā nacio-nālisma ideoloģiju.“ Līdzīgi vērtēja viņa dzejoļus, poēmas, publicistiku, tulkojumus. Atjaunotās Latvijas gados Virzas darbi atgriezušies grāmatnīcu un bibliotēku plauktos, no kurienes tos savulaik izvāca, lai sadedzinātu vai samaltu. Tomēr svešās propagan-das ietekme darījusi savu, un, atskai-tot samērā šauru interesentu loku, lie-lākoties latvieši bez šīs grāmatas (tāpat kā bez daudzām citām) iemācījušies iztikt.

27. decembrī paies 130 gadu, kopš dzimis dzejnieks Edvarts Virza (īstajā vārdā Eduards Liekna), kurš latviešu literatūrai un Latvijas valstij atdevis visu savu mūžu. Viņš arī audzināja dzejnieku jauno paaudzi un gādāja, lai latviešu lasītāji varētu iepazīties ar franču dzeju, tādējādi tuvinot Franci-ju Latvijai un Latviju – Eiropai. At-

jaunotā Latvijā daudz darīts, lai līdz ar valsts augšāmcelšanos sabiedrība atcerētos un godinātu savus pusgad-simta garumā svešu varu noniecinātos un nomelnotos varoņus un dižgarus. Attiecībā uz Virzu var teikt, ka viņa atgriešanās bijusi un ir apgrūtināta. Kāpēc? – to var tikai minēt.

Pirms divdesmit diviem gadiem durvis uz pasauli atvērās vienlaikus ar durvīm uz pagātni, un daļa mūsu sa-biedrības joprojām ir apmulsusi no ie-spējām, ko dod plašā brīvība. Šajā sa-karā jāatceras, ka ne tikai no šodienas sasniegumiem, bet arī no pagātnē radī-to vērtību izmantošanas un godināša-nas ir atkarīgs mūsu kā veiksmīgas un kultūras tautas tēls Eiropā un pasaulē. Tas attiecas ne tikai uz dzejnieku Ed-vartu Virzu. Gandrīz katrā mūsu dzī-ves jomā ir pusgadsimtu aizliegti, kād-reiz aktīvi darbojušies cilvēki, kuru dzīvi un darbu pārtrauca okupācijas režīmi, kas viņu vārdus un darbus ie-kļāva aizliegto un aizmirstamo saraks-tā. Viņu visu atgriešanās savas tautas gara telpā ir tagadējo paaudžu darbs un galu galā arī valsts pienākums – ja reiz atjaunotā neatkarīgā Latvija deklarēju-si pēctecību kā savu pamatprincipu.

Anna Žīgure17.12.2013.

Pirmpublicējums „Latvijas Avīzē“, Kultūrzīmes

Kas satur kopā tautu?Turpinājums no 1. lpp.

pieteikušies, tikai pēkšņi sadomājuši, ka izskatās garšīgi, tad ir grūti pa-teikt – nē, lai gan pankūku piedevas draud pietrūkt. Pusdienas sāk piedāvāt plkst.12os, bet tirdziņu atklāj tikai vie-nos. Tauta kļūst nepacietīga, un draud sacelšanās. Nomierinām visus ar ka-fiju bez maksas un sākam jau priekš-laicīgi tirgot kūkas, lai viesiem nav jāgarlaikojas. Beidzot sākam tirgot arī loteriju, kuru izpērk īsā laikā, un man-

tas no galda strauji pazūd.Vislielākais pieprasījums ir pēc

piparkūkām, rupjās maizes, pīrāgiem (sevišķi promnešanai) un tortes. Pār-devējas raujas vaiga sviedros, visus apkalpodamas. Anna, Biruta, Aija un Geņa tirgojas ar kūkām, kamēr Paulī-na ietur kārtību pie piparkūku galda. Loteriju pārzina Rasa, Rita un Irm-garde. Virtuves komandā ļoti pietrūkst mūsu čaklā Vera, kura šobrīd cīnās ar patiešām nopietnām veselības problē-mām. Vēlam viņai labu iznākumu.

Esam novērojuši, ka šo sarīkoju-

mu apmeklē ļaudis, kuri visu gadu pie mums nerādās, bet uz tirdziņu atnāk, lai sapirktos gardumus, ko nest uz māju. Daži pat nāk ar saviem trau-kiem! Jauki, ka viņi nāk, bet varēja nākt arī citās reizēs.

Un te uzreiz, visi prom, tikai pie bāra vēl sēž parastie nīcēji. Atliek tikai novākt galdus, sakārtot virtuvi un iz-slaucīt grīdu, un atkal jau viens sarīko-jums aiz muguras. Liels darbs, bet labs ienākums Vanadžu palīdzības darbam.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Ziemassvētku tirdziņšTurpinājums no 2. lpp.

DV Biedru vakarsTurpinājums no 6. lpp.

Maija Krasna ciemos DV klubā Pertā „Zem Ozola“.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis


Lata kurssLatvijas Bankas kurss 31. decembrī.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,45701 GBP = 0,8430

1 NZD = 0,42301 USD = 0,5150

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 2 . janv., – 17. janv. An-nas Ziedares Vasaras vidusskola Dzin-taros.Svētdien, 5 . janv., Vasaras vidussko-las viesu diena Dzintaros. Adelaides Sv. Pētera draudze

BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāOtrdien, 31. dec., plkst. 19.30 Tautas deju kopas Ritenītis 60 gadu jubilejas balle. Biļetes un tuvāka informācija: Lija & Ināra Brutāne 97237448 vai [email protected]. Biļetes ($75) pēr-kamas līdz 24. dec. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.

Otrdien, 31. dec., plkst. 17.00 Vecga-da vakara dievkalpojums.Svētdien, 5. janv., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svētdien, 5. janv., plkst. 14.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 12. janv., plkst. 10.00 diev-kalpojums.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.

SidnejāSvētdien, 12. janv., plkst. 16.00 Lat-viešu rakstnieks un žurnālists Aivars Ozoliņš Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē pastāstīs par savu pieredzi žurnā-lista darbā, arī par to laiku, kad strādā-ja kā Latvijas ārzemju korespondents Ņujorkā un arī par šodienas aktuāla-jiem politiskajiem notikumiem Latvi-jā un to ietekmi uz Latvijas nākotni. Ieeja pret labprātīgiem ziedojumiem.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcā

Māc. Kolvins Makfersons.

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.

Zelta piekrastē

LatvijāPirmdien, 30. dec., plkst. 16.00 Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu baznīcā koncerts Evitas Zālītes, Ievas Akura-teres un Ingusa Pētersona Ziemassvēt-ku koncertsērijā Pie Tavas sirds.Svētdien, 12. janv., plkst. 16.00 Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos draudzes mācītājs Klāvs Bērziņš. Visi mīļi lūgti un aicināti! ■

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi28. decembrisInga, Ingeborga, Irvita, Ivita1883. skolotājs, dzejnieks Antons Sa-lums.1894. Latvijas šahists un problēmists Hermanis Matisons.1935. sabiedriska darbiniece Austrāli-jā Rasma Celma.

29. decembrisIlgona, Solveiga1863. baptistu mācītājs, literāts Jānis Aleksandrs Freijs.1908. rakstnieks

Documents

Laikraksts 'Latvietis' 290laikraksts.com/laikraksti/Latvietis290.pdfpatur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā. ... darba grupa vienojās