Upload
others
View
3
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS RESURSI
JAUNIEŠU BEZDARBA
MAZINĀŠANAI
IZM projekta „Eiropas programmas istenosana pieauguso izglitibas joma”
(EK granta lemums Nr. 2012-3753/001-001) ietvaros
Riga12.02.2014.
Dr.paed. Tamara Pigozne
Ar Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas atbalstu
Petijuma merķis
• Analizet pieauguso izglitibas resursus
jauniesu bezdarba mazinasanai un
izstradat priekslikumus to pilnveidei, lai
palidzetu jauniesiem iekļauties un
konkuret darba tirgū
Veiktie darba uzdevumi
• Apkopoti Latvija veikto petijumu rezultati par jauniesu bezdarba celoņiem;
• Noteikti jauniesu ricibas veid bezdarba priekslaicigai noversanai un darba meklejumiem;
• Analizets dažadu izglitibas sniedzeju un citu resoru ieguldijums jauniesu uzņemibas veicinasana;
• Noteikti pieauguso izglitibas resursi jauniesu bezdarba mazinasanai Latvija;
• Noteikti izglitibas sniedzeju un uzņemeju sadarbibas labas prakses piemeri jauniesu iekļausanai darba tirgū;
• Izvertets pasvaldibas sniegtais atbalsts jauniesiem ar zemam pamatprasmem;
• Piedavati arvalstu labas prakses piemeri jauniesu bezdarba problemas risinajumam ar izglitibas iespejam.
Petijuma metodoloģija
1. Datu ieguves metodes:
•Dokumentu analīze
•Kvalitatīvā kontentanalīze (pētījumi)
•Aptauja
2. Datu apstrades metodes:
•Kvantitatīvās (aprakstošā (deskriptīvā) statistika, krostabulācija, Chi-Square tests atšķirību noteikšanai, klāsteranalīze) programmas SPSS vidē;
•Kvalitatīvās (frekvences un mijsakarības) programmas AQUAD vidē
Pētījuma izlase: LV jaunieši vecumā no 15-29 gadiem (383); izglītības pakalpojumu sniedzēji un citi resori (65)
Jauniesu bezdarba celoņi
sociālie apstākļi
jaunieši ar zemamsocialajam prasmem
jaunieši arantisocialu uzvedibu
jaunie vecaki
(bijušie) likumparkapeji
diskriminetiejaunieši
izglitibasproblemas
jaunieši armacišanas grutibam
jaunieši, kas agripametuši skolu
jaunieši ar zemukvalifikaciju vai bez
kvalifikacijas
kulturuatškiribas
jaunieši imigranti vaiimigrantu vai beglu
gimenu berni
jaunieši, kas piedernacionalajam vai
etniskajamminoritatem
jaunieši, kuriem irgrutibas integretiesvalodas un kulturas
vide
veselibasproblemas
jaunieši arhroniskam veselibas
problemam, nopietnam slimibam
jaunieši ar garigasveselibas
problemam utt.
ekonomiskie škeršļi
jaunieši ar zemiemienakumiem, kas iratkarigi no valsts
pabalstiem
(ilgstošie) bezdarbnieki
jaunieši-bezpajumtnieki
jaunieši ar paradiem
invaliditate
jaunieši ar garigu, fizisku, manu vai cita
veida invaliditati
ģeogrāfiskieapstākļi
jaunieši attalas vailauku teritorijas
jaunieši no problematiskam
pilsetu dalam
jaunieši, kas dzivovietas ar sliktu
infrastrukturu utt.
Jauniesu bezdarba celoņi
strukturālie
saistiti arekonomiskosistemu un darbatirgu
personigie
saistiti ar personas prasmem un rakstura ipašibām, kas ietekme piekļuvi darbatirgum
Jauniešu ricibas strategijas bezdarba priekšlaicigai noveršanai un darba
meklejumiem
0% 5% 10% 15% 20% 25% 30% 35%
informācijas iegušana
personigā iniciativa
kvalifikācijas maiņa
jaunu zināšanu un prasmjuapguve
mobilitāte
cits
jaunieši
institucijas
Jauniešu motivācija pieņemt darba
piedāvājumu
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
16%
18%
20%
institucijas
jaunieši
Institūciju piedavajums jauniesiem, lai
viņi veiksmigi iekļautos un
konkuretu darba tirgū
izglitibas programmas; 38%
informācijas pieejamiba; 33%
konsultantu pakalpojumi; 13%
pasākumi uzņemejdarbibas veicināšanai; 10%
cits; 6%
Institūciju finansejuma resursi
piedavajuma realizacija
valsts; 46%
privātais; 13%
ES strukturfondi;
29%
cits; 10%
Uzņemejdarbibas veicinasanas
aktivitates
0% 10% 20% 30% 40%
biznesa inkubatori
subsidetās prakses veitas
subsidetās darba vietas
sadarbibas projekti
uzņemejdarbibas uzsākšanas fondi
mācibu uzņemumi
biznesa forumi
biznesa klubi
cits
jaunieši
institucijas
Darba formas un metodes
jauniesu profesionalas darbibas
veicinasanai
0% 5% 10% 15% 20%
prakses vietas
mentorings
koučings
brivprātigais darbs
speciālistu individuālās konsultācijas
darbnicas jauniešiem
ceļa karte jaunietim
projekti
darba nometnes
cilveku pieredzes un veiksmes stāsti
tikšanās ar dažādu nozaru speciālistiem
cits
jaunieši
institucijas
Atbalsts jauniešiem
51%
35%
3%
2%
1%
4%
1%
3%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%
ģimene
draugi
karjeras konsultants
nevalstiskās organizācijas
pašvaldiba
NVA konsultants
jaunatnes darba organizators
cits
Series1
Pārlieciba par saviem spekiem kā jauniešu personibas ipašiba
0%
6%
37%
57%
1%
15%
58%
26%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Godigums kā jauniešu personibas ipašiba
0%
11%
41%
48%
1%
3%
29%
68%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Mutiskā un rakstiskā saziņa dzimtajā valodā
0%
2%
35%
63%
1%
1%
15%
83%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Komunikācija svešvalodā
7%
11%
39%
43%
2%
15%
48%
35%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Matemātiskās, dabaszinātņu un informācijas tehnoloģiju prasmes
15%
15%
39%
31%
6%
31%
45%
18%
0% 10% 20% 30% 40% 50%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Digitālās prasmes
4%
7%
22%
67%
1%
4%
23%
73%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Mācišanās mācities
0%
6%
33%
61%
1%
5%
41%
53%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Pašiniciativa un uzņemejdarbiba
0%
13%
56%
31%
4%
23%
50%
23%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%
nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
piekritu
jaunieši institucijas
Mužizglitibas prasmes
0% 20% 40% 60% 80% 100%
saziņa dzimtajā valodā
komunikācija svešvalodā
matemātiksās, dabaszinātņu uninformācijas tehnoloģiju prasmes
digitālās prasmes
mācišanās mācities
sociālās prasmes
pašiniciativa un uzņemejdarbiba
kulturas izpratne un izpausme
piekritu
vairāk piekritu nekā nepiekritu
vairāk nepiekritu nekā piekritu
nepiekritu
Speju attistišanas iespejas mācibu procesā
• izmantotdaudzveidigusresursusdaudzveidiga vide
iespejas
•mediji; macibuekskursijas; tikšanas aruznemejiem
macišanas• izmantot un
parvaldit resursus
speja
Optimālā teorijas un prakses proporcija mācibu/studiju laikā
39%
9%
17%
7%
28%
0%
30%
7%
16%
14%
30%
2%
0% 10% 20% 30% 40% 50%
teorija - 50%; prakse - 50%
teorija - 75%; prakse - 25%
teorija - 25%; prakse - 75%
teorija - 60%; prakse - 40%
teorija - 40%; prakse - 60%
cits
jaunieši institucijas
Izglitibas sniedzeju un uzņemeju sadarbibas labās prakses piemeri
• Uzņēmumi finansiāli atbalsta izglītības programmas; uzņēmēji piedalās lekcijās, radošajās darbnīcās un pasākumos, daloties pieredzē ar jauniešiem.
• Skola regulāri sadarbojas ar uzņēmējiem izglītojamo prakses vietu nodrošināšanā, stažēšanās, konkursi, profesionālās pilnveides pasākumi, plenēri.
• Izglītojošas ekskursijas, piedalīšanās ražošanas procesā.
• Pēc kvalifikācijas prakses audzēknis kļūst par tā paša uzņēmuma darbinieku.
Izglitibas kvalitātes un izglitibas jomā strādājošā personāla kompetences
vertejums jauniešu skatijumā
7%
25%
50%
18%
4%
25%
54%
20%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%
neapmierina
vairāk neapmierina nekā apmierina
vairāk apmierina nekā neapmierina
apmierina
izglitibas jomā strādājošā personāla kompetence izglitibas kvalitāte
Jauniešu priekšlikumi izglitibas kvalitātes uzlabošanai (I)
• Vairāk praktisko darbu, vairāk mājas darbu un pašapmācības -referātu, analīzes, prezentāciju, pētījumu utml.
• Zinātniski pētnieciskos darbus un kursa darbus izstrādāt saskaņā ar pašvaldības, uzņēmēju utt. vajadzībām, lai iegūtie rezultāti ir reāli.
• Vairāk iespējas ārpus skolas telpām apgūt zināšanas, mācību process notiktu kaut kur citur, ne tikai skolā. Pieejamo resursu paplašināšana.
Jauniešu priekšlikumi izglitibas kvalitātes uzlabošanai (II)
• Augstskolām būtu jāsagatavo speciālisti darba tirgum, bet diemžēl tā nenotiek, jo augstkolā bieži vien tiek mācīts tas, kas nemaz nav nepieciešamas darba tirgū.
• Praktisko iemaņu apguve. Tehnoloģiskās iespējas. Literatūras pieejamība.
• 1) Valsts spēja definēt, cik un kādi speciālisti nepieciešami. 2) Profesionālās izglītības stiprināšana. 3) Augstākās izglītības reforma.
• Prakse!Prakse!Prakse!!!
Jauniešu priekšlikumi izglitibas jomā strādājošā personāla kompetences
paaugstināšanai (II)
• Atalgojuma paaugstināšana un apziņa, ka, aizejot uz darbu, varēs mācīt ieinteresētus un motivētus skolēnus, nevis nāksies cīnīties ar uzvedības problēmām klasē.
• Ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, pārzināt viņu problēmas. Iemācīt studentus ar teorijas palīdzību risināt praktiskas problēmas.
• Skolotājiem jāmācās, ka mācību process ir divvirzienu, un jāsaprot, ka ne tikai viņi māca, bet arī paši var mācīties no skolēniem.
Jauniešu priekšlikumi izglitibas jomā strādājošā personāla kompetences
paaugstināšanai (III)
• Pieredzes apmaiņas braucieni --> labo piemēru parādīšana;
• Nepieciešams sniegt atbalstu un veicināt personāla mobilitāti - vieslekcijas utml. "apvāršņu paplašināšanai”;
• Arī pasniedzējiem/lektoriem ir nepieciešamas prakses pie uzņēmējiem, lai redzētu, kas reāli uzņēmumos notiek, kādas ir aktualitātes, jāseko līdzi attīstībai un jaunākajām tendencēm.
Ieteikumi (I)
1. Izglitibas sniedzejiem
• macibu procesa nodrošinat jauniešiem iespejas izmantot daudzveidigus resursus, vidi un macišanas strategijas;
• macibu satura sabalanset teorijas un prakses ipatsvaru, akcentejot macišanos darot un apvienojot teoretiskas zinašanas ar to praktisku pielietošanu;
• orientet macibu saturu uz uznemibas veicinašanu, nodrošinot ta atbilstibu jauniešu pieredzei, interesem un vajadzibam un akcentejot vertibizglitiba tadu uznemibu veicinošu personibas ipašibu veidošanos ka patstaviba, merķtieciba, parlieciba par saviem spekiem u.c.
Ieteikumi (II)
2. Jauniešu mužizglitibas prasmju attistišanai veidot integretu formalas, neformalas un informalas izglitibas piedavajumu.
3. Izmantot labas prakses pieredzi pieaugušo izglitiba: e-macišanas, elastiga macibu plana izpilde, performance macibu sasniegumu novertešana.
4. Jauniešu uznemibas un uznemejdarbibas attistišanai aktivak piedavat tadas darba formas un metodes ka mentorings, brivpratigais darbs, darbnicas un darba nometnes profesionalo speju izmeginašanai un pirmas darba pieredzes iegušanai; rast resursus subsideto prakses un darba vietu, uznemejdarbibas uzsakšanas fondu radišanai.
Ieteikumi (III)
5. Nodrošinat informacijas par darba tirgus pieprasijumu pieejamibu, organizejot biznesa inkubatorus, biznesa forumus, klubus, vakanču gadatirgus u.c. pasakumus.
6. Paaugstinat NVA, pašvaldibas, nevalstisko organizaciju atbalsta sniegšanas efektivitati jauniešiem darba meklejumos.
7. Pilnveidot pectecigu un nepartrauktu karjeras attistibas atbalsta sistemu visas izglitibas pakapes profesionalas pašnoteikšanas veicinašanai.
8. Pilnveidot pedagogu un skolu novertešanas sistemu, nemot vera ieguldijumu skolenu individualaja izaugsme, labas prakses un inovaciju izstrade un ieviešana.
Ieteikumi (IV)
9. Profesionalas pilnveides programmas pedagogiem nodrošinat uznemibas attistibas iespejas.
10. Organizet preventivus izglitojošus pasakumus jauniešu vecakiem.
11. Pašvaldibam apzinat vietejos resursus un koordinet darbu ar jauniešiem, organizejot starpprofesionalu un starpinstitucionalo sadarbibu jauniešu iesaistišana darba tirgu - jauniešu identificešana un profilešana, ieklaušana izglitibas sistema, organizejot mobilas brigades, piesaistot specialistus un brivpratigos jauniešus individuala ricibas plana izstrade un realizešana, jauniešu centru aktivitates; izveidot vienotu datu bazi.
Ieteikumi (V)
12. Nodrošinat Latvija istenoto projektu saistiba ar jauniešu bezdarbu labas prakses pieredzes plašaku izmantošanu un ilgtspeju.
13. Rast papildus resursus skolenu savlaicigai macibu grutibu diagnosticešanai, individualas pieejas nodrošinašanai un atbalsta sniegšanai pamatskola.
14. Izpetit darba tirgus pieprasijumu un piedavajumu teritoriala griezuma ilgtermina perspektiva; balstities uz to, piešķirot valsts finansejumu specialistu sagatavošanai.
•