Pārrunā abu valstu veiksmīgās sadarbības jomasPārrunā abu valstu veiksmīgās sadarbības jomas Ceturtdien, 28. jūnijā, Valsts pre-zidents Andris Bērziņš Rīgas pilī ti

Olģerts Rozītis dzimis 1912. gada 2. jūlijā Sv. Pēterburgā. Tēvs, Rū-dolfs Rozītis, pulkvedis Latvijas ar-mijā. Māte, Emma (Emīra) Rozīte (dzim. Zeibolte), rakstniece.

Izstudējis tieslietas Latvijas Uni-versitātē. Ieguvis skolotāja tiesības Latvijas Izglītības ministrijas Angļu institūta kursos. Beidzis Tautas augst-skolas franču valodas kursus. Vēlāk, trimdā, ieguvis otro grādu tieslietās Melburnas Universitātē.

1935. gadā uzsācis darbu Latvijas Ārlietu ministrijā Rīgā. 1938. gadā pārcelts uz Latvijas sūtniecību Angli-jā, kur ar laiku, kļuvis par 1. sekretāru. 1952. gadā, ar Latvijas valdības ārkār-tējo pilnvaru nesēja, sūtņa Kārļa Zari-ņa rīkojumu, iecelts par Latvijas kon-sulāro pārstāvi Austrālijā. Strādājis

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 208 2012. gada 4. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursLīgo......................2, 6, 7, 8, 9, 10Austrālijas ziņas ..... 2, 6, 7, 10, 15Latvijas ziņas ................1, 3, 8, 9,

................................10, 13, 14Latvieši pasaulē ......... 4, 9, 10, 11Redakcijā ...................................3Olģerts Rozītis – 100 .............1, 3Okupācijas muzejs .....................5Zigurds Mežavilks – Olimpiādes

spēles un Latvija ...........12, 13Jauna grāmata .........................13Viesturs Sprūde .......................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Latviešu slēpotāju klubs „Zilās acis“ Bullera kalnā Viktorijā 2012. g. 1. jūlijā.

FOTO

Pēt

eris

Dal

iņš

Olģerts Rozītis – 100100 gadi kopš dzima pazīstamais diplomāts un literāts

Turpinājums 3. lpp.

ASV valsts sekretāre LatvijāPārrunā abu valstu veiksmīgās sadarbības jomas

Ceturtdien, 28. jūnijā, Valsts pre-zidents Andris Bērziņš Rīgas pilī ti-kās ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, lai pārrunātu stratēģisko partnerību starp abām valstīm un sa-darbību NATO ietvaros.

Sarunā abas amatpersonas uzsvēra sadarbības veiksmīgo attīstību gan Af-ganistānas misijas ietvaros, gan Zieme-ļu apgādes tīkla izmantošanā. Abi bija

vienisprātis, ka ieviestā sistēma varētu kļūt par nozīmīgu pamatu Jaunā Zīda ceļa veidošanā, kur Latvija vārētu kļūt nozīmīgs loģistikas centrs. Hilarija Klintone augstu novērtēja Latvijas ie-saistīšanos Afganistānas misijā un ap-ņēmību, ar kādu Latvija pilda uzņemtās saistības. Tāpat ASV valsts sekretāre izteica atzinību, ka Latvija apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz 2%

no IKP līdz 2020. gadam. Pārrunājot Čigākas samita rezultātus, Valsts prezi-dents izteica gandarījumu par pieņem-to lēmumu par gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs. Arī ASV valsts sekre-tāre uzsvēra, ka šī ir nozīmīga NATO operācija Baltijas gaisa telpā.

Amatpersonas apsprieda arī eko-


Olģerts Rozītis.

FOTO

Erv

īns N

āgel

s

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 4. jūlijā

Jānītis, zemes nodoklis un baciļiJāņu svinības Adelaides DV birztaliņā

Bur man burvji, skauž man skauģi, nevar manis izpostīt;Dieviņš taisa dzelžu sētu apkārt manu māju vietu.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Lai nemēģina ne-viens iegalvot, ka Jāņiem un Jāņu zālēm nepiemīt maģisks spēks. Vēl 36 stundas pirms Jāņu svi-

nībām DV birztaliņā Adelaidē, Jāņu mātes svaidītās miesas bija okupējuši baciļi, kas, rīkodamies kā īsti laupītāji, bija nozaguši viņas balsi un klepodami un šķaudīdami skaļi dzīvojās pa viņas organismu kā pa savām mājām, piesār-ņodami un postīdami visu apkārtni. Tāpat Jāņa tēva citkārt tik glītā vaigā citi baciļi lika sastrutot zobam, sagā-dājot sāpes un uztūkumu, kas viņam tikpat kā aizvēra vienu aci.

Taču Jāņu zāles – šinī gadījumā penicilīns un kumelīšu tēja ar citronu, medu un brendiju (varbūt varēja pat iz-tikt bez tējas, citrona un medus?!) pa-dzina negantos iebrucējus un sestdie-nas pēcpusdienā birztaliņā Jāņu tēvs (Imants Kronītis) un Jāņu māte (Gunta Rudzīte) jau atkal varēja trallināt kā lakstīgalas, savus Jāņu bērnus sagaidot un aplīgojot. Maģisks spēks, patiešām!

Attāluma un garas dienas dēļ, ne visi Jāņu bērni grib braukt uz Dzinta-riem, lai cik tur būtu skaisti, tādēļ kat-ru gadu Jānītis atnāk arī uz Vanagiem. DV nama vārtus uzpoš ar Jāņu zālēm, lai Jāņu bērni zinātu, kur nākt. Šī ir īstā reize, kad uzvilkt tautas tērpu, jo tas ne tikai silda miesu, bet arī veicina latvisku lepnumu un kopības sajūtu. Tautu meitas netrūka; žēl, ka tikai divi tautu dēli bija papūlējušies izpurināt kodes no saviem goda tērpiem un tau-tas svētkos tajos padižoties.

Pie vārtiem savus Jāņu bērnus ar dziesmām sagaidījuši, Jāņu tēvs un Jāņu māte veda tos birztaliņā, kur pacienāja ar sieru, alu, pīrāgiem un pusdienām. Veras Burdikovas vārītie skābie kāposti un Raimonda Bērziņa ceptās desas jauki sildīja no iekšpuses, kamēr vājā ziemas saulīte varonīgi pū-lējās sasildīt no ārpuses. Garšīgo Jāņu sieru gādāja divas izcilas saimnieces – Aija Balode un Regīna Berķe.

Un šeit jārunā par to zemes nodok-li. Valdība savā gudrībā bija lēmusi, ka Adelaides Vanagiem jāmaksā zemes nodoklis par savu īpašumu, nerēķino-ties ar to, ka esam labdarības-bezpeļņas organizācija. Laimīgā kārtā, valdības augstākos ešelonos dzīvojās latviešiem ilggadīgais draugs un labvēlis Maikls Atkinsons (Michael Atkinson), kurš iz-kārtoja simtprocentīgu atlaidi, un tieši pacienāšanas brīdī ieradās ar čeku par $7513,55. Diemžēl, ir iekārtots tā, ka vispirms tas nodoklis jāsamaksā un tad ar attiecīgu lūgšanos, dokumentu pildī-šanu, utt. var dabūt naudu atpakaļ. To sauc par birokrātiju. Par savu lielo čeku Maikls dabūja pusdienas (skābos kāpos-tus, desu un rupjo maizi notiesāja laizī-damies), ziedus un grāmatu par latviešu māksliniekiem Austrālijā. Laikam viņš arī labi jutās pie mums, jo nodzīvoja bir-ztaliņā un bārā vairākas stundas, runā-damies ar tautu un interesēdamies par Vanagiem un namu, kur ciemojas pir-mo, bet, cerams, ne pēdējo reizi.

Solītais lietus turējās pieklājīgā at-tālumā, un, iekurti gareniski pārgriez-tās 44 galonu mucās, birztaliņu sildīja divi Jāņu ugunskuri katrs savā dārza galā. Netrūka arī kārtīs paceltas jāņu-gunis. Paldies Artūram Berķim par gadskārtēji uzņemto atbildību, sakār-tojot un uzturot visus uguņus. Diem-žēl, pēc pusdienām aukstums tomēr sadzina visus siltā zālē, kur jau laikus bija sagatavoti galdi, lai Jāņu bērniem nevajadzētu pa āru salt. Jāņu māte iz-dalīja dziesmu lapiņas un pamācīja vairākas Jāņu dziesmas ar citām melo-dijām nekā tās pāris, ko parasti dzied.

Vēlāk, kad satumsa nakts, drošsir-dīgākie tomēr padevās jau aprimušā ugunskura burvībai un ap dzīvi kvē-lojošām oglēm, elkoņos sadevušies, skandināja tautas dziesmas vienu pēc otras. Tādās reizēs lieti noder dziesmu vācelīte, kāda ir Astra Kronīte, kurai patiešām, dziesmiņu nepietrūka, Jāņu nakti līgojot.

Kad lustīgi iet, ir grūti šķirties.

Bārā, aiz kura saimniekoja vienmēr smaidīgais Juris Jaudzems, bija sasē-dušies kādi 20 nīcēji, iebaudot vēl de-sas un alu, un prieki negribēja rimties. Taču beidzot tomēr katru sauca uz sa-vām mājām, un tā beidzās šī gada Jāņu svinības Adelaidē.Pavadām Jāņu dienu līdz viņam kal-

niņam;Nāc atkal citu gadu, mēs tev’ skaisti

saņemsim.Gunta R.

Laikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2012. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Jāņu māte Gunta Rudzīte un Jāņu tēvs Imants Kronītis.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Apdziedāšana.

Trešdien, 2012. gada 4. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

nomisko situāciju Latvijā. Hilarija Klintone atzina, ka Latvija pēc krīzes ir sasniegusi vērā ņemamus rezultā-tus, novērtējot gan valdības paveikto, gan sabiedrības izpratni par reformu nepieciešamību. Viņa atzīmēja, ka vē-

rojamā izaugsme ir pamats arī abu val-stu uzņēmēju veiksmīgai sadarbībai nākotnē. Valsts prezidents piebilda, ka jau tuvākajās dienās Latvijā viesosies plaša ASV biznesa delegācija, kas var kalpot kā nozīmīgs turpinājums eko-nomisko saišu stiprināšanai.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

konsulāta darbā līdz pat mūža beigām.Viens no Londonas Avīzes, Latvie-

šu biedrības Lielbritānijā un citu An-glijas latviešu pasākumu dibinātājiem. Melburnā ilgus gadus strādājis par skolotāju Daugavas skolā. Mācījis arī Melburnas Latviešu vidusskolā un kā lektors un rīkotājs piedalījies vairākos Austrālijas latviešu jaunatnes kursos. Aktīvi piedalījies trimdas sabiedriskajā dzīvē un dažādu organizāciju darbā, to-ties sava diplomātiskā posteņa dēļ nav ieņēmis amatus sabiedriskās organizā-cijās (atskaitot vienu posmu, kad bijis Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas priekšsēdis). Sevišķi atbalstījis jaunatnes un izglītības pasākumus.

Mūža pēdējos gados bijis arī skolo-tājs austrāliešu skolās.

Literatūrai pievērsies jau Latvijā, publicēdams atsevišķus stāstus un ap-ceres Brīvajā zemē, Latvijas kareivī, Rakstos u.c. Attīstījis īpatnu literāras miniatūras formu un savdabīgu, sub-jektīvu stilu. Ar saviem darbiem re-gulāri piedalījies Austrālijas latviešu rakstnieku dienās un citos sarīkoju-mos. Darbi arī publicēti vairākos trim-das žurnālos un avīzēs.

Izdevis divas grāmatas: stāstu krā-jumu Pavedieni (1966) un stāstu Mežā (1982). Nepublicēti manuskriptā pali-kuši romāns Spirāles (sarakstīts 1930os gados, par notikumiem Latvijas armijas štābā Rīgā 1920os gados) un īsprozas

krājums Bija un nebija, kā arī daudz krājumos nesakārtotu īsprozas gabalu.

Ar referātiem par literāriem, vēs-turiskiem un sabiedriski-politiskiem tematiem uzstājies dažādos forumos. Publicējis rakstus daudzos latviešu laikrakstos: Londonas avīzē, Ceļa zīmēs, Austrālijas Latvietī, AL Ga-dagrāmatā, Brīvajā vārdā, Gredzenā, Tiltā, Jaunajā gaitā, LARAs lapā u.c. Ar referātiem un rakstiem arī informē-jis austrāliešu un angļu sabiedrības par Latviju un latviešiem.

Olģerts Rozītis miris 1984. gada 23. martā Melburnā.

JR

Informācija:• Latviešu Rakstniecība biogrāfijās

(Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne, 2003.)

• Latvju enciklopēdija 1962-1982, (1989), Rokvilā, ASV, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu insti-tūts, 1990.

• Latvijas Ārlietu dienesta darbinie-ki 1918-1991. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga, Latvijas Valsts vēstures ar-hīvs, Latvijas Republikas ārlietu mi-nistrija, Latvijas Arhīvistu biedrība, izd. Zinātne, 2003.

• Olģerts Rozītis Pavedieni (ar Spodra Klauverts pēcvārdu; Gunāra Jurjāna mākslinieciskais iekārtojums; Sid-neja, Salas apgāds, 1966.)

• Olģerts Rozītis Mežā. (Gunāra Jur-jāna mākslinieciskais iekārtojums; Sidneja, Iekari, 1982.)

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Slavenais izteiciens,

ko rakstnieks Marks Tveins piedēvēja britu ministru prezidentam Benjaminam Dizrei-lijam, ir mums visiem

pazīstams: „Pastāv trīs melu paveidi: meli, nolādēti meli un statistika“.

Šāds izteiciens ir pirmā lieta, kas nāk prātā atverot Austrālijas Īpašās raidījumu pārvaldes (Special Broad-casting Service (SBS)) tīmekļa vietni, kurā parādās secinājumi no 2011. gada Austrālijas Tautas skaitīšanas (http://www.sbs.com.au/news/census/).

Vietne aicina „apskatīt statistiku par cilvēkiem, kuri runā Jūsu valodu, vai arī izvēlēties kādu vietu un salīdzi-nāt ar kopīgo statistiku, ar citu valodas grupu vai citu vietu.“

Izvēloties latviešu valodu, mums parādās šādas ziņas: „Austrālijā ir 3624 latviešu valodas runātāji“. Seko dažāda statistika. 54,8% (jeb 1986) lat-viešu valodas runātāju dzimuši Latvi-jā, 35,5% (jeb 1286) dzimuši Austrāli-jā, 5,2% (jeb 189) dzimuši Vācijā, 0,7% (jeb 26) dzimuši Krievijas Federācijā.

Lielākā daļa latviešu valodas runā-tāju, kuri piedalījās 2011. gada Tautas skaitīšanā, esot ieradušies Austrāli-jā 1950. gadā – 413 cilvēki. 100 gadu vecumu ir sasnieguši 3 vīrieši un 10 sievietes. Toties latviešu valodas runā-tāju skaits no 0-14 gadu vecumam esot tikai 236 visā Austrālijā.

Esot 274 latviešu valodas runā-jošas ģimenes ar vienu bērnu, 141 ar diviem bērniem, 37 ar trim bērniem, 8 ar četriem bērniem un 3 ģimenes ar pieciem bērniem.

Ja daži šie skaitļi liekas mazliet aiz-domīgi, tad jāpēta, uz kāda pamata tie tiek pasniegti. Austrālijas 2011. gada Tautas skaitīšanā NETIKA prasīts kā-das valodas māk runāt vai kādas valo-das runā. Vienīgais jautājums par sveš-valodām skanēja šādi: „Vai persona mājās runā kādā valodā, kas nav angļu valoda? Atzīmēt tikai vienu kasti. Ja tiek runāta vairāk nekā viena valoda, kas nav angļu valoda, tad ierakstīt to, kura tiek visbiežāk runāta“.

Tātad ir notikusi liela, bet grūti ie-vērojama nobīde – prasīts tiek viens, bet paziņots pilnīgi cits. Ģimenes, kurās runā vairākas svešvalodas, tiek pieskaitītas tikai vienas valodas runātā-jiem. Ģimenes, piemēram jauktās lau-lībās, kur mājās runā tikai angliski, bet ar radiem un latviešu sabiedrību runā latviski, neparādās latviešu runātāju skaitā. Nav arī skaidrs, kā ir atbildējuši visi latvieši, kuri dzīvo vieni paši.

Šis jautājums nav tikai filozofis-ki-zinātnisks, jo nepareizi iztulkotie dati tiks izmantoti, lai ierobežotu vai atceltu latviešu valodas raidījumus.

Statistika kļuvusi par meliem.GN

Olģerts Rozītis – 100Turpinājums no 1. lpp.

Prezidents un ASV sekretāreTurpinājums no 1. lpp.

Atvainojamies, neparedzētu apstākļu dēļ Latviskais tirdziņš Melburnas Latviešu ciemā svētdien, 8. jūlijā, ir atlikts. Informācija: Alnis Druva 0414 374 192.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

Aut

ors:

Tom

s Kal

niņš

, Lat

vija

s Val

sts p

rezi

dent

a ka

ncel

eja


Sekojot oficiālam ielūgumam no Islandes luterāņu Baznīcas, kopā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ār-pus Latvijas arhibīskapu Elmāru Ernstu Rozī-

ti 24. jūnijā piedalījāmies Islandes bīskapes Agneses Sigurdardotires (Agnes Sigurdardottir) svinīgajā kon-sekrācijas dievkalpojumā Reikjavikas katedrālē.

Uz nozīmīgo pasākumu bija iera-dušies vairāki Eiropas valstu bīskapi: Zviedrijas arhibīskaps Anderšs Vejrīds (Anders Wejryd), Somijas arhibīskaps Karijs Mekinens (Kari Mäkinen), Bor-gas bīskaps no Norvēģijas Atless So-merfelds (Atle Sommerfeldt), Īrijas an-glikāņu arhibīskaps Maikls Džeksons (Michael Jackson), Dānijas vadošais bīskaps Pēteris Skuvs Jākobsens (Pe-ter Skov Jakobsen), Skotijas episkopā-ļu Baznīcas vadošais bīskaps Deivids Čilingvorts (David Chillingworth), Lielbritānijas luterāņu Baznīcas bīska-pe, pēc tautības latviete – Jana Jēru-ma-Grīnberga u.c.

Arhibīskaps E. Rozītis nodeva ofi-ciālus sveicienus arī no Baltijas luterā-ņu baznīcu bīskapiem.

Dienā pirms oficiālā pasākuma viesi piedalījās ekskursijā, kuru va-dīja Islandes luterāņu Baznīcas prog-rammu koordinatores Anna M. Olafs-dotira (Olafsdottir) un Adda Steina. Ekskursijas laikā bija iespējams ne tikai iepazīties ar Islandes vēsturisko pārskatu, apmeklēt vecāko Islandes baznīcu un islandiešiem nozīmīgas vietas, bet arī savstarpēji iepazīties un apmainīties domām. Neizpalika arī daža laba anekdote, kurās paši islan-dieši par sevi labsirdīgi pajoko: tā kā Islandē ir pavisam maz koku, un, ja arī tie vietām ir sastopami, tad tie drīzāk ir pundurkociņi, tāpēc islandieši uz

jautājumu – „Ko darīt, ja tu mežā ap-maldies?“, atbildētu: „Piecelies kājās!“

Sarunas turpinājās arī vakarā pie viesiem un Islandes Baznīcas pārstāv-jiem veltītām vakariņām.

Par prieku un pārsteigumu pie mūsu galda mums blakus apsēdās jau-nievēlētā bīskape Agnese Sigurdardo-tire, kā arī Norvēģijas, Dānijas bīskaps un bīskape no Grenlandes. Nezinu, vai savādāk būtu iespējams uzzināt dažā-das, katras zemes Baznīcai raksturīgas nianses, kā piemēram to, ka Grenlan-des bīskape daļu no saviem draudžu apciemojumiem veic ar helikopteru.

Interesanti, ka islandieši saglabāju-ši seno norvēģu valodas tradīciju – uz-vārdus darināt, vadoties no tēva vārda. Piemēram, Agnese Sigurdardotire, kas nozīmē Agnese, Sigurda meita, bet vī-riešiem, piemēram, Reikjavikas Doma

Baznīcas dekāns Sr. Hjalmar Jon-soon – jāsaprot kā Sr. Hjalmars, Jona dēls.

Jaunās bīs-kapes ievēlēšana norāda uz demo-krātisku procesu attīstību Islandes luterāņu Baznīcā. Kaut arī vairāk nekā 150 mācītā-ju vidū Islandē ir arī sievietes, tieši jaunievēlētā bīska-pe ir šķīrusies un uzaudzinājusi trīs nu jau pieaugušus bērnus – divus dē-lus un meitu, par ko bīskape stāstīja

ar siltu mātes lepnumu un prieku.Tieši pārvarot grūtības, viņa iegu-

vusi dziļu uzticību un paļāvību Die-vam.

Savā konsekrācijas dievkalpojuma uzrunā viņa uzsvēra dzīvās ticības no-zīmi Baznīcas tālākai attīstībai un cil-vēku vienotībai.

Agnese Sigurdardotire patiesi li-kās ne tikai Baznīcas, bet visas islan-diešu tautas ievēlēta, jo konsekrācijas laikā varenā Reikjavikas katedrāle bija viesu pārpildīta. Cilvēki bija sabrau-kuši no visiem Islandes krastiem (Kā zināms, salas vidiene ir neapdzīvota, līdzīgi Austrālijai). Uz dievkalpojumu bija ieradies arī Islandes Valsts Prezi-dents ar kundzi u.c. ievērojami viesi. Pasākumu translēja Islandes televīzija un radio.

Patiesi iespaidīgi bija vērot no ma-las svinīgo konsekrāciju ar lielo mācī-tāju skaitu baltajās krauzēs un dažādu valstu bīskapiem greznajos tērpos.

Islande, tāpat kā Latvija, ir maza, ar vēl mazāku iedzīvotāju skaitu, kas sasniedz tikai apmēram pusmiljonu, tāpēc mūsu tautām ir savas līdzības un tomēr – arī atšķirības. Ļoti svarīgi arvien vairāk apzināties, cik nozīmī-gi mazajām kaimiņu tautām turēties kopā – ne skaužot, bet mācoties labā-kās pieredzes un sniedzot draudzīgu roku. Islande apliecina, ka bez armijas un bruņošanās iespējams pastāvēt un attīstīties. Tas ir tautas gara spēks un drosme. No islandiešiem mēs droši va-ram mācīties sīkstumu, izturību, lep-numu par savu zemi un tautu, un labu demokrātiju.

Vera Volgemute RozīteLaikrakstam „Latvietis“

Pirmā sieviete – bīskape IslandēNo islandiešiem mēs varam mācīties

Pēc konsekrācijas dievkalpojuma Reikjavikas Halgrimsširkas (Hallgrimskir-kja) katedrālē. Pirmā rindā vidū bīskape Agnese Sigurdardotire, pirmā rindā trešais no labās arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis.

FOTO

Ver

a V

olge

mut

e R

ozīte

Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis pie Reikjavikas Halgrimsširkas (Hallgrimskirkja) katedrāles, kurā notika bīskapes konsekrācijas dievkalpojums.

FOTO

Ver

a V

olge

mut

e R

ozīte


Jūnijā muzeju apska-tīja 7689 apmeklētāji, to-starp Lietuvas preziden-te Daļa Grībauskaite, Eiropas Padomes ģene-rālsekretārs, Portugāles, Armēnijas un Argentī-nas vēstnieki.

5. jūnijā Lietuvas Republikas vēst-nieks Latvijā Ričards Degutis muzeja vestibilā atklāja lietuviešu fotogrāfiju izstādi Misija Sibīrija. Misija Sibīrija ir jaunatnes pilsoniskās un patriotis-kās audzināšanas projekts, kas nori-sinās jau septiņus gadus. Tā ietvaros Lietuvas jaunieši dodas ekspedīcijā uz Sibīriju, lai sakārtotu Sibīrijā novārtā atstātos izsūtīto un politiski ieslodzī-to lietuviešu kapus, kā arī satiktos ar lietuviešiem, kuri tur joprojām dzīvo.

Foto izstāde dokumentē ekspedīcijas norisi un jauniešu gūto pieredzi.

7. jūnijā muzejā notika Dzidras Smiltēnas dokumentālās filmas Lūg-šana krustā prezentācija. Sarīkojumā ievadvārdus sacīja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un arhibīskaps – met-ropolīts Zbigņevs Stankevičs. Filma vēstī par pasaulē pazīstamā latviešu katoļu bīskapa Boļeslava Sloskāna dzī-vi un represijām PSRS cietumos. Viņš ir pirmais latvietis, par kuru Vatikāns ir oficiāli uzsācis beatifikācijas proce-su. Filmas DVD disku var iegādāties muzeja grāmatu galdā.

14. jūnijā, jau vienpadsmito gadu fonds Sibīrijas bērni aicināja pulcē-ties kopā, lai atcerētos un pieminē-tu 1941. gada deportācijās cietušos. Muzejā notika konference PAGĀTNE

NEZŪD, kas pulcēja vairāk kā 400 da-lībniekus. Klātesošos uzrunāja valsts prezidents Andris Bērziņš, kinoreži-sore Dzintra Geka, mācītājs Guntis Kalme, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vairāki lektori. Kon-ference noslēdzās ar gājienu uz Pils laukumu un ziedu nolikšanu pie Bā-renītes.

15. jūnijā muzejā darbu uzsāka divi ALJA stipendiāti no ASV – Pēte-ris Celms un Anda Simmons.

20. jūnijā Kultūras ministrijā noti-ka Muzeju padomes sēde, kurā pieņē-ma lēmumu piešķirt Okupācijas mu-zejam akreditāciju uz turpmākajiem pieciem gadiem.

Inese KrieviņaLatvijas Okupācijas muzeja

sabiedrisko lietu vadītāja

Draudžu dienas MelburnāKāda nozīme ir tavai dzīvei? Kam tu dzīvo? Kas ar tevi notiks pēc šīs dzīves? Kādu lomu spēlē ticība tavā dzīvē? Vai tu spēji

pateikties Dievam par visu un priecāties iekš Tā Kunga vienmēr? Vai dzīvei ir noteikts ceļš, vai lietas notiek tikai gadījuma pēc?Lai atrastu atbildes vai vismaz lai iedziļinātos pārrunās par šiem svarīgiem jautājumiem, aicinu jūs apmeklēt Draudžu

dienas Melburnā. Sirsnīgā un draudzīgā vidē centīsimies ar Dieva Svētā Gara palīgu iegūt jaunus spēkus savai dzīvei.Prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson)

Jūnija notikumi Latvijas okupācijas muzejā

PATEICĪBALatvijas Nacionālā vēstures muzeja ( LNVM ) bibliotēka ir saņēmusi vērtīgu sūtījumu – grāmatas par Latvijas vēsturi no Austrālijas Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas bibliotēkas. Pateicoties Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas bibliotekāres Rasmas Lāces iniciatīvai un labai gribai muzeja bibliotēka ir papildināta ar 51 grāmatu, kas līdz šim nebija LNVM bibliotēkas krājumā.Paldies par dāvanu Daugavas Vanagu Adelaides nodaļai un Rasmai Lācei!Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, Arnis Radiņš


Sestdien, 23. jūnijā Sidnejas Latviešu bied-rības (SLB) skolas bēr-niem ļāva no rīta ilgāk pagulēt. Rīta mācības bija atceltas, lai gatavo-tos svinēt Jāņus. Toties

bērniem bija jāpacieš citas nelaimes – mammas plūca matus, tos sapinot ciešās bizēs, krekli bija jābāž kārtīgi biksēs vai svārkos. Manam dēlam vis-lielāko vilšanos sagādāja tas, ka sest-dienā bija jāauj kājās melnās skolas uniformas kurpes.

Grūtības tomēr tika pārvarētas, un skaisti apģērbtie Jāņu bērni devās uz Latviešu namu īsi pirms pusdienas lai-ka, lai pēdējo reizi izmēģinātu dzies-mas un dejas. Pēc tam vienmēr rūpīgā Krūmiņa kundze pabaroja skolniekus, kam skābie kāposti vēl tik labi neiet pie dūšas, ar karstiem suņiem.*

Sarīkojuma priekšnesumi iesākās ar spēļu grupas bērniem. Tie, ar mam-mām, papiem vai vecpapiem palīgā, nodziedāja Ir jau visi Jāņu bērni sa-nākuši te un parādīja rotaļu Gribam zi-

nāt, kas nobeidzās ar skaļām šķaudām, kad vectēvs degunu šņauc. Moderniem bērniem par tabaku nemāca! Par alu tomēr vēl ļauj dziedāt, un šogad ieras-tā seska vietā, skolas bērni nodziedāja par cīrulīti, kas alu dara kumeliņa pē-diņā. Pēc tam nodziedāja Vai tā mana vaina bija, kur, ja piemirstās vārdi, var droši pievienoties piedziedājumā rai rai ralalā.

Vidusskolas bērni, ar lielo brāli pa-līgā, vēl skaisti nodziedāja un nospē-lēja Tymsa tymsa un Miķeļa dziesmu. Tad varēja sākties dejošana. Bērniem ļoti patika lekt Cūkas driķos, un tie piedalījās Jautrā Pāra dejās Kurpnie-ciņš un Vainagu deja.

Starp priekšnesumiem un kopējo līgošanu bija arī plašs rotaļu un dan-ču klāsts, kur bērni varēja piedalīties pēc izvēles. It sevišķi bērniem patika skriet zem Rīgas tilta, vai izvēlēties kustības Ādamam bij’ septiņi dēli. Daži mazie vēl palīdzēja izvilkt lote-rijas laimīgās biļetes.

Kārtīgi izdziedājušies, izdanco-jušies un saēdušies Jāņu sieru, bērni

varēja doties mājās un vilkt nost nepa-tīkamās kurpes.

Valda Teilora (Taylor)Laikrakstam „Latvietis“

* bulkas ar cīsiņiem (angliski – burtis-ki „hot dogs“)

Šī gada 23. jūnijā Imanuela baznīcas zālē DV Kanberas nodaļas vanadzes rīkoja Kanbe-ras latviešu saimes Jāņu svinības.

Visiem saieta da-lībniekiem sparīgi līgojot Sit, Jānīti, vara bungas..., ar kuplu ozollapu vai-ņagu vanadžu vadītāja Inta Skrīvere greznoja kanberiešu vienīgo Jāni (Jāni Stambuli).

Saieta turpinājumā Inta Skrīvere stāstīja par senajiem Jāņiem, Jāņu pa-rašām un ticējumiem. Viņa pieminēja to lielo līgo dziesmu klāstu, kas tika skandināts ap ugunskuriem, ejot no

sētas uz sētu līdz rīta saullēktam. Tā bija vienīgā nakts, kad nevarēja atšķirt meitu no sievas, jo visām galvas grez-noja vainagi.

Vanadzes bija sagatavojušas garšī-gu mielastu un bagātīgu mantu izlozi. Šī mielasta un izlozes finansiālie ienā-kumi tiks nosūtīti labdarībai Latvijā, kā arī aprūpei Kanberā.

Pēc omulīgi pavadītas pēcpusdie-nas, līgotāji gan ne ar saullēktu, bet gan ar saulrietu devās mājup.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

Sit, Jānīti, vara bungas...Jāņu atcere Kanberā

Jānis Stambulis. FOTO

Iman

ts S

krīv

eris

Ir jau visi Jāņu bērni sanākuši teSidnejas Latviešu skola piedalās Jāņos

No kreisās: Emilia Vokera (Walker), Daila Vokera (Walker), Kaija Mora (Moore), Zinta Mora (Moore), Laima Jurāne. Priekšā Anika Mora (Moore).

FOTO

Mār

a M

ora

(Moo

re)

Pamatskolas un vidusskolas skolēni dzied.

FOTO

Mār

a M

ora

(Moo

re)

Pamatskolas bērni dejo „Cūkas driķos“.

FOTO

Mār

a M

ora

(Moo

re)


koku klātbūtni.Un tad kā pērkons no skaidrām

Latvijas debesīm atskan kordiriģenta Jāņa Vucēna balss. Es varu saderēt – to dzirdēja arī Latvijā! Pertas Latviešu kora skandētās Jāņu dziesmas noska-ņo mūs visus uz svētku viļņa. Pēc kora priekšnesuma Jānis aicina mūs visus izdziedāties un slepus vēro aktīvā-kos. Kas viņam padomā? Korim esot vajadzīgi dalībnieki, lai kuplinātu jau esošo dziesmu entuziastu pulciņu! Pa to laiku arī svētku pusdienu porcijas sadalītas. Ar kādu grāciju Ausma un Mirdza tās izdala! Uz rokas pat pa trīs šķīvji, kuros ir šķovētie kāposti, kartu-peļi, svaigi sautēti dārzeņi un desiņas. Bārā katrs var iegādāties arī vīnu vai alu.

Pēc tik gardām pusdienām Jānis mūs atkal mudina uz dziedāšanu. Arī tā varot sadedzināt kalorijas. Ticam viņam un dziedam no sirds, jo drīz uz-smaržo kafija, un galdā parādās zeme-ņu un šokolādes kūkas.

Kā ikkatrā lielākā pasākumā, arī šoreiz neiztikt bez loterijas. Ja atmiņa mani neviļ, Ainai nekad netika pilnās lozes. Šoreiz – divas! Tiesa gan, pie tās otrās balvas nebija tik viegli tikt, jo vajadzēja no tukšās limonādes bun-džiņas izvilkt nez kāpēc pirms tam tur iemesto saņurcīto un saplēsto biļetīti. Te nu bija vajadzīgas vīrieša rokas. Pa-līgs bija klāt, un ar īstu Lāčplēša spēku bundžiņu salocīja, lai Aina varētu sa-likt kopā mazo loterijas biļetīti ar ma-ģisko 38. numuru.

Laiks paskrien nemanot, taču sa-runas nerimst un atmiņas – kā vis-gardākais emocionālais deserts tiek

izgaršotas vēl un vēl. Jāņi agrāk tikuši svinēti ar dziesmām un dejām līdz pat rītam. Sajūsminos par to enerģiju, kas virmo telpā, kur visi kopā svinam sa-vus svētkus. Cik saullēktus varētu un vajadzētu sagaidīt, klausoties Pertas latviešu emigrācijas stāstos...?

Paldies Latviešu biedrībai par šiem latviskajiem svētkiem. Paldies par gar-dajām pusdienām, našķiem, dāvanām loterijai, paldies par jokiem un dzies-mām. Paldies par sieru un alu. Paldies par uguns muciņu, kas rada tādu māju un Līgo nakts sajūtu! Paldies par mīļo akcentu uz katra galda – svecīti un ozola lapiņām. Vislielākais paldies ik-vienam, kas atnāca un kam Jāņu diena ir īpaša. Patiesībā tik maz vajadzīgs, lai sasildītu sirdis, lai radītu tādu svēt-ku un mājīguma sajūtu, ka, mājās aiz-ejot, pasākumu kalendārā jāmeklē da-tums, kad atkal visi būsim kopā.

Sarmīte RikmaneLaikrakstam „Latvietis“

Latvieši Pertā Jāņu dienu ik gadu gaida ar nepacietību. Tās ir atmi-ņas no mīļās Latvijas, tie ir brīnišķīgi kopā būša-nas brīži, kad var izdzie-dāties Līgo dziesmas un satikt senus draugus.

Lielākā daļa no mums jūniju izdzīvo divās laika un dabas zonās. Sirdīs ir Latvijas laiks un vasara ar smaržīgām pļavām un garāko dienu. Realitātē – Rietumaustrālijas laiks, piecu stundu starpību ar mīļajiem Latvijā un lietainu ziemas īsāko dienu. Varam priecāties, ka daba uzklausījusi mūsu lūgšanas un šogad dāvā brīnišķīgu saulainu svēt-dienu. Svētītu Jāņu dienu. Un cik pre-cīzs ir teiciens: svētkus radam mēs paši savās sirdīs! Un tad – no sirds uz sirdi!

Milzīgais ozols pie Pertas Latviešu centra aicināt aicina visus Jāņa bērnus uz svētkiem. Ar apbrīnu vēroju Dau-gavas Vanadzes, kas visas uzposušās latviešu tautas tērpos. Varu tikai mi-nēt, kuru gadu desmitu viņas rosās pa latviešu namu, gādājot, lai visi svētki būtu gardi, dziesmoti, sirsnīgi un mā-jīgi. Nav brīnums, ka tik daudz Jāņa bērnu mums šeit Pertā, un arī šogad viņi nāk un nāk! Telpu pat nepiecie-šamas papildināt ar pāris galdiem un krēsliem.

Čalas pirms pasākuma nerimst, jo gadu nasta un arī attālumi liedz dau-dziem satikties biežāk. Un tad Jānis Kukuls, Rietumaustrālijas Latviešu biedrības priekšnieks, sveic visus klāt-esošos Jāņu dienā. Sirsnīgā un ener-ģiskā vīra balss aizlūzt, kad atmiņu kamols aizritinās daudzus gadus atpa-kaļ. Tas ir tik neizsakāmi emocionāls mirklis, kuru visi pārvaram ar mazu klusuma pauzīti un atmiņu zibsni.

Rita Džonsone kopā ar kolēģēm no Latviešu biedrības humoristiskā vārdu spēlē pastāsta, kāpēc viņām ne-izdodas pagatavot Jāņu sieru, atstājot to kā goda pienākumu ilggadējam un profesionālajam Jāņu siera meistaram Alfam. Siers nudien tik ļoti garšīgs, it kā tikko kā no Latvijas virtuves nā-cis! Nikolajs to ar juveliera precizitāti sagriezis slaidās standziņās, lai katrs kārumnieks šo sieru par simbolisku naudiņu var iegādāties DV kluba bārā. Mazs lasījums par baumu izplatīšanās kosmisko ātrumu izsmīdina mūs kār-tīgi. Varam tikai secināt – nudien, kā dzīvē!

Cik skaisti, ka visiem četriem Per-tas Jāņiem katru gadu svētkos tiek pa visskaistākajam ozollapu vainagam. Es varu tikai minēt, cik bagāts ir dāsnā ozola mūžs Pertas Latviešu centra pa-galmā. Paldies par sajūtām, kuras tas ikreiz dāvā mums, kad esam kopā savā Latviešu namā, jo citkārt ikdienā mēs šeit baudām palmu un citu eksotisko

Jāņu diena Pertas latviešiemMilzīgais ozols pie Latviešu centra aicina visus Jāņa bērnus uz svētkiem

Ausma ar Ritu nākamajam laimīgās lozes īpašniekam sola melno balzā-mu un Latvijas rupjmaizi. Dāvinātāju prieks uzšķiļ burvīgas smaida dzirk-stelītes.

FOTO

Sar

mīte

Rik

man

e


Latvieši līgo visā pasaulēLīgošana „Almelijā“, Turaidā

Mūsu mājās Almelijā, Turaidā, bijām atkal kādi 60 – at-kal tik pat daudz bērnu kā pieaugušo. Daži līgo bērni bija arī sabraukuši no ārzemēm – no Kanādas, Zviedrijas, Dā-nijas, Vācijas, Austrālijas, Igaunijas un Holandes.

Kad atbrauca kaimiņi (ar izpušķotu piekabi – kādi 30 cilvēki) apdziedājām viens otru, gājām rotaļās, bija tradi-cionālā virves vilkšana (patskaņi pret līdzskaņiem) un zā-baku mešanu (rekords šogad 29m 30cm). Vēlāk staigājām pie kaimiņiem, kur katrs kopīgi muzicējām, dejojām un dziedājām.

Ap vieniem visi gājām pa izpļauto labirintu – pie ak-mens atstājām bēdas, pie avotiņa nomazgājām sejas un la-birinta beigās – kalna galā iekūrām ugunskuru. Šogad bija ļoti vējains, bet tas neatturēja mūs no līgošanas pie dabas.

Anita KalējaSIA Almelija

SIA Graudi Valdemāra Rezidencewww.kopajautrak.lv

* * *Sveiciens no Līgatnes mežiem!

Jocīgi iedomāties, ka kaut kur patreiz ir ziemas vidus... Pie mums visus Saulgriežus bija saulains un jauks, bet šorīt viss nomācies, līņā – nu kā jau pa Jāņiem...

Saulgriežu saulītē pie vainadziņiem tika mani jaunākie četrkājainie bērni – alnēns Fredis, stārķēns Toļiks un Ezis, kurš joprojām uzskata sevi par priekšnieku mūsu savstar-pējās attiecībās!

Regulāri apciemoju arī lācenīti Ilzīti, lūšus, pie pārē-

jiem tieku retāk. Patreiz notiek projekta izstrāde jaunajam lāču voljeram, ko plāno celt Mikum un Puikam, kuri pat-reiz ir trimdā Mežavairogos... Ilzītei plānots palikt savā te-ritorijā – tas pareizais variants.

Lai izdodas piedzīvot svētku sajūtas Austrālijā!Velga Vītola

* * *Jāņi Bauskā

Šī gada Līgo svētki man īpaši ar to, ka pirmo reizi tos pavadīju kopā ar Rēzeknes kapelas Dziga dalībniekiem, ar kuriem kopā muzicēju tikai dažus mēnešus. Bijām uzaici-nāti piedalīties vienā no Latvijas lielākajiem Jāņu pasāku-miem Latvija Līgo Bauskā!

Visu dienu pavadījām mēģinājumos, pēc tam spēlējām arī danču mūziku Lielkoncerta apmeklētājiem, savukārt pašā vakarā uzstājāmies uz lielās skatuves kopā ar Latvi-jā pazīstamiem latgaliešu izcelsmes mūziķiem – ar And-ri Baltaci, Daini Skuteli, brāļiem Ati un Jāni Auzāniem, dziedātāju Anmary. Koncertā uzstājās vēl vesela virkne populāru mūziķu un folkloras grupu no visiem Latvijas novadiem. Priecājāmies, ka varējām vērot arī citu mūziķu kopprojektu uzstāšanos un izbaudīt koncertu.

Pēc koncerta Bauskā devāmies uz Dzegužkalnu, Rīgā, kur pāris stundas lustinājām ar jautriem dančiem tradicio-nālos Jāņu mīļotājus līdz pat rīta gaismai.

Anna Briška

* * *Jāņu vakars „Billītēs“

Jāņu vakarā Billītēs līgotāji bija Anna, Diāna, Uldis, Aksels, Elīze un sunītis Milu. Vēl bija mans brālis Eduards

Kapela „Dziga“ Bauskā. Pirmā rindā (no kreisās): Sand-ra, Pīters, Kristīne ar Madariņu, Anna. Otrā rindā: And-ris, Dace, Ilmārs, Inga.


FOTO

Juka

Ris

laki

FOTO

Vel

ga V

ītola


un suns Batlers, kas nav trāpījušies uz bildēm. Fotografēja Juka, un tāpēc viņu nekur neredz

Par šo vakaru Ed. Virza varētu rakstīt tā:„Šogad Jāņu vakars Straumēnos bija tik vējains, kādu

neatcerējās pat neviens no vecākajiem šo māju ļaudīm. Ve-cie vītoli vaidēja, un pat svēteļi meklēja vakariņām vardes, aizvējā aizslēpušies.“

Neraugoties uz to, Akselam izdevās aizkurt ugunsku-ru, nokurinājām visus praulus, kas dega ilgi, līdz par rīta gaismai.

Diezin vai Austrālijas ziema ir daudz vēsāka par mūsu Jāņu laiku.

Anna Žīgure

* * *Diriģents līgo

Šī gada Jāņos bija jauki un lie-tus arī nelija. Ne-bijām pārāk liela kompānija, bet to-ties ģimenes lokā skaisti nolīgojām. Mūsu kompānijai bija pievienojusies arī Latvijas goda konsule Meksikā Beatrise Ābolti-ņas kundze.

Gatavoju arī Jāņu katlu Nr. 2, kas bija mana pilnīga gastronomiska im-provizācija un jāsaka, ka izdevās labi. Kāpēc Nr. 2? Tāpēc, ka pagājušajos Jāņos bija Nr. 1, var apskatīt manā blogā ( dirigents.blogspot.com). Domāju katru gadu mēģināt jau-nu recepti un ievietot to blogā!

Jānis Ozols

* * *Kolka Līgo

Līgo vakars Kolkā bija neparasti auksts un vējains. Jūra pie Kolkasraga pēcpusdienā bija nežēlīgi paņēmusi divas laivotāju dzīvības, tāpēc līgotāji, kuri kā ierasts ap saules rietu pulcējās Kolkasragā, bija pieklusuši. Tikai ar lielām pūlēm vētrainajā laikā izdevās iekurināt ugunskuru, kas gan pēc tam dega it spoži un bārstīja dzirksteļu spietus pa visu pludmali. Klusi skanēja līgo dziesmas, arī Pūt, vējiņi aizgājušo piemiņai.

Otra vieta ciemā, kur pulcējās ļaudis, bija pie Kolkas Tautas nama. Dega ugunskurs, skanēja mūzika, līgotāji de-joja, dziedāja. Vējš bija pierimis, mākoņi paklīduši, iemir-dzējās zvaigznes. Tādi rudenīgi auksti Jāņi.

Baiba Šuvcāne Kolkā

* * *

Priecīgus svētkus, esiet priecīgi!Jāņi un Līgo ir gada skaistākais brīdis. Pļa-

vas zied, arī koki atraisa savas smaržas, un tas viss piepilda gaisu. To jūt katra būtne, kas elpo un dzīvo. Un es ticu, ka to savā iztēlē izjūt arī citās zemēs dzīvojošie latvieši, kas kaut reizi to izjutuši dzimtajā Latvijā. Atceros tos brīžus savā dzimtajā pilsētā, kad, skolai beidzoties,

izkāpu no Rīgas nakts vilciena Jelgavā un dziļi ieelpoju. Tā bija neatkārtojama, tikai manai pilsētai raksturīga vasaras nakts smarža – es biju mājās. Kaut kur izlasīju Lidijas Las-manes-Doroņinas vārdus, ka patiesībā „Latvija ir mūsos pa-šos. Cik cēli mēs būsim, tik skaista un stipra būs Latvija!“

Visu gadu Jānīts jāja,Nu atjāja šovakar;Trīcēj’ kalni atjājot,Skanēj pieši nolecot...Līgo, līgo!...

Dzintra Meijere

* * *Jāņi „Piesaulē“, ASV

Latviešu luterāņu baznīcas nometnē Piesaulē Bradfor-dā, Ņūhampširā (New Hampshire), ASV pulcējās ap 160 līgotāju. Viens, par mani vecāks, man vaicāja: „Žagariņ! Kāpēc neviens (pie ugunskura) nedzied?“ Es atbildēju: „Tā-pēc, ka mēs visi esam amerikāņi!“ Tas, kas par mani vecāks atbildēja: „Žagariņ, tā ir laba atbilde! Paldies par to!“

Ugunskurs bija debesskrāpja augstumā! Dziedātāji bija noguruši pie ugunskura nonākuši. Ugunskura lielums ne-vedināja uz dziedāšanu. Visi mēs, mutes vaļā turot, stāvē-jām, skatījāmies kā dzirksteles skrēja zvaigznēs, baudījām Blue Hills Brewery produktu.

Fotogrāfijas skatāmas: http://janipiesaule.shutterfly.com/Juris Žagariņš

* * *Jāņi „Priedainē“, ASV

Mēs Priedaines (ASV) Jāņos jutāmies, kā līgojot Lat-vijā. Teiciens līst kā pa Jāņiem šoreiz neapstiprinājās. Bija ļoti silts un saulains vakars.

Latvieši līgo visā pasaulēTurpinājums no 8. lpp.

Jānis un Marta Ozoli.

Līgotāji Kolkā.

FOTO

Ines

e D

āvid

sone

FOTO

Juri

s Žag

ariņ

š

Akordeonisti Inita Āboliņa un Jānis Students.

FOTO

no

Inita

s Ābo

liņas

per

sonī

gā a

rhīv

a



Sestdien, 2. jūnijā Tālavā uz Adelaides Latviešu biedrības (ALB) Laimas pavāru kursu pulcējās liels skaits latviešu no vairākām paau-

dzēm. Šoreiz stundu pasniedza Anita Hale-Bilkena ar palīgiem Krisu Nobeli (Chris Noble) un Tanju Tilgali. Anita klātesošiem demonstrēja, kā gatavot viņas populāro kartupeļu pankūku recepti. Šī bija trešā reize, kad Anita bija pasniegusi stundu; pati ir izgājusi slavenos Cordon Bleu pavāru kursus Eiropā.

Kamēr pankūkas cepās, mācek-ļi dalījās sarunās par pašu ģimenes pankūku variantiem, receptes nodotas no mātēm vai vecmāmiņām. Drīz vien visa telpa bija pilna ar gardu smaržu, un klase pacietīgi gaidīja, kad būs laiks nogaršot pankūkas; ne tikai pa-rastās, bet arī ar sīpoliem un speķi.

Pie kafijas un tējas dabūjām arī baudīt Māras Komatsevas ceptās aus-tiņas un biskvītus. Jūlija mēnesī Ints

Puķītis demonstrēs, kā cept tradicio-nālo rupjmaizi. Ceram redzēt visus pa-vārus, kā arī jaunus un vecus draugus Tālavā!

Ināra KalniņaLaikrakstam „Latvietis“

Mēs ar Normundu sniedzām koncertu, tautas dejas dejoja Ņujorkas Jumis, Vašingtonas Namejs un Filadelfi-jas Dzirkstele. Līgo balli spēlēja Amerikas latviešu kapela Pēdējais vilciens.

Kā katru gadu sadziedāšanos pie Jāņu ugunskura uz akordeona pavadīja Jānis Students, kurš ir Priedaines sirds un dvēsele. Šogad viņam bija palīgs – es spēlēju kopā ar viņu. Tā esot bijusi lielākā sadziedāšanās pēdējo 10 gadu laikā. Jānis teica, ka viņam ir gods, spēlēt kopā ar mani, bet īstenībā man bija gods spēlēt kopā ar viņu. Viņš ir tik laimīgs, kad spēlē: acis aizvērtas un smaids, kas nepāriet līdz pēdējam akordam.

Uz Priedaines Jāņiem sabrauc Amerikas latvieši no vi-sām malām. Mūsu šogad bija ap 400, un par ko visi vietējie priecājās – daudz jauniešu; arī to, kuri Amerikā iebraukuši pirms pāris gadiem.

Ballīte turpinājās līdz rīta gaismai, mani uz mājām aiz-veda pēc diviem, tieši no deju laukuma, lai gan gribējās vēl palikt. Pēdējie līgotāji esot devušies gulēt ap 6 no rīta, bet nekāds miers un klusums neiestājās, jo dziedāšanas stafeti pārņēma putni.

Inita Āboliņa

* * *Līgošana Limbažu rajona Aijažos

Ielīgošana Rīgas dzelzceļa stacijā

Ceturtdien, 21. jūnijā Rīgas Centrālajā dzelzceļa staci-jā nākamo Dziesmu un deju svētku rīkotāji, dalībnieki un atbalstītāji kopā ar rīdziniekiem un Rīgas viesiem līgo no-skaņās ieskandināja nākamos – XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus.

Nākamo svētku vienojošos vārdus – GAISMA LĪGO LATVIJĀ – uzsauca Dziesmu un deju svētku rīkotājs – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs, Svētku lieldraugs VAS Latvijas Dzelzceļš, kopkoris virsdiriģentu Inta Teterovska un Ivara Cinkusa vadībā, deju kolektīvi Bānītis un Teiksma. Svētku rīkotājus, dalībniekus un atbal-stītājus draiski apdziedāja folkloras kopa Skandinieki.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra di-rektore Dace Melbārde astronomisko saulgriežu dienā vi-siem svētku rīkotājiem un dalībniekiem vēlēja: „Sasmelties daudz saules un gaismas enerģijas, lai pietiek prieka un degsmes svētku radīšanai līdz 2013. gada vasarai.“

„Gaisma līgo Latvijā visspožāk tad, kad kopā sanākam un lielajā kopkorī izdziedam savas tautas dziesmas, kad raitā deju solī izdejojam latviešu ornamentus un uguns zī-mes un kad uzgavilējam Dziesmu un deju svētku gājienam, kas dažu stundu laikā Latvijas galvaspilsētas Rīgas Brīvī-bas ielu piepilda ar mūsu novadu kultūru daudzveidību un radošo spēku,“ uzsver Dace Melbārde.

2013. gada Dziesmu svētku Noslēguma koncerta kon-cepcijas atslēgas vārds ir Līgo, kas latviešu tautas identi-tātes, kultūras un tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem.

Informāciju sagatavojaInga Bika

KNMC komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālistewww.knmc.gov.lv

Latvieši līgo visā pasaulēTurpinājums no 9. lpp.

Ilze Jakovļeva līgotāju pulkā.

FOTO

Edg

ars R

ozen

tāls

Rīgas dzelzceļa stacijā

FOTO

Juri

s Krū

miņ

s

Pavārmākas kursi AdelaidēDemonstrēja, kā gatavot Anitas populārās kartupeļu pankūkas

No kreisās: Brigitte Sigura, Anita Hei-la (Hale), Krisa Nobela (Chris Noble), Tania Tilgals.

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $23.


Skolas 2012. g. izlaiduma sauklis Abilities – Mēs ejam, jo mēs spējam un drīkstam...

Līgo vakarā nobeigt izcilu ģimnāzi-ju – tas notiek tikai vienreiz mūžā! Tā arī latvietim – Jānim. Liela vācu ģim-nāzija Bucbahā (Butzbach) atvadījās no 157 absolventiem, Vācijā abiturientiem. Skolu apmeklē ap 1200 jauniešu. Tikpat ļaužu ieradās svētku zālē, lai turpat pie-cas stundas piedalītos uzjautrinošās svi-nībās. Ģimnāzijas beidzēji: zēni, tumšos uzvalkos, meitenes – kā uz balli, kura nebija paredzēta. Absolventu uzdzīvoša-na bija jau notikusi dienu iepriekš. Jāņa 18 klases biedri bija devušies ar traktora vilktiem siena ratiem pa savu plašo pa-gastu, lai tā iedzīvotājiem parādītu, ka viņi tagad pieder t.s. izglītības izlasei! Tā skaidroja Skolēnu pašpārvaldes pār-stāvis savā uzruna. Viņš reizē uzsvēra, ka skola viņiem palīdzējusi izkopt ne-ierobežotus talantus – abilities! Un sa-gatavojusi tiktāl, ka 2012. g. absolventi mierīgu sirdi izvēlējušies sev saukli – mēs ejam, jo spējam un drīkstam.

Divas skolotājas izpelnījās burtis-kus standing-ovations (vētrainus aplau-sus). Angļu valodas skolotāja uzskaitīja neparastākās atbildes, ko saņēmusi klases darbos, piemēram, Margareta Tačera (M. Thatcher) izraisījusi I un II Pasaules karu! Akadēmisko runu teica latīņu valodas skolotāja, kurai jaunieši sauca priekšā atslēgas vārdus jau laikus viņas atstāstītajām kutelīgajām epizo-dēm pavadītajā mācības gadā. Mijie-

darbība skolēnos izraisīja lielu sajūs-mu – viņi labi zinā-ja, par ko ir runa!

Lielāks skaits skolēnu saņēma uzslavu par iz-cilām atzīmēm. Ducim jauniešu pasniedza speciā-las balvas no vācu matemātiķu, fizi-ķu un rotariešu ap-vienībām. Skolas direktors sumināja vienu maza augu-ma, neuzkrītošu zēnu. Tik daudz vieninieku (labākā atzīme Vācija!) ne-esot redzējis savā 30 gadu darba mūžā!

Skolas beidzēji bija izveidojuši savu orķestri, t.s., big band ar dziedā-tājiem. Netrūka Dienvidamerikas rit-mu! Tie jautri bagātināja runu, liecību izsniegšanu, paldies un atvadu vārdu pilno programmu. Jāņa simpātiskais klases audzinātājs, pats angļu valodas skolotājs, savus audzēkņus apzīmēja par svinētājiem. Par to pretim saņēma klases dāvanu – karti uz alus brūzi kopā ar klasi. Skolotājam arī garšojot!

Mājās tikām ap pusnakti. Jāņa tēvs mudināja neaizmirst, ka Līgo vakars vēl nav galīgi nokavēts. Sarosījāmies uz terases ar Latvijas Jāņu sieru un mā-jas gardumiem. Diemžēl Latvijas radio

dzirdējām tikai retu Līgo dziesmu – pēc parastām ziņģēm nenesās prāts. Ugunskuru daļēji aizstāja gaļas, dārze-ņu grils un lukturi no dažādām svešā-kām zemēm. Rītausmu sagaidījām bez paša Jāņa. Viņš bija iekritis gultā, teik-dams, ka nu gan vairāk nejaudājot...

Kāds runātājs jauniešiem novēlē-ja tikai zaļu gaismu dzīves luksaforā. Nenāks pa sliktu, Jānim strādājot un ceļojot Dienvidamerikā!

Jānim brauciens siena vāģī ilgu stundu garuma esot bijis tas labākais un draudzīgākais skolas atvadu svinī-bās Līgo priekšvakarā!

Aija EbdenaLaikrakstam „Latvietis“

Jāņa „Līgo vakars“ Vācijas mazpilsētāĢimnāzijas izlaidums Bucbahā

Ebdenu ģimene. No kr.: Sarmīte, Aija, Dainis, Jānis, Nīls.

Abonējietlaikraksta „Latvietis“

drukāto izdevumu!

Abonements –$35 par 10 numuriem vai$70 par 20 numuriem vai

$180 par 52 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!

Mūsu adrese:Sterling Star Pty LtdPO Box 6219SOUTH YARRAVIC 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī –

http://www.laikraksts.com


Jauno laiku olim-piādes – četrus ga-dus – skaita no Atēnām 1896. gadā, kad franču skolotājam Pjēram de Kubertēnam izdevās at-

jaunot seno olimpisko spēļu tradīcijas, kad, pārtraucot karadarbību, pasaules atlēti mērojās ātrumā, augstumā un spēkā. Senajās Olimpiskajās spēlēs startēja tikai vīrieši bez kāda apģērba un sievietēm pat skatīties bija aizliegts.

Atēnās startēja 13 valstu 311 vī-rieši. Tikai V olimpiādes spēlēs Stok-holmā 1912. gadā Krievijas impērijas komandā pirmo reizi Spēlēs startēja latvieši. Tad uz starta bija 28 valstu 2490 kungi un 57 dāmas, lai sacenstos 14 sporta veidos. Vienu no dažām me-daļām, kuras ieguva Krievijas koman-da, izcīnīja Haralds Blauss šaušanā pa lidojošiem mērķiem (māla baložiem), saņemot olimpisko bronzas medaļu. Stokholmā riteņbraukšanā startēja arī manas vecmāmiņas brālis Jēkabs Buk-se, Baltijas valstu meistars šosejā un Latvijas motobraukšanas pamatlicējs.

Pirmā pasaules kara dēļ VI olim-piāde palika bez spēlēm, kurām bija jānotiek 1916. gadā Berlīnē. VII olim-piādes spēles varēja notikt pēc kara, 1920. gadā Antverpenē. Pa to laiku Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) nolēma, ka Olimpiādes spēlēm jārada jaunākā māsa – Ziemas olim-piskās spēles, un tām ir kārtas numurs. Pirmās tādas spēles notika Francijas kalnu kūrortā Šamonī, 1924. gadā ar Latvijas līdzdalību ātrslidošanā un slē-pošanā. Tajā pat gadā VIII Olimpiāde dabūja savas spēles Parīzē, kur startē-ja 37 Latvijas sportisti 44 citu valstu saimē ar vairāk kā 3000 dalībniekiem.

Tikai tālajā Losandželosā

1932. gadā, kur notika X Olimpiādes spēles, bija tikai 2 Latvijas sportisti un LOK prezidents Jānis Dikmanis, Lat-vija tika pie medaļas. Latviešu dievinā-tais soļotājs – valmierietis Jānis Daliņš 50 km soļošanā izcīnīja sudraba me-daļu, bet desmitcīņnieks Jānis Dimza savainojuma dēļ palika 12. vietā. Taču šajās spēlēs zelta medaļu vingrošanā uz apļiem izcīnīja bijušais Latvijas vingrošanas meistarsacīkšu uzvarētājs Georgs Gulaks, kas pirms tam bija no Rīgas emigrējis uz ASV un vēlāk kļu-va par Amerikas vingrošanas savienī-bas prezidentu. To daudzi nezina vēl tagad. Taču pateicoties Gulakam, Rīga dabūja tiesības rīkot vairākas pasaules mēroga sacensības vingrošanā Rīgas Sporta pilī. Vēlāk Georgs Gulaks kopā ar kundzi bija mans personīgais viesis un braucām ar manu Zaporožecu, bi-jām Daugavas vingrotavā, Miera ielas mājā, kur olimpiskais uzvarētājs bija dzīvojis un startējis Latvijā. Taču tad palikām nezinājuši par viesa olimpis-ko zeltu, jo viņš pats neko nestāstīja un ārzemju sporta literatūra nebija pieeja-ma. Tikai vēlāk sarakstoties, uzzinā-jām par to, ka bijušais rīdzinieks bijis ASV olimpiskās komitejas loceklis, pasaules vingrošanas federācijas FIG viceprezidents.

XI Olimpiādes spēlēs Berlīnē 1936. gadā Hitlera ēnā startēja 49 valstu vairāk kā 4000 atlētu 20 spor-ta veidos. Jānim Daliņam neizdevās atkārtos savu Losandželosas panāku-mu, toties mazāk pazīstamais Adal-berts Bubenko 50 km soļošanā tika pie bronzas medaļas. Latviešu spēkavīri jau cariskajā Krievijā guva daudzas uzvaras, taču tikai Berlīnē to aplieci-nāja Edvīns Bietags, grieķu-romiešu cīņā – izcīnot sudraba medaļu un Kriš-

jānis Kundziņš, ie-rindojoties augsta-jā 5. vietā, par ko pienācās diploms.

Otrais pasaules karš laupīja spēles XII un XIII Olim-piādēm. Tikmēr okupētās Latvijas sportisti varēja tikt uz olimpiskajām spēlēm, tad, kad 1952. gadā pado-mija nolēma pieda-līties XV Olimpiā-des spēlēs. Reizē ar šim spēlēm sā-kās basketbola dzimtenes ASV sacensība šajā pa-saules sporta spē-lē ar padomijas sbornaju.* PSRS komandā pats jau-nākais basketbo-

lists bija 18 g.v. Maigonis Valdmanis un reizē ar komandu izcīnīja sudraba godalgu, zeltu atstājot amerikāņiem. Maigonis Valdmanis reizē ar Jāni Krūmiņu un Valdi Muižnieku katrs izcīnījuši 3 sudraba medaļas, viena ti-kusi Jurim Kalniņam. Tas notika Spē-lēs Romā, Melburnā un Tokijā. Igors Miglinieks par olimpisko uzvarētāju basketbolā kļuva Seulā 1988. gadā un Cēzars Ozers – sudraba medaļu Romā.

Caur adatas aci izlīdusi bargajam padomijas olimpiskās kvalifikācijas sietam uz XVI Olimpiādes spēlēm Melburnā 1956. gadā aizbrauca Rī-gas Medicīnas institūta studente Ine-se Jaunzeme. Melburnā Inese vienu pēc otra uzstādīja divus olimpiskos rekordus šķēpa mešanā un visbeidzot uzvarēja, atvedot uz Rīgu olimpisko uzvaru. Olimpiskajās spēlēs Monreā-lā un Maskavā, kad spēļu programmā jau bija iekļauts arī dāmu basketbols, dominēja padomijas sbornaja, kurā galvenā centra uzbrucēja bija Latgales meitene Juliana Uljana Semjonova. Viņas pārliecinošā darbība zem gro-

Olimpiādes spēles un LatvijaNo Atēnām līdz Pekinai


Georgs Gulaks (George Gulack) – pir-mais vingrotājs pasaulē, kas apļos iz-pildīja krusta vingrinājumu.

No kreisās: Zigurds Mežavilks un Se-bastians Kou (Sebastian Coe) Olim-piskajās spēlēs Maskavā 1980. gadā. Sebs Kou ir XXX Olimpiādes spē-ļu Londonā spēļu rīcības komitejas priekšsēdis.

Latvijas šķēpa metēji – Olimpiādes spēļu uzvarētāji Jāņa Daliņa Stadionā Valmierā Jāņa Lūša 70 gadu jubilejā. No kreisās: Jānis Lūsis (Zelta medaļa Mehikā, 1968. g.), Inese Jaunzeme (Zelta medaļa Melburnā, 1956. g.), Elvīra Ozoliņa (Zelta medaļa Romā, 1960. g.), Dainis Kūla (Zelta medaļa Maskavā, 1980. g.).

FOTO

Zig

urds

Mež

avilk

s


Atvēršanas pēc-pusdiena 14. jūnijā risinājās Mākslinieku savienības izstāžu zālē 11. novembra Krastma-lā, kur bija Rozentāla Mākslas vidusskolas ab-

solventu darbi, un tas bija tāds jestrs, labs fons – jauno māksla kopā ar jau-nu grāmatu. Pie tam šī izstāžu zāle atrodas arī blakus Vides aizsardzības kluba (VAK) birojam, manai iemīļotai vietai, kur pavadu daudz laika un kur darbojas visi mani draugi. Arī tas bija

labi – vide kopā ar mākslu un rakst-niecību, tas viss ir viens vārds un jē-dziens – kultūra.

Grāmata ir manas atmiņas un cen-šanās izpētīt, kādēļ un kādu iemeslu dēļ esmu sākusi nodarboties ar rakst-niecību un kādēļ tieši lugas, kas no-teikti nav vieglākais žanrs. Mēģināju pati pētīt, kādi notikumi manā dzīvē to visu ietekmēja, kādi cilvēki un kā dzīve tā pavisam nemanāmi un ne-uzkrītoši ieslīd literārā darbā. Jo tas teiciens, ka kāds diktē no augšās ir stipri pārspīlēts. Rakstnieks akumulē dzīvi, realitāti, bet spēj vispārināt un ieskatīties dziļāk par ikdienas dzīves virskārtu.

Grāmatas atvēršanas pēcpusdienā svinīgi uzdāvināju savu grāmatu trim cilvēkiem, kuri man neapšaubāmi ļoti palīdzēja rakstīšanas laikā – savai mā-sai Signei Folkai, māsīcai Laurai Sū-nai un savai meitai – Silvijai Stumbrei.

Vakara gaitā piepeši ieradās Zilais putns no VAK, kurš apstulbis nespēja īsti apjēgt, kur nonācis, un biju spies-ta arī viņam uzdāvināt grāmatu. Zilos putnus nekad nevajag novērtēt par

zemu, tie var apvainoties un aiznest sev līdzi sapņus un cerības.

Lelde StumbreLaikrakstam „Latvietis“

Grāmatas „Personīgi“ atvēršanas svētkiLeldes Stumbres atmiņas

Vakara gaitā ieradās Zilais putns.

ziem nodrošināja zelta medaļas.Vēsturiska netaisnība liedz Vilim

Stendzeniekam, bēglim no okupētās Latvijas, startu britu komandā Lon-donas olimpiskajās spēlēs 1948. gadā. Taču kurzemnieks Jānis Lūsis, kas at-zīts par Latvijas gadusimta sportistu, divkārtējs pasaules rekordists, savu olimpisko sēriju sāka 1964. gadā To-kijā, izcīnot bronzas medaļu, turpinā-ja uzstādot pasaules rekordu Somijā un izcīnot dramatisku uzvaru XIX Olimpiādes spēlēs Mehiko pilsētā 1968. gadā. Tikpat dramatiska bija Jāņa Lūša divcīņa ar mājinieku Klau-su Volfermanu Minhenes olimpiskajā stadionā 1972. gadā, kur 2 cm izšķīra, ka Jānis zaudē Volfermanim un iegūst tikai sudraba medaļu.

Romas olimpiskajās spēlēs zelta medaļu visgarākajā peldēšanas discip-līnā 1500 m distancē izcīnīja latvietis Jānis Konrāds, pārstāvot Austrāliju. Viņa māsa Ilze tika pie sudraba me-daļas peldēšanas stafetē. Te vietā pie-minēt, ka Jānim Konrādam peldēšanu izrakstīja ārsts, kas ārstēja bērnu trie-kas paralīzes. Turpat Romā bronzas medaļu paukošanā ar špagu izcīnīja Bruno Habarovs, kas pirms tam bija kļuvis par pasaules meistarsacīkšu uzvarētāju. Tokijā Hačioji velodromā Imants Bodnieks ieguva sudraba me-daļu riteņbraukšanā trekā ar tandēmu. Vēl Mehiko pie zelta medaļas tika pa-

domijas volejbola komandas saspēles vadītāja Tatjana Veinberga, un tādas pat vērtības otro zelta medaļu ieguva rīdzinieks Ivans Bugajenkovs.

XXII Olimpiādes spēles 1980. gadā notika Maskavā. Milzī-ga darvas karote olimpiskajā medus mucā bija padomijas vadoņa Brežņeva lēmums iebrukt Afganistānā, kādēļ daudzu valstu sportisti boikotēja šis spēles. Atriebības dēļ boikots nesau-dzēja arī Losandželosas spēles. Mas-kavā bez Juliānas Semjonovas zelta medaļas ieguva volejbolists Pavels Seļivanovs un šķēpa metējs ventiņš Dainis Kūla. Pirmo reizi kāda Latvijas komanda tika pie olimpiskās medaļas. Sudraba godalgu izcīnīja akadēmisko airētāju četrinieks Arturs Goronskis, Dimants un Dzintars Krišjāņi, Žoržs Tikmērs un stūrmanis Juris Bērziņš.

XXIII Olimpiādes spēles boikotē-ja viss soclāgeris, izņemot Rumāniju. Volejbolā uzvarēja ASV olimpiskā komanda, kuras saspēles vadītājs bija Aldis Bērziņš.

XXIV Olimpiādes spēlēs Seulā, kur zelta medaļu ieguva jau piemi-nētais Igors Miglinieks basketbolā, satriecošu pārsteigumu sagādāja dau-gavpiliešu vecmeistars ātršaušanā ar pistoli Afanasijs Kuzmins, iegūstot zelta medaļu.

Tikai 1992. gadā XXV Olimpiādes spēlēs Barselonā 34 Latvijas sportis-ti atkal bija zem savas valsts karoga, un Afanasijs Kuzmins ar riteņbraucē-ju Daini Ozolu atveda sudraba, resp.,

bronzas godalgu.Plaša bija Latvijas delegācija ame-

rikāņu Atlantā, XXVI Olimpiādes spēlēs – startēja 47 sportisti. Pie vienī-gās medaļās – sudraba – kanoe airēša-nā tika Ivans Klementjevs.

Tālajā Sidnejā par lielu prieku soļošanas draugiem Aigars Fadejevs velnišķīgajā karstumā 50 km distan-cē tika pie sudraba godalgas, zaudējot tikai pasaules rekordistam polim Ro-bertam Koržeņevskim. Bet vingroša-nā brīvajās kustībās seno Georga Gu-laka varējumu atkārtoja Igors Vihrovs, uzvarot brīvajās kustībās. Svaigākā olimpiskā medaļa Latvijā ir Vadimam Vasiļevskim, kas pirms četriem ga-diem Atēnās, seno olimpisma principu zemē, izcīnīja bronzas medaļu šķēpa mešanā.

Pretrunīgi tika vērtēta IOC izvēlē XXIV Olimpiādes spēles rīkot Pek-inā, vai kā ķīnieši to izrunā Beidzin, Maoczeduna ēnā. Ka tas būs gran-diozs sarīkojums, šaubu nebija. Lat-viju tur visspožāk pārstāvēja mūsu dāmu basketbola valstsvienība. Te man jāpiemin, ka basketbolu pasaulē spēlē miljards atlētu 213 valstīs. Groza spēles virsorganizaciju – FIBA pasau-les sporta milzeni pirms 80 gadiem Ženevā nodibināja 8 valstis, arī Lat-vija. Tā vārdā vēsturisko dokumentu parakstīja Jāzeps Šadeiko.

Zigurds MežavilksLaikrakstam „Latvietis“

* krieviski – „izlase“.

Olimpiādes spēles un LatvijaTurpinājums no 12. lpp.


Vēsturnieki kritizē „Nākotnes melnrakstus“Okupācijas fakta noliedzēji turas pie saviem uzskatiem

„Tā ir tāda pret Latviju vērstās PSRS politikas apoloģētika, kādu grūti atrast pat liberālu mūsdienu Krievijas vēsturnieku darbos,“ 26. jūnijā Nākot-nes melnrakstu sērijas grāmatu izvērtē-šanas diskusijas laikā izsaucās vēstures profesors Ilgvars Butulis. Brīžiem gan šķita, ka vēsturnieku publika diskusijā izturas pārāk korekti un iecietīgi.

Pasākumam Latvijas Universitā-tes Vēstures un filozofijas fakultātē augsni bija sagatavojis nesen iznāku-šais Jāņa Urbanoviča, Igora Jurgena un Jura Paidera kopdarbs Nākotnes melnraksti: Latvija 1941. – 1947., kas turpināja šo pašu autoru iesākto apce-rējumu par Latvijas vēstures norisēm 1934. – 1941. gadā. Izteikties par grā-matām bija nolēmuši paši vēsturnieki, kaut gan agrāk neoficiāli izskanēja, ka komentēt tāda veida darbus tie uzska-ta zem sava goda. Auditorijā absolūtā vairākumā tiešām bija diplomēto vēs-turnieku un viņu piekritēju publika, kamēr Nākotnes melnrakstu nometni pārstāvēja tikai Juris Paiders un vēl grāmatas izdevēja – Baltijas foruma – direktors Aleksandrs Vasiļjevs.

Paiders savu uzstāšanos sāka ar atziņu, ka neviens no autoriem nav vēsturnieks un ka grāmatas mērķis ne-kādā gadījumā neesot bijis dublēt vai aizstāt vēsturnieku darbus. Arī vēstur-nieki atzina, ka nevēsturniekiem ir tie-sības rakstīt par vēsturi, tomēr, citējot profesori Dainu Bleieri, „arī populārā literatūrā jāpieturas pie zināmiem aka-dēmiskiem standartiem,“ jo „šī grāma-ta, kā jebkurš darbs, veido sabiedrības vēstures apziņu.“

Vēsturnieku publikai jautājumu

bija daudz, tajā skaitā par ļoti disku-tablajām hipotēzēm, kas nav balstītas nekādos faktos, par padomju laika uz-pūstās kara upuru statistikas atkārtotu laišanu apritē, par Paidera proponēto ideju, ka Latvija jau kopš 1939. gada oktobra it kā pēc pušu vienošanās sāk-ta pielāgot PSRS juridiskajai sistēmai. Šādu jautājumu bija gūzma, tomēr dis-kusija īsti neizvērsās, jo izrādījās, ka Jurim Paideram un vēsturnieku audi-torijai par to ir ļoti atšķirīga izpratne. Grāmatas autors vienkārši nebija ga-tavs runāt argumentēti, šķiet, uzskatot, ka viņa daļā ir tikai izvirzīt oriģinālas teorijas, nevis tās izskaidrot un aiz-stāvēt ar faktiem. Ģeogrāfijas zinātņu doktors brīžiem atgādināja studentu eksāmenā, kurš savu nezināšanu slēpj aiz vispārējām frāzēm, kā mēdz sacīt, peld.

Paiders turējās pie stila – neatbil-dēt uz konkrētiem jautājumiem, sāka runāt par pavisam citām lietām un bie-ži atbildēja tikai tad, kad jautātājs uz-stāja. Kad Daina Bleiere aizrādīja uz konceptuālām pretrunām, ka pirmais Nākotnes melnrakstu sējums runā pretim otrajam, autors to izskaidroja ar vārdiem: „Mēs jau neesam nekādi dogmatiķi, kas ieņēmuši prātā vienu domu un no tās neatkāpjas.“

„Ja šī ir grāmatas apspriešana, tad man kā vēsturniekam ir grūti kaut ko apspriest, ja grāmata pamatā sastāv no specifiski atlasītiem vēstures avotiem un preses materiāliem, fotogrāfijām ar tendencioziem parakstiem,“ savus nostāju neslēpa vēsturnieks Uldis Nei-burgs.

Profesors Ilgvars Butulis, vairāk

runājot par pirmo grāmatu, norādīja, ka viņam nav pieņemama grāmatas politiskā filozofija. Piemēram, tenden-ce „degradēt Latviju kā valsti“, runājot par 1939. un 1940. gada situāciju un iespējām. Tāpat neizpratni raisa ter-minoloģijas izvēle un lietošana. „Kad mēs ar krievu kolēģiem diskutējām, vai bija okupācija vai aneksija, lietas būtība jau ir viena un tā pati, bet, ja tā laika notas un procesus autori nosauc par integrāciju! Ja jau staļiniskās PSRS politika Austrumeiropā ir integrācija, tad varbūt arī Hitlera politika bija in-tegrācija? Tā ir nepamatota jēdzienu pārbīde,“ aizrādīja profesors. Ne vi-ņam, ne citiem klātesošajiem nebija pieņemama Nākotnes melnrakstu po-zīcija visu, kas notika pēc 1940. gada jūnija, attēlot kā Latvijas integrāciju PSRS, kā it kā normālu procesu, kam bijušas vien „dažas labās un sliktās, un dažas nepatīkamas puses“.

Pasākuma noslēgumā Baltijas fo-ruma vadītājs Vasiļjevs atklāja, ka jau krājoties materiāli jaunai grāmatai, varbūt pat divām, trim. Tajās būšot runa par 1949. gada, 50. gadu un vēl vēlākiem notikumiem Latvijā. Paiders nedaudz apjuka un tikai pēc jautājuma atkārtošanas, jau izrunājies par pavi-sam ko citu, atbildēja uz auditorijas vaicājumu, kā jaunajā grāmatā tiks ap-zīmēti pēckara notikumi: vai tur būs runa par nacionālās pretestības kustī-bu vai bandītisma likvidēšanu? Runā-tājs ļāva noprast, ka tajā būšot runa par abiem.

Viesturs SprūdePirmpublicējums „Latvijas Avīzē“

la.lv

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijaSabiedriskais pasūtījums jānodrošina arī raidījumiem latgaliešu valodā

Nacionālā elektronisko plašsa-ziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir pieņēmusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012.–2017. gadam.

Viens no galvenajiem stratēģijas mērķiem ir sabiedrisko mediju stipri-nāšana un reforma, palielinot mediju lomu nacionālās kultūras identitātes stiprināšanā un latviešu valodas, ie-skaitot latgaliešu valodas, lietošanā. Tikpat būtisks mērķis ir nodrošināt informācijas telpu latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas lī-dzekļu apraidi visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā.

Stratēģijas sadaļas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemē-rošana septītajā punktā uzsvērts, ka jānodrošina sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem latgaliešu valodā.

Kā norāda NEPLP loceklis Dainis

Mjartāns, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir ārējais normatīvais akts, kas juridiskā spēka hierarhijā pielīdzi-nāms Ministru kabineta noteikumiem un stāsies spēkā pēc publicēšanas ofi-ciālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

D. Mjartāns: „Stratēģijas tapšanā tika ņemti vērā ieteikumi, kas izska-nēja kultūras ministrijas rīkotajā kon-ferencē Vārkavā Latgaliešu valoda un latgaliskā identitāte. Lai jau šogad veiksmīgi risinātu sabiedrisko pasūtī-jumu raidījumiem latgaliešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas lī-dzekļu apraides nodrošināšanu austru-mu pierobežā, vēlams valdības akcepts budžeta grozījumiem.“

MK pārresoru koordinācijas cen-tra vadībā tapis Valsts pārvaldes insti-tūciju (tajā skaitā NEPLP), nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pār-

stāvju piedāvāto pasākumu saraksts. Lai iedzīvinātu sadaļu Prioritāri no valsts budžeta atbalstāmie pasākumi sabiedrības saliedētībai un nacionālās identitātes stiprināšanai, paredzēts pieprasīt no valdības 50 000 Ls lielu finansējumu sabiedriskajam pasūtīju-mam konkursa kārtībā reģionāliem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (t.sk. komerciāliem) un producentu grupām Latgales reģionā, kā arī 7800 Ls lielu finansējumu Latvi-jas Radio programmas LR1 iknedēļas raidījumam par Latgali un latgaliešu kultūru latgaliski.

Ar pilnu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012.–2017. gadam var iepazīties http://www.neplpadome.lv/lv/padome/normativie-akti/nacionala-strategija/

DM


Adelaides Latviešu skolas skolotāji priecājas par Dien-vidaustrālijas valdības dotajiem četriem iPadiem. Tas dos iespēju uzlabot mācību kvalitāti un vairot skolēnu interesi par latviešu valodu.

Iveta LeitaseLaikrakstam „Latvietis“

AdelaidēSvētdien, 8. jūl., plkst. 14.00 Raibā vasara – jautra dziesmu pēcpusdiena Tālavas lielajā zāle. Pavadīsim jautru pēcpusdienu, dziedot iemīļotās dzies-mas kopā ar draugiem, bērniem, maz-bērniem. Nāciet košā/raibā tērpā, lai radītu vasaras sajūtu. Ieeja $10 no per-sonas. Galdiņi rezervējami (8-10 per-sonas), zvanot M. Puķītei līdz 6. jūl.: 8261 9931. Nāciet, atbalstiet Austrāli-jas Latviešu 54. Kultūras dienas Ade-laidē.Otrdien, 10. jūl., plkst. 10.00 – 12.00 Bernsaides pašvaldības namā, 401 Greenhill Rd, informācijas kursi par to, kā uzturēt veselīgu garu, un kādā veidā palīdzību var saņemt, lai dzīvotu neatkarīgi. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 6. jūlijam.Ceturtdien, 12. jūl., visi LAIMAS brīvprātīgie darbinieki ir aicināti sa-nākt kopā, lai pārrunātu jaunumus un sakrājušos jautājumus. Pieteikties

LAIMAS birojā (kafijas galda vaja-dzībām).Sestdien, 14. jūl., plkst. 11.00 LAI-MAS pavārmākas kursi. Tālavas vir-tuvē Ints Puķītis demonstrēs rupjmai-zes cepšanu pēc savas receptes. Visi laipni aicināti piebiedroties. Ziedoju-mi sākot ar $3. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 13. jūlijam.Sestdien, 14. jūl., NENOTIKS AL54.Kultūras dienu kopkora koncerta pa-pildus mēģinājums, kā izsludināts Adelaides Latviešu ziņotājā. Tas no-tiks 21. jūlijā.Svētdien, 15. jūl., plkst. 9.30 novuss Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gai-dām jaunus/vecus spēlētājus.Trešdien, 18. jūl., plkst. 11.00 auto-buss aties no ALB nama LAIMAS izbraukumam uz Bridgewater Inn pusdienās ar nosaukumu Ziemassvētki jūlijā. Maksa $16,90 no personas par divu ēdienu maltīti. Pieteikties LAI-MAS birojā līdz 13. jūl.Sestdien, 21. jūl., plkst. 13.30 AL54.

Kultūras dienu kopkora koncerta pa-pildus mēģinājums, Tālavas mazajā zālē.Svētdien, 22. jūl., plkst. 9.30 novuss Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gai-dām jaunus/vecus spēlētājus. Adelaides Sv. Pētera draudze

BrisbanēSvētdien, 8. jūl., plkst. 15.00 Brisba-nes Latviešu skoliņa Latviešu namā.Otrdien, 10. jūl., plkst. 10.00 Brīvļau-žu sanāksme Latviešu namā. Dažādas nodarbības. Rīta tēja un pusdienas $10.Sestdien, 14. jūl., plkst. 12.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5.Svētdien, 22. jūl., plkst. 15.00 Brisba-nes Latviešu skoliņa Latviešu namā. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi7. jūlijsAlda, Maruta1932. ALT aktieris, režisors Ivars Mi-rovics.1934. saimniecisks un politisks darbi-nieks, ALA priekšsēdis Aristids Lam-bergs.

8. jūlijsAntra, Adele, Ada1867. žurnālists Fricis Kārkluvalks.1919. Rīgā kuģī Saratova svinīgi at-griežas Latvijas valdība ar Ulmani priekšgalā, kas pēc lielinieku un lan-desvēra sakāves bija vienīgā likumīgā vara Latvijas teritorijā.1927. mākslinieks Haralds Norītis.2007. Latvijas Valsts prezidenta amatā stājas Valdis Zatlers.

9. jūlijsZaiga, Asne, Asna1940. SLT aktieris, režisors Jānis Sal-dums.

10. jūlijsLija, Olīvija, Olivers1909. teologs, reliģijas vēsturnieks, folkloras pētnieks LZA goda loceklis Haralds Biezais.1919. apvienojot Jāņa Baloža Atseviš-ķo brigādi ar Jorģa Zemitāna Ziemeļ-latvijas brigādi, tika izveidota Latvijas armija.1919. Dāvids Simonsons kļūst par Lat-vijas armijas 1. virspavēlnieku.

11. jūlijsLeonora, Svens1877. dārzkopis, selekcionārs Pēteris Dindonis.1879. tēlnieks, mākslinieks Burkards Dzenis. Pirmā Latvijas ģerboņa radī-tājs; to lietoja līdz 1921. gadam.1892. (j.s., pēc v.s. 29. jūnijā) Latvijas armijas ģenerālis, pēdējais pirmsoku-pācijas Latvijas Armijas štāba priekš-nieks Lkok Hugo Rozenšteins. Apcie-tināts 1940.g. augustā un izvests uz Krieviju, kur 1941.g. 30.jūlijā izpildīts

nāvessods.1932. dzejnieks, tulkotājs Jāzeps Os-manis.

12. jūlijsIndriķis, Ints, Namejs1902. tulkotāja, valodniece Ieva Cel-miņa.1907. aktrise Alma Ābele.1937. aktrise Ināra Ieviņa.1947. mākslas zinātniece Laima Slava.1967. aktrise Milēna Gulbe (tenisista Ernesta Gulbja māte).

13. jūlijsMargrieta, Margarita.1934. Latvija apsola līdz 1984. gadam nokārtot Rīgas (1914.) parādus Lielbri-tānijai.1940. Alfrēds Bīlmanis – Latvijas sūt-nis Vašingtonā pirmais protestē pret notikumiem Latvijā.1940. PSRS valdība pieprasa Baltijas valstu zeltu, kas deponēts britu ban-kās. ■

Latviešu skolai „iPad“

No kreisās: Ilga Vasele, Pēters Daenke, Marks Lūsis, Bi-ruta Līduma, Margota Puķīte, Iveta Leitase ar „iPadiem“. FO

TO K

ārlis

Ātr

ens


Svētdien, 15. jūl., plkst. 11.30 dievkal-pojums Nācaretes baznīcā (Svētdienas Rīts Dievam vadībā).

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāSvētdien, 8. jūl., Pirmais Latviskais tirdziņš Melburnas Latviešu Ciemā ir ATLIKTS Tuvāka informācija pieeja-ma, sazinoties ar Alni Druvu 0414 374 192.Otrdien, 10. jūl., plkst. 11.00 Senioru saiets Latviešu ciema zālē. Saietā Ed-munda Smalkā referāta temats – Ķī-nas industriālā revolūcija. Ieeja pret ziedojumiem. Līdzi ņemami groziņi. Saietā būs arī loterija. Mantas loterijai nodot ciemā, Valijai birojā vai paņemt līdzi saieta dienā.Līdz 15. jūlijām vēl iespējams pie-teikt referātus AABS – Association for the Advancement of Baltic Studies 16. konferenci Austrālijā. Tā notiks sestdien, 29. septembrī, Melburnas Universitāte. Konspektus (250 vārdus) lūdzu sūtīt AABS Austrālijā prezi-dentam Delaney Skerrett, [email protected], 21. jūl., Gaidu un skau-tu Latvisko tradīciju diena Latviešu namā. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien, 8. jūl., plkst. 10.00 dievkal-pojums.Svētdien, 8. jūl., plkst. 14.00 dievkal-pojums Latviešu ciemā.Sestdien, 14. jūl., plkst. 10.00 – 16.30 Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada prāv. Kolvins Makfersons; piedalās māc. Dainis Markovskis. Referāts, diskusijas ar pusdienām Daugavas Vanagu namā, 87 Chetwynd St, Nth Melbourne. Lūdzam pieteikties līdz 10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532), [email protected]ētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada prāv. Kolvins Makfersons; piedalās māc. Dainis Markovskis. Dievkalpo-jums, kafijas galds, svinīgs noslēgums Svētā Krusta baznīcā, 40 Warrigal Rd, Surrey Hills. Lūdzam pieteikties līdz 10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532), [email protected]

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.

SidnejāPiektdien, 6. jūl., plkst. 14.00 Lat-viešu pianiste Arta Arnicāne piedalās Sidnejas Starptautiskajā klavieru kon-

kursa 1. kārtā Seymour Centre, Cleve-land St & City Rd, Chippendale. Kase: 02 9351 7940Svētdien, 8. jūl., plkst. 14.00 Latviešu pianiste Arta Arnicāne piedalās Sid-nejas Starptautiskajā klavieru konkur-sa 2. kārtā Seymour Centre, Cleveland St & City Rd, Chippendale. Kase: 02 9351 7941Piektdien, 13. jūl., plkst. 12.00 Senio-ru saiets Latviešu namā. Kafejnīca būs atvērta kā parasti no plkst. 11.00. Šo-reiz skatīsimies Ulda Siliņa vienreizēji skaisto komēdiju Vēstules no Dzimte-nes, kura ir uzņemta 1992. gadā Rīgā. Tā kā šī luga ir 120 minūšu gara, pēc stundas skatīšanās uztaisīsim pārtrau-kumu. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 8. jūl., plkst. 10.00 Dievkal-pojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 lasītais dievkalpojums.Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma prāvesta referāts par garīgu tēmu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 8. jūl., plkst. 10.00 dievkal-pojums ar dievgaldu. Bībeles stunda.Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 diev-kalpojums ar dievgaldu.

Zelta piekrastēCeturtdien, 5. jūl., plkst. 13.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Broad-beach Library, 61 Sunshine Boule-vard, Mermaid Waters (iepretim Pacific Fair iepirkšanās centram). Ie-ejot bibliotēkā, sekot norādījumam uz Meeting Room A.

VācijāTrešdien, 4. jūl. – 6. jūl., Augustdor-fas saiets.

LatvijāLīdz 14. jūlijam Māra Bišofa perso-nālizstāde Zīmējumu paraugstunda galerijā Istaba.Līdz 22. jūlijam Vidzemes novada tautas lietišķās mākslas izstāde Cēsu Izstāžu namā, Cēsīs, Pils laukums 3.Līdz 5. aug., Starptautiskā tautas lie-tišķās mākslas izstāde Vainags Rīgas Mākslas telpā.Ceturtdien, 5. jūl. – 9. jūl., Starptau-tiskais folkloras festivāls Baltica 2012. www.festivalbaltica.comSestdien, 7. jūl., Dziesmu un deju svētku ieskaņu koncerts – Elejas pils parkā – Zemgales koru sadziedāšanās svētkos.Sestdien, 7. jūl. plkst. 20.00, Cēsu Pils parka estrādē, Palasta ielā 24 tra-dicionālie komponista Imanta Kalniņa mūzikas svētki Imantdienas. Tajā pie-dalīsies daudzi Latvijā populāri mūzi-

ķi.Trešdien, 11. jūl., plkst. 17.30 – 19.30 Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecī-bas Kamera Austrālijā noturēs savu gadskārtējo pieņemšanu Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kame-ras telpās Kr. Valdemāra ielā 35, Rīgā. Tuvāka informācija un pieteikšanās pie kameras prezidenta Valda Tomaņa.Trešdien, 11. jūl., plkst. 20.00 Senās mūzikas festivāla atklāšanas koncerts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Dzied Latvijas Radio koris.Trešdien, 11. jūl., – 14. jūl., 18. Starp-tautiskais Senās mūzikas festivāls Rīgā, Rundālē, Koknesē un Mežotnē. www.latvijaskoncerti.lv.Ceturtdien, 12. jūl., plkst. 20.00 Se-nās mūzikas festivālā orķestris Kre-merata Baltica un tā mākslinieciskais vadītājs Gidons Krēmers Lielajā ģil-dē piedāvā programmu, kurā skanēs Georga Fīlipa Tēlemaņa aizraujošā svīta Dons Kihots, Johana Sebastiāna Baha koncerts un mūslaiku skaņražu sveicieni dižajam Johanam Sebastiā-nam projektā Instrumentācijas māks-la.Piektdien, 13. jūl., plkst. 18.00 – 22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tik-šanās vakars PBLA pārstāvniecības birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.Svētdien, 15. jūl., plkst. 16.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti un aicināti!Piektdien, 20. jūl., plkst. 20.00 Ma-zajā Mežotnes pilī Pētera Vaska fonda koncerts, kurā tiks atskaņots pasūtī-tais Daces Aperānes jaundarbs Vasa-ras balāde. Andra Dārziņa un Lauma Skride atskaņos Pētera Vaska, Fride-rika Šopēna, Roberta Šūmaņa, Daces Aperānes, Jāzepa Mediņa un Dariusa Mijo skaņdarbi.Līdz 9. sept. – Izstāde Napoleona laiks un Latvija Latvijas Nacionāla-jā vēstures muzejā. Izstādē atainota spilgta 19. gs. vēstures epizode, kad 1812. gada vasarā Krievijā iebruka Napoleona armija un karadarbība no-risinājās arī tagadējā Latvijas terito-rijā. Par dramatiskajiem notikumiem Rīgā, kad naktī no 11. uz 12. jūliju tika nodedzinātas Pēterburgas un Mas-kavas priekšpilsētas, izstādē stāstīs nezināma autora 19. gs. pirmajā pusē gleznotie Rīgas skati un citas vēstures liecības no muzeja krājuma. Eksponē-tās gleznas, gravīras, militārie formas tērpi, Napoleona karagājieniem un no-zīmīgākajām kaujām veltītās medaļas un sadzīves priekšmeti ļaus apmeklē-tājiem pilnībā iejusties tā laika Eiropas politisko notikumu norisēs. ■

Lata kurssLatvijas Bankas kurss 5. jūlijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,57401 GBP = 0,8750

1 NZD = 0,45001 USD = 0,5580

SarīkojumiTurpinājums no 15. lpp

Documents

Pārrunā abu valstu veiksmīgās sadarbības jomasPārrunā abu valstu veiksmīgās sadarbības jomas Ceturtdien, 28. jūnijā, Valsts pre-zidents Andris Bērziņš Rīgas pilī ti